EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52014PC0221
Proposal for a DECISION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL on establishing a European Platform to enhance cooperation in the prevention and deterrence of undeclared work
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā
/* COM/2014/0221 final - 2014/0124 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā /* COM/2014/0221 final - 2014/0124 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS ES līmenī nedeklarēts darbs ir
definēts kā "jebkāda likumīga darbība, kuru
persona veic par atlīdzību, bet kuru nedeklarē valsts
iestādēm, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā
regulējuma sistēmas atšķirības"[1]. Fakts, ka nedeklarētu darbu nenovēro
un nereģistrē, turklāt tas ir atšķirīgi definēts
valstu tiesību aktos, apgrūtina ticamu aplēšu iegūšanu par
tā izplatību dalībvalstīs. Tādēļ
aplēses par nedeklarētu darbu ir ļoti atšķirīgas.[2] Saskaņā ar jaunāko Eirobarometra
apsekojumu[3]
2013. gadā[4]
tikai 4 % respondentu atzina, ka tie veic nedeklarētu darbu.
Savukārt 11 % atzina, ka iepriekšējā gadā ir
iegādājušies preces vai pakalpojumus, par kuriem ir pamats
domāt, ka tie saistīti ar nedeklarētu darbu. ES pastāv
ievērojamas atšķirības. Nedeklarētā darba
izplatība un politikas pasākumi šīs problēmas
risināšanai ir analizēti Nodarbinātības un
sociālās attīstības Eiropā 2013. gada pārskatā
nodaļā par nedeklarēto darbu un jaunākajiem notikumiem
šajā jomā.[5]
Nedeklarēts darbs nopietni ietekmē
budžetu, jo samazinās nodokļu un sociālās
apdrošināšanas ieņēmumi. Tas savukārt negatīvi
ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba
apstākļus, prasmju attīstību un
mūžizglītību. Tā rezultātā samazinās pensiju
apmērs un tiek ierobežota piekļuve veselības aprūpei. Tas
rada negodīgu konkurenci starp uzņēmumiem. Neoficiāla vai
nedeklarēta darba pārveidošana par oficiālu
nodarbinātību var palīdzēt sasniegt nodarbinātības
mērķi stratēģijas “Eiropa 2020” ietvaros.[6] Cieši saistīts fenomens ir nepatiesi
deklarēts darbs jeb fiktīva pašnodarbinātība, kas rodas,
kad darba ņēmējs ir formāli deklarēts kā
pašnodarbināta persona uz pakalpojumu līguma pamata, bet darbs, ko
viņš/viņa veic, atbilst visiem kritērijiem, kurus valsts
tiesību aktos un praksē izmanto, lai raksturotu darba
attiecības. Fiktīva pašnodarbinātība negatīvi
ietekmē attiecīgo darba ņēmēju veselību un
drošību, un sociālo nodrošinājumu, kā arī nodokļu
ieņēmumus, lai gan parasti tā kaitē mazāk nekā
nedeklarēts darbs. Paziņojumā “Virzoties uz ekonomikas
atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām” Komisija uzsvēra,
ka, lai stiprinātu izaugsmi, kas rada daudz jaunu darbvietu,
jāizstrādā nodarbinātības politika, kura veido
labvēlīgus nosacījumus darbvietu radīšanai, un ka
neoficiāla vai nedeklarēta darba pārveidošanai
oficiālā nodarbinātībā varētu būt
pozitīva ietekme uz darbaspēka pieprasījumu.[7] Tāpēc nodarbinātības
7. pamatnostādne “palielināt sieviešu un vīriešu
dalību darba tirgū, mazināt strukturālo bezdarbu un
veicināt darba vietu kvalitāti”[8]
mudina dalībvalstis uzlabot sociālo dialogu un novērst darba
tirgus segmentāciju, izmantojot pasākumus, kuri vērsti pret
nepastāvīgu nodarbinātību, nepietiekamu
nodarbinātību un nedeklarētu darbu. Konkrētām valstīm
adresētajos ieteikumos[9]
2012. un 2013. gadā vairākas dalībvalstis saņēma
ieteikumus attiecībā uz cīņu pret nedeklarētu darbu,
ēnu ekonomiku, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un/vai
ieteikumus attiecībā uz nodokļu atbilstību. Eiropas Parlaments 2014. gada
14. janvāra rezolūcijā aicināja sadarboties
ciešāk un pastiprināt darba inspekcijas, lai apkarotu
nedeklarētu darbu[10].
Jaunā piemērošanas direktīva
par darba ņēmēju norīkošanu darbā palīdzēs
efektīvāk novērst krāpšanu, ļaunprātīgu
izmantošanu un konkrētus nedeklarēta darba veidus. Galvenā atbildība par
nedeklarēta darba apkarošanu gulstas uz dalībvalstu pleciem.
Lielākoties pret nedeklarētu darbu cīnās trīs veidu
izpildiestādes: a) darba inspekcijas, lai novērstu
ļaunprātīgu rīcību attiecībā uz darba
apstākļiem un/vai veselības un drošības normām, b)
sociālā nodrošinājuma inspekcijas, lai apkarotu krāpšanos
ar sociālās apdrošināšanas iemaksām, un c) nodokļu
iestādes, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu
maksāšanas. Dažās dalībvalstīs šo uzdevumu veikšanā ir
iesaistījušies arī sociālie partneri[11]. Turklāt
dažās dalībvalstīs ir iesaistītas muitas iestādes,
migrācijas iestādes, policija un prokuratūra. Tomēr ir
konstatēts, ka atsevišķos gadījumos šo dažādo iestāžu
sadarbība valsts līmenī nav tik strukturēta un
efektīva, kā būtu nepieciešams. Tā kā nedeklarētā darba
apzināšana ir ļoti sarežģīta, tas apgrūtina
mērķtiecīgas politikas izstrādi un inspekciju prakses
uzlabošanu, lai novērstu, samazinātu vai vismaz uzraudzītu nedeklarētā
darba izplatību. Mazinot nedeklarētā darba izplatību un
nodrošinot pienācīgas kvalitātes darba apstākļus
nedeklarētajiem darba ņēmējiem, valdības saskaras ar
kopīgu problēmu, tādēļ būtu labāk
jākoordinē valdību un publisko iestāžu veiktie
pasākumi. Ir jāīsteno tāda politika, kas vienlaikus mazina
stimulus darba devējiem izmantot nedeklarētu darbu un darba
ņēmējiem iesaistīties šādās darbībās. Nedeklarēts darbs ir sastopams
dažādās nozarēs. Vienīgā nozare, kuru visbiežāk
pārmērīgi skar nedeklarēts darbs, ir būvniecības
nozare[12].
Citas nozares ir mājsaimniecības pakalpojumi, kas ietver mājas
uzkopšanas pakalpojumus, kā arī bērnu un vecāka
gadagājuma cilvēku aprūpi, individuālie pakalpojumi,
privātā apsardze, rūpnieciskā tīrīšana,
lauksaimniecība un viesnīcu, restorānu un sabiedriskās
ēdināšanas nozare. To konstatē dažādās darbavietās,
un tajā iesaistās darba ņēmēji ar
atšķirīgiem profiliem un izglītību. Šāda
neviendabīguma dēļ ir sarežģīti izvēlēties
pieeju nedeklarētā darba problēmas risināšanai, un tas
prasa īpašas stratēģijas. Nedeklarēta darba novēršana un
atturēšana no tā sekmē labāku ES un valstu tiesību
aktu piemērošanu, jo īpaši tādās jomās kā
nodarbinātība, darba tiesības, veselība un drošība,
kā arī valsts sociālā nodrošinājuma sistēmu
koordinācija. Tā kā problēma ir kopīga
dalībvalstīm un nedeklarētam darbam bieži piemīt
pārrobežu dimensija, ES līmeņa rīcībai var būt
liela nozīme, stiprinot sadarbību starp izpildiestādēm
dalībvalstīs un starp dažādām dalībvalstīm, lai
novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā. Patlaban nav
oficiāla mehānisma, lai visas attiecīgās iestādes no
dalībvalstīm varētu risināt jautājumus, kas
saistīti ar nedeklarētā darba pārrobežu aspektiem. ES līmeņa rīcība
tādējādi varētu palīdzēt dalībvalstīm
efektīvāk un iedarbīgāk apkarot nedeklarētu darbu. Tas
arī palīdzētu ES līmenī pozitīvā un konstruktīvā
veidā risināt tās problēmas, kas saistītas ar darba
ņēmēju mobilitāti, vienlaikus garantējot darba
ņēmēju brīvu pārvietošanos, kas ir viena no ES pamatbrīvībām. Sadarbība starp valstu
izpildiestādēm jau notiek ES līmenī, kur vairāku
komiteju un darba grupu darbs ir saistīts ar nedeklarētā darba
jautājumiem. Tomēr šis darbs ir neregulārs un ierobežots:
Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) aplūko
nedeklarētu darbu no arodveselības un darba drošības
skatupunkta; Ekspertu komiteja darba ņēmēju norīkošanas
jautājumos nedeklarētā darba jautājumus skata
saistībā ar darba ņēmēju norīkošanas noteikumu
apiešanu; Nodarbinātības komiteja (EMCO) apspriež
nodarbinātības politikas ietekmi uz nedeklarētu darbu;
Sociālā nodrošinājuma koordinācijas administratīvā
komisija meklē kļūdas un pārkāpumus sociālā
nodrošinājuma koordinācijas ietvaros; administratīvās
sadarbības darba grupas tiešo nodokļu jomā mērķis ir
atvieglot apmaiņu ar informāciju, pieredzi un labu praksi šajā
jomā. Turklāt noderīga pieredzes
apmaiņa ir notikusi gan ar savstarpējo mācību programmas
palīdzību Eiropas nodarbinātības stratēģijas
ietvaros, gan daudzpusējos projektos[13],
kas apliecina, ka dalībvalstis ir ieinteresētas sadarboties, lai
risinātu nedeklarētā darba problēmu. Dalībvalstis ir
īstenojušas arī daudzpusējus projektus par nedeklarēta
darba atsevišķiem aspektiem un ir noslēgušas divpusējus
nolīgumus. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos vai
pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības
jomā. Tomēr gūtā pieredze liecina, ka
ne visas dalībvalstis piedalās šajos pasākumos. Tā kā
šāda daudzpusējā sadarbība ir brīvprātīga,
dalībvalstīm nav pienākums tajā piedalīties,
turklāt nav arī mehānismu, lai noteiktu obligātu
līdzdalību gadījumos, kad citas dalībvalstis to uzskata par
nepieciešamu. Rezultātā ES līmeņa sadarbība
joprojām ir nevienmērīga gan attiecībā uz
iesaistītajām dalībvalstīm, gan aptvertajiem
jautājumiem. Papildus stimuls dalībvalstu
sadarbībai šajā jomā ir kopīgas problēmas, ar ko
saskaras attiecīgās izpildiestādes dalībvalstīs.
Kontroles iestādes saskaras ar grūtībām pārrobežu
situācijās, jo īpaši, ja to mērķis ir konstatēt
nedeklarēta darba gadījumus vai piemērot sodus
saistībā ar tiem, jo šo iestāžu tradicionālie
mehānismi ir galvenokārt paredzēti, lai risinātu ar
nedeklarētu darbu saistītus aspektus attiecīgajā
valstī. Migrējošo darba ņēmēju darba attiecību
veida un/vai nosacījumu pārbaude var būt sarežģīta
komunikācijas problēmu dēļ, noteikumu nezināšanas
dēļ vai organizētu tīklu dēļ, kuri darbojas uz
likumības robežas un bieži vien izmanto sarežģītas juridiskas
konstrukcijas, kas ietver aģentūras vai starpniekus dažādās
dalībvalstīs un dažkārt izmanto fiktīvu
pašnodarbinātību. Daudzām dalībvalstīm ir
grūtības nodrošināt pienācīgu saziņu un
sadarbību starp dažādām izpildiestādēm
dalībvalstu iekšienē un pārrobežu kontekstā. Turklāt parasti tiek uzskatīts, ka
pārmērīga aplikšana ar nodokļiem vai darba
pārmērīga regulēšana var palielināt nedeklarēta
darba izplatību un ka pastāv efektīvi, ar sodu nesaistīti
veidi, lai rosinātu darba devējus deklarēt darbu un ievērot
likumus. Visbeidzot, lai arī kopumā visas
dalībvalstis piekrīt, ka ir nepieciešams novērst
nedeklarētu darbu un atturēt no tā, praksē var būt
dažādi veidi šā mērķa sasniegšanai un atšķirīga
apņemšanās to darīt, un tam var piešķirt zemu politisko
prioritāti un nesteigties apkarot nedeklarēto darbu. Tādēļ paziņojumā
„Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba
vietām” ir uzsvērta nepieciešamība uzlabot sadarbību starp
dalībvalstīm un ir sākta apspriešanās ES līmeņa
platformas izveidošanai starp darba inspekcijām un citām
izpildstruktūrām, lai cīnītos ar nedeklarētu darbu, ar
mērķi uzlabot sadarbību, dalīties labākajā
praksē un noteikt kopējus principus pārbaudēm. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI Šis priekšlikums ir rezultāts
vairākiem nesen veiktiem pētījumiem un apspriedēm. 2010. gadā ir veikta ārēja
pirmsizpēte[14]
par Eiropas platformas izveidošanu sadarbībai starp darba inspekcijām
un citām attiecīgajām uzraudzības un izpildes
struktūrām, lai novērstu un apkarotu nedeklarētu darbu.
Pētījumā analizētas pastāvošās valstu
institucionālās sistēmas un politikas pasākumi,
izpildiestāžu sastaptās grūtības valsts un
starptautiskā līmenī, pašreizējā pārrobežu
sadarbība, labākā prakse un noteikti iespējamie
risinājumi Eiropas platformas izveidei, lai novērstu un apkarotu
nedeklarētu darbu. Sagatavojot šo iniciatīvu, ir ņemts
vērā arī īpašais Eirobarometra apsekojums[15] par nedeklarētu
darbu un Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound)
nesenais ziņojums par cīņu pret nedeklarētu darbu
dalībvalstīs[16].
Eurofound pārskatam tika pievienota aktualizēta datu bāze
par pasākumiem, kas veikti no 2008. gada līdz 2013. gadam.[17] Datubāzē ir
iekļauti 186 gadījumi no visām ES dalībvalstīm,
kā arī no kandidātvalstīm. Datubāzē var veikt
pasākumu meklēšanu pēc valsts, pasākumu veida,
mērķa grupas un nozares. Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām notika Sociālo partneru attiecību
ģenerāldirektoru grupā (IR ĢD), Vecāko darba
inspektoru komitejā (SLIC) un Sociālā nodrošinājuma
koordinācijas administratīvajā komisijā. Kopumā
dalībvalstu pārstāvji atzina pievienoto vērtību, kas
piemīt ES līmeņa rīcībai ar mērķi
novērst nedeklarētu darbu un atturēt no tā, un tie
atzinīgi novērtēja Komisijas nodomu vairāk
iesaistīties šajā politikas jomā. Eiropas sociālo partneru viedokļi ir
iegūti pirmajā apspriešanās posmā[18] (no 2013. gada 4.
jūlija līdz 2013. gada 4. oktobrim). Komisija apzināja
galvenās problēmas, kas saistītas ar nedeklarēta darba
profilaksi un novēršanu, atgādināja par jaunākajām
darbībām, ko veikusi Komisija, un noteica iniciatīvas
mērķus un iespējamo saturu. Apspriešanas mērķis bija
uzzināt darba devēju un darba ņēmēju viedokli par ES
rīcības iespējamo ievirzi. Komisija no šīm personām
saņēma 15 atbildes (2 apvienotās atbildes, 3 atbildes
no darba ņēmēju pārstāvjiem un 10 atbildes no darba
devēju organizācijām). Sociālie partneri piekrita vispārējam
problēmas aprakstam un norādīja, ka rīcība ES
līmenī ir pamatota ar galveno mērķi, proti,
palīdzēt valstu iestādēm, piemēram, darba
inspekcijām, sociālā nodrošinājuma un nodokļu
iestādēm novērst nedeklarētu darbu un atturēt no
tā. Kopumā sociālie partneri piekrita, ka Eiropas platforma
varētu būt piemērots līdzeklis, lai veicinātu
sadarbību starp dalībvalstīm. Tomēr sociālo partneru
viedokļi atšķīrās. Lielākā daļa darba devēju
pārstāvju uzskatīja, ka platforma būtu jāizveido.
Tomēr tie uzskata, ka nav nepieciešams veidot atsevišķu jaunu
struktūru. Tā vietā būtu jāapsver tādas iespējas
kā, piemēram, apakšgrupas izveide kādā no
pastāvošajām grupām vai pastāvošo grupu labāka
koordinācija. Visas arodbiedrības un daži darba devēju
pārstāvji izteicās par labu jaunas neatkarīgas
struktūras izveidei nolūkā nodrošināt, ka tiek aptverti visi
nedeklarētā darba aspekti, kas nevarētu notikt, ja tiek
izmantotas pastāvošās struktūras. Attiecībā uz
piedalīšanos platformā arodbiedrības un daži darba devēju
pārstāvji izteicās par labu dalībvalstu obligātai
līdzdalībai, savukārt dažas darba devēju organizācijas
deva priekšroku brīvprātīgai līdzdalībai.
Sociālie partneri atbalstīja Komisijas mērķi nākt
klajā ar iniciatīvu, bet nevēlējās sākt sarunas
par šo jautājumu. Otrs apspriešanās posms ar
sociālajiem partneriem notika no 2014. gada 30. janvāra līdz 13.
martam[19].
Šajā apspriešanā Komisija iesniedza rezultātu pārskatu par
pirmā posma apspriešanos un iepazīstināja ar plānotās
iniciatīvas saturu. Apspriešanās mērķis bija apzināt
sociālo partneru viedokļus par paredzētās iniciatīvas
saturu, kuras mērķis ir pastiprināt sadarbību starp
dalībvalstīm, lai novērstu nedeklarētu darbu un
atturētu no tā. Komisija saņēma 16 atbildes (1 kopīgu
atbildi, 4 atbildes no darba ņēmēju pārstāvjiem un 11
atbildes no darba devēju organizācijām). Sociālie partneri
kopumā atbalstīja pasākumu veikšanu ES līmenī, lai
novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, un
atkārtoja viedokļus, kas pausti pirmajā apspriešanās
posmā attiecībā uz mērķiem, darbības jomu,
uzdevumiem/iniciatīvām, līdzdalību un platformas veidu.
Tika sniegti jauni elementi attiecībā uz sociālo partneru
līdzdalību platformā. Arodbiedrības un darba devēju
pārstāvji bija vienisprātis, ka ES līmeņa
sociālie partneri gan starpnozaru līmenī, gan nozarēs,
kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, būtu
jāiesaista platformā kā novērotāji. Dažas
arodbiedrības un darba devēju pārstāvji ierosināja
piešķirt sociālajiem partneriem dalībnieka statusu[20]. Ietekmes
novērtējumā bija ietverti vairāki risinājumi, kā
stiprināt ES sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un
atturēšanā no tā. Pirmais izskatītais iespējamais
risinājums bija neveikt nekādas jaunas darbības papildus
pašreizējām darba grupām un iniciatīvām. Tika
izvērtēta arī iespēja uzlabot dažādu pastāvošo
darba grupu un komiteju darba koordināciju. Trešais
piedāvātais risinājums bija izveidot Eiropas platformu ES
sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un
atturēšanā no tā. Tika izskatīti vairāki varianti,
kā izveidot platformu, piemēram, platforma ar
brīvprātīgu vai obligātu dalību, un tika apsvērta
iespēja uzticēt Eiropas Dzīves un darba apstākļu
uzlabošanas fondam pienākumu koordinēt dalībvalstu
darbības, kas vērstas pret nedeklarētu darbu. Tika apsvērta
iespēja izveidot decentralizētu aģentūru, kas atbild par ES
tiesību aktu izpildi un cīņu pret nedeklarētu darbu. Analīzē secināts, ka
vēlamais risinājums būtu izveidot Eiropas platformu, kurā
dalība ir obligāta. Ar platformu varētu panākt, ka visu
dalībvalstu visas attiecīgās iestādes iesaistās ES
līmeņa darbībās, un tā nodrošinātu regulāru
un operatīvu sadarbību šajā jomā. Pakārtotais
risinājums ar brīvprātīgu daudzpusēju sadarbību
tika atzīts par nepiemērotu, jo dažu dalībvalstu
atteikšanās piedalīties ievērojami mazinātu ES līmeņa
sadarbības vērtību vairāk ieinteresētajām
dalībvalstīm. Obligātā dalība tika uzskatīta par
īpaši nepieciešamu tādēļ, ka pilnīga sadarbība
nolūkā risināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus
nav iespējama, ja dažas dalībvalstis piedalās
(dalībvalstis, kurām šo aspektu risināšana ir īpaši
nozīmīga, galvenokārt galamērķa valstis) un citas
dalībvalstis nepiedalās. Nedeklarēta darba pārrobežu
aspekti varētu arī negatīvi ietekmēt vienotā tirgus
darbību, jo darba devēji, kuri sniedz pakalpojumus citās
dalībvalstīs, izmantojot nedeklarētus darbiniekus, radītu
negodīgu konkurenci. Šie darba devēji var sniegt lētākus
pakalpojumus tāpēc, ka tie nemaksā nodokļus un nepilda
saistības, kas paredzētas, piemēram, noteikumos veselības
aizsardzības un darba drošības jomā un noteikumos par darba
apstākļiem. Ņemot vērā visu iepriekš
minēto, proti, nepieciešamību uzlabot ES sadarbību,
nedeklarētā darba pārrobežu aspektus un to ietekmi uz
vienotā tirgus darbību, visām dalībvalstīm ir
jānosaka obligāta ciešāka sadarbība, lai risinātu
visus šīs parādības aspektus. Izmantojot citus risinājumus,
nevarētu garantēt visu dalībvalstu visu attiecīgo
iestāžu iesaistīšanos, tas ierobežotu sadarbību, aprobežojoties
ar paraugprakses apmaiņu, vai neļautu pienācīgi
risināt izpildes jautājumus, un tādējādi netiktu
nodrošināts atbalsts holistiskai pieejai, kas nepieciešama šīs
problēmas risināšanai. Turklāt citi risinājumi
mazākā mērā veicinātu problēmas
saskatāmību un noteikšanu par prioritāti ES līmenī. Platforma apvienos dažādas
izpildiestādes kā dalībniekus no visām
dalībvalstīm. Citām ieinteresētajām personām, jo
īpaši sociālajiem partneriem ES līmenī,
attiecīgajām Savienības decentralizētajām
aģentūrām, piemēram, Eurofound un Eiropas Darba
drošības un veselības aizsardzības aģentūrai (EU-OSHA),
starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautiskajai
darba organizācijai (SDO), un EEZ valstu pārstāvjiem, būs
novērotāja statuss. Platforma veiks vairākus uzdevumus, kas
jānosaka un jāīsteno, pamatojoties uz saskaņotām darba
programmām. Labas prakses apmaiņa būtu pirmais praktiskais solis
sadarbībai. Tā varētu uzlabot zināšanas par šo
jautājumu un panākt labāku izpratni par to, kā tiek
risināti nedeklarētā darba jautājumi un kuri ir galvenie
šīs problēmas risinātāji dalībvalstīs. Lai
iespējami labāk izmantotu šo apmaiņu, varētu izveidot
zināšanu banku, pamatojoties uz Eurofound datubāzi, ar kuru
cita starpā varētu rūpīgāk izstrādāt
izpildes jautājumus un izstrādāt kopīgas
pamatnostādnes un principus. Ir paredzēts, ka platforma
pakāpeniski attīstīsies no foruma informācijas un
labākās prakses apmaiņai uz izvērstākiem
sadarbības veidiem kā, piemēram, savstarpēja
uzticēšanās un pieredzes uzkrāšana. Visbeidzot, platformai
vajadzētu nodrošināt iespēju īstenot kopīgu
apmācību un personāla apmaiņu un ļaut koordinēt
operatīvās darbības, tostarp kopīgas pārbaudes un datu
apmaiņu. Ar priekšlikumu tiks uzlabota ES instrumentu,
politikas (sekmēt augstu kvalitāti un ilgtspējīgu
nodarbinātību, garantēt atbilstīgu un pienācīgu
sociālo aizsardzību, cīnīties pret sociālo
atstumtību un nabadzību un uzlabot darba apstākļus) un
attiecīgo tiesību aktu izstrāde, īstenošana,
uzraudzība un novērtēšana un tiks veicināta uz faktiem
balstītas politikas veidošana un sociālā attīstība,
sadarbojoties ar dažādām ieinteresētajām personām. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Juridiskais
pamats ES ir kompetenta rīkoties
nedeklarēta darba jomā, pamatojoties uz sociālās politikas
pantiem LESD. Jo īpaši LESD 151. pantā ir noteikts, ka
Savienība un dalībvalstis "par saviem mērķiem izvirza
nodarbinātības veicināšanu, dzīves un darba
apstākļu uzlabošanu [..], pienācīgu sociālo
aizsardzību, [..] kas vērsta uz pastāvīgi augstas
nodarbinātības uzturēšanu un cīņu pret sociālo
atstumtību." LESD 153. pantā ir uzskaitītas
jomas, kurās Savienība atbalsta un papildina dalībvalstu
darbības, un tās ietver darba apstākļus, no darba tirgus
atstumtu personu integrāciju un sociālās atstumtības
izskaušanu. Priekšlikums par pastiprinātu ES
sadarbību nolūkā novērst nedeklarētu darbu un
atturēt no tā ir pamatots ar LESD 153. panta 2. punkta a)
apakšpunktu, saskaņā ar kuru Eiropas Parlaments un Padome var
paredzēt pasākumus, lai veicinātu dalībvalstu
sadarbību, izmantojot iniciatīvas, kas vērstas uz zināšanu
apguvi, informācijas un labākās pieredzes apmaiņas
sekmēšanu, inovāciju veicināšanu un pieredzes
izvērtēšanu, neparedzot dalībvalstu normatīvo aktu
saskaņošanu. Galvenie mērķi, kas sasniedzami ar
šo iniciatīvu, ir nodarbinātības veicināšana un uzlaboti
darba apstākļi (LESD 151. pants). Ņemot vērā to, ka
cīņa pret nedeklarētu darbu dažādās
dalībvalstīs ir dažādu izpildiestāžu kompetencē
(kā paskaidrots 1. nodaļā), ir nepieciešams šo iniciatīvu
attiecināt uz visām valsts iestādēm, tostarp tām,
kuras nedarbojas nodarbinātības un sociālajā jomā, bet
kuras tāpat ir atbildīgas par preventīviem pasākumiem
nedeklarētā darba novēršanai vai kurām ir nozīme
šādos pasākumos, piemēram, nodokļu, migrācijas un
muitas iestādes. 3.2. Subsidiaritātes
un samērīguma princips Izvēlētais juridiskais instruments —
Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums - ir vispiemērotākais,
ņemot vērā, ka pants paredz parasto likumdošanas procedūru
iniciatīvas pieņemšanai. Lai gan galvenā kompetence
cīņā pret nedeklarētu darbu ir dalībvalstīm,
sastaptās problēmas ir kopīgas visām
dalībvalstīm; piemēram var minēt nedeklarētā
darba negatīvo ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību, grūtības
risināt jautājumus saistībā ar nedeklarētā darba
pārrobežu izpausmēm, kompromisu starp piemērotu nodokļu
līmeni/regulējumu un nepieciešamību izvairīties no darba devēju
mudināšanas izmantot nedeklarētu darbu, kā arī
sadarbības trūkumu starp dažādām izpildiestādēm.
ES rīcība sadarbības stiprināšanai ES līmenī
atbalstītu dalībvalstu centienus novērst nedeklarētu darbu
un atturēt no tā, padarot šo sadarbību efektīvāku un
lietderīgāku. Tādējādi tā piešķir papildu
vērtību dalībvalstu rīcībai. Valstu izpildiestādes
patiešām ir vispiemērotākajā līmenī, lai
risinātu problēmas saistībā ar nedeklarētu darbu.
Turklāt pārrobežu aspektus var labāk risināt ES
līmenī. Tādējādi priekšlikums atbilst
subsidiaritātes principam. Priekšlikums ir saskaņā ar
proporcionalitātes principu, jo tas ir pasākums, lai veicinātu
dalībvalstu sadarbību, neveicot dalībvalstu normatīvo aktu
saskaņošanu. Iespēja izveidot jaunu ES decentralizētu
aģentūru tika izskatīta un noraidīta, ņemot
vērā administratīvās izmaksas, kas saistītas ar jaunas
aģentūras izveidi. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013[21] izveido Eiropas
Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas
programmu (EaSI) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.
Finansējumu platformai piešķirs no PROGRESS sadaļas. Ir
paredzēta indikatīva summa EUR 2,1 miljona apmērā
gadā tādiem uzdevumiem kā, piemēram, praktisku instrumentu
izveide, pakalpojumu sniedzēju atbalsts, kopīgu vadlīniju,
principu un rokasgrāmatu publicēšana, pastāvīgu
mācību iespēju izstrāde un kopējs pamats kopīgu
mācību īstenošanai, profesionālapskates un Eiropas
mēroga kampaņu organizēšana. Turklāt tiks segtas
dotācijas, lai finansētu projektus, ar kuriem atbalsta platformas
mērķu sasniegšanu. Tiks izmantoti līdz EUR 224 000 gadā,
lai atmaksātu izdevumus, kas saistīti ar līdzdalību
platformas sanāksmēs.
Jāatgādina arī, ka Eiropas Sociālais fonds (ESF) atbalsta
dalībvalstu centienus uzlabot valsts administrācijas un
pārvaldības kvalitāti un tādējādi veicina to
strukturālās reformas. Finansējums ir paredzēts daudzgadu
finanšu shēmā 2014. — 2020. gadam. Dalībvalstis tiek
aicinātas izmantot ESF, lai stiprinātu valstu iestāžu spēju
cīnīties pret nedeklarētu darbu.
Šis tiesību akta priekšlikums neietekmē budžetu, un tam nav nepieciešams
piešķirt papildu personālsastāvu. COM personāls — 2,5 pilna
laika darbinieki, kas pašlaik strādā Nodarbinātības,
sociālo lietu un iekļautības
ģenerāldirektorātā — darbosies kā platformas
sekretariāts. Sīkāka informācija sniegta šī
priekšlikuma pielikumā iekļautajā tiesību akta finanšu
pārskatā.
Eiropas Savienības decentralizēto
aģentūru, Eurofound un Eiropas Darba drošības un
veselības aizsardzības aģentūras iesaistīšana
platformas darbā novērotāju statusā nepaplašinās to
pašreizējās pilnvaras. Attiecībā uz šīm
aģentūrām priekšlikums neietekmē budžetu.
2014/0124 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS par Eiropas platformas izveidi
sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un
atturēšanā no tā (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2.
punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[22], ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[23], apspriedusies ar Eiropas Datu
aizsardzības uzraudzītāju, saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Komisija 2012. gada 18.
aprīļa paziņojumā[24]
uzsvēra nepieciešamību uzlabot sadarbību starp
dalībvalstīm un sāka apspriešanos ES līmeņa platformas
izveidošanai starp darba inspekcijām un citām
izpildiestādēm, lai cīnītos ar nedeklarēto darbu, ar
mērķi uzlabot sadarbību, dalīties labākajā
praksē un noteikt kopējus principus pārbaudēm. (2) Saskaņā ar
Līguma 148. panta 4. punktu Padome ar Lēmumu 2010/707/ES[25] pieņēma
dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes[26]. Šīs integrētās pamatnostādnes
dalībvalstīm sniedz norādes par valstu reformu programmu
noteikšanu un reformu īstenošanu. Nodarbinātības
pamatnostādnes kalpo par pamatu Padomes konkrētiem ieteikumiem, ko
tā sniedz katrai dalībvalstij saskaņā ar minēto pantu.
Pēdējos gados šie ieteikumi ir ietvēruši valstīm
adresētus ieteikumus cīņai pret nedeklarētu darbu. (3) Saskaņā ar
Līguma 151. pantu sociālās politikas jomā ir izvirzīti
mērķi veicināt nodarbinātību un labākus
dzīves un darba apstākļus. Lai sasniegtu šos mērķus,
Savienība var atbalstīt un papildināt dalībvalstu
darbības tādās jomās kā veselības
aizsardzība un drošība darbā, darba apstākļi, no darba
tirgus atstumtu personu integrācija un sociālās atstumtības
izskaušana. (4) Eiropas Parlaments
rezolūcijā par efektīvām darba inspekcijām kā
stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā atzinīgi
izteicās par Komisijas iniciatīvu izveidot Eiropas platformu un
aicināja ciešāk sadarboties ES līmenī, lai apkarotu
nedeklarētu darbu[27]. (5) Eiropas līmenī
nedeklarēts darbs ir definēts kā "jebkāda
likumīga darbība, kuru persona veic par atlīdzību, bet kuru
nedeklarē valsts iestādēm, ņemot vērā
dalībvalstu tiesiskā regulējuma sistēmas
atšķirības"[28],
tādējādi izslēdzot visas nelegālās darbības.
(6) Pašnodarbinātā
statusa ļaunprātīga izmantošana valsts mērogā vai
pārrobežu situācijās bieži vien tiek saistīta ar
nedeklarētu darbu. Fiktīva pašnodarbinātība notiek, kad
nolūkā izvairīties no konkrētām juridiskām vai
fiskālām saistībām persona ir deklarēta kā
pašnodarbināta persona, bet darbs, ko šī persona veic, atbilst
kritērijiem, kas raksturīgi darba attiecībām.
Tādējādi fiktīva pašnodarbinātība ir nepatiesi
deklarēts darbs un tā būtu jāiekļauj platformas
darbības jomā. (7) Nedeklarēts darbs
nopietni ietekmē budžetu, jo samazinās nodokļu un
sociālās apdrošināšanas ieņēmumi. Tas savukārt
negatīvi ietekmē nodarbinātību, produktivitāti, darba
apstākļu standartu ievērošanu, prasmju attīstību un
mūžizglītību. Tas grauj sociālās aizsardzības
sistēmu finansiālo ilgtspēju, atņem darba
ņēmējiem pietiekamus sociālos pabalstus, tā
rezultātā samazinās pensiju apmērs un tiek ierobežota
piekļuve veselības aprūpei. (8) Dalībvalstīs ir
ieviests plašs klāsts ar politikas metodēm un pasākumiem
nedeklarētā darba apkarošanai. Dalībvalstis ir arī
noslēgušas divpusējus nolīgumus un īstenojušas
daudzpusējus projektus attiecībā uz nedeklarēta darba
atsevišķiem aspektiem. Platforma nekavēs divpusēju vienošanos
vai pasākumu piemērošanu administratīvās sadarbības
jomā. (9) ES līmeņa
sadarbība joprojām ir tālu no visaptverošas gan
attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm, gan
aptvertajiem jautājumiem. Pašlaik nav oficiāla mehānisma
pārrobežu sadarbībai starp dalībvalstu attiecīgajām
iestādēm, lai risinātu jautājumus saistībā ar
nedeklarēto darbu. (10) Dalībvalstu
sadarbības stiprināšana ES līmenī ir nepieciešama, lai
palīdzētu dalībvalstīm lietderīgāk un
efektīvāk novērst nedeklarētu darbu un atturēt no
tā. (11) Platformas mērķis ir
veicināt apmaiņu ar labāko praksi un informāciju,
nodrošināt ietvaru ES līmenī, lai attīstītu pieredzi
un analīzi, un uzlabot darbību operatīvo koordināciju starp
dažādām dalībvalstu izpildiestādēm. (12) Platformai būtu
jāizmanto visi būtiskie informācijas avoti, jo īpaši
pētījumi, divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm
un daudzpusējie sadarbības projekti, un jārada sinerģijas
starp esošajiem ES līmeņa instrumentiem un struktūrām, lai
palielinātu šo pasākumu atturošo vai preventīvo ietekmi.
Dalībvalstu darbību operatīvo koordināciju varētu
īstenot kā kopīgas mācības, profesionālapskates
un risinājumus datu apmaiņai. Eiropas mēroga kampaņas un
kopīgas stratēģijas varētu uzlabot izpratni par
nedeklarētu darbu. (13) Pārsvarā ar
nedeklarētu darbu saistītus jautājumus risina trīs
dažādas valstu izpildiestādes: darba inspekcijas, sociālā
nodrošinājuma inspekcijas un nodokļu iestādes. Dažos
gadījumos tiek iesaistītas arī migrācijas iestādes un
nodarbinātības dienesti, kā arī muitas dienesti, policija,
valsts prokuratūra un sociālie partneri. (14) Lai vispusīgi un
veiksmīgi risinātu nedeklarēta darba problēmu,
dalībvalstīs jāīsteno politisko pasākumu kopums, kura
īstenošanu atvieglo strukturēta sadarbība starp
attiecīgajām iestādēm. Sadarbībā būtu
jāiesaista visas tās valsts iestādes, kuras vada
nedeklarēta darba novēršanas pasākumus un/vai pasākumus,
lai atturētu no šāda darba, un/vai aktīvi piedalās šajos
pasākumos. (15) Lai sasniegtu
mērķus, platforma būtu jāatbalsta ar „vienotu
kontaktpunktu” katrā dalībvalstī, kam būtu jābūt
attiecīgi pilnvarotam sadarboties ar valsts iestādēm, kuras
nodarbojas ar nedeklarētā darba daudzpusīgajiem aspektiem. (16) Platformā būtu jāiesaista
sociālie partneri ES līmenī, gan starpnozaru līmenī,
gan tajās nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plašāk
izplatīts, un būtu jāsadarbojas ar attiecīgajām
starptautiskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko
darba organizāciju (SDO) un Savienības decentralizētajām
aģentūrām, īpaši Eurofound un Eiropas Darba
drošības un veselības aizsardzības aģentūru. Eurofound
un Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības
aģentūras iesaistīšana platformas darbā
novērotāju statusā nepaplašinās to pašreizējās
pilnvaras. (17) Platformai būtu
jāpieņem savs reglaments, darba programmas un regulāri
ziņojumi. (18) Direktīva 95/46/EK par
personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un
šādu datu brīvu apriti[29],
kā arī tās valsts īstenošanas pasākumi attiecas uz
personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstis saskaņā ar šo
lēmumu. Ņemot vērā, ka Komisija piedalās Eiropas
platformas darbā, Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu
aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas
iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu
apriti[30]
tāpat attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic atbilstīgi šim
lēmumam. (19) Platforma var izveidot darba
grupas, lai izskatītu konkrētus jautājumus, un tai būtu
jāvar paļauties uz profesionāļiem ar īpašām
kompetencēm. (20) Platforma sadarbosies ar ES
līmeņa attiecīgajām ekspertu grupām un komitejām,
kuru darbība ir saistīta ar nedeklarētu darbu. (21) Platforma un tās uzdevumi
būtu jāfinansē, izmantojot PROGRESS sadaļu Eiropas
Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmā (EaSI),
nepārsniedzot budžeta iestādes noteiktās apropriācijas. (22) Komisija veiks nepieciešamos
administratīvos pasākumus, lai šo tīklu izveidotu, IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU. I nodaļa Vispārīgi
noteikumi 1. pants Platformas
izveide (1)
Ar šo izveido platformu ES sadarbības
stiprināšanai, lai novērstu nedeklarētu darbu un atturētu
no tā, turpmāk „platforma”. (2)
Platformā piedalās: (a)
valsts izpildiestādes, ko norīkojušas
visas dalībvalstis, (b)
Komisija. (3)
Ievērojot platformas reglamentā
minētos nosacījumus, platformas sanāksmēs kā
novērotāji drīkst piedalīties: (a)
starpnozaru sociālo partneru
pārstāvji Savienības līmenī, kā arī
sociālie partneri no nozarēm, kurās plaši izplatīts
nedeklarēts darbs, (b)
pārstāvis no Eiropas Dzīves un darba
apstākļu uzlabošanas fonda (Eurofound) un pārstāvis
no Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības
aģentūras (EU-OSHA), (c)
pārstāvis no Starptautiskās Darba
organizācijas, (d)
EEZ valstu pārstāvji. 2. pants Mērķi 1. panta 1. punktā minētā
platforma veicina ES un valsts tiesību aktu labāku īstenošanu,
nedeklarēta darba izplatības samazināšanos un oficiālu
darbvietu radīšanu, tādējādi izvairoties no darba
kvalitātes pasliktināšanās, un veicina iekļaušanos darba
tirgū un sociālo iekļaušanu: (e)
uzlabojot sadarbību starp dažādām
dalībvalstu izpildiestādēm ES līmenī, lai
iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu
darbu, tostarp viltus pašnodarbinātību, un atturētu no tā, (f)
uzlabojot dalībvalstu dažādo
izpildiestāžu tehnisko jaudu risināt nedeklarēta darba
pārrobežu aspektus, (g)
palielinot sabiedrības izpratni par
rīcības steidzamību un mudinot dalībvalstis
pastiprināt pūliņus cīņā pret nedeklarētu
darbu. II nodaļa Uzdevums un pienākumi 3. pants Uzdevums Lai sasniegtu 2. pantā norādītos
mērķus, platforma: (a)
apmainās ar paraugpraksi un informāciju, (b)
attīsta pieredzi un analīzi, (c)
koordinē pārrobežu operatīvās
darbības. 4. pants Pienākumi (4)
Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma jo
īpaši veic šādas darbības: (a)
uzlabo zināšanas par nedeklarētu darbu,
izmantojot kopīgas koncepcijas un mērījumu instrumentus un
sekmējot kopējas salīdzinošas analīzes un saistītu
attiecīgo rādītāju izmantošanu, (b)
izstrādā analīzi, lai
izvērtētu dažādu politikas pasākumu efektivitāti
nedeklarēta darba izplatības ierobežošanā, tostarp
preventīvie un represīvie pasākumi, kā arī vispārīgi
atturēšanas pasākumi, (c)
izveido instrumentus, piemēram, zināšanu
banku par dažādu praksi/pasākumiem, tostarp divpusējiem
nolīgumiem, ko izmanto dalībvalstīs, lai novērstu
nedeklarētu darbu un atturētu no tā, (d)
pieņem nesaistošas vadlīnijas
inspektoriem, labas prakses rokasgrāmatas un kopīgus principus par
pārbaudēm, lai apkarotu nedeklarētu darbu, (e)
izstrādā sadarbības formas, kas
palielina tehnisko jaudu nedeklarēta darba pārrobežu aspektu
risināšanai, pieņemot vienotu sistēmu kopīgu pārbaužu
veikšanai un personāla apmaiņas pasākumiem, (f)
izskata veidus, kā uzlabot datu apmaiņu,
ievērojot Savienības datu aizsardzības noteikumus, tostarp
izpēta iespējas izmantot Iekšējā tirgus informācijas
sistēmu (IMI) un sociālā nodrošinājuma
informācijas elektronisko apmaiņu (EESSI), (g)
izstrādā pastāvīgas
apmācības iespējas izpildiestādēm un pieņem
vienotu sistēmu kopīgas apmācības īstenošanai, (h)
organizē profesionālapskates, lai
uzraudzītu dalībvalstu progresu nedeklarētā darba
apkarošanā, tostarp sniedz atbalstu dalībvalstīm, lai tās
īstenotu konkrētus Padomes ieteikumus saistībā ar
nedeklarēta darba apkarošanu un novēršanu, (i)
uzlabo izpratni par šo problēmu,
īstenojot vispārējas darbības, piemēram, Eiropas
mēroga kampaņas, un pieņemot reģionālas vai ES
mēroga stratēģijas, tostarp nozaru pieejas. (5)
Pildot savus uzdevumus, platforma izmantos visus
attiecīgos informācijas avotus, tostarp pētījumus un
daudzpusējas sadarbības projektus, un ņems vērā
attiecīgos Savienības instrumentus un struktūras, kā
arī pieredzi, kas gūta attiecīgos divpusējos
nolīgumos. Tā izveidos attiecīgu sadarbību ar Eurofound
un EU-OSHA. III
nodaļa Platformas
darbība 5. pants Vienots
kontaktpunkts (6)
Katra dalībvalsts norīko vienu vienotu
kontaktpunktu kā platformas dalībnieku. Dalībvalstis var
norīkot arī vienu aizstājēju. (7)
Izraugoties pārstāvjus,
dalībvalstīm jāiesaista visas publiskās iestādes,
kuras ir iesaistītas nedeklarētā darba profilakses
pasākumos un/vai pasākumos atturēšanai no tā, piemēram,
darba inspekcijas, sociālā nodrošinājuma iestādes,
nodokļu iestādes, nodarbinātības dienesti un
migrācijas iestādes, turpmāk tekstā “izpildiestādes”.
Turklāt tās var saskaņā ar valsts tiesību aktiem
un/vai praksi iesaistīt sociālos partnerus. (8)
Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu un
kontaktinformāciju ar visām izpildiestādēm, kuras ir
iesaistītas nedeklarēta darba profilaksē un/vai
atturēšanā no tā. (9)
Vienotie kontaktpunkti sazinās ar visām
izpildiestādēm, kuras ir iesaistītas nedeklarēta darba
profilaksē un/vai atturēšanā no tā, par platformas
darbībām un garantē to līdzdalību sanāksmēs
un/vai ieguldījumu platformas darbībās vai tās darba grupu
darbībās, ja izskatītie jautājumi ir attiecīgo
izpildiestāžu kompetences jomā. 6. pants Sociālo
partneru pārstāvji (10)
Sociālo partneru pārstāvji
starpnozaru līmenī, kā arī no nozarēm, kurās
nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts, var piedalīties platformas
sanāksmēs kā novērotāji saskaņā ar
procedūrām, ko noteikušas to organizācijas. (11)
Pamatojoties uz ierosinājumiem no starpnozaru
un nozaru sociālajiem partneriem Savienības līmenī,
šajā novērotāju grupā ietilpst: (a)
ne vairāk kā 8 novērotāji,
kas pārstāv sociālos partnerus starpnozaru līmenī
(vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju
organizācijas), (b)
ne vairāk kā
10 novērotāji, kas pārstāv sociālos partnerus
nozarēs, kurās nedeklarēts darbs ir plaši izplatīts
(vienādi sadalot darba devēju un darba ņēmēju
organizācijas). 7. pants Darbība (12)
Komisija koordinē platformas darbu un vada
tās sanāksmes. (13)
Lai izpildītu savu uzdevumu, platforma ar
balsu vairākumu pieņem: (a)
reglamentu, kurā cita starpā nosaka
platformas lēmumu pieņemšanas kārtību, (b)
platformas divu gadu darba programmu, kurā
cita starpā sīki izklāstīti tās uzdevumi un
pienākums sniegt regulārus ziņojumus par platformu ik pēc
diviem gadiem, (c)
lēmumu par darba grupu izveidi, lai
izskatītu jautājumus, kas minēti platformas darba
programmās. Šādas darba grupas likvidē, tiklīdz tās ir
izpildījušas izvirzītos uzdevumus. (14)
Ekspertus ar īpašām zināšanām
par apspriežamo jautājumu katrā atsevišķā
gadījumā var uzaicināt piedalīties platformas vai darba
grupas apspriedēs, ja tas ir lietderīgi un/vai nepieciešams. (15)
Platformai palīdz sekretariāts, ko
nodrošina Komisija. Sekretariāts sagatavo sanāksmes, platformas darba
programmas un tās ziņojumus. (16)
Komisija regulāri informē Eiropas
Parlamentu un Padomi par platformas darbībām. 8. pants Sadarbība Platforma pēc nepieciešamības
sadarbojas ar citām attiecīgajām Savienības
līmeņa ekspertu grupām un komitejām, kuru darbs ir
saistīts ar nedeklarētu darbu, jo īpaši ar Vecāko darba inspektoru
komiteju, Ekspertu komiteju par darba ņēmēju norīkošanu
darbā, Sociālā nodrošinājuma koordinācijas
administratīvo komisiju, Nodarbinātības komiteju,
Sociālās aizsardzības komiteju un Administratīvās sadarbības
komiteju nodokļu jautājumos. Var organizēt arī kopīgas
sanāksmes. 9. pants Izdevumu
atlīdzināšana Komisija atmaksā ceļojuma un,
vajadzības gadījumā, uzturēšanās izdevumus, kas
dalībniekiem, novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem ir
radušies saistībā ar platformas darbībām. Platformas dalībniekiem,
novērotājiem un uzaicinātajiem ekspertiem netiek maksāta
atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem. 10. pants Finansiālais
atbalsts Globālos resursus šā lēmuma
īstenošanai piešķir saskaņā ar Nodarbinātības un
sociālās inovācijas programmu (EaSI), kuras gada
apropriācijas apstiprina budžeta iestāde atbilstīgi finanšu
shēmas ierobežojumiem. IV nodaļa Nobeiguma
noteikumi 11. pants Pārskatīšana Četrus gadus pēc šā lēmuma
stāšanās spēkā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam,
Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
ziņojumu par šā lēmuma piemērošanu. Ziņojumā jo
īpaši novērtē, kādā mērā platforma ir
palīdzējusi sasniegt 2. pantā noteiktos mērķus un
ir izpildījusi uzdevumus, kas noteikti 3. pantā un platformas
darba programmās. 12. pants Adresāti Šis lēmums ir adresēts
dalībvalstīm. 13. pants Stāšanās spēkā Šis lēmums
stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes
vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas būtība 1.4. Mērķis(-i) 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 1.6. Ilgums un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas un pārkāpumu
novēršanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 3.2. Paredzamā ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par
paredzamo ietekmi uz izdevumiem 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajām apropriācijām 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo personu
iemaksas 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas
nosaukums Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas platformas izveidi sadarbības uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā[31]
Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība nPriekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību ¨Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz
izmēģinājuma projektu/sagatavošanas darbību[32] ¨Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ¨Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā
darbībā 1.4. Mērķis(-i) 1.4.1. Komisijas daudzgadu
stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar
priekšlikumu/iniciatīvu Veicināt stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu: - sekmēt lielāku līdzdalību darba tirgū, - izveidot drošu, elastīgu un mobilu Eiropas darba tirgu, - veicināt sociālo iekļaušanu, - veicināt sociālo un ekonomikas kohēziju 1.4.2. Konkrētie mērķi
un attiecīgās ABM/ABB darbības Konkrētais mērķis Nr. 1 Atbalstīt
Savienības instrumentu, politikas (sekmēt augstu kvalitāti un
ilgtspējīgu nodarbinātību, nodrošināt atbilstīgu
un pienācīgu sociālo aizsardzību, cīnīties pret
sociālo atstumtību un nabadzību un uzlabot darba apstākļus)
un attiecīgo tiesību aktu izstrādi, īstenošanu,
uzraudzību un novērtēšanu un veicināt uz
pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, sociālo
inovāciju un sociālo progresu sadarbībā ar sociālajiem
partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un
publiskajām un privātajām struktūrām. Attiecīgās ABM/ABB darbības Nodarbinātība, sociālās lietas un integrācija 1.4.3. Paredzamie rezultāti un
ietekme Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot ES līmeņa sadarbību starp izpildiestādēm, piemēram, darba inspekcijām, sociālā nodrošinājuma iestādēm, nodokļu iestādēm un citām attiecīgām iestādēm, lai efektīvāk un iedarbīgāk novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā. 1.4.4. Rezultātu un ietekmes
rādītāji Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus. Iznākumu rādītāji, kas jāsasniedz, tiks noteikti platformas divu gadu darba programmā. Turklāt Komisija reizi gadā ziņos Padomei par platformas darbu. Šajos ziņojumos būs informācija par platformas detalizētām darba programmām, platformas iniciatīvām un sanāksmju biežumu. Četrus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā tiks novērtētas platformas darbības. 1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.5.1. Īstermiņa vai
ilgtermiņa vajadzības Šā lēmuma mērķis ir palīdzēt labāk īstenot Savienības tiesību aktus, izveidot oficiālas darbavietas, uzlabot darba apstākļu kvalitāti, iekļaušanu darba tirgū un vispārējo sociālo iekļaušanu: (a) uzlabojot sadarbību starp dažādām dalībvalstu izpildiestādēm ES līmenī, lai iedarbīgāk un efektīvāk novērstu nedeklarētu darbu un atturētu no tā, (b) uzlabojot dalībvalstu dažādo izpildiestāžu tehnisko jaudu risināt nedeklarēta darba pārrobežu aspektus, (c) palielinot dalībvalstu izpratni par rīcības steidzamību un veicinot centienus cīņā pret nedeklarētu darbu. 1.5.2. ES iesaistīšanās
pievienotā vērtība Nedeklarēta darba novēršana un atturēšana no tā sekmē ES un valstu tiesību aktu labāku īstenošanu, jo īpaši tādās jomās kā nodarbinātība, darba tiesības, veselība un drošība un sociālā nodrošinājuma koordinēšana. Saskaņā ar 151. pantā noteiktajiem mērķiem ES līmeņa pasākumi, lai cīnītos ar nedeklarētu darbu, var palīdzēt izveidot oficiālas darbavietas, uzlabot darba apstākļu kvalitāti un palīdzēt uzlabot iekļaušanu darba tirgū un vispārējo sociālo iekļaušanu. Ņemot vērā LESD 153. pantu, ja dalībvalstīm un Savienībai ir dalīta kompetence, ES rīcība var atbalstīt dalībvalstu centienus, ES līmenī uzlabojot sadarbību nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā no tā, padarot to efektīvāku un lietderīgāku un tādējādi palielinot dalībvalstu pasākumu vērtību. 1.5.3. Līdzīgas
līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās
atziņas Līdz šim nav bijis visaptverošas pieejas, kas aptver visas attiecīgās iestādes no visām dalībvalstīm, lai apkarotu nedeklarēto darbu ES līmenī. 1.5.4. Saderība un
iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem Pamattiesības. Šis priekšlikums atbilst ES Pamattiesību stratēģijai, COM(2010) 573 galīgā redakcija. Stratēģija “Eiropa 2020”. Šī iniciatīva veicinās darbavietu radīšanu un sociālo iekļaušanu saskaņā ar Stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un sociāli integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020. 1.6. Ilgums un
finansiālā ietekme ¨ Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva
–
¨Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks:
[DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG. –
¨Finansiālā ietekme: GGGG.– GGGG. nBeztermiņa priekšlikums/iniciatīva –
Īstenošana ar uzsākšanas periodu no
dienas, kad pieņemts šis lēmums, –
pēc kura turpinās normāla
darbība 1.7. Paredzētie pārvaldības
veidi[33] nKomisijas īstenota tieša pārvaldība, –
nko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls
Savienības delegācijās –
¨ko veic izpildaģentūras ¨Dalīta pārvaldība kopā ar
dalībvalstīm ¨Netieša pārvaldība, kurā
īstenošanas uzdevumi deleģēti: –
¨trešām valstīm vai to noteiktām struktūrām –
¨starptautiskām organizācijām un to
aģentūrām (precizēt) –
¨EIB un Eiropas Investīciju fondam –
¨Finanšu regulas 208. un 209. pantā minētajām
struktūrām –
¨publisko tiesību subjektiem –
¨privāttiesību subjektiem, kas veic valsts pārvaldes
uzdevumus, ja tie sniedz pienācīgas finanšu garantijas –
¨struktūrām, kuru darbību reglamentē
dalībvalsts privāttiesības, kurām ir uzticēta
publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un
kuras sniedz pienācīgas finanšu garantijas –
¨personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas
darbības KĀDP saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgajā
pamataktā – Ja norādīti vairāki
pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā “Piezīmes”. Piezīmes 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības un
ziņošanas noteikumi Norādīt
periodiskumu un nosacījumus. Četrus gadus pēc lēmuma stāšanās spēkā tiks novērtētas platformas darbības. Novērtējuma pamatā būs rezultātu rādītāji, piemēram, kvalitāte sadarbībai ar citām dalībvalstīm, regulāri ziņojumi un turpmāka pētniecība. Novērtēšanā noteiks, kādā mērā platforma ir palīdzējusi sasniegt platformas mērķus. Šis ziņojums tiks iesniegts Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. 2.2. Pārvaldības un
kontroles sistēma 2.2.1. Apzinātie riski Attiecībā uz papildu pasākumiem saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI): šīs programmas ietvaros tiešā pārvaldība nozīmēs līgumu un dotāciju piešķiršanu konkrētām darbībām un dotāciju izmaksu valstiskajām un nevalstiskajām organizācijām. Galvenais risks (īpaši) būs saistīts ar mazāku organizāciju spēju efektīvi kontrolēt izdevumus un nodrošināt īstenoto darbību pārredzamību. 2.2.2. Informācija par izveidoto
iekšējās kontroles sistēmu Attiecībā uz papildu pasākumiem saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI): tiks izmantoti kontroles pasākumi, kas norādīti Regulā Nr. 1296/2013. 2.2.3. Paredzamās pārbaužu
izmaksas un ieguvumi un gaidāmā kļūdas riska
līmeņa novērtējums 2.3. Krāpšanas un
pārkāpumu novēršanas pasākumi Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus
pretpasākumus. Attiecībā uz papildu pasākumiem saskaņā ar ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu (EaSI): tiks izmantoti krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi, kas norādīti Regulā Nr. 1296/2013. 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas · Esošās budžeta pozīcijas Sarindotas pa
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta
pozīcijām Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Daudzums [....][Pozīcija.....................................] || Dif./nedif. ([34]) || no EBTA valstīm[35] || no kandidātvalstīm[36] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē 1 || 04.03.02.01 EaSI || Dif. || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ 1 || 04.01.04.02 EaSI || nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ 3.2. Paredzamā ietekme uz
izdevumiem 3.2.1. Kopsavilkums par paredzamo
ietekmi uz izdevumiem EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 1 || Gudra un integrējoša izaugsme ĢD: EMPL || || || 2014[37] || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || 04.03.02.01 (EaSI) || Saistības || (1) || 0,150 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,150 Maksājumi || (2) || 0 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,000 Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || Maksājumi || (2 a) || || || || || || || || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[38] || || || || || || || || 04.01.04.02 (EaSI) || || (3) || 0,115 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 1,459 KOPĀ EMPL ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 0,265 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,609 Maksājumi || =2+2a +3 || 0,115 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,459 KOPĀ darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 0,150 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,150 Maksājumi || (5) || 0 || 2,100 || 1,200 || 1,800 || 1,100 || 1,800 || 1,000 || 9,000 KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,115 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 1,459 KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas <....> IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || =4+ 6 || 0,265 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,609 Maksājumi || =5+ 6 || 0,115 || 2,324 || 1,424 || 2,024 || 1,324 || 2,024 || 1,224 || 10,459 Maksājumi || =5+ 6 || || || || || || || || Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || 5 || “Administratīvie izdevumi” EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ EMPL ĢD || || Cilvēkresursi || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 2,310 Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || || KOPĀ EMPL ĢD || Apropriācijas || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 2,310 KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 0,330 || 2,310 EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 0,595 || 2,654 || 1,754 || 2,354 || 1,654 || 2,354 || 1,554 || 12,919 Maksājumi || 0,445 || 2,654 || 1,754 || 2,354 || 1,654 || 2,354 || 1,554 || 12,769 3.2.2. Paredzamā ietekme uz
darbības apropriācijām –
¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot darbības
apropriācijas –
nPriekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriācijas
izmantot šādā veidā: Saistību apropriācijas EUR miljonos
(trīs zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[39] || Rezultāta vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1[40]: Atbalstīt Savienības instrumentu, politikas un attiecīgo tiesību aktu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu un veicināt uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, sociālo inovāciju un sociālo progresu sadarbībā ar sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un publiskajām un privātajām struktūrām. Paraugprakses un informācijas apmaiņa, apmācība, tehniskās jaudas veidošana, lai uzlabotu sadarbību, izpratnes veicināšana || Zināšanu banka, kopīgas pamatnostādnes utt., kopīgas darbības, personāla apmaiņa, apmācība, kampaņas, stratēģijas, novērtēšana || 0,366 || 1 || 0,15 || 4 || 2,100 || 4 || 1,200 || 4 || 1,800 || 4 || 1,100 || 4 || 1,800 || 4 || 1,000 || 25 || 9,150 || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1 || 1 || 0,150 || 4 || 2,100 || 4 || 1,200 || 4 || 1,800 || 4 || 1,100 || 4 || 1,800 || 4 || 1,000 || 25 || 9,150 KOPĒJĀS IZMAKSAS || 1 || 0,150 || 4 || 2,100 || 4 || 1,200 || 4 || 1,800 || 4 || 1,100 || 4 || 1,800 || 4 || 1,000 || 25 || 9,150 3.2.3. Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām 3.2.3.1. Kopsavilkums –
¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz izmantot
administratīvās apropriācijas –
nPriekšlikums/iniciatīva paredz izmantot administratīvās
apropriācijas šādā veidā: EUR miljonos (trīs
zīmes aiz komata) || 2014[41] || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 0,33 || 2,31 Pārējie administratīvie izdevumi || || || || || || || || Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[42] || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || 0,115 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 0,224 || 1,459 Starpsumma – ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || || KOPĀ || 0,445 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 0,554 || 3,769 Vajadzīgās
cilvēkresursu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD
apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības
pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā
ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā
izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā
piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta
ierobežojumus. 3.2.3.2. Paredzamās
vajadzības pēc cilvēkresursiem –
¨Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu –
nPriekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu
šādā veidā: Aplēse izsakāma ar pilnslodzes
ekvivalentu || || 2014 || 2015 || 2016 || 2017 || 2018 || 2019 || 2020 || Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) || || || XX 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) (2AD+0,5AST) || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || 2,5 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu – FTE)[43] || || XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || || || || || || || || XX 01 02 02 (CA, LA, SNE, INT un JED delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy[44] || – galvenajā mītnē || || || || || || || || - delegācijās || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, SNE, INT – netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, SNE, INT – tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ || || || || || || || XX ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Vajadzības pēc
cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti
attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības
gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales
procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot
vērā budžeta ierobežojumus. Veicamo uzdevumu
apraksts Ierēdņi un pagaidu darbinieki (2AD + 0,5 AST) || AD1: Pārskats par darbībām saistībā ar nedeklarētu darbu, platformas sekretariāta darba organizācija, platformas sanāksmju vadīšana, tostarp darba kārtības projekta, diskusijas dokumentu un sanāksmes protokola projekta sagatavošana. Koordinācija un sadarbība. Priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu/konkursu uzaicinājumu koordinācija. AD2: Pārskats par platformas operatīvajām darbībām, piemēram, zināšanu bankas pārvaldība, kopīgas apmācības, pārbaudes, darbinieku apmaiņa, kopīgu dokumentu publicēšana utt. Atbalsts sadarbības koordinēšanai. Atbalsts darbībās, kas saistītas ar priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumiem/konkursu uzaicinājumiem. 0,5 AST: Administratīvs atbalsts sekretariātam, tostarp dokumentu pārvaldība, sanāksmju organizācija (viesnīcu rezervācija, ielūgumi, izdevumu atmaksas dokumenti utt.), sanāksmju dokumentu izplatīšana, vispārējā sarakste. Ārštata darbinieki || 3.2.4. Saderība ar
kārtējo daudzgadu finanšu shēmu –
nPriekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu
finanšu shēmai –
¨Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno
attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. –
¨Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro
elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu
shēma[45] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas. 3.2.5. Trešo personu iemaksas –
nPriekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–
¨Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu
līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes
aiz komata) || N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || KOPĀ līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || || 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem –
nPriekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē
ieņēmumus –
¨Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē: –
¨pašu resursus –
¨dažādus ieņēmumus EUR miljonos (trīs zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[46] N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu) .... pants || || || || || || || || Attiecībā uz
dažādiem ieņēmumiem, kas ir “piešķirtie
ieņēmumi”, norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu
pozīciju(-as). Norādīt, ar
kādu metodi aprēķināta ietekme uz ieņēmumiem.
[1] Komisijas paziņojums "Pastiprināta
cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību",
COM(2007)628, http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:LV:HTML.
[2] Skatīt II pielikumā pievienoto ietekmes
novērtējumu par Eiropas platformas izveidi sadarbības
uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā
no tā. [3] Visi skaitļi izriet no tiešajiem apsekojumiem, kas
pamatojas uz intervijām klātienē ar ES pilsoņiem. Tas
nozīmē, ka informētība par nedeklarētu darbu, valsts
līmeņa definīcijas, nedeklarētā darba
pārskatāmība un uzticēšanās intervētājam ir
svarīgi faktori, kas ļauj pilsoņiem norādīt, ka tie ir
strādājuši vai izmantojuši nedeklarētu darbu. [4] Special Eurobarometer 402 "Nedeklarēts
darbs Eiropas Savienībā", 2013. g., http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_402_en.pdf. [5] Eiropas Komisija, Nodarbinātība un
sociālā attīstība Eiropā (ESDE) 2013. gadā,
Luksemburga, 2014. g. [6] Komisijas paziņojums „Eiropa 2020.
Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai
izaugsmei”; COM(2010) 2020, 2010. gada 3. marts.
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:2020:FIN:LV:PDF .
Komisijas paziņojums „Jaunu prasmju un darba vietu programma.
Eiropas ieguldījums ceļā uz pilnīgu
nodarbinātību”; COM 2010(682), 2010. gada 23. novembris. [7] Komisijas 2012. gada 18. aprīļa
paziņojums "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām
jaunām darba vietām", COM(2012) 173. [8] Padomes 2010. gada 21. oktobra
Lēmums 2010/707/ES par dalībvalstu nodarbinātības
politikas pamatnostādnēm. [9] http://ec.europa.eu/europe2020/making-it-happen/country-specific-recommendations/index_lv.htm. [10] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=TA&language=LV&reference=P7-TA-2014-0012 [11] Vācijā pastāv nolīgumi starp
Federālo Finanšu ministriju un sociālajiem partneriem
celtniecības, krāsotāju un rūpniecisko
tekstilizstrādājumu pakalpojumu nozarē, Bulgārijā ir
izveidots valsts "Uzņēmējdarbības noteikumu"
centrs un Luksemburgā ir ieviestas identitātes kartes katram darba
ņēmējam būvlaukumā. [12] Special Eurobarometer 402, "Nedeklarēts
darbs Eiropas Savienībā", 2013. g. [13] Skatīt II pielikumā pievienoto ietekmes
novērtējumu par Eiropas platformas izveidi sadarbības
uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā
no tā, 3.2.2. nodaļas 1. tabula. [14] “Apvienošanās
cīņā pret nedeklarētu darbu Eiropā. Priekšizpēte
par Eiropas platformas izveidi sadarbībai starp darba inspekcijām un
citām attiecīgām uzraudzības un īstenošanas
struktūrām, lai novērstu un apkarotu nedeklarētu darbu”, Regioplan
2010 http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=6676&langId=en. [15] Special Eurobarometer 402, "Nedeklarēts
darbs Eiropas Savienībā"
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_402_en.pdf . [16] “Cīņa
ar nedeklarētu darbu 27 Eiropas Savienības
dalībvalstīs un Norvēģijā. Metodes un pasākumi
kopš 2008. gada", Eurofound 2013, http://www.eurofound.europa.eu/publications/htmlfiles/ef13243.htm. [17] http://www.eurofound.europa.eu/areas/labourmarket/tackling/search.php [18] "Apspriešanās
ar sociālajiem partneriem saskaņā ar LESD 154. pantu par ES
sadarbības stiprināšanu neoficiālas nodarbinātības
novēršanai un prevencijai", apspriešanas dokuments C(2013)4145 http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=10345&langId=en. [19] "Otrā posma apspriešanās ar
sociālajiem partneriem atbilstīgi LESD 154. pantam par ES
sadarbības uzlabošanu, lai novērstu nedeklarētu darbu un
atturētu no tā", C(2014)452 final.
http://ec.europa.eu/social/BlobServlet?docId=11424&langId=en [20] Sīkāku informāciju skatīt ietekmes
novērtējumā par Eiropas platformas izveidi sadarbības
uzlabošanai nedeklarēta darba novēršanā un atturēšanā
no tā, I pielikums. [21] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
11. decembra Regula (ES) Nr. 1296/2013 par Eiropas
Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas
programmu (EaSI) un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar
ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai
un sociālajai iekļaušanai. [22] OV C , , . lpp. [23] OV C , , . lpp. [24] Komisijas paziņojums "Virzoties uz
ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām",
COM(2012) 173, 2012. gada 18. aprīlis, http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=101&newsId=1270&furtherNews=yes. [25] Padomes 2010. gada 21. oktobra Lēmums 2010/707/ES
par dalībvalstu nodarbinātības politikas
pamatnostādnēm (OV L 308, 24.11.2010., 46. lpp.). [26] Pamatnostādnes ir bijušas spēkā
arī 2011., 2012. un 2013. gadā. [27] Eiropas Parlamenta 2014. gada 14. janvāra
rezolūcija par efektīvām darba inspekcijām kā
stratēģiju darba apstākļu uzlabošanai Eiropā
(2013/2112/INI) http://www.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2013/2112(INI) [28] Komisijas paziņojums “Pastiprināta
cīņa pret nelikumīgu nodarbinātību”, COM (2007)628,
2007. gada 24. oktobris.
http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52007DC0628:LV:HTML [29] Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra
Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz
personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281,
23.11.1995., 31. lpp.). [30] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra
Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību
attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs
un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8,
12.1.2001., 1. lpp.). [31] ABM – budžeta līdzekļu vadība pa
darbības jomām, ABB – budžeta līdzekļu sadale pa
darbības jomām. [32] Kā paredzēts Finanšu regulas 54. panta
2. punkta attiecīgi a) un b) apakšpunktā. [33] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [34] Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. –
nediferencētās apropriācijas. [35] EBTA – Eiropas Brīvās tirdzniecības
asociācija. [36] Kandidātvalstis un, attiecīgā
gadījumā, potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem. [37] N gads ir gads, kurā
priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. [38] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [39] Rezultāti ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi
(piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto
ceļu garums kilometros utt.). [40] Kā aprakstīts 1.4.2. punktā
“Konkrētie mērķi…”. [41] N gads ir gads, kurā
priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. [42] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [43] CA – līgumdarbinieki, LA –
vietējie darbinieki, SNE – valstu norīkotie eksperti, INT
– aģentūras darbinieki, JED – jaunākie eksperti
delegācijās. [44] Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo
summu finansē no darbības apropriācijām
(kādreizējām “BA” pozīcijām). [45] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un
24. punktu (2007. -2013. g.). [46] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.