PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS / VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Pievienotais priekšlikums ir juridisks instruments, ar ko pilnvaro parakstīt un provizoriski piemērot Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

Tā kā Eiropas Atomenerģijas kopiena (EAEK) ir nolīguma Puse, lai Komisija EAEK vārdā parakstītu un noslēgtu šo nolīgumu, piemēro atsevišķu procedūru.

Eiropas Savienības (ES) un Gruzijas attiecību pamatā šobrīd ir Partnerības un sadarbības nolīgums, kas stājās spēkā 1999. gada jūlijā. Padome 2010. gada 10. maijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par jaunu visaptverošu un vērienīgu asociācijas nolīgumu, tostarp tā daļu par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA).

Asociācijas nolīguma mērķis ir ātrāk padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības starp Gruziju un ES, kā arī izraudzītās jomās virzīt Gruzijas pakāpenisku ekonomisko integrāciju ES iekšējā tirgū, jo īpaši izveidojot DCFTA.

Nolīgums ir konkrēts risinājums, kā izmantot ES un Gruzijas attiecību virzošos spēkus, galveno uzmanību pievēršot pamatreformām, ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei, sadarbībai pārvaldības un nozaru jomā.

Nolīgums ir arī reformu kopums Gruzijai, kura pamatā ir visaptveroša programma Gruzijas tiesību aktu tuvināšanai ES noteikumiem, kam var pievienoties visi Gruzijas partneri un mērķtiecīgi sniegt palīdzību. ES palīdzība Gruzijai ir saistīta ar reformu programmu, kā tas paredzēts nolīgumā. Lai sagatavotu un sekmētu Asociācijas nolīguma īstenošanu, tika sagatavota asociācijas programma.

Pēc 14. sarunu kārtas 2013. gada martā ES un Gruzija pabeidza sarunas par Asociācijas nolīgumu. Sarunas par DCFTA tika pabeigtas 2013. gada jūlijā. 2013. gada 29. novembrī ES un Gruzija parafēja Asociācijas nolīgumu, tostarp DCFTA daļu.

Saskaņā ar Asociācijas nolīguma 429. pantu ir paredzēts nolīguma daļas piemērot provizoriski. Provizoriskā piemērošana ir paredzēta nolūkā saglabāt līdzsvaru starp savstarpējām ekonomiskajām interesēm un kopīgām vērtībām un ņemot vērā ES un Gruzijas kopīgo vēlmi sākt attiecīgo nolīguma daļu īstenošanu un izpildi, lai pirms nolīguma parakstīšanas sekmētu reformu drīzāku īstenošanu nozarēm būtiskos jautājumos.

2.           SARUNU REZULTĀTI

Visā sarunu norises gaitā Padome tika regulāri informēta un ar to notika apspriešanās attiecīgajās Padomes darba grupās, jo īpaši Austrumeiropas un Vidusāzijas jautājumu darba grupā (COEST) un Tirdzniecības politikas komitejā (TPK). Komisija uzskata, ka ir sasniegti Padomes sarunu norādēs noteiktie mērķi un ka Asociācijas nolīguma projekts ir Savienībai pieņemams.

Asociācijas nolīguma saturu galīgajā versijā var apkopot šādi.

Ar nolīgumu izveido asociāciju starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses. Tā ir jauna pakāpe ES un Gruzijas līgumattiecību attīstībā, un tās mērķis ir politiska asociācija un ekonomikas integrācija, atstājot iespēju turpmākām progresīvam attīstības tendencēm.

Asociācijas vispārējie mērķi ir vērsti uz pakāpeniskas tuvināšanās veicināšanu starp pusēm, pamatojoties uz kopīgām vērtībām, regulējuma nostiprināšanu pastiprinātam politiskajam dialogam, miera un stabilitātes veicināšanu, saglabāšanu un stiprināšanu reģionālā un starptautiskā līmenī, sadarbības konfliktu miermīlīgā noregulēšanā veicināšanu, kā rezultātā Gruzija tiktu pakāpeniski ekonomiski integrēta ES iekšējā tirgū atsevišķās jomās, sadarbības tiesiskuma, brīvības un drošības (TBD) jomā uzlabošanu ar mērķi pastiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, un apstākļu radīšanu ciešākai sadarbībai abas puses interesējošās jomās.

Nolīguma vispārējie principi ietver "būtisko elementu" īpašu kopumu, kuru pārkāpšana, ko izdara viena no Pusēm, varētu kalpot par iemeslu īpašiem pasākumiem saskaņā ar nolīgumu, tostarp tiesību un pienākumu atcelšanu. Šie elementi ir demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā tas definēts attiecīgajos starptautiskajos instrumentos, tiesiskuma ievērošana, suverenitātes un teritoriālās integritātes, neaizskaramības un neatkarības principu ievērošanas veicināšana, un masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to piegādes līdzekļu izplatīšanas apkarošana.

Pārējie nolīguma vispārējie principi ir saistīti ar brīvas tirgus ekonomikas principiem, labu pārvaldību, korupcijas apkarošanu, cīņu pret starpvalstu organizēto noziedzību un terorismu, ilgtspējīgas attīstības veicināšanu un efektīvām daudzpusējām attiecībām.

Nolīguma mērķi ir stiprināt politisko dialogu, veicinot ārpolitikas un drošības politikas jautājumu pakāpenisku konverģenci. Nolīgumā paredzēts arī dialogs un sadarbība iekšējās reformas jautājumos, pamatojoties uz Pušu noteiktiem kopīgiem principiem. Tāpat paredzēti noteikumi pastiprinātam dialogam par ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem, tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, par miera un starptautiskā tiesiskuma veicināšanu, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus, par kopīgiem centieniem nodrošināt stabilitāti reģionā, novērst konfliktus, par krīžu pārvaldību, terorisma novēršanu, ieroču izplatīšanas ierobežošanu un par atbruņošanās un ieroču kontroles jautājumiem. Puses jo īpaši sadarbojas, lai panāktu neatrisināto konfliktu reģionā mierīgu izšķiršanu.

Tiesiskuma, brīvības un drošības jomā nolīgumā īpaša uzmanība ir pievērsta tiesiskumam un tiesu iestāžu un prakses stiprināšanai. Nolīgumā ir noteikts satvars sadarbībai migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības, personas datu aizsardzības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas jomā un narkomānijas apkarošanas politikas jomā. Nolīgumā ir iekļauti noteikumi attiecībā uz personu pārvietošanos, tostarp par atpakaļuzņemšanu, vīzu režīma atvieglošanu un pienācīgu pakāpenisku pāreju uz bezvīzu režīmu – ar nosacījumu, ka ir radīti nepieciešamie apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei. Pilnībā izmantojot attiecīgos starptautiskos un divpusējos instrumentus, ir aptvertas arī saistības cīnīties pret noziedzību, korupciju un citām prettiesiskām darbībām, turpināt attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un krimināllietās.

Asociācijas nolīgumā paredzēta arī sadarbība daudzās dažādās nozarēs, galveno uzmanību pievēršot pamatreformu atbalstam, ekonomikas atveseļošanai un izaugsmei, pārvaldībai un nozaru sadarbībai vairāk nekā 28 jomās, piemēram, šādās: enerģētika, transports, vides aizsardzība un veicināšana, rūpniecības un mazo un vidējo uzņēmumu sadarbība, lauksaimniecība un lauku attīstība, sociālā politika, tieslietas, pilsoniskās sabiedrības sadarbība, politika patērētāju jomā, valsts pārvaldes reforma, izglītība, apmācība un jaunatne, kā arī sadarbība kultūras jomā. Visās šajās jomās pastiprināta sadarbība sākas, pamatojoties uz esošajiem satvariem – divpusējiem un daudzpusējiem –, ar mērķi panākt sistemātiskāku dialogu un informācijas un labākās prakses apmaiņu. Šā nolīguma daļā, kas attiecas uz nozaru sadarbību, noteicoša loma ir visaptverošai pakāpeniskai tuvināšanai ES acquis, kā izklāstīts nolīguma pielikumos. Konkrēti saraksti regulējuma atsevišķu daļu tuvināšanai ES acquis un īstenošanai, kas jāveic Gruzijai, ļaus mērķtiecīgi sekot sadarbības procesam un veidos Gruzijas iekšzemes reformas un modernizācijas programmas pamatu.

Nolīgumā sniegta arī atjaunināta institucionālā sistēma, kas ietver forumus sadarbībai un dialogam. Konkrēta loma lēmumu pieņemšanā ir paredzēta Asociācijas padomei un – ar deleģējumu – Asociācijas komitejai, kuras sanāksmes nolūkā risināt ar tirdzniecību saistītus jautājumus var notikt īpašā sastāvā. Tāpat ir paredzēts forums pilsoniskajai sabiedrībai un parlamentārai sadarbībai. Nolīgumā ietverti arī noteikumi par uzraudzību, saistību izpildi un strīdu izšķiršanu (tostarp atsevišķi noteikumi saistībā ar tirdzniecības jautājumiem).

Attiecībā uz nolīguma daļu par DCFTA Komisija ir sasniegusi sarunu norādēs noteiktos mērķus: atcelt importa nodokļus faktiski visai tirdzniecībai, vienlaikus nosakot stingru saistošu satvaru, lai nepieļautu nekādus patvaļīgus pasākumus tirdzniecības ierobežošanai, tostarp eksporta nodokļus un kvantitatīvus eksporta ierobežojumus. DCFTA ir ietverts mehānisms, kas neļauj apiet [nodokļus attiecībā uz] paaugstināta riska lauksaimniecības ražojumu importu.

Attiecībā uz tehniskajiem tirdzniecības ierobežojumiem Gruzijas pakāpeniski pielāgos savus tehniskos noteikumus un standartus ES noteikumiem un standartiem. Sarunas attiecībā uz nolīgumu par rūpniecisko izstrādājumu atbilstības novērtēšanu un atzīšanu (ACAA) var uzsākt ar mērķi nodrošināt, ka konkrētās jomās Gruzijas tiesību akti un tirgus uzraudzības sistēmas saskan ar ES sistēmām, tādējādi tirdzniecība starp Pusēm var notikt atbilstoši tiem pašiem noteikumiem kā tirdzniecība starp ES dalībvalstīm.

Attiecībā uz dzīvnieku, augu un to produktu tirdzniecību DCFTA nodrošinās Gruzijas tiesību aktu sanitārajā un fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā saskaņošanu ar ES noteikumiem sanitārajā un fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā, kas attiecīgi turpinātu tirdzniecības atvieglošanu. DCFTA nodrošinās ātras konsultēšanās mehānisma izveidi, lai risinātu ar SFS saistītas tirdzniecības nesaskaņas, tostarp izveidojot īpašu ātrās ziņošanas un agrīnās brīdināšanas sistēmu ārkārtas gadījumiem veterinārajā un fitosanitārajā jomā.

Pamatojoties uz esošo sadarbību muitas jautājumos, Protokols par savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās sniedz stingrāku juridisko pamatu centieniem nodrošināt muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu un cīņu pret muitas pārkāpumiem.

Attiecībā uz uzņēmējdarbību DCFTA nodrošina valsts režīmu un vislabvēlīgāko valsts režīmu uzņēmumiem (ar nelielām atrunām). Attiecībā uz pakalpojumu tirdzniecību DCFTA paredz plašu piekļuvi tirgum, kā arī piekļuves tirgum turpmāku liberalizāciju, tostarp tā rezultātā, ka Gruzija tuvinās [savu regulējumu] ES acquis finanšu, telekomunikāciju / e-komercijas, pasta un kurjerpakalpojumu un starptautiskā jūras transporta pakalpojumu jomā.

DCFTA nodrošinās augsta līmeņa aizsardzību visām ES lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm – ne tikai attiecībā uz vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un visiem jaunajiem produktiem, ko iekļaus aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sarakstā. Nolīgumā ir ietverti ES un Gruzijas Nolīguma par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, tostarp tā pielikumu, noteikumi, kurš stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī. Tajā paredzēts mehānisms, kas ļauj pilnībā aizsargāt jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras var pievienot Nolīgumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, pirms stājas spēkā Asociācijas nolīgums. Turklāt DCFTA ir paredzēti noteikumi par autortiesībām, dizainparaugiem (tostarp nereģistrētajiem) un patentiem, šie noteikumi papildina un atjaunina TRIPS līgumu un tajos ietvertas normas par intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, pamatojoties uz ES iekšējiem noteikumiem.

Attiecībā uz publiskā iepirkuma tirgiem DCFTA ļaus Gruzijai, kas nav EEZ valsts, piekļūt ES publiskā iepirkuma tirgum, ja apjoms pārsniedz noteiktas robežvērtības – kad būs pagājis pārejas periods, kura laikā Gruzija tuvinās [savus esošos un jaunos tiesību aktus] ES tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā. [Gruzijas] plašāku piekļuvi ES publiskā iepirkuma tirgum, ja apjoms nepārsniedz noteiktas robežvērtības, var apspriest pēc tuvināšanas procesa veiksmīgas pabeigšanas. Tā rezultātā piegādātājiem un pakalpojumu sniedzējiem būs abpusēja piekļuve publiskā iepirkuma tirgiem, vienīgais izņēmums ir aizsardzības nozare.

Izmantojot DCFTA, Gruzija nodrošinās visaptverošus konkurences tiesību aktus.

Iedaļa par subsīdijām nodrošina, ka Gruzija stingri ievēros pārredzamības principus, un tajā šim nolūkam ir ietverts attiecīgs ziņošanas pienākums.

Attiecībā uz enerģētikas jautājumiem, kas saistīti ar tirdzniecību, DCFTA ievieš saistošus noteikumus par nepārtrauktu energoproduktu tranzītu un piekļuvi transporta iekārtām energoapgādes drošības garantēšanai un noteikumus par regulatīvo iestāžu enerģētikas jomā neatkarību, kā arī noteikumus, kas precizē Gruzijas turpmākās saistības Enerģētikas kopienas līguma ietvaros.

Ir paredzētas saistības censties panākt ilgtspējīgu attīstību tirdzniecībā un ievērot daudzpusējas saistības šajā jomā, vienlaikus nodrošinot tiesības reglamentēt savus vides un darba aizsardzības līmeņus valsts mērogā. DCFTA ir ietvertas saistības atturēties no atteikšanās vai atkāpšanās no šādiem standartiem veidā, kas ietekmē tirdzniecību vai ieguldījumus starp Pusēm.

Efektīvas strīdu izšķiršanas procedūras, kuru pamatā ir PTO Vienošanās par strīdu izšķiršanu, nodrošinās divpusēju tirdzniecības strīdu ātru izšķiršanu, tostarp ļaujot skartajai pusei piemērot samērīgas sankcijas, un nodrošinās vēl ātrāku procedūru steidzamu strīdu enerģētikas jomā gadījumos, kas saistīti ar tirdzniecību.

Tāpat ir panākta vienošanās par konkrētiem noteikumiem attiecībā uz pārredzamību un dialogu ar pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka politikas veidošana ar tirdzniecību saistītās jomā ir balstīta uz apspriešanos, ir atklāta un paredzama. Turklāt DCFTA ir jomas, kas veicina tuvināšanās procesa ar tirdzniecību saistītās jomās norisi un izvērtēšanu.

Nākotnē Gruzijas ekonomikas ciešāka integrācija ar ES, izmantojot DCFTA, būs spēcīgs stimuls valsts ekonomikas izaugsmei. DCFTA kā Asociācijas nolīguma pamatelements radīs uzņēmējdarbības iespējas gan ES, gan Gruzijā, un veicinās patiesu [Gruzijas] ekonomikas modernizāciju un integrāciju ES. Šā procesa rezultātiem vajadzētu būt augstākiem produktu standartiem, labākiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un – pats galvenais – Gruzijas spējai efektīvi konkurēt starptautiskajos tirgos.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Attiecībā uz Savienību juridiskais pamats šā nolīguma parakstīšanai un provizoriskai piemērošanai ir LESD 217. pants saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu, kā arī 218. panta 7. punktu. Atsevišķs juridisks instruments attiecas uz Eiropas Atomenerģijas kopienu.

Pievienotais priekšlikums ir juridisks instruments Asociācijas nolīguma parakstīšanai un provizoriskai piemērošanai.

Ņemot vērā iepriekšminētos sarunu rezultātus, Eiropas Komisija ierosina Padomei pieņemt lēmumu par to, ka Asociācijas nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, Savienības vārdā būtu jāparaksta, un nozīmēt personu(-as), kas tiesīga(-as) Savienības vārdā parakstīt nolīgumu.

Priekšlikumā paredzēts, ka dažas nolīguma daļas Savienības piemēros provizoriski, neskarot kompetenču sadalījumu saskaņā ar Līgumiem.

Tas, ka Komisija savu priekšlikumu ir iesniegusi kā priekšlikumu nolīgumam starp Savienību un tās dalībvalstīm un Gruziju, ir saistīts ar šā nolīguma pirmsākumiem saskaņā ar Līguma noteikumiem, kas bija spēkā pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā.           

2014/0085 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu, kā arī 218. panta 7. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)       Padome 2010. gada 10. maijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Gruziju par jauna nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Gruziju, kurš aizstātu Partnerības un sadarbības nolīgumu.

(2)       Ņemot vērā ciešās vēsturiskās attiecības un aizvien ciešākas saiknes starp pusēm, kā arī to vēlmi vērienīgā un novatoriskā veidā nostiprināt un paplašināt attiecības, sarunas par Asociācijas nolīgumu veiksmīgi tika pabeigtas 2013. gada 29. novembrī, nolīgumu parafējot.

(3)       Tādēļ nolīgums saskaņā ar tā 429. pantu būtu Savienības vārdā jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)       Nolīguma 429. pants paredz nolīguma provizorisku piemērošanu pirms tā stāšanās spēkā.

(5)       Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta 7. punktu ir lietderīgi, ka Padome pilnvaro Komisiju apstiprināt grozījumus, kas jāpieņem Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejai saskaņā ar nolīguma 179. pantu.

(6)       Ir lietderīgi noteikt attiecīgās procedūras, lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām aizsardzība noteikta saskaņā ar nolīgumu.

(7)       Nolīgums nebūtu jāinterpretē kā tāds, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Parakstāmā nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes Ģenerālsekretariāts pilnvaras parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu, piešķir personai(-ām), ko norādījis nolīguma sarunu risinātājs.

3. pants

1.           Saskaņā ar nolīguma 429. pantu un ņemot vērā tajā noteiktos paziņojumus, līdz tā spēkā stāšanās dienai starp Savienību un Gruziju provizoriski piemēro šādas nolīguma daļas:

– 1. pantu;

– I sadaļu; 

– II sadaļu;

– III sadaļas 13. līdz 19. pantu;

– IV sadaļu;

– V sadaļas 3. nodaļu (285. pantu) un 4. nodaļu (291. pantu);

– VI sadaļas 1., 2. nodaļu (izņemot 298. panta k) punktu), 3., 4., 6. līdz 8., 10., 11., 13. un 20. nodaļu, kā arī 354. un 357. pantu; 

– VII sadaļu;

– VIII. sadaļu, izņemot 420. panta 1. punktu, ciktāl šīs sadaļas noteikumi aprobežojas ar nolūku nodrošināt šā nolīguma provizorisku piemērošanu, kā noteikts šajā punktā;

– I, II līdz XXI, XXII līdz XXIII, XXIV līdz XXXI un XXXIV pielikumu, kā arī I līdz III protokolu.

2.           Dienu, no kuras nolīgumu piemēros provizoriski, Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Piemērojot nolīguma 179. pantu, Komisija Savienības vārdā apstiprina nolīguma grozījumus, kas izdarīti ar Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas pieņemtajiem lēmumiem. Ja pēc tam, kad saņemtas iebildes par kādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ieinteresētās personas nevar panākt vienošanos, Komisija pieņem šādu nostāju saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[1] 57. panta 2. punktā noteikto procedūru.

5. pants

1.           Nosaukumu, kas aizsargāts saskaņā ar nolīguma IV sadaļas 9. nodaļas 3. apakšiedaļu "Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes", var izmantot jebkurš uzņēmējs, kas tirgo attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2.           Saskaņā ar nolīguma 175. pantu dalībvalstis un Eiropas Savienības iestādes nodrošina nolīguma 170. līdz 174. pantā paredzētās aizsardzības izpildi, tostarp pēc kādas ieinteresētās personas lūguma.

6. pants

Šo nolīgumu neinterpretē kā tādu, kas piešķir tiesības vai uzliek saistības, uz kurām var tieši atsaukties Eiropas Savienības vai dalībvalstu tiesās.

7. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā —

                                                                       priekšsēdētājs

[1]               OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENU UN TO DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN GRUZIJU, NO OTRAS PUSES

PREAMBULA

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk „dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk "Savienība" vai "ES", un

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk „Euratom",

                                                                                     no vienas puses, un

GRUZIJA,

                                                                                     no otras puses,

turpmāk kopā "Puses",

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, kas iedibinātas, īstenojot Partnerības un sadarbības līgumu par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, un tiek attīstītas Austrumu partnerības ietvaros kā Eiropas kaimiņattiecību politikas īpaša dimensija, un atzīstot Pušu kopējo vēlmi turpināt vērienīgi un radoši attīstīt, nostiprināt un paplašināt to attiecības;

APLIECINOT Gruzijas eiropeiskos centienus un izvēlēto virzību uz Eiropu;

ATZĪSTOT, ka kopīgās vērtības, uz kurām pamatojas ES, proti, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums, ir pamats arī politiskajai asociācijai un ekonomiskajai integrācijai, kā tas paredzēts šajā nolīgumā;

ATZĪSTOT, ka Gruzija kā Austrumeiropas valsts ir apņēmusies īstenot un sekmēt šīs vērtības;

ATZĪSTOT, ka Gruzijai ir vēsturiskas saiknes un kopīgas vērtības ar Eiropas Savienības dalībvalstīm;

ŅĒMOT VĒRĀ, ka šis nolīgums neskar un neietekmē ES un Gruzijas attiecību turpmāku progresīvu attīstību;

APŅEMOTIES arī turpmāk stiprināt pamatbrīvību, cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības ievērošanu, pamatojoties uz Pušu kopīgajām vērtībām;

APZINOTIES, ka iekšējās reformas demokrātijas un tirgus ekonomikas stiprināšanai veicinās Gruzijas līdzdalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās. Šis process un noturīgs konfliktu risinājums savstarpēji papildinās viens otru un veicinās uzticēšanos starp konfliktu plosītām kopienām;

VĒLOTIES sekmēt Gruzijas politisko, sociālekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot plašu un daudzpusīgu sadarbību daudzās dažādās kopēju interešu jomās, piemēram, pilsoniskās sabiedrības veidošana, laba pārvaldība, tostarp nodokļu jomā, tirdzniecības integrācija un uzlabota ekonomiskā sadarbība, iestāžu veidošana, valsts pārvaldes un civildienesta reforma un cīņa pret korupciju, nabadzības samazināšana un sadarbība brīvības, drošības un tiesiskuma jomā – sadarbība nepieciešama, lai efektīvi īstenotu šo nolīgumu, kā arī atzīmējot ES gatavību atbalstīt attiecīgas reformas Gruzijā;

APŅEMOTIES īstenot visus principus un noteikumus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) dokumentos, jo īpaši 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā, Madrides, Stambulas un Vīnes konferencēs attiecīgi 1991. un 1992. gadā pieņemtajos noslēguma dokumentos, un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarācijā un Eiropas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā;

ATGĀDINOT savu vēlmi stiprināt starptautisko mieru un drošību, kā arī iesaistīties efektīvās daudzpusējās attiecībās un mierīgā strīdu noregulējumā, jo īpaši šajā nolūkā ciešāk sadarbojoties Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un EDSO ietvaros;

APŅEMOTIES pildīt starptautiskās saistības cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sadarboties atbruņošanās un ieroču kontroles jomā;

ATZĪSTOT pievienoto vērtību, ko rada Pušu aktīva līdzdalība dažādos reģionālās sadarbības veidos;

VĒLOTIES turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP), tostarp arī kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP);

PILNĪBĀ IEVĒROJOT neatkarības, suverenitātes, teritoriālās integritātes un starptautiski atzīto robežu neaizskaramības principus, kas atzīti starptautisko tiesību aktos, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes attiecīgajās rezolūcijās;

ATZĪSTOT, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti un pilnīgu un efektīvu kontroli pār Gruzijas reģioniem Abhāzijā un Chinvali reģionu Dienvidosetijā, lai panāktu mierīgu un noturīgu konfliktu risinājumu, pamatojoties uz starptautisko tiesību principiem, un ES apņemšanās atbalstīt mierīgu un noturīgu konflikta risinājumu;

Šajā sakarā ATZĪSTOT, cik svarīgi ir īstenot 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, panākt pamatotu starptautisku klātbūtni miera un drošības uzturēšanai uz vietas, nodrošināt savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstīt Ženēvas starptautiskās apspriedes un to, lai visu iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanās būtu droša un cieņpilna saskaņā ar starptautisko tiesību principiem;

APŅEMOTIES nodrošināt, ka priekšrocības, ko sniedz Gruzijas ciešāka politiska asociācija un ekonomiska integrācija ar ES, ir pieejamas visiem Gruzijas iedzīvotājiem, tostarp konfliktu plosītajās kopienās;

APŅEMOTIES apkarot organizēto noziedzību un nelikumīgu tirdzniecību un arī turpmāk stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu;

APŅEMOTIES padziļināt dialogu un sadarbību mobilitātes, migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā, ņemot vērā arī ES un Gruzijas mobilitātes partnerību, izmantojot visaptverošu pieeju, kurā uzmanība vērsta uz legālo migrāciju, tostarp cirkulāro migrāciju, un sadarbību, kuras mērķis ir novērst nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību, un efektīvi īstenot atpakaļuzņemšanas nolīgumu;

ATZĪSTOT, cik svarīgi ir pienācīgi ieviest bezvīzu ceļošanas režīmu Gruzijas pilsoņiem ar nosacījumu, ka tiek nodrošināti apstākļi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, tostarp efektīvi īstenojot vīzu režīma atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumus;

APŅEMOTIES ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ES gatavību atbalstīt ekonomikas reformas Gruzijā, tostarp Eiropas kaimiņattiecību politikas un Austrumu partnerības ietvaros;

APŅEMOTIES panākt ekonomisko integrāciju, jo īpaši izmantojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA) kā neatņemamu šā nolīguma daļu, tostarp normatīvo aktu tuvināšanu, un saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Pušu dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO);

UZSKATOT, ka šis nolīgums radīs ekonomiskās attiecības veicinošu jaunu gaisotni starp Pusēm un galvenokārt tam, lai attīstītu tirdzniecību un ieguldījumus un stimulētu konkurenci, kas ir īpaši svarīgi ekonomikas reorganizācijas un modernizācijas faktori;

APŅEMOTIES ievērot ilgtspējīgas attīstības principus, aizsargāt vidi un mazināt klimata pārmaiņas, pastāvīgi uzlabot vides pārvaldību un vajadzības, tostarp pārrobežu sadarbību un daudzpusējo starptautisko nolīgumu īstenošanu;

APŅEMOTIES uzlabot enerģijas piegādes drošību, tostarp dienvidu koridora attīstību, inter alia veicinot atbilstošu projektu attīstīšanu Gruzijā, kuri sekmē attiecīgās infrastruktūras attīstīšanu, tostarp tranzītam caur Gruziju, palielinot tirgus integrāciju un pakāpeniski tuvinot normatīvos aktus ES acquis pamatelementiem, un veicinot energoefektivitāti un atjaunojamie energoresursi izmantošanu;

APLIECINOT nepieciešamību uzlabot sadarbību enerģētikas jomā un Pušu apņemšanos īstenot Enerģētikas hartas nolīgumu;

VĒLOTIES uzlabot sabiedrības veselības drošības līmeni un cilvēku veselības aizsardzību kā būtisku elementu ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei;

APŅEMOTIES veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus, tostarp izmantojot sadarbību un apmaiņu zinātnes un tehnoloģiju, uzņēmējdarbības, jaunatnes, izglītības un kultūras jomā;

APŅEMOTIES veicināt pārrobežu un starpreģionālo sadarbību, ko abas Puses īsteno, ievērojot labas kaimiņattiecības;

ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos pakāpeniski tuvināt savus konkrēto nozaru tiesību aktus attiecīgajiem ES tiesību aktiem saskaņā ar šo Asociācijas nolīgumu un tos efektīvi īstenot;

ATZĪSTOT Gruzijas apņemšanos izstrādāt savu administratīvo un institucionālo infrastruktūru tiktāl, ciktāl tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai;

ŅEMOT VĒRĀ ES vēlmi sniegt atbalstu reformu īstenošanai un izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanā;

APSTIPRINOT, ka šā nolīguma noteikumi, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienības darbību Trešās daļas V sadaļas darbības jomā, ir saistoši Apvienotajai Karalistei un Īrijai kā atsevišķām līgumslēdzējām pusēm, nevis kā ES daļām, ja vien ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nav kopīgi paziņojušas Gruzijai, ka Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi ir saistoši kā ES daļām saskaņā ar Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto 21. protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Ja Apvienotajai Karalistei un / vai Īrijai noteikumi vairs nav saistoši kā ES daļām saskaņā ar minētā protokola 4.a pantu, ES kopā ar Apvienoto Karalisti un / vai Īriju nekavējoties informē Gruziju par jebkādām izmaiņām to nostājā, un šādā gadījumā tām šā nolīguma noteikumi joprojām ir saistoši katrai atsevišķi. Tas pats attiecas uz Dāniju saskaņā ar 22. protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem Līgumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. PANTS

Mērķi

1.       Ar šo tiek izveidota asociācija starp Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

2.       Šīs asociācijas mērķi ir šādi:

a)       veicināt politisko asociāciju un ekonomisko integrāciju starp Pusēm, pamatojoties uz kopējām vērtībām un ciešām attiecībām, tostarp palielinot Gruzijas dalību ES politikas virzienos, programmās un aģentūrās;

b)      nodrošināt stingrāku regulējumu, lai uzlabotu politisko dialogu visās savstarpēji interesējošās jomās, tādējādi ļaujot attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;

c)       sekmēt demokrātijas stiprināšanu un politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti Gruzijā;

d)      veicināt, saglabāt un stiprināt mieru un stabilitāti reģionālā un starptautiskā mērogā, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma akta principiem, tostarp apvienojot centienus, lai novērstu spriedzes rašanās avotus, uzlabotu robežu drošību un veicinātu pārrobežu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

e)       veicināt sadarbību ar mērķi risināt konfliktus mierīgā ceļā;

f)       veicināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nolūkā stiprināt tiesiskumu un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;

g)      atbalstīt Gruzijas centienus attīstīt tās ekonomisko potenciālu, izmantojot starptautisko sadarbību, tostarp arī tuvinot tās tiesību aktus ES tiesību aktiem;

h)      panākt Gruzijas pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū, kā noteikts šajā nolīgumā, jo īpaši izveidojot padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, kas paredz plašu piekļuvi tirgum, pamatojoties uz stabilu un visaptverošu normatīvo aktu tuvināšanu saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no tās dalības PTO;

i)       radīt apstākļus ciešākai sadarbībai citās savstarpēji interesējošās jomās.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

2. PANTS

Vispārēji principi

1.       Demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību, kas proklamētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un definētas 1950. gada Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un 1990. gada Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, ievērošana veido Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatu un ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa. Cīņa pret masu iznīcināšanas ieroču, ar tiem saistītu materiālu un to nogādes līdzekļu izplatīšanu arī ir šā nolīguma būtiski elementi.

2.       Puses atkārto savu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas, ilgtspējīgu attīstības un efektīvu daudzpusēju attiecību principus.

3.       Puses atkārtoti apstiprina savu gatavību ievērot tiesiskuma un labas pārvaldības principus, kā arī pildīt savas starptautiskās saistības, jo īpaši ANO, Eiropas Padomē un EDSO. Jo īpaši tās vienojas veicināt suverenitātes un teritoriālās integritātes, robežu neaizskaramības un neatkarības principus.

4.       Puses apņemas nodrošināt tiesiskumu, labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju, cīnīties pret dažāda veida pārrobežu organizētu noziedzību un starptautisku terorismu, veicināt ilgtspējīgu attīstību un efektīvas daudzpusējas attiecības un cīnīties pret masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmām izplatīšanu. Šīs saistības ir svarīgs elements Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē mieru un stabilitāti reģionā.

II SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS UN REFORMA, SADARBĪBA ĀRPOLITIKAS UN DROŠĪBAS POLITIKAS JOMĀ

3. PANTS

Politiskā dialoga mērķi

1.       Turpina attīstīt un stiprināt politisko dialogu starp Pusēm savstarpēji interesējošās jomās, tostarp par ārpolitikas un drošības jautājumiem, kā arī par valsts reformu. Tas palielinās politiskās sadarbības efektivitāti un veicinās konverģenci ārpolitikas un drošības jautājumos, vērienīgi un radoši nostiprinot attiecības.

2.       Politiskā dialoga mērķi ir šādi:

a)       padziļināt politisko asociāciju un palielināt politisko un drošības politikas konverģenci un efektivitāti;

b)      veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā;

c)       veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā;

d)      veicināt starptautisko stabilitāti un drošību, pamatojoties uz efektīvām daudzpusējām attiecībām;

e)       stiprināt sadarbību un dialogu starp Pusēm par starptautisko drošību un krīžu pārvarēšanu jo īpaši, lai risinātu globālas un reģionālas problēmas un galvenos apdraudējumus;

f)       stiprināt sadarbību cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to piegādes sistēmām, tostarp zinātnieku, kuri agrāk bija nodarbināti MII programmās, alternatīvu nodarbinātību;

g)      sekmēt uz rezultātiem vērstu un praktisku Pušu sadarbību, lai sasniegtu mieru, drošību un stabilitāti Eiropas kontinentā;

h)      stiprināt demokrātijas principu, tiesiskuma un labas pārvaldības, cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp plašsaziņas līdzekļu brīvības un minoritāšu tiesību, ievērošanu un atbalstīt valsts politisko reformu konsolidāciju;

i)       attīstīt dialogu un padziļināt Pušu sadarbību drošības un aizsardzības jomā;

j)       turpināt veicināt dažādos reģionālās sadarbības veidus;

k)      Gruzijas starptautiski atzīto robežu ietvaros nodrošināt visiem Gruzijas pilsoņiem visas priekšrocības, ko sniedz ciešāka politiskā asociācija starp ES un Gruziju, tostarp lielāka drošības politikas konverģence.

4. PANTS

Valsts reforma

Puses sadarbojas, attīstot, konsolidējot un palielinot demokrātisko institūciju un tiesiskuma stabilitāti un efektivitāti; nodrošinot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu; gūstot turpmāku progresu tieslietu un likumdošanas reformā, lai būtu garantēta tiesu neatkarība, nostiprinot to administratīvos resursus un garantējot tiesībaizsardzības struktūru objektivitāti un efektivitāti; turpinot īstenot valsts pārvaldes reformu un veidot atbildīgu, prasmīgu, efektīvu, pārredzamu un profesionālu civildienestu; un turpinot pastāvīgu efektīvu cīņu pret korupciju, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās sadarbības cīņai pret korupciju pastiprināšanu, un nodrošinot attiecīgo starptautisko juridisko instrumentu efektīvu īstenošanu, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvenciju.

5. PANTS

Ārpolitika un drošības politika

1.       Puses pastiprina dialogu un sadarbību un veicina pakāpenisku konverģenci ārpolitikas un drošības politikas jomā, tostarp Kopējās drošības un aizsardzības politikas jomā, un jo īpaši pievēršas konfliktu novēršanas, konfliktu risināšanas mierīgā ceļā un krīžu pārvarēšanas, reģionālās stabilitātes, atbruņošanās, ieroču neizplatīšanas, ieroču kontroles un ieroču eksporta kontroles jautājumiem. Sadarbības pamatā ir kopīgās vērtības un savstarpējās intereses, tās mērķis ir palielināt politikas konverģenci un efektivitāti un veicināt divpusējo, starptautisko un reģionālo forumu izmantošanu.

2.       Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt teritoriālās integritātes, starptautiski atzīto robežu neaizskaramības, suverenitātes un neatkarības principus, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos un 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā; un savu apņemšanos veicināt šos principus to divpusējās un daudzpusējās attiecībās. Puses arī uzsver savu pilnīgu atbalstu principam, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai kādas valsts teritorijā ir nepieciešama uzņēmējas valsts piekrišana. Tās vienojas, ka ārvalstu bruņoto spēku izvietošanai to teritorijā būtu jānotiek ar uzņēmējas valsts nepārprotamu piekrišanu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

6. PANTS

Starptautiskas nozīmes smagi noziegumi

1.       Puses atkārtoti apstiprina, ka vissmagākie noziegumi, kas skar starptautisko sabiedrību kopumā, nedrīkst palikt nesodīti un ka ir jānodrošina efektīva kriminālvajāšana, veicot pasākumus valstu un starptautiskā līmenī, attiecīgos gadījumos iesaistot Starptautisko Krimināltiesu.

2.       Puses uzskata, ka Starptautiskās krimināltiesas izveide un efektīva darbība ir nozīmīgs solis starptautiskā miera un tiesiskuma labā. Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu, īstenojot Romas Starptautiskās Krimināltiesas Statūtus un tās saistītos instrumentu, pienācīgu uzmanību pievēršot tās integritātei.

7. PANTS

Konfliktu novēršana un krīžu pārvarēšana

Puses pastiprina praktisko sadarbību konfliktu novēršanas un krīžu pārvarēšanas jomā, jo īpaši ņemot vērā Gruzijas iespējamo dalību ES vadītās civilās un militārās krīžu pārvarēšanas operācijās, kā arī attiecīgos praktiskos vingrinājumos un mācību pasākumos – vērtējot katru gadījumu atsevišķi un pēc iespējama ES uzaicinājuma.

8. PANTS

Reģionālā stabilitāte

1.       Puses pastiprina kopīgos centienus veicināt stabilitāti, drošību un demokrātisko izaugsmi reģionā, kā arī sadarboties, lai turpinātu veicināt dažādos reģionālās sadarbības veidus un jo īpaši lai censtos panākt reģiona neatrisināto konfliktu noregulējumu mierīgā ceļā.

2.       Šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos daudzpusējos dokumentos. Puses arī pilnībā izmanto daudzpusējo Austrumu partnerību, kurā paredzēti sadarbības pasākumi un atklāts un brīvs dialogs, veicinot saiknes starp partnervalstīm.

9. PANTS

Konfliktu risināšana mierīgā ceļā

1.       Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, kā arī sekmēt kopīgus pēckonfliktu rehabilitācijas un samierināšanas centienus. Kamēr nav rasts noturīgs konflikta risinājums, un neskarot uz esošās formas ar konfliktu saistīto jautājumu risināšanai, konfliktu risināšana mierīgā ceļā būs viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem politiskajā dialogā starp Pusēm, kā arī dialogā ar citiem attiecīgiem starptautiskiem dalībniekiem.

2.       Puses atzīst to, cik svarīga ir Gruzijas apņemšanās panākt samierināšanos un tās centieni atjaunot savu teritoriālo integritāti, lai panāktu mierīgu un noturīgu konflikta atrisināšanu, pilnībā īstenotu 2008. gada 12. augusta sešu punktu vienošanos un tās turpmākos īstenošanas pasākumus, nodrošinātu savstarpēji atbalstošu neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, atbalstītu Ženēvas starptautiskās apspriedes un nodrošinātu visu valsts iekšienē pārvietoto personu un bēgļu drošu un cieņpilnu atgriešanos viņu parastajā dzīvesvietā saskaņā ar starptautisko tiesību principiem; un panāktu pamatotu starptautisko pārstāvju, tostarp vajadzības gadījumā ES, dalību.

3.       Puses arī kopā ar citām attiecīgām starptautiskām organizācijām koordinē savus centienus veicināt konfliktu risināšanu mierīgā ceļā Gruzijā, tostarp saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem.

4.       Visi šie centieni ievēro kopīgos principus starptautiskā miera un drošības uzturēšanai, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos, 1975. gada Eiropas Drošības un sadarbības konferences Helsinku Nobeiguma aktā un citos attiecīgos daudzpusējos dokumentos.

10. PANTS

Masu iznīcināšanas ieroči

1.       Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (MII) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem dalībniekiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajam mieram un stabilitātei. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un dot ieguldījumu cīņā pret MII un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnīgi ievērojot un savās valstīs īstenojot savas pastāvošās saistības atbilstīgi starptautiskajiem atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumiem un nolīgumiem, kā arī citas attiecīgas starptautiskās saistības. Puses vienojas, ka šis noteikums ir šā nolīguma būtisks elements.

2.       Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret MII ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

a)       veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus pārējos starptautiskos instrumentus šajā sakarā vai lai tiem atbilstošā gadījumā pievienotos, kā arī lai tos pilnībā īstenotu, un

b)      ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu preču eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem;

3.       Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.

11. PANTS

Kājnieku ieroču, vieglo ieroču un konvencionālo ieroču eksporta kontrole

1.       Puses atzīst, ka kājnieku ieroču un vieglo ieroču (KIVI), kā arī to munīcijas nelikumīga ražošana, pārvadāšana un aprite, kā arī šo ieroču un munīcijas pārmērīga uzkrāšana, slikta pārvaldība, neatbilstīgi nodrošinātas noliktavas un nekontrolēta izplatīšana joprojām nopietni apdraud mieru un starptautisko drošību.

2.       Puses vienojas ievērot un pilnā apjomā pildīt savas saistības attiecībā uz pienākumu apkarot KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību atbilstoši spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem un ANO Drošības padomes rezolūcijām, kā arī to saistības saskaņā ar citiem starptautiskiem dokumentiem, kas piemērojami šajā jomā, piemēram, ANO Rīcības programmu, lai novērstu, apkarotu un izskaustu KIVI nelikumīgu tirdzniecību visās tās izpausmēs.

3.       Puses apņemas sadarboties un nodrošināt savu centienu koordināciju, papildināmību un sinerģiju, lai apkarotu KIVI, tostarp to munīcijas, nelegālu tirdzniecību un iznīcinātu to pārmērīgos krājumus starptautiskā, reģionālā, apakšreģionālā un valstu līmenī.

4.       Turklāt Puses vienojas turpināt sadarbību konvencionālo ieroču eksporta kontroles jomā, ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli.

5.       Puses vienojas pievērsties šiem jautājumiem savā politiskajā dialogā.

12. PANTS

Cīņa pret terorismu

1.       Puses atkārtoti apstiprina, cik būtiska ir cīņa pret terorisma un terorisma novēršana, un vienojas sadarboties divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī, lai novērstu un apkarotu terorismu visos tā veidos un izpausmēs.

2.       Puses vienojas, ka cīņa pret terorismu ir jāveic, pilnība ievērojot tiesiskumu un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām cilvēktiesībām, starptautiskajām bēgļu tiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem un visiem attiecīgajiem ar terorisma apkarošanu saistītajiem starptautiskajiem instrumentiem.

3.       Puses uzsver, ka ir svarīga ir visu ANO konvenciju un protokolu, kas saistīti ar terorisma apkarošanu, vispārēja ratifikācija un pilnīga īstenošana. Puses vienojas turpināt veicināt dialogu par Vispusīgas konvencijas par starptautisko terorismu projektu un sadarboties Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģijas, kā arī attiecīgo ANO Drošības padomes rezolūciju un Eiropas Padomes konvenciju īstenošanā. Puses arī vienojas sadarboties, lai veicinātu starptautisko vienprātību par terorisma novēršanu un cīņu pret terorismu.

III SADAĻA

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

13. PANTS

Tiesiskums un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana

1.       Īstenojot sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā, Puses īpašu nozīmi piešķir tam, lai turpmāk veicinātu tiesiskumu, tostarp tiesu neatkarība, tiesu pieejamību un tiesības uz taisnīgu tiesu.

2.       Puses pilnībā sadarbosies efektīvai iestāžu darbībai tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā.

3.       Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana caurstrāvos visa veida sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jomā.

14. PANTS

Personas datu aizsardzība

Puses vienojas sadarboties, lai nodrošinātu personas datu augsta līmeņa aizsardzību saskaņā ar ES, Eiropas Padomes un starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem un standartiem, kas minēti šā nolīguma I pielikumā.

15. PANTS

Sadarbība migrācijas, patvēruma un robežu pārvaldības jomā

1.       Puses atkārtoti apstiprina, ka ir svarīgi kopīgi pārvaldīt migrācijas plūsmas starp to teritorijām, un izveido visaptverošu dialogu par visiem ar migrāciju saistītajiem jautājumiem, tostarp legālo migrāciju, starptautisko aizsardzību un cīņu pret nelegālo migrāciju, kontrabandu un cilvēku tirdzniecību.

2.       Sadarbības pamatā būs konkrēto vajadzību novērtējumi, ko veiks, Pusēm savstarpēji konsultējoties, un to īstenos saskaņā ar Pušu spēkā esošajiem tiesību aktiem. Sadarbība jo īpaši būs vērsta uz šādiem aspektiem:

a)       migrācijas pamatcēloņi un sekas;

b)      valstu tiesību aktu izstrāde un īstenošana un prakses iedibināšana attiecībā uz starptautisko aizsardzību, lai ievērotu 1951. gada Ženēvas Konvencijas par bēgļu statusu, 1967. gada Protokola par bēgļu statusu un citu attiecīgo starptautisko instrumentu noteikumus, piemēram, 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, un lai nodrošinātu "nerepatriēšanas principa" ievērošanu;

c)       uzņemšanas noteikumi, uzņemto personu tiesības un statuss, vienlīdzīga attieksme pret migrantiem, kas likumīgi uzturas citā valstī, šo personu integrācija, likumīgo migrantu izglītošana un apmācība, kā arī pasākumi cīņai pret rasismu un ksenofobiju;

d)      efektīvas preventīvās politikas izstrāde cīņai pret nelegālu migrāciju, migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, ieskaitot jautājumu par to, kā apkarot kontrabandistu un nelegālo tirgoņu tīklus un kā aizsargāt šādas tirdzniecības upurus;

e)       sadarbības vienošanās par operatīvas sadarbības izveidi starp Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) un Gruzijas Iekšlietu ministriju (IM), kas parakstīts 2008. gada 4. decembrī, īstenošana;

f)       dokumentu drošības un robežu pārvaldības jomā – tādi jautājumi kā organizēšana, mācības, labākā prakse un citi operatīvi pasākumi.

3.       Sadarbība var arī veicināt cirkulāro migrāciju par labu attīstībai.

16. PANTS

Personu pārvietošanās un personu atpakaļuzņemšana

1.       Puses nodrošinās, ka pilnībā tiek īstenots:

a)       Nolīgums starp Eiropas Savienību un Gruziju par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas neatļauti, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā, un

b)      Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vīzu atvieglotu izsniegšanu, kas stājās spēkā 2011. gada 1. martā.

2.       Puses turpina censties veicināt pilsoņu mobilitāti un veic pakāpeniskus pasākumus, lai pienācīgi sasniegtu kopējo mērķi – bezvīzu režīmu –, ar nosacījumu, ka ir pieņemti noteikumi labi pārvaldītai un drošai mobilitātei, kas noteikti divpakāpju vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānā.

17. PANTS

Cīņa pret organizēto noziedzību un korupciju

1.       Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizētas vai cita veida noziedzīgas vai nelikumīgas darbības, jo īpaši starptautiska mēroga darbības, piemēram:

a)       cilvēku, kā arī kājnieku ieroču un nelegālo narkotiku kontrabanda un tirdzniecība;

b)      preču kontrabanda un nelikumīga tirdzniecība;

c)       nelikumīgas darbības ekonomikā un finanšu darbības, piemēram, viltošana, krāpšana nodokļu jomā un publiskā iepirkuma jomā;

d)      līdzekļu piesavināšanās projektos, ko finansē starptautiski līdzekļu devēji;

e)       aktīvā un pasīvā korupcija gan privātajā, gan publiskajā sektorā;

f)       dokumentu viltošana, nepatiesu ziņu sniegšana, un

g)      kibernoziegumi.

2.       Puses veicina divpusēju, reģionālu un starptautisku sadarbību starp tiesībaizsardzības struktūrām, tostarp attīsta sadarbību starp Eiropolu un attiecīgajām Gruzijas iestādēm. Puses ir apņēmušās efektīvi īstenot attiecīgos starptautiskos standartus, jo īpaši tos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada Konvencijā pret transnacionālo organizēto noziedzību (UNTOC) un tās trijos protokolos, un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2003. gada Pretkorupcijas konvencijā.

18. PANTS

Nelegālās narkotikas

1.       Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelegālo narkotisku apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, risinātu narkomānijas izraisītās veselības problēmas un sociālās sekas nolūkā mazināt nodarīto kaitējumu, kā arī efektīvāk novērst ķīmisko prekursoru novirzīšanu, ko izmanto nelikumīgai narkotisko un psihotropo vielu izgatavošanai.

2.       Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Pasākumu pamatā ir vispārēji pieņemtie principi, kas ir saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, ES Narkomānijas apkarošanas stratēģiju (2013. – 2020. gads), Politisko deklarāciju par pamatprincipiem narkotiku pieprasījuma samazināšanai, kas apstiprināta 1998. gada jūnijā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 20. īpašajā sesijā par narkotikām.

19. PANTS

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

1.       Puses sadarbojas, lai nepieļautu savu finanšu sistēmu un saistīto citu sistēmu izmantošanu kriminālās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši narkotiku nodarījumos iegūtu līdzekļu legalizēšanai, kā arī terorisma finansēšanai.

Šī sadarbība sniedzas līdz tādu līdzekļu atgūšanai, kas iegūti noziedzības rezultātā.

2.       Sadarbojoties šajā jomā, ir atļauts apmainīties ar būtisko informāciju saskaņā ar Pušu attiecīgajiem tiesību aktiem un pieņemt tādus atbilstošus standartus, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un apkarotu to, kas līdzvērtīgi standartiem, ko pieņēmušas šajā jomā iesaistītās starptautiskās struktūras, piemēram Finanšu darījumu darba grupa nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanai (FATF).

20. PANTS

Sadarbība cīņā pret terorismu

1.       Pilnībā ievērojot cīņas pret terorismu pamatā esošos principus, kā noteikts šā nolīguma 12. pantā, Puses atkārtoti apstiprina to, cik svarīga ir tiesībaizsardzība un uz tiesiskumu balstīta pieeja cīņai per terorismu, un vienojas sadarboties terorisma novēršanā un izskaušanā jo īpaši šādi:

a)       nodrošina, ka tiek paredzēta kriminālatbildība par teroristiskiem nodarījumiem saskaņā ar definīciju, kas ietverta Padomes Pamatlēmumā 2008/919/TI (2008. gada 28. novembris), ar ko groza Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI par terorisma apkarošanu;

b)      apmainās ar informāciju par teroristu grupām un atsevišķiem teroristiem un viņu atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību un privātuma aizsardzību;

c)       apmainās ar pieredzi terorisma novēršanā un izskaušanā, līdzekļiem un metodēm un to tehniskajiem aspektiem, kā arī par apmācību – saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem;

d)      apmainās ar informāciju par labāko praksi, vēršoties pret radikalizāciju un vervēšanu un apkarojot to, un veicinot personu pāraudzināšanu un iepriekšējā sociālā stāvokļa atjaunošanu;

e)       apmainās ar viedokļiem un pieredzi attiecībā uz personu, kuras tur aizdomās par terorismu, pārvietošanos pāri robežām un ceļošanu, kā arī attiecībā uz teroristu apdraudējumu;

f)       apmainās ar labāko praksi attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību cīņā pret terorismu, jo īpaši saistībā ar kriminālprocesiem;

g)      veic pasākumus pret ķīmiskā, bioloģiskā, radioloģiskā un kodolterorisma draudiem un veic nepieciešamos pasākumus, lai nepieļautu ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolvielu iegādi, nodošanu un izmantošanu terorisma mērķiem, kā arī, lai nepieļautu nelikumīgas darbības, kas vērstas pret augsta riska ķīmiskajām, bioloģiskajām, radioloģiskajām un kodoliekārtām.

2.       Sadarbības pamatā ir attiecīgie pieejamie izvērtējumi, ko veikušas, piemēram, attiecīgās ANO struktūras un Eiropas Padome, Pusēm savstarpēji apspriežoties.

21. PANTS

Tiesiskā sadarbība

1.       Puses vienojas attīstīt tiesu iestāžu sadarbību civillietās un komerclietās attiecībā uz daudzpusējo konvenciju par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, jo īpaši Hāgas starptautisko privāttiesību konferences konvencijas starptautiskās tiesiskās sadarbības un tiesvedības jomā, kā arī bērnu aizsardzības jomā, apspriešanu, ratifikāciju un īstenošanu.

2.       Attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās Puses centīsies uzlabot sadarbību savstarpējās tiesiskās palīdzības jomā, pamatojoties uz attiecīgajiem daudzpusējiem nolīgumiem. Tas vajadzības gadījumā ietvertu pievienošanos attiecīgajiem starptautiskajiem ANO un Eiropas Padomes instrumentiem un to īstenošanu, kā arī ciešāku sadarbību ar Eurojust.

IV SADAĻA

TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA

VALSTS REŽĪMS UN PREČU TIRGUS PIEEJAMĪBA

1. IEDAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

22. PANTS

Mērķis

No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses pakāpeniski izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un, ievērojot Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību 1994 (VVTT 1994) XXIV pantu.

23. PANTS

Darbības un piemērošanas joma

1.       Šās nodaļas noteikumi attiecas uz pušu preču[1] tirdzniecību.

2.       Šajā nodaļā "noteikta izcelsme" nozīmē kvalifikāciju saskaņā ar izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti šā nolīguma I protokolā.

2. IEDAĻA

MUITAS NODOKĻU, MAKSAS UN CITU MAKSĀJUMU ATCELŠANA

24. PANTS

Muitas nodokļa definīcija

Šajā nodaļā muitas nodoklis ir jebkurš nodoklis vai jebkāda veida maksājums, ko piemēro, preces importam vai eksportam vai saistībā ar preču importēšanu vai eksportēšanu, ieskaitot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus, ko piemēro minētajam importam vai eksportam. Muitas nodoklis neietver:

a)       maksājumu, kas pielīdzināms iekšējam nodoklim, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 31. pantam;

b)      nodevas, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 2. nodaļai (Tirdzniecības aizsardzības instrumenti);

c)       maksu vai citus maksājumus, ko piemēro atbilstīgi šā nolīguma 30. pantam.

25. PANTS

Preču klasifikācija

Preču klasifikācija tirdzniecībā starp Pusēm ir noteikta katras Puses attiecīgajā tarifu nomenklatūrā atbilstīgi 2012. gada Harmonizēto sistēmu (HS), kuras pamatā ir 1983. gada Starptautiskā konvencija par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un tās turpmākie grozījumi.

26. PANTS

Ievedmuitas nodokļu atcelšana

1.       Puses atceļ visus muitas nodokļus par precēm, kuru izcelsme ir otrā Pusē, no dienas, kad stājas spēkā šis nolīgums, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā panta 2. un 3. punktā, un neskarot šā panta 4. punktu.

2.       Produkti, kas uzskaitīti šā nolīguma II–A pielikumā, tiek importēti Savienībā, neuzliekot muitas nodokļus un ievērojot tarifa likmes kvotas, kas noteiktas minētajā pielikumā. Vislielākās labvēlības (VL) muitas nodokļa likmi piemēro importam, kas pārsniedz tarifa likmes kvotas.

3.       Šā nolīguma II-B pielikumā uzskaitītajiem produktiem, tos importējot Savienībā, piemēro ievedmuitas nodokli, izņemot minētā ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu.

4.       Uz tiem Gruzijas izcelsmes produktiem, kuri minēti šā nolīguma II-C pielikumā, attiecas noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms, kas izklāstīts šā nolīguma 27. pantā.

5.       Piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā pēc jebkuras Puses pieprasījuma Puses apspriežas, lai apsvērtu iespēju paplašināt muitas nodokļu liberalizāciju tirdzniecībā starp Pusēm. Lēmumu atbilstīgi šim punktam pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

27. PANTS

Noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un apstrādātiem lauksaimniecības produktiem

1.       Uz šā nolīguma II-C pielikumā uzskaitītajiem produktiem attiecas šajā pantā izklāstītais noteikumu apiešanas novēršanas mehānisms. Gada vidējā importa apjoms no Gruzijas Savienībā katrai minēto produktu kategorijai ir norādīts šā nolīguma II-C pielikumā.

2.       Ja 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 70 % no II-C pielikumā norādītā apjoma katrā konkrētā gadā, sākot ar 1. janvāri, Savienība paziņo Gruzijai par attiecīgā(-o) produkta(-u) importa apjomu. Pēc šā paziņojuma un 14 dienu laikā pēc dienas, kad 1. punktā minēto produktu vienas vai vairāku kategoriju importa apjoms sasniedz 80 % no II-C pielikumā norādītā apjoma, Gruzija sniedz Savienībai pārliecinošu pamatojumu tam, ka Gruzijai ir jaudas, lai eksportam uz Savienību saražotu produktus tāda apjomā, kas pārsniedz II-C pielikumā minēto apjomu. Ja minētā importa apjoms sasniedz 100 % no II-C pielikumā norādītā apjoma, un ja Gruzija nesniedz pārliecinošu pamatojumu, Savienība var uz laiku apturēt preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajiem produktiem.

Preferenciālā režīma piemērošanu aptur uz sešiem mēnešiem sākot no dienas, kad lēmumu par preferenciālā režīma piemērošanas apturēšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.       Visus saskaņā ar 2. punktu pieņemtos lēmumus par pagaidu apturēšanu Savienība paziņo Gruzijai bez liekas kavēšanās.

4.       Pagaidu apturēšanu, pirms pagājuši seši mēneši kopš tās stāšanās spēkā, Savienība atceļ, ja Gruzija Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedz pārliecinošus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās kategorijas produktu apjoms, kas importēts, pārsniedzot šā nolīguma II-C pielikumā minēto apjomu, izriet no izmaiņām Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

5.       Šā nolīguma II-C pielikumu un apjomus var grozīt, Eiropas Savienībai un Gruzijai savstarpēji vienojoties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pēc Gruzijas lūguma, lai atspoguļotu izmaiņas Gruzijas attiecīgā(-o) produkta(-u) ražošanas apjomos un eksporta jaudās.

28. PANTS

Jaunu pasākumu nepieņemšana

Neviena no pusēm nevar noteikt jaunu muitas nodokli precei, kuras izcelsme ir otrā Pusē, vai palielināt jebkuru muitas nodokli, ko piemēroja dienā, kad stājas spēkā šis nolīgums. Šie noteikumi neliedz nevienai no Pusēm saglabāt vai palielināt muitas nodokli, ko atļāvusi PTO Strīdu izšķiršanas padome (DSB).

29. PANTS

Izvedmuitas nodokļi

Preču eksportam uz otras Puses teritoriju vai saistībā ar to neviena Puse nenosaka vai nesaglabā muitas nodokli vai nodokli, kas nav iekšējie maksājumi, kurus piemēro saskaņā ar šā nolīguma 30. pantu.

30. PANTS

Maksas un citi maksājumi

Katra Puse nodrošina, ka saskaņā ar VVTT 1994 VIII pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju visas nodevas un maksājumi neatkarīgi no to būtības, kas nav šā nolīguma 26. pantā minētie muitas nodokļi vai pasākumi un ko piemēro preču importam vai eksportam, vai saistībā ar to, nav lielāki par sniegto pakalpojumu aptuvenajām izmaksām un neizvēršas par vietējo preču netiešu aizsardzību vai ar fiskālām vajadzībām pamatotu nodokļu uzlikšanu importam vai eksportam.

3. IEDAĻA

NETARIFA PASĀKUMI

31. PANTS

Valsts režīms

Katra Puse nosaka valsts režīmu otras Puses precēm saskaņā ar VVTT 1994 III pantu, tostarp izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 III pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

32. PANTS

Importa un eksporta ierobežojumi

Neviena Puse nepieņem vai neatstāj spēkā nekādus aizliegumus vai ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, ko piemēro otras Puses jebkādu preču importam vai preču eksportam, vai pārdošanai eksportam uz otras Puses teritoriju, izņemot, ja šajā nolīgumā ir paredzēts citādi, vai saskaņā ar VVTT 1994 XI pantu un izskaidrojumu par tā interpretāciju. Saistībā ar šo VVTT 1994 XI pants un izskaidrojums par tā interpretāciju ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

4. IEDAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR PRECĒM

33. PANTS

Vispārējie izņēmumi

Šīs nodaļas noteikumi nevar tikt interpretēti tā, lai jebkuru Pusi aizkavētu pieņemt vai veikt pasākumus saskaņā ar VVTT 1994 XX un XXI pantu un jebkuriem attiecīgajiem izskaidrojumiem par minēto pantu interpretāciju saskaņā ar VVTT 1994, kas ar šo ir iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

5. IEDAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA UN KOORDINĒŠANA AR CITĀM VALSTĪM

34. PANTS

Preferenču pagaidu atcelšana

1.       Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība un palīdzība ir būtiska atbilstoši šai nodaļai piešķirtā preferenciālā tarifu režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2.       Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu atbilstoši šai nodaļai, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam ražojumam vai ražojumiem.

3.       Šajā pantā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību inter alia nozīmē:

a)       atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgās(-o) preces(-ču) izcelsmes statusu;

b)      atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma turpmākas pārbaudes un / vai paziņot šādas pārbaudes rezultātus;

c)       atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos piešķirt atļauju veikt inspekcijas apmeklējumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

4.       Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu var konstatēt, inter alia, ja bez apmierinoša izskaidrojuma strauji pieaug preču importa apjoms, pārsniedzot parasto otras Puses ražošanas līmeni un eksporta kapacitāti, un tas saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

5.       Pagaidu apturēšanu piemēro, ievērojot šādus nosacījumus:

a)       Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē otras Puses nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību vai palīdzību un / vai atklāj otras Puses pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)      ja Puses saskaņā ar iepriekš minēto ir sākušas apspriešanos Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai un trīs mēnešu laikā pēc paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var uz laiku apturēt attiecīgā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajai(-ām) precei(-ēm). Par pagaidu apturēšanu bez liekas kavēšanās paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai;

c)       šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana ietver tikai tādus pasākumus, kas vajadzīgi attiecīgās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nedrīkst pārsniegt sešu mēnešu periodu, kuru var atjaunot, ja, beidzoties termiņam, nekas nav mainījies attiecībā uz apstākli, kas bija par pamatu sākotnējai apturēšanai. Par to periodiski apspriežas Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

6.       Katra Puses saskaņā ar tās iekšējām procedūrām publicē paziņojumus importētajiem, kas attiecas uz 5. punkta a) apakšpunktā minēto paziņojumu; 5. punkta b) apakšpunktā minēto lēmumu un 5. panta c) punktā minēto pagaidu apturēšanas pagarināšanu vai izbeigšanu.

35. PANTS

Rīcība administratīvo kļūdu gadījumā

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas atbilstīgā pārvaldībā, un īpaši šā nolīguma I protokola noteikumu piemērošanā attiecībā uz noteiktas izcelsmes izstrādājumu definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, kad šāda kļūda noved pie sekām saistībā ar ievedmuitas nodokļiem, Puse, kas saskaras ar šādām sekām, var lūgt Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārbaudīt iespējas pieņemt visus attiecīgos pasākumus ar mērķi atrisināt situāciju.

36. PANTS

Nolīgumi ar citām valstīm

1.       Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, ja vien tas nav pretrunā ar šajā nolīgumā paredzētajiem tirdzniecības režīmiem.

2.       Ja to pieprasa kāda no Pusēm, Puses Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apspriežas par nolīgumiem, ar ko izveido muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas satiksmes režīmus, un citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas ES, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Savienības un Gruzijas abpusējās intereses.

2. NODAĻA

TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

1. IEDAĻA

GLOBĀLIE DROŠĪBAS PASĀKUMI

37. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.       Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 XIX pantu un Līgumu par aizsardzības pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Aizsardzības pasākumu līgums") un 5. pantu Līgumā par lauksaimniecību, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Lauksaimniecības līgums").

2.       Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3.       Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

38. PANTS

Pārredzamība

1.       Puse, kas sāk aizsardzības pasākumu izmeklēšanu, paziņo par to otrai Pusei, ja tai ir būtiska ekonomiska interese.

2.       Neatkarīgi no šā nolīguma 37. panta, pēc otras Puses pieprasījuma Puse, kas sāk drošības pasākumu izmeklēšanu un plāno piemērot drošības pasākumus, nekavējoties sniedz ad hoc rakstisku paziņojumu ar visu atbilstošo informāciju, kura novedusi pie drošības pasākumu izmeklēšanas sākšanas un drošības pasākumu piemērošanas, attiecīgā gadījumā ietverot informāciju par drošības pasākumu izmeklēšanas sākšanu, par izmeklēšanas provizoriskajiem rezultātiem un izmeklēšanas galīgajiem secinājumiem, kā arī piedāvā otrai Pusei iespēju apspriesties.

3.       Šajā pantā uzskata, ka Pusei ir būtiska ekonomiska interese, ja tā ir viena no pieciem lielākajiem importēto ražojumu piegādātājiem pēdējo triju gadu laikā, vērtējot pēc absolūtā apjoma vai vērtības.

39. PANTS

Pasākumu piemērošana

1.       Piemērojot drošības pasākumus, Puses cenšas tos piemērot tādā veidā, kas vismazāk ietekmē to divpusējo tirdzniecību.

2.       Šā panta 1. punkta nolūkos, ja Puse uzskata, ka ir izpildītas juridiskās prasības galīgu drošības pasākumu piemērošanai, un gatavojas piemērot šādus pasākumus, minētā Puse paziņo par to otrai Pusei un sniedz tai iespēju divpusēji apspriesties. Ja 30 dienu laikā no paziņojuma dienas nav atrasts apmierinošs risinājums, importējošā Puse var pieņemt atbilstīgus pasākumus problēmas risināšanai.

2. IEDAĻA

ANTIDEMPIGA UN KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

40. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.       Puses apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar VVTT 1994 VI pantu, Līgumu par GATT 1994 VI panta īstenošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Antidempinga līgums) un Līgumu par subsīdijām un pretsubsīdiju pasākumiem, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("Subsīdiju līgums").

2.       Preferenciālas izcelsmes noteikumus, kas paredzēti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļā (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība), nepiemēro šai iedaļai.

3.       Šīs iedaļas noteikumiem nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumus.

41. PANTS

Pārredzamība

1.       Puses vienojas, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumi būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot attiecīgās Antidempinga līguma un Subsīdiju līguma prasības, un tie būtu jāpiemēro, pamatojoties uz taisnīgu un pārredzamu sistēmu.

2.       Puses tūlīt pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un pirms galīgā lēmuma pieņemšanas nodrošina pilnīgu un pamatotu informāciju par visiem būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, balstoties uz kuriem pieņemts lēmums piemērot pasākumus, neskarot Antidempinga līguma 6. panta 5. punktu un Subsīdiju līguma 12. panta 4. punktu. Informāciju sniedz rakstiski un nodrošina, lai ieinteresētajām personām būtu pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes.

3.       Visām ieinteresētajām personām tiek dota iespēja tikt uzklausītām, lai tās paustu savu viedokli antidempinga vai pretsubsīdiju izmeklēšanā ar noteikumu, ka tas nevajadzīgi neaizkavē izmeklēšanu.

42. PANTS

Sabiedrības interešu ievērošana

Puse nevar piemērot antidempinga vai kompensācijas pasākumus, ja, pamatojoties uz izmeklēšanas laikā atklāto informāciju, var nepārprotami secināt, ka šādu pasākumu piemērošana nav sabiedrības interesēs. Nosakot sabiedrības intereses, pamatojas uz visu dažādo interešu izvērtējumu kopumā, ietverot iekšzemes ražošanas nozares intereses, lietotāju, patērētāju un importētāju intereses tādā apmērā, kādā tie snieguši attiecīgu informāciju izmeklēšanas iestādēm.

43. PANTS

Mazākā maksājuma noteikums

Ja Puse nolemj piemērot pagaidu vai pastāvīgu antidempinga vai kompensācijas maksājumu, šāda maksājuma apmērs nepārsniedz dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, bet tam vajadzētu būt mazākam par dempinga starpību vai kompensācijas subsīdiju kopējo summu, ja šāds mazākais maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu iekšzemes ražošanas nozarei.

3. NODAĻA

TEHNISKIE ŠĶĒRŠĻI TIRDZNIECĪBAI, STANDARTIZĀCIJA, METROLOĢIJA, AKREDITĀCIJA UN ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANA

44. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.       Šo nodaļu piemēro standartu, tehnisko noteikumu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrādei, pieņemšanai un piemērošanai saskaņā ar Līgumu par tehniskajiem šķēršļiem tirdzniecībai, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("TBT līgums"), kas var ietekmēt preču tirdzniecību starp Pusēm.

2.       Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, šo nodaļu nepiemēro sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kuri noteikti Līgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, kas ietverts PTO Līguma 1.A pielikumā ("SFS līgums"), to nepiemēro arī iepirkumu tehniskajām specifikācijām, ko izstrādā valsts iestādes savām ražošanas vai patēriņa vajadzībām.

3.       Šajā nodaļā piemēro TBT līguma 1. pielikumā noteiktās definīcijas.

45. PANTS

TBT līguma apstiprināšana

Puses apstiprina to esošās tiesības un saistības vienai pret otru saskaņā ar TBT līgumu, kas ar šo ir iekļauts šajā nolīgumā un kļūst par tā sastāvdaļu.

46. PANTS

Tehniskā sadarbība

1.       Puses stiprina sadarbību standartu, tehnisko noteikumu, metroloģijas, tirgus uzraudzības, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas sistēmu jomā ar nolūku palielināt savstarpējo izpratni par to attiecīgajām sistēmām un veicināt piekļuvi to konkrētajiem tirgiem. Saistībā ar šo tās var veidot dialogus par reglamentēšanas jautājumiem horizontālā un nozaru līmenī.

2.       Īstenojot divpusējo sadarbību, Puses cenšas identificēt, izstrādāt un sekmēt tirdzniecību veicinošas iniciatīvas, ietverot šādas iniciatīvas, bet ne tikai:

a)       sadarbības pastiprināšana reglamentējošā jomā, izmantojot datu un pieredzes apmaiņu un zinātnisko un tehnisko sadarbību, lai paaugstinātu tehnisko noteikumu, standartu, tirgus uzraudzības, atbilstības novērtēšanas un akreditācijas kvalitāti un efektīvāk izmantotu normatīvos resursus;

b)      attiecīgo par metroloģiju, standartizāciju, tirgus uzraudzību, atbilstības novērtēšanu un akreditēšanu atbildīgo publisko un privāto organizāciju sadarbības atbalstīšana un veicināšana;

c)       Gruzijas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu kvalitātes infrastruktūras attīstības veicināšana;

d)      Gruzijas dalības attiecīgu Eiropas organizāciju darbā veicināšana;

e)       risinājumu meklēšana tehnisko šķēršļu tirdzniecībai novēršanai, un

f)       attiecīgā gadījumā centieni nostāju koordinēšanai starptautiskās tirdzniecības un regulatīvās organizācijās, kā piemēram, PTO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO EEK).

47. PANTS

Tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas tuvināšana

1.       Ņemot vērā savas prioritātes tuvināšanai dažādās nozarēs, Gruzija veic nepieciešamos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu tuvināšanu Savienības tehniskajiem noteikumiem, standartiem, metroloģijai, akreditēšanai, atbilstības novērtēšanai, atbilstošajām sistēmām un tirgus uzraudzības sistēmai, un apņemas ievērot principus un praksi, kas paredzēti attiecīgajos Savienības acquis (orientējošais saraksts šā nolīguma III-B pielikumā). Saraksts ar tuvināšanas pasākumiem ir sniegts šā nolīguma III-A pielikumā, to var grozīt ar lēmumu, ko pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2.       Lai sasniegtu šos mērķus, Gruzija:

a)       pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus attiecīgajiem Savienības acquis un

b)      sasniedz un saglabā administratīvās un organizatoriskās efektivitātes līmeni, lai nodrošinātu efektīvu un pārredzamu sistēmu, kas nepieciešama šīs nodaļas noteikumu īstenošanai.

3.       Gruzija atturas no grozījumiem tās horizontālajos un nozaru tiesību aktos tuvināšanas prioritārajās jomās, izņemot, ja tas nepieciešams šādu tiesību aktu pakāpeniskai tuvināšanai attiecīgajiem Savienības acquis un šādas tuvināšanas saglabāšanai, un paziņo Savienībai par visām šādām izmaiņām tās iekšējos tiesību aktos.

4.       Gruzija nodrošina un veicina tās attiecīgo valsts iestāžu dalību Eiropas un starptautiskās standartizācijas, juridiskās un fundamentālās metroloģijas un atbilstības novērtēšanas organizācijās, ietverot akreditāciju, saskaņā ar minēto iestāžu darbības jomām un tām pieejamo dalībnieces statusu.

5.       Lai integrētu savu standartizācijas sistēmu, Gruzijai dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tās standartizācijas iestāde:

a)       pakāpeniski pārņem Eiropas standartu kopumu par saviem valsts standartiem, tostarp saskaņotos Eiropas standartus, kā brīvprātīga izmantošana ir pamats pieņēmumam par atbilsmi Savienības tiesību aktiem, kas transponēti Gruzijas tiesību aktos;

b)      vienlaikus ar šādu transponēšanu atceļ neatbilstošos valsts standartus;

c)       pakāpeniski izpilda pārējos nosacījumus pilntiesīgai dalībai Eiropas standartizācijas organizācijās.

48. PANTS

Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgums (ACAA)

Visbeidzot Puses var vienoties kā protokolu šim nolīgumam pievienot Rūpniecības ražojumu atbilstības novērtēšanas un atzīšanas nolīgumu (ACAA), kas attiecas uz vienu vai vairākām nozarēm, par kurām panākta vienošanās, pēc tam, kad Savienība ir pārliecinājusies, ka ir notikusi attiecīgo Gruzijas horizontālo un nozaru tiesību aktu, iestāžu un standartu pilnīga tuvināšana Savienības tiesību aktiem, iestādēm un standartiem. Šādā ACAA būs noteikts, ka ražojumu tirdzniecība starp Pusēm nozarēs, kurām tas piemērojams, notiek ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi pastāv šo ražojumu tirdzniecībai starp dalībvalstīm.

49. PANTS

Marķēšana un etiķetēšana

1.       Neskarot šā nolīguma 47. un 48. panta noteikumus, attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem par marķēšanas vai etiķetēšanas prasībām Puses apstiprina TBT nolīguma 2.2. nodaļā ietvertos principus, ka šādu prasību izstrādes, pieņemšanas un piemērošanas nolūks vai sekas nedrīkst būt nevajadzīgu šķēršļu radīšana starptautiskajai tirdzniecībai. Šajā kontekstā marķēšanas vai etiķetēšanas prasības neierobežo tirdzniecību lielākā mērā, nekā tas nepieciešams, lai īstenotu likumīgi pamatotu mērķi, ņemot vērā risku, ko radītu to neievērošana.

2.       Attiecībā uz obligātu marķēšanu vai etiķetēšanu Puses konkrēti vienojas, ka:

a)       tās centīsies samazināt marķēšanas vai etiķetēšanas nepieciešamību, izņemot, kas nepieciešams Savienības acquis pieņemšanai šajā jomā un marķēšanai un etiķetēšanai veselības, drošības vai vides aizsardzības nolūkos vai citiem pamatotiem sabiedriskās kārtības mērķiem;

b)      Puse var noteikt marķējuma vai etiķetes formu, bet nepieprasa marķējuma apstiprināšanu, reģistrāciju vai sertifikāciju, un

c)       Puses patur tiesības pieprasīt, lai marķējumā vai etiķetēs esošā informācija tiktu sniegta konkrētā valodā.

4. NODAĻA

SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

50. PANTS

Mērķis

1.       Šīs nodaļas mērķis ir veicināt Pušu savstarpēju tirdzniecību ar precēm, uz kurām attiecas sanitārie un fitosanitārie pasākumi (SFS pasākumi), tostarp visi šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, vienlaicīgi aizsargājot cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību un veselību šādā veidā:

a)       nodrošinot tirdzniecībai piemērojamo pasākumu, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā, pilnīgu pārredzamību;

b)      tuvinot Gruzijas reglamentējošo sistēmu Savienības sistēmai;

c)       savstarpēji atzīstot dzīvnieka un auga veselības statusu un piemērojot reģionalizācijas principu;

d)      izveidojot mehānismu, lai atzītu pasākumu līdzvērtību, ko piemēro otra Puse un kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā;

e)       turpinot īstenot SFS līgumu;

f)       izveidojot mehānismus un procedūras tirdzniecības veicināšanai un

g)      uzlabojot starp Pusēm saziņu un sadarbību attiecībā uz pasākumiem, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā.

2.       Tāpat šīs nodaļas mērķis ir panākt Pušu kopīgu vienošanos par dzīvnieku labturības standartiem.

51. PANTS

Daudzpusējās saistības

Puses atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus saskaņā ar PTO līgumiem un, jo īpaši, SFS līgumu.

52. PANTS

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visiem kādas Puses sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem, kas var tieši vai netieši ietekmēt tirdzniecību starp Pusēm, ietverot visus pasākumus, kas uzskaitīti šā nolīguma IV pielikumā. Šī darbības joma neskar šā nolīguma 55. pantā minēto tuvināšanas apmēru.

53. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šādas definīcijas:

1.       "sanitārais vai fitosanitārais pasākums" ir pasākums, kas paredzēts SFS līguma A pielikuma 1. punktā (SFS pasākumi);

2.       "dzīvnieki" ir dzīvnieki saskaņā ar attiecīgajām definīcijām Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā vai Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

3.       "dzīvnieku produkti" ir dzīvnieku izcelsmes produkti, ietverot ūdensdzīvnieku izcelsmes produktus, saskaņā ar definīcijām OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

4.       "dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam" ir veseli dzīvnieku liemeņi vai to daļas, dzīvnieku izcelsmes produkti vai citi no dzīvniekiem iegūti produkti, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, kas uzskaitīti šā nolīguma IV-A pielikuma 2(II) daļā;

5.       "augi" ir dzīvi augi un norādītās dzīvās augļu daļas, tostarp sēklas un ģenētiskais materiāls:

a)       augļi vārda botāniskajā nozīmē, izņemot uzglabāšanai sasaldētus augļus,

b)      dārzeņi, izņemot uzglabāšanai sasaldētus dārzeņus,

c)       gumi, bumbuļsīpoli, sīpoli, sakneņi,

d)      griezti ziedi;

e)       zari ar lapām;

f)       nozāģēti koki ar lapotni;

g)      augu audu kultūras,

h)      lapas, lapotne,

i)       dzīvi ziedputekšņi un

j)       potzari, spraudeņi, dzinumi;

6.       "augu produkti" ir neapstrādāti vai vienkārši sagatavoti augu izcelsmes produkti, ciktāl tos nevar uzskatīt par šā nolīguma IV-A pielikuma 3. daļā uzskaitītajiem augiem;

7.       "sēklas" ir sēklas vārda botāniskajā nozīmē, kas paredzētas stādījumiem;

8.       "kaitīgais organisms" jebkuras sugas, celma vai biotipa patogēns, dzīvnieks vai parazītaugs, kas ir kaitīgs augiem vai augu produktiem;

9.       "aizsargājamās zonas" ir zonas 2. panta 1. punkta h) apakšpunkta nozīmē Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā, vai jebkura pēctecīga noteikuma nozīmē;

10.     "dzīvnieku slimība" ir klīniska vai patoloģiska infekcijas izpausme dzīvniekos,

11.     "akvakultūras slimība" ir klīniska vai neklīniska inficēšanās ar vienu vai vairākiem etioloģiskajiem slimību izraisītājiem, kas minēti OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā;

12.     "dzīvnieku inficēšanās" ir situācija, kad dzīvnieki ir infekcijas izraisītāja nēsātāji ar klīniskām vai patoloģiskām infekcijas izpausmēm vai bez tām;

13.     "dzīvnieku labturības standarti" ir Pušu izstrādātie un piemērotie dzīvnieku aizsardzības standarti, kas atbilst OIE standartiem un ietilpst šā nolīguma darbības jomā;

14.     "atbilstošs veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis" ir attiecīgais veselības un fitosanitārās aizsardzības līmenis, kas noteikts SFS līguma A pielikuma 5. punktā;

15.     "reģions" attiecībā uz dzīvnieku veselību ir zona vai reģions, kā tas definēts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā, un attiecībā uz akvakultūru – zona, kā tā definēta OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksā. Attiecībā uz Savienību termins "teritorija" vai "valsts" nozīmē Savienības teritoriju;

16.     "no kaitīgā organisma brīva teritorija (PFA)" ir teritorija, kurā saskaņā ar zinātniskajiem datiem konkrēts kaitīgais organisms nav sastopams un kurā pēc vajadzības šo stāvokli oficiāli uztur;

17.     "reģionalizācija" ir SFS līguma 6. pantā aprakstītā reģionalizācijas koncepcija;

18.     "dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums" ir viena veida dzīvnieku vai dzīvnieku produktu sūtījums, uz kuru attiecas viens un tas pats sertifikāts vai dokuments, kuru pārvadā ar vienu transportlīdzekli, kuru nosūtījis viens sūtītājs un kura izcelsme ir vienā un tajā pašā eksportētājā Pusē vai Puses reģionā(-os). Dzīvnieku sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

19.     "augu vai augu produktu sūtījums" ir augi, augu produkti un / vai citi objekti, ko pārvieto no vienas Puses uz otru Pusi un uz ko attiecas viens fitosanitārais sertifikāts, ja tāds ir nepieciešams. Sūtījums var sastāvēt no vienas vai vairākām precēm vai preču partijām;

20.     "partija" ir vairākas vienas un tās pašas preces vienības, ko var atpazīt pēc tās sastāva un izcelsmes vienveidības un kas ir sūtījuma daļa;

21.     "līdzvērtība tirdzniecības nolūkos" (līdzvērtība) ir stāvoklis, kad IV pielikumā uzskaitītie pasākumi, ko piemēro eksportētājā Pusē, neatkarīgi no tā, vai tie atšķiras no IV pielikumā uzskaitītajiem pasākumiem, ko piemēro importētājā Pusē, objektīvi sasniedz importētājas Puses atbilstošo aizsardzības līmeni vai pieņemamu riska pakāpi;

22.     "nozare" ir Puses produkta vai produktu kategorijas ražošanas vai tirdzniecības struktūra;

23.     "apakšnozare" ir kādas nozares noteikta un kontrolēta daļa;

24.     "preces" ir produkti vai objekti, kas minēti no 2. punkta līdz 7. punktam;

25.     "īpaša importa atļauja" ir importētājas Puses kompetento iestāžu oficiāla iepriekšēja atļauja, kas izdota individuālam importētājam kā priekšnoteikums preces viena sūtījuma vai vairākkārtīgu sūtījumu ievešanai no eksportētājas Puses šīs nodaļas darbības ietvaros;

26.     "darba dienas" ir nedēļas dienas, izņemot svētdienu, sestdienu un valsts svētku dienas kādā no Pusēm;

27.     "inspicēšana" ir jebkura barības, pārtikas, dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības aspekta pārbaude, kuras mērķis ir noteikt, vai šis aspekts ir saskaņā ar barības un pārtikas, un dzīvnieku veselības, un dzīvnieku labturības noteikumu prasībām;

28.     "augu veselības inspicēšana" ir augu, augu produktu vai citu regulētu objektu oficiāla vizuāla pārbaude ar mērķi konstatēt kaitīgu organismu klātbūtni un / vai atbilstību fitosanitārajiem noteikumiem;

29.     "verificēšana" ir pārbaude, veicot izmeklēšanu un objektīvu pierādījumu izvērtēšanu, lai pārliecinātos, vai paredzētās prasības ir izpildītas.

54. PANTS

Kompetentās iestādes

Puses šā nolīguma 65. pantā minētās Sanitārās un fitosanitārās apakškomitejas ("SFS apakškomiteja") pirmajā sanāksmē informē viena otru par to kompetento iestāžu struktūru, organizāciju un kompetenču sadalījumu. Puses informē viena otru par jebkurām izmaiņām šādu kompetento iestāžu struktūrā, organizācijā un kompetenču sadalījumā, tostarp kontaktpunktos.

55. PANTS

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

1.       Gruzija turpina pakāpeniski tuvināt tās sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citus likumdošanas pasākumus, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, Savienības pasākumiem saskaņā ar šā nolīguma XI pielikumā izklāstītajiem principiem un procedūru.

2.       Puses sadarbojas tiesību aktu pakāpeniskas tuvināšanas un kapacitātes uzlabošanas jomā.

3.       SFS apakškomiteja regulāri uzrauga tuvināšanas procesa īstenošanas gaitu, kā paredzēts šā nolīguma XI pielikumā, lai sniegtu nepieciešamos ieteikumus par tuvināšanas pasākumiem.

4.       Ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Gruzija iesniedz sarakstu ar tiem ES sanitārās un fitosanitārās, dzīvnieku labturības jomas un citiem likumdošanas pasākumiem, kas noteikti šā nolīguma IV pielikumā, kuriem Gruzija tuvināsies. Sarakstu veido prioritārās jomas, kurās tirdzniecība ar konkrētu preci vai preču grupu tiks atvieglota, izmantojot tuvināšanu. Šo tuvināšanas pasākumu sarakstu izmanto kā atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai.

56. PANTS

Dzīvnieku veselības un kaitīgo organismu statusa un reģionālo apstākļu atzīšana tirdzniecības nolūkiem

Dzīvnieku slimību, inficētu dzīvnieku un kaitīgo organismu statusa atzīšana

1.       Attiecībā uz dzīvnieku slimībām un inficētiem dzīvniekiem (tai skaitā ar zoonozēm) piemēro šādus noteikumus:

a)       importētāja Puse tirdzniecības nolūkos atzīst eksportētājas Puses vai tās reģionu, kas noteikti saskaņā ar šā nolīguma VI pielikumā paredzēto procedūru, dzīvnieku veselības statusu attiecībā uz šā nolīguma V-A pielikuma norādītajām dzīvnieku slimībām;

b)      ja Puse uzskata, ka kādai tās teritorijai vai reģionam tās teritorijā ir īpašs statuss attiecībā uz konkrēto dzīvnieku slimību, kas nav kāda no šā nolīguma V-A pielikumā minētajām slimībām, tā var pieprasīt šā statusa atzīšanu saskaņā ar procedūru, kas noteikta šā nolīguma VI pielikuma C daļā. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas, kam pievienots skaidrojums, attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu, kas atbilst Pušu savstarpēji pieņemtajam statusam;

c)       Par savstarpējas tirdzniecības pamatu Puses atzīst Pušu teritoriju vai reģionu statusu vai statusu nozarē vai apakšnozarē saistībā ar tādas dzīvnieku slimības izplatību vai sastopamību, kas nav minēta šā nolīguma V-A pielikumā, vai saistībā ar dzīvnieku inficēšanos un / vai attiecīgā gadījumā ar to saistīto risku, kā to attiecīgi nosaka OIE. Saistībā ar šo importētāja Puse var pieprasīt tādas garantijas attiecībā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku produktu ievešanu, kas atbilst noteiktajam statusam saskaņā ar atbilstošajiem OIE ieteikumiem, un

d)      neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a), b) un c) apakšpunkta noteikumiem.

2.       Attiecībā uz kaitīgiem organismiem piemēro šādus noteikumus:

a)       tirdzniecības nolūkos Puses savstarpēji atzīst kaitīgo organismu statusu attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kas norādīti šā nolīguma V-B pielikumā, kā noteikts VI-B pielikumā, un

b)      neskarot šā nolīguma 58., 60. un 64. pantu, un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa paskaidrojošu vai papildu informāciju vai konsultācijas un / vai pārbaudi, katra Puse bez liekas kavēšanās veic likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz šā punkta a) apakšpunkta noteikumiem.

Reģionalizācijas / zonēšanas, no kaitīga organisma brīvu teritoriju (KBT) un aizsargājamo zonu (AZ) atzīšana

3.       Puses atzīst reģionalizācijas un KBT jēdzienus, kā noteikts attiecīgi 1997. gada Starptautiskajā augu aizsardzības konvencijā (IPPC) un Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) Fitosanitāro pasākumu starptautiskajos standartos (SFPS), un aizsargātās zonas jēdzienu saskaņā ar Direktīvu 2000/29/EK, ko Puses vienojas piemērot savstarpējai tirdzniecībai.

4.       Puses vienojas, ka reģionalizācijas lēmumus par dzīvnieku un zivju slimībām, kas uzskaitītas šā nolīguma V-A pielikumā, un kaitīgiem organismiem, kas uzskaitīti šā nolīguma V-B pielikumā, pieņem saskaņā ar šā nolīguma VI pielikuma A un B daļas noteikumiem.

5.       Attiecībā uz dzīvnieku slimībām saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem eksportētāja Puse, kas lūdz importētāju Pusi atzīt tās reģionalizācijas lēmumu, paziņo veiktos pasākumus, pievienojot visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās konstatējumiem un lēmumiem. Neskarot šā nolīguma 59. pantu un, ja vien importētāja Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un / vai verificēšanu 15 darba dienu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu reģionalizācijas lēmumu uzskata par akceptētu.

Apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju 15 darba dienās no papildu informācijas saņemšanas dienas. Verificēšanu, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 25 darba dienu laikā no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas.

6.       Attiecībā uz kaitīgiem organismiem katra Puse nodrošina, ka tirdzniecībā ar augiem, augu produktiem un citiem objektiem attiecīgā gadījumā tiek ievērots kaitīgu organismu statuss teritorijā, ko otra Puse atzinusi par aizsargājamu zonu vai KBT. Puse, kas lūdz otru Pusi atzīt tās KBT, paziņo veiktos pasākumus un pēc pieprasījuma sniedz visus paskaidrojumus un apstiprinošus datus par tās izveidi un uzturēšanu, kā tas paredzēts attiecīgajos PLO vai IPPC standartos, tostarp SFPS. Neskarot šā nolīguma 64. pantu un, ja vien Puse neceļ tiešus iebildumus un nepieprasa papildu informāciju vai apspriešanos un/vai verificēšanu trīs mēnešu laikā no minētā paziņojuma saņemšanas, šādi paziņotu KBT lēmumu uzskata par akceptētu, un

apspriešanās, kas minēta šā punkta pirmajā daļā, norisinās saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu. Importētāja Puse izvērtē papildu informāciju trīs mēnešos no tās saņemšanas dienas. Šā punkta pirmajā daļā minēto verificēšanu veic saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu un 12 mēnešos no verificēšanas pieprasījuma saņemšanas dienas, ņemot vērā attiecīgā kaitīgā organisma un kultūrauga bioloģiju.

7.       Pēc procedūru, kas aprakstītas no 4. punkta līdz 6. punktam, pabeigšanas un neskarot šā nolīguma 64. pantu, katra Puse bez nepamatotas kavēšanās veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus, kas vajadzīgi, lai atļautu tirdzniecību, pamatojoties uz iepriekš minēto.

Nodalījumu veidošana

8.       Puses var iesaistīties turpmākās pārrunās attiecībā uz jautājumu par nodalījumu veidošanu.

57. PANTS

Līdzvērtīguma atzīšana

1.       Līdzvērtību var atzīt attiecībā uz:

a)       individuālu pasākumu;

b)      pasākumu grupu vai

c)       sistēmu, ko piemēro nozarei, apakšnozarei, precēm vai preču grupai.

2.       Attiecībā uz līdzvērtības noteikšanu Puses ievēro šā panta 3. punktā noteikto procedūru. Šis process ietver objektīvu līdzvērtības pierādīšanu, ko veic eksportētāja Puse, un objektīvu pieprasījuma izvērtēšanu, ko veic importētāja Puse. Šajā izvērtējumā var veikt inspicēšanu vai verificēšanu.

3.       Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma par līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 1. punktā, Puses nekavējoties un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā no brīža, kad importētāja Puse saņēmusi šādu pieprasījumu, sāk apspriešanās procesu, kas ietver šā nolīguma VIII pielikumā paredzētos posmus. Gadījumos, kad eksportētāja Puse iesniedz vairākus lūgumus, Puses pēc importētājas Puses pieprasījuma šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā vienojas par grafiku, kādā tās uzsāks un veiks šajā punktā minēto procedūru.

4.       Gruzija informē Savienību, tiklīdz ir panākta tuvināšana attiecībā uz kādu šā panta 1. punktā minēto pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu, īstenojot šā nolīguma 55. panta 3. punktā minēto uzraudzību. To uzskata par pamatu Gruzijas lūgumam sākt attiecīgo pasākumu līdzvērtības atzīšanu, kā tas noteikts šā panta 3. punktā.

5.       Ja vien Puses savstarpēji nevienojas citādi, importētāja Puse pabeidz šā panta 3. punktā minēto līdzvērtības noteikšanu 360 dienās pēc tam, kad tā saņēmusi no eksportētājas Puses pieprasījumu, ietverot materiālus, kas pierāda līdzvērtību. Šo termiņu var pagarināt attiecībā uz sezonālajiem kultūraugiem, kad pieļaujams atlikt izvērtējumu uz vēlāku laiku, lai varētu veikt verificēšanu kultūrauga augšanai piemērotā periodā.

6.       Importētāja Puse nosaka līdzvērtību attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem saskaņā ar attiecīgajiem SFPS.

7.       Importētāja Puse var atsaukt vai apturēt līdzvērtību, pamatojoties uz vienas Puses izdarītiem pasākumu grozījumiem, kas ietekmē līdzvērtību, ar noteikumu, ka ir izpildītas šādas procedūras:

a)       saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem eksportētāja Puse informē importētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, attiecībā uz kuriem ir atzīta pasākumu līdzvērtība, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Importētāja Puse 30 darba dienās pēc šādas informācijas saņemšanas paziņo eksportētājai Pusei, vai tā turpinās atzīt līdzvērtību, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem;

b)      saskaņā ar šā nolīguma 58. panta 2. punkta noteikumiem importētāja Puse nekavējoties informē eksportētāju Pusi par visiem priekšlikumiem to pasākumu grozījumiem, uz kuriem pamatojas līdzvērtības atzīšana, un par ierosināto pasākumu iespējamo ietekmi uz jau atzīto līdzvērtību. Ja importētāja Puse pārtrauc līdzvērtības atzīšanu, Puses var vienoties par nosacījumiem šā panta 3. punktā minētās procedūras atkārtotai uzsākšanai, pamatojoties uz ierosinātajiem pasākumiem.

8.       Līdzvērtības atzīšana, apturēšana vai atsaukšana pilnībā ir importētājas Puses ziņā saskaņā ar tās administratīvo un tiesību aktu sistēmu. Minētā Puse rakstveidā sniedz eksportētājai Pusei visus paskaidrojumus un apliecinošos datus, kas izmantoti to nolēmumu un lēmumu pieņemšanā, uz kuriem attiecas šis pants. Līdzvērtības neatzīšanas, apturēšanas vai atsaukšanas gadījumā importētāja Puse norāda eksportētājai Pusei nepieciešamos nosacījumus, ar kādiem var atkārtoti uzsākt 3. punktā minēto procedūru.

9.       Neskarot šā nolīguma 64. pantu, importētāja Puse nevar atsaukt vai apturēt līdzvērtības atzīšanu, pirms stājas spēkā vienas vai otras Puses ierosinātie jaunie pasākumi.

10.     Ja importētāja Puse ir oficiāli atzinusi līdzvērtību, pamatojoties uz apspriešanās procedūru, kā tas paredzēts šā nolīguma VIII pielikumā, SFS apakškomiteja saskaņā ar procedūru, kas paredzēta šā nolīguma 65. panta 5. punktā, pasludina līdzvērtības atzīšanu tirdzniecībā starp Pusēm. Šajā lēmumā var arī paredzēt attiecīgā gadījumā samazināt fiziskās pārbaudes uz robežām, sertifikātu vienkāršošanu un iepriekšēju sarakstu procedūras uzņēmumiem.

Līdzvērtības atzīšanas statusu uzskaita šā nolīguma XII pielikumā.

58. PANTS

Pārredzamība un informācijas apmaiņa

1.       Neskarot šā nolīguma 59. pantu, Puses sadarbojas, lai uzlabotu savstarpējo izpratni par otras Puses oficiālās kontroles struktūrām un mehānismiem, kuru uzdevums ir šā nolīguma IV pielikumā uzskaitīto pasākumu piemērošana, un šādu struktūru un mehānismu sniegumu. To inter alia var sasniegt ar starptautisko revīziju ziņojumiem, kad tos publicē, un Puses var apmainīties ar informāciju par šādu revīziju rezultātiem vai citu attiecīgu informāciju.

2.       Tiesību aktu tuvināšanas ietvaros, kā minēts šā nolīguma 55. pantā, vai līdzvērtības atzīšanas ietvaros, kā minēts šā nolīguma 57. pantā, Puses informē viena otru par attiecīgajās jomās pieņemtajām izmaiņām tiesību aktos vai citām procedurālām izmaiņām.

3.       Šajā saistībā Savienība laicīgi iepriekš informē Gruziju par izmaiņām Savienības tiesību aktos, lai ļautu Gruzijai apsvērt attiecīgas izmaiņas tās tiesību aktos.

Būtu jāsasniedz nepieciešamais koordinācijas līmenis, lai atvieglotu likumdošanas procesa dokumentu nosūtīšanu pēc vienas Puses pieprasījuma.

Šajā nolūkā katra Puse paziņo otrai Pusei tās kontaktpunktus. Puses paziņo viena otrai arī par visām izmaiņām informācijā par kontaktpunktiem.

59. PANTS

Paziņošana, apspriešanās un saziņas atvieglošana

1.       Katra Puse divās darbdienās rakstveidā paziņo otrai Pusei par jebkādu nopietnu vai nozīmīgu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējumu, tai skaitā par ārkārtas situācijām attiecībā uz pārtikas produktu kontroli vai situācijām, kuras rada nepārprotamu nopietnu veselības apdraudējumu saistībā ar dzīvnieku izcelsmes vai augu produktu patēriņu, un jo īpaši attiecībā uz:

a)       visiem pasākumiem, kas ietekmē reģionalizācijas lēmumus, kas minēti šā nolīguma 56. pantā;

b)      šā nolīguma V-A pielikumā uzskaitīto dzīvnieku slimību vai V-B pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni vai evolūciju;

c)       epidemioloģiski svarīgiem datiem vai nozīmīgu blakus risku attiecībā uz dzīvnieku slimībām vai kaitīgiem organismiem, kas nav iekļauti šā nolīguma V-A un V-B pielikumā vai kas ir jaunas dzīvnieku slimības vai kaitīgi organismi, un

d)      visiem papildu pasākumiem, kas pārsniedz pamatprasības, ko piemēro Pušu attiecīgajiem pasākumiem, lai kontrolētu vai izskaustu dzīvnieku slimības vai kaitīgus organismus vai aizsargātu sabiedrības vai augu veselību, kā arī izmaiņām profilakses politikā, ieskaitot vakcinācijas politiku.

2.       Paziņojumus rakstveidā iesniedz kontaktpunktiem, kas minēti šā nolīguma 58. panta 1. punktā.

Rakstisks paziņojums ir paziņojums, izmantojot pastu, faksu vai elektronisko pastu.

3.       Ja kādai no Pusēm ir nopietnas bažas par draudiem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, par radušos situāciju konsultējas pēc attiecīgās Puses pieprasījuma iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 15 darbdienu laikā no minētā pieprasījuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu informāciju, kas vajadzīga, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem un panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu atbilstoši cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzības prasībām.

4.       Pēc Puses pieprasījuma apspriešanās par dzīvnieku labturību notiek iespējami īsā laikā un katrā gadījumā 20 darba dienu laikā no paziņojuma dienas. Šādās situācijās katra Puse cenšas sniegt visu pieprasīto informāciju.

5.       Pēc Puses pieprasījuma šā panta 3. un 4. punktā minētās apspriedes rīko, izmantojot video vai audiokonferenču sistēmu. Pieprasījuma iesniedzēja Puse nodrošina Pušu oficiāli apstiprināta apspriedes protokola sagatavošanu. Šāda apstiprinājuma iegūšanai piemēro šā nolīguma 58. panta 3. punkta noteikumus.

6.       Savstarpēji izmantojama ātrās reaģēšanas sistēma un agrīnas brīdināšanas mehānisms veterinārām un fitosanitārām ārkārtas situācijām sāks darboties vēlāk, kad Gruzija ieviesīs nepieciešamos tiesību aktus šajā jomā un izveidos to normālam darba uz vietas nepieciešamos apstākļus.

60. PANTS

Tirdzniecības nosacījumi

1.       Importa nosacījumi pirms līdzvērtības atzīšanas:

a)       Pirms līdzvērtības atzīšanas Puses vienojas piemērot nosacījumus jebkuru preču, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā, importam. Neskarot saskaņā ar šā nolīguma 56. pantu pieņemtos lēmumus, importētājas Puses importa nosacījumus piemēro visā eksportētājas Puses teritorijā. Stājoties spēkā šim nolīgumam un saskaņā ar šā nolīguma 58. panta noteikumiem, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savām sanitārajām un / vai fitosanitārajām importa prasībām attiecībā uz šā nolīguma IV-A un IV-C pielikumā minētajām precēm. Šajā informācijā attiecīgā gadījumā ietver importētājas Puses noteikto oficiālo sertifikātu vai deklarāciju vai tirdzniecības dokumentu paraugus, un

b)      i)       visiem grozījumiem vai ierosinātajiem grozījumiem šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos nosacījumos ievēro SFS līgumā noteiktās paziņošanas procedūras;

ii)      neskarot šā nolīguma 64. panta noteikumus, importētāja Puse, nosakot šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto grozīto nosacījumu spēkā stāšanās dienu, ņem vērā laiku, kas nepieciešams transportam starp Pusēm, un

iii)     ja importētāja Puse neievēro ziņošanas prasības, kas minētas šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, tā turpina akceptēt sertifikātu vai apliecību, kas garantē iepriekš piemērojamos nosacījumus, vēl līdz 30 dienām pēc grozīto importa nosacījumu stāšanās spēkā.

2.       Importa nosacījumi pēc līdzvērtības atzīšanas:

a)       90 dienu laikā pēc lēmuma par līdzvērtības atzīšanu, kā noteikts šā nolīguma 57. panta 10. punkta, Puses veic nepieciešamos likumdošanas un administratīvos pasākumus nolūkā īstenot līdzvērtības atzīšanu, lai uz tā pamata starp Pusēm būtu iespējama tirdzniecība ar precēm, kas minētas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. un 3. daļā. Attiecībā uz minētajām precēm importētājas Puses pieprasītā sertifikāta vai oficiālā dokumenta paraugu tad var aizstāt ar sertifikātu, kas noformēts, kā paredzēts šā nolīguma X-B pielikumā.

b)      Nozarēs vai apakšnozarēs, kurās par līdzvērtīgiem ir atzīti ne visi pasākumi, preču tirdzniecība turpinās atbilstoši šā panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajiem nosacījumiem. Pēc eksportētājas Puses pieprasījuma piemēro šā panta 5. punkta noteikumus.

3.       No šā nolīguma spēkā stāšanās dienas šā nolīguma IV-A pielikumā un IV-C pielikuma 2. daļā minētajām precēm Puses nepiemēro importa atļaujas.

4.       Par nosacījumiem, kas skar tirdzniecību ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām precēm, Puses pēc eksportētājas Puses pieprasījuma uzsāk apspriešanos šā nolīguma 65. pantā minētajā SFS apakškomitejā, lai vienotos par importētājas Puses alternatīviem vai papildu importa nosacījumiem. Šādu alternatīvu vai papildu importa nosacījumu pamatā attiecīgā gadījumā var būt eksportētājas Puses pasākumi, kurus importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem. Ja Puses vienojas, importētāja Puse 90 dienās veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu, pamatojoties uz saskaņotajiem importa nosacījumiem.

5.       Uzņēmumu saraksts, pagaidu apstiprinājums.

a)       Attiecībā uz šā nolīguma IV-A pielikuma 2. daļā minēto dzīvnieku produktu importu importētāja Puse pēc eksportētājas Puses lūguma, kam pievienotas atbilstīgas garantijas, uz laiku apstiprina šā nolīguma VIII.2. pielikumā minētos pārstrādes uzņēmumus, kuri atrodas eksportētājas Puses teritorijā, bez uzņēmumu iepriekšējas individuālas inspicēšanas. Šāds apstiprinājums ir saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumā paredzētajiem nosacījumiem un noteikumiem. Izņemot gadījumu, kad tiek pieprasīta papildu informācija, importētāja Puse veic nepieciešamos likumdošanas un / vai administratīvos pasākumus, lai atļautu importu 30 darba dienu laikā pēc tam, kad importētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu un attiecīgās garantijas.

Uzņēmumu sākotnējo sarakstu apstiprina saskaņā ar šā nolīguma VII pielikumu.

b)      Attiecībā uz šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto dzīvnieku produktu importu eksportētāja Puse dara importētājai Pusei zināmu to uzņēmumu sarakstu, kas atbilst importētājas Puses prasībām.

6.       Pēc Puses pieprasījuma otra Puse sniedz nepieciešamos paskaidrojumus un apliecinošus dokumentus par nolēmumiem un lēmumiem, uz kuriem attiecas šis pants.

61. PANTS

Sertificēšanas procedūra

1.       Puses vienojas par sertificēšanas procedūru un sertifikātu un oficiālu dokumentu izsniegšanas principiem, kas noteikti šā nolīguma X pielikumā.

2.       Šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja var vienoties par noteikumiem, kas jāievēro elektroniskās sertificēšanas, sertifikātu anulēšanas vai aizstāšanas gadījumā.

3.       Šā nolīguma 55. pantā minētas tiesību aktu tuvināšanas ietvaros Puses attiecīgos gadījumos vienojas par vienotiem sertifikātu paraugiem.

62. PANTS

Verificēšana

1.       Lai uzturētu pārliecību par šīs nodaļas noteikumu efektīvu īstenošanu, katrai Pusei ir tiesības:

a)       veikt otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, saskaņā ar attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem, Pārtikas kodeksa (Codex Alimentarius), OIE un IPPC vadlīnijām un ieteikumiem;

b)      saņemt informāciju no otras Puses par tās kontroles sistēmu un tikt informētai par pārbaužu rezultātiem, kas veiktas minētās sistēmas ietvaros, ievērojot konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

2.       Puses var apmainīties ar verificēšanas rezultātiem, kas minēti šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ar trešām personām un publiskot rezultātus, kā to var noteikt abu Pušu piemērojamos noteikumos. Apmainoties ar šādu informāciju un / vai publiskojot rezultātus attiecīgos gadījumos ievēro konfidencialitātes noteikumus, kas piemērojami abās Pusēs.

3.       Ja importētāja Puse nolemj veikt verifikācijas apmeklējumu pie eksportētājas Puses, importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par šo verifikācijas apmeklējumu vismaz 60 darba dienas pirms verifikācijas apmeklējuma veikšanas, izņemot ārkārtas gadījumus vai gadījumus, ja Puses ir vienojušās citādi. Puses vienojas par visām izmaiņām attiecībā uz šo apmeklējumu.

4.       Izmaksas, kas radušās, veicot otras Puses iestāžu inspicēšanas un sertificēšanas sistēmu pilnīgu vai daļēju verificēšanu un / vai citus pasākumus, ja nepieciešams, sedz tā Puse, kas veic verificēšanu vai inspicēšanu.

5.       Rakstiskā ziņojuma par verificēšanu projektu nosūta eksportētājai Pusei 60 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas. Eksportētājai Pusei ir 45 darba dienas, lai sniegtu piezīmes par ziņojuma projektu. Eksportētājas Puses sniegtās piezīmes pievieno galīgajam dokumentam vai, attiecīgā gadījumā, iekļauj tajā. Ja verifikācijas laikā ir atklāts nozīmīgs cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apdraudējums, eksportētāju Pusi informē iespējami ātri un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc verifikācijas pabeigšanas.

6.       Skaidrības labad verifikācijas rezultāti var izmantot šā nolīguma 55., 57. un 63. pantā minētajās procedūrās, ko veic Puses vai viena no Pusēm.

63. PANTS

Importa pārbaudes un inspicēšanas maksa

1.       Puses vienojas, ka importa pārbaudēs, ko importētāja Puse veic, ievedot eksportētājas Puses sūtījumus, ievēro šā nolīguma IX pielikuma A daļā izklāstītos principus. Šādu pārbaužu rezultāti var sekmēt šā nolīguma 62. pantā norādīto verifikācijas procedūru.

2.       Šā nolīguma IX pielikuma B daļā ir noteikts, cik bieži katra Puse var piemērot fiziskas importa pārbaudes. Puse savas kompetences ietvaros un saskaņā ar saviem tiesību aktiem var grozīt šo pārbaužu biežumu, ņemot vērā saskaņā ar šā nolīguma 55., 57. un 60. pantu paveikto, vai arī verificēšanas, apspriešanās vai citu šajā nolīgumā paredzēto pasākumu rezultātā. Šā nolīguma IX pielikuma B daļu var attiecīgi grozīt ar 65. pantā minētās SFS apakškomitejas lēmumu.

3.       Inspicēšanas maksa, ja tāda ir, var attiekties tikai uz izmaksām, kas radušās kompetentajai iestādei, izdarot importa pārbaudes. Maksu aprēķina uz tā paša pamata, kā aprēķina maksu par līdzīgu iekšzemes produktu inspicēšanu.

4.       Importētāja Puse pēc eksportētājas Puses pieprasījuma to informē par visiem grozījumiem, tai skaitā par šādu grozījumu iemesliem attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē importa pārbaudes un inspicēšanas maksu, un par visām nozīmīgām izmaiņām šādu pārbaužu administratīvajā procedūrā.

5.       No dienas, ko nosaka šā nolīguma 65. pantā minētā SFS apakškomiteja, Puses var vienoties par nosacījumiem otras Puses kontroles pasākumu atzīšanai, kas minētas šā nolīguma 62. panta 1. punkta b) apakšpunktā, nolūkā pielāgot un attiecīgā gadījumā abpusēji samazināt fizisko importa pārbaužu biežumu precēm, kas minētas šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

No minētās dienas Puses var abpusēji atzīt savstarpējās noteiktu preču kontroles un rezultātā samazināt vai aizstāt attiecīgo preču importa pārbaudes.

64. PANTS

Drošības pasākumi

1.       Ja eksportētāja Puse savā teritorijā veic pasākumus, lai kontrolētu jebkādu cēloni, kas, iespējams, var nopietni apdraudēt vai var būt bīstams cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai, eksportētāja Puse, neskarot šā panta 2. punkta noteikumus, veic līdzvērtīgus pasākumus, lai novērstu apdraudējuma vai riska ieviešanu importētājas Puses teritorijā.

2.       Pamatojoties uz nopietniem cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības apsvērumiem, importētāja Puse var veikt pagaidu pasākumus cilvēku, dzīvnieku vai augu veselības aizsardzībai. Attiecībā uz Pušu savstarpēju sūtījumu pārvadājumiem importētāja Puse apsver vispiemērotāko un samērīgāko risinājumu, lai izvairītos no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem.

3.       Puse, kas pieņem pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu, informē otru Pusi ne vēlāk kā vienu darba dienu pēc pasākumu pieņemšanas. Pēc Puses pieprasījuma un saskaņā ar šā nolīguma 59. panta 3. punktu Puses apspriežas par situāciju 15 darba dienu laikā no paziņošanas brīža. Puses pienācīgi ņem vērā visu informāciju, ko sniedz šādas apspriešanās laikā un cenšas izvairīties no nevajadzīgiem tirdzniecības traucējumiem, attiecīgā gadījumā ņemot vērā šā nolīguma 59. panta 3. punktā paredzētās apspriešanās rezultātus.

65. PANTS

Sanitārā un fitosanitārā apakškomiteja

1.       Ar šo izveido SFS apakškomiteju. SFS apakškomiteja tiekas trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas un turpmāk pēc kādas Puses pieprasījuma vai vismaz reizi gadā. Ja Puses vienojas, SFS apakškomitejas sanāksmi var rīkot, izmantojot video vai audiokonferences sistēmu. SFS apakškomiteja var arī pievērsties jautājumiem ārpus sanāksmēm sarakstes veidā.

2.       SFS apakškomitejai ir šādi uzdevumi:

a)       izskatīt jebkuru jautājumu saistībā ar šo nodaļu;

b)      pārraudzīt šīs nodaļas īstenošanu un pārbaudīt visus jautājumus, kas var rasties saistībā ar tās īstenošanu;

c)       pārskatīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, jo īpaši ņemot vērā saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajām apspriedēm un procedūrām gūtos panākumus;

d)      ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu vai, ja kā citādi paredzēts šajā nodaļā, ar apstiprinošu lēmumu grozīt šā nolīguma IV līdz XII pielikumu, un

e)       sniegt atzinumus un izstrādāt ieteikumus citām struktūrām, kas definētas šā nolīguma VIII sadaļā (Institucionālie, vispārīgie un nobeiguma noteikumi) šo nolīgumu, ņemot vērā šā punkta c) apakšpunktā minēto pārskatīšanu.

3.       Puses vienojas attiecīgā gadījumā izveidot tehniskas darba grupas, kurās ir Pušu pārstāvji ekspertu līmenī un kur identificē un risina no šīs nodaļas piemērošanas izrietošus tehniskus un zinātniskus jautājumus. Papildus speciālo zināšanu nepieciešamības gadījumā Puses var izveidot ad hoc grupas, tai skaitā zinātniskās grupas un ekspertu grupas. Dalība šādās ad hoc grupās neaprobežojas tikai ar Pušu pārstāvjiem.

4.       SFS apakškomiteja regulāri informē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot ziņojumu par savu darbību un lēmumiem tās kompetences ietvaros.

5.       Pirmās sanāksmes laikā SFS apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

6.       Visus SFS apakškomitejas vai SFS apakškomitejas izveidoto grupu lēmumus, ieteikumus, ziņojumus vai citas darbības Puses pieņem vienprātīgi.

5. NODAĻA

MUITAS UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

66. PANTS

Mērķi

1.       Puses atzīst muitošanas un tirdzniecības veicināšanas jautājumu nozīmību divpusējās tirdzniecības gaisotnes attīstīšanā. Puses vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā ar mērķi nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo pārvaldes iestāžu administratīvās spējas sasniedz efektīvas kontroles mērķi un atbalsta likumīgas tirdzniecības atvieglošanu kā principiālu jautājumu.

2.       Puses atzīst, ka likumīgiem sabiedriskās kārtības mērķiem, ietverot tirdzniecības veicināšanu, drošību un krāpšanas novēršanu, ir īpaši svarīga nozīme, un atzīst līdzsvarotu pieeju šiem mērķiem.

67. PANTS

Tiesību akti un procedūras

1.       Puses vienojas, ka principiāli svarīgs jautājums ir tas, ka to attiecīgie tirdzniecības un muitas tiesību akti ir stabili un vispusīgi, un to noteikumi un procedūras ir samērīgas, pārredzamas, iepriekšparedzamas, nediskriminējošas, objektīvas un tiek vienoti un efektīvi piemērotas un inter alia:

a)       aizsargā un veicina likumīgu tirdzniecību, efektīvi piemērojot un ievērojot normatīvās prasības;

b)      izvairās no nevajadzīgiem vai diskriminējošiem apgrūtinājumiem saimnieciskās darbības veicējiem, novērš krāpšanu un gādā par turpmākiem atvieglojumiem saimnieciskās darbības veicējiem, kas augstā līmenī ievēro tiesību aktus;

c)       muitas deklarācijas iesniegšanai paredz vienotu administratīvo dokumentu (VAD);

d)      panāk muitas procedūru un prakses uz robežas lielāku efektivitāti, pārredzamību un vienkāršošanu;

e)       piemēro modernas muitas tehnoloģijas, ietverot riska novērtējumu, pēcmuitošanas revīziju un uzņēmumu revīziju metodes, lai vienkāršotu un atvieglotu preču ievešanu, izvešanu un izlaišanu;

f)       cenšas samazināt atbilstības nodrošināšanas izmaksas un palielināt paredzamību visiem ekonomikas dalībniekiem;

g)      neskarot objektīvu riska novērtējuma kritēriju piemērošanu, nodrošina importam, eksportam un preču tranzītam piemērojamo prasību un procedūru administrēšanu bez diskriminācijas;

h)      piemēro muitas un tirdzniecības jomās piemērojamos starptautiskos dokumentus, tostarp tos, ko izstrādājusi Pasaules Muitas organizācija (PMO), Stambulas 1990. gada Konvenciju par pagaidu ievešanu, 1983. gada Starptautisko konvenciju par harmonizēto sistēmu, PTO, ANO 1975. gada TIR konvenciju, 1982. gada Starptautisko preču robežkontroles saskaņošanas konvenciju, un attiecīgā gadījumā var ņemt vērā PMO pamatstandartus pasaules tirdzniecības nodrošināšanai un sekmēšanai un Eiropas Komisijas pamatnostādnes, piemēram, Muitas koncepcijas (Customs Blueprints);

i)       veic nepieciešamos pasākumus, lai pārņemtu un īstenotu 1973. gada Pārskatītās Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu noteikumus;

j)       paredz iepriekšējus saistošus nolēmumus attiecībā uz tarifikāciju un izcelsmes noteikumiem. Puses nodrošina, ka nolēmumu var atsaukt vai atcelt, bet tikai pēc tā ietekmētā uzņēmēja brīdināšanas un bez atpakaļejoša spēka, ja vien attiecīgais nolēmums nav pieņemts, pamatojoties uz nepareizu vai nepilnīgu informāciju;

k)      ievieš un piemēro vienkāršotas procedūras licencētiem tirgotājiem saskaņā ar objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem;

l)       paredz noteikumus, kas nodrošina, ka jebkuras sankcijas, kas uzliktas par muitas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem, ir samērīgas un nediskriminējošas, un to piemērošana nerada neattaisnotu un nepamatotu kavēšanos, un

m)     piemēro pārredzamus, nediskriminējošus un samērīgus noteikumus gadījumos, kad valdības aģentūras sniedz pakalpojumus, kurus sniedz arī privātais sektors.

2.       Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī lai nodrošinātu diskriminācijas aizlieguma ievērošanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, Puses:

a)       veic turpmākus pasākumus muitas un citu attiecīgo iestāžu prasīto datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas nolūkā;

b)      kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

c)       ievieš efektīvas, tūlītējas un nediskriminējošas procedūras, kas garantē pārsūdzības tiesības pret muitas un citu attiecīgo iestāžu administratīvajām darbībām, nolēmumiem un lēmumiem, kas skar muitai iesniegtas preces. Šādām pārsūdzības procedūrām jābūt viegli pieejamām un visām izmaksām jābūt pamatotām un samērīgām ar izmaksām, kas rodas iestādēm, lai nodrošinātu pārsūdzības tiesības;

d)      veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka pārsūdzot administratīvu darbību, nolēmumu vai lēmumu, preces parasti izlaiž un nodokļa maksājumi paliek neiekasēti, piemērojot tādus drošības pasākumus, kādus uzskata par nepieciešamiem. Nepieciešamības gadījumā uz preču izlaišanu būtu jāattiecina iespēja sniegt garantiju, piemēram, galvojumu vai ķīlu, un

e)       nodrošina visaugstāko integritātes standartu ievērošanu, jo īpaši uz robežas, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un citu dokumentu principus šajā jomā, jo īpaši PMO 2003. gada Pārskatīto Arušas deklarāciju un Eiropas Komisijas 2007. gada Muitas ētikas koncepciju (Blueprint on Customs ethics).

3.       Puses vienojas likvidēt:

a)       jebkāda veida prasības obligāti izmantot muitas brokerus un

b)      jebkāda veida prasības obligāti izmantot pirmsnosūtīšanas vai galamērķa pārbaudes.

4.       Attiecībā uz tranzītu:

a)       šā nolīguma nolūkos piemēro noteikumus par tranzītu un definīcijas, kas noteiktas PTO noteikumos, jo īpaši VVTT 1994 V pantā un saistītajos noteikumos, ietverot visus skaidrojumus un grozījumus, kas izriet no Dohas sarunu kārtas par tirdzniecības atvieglošanu. Minētos noteikumus piemēro arī tad, ja preču tranzīts sākas vai beidzas kādas Puses teritorijā;

b)      Puses cenšas sasniegt pakāpenisku savu attiecīgo muitas tranzīta sistēmu savietojamību ar mērķi nākotnē panākt Gruzijas dalību kopīgajā tranzīta sistēmā[2];

c)       Puses savā teritorijā nodrošina visu attiecīgo iestāžu sadarbību un koordināciju, lai atvieglinātu tranzīta satiksmi. Puses arī veicina sadarbību starp iestādēm un privāto sektoru saistībā ar tranzītu.

68. PANTS

Attiecības ar uzņēmējdarbības aprindām

Puses vienojas:

a)       nodrošināt, ka to tiesību akti un procedūras ir pārredzamas un publiski pieejamas, cik vien iespējams izmantojot elektroniskos līdzekļus, un ka tajās ir ietverts pamatojums to pieņemšanai. Pusēm būtu regulāri jāapspriežas un jānosaka saprātīgs termiņš starp jaunu vai grozītu noteikumu pieņemšanu un to stāšanos spēkā;

b)      par vajadzību laicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par tiesību aktu priekšlikumiem un procedūrām, kas saistītas ar muitošanas un tirdzniecības jautājumiem;

c)       darīt publiski pieejamus attiecīgos administratīvos paziņojumus, tostarp iestādes prasības un ievešanas vai izvešanas procedūras, ostās un robežpārejas punktos esošo muitas iestāžu, kā arī informācijas sniegšanas kontaktpunktu darba laikus un darbības procedūras;

d)      sekmēt uzņēmēju un attiecīgo dienestu sadarbību, izmantojot stingri noteiktas un publiski pieejamas procedūras, kuru pamatā inter alia ir PMO ieteiktās procedūras, un

e)       nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un ar muitu saistītajās prasībās un procedūrās arī turpmāk tiktu ievērotas tirgotāju likumīgās vajadzības, labākā prakse, un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

69. PANTS

Nodevas un maksājumi

1.       Puses aizliedz administratīvas maksas, kam ir līdzvērtīga ietekme kā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai maksājumiem.

2.       Attiecībā uz visām jebkāda veida nodevām un maksājumiem, ko piemēro abu Pušu muitas dienesti, ietverot nodevas un maksājumus par uzdevumiem, ko veic minēto dienestu vārdā, par importu vai eksportu vai saistībā ar tiem, un neskarot šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. nodaļas (Valsts režīms un preču tirgus pieejamība) attiecīgos noteikumus:

a)       nodevas un maksājumus var uzlikt tikai par pakalpojumiem, kas sniegti pēc deklarētāja pieprasījuma ārpus parastajām darba apstākļiem, darba stundās un vietās, kas nav minētas muitas noteikumus, kā arī par jebkādām formalitātēm, kas saistītas ar šādiem pakalpojumiem un nepieciešamas šāda importa vai eksporta veikšanai;

b)      nodevas un maksājumi nepārsniedz sniegtā pakalpojuma izmaksas;

c)       nodevas un maksājumus neaprēķina kā procentuālo nodokli;

d)      informāciju par nodevām un maksājumiem publicē, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja iespējams, oficiālā tīmekļa vietnē. Šādā informācijā norāda pamatojumu nodevas vai maksājuma uzlikšanai sniegtajam pakalpojumam, atbildīgo iestādi, piemērojamās nodevas un maksājumus un norēķinu laiku un kārtību, un

e)       jaunas vai koriģētas nodevas un maksājumus uzliek tikai tad, kad informācija par tām ir publiskota un ir brīvi pieejama.

70. PANTS

Muitas vērtējums

1.       PTO Līguma 1.A pielikumā iekļautais Līgums par VVTT 1994 VII panta īstenošanu, ietverot tā turpmākos grozījumus, regulē preču muitas vērtības noteikšanu tirdzniecībā starp Pusēm. PTO Līguma noteikumi ar šo tiek iekļauti šajā nolīgumā un kļūst par tā daļu. Neizmanto minimuma muitas vērtības.

2.       Puses sadarbojas, lai rastu kopīgu pieeju jautājumos par muitas vērtības noteikšanu.

71. PANTS

Muitas sadarbība

Puses stiprina sadarbību muitas jomā nolūkā īstenot šīs nodaļas mērķus, lai turpinātu veicināt tirdzniecību, vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli, drošību un krāpšanas novēršanu. Šajā nolūkā Puses attiecīgā gadījumā par salīdzinošās novērtēšanas instrumentu var izmantot Eiropas Komisijas Muitas koncepciju (Customs Blueprint).

Lai nodrošinātu šās nodaļas noteikumu ievērošanu, Puses inter alia:

a)       apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b)      izstrādā kopējas iniciatīvas, kas saistītas ar importa, eksporta un tranzīta procedūrām, kā arī strādā, lai nodrošinātu efektīvu pakalpojumu sniegšanu darījumdarbības aprindām;

c)       sadarbojas muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācijas jomā;

d)      attiecīgā gadījumā apmainās ar informāciju un datiem, ievērojot sensitīvu datu konfidencialitāti un personas datu aizsardzību;

e)       sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālus preču, tostarp tabakas izstrādājumu, pārrobežu pārvadājumus;

f)       apmainās ar informāciju vai uzsāk apspriešanos nolūkā, ja iespējams, izstrādāt vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, piemēram, PTO, PMO, ANO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konferencē (UNCTAD) un ANO Eiropas Ekonomikas komisijā (ANO / EEK);

g)      sadarbojas, plānojot un nodrošinot tehnisko palīdzību, jo īpaši vienkāršojot muitošanas un tirdzniecības veicināšanas reformas saskaņā ar attiecīgajiem šā nolīguma noteikumiem;

h)      apmainās ar labāko praksi muitas operācijās, konkrēti muitas kontroles sistēmu, kuru pamatā ir riska novērtējums, un intelektuālā īpašuma tiesību izpildes jomā, jo īpaši saistībā ar viltotiem ražojumiem;

i)       uzlabo sadarbību starp visām Pušu robežu iestādēm, lai atvieglotu robežu šķērsošanas procesu un uzlabotu kontroli, ņemot vērā kopīgās robežu kontroles, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti, un

j)       kur tas ir būtiski un lietderīgi, nosaka tirdzniecības partnerības programmu un muitas kontroļu savstarpēju atzīšanu, tostarp līdzvērtīgus tirdzniecības veicināšanas pasākumus.

72. PANTS

Savstarpējā administratīvā palīdzība muitas lietās

Neskarot šajā nolīgumā, jo īpaši tā 71. pantā, paredzētās citas sadarbības formas, Puses sniedz savstarpēju administratīvo palīdzību muitas lietās saskaņā ar šā nolīguma II protokola par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās noteikumiem.

73. PANTS

Tehniskais atbalsts un darbības spēju uzlabošana

Puses sadarbojas ar nolūku sniegt tehnisko palīdzību un uzlabot darbības spējas tirdzniecības veicināšanas un muitas reformas īstenošanai.

74. PANTS

Muitas apakškomiteja

1.       Ar šo izveido Muitas apakškomiteju. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2.       Apakškomitejas darbība ietver regulāras apspriešanās un šīs nodaļas īstenošanas un administrēšanas uzraudzību, tostarp, bet ne tikai, jautājumus par muitas sadarbību, pārrobežu muitas sadarbību un pārvaldību, tehnisko palīdzību, izcelsmes noteikumiem un tirdzniecības veicināšanu, kā arī savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās.

3.       Muitas apakškomiteja inter alia:

a)       uzrauga šā nolīguma I un II protokola un šīs nodaļas pareizu darbību;

b)      pieņem praktisko kārtību, pasākumus un lēmumus par to, kā īsteno šā nolīguma I un II protokolu un šo nodaļu, ietverot informācijas un datu apmaiņu, muitas kontroles un tirdzniecības partnerības programmu savstarpēju atzīšanu, un savstarpēji saskaņotas priekšrocības;

c)       apmainās ar viedokļiem par visiem jautājumiem kopēju interešu jomās, tostarp par turpmākiem pasākumiem un to īstenošanai un piemērošanai nepieciešamajiem resursiem;

d)      izstrādā ieteikumus, ja nepieciešams, un

e)       pieņem Komitejas reglamentu.

75. PANTS

Muitas tiesību aktu tuvināšana

Pakāpenisku tuvināšanos ES tiesību aktiem muitas jomā un konkrētiem starptautiskiem tiesību aktiem veic saskaņā ar šā nolīguma XIII pielikumu.

6. NODAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBA, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

76. PANTS

Mērķis, darbības joma un tvērums

1.       Puses, atkārtoti apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO Līgumu, ar šo nosaka nepieciešamos pasākumus pakāpeniskai savstarpējai uzņēmējdarbības veikšanas un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai elektroniskās komercijas jomā.

2.       Publiskais iepirkums ir apskatīts šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 8. nodaļā (Publiskais iepirkums) un šīs nodaļas noteikumi neuzliek pienākumus attiecībā uz publisko iepirkumu.

3.       Subsīdijas ir apskatītas šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 10. nodaļā (Konkurence) un šīs nodaļas noteikumus nepiemēro Pušu piešķirtajām subsīdijām.

4.       Atbilstīgi šīs nodaļas noteikumiem Puses patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5.       Šī nodaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē piekļuvi Pušu darba tirgum, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

6.       Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos tās teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso tās robežas, ja vien šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina priekšrocības, kas otrai Pusei rodas šajā nodaļā un šā nolīguma XIV un XV pielikumā paredzētu konkrētu saistību dēļ[3].

77. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

a)       "pasākums" ir Puses jebkāds pasākums likuma, normatīva, noteikuma, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas vai jebkādā citā formā;

b)      "Puses noteikts vai piemērots pasākums" ir pasākums, ko veic:

i)       centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes, un

ii)      nevalstiskas struktūras, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

c)       "Puses fiziska persona" ir kādas ES dalībvalsts valstspiederīgais vai Gruzijas valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

d)      "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

e)       "Puses juridiska persona" ir juridiska persona, kas definēta d) apakšpunktā un izveidota attiecīgi saskaņā ar kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem, kuras juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darbības vieta ir teritorijā[4], uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā.

Ja minētajai juridiskai personai teritorijā, uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, vai attiecīgi Gruzijas teritorijā, atrodas tikai juridiskā adrese vai centrālā administrācija, to neuzskata attiecīgi par Savienības vai Gruzijas juridisko personu, ja vien tās darbība nav tieši un pastāvīgi saistīta ar attiecīgi Savienības vai Gruzijas ekonomiku.

Neatkarīgi no iepriekšējās daļas, šis nolīgums attiecas arī uz tām kuģošanas sabiedrībām, kas dibinātas ārpus Savienības vai Gruzijas un ko kontrolē attiecīgi kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, ja šo sabiedrību kuģi ir reģistrēti saskaņā ar attiecīgajiem konkrētās dalībvalsts vai Gruzijas tiesību aktiem un kuģo ar kādas dalībvalsts vai Gruzijas karogu;

f)       juridiskas personas "meitasuzņēmums" ir juridiska persona, kas pieder citai juridiskai personai vai kura to faktiski kontrolē[5];

g)      juridiskas personas "filiāle" ir uzņēmējdarbības veikšanas vieta, kam nav juridiska statusa, bet kam piemīt pastāvīguma iezīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadības struktūra un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šīm personām, kaut arī tās ir informētas, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic tieši darījumi ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt uzņēmējdarbību atzara uzņēmējdarbības vietā;

h)      "uzņēmējdarbība" ir:

i)       attiecībā uz Savienības un Gruzijas juridiskām personām tiesības sākt un turpināt saimniecisko darbību, nodibinot, tostarp iegādājoties, juridisku personu un / vai nodibinot filiāli vai pārstāvniecību attiecīgi Gruzijā vai Savienībā,

ii)      attiecībā uz fiziskām personām – Savienības vai Gruzijas fizisku personu tiesības sākt un turpināt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un veidot apvienības, jo īpaši sabiedrības, kuras tās faktiski kontrolē;

i)       "saimnieciska darbība" ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības un neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts pilnvaras;

j)       "darbības" ir saimnieciskās darbības veikšana;

k)      "pakalpojumi" ietver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, īstenojot valsts pilnvaras;

l)       "pakalpojums un citas darbības, ko veic īstenojot valsts pilnvaras", ir pakalpojums vai darbības, ko neveic ne uz komerciāla pamata, ne konkurējot ar vienu vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem;

m)     "pakalpojumu pārrobežu sniegšana" ir pakalpojuma sniegšana:

i)       no vienas Puses teritorijas otras Puses teritorijā (1. veids) vai

ii)      vienas Puses teritorijā otras Puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

n)      Puses "pakalpojumu sniedzējs" ir Puses jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

o)      "uzņēmējs" ir jebkura kādas Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas veikt vai veic saimniecisku darbību, veicot uzņēmējdarbību.

2. IEDAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBA

78. PANTS

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro pasākumiem, kurus Puses pieņem vai uztur spēkā un kuri ietekmē uzņēmējdarbību attiecībā uz visām saimnieciskās darbības jomām, izņemot:

a)       kodolmateriālu ieguvi, ražošanu un pārstrādi[6];

b)      ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību;

c)       audiovizuālos pakalpojumus;

d)      iekšzemes kabotāžu[7] un

e)       gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus[8] un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)       gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)      gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)     datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)     kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi;

v)      lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

79. PANTS

Valsts režīms un Vislielākās labvēlības režīms

1.       Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XVI-E pielikumā, Gruzija, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)       attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks;

b)      attiecībā uz Savienības juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Gruzijā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas– ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savas valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks[9].

2.       Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV-A pielikumā, Savienība, stājoties spēkā šim nolīgumam, nodrošina:

a)       attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību uzņēmējdarbības veikšanu Gruzijā – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks;

b)      attiecībā uz Gruzijas juridisko personu meitasuzņēmumu, filiāļu vai pārstāvniecību darbību Savienībā pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas – ne mazāk labvēlīgu režīmu kā savām juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām; vai jebkuras trešās valsts juridiskām personām, to filiālēm un pārstāvniecībām – atkarībā no tā, kurš ir labvēlīgāks[10].

3.       Ievērojot atrunas, kas uzskaitītas šā nolīguma XIV–A un XIV–E pielikumā, Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz Savienības vai Gruzijas juridisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību pēc uzņēmējdarbības uzsākšanas, salīdzinot ar pašu juridiskām personām.

80. PANTS

Pārskatīšana

1.       Nolūkā pakāpeniski liberalizēt uzņēmējdarbības nosacījumus, Puses atbilstoši savām starptautisko nolīgumu saistībām regulāri pārskata šīs nodaļas noteikumus un atrunu sarakstu, kas minēts šā nolīguma 79. pantā, kā arī uzņēmējdarbības vidi.

2.       Saistībā ar 1. punktā minēto pārskatīšanu Puses novērtē uzņēmējdarbības šķēršļus, ar kuriem tās saskārušās. Nolūkā padziļināt šīs nodaļas noteikumus, Puses, ja nepieciešams, atrod piemērotus veidus, lai likvidētu šādus šķēršļus, kas varētu ietvert arī turpmākas sarunas, tostarp attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību un domstarpību starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām.

81. PANTS

Citi nolīgumi

Šī nodaļa neskar to Pušu uzņēmēju tiesības, kas izriet no esošiem vai turpmākiem starptautiskiem nolīgumiem par ieguldījumiem, kuru līgumslēdzējas puses ir kāda ES dalībvalsts un Gruzija.

82. PANTS

Filiāļu un pārstāvniecību standarta režīms

1.       Šā nolīguma 79. panta noteikumi neizslēdz iespēju Pusēm piemērot īpašus noteikumus par filiāļu un pārstāvniecību uzņēmējdarbību savā teritorijā, ko veic otras Puses juridiskās personas, kas nav reģistrētas pirmās Puses teritorijā, ja to attaisno juridiskās vai tehniskās atšķirības starp šādām filiālēm un pārstāvniecībām salīdzinājumā ar tās teritorijā reģistrētu juridisko personu filiālēm vai pārstāvniecībām vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2.       Atšķirīgs režīms nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

3. IEDAĻA

PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANA

83. PANTS

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro Pušu veiktajiem pasākumiem, kuri ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu visās nozarēs, izņemot:

a)       audiovizuālos pakalpojumus;

b)      iekšzemes kabotāžu[11] un

c)       gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautiskos gaisa pārvadājumu pakalpojumus[12] un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i)       gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii)      gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii)     datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv)     kravu zemes apkalpošanas pakalpojumi;

v)      lidostu ekspluatācijas pakalpojumi.

84. PANTS

Tirgus pieejamība

1.       Attiecībā uz tirgus pieejamību, izmantojot pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse otras Puses pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas tiek piešķirts saskaņā ar īpašajām saistībām, kas ietvertas šā nolīguma XIV–B un XIV–E pielikumā.

2.       Nozarēs, kurās Puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus pieejamību, pasākumus, ko puse nepieņem vai nepatur spēkā reģionālā līmenī vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a)       pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b)      pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā, vai

c)       pakalpojumu darījumu kopskaita vai pakalpojumu izlaides ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā.

85. PANTS

Valsts režīms

1.       Nozarēs, kurās tirgus piekļuves saistības norādītas šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā un uz kurām attiecas tajos izklāstītie nosacījumi un ierobežojumi, saistībā ar visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, katra Puse piešķir otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2.       Puse var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3.       Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas izmaina konkurences apstākļus vienas Puses pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras Puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4.       Konkrētās saistības, ko Puses uzņēmušās saskaņā ar šo pantu, nav uzskatāmas par prasību kādai no Pusēm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

86. PANTS

Saistību saraksti

Nozares, ko Puses liberalizē atbilstīgi šai iedaļai, un tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, ko atrunu veidā piemēro otras Puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajā nozarēs, ir izklāstīti šā nolīguma XIV–B un XIV–F pielikumā iekļautajos saistību sarakstos.

87. PANTS

Pārskatīšana

Nolūkā pakāpeniski liberalizēt pakalpojumu pārrobežu sniegšanu Pušu starpā, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, regulāri pārskata šā nolīguma 86. pantā minēto saistību sarakstu. Šajā pārskatīšanā ņem vērā progresu, kas gūts pakāpeniskajā tuvināšanā, kas minēta šā nolīguma 103., 113., 122. un 126. pantā, un tās ietekmi uz atlikušo šķēršļu pakalpojumu pārrobežu sniegšanā starp Pusēm likvidēšanu.

4. IEDAĻA

FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMDARBĪBAS NOLŪKĀ

88. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.       Šo iedaļu piemēro Pušu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvju, līgumpakalpojumu sniedzēju un neatkarīgo speciālistu ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijās saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 5. punktu.

2.       Šajā iedaļā:

a)       "vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura nav bezpeļņas organizācija[13], un kas atbild par uzņēmuma izveidi, pienācīgu kontroli, administrēšanu un darbību. "Vadošie darbinieki" ietver "personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā" un "uzņēmuma pārceltos darbiniekus":

i)       "personas, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā" ir fiziskas personas, kuras strādā vadošos amatos un atbild par uzņēmuma izveidi. Tās drīkst piedāvāt vai sniegt pakalpojumus vai veikt citu saimniecisko darbību tikai darījumdarbības nolūkā. Tās nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē;

ii)      "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz uzņēmumu, kas var būt otras Puses teritorijā esoša uzņēmuma / juridiskās personas meitasuzņēmums, filiāle vai galvenais uzņēmums. Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāietilpst vienā no šādām kategorijām:

1.      vadītāji: juridiskā personā vadošos amatos strādājošas personas, kas galvenokārt virza uzņēmuma vadīšanu, saņemot vispārēju uzraudzību vai norādījumus galvenokārt no uzņēmuma direktoru padomes vai akciju īpašniekiem vai tiem līdzvērtīgiem, tostarp vismaz:

–        vada uzņēmumu vai tā departamentu, vai apakšstruktūru;

–        veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu, un

–        var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

2.      speciālisti: personas, kuras strādā juridiskajā personā un kurām ir īpašas zināšanas, kas ir būtiskas uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm, procesiem, procedūrām vai vadību. Novērtējot šādas zināšanas, ņems vērā ne vien zināšanas, kas īpaši saistītas ar uzņēmumu, bet arī to, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis attiecībā uz darba veidu vai tirdzniecību, kuru veicot vajadzīgas īpašas tehniskas zināšanas, ieskaitot piederību akreditētai profesijai;

b)      "stažieri ar augstāko izglītību" ir fiziskas personas, kuras vismaz vienu gadu ir nodarbinātas vienas Puses juridiskajā personā vai tās filiālē un kurām ir augstskolas diploms, un kuras ir uz laiku pārceltas uz juridiskās personas uzņēmumu otras Puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai par darba metodēm vai paņēmieniem[14];

c)       "tirdzniecības pārstāvji"[15] ir fiziskas personas, kas ir vienas Puses preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa atļauju ieceļot un uz laiku uzturēties otras Puses teritorijā, lai minētā preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja labā risinātu sarunas par preču vai pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu vienošanās par to. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā Pusē; un viņi nav arī tirdzniecības aģenti;

d)      "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir fiziskas personas, ko nodarbina vienas Puses juridiska persona, kura pati nav darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūra, kura nedarbojas ar šādas aģentūras starpniecību, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā un kura ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā Pusē;

e)       "neatkarīgi speciālisti" ir fiziskas personas, kas nodarbojas ar pakalpojuma sniegšanu un ir reģistrētas kā pašnodarbinātas personas Puses teritorijā, kurai nav uzņēmuma otras Puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu (kas nav noticis ar darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu aģentūras starpniecību) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā Pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā Pusē;

f)       "kvalifikācija" ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

89. PANTS

Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1.       Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A un XIV-E vai XIV-C un XIV-G pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj otras Puses uzņēmējiem to uzņēmumā nodarbināt minētās otrās Puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kā definēts šā nolīguma 88. pantā. Vadošo darbinieku un stažieru ar augstāko izglītību ieceļošana un pagaidu uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā personām, kas ieceļo darījumdarbības nolūkā, un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2.       Katrā nozarē, kas par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), pasākumi, ko Puse nepatur spēkā vai nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien šā nolīguma XIV-C un XIV-G pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko uzņēmējs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

90. PANTS

Tirdzniecības pārstāvji

Katrā nozarē, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība) vai 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un uz kuru attiecas jebkura no šā nolīguma XIV-A, XIV-E, XIV-B un XIV-F pielikumā uzskaitītajām atrunām, katra Puse atļauj tirdzniecības pārstāvjiem ieceļot uz laiku un uzturēties līdz deviņdesmit dienām jebkurā divpadsmit mēnešu periodā.

91. PANTS

Līgumpakalpojumu sniedzēji

1.       Puses atkārtoti apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no Pušu saistībām saskaņā ar 1994. gada Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzēju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos. Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, katra Puse savā teritorijā atļauj otras Puses līgumpakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2.       Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)       fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu līgumu, kurš nepārsniedz divpadsmit mēnešus;

b)      fiziskajām personām, kas ieceļo otrā Pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekiem, kas minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā Pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā Pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei[16] darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)       fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

i)       akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni[17]; un

ii)      profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)      fiziskā persona nesaņem citu atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu otras Puses teritorijā, kā tikai to atlīdzību, ko maksā juridiskā persona, kas nodarbina šo fizisko personu;

e)       šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

f)       piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

g)      pakalpojumu līguma aptverto personu skaits nedrīkst būt lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās Puses tiesību aktos un vai citās prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi.

92. PANTS

Neatkarīgi speciālisti

1.       Saskaņā ar šā nolīguma XIV-D un XIV-H pielikumu, Puses savā teritorijā atļauj otras Puses neatkarīgiem speciālistiem sniegt pakalpojumus, ievērojot šā panta 2. punktā minētos nosacījumus.

2.       Uz saistībām, ko uzņēmušās Puses, attiecas šādi noteikumi:

a)       fiziskās personas ir iesaistītas pakalpojumu sniegšanā pagaidu kārtā kā otrā Pusē dibinātas pašnodarbinātas personas, un tām jābūt ieguvušām pakalpojumu līgumu uz laiku, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;

b)      pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c)       fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā Pusē, ir jābūt:

i)       akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas norāda uz līdzvērtīgu zināšanu līmeni[18], un

ii)      profesionālajai kvalifikācijai, ja tas ir vajadzīgs darba veikšanai saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem, noteikumiem un citām juridiskām prasībām, kurā sniedz pakalpojumu;

d)      šo fizisko personu ieceļošana un pagaidu uzturēšanās Puses teritorijā ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku – atkarībā no tā, kas ir īsāks;

e)       piekļuve, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, attiecas tikai uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tās Puses teritorijā pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

5. IEDAĻA

TIESISKAIS REGULĒJUMS

1. APAKŠIEDAĻA

IEKŠZEMES REGULĒJUMS

93. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.       Turpmāk aprakstītās prasības piemēro Pušu pasākumiem saistībā ar licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, kas ietekmē:

a)       pakalpojumu pārrobežu sniegšanu;

b)      juridisko un fizisko personu uzņēmējdarbību to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 77. panta 9. punktā, un

c)       fizisko personu pagaidu uzturēšanos to teritorijā, kā definēts šā nolīguma 88. panta 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā.

2.       Pakalpojumu pārrobežu sniegšanas gadījumā minētās prasības piemēro tikai nozarēm, kurās attiecīgā Puse ir uzņēmusies īpašās saistības un tikai tādā apmērā, kādā šīs īpašās saistības piemēro saskaņā ar šā nolīguma XIV-B un XIV-F pielikumu. Uzņēmējdarbības gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-A un XIV-E pielikumā ir iekļauta atruna. Fizisku personu pagaidu uzturēšanās gadījumā šīs prasības nepiemēro nozarēm, ciktāl šā nolīguma XIV-C, XIV-D, XIV-G un XIV-H pielikumā ir iekļauta atruna.

3.       Minētās prasības nepiemēro pasākumiem, ciktāl tie ir ierobežojumi atbilstoši šā nolīguma attiecīgajiem pielikumiem.

4.       Šajā iedaļā:

a)       "licencēšanas prasības" ir pamatprasības, kas nav kvalifikācijas prasības un kas jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, lai saņemtu, grozītu vai atjaunotu atļauju veikt darbības, kas definētas 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā;

b)      "licencēšanas procedūras" ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas, lai demonstrētu licencēšanas prasību izpildi, jāievēro fiziskai vai juridiskai personai, kura vēlas saņemt atļauju 1. punkta a) līdz c) apakšpunktā definēto darbību veikšanai, tostarp licences grozīšanai vai atjaunošanai;

c)       "kvalifikācijas prasības" ir pamatprasības attiecībā uz fiziskas personas kompetenci sniegt pakalpojumu, un tās ir jādemonstrē nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

d)      "kvalifikācijas procedūras" ir administratīvi vai procedūras noteikumi, kas jāievēro fiziskai personai, lai demonstrētu atbilstošo kvalifikācijas prasību izpildi nolūkā iegūt atļauju sniegt pakalpojumu;

e)       "kompetentā iestāde" ir jebkura centrālā, reģionālā vai vietējā valdība un iestāde vai nevalstiska organizācija, kas īsteno pilnvaras, ko tai deleģējusi centrālā vai reģionālā, vai vietējā valdība vai iestādes, kas pieņem lēmumu par atļauju sniegt pakalpojumu, tostarp izmantojot uzņēmumu, vai atļauju veikt uzņēmējdarbību jomā, kas nav pakalpojumu sniegšana.

94. PANTS

Licencēšanas un kvalifikācijas nosacījumi

1.       Katra Puse nodrošina, ka pasākumi, kas attiecas uz licencēšanas prasībām un procedūrām, kvalifikācijas prasībām un procedūrām, ir balstīti uz kritērijiem, kas liedz kompetentajām iestādēm savas izvērtēšanas tiesības īstenot patvaļīgi.

2.       Šā panta 1. punktā minētie kritēriji ir

a)       samērīgi ar sabiedriskās kārtības mērķi,

b)      skaidri un nepārprotami,

c)       objektīvi,

d)      iepriekš noteikti,

e)       iepriekš publiskoti,

f)       pārredzami un pieejami.

3.       Atļauju vai licenci piešķir, tiklīdz atbilstošas pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildīti nosacījumi atļaujas vai licences iegūšanai.

4.       Katra Puse saglabā vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, kas ļauj pēc skartā uzņēmēja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus un attiecīgos gadījumos nodrošināt atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus attiecībā uz uzņēmumu, pakalpojumu pārrobežu sniegšanu vai fizisko personu pagaidu klātbūtni darījumdarbības nolūkā. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no iestādes, kurai uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, katra Puse nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu izskatīt lietu objektīvi un taisnīgi.

5.       Ja konkrētai darbībai licenču skaits ir ierobežots pieejamo dabisko resursu vai tehnisko iespēju nepietiekamības dēļ, katra Puse potenciālajiem pretendentiem piemēro tādu atlases procedūru, kas pilnībā garantē objektivitāti un pārskatāmību, tostarp jo īpaši atbilstīgu publicitāti par procedūras sākšanu, veikšanu un pabeigšanu.

6.       Ievērojot šā panta noteikumus, izstrādājot atlases procedūras noteikumus, katra Puse var ņemt vērā sabiedriskās kārtības mērķus, tostarp veselības, drošības, vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanas apsvērumus.

95. PANTS

Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras

1.       Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir skaidras, iepriekš publiskotas, un tās pieteikumu iesniedzējiem garantē, ka to pieteikumus izskatīs objektīvi un taisnīgi.

2.       Licencēšanas un kvalifikācijas procedūras un formalitātes ir iespējami vienkāršas un nepamatoti nesarežģī vai neaizkavē pakalpojuma sniegšanu. Licences maksai[19], kas pieteikuma iesniedzējam varētu būt jāmaksā pieteikuma iesniegšanas rezultātā, vajadzētu būt saprātīgai un samērīgai ar attiecīgās atļauju piešķiršanas procedūras izmaksām.

3.       Katra Puse nodrošina, ka kompetentās iestādes izmantotās procedūras un pieņemtie lēmumi licencēšanas vai atļauju piešķiršanas procesā ir objektīvi attiecībā uz visiem pieteikuma iesniedzējiem. Kompetentajai iestādei tās lēmuma pieņemšanā vajadzētu būt neatkarīgai un tai nevajadzētu atskaitīties nevienam pakalpojumu sniedzējam, kuram nepieciešama licence vai atļauja.

4.       Ja ir noteikti konkrēti termiņi pieteikumu iesniegšanai, pieteikuma iesniedzējam tiek dots pietiekams laiks, lai iesniegtu pieteikumu. Kompetentā iestāde sāk pieteikuma izskatīšanu bez liekas kavēšanās. Ja iespējams, pieteikumu elektroniskā formātā atzīst ar tādiem pašiem nosacījumiem kā pieteikumus papīra formā.

5.       Katra Puse nodrošina, ka pieteikumu apstrāde, tostarp galīga lēmuma pieņemšanas, ir pabeigta saprātīgā laikā no pilnīga pieteikuma iesniegšanas brīža. Katra Puse cenšas pieņemt parastu grafiku pieteikuma apstrādei.

6.       Kompetentā iestāde pieņemamā laikā pēc pieteikuma saņemšanas, ko tā uzskata par nepilnīgu, informē pieteikuma iesniedzēju, ciktāl iespējams, norādot nepieciešamo papildu informāciju, lai pieteikums būtu pilnīgs, un nodrošinātu iespēju novērst nepilnības.

7.       Dokumentu oriģinālu vietā, ja tas iespējams, būtu jāpieņem arī apliecinātas kopijas.

8.       Ja kompetentā iestāde noraida pieteikumu, pieteikuma iesniedzēju informē rakstiski un bez liekas kavēšanās. Parasti pieteikuma iesniedzēju pēc pieprasījuma arī informē par noraidīšanas iemesliem un par termiņu lēmuma pārsūdzēšanai.

9.       Katra Puse nodrošina, ka licence vai atļauja pēc tās piešķiršanas stājas spēkā bez nepamatotas kavēšanās saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas tajā norādīta.

2. APAKŠIEDAĻA

VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

96. PANTS

Savstarpēja atzīšana

1.       Neviens šīs nodaļas noteikums neliedz Pusei pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un / vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kurā tiek sniegts pakalpojums.

2.       Puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to attiecīgajās teritorijās sniegt ieteikumus Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par savstarpējo atzīšanu, lai uzņēmēji un pakalpojumu sniedzēji kopumā vai daļēji izpildītu katras Puses piemērotos kritērijus uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu, licencēšanu, darbību un sertificēšanu un jo īpaši attiecībā uz profesionāliem pakalpojumiem.

3.       Saņemot 2. punktā minēto ieteikumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai saprātīgā laikā izskata minēto ieteikumu, lai noteiktu tā atbilstību šim nolīgumam, un, pamatojoties uz ieteikumā sniegto informāciju, jo īpaši izvērtē:

a)       cik liela ir standartu un kritēriju, ko katra Puse piemēro atļauju izsniegšanai pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmējiem, viņu licencēšanai, darbībai un sertifikācijai, konverģence, un

b)      savstarpējas atzīšanas nolīguma iespējamo ekonomisko vērtību.

4.       Ja šīs prasības ir izpildītas, Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nosaka nepieciešamos posmus sarunu risināšanai, pēc tam Puses ar to kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par savstarpējās atzīšanas nolīgumu.

5.       Jebkurš šāds nolīgums atbilst PTO Līguma, jo īpaši VVTT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

97. PANTS

Pārredzamība un konfidenciālas informācijas izpaušana

1.       Puses nekavējoties atbild uz visiem otras Puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Katra Puse arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras Puses uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Puses paziņo viena otrai šos informācijas punktus trīs mēnešu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Informācijas punktiem nav jābūt normatīvo aktu depozitārijiem.

2.       Nekas šajā nolīgumā nepieprasa kādai Pusei konfidenciālas informācijas izpaušanu, kuras publiskošana varētu traucēt tiesībaizsardzību, vai citādi būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm un kaitēt konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumiskajām komercinteresēm.

3. APAKŠIEDAĻA

DATORPAKALPOJUMI

98. PANTS

Datorpakalpojumu jēdziens

1.       Tādā apmērā, kādā datorpakalpojumi ir liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā), Puses ievēro šā panta 2., 3. un 4. punktu.

2.       ANO kods CPC[20] 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā:

a)       datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju kopums, kas vajadzīgs datoru darbībai un saziņai (ieskaitot datorprogrammu izstrādi un ieviešanu),

b)      datu apstrāde un glabāšana un

c)       saistītie pakalpojumi, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība.

Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt minētos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.

3.       Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, ieskaitot internetu, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a)       datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību;

b)      datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu, vai

c)       datu apstrādi, datu glabāšanu, datu mitināšanu vai datubāzu pakalpojumus, vai apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem, vai tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4.       Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piemēram, tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

4. APAKŠIEDAĻA

PASTA UN KURJERU PAKALPOJUMI

99. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.       Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem pasta un kurjeru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.       Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)       "licence" ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde;

b)      "universālais pakalpojums" ir noteiktas kvalitātes pastāvīgo pasta pakalpojumu sniegšana par pieņemamām cenām visiem lietotājiem visās vietās kādas Puses teritorijā.

100. PANTS

Universālais pakalpojums

Katrai Pusei ir tiesības noteikt tās universālā pakalpojuma saistības, kuras tā vēlas saglabāt. Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzamo, bez diskriminācijas un neitrāli attiecībā uz konkurenci, un ka tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

101. PANTS

Licences

1.       Licenci var prasīt tikai pakalpojumiem, kuri ietilpst universālā pakalpojuma jomā.

2.       Ja tiek prasīta licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:

a)       visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, un

b)      licences termiņš un nosacījumi.

3.       Licences atteikuma iemeslus pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma dara viņam zināmus, un katra Puse izveidos pārsūdzības procedūru neatkarīgā struktūrā. Šāda procedūra būs pārredzama, nediskriminējoša un balstīta uz objektīviem kritērijiem.

102. PANTS

Regulatoru neatkarība

Regulatori ir juridiski nošķirti no pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

103. PANTS

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-C pielikumā.

5. APAKŠIEDAĻA

ELEKTRONISKO SAKARU TĪKLI UN ELEKTRONISKO SAKARU PAKALPOJUMI

104. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.       Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.       Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)       "elektronisko sakaru pakalpojumi" ir visi pakalpojumi, kas ir pilnībā vai galvenokārt no signālu pārraidīšanas elektronisko sakaru tīklus, tostarp telekomunikāciju pakalpojumu un pārraides pakalpojumus tīklos, ko izmanto apraidei. Minētie pakalpojumi neietver pakalpojumus, kas nodrošina vai veic redakcionālu kontroli pār saturu, kas pārraidīts, izmantojot elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem;

b)      "publisks sakaru tīkls" nozīmē elektronisku sakaru tīklu, ko pilnībā vai galvenokārt izmanto publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai;

c)       "elektronisko sakaru tīkls" nozīmē pārraides sistēmas un, attiecīgos gadījumos, komutācijas vai maršrutizācijas ierīces un citus resursus, kas ļauj signālus pārraidīt pa vadiem, pa radio, ar optiskiem vai citiem elektromagnētiskiem līdzekļiem, ietverot satelīta tīklu, fiksētus (ķēdes un pakešu tīklu, ietverot internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus, elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tās ir izmantotas, lai pārraidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļu televīzijas tīklus, neatkarīgi no pārraidītas informācijas tipa;

d)      "regulatīvā iestāde" elektronisko sakaru nozarē ir struktūra vai struktūras, kam ir pienākums regulēt šajā apakšiedaļā minētos elektroniskos sakarus;

e)       pakalpojuma sniedzēju uzskata par tādu, kam ir "būtiska tirgus vara", ja tas individuāli vai kopā ar citiem bauda stāvokli, kas ir līdzvērtīgs dominējošam stāvoklim, t.i., ekonomisku spēku, kas tam līdz zināmam līmenim ļauj rīkoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem un gala patērētājiem;

f)       "starpsavienojums” ir fizisks un / vai loģisks publisko sakaru tīklu savienojums, ko izmanto tas pats vai cits pakalpojuma sniedzējs, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem vai piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem. Pakalpojumus var sniegt iesaistītās Puses vai citas personas, kam ir piekļuve tīklam. Starpsavienojums ir īpašs piekļuves veids, kas ieviests starp publiskā tīkla operatoriem;

g)      "universālais pakalpojums" ir noteiktas kvalitātes pakalpojumu kopums, kas ir pieejams visiem lietotājiem Puses teritorijā neatkarīgi no viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un par pieņemamām cenām; katra Puse lemj par tā tvērumu un īstenošanu;

h)      "piekļuve" ir iekārtu un / vai pakalpojumu ekskluzīvas vai neekskluzīvas pieejas sniegšana citam pakalpojuma sniedzējam ar konkrētiem nosacījumiem, lai sniegtu elektronisko sakaru pakalpojumus. Tas inter alia ietver piekļuvi tīkla elementiem un ar tiem saistītām iekārtām, kas var iekļaut iekārtu savienojumu ar vadiem vai bez (jo īpaši tas iekļauj piekļuvi vietējai sakaru līnijai un iekārtām un pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojumus vietējā sakaru līnijā), piekļuvi fiziskai infrastruktūrai, ietverot ēkas, vadu līnijas un stabus; piekļuvi attiecīgām programmatūras sistēmām, tostarp operacionālām atbalstsistēmām; piekļuvi numuru translācijai vai sistēmām, kas piedāvā līdzīgas iespējas; piekļuvi fiksēto un mobilo sakaru tīkliem, jo īpaši viesabonēšanai; piekļuvi nosacītās piekļuves sistēmām ciparu televīzijas pakalpojumiem; piekļuvi virtuālā tīkla pakalpojumiem;

i)       "lietotājs" nozīmē lietotāju, kas nenodrošina publiskos sakaru tīklus vai publiski pieejamus elektronisko sakaru pakalpojumus;

k)      "vietējā sakaru līnija" nozīmē fizisku shēmu, kas savieno tīkla pieslēgumpunktu abonenta telpās ar galveno komutatoru vai ekvivalentu iekārtu fiksētā publiskajā sakaru tīklā.

105. PANTS

Regulatīvā iestāde

1.       Katra Puse nodrošina, ka elektronisko sakaru pakalpojumu regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem. Ja Puse saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, šī Puse nodrošina efektīvu regulatīvo funkciju strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

2.       Katra Puse nodrošina, ka regulatīvajai iestādei ir pietiekamas pilnvaras regulēt nozari. Regulatīvajai iestādei veicamos uzdevumus publicē viegli pieejamā un skaidrā veidā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3.       Katra Puse nodrošina, ka regulatīvo iestāžu lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem un pārskatāmas.

4.       Regulatīvajai iestādei ir pilnvaras analizēt indikatīvo saraktu ar konkrēto produktu un pakalpojumu tirgiem, uz kuriem attiecas ex ante regulējums. Ja regulatīvajai iestādei saskaņā ar šā nolīguma 107. pantu ir jālemj par pienākumu uzlikšanu, saglabāšanu, grozīšanu vai atcelšanu, tā, pamatojoties uz tirgus analīzi, nosaka, vai konkrētajā tirgū ir efektīva konkurence.

5.       Ja regulatīvā iestāde nosaka, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, tā nosaka un norāda pakalpojumu sniedzējus, kuriem ir būtiska tirgus vara šajā tirgū un attiecīgi piemēro, saglabā vai groza konkrētos regulatīvos pienākumu, kas minēti šā nolīguma 107. pantā. Ja regulatīvā iestāde secina, ka tirgū ir efektīva konkurence, tā nepiemēro vai nesaglabā šā nolīguma 107. pantā minētos regulatīvos pienākumus.

6.       Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no lēmuma pieņemšanā iesaistītajām personām. Katra Puse nodrošina, ka pienācīgi tiek ņemti vērā konkrētās lietas apstākļi. Līdz šādas pārsūdzības rezultātam regulatīvās iestādes lēmums paliek spēkā, ja vien pārsūdzības iestāde neizlemj savādāk. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

7.       Katra Puse nodrošina, ka ieinteresētajām Pusēm saprātīgā termiņā ir iespēja izteikt komentārus par pasākuma projektu, ja regulatīvā iestāde ir nolēmusi pieņemt pasākumus saistībā ar kādu no šīs apakšiedaļas noteikumiem, kas varētu ievērojami ietekmēt konkrēto tirgu. Regulatori publisko savas apspriešanās procedūras. Apspriešanās procedūras rezultātus publisko, izņemot gadījumus, kad informācija ir konfidenciāla.

8.       Katra Puse nodrošina to, ka pakalpojumu sniedzēji, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus un pakalpojumus, sniedz visu informāciju, tostarp finanšu informāciju, kura nepieciešama regulatīvajām iestādēm, lai tās varētu panākt atbilstību šīs apakšiedaļas noteikumiem vai saskaņā ar šo apakšiedaļu pieņemtiem lēmumiem. Minētie pakalpojumu sniedzēji sniedz šādu informāciju nekavējoties pēc pieprasījuma un ievērojot grafiku un informācijas daudzuma līmeni, ko pieprasa regulatīvā iestāde. Regulatīvās iestādes pieprasītā informācija ir proporcionāla attiecīgā uzdevuma izpildei. Regulatīvā iestāde pienācīgi pamato savus informācijas pieprasījumus.

106. PANTS

Atļauja sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus

1.       Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniegšana pēc iespējas tiek atļauta pēc vienkārša paziņojuma.

2.       Katra Puse nodrošina, ka licenci var pieprasīt, lai risinātu numuru un frekvenču piešķiršanas jautājumus. Šādu licenču noteikumi un nosacījumi ir nododami atklātībai.

3.       Ja ir nepieciešama licence, katra Puse nodrošina, ka:

a)       visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;

b)      licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma;

c)       licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt pārsūdzības iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;

d)      licenču maksa[21], ko par licences piešķiršanu prasa Puse, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti rodas attiecīgo licenču sistēmas pārvaldībā, kontrolē un izpildē. Šā punkta prasības nepiemēro licenču maksai par radiofrekvenču spektra un numuru resursu izmantošanu.

107. PANTS

Piekļuve un starpsavienojumi

1.       Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kam ir atļauts sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus, ir tiesības un pienākums vienoties par piekļuvi un starpsavienojumiem ar publiski pieejamu elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu nodrošinātājiem. Par piekļuvi un starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem.

2.       Katra Puse nodrošina, ka pakalpojumu sniedzēji, kas starpsavienojuma apspriešanas procesā iegūst informāciju no cita pakalpojumu sniedzēja, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3.       Katra Puse nodrošina, ka, saskaņā ar šā nolīguma 105. pantu konstatējot, ka konkrētajā tirgū konkurence nav efektīva, regulatīvajai iestādei ir tiesības piemērot pakalpojumu sniedzējam, par ko noteikts, ka tam piemīt būtiska tirgus vara, vienu vai vairākus šādus pienākumus attiecībā uz starpsavienojumiem un / vai piekļuvi:

a)       nediskriminācijas pienākumu, lai nodrošinātu, ka operators piemēro līdzvērtīgus nosacījumus līdzīgos apstākļos citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina līdzvērtīgus pakalpojumus, un sniedz pakalpojumus un informāciju citiem saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem un tādā pašā kvalitātē, kāda ir viņa paša pakalpojumiem vai pakalpojumiem, ko sniedz tā meitasuzņēmumi vai partneri;

b)      pienākumu vertikāli integrētam uzņēmumam padarīt pārredzamas tā vairumtirdzniecības cenas un tā vietējās pārdošanas cenas, ja ir noteikts nediskriminācijas pienākums, vai lai novērstu negodīgas savstarpējās subsīdijas. Regulatīvā iestāde var precizēt izmantojamo formātu un uzskaites metodoloģiju;

c)       pienākumu apmierināt saprātīgus pieprasījumus piekļūt un lietot konkrētus tīkla elementus un ar tiem saistītas iekārtas, ietverot neierobežotu piekļuvi vietējai sakaru līnijai, inter alia, ja regulatīvā iestāde uzskata, ka piekļuves atteikums vai nepamatoti noteikumi un nosacījumi, kuriem ir līdzīga ietekme, kavēs noturīgas konkurences tirgus izveidi mazumtirdzniecības līmenī vai nebūs gala lietotāju interesēs.

          Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

d)      vairumtirdzniecībā nodrošināt noteiktus pakalpojumus mazumtirdzniecībai, ko veic trešās personas; piešķirt atvērtu piekļuvi tehniskām saskarnēm, protokoliem vai citām galvenajām tehnoloģijām, kas ir nepieciešamas pakalpojumu vai virtuālā tīkla pakalpojumu savietojamībai; nodrošināt līdzāsatrašanos vai citas iekārtu dalīšanas formas, ietverot līniju, ēku vai stabu dalīšanu; nodrošināt noteiktus pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pilnīgu pakalpojumu savietojamību lietotājiem, tostarp attiecībā uz iekārtām, kas paredzētas automatizētiem tīkla pakalpojumiem; nodrošināt piekļuvi darbības atbalsta sistēmām vai līdzīgām programmatūras sistēmām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu godīgu konkurenci pakalpojumu nodrošināšanā; savstarpēji savienot tīklus vai tīklu iekārtas.

Regulatīvās iestādes šajā punktā paredzētajiem pienākumiem var pievienot nosacījumus, tostarp godīguma, saprātīguma un laicīguma prasības;

e)       pienākumus attiecībā uz izmaksu segšanu un cenu kontroli, ieskaitot pienākumus par cenu orientāciju uz izmaksām un pienākumus attiecībā uz izmaksu uzskaites sistēmām, lai nodrošinātu savstarpējā savienojuma un / vai piekļuves īpašus veidus, situācijās, kad tirgus analīze parāda, ka efektīvas konkurences trūkums nozīmē to, ka attiecīgais operators var paturēt cenas pārmērīgi augstā līmenī vai piemērot cenu ierobežojumus, kaitējot gala lietotājiem.

Regulatīvās iestādes ņem vērā investīcijas, ko veicis operators, un ļauj tam gūt samērīgu peļņu no attiecīgā ieguldītā kapitāla, ņemot vērā iesaistītos riskus;

f)       pienākumu publicēt konkrētos pienākumus, ko pakalpojuma sniedzējam uzlikusi regulatīvā iestāde, norādot konkrēto produktu/pakalpojumu un ģeogrāfiskos tirgus. Aktuālu informāciju ar nosacījumu, ka tā nav konfidenciāla un neietver komercnoslēpumus, publisko tādā veidā, kas garantē, ka visas ieinteresētās personas var tai viegli piekļūt;

g)      pārredzamības pienākumu, kas liek operatoram publiskot konkrētu informāciju un jo īpaši, ja operatoram ir nediskriminācijas pienākums, regulatīvā iestāde var pieprasīt šim operatoram publiskot standartpiedāvājumu, kas ir pietiekami atdalīts, lai nodrošinātu to, ka pakalpojumu sniedzējiem nav jāmaksā par iekārtām, kas nav nepieciešamas pieprasītajam pakalpojumam, sniedzot attiecīgo piedāvājumu aprakstu, to sadalot komponentos atbilstīgi tirgus vajadzībām, un saistītos noteikumus un nosacījumus, tostarp cenas.

4.       Katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējam, kas prasa starpsavienojumu no pakalpojuma sniedzēja, kam ir ievērojama tirgus vara, ir tiesības jebkurā laikā vai saprātīgā publiski paziņotā termiņā vērsties ar sūdzību neatkarīgā vietējā iestādē, kas var būt regulatīvā iestāde, kā minēts šā nolīguma 104. panta 2. punkta d) apakšpunktā, lai atrisinātu strīdus par starpsavienojuma un / vai piekļuves noteikumiem un nosacījumiem.

108. PANTS

Ierobežoti resursi

1.       Katra Puse nodrošina, ka visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un piekļuves tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, samērīgi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet sīkāk nav jānorāda dati par frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

2.       Katra Puse nodrošina elektronisko sakaru pakalpojumu radio frekvenču efektīvu pārvaldību savā teritorijā ar nolūku nodrošināt efektīvu un optimālu frekvenču spektra izmantošanu. Ja pieprasījums pēc konkrētām frekvencēm pārsniedz to pieejamību, šo frekvenču piešķiršanai ievēro piemērotas un pārredzamas procedūras, lai optimizētu to izmantošanu un veicinātu konkurences izaugsmi.

3.       Katra Puse nodrošina, ka valsts numuru resursu piešķiršanu un valsts numuru plāna pārvaldību uztic regulatīvajai iestādei.

4.       Ja valsts vai pašvaldību iestādes saglabā īpašumtiesības vai kontroli pār tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina publiskus sakaru tīklus un / vai pakalpojumus, nepieciešams nodrošināt efektīvu piekļūšanas tiesību piešķiršanas funkcijas strukturālu nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar īpašumtiesībām vai kontroli.

109. PANTS

Universālais pakalpojums

1.       Katrai Pusei ir tiesības noteikt, kāda veida universālā pakalpojuma pienākumus tā vēlas saglabāt.

2.       Šādus pienākumus neuzskatīs par konkurenci kropļojošiem per se ar noteikumu, ka tos administrē pārredzami, objektīvi un bez diskriminācijas. Šādu pienākumu administrēšana arī attiecībā uz konkurenci ir neitrāla un tie nav vairāk apgrūtinoši, nekā nepieciešams tāda veida universālā pakalpojuma nodrošināšanai, kādu to definējusi attiecīgā Puse.

3.       Katra Puse nodrošina, ka visi pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi nodrošināt universālo pakalpojumu un neviens pakalpojuma sniedzējs a priori netiek izslēgts. Izraudzīšanu izdara ar efektīvu un pārredzamu mehānismu bez diskriminācijas. Ja nepieciešams, katra Puse novērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana nav negodīgs slogs organizācijai(-ām), kas izraudzīta(-as) par universālā pakalpojuma sniedzēju. Ja šādi aprēķini to attaisno, un ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, regulatīvā iestāde nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.

4.       Katra Puse nodrošina, ka tad, kad lietotājiem ir pieejami visu abonentu saraksti – drukātā vai elektroniskā formā –, organizācijas, kas nodrošina šos sarakstus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

110. PANTS

Elektronisko sakaru pakalpojumu pārrobežu sniegšana

Neviena Puse nevar pieprasīt, ka, lai sniegtu pakalpojumus pāri robežām, otras Puses pakalpojumu sniedzējam ir jāizveido uzņēmums, jānodrošina klātbūtne jebkādā veidā vai jābūt pastāvīgajam iedzīvotājam pirmās Puses teritorijā.

111. PANTS

Informācijas konfidencialitāte

Katra Puse ar publisko elektronisko sakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektronisko sakaru un ar to saistīto datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

112. PANTS

Pakalpojumu sniedzēju strīdi

1.       Katra Puse nodrošina, ka strīda gadījumā starp elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, saistībā ar šajā nodaļā minētām tiesībām un pienākumiem, attiecīgā regulatīvā iestāde pēc jebkuras domstarpībās iesaistītās Puses pieprasījuma pieņem saistošu lēmumu, lai atrisinātu strīdu iespējami īsā laikā un jebkurā gadījumā – četru mēnešu laikā.

2.       Regulatīvās iestādes lēmumu publisko, ņemot vērā darījumdarbības konfidencialitātes prasības. Attiecīgajiem elektronisko pakalpojumu sniedzējiem, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklus vai pakalpojumus, sniedz pilnu pārskatu par apsvērumiem lēmuma pamatotā.

3.       Ja šāds strīds attiecas uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu, attiecīgās regulatīvās iestādes koordinē centienus, lai atrisinātu domstarpības.

113. PANTS

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-B pielikumā.

6. APAKŠIEDAĻA

FINANŠU PAKALPOJUMI

114. PANTS

Darbības joma un definīcijas

1.       Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz visiem finanšu pakalpojumiem, kas liberalizēti saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā).

2.       Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)       "finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas Puses finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumos ietilpst šādas darbības.

i)       Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi:

1.       tiešā apdrošināšana (tostarp līdzapdrošināšana):

a)       dzīvības apdrošināšana,

b)       nedzīvības apdrošināšana;

2.       pārapdrošināšana un retrocesija;

3.       apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi, un

4.      apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi;

ii)      banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu):

1.      noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības;

2.      visa veidu kreditēšana, ieskaitot patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu;

3.      finanšu noma;

4.      visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi;

5.      garantijas un saistības;

6.      turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū:

a)       valūtas tirgus instrumenti (ieskaitot čekus, vekseļus, noguldījumu sertifikātus),

b)      ārvalstu valūta,

c)       atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,

d)      valūtas maiņas un procentu likmes instrumentiem, ieskaitot tādus instrumentus kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi,

e)       pārvedami vērtspapīri,

f)       citi apgrozāmie instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

7.      dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;

8.      starpniecība naudas darījumos;

9.      aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi;

10.    finanšu aktīvu, tostarp vērtspapīru, atvasināto finanšu instrumentu un citu apgrozāmu līdzekļu, norēķinu un mijieskaita pakalpojumi;

11.    finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;

12.    konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas 1.–11. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b)      "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura Puses fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins "finanšu pakalpojuma sniedzējs" neietver publiskas iestādes;

c)       "publiska iestāde" ir:

i)       Puses valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā iestāde, vai Puses īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbības valstiskām vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar komerciāliem noteikumiem, vai

ii)      privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā izpilda šīs funkcijas;

d)      "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs Puses teritorijā, bet kuru sniedz otras Puses teritorijā.

115. PANTS

Piesardzības atkāpe

1.       Katra Puse var piesardzības apsvērumu dēļ pieņemt vai atstāt spēkā pasākumus, kuru mērķis ir:

a)       ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība;

b)      Puses finanšu sistēmas viengabalainības un stabilitātes nodrošināšana.

2.       Minētie pasākumi nerada lielāku slogu nekā vajadzīgs, lai sasniegtu to mērķi, un nav diskriminējoši attiecībā pret otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem salīdzinājumā ar puses pašas līdzīgu finanšu pakalpojumu sniedzējiem.

3.       Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei ir pienākums izpaust informāciju, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un kontiem, vai jebkādu konfidenciālu vai ar autortiesībām aizsargātu informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

116. PANTS

Efektīvs un pārredzams regulējums

1.       Katra Puse pieliek vislielākās pūles informēt visas ieinteresētās personas par visiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem, ko Puse ierosina noteikt, lai minētajām personām būtu iespēja izteikt komentārus par attiecīgo pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a)       oficiālā publikācijā vai

b)      citādi rakstiski vai elektroniski.

2.       Katra Puse ieinteresētajām personām dara pieejamas prasības pieteikumu aizpildīšanai par finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma Puse informē pieteikuma iesniedzēju par tā pieteikuma statusu. Ja attiecīgajai Pusei nepieciešama papildu informācija no pieteikuma iesniedzēja, tā nekavējoties paziņo par to pieteikuma iesniedzējam.

3.       Katra Puse pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu, ka tās teritorijā īsteno un piemēro starptautiski saskaņotus standartus attiecībā uz regulējumu un uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā un attiecībā uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu. Šādi starptautiski saskaņoti standarti inter alia ir Bāzeles Komitejas "Pamatprincipi attiecībā uz banku efektīvu uzraudzību", Starptautiskās apdrošināšanas uzraudzības iestāžu asociācijas "Apdrošināšanas galvenie principi", Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas "Vērtspapīru regulējuma mērķi un principi", Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) "Nolīgums par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos", G20 "Paziņojums par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā" un Finanšu darbības uzdevumu grupas "Četrdesmit ieteikumi par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu" un "Deviņi īpašie ieteikumi par teroristu finansēšanu".

Puses pieņem zināšanai arī "Desmit galvenos informācijas apmaiņas principus", kurus publiskojuši G7 valstu finanšu ministri, un spers visus nepieciešamos soļus, lai mēģinātu tos piemērot savās divpusējās attiecībās.

117. PANTS

Jauni finanšu pakalpojumi

Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu piegādātājam sniegt jebkādu jaunu finanšu pakalpojumu, kura veids ir līdzīgs tiem pakalpojumiem, ko Puse atļautu sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem līdzīgos apstākļos. Puse var noteikt juridisko formu, kādā attiecīgo pakalpojumu var sniegt, un var pieprasīt pakalpojuma sniegšanas atļauju. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

118. PANTS

Datu apstrāde

1.       Katra Puse atļauj otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējam pārsūtīt tās teritorijā vai ārpus tās informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja šāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.

2.       Katra Puse pieņem piemērotus aizsargpasākumus indivīdu privātuma un pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

119. PANTS

Īpaši izņēmumi

1.       Nekas šajā nodaļā nav interpretējams tā, ka Pusei, tostarp tās valsts iestādēm, tiek liegts tās teritorijā ekskluzīvi veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai tiesību aktos noteiktā sociālā nodrošinājuma sistēmā, izņemot gadījumos, kad minētās darbības saskaņā ar attiecīgās Puses iekšējo regulējumu var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts iestādēm vai privātām iestādēm.

2.       Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3.       Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz Puses vai tās valsts iestāžu rēķina, ar tās garantiju vai par tās finanšu līdzekļiem.

120. PANTS

Pašregulējošas organizācijas

Ja Puse pieprasa dalību vai līdzdalību pašregulējošās organizācijās, vērtspapīru vai standartizētu nākotnes līgumu biržās vai tirgos, norēķinu aģentūrās vai citās organizācijās vai asociācijās, vai piekļuvi šādām organizācijām, lai otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji varētu sniegt finanšu pakalpojumus ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Puses finanšu pakalpojumu sniedzēji, vai ja Puse tieši vai netieši piešķir šādām vienībām priekšrocības vai atvieglojumus, sniedzot finanšu pakalpojumus, Puse nodrošina, ka tiek ievēroti pienākumi saskaņā ar šā nolīguma 79. un 85. pantu.

121. PANTS

Ieskaita un norēķinu sistēmas

Saskaņā ar noteikumiem, kas atbilst attiecīgās valsts režīmam, katra Puse otras Puses finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, piešķir piekļuvi valsts iestāžu vadītām maksājumu un norēķinu sistēmām un oficiālām finansēšanas un refinansēšanas iespējām, kuras pieejamas, veicot parastu darījumdarbību. Šis pants neparedz nodrošināt piekļuvi Puses pēdējās instances aizdevēju iespējām.

122. PANTS

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus pakāpeniski tuvināt šā nolīguma 116. panta 3. punktā uzskaitītajiem starptautiskajiem labākās prakses standartiem, kā arī Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-A pielikumā.

7. APAKŠIEDAĻA

PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

123. PANTS

Darbības joma

Šajā apakšiedaļā ir izklāstīti reglamentējošās sistēmas principi attiecībā uz starptautisko pārvadājumu pakalpojumu liberalizāciju saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļu (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļu (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbīas nolūkā).

124. PANTS

Starptautiskie jūras pārvadājumi

1.       Šajā apakšiedaļā un šīs nodaļas 2. iedaļā (Uzņēmējdarbība), 3. iedaļā (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) un 4. iedaļā (Fizisku personu pagaidu klātbūtne darījumdarbības nolūkā):

a)       "starptautiskie jūras pārvadājumi" ietver tiešos un vairākveidu pārvadājumu pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājumu veidu nodrošinātājiem;

b)      "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i)       kravas iekraušana kuģī / izkraušana no kuģa,

ii)      kravas piestiprināšana / atsaitēšana;

iii)     kravu pieņemšana / nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c)       "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir minētā pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d)      "konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai;

e)       "jūras aģentūru pakalpojumi" ir darbības, ko noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā veic aģenta statusā, pārstāvot vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību uzņēmējdarbības intereses šādiem mērķiem:

i)       jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu mārketingu un pārdošana, no kotēšanas līdz rēķina iesniegšanai, preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, nepieciešamo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un ar darījumdarbību saistītas informācijas sniegšana;

ii)      rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;

f)       "kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot transporta un saistīto pakalpojumi iegādi, dokumentu sagatavošanu un darījumdarbības informācijas sniegšanu;

g)      "palīgdienestu pakalpojumi" ir starptautisku kravu iepriekšēja un tālāka transportēšana par jūru, jo īpaši kravas konteineros, starp ostām, kas atrodas kādā no Pusēm.

2.       Attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem katra Puse apņemas efektīvi piemērot principu par brīvu pieeju kravām uz komerciāliem pamatiem un brīvību sniegt jūras pārvadājumu pakalpojumus, kā arī valsts režīms saistībā ar šādu pakalpojumu sniegšanu.

Paturot prātā Pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a)       katra Puse efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un tirdzniecībai uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;

b)      katra Puse piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras Puses karogu vai kurus ekspluatē otras Puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu Puse piešķir saviem kuģiem vai jebkuras citas trešās valsts kuģiem, atkarībā no tā, kurš režīms ir labvēlīgāks, inter alia attiecībā uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un pakalpojumu izmantošanu un ostas papildpakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

3.       Piemērojot šos principus, katra Puse:

a)       neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, ieskaitot sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumus, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos, un

b)      šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

4.       Katra Puse atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem veikt uzņēmējdarbību tās teritorijā saskaņā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem, atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

5.       Katra Puse otras Puses jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar saprātīgiem noteikumiem un nosacījumiem un bez diskriminācijas dara pieejamus šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

6.       Katra Puse atļauj aprīkojuma pārvietošanu, piemēram, tukšu konteineru pārvietošanu, ko nepārvadā par samaksu kā kravu, starp ES dalībvalstu ostām vai starp Gruzijas ostām.

7.       Katra Puse, ievērojot kompetentās iestādes atļauju, atļauj otras Puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējam sniegt palīgdienestu pakalpojumus starp to valsts ostām.

125. PANTS

Gaisa pārvadājumi

Gaisa pārvadājumu starp Pusēm pakāpeniska liberalizācija, kas pielāgota to komerciālajām vajadzībām un nosacījumiem par savstarpējo piekļuvi tirgum, reglamentē Kopējās aviācijas telpas nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses.

126. PANTS

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Ņemot vērā turpmāku liberalizāciju pakalpojumu tirdzniecībā, Puses atzīst, ka ir svarīgi pakāpeniski tuvināt Gruzijas spēkā esošos un turpmāk pieņemtos tiesību aktus Savienības acquis sarakstam, kas iekļauts šā nolīguma XV-D pielikumā.

6. IEDAĻA

ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

1. APAKŠIEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

127. PANTS

Mērķis un principi

1.       Puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko komerciju, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā komercijā rodas saistībā ar šīs nodaļas noteikumiem.

2.       Puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu elektroniskās komercijas lietotāju uzticēšanos tai.

3.       Puses vienojas, ka elektronisku nosūtīšanu uzskata par pakalpojumu sniegšanu šās nodaļas 3. iedaļas (Pakalpojumu pārrobežu sniegšana) nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.

128. PANTS

Sadarbība elektroniskās komercijas jomā

1.       Puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem regulējuma jautājumiem, tostarp risinot šādus jautājumus:

a)       sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu veicināšana;

b)      starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu;

c)       nevēlamu elektroniskās tirdzniecības paziņojumu apstrāde;

d)      patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē un

e)       citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2.       Šāda sadarbība var būt informācijas apmaiņa par attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem minētajos jautājumos, kā arī par šādu tiesību aktu īstenošanu.

2. APAKŠIEDAĻA

STARPNIEKU PAKALPOJUMU SNIEDZĒJU ATBILDĪBA

129. PANTS

Starpnieku pakalpojumu izmantošana

1.       Puses atzīst, ka starpnieku pakalpojumus var izmantot trešās personas kontrafakta darbību veikšanai, un attiecībā uz starpnieku pakalpojumu sniedzējiem paredz pasākumus, kas izklāstīti šajā apakšiedaļā.[22]

2.       Šā nolīguma 130. pantā "pakalpojumu sniedzējs" ir materiāla (nemainot tā saturu) pēc lietotāja izvēles raidīšanas, maršrutēšanas vai digitālo tiešsaistes komunikāciju savienojumu pakalpojumu sniedzējs starp diviem vai vairākiem lietotāja noteiktiem punktiem. Šā nolīguma 131. un 132. pantā "pakalpojumu sniedzējs" ir iekārtu tiešsaistes pakalpojumu sniegšanai un piekļuvei tīklam nodrošinātājs vai operators.

130. PANTS

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistības "vienkārša pārraidīšana"

1.       Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojumu saņēmēja sniegtas informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā vai piekļuves nodrošināšanas komunikāciju tīklam, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par pārraidīto informāciju ar nosacījumu, ka pakalpojuma sniedzējs:

a)       neierosina pārraidi;

b)      neizvēlas pārraidītās informācijas saņēmēju un

c)       neizvēlas vai nepārveido informāciju, kas iekļauta datu pārraidē.

2.       Šā panta 1. punktā minētās datu pārraides un pieejas nodrošināšanas darbība ietver automātisku, starpniecisku un īslaicīgu pārraidītās informācijas uzglabāšanu, ciktāl to veic vienīgi pārraidīšanas nolūkā komunikāciju tīklā, un ar noteikumu, ka informāciju neglabā ilgāk par laiku, kas ir pamatoti nepieciešams pārraidīšanai.

3.       Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

131. PANTS

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistības "kešdarbe"

1.       Ja tiek piedāvāts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja piedāvātās informācijas pārraidīšanas komunikāciju tīklā, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par automātisku, starpniecisku un īslaicīgu šīs informācijas uzglabāšanu, kas veikta vienīgi nolūkā padarīt efektīvāku tālāku informācijas pārraidīšanu citiem pakalpojuma saņēmējiem pēc to pieprasījuma, ar noteikumu, ka:

a)       pakalpojumu sniedzējs nepārveido informāciju;

b)      pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem par piekļuvi informācijai;

c)       pakalpojumu sniedzējs atbilst noteikumiem attiecībā uz informācijas atjaunināšanu, ko veic tādā veidā, kurš ir plaši atzīts un izmantots šajā nozarē;

d)      pakalpojuma sniedzējs neiejaucas likumīgā tehnoloģijas izmantošanā, kas plaši atzīta un izmantota šajā nozarē, lai iegūtu datus par informācijas izmantošanu;

e)       pakalpojumu sniedzējs darbojas ātri, lai likvidētu informāciju vai liegtu pieeju informācijai, ko tas glabājis pēc tam, kad faktiski uzzinājis[23], ka šī informācija sākotnējā pārraidīšanas avotā ir izņemta no tīkla vai pieeja tai ir liegta, vai tiesa vai administratīvā iestāde ir pieprasījusi izņemt šādu informāciju vai liegt tai pieeju.

2.       Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar Pušu tiesību sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst pārkāpumu.

132. PANTS

Starpnieku pakalpojumu sniedzēju saistības "glabāšana"

1.       Ja tiek sniegts informācijas sabiedrības pakalpojums, kas sastāv no pakalpojuma saņēmēja sniegtas informācijas glabāšanas, katra Puse nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs nav atbildīgs par informāciju, kas glabāta pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma, ar nosacījumu, ka:

a)       pakalpojuma sniedzējam nav faktiskas informācijas par nelikumīgu darbību vai informāciju un attiecībā uz prasībām atlīdzināt zaudējumus tam nav zināmi fakti vai apstākļi, kas liecina par nelikumīgu darbību vai informāciju, vai

b)      pakalpojuma sniedzējs pēc informācijas vai ziņu iegūšanas rīkojas ātri, lai izņemtu šādu informāciju vai liegtu tai piekļuvi.

2.       Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja pakalpojuma saņēmēja rīcību nosaka vai kontrolē pakalpojuma sniedzējs.

3.       Šis pants neietekmē tiesas vai administratīvās iestādes tiesības saskaņā ar dalībvalstu juridisko sistēmu pieprasīt pakalpojuma sniedzējam izbeigt vai novērst likuma pārkāpumu, kā arī neietekmē Puses tiesības izveidot procedūras, kas regulē informācijas izņemšanu vai pieejas liegšanu tai.

133. PANTS

Vispārēja pārraudzības pienākuma neesamība

1.       Puses neuzliek vispārēju pienākumu pakalpojuma sniedzējiem, piedāvājot šā nolīguma 130., 131. un 132. pantā minētos pakalpojumus, uzraudzīt informāciju, ko tie pārraida vai uzglabā, kā arī neuzliek vispārēju pienākumu aktīvi meklēt faktus un apstākļus, kas norāda uz nelegālu darbību.

2.       Puse var noteikt pienākumu informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem savlaicīgi informēt kompetentās valsts iestādes par iespējamām nelikumīgām darbībām vai informāciju, ko veic vai sniedz to pakalpojuma saņēmējs, vai pēc pieprasījuma paziņot kompetentajām iestādēm informāciju, kas ļauj apzināt tos pakalpojuma saņēmējus, ar kuriem tie noslēguši līgumus par informācijas glabāšanu.

7. IEDAĻA

IZŅĒMUMI

134. PANTS

Vispārējie izņēmumi

1.       Neskarot šā nolīguma 415. pantā paredzētos vispārīgos izņēmumus, šīs nodaļas un šā nolīguma XVI-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumiem piemēro šajā pantā paredzētos izņēmumus.

2.       Ievērojot prasību, ka šādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju starp valstīm, kurās pastāv vienādi apstākļi, vai uzņēmējdarbības veikšanas vai pakalpojumu pārrobežu sniegšanas slēptu ierobežojumu, nekas šajā nodaļā netiek interpretēts tā, ka tas liegtu kādai Pusei noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a)       nepieciešami sabiedriskās drošības vai sabiedrības morāles aizsardzībai vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b)      nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c)       attiecas uz izsmeļamu dabas resursu saglabāšanu, ja šādus pasākumus piemēro saistībā ar vietējo uzņēmēju vai vietējās pakalpojumu sniegšanas un patēriņa ierobežojumiem;

d)      nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

e)       nepieciešami, lai nodrošinātu to tiesību aktu vai noteikumu ievērošanu, kas ir saderīgi ar šīs nodaļas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kuri attiecas uz

i)       krāpnieciskas vai maldinošas prakses vai līgumsaistību neizpildes seku novēršanu,

ii)      personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību,

iii)     drošību,

f)       nav saderīgi ar šā nolīguma 79. un 85. pantu, ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz otras Puses saimnieciskajām darbībām, uzņēmējiem vai pakalpojumu sniedzējiem[24].

3.       Šīs nodaļas un šā nolīguma XIV-A un XIV-E, XIV-B un XIV-F, XIV-C un XIV-G, XIV-D un XIV-H pielikuma noteikumus nepiemēro Pušu attiecīgajām sociālā nodrošinājuma sistēmām vai tādām darbībām katras Puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

135. PANTS

Nodokļu pasākumi

Lielākās labvēlības režīmu, ko piešķir saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, nepiemēro nodokļu režīmam, ko Puses ir paredzējušas vai nākotnē paredzēs, pamatojoties uz nolīgumiem starp Pusēm par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu.

136. PANTS

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

1.       Nekas šajā nolīgumā:

a)       neliek Pusēm sniegt informāciju, ja tās uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

b)      neattur Puses no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i)       saistībā ar ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību,

ii)      attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes nodrošinājuma vajadzībām;

iii)     attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti, vai

iv)     kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c)       neattur nevienu no Pusēm veikt pasākumus, lai pildītu pienākumus, ko tās uzņēmušās starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

7. NODAĻA

KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

137. PANTS

Kārtējie maksājumi

Puses apņemas neierobežot un tās atļauj maksājumus un pārskaitījumus starp Pusēm maksājumu bilances norēķinu kontā brīvi konvertējamā valūtā un saskaņā ar Starptautiskā valūtas fonda Vienošanās līguma VIII pantu.

138. PANTS

Kapitāla aprite

1.       Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu kapitāla apriti saistībā ar tiešiem ieguldījumiem, kas izdarīti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) noteikumiem, un ar ieguldītā kapitāla un tā radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2.       Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā, kas nav uzskaitīti šā panta 1. punktā, pēc šā nolīguma stāšanās spēkā katra Puse, neskarot citus noteikumus šajā nolīgumā, nodrošina:

a)       brīvu kapitāla apriti saistībā ar kredītiem, kas saistīti ar tirdznieciskiem darījumiem vai pakalpojumu sniegšanu, kur piedalās kādas Puses rezidents;

b)      brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un finanšu aizdevumiem, un kredītiem, ko sniedz otras Puses ieguldītāji.

139. PANTS

Drošības pasākumi

Ja ārkārtas apstākļos maksājumi vai kapitāla aprite starp Pusēm rada vai draud radīt nopietnas grūtības maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai, tostarp nopietnas maksājumu bilances grūtības vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Gruzijā, attiecīgās Puses var veikt aizsardzības pasākumus uz laikposmu ne ilgāku par sešiem mēnešiem, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi. Puse, kas pieņem aizsardzības pasākumus, nekavējoties informē otru Pusi par jebkāda aizsardzības pasākuma pieņemšanu un iespējami drīz iesniedz tā atcelšanas grafiku.

140. PANTS

Veicināšanas un attīstības noteikumi

1.       Puses apspriežas ar nolūku veicināt savstarpējo kapitāla apriti, lai sekmētu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2.       Pirmos četrus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Puses veic pasākumus, lai radītu vajadzīgos nosacījumus pakāpeniskai Savienības noteikumu piemērošanai brīvas kapitāla aprites jomā.

3.       Līdz piektā gada beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pārskata pieņemtos pasākumus un nosaka turpmākas liberalizācijas kārtību.

8. NODAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

141. PANTS

Mērķi

1.       Puses atzīst pārredzamu, nediskriminējošu, konkurētspējīgu un atklātu piedāvājumu konkursa procedūru nozīmi ekonomikas ilgtspējīgā attīstībā un nosaka sev mērķi efektīvi, abpusēji un pakāpeniski atvērt attiecīgos iepirkuma tirgus.

2.       Šī nodaļa paredz abpusēju piekļuvi publiskā iepirkuma tirgiem, pamatojoties uz valsts režīma principu valsts, reģionālā un vietējā līmenī publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām tradicionālajā nozarē, kā arī sabiedrisko pakalpojumu nozarē. Tā nosaka Gruzijas publiskā iepirkuma tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu Savienības publiskā iepirkuma acquis, pamatojoties uz Savienības publiskā iepirkuma principiem un jēdzieniem un definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (Direktīva 2004/18/EK), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/17/EK (2004. gada 31. marts), ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (Direktīva 2004/17/EK).

142. PANTS

Darbības joma

1.       Šo nodaļu piemēro būvdarbu, piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, kā arī būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē un, ja šādi līgumi tiek izmantoti – būvdarbu un pakalpojumu koncesijām.

2.       Šo nodaļu piemēro visām līgumslēdzējām iestādēm un visiem līgumslēdzējiem, kas atbilst Savienības publiskā iepirkuma acquis definīcijām (turpmāk "līgumslēdzēji"). Tā aptver arī publisko tiesību subjektus un valsts uzņēmumus sabiedrisko pakalpojumu jomā, kā piemēram, valstij piederošus uzņēmumus, kas veic attiecīgo darbību, un privātus uzņēmumus, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata sabiedrisko pakalpojumu jomā[25].

3.       Šo nodaļu piemēro līgumiem, kas pārsniedz vērtības slieksni, kas noteikts šā nolīguma XVI-A pielikumā.

4.       Publiskā iepirkuma līguma aptuveno vērtību aprēķina, pamatojoties uz kopējo maksājamo summu bez pievienotās vērtības nodokļa. Piemērojot sliekšņus, Gruzija aprēķinās un konvertēs līgumu vērtību savā valsts valūtā, izmantojot savas Valsts bankas noteikto maiņas kursu.

5.       Vērtību sliekšņus, sākot ar pirmo gadu pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, regulāri ik pēc diviem gadiem pārskata, pamatojoties uz euro vidējo dienas kursu, kas izteikts speciālajās aizņēmuma tiesībās (SDR), 24 mēnešus ilgā laika posmā, kurš beidzas augusta pēdējā dienā pirms pārskatīšanas, kas ir spēkā no 1. janvāra. Šādi pārskatīto sliekšņu vērtību vajadzības gadījumā noapaļo uz leju līdz tuvākajam euro tūkstotim. Lēmumu par vērtību sliekšņu pārskatīšanu pieņem Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

143. PANTS

Institucionālais konteksts

1.       Katra Puse izveido vai saglabā atbilstošu institucionālo regulējumu un mehānismus, kas nepieciešami publiskā iepirkuma sistēmas pareizai darbībai un šīs nodaļas principu īstenošanai.

2.       Gruzija jo īpaši izraugās:

a)       izpildiestādi centrālās valdības līmenī, kuras uzdevums ir garantēt saskaņotu politiku un tās īstenošanu visās jomās, kas saistītas ar publisko iepirkumu. Minētā iestāde veicina un koordinē šīs nodaļas īstenošanu un virza procesu regulējuma pakāpeniskai tuvināšanai Savienības acquis, kā izklāstīts šā nolīguma XVI-B pielikumā;

b)      objektīvu un neatkarīgu struktūru, kuras uzdevums ir pārskatīt lēmumus, ko pieņem līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, piešķirot tiesības slēgt līgumu. Šajā saistībā "neatkarīgs" nozīmē, ka attiecīgā struktūra ir publiska iestāde, kas ir nošķirta no visiem līgumslēdzējiem un visiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šīs struktūras pieņemtu lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

3.       Katra Puse nodrošina, ka lēmumi, ko pieņem iestādes, kuras atbildīgas par saimnieciskās darbības veicēju sūdzību par iekšējo tiesību aktu pārkāpumiem izskatīšanu, tiek efektīvi izpildīti.

144. PANTS

Pamatstandarti līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai

1.       Ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Puses panāk pamatstandartu kopuma ievērošanu visiem iepirkumiem kā noteikts šā panta 2. līdz 15. punktā. Šie pamatstandarti tieši izriet no publiskā iepirkuma noteikumiem un principiem, kā to reglamentē Savienības publiskā iepirkuma acquis, ietverot diskriminācijas aizlieguma, vienlīdzīgas attieksmes, pārskatāmības un samērīguma principus.

Publicēšana

2.       Katra Puse nodrošina, ka visus plānotos iepirkumus publicē atbilstošā plašsaziņas līdzeklī[26] tādā veidā, kas ir pietiekams, lai:

a)       tirgus būtu atvērts konkurencei un

b)      ļautu visiem ieinteresētajiem saimnieciskās darbības veicējiem pienācīgi piekļūt informācijai par plānoto iepirkumu pirms līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas un izteikt savu interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

3.       Publikācija atbilst saimnieciskās darbības veicēju ekonomiskai interesei par līgumu.

4.       Publikācijā ietver vismaz galvenās piešķiramā līguma sastāvdaļas, kvalitatīvās atlases kritērijus, piešķiršanas metodi, līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu papildinformāciju, kas saimnieciskās darbības veicējam ir pamatoti nepieciešama, lai izlemtu, vai izteikt interesi iegūt līguma slēgšanas tiesības.

Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

5.       Visas līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamas un objektīvas piešķiršanas procedūras gaitā, kas nepieļauj koruptīvas darbības. Objektivitāti jo īpaši nodrošina nediskriminējošs līguma priekšmeta apraksts, vienlīdzīga pieejamība visiem saimnieciskās darbības veicējiem, atbilstoši termiņi un pārredzama un objektīva pieeja.

6.       Aprakstot nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtību, līgumslēdzēji izmanto darbības un funkciju vispārīgu aprakstu un starptautiskus, Eiropas vai valsts standartus.

7.       Nepieciešamo būvdarbu, piegādes vai pakalpojuma būtības aprakstā nav jāatsaucas uz konkrētu ražojumu vai avotu, vai īpašu procesu, vai preču zīmēm, patentiem, veidiem vai noteiktu izcelsmi vai ražošanu, izņemot, ja šādu atsauci attaisno līguma priekšmets un to pavada vārdi "vai līdzvērtīgs". Priekšroku dod darbības vai funkcijas vispārīga apraksta izmantošanai.

8.       Līgumslēdzēji nepiemēro nosacījumus, kas izvēršas par tiešu vai netiešu otras Puses saimnieciskās darbības veicēju diskrimināciju, piemēram, prasību, ka saimnieciskās darbības veicēja, kas ieinteresēts iegūt līguma slēgšanas tiesības, uzņēmumam jāatrodas tajā pašā valstī, reģionā vai teritorijā, kur atrodas līgumslēdzējs.

Neatkarīgi no iepriekš minētā, gadījumos, kad līguma īpašie apstākļi to attaisno, uzvarējušajam pieteikuma iesniedzējam var prasīt izpildes vietā izveidot zināma veida komercdarbības infrastruktūru.

9.       Termiņš, kurā izsaka interesi un iesniedz piedāvājumus, ir pietiekami garš, lai ļautu otras Puses saimnieciskās darbības veicējiem nopietni izvērtēt konkursu un sagatavot piedāvājumu.

10.     Visiem dalībniekiem ir jāspēj iepriekš iepazīties ar piemērojamiem noteikumiem, atlases kritērijiem un piešķiršanas kritērijiem. Minētos noteikumus vienlīdzīgi piemēro visiem dalībniekiem.

11.     Līgumslēdzēji var uzaicināt ierobežotu skaitu pieteicēju iesniegt piedāvājumu ar nosacījumu, ka:

a)       to dara pārredzamā veidā un bez diskriminācijas; un

b)      atlase pamatojas tikai uz objektīviem faktoriem, piemēram, pieteicēju pieredzi attiecīgajā nozarē, uzņēmuma izmēriem un infrastruktūru vai citām tehniskām un profesionālām spējām.

Uzaicinot ierobežotu pieteicēju skaitu iesniegt piedāvājumu, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt adekvātu konkurenci.

12.     Līgumslēdzēji var izmantot sarunu procedūras tikai izņēmuma kārtā un īpaši definētos gadījumos, kad šādas procedūras izmantošana patiešām nekropļo konkurenci.

13.     Līgumslēdzēji var izmantot kvalifikācijas sistēmas ar nosacījumu, ka kvalificēto operatoru sarakstu sastāda pietiekami plaši izsludinātas, pārredzamas un atvērtas procedūras gaitā. Turklāt tiesības slēgt līgumus, kuriem piemēro šādu sistēmu, piešķir bez diskriminācijas.

14.     Katra Puse nodrošina, ka līgumu slēgšanas tiesības piešķir pārredzamā veidā pieteicējam, kas ir iesniedzis ekonomiski visizdevīgāko piedāvājumu vai piedāvājumu ar zemāko cenu, pamatojoties uz konkursa kritērijiem un procedūras noteikumiem, kas izstrādāti un paziņoti iepriekš. Galīgos lēmumus bez liekas kavēšanās paziņo visiem pieteikumu iesniedzējiem. Pēc pieteikuma iesniedzēja, kas nav uzvarējis, pieprasījuma ir pietiekami sīki jāpaskaidro attiecīgie iemesli, lai lēmumu varētu pārsūdzēt.

Tiesas aizsardzība

15.     Katra Puse nodrošina, ka personām, kas ir ieinteresētas vai bija ieinteresētas iegūt tiesības slēgt konkrētu līgumu un kas ir cietušas, vai kuras iespējams cietīs no varbūtēja pārkāpuma, ir tiesības uz efektīvu, objektīvu tiesas aizsardzību pret jebkuru līgumslēdzēja lēmumu saistībā ar līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu. Lēmumus, ko pieņem šādas pārskatīšanas procedūras gaitā vai rezultātā, publisko tādā veidā, kas ir pietiekams, lai informētu visus ieinteresētos saimnieciskās darbības veicējus.

145. PANTS

Regulējuma pakāpeniskas tuvināšanas plānošana

1.       Pirms uzsākt regulējuma pakāpenisku tuvināšanu, Gruzija iesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, visaptverošu plānu par šīs nodaļas īstenošanu, kurā ietverti grafiki un atskaites punkti un kurā paredzētas visas reformas attiecībā uz regulējuma tuvināšanu Savienības acquis un institucionālo resursu veidošanu. Šajā plānā ievēro posmus un grafikus, kas noteikti šā nolīguma XVI-A pielikumā.

2.       Pēc Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai labvēlīga atzinuma šo plānu uzskata par atsauces dokumentu šīs nodaļas īstenošanai. Eiropas Savienība pieliks vislielākās pūles, lai palīdzētu Gruzijai plāna īstenošanā.

146. PANTS

Regulējuma pakāpeniska tuvināšana

1.       Gruzija nodrošina, ka tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti publiskā iepirkuma jomā tiek pakāpeniski tuvināti Savienības publiskā iepirkuma acquis.

2.       Regulējuma tuvināšanu Savienības acquis īsteno secīgos posmos, kā noteikts grafikā šā nolīguma XVI-B pielikumā un sīkāk izklāstīts tā XVI-C līdz XVI-F, XVI-H, XVI-I un XVI-K pielikumā. Šā nolīguma XVI-G un XVI-J pielikumā ir noteikti elementi, kas nav obligāti jātransponē, savukārt šā nolīguma XVI-L līdz XVI-O pielikumā noteikti tie Savienības acquis elementi, kas neietilpst regulējuma tuvināšanas jomā. Šajā procesā pienācīgi ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru un īstenošanas pasākumus, ko pieņēmusi Eiropas Komisija, kā arī nepieciešamības gadījumā – pa to laiku pieņemtos Savienības acquis grozījumus. Katra posma īstenošanu novērtē Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un pēc minētās komitejas pozitīva vērtējuma to sasaista ar tirgus piekļuves savstarpējo piešķiršanu, kā tas noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā. Eiropas Komisija bez liekas kavēšanās paziņo Gruzijai par visām izmaiņām Savienības acquis. Pēc pieprasījuma tā sniedz atbilstošus padomus un tehnisko palīdzību, lai īstenotu šādas izmaiņas.

3.       Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai sāk nākamā posma izvērtēšanu tikai tad, kad iepriekšējā posma īstenošanas pasākumi ir pabeigti un apstiprināti saskaņā ar 2. punktā paredzēto kārtību.

4.       Katra Puse nodrošina, ka arī tie publiskā iepirkuma aspekti un jomas, kas neietilpst šajā pantā, ir saskaņā ar pārredzamības, diskriminācijas aizlieguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem, kā tas noteikts šā nolīguma 144. pantā.

147. PANTS

Tirgus pieejamība

1.       Puses vienojas, ka efektīva un savstarpēja savu attiecīgo tirgu atvēršana notiek pakāpeniski un vienlaicīgi. Regulējuma tuvināšanās procesā savstarpēji piešķirtā piekļuve tirgum ir saistīta ar sasniegumiem šā procesa gaitā, kā noteikts šā nolīguma XVI-B pielikumā.

2.       Lēmumu sākt jaunu tirgus atvēršanas fāzi pieņem, pamatojoties uz pieņemto tiesību aktu atbilstību Savienības acquis un to praktiskās īstenošanas novērtējumu. Šādu novērtējumu regulāri veic Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

3.       Tādā apmērā, kā Puse saskaņā ar šā nolīguma XVI-B pielikumu ir atvērusi savu iepirkuma tirgu otrai Pusei:

a)       Savienība puse piešķir Gruzijas uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Savienībā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Savienības publiskā iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs, kā Savienības uzņēmumiem piemērotais;

b)      Gruzija piešķir Savienības uzņēmumiem – neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Gruzijā vai ne – piekļuvi līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrām saskaņā ar valsts iepirkuma noteikumiem, piemērojot režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs, kā Gruzijas uzņēmumiem piemērotais.

4.       Pēc tiesību aktu tuvināšanas procesa pēdējā posma īstenošanas Puses izpētīs iespēju savstarpēji piešķirt piekļuvi tirgum arī attiecībā uz iepirkumiem, kas nepārsniedz šā nolīguma XVI-A pielikumā noteiktos vērtību sliekšņus.

5.       Somija saglabā savu nostāju attiecībā uz Ālandu salām.

148. PANTS

Informēšana

1.       Katra Puse nodrošina, ka līgumslēdzēji un saimnieciskās darbības veicēji ir pienācīgi informēti par publiskā iepirkuma procedūrām, tostarp ar visu attiecīgo tiesību aktu un administratīvo noteikumu publikāciju palīdzību.

2.       Katra Puse nodrošina efektīvu informācijas izplatīšanu par iespējām piedalīties konkursos.

149. PANTS

Sadarbība

1.       Puses uzlabo sadarbību, apmainoties ar pieredzi un informāciju par labāko praksi un tiesisko regulējumu.

2.       Savienība veicina šīs nodaļas īstenošanu, tostarp attiecīgā gadījumā sniedzot tehnisko palīdzību. Saskaņā ar noteikumiem par finanšu sadarbību šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli) konkrētus lēmumus par finansiālu palīdzību pieņem attiecīgo Savienības finansēšanas mehānismu un instrumentu ietvaros.

3.       Indikatīvs sadarbības jautājumu saraksts ir ietverts šā nolīguma XVI-P pielikumā.

9. NODAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBAS

1. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

150. PANTS

Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a)       atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un

b)      panākt atbilstīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un izpildes līmeni.

151. PANTS

Pienākumu būtība un darbības joma

1.       Puses nodrošina, ka tiek atbilstīgi un efektīvi īstenoti starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir dalībnieces, tostarp PTO Līgums par ar tirdzniecību saistītām intelektuālā īpašuma tiesībām (TRIPS līgums). Šīs nodaļas noteikumi papildina un sīkāk precizē Pušu savstarpējās tiesības un pienākumus, kas noteikti TRIPS līgumā un citos starptautiskos līgumos intelektuālā īpašuma jomā.

2.       Šajā nolīgumā jēdziens "intelektuālais īpašums" attiecas vismaz uz visām intelektuālā īpašuma kategorijām, kas minētas šā nolīguma 153. līdz 189. pantā.

3.       Intelektuālā īpašuma aizsardzība ietver aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kā minēts 10.bis pantā 1967. gada Parīzes konvencijā rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai (Parīzes konvencija).

152. PANTS

Tiesību izsmelšana

Katra Puse nodrošina režīmu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai iekšzemes vai reģionālā līmenī.

2. IEDAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU STANDARTI

1. APAKŠIEDAĻA

AUTORTIESĪBAS UN BLAKUSTIESĪBAS

153. PANTS

Piešķirtā aizsardzība

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:

a)       tiesības un saistības, kas izklāstītas Bernes konvencijā par literatūras un mākslas darbu aizsardzību (Bernes konvencija);

b)      1961. gada Romas Starptautisko Konvenciju par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību;

c)       TRIPS līgumu;

d)      Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) līgumu par autortiesībām;

e)       WIPO līgumu par izpildījumu un fonogrammām.

154. PANTS

Autori

Katra Puse paredz autoriem ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)       viņu darbu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)      viņu darbu oriģinālu vai kopiju publisku izplatīšanu jebkādā veidā, tās pārdodot vai kā citādi;

c)       savu darbu publisku izziņošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tajā skaitā savu darbu publiskošanu tā, lai sabiedrības locekļi tiem var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

155. PANTS

Izpildītāji

Katra Puse paredz izpildītājiem ekskluzīvas tiesības:

a)       atļaut vai aizliegt fiksēt[27] viņu izpildījumus;

b)      atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

c)       darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu sniegto izpildījumu fiksāciju;

d)      atļaut vai aizliegt viņu sniegto izpildījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā;

e)       atļaut vai aizliegt raidīt bezvadu sistēmā un publiskot viņu izpildījumus, izņemot gadījumus, kad šis izpildījums ir jau pārraidīts vai arī tas izdarīts no fiksācijas.

156. PANTS

Fonogrammu producenti

Katra Puse paredz fonogrammu producentiem ekskluzīvas tiesības:

a)       atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu tiešu vai netiešu pagaidu vai pastāvīgu pavairošanu ar jebkādiem līdzekļiem un jebkādā formā, kopumā vai daļēji;

b)      darīt pieejamu sabiedrībai, pārdodot vai kā citādi, viņu fonogrammas, tostarp to kopijas;

c)       atļaut vai aizliegt viņu fonogrammu publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, tā, lai sabiedrības locekļi tām var piekļūt no pašu izvēlētas vietas pašu izvēlētā laikā.

157. PANTS

Raidorganizācijas

Katra Puse paredz raidorganizācijām ekskluzīvas tiesības atļaut vai aizliegt:

a)       to raidījumu fiksāciju;

b)      to raidījumu fiksāciju pavairošanu;

c)       to raidījumu fiksāciju publiskošanu, izmantojot vai neizmantojot vadus, un

d)      to raidījumus retranslēt bezvadu sistēmā, kā arī tos publiskot, ja šāda publiskošana notiek vietās, kas pieejamas publikai par ieejas maksu.

158. PANTS

Apraide un publiskošana

1.       Katra Puse paredz tiesības, kas nodrošina to, ka vienreizēju taisnīgu atlīdzību maksā lietotāji, ja komerciālos nolūkos publicētas fonogrammas vai šādu fonogrammu reprodukcijas izmanto raidīšanai bezvadu sistēmā vai publiskošanai, un lai nodrošinātu to, ka šo atlīdzību savā starpā sadala attiecīgie izpildītāji un fonogrammu producenti.

2.       Ja nav noslēgts nolīgums starp izpildītājiem un fonogrammu producentiem, katra Puse var izstrādāt noteikumus par to, kā šo atlīdzību sadalīt viņu starpā.

159. PANTS

Aizsardzības termiņš

1.       Literāru darbu vai mākslas darbu autortiesības saskaņā ar Bernes konvencijas 2. pantu ir spēkā autora mūžu un 70 gadus pēc viņa nāves, neatkarīgi no tā, kad darbs ir likumīgi darīts pieejams sabiedrībai.

2.       Muzikālu kompozīciju ar vārdiem aizsardzības termiņš beidzas 70 gadus pēc tam, kad mirusi pēdējā no turpmāk minētajām personām, neatkarīgi no tā, vai šī persona atzīta vai nav atzīta par līdzautoru – teksta autors vai mūzikas komponists, ja šie abi devumi tika īpaši sacerēti attiecīgajai muzikālajai kompozīcijai ar vārdiem.

3.       Izpildītāju tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc attiecīgā uzveduma dienas. Tomēr:

a)       ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija citādā veidā nekā fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 50 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms,

b)      ja šajā laikposmā izpildījuma fiksācija fonogrammā tiek likumīgi publicēta vai likumīgi publiskota, tiesību termiņš beidzas 70 gadus pēc dienas, kad tā pirmoreiz šādi publicēta vai publiskota, atkarībā no tā, kas noticis vispirms.

4.       Fonogrammu producentu tiesības izbeidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc tam, kad izdarīta fiksācija. Tomēr:

a)       ja fonogramma šajā laikposmā ir likumīgi publicēta, minētās tiesības izbeidzas ne mazāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publikācijas. Ja pirmajā teikumā minētajā laikposmā likumīga publicēšana nav notikusi un ja šajā laikā ir notikusi fonogrammas likumīga publiskošana, minētās tiesības izbeidzas ne mazāk kā 70 gadus pēc pirmās likumīgās publiskošanas;

b)      ja 50 gadus pēc fonogrammas likumīgas publicēšanas vai publiskošanas fonogrammas producents nepiedāvā pārdošanai fonogrammas kopijas pietiekamā daudzumā vai nedara to pieejamu sabiedrībai, izpildītājs var izbeigt līgumu, ar kuru viņš ir nodevis vai piešķīris savas tiesības uz izpildījuma fiksāciju fonogrammas producentam.

5.       Raidorganizāciju tiesības beidzas ne mazāk kā 50 gadus pēc raidījuma pirmās pārraides neatkarīgi no tā, vai šis raidījums ir pārraidīts, izmantojot vai neizmantojot vadus, tostarp kabeļus vai satelītu.

6.       Šajā pantā noteiktos termiņus aprēķina no 1. janvāra nākamajā gadā pēc notikuma, kas tos ierosinājis.

160. PANTS

Tehnoloģisko pasākumu aizsardzība

1.       Katra Puse paredz atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret jebkuru efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ko attiecīgā persona veic, apzinoties savu rīcību, vai, ja tai ir jāapzinās sava rīcība.

2.       Katra Puse nodrošina atbilstīgu tiesisko aizsardzību pret tādu ierīču, ražojumu vai sastāvdaļu izgatavošanu, importu, izplatīšanu, pārdošanu, nomu, pārdošanas vai nomas reklāmu vai turēšanu īpašumā komerciālā nolūkā vai tādu pakalpojumu sniegšanu:

a)       kuru pārdošanu veicina, reklamē vai ko pārdod jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanas nolūkā;

b)      kuru komerciāli nozīmīgais mērķis vai izmantošana, izņemot jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu, ir ļoti ierobežoti, vai

c)       kuri galvenokārt ir projektēti, ražoti, pielāgoti vai izpildīti, lai dotu iespēju veikt vai atvieglotu jebkādu efektīvu tehnoloģisko pasākumu apiešanu.

3.       Šajā nolīgumā jēdziens "tehnoloģiski pasākumi" nozīmē jebkuru tehnoloģiju, ierīci vai komponenti, kuru parasti izmanto, lai nepieļautu vai ierobežotu tādas darbības attiecībā uz darbiem vai citiem aizsargātiem tiesību objektiem, ko nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību turētājs, kā noteikts iekšējos tiesību aktos. Tehnoloģiskus pasākumus uzskata par "efektīviem", ja darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu kontrolē tiesību turētāji, piemērojot piekļuves kontroli vai aizsardzības procesu, piemēram, kodēšanu, trokšņu radīšanu vai citu darba vai cita tiesību objekta pārveidošanu, vai kopiju kontroles mehānismu, ar ko sasniedz aizsardzības mērķi.

161. PANTS

Informācijas par tiesību pārvaldību aizsardzība

1.       Katra Puse nodrošina pienācīgu tiesisko aizsardzību pret visām personām, kas bez atļaujas veic kādu no turpmāk minētajām darbībām:

a)       elektroniskas informācijas par tiesību pārvaldību dzēšanu vai mainīšanu;

b)      saskaņā ar šo nolīgumu aizsargātu tādu darbu vai citu tiesību objektu izplatīšanu, importēšanu izplatīšanai, apraidi, izziņošanu vai padarīšanu par pieejamu sabiedrībai, kuros bez atļaujas ir izdzēsta vai mainīta elektroniskā informācija par tiesību pārvaldību,

ja attiecīgā persona zina vai tai ir pietiekams pamats zināt, ka, šādi rīkojoties, tā izraisa, ļauj, atvieglo vai slēpj iekšējos tiesību aktos paredzēto autortiesību vai blakustiesību pārkāpšanu.

2.       Šajā nodaļā "informācija par tiesību pārvaldību" nozīmē visu tiesību turētāja, autora vai cits tiesību turētāja sniegto informāciju, kas identificē darbu vai citu tiesību objektu, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai arī informāciju par darba vai cita tiesību objekta izmantošanas nosacījumiem, un visus numurus vai kodus, kas apzīmē minēto informāciju. Šā panta 1. punktu piemēro tad, ja minētā informācija attiecas uz tāda darba vai cita tiesību objekta kopiju, uz ko attiecas aizsardzība saskaņā ar šo nodaļu, vai ja minētā informācija parādās saistībā ar to publiskošanu.

162. PANTS

Izņēmumi un ierobežojumi

1.       Saskaņā ar konvencijām un starptautiskajiem nolīgumiem, kuru dalībnieces ir Puses, katra Puse var paredzēt šā nolīguma 154. līdz 159. pantā paredzētos izņēmumus un ierobežojumus tikai dažos īpašos gadījumos, kas nav pretrunā ar darba vai cita tiesību objekta parasto izmantošanu un nepamatoti neskar tiesību turētāju likumīgās intereses.

2.       Katra Puse paredz, ka šā nolīguma 155. līdz 158. pantā minētajai pagaidu reproducēšanai, kas ir īslaicīga vai papildu reproducēšana un kas ir tehnoloģiska procesa neatņemama un būtiska daļa, un kuras vienīgais mērķis ir atļaut:

a)       starpnieka veiktu pārsūtīšanu tīklā starp trešām personām vai

b)      darba vai cita aizsargāta tiesību objekta likumīgu izmantošanu, un kurai nav patstāvīgas ekonomiskas nozīmes, nepiemēro šā nolīguma 155. līdz 158. pantā paredzētās reproducēšanas tiesības.

163. PANTS

Mākslinieku mākslas darbu tālākpārdošanas tiesības

1.       Katra Puse par labu mākslas oriģināldarba autoram paredz tālākpārdošanas tiesības, kas definētas kā tādas neatsavināmas tiesības saņemt autoratlīdzību, no kuras nevar atteikties arī iepriekš, kuras pamatā ir pārdošanas cena, kas iegūta no jebkādas darba turpmākas pārdošanas pēc tam, kad autors šo darbu pirmo reizi nodevis tālāk.

2.       Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz visām tālākpārdošanas darbībām, kurās kā pārdevējus, pircējus vai starpniekus iesaista profesionālus mākslas tirgus speciālistus, kuras veic izsoļu nami, mākslas galerijas un kopumā visa veida mākslas priekšmetu tirgotāji.

3.       Katra Puse var noteikt, ka 1. punktā minētās tiesības neattiecas uz tādu tālākpārdošanu, ja pārdevējs ir ieguvis attiecīgo darbu tieši no paša autora mazāk nekā trīs gadus pirms minētās tālākpārdošanas un ja tālākpārdošanas cena nepārsniedz noteiktu minimālo summu.

4.       Autoratlīdzību maksā pārdevējs. Katra Puse var noteikt, ka kāda no 2. punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, izņemot pārdevēju, viena pati ir atbildīga par autoratlīdzības samaksāšanu vai ka tā dala šo atbildību ar pārdevēju.

5.       Sniedzamo aizsardzību var pieprasīt tādā apmērā, kādā to atļauj Puse, kurā šī aizsardzība tiek prasīta. Procedūra atlīdzības savākšanai un tās apmēru nosaka iekšējos tiesību aktos.

164. PANTS

Sadarbība kolektīvajā tiesību pārvaldībā

Puses cenšas veicināt dialogu un sadarbību starp to attiecīgajām autortiesību kolektīvās tiesību pārvaldības apvienībām, lai veicinātu darbu pieejamību un aizsargātu darbus un citus aizsargātos tiesību objektus, kā arī nodrošināt savstarpēju autoratlīdzības nodošanu par šādu darbu vai citu aizsargātu tiesību objektu izmantošanu.

2. APAKŠIEDAĻA

PREČU ZĪMES

165. PANTS

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot:

a)       Madrides nolīguma par preču zīmju starptautisko reģistrāciju protokolu un

b)      Nicas Nolīgumu par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

166. PANTS

Reģistrācijas procedūra

1.       Katra Puse nodrošina preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais negatīvais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, pieteikuma iesniedzējam tiek paziņots rakstiski un norādot pienācīgu pamatojumu.

2.       Katra Puse nodrošina iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem. Šāda iebildumu procedūra notiek, uzklausot abas Puses.

3.       Puses nodrošina publiski pieejamu preču zīmju pieteikumu un reģistrācijas elektronisko datubāzi.

167. PANTS

Plaši pazīstamas preču zīmes

Katra Puse nodrošina, ka attiecībā uz plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzību tiek īstenots Parīzes konvencijas 6bis pants un TRIPS līguma 16. panta 2. un 3. punkts, un tās var ņemt vērā Vienotās rekomendācijas par plaši pazīstamu preču zīmju aizsardzības noteikumiem, kas pieņemtas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asamblejā un Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Ģenerālajā Asamblejā WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā (1999. gada septembrī).

168. PANTS

Izņēmumi no preču zīmes piešķirtajām tiesībām

Katra Puse nodrošina ierobežotus izņēmumus no preču zīmes piešķirtajām tiesībām, piemēram, aprakstošu terminu godīgu izmantošanu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību saskaņā ar 176. pantu vai citus ierobežotus izņēmumus, kuros ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešu personu likumīgās intereses.

3. APAKŠIEDAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

169. PANTS

Darbības joma

1.       Šī apakšiedaļa attiecas uz to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu atzīšanu un aizsardzību, kuru izcelsme ir Pušu teritorijās.

2.       Lai vienas Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādei piemērotu aizsardzību otrā Pusē, tai jāattiecas uz produktiem minētās Puses tiesību aktu darbības jomā, kas minēti šā nolīguma 170. pantā.

170. PANTS

Apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.       Izskatījusi Gruzijas 1999. gada 22. augustā pieņemto Likumu par preču izcelsmes norādēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, Savienība secina, ka minētais likums atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.

2.       Izskatījusi Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu, Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un tās īstenošanas noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, kontroli un aizsardzību Eiropas Savienībā, II daļas II sadaļas I nodaļas Ia iedaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem ("Vienotā TKO regula"), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, Gruzija secina, ka minētie tiesību akti, noteikumi un procedūras atbilst šā nolīguma XVII–A pielikumā izklāstītajiem elementiem.

3.       Gruzija pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Savienības ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Savienībā saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

4.       Savienība pēc iebildumu procedūras pabeigšanas saskaņā ar kritērijiem, kas minēti šā nolīguma XVII–B pielikumā, un izskatījusi kopsavilkumu par to lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu specifikācijām, kas atbilst Gruzijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras uzskaitītas šā nolīguma XVII–C pielikumā, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vīniem, aromatizētajiem vīniem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas uzskaitīti šā nolīguma XVII–D pielikumā, kuras reģistrētas Gruzijā saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, aizsargā šīs ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ievērojot aizsardzības līmeni, kas noteikts šajā apakšiedaļā.

5.       Apvienotās komitejas, kas izveidota saskaņā ar 11. pantu Nolīgumā starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lēmumus attiecībā uz minētā nolīguma III un IV pielikuma grozījumiem, kuri pieņemti pirms šā nolīguma stāšanās spēkā, uzskata par lēmumiem, ko pieņēmusi Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja, un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas pievienotas minētā nolīguma III un IV pielikumā, uzskata par šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma daļu. Attiecīgi Puses aizsargā minētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes kā apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo nolīgumu.

171. PANTS

Jaunu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pievienošana

1.       Puses vienojas, ka saskaņā ar šā nolīguma 179. panta 3. punktu pēc iebildumu procedūras pabeigšanas un pēc specifikāciju kopsavilkuma izskatīšanas, kā minēts šā nolīguma 170. panta 3. un 4. punktā, un ja rezultāts ir pieņemams abām Pusēm, pastāv iespēja pievienot šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikumā jaunas aizsargājamas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.       Pusei nav pienākuma kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi aizsargāt nosaukumu, kas ir pretrunā ar kādu augu šķirnes vai dzīvnieku sugas nosaukumu un tādējādi var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

172. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības tvērums

1.       Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas uzskaitītas šā nolīguma XVII-C un XVII-D pielikumā, kā arī tās, ko pievieno, ievērojot šā nolīguma 171. pantu, aizsargā pret:

a)       jebkādu tiešu vai netiešu aizsargātā nosaukuma komerciālu izmantošanu:

i)       attiecībā uz salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ar šo nosaukumu aizsargātā produkta specifikācijai, vai

ii)      ciktāl šāda izmantošana balstās uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputāciju;

b)      ļaunprātīgu izmantošanu, atdarināšanu vai aplinku norādījumu[28], pat ja ir norādīta produkta patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir pārtulkots, vai ja tam pievienoti vārdi „veids”, „tips”, „metode”, „ražots kā”, „atdarinājums”, „buķete”, „līdzīgs” vai tamlīdzīgi vārdi,

c)       jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu norādi uz produkta izcelsmi, cilmi, būtību vai būtiskām īpašībām, kura ir uz iekšējā vai ārējā iesaiņojuma, reklāmas materiālos vai dokumentos par attiecīgo produktu, kā arī pret tāda trauka izmantošanu produkta iesaiņojumam, kas rada nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)      jebkuru citu praksi, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi.

2.       Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir pilnībā vai daļēji homonīmas, aizsardzību piešķir katrai norādei ar nosacījumu, ka tā tiek izmantota godprātīgi un pienācīgi ievērojot vietējo un tradicionālo lietojumu un to, cik reāla ir neskaidrību rašanās iespēja. Neskarot TRIPS līguma 23. pantu, Puses savstarpēji paredz praktiskus nosacījumus, saskaņā ar kuriem atšķirami attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu homonīmi, ņemot vērā to, ka jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret iesaistītajiem ražotājiem, un to, ka nedrīkst maldināt patērētājus. Homonīmus, kas maldina patērētāju, liekot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā, nereģistrē pat tad, ja nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3.       Ja viena Puse sarunās ar trešo valsti ierosina aizsargāt minētās trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un attiecīgais nosaukums ir otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes homonīms, par to informē otru Pusi un dod tai iespēju izteikt savas domas pirms aizsardzības piešķiršanas attiecīgajam nosaukumam.

4.       Nekas šajā apakšiedaļā neuzliek pienākumu kādai no Pusēm aizsargāt otras Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kura nav aizsargāta tās izcelsmes valstī vai kuras aizsardzība šajā valstī beidzas. Ja beidzas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzība tās izcelsmes valstī, Puses par to informē viena otru.

173. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu transkripcijas aizsardzība

1.       Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā gruzīnu alfabēta burtiem un citiem nelatīņu alfabētu burtiem, kurus oficiāli izmanto dalībvalstīs, aizsargā līdztekus ar to transkripciju latīņu burtiem. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.

2.       Tāpat ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas saskaņā ar šo apakšiedaļu ir aizsargātas to transkripcijā latīņu burtiem, aizsargā līdztekus ar to transkripciju gruzīnu alfabēta un cita nelatīņu alfabēta burtiem, ko oficiāli izmanto dalībvalstīs. Šo transkripciju var izmantot arī attiecīgo produktu marķēšanas nolūkiem.

174. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanas tiesības

1.       Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātu nosaukumu var izmantot ikviens uzņēmējs, kas pārdod attiecīgajai specifikācijai atbilstošus lauksaimniecības produktus, pārtikas produktus, vīnus, aromatizētos vīnus vai stipros alkoholiskos dzērienus.

2.       Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir aizsargāta saskaņā ar šo apakšiedaļu, šādi aizsargāta nosaukuma izmantošana notiek bez lietotāju reģistrācijas un turpmākām maksām.

175. PANTS

Aizsardzības īstenošana

Puses šā nolīguma 170. līdz 174. pantā paredzēto aizsardzību īsteno ar to valsts iestāžu pienācīgu administratīvo rīcību. Šādu aizsardzību tās īsteno arī pēc ieinteresētas personas pieprasījuma.

176. PANTS

Saistība ar preču zīmēm

1.       Puses atsakās reģistrēt vai atzīst par nederīgu ex officio vai pēc jebkuras ieinteresētās puses pieprasījuma saskaņā ar katras Puses tiesību aktiem tādu preču zīmi, uz kuru attiecas jebkura šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētā situācija saistībā ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi līdzīgam produktam, ar nosacījumu, ka preču zīmes reģistrācijas pieteikums ir iesniegts pēc datuma, kurā iesniegts pieteikums ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai attiecīgajā teritorijā.

2.       Attiecībā uz šā nolīguma 170. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir 2012. gada 1. aprīlis.

3.       Attiecībā uz šā nolīguma 171. pantā minētajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pieteikuma par aizsardzību iesniegšanas diena ir diena, kurā otrai Pusei nosūtīts pieprasījums aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

4.       Pusēm nav saistību aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi gadījumos, ja, ņemot vērā raksturīgas vai labi zināmas preču zīmes, aizsardzība var maldināt patērētājus par produkta patieso izcelsmi.

5.       Neskarot 4. punktu, Puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsargā arī tad, ja pastāv iepriekšēja preču zīme. Agrāka preču zīme ir preču zīme, kuras izmantošana atbilst vienam no šā nolīguma 172. panta 1. punktā minētajiem gadījumiem, kura pieteikta reģistrācijai, reģistrēta vai nodibināta lietošanas ceļā, ja tādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, vienas Puses teritorijā pirms dienas, kurā otrā Puse saskaņā ar šo apakšnodaļu iesniegusi pieteikumu aizsargāt ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Šādu preču zīmi var turpināt izmantot un atjaunināt, neraugoties uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, ar nosacījumu, ka Pušu tiesību aktos par preču zīmēm nav pamatojuma preču zīmi uzskatīt par nederīgu vai to atsaukt.

177. PANTS

Vispārīgi noteikumi

1.       Šo apakšiedaļu piemēro, neskarot PTO nolīgumā paredzētās Pušu tiesības un pienākumus.

2.       Jebkuru produktu, kas minēti šā nolīguma 170. un 171. pantā, importu, eksportu un tirdzniecību veic saskaņā ar importētājas Puses teritorijā piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem.

3.       Visus jautājumus, kuri izriet no reģistrēto nosaukumu tehniskajām specifikācijām, risina komitejā, kas izveidota ar šā nolīguma 179. pantu.

4.       Saskaņā ar šo apakšiedaļu aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var atsaukt tikai tā Puse, kuras teritorijā ir produkta izcelsme.

5.       Šajā apakšiedaļā minētā produkta specifikācija ir tā, kuru, tostarp arī tās grozījumus, apstiprinājušas Puses iestādes produkta izcelsmes teritorijā.

178. PANTS

Sadarbība un pārredzamība

1.       Puses vai nu tieši, vai saskaņā ar šā nolīguma 179. pantu izveidotās Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomitejas starpniecību uztur kontaktus visos jautājumos, kas saistīti ar šīs apakšiedaļas īstenošanu un darbību. Jo īpaši Puse var pieprasīt no otras Puses informāciju par produktu specifikācijām un to izmaiņām un kontroles noteikumu kontaktpunktiem.

2.       Katra Puse publisko specifikācijas vai to kopsavilkumu un kontaktpunktus saistībā ar kontroles noteikumiem atbilstoši otras Līgumslēdzējas puses ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar šo pantu.

179. PANTS

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja

1.       Ar šo izveido Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteju. Lai uzraudzītu šīs apakšiedaļas īstenošanas gaitu un pastiprinātu sadarbību un dialogu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā, apakškomitejā ir Savienības un Gruzijas pārstāvji. Tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

2.       Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja pieņem lēmumus vienprātīgi. Tā izstrādā savu reglamentu. Tā sanāk pēc vienas Puses pieprasījuma pārmaiņus ES un Gruzijā laikā, vietā un veidā (kas var ietvert videokonferenci), par ko Puses savstarpēji vienojas, bet ne vēlāk kā 90 dienas pēc pieprasījuma.

3.       Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu apakškomiteja uzrauga arī šīs apakšiedaļas pareizu darbību un var izskatīt jebkuru jautājumu par tās īstenošanu un darbību. Konkrēti tās atbildības jomā ietilpst:

a)       šā nolīguma 170. panta 1. un 2. punkta grozījumi saistībā ar atsaucēm uz tiesību aktiem, kas piemērojami Pusēs;

b)      šā nolīguma XVII–C un XVII–D pielikuma grozījumi attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm;

c)       informācijas apmaiņa par tiesību aktu izmaiņām un politikas virzību ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā un par jebkuru citu savstarpējas intereses jautājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu jomā;

d)      informācijas apmaiņa par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, lai izvērtētu, vai būtu vajadzīga to aizsardzība saskaņā ar šo apakšiedaļu.

4. APAKŠIEDAĻA

DIZAINPARAUGI

180. PANTS

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju 1999. gada Ženēvas aktu.

181. PANTS

Reģistrētu dizainparaugu aizsardzība

1.       Katra Puse nodrošina aizsardzību patstāvīgi radītiem, jauniem un oriģināliem[29] rūpnieciskā dizaina paraugiem. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod reģistrēta dizainparauga turētājam ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu.

2.       Dizainparaugu, ko izmanto vai iekļauj ražojumā, kurš ir kompleksa ražojuma sastāvdaļa, uzskata par jaunu un oriģinālu, ja:

a)         ja sastāvdaļa, kad tā ir iekļauta kompleksajā ražojumā, paliek redzama minētā ražojuma parastās izmantošanas laikā un

b)         ciktāl šīs sastāvdaļas redzamās iezīmes pašas par sevi atbilst novitātes un individuālas būtības prasībām.

3.       Jēdziens "parastā izmantošana" 2. punkta a) apakšpunktā ir tiešā lietotāja veikta izmantošana, izņemot apkopi, apkalpošanu vai remontu.

4.       Reģistrēta dizainparauga turētājam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas veikt vismaz šādas darbības: izgatavot, piedāvāt pārdošanai, pārdot, importēt, eksportēt, glabāt vai izmantot ražojumu, kurā aizsargātais dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas ir izmantots, ja šādas darbības tiek veiktas komerciālos nolūkos, nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu vai nav savienojamas ar godīgas tirdzniecības praksi.

5.       Pieejamās aizsardzības laiks ir 25 gadi, skaitot no reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas vai dienas, kas noteikta saskaņā ar Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju, neskarot Parīzes konvenciju.

182. PANTS

Izņēmumi un ierobežojumi

1.       Katra Puse var noteikt ierobežotus izņēmumus dizainparaugu aizsardzībai ar noteikumu, ka šādi izņēmumi nav nepamatoti pretrunā ar aizsargāto dizainparaugu parastu izmantošanu un nepamatoti neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka likumīgās intereses, ņemot vērā trešo personu likumīgās intereses.

2.       Dizainparaugu aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem. Jo īpaši dizainparauga tiesības neattiecas uz ražojuma izskata iezīmēm, kas ir noteikti jāreproducē to precīzā formā un izmēros, lai ražojumu, kurā dizainparaugs ir iekļauts vai kuram tas tiek lietots, mehāniski pievienotu vai ievietotu, novietotu ap to vai novietotu pretī citam ražojumam tā, lai abi ražojumi varētu funkcionēt

183. PANTS

Attiecības ar autortiesībām

Dizainparaugam nodrošina arī aizsardzību atbilstoši kādas Puses tiesību aktiem autortiesību jomā, sākot ar dienu, kurā dizainparaugs ir radīts vai fiksēts jebkādā veidā. Kādā mērā un ar kādiem nosacījumiem, ietverot prasīto oriģinalitātes līmeni, šādu aizsardzību piešķir, nosaka katra Puse.

5. APAKŠIEDAĻA

PATENTI

184. PANTS

Starptautiskie nolīgumi

Puses atkārtoti apliecina savu apņemšanos pildīt WIPO līgumu par sadarbību patentu jomā.

185. PANTS

Patenti un sabiedrības veselība

1.       Puses atzīst PTO Ministru konferencē 2001. gada 14. novembrī pieņemtās Deklarācijas par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību nozīmi.

2.       Puses ievēro PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta lēmumu par šā panta 1. punktā minētās deklarācijas 6. punktu un veicina tā īstenošanu.

186. PANTS

Papildu aizsardzības sertifikāts

1.       Puses atzīst, ka zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem, kurus to attiecīgajās teritorijās aizsargā patents, pirms to piedāvāšanas to attiecīgajos tirgos var piemērot administratīvu atļaujas piešķiršanas procedūru. Tās atzīst, ka laikposms, kas paiet no patenta pieteikuma iesniegšanas līdz pirmajai atļaujai laist zāles vai augu aizsardzības līdzekļus attiecīgajā tirgū, kā tie šajā nolūkā definēti iekšējos tiesību aktos, var saīsināt patenta efektīvas aizsardzības laikposmu.

2.       Katra Puse paredz papildus aizsardzības termiņu zālēm vai augu aizsardzības līdzekļiem, ko aizsargā ar patentu un kam piemēro administratīvo atļaujas izsniegšanas procedūru, un šis papildu termiņš ir vienāds ar laikposmu, kas minēts 1. punkta otrajā teikumā, atņemot piecus gadus.

3.       Neatkarīgi no 2. punkta, papildu aizsardzības ilgums nevar pārsniegt piecus gadus.

4.       Attiecībā uz zālēm, kurām veikti pediatriski pētījumi – ar noteikumu, ka šo pētījumu rezultāti ir atspoguļoti zāļu informācijā –, Puses paredz 2. punktā minētā aizsardzības termiņa pagarinājumu par papildus sešiem mēnešiem.

187. PANTS

Zāļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegtu datu aizsardzība[30]

1.       Puses īsteno vispusīgu sistēmu, kas garantē tādu datu konfidencialitāti un neizpaušanu, kuri iesniegti, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, un neatsaukšanos uz tiem.

2.       Katra Puse nodrošina tās tiesību aktos, ka visa informācija, kas iesniegta, lai saņemtu atļauju zāļu piedāvāšanai tirgū, ir konfidenciāla un to neizpaužamu trešām personām, un to aizsargā pret negodīgu komerciālu izmantošanu.

3.       Šajā nolūkā katra Puse vismaz sešus gadus no pirmās atļaujas piešķiršanas dienas vienā no Pusēm neatļauj citiem pieteicējiem tirgot to pašu vai līdzīgu produktu, pamatojoties uz tirdzniecības atļauju, kas piešķirta pieteicējam, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumus, izņemot, ja pieteicējs, kas iesniedzis izmēģinājuma datus vai pētījumu, ir devis piekrišanu. Šajā termiņā izmēģinājuma datus vai pētījumus, ko iesniedz pirmajai atļaujai, neizmantos neviena turpmāka pieteicēja labā, kas vēlas iegūt tirdzniecības atļauju zālēm, izņemot, ja pirmais pieteicējs nepārprotami dod savu piekrišanu.

4.       Šā panta 3. punktā minēto sešu gadu laikposmu pagarina maksimāli līdz septiņiem gadiem, ja pirmajos sešos gados pēc sākotnējās atļaujas saņemšanas atļaujas turētājs iegūst atļauju attiecībā uz vienu vai vairākām jaunām terapeitiskām indikācijām, kuras uzskata par būtiskām klīniskām priekšrocībām salīdzinājumā ar esošajiem terapijas veidiem.

5.       Gruzija apņemas saskaņot savus tiesību aktus par datu aizsardzību attiecībā uz zālēm ar Savienības tiesību aktiem dienā, par kuru pieņems lēmumu Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

188. PANTS

Augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļaujas saņemšanai iesniegto datu aizsardzība

1.       Katra Puse pirms atļaujas izsniegšanas augu aizsardzības līdzekļu laišanai tirgū nosaka drošuma un iedarbīguma prasības.

2.       Katra Puse nodrošina, ka dati, ko pieteicējs iesniedzis pirmo reizi, lai saņemtu augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecības atļauju, tiek aizsargāti pret negodīgu komerciālu izmantošanu un tos savā labā neizmanto neviena cita persona, kas vēlas saņemt tirdzniecības atļauju, ja vien netiek sniegti pierādījumu tam, ka pirmais atļaujas turētājs ir devis nepārprotamu piekrišanu.

3.       Izmēģinājuma vai pētījuma ziņojums, ko pirmo reizi iesniedz tirdzniecības atļaujas saņemšanai, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)       tas ir vajadzīgs atļaujas piešķiršanai vai atļaujas grozīšanai, lai atļautu lietošanu attiecībā uz citu kultūraugu, un

b)      ir apstiprināta tā atbilstība labas laboratoriju prakses vai labas pētījumu prakses principiem.

4.       Datu aizsardzības periods ir vismaz desmit gadi, sākot no dienas, kad attiecīgā Puse izsniegusi pirmo atļauju.

189. PANTS

Augu šķirnes

Puses aizsargā augu šķirņu aizsardzības tiesības saskaņā ar Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības konvenciju un sadarbojas, lai veicinātu un nostiprinātu minētās tiesības.

3. IEDAĻA

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU REALIZĀCIJAS NODROŠINĀŠANA

190. PANTS

Vispārīgi pienākumi

1.       Puses apstiprina savas saistības saskaņā ar TRIPS līgumu un jo īpaši tā III daļu, un paredz šajā iedaļā noteiktos papildpasākumus, procedūras un aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu intelektuālā īpašuma tiesību izpildi[31].

2.       Minētie papildpasākumi, procedūras un aizsardzības līdzekļi ir taisnīgi un atbilstīgi un nav nevajadzīgi sarežģīti vai dārgi, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.

3.       Minētie papildpasākumi un aizsardzības līdzekļi ir arī iedarbīgi, samērīgi un atturoši, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

191. PANTS

Tiesīgie prasītāji

Katra Puse par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS līguma III daļā minēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanu, atzīst:

a)       intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

b)      visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot šīs tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

c)       intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

d)      profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem.

3.1. APAKŠIEDAĻA

CIVILTIESISKĀ TIESĪBAIZSARDZĪBA

192. PANTS

Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

1.       Katra Puse nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no puses, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

2.       Šādi pasākumi var ietvert iespējamo kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un / vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu. Šos pasākumus veic, vajadzības gadījumā neuzklausot otru Pusi, jo īpaši tad, ja kavēšanās var radīt nelabojamu kaitējumu tiesību turētājam vai ja pastāv uzskatāms risks, ka pierādījumi var tikt iznīcināti.      

3.       Ja pasākumus pierādījumu saglabāšanai veic, nesaņemot otras puses atbildi, puses, uz ko minētie pasākumi attiecas, par tiem informē nekavējoties un vēlākais tūlīt pēc pasākumu veikšanas.

193. PANTS

Tiesības uz informāciju

1.       Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, un, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kurām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un / vai cita persona:

a)       par kuru konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komerciālai darbībai raksturīgā daudzumā;

b)      par kuru konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komerciālā mērogā;

c)       par kuru konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās, vai

d)      par kuru konstatēts, ka tā izgatavo, ražo vai izplata kontrafakta preces vai sniedz pakalpojumus, izmantojot informāciju, ko sniegusi jebkura a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona.

2.       Šā panta 1. punktā minētā informācija attiecīgi ietver:

a)       attiecīgo preču vai pakalpojumu izgatavotāju, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu iepriekšējo preču vai pakalpojumu turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus, un

b)      informāciju par izgatavotajiem, saražotajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3.       Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kas

a)       dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b)      reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;

c)       reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d)      paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir ņēmuši dalību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā, vai

e)       reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

194. PANTS

Pagaidu pasākumi

1.       Katra Puse nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var attiecībā uz iespējamo pārkāpēju izdot rīkojumu par pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību turētājam. Rīkojumu par pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var izdot arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

2.       Rīkojumu par pagaidu noregulējumu var arī izdot, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3.       Ja iespējams pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, Puses nodrošina, ka tad, ja prasītājs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Šajā nolūkā kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var izdot rīkojumu par piekļuvi iespējamā pārkāpēja banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentiem.

195. PANTS

Pasākumi, ko veic, pamatojoties uz lēmumu par lietas būtību

1.       Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto zaudējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu vismaz galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, par kurām ir konstatēts, ka tās pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Attiecīgos gadījumos kompetentās tiesu iestādes var arī dot rīkojumu iznīcināt materiālus un darbarīkus, ko galvenokārt izmanto šo preču radīšanā vai ražošanā.

2.       Pušu tiesu iestādēm ir pilnvaras dot rīkojumu veikt minētos pasākumus uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

3.       Katra Puse nodrošina, ka tad, ja pieņemts tiesas nolēmums, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju, kā arī jebkuru starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības, izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu.

4.       Puses var paredzēt, ka attiecīgos gadījumos un pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas šajā pantā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu šajā pantā paredzētos pasākumus, var minētajai vainīgajai personai likt izmaksāt finansiālu kompensāciju cietušajai pusei, ja vainīgā persona ir rīkojusies neapzināti un bez nolaidības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja finansiālas kompensācijas izmaksa šķiet pieņemama.

196. PANTS

Zaudējumu atlīdzība

1.       Katra Puse nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes, saņemot cietušās puses iesniegumu, piespriež pārkāpējam, kas apzināti ir iesaistījies kontrafakta darbībā vai kam ir bijis pamats apzināties, ka minētā darbība ir kontrafakta darbība, izmaksāt tiesību turētājam kompensāciju, kas atbilst pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radītā kaitējuma apmēram. Nosakot kompensācijas apmēru, tiesu iestādes:

a)       ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu, un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori, piemēram, tiesību turētājam pārkāpuma rezultātā radīto morālo kaitējumu, vai

b)      kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos kompensācijas apmēru nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā autoratlīdzībasu vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2.       Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, Puses var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par labu cietušajai pusei atgūt peļņu vai atlīdzināt zaudējumus, kas var būt iepriekš noteikti.

197. PANTS

Tiesu izmaksas

Katra Puse nodrošina, ka pamatotas un samērīgas tiesu izmaksas un citus izdevumus, kas radušies lietā uzvarējušai pusei, parasti sedz lietā zaudējusī pusē, ja vien tas nav pretrunā taisnīguma principiem un neskar iekšējās procesuālajās normās paredzētos izņēmumus.

198. PANTS

Tiesas nolēmumu publicēšana

Katra Puse nodrošina, ka vai nu tiesvedībā par rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumu, vai tiesvedībā par autortiesību pārkāpumu, vai abos gadījumos tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp nolēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļēji.

199. PANTS

Pieņēmums par autortiesībām vai īpašuma tiesībām

Šajā apakšiedaļā paredzēto pasākumu, procedūru un aizsardzības līdzekļu piemērošanas nolūkā:

a)       lai literāra vai mākslas darba autoru, ja vien nav pierādījumu par pretējo, uzskatītu par autoru, kas tādēļ ir arī tiesīgs uzsākt tiesvedību pret iespējamo pārkāpēju, ir pietiekami, ka viņa(-s) vārds ierastā veidā tiek minēts darbā vai uz tā;

b)      noteikumu, kas minēts a) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro blakustiesību turētājiem attiecībā uz to aizsargāto tiesību objektu.

3.2. APAKŠIEDAĻA

CITI NOTEIKUMI

200. PANTS

Pasākumi uz robežas

1.       Neskarot šā nolīguma 75. pantu un XIII pielikumu, šajā pantā noteikti šā nolīguma vispārīgie principi, kas reglamentē intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu, ko veic muitas iestādes, un Pušu muitas iestāžu saistības sadarboties.

2.       Veicot pasākumus uz robežas nolūkā īstenot intelektuālā īpašuma tiesības, Puses nodrošina, ka pasākumi atbilst to saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un TRIPS līgumu.

3.       Šā panta noteikumi par pasākumiem uz robežas ir procesuāli. Tajos ir paredzēti nosacījumi un procedūras muitas dienestu rīcībai gadījumos, kad preces, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, ir pakļautas vai tām vajadzētu būt pakļautām muitas kontrolei. Tie nekādā veidā neietekmē Pušu materiālo tiesību normas, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.

4.       Lai veicinātu intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu īstenošanu, muitas iestādes pieņem vairākas pieejas, lai identificētu sūtījumus ar precēm, attiecībā uz kurām pastāv aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šīs pieejas ietver riska analīzes metodes, kuru pamatā ir, inter alia, informācija, ko sniedz tiesību turētāji, savāktie izlūkdati un kravu pārbaudes.

5.       Puses vienojas efektīvi īstenot TRIPS līguma 69. pantu attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ar precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības. Šajā nolūkā Puses to muitas iestādēs izveido kontaktpunktus un paziņo par tie,m un ir gatava apmainīties ar datiem un informāciju par šādu preču tirdzniecību, kas skar abas Puses. Tās jo īpaši veicina informācijas apmaiņu un sadarbību starp muitas iestādēm attiecībā uz tirdzniecību ar viltotu preču zīmju izstrādājumiem un pirātiskām autortiesību precēm. Neskarot šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās, muitas iestādes attiecīgā gadījumā apmainās ar šādu informāciju ātri un pienācīgi ievērojot Pušu tiesību aktus datu aizsardzības jomā.

6.       Katras Puses muitas iestādes pēc pieprasījuma vai pēc savas ierosmes sadarbojas, lai sniegtu attiecīgo pieejamo informāciju otras Puses muitas iestādēm jo īpaši par preču tranzītu caur kādas Puses teritoriju, kas paredzētas otrai Pusei vai kuru izcelsme ir otrā Pusē).

7.       Komiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, pieņem nepieciešamos praktiskos pasākumus attiecībā uz šajā pantā minēto datu un informācijas apmaiņu.

8.       Šā nolīguma II protokolu par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās piemēro intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, neskarot sadarbības formas, kas izriet no šā panta 5. līdz 7. punkta piemērošanas.

9.       Komiteja, kas minēta šā nolīguma 74. pantā, darbojas kā atbildīgā komiteja, lai nodrošinātu šā panta pareizu darbību un īstenošanu.

201. PANTS

Rīcības kodeksi

Puses veicina:

a)       rīcības kodeksu izstrādi, ko veic tirdzniecības vai profesionālas asociācijas vai organizācijas, un kuru mērķis ir uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību izpildi;

b)      rīcības kodeksu projektu iesniegšanu to attiecīgajām kompetentajām iestādēm un minēto iesniegto rīcības kodeksu izvērtēšanu.

202. PANTS

Sadarbība

1.       Puses vienojas sadarboties, lai atbalstītu to saistību un pienākumu izpildi, ko tās uzņēmušās saskaņā ar šo nodaļu.

2.       Sadarbības jomas ietver šādas darbības, bet ne tikai:

a)       informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību tiesisko regulējumu un attiecīgajiem tiesību aizsardzības un izpildes noteikumiem, pieredzes apmaiņa par panākto likumdošanas progresu minētajās jomās,

b)      pieredzes un informācijas apmaiņa par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību,

c)       pieredzes apmaiņa par izpildi muitas, policijas, administratīvo un tiesu iestāžu centrālajā līmenī un līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, sadarbība, tostarp sadarbība ar citām valstīm, lai novērstu viltotu preču eksportu,

d)      darbības spēju palielināšana, personāla apmaiņa un mācības,

e)       informācijas par intelektuālā īpašuma tiesībām popularizēšana un izplatīšana, tostarp arī darījumu aprindās un pilsoniskajā sabiedrībā, patērētāju un tiesību turētāju informētība,

f)       iestāžu sadarbības veicināšana, piemēram, starp intelektuālā īpašuma aizsardzības iestādēm,

g)      aktīva sabiedrības informētības un izglītotības uzlabošana par intelektuālā īpašuma tiesību politiku: izstrādāt efektīvas stratēģijas, lai noteiktu galveno mērķauditoriju, un veidot informēšanas programmas, lai palielinātu patērētāju un plašsaziņas līdzekļu informētību par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ietekmi, tostarp par draudiem veselībai un drošībai un saistību ar organizēto noziedzību.

10. NODAĻA

KONKURENCE

203. PANTS

Principi

Puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta darījumdarbības prakse un valsts iejaukšanās (tostarp subsīdiju veidā) potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija.

204. PANTS

Tiesību akti pretmonopola un apvienošanās politikas jomā un to īstenošana

1.       Katra Puse savā teritorijā nodrošina visaptverošus konkurences tiesību aktus, kas efektīvi vērsti pret konkurenci kropļojošiem līgumiem, saskaņotām darbībām un konkurenci kropļojošu vienpusēju tādu uzņēmumu rīcību, kam ir dominējoša ietekme tirgū, un kas nodrošina uzņēmumu apvienošanās efektīvu kontroli, lai novērstu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2.       Katrai Pusei ir iestāde, kas atbildīga par 1. punktā minēto konkurences tiesību aktu īstenošanu, un tai ir pienācīgs nodrošinājums šā uzdevuma veikšanai.

3.       Puses atzīst, cik liela nozīme ir to attiecīgo konkurences tiesību aktu pārredzamai un nediskriminējošai piemērošanai, ievērojot procesuālā taisnīguma un iesaistīto uzņēmumu aizstāvības tiesību principus.

205. PANTS

Valsts monopoli, valsts uzņēmumi un uzņēmumi, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības

1.       Šīs nodaļas noteikumi neliedz Pusēm noteikt vai saglabāt valsts monopolu, valsts uzņēmumu vai piešķirt uzņēmumiem īpašas vai ekskluzīvas tiesības saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

2.       Attiecībā uz komerciāla rakstura valsts monopolu, valsts uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, katra Puse nodrošina, ka uz šādiem uzņēmumiem attiecas 204. panta 1. punktā minētie konkurences tiesību akti, ciktāl minēto tiesību aktu piemērošana juridiski vai faktiski nerada šķēršļus attiecīgajiem uzņēmumiem veikt tiem uzticētos konkrētos sabiedriskas nozīmes uzdevumus.

206. PANTS

Subsīdijas

1.       Šajā pantā "subsīdija" ir pasākums, kas atbilst SKP vienošanās 1. pantam neatkarīgi no tā, vai tas ir piešķirts saistībā ar preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, un kas ir īpašs minētās vienošanās 2. panta nozīmē.

2.       Katra Puse nodrošina pārredzamību subsīdiju piešķiršanas jomā. Šim nolūkam katra Puse reizi divos gados ziņo otrai Pusei par juridisko pamatu, veidu, summu vai budžetu un, ja iespējams, piešķirto subsīdiju saņēmēju tās valdības vai valsts struktūra saistībā ar preču ražošanu. Šādu ziņojumu uzskata par iesniegtu, ja katra Puse ir sniegusi attiecīgo informāciju publiski pieejamā tīmekļa vietnē.

3.       Pēc vienas Puses lūguma otra Puse savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par konkrētām subsīdijām, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.

207. PANTS

Strīdu izšķiršana

Noteikumi par strīdu izšķiršanas mehānismu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana) neattiecas uz šā nolīguma 203. līdz 205. pantu.

208. PANTS

Attiecības ar PTO

Šīs nodaļas noteikumi neskar Puses tiesības un saistības saskaņā ar PTO nolīgumu, jo īpaši SKP vienošanos un Vienošanos par strīdu izšķiršanu (DSU).

209. PANTS

Konfidencialitāte

Apmainoties ar informāciju saskaņā ar šo nodaļu, Puses ņem vērā ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar profesionālās un darījumu slepenības prasībām to attiecīgajās jurisdikcijās.

11. NODAĻA

ENERĢĒTIKA SAISTĪBĀ AR TIRDZNIECĪBU

210. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1.       "enerģijas preces" ir jēlnafta (HS kods 27.09), dabasgāze (HS kods 27.11) un elektroenerģija (HS kods 27.16);

2.       "enerģijas transporta iekārtas" ir dabasgāzes augstspiediena pārvades cauruļvadi; augstsprieguma elektroenerģijas pārvades tīkli un līnijas, tostarp starpsavienojumi, ko izmanto, lai savienotu dažādus gāzes vai elektroenerģijas pārvades tīklus; jēlnaftas pārvades cauruļvadi, dzelzceļš un citas stacionārās iekārtas, ko izmanto energoproduktu tranzītam;

3.       "tranzīts" ir energoproduktu pārvadāšana, šķērsojot kādas Puses teritoriju, veicot vai neveicot pārkraušanu, uzglabāšanu noliktavā, kravas sadalīšanu vai transporta veida maiņu, ja šāda šķērsošana ir tikai daļa no visa pārvadājuma, kas sākas un beidzas ārpus tās Puses robežām, kuras teritoriju šķērso transports;

4.       "neatļauta piesavināšanās " ir jebkāda veida darbība, kas veido nelikumīgu energoproduktu piesavināšanos no enerģijas transporta iekārtām.

211. PANTS

Tranzīts

Puses nodrošina tranzītu, kas atbilst to starptautiskajām saistībām saskaņā ar VVTT 1994 un Enerģētikas hartas nolīguma noteikumiem.

212. PANTS

Tranzītā esošu preču neatļauta piesavināšanās

Katra Puse veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu un vērstos pret tādu eneroproduktu neatļautu piesavināšanos, kas tranzītā šķērso tās teritoriju, ko veic jebkura vienība, kura atrodas minētās Puses kontrolē vai jurisdikcijā.

213. PANTS

Nepārtraukts tranzīts

1.       Puse nepārtrauc un citādi neiejaucas energoproduktu tranzītā caur tās teritoriju, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai cita iejaukšanās ir konkrēti paredzēta līgumā vai citā vienošanās, kas reglamentē šādu tranzītu, vai ja enerģijas transporta iekārtu darbības turpināšana, neveicot tūlītēju koriģējošu darbību, rada nepamatotus draudus sabiedrības drošībai, kultūras mantojumam, veselībai, drošībai vai videi, ar nosacījumu, ka šāda koriģējoša darbība nav veikta veidā, kas radītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju vai slēptus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus.

2.       Strīda gadījumā par jebkuru jautājumu, kas saistīts ar Pusēm vai vienu vai vairākām vienībām, kas atrodas kādas Puses kontrolē vai jurisdikcijā, tostarp valsts tirdzniecības uzņēmumu, Puse, caur kuras teritoriju notiek energoproduktu tranzīts, nepārtrauc un nesamazina, kā arī neļauj tās kontrolē vai jurisdikcijā esošai vienībai pārtraukt vai samazināt šādu tranzītu, izņemot 1. punktā minētajos apstākļos, pirms ir pabeigta strīdu atrisināšanas procedūra saskaņā ar konkrēto līgumu vai ārkārtas procedūra saskaņā ar šā nolīguma XVIII pielikumu vai IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana).

3.       Puse nav atbildīga par tranzīta pārtraukšanu vai samazinājumu saskaņā ar šo pantu, ja minētā Puse nespēj piegādāt energoproduktus vai nodrošināt to tranzītu kādas trešās valsts vai trešās valsts kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības darbību rezultātā.

214. PANTS

Tranzīta pienākums operatoriem

Katra Puse nodrošina, ka enerģijas transporta iekārtu operatori veic nepieciešamos pasākumus, lai:

a)       mazinātu tranzīta nejauša pārtraukuma vai samazināšanās risku;

b)      ātri atjaunotu šāda tranzīta normālu darbību, ja tas bijis nejauši pārtraukts vai samazināts.

215. PANTS

Regulatīvās iestādes

1.       Katra Puse izraugās neatkarīgas regulatīvās iestādes, kas tiesīgas regulēt gāzes un elektroenerģijas tirgus. Šīs regulatīvās iestādes ir juridiski nošķirtas un funkcionāli neatkarīgas no citiem publiskiem vai privātiem uzņēmumiem, tirgus dalībniekiem vai operatoriem.

2.       Regulatīvās iestādes lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

3.       Ekonomikas dalībniekam, kuru skar regulatīvās iestādes lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc būtības nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

216. PANTS

Tirgu organizācija

1.       Puses nodrošina, ka enerģijas tirgi darbojas ar mērķi panākt konkurējošus, drošus un no vides viedokļa ilgtspējīgus apstākļus un nav diskriminējoši pret uzņēmumiem attiecībā uz to tiesībām vai pienākumiem.

2.       Neatkarīgi no 1. punkta, Puse vispārējās tautsaimnieciskas nozīmes interesēs var uzlikt uzņēmumiem saistības, kas var attiekties uz drošību, tostarp apgādes drošību; piegāžu regularitāti, kvalitāti un cenu; un vides aizsardzību, tostarp energoefektivitāti, atjaunojamiem energoresursiem un klimata aizsardzību. Šādas saistības ir skaidri definētas, pārredzamas, samērīgas un pārbaudāmas.

3.       Ja Puse regulē cenu, par kuru iekšzemes tirgū pārdod gāzi un elektrību, minētā Puse nodrošina, ka regulētās cenas aprēķina metodoloģija tiek publicēta pirms regulētās cenas stāšanās spēkā.

217. PANTS

Piekļuve enerģijas transporta iekārtām

1.       Katra Puse savā teritorijā nodrošina tādas sistēmas ieviešanu, kas trešām personām dod piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un sašķidrinātās dabasgāzes un uzglabāšanas iekārtām un ko piemēro visiem lietotājiem pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā.

2.       Katra Puse nodrošina, ka tarifi par piekļuvi enerģijas transporta iekārtām un visi pārējie nosacījumi attiecībā uz piekļuvi enerģijas transporta iekārtām ir objektīvi, pamatoti, pārredzamai un nediskriminējoši attiecībā uz energoprodukta izcelsmi, īpašnieku vai galamērķi.

3.       Katra Puse nodrošina, ka visas tehniskās un nolīgtās jaudas – gan fiziskās, gan virtuālās –, tiek sadalītas, izmantojot pārredzamus un nediskriminējošu kritērijus un procedūras.

4.       Gadījumos, kad sniegts atteikums piešķirt piekļuvi trešām personām, ievērojot tiesisko aizsardzību, Puses nodrošina, ka pēc pieprasījuma enerģijas transporta iekārtu operatori sniedz pienācīgi pamatotu paskaidrojumu pieprasījuma iesniedzējai Pusei.

5.       Puse var izņēmuma kārtā atkāpties no 1. līdz 4. punkta noteikumiem atbilstoši objektīviem kritērijiem, kas noteikti tās tiesību aktos. Jo īpaši Puse var savos tiesību aktos paredzēt iespēju atsevišķos gadījumos uz noteiktu laikposmu piešķirt atbrīvojumu no noteikumiem par trešo personu piekļuvi attiecībā uz jaunām nozīmīgām enerģijas transporta iekārtām.

218. PANTS[32]

Saistība ar Enerģētikas kopienas līgumu

1.       Ja rodas kolīzija starp šīs nodaļas noteikumiem un Enerģētikas kopienas līguma noteikumiem vai ES tiesību aktu noteikumiem, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, Enerģētikas kopienas līguma vai ES tiesību aktu noteikumi, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu, šādas kolīzijas ietvaros prevalē.

2.       Īstenojot šo nodaļu, priekšroku dod tādu tiesību aktu vai citu aktu pieņemšanai, kas ir saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu vai pamatojas uz Savienībā piemērojamajiem tiesību aktiem. Ja rodas strīdi par šo nodaļu, prezumē, ka tiesību akti vai citi akti, kas atbilst šiem kritērijiem, atbilst arī šai nodaļai. Izvērtējot, vai tiesību akti vai citi akti atbilst šiem kritērijiem, ņem vērā visus atbilstīgus lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Enerģētikas kopienas līguma 91. pantu.

12. NODAĻA

PĀRREDZAMĪBA

219. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā:

1.       "vispārēji piemērojams pasākums" nozīmē likumus, noteikumus, tiesu nolēmumus, procedūras un administratīvos nolēmumus, kas var ietekmēt jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tas neietver pasākumus, kas adresēti konkrētai personai vai personu grupai;

2.       "ieinteresētā persona" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā un ko var tieši skart vispārēji piemērojams pasākums.

220. PANTS

Mērķis

Atzīstot ietekmi, kāda normatīvajai videi var būt uz tirdzniecību un ieguldījumiem starp Pusēm, Puses nodrošina uzņēmējiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem, paredzamu normatīvo vidi un efektīvas procedūras, pienācīgi ņemot vērā juridiskās noteiktības un proporcionalitātes prasības.

221. PANTS

Publicēšana

1.       Katra Puse nodrošina, ka vispārēji piemērojami pasākumi

a)       ir nekavējoties un viegli pieejami, izmantojot oficiāli noteiktus saziņas līdzekļus, un, ja tas ir lietderīgi, elektroniskos saziņas līdzekļus, tādā veidā, lai jebkura persona varētu ar tiem iepazīties;

b)      sniedz skaidrojumu par šādu pasākumu mērķi un pamatojumu un

c)       nodrošina pietiekami daudz laika starp šādu pasākumu publicēšanu un stāšanos spēkā, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, tostarp drošības vai ārkārtas situācijas apsvērumu dēļ.

2.       Katra Puse:

a)       cenšas pietiekami savlaicīgi darīt sabiedrībai pieejamus visus priekšlikumus par vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai to grozījumiem, tostarp skaidrojumu par šāda priekšlikuma mērķi un pamatojumu;

b)      nodrošina pienācīgas iespējas ieinteresētajām personām iesniegt atsauksmes par šādu priekšlikumu, jo īpaši paredzot pietiekami daudz laika šādu iespēju izmantošanai, un

c)       cenšas ņemt vērā ieinteresēto personu atsauksmes par šādiem priekšlikumiem.

222. PANTS

Informācijas pieprasījumi un kontaktpunkti

1.       Lai atvieglotu saziņu starp Pusēm par jebkuru jautājumu, uz ko attiecas šā nolīguma IV sadaļa (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), katra Puse nozīmē kontaktpunktu, kas darbojas kā koordinators.

2.       Katra Puse izveido vai nodrošina atbilstīgus mehānismus, lai sniegtu atbildes uz jebkuru personu informācijas pieprasījumiem par ierosinātiem vai spēkā esošiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem un to labojumiem. Atbildes uz informācijas pieprasījumiem var sniegt ar kontaktpunktu starpniecību, kas izveidoti saskaņā ar šo 1. punktu, vai izmantojot citus atbilstošus mehānismus.

3.       Puses atzīst, ka jebkura 2. punktā paredzētā atbilde var nebūt galīga vai juridiski saistoša, bet izmantojama tikai informatīvos nolūkos, ja vien Pušu attiecīgajos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

4.       Puse pēc otras Puses pieprasījuma savlaicīgi sniedz informāciju un atbild uz jautājumiem par visiem spēkā esošiem vai ierosinātiem vispārēji piemērojamiem pasākumiem vai priekšlikumiem par vispārēji piemērojamu pasākumu pieņemšanu vai grozīšanu, kas – pēc pieprasījuma iesniedzējas Puses domām – varētu ietekmēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) darbību, neatkarīgi no tā, vai pieprasījuma iesniedzējai Pusei iepriekš ir paziņots par attiecīgo pasākumu.

223. PANTS

Vispārēji piemērojamu pasākumu pārvaldība

1.       Katra Puse visus vispārēji piemērojamus pasākumus pārvalda objektīvi, taisnīgi un saprātīgi.

2.       Lai to panāktu, katra Puse, piemērojot šos pasākumus konkrētām otras Puses personām, precēm vai pakalpojumiem konkrētās lietās:

a)       cenšas ieinteresētajām personām, kuras tieši skar administratīva tiesvedība, saskaņā ar savām procedūrām savlaicīgi paziņot par tiesvedības sākšanu, tostarp sniegt tiesvedības būtības aprakstu, tiesisko pamatojumu, saskaņā ar kuru tiesvedība tiek uzsākta, un ar domstarpībām saistīto jautājumu vispārīgu aprakstu;

b)      nodrošina šādām ieinteresētām personām pienācīgu iespēju iesniegt faktus un argumentus, kas pamato to nostāju, pirms galīgās administratīvās rīcības veikšanas, ja to pieļauj termiņš, procedūras veids un sabiedrības intereses, un

c)       nodrošina, ka tās procedūras ir balstītas uz tās tiesību aktiem un tiek veiktas saskaņā ar tiem.

224. PANTS

Pārskatīšana un pārsūdzēšana

1.       Katra Puse izveido vai nodrošina tiesu iestādes, šķīrējtiesas vai administratīvās tiesas vai procedūras, lai ātri pārskatītu un attiecīgos gadījumos koriģētu administratīvu rīcību attiecībā uz šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) jautājumiem. Šādas tiesu iestādes vai procedūras ir objektīvas un neatkarīgas no iestādes vai amatpersonas, kurai uzticēta administratīvā izpilde, un par to atbildīgās personas nav pēc būtības ieinteresētas lietas iznākumā.

2.       Katra Puse nodrošina, ka šādās tiesu iestādēs vai procedūrās tiesvedībā iesaistītajām pusēm ir nodrošinātas tiesības uz:

a)       pienācīgu iespēju atbalstīt vai aizsargāt savu attiecīgo nostāju un

b)      lēmumu, kas balstīts uz pierādījumiem un iesniegtajiem dokumentiem vai, ja to pieprasa Pušu tiesību akti, dokumentiem, ko apkopojusi administratīvā iestāde.

3.       Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgi tās tiesību aktos paredzētām pārsūdzēšanas vai turpmākas pārskatīšanas procedūrām šādu lēmumu īsteno un savā darbībā ņem vērā birojs vai iestāde saistībā ar attiecīgo administratīvo rīcību.

225. PANTS

Regulējuma kvalitāte un efektivitāte un laba administratīvā prakse

1.       Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu regulējuma kvalitāti un efektivitāti, tostarp veicot informācijas un labākās prakses apmaiņu saistībā ar to attiecīgajiem regulējuma politikas virzieniem un regulējuma ietekmes izvērtējumiem.

2.       Puses atzīst to, cik svarīga ir labas administratīvās prakses principi[33], un vienojas sadarboties šādu principu veicināšanā, tostarp apmainoties ar informāciju un labāko praksi.

226. PANTS

Īpaši noteikumi

Šīs nodaļas noteikumus piemēro, neskarot jebkādus īpašos noteikumus par pārredzamību, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) citās nodaļās.

13. NODAĻA

TIRDZNIECĪBA UN ILGTSPĒJĪGA ATTĪSTĪBA

227. PANTS

Konteksts un mērķi

1.       Puses atsaucas uz rīcības plānu "Agenda 21", ko 1992. gadā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Konference par vidi un attīstību, Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, 2002. gadā Johannesburgā pieņemto ilgtspējīgas attīstības īstenošanas plānu[34], ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru 2006. gada deklarāciju par pilnu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu, SDO 2008. gada Deklarāciju par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai. Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, kas sekmētu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanu, esošo un nākotnes paaudžu labklājību, un nodrošināt, ka šis mērķis tiek iekļauts un atspoguļots visos to tirdzniecības attiecību līmeņos.

2.       Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos īstenot ilgtspējīgu attīstību un atzīst, ka ekonomikas attīstība, sociālā attīstība un vides aizsardzība ir savstarpēji saistītas un cita citu papildinošas pamatjomas. Tās uzsver priekšrocības, ko rada pieeja ar tirdzniecību saistītus nodarbinātības un vides jautājumus izskatīt kā daļu no globālās pieejas tirdzniecībai un ilgtspējīgai attīstībai.

228. PANTS

Regulējuma tiesības un aizsardzības līmeņi

1.       Puses savstarpēji atzīst katras Puses tiesības noteikt to ilgtspējīgas attīstības politiku un prioritātes, noteikt to iekšējo vides un darba aizsardzības līmeni un pieņemt vai grozīt to attiecīgos tiesību aktus un politikas virzienus saskaņā ar Pušu apņemšanos ievērot starptautiski atzītus standartus un nolīgumus, kas minēti šā nolīguma 229. un 230. pantā.

2.       Šajā sakarā katra Puse dara visu iespējamo, lai savos tiesību aktos un politikas virzienos nodrošinātu un veicinātu vides un darbinieku aizsardzības augstā līmenī un cenšas turpināt uzlabot tiesību aktus un politiku un attiecīgos aizsardzības līmeņus.

229. PANTS

Daudzpusēji darba standarti un nolīgumi

1.       Puses atzīst pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem par pamatelementiem globalizācijas pārvaldībai un atkārtoti apstiprina savu apņemšanos turpināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai veicinātu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbu visiem. Šajā sakarā Puses apņemas apspriesties un sadarboties abpusēji interesējošos ar tirdzniecību saistītos nodarbinātības jautājumos.

2.       Atbilstoši saistībām, ko tās uzņēmušās kā dalībnieces SDO un Starptautiskās Darba konferences 86. sesijā 1998. gadā pieņemtās SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās turpmākajā izpildē, Puses apņemas ievērot, veicināt un īstenot savos tiesību aktos un praksē un visā to teritorijā starptautiski atzītos darba pamatstandartus, kā tie ietverti SDO pamatkonvencijās, un jo īpaši:

a)       biedrošanās brīvību un tiesību uz koplīguma slēgšanu efektīva atzīšanu;

b)      jebkāda piespiedu un obligātā darba izskaušanu;

c)       bērnu darba faktisku atcelšanu un

d)      diskriminācijas izskaušanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

3.       Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos efektīvi īstenot savos tiesību aktos un praksē pamatkonvencijas, prioritārās konvencijas un citas SDO konvencijas, ko attiecīgi ratificējušas Gruzija un dalībvalstis.

4.       Puses apsvērs arī pārējo prioritāro konvenciju, kā arī citu konvenciju, ko SDO ir atzinusi par "mūsdienīgām", ratifikāciju. Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un norisēm šajā jomā.

5.       Puses atzīst, ka uz darba pamatprincipu un tiesību pārkāpumiem nevar atsaukties un tos nevar izmantot citādi, lai gūtu likumīgas salīdzinošas priekšrocības, un ka darba standartus nevar izmantot tirdzniecības protekcionisma nolūkā.

230. PANTS

Daudzpusēja vides pārvaldība un nolīgumi

1.       Puses atzīst daudzpusējas vides pārvaldības un nolīgumu nozīmi, starptautiskajai kopienai risinot globālas vai reģionālas vides problēmas, un uzsver nepieciešamību uzlabot abpusēju atbalstu starp tirdzniecības un vides politiku. Šajā sakarā Puses apņemas atbilstoši apspriesties un sadarboties sarunās par ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem un par citiem abpusēji interesējošiem ar tirdzniecību saistītiem vides jautājumiem.

2.       Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos to tiesību aktos un praksē efektīvi īstenot daudzpusējus vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

3.       Puses regulāri apmainās ar informāciju par aktuālo situāciju un progresu attiecībā uz ratificēšanu no daudzpusējo vides nolīgumu vai grozījumu šādos nolīgumos ratifikāciju.

4.       Puses atkārtoti apstiprina savu apņemšanos sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tās Kioto Protokola galveno mērķi. Tās apņemas sadarboties, izstrādājot turpmāko starptautisko klimata pārmaiņu regulējumu saskaņā ar UNFCCC un ar to saistītos nolīgumus un lēmumus.

5.       Šis nolīgums neliedz Pusēm pieņemt vai nodrošināt pasākumus, lai īstenotu daudzpusējos vides nolīgumus, kuru līgumslēdzējas puses tās ir, ar nosacījumu, ka šādus pasākumus nepiemēro veidā, kas varētu izvērsties par patvaļīgu vai neattaisnotu diskrimināciju Pušu starpā vai par slēptu tirdzniecības ierobežojumu.

231. PANTS

Ilgtspējīgu attīstību veicinoša tirdzniecība un ieguldījumi

Puses atkārtoti apstiprina apņemšanos palielināt tirdzniecības lomu ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanā ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Attiecīgi

a)       Puses atzīst, ka darba pamatstandartiem un pienācīgas kvalitātes darbam ir labvēlīga ietekme uz ekonomikas efektivitāti, jaunradi un ražīgumu, un tās cenšas panākt lielāku politisko saskaņotību starp tirdzniecības politiku, no vienas puses, un nodarbinātības politiku, no otras puses;

b)      Puses cenšas veicināt un sekmēt tirdzniecību un ieguldījumus vides preču un pakalpojumu jomā, tostarp mazinot saistītos ārpustarifa šķēršļus;

c)       Puses cenšas veicināt, ka tiek atcelti šķēršļi tirdzniecībai vai ieguldījumiem attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir īpaši svarīgi klimata pārmaiņu mazināšanai, piemēram, ilgtspējīgi atjaunojamie energoresursi un energoefektīvi ražojumi un pakalpojumi. Tas var ietvert atbilstošu tehnoloģiju un standartu ieviešanu, kas atbilst vides un ekonomiskajām vajadzībām un mazina tehniskus šķēršļus tirdzniecībai;

d)      Puses vienojas veicināt preču tirdzniecību, kuras palīdz uzlabot sociālos apstākļus un videi draudzīgu praksi, tostarp preču, uz kurām attiecas brīvprātīgās ilgtspējas nodrošināšanas shēmas, piemēram, godīgas un ētiskas tirdzniecības shēmas un ekomarķējumi;

e)       Puses vienojas veicināt korporatīvo sociālo atbildību, tostarp apmainoties ar informāciju un labāko praksi. Šajā saistībā Puses atsaucas uz attiecīgajiem starptautiski atzītajiem principiem un vadlīnijām, jo īpaši ESAO Pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem.

232. PANTS

Bioloģiskā daudzveidība

1.       Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, kas ir pamatelements ilgtspējīgas attīstības panākšanā, un atkārtoti apstiprina apņemšanos nodrošināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību un citiem attiecīgajiem starptautiskajiem instrumentiem, kuru līgumslēdzējas puses tās ir.

2.       Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)       veicināt ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecību, kas iegūti, ilgtspējīgi izmantojot bioloģiskos resursus, un sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

b)      apmainīties ar informāciju par darbībām ar dabas resursiem saistītu produktu tirdzniecībā, kuru mērķis ir apturēt bioloģiskās daudzveidības zudumus un mazināt spiedienu, kam pakļauta bioloģiskā daudzveidība, un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

c)       veicināt sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES), ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

d)      sadarboties reģionālā un globālā līmenī ar mērķi veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu dabīgās vai lauksaimniecības ekosistēmās, tostarp apdraudēto sugu, to biotopu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu; atjaunot ekosistēmas un likvidēt vai samazināt negatīvo ietekmi uz vidi, kas rodas, izmantojot dzīvos vai nedzīvos dabas resursus vai ekosistēmas.

233. PANTS

Ilgtspējīga mežu apsaimniekošana un mežsaimniecības produktu tirdzniecība

1.       Puses atzīst to, cik svarīgi ir nodrošināt mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu un mežu devumu pušu ekonomisko, vides un sociālos mērķu sasniegšanā.

2.       Šajā nolūkā Puses apņemas:

a)       veicināt tādu mežsaimniecības produktu tirdzniecību, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos saskaņā ar ieguves valsts tiesību aktiem, šim nolūkam varētu izmantot arī divpusējus vai reģionālus nolīgumus;

b)      apmainīties ar informāciju par pasākumiem, lai veicinātu tādas koksnes un koksnes izstrādājumu patēriņu, kas iegūti ilgtspējīgi apsaimniekotos mežos, un, ja nepieciešams, sadarbojas šādu pasākumu izstrādē;

c)       pieņemt pasākumus, lai veicinātu mežu saglabāšanu un apkarotu nelikumīgu mežizstrādi un ar to saistīto tirdzniecību, tostarp attiecīga gadījumā – pasākumus pret trešām valstīm;

d)      apmainīties ar informāciju par darbībām mežu apsaimniekošanas uzlabošanai un vajadzības gadījumā sadarboties, lai nodrošinātu Pušu īstenotās politikas, kas vērsta uz nelikumīgi iegūtas koksnes un koksnes izstrādājumu izslēgšanu no tirdzniecības plūsmām, abpusēju atbalstu un palielinātu tās ietekmi;

e)       veicināt koku sugu iekļaušanu sarakstā saskaņā ar CITES, ja tiek uzskatīts, ka minēto sugu saglabāšana ir apdraudēta, un

f)       sadarboties reģionālā un pasaules līmenī ar mērķi veicināt meža platību saglabāšanu un visu veidu mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

234. PANTS

Zivju produktu tirdzniecība

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt zivju krājumu atbildīgu pārvaldību ilgtspējīgā veidā, kā arī veicināt labu tirdzniecības pārvaldību, Puses apņemas:

a)       veicināt labāko praksi zivsaimniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieeju;

b)      pieņemt efektīvus pasākumus zvejas darbību uzraudzībai un kontrolei;

c)       ievērot pasākumus jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanai ilgtermiņā un ilgtspējīgai izmantošanai, kā definēts galvenajos ANO un FAO instrumentos, kas attiecas uz šiem jautājumiem;

d)      sekmēt koordinētu datu vākšanas sistēmu un zinātnisko sadarbību starp Pusēm, lai uzlabotu aktuālos zinātniskos ieteikumus zivsaimniecības pārvaldībai;

e)       īstenot iespējami plašu sadarbību ar attiecīgajām reģionālajām zivsaimniecības pārvaldības organizācijām un šo organizāciju ietvaros, un

f)       sadarboties cīņā pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju un ar zveju saistītām darbībām, īstenojot visaptverošus, efektīvus un pārredzamus pasākumus. Puses arī īsteno politiku un pasākumus, lai izslēgtu NNN zvejas produktus no tirdzniecības plūsmām un nepieļautu to nonākšanu Pušu tirgos.

235. PANTS

Aizsardzības līmeņa uzturēšana

1.       Puses atzīst, ka ir neatbilstoši veicināt tirdzniecību vai ieguldījumus, pazeminot aizsardzības līmeņus, kas paredzēti iekšējos vides vai darba tiesību aktos.

2.       Puse neatsakās un neatkāpjas, un nepiedāvā atteikties vai atkāpties no savām vides vai darba tiesībām, tādējādi savā teritorijā veicinot tirdzniecību vai uzņēmējdarbības veikšanu, iegāžu veikšanu, ieguldītāja ieguldījuma paplašināšanu vai saglabāšanu.

3.       Puse, veicot ilglaicīgas vai regulāras darbības vai neveicot tās, faktiski īsteno savus vides aizsardzības un darba tiesību aktus, veicinot tirdzniecību vai ieguldījumus.

236. PANTS

Zinātniskā informācija

Sagatavojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, Puses ņem vērā pieejamo zinātnisko un tehnisko informāciju un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, ja tādi ir. Šajā sakarā Puses var izmantot arī uz piesardzības principu.

237. PANTS

Pārredzamība

Katra Puse saskaņā ar tās iekšējiem tiesību aktiem un šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 12. nodaļu (Pārredzamība) nodrošina, ka visus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vides vai darba apstākļus, kas var ietekmēt tirdzniecību vai ieguldījumus, tiek izstrādāti, ieviesti un īstenoti pārredzami, savlaicīgi paziņojot par to un veicot sabiedrisko apspriešanu, kā arī atbilstoši un savlaicīgi paziņojot par to nevalstiskā sektora iesaistītajiem dalībniekiem un apspriežoties ar tiem.

238. PANTS

Ietekmes uz ilgtspējību pārskatīšana

Puses apņemas pārskatīt, uzraudzīt un novērtēt šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īstenošanas ietekmi uz ilgtspējīgu attīstību, paredzot attiecīgus līdzdalības procesus un iestādes, kā arī procesus un iestādes, kas izveidoti saskaņā ar šo nolīgumu, piemēram, veicot ar tirdzniecību saistītus ietekmes uz ilgtspēju novērtējumus.

239. PANTS

Sadarbība tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā

Puses atzīst to, cik svarīgi ir strādāt kopā ar tirdzniecību saistītu aspektu jomā attiecībā uz vides un nodarbinātības politiku, lai sasniegtu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) mērķus. Puses, inter alia, var sadarboties šādās jomās:

a)       nodarbinātības vai vides aspekti tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības jomā starptautiskos forumos, tostarp jo īpaši PTO un SDO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmā un daudzpusējos vides nolīgumos;

b)      metodoloģijas un indikatori ar tirdzniecību saistītiem ietekmes uz ilgtspēju novērtējumiem;

c)       noteikumu, normu un standartu nodarbinātības un vides jomā ietekme uz tirdzniecību, kā arī tirdzniecības un ieguldījumu noteikumu ietekme uz tiesību aktiem nodarbinātības un vides jomā, tostarp regulējuma un politikas attīstību nodarbinātības un vides jomā;

d)      šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pozitīvā un negatīvā ietekme uz ilgtspējīgu attīstību un iespējām to pastiprināt, šādas ietekmes novēršanas vai mazināšanas iespējas, attiecīgi ņemot vērā arī ilgtspējas ietekmes novērtējumus, ko veikusi kāda no Pusēm vai abas Puses;

e)       viedokļu un labākās prakses apmaiņa, lai veicinātu pamatkonvenciju, prioritāro konvenciju un citu SDO konvenciju un daudzpusējo vides nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu tirdzniecības kontekstā;

f)       privāto un valsts sertifikācijas shēmu, izsekojamības un marķēšanas shēmu, tostarp ekomarķējumu veicināšana;

g)      uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana, piemēram, veicot darbības saistībā ar izpratnes veicināšanu, starptautiski atzītu pamatnostādņu un principu īstenošanu un izplatīšanu;

h)      ar tirdzniecību saistīti aspekti SDO pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programmā, tostarp saikne starp tirdzniecību un pilnīgu un ražīgu nodarbinātību, darba tirgus pielāgojumiem, darba pamatstandartiem, darba statistiku, cilvēkresursu attīstību un mūžizglītību, sociālo aizsardzību un sociālo iekļaušanu, sociālo dialogu un dzimumu līdztiesību;

i)       daudzpusējo vides nolīgumu ar tirdzniecību saistītie aspekti, tostarp muitas sadarbība;

j)       ar tirdzniecību saistīti aspekti pašreizējā un turpmākajā starptautiskajā klimata pārmaiņu režīmā, tostarp iespējas veicināt zema oglekļa satura tehnoloģijas un energoefektivitāti;

k)      ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;

l)       ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu mežu saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu, tādējādi samazinot spiedienu saistībā ar mežu izciršanu, tostarp nelikumīgu mežizstrādi, un

m)     ar tirdzniecību saistīti pasākumi, lai veicinātu ilgtspējīgu zvejniecības praksi un tirdzniecību ar zivju produktiem, kas iegūti ilgtspējīgas apsaimniekošanas rezultātā.

240. PANTS

Institucionālā struktūra un pārraudzības mehānismi

1.       Katra Puse tās administratīvajā iestādē nozīmē kontakpunktu, kas darbojas kā vietējais kontaktpunkts, sadarbojoties ar otru Pusi šīs nodaļas īstenošanas nolūkā.

2.       Ar šo izveido Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju. Par savām darbībām tā ziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Apakškomitejā ietilpst katras Puses valsts pārvaldes augstākās vadības ierēdņi.

3.       Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja tiekas pirmajā gadā pēc dienas, kad stājies spēkā šis nolīgums, un pēc tam – pēc vajadzības, lai uzraudzītu šīs nodaļas īstenošanu, tostarp saskaņā ar šā nolīguma 239. pantu veiktos sadarbības pasākumus. Minētā apakškomiteja apstiprina savu reglamentu.

4.       Katra Puse var sasaukt jaunu vietējo konsultantu grupu vai apspriesties ar esošo(-ajām) vietējo(-ajām) konsultantu grupu(-ām) ilgtspējīgas attīstības jautājumos, kuras(-u) uzdevums ir sniegt padomus par jautājumiem saistībā ar šo nodaļu. Šāda(-as) grupa(-as) var sniegt viedokli vai ieteikumus par šīs nodaļas īstenošanu, tostarp pēc savas iniciatīvas.

5.       Vietejā(-ās) konsultantu grupā(-ās) ietilpst neatkarīgas pilsonisko sabiedrību pārstāvošas organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu ieinteresēto personu no ekonomikas, sociālajām un vides jomām, tostarp darba devēju un darba ņēmēju organizāciju, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju grupu, kā arī citu ieinteresēto personu pārstāvību.

241. PANTS

Kopīgs forums pilsoniskās sabiedrības dialogam

1.       Puses veicina kopīgu forumu ar to teritorijā izveidotajām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kurā piedalās arī Pušu vietējās(-o) konsultantu grupas(-u) pārstāvji un sabiedrība kopumā, lai īstenotu dialogu par ilgtspējīgas attīstības aspektiem šajā nolīgumā. Puses veicina attiecīgo interešu līdzsvarotu pārstāvību, tostarp neatkarīgu darba devēju un darba ņēmēju pārstāvības organizāciju, vides un uzņēmēju grupu intereses pārstāvošu organizāciju, kā arī citu attiecīgi ieinteresētu personu dalību.

2.       Kopīgais pilsoniskās sabiedrības forums tiek sasaukts vienu reizi gadā, ja vien Puses nevienojas citādi. Puses ne vēlāk kā viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā vienojas par kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam darbību.

3.       Puses var iesniegt Kopīgajam forumam pilsoniskās sabiedrības dialogam aktuālo informāciju par šīs nodaļas īstenošanu. Kopīgā foruma pilsoniskās sabiedrības dialogam viedokļus un atzinumus iesniedz Pusēm un tie ir publiski pieejami.

242. PANTS

Apspriešanās ar valdību

1.       Attiecībā uz jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu Puses var izmantot tikai šā nolīguma 243. pantā noteikto kārtību.

2.       Puse var pieprasīt apspriešanos ar otru Pusi par jebkuru no šīs nodaļas izrietošu jautājumu, iesniedzot otras Puses kontaktpunktam rakstisku pieprasījumu. Pieprasījumā skaidri izklāsta jautājumu, norādot risināmo problēmu un sniedzot īsu pretenziju kopsavilkumu saskaņā ar šo nodaļu. Apspriešanās sākas nekavējoties pēc tam, kad Puse iesniedz lūgumu sākt apspriešanos.

3.       Puses dara visu iespējamo, lai panāktu abpusēji pieņemamu jautājuma risinājumu. Puses ņem vērā SDO vai attiecīgo daudzpusējo vides aizsardzības organizāciju vai struktūru darbības, lai uzlabotu sadarbību un veicinātu lielāku atbilstību starp Pušu un šo organizāciju veikto darbu. Lai pilnībā izskatītu šo jautājumu, Puses, Ja nepieciešams, var lūgt padomu minētajām organizācijām vai struktūrām vai jebkurai citai personai vai struktūrai, ko tās uzskata par piemērotiem.

4.       Ja Puse uzskata, ka jautājuma izskatīšana ir jāturpina, šī Puse var lūgt sasaukt Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteju jautājuma izskatīšanai, iesniedzot rakstisku pieprasījumu otras Puses kontaktpunktam. Minētā apakškomiteja tiekas nekavējoties un cenšas vienoties par jautājuma risinājumu.

5.       Vajadzības gadījumā minētā apakškomiteja var lūgt padomu vienas Puses vai abu Pušu vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām), vai citu ekspertu palīdzību.

6.       Jebkuru risinājumu, kas panākts Pušu apspriešanās rezultātā, dara publiski pieejamu.

243. PANTS

Ekspertu grupa

1.       Katra Puse 90 dienu laikā pēc tam, kad iesniegts lūgums sākt apspriešanos saskaņā ar šā nolīguma 242. panta 2. punktu, var lūgt sasaukt Ekspertu grupu, lai izpētītu jautājumu, kas nav apmierinoši atrisināts valdību apspriešanās laikā.

2.       Ja vien šajā pantā nav paredzēts citādi, piemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 1. apakšiedaļas (Šķīrējtiesas procedūra) un 3. apakšiedaļas (Kopīgi noteikumi), 3. iedaļas (Strīdu izšķiršanas procedūras) un 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) 270. panta noteikumus, kā arī Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Šķīrējtiesnešu un mediatoru rīcības kodeksu ("Rīcības kodekss") šā nolīguma XXI pielikumā.

3.       Pirmajā sanāksmē pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejas izveido sarakstu, iekļaujot vismaz 15 personas, kuras vēlas un spēj darboties kā eksperti ekspertu grupā. Katra Puse ierosina izvirza vismaz piecus kandidātus, kas var darboties kā eksperti. Puses izraugās vismaz piecus kandidātus, kas nav pušu valstspiederīgie un kas var būt par ekspertu grupas priekšsēdētāju. Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

4.       Šā panta 3. punktā minētajā sarakstā iekļauj personas ar speciālām zināšanām vai pieredzi tieslietu, nodarbinātības vai vides jautājumos, uz kuriem attiecas šī nodaļa, vai strīdu izšķiršanā, kas rodas saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem. Tie ir neatkarīgi, strādā neatkarīgi un nepilda nevienas organizācijas vai valdības norādījumus attiecībā uz jautājumiem saistībā ar konkrētu lietu, nav saistīti ar Pušu valdībām un atbilst šā nolīguma XXI pielikumam.

5.       Attiecībā uz jautājumiem, kas rodas saistībā ar šo nodaļu, ekspertu grupā ietilpst eksperti no šā panta 3. punktā minētā saraksta saskaņā ar šā nolīguma 249. pantu un 8. noteikumu Reglamentā šā nolīguma XX pielikumā.

6.       Ekspertu grupa var lūgt informāciju un padomus abām Pusēm, vietējai(-ām) konsultantu grupai(-ām) vai citiem avotiem, ko tā uzskata par piemērotiem. Jautājumos, kas saistīti ar daudzpusējiem nolīgumiem, kā noteikts šā nolīguma 229. un 230. pantā, ekspertu grupa lūdz informāciju un padomus ILO vai MEA struktūrām.

7.       Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, kas izklāstītas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļā (Strīdu izšķiršana), Ekspertu grupa sniedz Pusēm ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Puses dara ziņojumu publiski pieejamu 15 dienu laikā pēc tā iesniegšanas.

8.       Puses apspriež atbilstīgus pasākumus, kas jāīsteno, ņemot vērā ekspertu grupas ziņojumu un ieteikumus. Attiecīgā Puse informē savas konsultantu grupas un otru Pusi par saviem lēmumiem attiecībā uz ikvienu īstenojamu darbību vai pasākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc ziņojuma publiskošanas. Ekspertu grupas ziņojuma un ieteikumu īstenošanu pārrauga Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomiteja. Šajā sakarā konsultantu struktūras un kopīgai forums pilsoniskās sabiedrības dialogam var iesniegt savus apsvērumus Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības apakškomitejai.

14. NODAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANA

1. IEDAĻA

MĒRĶIS UN DARBĪBAS JOMA

244. PANTS

Mērķis

Šīs nodaļas mērķis ir noteikt efektīvu un lietderīgu mehānismu, lai novērstu un atrisinātu jebkādus strīdus starp Pusēm par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ar nolūku rast, ja tas ir iespējams, savstarpēji saskaņotu risinājumu.

245. PANTS

Piemērošanas joma

Šo nodaļu piemēro attiecībā uz visiem strīdiem par to, kā interpretēt un piemērot šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ja vien nepārprotami nav noteikts citādi.

2. IEDAĻA

APSPRIEŠANĀS UN MEDIĀCIJA

246. PANTS

Apspriešanās

1.       Puses cenšas atrisināt visus šā nolīguma 245. pantā minētos strīdus, labā ticībā sākot apspriešanos ar mērķi panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

2.       Puse ierosina apspriešanos, iesniedzot otrai Pusei rakstisku pieprasījumu, kura kopija iesniedzama Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot pamatojumu, tostarp apspriežamo pasākumu un šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, kurus tā uzskata par piemērojamiem.

3.       Apspriešanos rīko 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, un tā notiek atbildētājas Puses teritorijā, ja vien Puses nevienojas citādi. Apspriešanos uzskata par pabeigtu 30 dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt. Apspriešanās, īpaši visa tās gaitā izpaustā informācija un Pušu ieņemtā nostāja, ir slepena un neskar nevienas Puses tiesības turpmākajā tiesvedībā.

4.       Apspriešanos par steidzamiem jautājumiem, tostarp tādiem, kas attiecas uz ātrbojīgām precēm vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, rīko 15 dienu laikā pēc tam, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi pieprasījumu, un to uzskata par pabeigtu šo 15 dienu laikā, ja vien abas Puses nevienojas apspriešanos turpināt.

5.       Ja atbildētāja Puse uz pieprasījumu rīkot apspriešanos nesniedz atbildi 10 dienu laikā pēc tā saņemšanas, vai ja apspriešanās nenotiek attiecīgi 3. vai 4. punktā noteiktajos termiņos, vai ja Puses vienojas nerīkot apspriešanos, vai ja apspriešanās ir pabeigta, nepanākot vienošanos par savstarpēji saskaņotu risinājumu, tad Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var izmantot šā nolīguma 248. pantu.

6.       Apspriešanās laikā katra Puse sniedz pietiekošu faktu materiālu, lai dotu iespēju pilnībā izvērtēt to, kādā veidā apspriežamais pasākums varētu ietekmēt šā nolīguma darbību un piemērošanu.

7.       Ja apspriešanās attiecas uz energoproduktu transportu pa tīkliem un viena Puse uzskata, ka strīda izšķiršana ir steidzama dabas gāzes, naftas vai elektrības transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas dēļ, apspriešanās notiek trīs dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas, un to uzskata par pabeigtu trīs dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas Puses nevienojas to turpināt.

247. PANTS

Mediācija

Jebkura Puse var pieprasīt, lai otra Puse iesaistītos mediācijas procedūrā saskaņā ar šā nolīguma XIX pielikumu attiecībā uz jebkuru pasākumu, kas var negatīvi ietekmēt pirmās Puses tirdzniecības intereses.

3. IEDAĻA

STRĪDU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRAS

1. APAKŠIEDAĻA

ŠĶĪRĒJTIESAS PROCEDŪRA

248. PANTS

Šķīrējtiesas procedūras sākšana

1.       Ja Puses nav atrisinājušas strīdu apspriežoties, kā paredzēts šā nolīguma 246. pantā, Puse, kas pieprasīja rīkot apspriešanos, var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar šo pantu.

2.       Pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu rakstiski iesniedz otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā. Prasītāja Puse pieprasījumā norāda apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem.

249. PANTS

Šķīrējtiesas izveide

1.       Šķīrējtiesā ir trīs šķīrējtiesneši.

2.       Saņemot pieprasījumu izveidot šķīrējtiesu, Puses nekavējoties apspriežas un cenšas vienoties par šķīrējtiesas sastāvu. Neatkarīgi no šā panta 3. un 4. punkta, jebkurā laikā pirms šķīrējtiesas izveides Puses, savstarpēji vienojoties, var pieņemt lēmumu izveidot šķīrējtiesu.

3.       Katra Puse piecu dienu laikā pēc pieprasījuma par komisijas izveidošanu var pieprasīt šķīrējtiesas sastāva noteikšanai piemērot šajā punktā noteikto procedūru, ja nav panākta vienošanās par šķīrējtiesas sastāvu. Lai piemērotu šajā punktā noteikto procedūru, piecu dienu laikā pēc pieprasījuma katra Puse var iecelt šķīrējtiesnesi no saraksta, kas izveidots saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja viena no Pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi, pēc otras Puses pieprasījuma Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesnesi izraugās izlozē no minētās Puses saraksta daļas, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu. Ja Puses nav panākušas vienošanos par šķīrējtiesas priekšsēdētāju, pēc jebkuras Puses pieprasījuma, Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai priekšsēdētājs vai līdzpriekšsēdētāji vai to pilnvarotas personas šķīrējtiesas priekšsēdētāju izraugās izlozē no saraksta, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 268. pantu.

4.       Ja izlozē ir jāizraugās viens vai vairāki šķīrējtiesneši, izloze notiek piecu dienu laikā pēc 3. punktā minētā pieprasījuma par izlozi.

5.       Šķīrējtiesas izveides diena ir diena, kad pēdējais no trim izraudzītajiem šķīrējtiesnešiem ir piekritis savai izraudzīšanai saskaņā ar Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā.

6.       Ja kāda no šā nolīguma 268. pantā paredzētajām saraksta daļām netiek izveidota vai tajā nav pietiekams kandidātu skaits brīdī, kad tiek iesniegts pieprasījums saskaņā ar 3. punktu, šķīrējtiesnešus izvēlas izlozē. Izloze notiek no tiem kandidātiem, ko formāli bija ierosinājusi katra Puse, vai, ja viena Puse nav ierosinājusi savus kandidātus, izloze notiek no otras Puses ierosinātajiem kandidātiem.

7.       Ja vien Puses nevienojas citādi, attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļas (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šā panta 3. punktā paredzēto izlozes procedūru piemēro, neizmantojot šā panta 2. punktu vai citas šā panta 3. punktā minētas darbības, un šā panta 4. punktā minētais laikposms ir divas dienas.

250. PANTS

Prejudiciāls nolēmums par steidzamību

Ja to pieprasa viena Puse, šķīrējtiesa desmit dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas pieņem prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

251. PANTS

Šķīrējtiesas ziņojums

1.       Šķīrējtiesa ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas Pusēm iesniedz starpposma ziņojumu, kurā izklāstīti konstatētie fakti, attiecīgo noteikumu piemērojamība un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno sniegt starpposma ziņojumu. Starpposma ziņojumu nekādā gadījumā nedrīkst sniegt vēlāk par 120 dienām pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Starpposma ziņojumu nepublisko.

2.       Katra Puse 14 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

3.       Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām precēm vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu savu starpposma ziņojumu 45 dienu laikā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra Puse 7 dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas var iesniegt šķīrējtiesai rakstisku pieprasījumu, lai tā pārskatītu konkrētus starpposma ziņojuma aspektus.

4.       Pēc Pušu rakstisko piezīmju izskatīšanas saistībā ar starpposma ziņojumu šķīrējtiesa var grozīt ziņojumu un veikt turpmāku pārbaudi pēc saviem ieskatiem. Šķīrējtiesas galīgā nolēmuma secinājumos atspoguļo starpposma ziņojuma posmā minēto argumentu pietiekamu apspriešanu un sniedz skaidras atbildes uz abu Pušu jautājumiem un piezīmēm.

5.       Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, starpposma ziņojumu iesniedz 20 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveides, un jebkādu pieprasījumu saskaņā ar šā nolīguma 2. punktu iesniedz piecu dienu laikā pēc rakstveida ziņojuma iesniegšanas. Šķīrējtiesa var arī nolemt iztikt bez starpposma ziņojuma.

252. PANTS

Samierināšanās steidzamos enerģētikas strīdos

1.       Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, katra Puse var, iesniedzot pieprasījumu ieceltajai šķīrējtiesai, lūgt šķīrējtiesas priekšsēdētāju būt par samierinātāju attiecībā uz jebkuru jautājumu saistībā ar strīdu.

2.       Samierinātājs cenšas panākt vienošanos par strīda risinājumu vai cenšas panākt vienošanos par procedūru šāda risinājuma sasniegšanai. Ja 15 dienu laikā pēc iecelšanas samierinātājam nav izdevies panākt šādu vienošanos, tas ierosina strīda risinājumu vai procedūru šāda risinājuma sasniegšanai un lemj par noteikumiem un nosacījumiem, kas jāievēro no viņa noteiktās dienas līdz dienai, kad strīds tiek izšķirts.

3.       Puses un to kontrolē vai jurisdikcijā esošas vienības ievēro saskaņā ar šā panta 2. punktu ierosinātos noteikumus un nosacījumus trīs mēnešus no samierinātāja lēmuma pieņemšanas vai līdz strīda izšķiršanai – atkarībā no tā, kas ir agrāk.

4.       Samierinātājs ievēro ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

253. PANTS

Šķīrējtiesas nolēmumu paziņošana

1.       Šķīrējtiesa paziņo savu galīgo nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, 120 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka šo termiņu nevar ievērot, šķīrējtiesas priekšsēdētājs par to rakstveidā paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, norādot kavēšanās iemeslus un dienu, kad šķīrējtiesa plāno paziņot savu nolēmumu. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 150 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2.       Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām precēm vai sezonālām precēm vai pakalpojumiem, šķīrējtiesa dara visu, lai paziņotu nolēmumu 60 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas. Nolēmumu nekādā gadījumā nevar paziņot vēlāk kā 75 dienu laikā pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

3.       Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, šķīrējtiesa savu nolēmumu paziņo 40 dienu laikā pēc tās izveidošanas dienas.

2. APAKŠIEDAĻA

NOLĒMUMU IZPILDE

254. PANTS

Šķīrējtiesas nolēmuma izpilde

Atbildētāja Puse veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nekavējoties un godprātīgi izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

255. PANTS

Pieņemams termiņš nolēmuma izpildei

1.       Ja tūlītēja nolēmuma izpilde nav iespējama, Puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk nolēmuma izpilde. Šādā gadījumā atbildētāja Puse ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tam, kad šķīrējtiesa ir paziņojusi nolēmumu Pusēm, paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, laikposmu, kas tai būs nepieciešams nolēmuma izpildei ("pieņemams termiņš").

2.       Ja Pusēm ir domstarpības par pieņemamo termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja Puse 20 dienu laikā pēc atbildētājas Puses saskaņā ar 1. punktu sniegtā paziņojuma saņemšanas rakstiski pieprasa šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa laiku. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 20 dienu laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

3.       Par panākto progresu šķīrējtiesas nolēmuma izpildē atbildētāja Puse rakstveidā informē prasītāju Pusi vismaz vienu mēnesi pirms pieņemamā termiņa beigām.

4.       Puses, savstarpēji vienojoties, var pagarināt pieņemamo termiņu.

256. PANTS

To pasākumu pārskatīšana, kas veikti šķīrējtiesas nolēmuma izpildei

1.       Atbildētāja Puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par visiem pasākumiem, ko tā veikusi šķīrējtiesas nolēmuma izpildei.

2.       Ja Pusēm ir domstarpības par to, vai pastāv vai ir atbilstošs pasākums, kas veikts saskaņā ar 1. punktu, lai nodrošinātu atbilstību šā nolīguma 245. panta noteikumiem, prasītāja Puse var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Šādā pieprasījumā norāda konkrēto apspriežamo pasākumu un veidā, kas pietiekami atspoguļo sūdzības juridisko pamatu, paskaidro, kādēļ šāds pasākums ir pretrunā šā nolīguma 245. panta noteikumiem. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

257. PANTS

Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma neizpildes gadījumā

1.       Ja atbildētāja Puse līdz pieņemamā termiņa beigām nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, vai ja šķīrējtiesa nolemj, ka nav veikti pasākumi nolēmuma izpildei, vai ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nav saderīgs ar minētās Puses saistībām atbilstoši šā nolīguma 245. panta noteikumiem, atbildētāja Puse piedāvā pagaidu kompensāciju, ja to pieprasa prasītāja Puse un pēc apspriešanās ar minēto Pusi.

2.       Ja prasītāja Puse nolemj nepieprasīt pagaidu kompensāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai, ja kompensācija ir pieprasīta, bet vienošanās par to netiek panākta 30 dienu laikā pēc pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma paziņošanas dienas saskaņā ar šā nolīguma 256. pantu par to, ka nav veikts pasākums nolēmuma izpildei vai ka veiktais pasākums nav saderīgs ar noteikumiem, kas minēti šā nolīguma 245. pantā, prasītāja Puse ir tiesīga, paziņojot otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, apturēt saistības, kas izriet no jebkuriem šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem, atbilstošā līmenī, kas līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam. Paziņojumā norāda saistību apturēšanas līmeni. Prasītāja Puse var šādi apturēt savas saistības jebkurā brīdī pēc tam, kad pagājušas 10 dienas kopš dienas, kad atbildētāja Puse ir saņēmusi paziņojumu, ja vien atbildētāja Puse nav pieprasījusi šo jautājumu izskatīt šķīrējtiesā saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.       Apturot saistības, prasītāja Puse var nolemt paaugstināt savas tarifu likmes līdz līmenim, kādu piemēro citām PTO dalībvalstīm, attiecinot tās uz tirdzniecības apjomu, ko nosaka tā, lai tirdzniecības apjoms, reizināts ar tarifu likmju paaugstinājumu, atbilstu pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam.

4.       Ja atbildētāja Puse uzskata, ka apturēšanas līmenis nav līdzvērtīgs pārkāpuma izraisītajam anulējumam vai kaitējumam, tā var rakstiski pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu paziņo prasītājai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai pirms 2. punktā minētā 10 dienu laikposma beigām. Šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā 30 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai savu nolēmumu attiecībā uz saistību apturēšanas līmeni. Saistību izpildi neaptur, kamēr šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā nav paziņojusi nolēmumu, un saistību izpildes apturēšana ir saderīga ar šķīrējtiesas nolēmumu.

5.       Šajā pantā paredzētajai saistību apturēšanai un kompensācijai ir pagaidu raksturs un to nepiemēro pēc tam, kad:

a)       Puses ir vienojušās par savstarpēji saskaņotu risinājumu saskaņā ar šā nolīguma 262. pantu vai

b)      Puses ir vienojušās, ka saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 1. punktu paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse atbilst šā nolīguma 245. pantā minētajiem noteikumiem vai

c)       pasākums, par kuru konstatēts, ka tas nav saderīgs ar 245. pantā minētajiem noteikumiem, ir atsaukts vai grozīts tā, lai tas atbilstu minētajiem noteikumiem, atbilstoši nolēmumam saskaņā ar šā nolīguma 256. panta 2. punktu.

258. PANTS

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi steidzamos enerģētikas strīdos

1.       Attiecībā uz strīdu saistībā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 11. nodaļu (Enerģētika saistībā ar tirdzniecību), ko viena Puse uzskata par steidzamu dabas gāzes, naftas vai elektrības jebkāda veida transporta starp Pusēm pilnīgas vai daļējas pārtraukšanas vai pārtraukšanas draudu dēļ, piemēro šā panta noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

2.       Atkāpjoties no šā nolīguma 255., 256. un 257. panta, prasītāja Puse var apturēt no šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) izrietošās saistības tādā līmenī, kas ir līdzvērtīgs anulējumam vai kaitējumam, ko izraisījusi Puse, kas nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu 15 dienu laikā pēc tā paziņošanas. Minētā apturēšana stājas spēkā nekavējoties. Šādu apturēšanu var saglabāt tik ilgi, kamēr atbildētāja Puse nav izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

3.       Ja atbildētāja Puse apstrīdētu nolēmuma neizpildes faktu vai neizpildes dēļ piemērotās saistību apturēšanas līmeni vai nolēmuma neizpildi, tā var ierosināt procedūru saskaņā ar šā nolīguma 257. panta 4. punktu un 259. pantu, ko izskata paātrināti. Prasītājai Pusei ir pienākums atcelt vai pielāgot saistību apturēšanu tikai pēc tam, kad šķīrējtiesa ir pasludinājusi savu nolēmumu šajā jautājumā, un tā var saglabāt saistību apturēšanu visas procedūras laikā.

259. PANTS

Jebkura tāda pasākuma pārskatīšana, kas veikts nolēmuma izpildei pēc pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieņemšanas par neizpildi

1.       Atbildētāja Puse paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu pēc attiecīgi koncesiju apturēšanas vai pagaidu kompensācijas piemērošanas. Izņemot šā panta 2. punktā minētos gadījumus, prasītāja Puse pārtrauc koncesiju apturēšanu 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas. Gadījumos, kad ir piemērota kompensācija, šā panta 2. punktā minētos gadījumus, atbildētāja Puse var izbeigt šādas kompensācijas piemērošanu 30 dienu laikā pēc tās paziņojuma, ka tā ir izpildījusi šķīrējtiesas nolēmumu.

2.       Ja Puses 30 dienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas nevienojas par to, vai paziņotais pasākums nodrošina, ka atbildētāja Puse ir izpildījusi šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus, prasītāja Puse rakstiski var pieprasīt, lai šķīrējtiesa sākotnējā sastāvā lemj par šo jautājumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai Pusei un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Šķīrējtiesas nolēmumu 45 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas paziņo Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka nolēmuma izpildei veiktais pasākums atbilst šā nolīguma 245. panta noteikumiem, attiecīgi izbeidz saistību izpildes apturēšanu vai kompensāciju. Ja nepieciešams, prasītāja Puse pielāgo koncesiju apturēšanas līmeni šķīrējtiesas noteiktajam līmenim.

260. PANTS

Šķīrējtiesneša aizstāšana

Ja šķīrējtiesas procesā saskaņā ar šo nodaļu šķīrējtiesas sākotnējais sastāvs vai kāds tās šķīrējtiesnesis nevar piedalīties procesā, atsauc savu kandidatūru vai ir jāaizstāj, jo nav ievērojis ētikas kodeksa šā nolīguma XXI pielikumā prasības, piemēro šā nolīguma 249. pantā noteikto procedūru. Termiņu šķīrējtiesas nolēmuma taisīšanai pagarina par 20 dienām, izņemot 249. panta 7. punktā minētos steidzamos gadījumos, kam termiņu pagarina par piecām dienām.

3. APAKŠIEDAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

261. PANTS

Šķīrējtiesas procesa apturēšana un izbeigšana un atbilstības procedūras

Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa aptur darbu jebkurā brīdī uz laikposmu, par kuru vienojušās Puses un kurš nepārsniedz 12 mēnešus. Pēc abu Pušu rakstiska pieprasījuma šķīrējtiesa atsāk darbu pirms minētā laikposma beigām vai minētā laikposma beigās pēc vienas Puses pieprasījuma. Pieprasījuma iesniedzēja Puse informē attiecīgi Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, priekšsēdētāju vai līdzpriekšsēdētājus un otru Pusi. Ja kāda Puse nelūdz atsākt šķīrējtiesas darbu saskaņotā apturēšanas laikposma beigās, procedūra tiek izbeigta. Šķīrējtiesas kolēģijas darba apturēšana un izbeigšana neskar pušu tiesības piedalīties citā tiesvedībā, ievērojot šā nolīguma 269. pantu.

262. PANTS

Savstarpēji saskaņots risinājums

Puses jebkurā laikā var panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu strīdā saistībā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Tās kopīgi paziņo Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, un, ja nepieciešams, šķīrējtiesas priekšsēdētājam par jebkuru šādu risinājumu. Ja risinājumam ir nepieciešams apstiprinājums saskaņā ar kādas Puses attiecīgajām iekšējām procedūrām, paziņojumā norāda šo prasību, un strīdu izšķiršanas procedūru aptur. Ja šāds apstiprinājums nav vajadzīgs vai ja ir paziņots par minētās iekšējās procedūras pabeigšanu, strīdu izšķiršanas procedūru izbeidz.

263. PANTS

Reglaments

1.       Strīdu izšķiršanas procedūras saskaņā ar šo nodaļu reglamentē, ievērojot Reglamentu šā nolīguma XX pielikumā un Rīcības kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

2.       Visas šķīrējtiesas sēdes ir atklātas, ja vien Reglamentā nav paredzēts citādi.

264. PANTS

Informācija un tehniskās konsultācijas

Pēc Puses lūguma vai pēc savas ierosmes šķīrējtiesa var saņemt jebkādu informāciju, ko tā uzskata par nepieciešamu šķīrējtiesas procesam, no jebkura avota, tostarp strīdā iesaistītajām Pusēm. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc sava ieskata lūgt ekspertu attiecīgo viedokli. Pirms šādu ekspertu izraudzīšanās tā apspriežas ar Pusēm. Fiziskas vai juridiskas personas, kas reģistrētas kādas Puses teritorijā, var iesniegt šķīrējtiesai amicus curiae rezumējumus saskaņā ar Reglamentu. Saskaņā ar šo pantu iegūto informāciju dara zināmu katrai Pusei, dodot tām iespēju izteikt piezīmes.

265. PANTS

Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma 245. pantā minētos noteikumus saskaņā ar starptautisko publisko tiesību ierastajām interpretācijas normām, tostarp 1969. gada Vīnes Konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām apkopotajām normām. Šķīrējtiesa arī ņem vērā attiecīgās interpretācijas šķīrējtiesu ziņojumos un Apelācijas institūcijas ziņojumus, ko pieņēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šajā nolīgumā noteiktās Pušu tiesības un pienākumus.

266. PANTS

Šķīrējtiesas lēmumi un nolēmumi

1.       Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai ikvienu lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Šķīrējtiesas apspriedes ir konfidenciālas un atšķirīgi viedokļi netiek izpausti.

2.       Šķīrējtiesas nolēmumus Puses atzīst beznosacījumu kārtā. Tie nerada tiesības vai neuzliek pienākumus fiziskām vai juridiskām personām. Nolēmumā izklāsta konstatētos faktus, šā nolīguma 245. pantā minēto noteikumu piemērojamību un šķīrējtiesas secinājumu un ieteikumu galvenais pamatojums. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, šķīrējtiesas nolēmumu pilnībā publisko desmit dienu laikā pēc tā paziņošanas, ja vien tā nenolemj citādi, lai nodrošinātu tās informācijas konfidencialitāti, kuru šo informāciju sniegusī Puse ir norādījusi kā konfidenciālu, pamatojoties uz tās tiesību aktiem.

267. PANTS

Prasības Eiropas Savienības Tiesā

1.       Šajā pantā izklāstītās procedūras piemēro strīdiem saistībā ar šā nolīguma noteikumu interpretāciju un piemērošanu, kuri kādai Pusei uzliek pienākumu, kas noteikts, atsaucoties uz Savienības tiesību aktu noteikumiem.

2.       Ja strīda gaitā rodas jautājums par kāda 1. punktā minētā Savienības tiesību akta noteikuma interpretāciju, šķīrējtiesa nelemj par šo jautājumu un pieprasa Eiropas Savienības Tiesai pieņemt nolēmumu par šo interpretācijas jautājumu. Šādā gadījumā, kamēr Eiropas Savienības Tiesa nav pieņēmusi attiecīgo nolēmumu, aptur šķīrējtiesas nolēmumiem piemērojamos termiņus. Eiropas Savienības Tiesas nolēmums šķīrējtiesai ir saistošs.

4. IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

268. PANTS

Šķīrējtiesnešu saraksts

1.       Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā izveido sarakstu ar vismaz 15 personām, kuras vēlas un spēj būt par šķīrējtiesnešiem. Saraksts sastāv no trim daļām: divas daļas attiecīgi katrai no Pusēm un trešā daļa – personu saraksts, kuras nav kādas Puses valstspiederīgie un var būt par šķīrējtiesas priekšsēdētāju. Katra saraksta daļa ietver vismaz piecas personas. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai nodrošina, ka sarakstā vienmēr ir minētais personu skaits.

2.       Šķīrējtiesnešiem ir speciālas zināšanas vai pieredze tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Tie ir neatkarīgi, rīkojas patstāvīgi un nepieņem norādījumus no organizācijām vai valdības, tie nav saistīti ar pušu valdībām un ievēro Ētikas kodeksu šā nolīguma XXI pielikumā.

3.       Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai var izveidot papildu sarakstus ar 12 personām, kurām ir zināšanas un pieredzes konkrētās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Pamatojoties uz Pušu vienošanos, šādi papildu saraksti tiek izmantoti, lai izveidotu šķīrējtiesu saskaņā ar šā nolīguma 249. pantā izklāstīto procedūru.

269. PANTS

Saistība ar PTO saistībām

1.       Tiesības izmantot šīs nodaļas noteikumus par strīdu izšķiršanu neskar nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp strīdu izšķiršanas procedūru.

2.       Ja kāda no Pusēm saskaņā ar šo nodaļu vai PTO nolīgumu tomēr ir sākusi strīdu izšķiršanas procesu par kādu konkrētu pasākumu, tā nevar sākt strīdu izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, pirms nav pabeigts pirmais process. Turklāt Puse nevar vērsties abos forumos jautājumā par tāda pienākuma neizpildi, kurš atbilstīgi šim nolīgumam un PTO nolīgumam ir pilnīgi vienāds. Šādā gadījumā, tiklīdz ir uzsākts strīda izšķiršanas process, Puses izmanto izvēlēto forumu, lai izslēgtu otru forumu, ja vien izvēlētajā forumā procesuālu vai juridisku iemeslu dēļ nav iespējams izdarīt secinājumus par prasību, kuras priekšmets ir minētā pienākuma neizpilde.

3.       Šā panta 2. punktā:

a)       strīdu izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO dibināšanas līgumu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi PTO dibināšanas līguma 2. pielikumā iekļautās Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (VSI) 6. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad Strīdu izšķiršanas padome attiecīgi pieņem šķīrējtiesas ziņojumu un apelācijas iestādes ziņojumu atbilstīgi VSI 16. pantam un 17.14. pantam, un

b)      saskaņā ar šo nodaļu strīdu izšķiršanas procesu uzskata par uzsāktu tad, kad viena Puse pieprasa izveidot šķīrējtiesu atbilstīgi šā nolīguma 248. pantam, un to uzskata par pabeigtu tad, kad šķīrējtiesa atbilstīgi šā nolīguma 253. pantam paziņo savu nolēmumu Pusēm un Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā.

4.       Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm īstenot saistību izpildes apturēšanu, ko atļāvusi Strīdu izšķiršanas padome. PTO nolīgumu neizmanto, lai liegtu kādai no Pusēm apturēt šajā nodaļā paredzēto saistību izpildi.

270. PANTS

Termiņi

1.       Visus šajā nodaļā noteiktos termiņus, tostarp termiņus, kuros šķīrējtiesai ir jāpaziņo tās nolēmumi, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas, ja vien nav norādīts citādi.

2.       Jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu var grozīt, strīdā iesaistītajām Pusēm savstarpēji vienojoties. Šķīrējtiesa jebkurā laikā var ierosināt Pusēm grozīt jebkuru šajā nodaļā minēto termiņu, norādot minētā priekšlikuma iemeslus.

15. NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANU SASKAŅĀ AR IV NODAĻU

271. PANTS

Progress tiesību aktu tuvināšanā ar tirdzniecību saistītās jomās

1.       Lai atvieglotu šā nolīguma 419. pantā minēto izvērtēšanu, kā Gruzijas tiesību akti tiek tuvināti Savienības tiesību aktiem šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) ar tirdzniecību saistītajās jomās, Puses apspriež tuvināšanā gūto progresu atbilstoši saskaņotajiem grafikiem, kas noteikti šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā regulāri un vismaz reizi gadā tirdzniecības Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai vienā no tās apakškomitejām, kas izveidota saskaņā ar šo nolīgumu.

2.       Pēc Savienības pieprasījuma un šādu sarunu nolūkā Gruzija iesniedz attiecīgi Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai vienā no tās apakškomitejām rakstisku informāciju par tuvināšanā gūto progresu un par tuvināto valsts tiesību aktu efektīvu īstenošanu un izpildi saistībā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) attiecīgajām nodaļām.

3.       Gruzija informē Savienību, ja tā uzskata, ka tā ir pabeigusi tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz jebkuru no 1. punktā minētajām nodaļām.

272. PANTS

Pretrunīgu valsts tiesību aktu atcelšana

Kā daļu no tiesību aktu tuvināšanas Gruzija atceļ valsts tiesību aktu noteikumus vai atsakās no administratīvas prakses, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.

273. PANTS

Tiesību aktu tuvināšanas ar tirdzniecību saistītās jomās izvērtējums

1.       Savienība sāk izvērt, kā notiek tiesību aktu tuvināšana, kas minēta šā nolīgumu IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), pēc tam, kad Gruzija ir informējusi Savienību saskaņā ar šā nolīguma 271. panta 3. punktu, ja vien šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) 4. un 8. nodaļā nav noteikts citādi.

2.       Savienība izvērtē, vai Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un vai tie tiek efektīvi īstenoti un izpildīti. Lai Savienība varētu veikt šādu izvērtējumu, Gruzija sniedz tai visu nepieciešamo informāciju valodā, par kuru Puses ir vienojušās.

3.       Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv un darbojas attiecīgās infrastruktūras, iestādes un procedūras, kas nepieciešamas, lai Gruzija efektīvi īstenotu un izpildītu tiesību aktus.

4.       Savienība, veicot izvērtējumu saskaņā ar 2. punktu, ņem vērā, vai Gruzijā pastāv valsts tiesību aktu noteikumi vai administratīvā prakse, kas ir pretrunā ar tiem Savienības tiesību aktiem, uz ko attiecas tuvināšana saskaņā ar šā nolīgumu IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem) noteikumiem vai ar Gruzijas tiesību aktiem, kas attiecīgi ir tuvināti Savienības tiesību aktiem.

5.       Savienība par tās izvērtējuma rezultātiem informē Gruzija termiņā, kas jānosaka saskaņā ar nolīguma 276. panta 1. punktu, ja vien nav paredzēts citādi. Puses var apspriest izvērtējumu Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, vai tās attiecīgajās apakškomitejās saskaņā ar šā nolīguma 419. panta 4. punkts, ja vien nav paredzēts citādi.

274. PANTS

Tiesību aktu tuvināšanai būtiskas attīstības tendences

1.       Gruzijas nodrošina, ka tās valsts tiesību akti, kas tuvināti Savienības tiesību aktiem saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem), tiek efektīvi īstenoti, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai iekļautu Savienības tiesību aktu attīstības tendences savos valsts tiesību aktos saskaņā ar šā nolīguma 418. pantu.

2.       Savienība informē Gruziju par katru galīgo Komisijas priekšlikumu par Savienības tiesību aktu pieņemšanu vai grozīšanu, kas ir būtiski, lai Gruzija izpildītu tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem).

3.       Gruzija informē Savienību par pasākumiem, tostarp leģislatīviem priekšlikumiem un administratīvo praksi, kas var ietekmēt to, kā Gruzija izpilda tiesību aktu tuvināšanas pienākumu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem).

4.       Pēc pieprasījuma Puses apspriež ietekmi, kāda 2. un 3. punktā minētajiem jebkādiem priekšlikumiem vai pasākumiem ir uz Gruzijas tiesību aktiem, vai to, kā tiek pildītas saistības saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem).

5.       Ja pēc tam, kad saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu ir veikts izvērtējums, Gruzija izdara grozījumus savos valsts tiesību aktos, lai ņemtu vērā izmaiņas saskaņā ar tuvināšanu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļā, Savienība veic jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu. Ja Gruzija veic jebkādus citus pasākumus, kas varētu ietekmēt tuvināto valsts tiesību aktu īstenošanu un izpildi, Savienība var veikt jaunu izvērtējumu saskaņā ar šā nolīguma 273. pantu.

6.       Ja to pieprasa apstākļi, konkrētas priekšrocības, ko Savienība piešķīrusi, pamatojoties uz izvērtējumu, ka Gruzijas tiesību akti ir tuvināti Savienības tiesību aktiem un tikuši efektīvi īstenoti un piemēroti, var uz laiku apturēt, ja Gruzija nav tuvinājusi savus valsts tiesību aktus, lai ņemtu vērā izmaiņas šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecībā uz tiesību aktu tuvināšanu, ja šā panta 5. punktā minētais izvērtējums liecina par to, ka Gruzijas tiesību akti vairs nav tuvināti Savienības tiesību aktiem, vai ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu atjaunināt šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) atbilstoši Savienības tiesību aktu attīstībai.

7.       Ja Savienība plāno īstenot jebkādu šādu apturēšanu, tā nekavējoties paziņo par to Gruzijai. Trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma dienas Gruzija par šo jautājumu var vērsties Asociācijas komitejā īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, sniedzot rakstisku pamatojumu. Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai apspriež jautājumu trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Ja jautājumu neiesniedz Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai vai ja šī komiteja to nevar atrisināt trīs mēnešu laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas, Savienība var apturēt priekšrocības. Apturēšanu nekavējoties atceļ, ja Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai šo jautājumu attiecīgi atrisina.

275. PANTS

Informācijas apmaiņa

Informācijas apmaiņa attiecībā uz tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) notiek, izmantojot kontaktpunktus, kas izveidoti saskaņā ar šā nolīguma 222. panta 1. punktu.

276. PANTS

Vispārīgs noteikums

1.       Asociācijas komiteja īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, pieņem procedūras, lai veicinātu tiesību aktu tuvināšanas izvērtēšanu un nodrošinātu efektīvu informācijas apmaiņu, kas attiecas uz tiesību aktu tuvināšanu, tostarp izvērtēšanas termiņus un veidu, saturu un valodu informācijas apmaiņai.

2.       Visas atsauces uz konkrētu Savienības tiesību aktu šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) attiecas arī uz grozījumiem, papildinājumiem un aizvietojošiem pasākumiem, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī pirms 2013. gada 29. novembra.

3.       Kolīziju gadījumā šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 3., 4., 5., 6. un 8. nodaļas noteikumi prevalē pār šajā nodaļā izklāstītajiem noteikumiem.

4.       Prasības par šīs nodaļas noteikumu pārkāpumiem netiek skatītas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļas (Strīdu izšķiršana) noteikumiem.

V SADAĻA

EKONOMISKĀ SADARBĪBA

1. NODAĻA

DIALOGS PAR EKONOMIKAS JAUTĀJUMIEM

277. PANTS

1.       ES un Gruzija veicina ekonomikas reformas norisi, uzlabojot izpratni par to ekonomikas pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikas režīmā.

2.       Gruzija cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski tuvināt tās ekonomiskos un finanšu noteikumus ar attiecīgajiem ES noteikumiem, vienlaikus nodrošinot stabilu makroekonomikas politiku.

278. PANTS

Šajā nolūkā Puses vienojas risināt regulāru dialogu par ekonomikas jautājumiem, kura mērķis ir:

a)       apmaiņa ar informāciju par makroekonomikas tendencēm un politiku, kā arī par strukturālajām reformām, tostarp stratēģijām ekonomikas attīstībai;

b)      apmaiņa ar pieredzi un labāko praksi tādās jomās kā publiskās finanses, monetārā un valūtas kursa politikas sistēma, finanšu nozares politika un ekonomikas statistika;

c)       apmaiņa ar informāciju un pieredzi par reģionālo ekonomisko integrāciju, tostarp Eiropas ekonomikas un monetārās savienības darbību;

d)      divpusējās sadarbības ekonomikas, finanšu un statistikas jomās statusa pārskatīšana.

2. NODAĻA

PUBLISKO FINANŠU PĀRVALDĪBA UN FINANŠU KONTROLE

279. PANTS

Puses sadarbojas publisko finanšu iekšējās kontroles (PFIK) un ārējās revīzijas jomā ar šādiem mērķiem:

a)       turpināt attīstīt un īstenot PFIK sistēmu, kuras pamatā ir vadības pārskatatbildība, un ietvert funkcionāli neatkarīgas revīzijas funkciju visā publiskajā sektorā, saskaņojot ar vispārēji atzītajiem starptautiskajiem standartiem un metodoloģiju un ES labāko praksi, pamatojoties uz PFIK politikas dokumentu, ko apstiprinājusi Gruzijas valdība;

b)      atspoguļot PFIK politikas dokumentā, vai un ar kādiem nosacījumiem finanšu inspekcijas sistēmu var īstenot, kādos gadījumos šādas funkcijas pamatā būs sūdzības un tā papildinās, nevis dublēs iekšējās revīzijas funkciju;

c)       nolūkā veicināt pārvaldības uzlabošanu, īstenot efektīvu sadarbību starp iesaistītajām personām, kuras noteiktas PFIK politikas dokumentā;

d)      atbalstīt PFIK centrālo saskaņošanas nodaļu un stiprināt tās kompetenci;

e)       turpināt atbalstīt Gruzijas Valsts kontroles biroju kā galveno Gruzijas revīzijas iestādi, stiprinot tās neatkarību, organizatoriskās un revīzijas jaudas, finanšu resursus un cilvēkresursus un to, kā galvenā revīzijas iestāde īsteno starptautiski atzītos ārējās revīzijas standartus (INTOSAI), un

f)       apmainīties ar informāciju, pieredzu un labāko praksi, inter alia organizējot darbinieku apmaiņu un kopīgas mācības šajās jomās.

3. NODAĻA

NODOKĻU POLITIKA

280. PANTS

Puses sadarbojas, lai veicinātu labu pārvaldību nodokļu jomā ar nolūku turpināt uzlabot ekonomiskās attiecības, tirdzniecību, ieguldījumus un godīgu konkurenci.

281. PANTS

Atsaucoties uz šā nolīguma 280. pantu, Puses atzīst un apņemas īstenot labas pārvaldības principus nodokļu jomā, tas ir, pārredzamības, informācijas apmaiņas un godīgas konkurences nodokļu jomā principus, kā to apņēmušās dalībvalstis ES līmenī. Šajā nolūkā, neierobežojot ES un dalībvalstu kompetenci, Puses uzlabos starptautisko sadarbību nodokļu jomā, veicinās likumīgu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un izstrādās pasākumus iepriekš minēto principu efektīvai īstenošanai.

282. PANTS

Puses turklāt uzlabo un stiprina sadarbību, kuras mērķis ir attīstīt Gruzijas nodokļu sistēmu un pārvaldību, tostarp iekasēšanas un kontroles spēju uzlabošanu, nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un stiprinātu cīņu pret nodokļu krāpšanu un nodokļu nemaksāšanu. Puses cenšas palielināt sadarbību un pieredzes apmaiņu nodokļu krāpšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz "karuseļveida" krāpšanu.

283. PANTS

Puses uzlabo sadarbību un harmonizē pasākumu plānus krāpšanas un akcīzes preču kontrabandas prevencijai un apkarošanai. Šī sadarbība inter alia ietvers pakāpenisku, pēc iespējas lielāku akcīzes likmes tuvināšanu tabakas izstrādājumiem, ņemot vērā reģionālos ierobežojumus un saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas 2003. gada Pamatkonvenciju par tabakas kontroli. Šajā nolūkā Puses centīsies stiprināt sadarbību reģionālā kontekstā.

284. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

285. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

STATISTIKA

286. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību statistikas jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi – nodrošināt savlaicīgus, starptautiski salīdzināmus un ticamus statistikas datus. Ir sagaidāms, ka ilgtspējīgas, efektīvas un profesionāli neatkarīgas nacionālās statistikas sistēmas sniegs informāciju, kas attiecas uz Pušu iedzīvotājiem, uzņēmumiem un lēmumu pieņēmējiem Gruzijā un ES, uz tā pamata dodot tiem iespēju pieņemt apzinātus lēmumus. Valsts statistikas sistēmai būtu jāievēro ANO oficiālās statistikas pamatprincipi, ņemot vērā ES acquis par statistiku, tostarp arī Eiropas statistikas prakses kodeksu, lai saskaņotu nacionālās statistikas sistēmas ar Eiropas normām un standartiem.

287. PANTS

Sadarbības mērķi ir šādi:

a)       vēl vairāk uzlabot nacionālo statistikas sistēmu kapacitāti, pievēršoties labam juridiskajam pamatam, adekvātai datu un metadatu izplatīšanas politikai un vienkāršai lietošanai, ņemot vērā dažādās lietotāju grupas, jo īpaši publisko un privāto sektoru, akadēmiskās aprindas un citus lietotājus;

b)      pakāpeniski saskaņot Gruzijas statistikas sistēmu ar Eiropas Statistikas sistēmu;

c)       uzlabot datu sniegšanu ES, ņemot vērā attiecīgo starptautisko un Eiropas metodoloģiju piemērošanu, ietverot klasifikāciju;

d)      uzlabot valsts statistikas jomā strādājošo profesionāļu un vadības kapacitāti, lai atvieglotu Eiropas statistikas standartu piemērošanu un veicinātu Gruzijas statistikas sistēmas attīstību;

e)       apmainīties ar Pušu pieredzi par statistikas zinātības attīstību un

f)       veicināt visaptverošu kvalitātes vadību visiem statistikas izveides un izplatīšanas procesiem.

288. PANTS

Puses sadarbojas Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros, kur Savienības statistikas iestāde ir Eurostat. Sadarbība tiek vērsta uz šādām jomām:

a)       makroekonomikas statistika, tostarp nacionālie konti, ārējās tirdzniecības statistika, maksājumu bilances statistika, statistika par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem;

b)      demogrāfiskā statistika, tostarp uzskaite un sociālā statistika;

c)       lauksaimniecības statistika, tostarp lauksaimniecības uzskaite un vides statistika;

d)      darījumdarbības statistika, tostarp komercreģistri un administratīvo resursu izmantojums statistikas vajadzībām;

e)       enerģētikas statistika, tostarp bilances;

f)       reģionālā statistika;

g)      horizontālās darbības, tostarp statistikas klasifikācijas, kvalitātes pārvaldība, apmācība, datu izplatīšana, modernu informācijas tehnoloģiju izmantošana, un

h)      citas saistītas jomas.

289. PANTS

Puses inter alia apmainās ar informāciju un zināšanām un uzlabo sadarbību, ņemot vērā jau uzkrāto pieredzi statistikas sistēmas reformā, kas sākta dažādu palīdzības programmu ietvaros. Centienus vērš uz to, lai panāktu turpmāku pakāpenisku saskaņošanu ar ES acquis par statistiku, pamatojoties uz Gruzijas statistikas sistēmas uzlabošanas valsts stratēģiju un ņemot vērā Eiropas Statistikas sistēmas aktualitātes. Statistikas datu sagatavošanas procesā uzsvars liekams uz izlases veida apsekojumu turpmāku attīstīšanu un administratīvo arhīvu izmantojumu, vienlaikus ņemot vērā nepieciešamību samazināt informācijas sniegšanas slogu. Dati ir domāti politikas virzienu izstrādei un uzraudzībai visās galvenajās sociālās un ekonomikas dzīves nozarēs.

290. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Cik vien iespējams, Eiropas Statistikas sistēmas ietvaros veiktajām darbībām, tostarp apmācībai, vajadzētu būt atvērtai Gruzijas līdzdalībai.

291. PANTS

Gruzijas tiesību aktu, kur tas ir lietderīgi un iespējams, pakāpeniska tuvināšana ES acquis statistikas jomā veic saskaņā ar Statistikas noteikumu krājumu, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam (XXIII pielikums).

VI SADAĻA

CITAS POLITIKAS JOMAS SADARBĪBAI

1. NODAĻA

TRANSPORTS

292. PANTS

Puses:

a)       paplašina un stiprina sadarbību transporta jomā, lai atbalstītu ilgtspējīgu transporta sistēmu izveidi;

b)      atbalsta efektīvu, drošu transportu, kā arī transporta sistēmu savietojamību un sadarbspēju un

c)       cenšas uzlabot galvenos transporta savienojumus starp to teritorijām.

293. PANTS

Šī sadarbība inter alia aptver šādas jomas:

a)       ilgtspējīgas nacionālās transporta politikas izstrāde, kas aptver visus transporta veidus, jo īpaši nolūkā nodrošināt videi nekaitīgas, efektīvas, drošas transporta sistēmas un veicināt šo transporta nozares apsvērumu integrāciju citās politikas jomās;

b)      nozaru stratēģijas izstrāde nacionālās transporta politikas gaisotnē, ietverot juridiskās prasības tehniskā aprīkojuma un transporta flotes atjaunināšanai, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem, kā tie definēti šā nolīguma XXIV un XV pielikumā, ceļu, dzelzceļa, aviācijas, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarēm un to sadarbspējas izstrāde, ietverot īstenošanas grafikus un posmus, administratīvos pienākumus, kā arī finansēšanas plānus;

c)       infrastruktūras politikas stiprināšana, lai labāk noteiktu un novērtētu infrastruktūras projektus attiecībā uz vairākiem transporta veidiem;

d)      finansēšanas politikas virzienu izstrāde, pievēršot uzmanību ekspluatācijai, kapacitātes ierobežojumiem un trūkstošā posma infrastruktūrai, kā arī aktivēt un veicināt privātā sektora dalību transporta projektos;

e)       pievienošanās attiecīgajām starptautiskajām transporta organizācijām un nolīgumiem, tostarp procedūras, kas nodrošina starptautisko transporta nolīgumu un konvenciju striktu īstenošanu un piemērošanu;

f)       zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa transporta tehnoloģiju, piemēram, inteliģentu transporta sistēmu, izstrādei un uzlabošanai, un

g)      inteliģentu transporta sistēmu un informācijas tehnoloģiju izmantošanas veicināšana visu nozīmīgo transporta veidu pārvaldībā un darbībā, kā arī sadarbspējas atbalsts un sadarbība kosmosa sistēmu izmantošanā un to komerciālā piemērošanā, kas uzlabo transportu.

294. PANTS

1.       Sadarbības mērķis turklāt ir uzlabot pasažieru un preču pārvietošanos, palielināt raitu transporta plūsmu starp Gruziju, ES un trešām valstīm reģionā, novēršot administratīvos, tehniskos, pārrobežu un citus šķēršļus, uzlabojot transporta tīklus un atjauninot infrastruktūru jo īpaši galvenajos transporta tīklos, kas savieno Puses. Sadarbība ietver pasākumus robežu šķērsošanas atvieglošanai.

2.       Sadarbība ietver informācijas apmaiņu un kopīgas darbības:

a)       reģionālā līmenī, jo īpaši ņemot vērā un pārņemot panākumus, kas sasniegti dažādu reģionālo transporta sadarbības pasākumu ietvaros, kā piemēram, Austrumu partnerības transporta komitejas, Eiropas – Kaukāza – Āzijas transporta koridora (TRACECA), Baku procesa un citu transporta iniciatīvu ietvaros;

b)      starptautiskā līmenī, tostarp attiecībā uz starptautiskajām transporta organizācijām un starptautiskiem nolīgumiem un konvencijām, ko Puses ratificējušas, un

c)       dažādu ES transporta aģentūru ietvaros.

295. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

296. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIV un XV-D pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem.

2. NODAĻA

SADARBĪBA ENERĢĒTIKAS JOMĀ

297. PANTS

Sadarbības pamatā vajadzētu būt partnerības, abpusēja intereses, pārredzamības un paredzamības principiem, un tās mērķis ir tirgus integrāciju un regulējuma konverģence enerģētikas nozarē, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt piekļuvi drošai, videi nekaitīgai un pieejamai enerģijai.

298. PANTS

Šī sadarbība inter alia aptvertu šādas jomas:

a)       enerģētikas stratēģija un politika;

b)      konkurētspējīgu, pārredzamu un efektīvu enerģijas tirgu izveide, kas sniegtu trešajām personām nediskriminējošu pieeju tīkliem un patērētājiem, ievērojot ES standartus, tostarp, ja nepieciešams, attiecīgā tiesiskā regulējuma izstrāde;

c)       sadarbība enerģētikas jautājumos reģionālā līmenī un Gruzijas iespējama pievienošanās Enerģētikas kopienas līgumam, kurā Gruzijai pašlaik ir novērotāja statuss;

d)      pievilcīga un stabila klimata ieguldījumiem attīstīšana, pievēršoties institucionāliem, juridiskiem, fiskāliem un citiem nosacījumiem;

e)       kopīgu interešu enerģētikas infrastruktūra, lai dažādotu enerģijas avotus, piegādātājus un transporta ceļus ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

f)       energoapgādes drošības palielināšana, palielinot tirgus integrāciju un īstenojot pakāpenisku regulējuma tuvināšanu ES acquis pamatelementiem,

g)      enerģijas tirdzniecības, tranzīta un transporta, cenu veidošanas politikas, tostarp vispārējas, uz izmaksām balstītas sistēmas energoresursu pārsūtīšanai, ilgtermiņa stabilitātes un drošības veicināšana un stiprināšana, pamatojoties uz abpusēju izdevīgumu un bez diskriminācijas saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, tostarp Enerģētikas hartas nolīgumu;

h)      energoefektivitātes un energotaupības veicināšana ekonomiski izdevīgā un videi nekaitīga veidā;

i)       attīstība un atbalsts atjaunojamās enerģijas jomā, galveno uzmanību vēršot uz hidroelektroenerģijas resursiem un divpusējās un reģionālās integrācijas šajā jomā veicināšanu;

j)       zinātniskā un tehniskā sadarbība un informācijas apmaiņa, lai attīstītu un uzlabotu enerģijas ražošanas, transportēšanas, piegādes un galīgās izmantošanas tehnoloģijas, īpašu uzmanību pievēršot energoefektīvām un videi draudzīgām tehnoloģijām, un

k)      sadarbība kodoldrošuma, kodoldrošības un aizsardzības pret radiāciju jomā saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) principiem un standartiem un attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem un konvencijām, kas noslēgtas SAEA ietvaros, kā arī attiecīgā gadījumā – Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma ievērošana.

299. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

300. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

3. NODAĻA

VIDE

301. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību vides jautājumos, tādējādi sniedzot ieguldījumu ilgtermiņa mērķa – nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un vidi saudzējošu ekonomiku – sasniegšanā. Tiek sagaidīts, ka Gruzijas un ES iedzīvotāji un uzņēmumi gūs labumu no minētās uzlabotās vides aizsardzības, tostarp uzlabosies sabiedrības veselība, saglabāsies dabas resursi, palielināsies ekonomikas un vides efektivitāte, kā arī palielināsies modernu, tīrāku tehnoloģiju izmantošana, veicinot ilgtspējīgas ražošanas paņēmienus. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējos nolīgumus šajā jomā.

302. PANTS

1.       Sadarbības mērķis ir vides saglabāšana, aizsardzība, uzlabošana un tās kvalitātes atjaunošana, cilvēku veselības aizsardzība, ilgtspējīga dabas resursu izmantošana un pasākumu veicināšana starptautiskā līmenī reģionālo un globālo vides problēmu risināšanai, tostarp šādās jomās:

a)       vides pārvaldības un horizontālie jautājumi, tostarp stratēģiskā plānošana, ietekmes uz vidi novērtējums un stratēģiskais vides novērtējums, izglītība un apmācība, pārraudzības un vides informācijas sistēmas, pārbaude un noteikumu izpilde, atbildība vides jomā, noziegumu pret vidi apkarošana, pārrobežu sadarbība, vides informācijas pieejamība sabiedrībai, lēmumu pieņemšanas procesi un efektīvas administratīvās un juridiskās pārskatīšanas procedūras;

b)      gaisa kvalitāte;

c)       ūdens kvalitāte un resursu pārvaldība, tostarp plūdu riska pārvaldība, ūdens trūkums un sausums, kā arī jūras vide;

d)      atkritumu apsaimniekošana;

e)       dabas aizsardzība, tostarp mežsaimniecība un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana;

f)       rūpnieciskais piesārņojums un rūpnieciskie apdraudējumi, un

g)      ķīmisko vielu pārvaldība.

2.       Sadarbības mērķis ir arī vides jautājumu integrācija politikas jomās, kas nav vides politika.

303. PANTS

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; sadarbojas divpusējā, reģionālā, tostarp izmantojot esošās sadarbības struktūras Dienvidkaukāzā, un starptautiskā līmenī, jo īpaši attiecībā uz daudzpusējiem vides nolīgumiem, kurus Puses ratificējušas, un atbilstoši sadarbojas attiecīgajās aģentūrās.

304. PANTS

1.       Sadarbība inter alia aptver šādus uzdevumus:

a)       izstrādāt Valsts vides rīcības plānu (NEAP), kas aptver Gruzijas vispārējās valsts un nozaru stratēģiju virzienus vides jomā, kā arī institucionālos un administratīvos jautājumus;

b)      veicināt vides jautājumu integrāciju citās politikas jomās;

c)       identificēt nepieciešamos cilvēkresursus un finanšu resursus.

2.       NEAP tiks pieņemts un periodiski atjaunināts saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem.

305. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

306. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

4. NODAĻA

RĪCĪBA KLIMATA JOMĀ

307. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību klimata pārmaiņu apkarošanā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, un ņemot vērā pastāvošo savstarpējo atkarību divpusējo un daudzpusējo saistību dēļ šajā jomā.

308. PANTS

Sadarbības mērķis ir mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, kā arī starptautiskā līmenī veicināt pasākumus arī šādās jomās:

a)       klimata pārmaiņu mazināšana;

b)      pielāgošanās klimata pārmaiņām;

c)       siltumnīcefekta gāzu tirdzniecība;

d)      drošu un ilgtspējīgu zemu oglekļa emisiju un pielāgošanas tehnoloģiju pētniecība, attīstība, ieviešana un izplatīšana, un

e)       klimata jautājumu ietveršana nozaru politikā.

309. PANTS

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām; īsteno kopīgu pētniecību un apmainās ar informāciju par tīrākām tehnoloģijām; īsteno kopīgas darbības reģionālā un starptautiskā līmenī, tostarp saistībā ar Pušu ratificētiem daudzpusējiem vides nolīgumiem, un attiecīgos gadījumos arī kopīgas darbības attiecīgo aģentūru ietvaros. Puses īpašu uzmanību pievērš pārrobežu jautājumiem un reģionālajai sadarbībai.

310. PANTS

Pamatojoties uz kopīgām interesēm, sadarbība inter alia attiecas uz to, lai izstrādātu un īstenotu

a)       valsts pielāgoto rīcības plānu (NAPA);

b)      zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģiju (LEDS), tostarp valstij piemērotus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus;

c)       pasākumus, lai veicinātu tehnoloģiju nodošanu, pamatojoties uz izvērtējumu par nepieciešamajām tehnoloģijām;

d)      pasākumus saistībā ar ozonu noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefektu izraisošām gāzēm.

311. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

312. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

5. NODAĻA

RŪPNIECĪBAS UN UZŅĒMUMU POLITIKA UN IZEJVIELU IZGUVE

313. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību rūpniecības un uzņēmumu politikas jomā, tādējādi uzlabojot darījumdarbības visiem ekonomikas dalībniekiem, taču jo īpaši uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), kā tie definēti attiecīgi ES un Gruzijas tiesību aktos. Pastiprinātai sadarbībai būtu jāuzlabo administratīvais un tiesiskais regulējums gan Gruzijas, gan ES uzņēmējiem, kas darbojas ES un Gruzijā, tā jābalsta uz ES MVU un rūpniecības politiku, ņemot vērā starptautiski atzītus principus un praksi šajā jomā.

314. PANTS

Šajā nolūkā Puses sadarbojas, lai:

a)       īstenotu politiku MVU attīstībai, pamatojoties uz Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta principiem, un novērotu īstenošanas procesu ar regulāra dialoga palīdzību. Šī sadarbība ietvers arī pievēršanos mikrouzņēmumiem un amatniecības uzņēmumiem, kas ir ārkārtīgi svarīgi gan ES, gan Gruzijas ekonomikai;

b)      izveidotu labākus pamatnosacījumus, apmainoties ar informāciju un labu praksi, tādējādi uzlabojot konkurētspēju. Šī sadarbība ietvers strukturālo jautājumu pārvaldību (pārstrukturēšanu), piemēram, vides un enerģētikas jomā;

c)       vienkāršotu un racionalizētu regulējumu un regulējuma praksi, īpaši pievēršoties labās prakses apmaiņai par regulējuma tehniku, ietverot ES principus;

d)      rosinātu jauninājumu politikas izstrādi, apmainoties ar informāciju un labu praksi par pētniecības un izstrādes komercializāciju (ietverot atbalsta instrumentus komercdarbības uzsākšanai uz tehnoloģiju pamata), klasteru attīstību un piekļuvi finansējumam;

e)       rosinātu ciešākus kontaktus starp ES un Gruzijas uzņēmumiem un starp šiem uzņēmumiem un Gruzijas un ES iestādēm;

f)       rosinātu eksportu veicinošu darbības starp ES un Gruziju;

g)      atvieglotu ES un Gruzijas rūpniecības modernizāciju un pārstrukturēšanu atbilstošās nozarēs;

h)      attīstītu un stiprinātu sadarbību izejvielu izguves nozarēs un izejvielu ražošanā ar mērķi veicināt savstarpējo sapratni, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, īstenot informācijas apmaiņu un sadarbību ar energoresursiem nesaistītu izejvielu, jo īpaši metāla rūdu un rūpniecisko minerālu izguvē. Informācijas apmaiņa par šādām jomām: attīstības tendences izejvielu izguves rūpniecības un izejvielu nozarē, izejvielu tirdzniecībā, labākā prakse saistībā ar ilgtspējīgu attīstību izejvielu izguves rūpniecības nozarēs, kā arī apmācība, prasmes un veselība un drošība.

315. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs. Dialogā iesaistīs arī ES un Gruzijas uzņēmumu pārstāvjus.

6. NODAĻA

UZŅĒMĒJDARBĪBAS TIESĪBAS, GRĀMATVEDĪBA UN REVĪZIJA UN KORPORATĪVĀ PĀRVALDĪBA

316. PANTS

Atzīstot, ka uzņēmējdarbības tiesību un korporatīvās pārvaldības, kā arī grāmatvedības un revīzijas jomā ir nepieciešams efektīvs noteikumu un prakses kopums, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecību, Puses vienojas sadarboties, lai:

a)       aizsargātu kapitāldaļu īpašniekus, kreditorus un citas ieinteresētās personas saskaņā ar ES noteikumiem šajā jomā;

b)      īstenotu attiecīgos starptautiskos standartus valsts līmenī un veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem grāmatvedības un revīzijas jomā, un

c)       turpinātu izstrādāt korporatīvās pārvaldības politiku saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kā arī veiktu pakāpenisku tuvināšanu ES noteikumiem un ieteikumiem šajā jomā.

317. PANTS

Pušu mērķis būs apmainīties ar informāciju un zināšanām par abām pastāvošajām sistēmām un attiecīgiem jauninājumiem šajās jomās. Turklāt Puses centīsies nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp ES dalībvalstu komercreģistriem un Gruzijas valsts uzņēmumu reģistru.

318. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

319. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXVIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

7. NODAĻA

FINANŠU PAKALPOJUMI

320. PANTS

Atzīstot to, cik nozīmīgs ir efektīvs noteikumu un prakses kopums finanšu pakalpojumu jomā, lai izveidotu pilnībā darbspējīgu tirgus ekonomiku un veicinātu tirdzniecisku apmaiņu starp Pusēm, Puses vienojas sadarboties finanšu pakalpojumu jomā šādu mērķu sasniegšanai:

a)       atbalstīt finanšu pakalpojumu regulējuma pielāgošanās procesu atvērtas tirgus ekonomikas vajadzībām;

b)      nodrošināt ieguldītāju un citu finanšu pakalpojumu patērētāju efektīvu un atbilstīgu aizsardzību;

c)       nodrošināt Gruzijas finanšu sistēmas stabilitāti un neaizskaramību kopumā;

d)      veicināt sadarbību starp dažādiem finanšu sistēmas dalībniekiem, tostarp regulatoriem un uzraudzības iestādēm, un

e)       nodrošināt neatkarīgu un efektīvu uzraudzību.

321. PANTS

1.       Puses veicina sadarbību starp attiecīgajām regulatīvajām un uzraudzības iestādēm, tostarp informācijas apmaiņu, zināšanu apmaiņu par finanšu tirgiem un citus šādus pasākumus.

2.       Īpašu uzmanību pievērš šādu iestāžu administratīvo spēju attīstīšanai, tostarp izmantojot personāla apmaiņas un kopīgas mācības.

322. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

323. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–A pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

8. NODAĻA

SADARBĪBA INFORMĀCIJAS SABIEDRĪBAS JOMĀ

324. PANTS

Puses veicina sadarbību informācijas sabiedrības attīstībai iedzīvotāju un uzņēmēju labā, nodrošinot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašu pieejamību un labākas kvalitātes pakalpojumus par pieņemamu cenu. Šīs sadarbības mērķim vajadzētu būt atvieglot piekļuvi elektronisko sakaru tirgiem, sekmētu konkurenci un ieguldījumus šajā nozarē.

325. PANTS

Sadarbība inter alia attiecas uz šādām jomām:

a)       apmaiņa ar informāciju un labāko praksi valsts informācijas sabiedrības iniciatīvu īstenošanā, tostarp tādu iniciatīvu, kuru mērķis ir veicināt platjoslas piekļuvi, uzlabot tīklu drošumu un attīstīt publiskos tiešsaistes pakalpojumus, un

b)      apmaiņa ar informāciju, labāko praksi un pieredzi, lai veicinātu visaptveroša regulējuma elektronisko sakaru jomā izstrādi, un jo īpaši stiprināt valsts neatkarīga regulatora administratīvās spējas, sekmēt frekvenču spektra resursu labāku izmantošanu un veicināt tīklu sadarbspēju Gruzijā un starp Gruziju un ES.

326. PANTS

Puses veicina sadarbību elektronisko sakaru jomā starp ES un Gruzijas regulatoriem.

327. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XV–B pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

9. NODAĻA

TŪRISMS

328. PANTS

Puses sadarbojas tūrisma jomā ar mērķi stiprināt konkurētspējīgas un ilgtspējīgas tūrisma nozares izveidi, kas veicinātu ekonomikas izaugsmi un iespējas, nodarbinātību un starptautisko apmaiņu.

329. PANTS

Sadarbība divpusējā un Eiropas līmenī balstās uz šādiem principiem:

a)       vietējo kopienu integritātes un interešu ievērošana, jo īpaši lauku reģionos, paturot prātā vietējās attīstības vajadzības un prioritātes;

b)      kultūras mantojuma īpašās nozīmes atzīšana un

c)       tūrisma un vides aizsardzības pozitīva mijiedarbība.

330. PANTS

Sadarbība jo īpaši attiecas uz šādām jomām:

a)       apmaiņa ar informāciju, labāko praksi, pieredzi un zinātību;

b)      stratēģiskas partnerības uzturēšana, ņemot vērā publiskās, privātās un sabiedrības intereses, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību;

c)       tūrisma plūsmu, produktu un tirgu, infrastruktūras, cilvēkresursu un institucionālo struktūru veicināšana un attīstība;

d)      efektīvas politikas izstrāde un īstenošana;

e)       mācības un spēju palielināšana tūrisma jomā pakalpojumu standartu uzlabošanai, un

f)       inter alia – sabiedriskā tūrisma attīstīšana un veicināšana.

331. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

10. NODAĻA

LAUKSAIMNIECĪBA UN LAUKU ATTĪSTĪBA

332. PANTS

Puses sadarbojas, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību, jo īpaši politikas un tiesību aktu pakāpeniskas konverģences ceļā.

333. PANTS

Pušu sadarbība lauksaimniecības un lauku attīstības jomā inter alia aptver šādas jomas:

a)       savstarpējas izpratnes uzlabošana par lauksaimniecības un lauku attīstības politiku;

b)      administratīvo spēju uzlabošana centrālā un vietējā līmenī, lai plānotu, novērtētu un īstenotu un ieviestu politiku saskaņā ar ES tiesību aktiem un labāko praksi;

c)       lauksaimniecības ražošanas modernizācijas un ilgtspējas veicināšana;

d)      zināšanu un labākās prakses apmaiņa par lauku attīstības politiku, lai uzlabotu lauku kopienu labklājību;

e)       lauksaimniecības nozares konkurētspējas un efektivitātes un pārredzamības uzlabošana visām iesaistītajām personām tirgos;

f)       kvalitātes politikas un tās kontroles mehānismu, tostarp ģeogrāfisko izcelsmes norāžu un bioloģiskās lauksaimniecības veicināšana;

g)      vīna ražošana un lauku tūrisms;

h)      zināšanu izplatīšana un popularizēšanas pakalpojumu lauksaimniecības produktu ražotājiem veicināšanas un

i)       centieni saskaņot jautājumus starptautisku organizāciju ietvaros, kurus dalībnieces ir abas Puses.

334. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

11. NODAĻA

ZIVSAIMNIECĪBAS UN JŪRNIECĪBAS PĀRVALDĪBA

1. IEDAĻA

ZIVSAIMNIECĪBAS POLITIKA

335. PANTS

1.       Puses sadarbojas savstarpēji izdevīgās kopīgu interešu jomās zivsaimniecības nozarē, ietverot dzīvo ūdens resursu saglabāšanu un pārvaldību, inspicēšanu un kontroli, datu vākšanu un cīņu pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNZ), kā tas definēts Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 2011. gada Starptautiskajā rīcības plānā (IPOA) nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas aizkavēšanai, novēršanai un izskaušanai.

2.       Minētajā sadarbībā tiks ievērotas Pušu starptautiskās saistības attiecībā uz dzīvo ūdens resursu pārvaldību un saglabāšanu.

336. PANTS

Puses veic kopīgus pasākumus, apmainās ar informāciju un atbalsta viena otru, lai veicinātu:

a)       labu pārvaldību un labākās prakses īstenošanu zvejniecības pārvaldības jomā nolūkā nodrošināt zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību ilgtspējīgā veidā, pamatojoties uz ekosistēmu pieejas principu;

b)      atbildīgu zveju un zvejniecības pārvaldību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principiem, lai saglabātu zivju krājumus un ekosistēmas veselīgā stāvoklī, un

c)       reģionālo sadarbību, tostarp attiecīgi reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijās.

337. PANTS

Atsaucoties uz šā nolīguma 336. pantu un ņemot vērā labākos zinātniskos ieteikumus, Puses pastiprināti sadarbosies un koordinēs savu darbību dzīvo ūdens resursu pārvaldībai un saglabāšanai Melnajā jūrā. Abas Puses veicina reģionālo sadarbību Melnās jūras reģionā un attiecības ar attiecīgajām reģionālajām zvejniecības pārvaldības organizācijām.

338. PANTS

Puses atbalstīs tādas iniciatīvas kā savstarpēja pieredzes apmaiņa un atbalsta sniegšana nolūkā nodrošināt politikas īstenošanu, kas nodrošina ilgtspējīgu zivsaimniecību, pamatojoties ES acquis un šīs jomas prioritātēm, kuras ir Pušu interesēs, tostarp:

a)       dzīvo ūdens resursu, zvejas intensitātes un tehnisko pasākumu pārvaldību;

b)      zvejas darbību inspekciju un kontroli, izmantojot nepieciešamo uzraudzības aprīkojumu, tostarp elektroniskas uzraudzības ierīces un līdzekļus izsekojamības nodrošināšanai, kā arī nodrošinot izpildāmus tiesību aktus un kontroles mehānismus;

c)       saskaņotu savietojamu datu par nozveju, izkraušanu, floti, un bioloģisko un ekonomisko datu vākšanu;

d)      zvejas kapacitātes pārvaldību, tostarp flotes reģistru, kas ietver darbspējīgu zvejas flotes reģistru;

e)       tirgus efektivitāti, jo īpaši atbalstot ražotāju organizācijas, sniedzot informāciju patērētājiem un ieviešot tirgvedības standartus un izsekojamību, un

f)       zivsaimniecības nozares struktūrpolitikas attīstību, kas nodrošina ilgtspēju no ekonomikas, vides un sociālo aspektu viedokļa.

2. IEDAĻA

JŪRNIECĪBAS POLITIKA

339. PANTS

Ņemot vērā to sadarbību zivsaimniecības, jūras transporta, vides un citās politikas jomās un saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem nolīgumiem par jūras tiesībām, kas balstās uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju, Puses arī izvērš sadarbību integrētas jūrniecības politikas jomā, jo īpaši

a)       veicinot integrētu pieeju jūrlietām, labu pārvaldību un labākās prakses apmaiņu jūras telpas izmantošanā;

b)      saskaņā ar ekosistēmas pieeju veicinot jūras teritoriālo plānošanu, kas ir līdzeklis labākai lēmumu pieņemšanai šķīrējmehānismā savstarpēji konkurējošām cilvēku darbībām;

c)       saskaņā ar ekosistēmas pieeju sekmējot kompleksu piekrastes teritorijas pārvaldību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu piekrastes teritoriju attīstību un palielinātu piekrastes reģionu spēju pretoties piekrastes riskiem, tostarp klimata pārmaiņu ietekmei;

d)      veicinot jauninājumus un resursu lietderīgu izmantošanu jūras rūpniecības nozarēs, kas uzlabotu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, tostarp apmainoties ar labāko praksi;

e)       veicinot stratēģisku alianšu izveidi starp jūras rūpniecības nozarēm, pakalpojumu sniedzējiem un zinātniskās pētniecības iestādēm, kas specializējas jūras un jūrlietu pētniecībā;

f)       cenšoties veicināt pārrobežu un nozaru jūrlietu uzraudzību, lai risinātu augošo risku saistībā ar intensīvo jūras satiksmi, kuģu radītu piesārņotājvielu noplūdēm, nelaimes gadījumiem jūrā un nelegālām darbībām jūrā, un

g)      izveidojot regulāru dialogu un veicinot dažādu tīklu izveidi starp ieinteresētajam personām jūrlietu jomā.

340. PANTS

Sadarbība jo īpaši ietver šādas jomas:

a)       informācijas, labākās prakses, pieredzes apmaiņa un jūrlietu zinātības nodošana, tostarp par inovatīvajām tehnoloģijām jūrlietu nozarēs un par jautājumiem jūras vides jomā;

b)      informācijas un labākās prakses apmaiņa par projektu finansēšanas iespējām, tostarp par publiskajām un privātajām partnerībām;

c)       sadarbības uzlabošana Pušu starpā attiecīgos starptautiskos jūrlietu forumos.

Regulārs dialogs par zivsaimniecības un jūrlietu politiku

341. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem starp Pusēm notiks regulārs dialogs.

12. NODAĻA

SADARBĪBA PĒTNIECĪBAS, TEHNOLOĢIJU ATTĪSTĪBAS UN DEMONSTRĒJUMU JOMĀ

342. PANTS

Puses veicina sadarbību visās civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstību un demonstrējumu (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un ievērojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību atbilstošā un efektīvā līmenī.

343. PANTS

Sadarbība PTA jomā attiecas uz:

a)       politikas dialogu un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu;

b)      atbilstošas piekļuves Pušu attiecīgajām programmām veicināšanu;

c)       pētniecības jaudu palielināšanu un Gruzijas pētniecības iestāžu dalību ES pētniecības pamatprogrammā;

d)      kopīgu pētniecības projektu veicināšanu visās PTA jomās;

e)       mācību pasākumiem un mobilitātes programmām zinātniekiem, pētniekiem un pārējam pētniecības personālam, kas iesaistīts Pušu PTA darbībās;

f)       piemērojamo tiesību aktu ietvaros to pētnieku brīvas pārvietošanās, kuri piedalās pasākumos, uz kuriem attiecas šis nolīgums, un to preču pārrobežu kustības, kuras paredzēts izmantot šādos pasākumos, veicināšanu, un

g)      citiem PTA sadarbības veidiem, pamatojoties uz savstarpēju vienošanos.

344. PANTS

Īstenojot šādus pasākumus sadarbības ietvaros, būtu jāmeklē sinerģija ar citiem pasākumiem, kas veikti finansiālās sadarbības starp ES un Gruziju ietvaros, kā noteikts šā nolīguma VII sadaļā (Finansiālā palīdzība un noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

13. NODAĻA

POLITIKA PATĒRĒTĀJU JOMĀ

345. PANTS

Puses sadarbojas, lai nodrošinātu patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un panāktu savu patērētāju aizsardzības sistēmu savietojamību.

346. PANTS

Lai sasniegtu šos mērķus, sadarbībā attiecīgi var attiekties uz

a)       centieniem tuvināt tiesību aktus patērētāju tiesību aizsardzības jomā, novēršot šķēršļus tirdzniecībai;

b)      informācijas apmaiņas sekmēšanu par patērētāju aizsardzības sistēmām, tostarp tiesību aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā un to izpildi, patēriņa preču nekaitīgumu, informācijas apmaiņas sistēmām, patērētāju izglītošanu un informētību un atbalstu, kā arī patērētāju tiesisko aizsardzību;

c)       mācību pasākumiem pārvaldes ierēdņiem un patērētāju interešu pārstāvjiem, un

d)      neatkarīgu patērētāju apvienību darbības un patērētāju interešu pārstāvju kontaktu veicināšanu.

347. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXIX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

14. NODAĻA

NODARBINĀTĪBA, SOCIĀLĀ POLITIKA UN IESPĒJU VIENLĪDZĪBA

348. PANTS

Puses vienojas stiprināt dialogu un sadarbību, lai veicinātu Pienācīga darba nodrošināšanas programmu, nodarbinātības politiku, drošību un veselības aizsardzību darbā, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību, sociālo iekļaušanu, dzimumu līdztiesību un diskriminācijas novēršanu, kā arī korporatīvo sociālo atbildību, un tādējādi sekmēt vairāk un labāku darbavietu radīšanu, nabadzības samazināšanu, sociālās kohēzijas veicināšanu, ilgtspējīgu attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanu.

349. PANTS

Sadarbība, pamatojoties uz informācijas un labākās prakses apmaiņu, var aptvert izraudzītu jautājumu klāstu šādās jomās:

a)       nabadzības samazināšana un sociālās kohēzijas veicināšana;

b)      nodarbinātības politika, kuras mērķis ir panākt vairāk un labākas darba vietas ar pienācīgiem darba nosacījumiem, tostarp samazināt ēnu ekonomiku un neoficiālo nodarbinātību;

c)       attiecīgu aktīvu darba tirgus pasākumu un efektīvu nodarbinātības dienestu veicināšana, lai modernizētu darba tirgus un pielāgotos Pušu darba tirgus vajadzībām;

d)      iekļaujošāka darba tirgus un sociālās drošības sistēmu veicināšana, kas integrē nelabvēlīgā situācijā esošas personas, tostarp personas ar īpašām vajadzībām un personas no minoritāšu grupām;

e)       iespēju vienlīdzība un diskriminācijas novēršana, kuras mērķis ir veicināt dzimumu līdztiesību un nodrošināt vienlīdzīgas iespējas vīriešiem un sievietēm, kā arī lai cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ;

f)       sociālā politika ar mērķi uzlabot sociālās aizsardzības līmeni un sociālās aizsardzības sistēmas no to kvalitātes, pieejamības un finansiālās ilgtspējas viedokļa;

g)      sociālo partneru līdzdalības veicināšana un sociālā dialoga sekmēšana, tostarp izmantojot visu attiecīgo ieinteresēto personu spēju stiprināšanu;

h)      veselības aizsardzības un drošības darbā veicināšana un

i)       informētība un dialogs par korporatīvo sociālo atbildību.

350. PANTS

Puses veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru, iesaistīšanu politikas izstrādē un reformās un Pušu sadarbībā, kā paredzēts šā nolīguma VIII sadaļas (Institucionālie, vispārīgie un nobeiguma noteikumi) attiecīgajās daļās.

351. PANTS

Puses cenšas veicināt sadarbību nodarbinātības un sociālās politikas jomās visos attiecīgos reģionālos, daudzpusējos un starptautiskos forumos un organizācijās.

352. PANTS

Puses veicina korporatīvo sociālo atbildību un pārskatatbildību un sekmē atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, kas tiek atbalstīta vairākās starptautiskās korporatīvās sociālās atbildības pamatnostādnēs un jo īpaši ESAO pamatnostādnēs daudznacionālajiem uzņēmumiem.

353. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

354. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXX pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

15. NODAĻA

SABIEDRĪBAS VESELĪBA

355. PANTS

Puses vienojas attīstīt sadarbību sabiedrības veselības aizsardzības jomā, lai celtu sabiedrības veselības drošuma un cilvēku veselības aizsardzības līmeni, kas ir būtisks elements ilgtspējīgai attīstībai un ekonomikas izaugsmei.

356. PANTS

Sadarbība attiecas jo īpaši uz šādām jomām:

a)       Gruzijas valsts veselības aprūpes sistēmas stiprināšana, jo īpaši turpinot veselības nozares reformu, nodrošinot kvalitatīvu veselības aprūpi, cilvēkresursu attīstību veselības nozarē, uzlabojot veselības nozares pārvaldību un veselības aprūpes finansējumu;

b)      epidemioloģiskā uzraudzība un infekcijas slimību kontrole, piemēram, HIV / AIDS, hepatīts, tuberkuloze, mikrobu rezistence, kā arī labāka gatavība sabiedrības veselības apdraudējumiem un ārkārtas situācijām;

c)       neinfekciozu slimību profilakse un kontrole, apmainoties ar informāciju un labāko praksi, veicinot veselīgu dzīves veidu un fiziskās aktivitātes, pievēršoties galvenajiem veselību noteicošajiem faktoriem, piemēram, uzturam, atkarībai no alkohola, narkotikām un tabakas;

d)      cilvēku izcelsmes vielu kvalitāte un drošība;

e)       informācija un zināšanas par veselību un

f)       starptautisko veselības nolīgumu, kuru dalībnieces ir Puses, piemēram, Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu un Pamatkonvencijas par tabakas kontroli, efektīva īstenošana.

357. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXI pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

16. NODAĻA

IZGLĪTĪBA, MĀCĪBAS UN JAUNATNE

358. PANTS

Puses sadarbojas izglītības un mācību jomā, lai palielinātu sadarbību un dialogu, tostarp dialogu par politikas jautājumiem, cenšoties panākt tiesību aktu tuvināšanu attiecīgajai ES politikai un praksei. Puses sadarbojas, lai veicinātu mūžizglītību, sekmētu sadarbību un pārredzamību visos izglītības un mācību līmeņos, īpašu uzmanību veltot augstākajai izglītībai.

359. PANTS

Šī sadarbība izglītības un mācību jomā inter alia ir vērsta uz šādām jomām:

a)       mūžizglītības veicināšana, kas ir svarīga izaugsmei un nodarbinātībai, kā arī ļauj iedzīvotājiem pilnībā iesaistīties sabiedrības dzīvē;

b)      izglītības un mācību sistēmu modernizācija, uzlabojot kvalitāti, nozīmīgumu un pieejamību visos izglītības posmos, sākot ar agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi un beidzot ar augstāko izglītību;

c)       augstākās izglītības kvalitātes uzlabošana tādā veidā, kas saskan ar ES augstākās izglītības modernizācijas programmu un Boloņas procesu;

d)      starptautiskās akadēmiskās sadarbības pastiprināšana, dalība ES sadarbības programmās, studentu un skolotāju mobilitātes palielināšana;

e)       svešvalodu apguves veicināšana;

f)       progresa kvalifikāciju un prasmju atzīšanā veicināšana un pārredzamības nodrošināšana šajā jomā;

g)      sadarbības profesionālās izglītības un apmācības jomā veicināšana, ņemot vērā attiecīgo ES labāko praksi, un

h)      izpratnes un zināšanu par Eiropas integrācijas procesu, akadēmiskā dialoga par Austrumu partnerības attiecību veidošanu un dalības attiecīgajās ES programmās palielināšana.

360. PANTS

Puses vienojas sadarboties jaunatnes jomā, lai

a)       pastiprinātu sadarbību un apmaiņu jauniešu politikas un neformālās izglītības jauniešiem un jaunatnes darbiniekiem jomā;

b)      atbalstītu jauniešus un jaunatnes darbinieku mobilitāti kā līdzekli, lai veicinātu starpkultūru dialogu un iegūt zināšanas un prasmes ārpus formālās izglītības sistēmas, tostarp strādājot brīvprātīgo darbu;

c)       veicinātu jaunatnes organizāciju sadarbību.

361. PANTS

Gruzija izstrādās un īstenos politiku, kas atbilst ES politikai un praksei šajā jomā, atsaucoties uz šā nolīguma XXXII pielikumā minētajiem dokumentiem un saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem

17. NODAĻA

SADARBĪBA KULTŪRAS JOMĀ

362. PANTS

Puses veicinās sadarbību kultūras jomā, pienācīgi ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) 2005. gada Konvencijā par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus. Puses centīsies veidot regulāru politikas dialogu savstarpējo interešu jomās, tostarp par kultūras nozaru attīstību ES un Gruzijā. Sadarbība starp Pusēm veicinās starpkultūru dialogu, tostarp iesaistoties ES un Gruzijas kultūras nozares un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

363. PANTS

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)       sadarbība un apmaiņa kultūras jomā;

b)      mākslas un mākslinieku mobilitāte un kultūras nozares jaudu stiprināšana;

c)       starpkultūru dialogs;

d)      dialogs par kultūras politiku un

e)       sadarbība starptautiskos forumos, piemēram, UNESCO un Eiropas Padomē, lai inter alia veicinātu kultūras daudzveidību un saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un celtu tā vērtību.

18. NODAĻA

SADARBĪBA AUDIOVIZUĀLO UN PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU JOMĀ

364. PANTS

Puses veicinās sadarbību audiovizuālajā jomā. Sadarbība stiprina audiovizuālās rūpniecības nozares ES un Gruzijā, jo īpaši izmantojot speciālistu apmācību, informācijas apmaiņu un veicinot kopdarbu kino un televīzijas jomā.

365. PANTS

1.       Puses izveido regulāru dialogu par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku un sadarbojas, lai pastiprinātu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un profesionalitāti, kā arī saites ar ES plašsaziņas līdzekļiem saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas standartiem, tostarp Eiropas Padomes standartiem un UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu ietvertos principus.

2.       Sadarbība varētu inter alia ietvert jautājumu par žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu apmācību.

366. PANTS

Puses savu sadarbību vērš uz vairākām jomām:

a)       dialogs par audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu politiku;

b)      dialogs starptautiskos forumos (piemēram, UNESCO un PTO) un

c)       sadarbība audiovizuālo un plašsaziņas līdzekļu jomā, tostarp sadarbība kino jomā.

367. PANTS

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIII pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

19. NODAĻA

SADARBĪBA SPORTA UN FIZISKO AKTIVITĀŠU JOMĀ

368. PANTS

Puses veicina sadarbību sporta un fizisko aktivitāšu jomā, apmainoties ar informāciju un labāko praksi, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta sociālās un izglītojošās vērtības, mobilitāti sportā, un lai cīnītos ar globāliem draudiem sportam, piemēram, dopinga lietošanu, rasismu un vardarbību.

20. NODAĻA

PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS SADARBĪBA

369. PANTS

Puses veicina dialogu par pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar šādiem mērķiem:

a)       stiprināt kontaktus un informācijas un pieredzes apmaiņu visās pilsoniskās sabiedrības nozarēs ES dalībvalstīs un Gruzijā;

b)      nodrošināt ES un jo īpaši dalībvalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par Gruziju, tostarp par tās vēsturi un kultūru, tādējādi panākot labāku izpratni par iespējām un problēmām turpmākajos attiecību posmos;

c)       un otrādi – nodrošināt Gruzijā un jo īpaši tās pilsoniskās sabiedrības organizācijās labākas zināšanas un izpratni par ES, tostarp (bet ne tikai) par vērtībām tās izveides pamatā, tās politiku un darbību.

370. PANTS

Puses veicina dialogu un sadarbību starp abu Pušu pilsoniskās sabiedrības ieinteresētajām personām kā neatņemamu ES un Gruzijas attiecību sastāvdaļu: Šāda dialoga un sadarbības mērķi ir:

a)       nodrošināt pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos ES un Gruzijas attiecībās, jo īpaši šā nolīguma noteikumu izpildē;

b)      veicināt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību publiskā sektora lēmumu pieņemšanas procesā, jo īpaši uzturot atklātu, pārredzamu un regulāru dialogu starp publiskajām iestādēm un pārstāvju apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

c)       dažādos veidos veicināt labvēlīgu vidi pilsoniskās sabiedrības organizāciju izveidei un attīstībai, tostarp sniedzot aizstāvības atbalstu, izmantojot neformālu un formālu tīklošanu, savstarpējus apmeklējumus un darbseminārus, kas veido pilsoniskās sabiedrības tiesisko pamatu, un

d)      dot iespēju abu Pušu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem iepazīties ar apspriešanās un dialoga procesiem pilsoniskā sabiedrībā, tostarp starp sociālajiem partneriem un publiskā sektora iestādēm ar mērķi jo īpaši stiprināt pilsoniskās sabiedrības lomu publiskās politikas veidošanas procesā.

371. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem Pušu starpā notiks regulārs dialogs.

21. NODAĻA

REĢIONĀLĀ ATTĪSTĪBA, PĀRROBEŽU UN REĢIONU SADARBĪBA

372. PANTS

1.       Puses veicina savstarpēju sapratni un divpusēju sadarbību reģionālās attīstības politikas jomā, tostarp par reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas metodēm, vairāklīmeņu pārvaldību un partnerību, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgo reģionu attīstībai un teritoriālajai sadarbībai ar mērķi izveidot saziņas kanālus un veicinot informācijas un pieredzes apmaiņu starp valsts un vietējām iestādēm, sociāli ekonomiskās sfēras dalībniekiem un pilsonisko sabiedrību.

2.       Puses jo īpaši sadarbosies ar mērķi saskaņot Gruzijas praksi ar šādiem principiem:

a)       veicināt daudzpakāpju pārvaldību, jo tai ir ietekme gan centrālā līmenī, gan pilsētu kopienās, īpašu uzmanību pievēršot veidiem, kā palielināt vietējā līmeņa ieinteresēto personu iesaistīšanu;

b)      konsolidēt partnerību starp visām reģionālajā attīstībā iesaistītajām pusēm, un

c)       nodrošināt līdzfinansējumu, izmantojot reģionālās attīstības programmu un projektu īstenošanā iesaistīto dalībnieku finansiālo ieguldījumu.

373. PANTS

1.       Puses atbalsta un stiprina vietējā līmeņa iestāžu iesaistīšanos sadarbībā reģionālās politikas jomā, tostarp pārrobežu sadarbībā un attiecīgajās pārvaldības struktūrās, veicina sadarbību, izveidojot tiesisko regulējumu, kas abpusēji piešķir attiecīgās tiesības; atbalsta un attīsta spēju veidošanas pasākumus un veicina pārrobežu un reģionālo ekonomikas un biznesa tīklu nostiprināšanu.

2.       Puses sadarbosies, lai nostiprinātu Gruzijas iestāžu institucionālās un operatīvās jaudas reģionālās attīstības un zemes izmantošanas plānošanas jomā, inter alia:

a)       uzlabojot starpiestāžu sadarbības koordinēšanu, jo īpaši centrālo un vietējo publisko iestāžu vertikālās un horizontālās mijiedarbības mehānismu reģionālās politikas izstrādes un īstenošanas procesā;

b)      attīstot vietējo publisko iestāžu jaudas, lai veicinātu savstarpēju pārrobežu sadarbību saskaņā ar ES principiem un praksi;

c)       apmainoties ar zināšanām, informāciju un labāko praksi reģionālās attīstības politikas jomā, lai veicinātu vietējo pašvaldību ekonomisko labklājību un reģionu vienmērīgu attīstību.

374. PANTS

1.       Puses stiprina un veicina pārrobežu sadarbību citās jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums, piemēram, transporta, enerģētikas, sakaru tīklu, kultūras, izglītības, tūrisma un veselības jomā.

2.       Puses pastiprina sadarbību starp to reģioniem, īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas, atbalstot Gruzijas reģionu dalību Eiropas reģionālās struktūrās un organizācijās un sekmējot to ekonomisko un institucionālo attīstību, īstenojot kopīgu interešu projektus.

3.       Šīs darbības tiks veiktas šādu procesu kontekstā:

a)       nepārtraukta teritoriālā sadarbība ar Eiropas reģioniem, tostarp īstenojot transnacionālas un starpreģionu programmas;

b)      Austrumu partnerības ietvaros sadarbība ar ES struktūrām, tostarp Reģionu komiteju, un dalība dažādos Eiropas reģionālajos projektu un iniciatīvās;

c)       sadarbība ar inter alia Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju un Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklu.

375. PANTS

Par šīs nodaļas jautājumiem notiks regulārs dialogs.

22. NODAĻA

CIVILĀ AIZSARDZĪBA

376. PANTS

Puses attīsta un stiprina sadarbību dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu jomā. Sadarbība norisinās, ņemot vērā Pušu intereses un pamatojoties uz līdztiesību un abpusēju izdevīgumu, kā arī ievērojot starp Pusēm pastāvošo atkarību vides aizsardzības jomā un daudzpusējās darbības šajā jomā.

377. PANTS

Sadarbības mērķis ir uzlabot dabas un cilvēku darbības izraisītu katastrofu novēršanu, sagatavošanos tām un reaģēšanu uz tām.

378. PANTS

Puses inter alia apmainās ar informāciju un speciālām zināšanām un īsteno kopējas darbības divpusējās un / vai daudzpusējās programmās. Sadarbība var notikt, inter alia īstenojot starp Pusēm noslēgtus īpašus nolīgumus un / vai administratīvos pasākumus.

379. PANTS

Sadarbība var būt vērsta uz šādu mērķu sasniegšanu:

a)       apmainīties ar kontaktinformāciju un to regulāra atjaunināt, lai nodrošinātu nepārtrauktu dialogu un varētu savstarpēji sazināties 24 stundas diennaktī;

b)      veicināt savstarpēju palīdzību liela mēroga ārkārtas situācijās – ja tas nepieciešams un ja ir pieejami pietiekami resursi;

c)       24 stundas diennaktī apmainīties ar agrīniem brīdinājumiem un atjauninātu informāciju par liela mēroga pārrobežu ārkārtas situācijām, kas skar ES vai Gruziju, tas ietver palīdzības pieprasījumus un piedāvājumus;

d)      apmainīties ar informāciju par palīdzību, ko Puses sniegušas trešām valstīm ārkārtas situācijās, ja ir aktivizēts ES civilās aizsardzības mehānisms;

e)       sadarboties uzņēmējvalsts atbalsta jomā, pieprasot / sniedzot palīdzību;

f)       apmainīties ar labāko praksi un vadlīnijām katastrofu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas jomā;

g)      sadarboties katastrofu riska mazināšanas jomā, inter alia pievēršoties starptautiskajām saiknēm un atbalsta pasākumiem, informēšanai, izglītošanai un komunikācijas pasākumiem, labākajai praksei ar mērķi ir novērst vai mazināt dabas katastrofu sekas;

h)      sadarboties zināšanu bāzes par dabas katastrofām uzlabošanā un apdraudējuma un riska novērtēšanā katastrofu pārvarēšanai;

i)       sadarboties katastrofu ietekmes uz vidi un sabiedrības veselību novērtēšanā;

j)       pieaicināt ekspertus uz īpašiem tehniskiem semināriem un simpozijiem par civilās aizsardzības jautājumiem;

k)      regulāri aicināt novērotājus uz konkrētām nodarbībām un mācībām, ko rīko ES un / vai Gruzija, un

l)       stiprināt sadarbību attiecībā uz pieejamo civilās aizsardzības spēju visefektīvāko izmantošanu.

23. NODAĻA

DALĪBA EIROPAS SAVIENĪBAS AĢENTŪRĀS UN PROGRAMMĀS

380. PANTS

Gruzijai ir atļauts piedalīties visās Savienības aģentūrās, kas saskaņā ar minēto aģentūru izveides noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai. Gruzija noslēdz atsevišķus nolīgumus ar ES, kas ļauj tai piedalīties katrā šādā aģentūrā, norādot arī finanšu iemaksu apjomu.

381. PANTS

Gruzijai ir atļauts piedalīties visās pašreizējās un turpmākās Savienības programmās, kas saskaņā ar šo programmu pieņemšanas noteikumiem ir atvērtas Gruzijas līdzdalībai, ievērojot attiecīgos minēto programmu noteikumus. Gruzijas līdzdalība Savienības programmās notiek saskaņā ar noteikumiem, kuri paredzēti šā nolīguma III protokolā par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par vispārējiem principiem Gruzijas dalībai Savienības programmās.

382. PANTS

Par Gruzijas dalību ES programmās un aģentūrās Pušu starpā notiks regulārs dialogs. Jo īpaši ES informē Gruziju, ja tiek izveidotas jaunas ES aģentūras un jaunas Savienības programmas, kā arī par izmaiņām attiecībā uz noteikumiem dalībai Savienības programmās un aģentūrās, kas minēti šā nolīguma 380. un 381. pantā.

VII SADAĻA

FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA UN NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

1. NODAĻA

FINANSIĀLĀ PALĪDZĪBA

383. PANTS

Gruzija saņem finansiālo palīdzību no attiecīgajiem ES finansējuma mehānismiem un instrumentiem. Gruzija var gūt labumu arī no sadarbības ar Eiropas Investīciju banku (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un citām starptautiskām finanšu iestādēm. Finansiāla palīdzība palīdz sasniegt šā nolīguma mērķus, un to sniegs saskaņā ar turpmākajiem šā nolīguma pantiem.

384. PANTS

Galvenos finansiālās palīdzības principus paredz attiecīgajos ES Finanšu instrumentu noteikumos.

385. PANTS

Prioritārās jomas ES finansiālajai palīdzībai, par ko vienojušās Puses, nosaka gada programmās, kuru pamatā, ja tās piemēro, ir daudzgadu finanšu shēmas, kas atspoguļo politiskās prioritātes, par kurām panākta vienošanās. Minētajās programmās noteiktajā palīdzības apmērā ņem vērā Gruzijas vajadzības, nozares jaudas un reformu progresu jo īpaši jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

386. PANTS

Lai nodrošinātu pieejamo resursu optimālu izlietojumu, Puses cenšas īstenot ES palīdzību, cieši sadarbojoties un to koordinējot ar citām līdzekļu devējām valstīm, organizācijām un starptautiskām finanšu institūcijām, ievērojot starptautiskos palīdzības efektivitātes principus.

387. PANTS

Finansiālās palīdzības juridisko, administratīvo un tehnisko pamatu nosaka attiecīgo nolīgumu ietvaros starp Pusēm.

388. PANTS

Asociācijas padomi informē par finansiālās palīdzības gaitu un īstenošanu, un tās ietekmi uz šā nolīguma mērķu sasniegšanu. Šajā nolūkā attiecīgās Pušu iestādes savstarpēji un nepārtraukti sniedz atbilstīgu uzraudzības un novērtējuma informāciju.

389. PANTS

Puses īsteno palīdzības pasākumus saskaņā ar pareizas finanšu vadības principiem un sadarbojas, lai aizsargātu ES un Gruzijas finanšu intereses saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu (Noteikumi par krāpšanas novēršanu un kontroli).

2. NODAĻA

NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

390. PANTS

Definīcijas

Šajā nodaļā piemēro šā nolīguma III protokolā noteiktās definīcijas.

391. PANTS

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visiem turpmākiem nolīgumiem vai finanšu instrumentiem, ko noslēdz starp Pusēm, un visiem citiem ES finanšu instrumentiem, kuriem Gruziju iespējams asociēs, neskarot jebkādas citas papildu atrunas par revīziju, pārbaudēm uz vietas, inspekcijām, kontrolēm un krāpšanas novēršanas pasākumiem, tostarp tiem, kurus veic Eiropas Revīzijas palāta un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).

392. PANTS

Pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības

Puses veic efektīvus pasākumus, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkādas citas pretlikumīgas darbības saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu, inter alia izmantojot savstarpēju administratīvo un juridisko palīdzību jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums.

393. PANTS

Informācijas apmaiņa un turpmākā sadarbība operatīvajā līmenī

1.       Lai pareizi īstenotu šo nodaļu, kompetentās Gruzijas un ES iestādes regulāri apmainās ar informāciju un pēc vienas puses pieprasījuma rīko apspriedes.

2.       OLAF var vienoties ar attiecīgajām Gruzijas iestādēm, kas ir kompetentas saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, par turpmāku sadarbību krāpšanas novēršanas jomā, tostarp operatīvajiem pasākumiem ar Gruzijas iestādēm.

3.       Attiecībā uz personas datu nosūtīšanu un apstrādi piemēro šā nolīguma III sadaļas (Brīvība, drošība un tiesiskums) 14. pantu.

394. PANTS

Krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu novēršana

1.       ES un Gruzijas iestādes regulāri pārbauda, ka no ES līdzekļiem finansētās darbības ir pienācīgi īstenotas. Tās veic atbilstošus pasākumus nelikumīgu darbību un krāpšanas novēršanai un seku labošanai.

2.       ES un Gruzija veic visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu un izlabotu jebkādu aktīvās vai pasīvās korupcijas praksi un nepieļautu interešu konfliktu visos procedūras posmos, kuras saistītas ar ES fondu īstenošanu.

3.       Gruzijas iestādes informē Eiropas Komisiju par jebkuru veikto preventīvo pasākumu.

4.       Eiropas Komisijai ir tiesības iegūt pierādījumus saskaņā ar 56. pantu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam.

5.       Jo īpaši tai ir tiesības iegūt pierādījumus par to, ka iepirkuma un dotāciju procedūrās ir ievēroti pārredzamības, vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principi, tiek novērsti jebkādi interešu konflikti, sniegtas starptautiski atzītiem standartiem līdzvērtīgas garantijas un nodrošināta pareizas finanšu pārvaldības noteikumu ievērošana.

6.       Saskaņā ar to procedūrām Puses sniegs viena otrai jebkādu informāciju saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu un nekavējoties informēs viena otru par jebkādām būtiskām izmaiņām to procedūrās vai sistēmās.

395. PANTS

Tiesvedība, izmeklēšana un kriminālvajāšana

Gruzijas iestādes uzsāk tiesvedību, tostarp, ja nepieciešams, veic izmeklēšanu un kriminālvajāšanu gadījumos, kad valsts vai ES veiktās pārbaudēs konstatēts, ka ir notikusi krāpšana, korupcija vai cits pārkāpums, tostarp interešu konflikts, vai ja pastāv aizdomas par to. Atbilstošos gadījumos OLAF var palīdzēt Gruzijas kompetentajām iestādēm šā uzdevuma izpildē.

396. PANTS

Paziņošana par krāpšanu, korupciju un pārkāpumiem

1.       Gruzijas kompetentās iestādes nekavējoties pārsūta Eiropas Komisijai jebkādu informāciju, kas nonākusi to rīcībā, attiecībā uz faktiskiem krāpšanas vai korupcijas gadījumiem, un nekavējoties informē Eiropas Komisiju par jebkādu pārkāpumu, tostarp interešu konfliktu, saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu. Gadījumos, kad pastāv aizdomas par krāpšanu vai korupciju, informē arī OLAF un Eiropas Komisiju.

2.       Gruzijas iestādes tāpat ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar faktiem, kuri paziņoti saskaņā ar šo pantu. Ja nav paziņojamu gadījumu par krāpšanu, korupciju vai jebkādu citu pārkāpumu, Gruzijas kompetentās iestādes informē Eiropas Komisiju katra kalendārā gada beigās.

397. PANTS

Revīzijas

1.       Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta ir tiesīga pārbaudīt, vai visi izdevumi saistībā ar ES līdzekļu izmantošanu ir veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu pārvaldība ir bijusi pareiza.

2.       Revīzijas veic, pārbaudot gan uzņemtās saistības, gan veiktos maksājumus. Revīzijas veic, pamatojoties uz dokumentiem, un vajadzības gadījumā uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda vai piedalās ES līdzekļu izmantošanā. Minētās revīzijas var veikt pirms kontu slēgšanas par konkrēto finanšu gadu un piecu gadu laikā pēc atlikuma izmaksas datuma.

3.       Eiropas Komisijas inspektori vai citas Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotas personas var veikt pārbaudes un revīzijas, pamatojoties uz dokumentiem, un uz vietas jebkuras struktūras telpās, kura pārvalda ES līdzekļus vai piedalās to izmantošanā, kā arī attiecībā uz šādas struktūras apakšuzņēmējiem Gruzijā.

4.       Eiropas Komisijas inspektoriem vai citām Eiropas Komisijas vai Revīzijas palātas pilnvarotām personām nodrošina netraucētu piekļuvi būvlaukumam, darbu izpildes vietai un dokumentiem, lai veiktu šādas revīzijas, tostarp elektroniski. Par šīm piekļuves tiesībām būtu jāinformē visas Gruzijas publiskā sektora iestādes un tās skaidri nostiprina līgumos, kas noslēgti šajā nolīgumā minēto instrumentu īstenošanai.

5.       Iepriekš aprakstītās pārbaudes un revīzijas piemēro visiem uzņēmējiem un apakšuzņēmējiem, kuri ir saņēmuši ES līdzekļus. Pildot savus uzdevumus, Eiropas Savienības Revīzijas palāta un Gruzijas revīzijas struktūras sadarbojas uzticēšanās gaisotnē, vienlaikus saglabājot savu neatkarību.

398. PANTS

Pārbaudes uz vietas

1.       Šā nolīguma ietvaros OLAF ir tiesīgs veikt pārbaudes un apskates uz vietas, lai aizsargātu ES finanšu intereses saskaņā ar noteikumiem Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām.

2.       Pārbaudes un apskates uz vietas OLAF sagatavo un veic ciešā sadarbība ar Gruzijas iestādēm, ievērojot attiecīgos Gruzijas tiesību aktus.

3.       Gruzijas iestādes savlaicīgi informē par pārbaužu un apskašu uz vietas objektu, mērķi un juridisko pamatu, lai tās var sniegt vajadzīgo palīdzību. Šai nolūkā Gruzijas kompetento iestāžu amatpersonas var piedalīties pārbaudēs un apskatēs uz vietas.

4.       Ja attiecīgās Gruzijas iestādes izrāda interesi, pārbaudes un apskates uz vietas OLAF var veikt kopā ar šīm iestādēm.

5.       Ja kāds ekonomikas dalībnieks pretojas pārbaudei vai apskatei uz vietas, Gruzijas iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, sniedz OLAF nepieciešamo palīdzību, lai tas varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudes vai apskates uz vietas.

399. PANTS

Administratīvie pasākumi un sodi

Neskarot Gruzijas tiesību aktus, Eiropas Komisija var piemērot administratīvos pasākumus un sodus saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam un Padomes Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību.

400. PANTS

Līdzekļu atgūšana

1.       Gruzijas iestādes veic attiecīgos pasākumus, lai īstenotu turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz finansētājai valdības iestādei nepamatoti izmaksāto ES līdzekļu atgūšanu.

2.       Gadījumos, kad Gruzijas iestādes ir tiesīgas izmantot ES līdzekļus, Eiropas Komisija ir pilnvarota atgūt nepamatoti izmaksātos ES līdzekļus, jo īpaši veicot finanšu korekcijas. Eiropas Komisija ņem vērā Gruzijas iestāžu veiktos pasākumus, lai novērstu attiecīgo ES līdzekļu zudumus.

3.       Pirms pieņemt lēmumu par līdzekļu atgūšanu, Eiropas Komisija apspriežas ar Gruziju par konkrēto jautājumu. Strīdus par līdzekļu atgūšanu apspriedīs Asociācijas padomē.

4.       Gadījumos, kad Eiropas Komisija izmanto ES līdzekļus tieši vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumus trešajām personām, Eiropas Komisijas šīs sadaļas ietvaros pieņemtos lēmumus, ar kuriem nosaka finansiālus pienākumus subjektiem, kas nav valstis, Gruzijā īsteno saskaņā ar šādiem principiem:

a)       izpildi reglamentē Gruzijas valsts civilprocesa normas. Valsts iestāde, ko šim nolūkam norīko Gruzijas valdība un dara to zināmu Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības Tiesai, lēmumam pievieno izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai lēmuma autentiskumu;

b)      pēc minēto formalitāšu izpildes pēc attiecīgās puses lūguma, tā var sākt izpildi saskaņā ar Gruzijas tiesību aktiem, iesniedzot lietu tieši kompetentajai iestādei;

c)       izpildi var apturēt tikai ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. Sūdzības par nepareizu izpildi tomēr ir Gruzijas attiecīgo tiesu jurisdikcijā.

5.       Gruzijas valdības norīkotās iestādes izdod izpildes rīkojumu, iepriekš pārbaudot tikai akta autentiskumu. Izpildi nodrošina saskaņā ar Gruzijas procesuālajām tiesībām. Attiecīgo ES iestāžu izpildes lēmumu likumību kontrolē Eiropas Savienības Tiesa.

6.       Eiropas Savienības Tiesas spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu līgumā, šīs nodaļas ietvaros ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

401. PANTS

Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo nodaļu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Gruzijas tiesību akti un atbilstošie noteikumi, kas attiecas uz ES iestādēm. Šādu informāciju drīkst paziņot tikai tām personām ES, dalībvalstu vai Gruzijas iestādēs, kurām tā ir jāzina amata pienākumu veikšanai, un to var izmantot, tikai lai nodrošinātu Pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

402. PANTS

Tiesību aktu tuvināšana

Gruzija tuvinās savus tiesību aktus šā nolīguma XXXIV pielikumā minētajiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem saskaņā ar minētā pielikuma noteikumiem.

VIII SADAĻA

INSTITUCIONĀLIE, VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

IESTĀŽU SISTĒMA

403. PANTS

Politiskais un politikas dialogs starp pusēm, tostarp par jautājumiem, kas saistīti ar nozaru sadarbību, var notikt jebkurā mērogā. Regulārs augstākā līmeņa politiskais un atsevišķu politikas jomu dialogs norisinās šā nolīguma 401. pantā izveidotajā Asociācijas padomē un, regulāri tiekoties Pušu pārstāvjiem saskaņā ar abpusēju vienošanos.

Asociācijas padome

404. PANTS

1.       Ar šo tiek izveidota Asociācijas padome. Tā uzrauga un novēro šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu un periodiski pārskata šā nolīguma darbību, ņemot vērā tā mērķus.

2.       Asociācijas padome regulāri tiekas ministru līmenī vismaz reizi gadā un kad apstākļi to pieprasa. Asociācijas padome saskaņā ar abpusēju vienošanos var sanākt jebkādā sastāvā.

3.       Papildus šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas uzraudzībai un novērošanai Asociācijas padome izpēta visus nozīmīgākos jautājumus, kas izriet no šā nolīguma, un visus abas Puses interesējošus divpusējus vai starptautiskus jautājumus.

405. PANTS

1.       Asociācijas Padomes sastāvā ietilpst Eiropas Savienības Padomes locekļi un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Gruzijas valdības locekļi, no otras puses.

2.       Asociācijas padome apstiprina savu reglamentu.

3.       Asociācijas padomi pārmaiņus vada Savienības un Gruzijas pārstāvis.

4.       Attiecīgā gadījumā un, savstarpēji vienojoties, Asociācijas padomes darbā kā novērotāji var piedalīties pārstāvji no citām Pušu struktūrām.

406. PANTS

1.       Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tajā paredzētajos gadījumos. Šādi lēmumi ir saistoši Pusēm, kuras veic atbilstīgus pasākumus, tostarp nepieciešamības gadījumā arī pasākumus īpašās saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem lēmumu izpildei. Asociācijas padome var sniegt arī ieteikumus. Lēmumus un ieteikumus pieņem, Pusēm vienojoties, pēc attiecīgu Pušu iekšēju procedūru pabeigšanas.

2.       Saskaņā ar noteikumiem par Gruzijas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā tas noteikts šajā nolīgumā, Asociācijas padome būs forums, kurā apmainās ar informāciju par izraudzītiem Eiropas Savienības un Gruzijas tiesību aktiem – sagatavošanā un spēkā esošiem, un par īstenošanas, izpildes un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem.

3.       Saskaņā ar šā panta 1. punktu, Asociācijas padome ir pilnvarota atjaunināt vai grozīt šā nolīguma pielikumus, neskarot nekādus īpašus noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

Asociācijas komiteja

407. PANTS

1.       Ar šo ir izveidota Asociācijas komiteja. Tā palīdz Asociācijas padomei pildīt tās pienākumus un veikt tās funkcijas.

2.       Asociācijas komitejas sastāvā ietilpst Pušu pārstāvji parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

3.       Asociācijas komiteju pārmaiņus vada ES un Gruzijas pārstāvis.

408. PANTS

1.       Asociācijas padome savā reglamentā paredz Asociācijas komitejas pienākumus un darba kārtību, kuras pienākumos ietilpst arī Asociācijas padomes sanāksmju sagatavošana. Asociācijas komiteja sanāk vismaz reizi gadā un tad, kad Puses vienojas, ka apstākļi to pieprasa.

2.       Asociācijas padome var deleģēt Asociācijas komitejai jebkuru no savām pilnvarām, tostarp pilnvaras pieņemt saistošus lēmumus.

3.       Asociācijas komitejai ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos un jomās, kurās Asociācijas padome tai ir deleģējusi savas pilnvaras, un kā noteikts šā nolīguma 406. panta 1. punktā. Šie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic atbilstošus pasākumus to izpildei. Asociācijas komiteja pieņem lēmumus, Pusēm vienojoties un ņemot vērā attiecīgas iekšējās procedūras.

4.       Asociācijas komiteja tiekas īpašā sastāvā, lai risinātu visus jautājumus, kas saistīti ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi). Asociācijas komiteja minētajā sastāvā tiekas vismaz reizi gadā.

409. PANTS

Īpašas komitejas, apakškomitejas un struktūras

1.       Asociācijas komitejai palīdz apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu.

2.       Asociācijas padome var lemt izveidot jebkādu citu īpašu komiteju vai struktūru īpašās jomās, ja tas nepieciešams šā nolīguma īstenošanai, un nosaka šādu īpašo komiteju un struktūru sastāvu, pienākumus un darba kārtību. Turklāt šādas īpašas komitejas vai struktūras var apspriest visus jautājumus, ko tās uzskata par svarīgiem, neskarot nevienu šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) īpašo noteikumu.

3.       Asociācijas komiteja var arī izveidot apakškomitejas, tostarp lai apkopotu datus par regulāro dialogu gaitu, kas minēti šā nolīguma V sadaļā (Ekonomiskā sadarbība) un VI sadaļā (Citas politikas jomas sadarbībai).

4.       Apakškomitejām ir tiesības pieņemt lēmumus šajā nolīgumā paredzētos gadījumos. Tās regulāri pēc pieprasījuma atskaitās par savu darbu Asociācijas komitejai.

5.       Apakškomitejas, kas izveidotas saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), savlaicīgi pirms savām sanāksmēm informē Asociācijas komiteju īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai, kas paredzēta šā nolīguma 408. panta 4. punktā, par sanāksmju datumu un dienaskārtību. Tās atskaitās par savu darbu katrā Asociācijas komitejas īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai kārtējā sanāksmē.

6.       Apakškomiteju izveide neliedz Pusēm iesniegt jebkuru jautājumu tieši izskatīšanai Asociācijas komitejā, tostarp tās īpašajā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai.

Parlamentārā asociācijas komiteja

410. PANTS

1.       Ar šo izveido Parlamentāro asociācijas komiteju. Tā ir Eiropas Parlamenta locekļu un Gruzijas parlamenta locekļu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

2.       Parlamentārajā asociācijas komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un Gruzijas parlamenta locekļi, no otras puses.

3.       Parlamentārā asociācijas komiteja pieņem savu reglamentu.

4.       Parlamentāro asociācijas komiteju vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Parlamenta pārstāvis un Gruzijas parlamenta pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz komitejas reglamentā.

411. PANTS

1.       Parlamentārā asociācijas komiteja var pieprasīt attiecīgu informāciju par šā nolīguma īstenošanu no Asociācijas padomes, kas tad sniedz Parlamentārā asociācijas komitejai pieprasīto informāciju.

2.       Parlamentārā asociācijas komiteju informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

3.       Parlamentārā asociācijas komiteja var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

4.       Parlamentārā asociācijas komiteja var izveidot Parlamentārās asociācijas apakškomitejas.

Pilsoniskās sabiedrības forums

412. PANTS

1.       Puses arī veicinās regulāras pilsoniskās sabiedrības pārstāvju sanāksmes, lai informētu viņus un apkopotu viņu pienesumu šā nolīguma īstenošanai.

2.       Ar šo tiek izveidots ES un Gruzijas Pilsoniskās sabiedrības forums. Tas ir forums, kurā tiekas un apmainās ar viedokļiem, un to veido pārstāvji no ES pilsoniskās sabiedrības, tostarp no Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, kā arī Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, tostarp no Austrumu partnerības Pilsoniskās sabiedrības foruma valsts platformas. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu.

3.       Pilsoniskās sabiedrības forums pieņem savu reglamentu.

4.       Pilsoniskās sabiedrības forumu vada pārmaiņus attiecīgi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvis un Gruzijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, ko paredz foruma reglamentā.

413. PANTS

1.       Pilsoniskās sabiedrības forumu informē par Asociācijas padomes lēmumiem un ieteikumiem.

2.       Pilsoniskās sabiedrības forums var sniegt ieteikumus Asociācijas padomei.

3.       Asociācijas padome un Parlamentārā asociācijas padome uztur regulārus kontaktus ar Pilsoniskās sabiedrības foruma pārstāvjiem, lai uzzinātu viņu viedokli par šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

2. NODAĻA

VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

414. PANTS

Tiesu un administratīvo iestāžu pieejamība

Šā nolīguma darbības jomā Puses apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības, tostarp īpašumtiesības.

415. PANTS

Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)       ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)      kas attiecas uz ieroču, munīcijas un kara materiālu vai citu izstrādājumu ražošanu vai tirdzniecību, vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz izstrādājumiem, kuri nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c)       ko tā uzskata par būtisku savai drošībai nopietnu iekšēju traucējumu gadījumā, kas ietekmē likuma varas un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma laikā, kas rada kara draudus, vai lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies miera un starptautiskās drošības saglabāšanas nolūkā.

416. PANTS

Diskriminācijas aizliegums

1.       Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)       pasākumi, ko Gruzija piemēro ES vai tās dalībvalstīm, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;

b)      pasākumi, ko ES vai tās dalībvalstis piemēro Gruzijai, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Gruzijas valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām.

2.       Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu pastāvīgās dzīvesvietas dēļ.

417. PANTS

Pakāpeniska regulējuma tuvināšana

Gruzija pakāpeniski tuvinās savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, kas minēti šā nolīguma pielikumos, pamatojoties uz šajā nolīgumā noteiktajām saistībām un saskaņā ar minēto pielikumu noteikumiem. Šis noteikums neskar īpašos principus un pienākumus par regulējuma tuvināšanu saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

418. PANTS

Dinamiskā tuvināšana

Saskaņā ar mērķi, ka Gruzija pakāpeniski tuvina savus tiesību aktus ES tiesību aktiem, Asociācijas padome periodiski pārskata un atjaunina šā nolīguma pielikumus, tostarp lai atspoguļotu ES tiesību aktu un piemērojamo standartu attīstību, kas noteikti tajos starptautiskajos instrumentos, kurus Puses uzskata par būtiskiem, un pēc tam, kad Puses pabeigušas attiecīgās iekšējās procedūras. Šis noteikums neskar īpašos noteikumus saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļu (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

419. PANTS

Tiesību aktu tuvināšanas pārraudzība

1.       Pārraudzība nozīmē nepārtrauktu šā nolīguma pasākumu īstenošanas un izpildes progresa novērtējumu.

2.       Pārraudzība ietver ES izvērtējumu par Gruzijas tiesību aktu tuvināšanu ES tiesību aktiem, kā definēts šajā nolīgumā, tostarp īstenošanas un izpildes aspektus. Šos izvērtējumus var veikt ES viena pati pēc savas iniciatīvas, kā noteikts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ES saskaņā ar vienošanos ar Gruziju vai abas Puses kopā. Lai atvieglotu izvērtēšanu, Gruzija ziņo ES par tiesību aktu tuvināšanas virzību – attiecīgos gadījumos pirms pārejas periodu beigām, kas noteikti šajā nolīgumā attiecībā uz ES tiesību aktiem. Ziņošanā un izvērtēšanā, ietverot izvērtēšanas kārtību un biežumu, ņem vērā īpašo kārtību, kas paredzēta šajā nolīgumā vai saskaņā ar šo līgumu izveidoto struktūru lēmumos.

3.       Pārraudzība var ietvert apmeklējumus uz vietas, piedaloties ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, nevalstiskām organizācijām, uzraudzības iestādēm, neatkarīgiem ekspertiem un citām personām pēc vajadzības.

4.       Pārraudzības rezultātus, tostarp tiesību aktu tuvināšanas izvērtējumu, kā noteikts šā panta 2. punktā, apspriež visās saskaņā ar šo līgumu izveidotajās attiecīgajās struktūrās. Šādas struktūras vienprātīgi var pieņemt kopīgus ieteikumus, ko iesniedz Asociācijas padomei.

5.       Ja Puses piekrīt, ka nepieciešamie pasākumi, kas minēti šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi), ir īstenoti un izpildīti, Asociācijas padome saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas šā nolīguma 406. un 408. pantā, lemj par turpmāku tirgus atvēršanu, ja tas paredzēts šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi).

6.       Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne kopīgam ieteikumam, kas minēts šā panta 4. punktā un ko iesniedz Asociācijas padomei, ne arī šāda ieteikuma nesagatavošanai. Šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) definēto strīdu izšķiršanas procedūru nepiemēro ne lēmumam, ko pieņēmusi attiecīgā struktūra, ne arī jautājumam par šāda lēmuma nepieņemšanu.

420. PANTS

Saistību izpilde

1.       Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2.       Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai šā nolīguma piemērošanu labā ticībā un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.

3.       Puses nodod Asociācijas padomei izskatīšanai jebkuru strīdu, kas saistīts ar šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu. Asociācijas padome var atrisināt strīdu ar saistošu lēmumu.

421. PANTS

Strīdu izšķiršana

1.       Ja starp Pusēm rodas strīds par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā, jebkura Puse nosūta otrai Pusei un Asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrēto strīdu. Atkāpjoties no iepriekš minētā, strīdus par šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) interpretāciju, īstenošanu vai tā piemērošanu labā ticībā reglamentē tikai minētās sadaļas 14. nodaļa (Strīdu izšķiršana).

2.       Puses cenšas atrisināt strīdu, sākot labas gribas apspriedes Asociācijas padomē un citās attiecīgās struktūrās, kas minētas šā nolīguma 407. un 409. pantā, ar mērķi iespējami īsā laikā sasniegt savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.       Puses sniedz Asociācijas padomei un citām attiecīgām struktūrām visu informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

4.       Kamēr strīds nav atrisināts, to apspriež katrā Asociācijas padomes sanāksmē. Strīdu uzskata par atrisinātu, tiklīdz Asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā tas paredzēts šā nolīguma 420. panta 3. punktā, vai ja tā paziņojusi, ka strīds ir izbeigts. Apspriešanās par strīdu var notikt jebkurā Asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas struktūras, kas izveidotas, pamatojoties uz šā nolīguma 407. un 409. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

5.       Visa informācija, kas izpausta apspriešanās laikā, ir konfidenciāla.

422. PANTS

Atbilstīgi pasākumi saistību neizpildes gadījumā

1.       Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ja jautājums nav atrisināts trīs mēnešu laikā no oficiālā pieprasījuma iesniegšanas par strīda izšķiršanu saskaņā ar šā nolīguma 421. pantu, ja prasītāja Puse turpina uzskatīt, ka otra Puse joprojām nav izpildījusi kādu saistību saskaņā ar šo nolīgumu. Prasība par trīs mēnešus ilgu apspriešanās laikposmu var neņemt vērā, Pusēm savstarpēji vienojoties, un to nepiemēro izņēmuma gadījumos, kas izklāstīti šā panta 3. punktā.

2.       Izvēloties atbilstīgos pasākumus, priekšroku dod pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbībai. Izņemot šā panta 3. punktā aprakstītos gadījumus, šādi pasākumi nevar ietvert saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem paredzēto, šā nolīguma IV sadaļā (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) minēto tiesību vai saistību apturēšanu. Saskaņā ar šā panta 1. punktu veiktos pasākumus nekavējoties paziņo Asociācijas padomei, un par tiem apspriežas saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 2. punktu un tiem piemēro strīdu izšķiršanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 420. panta 3. punktu un 421. pantu.

3.       Šā panta 1. un 2. punktā minētie izņēmumi attiecas uz:

a)       šā nolīguma denonsēšanu, kas nav sankcionēta no starptautisko tiesību vispārējo noteikumu viedokļa, vai

b)      šā nolīguma I sadaļas (Vispārēji principi) 2. pantā minēto šā nolīguma būtisko elementu pārkāpumu, ko izdara otra Puse.

Saistība ar citiem nolīgumiem

423. PANTS

1.       Partnerattiecību un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, ar šo ir atcelts.

2.       Šis nolīgums aizstāj 1. punktā minēto nolīgumu. Atsauces uz to visos pārējos Pušu nolīgumos uzskata par atsaucēm uz šo nolīgumu.

3.       Šis nolīgums aizstāj Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Gruziju par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas parakstīts Briselē 2011. gada 14. jūlijā un kas stājās spēkā 2012. gada 1. aprīlī.

424. PANTS

1.       Kamēr atbilstīgi šim nolīgumam nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām un juridiskām personām, šis nolīgums neskar tiesības, kas tām nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruzijai, no otras puses.

2.       Esošos nolīgumus attiecībā uz konkrētām sadarbības jomām, kas ietilpst šā nolīguma darbības jomā, uzskata par vispārējo divpusējo attiecību, ko regulē šis nolīgums, un par kopējās institucionālās struktūras daļu.

425. PANTS

1.       Puses var papildināt šo nolīgumu, noslēdzot īpašus nolīgumus, kas ietilpst tā darbības jomā. Šādi konkrēti nolīgumi ir vispārējo divpusējo attiecību, ko reglamentē šis nolīgums, sastāvdaļa un kopējās institucionālās struktūras daļa.

2.       Neskarot attiecīgos noteikumus Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, šis nolīgums un saskaņā ar to veiktas darbības nekādā veidā neietekmē dalībvalstu pilnvaras iesaistīties divpusējos sadarbības pasākumos ar Gruziju vai attiecīgos gadījumos noslēgt jaunus sadarbības nolīgumus ar Gruziju.

426. PANTS

Pielikumi un protokoli

Šā nolīguma pielikumi un protokoli ir tā neatņemama sastāvdaļa.

427. PANTS

Darbības laiks

1.       Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

2.       Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc šāda paziņojuma saņemšanas dienas.

428. PANTS

Pušu definīcija

Šajā nolīgumā "Puses" ir ES vai tās dalībvalstis, vai ES un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību, un – attiecīgā gadījumā – tas attiecas arī uz Euratom saskaņā ar tās pilnvarām atbilstoši Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam, no vienas puses, un Gruzija, no otras puses.

429. PANTS

Teritoriālā piemērošana

1.       Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un atbilstoši minētajos līgumos izklāstītajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gruzijas teritorijā.

2.       Šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošana attiecībā uz Gruzijas reģionu Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, kurus Gruzijas valdība faktiski nekontrolē, sākas tad, kad Gruzija nodrošina attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīgu īstenošanu un izpildi visā tās teritorijā.

3.       Asociācijas padome pieņem lēmumu par to, kad šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde ir nodrošināta visā Gruzijas teritorijā.

4.       Ja viena Puse uzskata, ka attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) pilnīga īstenošana un izpilde šā panta 2. punktā minētajos Gruzijas reģionos vairs netiek nodrošināta, minētā Puse drīkst pieprasīt, lai Asociācijas padome pārskata attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu attiecībā uz konkrētajiem reģioniem. Asociācijas Padome pārbauda situāciju un trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas pieņem lēmumu par attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanas turpināšanu. Ja Asociācijas padome nepieņem lēmumu trīs mēnešu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas, attiecīgi šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu aptur attiecībā uz konkrētajiem reģioniem, līdz Asociācijas padome pieņem lēmumu.

5.       Saskaņā ar šo pantu pieņemtie Asociācijas padomes lēmumi par šā nolīguma vai tā IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) piemērošanu attiecas uz minēto sadaļu kopumā un tie nevar attiekties uz sadaļas daļām.

430. PANTS

Šā nolīguma depozitārs

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts.

431. PANTS

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1.       Puses ratificē vai apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar savām attiecīgām procedūrām. Ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam.

2.       Šis nolīgums stājas spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas dienas.

3.       Neatkarīgi no šā panta 2. punkta, Savienība un Gruzija vienojas provizoriski piemērot šā nolīguma daļas, kā to norādījusi Savienība un kā izklāstīts šā panta 4. punktā, saskaņā ar attiecīgajām iekšējām procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem.

4.       Nolīguma daļas provizoriski piemēro no otrā mēneša pirmās dienas pēc tam, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis:

a)       Savienības paziņojumu, ka ir pabeigtas šis nolūkam nepieciešamās procedūras, norādot, kuras šā nolīguma daļas tiek piemērotas provizoriski, un

b)      saskaņā ar Gruzijas procedūrām un piemērojamajiem tiesību aktiem deponēto ratifikācijas dokumentu.

5.       Šā nolīguma attiecīgo noteikumu, tostarp tā attiecīgo pielikumu un protokolu, nolūkos jebkuru atsauci uz "šā nolīguma spēkā stāšanās dienu" šādos noteikumos saprot kā "dienu, no kuras šo nolīgumu piemēro provizoriski" saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6.       Šā nolīguma provizoriskas piemērošanas laikā turpina piemērot Partnerības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 1996. gada 22. aprīlī un kas stājās spēkā 1999. gada 1. jūlijā, noteikumus, ciktāl uz tiem neattiecas šā nolīguma provizoriska piemērošana.

7.       Katra Puse var rakstiski paziņot šā nolīguma depozitāram savu nodomu pārtraukt provizoriski piemērot šo nolīgumu. Nolīgumu pārtrauc piemērot provizoriski, kad ir pagājuši seši mēneši no brīža, kad šā nolīguma depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

432. PANTS

Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, nīderlandiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un gruzīnu valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

…… , … gada … .

BEĻĢIJAS KARALISTES VĀRDĀ

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

ČEHIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

DĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VĀRDĀ

IGAUNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

ĪRIJAS VĀRDĀ

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

SPĀNIJAS KARALISTES VĀRDĀ

FRANCIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

HORVĀTIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

ITĀLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

KIPRAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

LIETUVAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTES VĀRDĀ

UNGĀRIJAS VĀRDĀ

MALTAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

NĪDERLANDES KARALISTES VĀRDĀ

AUSTRIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

POLIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

PORTUGĀLES REPUBLIKAS VĀRDĀ

RUMĀNIJAS VĀRDĀ

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

SOMIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

ZVIEDRIJAS KARALISTES VĀRDĀ

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES VĀRDĀ

EIROPAS SAVIENĪBAS VĀRDĀ

EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENAS VĀRDĀ

GRUZIJAS VĀRDĀ

[1]        Šajā nolīgumā preces ir produkti VVTT 1994 izpratnē, ja vien šajā nolīgumā nav noteikts citādi. Preces, uz kurām attiecas PTO Lauksaimniecības nolīgums, šajā nodaļā ir minētas kā "lauksaimniecības produkti" vai "produkti".

[2]        1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.

[3]        To vien, ka dažu valstu fiziskām personām vajadzīga vīza, bet citu valstu personām nav vajadzīga vīza, neuzskata par priekšrocību likvidēšanu vai mazināšanu konkrētu saistību dēļ.

[4]        Lielākas noteiktības labad minētajā teritorijā ietver ekskluzīvo ekonomisko zonu un kontinentālo šelfu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijā (UNCLOS).

[5]        Juridisku personu kontrolē cita juridiska persona, ja šai juridiskajai personai ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības.

[6]        Lielākai noteiktībai – kodolmateriālu pārstrāde ietver visas darbības, kas ietvertas ANO ISIC REV 3.1, kods 2330.

[7]        Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.

[8]        Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

[9]        Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par domstarpību starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

[10]       Šis pienākums neattiecas uz ieguldījumu aizsardzības noteikumiem, uz ko neattiecas šī nodaļa, tostarp noteikumiem par domstarpību starp ieguldītājiem un valsti risināšanas procedūrām, kas atrodami citos nolīgumos.

[11]       Neskarot to pasākumu apjomu, kurus var uzskatīt par "kabotāžu" saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, iekšzemes kabotāža saskaņā ar šo nodaļu ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Gruzijas vai ES dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu Gruzijā vai ES dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts UNCLOS, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tajā pašā ostā vai punktā, kas atrodas Gruzijā vai kādā ES dalībvalstī.

[12]       Nosacījumus savstarpējai tirgus pieejamībai gaisa pārvadājumu jomā nosaka Nolīgumā starp ES un tās dalībvalstīm un Gruziju par Kopējās aviācijas telpas izveidi.

[13]       Atsauce "kura nav bezpeļņas organizācija" attiecas tikai uz Beļģiju, Čehijas Republiku, Dāniju, Vāciju, Igauniju, Īriju, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Austriju, Portugāli, Slovēniju, Somiju un Apvienoto Karalisti.

[14]       Uzņemošajam uzņēmumam var uzlikt pienākumu iepriekšējai apstiprināšanai iesniegt mācību programmu, kurā aptverts uzturēšanās laiks un parādīts, ka uzturēšanās nolūks ir mācības. Attiecībā uz Čehijas Republiku, Spāniju, Franciju, Ungāriju un Austriju mācībām jābūt saistītām ar saņemto akadēmisko grādu.

[15]       Apvienotajā Karalistē kategorija "tirdzniecības pārstāvji" ir atzīta tikai attiecībā uz pakalpojumu pārdevējiem.

[16]       Iegūta pēc pilngadības sasniegšanas, kā noteikts attiecīgos iekšējos tiesību aktos.

[17]       Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

[18]       Ja grāds vai kvalifikācija nav iegūta Pusē, kur tiek sniegti pakalpojumi, minētā Puse var izvērtēt, vai tas atbilst akadēmiskajam grādam, kas tiek prasīts tās teritorijā.

[19]       Licences maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

[20]       Ar "CPC" apzīmē Centrālo produkcijas klasifikāciju, kā izklāstīts ANO Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov., 1991. g.

[21]       Licenču maksa neietver maksu par izsoles, konkursa rīkošanu vai citām nediskriminējošām koncesiju piešķiršanas metodēm vai obligātos maksājumus par universālo pakalpojumu sniegšanu.

[22]       Gruzija īsteno šīs apakšiedaļas noteikumus divus gadus pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

[23]       Šajā apakšiedaļā jēdzienu "faktiski uzzinājis" interpretē saskaņā ar katras Puses iekšējiem tiesību aktiem.

[24]       Pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt līdztiesību vai tiešo nodokļu faktisku uzlikšanu vai iekasēšanu, pieskaitāmi pasākumi, kurus Puse veic atbilstīgi savai nodokļu sistēmai un kuri: a) attiecas uz uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav rezidenti, atzīstot to, ka nerezidentu nodokļu pienākumus nosaka attiecībā uz apliekamām vērtībām, ko ieved no Puses teritorijas vai kas atrodas Puses teritorijā; b) attiecas uz nerezidentiem, lai nodrošinātu nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu Puses teritorijā; c) attiecas uz nerezidentiem vai rezidentiem, lai novērstu izvairīšanos no nodokļa maksāšanas vai nodokļa nemaksāšanu, ieskaitot atbilstības panākšanas pasākumus; d) attiecas uz pakalpojumu patērētājiem, ko sniedz otras Puses teritorijā vai no tās, ar nolūku nodrošināt nodokļu uzlikšanu vai iekasēšanu no šādiem patērētājiem, ko iegūst Puses teritorijā; e) nošķir uzņēmējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ir nodokļu maksātāji par visā pasaulē apliekamām vienībām, no citiem ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem, atzīstot viņu nodokļu bāzes atšķirību, vai f) nosaka, piešķir vai iedala rezidentu vai filiāļu, vai saistīto personu starpā, vai vienas personas filiāļu ienākumu, peļņu, ieņēmumus, zaudējumus, atskaitījumus vai kredītus, lai nodrošinātu Puses nodokļu bāzi. Nodokļu terminus vai jēdzienus šā noteikuma f) apakšpunktā un šajā zemsvītras piezīmē nosaka saskaņā ar nodokļu definīcijām un jēdzieniem vai līdzvērtīgām vai līdzīgām definīcijām un jēdzieniem atbilstīgi tās Puses iekšējiem tiesību aktiem, kura nosaka pasākumu.

[25]       Jēdzienu "privāti uzņēmumi, kas darbojas uz īpašu un ekskluzīvu tiesību pamata" interpretē saskaņā ar Eiropas Komisijas 2004. gada 18. jūnija Paskaidrojumu CC/2004/33.

[26]       Ja Savienības tiesību aktos, uz kuriem attiecas tuvināšanas process saskaņā ar šo nodaļu, ir atsauce uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata, ka Gruzijā šāda publikācija ir Gruzijas oficiālajos publicēšanas līdzekļos;

[27]       Šajā nodaļā "fiksācija" nozīmē skaņas vai attēlu iemiesojumu vai to atveidojumus, no kā tos var uztvert, reproducēt vai pārraidīt ar ierīces palīdzību.

[28]       Jēdziens "aplinkus norādījums" nozīmē jo īpaši izmantošanu jebkādā veidā attiecībā uz produktiem, kuri iekļauti harmonizētās sistēmas (HS) 20.09. pozīcijā, lai arī tikai tiktāl, ciktāl tos attiecina uz vīniem, kas iekļauti HS 22.04. pozīcijā, aromatizētajiem vīniem, kas iekļauti HS 22.05. pozīcijā, un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas iekļauti HS 22.08. pozīcijā.

[29]       Piemērojot šo pantu, Puse var uzskatīt, ka dizainparaugs, kam ir individuāla būtība, ir oriģināls.

[30]       Šis pants neskar Gruzijas Valdības 2009. gada 22. oktobra noteikumus Nr. 188 par valstu un attiecīgu iestāžu saraksta izveidi, kurām Gruzijā piemēro vienkāršotu zāļu reģistrēšanas režīmu. Saraksts, kas izveidots ar iepriekš minētajiem noteikumiem, attiecas uz šādām valstīm / iestādēm: EMA – Eiropas Zāļu aģentūru, Austrāliju, Austriju, Beļģiju, Bulgāriju, Kanādu, Kipru, Čehijas Republiku, Dāniju, Igauniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Grieķiju, Ungāriju, Islandi, Īriju, Itāliju, Japānu, Koreju, Latviju, Lietuvu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Jaunzēlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Spāniju, Zviedriju, Šveici, Apvienoto Karalisti, ASV.

[31]       Šajā iedaļā jēdziens "intelektuālā īpašuma tiesības" ietver vismaz šādas tiesības: autortiesības, ar autortiesībām saistītās tiesības, datu bāzes veidotāja sui generis tiesības, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju autora tiesības, tiesības uz preču zīmi, tiesības uz dizainparaugu, patenttiesības, tostarp no papildu aizsardzības sertifikātiem iegūtās tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, funkcionāla modeļa tiesības, augu šķirņu tiesības, tiesības uz tirdzniecības nosaukumiem, ciktāl iekšējos tiesību aktos tās ir aizsargātas kā ekskluzīvas tiesības.

[32]       Lai Gruzija īstenotu šo nodaļu, šo pantu piemēro tikai, ja un kad Gruzija ir kļuvusi par Enerģētikas kopienas līguma dalībnieci, un tādā apmērā, kādā Gruzijai ir piemērojami īpašie noteikumi Enerģētikas kopienas līgumā vai Savienības tiesību aktos, kas ir piemērojami saskaņā ar Enerģētikas kopienas līgumu.

[33]       Kā tas noteikts Eiropas Padomes 2007. gada 20. jūnija ieteikumā CM/Rec(2007)7 no Ministru Komitejas dalībvalstīm par labu pārvaldību.

[34]       Ja šajā nodaļā ir minēti nodarbinātības jautājumi, tie ietver jautājumus saistībā ar SDO stratēģiskajiem mērķiem, ar kuru starpniecību ir izteikta pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanas programma, kā par to vienojās SDO 2008. gada Deklarācijā par sociālo taisnīgumu godīgai globalizācijai.

I PIELIKUMS

BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS

Šā nolīguma vai citu nolīgumu īstenošanas kontekstā katra Puse nodrošina tiesību aktos noteiktu datu aizsardzības līmeni, kas atbilst vismaz līmenim, kurš noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā Nr. 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, kā arī Eiropas Padomes Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi (ETS Nr. 108), kas parakstīta 1981. gada 28. janvārī, un tās Papildu protokolā par uzraudzības institūcijām un pārrobežu datu plūsmām (ETS Nr. 181), kurš parakstīts 2001. gada 8. novembrī. Attiecīgā gadījumā katra Puse ņem vērā Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (2008. gada 27. novembris) par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, un Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumu Nr. R (87) 15 (1987. gada 17. septembris) par personas datu izmantošanu policijā.

________________

II PIELIKUMS

MUITAS NODOKĻU ATCELŠANA

________________

II-A PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS GADA BEZNODOKĻU TARIFA LIKMES KVOTAS (SAVIENĪBA)

KN kods 2012 || Produktu apraksts || Apjoms (tonnas)

07032000 || Ķiploki, svaigi vai atdzesēti || 220

________________

II-B PIELIKUMS

PRODUKTI, KURIEM PIEMĒRO IEKĻUVES CENU[1],

kam nepiemēro ievedmuitas nodokļa ad valorem komponentu (SAVIENĪBA)

KN kods 2012 || Produktu apraksts

07020000 || Svaigi vai atdzesēti tomāti

07070005 || Gurķi, svaigi vai atdzesēti

07099100 || Artišoki, svaigi vai atdzesēti

07099310 || Kabači, svaigi vai atdzesēti

08051020 || Saldie apelsīni, svaigi

08052010 || Klementīni

08052030 || Šķirnes Monreale un sacumas

08052050 || Mandarīni un vilkingi

08052070 || Tanžerīni

08052090 || Tangelo, ortanique, malaquina un tamlīdzīgi citrusu hibrīdi (izņemot klementīnus, monreale, sacumas, mandarīnus, vilkingus un tanžerīnus)

08055010 || Citroni (Citrus limon, Citrus limonum)

08061010 || Galda vīnogas, svaigas

08081080 || Svaigi āboli (izņemot sidra ābolus bez taras no 16. septembra līdz 15. decembrim)

08083090 || Svaigi bumbieri (izņemot vīna bumbierus bez taras no 1. augusta līdz 31. decembrim)

08091000 || Svaigas aprikozes

08092100 || Svaigi skābie ķirši (Prunus cerasus)

08092900 || Svaigi ķirši (izņemot skābos ķiršus)

08093010 || Svaigi nektarīni

08093090 || Svaigi persiki (izņemot nektarīnus)

08094005 || Svaigas plūmes

20096110 || Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20°C temperatūrā <= 30 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)

20096919 || Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20°C temperatūrā > 67 un kuras vērtība > EUR 22 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)

20096951 || Koncentrēta vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20°C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot tādu, kas satur spirtu)

20096959 || Vīnogu sula, ieskaitot vīnogu misu, neraudzēta, kuras Briksa vērtība 20°C temperatūrā > 30, bet <= 67 un kuras vērtība > EUR 18 par 100 kg, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu (izņemot koncentrētu vai tādu, kas satur spirtu)

22043092 || Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu <= 1,33 g/cm³ 20°C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)

22043094 || Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu <= 1,33 g/cm³ 20°C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)

22043096 || Vīnogu misa, neraudzēta, koncentrēta 22. nodaļas 7. papildu piezīmes nozīmē, ar blīvumu > 1,33 g/cm³ 20°C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)

22043098 || Vīnogu misa, neraudzēta, nekoncentrēta, ar blīvumu > 1,33 g/cm³ 20°C temperatūrā un faktisko spirta tilpumkoncentrāciju <= 1 tilp. %, bet > 0,5 tilp. % (izņemot vīnogu misu, kuras rūgšana ir pārtraukta, pievienojot spirtu)

________________

II-C PIELIKUMS

PRODUKTI, UZ KURIEM ATTIECAS NOTEIKUMU APIEŠANAS NOVĒRŠANAS MEHĀNISMS (SAVIENĪBA)

Produktu kategorija || KN kods 2012 || Produktu apraksts || Sprūda apjoms (tonnas)

Lauksaimniecības produkti

1. Liellopu gaļa, cūkgaļa un aitas gaļa || 02011000 || Svaigi vai atdzesēti liellopu liemeņi vai pusliemeņi || 4400

02012020 || Liellopa rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas ||

02012030 || Nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas ||

02012050 || Nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas, svaigas vai atdzesētas ||

02012090 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti liellopu izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas) ||

02013000 || Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa, bezkaula ||

02021000 || Saldēti liellopu liemeņi un pusliemeņi ||

02022010 || Saldētas rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, neatkaulotas ||

02022030 || Saldētas nesadalītas vai sadalītas liellopu priekšējās ceturtdaļas, neatkaulotas ||

|| 02022050 || Saldētas nesadalītas vai sadalītas liellopu liemeņa pakaļējās ceturtdaļas, neatkaulotas ||

02022090 || Saldēti liellopu izcirtņi, neatkauloti (izņemot liemeņus un pusliemeņus, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas, priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās liemeņa ceturtdaļas) ||

02023010 || Saldētas liellopu liemeņa priekšējās ceturtdaļas, bezkaula, veselas vai sacirstas ne vairāk kā 5 gabalos, kuras katra ir 1 gabals; rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas 2 blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā 5 gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju ||

02023050 || Saldēti liellopu pakrūtes gabali, pleca gabali un krūšu gabali, bezkaula ||

|| 02023090 || Saldēta liellopu gaļa (izņemot veselas vai sacirstas ne vairāk kā piecos gabalos, kuras katra ir atsevišķs gabals, rekonstruējamā liemeņa ceturtdaļas divos blokos, no kuriem vienā ir liemeņa priekšējā ceturtdaļa — vesela vai sacirsta ne vairāk kā piecos gabalos, un otrā — pakaļējā ceturtdaļa vienā gabalā, izņemot fileju, pakrūtes gabalus, pleca gabalus un krūšu gabalus), bezkaula ||

|| 02031110 || Svaigi vai atdzesēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi ||

02031211 || Svaigi vai atdzesēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem ||

02031219 || Svaigi vai atdzesēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem ||

02031911 || Svaigas vai atdzesētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi ||

02031913 || Svaigi vai atdzesēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi ||

02031915 || Svaigas vai atdzesētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi ||

02031955 || Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula ||

02031959 || Svaiga vai atdzesēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot  liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus) ||

02032110 || Saldēti mājas cūku liemeņi un pusliemeņi ||

|| 02032211 || Saldēti mājas cūku šķiņķi un to izcirtņi, ar kauliem ||

02032219 || Saldēti mājas cūku pleči un to izcirtņi, ar kauliem ||

02032911 || Saldētas mājas cūku priekšējās daļas un to izcirtņi ||

02032913 || Saldēti mājas cūku garie muguras gabali un to izcirtņi ar kauliem ||

02032915 || Saldētas mājas cūku vēderdaļas (cauraugušās) un to izcirtņi ||

02032955 || Saldēta mājas cūku gaļa (izņemot vēderdaļas un to izcirtņus), bezkaula ||

02032959 || Saldēta mājas cūku gaļa, ar kauliem (izņemot  liemeņus un pusliemeņus, šķiņķus, plečus un to izcirtņus, priekšējās daļas, garos muguras gabalus, vēderdaļas un to izcirtņus) ||

02042250 || Svaigas vai atdzesētas aitu kājas ||

|| 02042290 || Svaigi vai atdzesēti neatkaulotie aitas izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas, muguras gabalus un/vai pakaļgalus un kājas), bezkaula ||

02042300 || Svaigi vai atdzesēti aitas bezkaula izcirtņi ||

02044230 || Saldēti aitas muguras gabali un/vai pakaļgali ||

02044250 || Saldētas aitas kājas ||

02044290 || Saldēti neatkaulotie aitas izcirtņi (izņemot liemeņus un pusliemeņus, īsās liemeņa priekšējās ceturtdaļas, muguras gabalus un/vai pakaļgalus un kājas) ||

02044310 || Saldēta jēru gaļa, bezkaula ||

02044390 || Saldēta aitas gaļa (izņemot jēru), bezkaulu ||

2. Mājputnu gaļa || 02071130 || Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi” || 550

02071190 || Vistas, svaigas vai atdzesētas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “65 % cāļi”, un citādas svaigas vai atdzesētas vistas (izņemot “83 % un 70 % cāļus”), nesadalītas ||

|| 02071210 || Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % cāļi” ||

|| 02071290 || Saldētas vistas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “65 % cāļi”, vai citādas vistas (izņemot “70 % cāļus”),  nesadalītas ||

02071310 || Svaigi vai atdzesēti vistu gabali, bezkaula ||

02071320 || Svaigas vai atdzesētas vistu puses vai ceturtdaļas ||

02071330 || Svaigi vai atdzesēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem ||

02071350 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali ||

02071360 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali ||

02071399 || Svaigi vai atdzesēti vistu subprodukti (izņemot aknas) ||

|| 02071410 || Saldēti vistu gabali, bezkaula ||

02071420 || Saldētas vistu puses vai ceturtdaļas ||

02071430 || Saldēti veseli vistu spārni ar spārnu galiem vai bez tiem ||

02071450 || Saldētas neatkaulotas vistu krūtiņas un to gabali ||

02071460 || Saldētas neatkaulotas vistu kājas un to gabali ||

02071499 || Saldēti vistu subprodukti (izņemot aknas) ||

02072410 || Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari” ||

02072490 || Mājas tītari, svaigi vai atdzesēti, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “73 % tītari”, un citādi svaigi vai atdzesēti tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti ||

02072510 || Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “80 % tītari” ||

|| 02072590 || Saldēti mājas tītari, noplūkti un izķidāti, bez galvas un kājām, arī bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “73 % tītari”, un citādi tītari (izņemot “80 % tītarus”), nesadalīti ||

02072610 || Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru gabali, bezkaula ||

02072620 || Svaigas vai atdzesētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas ||

02072630 || Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem ||

02072650 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali ||

02072660 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali ||

02072670 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus) ||

|| 02072680 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus) ||

02072699 || Svaigi vai atdzesēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas) ||

02072710 || Saldēti mājas tītaru bezkaula gabali ||

02072720 || Saldētas mājas tītaru puses vai ceturtdaļas ||

02072730 || Saldēti veseli mājas tītaru spārni ar spārnu galiem vai bez tiem ||

02072750 || Saldētas neatkaulotas mājas tītaru krūtiņas un to gabali ||

02072760 || Saldēti neatkauloti mājas tītaru stilbiņi un to gabali ||

02072770 || Saldētas neatkaulotas mājas tītaru kājas un to gabali (izņemot stilbiņus) ||

|| 02072780 || Saldēti neatkauloti mājas tītaru gabali (izņemot puses vai ceturtdaļas, spārnus ar spārnu galiem vai bez tiem, muguras, kakliņus, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu galus, krūtiņas, kājas, un to gabalus) ||

02072799 || Saldēti mājas tītaru subprodukti (izņemot aknas) ||

02074130 || Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles” ||

02074180 || Svaigas vai atdzesētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas ||

02074230 || Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, bet ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu), t. s. “70 % pīles” ||

02074280 || Saldētas mājas pīles, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām un bez kakla, sirds, aknām un kuņģa (vai guzas), t. s. “63 % pīles”, vai citādas ||

|| 02074410 || Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu gabali, bezkaula ||

02074421 || Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas ||

|| 02074431 || Svaigi vai atdzesēti veseli mājas pīļu spārni ||

02074441 || Svaigas vai atdzesētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali ||

02074451 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu krūtiņas un to gabali ||

02074461 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas pīļu kājas un to gabali ||

02074471 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu liemeņi ||

02074481 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti ||

02074499 || Svaigi vai atdzesēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas) ||

02074510 || Saldēti mājas pīļu gabali, bezkaula ||

02074521 || Saldētas mājas pīļu puses vai ceturtdaļas ||

02074531 || Saldēti veseli mājas pīļu spārni ||

02074541 || Saldētas mājas pīļu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali ||

|| 02074551 || Saldētas mājas pīļu krūtiņas un to gabali, neatkauloti ||

02074561 || Saldētas mājas pīļu kājas un to gabali, neatkauloti ||

02074581 || Saldēti neatkauloti mājas pīļu gabali, kas citur nav minēti ||

02074599 || Saldēti mājas pīļu subprodukti (izņemot aknas) ||

02075110 || Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas, notecinātas, neķidātas, ar galvu un kājām, t. s. “82 % zosis” ||

02075190 || Svaigas vai atdzesētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas ||

02075290 || Saldētas mājas zosis, nesadalītas, noplūktas un izķidātas, bez galvas un kājām, ar kaklu, sirdi, aknām un kuņģi (vai guzu) vai bez šiem orgāniem, t. s. “75 % zosis”, vai citādas ||

02075410 || Svaigi vai atdzesēti mājas zosu gabali, bezkaula ||

02075421 || Svaigas vai atdzesētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas ||

02075431 || Svaigi vai atdzesēti veseli mājas zosu spārni ||

|| 02075441 || Svaigas vai atdzesētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali ||

02075451 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu krūtiņas un to gabali ||

02075461 || Svaigas vai atdzesētas neatkaulotas mājas zosu kājas un to gabali ||

02075471 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu liemeņi ||

02075481 || Svaigi vai atdzesēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti ||

02075499 || Svaigi vai atdzesēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas) ||

02075510 || Saldēti mājas zosu gabali, bezkaula ||

02075521 || Saldētas mājas zosu puses vai ceturtdaļas ||

02075531 || Saldēti veseli mājas zosu spārni ||

02075541 || Saldētas mājas zosu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali ||

02075551 || Saldētas mājas zosu krūtiņas un to gabali, neatkauloti ||

02075561 || Saldētas mājas zosu kājas un to gabali, neatkauloti ||

|| 02075581 || Saldēti neatkauloti mājas zosu gabali, kas citur nav minēti ||

02075599 || Saldēti mājas zosu subprodukti (izņemot aknas) ||

02076005 || Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņas, nesadalītas ||

02076010 || Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu gabali, bezkaula ||

02076031 || Svaigi, atdzesēti vai saldēti veseli mājas pērļu vistiņu spārni ||

02076041 || Svaigas, atdzesētas vai saldētas mājas pērļu vistiņu muguras, kakliņi, muguras kopā ar kakliņiem, astes un spārnu gali ||

02076051 || Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu krūtiņas un to gabali ||

02076061 || Svaigas, atdzesētas vai saldētas neatkaulotas mājas pērļu vistiņu kājas un to gabali ||

02076081 || Svaigi, atdzesēti vai saldēti neatkauloti mājas pērļu vistiņu gabali, kas citur nav minēti ||

|| 02076099 || Svaigi, atdzesēti vai saldēti mājas pērļu vistiņu subprodukti (izņemot aknas) ||

16023111 || Izstrādājumi tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus) ||

|| 16023119 || Gatavi izstrādājumi vai konservi no “mājputnu” tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % no svara (izņemot izstrādājumus tikai no termiski neapstrādātas tītara gaļas, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) ||

16023180 || Gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas tītaru gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu < 57 % no svara, kur neņem vērā kaulus, (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) ||

16023211 || Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām) ||

|| 16023219 || Termiski apstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) ||

16023230 || Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, bet < 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus) ||

16023290 || Gatavi izstrādājumi vai konservi no vistu gaļas vai subproduktiem (izņemot izstrādājumus ar mājputnu gaļas vai subproduktu, tītaru vai pērļu vistiņu gaļas vai subproduktu saturu >= 25 %, desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, homogenizētus izstrādājumus zīdaiņu barībai vai diētiskām vajadzībām, kas safasēti mazumtirdzniecībai tarā ar tīro svaru <= 250 g, izstrādājumus no aknām un gaļas ekstraktus un sulas) ||

|| 16023921 || Termiski neapstrādāti gatavi izstrādājumi vai konservi no mājas pīļu, zosu un pērļu vistiņu gaļas vai gaļas subproduktiem ar mājputnu gaļas vai subproduktu saturu >= 57 % (izņemot desas un tamlīdzīgus izstrādājumus, un izstrādājumus no aknām) ||

3. Piena pārstrādes produkti || 04021011 || Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg || 1650

04021019 || Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, nesaldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg ||

04021091 || Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru <= 2,5 kg ||

04021099 || Piens un krējums cietā veidā, kura tauku saturs <=1,5 % no svara, saldināts, tiešajā iepakojumā, ar svaru > 2,5 kg ||

04051011 || Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) ||

|| 04051019 || Dabisks sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru <= 1 kg un atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) ||

04051030 || Atjaunotais sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) ||

04051050 || Sūkalu sviests ar tauku saturu >= 80 svara %, bet <= 85 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) ||

04051090 || Sviests ar tauku saturu > 85 svara %, bet <= 95 svara % (izņemot atūdeņotu sviestu un kausētu bifeļmātes piena sviestu) ||

4. Olas čaumalās || 04072100 || Svaigas Gallus domesticus sugas mājputnu olas čaumalās (izņemot apaugļotas olas inkubācijai) || 6600[2]

04072910 || Svaigas mājputnu olas čaumalās (izņemot vistu olas un apaugļotas olas inkubācijai) ||

04079010 || Mājputnu olas čaumalās, konservētas vai pagatavotas ||

5. Olas un albumīni || 04081180 || Olu dzeltenumi, žāvēti, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu || 330

04081981 || Olu dzeltenumi, šķidri, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu ||

|| 04081989 || Olu dzeltenumi (izņemot šķidrus), saldēti vai citādi konservēti, derīgi pārtikai, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu (izņemot žāvētus) ||

04089180 || Žāvētas putnu olas bez čaumalas, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot olu dzeltenumus) ||

04089980 || Putnu olas bez čaumalām, svaigas, pagatavotas, tvaicējot vai vārot ūdenī, formētas, saldētas vai citādi konservētas, arī ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu, derīgas pārtikai (izņemot žāvētas olas un dzeltenumus) ||

35021190 || Olu albumīns, žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī), derīgs pārtikai ||

35021990 || Olu albumīns, derīgs pārtikai (izņemot žāvētu (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)) ||

|| 35022091 || Piena albumīns (laktalbumīns), ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur > 80 % no masas sūkalu proteīnu, derīgs pārtikai, žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī) ||

|| 35022099 || Piena albumīns (laktalbumīns), ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur > 80 % no masas sūkalu proteīnu, derīgs pārtikai (izņemot žāvētu (piemēram, plātnītēs, pārslās, kristālos, pulverī) ||

6. Sēnes || 07115100 || Īslaicīgai glabāšanai iekonservētas atmatenes, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīgas tūlītējai lietošanai pārtikā || 220

20031020 || Bez etiķa vai etiķskābes īslaicīgai uzglabāšanai  konservētas atmatenes, pilnīgi termiski apstrādātas ||

20031030 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas atmatenes (izņemot pilnīgi termiski apstrādātas un īslaicīgai uzglabāšanai konservētas sēnes) ||

7. Graudaugu produkti || 10019190 || Kvieši sēklai (izņemot cietos kviešus, parastos kviešus un speltas kviešus) || 200 000

10019900 || Kvieši un kviešu un rudzu maisījums (izņemot sēklai un cietos kviešus) ||

10039000 || Mieži (izņemot sēklai) ||

10041000 || Auzas sēklai ||

10049000 || Auzas (izņemot sēklai) ||

10059000 || Kukurūza (izņemot sēklu) ||

11010015 || Parasto kviešu un speltas kviešu milti ||

11010090 || Labības maisījuma milti ||

11022010 || Kukurūzas milti, kuru tauku saturs <= 1,5 % no svara ||

11022090 || Kukurūzas milti, kuru tauku saturs > 1,5 % no svara ||

11029010 || Miežu milti ||

11029090 || Labības milti (izņemot kviešu, labības maisījuma, rudzu, kukurūzas, rīsu, miežu un auzu miltus) ||

11031190 || Parasto kviešu un speltas kviešu putraimi un rupja maluma milti ||

11031310 || Kukurūzas putraimi un rupja maluma milti, ar tauku saturu <= 1,5 svara % ||

|| 11031390 || Kukurūzas putraimi un rupja maluma milti, ar tauku saturu > 1,5 svara % ||

11031920 || Rudzu vai miežu putraimi un rupja maluma milti ||

11031990 || Labības putraimi un rupja maluma milti (izņemot kviešus, auzas, kukurūzu, rīsus, rudzus un miežus) ||

11032025 || Rudzu vai miežu granulas ||

11032040 || Kukurūzas granulas ||

11032060 || Kviešu granulas ||

11032090 || Labības granulas (izņemot rudzu, miežu, auzu, kukurūzas, rīsu un kviešu) ||

11041910 || Placināti kviešu graudi vai graudu pārslas ||

11041950 || Placināti kviešu graudi vai graudu pārslas ||

11041961 || Placināti miežu graudi ||

11041969 || Miežu graudu pārslas ||

11042340 || Atsēnaloti kukurūzas graudi, arī šķelti vai drupināti; kukurūzas grūbas ||

11042398 || Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti kukurūzas graudi (izņemot placinātus, pārslas, atsēnalotus, grūbas, granulas un miltus) ||

|| 11042904 || Atsēnaloti miežu graudi, arī šķelti vai drupināti ||

11042905 || Miežu grūbas ||

11042908 || Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti miežu graudi (izņemot placinātus, pārslas, atsēnalotus, grūbas, granulas un miltus) ||

11042917 || Atsēnaloti labības graudi, arī šķelti vai drupināti (izņemot rīsus, auzas, kukurūzu un miežus) ||

11042930 || Labības graudu grūbas (izņemot miežus, auzas, kukurūzu vai rīsus) ||

11042951 || Kviešu graudi, tikai drupināti ||

11042959 || Labības graudi, tikai drupināti (izņemot miežus, auzas, kukurūzu, kviešus un rudzus) ||

11042981 || Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti kviešu graudi (izņemot placinātus, pārslas, miltus, granulas, atsēnalotus, grūbas un tikai drupinātus) ||

|| 11042989 || Šķelti, drupināti vai citādi apstrādāti labības graudi (izņemot miežus, auzas, kukurūzu, kviešus, rudzus un placinātus, pārslas, miltus, granulas, atsēnalotus, grūbas, tikai drupinātus un daļēji vai pilnīgi slīpētus un šķeltos rīsus) ||

|| 11043010 || Kviešu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti ||

11043090 || Graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti (izņemot kviešus) ||

8. Iesals un kviešu lipeklis || 11071011 || Kviešu iesals miltu veidā (izņemot grauzdētu) || 330

11071019 || Kviešu iesals (izņemot miltu veidā un grauzdētu) ||

11071091 || Iesals miltu veidā (izņemot grauzdētu un kviešu) ||

11071099 || Iesals (izņemot grauzdētu, kviešu un miltu veidā) ||

11072000 || Grauzdēts iesals ||

11090000 || Kviešu lipeklis, arī kaltēts ||

9. Cietes || 11081100 || Kviešu ciete || 550

11081200 || Kukurūzas ciete ||

11081300 || Kartupeļu ciete ||

10. Cukurs || 17011210 || Cukurbiešu jēlcukurs rafinēšanai (izņemot ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām) || 8000

17011290 || Cukurbiešu jēlcukurs (izņemot rafinēšanai un ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām) ||

17019100 || Rafinēts cukurniedru vai cukurbiešu cukurs ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, cietā veidā ||

17019910 || Baltais cukurs, kam saharozes saturs sausnā >= 99,5 % (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu) ||

|| 17019990 || Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā (izņemot cukurniedru un cukurbiešu cukuru ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, jēlcukuru un balto cukuru) ||

17022010 || Aromatizēts vai iekrāsots kļavu cukurs cietā veidā ||

17023010 || Izoglikoze cietā veidā, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara fruktozi ||

17023050 || Glikoze (dekstroze) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerēta vai neaglomerēta, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur < 20 % no svara glikozi (izņemot izoglikozi) ||

|| 17023090 || Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas nesatur fruktozi vai sausā veida satur < 20% no svara fruktozi (izņemot izoglikozi un glikozi (dekstrozi) balta kristāliska pulvera veidā, aglomerētu vai neaglomerētu) ||

17024010 || Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur >= 20 % un < 50% no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru ||

|| 17024090 || Glikoze cietā veidā un glikozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur >=20 % un < 50 % no svara fruktozi, neskaitot izoglikozi un invertcukuru ||

17026010 || Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru ||

17026080 || Inulīna sīrups, ko iegūst, tieši hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur > 50 % no svara fruktozi brīvā veidā vai saharozes veidā ||

17026095 || Fruktoze cietā veidā un fruktozes sīrups bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām, kas sausā veidā satur > 50 % no svara fruktozi, izņemot izoglikozi, inulīna sīrupu, ķīmiski tīru fruktozi un invertcukuru ||

17029030 || Izoglikoze cietā veidā, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, iegūta no glikozes polimēriem ||

|| 17029050 || Maltodekstrīns cietā veidā un maltodekstrīna sīrups (izņemot aromatizētu vai iekrāsotu) ||

17029071 || Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur >= 50 % no svara saharozi ||

17029075 || Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi, pulvera veidā, aglomerēti vai neaglomerēti ||

17029079 || Cukurs un melase, karamelizēti, kas sausā veidā satur < 50 % no svara saharozi (izņemot cukuru un melasi pulvera veidā, aglomerētus vai neaglomerētus) ||

17029080 || Inulīna sīrups, ko iegūst, tieši hidrolizējot inulīnu vai oligofruktozi, kas sausnā satur >=10 %, bet <= 50 % no svara fruktozi brīvā veidā vai saharozes veidā ||

17029095 || Cukuri cietā veidā, ieskaitot invertcukuru, un cukura un cukura sīrupa maisījumi, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi, bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām (izņemot cukurniedru vai cukurbiešu cukuru, ķīmiski tīru saharozi un maltozi, kļavu cukuru, glikozi, fruktozi, maltodekstrīnu un to sīrupus, izoglikozi, inulīna sīrupu un karameli) ||

|| 21069030 || Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi ||

21069055 || Aromatizēts vai iekrāsots glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups ||

21069059 || Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi (izņemot izoglikozes, laktozes, glikozes un maltodekstrīna sīrupu) ||

11. Klijas, atsijas un citi atlikumi || 23021010 || Kukurūzas klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot, kuru cietes saturs <= 35 % || 2200

23021090 || Kukurūzas klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot, kuru cietes saturs > 35 % ||

23023010 || Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot kviešus, ar cietes saturu <= 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % no svara vai arī izsijātās daļas pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara ||

|| 23023090 || Kviešu klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot (izņemot ar cietes saturu <= 28 %, ja caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara) ||

23024010 || Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus, ar cietes saturu <= 28 % no svara, un kuriem caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa nepārsniedz 10 % no svara vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs sausnā >= 1,5 % no svara (izņemot kukurūzas, rīsu vai kviešu klijas, atsijas un citus atlikumus) ||

|| 23024090 || Labības graudu klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot (izņemot kukurūzas, rīsu un kviešu un ar cietes saturu <= 28 %, ja caur sietu ar 0,2 mm acojumu izsijātā daļa <= 10 % vai arī, ja šāda izsijātā daļa > 10 %, tad tās pelnvielu saturs >= 1,5 % ) ||

23031011 || Kukurūzas cietes ražošanas atliekas ar proteīnu saturu sausnā > 40 % no svara (izņemot (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ||

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

12. Cukurkukurūza || 07104000 || Cukurkukurūza, termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēta || 1500

07119030 || Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza, piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā, kas nav derīga tūlītējai lietošanai ||

|| 20019030 || Etiķī vai etiķskābē sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea Mays var. Saccharata ||

20049010 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea Mays var. Zaccharata, saldēta ||

20058000 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavota vai konservēta cukurkukurūza Zea Mays var. Saccharata (izņemot saldētu) ||

13.  Cukura izstrādājumi || 13022010 || Sausie pektīni, pektināti un pektāti pulvera veidā || 6000

13022090 || Šķidrie pektīni, pektināti un pektāti ||

17025000 || Ķīmiski tīra fruktoze cietā veidā ||

17029010 || Ķīmiski tīra maltoze cietā veidā ||

17049099 || Konditorejas pastas, marcipāns, nuga un citi cukura konditorejas izstrādājumi, kas nesatur kakao (izņemot košļājamo gumiju, balto šokolādi, pastilas pret kakla sāpēm un pretklepus dražejas, konditorejas izstrādājumus gumijas un želejas veidā, ieskaitot augļu pastas cukura konditorejas izstrādājumu veidā, karameles, īrisus, mīkstās karameles un tamlīdzīgas konfektes, presētas tabletes un konditorejas pastas, ieskaitot marcipānu, tiešajā iepakojumā ar svaru >= 1 kg) ||

|| 18061030 || Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 65 %, bet < 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā sahkaroze ||

18061090 || Saldināts kakao pulveris, kas satur >= 80 % saharozi, ieskaitot invertcukuru, kas izteikts kā saharoze, vai izoglikozi, kas izteikta kā saharoze ||

18062095 || Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars > 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību > 2 kg, kas satur < 18% no svara kakao sviesta (izņemot kakao pulveri, aromatizētu šokolādes glazūru un šokolādes piena skaidiņas) ||

|| 19019099 || Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 40 % no svara kakao, un pārtikas izstrādājumi no piena, krējuma, paniņām, skābpiena, skābkrējuma, sūkalām, jogurta, kefīra vai tamlīdzīgām pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur < 5 % no svara kakao, kas nav minēti citur (izņemot iesala ekstraktu un pārtikas produktus zīdaiņiem, safasētus mazumtirdzniecībai, maisījumus un mīklas maizes izstrādājumu un apakšpozīcijas 1901.90.91 preču ražošanai) ||

21011298 || Izstrādājumi uz kafijas bāzes ||

21012098 || Izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes ||

21069098 || Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti citur, kas satur >= 1,5 % no svara piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >=5 % cieti ||

33021029 || Izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, kas satur no kopējās masas >= 1,5 % piena taukus, >= 5 % saharozi vai izoglikozi, >= 5 % glikozi vai >= 5% cieti, izmantošanai dzērienu rūpniecībā (izņemot ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju > 0,5 %) ||

14.  Pārstrādāti graudaugu produkti || 19043000 || Bulgurs pārstrādātu graudu veidā, iegūts, lielā karstumā termiski apstrādājot kviešu graudus || 3300

22071000 || Nedenaturēts etilspirts ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju >= 80 tilp. % ||

22072000 || Denaturēts etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti ||

22089091 || Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu <= 2 l ||

22089099 || Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju < 80 tilp. %, tarā ar tilpumu > 2 l ||

29054300 || Mannīts ||

29054411 || D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta ||

29054419 || D-glicīts (sorbīts) ūdens šķīdumā (izņemot, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) ||

29054491 || D-glicīts (sorbīts), kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) (izņemot ūdens šķīdumā) ||

|| 29054499 || D-glicīts (sorbīts) (izņemot ūdens šķīdumā un kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta) ||

35051010 || Dekstrīni ||

|| 35051050 || Esterificētas vai ēterificētas cietes (izņemot dekstrīnus) ||

35051090 || Modificētās cietes (izņemot esterificētas cietes, ēterificētas cietes un dekstrīnus) ||

35052030 || Līmes, kas satur >= 25 %, bet < 55 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg) ||

35052050 || Līmes, kas satur >= 55 %, bet < 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg) ||

35052090 || Līmes, kas satur >= 80 % no kopējās masas cietes, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes (izņemot safasētas pārdošanai mazumtirdzniecībā, ar tīro masu <= 1 kg) ||

|| 38091010 || Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs < 55 % no kopējās masas ||

38091030 || Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs >= 55 % līdz < 70 % no kopējās masas ||

38091050 || Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti, kuros šādu vielu saturs >= 70 % līdz < 83 % no kopējās masas ||

|| 38091090 || Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti, piemēram, apretūras un kodinātāji, kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti, kuros šādu vielu saturs >= 83 % no kopējās masas ||

38246011 || Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D‑glicītu [sorbītu]) ||

38246019 || Sorbīts ūdens šķīdumā, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot D‑glicītu [sorbītu]) ||

38246091 || Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir <= 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D‑glicītu [sorbītu]) ||

38246099 || Sorbīts, kurā, rēķinot pēc D-glicīta satura, ir > 2 % no kopējās masas D-mannīta, (izņemot sorbītu ūdens šķīdumā un D‑glicītu [sorbītu]) ||

15. Cigaretes || 24021000 || Cigāri, Manilas cigāri un cigarilli, kas satur tabaku || 500

24022090 || Cigaretes, kas satur tabaku (izņemot ar krustnagliņām) ||

________________

III PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

________________

III-A PIELIKUMS

SARAKSTS AR NOZARU TIESĪBU AKTIEM, UZ KURIEM ATTIECAS TUVINĀŠANA

Šeit iekļautais saraksts atspoguļo Gruzijas prioritātes, kas saistītas ar tiesību aktu tuvināšanu ES jaunas pieejas direktīvām un globālas pieejas direktīvām un kas iekļautas Gruzijas valdības 2010. gada marta Standartizācijas, akreditācijas, atbilstības novērtēšanas, tehnisko noteikumu un metroloģijas stratēģijā un Tiesību aktu reformas un tehnisko noteikumu pieņemšanas programmā.

1.       Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/9/EK par trošu ceļu iekārtām cilvēku pārvadāšanai

Termiņš — tuvināšana pabeigta 2011. gadā

2.       Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 29. jūnija Direktīva 95/16/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz liftiem

Termiņš — tuvināšana pabeigta 2011. gadā

3.       Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 29. maija Direktīva 97/23/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz spiediena iekārtām

Termiņš — 2013. gada laikā

4.       Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/42/EEK par efektivitātes prasībām jauniem karstā ūdens apkures katliem, kas tiek kurināti ar šķidriem vai gāzveida kurināmiem

Termiņš — 2013. gada laikā

5.       Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/105/EK par vienkāršām spiedtvertnēm

Termiņš — 2013. gada laikā

6.       Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 16. jūnija Direktīva 94/25/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz izpriecu kuģiem

Termiņš — 2013. gada laikā

7.       Komisijas 2008. gada 4. aprīļa Direktīva 2008/43/EK, ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

8.       Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 23. marta Direktīva 94/9/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē

Termiņš — četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

9.       Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīva 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu

Termiņš — četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

10.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/108/EK par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

11.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/95/EK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

12.     Padomes 1993. gada 14. jūnija Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

13.     Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 27. oktobra Direktīva 98/79/EK par medicīnas ierīcēm, ko lieto in vitro diagnostikā

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

14.     Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīva 90 /385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

15.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/142/EK par iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

16.     Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

17.     Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/37/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz mašīnām

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

18.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Direktīva 2009/48/EK par rotaļlietu drošumu

Termiņš — piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

19.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 305/2011, ar ko nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

20.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/23/EK par neautomātiskiem svariem

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

21.     Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/22/EK par mērinstrumentiem

Termiņš — astoņu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā

________________

III-B PIELIKUMS

ORIENTĒJOŠS HORIZONTĀLO TIESĪBU AKTU SARAKSTS

Šeit iekļautajā sarakstā dots vispārīgs pārskats par šā nolīguma 47. panta 1. punktā minētajiem “principiem un praksi, kas paredzēti attiecīgajā Savienības acquis”. Paredzēts, ka tas Gruzijai kalpo par nevisaptverošu orientieri, tuvinot tiesību aktus Savienības horizontālajiem pasākumiem.

1.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK

2.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regula (EK) Nr. 765/2008 ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93

3.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Direktīva 2001/95/EK par produktu vispārēju drošību

4.         Padomes 1979. gada 20. decembra Direktīva 80/181/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mērvienībām un par Direktīvas 2009/3/EEK atcelšanu

5.         Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju

6.         Padomes 1985. gada 25. jūlija Direktīva 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem

________________

IV PIELIKUMS

PIEMĒROŠANAS JOMA

________________

IV-A PIELIKUMS

SFS pasākumi

1. daļa

Galvenajām dzīvu dzīvnieku kategorijām piemērojamie pasākumi

I.                 Zirgu dzimtas dzīvnieki (ieskaitot zebras) vai ēzeļu sugas, vai šo sugu krustošanas pēcnācēji

II.               Liellopi (ieskaitot Bubalus bubalis un Bison)

III.              Aitas un kazas

IV.              Cūkas

V.               Mājputni (ieskaitot vistas, tītarus, pērļu vistiņas, pīles, zosis)

VI.              Dzīvas zivis

VII.            Vēžveidīgie

VIII.           Gliemji

IX.              Dzīvu zivju olšūnas un gametas

X.               Inkubējamas olas

XI.              Sperma, olšūnas, embriji

XII.            Citi zīdītājdzīvnieki

XIII.           Citi putni

XIV.           Rāpuļi

XV.            Abinieki

XVI.           Citi mugurkaulnieki

XVII.         Bites

2. daļa

Dzīvnieku izcelsmes produktiem piemērojamie pasākumi

I.       Pārtikai paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu galvenās kategorijas

1.       Svaiga mājas nagaiņu, mājputnu un zaķveidīgo, saimniecībā audzētu un savvaļas medījamo dzīvnieku gaļa, ieskaitot subproduktus

2.       Maltā gaļa, gaļas izstrādājumi, mehāniski atkaulota gaļa, gaļas produkti

3.       Dzīvas gliemenes

4.       Zivsaimniecības produkti

5.       Svaigpiens, jaunpiens, piena produkti un produkti uz jaunpiena bāzes

6.       Olas un olu produkti

7.       Varžu kājiņas un gliemeži

8.       Kausēti dzīvnieku tauki un dradži

9.       Apstrādāti kuņģi, pūšļi un zarnas

10.     Želatīns, izejmateriāls pārtikai paredzēta želatīna ražošanai

11.     Kolagēns

12.     Medus un biškopības produkti

II.      Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu galvenās kategorijas

Kautuvēs || Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes

Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes

Piena pārstrādes ražotnēs || Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti

Jaunpiens un jaunpiena produkti

Citās ražotnēs dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei || Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes

Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai iegūtu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas

Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra

Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem

|| Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai

Želatīns, kas nav paredzēts pārtikai, izmantojams fotogrāfijā

Vilna un mati

Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas

Pārstrādes ražotnēs || Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību

Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām

Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas

|| Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena)

Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra

Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes

Kausēti tauki, kas izmantojami par barības sastāvdaļu

Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Želatīns vai kolagēns, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes

Hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes

Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā

|| Tauku derivāti, kas izmantojami ārpus barības ķēdes

Tauku derivāti, kas izmantojami par barību vai ārpus barības ķēdes

Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu

Lolojumdzīvnieku barības ražotnēs (ieskaitot ražotnes, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus) || Konservēta lolojumdzīvnieku barība

Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, izņemot konservētu

|| Košļājamās rotaļlietas suņiem

Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai

Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Medību trofeju ražotnēs || Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas

|| Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām

Ražotnēs vai uzņēmumos, kur ražo starpproduktus || Starpprodukti

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji || Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību

Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano

Atvasināto produktu uzglabāšanā || Visi atvasinātie produkti

III.    Patogēnie aģenti

3. daļa

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi[3], kas ir potenciālie kaitīgo organismu pārnēsātāji un kas ar to īpašībām vai ar to pārstrādes veidu var radīt kaitīgo organismu ieviešanas un izplatības risku

4. daļa

Pārtikas un barības piedevām piemērojamie pasākumi

Pārtika

1.       Pārtikas piedevas (visas pārtikas piedevas un krāsvielas)

2.       Pārstrādes palīglīdzekļi

3.       Pārtikas aromatizētāji

4.       Pārtikas fermenti

Barība[4]

5.       Barības piedevas

6.       Barības sastāvdaļas

7.       Barības maisījums un lolojumdzīvnieku barība, uz kuru neattiecas 2. daļas II punkts

8.       Barībā nevēlamas vielas

________________

IV-B PIELIKUMS

DZĪVNIEKU LABTURĪBAS STANDARTI

Dzīvnieku labturības standarti, kas attiecas uz:

1.       dzīvnieku apdullināšanu un kaušanu;

2.       dzīvnieku pārvadāšanu un saistītām darbībām;

3.       dzīvnieku audzēšanu.

________________

IV-C PIELIKUMS

CITI PASĀKUMI, UZ KURIEM ATTIECAS IV SADAĻAS 4. NODAĻA

1.       Ķīmiskās vielas, kas rodas iepakojuma materiālu vielu migrācijas rezultātā

2.       Kombinēti produkti

3.       Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO)

4.       Augšanu veicinoši hormoni, tireostatiskas iedarbības vielas, konkrēti hormoni un B-agonisti

Gruzija tuvina savus tiesību aktus par ĢMO tiem Savienības tiesību aktiem par ĢMO, kuri iekļauti šā nolīguma 55. panta 4. punkta tiesību aktu tuvināšanas sarakstā

________________

IV-D PIELIKUMS

PASĀKUMI, KAS IEKĻAUJAMI PĒC TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS SAVIENĪBAS TIESĪBU AKTIEM

1.       Ķīmiskas vielas pārtikas dekontaminēšanai

2.       Kloni

3.       Apstarošana (jonizēšana)

________________

V PIELIKUMS

TO ZIŅOJAMO DZĪVNIEKU, AKVAKULTŪRAS SLIMĪBU UN REGULĒTO KAITĪGO ORGANISMU SARAKSTS, ATTIECĪBĀ UZ KURIEM VAR ATZĪT NO TIEM BRĪVUS REĢIONUS

_________________

V-A PIELIKUMS

ZIŅOJAMĀS DZĪVNIEKU UN ZIVJU SLIMĪBAS, ATTIECĪBĀ UZ KURĀM TIEK ATZĪTS PUŠU STATUSS UN VAR PIEŅEMT REĢIONALIZĀCIJAS LĒMUMUS

1.       Mutes un nagu sērga

2.       Cūku vezikulārā slimība

3.       Vezikulārais stomatīts

4.       Āfrikas zirgu mēris

5.       Āfrikas cūku mēris

6.       Infekciozais katarālais drudzis

7.       Patogēnā putnu gripa

8.       Ņūkāslas slimība (NCD)

9.       Govju mēris

10.     Klasiskais cūku mēris

11.     Govju infekciozā pleiropneimonija

12.     Mazo atgremotāju mēris

13.     Aitu un kazu bakas

14.     Rifta ielejas drudzis

15.     Govju kontagiozais nodulārais dermatīts

16.     Venecuēlas zirgu encefalomielīts

17.     Zirgu ļaunie ienāši

18.     Vaislas sērga

19.     Enterovīrusa encefalomielīts

20.     Infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN)

21.     Virusālā hemorāģiskā septicēmija (VHS)

22.     Lašu infekciozā anēmija (ISA)

23.     Bonamioze (Bonamia ostreae)

24.     Marteilioze (Marteilia refringens)

_________________

V-B PIELIKUMS

KAITĪGO ORGANISMU STATUSA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVU TERITORIJU UN AIZSARGĀJAMO ZONU ATZĪŠANA

A.      Kaitīgo organismu statusa atzīšana

Katra Puse izstrādā un paziņo regulēto kaitīgo organismu sarakstu, ievērojot šādus principus:

1.       nav zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi;

2.       zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti;

3.       zināms, ka kādā tās teritorijas daļā ir kaitīgie organismi, un tie tiek oficiāli kontrolēti, un attiecībā uz tiem ir noteiktas no kaitīgiem organismiem brīvas teritorijas vai aizsargājamas zonas.

Visas izmaiņas kaitīgo organismu statusa sarakstā nekavējoties paziņo otrai Pusei, ja vien tas nav citādi paziņots attiecīgai starptautiskai organizācijai.

B.      No kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju un aizsargājamu zonu atzīšana

Puses atzīst aizsargājamās zonas un no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju koncepciju, un tās piemērošanu attiecībā uz attiecīgajiem fitosanitāro pasākumu starptautiskajiem standartiem (FPSS).

________________

VI PIELIKUMS

REĢIONALIZĀCIJA/ZONĒŠANA, NO KAITĪGIEM ORGANISMIEM BRĪVAS TERITORIJAS UN AIZSARGĀJAMAS ZONAS

A.      Dzīvnieku un akvakultūras slimības

1.       Dzīvnieku slimības

Puses teritorijas vai reģiona dzīvnieku slimību statusa atzīšana pamatojas uz Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.

Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz dzīvnieku slimību pamatojas uz OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksu.

2.       Akvakultūras slimības

Reģionalizācijas lēmumi attiecībā uz akvakultūras slimībām pamatojas uz OIE Ūdensdzīvnieku veselības kodeksu.

B.      Kaitīgie organismi

Kritēriji no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju vai aizsargājamu zonu noteikšanai saistībā ar konkrētiem kaitēkļiem atbilst vai nu:

–        FAO Fitosanitāro pasākumu starptautiskajam standartam Nr. 4 par prasībām no kaitīgiem organismiem brīvu teritoriju noteikšanai un attiecīgo FPSS definīcijām, vai arī

–        2. panta 1. punkta h) apakšpunktam Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvā 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā.

C.      Kritēriji dzīvnieku slimību īpašā statusa atzīšanai Puses teritorijā vai reģionā

1.       Ja importētāja Puse uzskata, ka tās teritorija vai tās teritorijas daļa ir brīva no dzīvnieku slimības, kas nav iekļauta šā nolīguma V-A pielikuma sarakstā, tad tā iesniedz eksportētājai Pusei attiecīgos apliecinošus dokumentus, kuros konkrēti aplūkoti šādi kritēriji:

–        slimības raksturs un izplatības vēsture tās

–        teritorijā;

–        uzraudzības testi, kas pamatojas uz seroloģiskām, mikrobioloģiskām, patoloģiju un epidemioloģiskām izmeklēšanām, kā arī uz to, ka likumā noteikts, ka šīs slimības jāpaziņo kompetentajām iestādēm;

–        laiks, kurā veikta uzraudzība;

–        attiecīgā gadījumā laikposms, kurā aizliegta vakcinācija pret slimību, un ģeogrāfiskā teritorija, uz kuru attiecas aizliegums;

–        pasākumi, ko veic, lai pārliecinātos par slimības neesību.

2.       Vispārīgas vai konkrētas papildu garantijas, ko var pieprasīt importētāja Puse, nedrīkst pārsniegt garantijas, kuras minētā Puse īsteno savā valstī.

3.       Puses paziņo viena otrai visas izmaiņas šā pielikuma C sadaļas 1. punktā noteiktajos kritērijos, kas attiecas uz konkrēto slimību. Saskaņā ar šā pielikuma C sadaļas 2. punktu noteiktās papildu garantijas, ņemot vērā šādu paziņojumu, var grozīt vai atsaukt SFS apakškomiteja.

________________

VII PIELIKUMS

UZŅĒMUMU PAGAIDU APSTIPRINĀŠANA

Nosacījumi un noteikumi uzņēmumu pagaidu apstiprināšanai

1.       Uzņēmumu pagaidu apstiprināšana nozīmē, ka importētāja Puse importēšanas vajadzībām provizoriski apstiprina eksportētājas Puses uzņēmumus bez konkrēto uzņēmumu iepriekšējas pārbaudes saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu, pamatojoties uz eksportētājas Puses sniegtām atbilstīgām garantijām. Šā pielikuma 4. punktā izklāstīto procedūru un nosacījumus izmanto, lai grozītu vai papildinātu šā pielikuma 2. punktā minētos sarakstus, ņemot vērā jaunus pieteikumus un sniegtās garantijas. Procedūrā var iekļaut verifikāciju tikai attiecībā uz sākotnējo uzņēmumu sarakstu saskaņā ar 4. punkta d) apakšpunktu.

2.       Pagaidu apstiprināšanu sākotnēji piemēro šādām uzņēmumu kategorijām.

2.1. Uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

–        kautuves svaigas gaļas iegūšanai no mājas nagaiņiem, mājputniem, zaķveidīgajiem un saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem (IV-A pielikuma I daļa);

–        medījamo dzīvnieku apstrādes uzņēmumi;

–        gaļas sadalīšanas ražotnes;

–        uzņēmumi maltās gaļas, gaļas izstrādājumu, mehāniski atdalītas gaļas un gaļas produktu sagatavošanai;

–        dzīvu gliemeņu attīrīšanas un nosūtīšanas centri;

–        uzņēmumi, kuru darbība saistīta ar:

–        olu produktiem,

–        piena produktiem,

–        zivsaimniecības produktiem,

–        apstrādātiem kuņģiem, pūšļiem un zarnām,

–        želatīnu un kolagēnu,

–        zivju eļļu,

–        zivju pārstrādes kuģiem,

–        saldētājkuģiem.

2.2.    Apstiprināti vai reģistrēti uzņēmumi, kas ražo dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un galvenās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu kategorijas, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā

Apstiprinātu vai reģistrētu uzņēmumu un ražotņu veids || Produkts

Kautuves || Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izbarojami kažokzvēriem

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes

Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus lietojumiem ārpus barības ķēdes

Piena pārstrādes ražotnes || Piens, produkti uz piena bāzes un no piena atvasināti produkti

Jaunpiens un jaunpiena produkti

Citas ražotnes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (t. i., nepārstrādātu/neapstrādātu materiālu) savākšanai vai apstrādei || Asinis un asins pagatavojumi no zirgu dzimtas dzīvniekiem, izmantojami ārpus barības ķēdes

Neapstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai iegūtu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

|| Apstrādāti asins pagatavojumi (izņemot no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas izmantojami, lai ražotu atvasinātos produktus mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Svaigas vai dzesinātas nagaiņu jēlādas un ādas

Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas ir brīvi no Āfrikas cūku mēra

Kauli un kaulu produkti (izņemot kaulu miltus), ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus), ko nav paredzēts lietot par barības sastāvdaļām, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājiem

Ragi un ragu produkti (izņemot ragu miltus) un nagi un nagu produkti (izņemot nagu miltus) organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai

Želatīns, kas nav paredzēts pārtikai, izmantojams fotogrāfijā

|| Vilna un mati

Apstrādātas spalvas, spalvu daļas un dūnas

Pārstrādes ražotnes || Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību

Asins pagatavojumi, ko var izmantot par barības sastāvdaļām

Apstrādātas nagaiņu jēlādas un ādas

Apstrādātas atgremotāju un zirgu dzimtas dzīvnieku ādas (21 diena)

Cūku sari no trešām valstīm vai to reģioniem, kas nav brīvi no Āfrikas cūku mēra

Zivju eļļa, kas izmantojama par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes

Kausēti tauki, kas izmantojami par barības sastāvdaļu

|| Kausēti tauki konkrētiem mērķiem ārpus barības ķēdes lauksaimniecības dzīvniekiem

Želatīns vai kolagēns, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes

Hidrolizētas olbaltumvielas, dikalcija fosfāts vai trikalcija fosfāts, kas izmantojams par barības sastāvdaļu vai mērķiem ārpus barības ķēdes

Biškopības blakusprodukti, kas paredzēti izmantošanai vienīgi biškopībā

Tauku derivāti, kas izmantojami ārpus barības ķēdes

Tauku derivāti, kas izmantojami par barību vai ārpus barības ķēdes

Olu produkti, ko var izmantot par barības sastāvdaļu

Lolojumdzīvnieku barības ražotnes (ieskaitot tās, kurās ražo košļājamās rotaļlietas suņiem un dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus) || Konservēta lolojumdzīvnieku barība

Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība, izņemot konservētu

Košļājamās rotaļlietas suņiem

Neapstrādāta lolojumdzīvnieku barība tiešai pārdošanai

Dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotāji, kas izmantojami lolojumdzīvnieku barības ražošanai

Medību trofeju ražotnes || Apstrādātas medību trofejas un citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas ir tikai kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas un ādas

|| Medību trofejas vai citi pagatavojumi no putniem un nagaiņiem, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām

Ražotnes vai uzņēmumi, kur ražo starpproduktus || Starpprodukti

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji || Pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas, ieskaitot maisījumus un produktus, kas satur šādas olbaltumvielas, izņemot lolojumdzīvnieku barību

Pārstrādāti kūtsmēsli, no pārstrādātiem kūtsmēsliem atvasināti produkti un sikspārņu gvano

Atvasināto produktu uzglabāšana || Visi atvasinātie produkti

3.       Importētāja Puse sastāda 2.1. un 2.2. punktā minēto pagaidu kārtā apstiprināto uzņēmumu sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību.

4.       Pagaidu apstiprināšanas nosacījumi un procedūras:

a)       ja importētāja Puse ir atļāvusi eksportētājai Pusei importēt attiecīgos dzīvnieku izcelsmes produktus un ir noteikti attiecīgo produktu importa nosacījumi un sertificēšanas prasības;

b)      ja eksportētājas Puses kompetentā iestāde ir sniegusi importētājai Pusei pienācīgas garantijas, ka tās sarakstā vai sarakstos minētie uzņēmumi atbilst attiecīgajām importētājas Puses higiēnas prasībām, kas attiecas uz pārstrādes produktiem, un tā ir oficiāli apstiprinājusi sarakstos minētos uzņēmumus eksportam uz importētāju Pusi;

c)       ja minētās garantijas netiek nodrošinātas, tad eksportētājas Puses kompetentajai iestādei jābūt reālām pilnvarām apturēt tāda uzņēmuma eksportu uz importētāju Pusi, par kuru tā sniegusi garantijas;

d)      pagaidu apstiprināšanas procedūras daļa var būt importētājas Puses veikta verifikācija saskaņā ar šā nolīguma 62. pantu. Šāda verifikācija attiecas uz tās kompetentās iestādes struktūru un organizāciju, kura atbild par uzņēmuma apstiprināšanu, kā arī uz minētajai iestādei pieejamajām pilnvarām un garantijām, kuras tā var sniegt attiecībā uz importētājas Puses noteikumu izpildi. Verifikācijā var iekļaut pārbaudes uz vietas konkrētā skaitā uzņēmumu, kuri iekļauti sarakstā vai sarakstos, ko iesniegusi eksportētāja Puse.

Ņemot vērā Eiropas Savienības īpašo struktūru un kompetenču sadalījumu, Eiropas Savienībā šāda pārbaude var attiekties uz atsevišķām dalībvalstīm;

e)       pamatojoties uz šā punkta d) apakšpunktā paredzētās verifikācijas rezultātiem, importētāja Puse var grozīt uzņēmumu sarakstu.

________________

VIII PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS PROCEDŪRA

1.       Principi

a)       Līdzvērtību var noteikt attiecībā uz atsevišķu pasākumu vai pasākumu grupu, vai sistēmu, kas saistīta ar konkrētu preci vai preču kategoriju, vai visām precēm;

b)      tas, ka importētāja Puse izskata eksportētājas Puses lūgumu par pasākumu līdzvērtības atzīšanu attiecībā uz konkrētu preci, nav iemesls tirdzniecības pārtraukšanai vai eksportētājas Puses veikta un tobrīd notiekoša konkrētās preces importa apturēšanai;

c)       pasākumu līdzvērtības atzīšanas procedūra ir eksportētājas Puses un importētājas Puses mijiedarbīgs process. Tajā ietilpst eksportētājas Puses veikta atsevišķo pasākumu līdzvērtības objektīva pierādīšana un importētājas Puses veikta objektīva līdzvērtības novērtēšana līdzvērtības iespējamas atzīšanas nolūkā;

d)      eksportētājas Puses attiecīgo pasākumu līdzvērtības galīgā atzīšana ir vienīgi importētājas Puses ziņā.

2.       Priekšnosacījumi

a)       Process ir atkarīgs no fitosanitārā vai kaitīgā organisma statusa, tiesību aktiem un pārbaudes un kontroles sistēmas efektivitātes attiecībā uz konkrēto preci eksportētājā Pusē. Tālab ņem vērā tiesību aktus attiecīgajā nozarē, kā arī eksportētājas Puses kompetentās iestādes struktūru, vadības ķēdi, pilnvaras, darbības kārtību un resursus un kompetento iestāžu efektivitāti attiecībā uz pārbaudes un kontroles sistēmām, tai skaitā izpildes līmeni, kas saistīts ar konkrēto preci un to, cik regulāri un ātri apdraudējuma identifikācijas gadījumā importētājai Pusei tiek nodota informācija. Atzīšanu var pamatot ar dokumentāciju, verifikāciju un dokumentu, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekš dokumentētu pieredzi, novērtējumu un verifikācijām;

b)      Puses var sākt līdzvērtības atzīšanas procedūru saskaņā ar šā nolīguma 57. pantu pēc tam, kad ir sekmīgi pabeigta tiesību aktu tuvināšana saistībā ar kādu pasākumu, pasākumu grupu vai sistēmu šā nolīguma 55. panta 4. punktā ietvertajā tiesību aktu tuvināšanas sarakstā;

c)       eksportētāja Puse sāk minēto procedūru tikai tad, ja uz to saistībā ar konkrēto preci neattiecas importētājas Puses noteikti aizsargpasākumi.

3.       Process

a)       Eksportētāja Puse sāk procesu, iesniedzot importētājai Pusei lūgumu atsevišķa pasākuma vai pasākumu grupas, vai sistēmu līdzvērtības atzīšanai attiecībā uz kādas nozares vai apakšnozares preci vai preču kategoriju, vai visām precēm;

b)      attiecīgā gadījumā šajā lūgumā ietverts arī lūgums (un vajadzīgie dokumenti) importētājai Pusei uz līdzvērtības pamata attiecībā uz šā punkta a) apakšpunktā aprakstītajiem pasākumiem vai sistēmām apstiprināt kādu eksportētājas Puses programmu vai plānu, ko importētāja Puse pieprasa, un/vai tiesību aktu tuvināšanas statuss, kā noteikts šā nolīguma XI pielikumā, — kas ir nosacījums, lai varētu atļaut konkrētās preces vai preču kategorijas importu;

c)       minētajā lūgumā eksportētāja Puse:

i)       izskaidro šīs preces vai preču kategorijas tirdzniecības

nozīmīgumu;

ii)      norāda atsevišķo(-os) pasākumu(-us), ko tā var izpildīt, starp visiem importētājas Puses konkrētajai precei vai preču kategorijai piemērojamajiem importa nosacījumiem;

iii)     norāda atsevišķo(-os) pasākumu(-us), kuru līdzvērtības atzīšanu tā lūdz, starp visiem importētājas Puses konkrētajai precei vai preču kategorijai piemērojamajiem importa nosacījumiem;

d)      atbildot uz minēto lūgumu, importētāja Puse paskaidro sava(-u) pasākuma(-u) vispārējo un konkrēto mērķi un motivāciju, norādot risku;

e)       ar šādu paskaidrojumu importētāja Puse informē eksportētāju Pusi par savu iekšējo pasākumu un konkrētās preces importa nosacījumu saistību;

f)       eksportētāja Puse objektīvi pierāda importētājai Pusei, ka tās norādītie pasākumi ir līdzvērtīgi konkrētās preces vai preču kategorijas importa nosacījumiem;

g)      importētāja Puse objektīvi novērtē eksportētājas Puses sniegtos līdzvērtības pierādījumus;

h)      importētāja Puse secina, vai ir panākta līdzvērtība;

i)       importētāja Puse sniedz eksportētājai Pusei savu secinājumu un lēmuma pilnīgu paskaidrojumu un apstiprinošus datus, ja eksportētāja Puse to pieprasa.

4.       Eksportētājas Puses sniegtie pasākumu līdzvērtības pierādījumi un importētājas Puses veiktā šādu pierādījumu novērtēšana

a)       Eksportētāja Puse sniedz objektīvu līdzvērtības pierādījumu katram norādītajam pasākumam, ko importētāja Puse iekļāvusi importa nosacījumos. Attiecīgā gadījumā līdzvērtību objektīvi pierāda attiecībā uz visiem plāniem vai programmām, ko importētāja Puse pieprasījusi kā nosacījumu importa atļaušanai (piemēram, atliekvielu plānu);

b)      objektīva pierādīšana un novērtēšana šajā procedūrā pēc iespējas būtu pamatojama ar:

i)       starptautiski atzītiem standartiem; un/vai

ii)      standartiem, kas pamatoti ar atbilstīgiem zinātniskiem datiem, un/vai

iii)     riska novērtējumu, un/vai

iv)     dokumentiem, ziņojumiem un informāciju, kas saistīti ar iepriekšēju pieredzi, novērtējumiem, un/vai

v)      verifikācijām, un

vi)     pasākumu juridisko statusu vai administratīvā statusa līmeni, un

vii)    īstenošanas un izpildes līmeni, jo īpaši pamatojoties uz:

–        atbilstošiem un izmantojamiem uzraudzības un kontroles programmu rezultātiem;

–        eksportētājas Puses pārbaužu rezultātiem;

–        ar atzītām analīzes metodēm veiktu analīžu rezultātiem;

–        importētājas Puses veiktas verificēšanas un importa pārbaudes rezultātiem;

–        eksportētājas Puses kompetento iestāžu veikumu un

–        iepriekšēju pieredzi.

5.       Importētājas Puses secinājumi

Procedūra var ietvert pārbaudi vai verificēšanu.

Ja importētājas Puses secinājumi ir negatīvi, tā sniedz eksportētājai Pusei detalizētu un pamatotu paskaidrojumu.

6.       Augiem un augu produktiem fitosanitāro pasākumu līdzvērtība balstās uz šā nolīguma 57. panta 6. punktā minētajiem nosacījumiem.

_________________

IX PIELIKUMS

IMPORTA PĀRBAUDES UN PĀRBAUDES MAKSA

A.      Importa pārbaudes principi

Importa pārbaudi veido dokumentu pārbaude, identitātes pārbaude un fiziska pārbaude.

Attiecībā uz dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem fiziskās pārbaudes un to biežums pamatojas uz riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.

Veicot pārbaudes fitosanitārajos nolūkos, importētāja Puse nodrošina, ka augi, augu produkti un citi izstrādājumi (visi vai to reprezentatīvs paraugs) tiek rūpīgi oficiāli pārbaudīti, lai nodrošinātu, ka tie nav piesārņoti ar kaitīgiem organismiem.

Ja pārbaudē atklājas neatbilstība attiecīgajiem standartiem un/vai prasībām, importētāja Puse veic pasākumus, kas ir samērīgi attiecīgajam riskam. Ja vien iespējams, importētājam vai tā pārstāvim nodrošina piekļuvi sūtījumam un iespēju sniegt visu attiecīgo informāciju, lai palīdzētu importētājai Pusei pieņemt galīgo lēmumu par sūtījumu. Šis lēmums ir samērīgs ar riska līmeni, kas saistīts ar šo importu.

B.      Fizisko pārbaužu biežums

B.1.   Dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu imports no Gruzijas Eiropas Savienībā un no Eiropas Savienības Gruzijā

Pārbaudes uz robežas veids || Biežums

1. Dokumentu pārbaudes || 100 %

2. Identitātes pārbaudes || 100 %

3. Fiziskās pārbaudes ||

Dzīvi dzīvnieki 100 % || 100 %

I kategorijas produkti Svaiga gaļa, ieskaitot subproduktus, un produkti no liellopu, aitu, kazu, cūku un zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas noteikti grozītajā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai Zivju produkti hermētiski slēgtos traukos, kas paredzēti, lai tos varētu uzglabāt apkārtējā temperatūrā, svaigas un saldētas zivis un sausi un/vai sālīti zivsaimniecības produkti Veselas olas Kausēti cūku tauki un kausēti tauki Dzīvnieku zarnas Inkubējamas olas || 20 %

II kategorijas produkti Mājputnu gaļa un mājputnu gaļas produkti Trušu gaļa, (savvaļas/saimniecībā audzētu) medījamo dzīvnieku gaļa un to produkti Piens un piena produkti lietošanai pārtikā Olu produkti Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas paredzētas lietošanai pārtikā (100 % pirmajiem sešiem neiesaiņotajiem sūtījumiem) – grozītā Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/118/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas šādas prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz slimību izraisītājiem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK Citi zivju produkti, kas nav minēti grozītajā Komisijas 2006. gada 6. novembra Lēmumā 2006/766/EK, ar ko izveido to trešo valstu un teritoriju sarakstus, no kurām ir atļauts ievest gliemenes, adatādaiņus, tunikātus, jūras gliemežus un zvejniecības produktus (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5171) Gliemenes Medus || 50 %

III kategorijas produkti Sperma Embriji Kūtsmēsli Piens un piena produkti (kas nav paredzēti lietošanai pārtikā) Želatīns Varžu kājiņas un gliemeži Kauli un kaulu produkti Jēlāda un āda Sari, vilna, mati un spalvas Ragi, ragu produkti, nagi un nagu produkti Biškopības produkti Medību trofejas Pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība Izejvielas lolojumdzīvnieku barības ražošanai Izejvielas, asins, asins pagatavojumi, dziedzeri un orgāni farmaceitiskai vai tehniskai izmantošanai Siens un salmi Patogēni Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (iepakotas) || Minimums — 1 % Maksimums — 10 %

Pārstrādātas dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas, kas nav paredzētas lietošanai pārtikā (nefasētas) || 100 % pirmajiem sešiem sūtījumiem (grozītās Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulas (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, VII pielikuma II nodaļas 10. un 11. punkts)

B.2.   Pārtikas, kam nav dzīvnieku izcelsmes, imports no Gruzijas Eiropas Savienībā un no Eiropas Savienības Gruzijā

— Čili (Capsicum annuum), grūsti vai malti — ex 0904 20 90 — Čili produkti (karijs) — 0910 91 05 — Curcuma longa (garā kurkuma) — 0910 30 00 (Pārtika — kaltētas garšvielas) — Sarkano palmu eļļa — ex 1511 10 90 || 10 % krāsvielām “Sudan”

B.3.   Augu, augu produktu un citu izstrādājumu imports Eiropas Savienībā vai Gruzijā

Attiecībā uz augiem, augu produktiem un citiem Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā uzskaitītajiem izstrādājumiem:

importētāja Puse veic pārbaudes, lai pārbaudītu sūtījuma(-u) fitosanitāro stāvokli.

Puses novērtē, vai to iepriekšējā pielikumā minēto preču divpusējā tirdzniecībā, kuru izcelsme nav ES, attiecībā uz importu ir vajadzīgas augu veselības pārbaudes.

Veicot importu, augu veselības pārbaudes mazākā biežumā varētu tikt veiktas reglamentētām precēm, izņemot augus, augu produktus un citus izstrādājumus, kas definēti saskaņā ar Komisijas 2004. gada 11. oktobra Regulu (EK) Nr. 1756/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus nosacījumus attiecībā uz vajadzīgajiem pierādījumiem un kritērijiem, pēc kuriem nosaka, kādā veidā un cik lielā mērā samazināt augu veselības pārbaudes augiem, augu produktiem vai citiem izstrādājumiem, kas uzskaitīti Padomes Direktīvas 2000/29/EK V pielikuma B daļā.

_________________

X PIELIKUMS

SERTIFICĒŠANA

A.      Sertificēšanas principi

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Augu, augu produktu un citu izstrādājumu sertificēšanai kompetentās iestādes piemēro principus, kas izstrādāti attiecīgajos starptautiskajos fitosanitāro pasākumu standartos.

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti

1.       Pušu kompetentās iestādes nodrošina, ka par sertificēšanu atbildīgajām amatpersonām ir pietiekamas zināšanas par tiesību aktiem veterinārijas jomā saistībā ar sertificējamajiem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem un ka minētās amatpersonas ir informētas par noteikumiem, kuri jāievēro sertifikātu noformēšanā un izdošanā, kā arī – vajadzības gadījumā – par tādas izmeklēšanas, testu vai pārbaužu raksturu un apjomu, kas jāveic pirms sertificēšanas.

2.       Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst sertificēt datus, kas tām nav personīgi zināmi vai par ko tās nevar pārliecināties.

3.       Par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas nedrīkst parakstīt neaizpildītas vai daļēji aizpildītas sertifikātu veidlapas attiecībā uz dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, kurus viņas nav pārbaudījušas vai kuri nav pakļauti viņu kontrolei. Ja sertifikātu paraksta, pamatojoties uz citu sertifikātu vai apliecību, par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas rīcībā pirms parakstīšanas ir minētais dokuments.

4.       Par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var apliecināt datus:

a)       ko, pamatojoties uz šā pielikuma 1., 2. un 3. punktu, pārbaudījusi kāda cita kompetentās iestādes pilnvarota persona, kas rīkojas minētās iestādes vadībā, ja par sertificēšanu atbildīgā amatpersona var pārbaudīt datu precizitāti; vai

b)      kas iegūti uzraudzības programmu kontekstā, atsaucoties uz oficiāli atzītām kvalitātes nodrošināšanas sistēmām vai epidemioloģiskās uzraudzības sistēmu, ja šādi gadījumi ir paredzēti attiecīgajos veterinārajos tiesību aktos.

5.       Pušu kompetentās iestādes veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sertificēšanas integritāti. Tās jo īpaši nodrošina, lai to ieceltās par sertificēšanu atbildīgās amatpersonas:

a)       būtu tādā statusā, kas nodrošina viņu objektivitāti, un lai šīm personām nebūtu tiešu komerciālu interešu saistībā ar sertificējamiem dzīvniekiem vai produktiem vai saistībā ar to cilmes saimniecībām vai uzņēmumiem; un

b)      pilnībā apzinātos katra viņu parakstītā sertifikāta satura nozīmīgumu.

6.       Sertifikātus aizpilda, lai nodrošinātu attiecīgā sertifikāta un sūtījuma saikni, valodā, kas ir saprotama par sertificēšanu atbildīgajai amatpersonai, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām, kā norādīts šā pielikuma C daļā.

7.       Katrai kompetentajai iestādei jāspēj saistīt sertifikātu ar attiecīgo par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu un nodrošināt, ka kompetentās iestādes noteiktā termiņā ir pieejamas visu izdoto sertifikātu kopijas.

8.       Katra Puse ievieš pārbaudes un veic kontroles pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu kļūdainu vai maldinošu sertifikātu izdošanu un veterinārijas tiesību aktos noteiktām vajadzībām izdodamu sertifikātu krāpniecisku izlaidi vai izmantošanu.

9.       Neskarot tiesvedību vai sodus, kompetentās iestādes veic izmeklēšanu vai pārbaudes un attiecīgus pasākumus, lai piemērotu sodu visos viltus vai maldinošas sertificēšanas gadījumos, kas darīti tām zināmi. Šādi pasākumi var iekļaut par sertificēšanu atbildīgo amatpersonu pagaidu atstādināšanu no pienākumu pildīšanas līdz izmeklēšanas pabeigšanai. Jo īpaši:

a)       ja pārbaužu gaitā konstatē, ka par sertificēšanu atbildīgā amatpersona ir apzināti izdevusi krāpniecisku sertifikātu, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka attiecīgā persona nevar atkārtot šādu pārkāpumu,

b)      ja pārbaužu gaitā konstatē, ka privātpersona vai uzņēmums ir krāpnieciski izmantojis oficiālu sertifikātu vai pārveidojis to, kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, lai, ciktāl iespējams, nodrošinātu, ka attiecīgā privātpersona vai uzņēmums nevar atkārtot šādu pārkāpumu. Šādi pasākumi var iekļaut atteikumu izdot attiecīgajai privātpersonai vai uzņēmumam oficiālu sertifikātu.

B.      Sertifikāts, kas minēts šā nolīguma 60. panta 2. punkta a) apakšpunktā

Veselības apliecinājums sertifikātā atspoguļo attiecīgās preces līdzvērtības statusu. Veselības apliecinājums norāda atbilstību eksportētājas Puses ražošanas standartiem, ko importētāja Puse atzinusi par līdzvērtīgiem.

C.      Oficiālās valodas sertificēšanā

1.       Imports Eiropas Savienībā

Augi, augu produkti un citi izstrādājumi

Sertifikātus sastāda valodā, kuru saprot par sertificēšanu atbildīgā amatpersona, un vismaz vienā no importētājas Puses oficiālajām valodām.

Dzīvnieki un dzīvnieku izcelsmes produkti:

Veselības sertifikāts jāsastāda vismaz vienā no ES galamērķa dalībvalsts oficiālajām valodām un vienā no tās ES dalībvalsts oficiālajām valodām, kurā tiek veiktas šā nolīguma 63. pantā paredzētās pārbaudes. Tomēr ES dalībvalsts var piekrist lietot citu Savienības oficiālo valodu.

2.       Imports Gruzijā

Veselības sertifikātam jābūt sastādītam gruzīnu valodā un vismaz vienā no sertificētājas ES dalībvalsts oficiālajām valodām.

_________________

XI PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

________________

XI-A PIELIKUMS

PROGRESA NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS PROCESĀ LĪDZVĒRTĪBAS ATZĪŠANAS NOLŪKĀ

I daļa – Tiesību aktu pakāpeniska tuvināšana

1.       Vispārīgi noteikumi

Gruzijas tiesību aktus sanitārajā, fitosanitārajā un dzīvnieku labturības jomā pakāpeniski tuvina attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, balstoties uz ES sanitāro, fitosanitāro un dzīvnieku labturības jomas tiesību aktu tuvināšanas sarakstu. Saraksts ir sadalīts prioritārās jomās, kuras saistītas ar pasākumiem, kā noteikts šā nolīguma IV| pielikumā. Tāpēc Gruzija nosaka savas prioritārās jomas tirdzniecībā.

Gruzija tuvina savus iekšējos noteikumus ES acquis vai nu:

a)       īstenojot un izpildot attiecīgā ES acquis noteikumus, arī pieņemot papildu iekšējos noteikumus vai procedūras, vai

b)      grozot attiecīgos iekšējos noteikumus vai procedūras, lai iekļautu attiecīgā ES acquis noteikumus.

Abos gadījumos Gruzija:

a)       atceļ visus iekšējos normatīvos aktus un citus pasākumus, kas nav saderīgi ar tuvinātajiem iekšējiem tiesību aktiem;

b)      nodrošina tuvināto iekšējo tiesību aktu efektīvu īstenošanu.

Gruzija dokumentē tuvināšanu atbilstības tabulās saskaņā ar paraugu, norādot iekšzemes noteikumu spēkā stāšanās datumu un oficiālo izdevumu, kurā tie publicēti. Atbilstības tabulu paraugs sagatavošanai un novērtēšanai ir sniegts šā pielikuma II daļā. Ja tiesību aktu tuvināšana nav pilnīga, pārskatīšanas veicēji[5] apraksta trūkumus piezīmēm paredzētajā slejā.

Neatkarīgi no noteiktās prioritārās jomas Gruzija sagatavo īpašas atbilstības tabulas, ar kurām parāda citu vispārīgu un konkrētu tiesību aktu tuvināšanu, tostarp jo īpaši vispārēju noteikumu tuvināšanu saistībā ar turpmāko.

a)       Kontroles sistēmas, kas attiecas uz:

–        iekšzemes tirgu,

–        importu.

b)      Dzīvnieku veselība un labturība:

–       dzīvnieku identificēšana un reģistrēšana un to pārvietošanas reģistrēšana,

–       dzīvnieku slimību kontroles pasākumi,

–       iekšzemes tirdzniecība ar dzīviem dzīvniekiem, spermu, olšūnām un embrijiem,

–       dzīvnieku labturība saimniecībās, pārvadāšanas un kaušanas laikā.

c)       Pārtikas nekaitīgums:

–       pārtikas un barības laišana tirgū,

–       pārtikas marķēšana, noformēšana un reklāma, tostarp norādes par uzturvērtību un veselīgumu,

–       atliekvielu kontrole,

–       īpaši noteikumi lopbarībai.

d)      Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.

e)       Augu veselība:

–       kaitīgie organismi,

–       augu aizsardzības līdzekļi.

f)       Ģenētiski modificēti organismi:

–       izplatīti vidē,

–       ģenētiski modificēta pārtika un barība.

II daļa – Novērtēšana

1.       Procedūra un metode

Gruzija pakāpeniski tuvina Savienības tiesību aktiem savus sanitāros, fitosanitāros un dzīvnieku labturības tiesību aktus, uz kuriem attiecas IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 4. nodaļa (Sanitārie un fitosanitārie pasākumi), un nodrošina to efektīvu izpildi[6].

Atbilstības tabulas sagatavo saskaņā ar šā pielikuma 2. punktā sniegto paraugu katram tuvinātajam tiesību aktam un angļu valodā iesniedz pārskatīšanai pārskatīšanas veicējiem.

Ja novērtēšanas rezultāts attiecībā uz atsevišķu pasākumu, pasākumu grupu vai nozarei, apakšnozarei, precei vai preču grupai piemērojamu sistēmu ir pozitīvs, piemēro šā nolīguma 57. panta 4. punkta nosacījumus.

2.       Atbilstības tabulas

2.1.    Sagatavojot atbilstības tabulas, ņem vērā turpmāko.

Atbilstības tabulas sagatavošanas pamatā ir ES tiesību akti. Izmanto tuvināšanas laikā spēkā esošo redakciju. Īpaša uzmanība tiek pievērsta precīzam tulkojumam valsts valodā, jo valodas neprecizitāte var izraisīt nepareizu interpretāciju, īpaši ja tā attiecas uz tiesību akta piemērošanas jomu[7].

2.2.    Atbilstības tabulas paraugs

Atbilstības tabula

STARP

ES tiesību akta nosaukums, pēdējie iekļautie grozījumi:

UN

valsts tiesību akta nosaukums:

(Publicēts          )

Publicēšanas datums:

Īstenošanas datums:

ES tiesību akts || Valsts tiesību akts || Piezīmes (no Gruzijas) || Pārskatīšanas veicēja piezīmes

|| || ||

Apzīmējumi

ES tiesību akts: tā pantus, punktus, apakšpunktus utt. norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci[8] atbilstības tabulas kreisajā slejā.

Valsts tiesību akts: valsts tiesību aktu, kurš atbilst kreisajā slejā norādītajiem ES noteikumiem, norāda ar pilnu nosaukumu un atsauci. Tā saturu detalizēti apraksta otrajā slejā.

Piezīmes no Gruzijas: šajā slejā Gruzija norāda atsauci vai citus noteikumus, kas saistīti ar šo pantu, punktiem, apakšpunktiem utt., īpaši tad, ja konkrētā noteikuma teksts nav tuvināts. Paskaidro, kādēļ tuvināšana nav notikusi.

Pārskatīšanas veicēja piezīmes: ja pārskatīšanas veicēji uzskata, ka tuvināšana nav notikusi, viņi šajā slejā pamato šādu novērtējumu un apraksta attiecīgos trūkumus.

________________

XI-B PIELIKUMS

SARAKSTS AR ES TIESĪBU AKTIEM, KURIEM GRUZIJAI JĀTUVINA SAVI TIESĪBU AKTI

Šā nolīguma 55. panta 4. punktā noteikto tiesību aktu tuvināšanas sarakstu Gruzija iesniedz sešu mēnešu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

_________________

XII PIELIKUMS

LĪDZVĒRTĪBAS STATUSS

________________

XIII PIELIKUMS

MUITAS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

Muitas kodekss

Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

Termiņi: tiesību aktu tuvināšanu minētās regulas noteikumiem, izņemot 1 līdz 3. pantu, 8. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, 18. un 19. pantu, 94. panta 1. punktu, 97. pantu, 113. pantu, 117. panta c) punktu, 129. pantu, 163. līdz 165. pantu, 174., 179., 209., 210., 211. pantu, 215. panta 4. punktu, 247. līdz 253. pantu, veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pirms beidzas iepriekš noteiktais tuvināšanas termiņš, Puses no jauna izskata tuvināšanu 84. pantam un 130. līdz 136. pantam, kuri attiecas uz pārstrādi muitas kontrolē. Tuvināšanu 173. pantam, 221. panta 3. punktam un 236. panta 2. punktam veic, cenšoties iespējami sasniegt rezultātu.

Kopīgais tranzīts un vienotais administratīvais dokuments (VAD)

1987. gada 20. maija Konvencija par  preču tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu

1987. gada 20. maija Konvencija par kopīgu tranzīta procedūru.

Termiņi: tuvināšanu minēto konvenciju noteikumiem veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā, Gruzijai, iespējams, pievienojoties minētajām konvencijām.

Atbrīvojumi no muitas nodokļiem

Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem

Termiņi: tuvināšanu minētās Regulas I un II sadaļai veic četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regula (ES) Nr. 608/2013 par muitas darbu intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanā un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1383/2003

Termiņi: tuvināšanu minētās regulas noteikumiem, izņemot 26. pantu, veic triju gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pienākums tuvināt tiesību aktus Regulai Nr. 608/2013 pats par sevi nerada pienākumu Gruzijai piemērot pasākumus, ja tiesības uz intelektuālo īpašumu nav aizsargātas ar tās materiālo tiesību normām, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu.

________________

[1]        Sk. 2. pielikumu Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulā (ES) Nr. 927/2012, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.

[2]        132 milj. gab x 50 g = 6600t

[3]        Iepakojums, izstrādājumi preču pārvadāšanai, tara, augsne un augsnes substrāti un visi pārējie organismi, priekšmeti vai materiāli, kuri spēj uzkrāt vai izplatīt kaitīgos organismus.

[4]        Lauksaimniecības dzīvnieku barības ķēdē drīkst nonākt tikai tādi dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kuru izcelsme ir no dzīvniekiem vai to daļām un par kuriem ir norādīts, ka tie ir derīgi pārtikai.

[5]        Pārskatīšanas veicēji ir Eiropas Komisijas iecelti eksperti.

[6]        Šajā ziņā tai var palīdzēt ES dalībvalstu eksperti katrā konkrētajā gadījumā vai CIB programmu ietvaros (mērķsadarbības projekti, TAIEX u. c.).

[7]        Lai atvieglinātu tiesību aktu tuvināšanas procesu, dažu ES tiesību aktu konsolidētās redakcijas ir pieejamas tīmekļa vietnē EUR-lex:

          http://eur-lex.europa.eu/RECH_menu.do?ihmlang=en.

[8]        Piemēram, kā norādīts tīmekļa vietnē EUR-LEX: http://eur-lex.europa.eu/RECH_menu.do?ihmlang=en.

XIV PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM; ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM

Savienība

1.       Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbību: XIV-A pielikums

2.       Saistības attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XIV-B pielikums

3.       Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XIV-C pielikums

4.       Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XIV-D pielikums

Gruzija

5.       Atrunas attiecībā uz uzņēmējdarbību: XIV-E pielikums

6.       Saistības attiecībā uz pakalpojumu pārrobežu sniegšanu: XIV-F pielikums

7.       Atrunas attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem: XIV-G pielikums

8.       Atrunas attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem: XIV-H pielikums

XIV-A, XIV-B, XIV-C un XIV-D pielikumā izmantotie saīsinājumi.

AT || Austrija

BE || Beļģija

BG || Bulgārija

CY || Kipra

CZ || Čehijas Republika

DE || Vācija

DK || Dānija

EU || Eiropas Savienība, ieskaitot visas tās dalībvalstis

ES || Spānija

EE || Igaunija

FI || Somija

FR || Francija

EL || Grieķija

HR || Horvātija

HU || Ungārija

IE || Īrija

IT || Itālija

LV || Latvija

LT || Lietuva

LU || Luksemburga

MT || Malta

NL || Nīderlande

PL || Polija

PT || Portugāle

RO || Rumānija

SK || Slovākijas Republika

SI || Slovēnija

SE || Zviedrija

UK || Apvienotā Karaliste

XIV-E, XIV-F, XIV-G un XIV-H pielikumā izmantotie saīsinājumi.

GE || Gruzija

________________

XIV-A PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU (SAVIENĪBA)

1.       Turpmākajā sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Gruzijas uzņēmumiem un uzņēmējiem saskaņā ar 79. panta 2. punktu piemērojamās Savienības atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       horizontālās atrunas, kas attiecas uz visām nozarēm vai apakšnozarēm;

b)      konkrēto nozaru vai apakšnozaru atrunas, norādot attiecīgo nozari vai apakšnozari un piemērojamo(-ās) atrunu (-as).

Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.

Ja a) vai b) apakšpunkta atruna skar tikai konkrētas dalībvalstis, tajā neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē saskaņā ar šā nolīguma 79. panta 2. punktu uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

2.       Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

3.       Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

4.       Atbilstoši šā nolīguma 79. pantam tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā.

5.       Ja Savienība saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XIV-C pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbību, ciktāl tā piemērojama.

Horizontālās atrunas

Sabiedriskie pakalpojumi

EU: saimnieciskas darbības, ko uzskata par sabiedriskajiem pakalpojumiem valsts vai pašvaldību līmenī, var būt pakļautas valsts monopoliem vai ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas privātiem apsaimniekotājiem[1].

Uzņēmējdarbības veidi

EU: režīmu, kas piešķirts (Gruzijas sabiedrību) meitasuzņēmumiem, kuri izveidoti atbilstoši dalībvalstu tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenā vadība vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas Savienībā, neattiecina uz filiālēm vai aģentūrām, ko dalībvalstīs dibinājušas Gruzijas sabiedrības[2].

AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoriem jābūt Austrijas iedzīvotājiem; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

EE: vismaz pusei valdes locekļu dzīvesvietai jābūt Eiropas Savienībā.

FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, un vismaz vienam no komandītsabiedrības vai pilnsabiedrības partneriem pastāvīgi jādzīvo kādā Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) dalībvalstī. Visās nozarēs vismaz viena no direktoru padomes pastāvīgajiem locekļiem un to vietnieku dzīvesvietai un izpilddirektora dzīvesvietai jābūt EEZ. Konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma. Ja Gruzijas organizācija plāno veikt darījumus vai tirdzniecību, nodibinot filiāli Somijā, tai ir nepieciešama tirdzniecības atļauja.

HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz valsts īpašuma iegādi.

IT: lai veiktu rūpniecisku, saimniecisku un amatnieka darbību, var būt vajadzīga uzturēšanās atļauja.

PL: Gruzijas uzņēmēji var uzņemties un veikt saimniecisku darbību tikai komandītsabiedrības, akciju komandītsabiedrības, ierobežotas atbildības sabiedrības un akciju sabiedrības (juridisko pakalpojumu gadījumā tikai reģistrētas personālsabiedrības vai komandītsabiedrības) veidā.

RO: vienīgajam izpilddirektoram vai valdes priekšsēdētājam, kā arī pusei no valdes locekļu kopējā skaita komercsabiedrībās ir jābūt Rumānijas pilsoņiem, ja vien sabiedrības dibināšanas līgumā vai statūtos nav noteikts citādi. Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem.

SE: ārvalstu sabiedrība (kas nav izveidojusi tiesību subjektu Zviedrijā vai darījumdarbību veic ar tirdzniecības pārstāvja starpniecību) savu saimniecisko darbību veic ar tādas filiāles starpniecību, kas reģistrēta Zviedrijā un kam ir neatkarīga vadība un atsevišķi grāmatvedības pārskati. Filiāles izpilddirektora un tā vietnieka, ja iecelts, dzīvesvietai jābūt EEZ. Fiziska persona, kuras dzīvesvieta nav EEZ un kura veic saimniecisko darbību Zviedrijā, ieceļ un reģistrē tādu pārstāvi ar dzīvesvietu Zviedrijā, kurš atbild par darījumiem Zviedrijā. Darījumus Zviedrijā nošķir atsevišķos grāmatvedības pārskatos. Atsevišķos gadījumos kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumus no prasībām par filiāli un dzīvesvietu. Uz būvniecības projektiem, kuru ilgums ir līdz vienam gadam un kurus īsteno sabiedrība, kas atrodas ārpus EEZ, vai fiziska persona, kā dzīvesvieta ir ārpus EEZ, neattiecas prasība izveidot filiāli vai iecelt pastāvīgo pārstāvi. Zviedrijas ierobežotas atbildības sabiedrību var dibināt fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir EEZ, Zviedrijas juridiska persona vai juridiska persona, kas ir izveidota saskaņā ar EEZ valsts tiesību aktiem un kā juridiskā adrese, galvenais birojs vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ. Personālsabiedrība var būt dibinātājs, ja tās visu bez ierobežojumiem personiski atbildīgo īpašnieku dzīvesvieta ir EEZ. Dibinātājs ārpus EEZ var pieteikties kompetentajā iestādē atļaujas saņemšanai. Attiecībā uz ierobežotas atbildības sabiedrību un saimnieciskas darbības kooperatīvu vismaz 50 % no direktoru padomes locekļiem, vismaz 50 % no to vietniekiem, izpilddirektoram, tā vietniekam un vismaz vienai personai, kurai ir paraksta tiesības sabiedrībā (ja ieceltas), jādzīvo EEZ. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. Ja neviens no uzņēmuma/sabiedrības pārstāvjiem nedzīvo Zviedrijā, padomei jāieceļ un jāiekļauj reģistrā persona, kuras dzīvesvieta ir Zviedrijā un kura ir pilnvarota saņemt materiālās vērtības uzņēmuma/sabiedrības vārdā. Attiecīgus nosacījumus piemēro visu pārējo tiesību subjektu veidu uzņēmējdarbībai.

SK: Gruzijas fiziskai personai, kuras vārdu reģistrē uzņēmumu reģistrā kā personu, kas pilnvarota darboties uzņēmēja vārdā, ir jāiesniedz uzturēšanās atļauja Slovākijā.

Ieguldījumi

ES: lai ārvalstu valdības un ārvalstu publiskā sektora subjekti veiktu ieguldījumus Spānijā (kuri skar ne tikai valsts ekonomiskās, bet arī  cita veida intereses) tiešā veidā vai ar tādu citu sabiedrību vai subjektu starpniecību, ko tiešā vai netiešā veidā kontrolē ārvalstu valdības, nepieciešams iepriekš saņemt valdības atļauju.

BG: ārvalstu ieguldītāji nevar piedalīties privatizācijā. Ārvalstu ieguldītājiem un Bulgārijas juridiskajām personām, kurās kontrolpaketes turētājs ir Gruzijas persona, vajadzīga atļauja: 

a)       dabas resursu izpētei, izstrādei vai ieguvei no teritoriālajām jūrām, kontinentālā šelfa vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas un  

b)      pašu kapitāla kontrolpaketes iegūšanai sabiedrībās, kas nodarbojas ar jebkuru no a) punktā norādītajām darbībām.

FR: ja Gruzijas pārstāvis iegādājas vairāk nekā 33,33 % kapitāldaļu vai balsstiesību pastāvošā Francijas uzņēmumā vai vairāk nekā 20 % kapitāldaļu vai balsstiesību biržā kotētā Francijas sabiedrībā, piemēro šādus noteikumus:

-        ieguldījumus, kas mazāki par EUR 7,6 miljoniem, Francijas uzņēmumos, kuru apgrozījums nepārsniedz EUR 76 miljonus, ir atļauts veikt, kad beidzies 15 dienu periods pēc iepriekšējas paziņošanas un attiecīgo summu pārbaudes;

-        vienu mēnesi pēc iepriekšējas paziņošanas automātiski piešķir atļauju attiecībā uz citiem ieguldījumiem, ja vien ekonomikas ministrs ārkārtas gadījumos neizmanto savas tiesības atlikt ieguldījumu.

Ārvalstu līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās var ierobežot līdz daļai, ko nosaka Francijas valdība atsevišķi katrā gadījumā, no pašu kapitāla publiskā piedāvājuma apjoma. Lai veiktu uzņēmējdarbību rūpnieciskas, saimnieciskas un amatnieka darbības jomās, vajadzīga īpaša atļauja, ja izpilddirektoram nav pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Gruzijas līdzdalību nesen privatizētās sabiedrībās.

IT: valdība var īstenot konkrētas īpašas pilnvaras uzņēmumos, kuri darbojas aizsardzības un valsts drošības jomā (attiecībā uz visām juridiskajām personām, kuru darbība uzskatāma par stratēģiski nozīmīgu aizsardzības un valsts drošības jomā), un dažās stratēģiskas nozīmes darbībās enerģētikas, transporta un sakaru jomā.

PL: ārvalstniekiem (ārvalstu fiziskām vai juridiskām personām) ir nepieciešama atļauja nekustamā īpašuma iegūšanai tiešā un netiešā veidā. Nav saistību attiecībā uz valstij piederoša īpašuma iegūšanu (t.i., noteikumiem, kas reglamentē privatizācijas procesu).

Nekustamais īpašums

Zemes un nekustamā īpašuma iegūšanai piemēro šādus ierobežojumus[3]:

AT: ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām nekustamā īpašuma iegūšanai, pirkšanai, kā arī nomai vai līzingam vajadzīga atļauja no kompetentas reģionālās iestādes (Länder), kura novērtē, vai nav skartas svarīgas ekonomiskās, sociālās vai kultūras intereses.

BG: ārvalstu fiziskās un juridiskās personas (arī izmantojot filiāles) nevar iegūt īpašumā zemi. Bulgārijas juridiskās personas, kurās ir ārvalstu dalībnieki, nevar iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi. Ārvalstu juridiskās personas un ārvalstu pilsoņi, kam pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, var iegūt īpašumā ēkas un var iegūt ierobežotas īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu (izmantošanas tiesības, celtniecības tiesības, tiesības būvēt virszemes struktūras un servitūttiesības).

CZ: lauksaimniecības un mežu zemi īpašumā var iegūt vienīgi ārvalstu fiziskas personas, kurām ir pastāvīga dzīvesvieta Čehijas Republikā, un uzņēmumi, kas dibināti kā Čehijas Republikas juridiskas personas. Uz valsts īpašumā esošo lauksaimniecības zemi un mežu zemi attiecas īpaši noteikumi. Valsts lauksaimniecības zemi īpašumā var iegūt vienīgi Čehijas valstspiederīgie, pašvaldības un publiskas augstskolas (mācībām un pētniecībai). Juridiskas personas (neatkarīgi no formas un dibināšanas vietas) var iegūt īpašumā valsts lauksaimniecības zemi vienīgi tad, ja to īpašumā jau ir ēka, kas uzcelta uz šīs zemes, vai bez zemes nav iespējama šādas ēkas izmantošana. Valsts mežus īpašumā var iegūt vienīgi pašvaldības un publiskas augstskolas.

CY: “nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.

DK: ierobežojumi ārvalstu fiziskām personām un tiesību subjektiem nekustamā īpašuma pirkšanai. Ierobežojumi ārvalstu fiziskām un juridiskām personām lauksaimnieciskā īpašuma pirkšanai.

HU: ar dažiem izņēmumiem, kas iekļauti tiesību aktos par aramzemi, ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nav tiesību iegūt īpašumā aramzemi. Ārvalstnieki var pirkt nekustamo īpašumu, ja ir iegūta kompetentās valsts pārvaldes aģentūras atļauja, vadoties pēc nekustamā īpašuma atrašanās vietas.

EL: saskaņā ar Likumu Nr. 1892/90 ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas izsniegta atļauja zemes iegūšanai pierobežā. Saskaņā ar administratīvo praksi tiešo ieguldījumu gadījumā pastāv vienkāršota atļauju izsniegšanas kārtība.

HR: nav saistību attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi, ko veic pakalpojumu sniedzēji, kuri nav dibināti Horvātijā un neveic tur uzņēmējdarbību. Uzņēmumi, kuri ir dibināti Horvātijā kā juridiskas personas un veic tur uzņēmējdarbību, var iegādāties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai. Iegādājoties nekustamo īpašumu, kas nepieciešams pakalpojumu sniegšanai, ko veic filiāles, jāsaņem Tieslietu ministrijas atļauja. Ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības zemi.

IE: lai vietējās vai ārvalstu sabiedrības vai ārvalstnieki iegūtu jebkādas tiesības uz Īrijas zemi, ir vajadzīga iepriekšēja rakstiska Zemes komisijas piekrišana. Ja šāda zeme ir paredzēta rūpnieciskai izmantošanai (kas nav lauksaimniecība), šī prasība nav jāievēro, ar nosacījumu, ka ir saņemts uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministra šim mērķim izsniegts sertifikāts. Šis likums nav piemērojams lielpilsētu un mazpilsētu teritorijā esošai zemei.

IT: ārvalstu fiziskām un juridiskām personām nekustamā īpašuma pirkšana regulējama, ievērojot savstarpības principu.

LT: zemes, iekšzemes ūdeņu un mežu iegūšana īpašumā tiek atļauta ārvalstu fiziskām un juridiskām personām, kas atbilst Eiropas un transatlantiskās integrācijas kritērijiem. Zemes gabalu iegūšanas īpašumā kārtība, noteikumi, nosacījumi un ierobežojumi ir noteikti konstitūcijā.

LV: zemes iegūšanas īpašumā ierobežojumi lauku apvidos un pilsētās vai piepilsētās; zemes noma atļauta uz laiku līdz 99 gadiem.

PL: tiešai un netiešai nekustamā īpašuma iegūšanai nepieciešama atļauja. Atļauju ar administratīvu lēmumu izdod par iekšlietām atbildīgais ministrs ar Valsts aizsardzības ministra piekrišanu, bet lauksaimnieciskā nekustamā īpašuma gadījumā – arī ar Lauksaimniecības un lauku attīstības ministra piekrišanu.

RO: fiziskas personas, kas nav Rumānijas pilsoņi un kā dzīvesvieta nav Rumānijā, kā arī ārvalstu juridiskās personas, kas nav reģistrētas Rumānijā un kā galvenie biroji nav Rumānijā, veicot darījumus starp dzīvām personām (inter vivos), nevar iegūt īpašumtiesības uz zemes gabaliem.

SI: filiāles, ko Slovēnijas Republikā dibinājušas ārvalstu personas, drīkst iegūt tikai tādu nekustamo īpašumu, izņemot zemi, kas nepieciešams saimnieciskās darbības veikšanai, kurai tās nodibinātas.

SK: ārvalstu juridiskās un fiziskās personas nevar iegādāties lauksaimniecības un meža zemi. Īpaši noteikumi attiecas uz dažām citām nekustamā īpašuma kategorijām. Ārvalstu personas var iegūt nekustamo īpašumu, nodibinot juridisku personu Slovākijā vai ar līdzdalību kopuzņēmumos.  Ārvalstu personas zemi var iegūt īpašumā tikai tad, ja saņemta atļauja (3. un 4. veidam).

Nozaru atrunas

A.      Lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība un mežizstrāde

FR: sabiedrībām, kuras ir dibinātas ārpus Eiropas Savienības dalībvalstīm, jāsaņem atļauja lauksaimniecības uzņēmumu dibināšanai, un ieguldītājiem, kuri nav no Eiropas Savienības, ir jāsaņem atļauja vīna dārzu iegūšanai īpašumā.

AT, HU, MT, RO: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz lauksaimniecības pakalpojumiem.

CY: ieguldītāju līdzdalība kapitālā atļauta tikai līdz 49 %.

IE: Gruzijas iedzīvotājiem jāsaņem atļauja, lai veiktu uzņēmējdarbību miltu malšanas jomā.

BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz mežizstrādes pakalpojumiem.

B:      Zvejniecība un akvakultūra

EU: piekļuve bioloģiskajiem resursiem un zvejas vietām, kas atrodas dalībvalstu suverenitātē vai jurisdikcijā esošos jūras ūdeņos, un to izmantošana ir atļauta vienīgi zvejas kuģiem, kas kuģo zem Eiropas Savienības teritorijā esošas valsts karoga, ja vien nav noteikts citādi.

SE: kuģis uzskatāms par piederīgu Zviedrijai un var kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tas vairāk nekā 50% apmērā ir Zviedrijas pilsoņu vai juridisko personu īpašumā. Valdība var atļaut ārvalstu kuģim kuģot ar Zviedrijas karogu, ja tā darbības ir Zviedrijas kontrolē vai ja īpašnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā. Kuģus, kuri 50 % apmērā pieder EEZ valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, centrālā administrācija vai galvenā darījumdarbības vieta atrodas EEZ un kuru darbību kontrolē no Zviedrijas, var reģistrēt Zviedrijas reģistrā. Profesionālās zvejas darbību veikšanai nepieciešamo licenci izsniedz vienīgi tad, ja zvejai ir saikne ar Zviedrijas zvejniecības nozari. Saikne, piemēram, pastāv tad, ja pusei no kalendāra gadā nozvejotā loma (vērtības izteiksmē) noiets ir Zviedrijā vai ja puse no zvejas braucieniem ir no Zviedrijas ostām, vai ja puse no zvejas flotes zvejniekiem pastāvīgi dzīvo Zviedrijā. Kuģiem, kuru garums pārsniedz piecus metrus, papildus profesionālās zvejas licencei nepieciešama atļauja. Atļauju izsniedz tad, ja cita starpā kuģis ir reģistrēts valsts reģistrā un tam ir reāla ekonomiska saikne ar Zviedriju.

UK: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz kuģu ar Apvienotās Karalistes karogu iegūšanu īpašumā, ja vien ieguldījums vismaz 75 % apmērā nepieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem un/vai sabiedrībām, kuras vismaz 75 % apmērā pieder Apvienotās Karalistes pilsoņiem, kuru dzīvesvieta un pastāvīgā dzīvesvieta visos gadījumos ir Apvienotajā Karalistē. Kuģi jāpārvalda, jāvada un jākontrolē no Apvienotās Karalistes.

C:      Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē[4] fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

D:      Apstrādes rūpniecība

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē[5] fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas vai dabasgāzes importa apjoma. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

HR: dzīvesvietas prasība izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā.

IT: Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī.

SE: periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, īpašniekiem - fiziskām personām jādzīvo Zviedrijā vai jābūt EEZ pilsoņiem. Šādu periodisko izdevumu īpašniekiem, kuri ir juridiskas personas, jāveic uzņēmējdarbība EEZ. Periodisko izdevumu, kuri tiek izdoti un publicēti Zviedrijā, un tehnisku tekstu atbildīgajam redaktoram pastāvīgi jādzīvo Zviedrijā.

Elektroenerģijas, gāzes, tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale par saviem līdzekļiem[6] (izņemot elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās)

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas ražošanu, tās pārvadi un sadali par saviem līdzekļiem un attiecībā uz gāzes ražošanu un gāzveida kurināmā sadali.

Tvaika un karstā ūdens ražošana, pārvade un sadale

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridiskām personām, ko kontrolē[7] fiziskas vai juridiskas personas tādās valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras nodrošina naftas un dabasgāzes importa apjomu, kas pārsniedz 5 % no Eiropas Savienības kopējā naftas, elektroenerģijas vai dabasgāzes importa apjoma. Saistību nav attiecībā uz tiešo filiāļu atvēršanu (nepieciešama sabiedrības dibināšana).

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tvaika un karstā ūdens ražošanu, pārvadi un sadali.

1.       DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

Profesionālie pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumiem, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiski pienākumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels), kā arī uz pakalpojumiem, ko sniedz tiesu izpildītāji, kuri iecelti ar valdības izdotu oficiālu aktu.

EU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums un/vai dzīvesvietas prasība.

AT: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem ārvalstu juristu (kuriem jābūt pilnībā kvalificētiem savā mītnes valstī) līdzdalība kapitālā un kapitāldaļas jebkura advokātu biroja darbības rezultātos nedrīkst pārsniegt 25 %. Lēmumu pieņemšanā tiem nedrīkst piederēt noteicošais balsu vairākums. Ārvalstu mazākuma ieguldītājiem vai to kvalificētajam personālam juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību jomā un tās jurisdikcijas tiesību jomā, kurā tiem ir jurista kvalifikācija; juridisko pakalpojumu sniegšanai iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, tai skaitā pārstāvības nodrošināšanai tiesā nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai, uz kuru attiecas valstspiederības nosacījums.

Attiecībā uz konsultāciju pakalpojumiem uzskaites, grāmatvedības, revīzijas un nodokļu jomā līdzdalība kapitālā un balsstiesības personām, kurām atļauts nodarboties ar profesiju, pamatojoties uz ārvalstu tiesībām, nedrīkst pārsniegt 25 %.

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz medicīnas (izņemot zobārstniecības un psihologa un psihoterapeita pakalpojumus) un veterinārijas pakalpojumiem.

BG: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem daži juridisko formu veidi (advokatsko sadrujue un advokatsko drujestvo) ir atļauti vienīgi juristiem, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Bulgārijas Republikā. Lai sniegtu mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu. Attiecībā uz nodokļu konsultāciju pakalpojumiem piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, pilsētplānošanu un ainavu arhitektūras pakalpojumiem, inženiertehniskajiem un integrētajiem inženiertehniskajiem pakalpojumiem ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kam ir atzīta licencēta arhitekta kvalifikācija saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem, var neatkarīgi uzraudzīt un projektēt celtniecības projektus Bulgārijā vienīgi tad, ja tās ir izturējušas konkursu un izraudzītas par būvuzņēmēju saskaņā ar noteikumiem un kārtību atbilstoši Publiskā iepirkuma likumam. Valsts vai reģionālas nozīmes projektos Gruzijas uzņēmējiem jādarbojas kā vietējo uzņēmēju apakšuzņēmējiem vai personālsabiedrībā ar tiem. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem.

DK: lai izveidotu personālsabiedrību ar Dānijas valsts atzītiem grāmatvežiem, ārvalstu grāmatvedim jāsaņem atļauja no Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūras.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski vai privāti finansētu veselības un sociālo pakalpojumu saistītajiem pakalpojumiem (piemēram, medicīnas pakalpojumiem, tostarp, psihologa un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem, fizioterapeita un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem).

FI: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību.

FR: attiecībā uz juridiskajiem pakalpojumiem dažus juridiskās formas veidus (association d'avocats un société en participation d'avocat) drīkst praktizēt tikai tie juristi, kuriem ir pilnīga pielaide advokatūrai Francijā. Attiecībā uz arhitektu pakalpojumiem, medicīnas (tai skaitā psihologa pakalpojumiem) un zobārstniecības pakalpojumiem, vecmāšu pakalpojumiem un pakalpojumiem, ko sniedz medmāsas, fizioterapeiti un medicīnas palīgpersonāls, ārvalstu ieguldītājiem ir pieejama vienīgi juridiskā forma société d'exercice liberal (sociétés anonymes, sociétés à responsabilité limitée, sociétés en commandite par actions) un société civile professionnelle. Valstspiederības nosacījums un savstarpības princips attiecas uz veterinārajiem pakalpojumiem.

EL: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zobu tehniķiem. Eiropas Savienības pilsonība ir nepieciešama, lai iegūtu zvērināta revidenta licenci un lai sniegtu veterināros pakalpojumus.

ES: uz zvērinātiem revidentiem un rūpnieciskā īpašuma jomas advokātiem attiecas Eiropas Savienības pilsonības nosacījums.

HR: nav saistību, izņemot attiecībā uz konsultācijām par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Pārstāvību tiesā drīkst nodrošināt vienīgi Horvātijas Advokatūras padomes biedri (nosaukums horvātu valodā: odvjetnici). Dalībai Advokatūras padomē piemēro prasību par pilsonību. Tiesvedībā, kurā iesaistīti starptautiski aspekti, puses var tikt pārstāvētas arbitrāžas tiesās – ad hoc tiesās, kurās pārstāvību nodrošina juristi, kas ir citu valstu advokatūru apvienību biedri.

Revīzijas pakalpojumu sniegšanai nepieciešama licence. Fiziskās un juridiskās personas var sniegt arhitektu un inženiertehniskos pakalpojumus, saņemot attiecīgi Horvātijas Arhitektu kameras un Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju.

HU: uzņēmējdarbība jāveic personālsabiedrības veidā kopā ar Ungārijas advokātu (ügyvéd) vai advokātu biroju (ügyvédi iroda), vai pārstāvniecības biroja veidā. Veterināro pakalpojumu jomā ārpus EEZ esošas valsts valstspiederīgajam piemēro prasību par dzīvesvietu.

LV: zvērinātu revidentu komercsabiedrībā vairāk nekā 50 % balsstiesīgo kapitāldaļu pieder Eiropas Savienības vai EEZ zvērinātiem revidentiem vai zvērinātu revidentu komercsabiedrībām.

LT: attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem vismaz trīs ceturtdaļas revīzijas sabiedrības kapitāldaļu jāpieder Eiropas Savienības vai EEZ valstu revidentiem vai revīzijas sabiedrībām.

PL: lai gan Eiropas Savienības juristiem ir pieejamas arī citas juridiskās formas, ārvalstu juristi var izmantot tikai reģistrētas personālsabiedrības un komandītsabiedrības juridisko formu. Attiecībā uz veterināro pakalpojumu sniegšanu piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību.

SK: uz arhitektūras, inženiertehnisko un veterināro pakalpojumu sniegšanu attiecas prasība par dzīvesvietu.

SE: juridisko pakalpojumu jomā uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, attiecas dzīvesvietas prasība. Dzīvesvietas prasība attiecas uz likvidatoriem. Kompetentā iestāde var piešķirt atbrīvojumu no šīs prasības. EEZ pastāv prasības saistībā ar tādas personas iecelšanu, kurai ir tiesības apstiprināt ekonomikas plānu. Prasība par dzīvesvietu EEZ attiecībā uz revīzijas pakalpojumiem.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz valsts finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības pilsoņiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

A.      Attiecībā uz kuģiem

LT: kuģa īpašniekiem jābūt Lietuvas fiziskām personām vai Lietuvā dibinātām sabiedrībām.

SE: ja kuģis ir Gruzijas personas īpašumā, lai kuģotu ar Zviedrijas karogu, nepieciešams pierādīt Zviedrijas dominējošo ietekmi kuģa darbībā.

B.      Attiecībā uz gaisa kuģiem

EU: attiecībā uz nomu un līzingu, kas skar gaisa kuģus, izņemot atkāpes attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem, gaisa kuģim jābūt tādu fizisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai tādu juridisku personu īpašumā, kuras atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli (tostarp direktoru valstspiederība).

Citi darījumdarbības pakalpojumi

EU, izņemot HU un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz mājsaimniecību personāls, cits tirdzniecības vai ražošanas jomas personāls, aprūpes un cits personāls. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.

EU, izņemot BE, DK, EL, ES, FR, HU, IE, IT, LU, NL, SE un UK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība attiecībā uz darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu.

EU, izņemot AT un SE: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Jānodrošina dzīvesvieta un komerciāla klātbūtne, un var būt prasība par valstspiederību.

AT: attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem un darbā iekārtošanas aģentūrām atļauju var saņemt tikai juridiskas personas, kuru galvenais birojs atrodas EEZ, un valdes locekļiem vai uzņēmējdarbības partneriem/kapitāldaļu turētājiem, kuriem ir tiesības pārstāvēt juridisko personu, jābūt EEZ valsts pilsoņiem ar pastāvīgo dzīvesvietu EEZ valstī.

BE: sabiedrībai, kuras galvenais birojs atrodas ārpus EEZ, jāpierāda, ka tā sniedz darbā iekārtošanas pakalpojumus savā izcelsmes valstī. Vadītājiem drošības pakalpojumu jomā nepieciešama Eiropas Savienības pilsonība un dzīvesvieta Eiropas Savienības dalībvalstī.

BG: valstspiederība ir nepieciešama, lai darbotos no gaisa uzņemtu  fotouzņēmumu, ģeodēzijas, kadastrālās uzmērīšanas un kartogrāfijas jomā. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumu un personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumu sniegšanu; detektīvdarbības pakalpojumiem; drošības pakalpojumiem; tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem; uz līguma pamata sniegtiem naftas un gāzes ieguves aprīkojuma remonta un  demontāžas pakalpojumiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz  oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu.

DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkiem.

DK: uz drošības pakalpojumiem attiecas prasība par dzīvesvietu un valstspiederības nosacījums vairākumam valdes locekļu un vadītājiem. Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz lidostu apsardzes pakalpojumu sniegšanu.

EE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz drošības pakalpojumiem. Eiropas Savienības pilsonības prasība attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem.

FI: dzīvesvietas EEZ prasība sertificētiem tulkotājiem.

FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tiesību piešķiršanu darbā iekārtošanas pakalpojumu jomā.

FR: ārvalstu ieguldītājiem vajadzīga īpaša atļauja attiecībā uz izpētes un izlūkošanas pakalpojumiem attiecībā uz zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumiem.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz darbā iekārtošanas pakalpojumiem; detektīvdarbības un drošības pakalpojumiem

IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības un dzīvesvietas prasība, lai iegūtu nepieciešamo atļauju apsardzes pakalpojumu sniegšanai. Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt dalībvalsts pilsoņiem. Sabiedrības galvenajam birojam jāatrodas dalībvalstī. Nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumiem.

LV: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem licenci var saņemt vienīgi tādas detektīvpakalpojumus nodrošinošas sabiedrības, kuru vadītājs un ikviena persona, kas ieņem vadošu amatu, ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai EEZ valstspiederīgais. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem, lai saņemtu licenci, vismaz pusei no pašu kapitāla jābūt Eiropas Savienības vai EEZ fizisko vai juridisko personu īpašumā.

LT: drošības pakalpojumus var sniegt vienīgi Eiropas Ekonomikas Zonas valsts vai NATO dalībvalsts pilsoņi.

PL: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Attiecībā uz drošības pakalpojumiem profesionālās darbības licenci var piešķirt vienīgi tādai personai, kurai ir Polijas vai citas dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsonība. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums attiecībā uz zvērinātiem tulkotājiem. Attiecībā uz fotouzņēmumiem, ko uzņem no gaisa, un laikrakstu un žurnālu galvenajiem redaktoriem piemēro prasību par Polijas valstspiederību.

PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem. Attiecībā uz ieguldītājiem parādu piedziņas aģentūru un kredītinformācijas pakalpojumu jomā piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību. Valstspiederības prasība attiecas uz specializētu drošības pakalpojumu personālu.

SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem. Vienīgi sāmi var iegādāties īpašumā un apsaimniekot ziemeļbriežu audzētavas.

SK: attiecībā uz detektīvdarbības pakalpojumiem un drošības pakalpojumiem licences var piešķirt vienīgi tad, ja nepastāv drošības apdraudējums un ja visi vadītāji ir Eiropas Savienības dalībvalsts, EEZ valsts vai Šveices pilsoņi.

4.       Izplatīšanas pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ieroču, munīcijas un sprāgstvielu izplatīšanu.

EU: dažās valstīs uz aptieku darbību un tabakas mazumtirdzniecību attiecas valstspiederības nosacījums un prasība par dzīvesvietu.

FR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz ekskluzīvu tiesību piešķiršanu tabakas izstrādājumu mazumtirdzniecības jomā.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkohola un zāļu izplatīšanu.

AT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

BG: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz alkoholisko dzērienu, ķīmisko produktu, tabakas un tabakas izstrādājumu, zāļu, medicīnisko un ortopēdisko preču izplatīšanu; ieročiem, munīciju un militāro aprīkojumu; naftas un naftas pārstrādes produktiem, gāzi, dārgmetāliem, dārgakmeņiem.

DE: vienīgi fiziskām personām ir atļauts plašai sabiedrībai sniegt zāļu un īpašu medicīnisku preču mazumtirdzniecības pakalpojumus. Prasība par dzīvesvietu, lai iegūtu farmaceita licenci un/vai atvērtu aptieku, kas nodarbojas ar zāļu un citu medicīnisku preču mazumtirdzniecību plašai sabiedrībai. Citu valstu valstspiederīgie vai personas, kuras nav ieguvušas farmaceita diplomu Vācijā, var iegūt licenci tikai tad, ja pārņem aptieku, kas jau darbojusies iepriekšējos trīs gadus.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu.

6.       Pakalpojumi vides jomā

EU: nav valsts režīma un vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu saistībā ar mājsaimniecību, rūpniecisko un komerciālo vai citu lietotāju notekūdeņu savākšanu, attīrīšanu un sadali, tostarp dzeramā ūdens apgādi un notekūdeņu apsaimniekošanu.

7.       Finanšu pakalpojumi[8]

EU: tikai tādas sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Eiropas Savienībā, var darboties kā ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji. Lai veiktu kopieguldījumu fondu un ieguldījumu sabiedrību darbības, ir jādibina tāda specializēta pārvaldības sabiedrība, kuras galvenā mītne un juridiskā adrese ir vienā un tajā pašā dalībvalstī.

AT: ārvalstu apdrošinātāju filiālei licenci neizsniedz, ja ārvalstu apdrošinātāja juridiskā forma nav tāda, kas atbilst vai ir pielīdzināma akciju sabiedrībai vai savstarpējās apdrošināšanas asociācijai. Filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā.

BG: pensiju apdrošināšanu īsteno, piedaloties valstī dibinātās pensiju apdrošināšanas sabiedrībās. Valdes priekšsēdētājam un direktoru padomes priekšsēdētājam jābūt Bulgārijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes zemē.

CY: tikai Kipras biržas biedri (brokeri) var iesaistīties darījumdarbībā saistībā ar starpniecību vērtspapīru darījumos Kiprā. Vērtspapīru starpniecības uzņēmumu var reģistrēt par Kipras Biržas biedru tikai tad, ja tas veic uzņēmējdarbību un reģistrēts saskaņā ar Kipras Likumu par uzņēmumiem (filiāles nav iespējamas).

EL: tiesības veikt uzņēmējdarbību neattiecas uz apdrošināšanas sabiedrību pārstāvniecību vai cita veida pastāvīgu klātbūtni, izņemot gadījumos, kad šādus birojus izveido kā aģentūras, filiāles vai galvenās mītnes.

ES: Lai dibinātu filiāli vai pārstāvniecību atsevišķu apdrošināšanas pakalpojumu kategoriju sniegšanai, ārvalstu apdrošinātājam ir jābūt pilnvarotam darboties tās pašas kategorijas apdrošināšanas pakalpojumu tirgū viņa izcelsmes zemē.

HU: ārvalstu iestāžu filiālēm nav atļauts sniegt aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumus privātiem pensiju fondiem vai pārvaldīt riska kapitālu. Finanšu iestādes valdē jābūt vismaz diviem locekļiem, kas ir Ungārijas pilsoņi, kas ir rezidenti attiecīgo ārvalstu valūtas reglamentējošo noteikumu nozīmē un kam vismaz vienu gadu Ungārijā ir pastāvīgā dzīvesvieta.

IE: attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, kas veidotas kā kopieguldījumu fondi un mainīga kapitāla sabiedrības (izņemot pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, PVKIU), trasta/depozītu glabāšanas un vadības uzņēmumam jābūt dibinātam Īrijā vai kādā citā Savienības dalībvalstī (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz komandītsabiedrību ar mērķi ieguldīt nekustamajos īpašumos vismaz vienam galvenajam dalībniekam jābūt dibinātam Īrijā. Lai kļūtu par biržas biedru Īrijā, subjektam jābūt vai nu 

a)       pilnvarotam Īrijā, kas nozīmē, ka tam jābūt tur dibinātam vai jābūt personālsabiedrībai ar galveno biroju/juridisko adresi Īrijā, vai arī 

b)      pilnvarotam citā dalībvalstī saskaņā ar Eiropas Savienības Ieguldījumu un pakalpojumu direktīvu.

PT: pensiju fondu pārvaldību drīkst veikt tikai specializētas sabiedrības, kas šim nolūkam dibinātas Portugālē, un apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Portugālē un kas pilnvarotas veikt dzīvības apdrošināšanas darbību, vai subjekti, kuri pilnvaroti veikt pensiju fondu pārvaldību citās dalībvalstīs.

Lai filiāle veiktu uzņēmējdarbību Portugālē, ārvalstu apdrošināšanas sabiedrībām iepriekš jābūt vismaz piecu gadu darbības pieredzei. Tiešās filiāles nedrīkst atvērt apdrošināšanas starpnieki, bet drīkst atvērt tikai sabiedrības, kas izveidotas saskaņā ar dalībvalsts tiesībām.

FI: attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām, kas veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu – vismaz pusei no dibinātājiem vai direktoru padomes un uzraudzības padomes locekļiem jādzīvo Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu no šā nosacījuma.

Citas apdrošināšanas sabiedrības, izņemot tās, kuras veic tiesību aktos paredzēto pensijas apdrošināšanu: dzīvesvietas prasība vismaz vienam direktoru padomes un uzraudzības padomes loceklim un izpilddirektoram.

Gruzijas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā.

Ārvalstu apdrošinātāji nevar saņemt licenci Somijā, lai kā filiāle veiktu likumā noteikto pensiju apdrošināšanu.

Attiecībā uz banku pakalpojumiem: prasība par dzīvesvietu vismaz vienam dibinātājam, vienam direktoru un uzraudzības padomes loceklim, izpilddirektoram un personai, kas ir tiesīga parakstīties kredītiestādes vārdā.

IT: lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt vērtspapīru norēķinu sistēmu, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Lai sabiedrība būtu tiesīga veikt uzņēmējdarbību Itālijā ar mērķi pārvaldīt centrālo vērtspapīru depozitārija pakalpojumus, tai jābūt dibinātai Itālijā (filiāles nav iespējamas). Attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu shēmām, izņemot Eiropas Savienības tiesību aktos saskaņotos PVKIU, trasta/depozītu glabāšanas uzņēmumam ir jābūt dibinātam Itālijā vai kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī un jāveic uzņēmējdarbība Itālijā kā filiālei. Arī PVKIU pārvaldes sabiedrībām, kuru darbība nav saskaņota Eiropas Savienības tiesību aktos, jābūt dibinātām Itālijā (filiāles nav iespējamas). Tikai bankas, apdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu sabiedrības un PVKIU pārvaldes sabiedrības, kuru darbība ir saskaņota Eiropas Savienības tiesību aktos un kuru galvenā mītne ir Eiropas Savienībā, kā arī Itālijā dibināti PVKIU drīkst veikt pensijas fondu resursu pārvaldību. Veicot iznēsājumtirdzniecību, starpniekiem jāizmanto pilnvaroti finanšu tirgotāji, kas ir iekļauti Itālijas reģistrā. Ārvalstu starpnieku pārstāvniecības nevar veikt darbības, kuru mērķis ir ieguldījumu pakalpojumu sniegšana.

LT: aktīvu pārvaldībai ir nepieciešams sabiedrību dibināt kā specializētu pārvaldības sabiedrību (filiāles nav iespējamas).

Tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā, var darboties kā pensiju fondu depozitāriji.

Vienīgi bankas, kuru juridiskā adrese vai filiāle ir Lietuvā un kuras ir tiesīgas sniegt ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī vai EEZ valstī, var darboties kā pensiju fondu aktīvu depozitāriji.

PL: apdrošināšanas starpniekiem jābūt dibinātiem valstī (filiāles nav iespējamas).

SK: ārvalstnieks drīkst dibināt apdrošināšanas sabiedrību akciju sabiedrības veidā vai drīkst veikt apdrošināšanas darbību ar tādu meitasuzņēmumu starpniecību, kuru juridiskā adrese ir Slovākijā (filiāles nav iespējamas).

Slovākijā ieguldījumu pakalpojumus var sniegt bankas, ieguldījumu sabiedrības, ieguldījumu fondi un vērtspapīru tirgotāji, kuru juridiskā forma ir akciju sabiedrība un kuriem ir pašu kapitāls saskaņā ar tiesību aktiem (filiāles nav iespējamas).

SE: apdrošināšanas mākleru uzņēmumi, kuri nav dibināti Zviedrijā, uzņēmējdarbību drīkst veikt tikai ar filiāles starpniecību. Krājbankas dibinātājam jābūt fiziskai personai, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā.

8.       Veselības, sociālie un izglītības pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem veselības, sociālajiem un izglītības pakalpojumiem.

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cilvēka veselības cita veida pakalpojumiem.

EU: attiecībā uz privāti finansētiem izglītības pakalpojumiem valdes locekļu vairākumam var piemērot valstspiederības nosacījumus.

EU (izņemot NL, SE un SK): nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem cita veida izglītības pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko klasificē kā pamatizglītības, vidējās izglītības, augstākās izglītības un pieaugušo izglītības pakalpojumus.

BE, CY, CZ, DK, FR, DE, EL, HU, IT, ES, PT un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem sociālajiem pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

FI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem veselības un sociālajiem pakalpojumiem.

BG: ārvalstu augstskolas nevar atvērt filiāles Bulgārijas teritorijā. Ārvalstu augstskolas Bulgārijā var atvērt vienīgi tādas fakultātes, nodaļas, institūtus un koledžas, kas ietilpst Bulgārijas augstskolu struktūrā un veidotas sadarbībā ar tām.

EL: attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādu izglītības iestāžu dibināšanu, kuras izsniedz valsts atzītus diplomus. Eiropas Savienības pilsonības nosacījums īpašniekiem un vairākumam valdes locekļu, kā arī skolotāju privāti finansētajās pamatizglītības pirmā un otrā posma un vidējās izglītības skolās.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pirmā posma pamatizglītību.

SE:    patur tiesības pieņemt un saglabāt jebkādu pasākumu attiecībā uz izglītības pakalpojumu sniedzējiem, ko publiskas iestādes apstiprinājušas izglītības sniegšanai.  Šī atruna attiecas uz publiski finansētu izglītības pakalpojumu sniedzējiem, kuri gūst labumu no kāda veida valsts atbalsta, tostarp uz valsts atzītiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem, valsts pārvaldībā esošiem izglītības pakalpojumu sniedzējiem un izglītību, kas dod tiesības uz stipendijām.

UK:  nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz privāti finansētiem neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem vai iedzīvotāju veselības pakalpojumiem, kas nav slimnīcu pakalpojumi.

9.       Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

BG, CY, EL, ES un FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tūrisma gidiem.

BG: attiecībā uz restorānu un ēdināšanas pakalpojumiem (izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos) nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas).

IT: tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.

10.     Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi

Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi

FR: ārvalstu personu līdzdalība kapitālā tādās pastāvošajās sabiedrībās, kas izdod publikācijas franču valodā, nedrīkst pārsniegt 20 % no sabiedrības kapitāla vai balsstiesībām. Preses aģentūrām valsts režīms attiecībā uz juridisko personu dibināšanu balstās uz savstarpību.

Sporta un citi atpūtas pakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz azartspēļu un derību pakalpojumiem. Juridiskās noteiktības dēļ tiek precizēts, ka tirgus piekļuve netiek piešķirta.

AT: attiecībā uz slēpošanas skolām un kalnu gida pakalpojumiem juridisko personu vadītājiem jābūt EEZ valsts pilsoņiem.

Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi

BE, FR, HR un IT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma attiecībā uz bibliotēkām, arhīviem, muzejiem un citiem kultūras pakalpojumiem.

11.     PĀRVADĀJUMI

Jūras pārvadājumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

FI: jūras pārvadājumu papildpakalpojumus var sniegt tikai kuģi, kuri kuģo ar Somijas karogu.

HR: ar jūras pārvadājumiem saistītu pakalpojumu sniegšanai ārvalstu juridiskajai personai Horvātijā ir jānodibina sabiedrība, kurai atklātā līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā jāiegūst ostas pārvaldes koncesija. Pakalpojumu sniedzēju skaits var tikt ierobežots atkarībā no ostas jaudas ierobežojumiem.

Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos[9]

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz iekšzemes kabotāžas pārvadājumiem. Tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Ievērojot noteikumus, ar ko īsteno Manheimas Konvenciju par kuģošanu Reinā.

AT un HU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz reģistrētas sabiedrības izveidi, lai apsaimniekotu floti, kas kuģo ar tās valsts karogu, kurā veic uzņēmējdarbību.

AT: attiecībā uz iekšzemes ūdensceļiem koncesiju var piešķirt vienīgi EEZ valsts juridiskām personām, un vairāk nekā 50 % kapitāldaļu īpašumtiesības, balsstiesības un vairākums valdēs ir pieejams vienīgi EEZ valsts pilsoņiem.

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

EU: gaisa pārvadājumu tirgus savstarpējas pieejamības nosacījumus iekļaus Eiropas Savienības un tās dalībvalstu, no vienas puses, un Gruzijas, no otras puses, nolīgumā par kopējas gaisa telpas izveidi.

EU: gaisa kuģim, ko izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Eiropas Savienībā. Ja gaisa kuģis ar apkalpi paredzēts nomāšanai, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli. Gaisa kuģis jāizmanto tādas aviosabiedrības vajadzībām, kuras īpašnieks ir fiziska persona, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiska persona, kas atbilst konkrētiem kritērijiem attiecībā uz kapitāla īpašumtiesībām un kontroli.

EU: Attiecībā uz datorizētu rezervēšanas sistēmu (DRS) pakalpojumiem, ja Eiropas Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms[10] tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, vai ja Eiropas Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības un aviosabiedrības Eiropas Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.

Dzelzceļa pārvadājumi

HR: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru un kravu pārvadājumiem un uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem.

Autopārvadājumi

EU: nepieciešama sabiedrības dibināšana (filiāles nav iespējamas) kabotāžas darbību veikšanai. Dzīvesvietas prasība pastāv attiecībā uz pārvadājumu vadītājiem.

AT: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

BG: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumiem var piešķirt tikai Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā. Nepieciešama sabiedrības dibināšana. Fiziskām personām piemēro prasību par Eiropas Savienības pilsonību.

EL: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Grieķijas izsniegta licence. Licences tiek piešķirtas nediskriminējošā kārtā. Autopārvadājumiem, ko organizē Grieķijā veiktas uzņēmējdarbības ietvaros, var izmantot vienīgi Grieķijā reģistrētus transportlīdzekļus.

FI: autopārvadājumu pakalpojumu sniegšanai nepieciešama atļauja, kuru nevar attiecināt uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem.

FR: ārvalstu uzņēmējiem ir liegta starppilsētu autobusu pakalpojumu sniegšana.

LV: pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai ir nepieciešama atļauja, kuru neattiecina uz ārvalstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem. Subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību, piemēro prasību izmantot valstī reģistrētus transportlīdzekļus.

RO: lai saņemtu licenci, kravu un pasažieru pārvadājumu operatori var izmantot vienīgi Rumānijā reģistrētus transportlīdzekļus, ko pārvalda un izmanto atbilstoši Valdības rīkojuma noteikumiem.

SE: lai darbotos kā autopārvadājumu operators, nepieciešama Zviedrijas izsniegta licence. Kritēriji, lai saņemtu taksometra licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāieceļ fiziska persona pārvadājumu vadītāja amatā (faktiskas dzīvesvietas prasība, skat. Zviedrijas atrunu par uzņēmējdarbības veidiem). Kritēriji, lai saņemtu citu autopārvadājumu operatora licenci, ietver to, ka sabiedrībai jāveic uzņēmējdarbība Eiropas Savienībā un jābūt pārstāvētai  ar uzņēmumu Zviedrijā un jāieceļ pārvadājumu vadītāja amatā tāda fiziska persona, kuras dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā. Licences piešķir nediskriminējošā kārtā, izņemot to, ka kravu un pasažieru autopārvadājumu operatori parasti var izmantot vienīgi tādus transportlīdzekļus, kuri ir reģistrēti valsts ceļu satiksmes reģistrā. Ja transportlīdzeklis ir reģistrēts ārvalstīs, ir tādas fiziskas vai juridiskas personas īpašumā, kuras galvenā dzīvesvieta ir ārvalstīs, un ir ievests Zviedrijā pagaidu lietošanai, to var Zviedrijā lietot pagaidu kārtā. Pagaidu lietošanu Zviedrijas transporta aģentūra pārsvarā definē kā lietošanu uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

14.     Energopakalpojumi

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz Gruzijas juridiskajām personām, ko kontrolē[11] fiziskās vai juridiskās personas tādā valstī, kuras naftas vai dabasgāzes importa[12] īpatsvars Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 5 %, ja vien Eiropas Savienība šajā nozarē nenodrošina neierobežotu pieejamību minētās valsts fiziskajām vai juridiskajām personām saistībā ar ekonomiskās integrācijas nolīgumu, kas noslēgts ar minēto valsti.

EU: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz elektroenerģijas iegūšanu atomelektrostacijās un kodoldegvielas ražošanu. 

EU: pārvades sistēmu operatoram, kuru kontrolē trešās valsts vai trešo valstu fiziska vai juridiska persona vai personas, var atteikt sertifikāciju, ja operators nav pierādījis, ka sertifikācijas veikšana neapdraudēs energoapgādes drošumu dalībvalstī un/vai Eiropas Savienībā saskaņā ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīvā 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem pakalpojumiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

BE un LV: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dabasgāzes transportēšanu pa cauruļvadiem, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, HU, IT, LU, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE un UK: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot konsultācijas pakalpojumus.

SI: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar enerģijas sadali, izņemot pakalpojumus saistībā ar gāzes sadali.

CY: patur tiesības pieprasīt savstarpību attiecībā uz licencēšanu saistībā ar darbībām ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves jomā.

15.     Pārējie citur neiekļauti pakalpojumi

PT: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem, kas saistīti ar aprīkojuma pārdošanu vai patenta piešķiršanu.

SE: nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz bēru, kremēšanas un apbedīšanas pakalpojumiem.

________________

XIV-B PIELIKUMS

SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU (SAVIENĪBA)

1.       Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Savienība ir liberalizējusi saskaņā ar 86. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Gruzijas pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       pirmā sleja, kurā norādīta nozare vai apakšnozare, kurā puse ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas,

b)      otrā sleja, kurā aprakstītas piemērojamās atrunas.

Ja b) apakšpunktā minētajā slejā ir iekļautas tikai konkrētu dalībvalstu atrunas, tur neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

Nozarēs vai apakšnozarēs, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā, saistību nav.

2.       Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)       ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g.

b)      ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

3.       Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 84. un 85. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses uzņēmējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

4.       Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

5.       Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

6.       Tiesības un pienākumi, kas izriet no šā saistību saraksta, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām.

7.       1. un 2. veids nozīmē šā nolīguma attiecīgi 77. panta 14. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus.

Nozare vai apakšnozare || Atrunu apraksts

1. DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A. Profesionālie pakalpojumi ||

a) Juridiskie pakalpojumi || 1. un 2. veidam AT, CY, ES, EL, LT un MT: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums

(CPC 861)[13] (izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels)).

|| BE: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasības. Kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas.

BG: ārvalstu juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi izcelsmes valsts valstspiederīgajam, ievērojot savstarpības principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu.

FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

HU: ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas.

LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā.

DK: juridisko konsultāciju pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens.

SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība. 1. veidam HR: nav ierobežojumu attiecībā uz konsultācijām par ārvalstu un starptautiskajām tiesībām. Nav saistību attiecībā uz profesionālo darbību Horvātijas tiesību jomā.

b) 1. Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi || 1. veidam

(CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220) || FR, HU, IT, MT, RO un SI: nav saistību.

AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

|| 2. veidam

|| Visas dalībvalstis: nav ierobežojumu.

b) 2. Revīzijas pakalpojumi || 1. veidam

(CPC 86211 un CPC 86212, izņemot uzskaites pakalpojumus) || BE, BG, CY, DE, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SI un UK: nav saistību

|| AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs un revīzijas veikšanai, kas paredzēta konkrētos Austrijas likumos (piemēram, Akciju sabiedrību likumā, Biržu likumā, Banku likumā u.c.). HR: ārvalstu revīzijas sabiedrības var sniegt revīzijas pakalpojumus Horvātijas teritorijā, ja tās ir nodibinājušas filiāli, ievērojot Uzņēmumu likuma (Company Act) normas.

|| SE: konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un fiziskām personām, tiesību normās paredzētus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā sertificēti revidenti. Tikai šādas personas un reģistrētas publiskas grāmatvedības sabiedrības drīkst būt kapitāldaļu īpašnieki vai veidot personālsabiedrības uzņēmumos, kuri (oficiāliem mērķiem) praktizē kvalificētu revīziju. Sertifikācijai nepieciešama dzīvesvieta EEZ vai Šveicē. Nosaukumu “sertificēts revidents” un “atzīts revidents” var izmantot vienīgi Zviedrijā apstiprināti vai atzīti revidenti. Saimnieciskas darbības kooperatīvu un dažu citu uzņēmumu revidentiem, kuri nav sertificēti vai atzīti revidenti, piemēro prasību par dzīvesvietu EEZ, ja vien valdība vai valdības iecelta iestāde atsevišķā gadījumā nelemj citādi.

2. veidam

nav ierobežojumu.

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi || 1. veidam:

(CPC 863)[14] || AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs.

|| CY: nodokļu aģentiem jāsaņem atbilstoša atļauja no finanšu ministra. Lai saņemtu atļauju, ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude. Kritēriji ir tādi paši, kā piešķirot atļauju ārvalstu ieguldījumiem (kā norādīts horizontālajā iedaļā), jo tie attiecas uz šo apakšnozari, vienmēr ņemot vērā nodarbinātības stāvokli apakšnozarē.

|| BG, MT, RO un SI: nav saistību

|| 2. veidam:

|| nav ierobežojumu.

d) Arhitektūras pakalpojumi un e) Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674) || 1. veidam AT: saistību nav, izņemot plānošanas pakalpojumus. BE, CY, EL, IT, MT, PL, PT un SI: nav saistību DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm. HR: Arhitektu pakalpojumi: Fiziskās un juridiskās personas var sniegt šos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Arhitektu kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Atļauju atzinuma (apstiprinājuma) saņemšanai izsniedz Būvniecības un pilsētplānošanas ministrija. Pilsētplānošana: fiziskas un juridiskas personas drīkst sniegt šos pakalpojumus, saņemot Būvniecības un pilsētplānošanas ministrijas atļauju.

HU un RO: saistību nav attiecībā uz ainavu arhitektūras pakalpojumiem.

2. veidam

nav ierobežojumu.

f) Inženiertehniskie pakalpojumi un || 1. veidam

g) Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi || AT, SI: saistību nav, izņemot tiešus plānošanas pakalpojumus.

(CPC 8672 un CPC 8673) || CY, EL, IT, MT un PT: nav saistību HR: fiziskās un juridiskās personas drīkst sniegt šos pakalpojumus, saņemot Horvātijas Inženierbūvniecības kameras atļauju. Ārvalstīs izstrādātam dizainam vai projektam jāsaņem pilnvarotas Horvātijas fiziskās vai juridiskās personas atzinums (apstiprinājums), ka tas atbilst Horvātijas tiesību aktiem. Atļauju atzinuma (apstiprinājuma) saņemšanai izsniedz Būvniecības un pilsētplānošanas ministrija.

|| 2. veidam

|| nav ierobežojumu.

h) Medicīniski (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi (CPC 9312 un daļa no CPC 85201) || 1. veidam: AT, BE, BG, CY, DE, DK, EE, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PT, RO, SK un UK: nav saistību HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu. SI: saistību nav sociālās medicīnas, sanitārijas, epidemioloģisko, medicīnisko/ekoloģisko pakalpojumu, asins, asins preparātu un transplantātu piegādes un autopsijas jomā.

2. veidam

nav ierobežojumu.

i) Veterinārie pakalpojumi (CPC 932) || 1. veidam AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, MT, NL, PT, RO, SI un SK: nav saistību UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz veterināro laboratoriju un tehniskajiem pakalpojumiem, ko sniedz veterinārajiem ķirurgiem, un uz vispārīgām konsultācijām, norādījumiem un informāciju, piemēram, par uzturu  un lolojumdzīvnieku aprūpi.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

j) 1. Vecmāšu pakalpojumi (daļa no CPC 93191) j) 2. Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (daļa no CPC 93191) || 1. veidam:

AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SI, SK un UK: nav saistību

FI un PL: saistību nav, izņemot attiecībā uz medmāsām. HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu, kur: nav ierobežojumu.

2. veidam:

nav ierobežojumu.

k) Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (CPC 63211) un citi farmaceitu[15] sniegti pakalpojumi || 1. veidam: AT, BE, BG, CZ, DE, CY, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: nav saistību LV un LT: saistību nav, izņemot attiecībā uz pasūtīšanu pa pastu HU: saistību nav, izņemot CPC 63211. 2. veidam nav ierobežojumu.

B. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi ||

(CPC 84) || 1. un 2. veidam

|| nav ierobežojumu.

C. Pētniecības un izstrādes pakalpojumi ||

a) Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs || 1. un 2. veidam EU: ekskluzīvas tiesības un/vai atļaujas attiecībā uz publiski finansētiem pētniecības un izstrādes pakalpojumiem var piešķirt tikai dalībvalstu valstspiederīgajiem, kā arī Eiropas Savienības juridiskām personām, kuru galvenie biroji atrodas Eiropas Savienībā.

(CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus)[16]

b) Pētniecības un izstrādes pakalpojumi dabaszinātņu jomā (CPC 851) un

c) Starpdisciplīnu pētniecības un izstrādes pakalpojumi (CPC 853)

D. Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi[17] ||

a) Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu || 1. veidam:

(CPC 821) || BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību, HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne.

|| 2. veidam

|| nav ierobežojumu.

b) Par atlīdzību vai uz līguma pamata || 1. veidam: BG, CY, CZ, EE, HU, IE, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību, HR: vajadzīga komerciāla klātbūtne. 2. veidam nav ierobežojumu.

(CPC 822)

E. Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem ||

a) Attiecībā uz kuģiem || 1. veidam: BG, CY, DE, HU, MT un RO: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

(CPC 83103)

b) Attiecībā uz gaisa kuģiem || 1. veidam: BG, CY, CZ, HU, LV, MT, PL, RO un SK: nav saistību. 2. veidam: BG, CY, CZ, LV, MT, PL, RO un SK: nav saistību. AT, BE, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LT, LU, NL, PT, SI, SE un UK: gaisa kuģim, ko izmanto Eiropas Savienības aviosabiedrība, jābūt reģistrētam dalībvalstī, kas izsniegusi licenci aviosabiedrībai, vai citur Eiropas Savienībā.  Attiecībā uz īstermiņa līzinga līgumiem vai ārkārtējos gadījumos var noteikt atbrīvojumu.

(CPC 83104)

c) Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu || 1. veidam:

BG, CY, HU, LV, MT, PL, RO un SI: nav saistību

(CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105) || 2. veidam

nav ierobežojumu.

d) Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106, CPC 83107, CPC 83108 un CPC 83109) || 1. veidam BG, CY, CZ, HU, MT, PL, RO un SK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

e) Attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem (CPC 832) || 1. un 2. veidam AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību

f) Telesakaru iekārtu noma (CPC 7541) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

F. Citi darījumdarbības pakalpojumi ||

a) Reklāma (CPC 871) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b) Tirgus un sabiedriskās domas izpēte (CPC 864) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c) Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d) Ar vadības konsultācijām saistītie pakalpojumi (CPC 866) || 1. un 2. veidam HU: saistību nav attiecībā uz arbitrāžas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602).

e) Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676) || 1. veidam IT: saistību nav attiecībā uz biologa un ķīmiķa analītiķa profesiju. BG, CY, CZ, MT, PL, RO, SK un SE: nav saistību 2. veidam: CY, CZ, MT, PL, RO, SK un SE: nav saistību

f) Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 881) || 1. veidam: IT: saistību nav darbībām, kas attiecas uz agronomiem un periti agrari. EE, MT, RO un SI: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

g) Padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar zvejniecību (daļa no CPC 882) || 1. veidam: LV, MT, RO un SI: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

h) Ar apstrādes rūpniecību saistīti padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 884 un daļa no CPC 885) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

i) Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi ||

i) 1. Vadošo darbinieku meklēšana (CPC 87201) || 1. veidam AT, BG, CY, CZ, DE, EE, ES, FI, HR, IE, LV, LT, MT, PL, PT, RO, SK, SI un SE: nav saistību 2. veidam: AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību.

i) 2. Darbā iekārtošanas pakalpojumi (CPC 87202) || 1. veidam AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HR, IE, IT, LU, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību 2. veidam: AT, BG, CY, CZ, EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI un SK: nav saistību.

i) 3. Biroja apkalpojošā personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87203) || 1. veidam AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, FR, HR, IT, IE, LV, LT, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SK un SI: nav saistību 2. veidam: AT, BG, CY, CZ,  EE, FI, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību

i) 4. Mājsaimniecību, tirdzniecības vai ražošanas, aprūpes un cita personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87204, CPC 87205, CPC 87206 un CPC 87209) || 1. un 2. veidam Visas dalībvalstis, izņemot HU: nav saistību. HU: nav ierobežojumu.

j) 1. Detektīvdarbības pakalpojumi (CPC 87301) || 1. un 2. veidam BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI un UK: nav saistību

j) 2. Drošības pakalpojumi (CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305) || 1. veidam HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304 un CPC 87305. BE, BG, CY, CZ, ES, EE, FI, FR, HR, IT, LV, LT, MT, PT, PL, RO, SI un SK: nav saistību. 2. veidam: HU: saistību nav attiecībā uz CPC 87304 un CPC 87305. BG, CY, CZ, EE, HR, LV, LT, MT, PL, RO, SI un SK: nav saistību.

k) Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675) || 1. veidam BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI un UK: saistību nav attiecībā uz izpētes pakalpojumiem. HR: nav ierobežojumu, izņemot to, ka ģeoloģiskās, ģeodēziskās un ieguves pētniecības pamatpakalpojumus, kā arī saistītos vides aizsardzības pētniecības pakalpojumus Horvātijas teritorijā var veikt vienīgi kopā ar vietējām juridiskajām personām vai izmantojot šo personu sniegtus pakalpojumus. 2. veidam: nav ierobežojumu.

l) 1. Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || 1. veidam: Jūras pārvadājumiem paredzētiem kuģiem: BE, BG, DE, DK, EL, ES, FI, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PT, SI un UK: nav saistību. Kuģiem, kas paredzēti pārvadājumiem iekšzemes ūdensceļos: EU, izņemot EE, HU, LV un PL: nav saistību. 2. veidam: nav ierobežojumu.

l) 2. Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || 1. veidam: AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK un UK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

l) 3. Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

l) 4. Gaisa kuģu un to daļu apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || 1. veidam: BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

l) 5. Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju nesaistītu) iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi[18] (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

m) Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874) || 1. veidam AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

n) Fotopakalpojumi (CPC 875) || 1. veidam BG, EE, MT un PL: saistību nav no gaisa uzņemtu fotopakalpojumu sniegšanai. HR, LV: saistību nav attiecībā uz specializēto fotopakalpojumiem (CPC 87504) 2. veidam nav ierobežojumu.

o) Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

p) Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

q) Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 87909) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

r) Citi pakalpojumi ||

r) 1. Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905) || 1. veidam PL: saistību nav attiecībā uz zvērinātu tulkotāju un tulku pakalpojumiem. HU, SK: saistību nav attiecībā uz oficiālu mutisko un rakstisko tulkošanu. HR: saistību nav attiecībā uz oficiāliem dokumentiem. 2. veidam: nav ierobežojumu.

r) 2. Interjera dizaina un citi īpašā dizaina pakalpojumi (CPC 87907) || 1. veidam DE: valsts noteikumi par samaksu un atalgojumu jāpiemēro visiem pakalpojumiem, kurus sniedz no ārzemēm. HR: nav saistību. 2. veidam: nav ierobežojumu.

r) 3. Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi (CPC 87902) || 1. un 2. veidam BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

r) 4. Kredītinformācijas pakalpojumi (CPC 87901) || 1. un 2. veidam BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

r) 5. Pavairošanas pakalpojumi (CPC 87904)[19] || 1. veidam: AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

r) 6. Telesakaru konsultāciju pakalpojumi (CPC 7544) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

r) 7. Automātiskā atbildētāja pakalpojumi (CPC 87903) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

2. SAKARU PAKALPOJUMI

A. Pasta un kurjera pakalpojumi Pakalpojumi, kas saistīti ar pasta sūtījumu[20] apstrādi[21] saskaņā ar turpmāk minēto apakšnozaru sarakstu, gan vietējiem, gan ārvalstu adresātiem: ||

i) adresētu rakstveida paziņojumu uz jebkura veida fiziskā nesēja apstrāde[22], tostarp: hibrīdpasta pakalpojumi un tiešais pasts, ii) adresēto sīkpaku un paku apstrāde[23], iii) adresēto preses izdevumu apstrāde[24], iv) to ierakstīto vai apdrošināto sūtījumu apstrāde, uz kuriem attiecas i) līdz iii) punkts, || 1. un 2. veidam Nav ierobežojumu[25].

v) Eksprespiegādes pakalpojumi[26] attiecībā uz sūtījumiem, uz kuriem attiecas i) līdz iii) punkts, vi) Neadresētu sūtījumu apstrāde, vii) Dokumentu apmaiņa[27]. Tomēr i), iv) un v) apakšnozari neiekļauj, ja tās attiecas uz pakalpojumiem, ko var rezervēt, t.i., korespondences sūtījumiem, kuru cena ir zemāka par pieckārtīgu publisko pamattarifu, ja to svars ir mazāks par 350 gramiem[28], ieskaitot ierakstīto sūtījumu pasta pakalpojumus, ko izmantoto tiesu vai administratīvajās procedūrās). (daļa no CPC 751, daļa no CPC 71235[29] un daļa no CPC 73210[30]) ||

B. Citi telesakaru pakalpojumi (Šiem pakalpojumiem nav pieskaitāma saimnieciskā darbība, kuru veido tāda satura nodrošināšana, kura pārvietošanai vajadzīgi telesakaru pakalpojumi) ||

a) Visi pakalpojumi, kurus veido signālu pārraide un saņemšana, ko veic ar jebkuriem elektromagnētiskiem līdzekļiem[31], izņemot apraidi[32] || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b) Satelītapraides pakalpojumi[33] || 1. un 2. veidam EU: nav ierobežojumu, izņemot to, ka uz šīs nozares pakalpojumu sniedzējiem var attiecināt pienākumu ievērot vispārējas nozīmes mērķus, kas saistīti ar satura pārraidi, izmantojot to tīklu, saskaņā ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā. BE: nav saistību,

3. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

Būvniecība un saistītie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

4. IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

(izņemot ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu)

A. Citi komisionāru pakalpojumi a) Komisionāru pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121) b) Citi komisionāru pakalpojumi (CPC 621) || 1. un 2. veidam EU, izņemot AT, SI, SE un FI: saistību nav attiecībā uz ķīmisko produktu un dārgmetālu (un dārgakmeņu) izplatīšanu. AT: saistību nav attiecībā uz pirotehnisku preču, uzliesmojošu izstrādājumu, spridzināšanas ierīču un toksisku vielu izplatīšanu.

B. Vairumtirdzniecības pakalpojumi a) Vairumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (daļa no CPC 61111, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121) b) Vairumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā (daļa no CPC 7542) c) Pārējie vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 622, izņemot energoproduktu vairumtirdzniecības pakalpojumus)[34] || AT, BG: saistību nav attiecībā uz medicīniskai izmantošanai paredzētu ražojumu, piemēram, medicīnas un ķirurģijas ierīču, medicīnisku vielu un medicīniskai izmantošanai paredzētu priekšmetu izplatīšanu. HR: saistību nav attiecībā uz tabakas izstrādājumu izplatīšanu. 1. veidam: AT, BG, FR, PL un RO: saistību nav attiecībā uz tabakas un tabakas izstrādājumu izplatīšanu. BG, FI, PL un RO: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu. SE: saistību nav attiecībā uz alkoholisko dzērienu izplatīšanu. AT, BG, CZ, FI, RO, SK un SI: saistību nav attiecībā uz zāļu izplatīšanu.

C. Mazumtirdzniecības pakalpojumi[35] Mazumtirdzniecības pakalpojumi mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un to daļu un piederumu jomā (CPC 61112, daļa no CPC 6113 un daļa no CPC 6121) Mazumtirdzniecības pakalpojumi telesakaru termināliekārtu jomā (daļa no CPC 7542) Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631) Citu (ar enerģētiku nesaistītu) preču mazumtirdzniecības pakalpojumi, izņemot farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību[36] (CPC 632, izņemot 63211 un 63297) D. Franšīze (CPC 8929) || BG, HU un PL: saistību nav attiecībā uz preču starpniecības pakalpojumiem. FR: attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem saistību nav tirgotājiem un starpniekiem, kuri darbojas 17 valsts nozīmes tirgos svaigas pārtikas jomā. Saistību nav attiecībā uz zāļu vairumtirdzniecību. MT: saistību nav attiecībā uz komisionāru pakalpojumiem. BE, BG, CY, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK un UK: attiecībā uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem saistību nav, izņemot pasūtīšanu pa pastu.

5. IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A. Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921) || 1. veidam BG, CY, FI, HR, MT, RO, SE un SI: nav saistību FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam. IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus. 2. veidam: CY, FI, HR, MT, RO, SE un SI: nav saistību

B. Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922) || 1. veidam BG, CY, FI, HR, MT, RO un SE: nav saistību FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam. IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus. 2. veidam: CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību 1. un 2. veidam LV: saistību nav attiecībā uz tehniskās izglītības un profesionālās izglītības pamatskolu un vidusskolu pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C. Augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923) || 1. veidam AT, BG, CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr ārvalstnieki var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam. IT: valstspiederības nosacījums tādiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus diplomus. 2. veidam: AT, BG, CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību 1. un 2. veidam CZ un SK: saistību nav attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).

D. Pieaugušo izglītības pakalpojumi (CPC 924) || 1. un 2. veidam CY, FI, MT, RO un SE: nav saistību. AT: saistību nav attiecībā uz izglītības pakalpojumiem pieaugušajiem, izmantojot radio vai televīzijas apraidi.

E. Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929) || 1. un 2. veidam AT, BE, BG, CY, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SI, SE un UK: nav saistību. 1. veidam: HR: nav ierobežojumu attiecībā uz tālmācību, kurā izmanto saraksti vai telesakarus.

6. PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A. Ar notekūdeņiem saistītie pakalpojumi (CPC 9401)[37] || 1. veidam: EU izņemot EE, LT un LV: saistību nav, izņemot konsultāciju pakalpojumus. EE, LT un LV: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

B. Cieto/bīstamo atkritumu apsaimniekošana, izņemot bīstamo atkritumu pārvadājumus pāri robežām a) Atkritumu izvietošanas pakalpojumi (CPC 9402) || 1. veidam EU, izņemot EE un HU: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE un HU: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

b) Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403) || 1. veidam EU, izņemot EE, HU un LT: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE, HU un LT: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

C. Apkārtējā gaisa un klimata aizsardzība (CPC 9404)[38] || 1. veidam: EU, izņemot EE, FI, LT, PL un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE, FI, LT, PL, RO: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

D. Grunts un gruntsūdeņu sanācijas un attīrīšanas pakalpojumi a) Piesārņotās grunts un piesārņoto gruntsūdeņu pārstrādāšana, sanācija (daļa no CPC 94060)[39] || 1. veidam: EU, izņemot EE, FI un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE, FI, RO: nav ierobežojumu.   2. veidam: nav ierobežojumu.

E. Trokšņu un vibrācijas samazināšana (CPC 9405) || 1. veidam EU, izņemot EE, FI, LT, PL un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE, FI, LT, PL un RO: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

F. Bioloģiskās daudzveidības un ainavu aizsardzība a) Dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (daļa no CPC 9406) || 1. veidam: EU, izņemot EE, FI un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE, FI un RO: nav ierobežojumu.   2. veidam: nav ierobežojumu.

G. Citi pakalpojumi un papildpakalpojumi vides jomā (CPC 94090) || 1. veidam EU, izņemot EE, FI un RO: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus. EE, FI un RO: nav ierobežojumu.   2. veidam: nav ierobežojumu.

7. FINANŠU PAKALPOJUMI ||

A. Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi || 1. un 2. veidam AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz: i) jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un ii) precēm starptautiskajā tranzītā. AT: ir aizliegts reklamēt un sniegt starpniecības pakalpojumus tāda meitasuzņēmuma vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Savienībā, vai tādas filiāles vārdā, kas neveic uzņēmējdarbību Austrijā (izņemot pārapdrošināšanu un retrocesiju). Obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, izņemot starptautisko komerciālo gaisa pārvadājumu apdrošināšanu, var sniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Austrijā.

|| DK: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus var sniegt vienīgi sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Neviena persona vai sabiedrība (tostarp apdrošināšanas sabiedrības) darījumdarbības nolūkā Dānijā nedrīkst sniegt tiešas apdrošināšanas pakalpojumus personām, kuru dzīvesvieta ir Dānijā, attiecībā uz Dānijas kuģiem vai īpašumu Dānijā, izņemot tādas apdrošināšanas sabiedrības, kas licencētas saskaņā ar Dānijas tiesību aktiem vai ko licencējušas Dānijas kompetentās iestādes. DE: obligātās gaisa pārvadājumu apdrošināšanas polises var izsniegt vienīgi meitasuzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai filiāle, kas veic uzņēmējdarbību Vācijā. Ja ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība ir nodibinājusi filiāli Vācijā, tad Vācijā apdrošināšanas līgumus attiecībā uz starptautiskajiem pārvadājumiem tā drīkst slēgt tikai ar Vācijā dibinātās filiāles starpniecību. FR: ar autopārvadājumiem saistīta riska apdrošināšanu var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. PL: saistību nav attiecībā uz pārapdrošināšanu un retrocesiju, izņemot preču apdrošināšanu starptautiskajā tirdzniecībā. PT: gaisa un jūras pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, gaisa kuģiem, kuģu korpusiem un atbildību, var sniegt vienīgi sabiedrības, kuras veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā. Kā starpnieki šādos apdrošināšanas darījumos Portugālē drīkst darboties vienīgi personas vai sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā.

|| 1. veidam AT, BE, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PT, RO, SK, SE, SI un UK: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz: i) jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un ii) precēm starptautiskajā tranzītā. BG: saistību nav attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, izņemot ārvalstu piegādātāju sniegtos pakalpojumus ārvalstu personām Bulgārijas teritorijā. Pārvadājumu apdrošināšanas pakalpojumus, kas attiecas uz precēm, pašu transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz riskiem Bulgārijas Republikā, nevar tieši sniegt ārvalstu apdrošināšanas sabiedrības. Ārvalstu apdrošināšanas sabiedrība var noslēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar filiāles starpniecību. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām.

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu) || CY, LV un MT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz: i) jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un ii) precēm starptautiskajā tranzītā. LT: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas pakalpojumiem, izņemot tādu risku apdrošināšanu, kas attiecas uz: i) jūras kuģniecību un komercaviāciju, kosmosa kuģu palaišanu un kravu nogādāšanu kosmosā (ieskaitot pavadoņus), ja šāda apdrošināšana pilnībā vai daļēji attiecas uz pārvadājamām precēm, transportlīdzekli, ar ko veic pārvadājumu, un visu no tā izrietošo atbildību un

|| ii) precēm starptautiskajā tranzītā, izņemot attiecībā uz sauszemes pārvadājumiem, ja risks ir Lietuvā. BG, LV, LT un PL: saistību nav attiecībā uz apdrošināšanas starpniecību. ES: aktuāru pakalpojumiem piemēro dzīvesvietas prasību un trīs gadu pieredzi attiecīgajā jomā. FI: tikai apdrošinātāji, kuru galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā vai kuru filiāle atrodas Somijā, var sniegt tiešās apdrošināšanas (tostarp līdzapdrošināšanas) pakalpojumus. Apdrošināšanas brokeri pakalpojumus var sniegt tikai tad, ja to pastāvīgā darījumu veikšanas vieta ir Eiropas Savienība. HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot a) dzīvības apdrošināšanas jomā: dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā; b) nedzīvības apdrošināšanas jomā: nedzīvības apdrošināšanas, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, pakalpojumu sniegšanu ārvalstu personām, kas dzīvo Horvātijā; c) kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā. HU: apdrošināšanas sabiedrības, kas neveic uzņēmējdarbību Eiropas Savienībā, tiešās apdrošināšanas pakalpojumus Ungārijas teritorijā drīkst sniegt vienīgi ar Ungārijā reģistrētas filiāles starpniecību.

|| IT: saistību nav attiecībā uz aktuāra profesiju. pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā. SE: tiešo apdrošināšanu var veikt tikai ar Zviedrijā atzīta apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēja starpniecību, ja pakalpojuma sniedzējs ārvalstīs un Zviedrijas apdrošināšanas sabiedrība pieder vienai un tai pašai uzņēmumu grupai vai ja starp tām ir noslēgts savstarpējās sadarbības līgums. 2. veidam AT, BE, BG, CZ, CY, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SE, SI un UK : saistību nav attiecībā uz starpniecību.

|| BG: attiecībā uz tiešo apdrošināšanu Bulgārijas fiziskās un juridiskās personas, kā arī ārvalstu personas, kas veic darījumus Bulgārijas Republikas teritorijā,  attiecībā uz darbību Bulgārijā var slēgt apdrošināšanas līgumus tikai ar tiem piegādātājiem, kuriem ir licence, lai veiktu apdrošināšanas darbību Bulgārijā. Apdrošināšanas atlīdzība, kas ir tādu līgumu rezultāts, izmaksājama Bulgārijā. Saistību nav attiecībā uz noguldījumu apdrošināšanu un tamlīdzīgām kompensācijas shēmām, kā arī obligātās apdrošināšanas shēmām. HR: saistību nav attiecībā uz tiešās apdrošināšanas un tiešās apdrošināšanas starpniecības pakalpojumiem, izņemot a) dzīvības apdrošināšanas jomā: ārvalstu personu, kas dzīvo Horvātijā, tiesības iegūt dzīvības apdrošināšanu; b) nedzīvības apdrošināšanas jomā: i) ārvalstu personu, kas dzīvo Horvātijā, tiesības iegūt nedzīvības apdrošināšanu, izņemot autovadītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu; ii) personu vai īpašuma riska apdrošināšanu, kas nav pieejama Horvātijā; - uzņēmumus, kas iegādājas apdrošināšanu ārvalstīs saistībā ar ieguldījumu darbībām ārvalstīs, tostarp šīm darbībām nepieciešamā aprīkojuma apdrošināšanu; - ārvalstu aizdevumu nodrošināšanu (kolaterālo apdrošināšanu); - personu un īpašuma apdrošināšanu pilnībā piederošiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kuri veic saimniecisko darbību ārvalstī, ja šī apdrošināšana ir saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību normām vai tā ir obligāta prasība, reģistrējot uzņēmumu; - kuģus celtniecības vai pārbūves procesā, ja tas ir noteikts līgumā, kurš noslēgts ar klientu (pircēju) ārvalstīs; c) kuģniecības, aviācijas, pārvadājumu jomā.

|| IT: pārvadāto preču apdrošināšanu, transportlīdzekļu apdrošināšanu un atbildības apdrošināšanu attiecībā uz risku Itālijā var veikt tikai apdrošināšanas sabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Šī atruna neattiecas uz starptautiskajiem pārvadājumiem, kas ietver ievešanu Itālijā. 1. veidam: AT, BE, BG, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HU, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SK, SE un UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību. CY: saistību nav, izņemot attiecībā uz pārvedamo vērtspapīru tirdzniecību, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību. BE: lai sniegtu konsultāciju pakalpojumus attiecībā uz ieguldījumiem, uzņēmumam jāveic uzņēmējdarbība Beļģijā. BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus. EE: lai pieņemtu noguldījumus, jāsaņem atļauja no Igaunijas Finanšu uzraudzības iestādes un saskaņā ar Igaunijas tiesību aktiem jāreģistrē akciju sabiedrība, meitasuzņēmums vai filiāle.

|| Lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kuru juridiskā adrese ir Savienībā. HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz aizdošanas darbībām, finanšu līzingu, maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumiem, garantijām un saistībām, starpniecību naudas tirgus darījumos, finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu un konsultāciju un citiem finanšu pakalpojumiem, bet ne starpniecību. LT: lai veiktu ieguldījumu fondu pārvaldības darbības, jādibina specializēta pārvaldes sabiedrība, un ieguldījumu fondu aktīvu depozitāriji var būt tikai sabiedrības, kurām Lietuvā ir juridiskā adrese vai filiāle. IE: lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai konsultācijas par ieguldījumiem, vajadzīga vai nu I) atļauja darboties Īrijā, kas parasti nozīmē, ka subjektam jābūt dibinātam Īrijā vai tam jābūt personālsabiedrībai vai individuālajam uzņēmumam, un jebkurā gadījumā tā galvenajam birojam/juridiskajai adresei jābūt Īrijā (dažos gadījumos atļauja nav vajadzīga, piemēram, ja trešās valsts pakalpojumu sniedzējam nav komerciālas klātbūtnes Īrijā un ja pakalpojumu nesniedz privātpersonām), vai arī II) atļauja, kas izsniegta citā dalībvalstī, saskaņā ar Eiropas Savienības ieguldījumu pakalpojumu direktīvu. IT: nav saistību attiecībā uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (promotori di servizi finanziari).

|| LV: saistību nav, izņemot attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību. LT: lai veiktu pensiju fondu pārvaldību, ir jānodrošina komerciāla klātbūtne. MT: saistību nav, izņemot attiecībā uz noguldījumu pieņemšanu, visu veidu aizdošanas darbībām, finanšu informācijas sniegšanu, finanšu datu apstrādi, konsultācijām un citiem palīgpakalpojumiem, izņemot starpniecību. PL: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru: prasība izmantot publisko telesakaru tīklu vai cita atzīta operatora tīklu. RO: saistību nav attiecībā uz finanšu līzingu, naudas tirgus instrumentu, ārvalstu valūtu, atvasinātu finanšu instrumentu, valūtas maiņas kursu un procentu likmju dokumentu, pārvedamo vērtspapīru un citu apgrozāmu instrumentu un finanšu aktīvu tirdzniecību, līdzdalību visu veidu vērtspapīru emisijā, aktīvu pārvaldību, finanšu līdzekļu norēķinu un mijieskaita pakalpojumiem. Maksājumu un naudas pārvedumu pakalpojumi ir atļauti tikai ar tādas bankas starpniecību, kas dibināta Rumānijā. SI: i) dalība valsts obligāciju emisijās un pensiju fondu pārvaldībā: nav saistību.

|| ii) visās pārējās apakšnozarēs, izņemot finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, kredītu pieņemšanu (visu veidu aizņēmumi), garantiju un saistību pieņemšanu no ārvalstu kredītiestādēm, ko veic vietējie tiesību subjekti un individuālie uzņēmēji, konsultācijas un citus finanšu palīgpakalpojumus: nav saistību. Slovēnijas Biržas locekļiem jābūt dibinātiem Slovēnijas Republikā vai jābūt ārvalstu ieguldījumu sabiedrību vai banku filiālēm. 2. veidam BG: var piemērot ar telesakaru tīkla izmantošanu saistītus ierobežojumus un nosacījumus. PL: attiecībā uz finanšu informācijas sniegšanu un pārsūtīšanu, finanšu datu apstrādi un ar to saistīto programmatūru: prasība izmantot publisko telesakaru tīklu vai cita atzīta operatora tīklu.

8. VESELĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

(tikai privāti finansētie pakalpojumi)

A. Slimnīcu pakalpojumi (CPC 9311) || 1. veidam AT, BE, BG, DE, CY, CZ, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LT, MT, LU, NL, PL, PT, RO, SI, SE, SK un UK: nav saistību HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz telemedicīnu.

C. Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi (CPC 93193) || 2. veidam nav ierobežojumu.

D. Sociālie pakalpojumi (CPC 933) || 1. veidam AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, EE, ES, EL, FI, FR, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE, SI, SK un UK: nav saistību 2. veidam: BE: saistību nav attiecībā uz sociālās aprūpes pakalpojumiem, kas neietver pakalpojumus, ko sniedz rehabilitācijas iestādes, atpūtas nami un veco ļaužu pansionāti.

9. TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A. Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (CPC 641, CPC 642 un CPC 643) izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos[40]. || 1. veidam AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem. HR: nav saistību, 2. veidam: nav ierobežojumu.

B. Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus) (CPC 7471) || 1. veidam BG, HU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

C. Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472) || 1. veidam BG, CY, CZ, HU, IT, LT, MT, PL, SK un SI: nav saistību. 2. veidam: nav ierobežojumu.

10. ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI (kas nav audiovizuālie pakalpojumi)

A. Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi) (CPC 9619) || 1. veidam BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LV, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI un UK: nav saistību 2. veidam: CY, CZ, FI, HR, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību BG: saistību nav, izņemot attiecībā uz teātra producentu, dziedātāju grupu, ansambļu un orķestru izklaides pakalpojumiem (CPC 96191); autoru, komponistu, tēlnieku, izklaides mākslinieku un citu individuālo mākslinieku pakalpojumiem (CPC 96192); teātra papildpakalpojumiem (CPC 96193). EE: saistību nav attiecībā uz citiem izklaides pakalpojumiem (CPC 96199), izņemot lielo kinoteātru pakalpojumus. LT un LV: saistību nav, izņemot lielo kinoteātru darbības pakalpojumus (daļa no CPC 96199).

B. Ziņu dienestu un preses aģentūru pakalpojumi (CPC 962) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C. Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi (CPC 963) || 1. veidam BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību 2. veidam: BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, HU, IE, IT, LT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

D. Sporta pakalpojumi (CPC 9641) || 1. un 2. veidam AT: saistību nav attiecībā uz slēpošanas skolu un kalnu gidu pakalpojumiem. BG, CZ, LV, MT, PL, RO un SK: nav saistību 1. veidam: CY, EE un HR: nav saistību

E. Atpūtas parku un pludmaļu pakalpojumi (CPC 96491) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

11. PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A. Jūras pārvadājumi a) Starptautiskie pasažieru pārvadājumi (CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus[41]). b) Starptautiskie kravas pārvadājumi (CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus)[42]. || 1. un 2. veidam BG, CY, DE, EE, ES, FR, FI, EL, IT, LT, MT, PT, RO, SI un SE: lai varētu sniegt palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering), ir jāsaņem atļauja.

B. Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos a) Pasažieru pārvadājumi (CPC 7221, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus30). b) Kravas pārvadājumi (CPC 7222, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus). || 1. un 2. veidam EU: tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Manheimas Konvencijas par kuģošanu Reinā un Belgradas Konvencijas par navigāciju Donavā īstenošanas noteikumi. AT: nepieciešama reģistrēta sabiedrība vai pastāvīga uzņēmējdarbība Austrijā. BG, CY, EE, FI, HR, HU, LT, MT, RO, SE un SI: nav saistību CZ un SK: nav saistību vienīgi attiecībā uz 1. veidu.

C. Dzelzceļa pārvadājumi a) Pasažieru pārvadājumi (CPC 7111) b) Kravas pārvadājumi (CPC 7112) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

D. Autopārvadājumi a) Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122) b) Kravas pārvadājumi (CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta pārvadājumus[43]) || 1. veidam: EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

E. Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem[44] (CPC 7139) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

12. PĀRVADĀJUMU PAPILDPAKALPOJUMI[45]

A. Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi a) Jūras kravu apstrādes pakalpojumi b) Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) c) Muitošanas pakalpojumi d) Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi ||  

e) Jūras aģentūru pakalpojumi f) Jūras kravu pārvadājumu pakalpojumi g) Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213) h) Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214) i) Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745) j) Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749) || 1. veidam: EU: nav saistību attiecībā uz kravu apstrādes pakalpojumiem, stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem, muitošanas pakalpojumiem un konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumiem. AT, BG, CY, CZ, DE, EE, HU, LT, MT, PL, RO, SK, SI un SE: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu. BG: nav saistību. AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: saistību nav attiecībā uz glabāšanas un noliktavu pakalpojumiem. HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem. 2. veidam: nav ierobežojumu.

B. Tai skaitā pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi a) Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741) b) Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) c) Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748) || 1. un 2. veidam EU: tādu pasākumu, kuru pamatā ir jau noslēgti vai turpmāki nolīgumi par iekšzemes ūdensceļu pieejamību (tostarp nolīgumi, kas noslēgti pēc Reinas, Mainas un Donavas savienošanas), ietvaros konkrētas satiksmes tiesības rezervētas saimnieciskās darbības veicējiem, kas darbojas attiecīgajās valstīs un attiecībā uz īpašumtiesībām atbilst valstspiederības kritērijiem. Manheimas Konvencijas par kuģošanu Reinā īstenošanas noteikumi. EU: Nav saistību attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem, izņemot CZ, LV un SK 2. veidam, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu. HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem.

d) Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7223) e) Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7224) f) Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745) g) Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749) || 1. veidam: AT, BG, CY, CZ, DE, EE, FI, HU, LV, LT, MT, RO, SK, SI un SE: saistību nav attiecībā uz kuģu ar apkalpi nomu.

C. Dzelzceļa pārvadājumu papildpakalpojumi a) Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741) b) Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) ||

c) Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748) d) Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7113) e) Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (CPC 743) f) Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749) || 1. veidam: EU: saistību nav attiecībā uz stumšanas un vilkšanas pakalpojumiem. HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem. 2. veidam: nav ierobežojumu.

D. Autopārvadājumu papildpakalpojumi a) Kravu apstrādes pakalpojumi (daļa no CPC 741) b) Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) || 1. veidam: AT, BG, CY, CZ, EE, HU, LV, LT, MT, PL, RO, SK, SI un SE: saistību nav attiecībā uz komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju nomu. HR: saistību nav, izņemot attiecībā uz kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumiem un citiem atbalsta pakalpojumiem un papildpakalpojumiem, kuriem jāsaņem atļauja. 2. veidam:

c) Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748) d) Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124) e) Autopārvadājumu atbalsta pakalpojumi (CPC 744) f) Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (daļa no CPC 749) || nav ierobežojumu.

D. Gaisa pārvadājumu papildpakalpojumi ||

a) Apkalpošana uz zemes (tostarp ēdināšanas pakalpojumi) || 1. veidam: EU: saistību nav, izņemot attiecībā uz ēdināšanas pakalpojumiem. 2. veidam BG, CY, CZ, HR, HU, MT, PL, RO, SK un SI: nav saistību.

b) Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c) Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi (daļa no CPC 748) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d) Gaisa kuģu ar apkalpi noma (CPC 734) || 1. un 2. veidam EU: gaisa kuģiem, ko izmanto Savienības aviosabiedrības, jābūt reģistrētiem dalībvalstīs, kuras izsniegušas licenci aviosabiedrībām, vai citur Savienībā. Lai reģistrētu gaisa kuģi, tā īpašniekam jābūt fiziskai personai, kas atbilst konkrētiem valstspiederības kritērijiem, vai juridiskai personai, kas atbilst konkrētiem kapitāla īpašumtiesību un kontroles kritērijiem.

|| Izņēmuma gadījumos ārvalstu aviosabiedrība drīkst iznomāt ārpus Eiropas Savienības reģistrētus gaisa kuģus Eiropas Savienības aviosabiedrībām, lai īpašos apstākļos apmierinātu Eiropas Savienības aviosabiedrību ārkārtas vajadzības, sezonas vajadzības vai ar darbības grūtību pārvarēšanu saistītas vajadzības, kuras nav iespējams samērīgi apmierināt, nomājot Eiropas Savienībā reģistrētus gaisa kuģus, ja Eiropas Savienības dalībvalsts, kas izsniegusi licenci Eiropas Savienības aviosabiedrībai, uz ierobežotu laiku dod attiecīgu atļauju.  

e) Tirdzniecība un tirgvedība f) Datorizētas rezervēšanas sistēmas (DRS) || 1. un 2. veidam EU: ja Eiropas Savienības aviosabiedrībām nav nodrošināts līdzvērtīgs režīms[46] tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina DRS pakalpojumu sniedzēji no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, vai ja Eiropas Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem netiek nodrošināts līdzvērtīgs režīms tam, kādu Eiropas Savienībā nodrošina aviosabiedrības no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības, var veikt pasākumus, lai DRS pakalpojumu sniedzēji Eiropas Savienībā aviosabiedrībām no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības un aviosabiedrības Eiropas Savienībā DRS pakalpojumu sniedzējiem no citām valstīm ārpus Eiropas Savienības attiecīgi nodrošinātu līdzvērtīgu režīmu.

g) Lidostu apsaimniekošana || 1. veidam: EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

E. Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi[47] a) Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) || 1. veidam: AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

13. CITI PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

Kombinēto pārvadājumu pakalpojumu nodrošināšana || BE, DE, DK, EL, ES, FI, FR, IE, IT, LU, NL, PT un UK: nav ierobežojumu, neskarot šajā saistību sarakstā iekļautos ierobežojumus, kas ietekmē jebkuru minēto pārvadājumu veidu. AT, BG, CY, CZ, EE, HR, HU, LT, LV, MT, PL, RO, SE, SI un SK: nav saistību.

14. ENERGOPAKALPOJUMI

A. Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883)[48] || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

B. Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem (CPC 7131) || 1. veidam EU: nav saistību. 2. veidam: AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, EE, FI, FR, EL, IE, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību

C. Pa cauruļvadiem transportētas degvielas vai kurināmā uzglabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) || 1. veidam: AT, BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FI, FR, EL, HR, IE, IT, LT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SI, SE un UK: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

D. Cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 62271) un elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumi || 1. veidam: EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, tvaika un karstā ūdens vairumtirdzniecības pakalpojumiem. 2. veidam: nav ierobežojumu.

E. Dzinēju degvielas mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 613) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

F. Mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 63297) un elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumi || 1. veidam EU: saistību nav attiecībā uz elektroenerģijas, gāzes (kas nav balonu gāze), tvaika un karstā ūdens mazumtirdzniecības pakalpojumiem. BE, BG, CY, CZ, DE, DK, ES, FR, EL, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SK un UK: nav saistību attiecībā uz mazuta, balonu gāzes, akmeņogļu un malkas mazumtirdzniecības pakalpojumiem, izņemot pasūtīšanu pa pastu, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

G. Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (CPC 887) || 1. veidam EU: saistību nav, izņemot konsultēšanas pakalpojumus, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu. 2. veidam: nav ierobežojumu.

15. PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI

a) Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (CPC 9701) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

b) Frizieru pakalpojumi (CPC 97021) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

c) Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi (CPC 97022) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

d) Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi (CPC 97029) || 1. veidam EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

e) Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad[49] (CPC 1.0. red. 97230) || 1. veidam: EU: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

g) Telesakaru savienojuma pakalpojumi (CPC 7543) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

________________

XIV-C PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM (SAVIENĪBA)

1.       Turpmāk iekļautās atrunas norāda saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 89. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar šā nolīguma 90. pantu. Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi, un

b)      otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Ja b) apakšpunktā minētajā slejā ir iekļautas tikai konkrētu dalībvalstu atrunas, tur neminētās dalībvalstis saistības attiecīgajā nozarē uzņemas bez atrunām (konkrētu dalībvalstu atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas vai Savienības mēroga nozaru atrunas, kuras joprojām var būt piemērojamas).

Savienība neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu.

2.       Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)       ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)      ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

3.       Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

4.       Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 89. un 90. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Gruzijas vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

5.       Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

6.       Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

7.       Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

8.       Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

9.       Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozare vai apakšnozare || Atrunu apraksts

VISAS NOZARES || Uzņēmuma pārcelto darbinieku daudzums BG: uzņēmuma pārcelto darbinieku skaits nepārsniedz 10 % no gada vidējā to Eiropas Savienības pilsoņu skaita, kurus nodarbina attiecīgā Bulgārijas juridiskā persona. Ja tajā nodarbināti mazāk par 100 cilvēkiem, uzņēmuma pārcelto darbinieku skaits pēc atļaujas saņemšanas drīkst pārsniegt 10 % no kopējā darbinieku skaita. HU: saistību nav attiecībā uz tādu  fizisku personu, kas ir bijusi Gruzijas juridiskās personas partneris.

VISAS NOZARES || Stažieri ar augstāko izglītību Attiecībā uz AT, CZ, DE, ES, FR un HU: apmācībai jābūt saistītai ar saņemto akadēmisko grādu. BG un HU: attiecībā uz stažieriem ar augstāko izglītību  [50] jāveic ekonomisko vajadzību pārbaudes.

VISAS NOZARES || Izpilddirektori un revidenti AT: juridisko personu filiāļu izpilddirektoru dzīvesvietai jābūt Austrijā; juridisko personu vai filiāļu atbildīgajām fiziskajām personām saskaņā ar Austrijas Likumu par tirdzniecību (Austrian Trade Act) jābūt Austrijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem. FI: ārvalstniekam, kurš nodarbojas ar tirdzniecību kā privātais uzņēmējs, vajadzīga tirdzniecības atļauja, un viņam pastāvīgi jādzīvo EEZ. Visās nozarēs izpilddirektoram piemēro prasību par dzīvesvietu EEZ. Konkrētām sabiedrībām var tikt piemērots atbrīvojums no šāda nosacījuma. FR: rūpnieciskas, saimnieciskas vai ar amatnieka darbības jomā izpilddirektoram, kam nav uzturēšanās atļaujas, vajadzīga īpaša atļauja. RO: Vairākumam komercsabiedrību revidentu, kā arī viņu vietnieku jābūt Rumānijas pilsoņiem. SE: juridiskas personas vai filiāles izpilddirektoram jādzīvo Zviedrijā.

VISAS NOZARES || Atzīšana EU: Eiropas Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Eiropas Savienības pilsoņiem.  Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā Eiropas Savienības dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī[51].

6. DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI ||

A. Profesionālie pakalpojumi ||

a) Juridiskie pakalpojumi (CPC 861)[52] (izņemot juridisko konsultāciju un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus, ko sniedz juridiskās jomas speciālisti, kuriem uzticēti publiskie uzdevumi, piemēram, notāri, tiesu izpildītāji (huissiers de justice) vai citi ierēdņi (officiers publics et ministériels)). || AT, CY, ES, EL, LT, MT, RO un SK: uz pilnīgu pielaidi  advokatūrai, kas vajadzīga, lai praktizētu iekšzemes (Eiropas Savienības un dalībvalstu) tiesību jomā, attiecas valstspiederības nosacījums. Attiecībā uz ES: kompetentās iestādes var piešķirt atbrīvojumu. BE, FI: uz pilnīgu pielaidi  advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Beļģijā kvotas attiecas uz pārstāvību kasācijas tiesā (Cour de cassation) visās lietās, izņemot krimināllietas. BG: Gruzijas juristi juridiskās pārstāvības pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Gruzijas valstspiederīgajam, ievērojot savstarpības principu un sadarbojoties ar Bulgārijas juristu. Lai sniegtu juridiskās mediācijas pakalpojumus, ir jāizpilda prasība par pastāvīgo dzīvesvietu. FR: juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu.

|| HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums (Horvātijas pilsonība un Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonība). HU: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai attiecas valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. Ārvalstu juristi juridisko darbību jomā drīkst sniegt tikai juridiskās konsultācijas, tam jānotiek, pamatojoties uz sadarbības līgumu, kas noslēgts ar Ungārijas advokātu vai juridisko biroju. LV: valstspiederības prasība zvērinātiem advokātiem, kuriem ir tiesības veikt juridisko pārstāvību kriminālprocesā. DK: juridiskās konsultācijas drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens. LU: valstspiederības nosacījums, lai sniegtu juridiskos pakalpojumus Luksemburgas un Eiropas Savienības tiesību jomā. SE: uz pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama vienīgi Zviedrijas nosaukuma advokat izmantošanai, ir attiecināma dzīvesvietas prasība.

b) 1. Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220) || FR: Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru. Prasība par dzīvesvietu ne ilgāk kā 5 gadus. IT: dzīvesvietas prasība.

b) 2. Revīzijas pakalpojumi (CPC 86211 un CPC 86212, izņemot uzskaites pakalpojumus) || AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs un revīzijas veikšanai, kas paredzēta konkrētos Austrijas likumos (piemēram, Akciju sabiedrību likumā, Biržu likumā, Banku likumā u.c.). DK: dzīvesvietas prasība. ES: valstspiederības nosacījums zvērinātiem revidentiem un tādu uzņēmumu izpilddirektoriem, direktoriem un partneriem, uz kuriem neattiecas EEK 8. direktīva par uzņēmējdarbības tiesībām. FI: dzīvesvietas prasība vismaz vienam revidentam Somijas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību. EL: uz zvērinātajiem revidentiem attiecas valstspiederības nosacījums. HR: revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi sertificēti revidenti, kam ir Horvātijas revidentu palātas oficiāli atzīta licence. IT: dzīvesvietas prasība individuālajiem revidentiem. SE: konkrētiem tiesību subjektiem, tostarp visām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, likumīgus revīzijas pakalpojumus drīkst sniegt vienīgi Zviedrijā atzīti revidenti. Atzīšanas nolūkiem ir jāizpilda dzīvesvietas prasība.

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863)[53] || AT: valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs. BG un SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem. HU: dzīvesvietas prasība.

d) Arhitektūras pakalpojumi un e) Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674) || EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam. BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā. Valstspiederības nosacījums pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumu jomā. EL, HU un IT: dzīvesvietas prasība. SK: dalība attiecīgajā profesionālajā palātā ir obligāta; dalība attiecīgās ārvalstu iestādes var tikt atzīta. Piemēro prasību par dzīvesvietu, bet iespējami izņēmumi no šīs prasības.

f) Inženiertehniskie pakalpojumi un g) Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672 un CPC 8673) || EE: vismaz vienai atbildīgajai personai (projekta vadītājam vai konsultantam) jābūt Igaunijas iedzīvotājam. BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā. HR, IT un SK: dzīvesvietas prasība. EL un HU: dzīvesvietas prasība (attiecībā uz CPC 8673 dzīvesvietas prasība attiecas vienīgi uz stažieriem ar augstāko izglītību).

h) Medicīniski (tostarp psihologu) un zobārstniecības pakalpojumi (CPC 9312 un daļa no CPC 85201) || CZ, IT un SK: dzīvesvietas prasība.          CZ, RO un SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. BE un LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. BG, MT:  valstspiederības nosacījums. DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro dzīvesvietas prasību. FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām. HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta. LV: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem vietējās veselības pārvaldības iestāžu atļauja, kuras pamatā ir konkrētā reģiona ekonomisko vajadzību izpēte attiecībā uz ārstiem un zobārstiem. PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas tiesības tikt ieceltiem amatos profesionālajās kamerās. PT: dzīvesvietas prasība psihologiem.

i) Veterinārie pakalpojumi (CPC 932) || BG, DE, EL, FR, HR un HU: valstspiederības nosacījums. CZ un SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. IT: dzīvesvietas prasība. PL: valstspiederības prasība. Ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

j) 1. Vecmāšu pakalpojumi (daļa no CPC 93191) || AT: Konkrēta persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā. BE un LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. CY, EE, RO un SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr piekļuve iespējama atbilstoši ikgadējām kvotām. HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta. HU: nav saistību. IT:  dzīvesvietas prasība. LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, ko nosaka vietējās veselības pārvaldības iestādes, pamatojoties uz kopējo vecmāšu skaitu konkrētajā reģionā. PL: valstspiederības nosacījums. Ārvalstu personas var pieteikties, lai saņemtu atļauju praktizēt.

j) 2. Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi (daļa no CPC 93191) || AT:  ārvalstu pakalpojumu sniedzēji var darboties vienīgi šādās profesijās: medmāsas, fizioterapeiti, arodslimību ārsti, logopēdi, dietologi un uztura speciālisti. Konkrēta persona var izveidot profesionālo praksi Austrijā, ja tā vismaz trīs gadus pirms tam ir strādājusi attiecīgajā profesijā. BE, FR un LU: ārvalstu fiziskajām personām, kuras vēlas kļūt par stažieriem ar augstāko izglītību, jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. CY, CZ, EE, RO un SK: ārvalstu fiziskajām personām jāsaņem kompetento iestāžu atļauja. HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta. HU:  valstspiederības nosacījums. DK: ierobežotu atļauju pildīt noteiktu uzdevumu var izsniegt uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, un tās saņemšanai piemēro dzīvesvietas prasību. CY, CZ, EL un IT: ir jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude: lēmumu pieņem, pamatojoties uz brīvo darba vietu skaitu reģionā un darbaspēka nepietiekamību. LV: ja ir atbilstošas ekonomiskās vajadzības, vietējās veselības pārvaldības iestādes dod atļauju, pamatojoties uz medmāsu kopējo skaitu konkrētajā reģionā.

k) Zāļu mazumtirdzniecība un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecība (CPC 63211) un citiem farmaceitu[54] sniegtajiem pakalpojumiem || FR:  valstspiederības nosacījums. Tomēr, ņemot vērā noteiktās kvotas, Gruzijas valstspiederīgajiem ir iespēja sniegt šos pakalpojumus, ja pakalpojuma sniedzējam ir Francijā izsniegts farmaceita diploms. DE, EL un SK:  valstspiederības nosacījums. HU: valstspiederības nosacījums, izņemot attiecībā uz zāļu mazumtirdzniecību un medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecību (CPC 63211) IT un PT: dzīvesvietas prasība.

D. Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi[55] ||

a) Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821) || FR, HU, IT un PT:  dzīvesvietas prasība. LV, MT un SI: valstspiederības nosacījums.

b) Par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822) || DK: dzīvesvietas prasība, ja vien to nav atcēlusi Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūra. FR, HU, IT un PT: dzīvesvietas prasība. LV, MT un SI: valstspiederības nosacījums.

E. Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem ||

e) Attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetiem un mājsaimniecības piederumiem (CPC 832) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

f) Telesakaru iekārtu noma  (CPC 7541) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

F. Citi darījumdarbības pakalpojumi ||

e) Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676) || IT un PT: dzīvesvietas prasība biologiem un ķīmiķiem analītiķiem.

f) Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi (daļa no CPC 881) || IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz agronomiem un periti agrari.

j) 2. Drošības pakalpojumi (CPC 87302, CPC 87303, CPC 87304 un CPC 87305) || BE: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadošajam personālam. BG, CY, CZ, EE, LV, LT, MT, PL, RO, SI un SK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība. DK: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem un lidostu apsardzes pakalpojumu sniedzējiem. ES un PT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz specializēto personālu. FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem un direktoriem. IT: Itālijas valstspiederības vai Eiropas Savienības pilsonības nosacījums un dzīvesvietas prasība, lai saņemtu atļauju, kas nepieciešama apsardzes pakalpojumu sniegšanai un materiālo vērtību transportēšanai.

k) Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675) || BG: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem. DE: valstspiederības nosacījums attiecībā uz valsts ieceltiem mērniekiem. FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību noteikšanu un zemes tiesībām. IT un PT:  dzīvesvietas prasība.

l) 1. Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || MT: valstspiederības nosacījums.

l) 2. Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || LV: valstspiederības nosacījums.

 l) 3. Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868) || EU: mehānisko transportlīdzekļu, motociklu un sniega motociklu apkopes un remonta jomā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību attiecas valstspiederības nosacījums.

l) 5. Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju nesaistītu) iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi[56] (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866) || EU: valstspiederības nosacījums speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību, izņemot: BE,  DE, DK, ES, FR, EL, HU, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, RO, SE un UK attiecībā uz CPC 633, 8861, 8866; BG attiecībā uz individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumiem (izņemot juvelierizstrādājumus): (CPC 63301, CPC 63302, daļa no CPC 63303, CPC 63304 un daļa no CPC 63309) AT: attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 un CPC 8866; EE, FI, LV, LT attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 - CPC 8866; CZ un SK attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 un CPC 8865; un SI: attiecībā uz CPC 633, CPC 8861 un CPC 8866.

m) Ēku tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumi (CPC 874) || CY, EE, HR, MT, PL, RO un SI: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem.

n) Fotopakalpojumi (CPC 875) || HR un LV: valstspiederības nosacījums specializēto fotouzņēmumu pakalpojumu sniedzējiem. PL: valstspiederības nosacījums no gaisa uzņemtu fotopakalpojumu sniegšanai.

p) Izdevējdarbība un poligrāfija (CPC 88442) || HR: dzīvesvietas prasība izdevējiem. SE: dzīvesvietas prasība izdevējiem un izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrību īpašniekiem. IT: Izdevējdarbības un poligrāfijas sabiedrības īpašniekiem un izdevējiem jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem.

q) Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 87909) || SI: valstspiederības nosacījums.

r) 1. Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi (CPC 87905) || FI: dzīvesvietas prasība sertificētiem tulkotājiem. DK: dzīvesvietas prasība pilnvarotiem valsts iestāžu tulkotājiem un tulkiem, ja vien Dānijas Tirdzniecības un uzņēmumu aģentūra nepieļauj atkāpi.

r) 3. Parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi (CPC 87902) || BE un EL: valstspiederības nosacījums. IT: nav saistību. 

r) 4. Kredītinformācijas pakalpojumi (CPC 87901) || BE un EL: valstspiederības nosacījums. IT: nav saistību.

r) 5. Pavairošanas pakalpojumi (CPC 87904)[57] || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

8. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI (CPC 511, CPC 512, CPC 513, CPC 514, CPC 515, CPC 516, CPC 517 un CPC 518) || BG: ārvalstu speciālistiem jābūt vismaz 2 gadu pieredzei būvniecības jomā.

9. IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI (izņemot ieroču, munīcijas un cita militārā aprīkojuma izplatīšanu) ||

C. Mazumtirdzniecības pakalpojumi[58] ||

c) Pārtikas preču mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631) || FR: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tabakas mazumtirgotājiem (tobacconists) (t. i., tabakas veikalu pārdevējiem (buraliste)).

10. IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi) ||

A. Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921) || FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Gruzijas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam. IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus. EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem.

B. Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922) || FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Gruzijas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam. IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus. EL: valstspiederības nosacījums pedagogiem. LV: valstspiederības nosacījums attiecībā uz tehniskās izglītības un profesionālās izglītības pamatskolu un vidusskolu pakalpojumiem audzēkņiem – invalīdiem (CPC 9224).

C. Augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923) || FR: valstspiederības nosacījums. Tomēr Gruzijas valstspiederīgie var iegūt atļauju no kompetentām iestādēm izglītības iestādes izveidei, vadīšanai un pedagoga darbam. CZ un SK: valstspiederības nosacījums attiecībā uz augstākās izglītības pakalpojumiem, izņemot tehniskās un profesionālās augstākās izglītības pakalpojumus (CPC 92310).  IT: valstspiederības nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas pilnvaroti izsniegt valsts atzītus diplomus. DK: valstspiederības nosacījums pasniedzējiem.

12. FINANŠU PAKALPOJUMI ||

A. Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi || AT: filiāles vadībā jābūt vismaz divām fiziskām personām, kuru dzīvesvieta ir Austrijā. EE: Attiecībā uz tiešo apdrošināšanu apdrošināšanas akciju sabiedrības ar Gruzijas fiziskas vai juridiskas personas līdzdalību kapitālā vadības grupā var iekļaut Gruzijas valstspiederīgos tikai proporcionāli Gruzijas fiziskas vai juridiskas personas līdzdalībai, bet to skaits nedrīkst pārsniegt pusi no vadības grupas locekļiem. Meitasuzņēmuma vai neatkarīgās sabiedrības vadītājam jābūt Igaunijas pastāvīgajam iedzīvotājam. ES: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju (vai divu gadu pieredzes nosacījums). FI: apdrošināšanas sabiedrības izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvietai jābūt Eiropas Savienībā, ja vien kompetentās iestādes nav piešķīrušas atbrīvojumu. Gruzijas apdrošināšanas sabiedrības atbildīgā pārstāvja dzīvesvietai jābūt Somijā; šī prasība nav jāievēro, ja sabiedrības galvenais birojs atrodas Eiropas Savienībā. HR: dzīvesvietas prasība. IT: dzīvesvietas prasība attiecībā uz aktuāra profesiju.

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu) || BG: izpilddirektora un vadības pārstāvja pastāvīgajai dzīvesvietai jābūt Bulgārijā. FI: kredītiestādes izpilddirektora un vismaz viena revidenta dzīvesvieta ir Eiropas Savienībā, ja vien Finanšu uzraudzības iestāde nav piešķīrusi atbrīvojumu. HR: dzīvesvietas prasība. Valde kredītiestādes darījumus vada Horvātijas Republikas teritorijā.  Vismaz vienam valdes loceklim jāpārvalda horvātu valoda. IT: uz finanšu pakalpojumu pārdevējiem (Promotori di servizi finanziari) attiecas nosacījums par dzīvesvietu Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā. LT: Vismaz vienam no bankas vadītājiem pastāvīgi jādzīvo Lietuvas Republikā. PL:  valstspiederības nosacījums attiecībā uz vismaz vienu bankas vadošo darbinieku.

13. VESELĪBAS UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI (tikai privāti finansētie pakalpojumi) ||

A. Slimnīcu pakalpojumi (CPC 9311) B. Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi (CPC 93192) C. Iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumi, kas nav slimnīcu pakalpojumi (CPC 93193) E. Sociālie pakalpojumi (CPC 933) || FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja.  Piešķirot atļaujas, tiek ņemta vērā vietējo vadītāju pieejamība. HR: visām personām, kas sniedz pakalpojumus tieši pacientiem/nodrošina pacientu ārstniecību, jāsaņem licence, kuru izsniegusi profesionāla palāta. LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz ārstu, zobārstu, vecmāšu, medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumiem. PL: lai ārvalstnieki varētu strādāt mediķa profesijā, jāsaņem atļauja. Ārvalstu ārstiem ir ierobežotas tiesības tikt ieceltiem amatos profesionālajās kamerās.

14. TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI ||

A. Viesnīcu, restorānu un ēdināšanas pakalpojumi (CPC 641, CPC 642 un CPC 643) izņemot ēdināšanas pakalpojumus gaisa kuģos[59]. || BG: gadījumos, kad publiskā (valsts un/vai pašvaldību) pašu kapitāla daļa Bulgārijas sabiedrībā pārsniedz 50 %, ārvalstu vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt to vadītāju skaitu, kas ir Bulgārijas pilsoņi. HR: valstspiederības prasība attiecībā uz viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumiem mājsaimniecībās un lauku saimniecībās.

B. Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus) (CPC 7471) || BG: gadījumos, kad publiskā (valsts un/vai pašvaldību) pašu kapitāla daļa Bulgārijas sabiedrībā pārsniedz 50 %, ārvalstu vadītāju skaits nedrīkst pārsniegt to vadītāju skaitu, kas ir Bulgārijas pilsoņi. HR: tūrisma ministrijas atļauja biroja vadītāja amata veikšanai.

C. Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472) || BG, CY, ES, FR, EL, HR, HU, LT, MT, PL, PT un SK: valstspiederības nosacījums. IT: Tūrisma gidiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības jāsaņem īpaša licence.

15. ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI (kas nav audiovizuālie pakalpojumi) ||

A. Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumi) (CPC 9619) || FR: vadības funkciju veikšanai nepieciešama atļauja. Piešķirot atļaujas uz laiku, kas pārsniedz divus gadus, tiek piemērots valstspiederības nosacījums.

16. PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI ||

A. Jūras pārvadājumi ||

a) Starptautiskie pasažieru pārvadājumi (CPC 7211, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus). b) Starptautiskie kravas pārvadājumi (CPC 7212, izņemot iekšzemes kabotāžas pārvadājumus). || EU: valstspiederības nosacījums kuģu apkalpei. AT: valstspiederības nosacījums izpilddirektoru vairākumam.

D. Autopārvadājumi ||

a) Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122) || AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību. DK, HR:  valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem. BG, MT: valstspiederības nosacījums.

b) Kravas pārvadājumi (CPC 7123, izņemot par saviem līdzekļiem veiktus pasta un kurjerpasta pārvadājumus)[60] || AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību. BG un MT: valstspiederības nosacījums. HR: valstspiederības nosacījums un dzīvesvietas prasība vadītājiem.

E. Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšana pa cauruļvadiem[61] (CPC 7139) || AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

17. PĀRVADĀJUMU PAPILDPAKALPOJUMI[62] ||

A. Jūras pārvadājumu papildpakalpojumi a) Jūras kravu apstrādes pakalpojumi b) Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) c) Muitošanas pakalpojumi d) Konteineru izvietošanas un uzglabāšanas pakalpojumi e) Jūras aģentūru pakalpojumi f) Jūras kravu pārvadājumu pakalpojumi g) Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213) h) Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214) || AT: valstspiederības nosacījums izpilddirektoru vairākumam. BG un MT: valstspiederības nosacījums. DK: dzīvesvietas prasība muitošanas pakalpojumu sniegšanai. EL: valstspiederības nosacījums muitošanas pakalpojumu sniegšanai.

i) Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (daļa no CPC 745) j) Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (ieskaitot ēdināšanas pakalpojumus) (daļa no CPC 749) ||

D. Autopārvadājumu papildpakalpojumi d) Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124) || AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz personām un kapitāldaļu turētājiem, kuri ir tiesīgi pārstāvēt juridisku personu vai personālsabiedrību. BG un MT: valstspiederības nosacījums.

F. Preču, kas nav degviela vai kurināmais, transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi[63] a) Pa cauruļvadiem transportētu preču, kas nav degviela vai kurināmais, glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (daļa no CPC 742) || AT: valstspiederības nosacījums attiecībā uz izpilddirektoriem.

19. ENERGOPAKALPOJUMI ||

A. Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi (CPC 883)[64] || SK: dzīvesvietas prasība.

20. PĀRĒJIE, CITUR NEIEKĻAUTIE PAKALPOJUMI ||

a) Mazgāšanas, tīrīšanas un krāsošanas pakalpojumi (CPC 9701) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

b) Frizieru pakalpojumi (CPC 97021) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

c) Skaistumkopšanas, manikīra un pedikīra pakalpojumi (CPC 97022) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

d) Pārējie, citur neklasificētie skaistumkopšanas pakalpojumi (CPC 97029) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

e) Spa pakalpojumi un neārstnieciskās masāžas, ciktāl tās sniedz kā atpūtas un fiziskās labsajūtas pakalpojumus, nevis medicīnisku vai rehabilitācijas mērķu labad[65] (CPC 1.0. red. 97230) || EU: valstspiederības nosacījums attiecībā uz speciālistiem un stažieriem ar augstāko izglītību.

________________

XIV-D PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM (SAVIENĪBA)

1.       Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. un 92. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem.

2.       Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b)      otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Savienība uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras tālāk konkrēti uzskaitītas.

3.       Nosakot atsevišķas nozares vai apakšnozares:

a)       ar CPC apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC prov, 1991. g. un

b)      ar CPC 1.0. red. apzīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas biroja statistikas dokumentu M sērijā, Nr. 77, CPC 1.0. red., 1998. g.

4.       Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu.

5.       Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 91. un 92. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Gruzijas līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

6.       Turpina piemērot visas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

7.       Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām.

8.       Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Savienību šā nolīguma XIV-A pielikumā.

9.       Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums dalībvalstī vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

10.     Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. panta noteikumus:

a)       juridiskie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības);

b)      uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi;

c)       nodokļu konsultāciju pakalpojumi;

d)      arhitektu, pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi;

e)       inženiertehniskie pakalpojumi, integrētie inženiertehniskie pakalpojumi;

f)       datori un ar tiem saistītie pakalpojumi;

g)      pētniecības un izstrādes pakalpojumi;

h)      reklāmas pakalpojumi;

i)       vadības konsultāciju pakalpojumi;

j)       ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi;

k)      tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumiem;

l)       saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi;

m)     aprīkojuma apkope un remonts saistībā ar pakalpojumu līgumu pēc pārdošanas un pēc līzinga;

n)      tulkošanas pakalpojumi;

o)      būvlaukuma izpētes darbs;

p)      pakalpojumi vides jomā;

r)       ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi;

s)       izklaides pakalpojumi.

Puses ļauj otras puses neatkarīgajiem speciālistiem šādās apakšnozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 92. panta noteikumus:

a)       juridiskie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības);

b)      arhitektu pakalpojumi, pilsētplānošana un ainavu arhitektūra;

c)       inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi.

d)      datori un ar tiem saistītie pakalpojumi;

e)       vadības konsultāciju pakalpojumi un  ar tiem saistītie pakalpojumi;

f)       tulkošanas pakalpojumi.

Nozare vai apakšnozare || Atrunu apraksts

VISAS NOZARES || Atzīšana EU: Eiropas Savienības direktīvas par diplomu savstarpēju atzīšanu attiecas tikai uz Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem. Tiesības sniegt regulētus profesionālos pakalpojumus vienā dalībvalstī nepiešķir tiesības tos sniegt citā dalībvalstī[66].

Juridisko konsultāciju pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t. i., tiesībām, kas nav Eiropas Savienības tiesības) (daļa no CPC 861)[67] || AT, CY, DE, EE, IE, LU, NL, PL, PT, SE un UK: nav ierobežojumu. BE, ES, HR, IT un EL: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS. BG, CZ, DK, FI, HU, LT, MT, RO, SI un SK: ekonomisko vajadzību pārbaudes. DK: juridiskās konsultācijas drīkst sniegt vienīgi juristi ar Dānijā izsniegtu darbības licenci, kā arī Dānijā reģistrēti juridiskie biroji. Lai iegūtu šo licenci, ir jānokārto Dānijas juridiskais eksāmens. FR: Pilnīga (vienkāršota) pielaide advokatūrai, izmantojot zināšanu pārbaudi. Juristi var praktizēt ar nosaukumu avocat auprès de la Cour de Cassation un avocat auprès du Conseil d’Etat atbilstoši kvotām, ievērojot valstspiederības nosacījumu. HR: uz pilnīgu pielaidi advokatūrai, kas nepieciešama juridiskās pārstāvības pakalpojumu sniegšanai, attiecas valstspiederības nosacījums.

Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 86212, kas nav “revīzijas pakalpojumi”, CPC 86213, CPC 86219 un CPC 86220) || BE, CY, DE, EE, ES, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT: darba devējam ir jābūt atbilstošas arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur asociācija pastāv. FR: vajadzīga atļauja. Uzskaites un grāmatvedības pakalpojumus drīkst sniegt ar noteikumu, ka saņemts ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministra lēmums, saskaņojot to ar ārlietu ministru. BG, CZ, DK, EL, FI, HU, LT, LV, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. HR: dzīvesvietas prasība.

Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863)[68] || BE, DE, EE, ES, FR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT: darba devējam jābūt attiecīgās arodasociācijas biedram mītnes zemē, kur šāda asociācija pastāv. Valstspiederības nosacījums pārstāvībai kompetentajās iestādēs. BG, CZ, DK, EL, FI, HU, LT, LV, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. CY: nav saistību attiecībā uz nodokļu deklarāciju sniegšanu. PT: nav saistību. HR, HU: dzīvesvietas prasība.

Arhitektu pakalpojumi un Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8671 un CPC 8674) || EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. BE, ES, HR, IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS. FI: fiziskai personai jāpierāda, ka tā ir ieguvusi īpašas zināšanas, kas nepieciešamas šādu pakalpojumu sniegšanai. BG, CY, CZ, DE, FI, HU, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. AT: tikai plānošanas pakalpojumiem ekonomisko vajadzību pārbaude. HR, HU un SK: dzīvesvietas prasība.

Inženiertehniskie pakalpojumi un integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672 un CPC 8673) || EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. BE, ES, HR un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS. FI: fiziskai personai jāpierāda, ka tā ir ieguvusi īpašas zināšanas, kas nepieciešamas šādu pakalpojumu sniegšanai. BG, CY, CZ, DE, FI, HU, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. AT: tikai plānošanas pakalpojumiem: ekonomisko vajadzību pārbaude. HR un HU: dzīvesvietas prasība.

Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi (CPC 84) || EE, EL, FR, IE, LU, MT, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu. ES un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS. BE: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. AT, DE, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, RO, SK un UK: ekonomisko vajadzību pārbaude. HR: dzīvesvietas prasība attiecībā uz LPS. Saistību nav attiecībā uz NS.

Pētniecības un izstrādes pakalpojumi (CPC 851, CPC 852, izņemot psihologa pakalpojumus[69], 853) || EU, izņemot BE: jānoslēdz uzņemšanas līgums ar apstiprinātu pētniecības organizāciju[70]. CZ, DK un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. BE un UK: nav saistību. HR: dzīvesvietas prasība.

Reklāmas pakalpojumi (CPC 871) || BE, CY, DE, EE, ES, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT, BG, CZ, DK, FI, HU, LT, LV, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865) || DE, EE, EL, FR, IE, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE, UK: nav ierobežojumu. ES un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. BE un HR: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Ar vadības konsultācijām saistītie pakalpojumi (CPC 866) || DE, EE, EL, FR, IE, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. BE, ES, HR un IT: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. AT, BG, CY, CZ, DK, FI, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. HU: ekonomisko vajadzību pārbaude, izņemot šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem (CPC 86602), attiecībā uz ko: nav saistību.

Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676) || BE, DE, EE, EL, ES, FR, HR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE, UK: nav ierobežojumu. AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, LV, MT, PT, RO, SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675) || BE, EE, EL, ES, HR, IE, IT, LU, NL, PL, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, LT, LV, MT, PT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. DE: saistību nav attiecībā uz publiski izraudzītiem mērniekiem. FR: saistību nav attiecībā uz mērniecības darbību veikšanu, kas saistītas ar īpašumtiesību nostiprināšanu un tiesībām uz zemi. BG: nav saistību.

Kuģu apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu. AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. UK: nav saistību

Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu. AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. UK: nav saistību

Mehānisko transportlīdzekļu, motociklu, sniega motociklu un autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, daļa no CPC 8867 un daļa no CPC 8868) || BE, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu. AT, BG, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, MT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. UK: nav saistību

Gaisa kuģa un tā daļu apkope un remonts (daļa no CPC 8868) || BE, CY, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI un SE: nav ierobežojumu. AT, BG, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. UK: nav saistību

Metālizstrādājumu, (ar biroju nesaistītu) mehānismu, (ar pārvadājumiem un biroju) nesaistītu iekārtu un individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu apkopes un remonta pakalpojumi[71] (CPC 633, CPC 7545, CPC 8861, CPC 8862, CPC 8864, CPC 8865 un CPC 8866) || BE, EE, EL, ES, FR, HR, IT, LV, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT, BG, CY, CZ, DE, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Tulkošana (CPC 87905, izņemot oficiālas vai sertificētas darbības) || DE, EE, FR, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. BE, ES, IT un EL: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz NS. CY un LV: ekonomisko vajadzību pārbaude attiecībā uz LPS. AT, BG, CZ, DK, FI, HU, IE, LT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. HR: saistību nav attiecībā uz NS.

Būvlaukuma izpētes darbs (CPC 5111) || BE, DE, EE, EL, ES, FR, HR, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT, BG, CY, CZ, FI, HU, LT, LV, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Pakalpojumi vides jomā (CPC 9401[72], CPC 9402, CPC 9403, CPC 9404[73], daļa no CPC 94060[74], CPC 9405, daļa no CPC 9406 un CPC 9409) || BE, EE, ES, FR, HR, IE, IT, LU, MT, NL, PL, PT, SI, SE un UK: nav ierobežojumu. AT, BG, CY, CZ, DE, DK, EL, FI, HU, LT, LV, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude.

Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (ietverot ceļojumu vadītāju pakalpojumus[75]) (CPC 7471) || AT, CZ, DE, EE, ES, FR, IT, LU, NL, PL, SI un SE: nav ierobežojumu. BG, EL, HU, LT, LV, MT, PT, RO un SK: ekonomisko vajadzību pārbaude. BE, CY, DK, FI un IE: nav saistību, izņemot attiecībā uz ceļojumu vadītājiem (personām, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās). HR: dzīvesvietas prasība. UK: nav saistību

Izklaides pakalpojumi, kas nav audiovizuālie pakalpojumi (ieskaitot teātra, dzīvās mūzikas, cirka un diskotēku pakalpojumus) (CPC 9619) || BG, CZ, DE, DK, EE, EL, ES, FI, HU, IE, IT, LT, LU, LV, MT, NL, PL, PT, RO, SK un SE: var būt vajadzīga padziļināta kvalifikācija[76]. Ekonomisko vajadzību pārbaude. AT: padziļinātas kvalifikācijas un ekonomisko vajadzību pārbaude, izņemot personas, kuru galvenā  profesionālās darbības joma ir tēlotājmāksla, kas nodrošina lielāko daļu ienākumu un ir vienīgais minēto personu saimnieciskās darbības veids Austrijā, attiecībā uz ko: nav ierobežojumu. CY: ekonomisko vajadzību pārbaude dzīvās mūzikas un diskotēku pakalpojumiem. FR: nav saistību attiecībā uz LPS, izņemot šādus gadījumus: - darba atļauju izsniedz uz laiku, kas nepārsniedz deviņus mēnešus, un to var atjaunot uz trīs mēnešiem, ekonomisko vajadzību pārbaude. - izklaides uzņēmumam jāmaksā nodoklis Francijas Imigrācijas un integrācijas iestādei (Office Français de l'Immigration et de l'Intégration). SI: uzturēšanās ilgums saistībā ar vienu pasākumu nepārsniedz 7 dienas. Attiecībā uz cirka un atrakciju parku pakalpojumiem uzturēšanās ilgums nepārsniedz 30 dienas vienā kalendārajā gadā. BE un UK: nav saistību.

________________

XIV-E PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ UZŅĒMĒJDARBĪBU (GRUZIJA)[77]

1.       Turpmākajā sarakstā norādītas saimnieciskās darbības, uz kurām attiecas Savienības uzņēmumiem un uzņēmējiem saskaņā ar 79. panta 1. punktu piemērojamās Gruzijas atrunas attiecībā uz valsts režīmu vai vislielākās labvēlības režīmu.

Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       horizontālās atrunas, kas attiecas uz visām nozarēm vai apakšnozarēm un

b)      konkrēto nozaru vai apakšnozaru atrunas, norādot attiecīgo nozari vai apakšnozari un piemērojamo(-ās) atrunu (-as).

Atruna attiecībā uz darbību, kas nav liberalizēta (nav saistību), ir formulēta šādi: “Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību”.

Nozarēs, kurās Gruzijai nav atrunu, tā šā nolīguma 79. panta 1. punktā noteiktās saistības uzņemas bez atrunām (atrunu trūkums attiecīgajā nozarē neskar horizontālās atrunas).

2.       Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

3.       Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

4.       Atbilstoši šā nolīguma 79. pantam tādas nediskriminējošas prasības kā prasības attiecībā uz juridisko formu vai pienākums saņemt licences vai atļaujas, ko piemēro visiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri darbojas valsts teritorijā, bez izņēmuma attiecībā uz valstspiederību, dzīvesvietu vai līdzīgiem kritērijiem, nav minētas šajā pielikumā, jo nav noteiktas šajā nolīgumā.

5.       Ja Gruzija saglabā atrunu, kas uzliek tādu prasību, ka pakalpojumu sniedzējam jābūt tās valstspiederīgajam, pastāvīgajam iedzīvotājam vai iedzīvotājam, lai sniegtu pakalpojumus tās teritorijā, tad atruna šā nolīguma XIV-G pielikumā uzskatāma par atrunu attiecībā uz šā pielikumā noteikumiem par uzņēmējdarbību, ciktāl tā piemērojama.

Horizontālās atrunas

Subsīdijas

Subsīdiju pieejamību var ierobežot un attiecināt vienīgi uz personām, kuras veic uzņēmējdarbību konkrētā Gruzijas teritorijas daļā.

Privatizācija

Organizācijai, kurā valdībai piederošā kapitāla daļa pārsniedz 25 %, nav tiesību piedalīties kā pircējam privatizācijas procesā (tirgus pieejamības ierobežojums).

Sabiedrībā ar ierobežotu atbildību pastāvīgajai dzīvesvietai Gruzijā jābūt vismaz tās vadītājam. Lai dibinātu filiāli, nepieciešams tāds pārstāvis (fiziska persona) ar dzīvesvietu Gruzijā, kurš ir pienācīgi pilnvarots, lai pilnībā pārstāvētu sabiedrību.

Nekustamā īpašuma iegāde:

saistību nav, izņemot attiecībā uz:

i)       lauksaimniecības zemes iegādi;

ii)      ēku, kas nepieciešamas pakalpojumu sniegšanai, iegādi;

iii)     lauksaimniecības zemes nomu: tā iespējama uz laiku, kas nepārsniedz 49 gadus, un cita veida zemes noma iespējama uz laiku, kas nepārsniedz 99 gadus;

iv)     lauksaimniecības zemes iegādi, ko veic kopuzņēmumi.

Nozaru atrunas

Zvejniecība

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz zvejniecību. Gruzijas ūdeņi ir pieejami zvejas nolūkos, ievērojot savstarpību.

Darījumdarbības pakalpojumi

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz transplantātiem un autopsiju (9312).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem profesionālajiem pakalpojumiem (1,A(k))*[78].

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību (CPC 881, izņemot 88110).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz tādiem pakalpojumiem saistībā ar naftas koksa un naftas pārstrādes produktu un kodoldegvielas ražošanu, ko sniedz par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 8845).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību no gaisa uzņemtu fotouzņēmumu pakalpojumu jomā (daļa no CPC 87504)

Sakaru pakalpojumi.

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasta pakalpojumiem (CPC 7511).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pakalpojumiem saistībā ar programmu veidošanas un apraides apvienotajiem pakalpojumiem (CPC 96133).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz programmu pārraides pakalpojumiem (CPC 7524) .

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem sakaru pakalpojumiem (2,E)*.

Būvniecība un saistītie inženierbūvniecības pakalpojumi

Ne mazāk kā 50 % no visa personāla jābūt Gruzijas pilsoņiem.

Izplatīšanas pakalpojumi

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem izplatīšanas pakalpojumiem (4,E)*.

Izglītības pakalpojumi

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumiem (CPC 922) .

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz publiski finansētiem augstākās izglītības pakalpojumiem (CPC 923).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem izglītības pakalpojumiem (CPC 929).

Finanšu pakalpojumi

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem finanšu pakalpojumiem, ietverot strādnieku atalgojumu (7,E)*.

Ar veselību saistīti un sociālie pakalpojumi

–        Gruzijā strādājošiem ārstiem ir obligāti nepieciešamas gruzīnu valodas (valsts valodas) zināšanas.

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem ar veselību saistītajiem un sociālajiem pakalpojumiem (8,D)*.

Tūrisms un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem tūrisma un ar ceļošanu saistītajiem pakalpojumiem (9,D)*.

Atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi

Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumiem (10,E)*.

Pārvadājumu pakalpojumi

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz pasažieru jūras pārvadājumiem (CPC 7211) un jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumiem (daļa no CPC 745).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ietverot pasažieru pārvadājumus (CPC 731), kravu pārvadājumus (CPC 732), gaisa kuģu ar apkalpi nomu (CPC 734) un gaisa pārvadājumu atbalsta pakalpojumus (CPC 746).

–        Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113) – dzelzceļa infrastruktūra ir valsts īpašumā, un tās izmantošana ir monopolizēta. Nav ierobežojumu attiecībā uz pārvadājumiem.

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumiem (CPC 743).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz autopārvadājumu pakalpojumiem, ietverot pasažieru pārvadājumus (CPC 7121 un CPC 7122), komerciālo transportlīdzekļu ar vadītāju nomu (CPC 7124) un autopārvadājumu atbalsta pakalpojumus (CPC 744). Autopārvadājumu divpusējie nolīgumi, kuros ievērota savstarpība, ļauj attiecīgajām valstīm veikt starptautiskus pasažieru un kravas pārvadājumus.

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz transportēšanu pa cauruļvadiem, ietverot degvielas vai kurināmā transportēšanu (CPC 7131) un citu preču transportēšanu (CPC 7139).

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citiem pārvadājumu pakalpojumiem (11,I)*.

–        Nav valsts režīma vai vislielākās labvēlības režīma saistību attiecībā uz citur neiekļautiem pakalpojumiem (CPC 95, CPC 97, CPC 98 un CPC 99).

________________

XIV-F PIELIKUMS

SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAKALPOJUMU PĀRROBEŽU SNIEGŠANU (GRUZIJA)[79]

1.       Turpmāk sniegtajā saistību sarakstā ir uzskaitīti saimnieciskās darbības veidi, kurus Gruzija ir liberalizējusi saskaņā ar 86. pantu, un atrunu veidā – tirgus pieejamības un valsts režīma ierobežojumi, kurus attiecīgajos darbību veidos piemēro Savienības pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem. Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       pirmā sleja, kurā norādīta nozare vai apakšnozare, kurā puse ir uzņēmusies saistības, un liberalizācijas pakāpe, kādai piemēro atrunas un

b)      otrā sleja, kurā aprakstītas piemērojamās atrunas.

Minētās saistības neattiecas uz nozarēm vai apakšnozarēm, kas nav iekļautas turpmāk sniegtajā sarakstā.

2.       Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

3.       Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie neveido tirgus pieejamības vai valsts režīma ierobežojumu nolīguma 84. un 85. panta nozīmē. Tomēr minētie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt atļauju, universālā pakalpojuma saistības, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot noteiktus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, nediskriminējoša prasība, ka atsevišķas darbības nedrīkst veikt vides aizsardzības zonās vai vietās ar vēsturisku un māksliniecisku nozīmi) jebkurā gadījumā ir attiecināmi uz otras puses uzņēmējiem, pat ja tie nav ietverti sarakstā.

4.       Turpmāk sniegtais saraksts neskar 1. veida iespējamo piemērošanu atsevišķās pakalpojumu nozarēs un apakšnozarēs, kā arī valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā paredzēts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

5.       Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmāk sniegtajā sarakstā nav ietverti pasākumi attiecībā uz pušu piešķirtajām subsīdijām.

6.       Tiesības un saistības, ko izraisa šis saistību saraksts, nav tieši piemērojami, tāpēc tie tieši nepiešķir tiesības atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām.

7.       1. un 2. veids nozīmē šā nolīguma attiecīgi 77. panta 14. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos pakalpojumu sniegšanas veidus.

Horizontālās atrunas

Nav saistību attiecībā uz subsīdijām.

Nozaru atrunas

Nozare vai apakšnozare || Atrunu apraksts

1.       DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.      Profesionālie pakalpojumi

Juridiskie pakalpojumi. (Ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām) (CPC 861) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 862) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Arhitektu pakalpojumi (CPC 8671) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8672) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

f)       Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8673) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

g)      Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8674*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

h)      Ārstu un zobārstu pakalpojumi (izņemot transplantātus un autopsiju) (CPC 9312) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

i)       Veterinārie pakalpojumi (CPC 932) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

B.      Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

a)       Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu (CPC 841) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Programmatūras ieviešanas pakalpojumi (CPC 842) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Datu apstrādes pakalpojumi (CPC 843) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Datu bāzes pakalpojumi (CPC 844) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Datu sagatavošanas pakalpojumi (CPC 849) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C.      Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)       Pētniecības un attīstības pakalpojumi dabas zinātnēs (CPC 851) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs (CPC 852) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Starpdisciplīnu izstrādes un attīstības pakalpojumi (CPC 853) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

D.      Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

a)       Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

E.      Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)       Attiecībā uz kuģiem (CPC 83103) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Attiecībā uz gaisa kuģiem (CPC 83104) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu (CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106 līdz CPC 83109) || 1. un 2. veidam  nav ierobežojumu.

e)       Nomas vai līzinga pakalpojumi attiecībā uz videoierakstiem un optiskajiem diskiem (CPC 83202) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

F)      Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)       Reklāmas pakalpojumi (CPC 871) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Tirgus izpētes pakalpojumi (CPC 864) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

f)       Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi (CPC 88110) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

g)      Ar zvejniecību saistītie pakalpojumi (CPC 882**) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

h)      Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi        (CPC 883**) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

i)       Ar apstrādes rūpniecību saistīti pakalpojumi (CPC 885, CPC 886, CPC 8841 līdz CPC 8844, CPC 8846 līdz CPC 8849) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

j)       Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (CPC 887**) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

k)      Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87205 un CPC 87206) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

m)     Zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

p)      Fotopakalpojumi (CPC 875), izņemot no gaisa uzņemtus fotouzņēmumus || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

q)      Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876) || 1. un 2. veidam Nav ierobežojumu.

r)       Izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi (CPC 88442) || 1. un 2. veidam Nav ierobežojumu.

s)       Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 8790) || 1. un 2. veidam Nav ierobežojumu.

t)       Citi Individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumi (CPC 633) || 1. un 2. veidam Nav ierobežojumu.

Pakalpojumi saistībā ar metālizstrādājumu, mehānismu un iekārtu remontu (CPC 886) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Citi darījumdarbības pakalpojumi (CPC 879, izņemot 87909) || 1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

2.       SAKARU PAKALPOJUMI

B.      Kurjera pakalpojumi (CPC 7512) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C.      Telesakaru pakalpojumi

a)       Balss telefonijas pakalpojumi (CPC 7521)         || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Teleksa pakalpojumi (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Telegrāfa pakalpojumi (CPC 7522) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

f)       Faksimila pakalpojumi (CPC 7521* un CPC 7529*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

g)      Privāto nomāto līniju pakalpojumi (CPC 7522* un CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

h)      Elektroniskais pasts (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

i)       Balss pasts (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

j)       Informācija tiešsaistē un informācijas izguve (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

k)      Elektroniskā datu apmaiņa (EDI) (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

l)       Paplašināti/pievienoto vērtību radoši faksimila pakalpojumi, ieskaitot uzkrāšanu un pārsūtīšanu, uzkrāšanu un izguvi (CPC 7523*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

m)     Koda un protokola pārveide || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

n)      Tiešsaistes informācijas un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (CPC 843*) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

o)      Citi mobilo dienestu pakalpojumi analogie/digitālie mobilo sakaru pakalpojumi (CPC 75213*); personālie sakaru pakalpojumi, CPC 75213*; radioteleksa pakalpojumi (CPC 75291*); mobilie datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*). || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

D.      Audiovizuālie pakalpojumi

a)       Kinofilmu un videoierakstu ražošanas un izplatīšanas pakalpojumi (CPC 9611) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Kinofilmu demonstrēšanas pakalpojumi (CPC 9612) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Radio un televīzijas pakalpojumi, izņemot pārraides pakalpojumus (CPC 9613, izņemot 96133) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Skaņu ierakstīšana || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

3.       BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

A.      Ēku būvniecība (CPC 512) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

B.      Vispārējie inženiertehniskie būvdarbi (CPC 513) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C.      Uzstādīšana un montāža (CPC 514+516) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

D.      Ēku pabeigšanas un apdares darbi (CPC 517) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

E.      Citi (CPC 511, CPC 515 un CPC 518) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

4.       IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

A.      Komisionāru pakalpojumi (CPC 621) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

B.      Vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 622) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

C.      Mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631, CPC 632, CPC 611 un CPC 612) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

D.      Franšīze (CPC 8929) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

5.       IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

A.      Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

B.      Privāti finansēti pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi (CPC 922*) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

C.      Privāti finansēti augstākās izglītības pakalpojumi (CPC 923*) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

D.      Pieaugušo izglītības pakalpojumi (CPC 924) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

6.       PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.      Ar sadzīves notekūdeņiem saistīti pakalpojumi (CPC 9401) || 1. veidam: nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu.

B.      Atkritumu izvietošanas pakalpojumi (CPC 9402) || 1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu.

C.      Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403) || 1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu.

D.      Izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumi (CPC 9404) || 1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu.

E.      Trokšņu samazināšanas pakalpojumi (CPC 9405) || 1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu.

F.      Citi dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (CPC 9406) || 1. veidam nav citu saistību kā vien attiecībā uz padomdevēju un konsultāciju pakalpojumiem 2. veidam: nav ierobežojumu.

G.      Citi vides aizsardzības pakalpojumi (CPC 9409) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

7.       FINANŠU PAKALPOJUMI

A.      Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

a)       Dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas pakalpojumi (izņemot strādnieku atalgojuma apdrošināšanu) (CPC 81211, CPC 81291 un CPC 81212) || 1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

b)      Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi (CPC 8129, izņemot CPC 81291 un izņemot CPC 81293) || 1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

-        Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un citu pārvadājumu jomā (CPC 81293) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

c)       Pārapdrošināšana un retrocesija (CPC 81299) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

d)      Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāru pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi (CPC 8140) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, apdrošināšanas brokeri un aģentūras (CPC 8140) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

B.      Banku un citi finanšu pakalpojumi

a)       Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem (CPC 81115 līdz CPC 81119) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

b)      Visa veida aizdevumi, ieskaitot arī patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu (CPC 8113) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

c)       Finanšu līzings (CPC 8112) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

d)      Visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi (CPC 81339) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

e)       Garantijas un saistības (CPC 81199) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

f)       Turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū: || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

-        naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus utt.) (CPC 81339); -        ārvalstu valūta (CPC 81333); || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

-        atvasināti finanšu instrumenti,  tostarp arī standartizēti nākotnes līgumi un opcijas (CPC 81333); (CPC 81339); || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

-        valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp arī valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi (CPC 81339); || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

-        pārvedami vērtspapīri; -        (CPC 81321) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

-        citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus (CPC 81339); || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

g)      Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana; (CPC 8132) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

h)      Starpniecība naudas tirgus darījumos (CPC 81339) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

i)       Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumus (CPC 8119 un CPC 81323); || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

j)       Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus; (CPC 81339 un CPC 81319) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

k)      Konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 5. panta a) punkta v) līdz xv) apakšpunktā, tostarp kredītu datubāzes un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, un konsultācijas par pārņemšanu un uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju (CPC 8131 un CPC 8133) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

l)       Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji; (CPC 8131, CPC 842 un CPC 844) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

A.      Cilvēka veselības pakalpojumi (CPC 931, izņemot CPC 93191) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

C.      Sociālie pakalpojumi (CPC 933) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

9.       TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.      Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu) (CPC 641 līdz CPC 643) || 1. veidam: nav saistību 2. veidam: nav ierobežojumu.

B.      Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (CPC 7471) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

C.      Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472) || 1. un 2. veidam: nav ierobežojumu.

10.     ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

A.      Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas un cirka pakalpojumi) (CPC 9619) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

B.      Ziņu aģentūru pakalpojumi (CPC 962) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C.      Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi (CPC 963) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

D.      Sporta un citi atpūtas pakalpojumi (CPC 964) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

11.     PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.      Jūras pārvadājumu pakalpojumi

b)      Kravu pārvadājumi (CPC 7212) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Kuģu apkope un remonts (CPC 8868**) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos

Pasažieru pārvadājumi (CPC 7221) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Kravas pārvadājumi (CPC 7222) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7223) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Kuģu apkope un remonts (CPC 8868**) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi(CPC 7224)) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi (CPC 745**) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

C.      Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

b)      Tirdzniecība un tirgvedība || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

Datorizētas rezervēšanas sistēmas || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Gaisa kuģu apkope un remonts (CPC 8868**) || I un II veidam nav ierobežojumu.

E.      Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113) || 1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 8868**) || 1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu.

F.      Autopārvadājumu pakalpojumi

d)      Autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112 un CPC 8867) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

e)       Kravu pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7123) || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

H.      Visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi

a)       Kravu apstrādes pakalpojumi (CPC 741) || 1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu.

b)      Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (CPC 742) || 1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu.

c)       Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi (CPC 748) || 1. veidam Nav saistību 2. veidam nav ierobežojumu.

d)      Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (CPC 749*) -        Starpniecības pakalpojumu kravu pārvadājumu jomā -        Rēķinu revīzija un informācijas pakalpojumi par kravas vedmaksas likmi || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

-        Kravu pārbaudes pakalpojumi || 1. un 2. veidam nav ierobežojumu.

________________

XIV-G PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ VADOŠAJIEM DARBINIEKIEM, STAŽIERIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU UN TIRDZNIECĪBAS PĀRSTĀVJIEM[80] (GRUZIJA)

1.       Turpmāk iekļautās atrunas norāda saimnieciskās darbības, kas ir liberalizētas atbilstoši šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļai un uz ko attiecas ierobežojumi attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem un stažieriem ar augstāko izglītību saskaņā ar šā nolīguma 89. pantu un uz tirdzniecības pārstāvjiem saskaņā ar šā nolīguma 90. pantu. Turpmākajā sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b)      otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Gruzija neuzņemas nekādas saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem tādu saimniecisko darbību ietvaros, kas nav liberalizētas (kurās joprojām nav saistību) saskaņā ar šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar to saistīti jautājumi) 6. nodaļas (Uzņēmējdarbība, pakalpojumu tirdzniecība un elektroniskā komercija) 2. un 3. iedaļu.

2.       Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

3.       Saistības attiecībā uz vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību, tirdzniecības pārstāvjiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties vai klātbūtnes rezultātā tiek traucēts vai kā citādi ietekmēts darbinieku un vadības strīda vai sarunu rezultāts.

4.       Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 89. un 90. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Eiropas Savienības vadošajiem darbiniekiem, stažieriem ar augstāko izglītību un tirdzniecības pārstāvjiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

5.       Turpina piemērot visas prasības Gruzijas tiesību aktos un noteikumos attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

6.       Saskaņā ar šā nolīguma 76. panta 3. punktu turpmākajā sarakstā nav iekļauti pasākumi attiecībā uz puses piešķirtām subsīdijām.

7.       Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu un ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu, kā aprakstīts saistību sarakstā attiecībā uz uzņēmējdarbību.

8.       Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Gruzijā vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

9.       Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

Nozaru atrunas

Nozare vai apakšnozare || Atrunu apraksts

1.       DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.      Profesionālie pakalpojumi

Transplantāti un autopsija (daļa no CPC 9312) || Nav saistību

Citi profesionālie pakalpojumi (1, A(k))*[81] || Nav saistību

F)      Citi darījumdarbības pakalpojumi

Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi (CPC 881, izņemot CPC 88110) || Nav saistību

Ar koksa, naftas pārstrādes produktu un kodoldegvielas ražošanu saistīti pakalpojumi, ko sniedz par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 8845) || Nav saistību

Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 872, izņemot CPC 87205 un CPC 87206) || Nav saistību

Detektīvdarbība un drošība (CPC 873) || Nav saistību

No gaisa uzņemti fotouzņēmumi (CPC 87504) || Nav saistību

2.       SAKARU PAKALPOJUMI

Pasta pakalpojumi (CPC 7511) || Nav saistību

4.       IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

E.      Citi izplatīšanas pakalpojumi (4,E)* || Nav saistību

5.       IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

E.      Citi izglītības pakalpojumi (CPC 929) || Nav saistību

7.       FINANŠU PAKALPOJUMI

A.      Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

Strādnieku atalgojuma apdrošināšana || Nav saistību

C. Citi finanšu pakalpojumi (7,C)* || Nav saistību

AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

Citi ar veselību saistīti un sociālie pakalpojumi (8,D)* || Nav saistību

9.       TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

Citi tūrisma un ar ceļošanu saistītie pakalpojumi (9,D)*) || Nav saistību

10.     ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

Citi atpūtas, kultūras un sporta pakalpojumi (10,E)* || Nav saistību

11.     PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.      Jūras pārvadājumu pakalpojumi

Pasažieru pārvadājumi (CPC 7211) || Nav saistību

d) f) Jūras pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (CPC 745**) || Nav saistību

Pārvadājumi iekšzemes ūdensceļos

Kuģu apkope un remonts (CPC 8868**) || Nav saistību

f) Pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos atbalsta pakalpojumi (CPC 745**) || Nav saistību

C.      Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

Pasažieru pārvadājumi (CPC 731) || Nav saistību

Kravas pārvadājumi (CPC 732) || Nav saistību

Gaisa kuģu ar apkalpi noma (CPC 734) || Nav saistību

c) e) Gaisa pārvadājumu atbalsta pakalpojumi (CPC 746) || Nav saistību

E.      Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi

Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (CPC 743) || Nav saistību

F.      Autopārvadājumu pakalpojumi

Pasažieru pārvadājumi (CPC 7121 un CPC 7122) || Nav saistību

c) Komerciālo autotransportlīdzekļu ar vadītāju noma (CPC 7124) || Nav saistību

e) Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu atbalsta pakalpojumi (CPC 744) || Nav saistību

Transportēšana pa cauruļvadiem

Degvielas vai kurināmā transportēšana (CPC 7131) || Nav saistību

Citu preču transportēšana (CPC 7139) || Nav saistību

Citi pārvadājumu pakalpojumi (11,I)* || Nav saistību

12. Citur neiekļauti pakalpojumi (CPC 95, CPC 97, CPC 98 un CPC 99) || Nav saistību

________________

XIV-H PIELIKUMS

ATRUNAS ATTIECĪBĀ UZ LĪGUMPAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM UN NEATKARĪGAJIEM SPECIĀLISTIEM[82] (GRUZIJA)

1.       Puses ļauj otras puses līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem turpmāk minētajās saimnieciskajās darbībās sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 91. panta un 92. panta noteikumus, un ar turpmāk minētajiem ierobežojumiem.

2.       Sarakstā ir ietverti šādi elementi:

a)       pirmajā slejā ir norādīta nozare vai apakšnozare, uz kuru attiecas ierobežojumi un

b)      otrajā slejā ir aprakstīti piemērojamie ierobežojumi.

Gruzija uzņemas saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem vienīgi tajās saimnieciskās darbības nozarēs, kuras konkrēti uzskaitītas šajā pielikumā.

3.       Nosakot atsevišķas nozares un apakšnozares, CPC nozīmē Centrālo preču klasifikāciju, kas izklāstīta 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikācijā pa nozarēm ((MTN.GNS/W/120).

4.       Saistības attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem speciālistiem nav piemērojamas tad, ja viņu pagaidu klātbūtnes nolūks ir iejaukties darbinieku un vadības strīdā vai sarunās vai citādi ietekmēt to rezultātu.

5.       Turpmāk sniegtajā sarakstā nav iekļauti pasākumi, kas saistīti ar kvalifikācijas prasībām un procedūrām, tehniskajiem standartiem un licencēšanas prasībām un procedūrām, ja tie nav ierobežojums šā nolīguma 91. un 92. panta nozīmē. Šie pasākumi (piemēram, nepieciešamība saņemt licenci, nepieciešamība panākt kvalifikācijas atzīšanu regulētās nozarēs, nokārtot īpašus pārbaudījumus, tostarp valodas pārbaudi, prasība par dzīvesvietu tās valsts teritorijā, kurā veic saimniecisku darbību) jebkurā gadījumā attiecas uz Savienības līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgajiem speciālistiem, pat ja tie nav ietverti turpmāk sniegtajā sarakstā.

6.       Turpina piemērot visas Gruzijas tiesību aktu un noteikumu prasības attiecībā uz iebraukšanu, uzturēšanos, darbu un sociālās nodrošināšanas pasākumiem, ieskaitot noteikumus attiecībā uz uzturēšanās ilgumu, minimālajām algām, kā arī algu kolektīvajiem līgumiem.

7.       Turpmāk sniegtais saraksts neietver pasākumus saistībā ar puses piešķirtajām subsīdijām.

8.       Turpmāk sniegtais saraksts neskar valsts monopolu vai ekskluzīvu tiesību pastāvēšanu attiecīgajās nozarēs, kā izklāstīts noteikumos par Gruziju šā nolīguma XIV-E pielikumā.

9.       Nozarēs, kurās jāveic ekonomisko vajadzību pārbaude, galvenais kritērijs būs attiecīgā tirgus stāvokļa novērtējums Gruzijā vai reģionā, kurā paredzēts sniegt pakalpojumu, tostarp attiecībā uz esošo pakalpojumu sniedzēju skaitu un ietekmi uz tiem.

10.     Tiesības un pienākumi, kas izriet no turpmāk sniegtā saraksta, nav tieši piemērojami, tādējādi tie tieši nepiešķir tiesības fiziskām vai juridiskām personām.

11.     Puses ļauj otras puses neatkarīgajiem speciālistiem šādās nozarēs sniegt pakalpojumus savā teritorijā, izmantojot fizisku personu klātbūtni un ievērojot šā nolīguma 92. panta noteikumus:

a)       juridiskie pakalpojumi (ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām) (CPC 861),

b)      arhitektu pakalpojumi (CPC 8671),

c)       inženierbūvniecības pakalpojumi (CPC 8672),

d)      integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8673),

e)       pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8674*),

f)       datori un ar tiem saistītie pakalpojumi,

g)      vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865),

h)      ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866),

i)       citi darījumdarbības pakalpojumi (CPC 879).

Nozaru atrunas

Nozare vai apakšnozare || Atrunu apraksts

1.       DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI

A.      Profesionālie pakalpojumi

a)       Juridiskie pakalpojumi (ietverot konsultācijas par mītnes zemes, ārvalstu un starptautiskajām tiesībām) (CPC 861) || LPS – nav ierobežojumu. NS – dzīvesvietas prasība. Uz pilnīgu pielaidi advokatūrai var attiecināt valstspiederības nosacījumu.

b)      Uzskaites, revīzijas un grāmatvedības pakalpojumi (CPC 862) || LPS – nav ierobežojumu.

c)       Nodokļu konsultāciju pakalpojumi (CPC 863) || LPS – nav ierobežojumu.

d)      Arhitektu pakalpojumi (CPC 8671) || LPS – nav ierobežojumu. NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

e)       Inženierbūvniecības pakalpojumi (CPC 8672) || LPS – nav ierobežojumu. NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

f)       Integrētie inženiertehniskie pakalpojumi (CPC 8673) || LPS – nav ierobežojumu. NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

g)      Pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi (CPC 8674*) || LPS – nav ierobežojumu. NS – dzīvesvietas prasība. Ekonomisko vajadzību pārbaude.

h)      Ārstu un zobārstu pakalpojumi (CPC 9312, izņemot transplantātus un autopsiju) || LPS – nav ierobežojumu

i)       Veterinārie pakalpojumi (CPC 932) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

a)       Konsultāciju pakalpojumi, kas saistīti ar datortehnikas uzstādīšanu (CPC 841) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

b)      Programmatūras ieviešanas pakalpojumi (CPC 842) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

c)       Datu apstrādes pakalpojumi (CPC 843) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

d)      Datu bāzes pakalpojumi (CPC 844) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

e)       Datu sagatavošanas pakalpojumi (CPC 849, izņemot CPC 8499) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

C.      Pētniecības un izstrādes pakalpojumi

a)       Pētniecības un attīstības pakalpojumi dabas zinātnēs (CPC 851) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs (CPC 852) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Starpdisciplīnu izstrādes un attīstības pakalpojumi (CPC 853) || LPS – nav ierobežojumu

D.      Nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumi

a)       Saistībā ar savu vai nomātu īpašumu (CPC 821) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Par atlīdzību vai uz līguma pamata (CPC 822) || LPS – nav ierobežojumu

E.      Nomas/līzinga pakalpojumi bez operatoriem

a)       Attiecībā uz kuģiem (CPC 83103) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Attiecībā uz gaisa kuģiem (CPC 83104) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Attiecībā uz citu pārvadājumu aprīkojumu (CPC 83101, CPC 83102 un CPC 83105) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Attiecībā uz citām mašīnām un iekārtām (CPC 83106 līdz CPC 83109) || LPS – nav ierobežojumu

e)       Nomas vai līzinga pakalpojumi attiecībā uz videoierakstiem un optiskajiem diskiem (CPC 83202) || LPS – nav ierobežojumu

F.      Citi darījumdarbības pakalpojumi

a)       Reklāmas pakalpojumi (CPC 871) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Tirgus izpētes pakalpojumi (CPC 864) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Vadības konsultāciju pakalpojumi (CPC 865) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

d)      Ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi (CPC 866) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

e)       Tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi (CPC 8676) || LPS – nav ierobežojumu

f)       Ar lauksaimniecību, medniecību un mežsaimniecību saistītie pakalpojumi (CPC 88110) || LPS – nav ierobežojumu

g)      Ar zvejniecību saistītie pakalpojumi (CPC 882**) || LPS – nav ierobežojumu

h)      Ar ieguves rūpniecību saistītie pakalpojumi        (CPC 883**) || LPS – nav ierobežojumu

i)       Ar apstrādes rūpniecību saistīti pakalpojumi (CPC 885, CPC 886, CPC 8841 līdz CPC 8844, CPC 8846 līdz CPC 8849) || LPS – nav ierobežojumu

j)       Pakalpojumi, kas saistīti ar enerģijas sadali (CPC 887**) || LPS – nav ierobežojumu

k)      Darbā iekārtošanas un personāla nodrošināšanas pakalpojumi (CPC 87205 un CPC 87206) || LPS – nav ierobežojumu

m)     Zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi (CPC 8675) || LPS – nav ierobežojumu

p)      Fotopakalpojumi (CPC 875, izņemot CPC 87504) || LPS – nav ierobežojumu

q)      Iepakošanas pakalpojumi (CPC 876) || LPS – nav ierobežojumu

r)       Izdevējdarbības un poligrāfijas pakalpojumi (CPC 88442) || LPS – nav ierobežojumu

s)       Pasākumu rīkošanas pakalpojumi (daļa no CPC 8790) || LPS – nav ierobežojumu

t)       Citi individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remonta pakalpojumi (CPC 633) || LPS – nav ierobežojumu

Pakalpojumi saistībā ar metālizstrādājumu, mehānismu un iekārtu remontu (CPC 886) || LPS – nav ierobežojumu

Citi darījumdarbības pakalpojumi (CPC 879) || LPS – nav ierobežojumu NS – ekonomisko vajadzību pārbaude

2.       SAKARU PAKALPOJUMI

B.      Kurjera pakalpojumi (CPC 7512) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Telesakaru pakalpojumi

a)       Balss telefonijas pakalpojumi (CPC 7521) || LPS – nav ierobežojumu

Pakešu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Ķēžu komutācijas datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Teleksa pakalpojumi (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

e)       Telegrāfa pakalpojumi (CPC 7522) || LPS – nav ierobežojumu

f)       Faksimila pakalpojumi (CPC 7521* +7529*) || LPS – nav ierobežojumu

g)      Privāto nomāto līniju pakalpojumi (CPC 7522* un CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

h)      Elektroniskais pasts (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

i)       Balss pasts (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

j)       Informācija tiešsaistē un informācijas izguve (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

k)      Elektroniskā datu apmaiņa (EDI) (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

l)       Paplašināti/pievienoto vērtību radoši faksimila pakalpojumi, ieskaitot uzkrāšanu un pārsūtīšanu, uzkrāšanu un izguvi (CPC 7523*) || LPS – nav ierobežojumu

m)     Koda un protokola pārveide || LPS – nav ierobežojumu

n)      Tiešsaistes informācijas un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (CPC 843*) || LPS – nav ierobežojumu

o)      Citi mobilo dienestu pakalpojumi analogie/digitālie mobilo sakaru pakalpojumi (CPC 75213*); personālie sakaru pakalpojumi, CPC 75213*; radioteleksa pakalpojumi (CPC 75291*); mobilie datu pārraides pakalpojumi (CPC 7523*). || LPS – nav ierobežojumu

3.        BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

A.      Ēku būvniecība (CPC 512) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Inženierbūvniecība (CPC 513) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Uzstādīšana un montāža (CPC 514+516) || LPS – nav ierobežojumu

D.      Ēku pabeigšanas un apdares darbi (CPC 517) || LPS – nav ierobežojumu

E.      Citi (CPC 511, CPC 515 un CPC 518) || LPS – nav ierobežojumu

4.       IZPLATĪŠANAS PAKALPOJUMI

A.      Komisionāru pakalpojumi (CPC 621) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Vairumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 622) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Mazumtirdzniecības pakalpojumi (CPC 631, CPC 632, CPC 611 un CPC 612) || LPS – nav ierobežojumu

D.      Franšīze (CPC 8929) || LPS – nav ierobežojumu

5.       IZGLĪTĪBAS PAKALPOJUMI

A.      Pamatizglītības pirmā posma pakalpojumi (CPC 921) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Pamatizglītības otrā posma un vidējās izglītības pakalpojumi, vienīgi privāti finansēti (CPC 922*) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Augstākās izglītības pakalpojumi, vienīgi privāti finansēti (CPC 923*) || LPS – nav ierobežojumu

D.      Pieaugušo izglītības pakalpojumi (CPC 924) || LPS – nav ierobežojumu

6.       PAKALPOJUMI VIDES JOMĀ

A.      Ar sadzīves notekūdeņiem saistīti pakalpojumi (CPC 9401) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Atkritumu izvietošanas pakalpojumi (CPC 9402) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Sanitārijas un līdzīgi pakalpojumi (CPC 9403) || LPS – nav ierobežojumu

D.      Izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumi (CPC 9404) || LPS – nav ierobežojumu

E.      Trokšņu samazināšanas pakalpojumi (CPC 9405) || LPS – nav ierobežojumu

F.      Citi dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumi (CPC 9406) || LPS – nav ierobežojumu

G.      Citi pakalpojumi vides jomā (CPC 9409) || LPS – nav ierobežojumu

7.       FINANŠU PAKALPOJUMI

A.      Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

a)       Dzīvības, nelaimes gadījumu un veselības apdrošināšanas pakalpojumi (izņemot strādnieku atalgojuma apdrošināšanu) (CPC 81211, CPC 81291 un CPC 81212) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumi (CPC 8129) || LPS – nav ierobežojumu

-        Apdrošināšana kuģniecības, aviācijas un citu pārvadājumu jomā (CPC 81293) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Pārapdrošināšana un retrocesija (CPC 81299) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Apdrošināšanas palīgpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāru pakalpojumi, riska novērtēšana un pretenziju izskatīšanas pakalpojumi (CPC 8140) || LPS – nav ierobežojumu

Apdrošināšanas starpniecība, piemēram, apdrošināšanas brokeri un aģentūras (CPC 8140) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Banku un citi finanšu pakalpojumi

a)       Noguldījumu un citu atmaksājamu naudas līdzekļu pieņemšana no iedzīvotājiem (CPC 81115 līdz CPC 81119) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Visa veida aizdevumi, ieskaitot arī patēriņa kredītus, hipotekāros kredītus, faktūrkreditēšanu un komercdarījumu finansēšanu (CPC 8113) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Finanšu līzings (CPC 8112) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Visi maksājumu un naudas pārsūtīšanas pakalpojumi (CPC 81339) || LPS – nav ierobežojumu

e)       Garantijas un saistības (CPC 81199) || LPS – nav ierobežojumu

f)       Turpmāk minēto objektu tirdzniecība savā vārdā vai klientu vārdā biržā vai ārpusbiržas tirgū: || LPS – nav ierobežojumu

-        naudas tirgus instrumenti (ieskaitot parādzīmes, vekseļus, noguldījumu sertifikātus utt.) (CPC 81339); -        ārvalstu valūta (CPC 81333); || LPS – nav ierobežojumu

-        atvasināti finanšu instrumenti,  tostarp arī standartizēti nākotnes līgumi un opcijas (CPC 81333); (CPC 81339); || LPS – nav ierobežojumu

-        valūtas kursa un procentu likmju instrumenti, tostarp arī valūtas mijmaiņas darījumi un nestandartizēti nākotnes līgumi (CPC 81339); || LPS – nav ierobežojumu

-        pārvedami vērtspapīri (CPC 81321); || LPS – nav ierobežojumu

-        citi apgrozāmi instrumenti un finanšu aktīvi, ietverot zelta vai sudraba stieņus (CPC 81339); || LPS – nav ierobežojumu

g)      Līdzdalība visa veida vērtspapīru emisijās, ieskaitot riska parakstīšanas un izvietošanas starpniecību kā aģentam (publiski vai privāti), un ar šādām emisijām saistīto pakalpojumu sniegšana; (CPC 8132) || LPS – nav ierobežojumu

h)      Starpniecība naudas tirgus darījumos (CPC 81339); || LPS – nav ierobežojumu

i)       Aktīvu pārvaldīšana, ieskaitot skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldīšanu, visu veidu kolektīvo ieguldījumu pārvaldīšanu, pensiju fondu pārvaldīšanu, depozītu pārvaldības un trasta pakalpojumus (CPC 8119 un CPC 81323); || LPS – nav ierobežojumu

j)       Norēķina un mijieskaita pakalpojumi attiecībā uz finanšu aktīviem, ieskaitot vērtspapīrus, atvasinātus produktus un citus pārvedamus instrumentus (CPC 81339 un CPC 81319); || LPS – nav ierobežojumu

k)      Konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu palīgpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas GATS pielikuma par finanšu pakalpojumiem 5. panta a) punkta v) līdz xv) apakšpunktā, tostarp kredītu datubāzes un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze un konsultācijas, un konsultācijas par pārņemšanu un uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju (CPC 8131 un CPC 8133) || LPS – nav ierobežojumu

l)       Finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un attiecīgā programmatūra, ko piedāvā citu finanšu pakalpojumu sniedzēji (CPC 842, CPC 844 un CPC 8131); || LPS – nav ierobežojumu

9. 8. AR VESELĪBU SAISTĪTI UN SOCIĀLIE PAKALPOJUMI

A.      Cilvēka veselības pakalpojumi (CPC 931, izņemot CPC 93191) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Sociālie pakalpojumi (CPC 933) || LPS – nav ierobežojumu

9.       TŪRISMS UN AR CEĻOŠANU SAISTĪTI PAKALPOJUMI

A.      Viesnīcas un restorāni (ietverot ēdināšanu) (CPC 641, CPC 642 un CPC 643) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Ceļojumu aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumi (CPC 7471) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Tūrisma gidu pakalpojumi (CPC 7472) || LPS – nav ierobežojumu

10.     ATPŪTAS, KULTŪRAS UN SPORTA PAKALPOJUMI

A.      Izklaides pakalpojumi (tostarp teātra, dzīvās mūzikas un cirka pakalpojumi) (CPC 9619) || LPS – nav ierobežojumu

B.      Ziņu aģentūru pakalpojumi (CPC 962) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Bibliotēkas, arhīvi, muzeji un citi kultūras pakalpojumi (CPC 963) || LPS – nav ierobežojumu

D.      Sporta un citi atpūtas pakalpojumi (CPC 964) || LPS – nav ierobežojumu

11.     PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

A.      Jūras pārvadājumu pakalpojumi

b)      Kravu pārvadājumi (CPC 7212**) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Kuģu ar apkalpi noma (CPC 7213) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Kuģu apkope un remonts (CPC 8868**) || LPS – nav ierobežojumu

e)       Stumšanas un vilkšanas pakalpojumi (CPC 7214) || LPS – nav ierobežojumu

C.      Gaisa pārvadājumu pakalpojumi

Tirdzniecība un tirgvedība, ietverot datorizētas rezervēšanas sistēmas || LPS – nav ierobežojumu

d)      Gaisa kuģu apkope un remonts (CPC 8868**) || LPS – nav ierobežojumu

E.      Dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumi (CPC 7111, CPC 7112 un CPC 7113) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Dzelzceļa pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 8868**) || LPS – nav ierobežojumu

F.      Autopārvadājumu pakalpojumi

c)       Autopārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112 un CPC 8867) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Kravas pārvadājumi (CPC 7123) || LPS – nav ierobežojumu

H.      Visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi

a)       Kravu apstrādes pakalpojumi (CPC 741) || LPS – nav ierobežojumu

b)      Glabāšanas un noliktavu pakalpojumi (CPC 742) || LPS – nav ierobežojumu

c)       Kravu pārvadājumu aģentūru pakalpojumi (CPC 748) || LPS – nav ierobežojumu

d)      Citi atbalsta pakalpojumi un papildpakalpojumi (CPC 749*) -        Kravu pārvadājumu starpniecības pakalpojumi -        Rēķinu revīzija un informācijas pakalpojumi par kravas vedmaksas likmi || LPS – nav ierobežojumu

-        Kravu pārbaudes pakalpojumi || LPS – nav ierobežojumu

________________

XV PIELIKUMS

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA

________________

XV-A PIELIKUMS

FINANŠU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

A.      BANKU NOZARE

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/44/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu novērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē

Termiņš: Direktīvas 2007/44/EK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu[83]

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību[84]

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr Gruzija var lemt par atšķirīgām robežvērtībām nekā direktīvā noteiktās un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.

Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīva 2001/65/EK, ar ko Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK un 86/635/EEK groza attiecībā uz novērtēšanas noteikumiem, ko piemēro noteiktu veidu sabiedrību, kā arī banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2001/65/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 18. jūnija Direktīva 2003/51/EK, ar ko attiecībā uz noteikta veida sabiedrību, banku un citu finanšu iestāžu un apdrošināšanas uzņēmumu gada un konsolidētajiem pārskatiem groza Direktīvas 78/660/EEK, 83/349/EEK, 86/635/EEK un 91/674/EEK

Termiņš: Direktīvas 2003/51/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/46/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 78/660/EEK attiecībā uz noteiktu veidu sabiedrību gada pārskatiem, 83/349/EEK attiecībā uz konsolidētajiem pārskatiem, 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem un 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: Direktīvas 2006/46/EK noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīva 2001/24/EK par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

B.      APDROŠINĀŠANA

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes 1991. gada 19. decembra Direktīva 91/674/EEK par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot 33. panta noteikumus, īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Priekšlikums attiecībā uz minētās direktīvas 33. panta īstenošanu Asociācijas Padomē iesniedzams ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 1991. gada 18. decembra Ieteikums par apdrošināšanas starpniekiem (92/48/EEK)

Termiņš: nepiemēro.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 9. decembra Direktīva 2002/92/EK par apdrošināšanas starpniecību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno 8 gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/103/EK par civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu izmantošanu un kontroli saistībā ar pienākumu apdrošināt šādu atbildību

Termiņš: Gruzija ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu attiecībā uz minētās direktīvas īstenošanu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/41/EK par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

C.      VĒRTSPAPĪRI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2006. gada 10. augusta Direktīva 2006/73/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2006. gada 10. augusta Regula (EK) Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/71/EK par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīva 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK 

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2007. gada 8. marta Direktīva 2007/14/EK, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, atsevišķu noteikumu īstenošanai

Termiņš: Direktīvas 2007/14/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīva 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas shēmām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr Gruzija var lemt par atšķirīgām robežvērtībām attiecībā uz ieguldītāju kompensācijas shēmām nekā direktīvā noteiktās un ne vēlāk kā piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Asociācijas Padomē iesniegs priekšlikumu, ievērojot norises vietējā tirgū Gruzijā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/72/EK, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem

Termiņš: Direktīvas 2004/72/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/124/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju

Termiņš: Direktīvas 2003/124/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2003. gada 22. decembra Direktīva 2003/125/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai

Termiņš: Direktīvas 2003/125/EK noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2003. gada 22. decembra Regula (EK) 2273/2003, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno septiņu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

D.      PVKIU

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada  13. jūlija Direktīva Nr. 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU)

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2007. gada 19. marta Direktīva 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas

Termiņš: Direktīvas 2007/16/EK noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

E.      TRIGUS INFRASTRUKTŪRA

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 6. jūnija Direktīva 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīva 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/44/EK, ar ko Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās un Direktīvu 2002/47/EK par finanšu nodrošinājuma līgumiem groza attiecībā uz saistītām sistēmām un kredītprasībām

Termiņš: Direktīvas 2009/44/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

F.      MAKSĀJUMI

Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno sešu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula Nr. 924/2009 par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

G.      NELIKUMĪGI IEGŪTU LĪDZEKĻU LEGALIZĒŠANAS APKAROŠANA

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Komisijas 2006. gada 1. augusta Direktīva 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos

Termiņš: Direktīvas 2006/70/EK noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 1781/2006 attiecībā uz naudas līdzekļu pārskaitījumiem pievienoto informāciju par maksātāju

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

________________

XV-B PIELIKUMS

TELESAKARU PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/21/EK noteikumus:

–        stiprināt valsts regulatora neatkarību un administratīvo kapacitāti elektronisko sakaru jomā;

–        izveidot publisko konsultāciju procedūras jauniem regulatīviem pasākumiem;

–        izveidot efektīvus mehānismus valsts regulatora pieņemto lēmumu elektronisko sakaru jomā pārsūdzēšanai;

–        definēt tādus ražojumu un pakalpojumu tirgus elektronisko sakaru nozarē, uz kuriem varētu būt attiecināma pienākumu iepriekšēja uzlikšana, un izvērtēt šos tirgus, lai noteiktu, vai tajos ir vērojama būtiska ietekme.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/21/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/20/EK par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/20/EK noteikumus:

–        īstenot reglamentējošus noteikumus par vispārējām atļaujām un individuālo atļauju ierobežošanu un izmantošanu vienīgi īpašos, pienācīgi pamatotos gadījumos.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/20/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/19/EK par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva), kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/140/EK

Pamatojoties uz tirgus analīzi, kura veikta atbilstoši Direktīvas 2002/21/EK  noteikumiem, valsts regulators elektronisko sakaru jomā operatoriem, kuriem ir konstatēta būtiska ietekme attiecīgajos tirgos, uzliks regulatīvus pienākumus saistībā ar:

–        piekļuvi konkrētām tīklu iekārtām un to izmantošanu;

–        piekļuves cenu un savstarpējā savienojuma maksas kontroli, tostarp pienākumiem attiecībā uz cenu orientēšanu uz izmaksām;

–        pārskatāmību, nediskriminēšanu un atsevišķu grāmatvedību

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/19/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīva 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kura grozīta ar Direktīvu 2009/136/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/22/EK noteikumus:

–        īstenot reglamentējošus noteikumus par universāla pakalpojuma saistībām, tostarp par to izmaksu un finansējuma mehānismiem;

–        garantēt lietotāju interešu un tiesību ievērošanu, it īpaši ieviešot numuru pārnesamību un Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru “112”.

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/22/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), kura grozīta ar Direktīvu Nr. 2009/136/EK

Piemēro šādus Direktīvas 2002/58/EK noteikumus:

–        īstenot reglamentējošus noteikumus, lai garantētu pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, un it īpaši privātās dzīves aizsardzību, attiecībā uz personas datu apstrādi elektronisko sakaru nozarē, un nodrošināt šādu datu un elektronisko sakaru aprīkojuma un pakalpojumu brīvu apriti

Termiņš: minētos Direktīvas 2002/58/EK noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmums 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (radiofrekvenču spektra lēmums)

–        prasību izveidot politiku un reglamentējošus noteikumus, kas garantē radiofrekvenču spektra harmonizētu pieejamību un efektīvu izmantošanu

Termiņš: pasākumus, kas ir minētās direktīvas darbības jomā, īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

_________________

XV-C PIELIKUMS

PASTA UN KURJERA PAKALPOJUMIEM PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 15. decembra Direktīva 97/67/EK par kopīgiem noteikumiem Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus attīstībai un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīva 2002/39/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu turpmāko atvēršanu konkurencei

Termiņš: Direktīvas 2002/39/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi

Termiņš: Direktīvas 2008/6/EK noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

________________

XV-D PIELIKUMS

STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU JOMĀ PIEMĒROJAMIE NOTEIKUMI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savas valsts tiesību aktus un starptautiskus instrumentus šādiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Jūras kuģniecības drošība- Karoga valsts / klasifikācijas sabiedrības

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā

 Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Karoga valsts

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/21/EK par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Ostas valsts kontrole

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/16/EK par ostas valsts kontroli[85],

Piemēro visus minētās direktīvas noteikumus, izņemot noteikumus:

–        minētās direktīvas preambulas 15. punktā,

–        minētās direktīvas 12. pielikuma 1. punkta 4. apakšpunktā (attiecībā uz karoga valstu balto, pelēko un melno sarakstu sagatavošanu),

–        minētās direktīvas 16. pantā saistībā ar iebraukšanas aizlieguma pasākumiem konkrētiem kuģiem, 

–        kuros ir konkrēta atsauce uz Parīzes SM, proti, preambulas 9., 13., 14., 30. un 40. punktu, 1. panta b) un c apakšpunktu, 2. panta 2., 4. un 22. punktu, 3. panta 2. punktu, 5. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 3. punktu, 7. panta 3. punktu, 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 3. panta a) apakšpunktu, 10. panta 3. punktu, 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 19. panta 4. punktu, 24. panta 1. punktu, 26. pantu, 32. panta a) punktu, 33. pantu, I pielikuma I panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) ievilkumu, 1. punkta d) apakšpunkta i) un ii) ievilkumu, 1 punkta e) apakšpunkta i) un ii) ievilkumu, I pielikuma II panta 1., 2.A un 2.B punktu, III pielikuma f) punktu, VI pielikumu, VIII pielikuma 2. un 11. punktu, X pielikuma 3.2.(13) apakšpunktu, XII pielikuma 1. punktu.

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus, izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu satiksmes uzraudzība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Nelaimes gadījumu apsekošana

Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Pasažieru pārvadātāju atbildība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 392/2009 par pasažieru pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos uz jūras

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. februāra Regula (EK) Nr. 336/2006 par Starptautiskā drošības vadības kodeksa īstenošanu Kopienā

 Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniski un darbības noteikumi

Pasažieru kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīva 2009/45/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem

 Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes 1999. gada 29. aprīļa Direktīva 1999/35/EK par obligāto apsekojumu sistēmu ro-ro prāmju un ātrgaitas pasažieru kuģu regulārās satiksmes drošībai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Direktīva 2003/25/EK par īpašām stabilitātes prasībām ro–ro pasažieru kuģiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Naftas tankkuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 417/2002, ar ko paredz paātrināti pakāpeniski ieviest prasību par dubultkorpusu vai līdzvērtīgu konstrukciju attiecībā uz vienkārša korpusa naftas tankkuģiem un atceļ Padomes Regulu (EK ) Nr. 2978/94

Termiņš vienkārša korpusa naftas tankkuģu izņemšanai no aprites atbilst MARPOL Konvencijā noteiktajam grafikam.

Beramkravu kuģi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. decembra Direktīva 2001/96/EK, ar ko nosaka saskaņotas prasības un procedūras beramkravu kuģu drošai iekraušanai un izkraušanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Kuģu apkalpe

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/106/EK par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Vide

Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīva 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 14. aprīļa Regula (EK) Nr. 782/2003 par aizliegumu attiecībā uz alvorganiskajiem savienojumiem uz kuģiem

Termiņš: minētās regulas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Tehniskie nosacījumi

Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Sociālie nosacījumi

Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/29/EEK par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām medicīniskās palīdzības uzlabošanai uz kuģiem

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes 1999. gada 21. jūnija Direktīva 1999/63/EK attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) - Pielikums: Eiropas Savienības nolīgums par jūrnieku darba laika organizēšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/95/EK par noteikumu ieviešanu attiecībā uz to jūrnieku darba stundām, kas strādā uz kuģiem, kuri ierodas Kopienas ostās

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Jūras kuģniecības drošība

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 26. oktobra Direktīva 2005/65/EK par ostu drošības pastiprināšanu

Termiņš: minētās direktīvas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. maija Regula (EK) Nr. 725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu

Termiņš: minētās regulas noteikumus (izņemot noteikumus par Komisijas pārbaudēm) īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

________________

[1]        Sabiedriskie pakalpojumi sastopami tādās nozarēs kā saistītie zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi, pētniecības un izstrādes pakalpojumi sociālajās un humanitārajās zinātnēs, tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi, pakalpojumi vides jomā, veselības pakalpojumi, pārvadājumu pakalpojumi un visa veida pārvadājumu papildpakalpojumi. Šādu pakalpojumu sniegšanai ekskluzīvas tiesības parasti piešķir privātiem operatoriem, piemēram, operatoriem, kuriem ir publisku iestāžu koncesijas, ievērojot īpašas pakalpojumu sniegšanas saistības. Tā kā sabiedriskie pakalpojumi bieži pastāv arī līmenī, kas zemāks par centrālo līmeni, nav lietderīgi detalizētu un izsmeļošu sarakstu veidot katrai nozarei atsevišķi. Šī atruna neattiecas uz telesakaru pakalpojumiem un datoriem un ar tiem saistītajiem pakalpojumiem.

[2]        Saskaņā ar LESD 54. pantu šādus meitasuzņēmumus uzskata par Eiropas Savienības juridiskām personām. Ja tiem ir pastāvīga un faktiska saikne ar Eiropas Savienības ekonomiku, tad tiem ir tiesības izmantot Savienības iekšējā tirgus priekšrocības, tostarp arī brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

[3]        Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

[4]        Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

[5]        Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

[6]        Horizontālais ierobežojums attiecas uz sabiedriskajiem pakalpojumiem.

[7]        Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta pašu kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

[8]        Piemēro horizontālos ierobežojumus attiecībā uz režīma atšķirībām filiālēm un meitasuzņēmumiem. Ārvalstu filiāles atļauju darboties dalībvalsts teritorijā var saņemt tikai tad, ja izpilda minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, un tām var uzlikt par pienākumu izpildīt vairākas konsultatīvās uzraudzības prasības.

[9]        Tai skaitā pārvadājumu iekšzemes ūdensceļos papildpakalpojumi

[10]       Līdzvērtīgs režīms ietver nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.

[11]       Juridisku personu kontrolē cita(-s) fiziska(-s) vai juridiska(-s) persona(-s), ja pēdējai(-ām) no minētajām ir pilnvaras iecelt vairākumu direktoru vai citādi likumīgi virzīt tās darbības. Par kontrolpaketi tiek uzskatīta kapitāla daļu turēšana apmērā, kas pārsniedz 50 % no juridiskas personas pašu kapitāla daļām.

[12]       Pamatojoties uz informāciju, ko Eiropas Savienības jaunākajā enerģijas statistikas izdevumā publicējis par enerģijas jautājumiem atbildīgais ģenerāldirektorāts, jēlnaftas importa apjomu izsaka svara vienībās, bet gāzes importa apjomu – siltumspējas vienībās.

[13]       Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrā un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Eiropas Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar Eiropas Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuri nav pilnībā uzņemti advokatūrā, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

[14]       Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 1. sadaļas A nodaļas a) grupā. Juridiskie pakalpojumi.

[15]       Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

[16]       Daļa no CPC 85201, kas ir atrodama 1. sadaļas A. nodaļas h) grupā. Ārstu un zobārstu pakalpojumi.

[17]       Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

[18]       Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 1. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

[19]       Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 1. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

[20]       Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

[21]       Termins “apstrāde” attiecas uz muitošanu, šķirošanu, pārvadāšanu un piegādi.

[22]       Piemēram, vēstules, pastkartes.

[23]       Tostarp grāmatas, katalogi.

[24]       Žurnāli, laikraksti, periodiskie izdevumi.

[25]       Attiecībā uz i)–iv) apakšnozari var tikt pieprasīta atsevišķa licence, ar ko uzliek konkrētus universālā pakalpojuma pienākumus un/vai paredz finanšu ieguldījumu kompensāciju fondā.

[26]       Eksprespiegādes pakalpojumi papildus ātrākai piegādei un lielākai drošībai var ietvert tādus vērtību pievienojošus elementus kā pieņemšana/paņemšana mītnes vietā, personīga piegāde adresātam, sūtījuma gaitas uzraudzība un kontrole, iespēja mainīt piegādes vietu un adresātu, sūtījumam esot ceļā, saņemšanas apstiprinājums.

[27]       Līdzekļu nodrošinājums, tostarp trešo personu nodrošinātas ad hoc telpas un piegāde, kas sniedz iespēju veikt pašpiegādi ar sūtījumu savstarpēju apmaiņu starp šā pakalpojuma veida izmantotājiem. Termins “pasta sūtījums” attiecas uz sūtījumiem, ko apstrādā jebkurš publisks vai privāts saimnieciskās darbības veicējs.

[28]       “Korespondences sūtījumi” ir rakstveida paziņojumi uz jebkāda veida fiziska nesēja, ko transportē un nogādā uz adresi, kuru sūtītājs norādījis uz sūtījuma vai tā iesaiņojuma. Grāmatas, katalogus, laikrakstus un periodiku neuzskata par korespondences sūtījumiem.

[29]       Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot jebkuru sauszemes transporta veidu.

[30]       Pasta pārvadāšana par saviem līdzekļiem, izmantojot gaisa pārvadājumus.

[31]       Šajos pakalpojumos nav iekļauta tiešsaistē pieejamā informācija un/vai datu apstrāde (tostarp darījumu apstrāde) (daļa no CPC 843), kas ir atrodama 1. sadaļas B. nodaļā Datorpakalpojumi.

[32]       Apraide ir nepārtraukta raidīšanas ķēde, kas nepieciešama, lai TV un radio programmu signālu pārraidītu plašai sabiedrībai, bet tā neattiecas uz savienojumiem starp operatoriem.

[33]       Šie pakalpojumi ietver telesakaru pakalpojumu, ko veido radio un televīzijas pārraide un uztveršana ar satelītantenu palīdzību (nepārtraukta raidīšanas ķēde, izmantojot satelītantenu, kas nepieciešama TV un radioprogrammu signālu pārraidei plašai sabiedrībai). Tas ietver arī satelītpakalpojumu izmantošanas tirdzniecību, bet neietver televīzijas programmu paku pārdošanu mājsaimniecībām.

[34]       Šie pakalpojumi, kas ietver CPC 62271, ir atrodami 18. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” D. nodaļā.

[35]       Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.

[36]       Farmaceitisko, medicīnisko un ortopēdisko preču mazumtirdzniecības pakalpojumi ir atrodami 1. sadaļas A. nodaļas “PROFESIONĀLIE PAKALPOJUMI” k) grupā.

[37]       Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

[38]       Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

[39]       Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

[40]       Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 12. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” D. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.

[41]       Neierobežojot to pasākumu klāstu, kurus var uzskatīt par “kabotāžu” saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šis saraksts neietver valsts kabotāžas pārvadājumus, attiecībā uz kuriem pieņem, ka tie ietver pasažieru vai preču pārvadājumus starp kādu Eiropas Savienības dalībvalsts ostu vai punktu un citu ostu vai punktu tai pašā dalībvalstī, tostarp tās kontinentālā šelfa ietvaros, kā paredzēts ANO Jūras tiesību konvencijā, un pārvadājumus, kas sākas un beidzas tai pašā ostā vai punktā, kurš atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī.

[42]       Ietver palīglīniju pārvadājumu pakalpojumus (feedering) un iekārtu pārvietošanu, ko bez atlīdzības veic starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji starp vienā un tai pašā valstī esošām ostām.

[43]       Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 2. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā Pasta un kurjera pakalpojumi.

[44]       Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

[45]       Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 1. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

[46]       “Līdzvērtīgs režīms” ir tāds apkalpošanas režīms, kas nodrošina nediskriminējošu attieksmi pret Savienības aviosabiedrībām un Savienības DRS pakalpojumu sniedzējiem.

[47]       Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 13. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

[48]       Aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija.

[49]       Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 1. sadaļas A nodaļas h) grupā „Medicīnas pakalpojumi”, 1. sadaļas A nodaļas j) 2 grupā „Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi un Veselības pakalpojumi” (8.A un 8.C).

[50]       Attiecībā uz pakalpojumu nozarēm šie ierobežojumi nepārsniedz spēkā esošajās GATS saistībās noteiktos ierobežojumus.

[51]       Lai tādas valsts, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts, valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta visā Eiropas Savienības teritorijā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 96. pantā noteiktajai kārtībai.

[52]       Ietver juridisko konsultāciju, juridiskās pārstāvības pakalpojumus, juridiskās arbitrāžas, samierināšanas/mediācijas pakalpojumus un juridiskās dokumentācijas un sertifikācijas pakalpojumus. Juridisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta tikai starptautisko publisko tiesību, Eiropas Savienības tiesību un jebkuras jurisdikcijas tiesību jomā, kurā pakalpojumu sniedzējs vai tā personāls ir pietiekami kvalificēts, lai praktizētu kā jurists, un līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu uz to attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs licencēšanas prasības un procedūras var izpausties arī kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī. Juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības tiesību jomā parasti sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide kādas Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli, bet juridiskos pakalpojumus Eiropas Savienības dalībvalsts tiesību jomā sniedz vai ar savu starpniecību nodrošina pilnībā kvalificēts jurists, kuram ir pielaide attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts advokatūrai un kurš darbojas individuāli. Tāpēc, lai nodrošinātu pārstāvību Savienības tiesās un citās kompetentajās iestādēs, var būt nepieciešama pilnīga pielaide advokatūrai attiecīgajā Eiropas Savienības dalībvalstī, jo pārstāvība saistīta ar Eiropas Savienības un valsts procesuālo tiesību praktizēšanu. Tomēr dažās dalībvalstīs ārvalstu juristiem, kuriem nav pilnīgas pielaides advokatūrai, tiesvedībā civillietās ir atļauts pārstāvēt pusi, kura ir tās valsts valstspiederīgais, kurā jurists ir tiesīgs praktizēt.

[53]       Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas ietverti 6. sadaļas A nodaļas a) grupā “Juridiskie pakalpojumi”.

[54]       Uz zāļu piegādi plašai sabiedrībai, kā arī uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas un kvalifikācijas prasības un procedūras. Parasti šāda darbība ir atļauta vienīgi farmaceitiem. Dažās dalībvalstīs ir noteikts, ka vienīgi recepšu zāles drīkst piegādāt farmaceiti.

[55]       Šis pakalpojums attiecas uz nekustamā īpašuma aģenta profesiju un neietekmē tiesības un/vai ierobežojumus, kuri noteikti fiziskām un juridiskām personām, kas iegādājas nekustamo īpašumu.

[56]       Pārvadājumu aprīkojuma apkope un remonts (CPC 6112, CPC 6122, CPC 8867 un CPC 8868) ir atrodami 6. sadaļas F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā. Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami 6. sadaļas B nodaļā. Datori un ar tiem saistītie pakalpojumi

[57]       Neietver poligrāfijas pakalpojumus, kas ir pieskaitāmi pie CPC 88442 un atrodami 6. sadaļas F. nodaļas p) grupā.

[58]       Neietver apkopes un remonta pakalpojumus, kas ir atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” B. nodaļā un F. nodaļas l) grupā.

[59]       Ēdināšanas pakalpojumi gaisa kuģos ir atrodami 17. sadaļas “PĀRVADĀJUMU PALĪGPAKALPOJUMI” E. nodaļas a) grupā “Kravu apkalpošanas uz zemes pakalpojumi”.

[60]       Daļa no CPC 71235, kas ir atrodami 7. sadaļas “SAKARU PAKALPOJUMI” A. nodaļā. Pasta un kurjera pakalpojumi

[61]       Degvielas vai kurināmā transportēšana pa cauruļvadiem ir atrodama 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” B. nodaļā.

[62]       Neietver pārvadājumu aprīkojuma apkopes un remonta pakalpojumus, kas atrodami 6. sadaļas “DARĪJUMDARBĪBAS PAKALPOJUMI” F. nodaļas l) grupas 1.–4. punktā.

[63]       Degvielas vai kurināmā transportēšanas pa cauruļvadiem papildpakalpojumi ir atrodami 19. sadaļas “ENERGOPAKALPOJUMI” C. nodaļā.

[64]       aptver šādus par atlīdzību vai uz līguma pamata sniegtus pakalpojumus: ar ieguves rūpniecību saistītie padomdevēju un konsultāciju pakalpojumi, objekta sagatavošanas, platformas uzstādīšanas, urbšanas, urbšanas kaltu pakalpojumi, cauruļu un nosedzošo cauruļu pakalpojumi, dubļu apstrāde un nodrošināšana, cietās fāzes satura kontrole, ķeršanas un lejupejošo urbumu īpašās darbības, urbuma vietas ģeoloģiskā izpēte un urbuma kontrole, urbuma serdes izvilkšana, urbuma pārbaude, sakaru līniju pakalpojumi, urbuma noslēgšanas šķīdumu piegāde un izmantošana, urbuma noslēgšanas ierīču piegāde un uzstādīšana, cementēšana (sūknēšana zem spiediena), ieguves intensificēšanas pakalpojumi, (slāņa pārraušana, apstrāde ar skābi un sūknēšana zem spiediena), urbumu kapitālais remonts un labošanas pakalpojumi, urbumu hermetizācija un likvidācija. Neietver dabas resursu tiešu pieejamību vai to izmantošanu. Neietver objekta sagatavošanu tādu dabas resursu ieguvei, kas nav nafta un gāze (CPC 5115) un kas ir atrodami 8. sadaļā. BŪVNIECĪBA UN SAISTĪTIE INŽENIERTEHNISKIE PAKALPOJUMI

[65]       Ārstnieciskās masāžas un termālo ūdeņu ārstniecības pakalpojumi atrodami 6. sadaļas A nodaļas h) grupā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”, 6. sadaļas A nodaļas j) 2. grupā “Medmāsu, fizioterapeitu un medicīnas palīgpersonāla pakalpojumi” un sadaļā “Veselības pakalpojumi” (13.A un 13.C).

[66]       Lai trešo valstu valstspiederīgo kvalifikācija tiktu atzīta Eiropas Savienībā, ir nepieciešams noslēgt savstarpējas atzīšanas nolīgumu atbilstīgi šā nolīguma 96. pantā noteiktajai kārtībai.

[67]       Uz juridiskajiem pakalpojumiem līdzīgi kā uz citu pakalpojumu sniegšanu attiecas Eiropas Savienības dalībvalstīs piemērojamās licencēšanas prasības un procedūras. Attiecībā uz juristiem, kuri sniedz juridiskos pakalpojumus starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomā, šīs prasības un procedūras inter alia var izpausties kā vietējā ētikas kodeksa ievērošana, izcelsmes valsts amata nosaukuma izmantošana (ja vien tas nav atzīts par līdzvērtīgu uzņēmējas valsts attiecīgajam amata nosaukumam), apdrošināšanas prasības, vienkārša reģistrācija uzņēmējas valsts advokatūrā vai vienkāršota pielaide uzņēmējas valsts advokatūrai, nokārtojot kvalifikācijas atbilstības pārbaudi un reģistrējot privāto vai juridisko adresi uzņēmējā valstī.

[68]       Neietver juridisko konsultāciju un juridiskās pārstāvības pakalpojumus nodokļu jautājumos, kas attiecībā uz starptautisko publisko tiesību un ārvalstu tiesību jomu atrodami sadaļā “Juridisko konsultāciju pakalpojumi”.

[69]       Daļa no CPC 85201, kas atrodama sadaļā “Medicīnas un zobārstniecības pakalpojumi”.

[70]       Visām dalībvalstīm, izņemot DK, pētniecības organizācijas apstiprināšana jāveic un uzņemšanas līgums jānoslēdz, ievērojot 2005. gada 12. oktobra Direktīvā 2005/71/EK par īpašu procedūru trešo valstu valsts piederīgo uzņemšanai zinātniskās pētniecības nolūkos izklāstītos nosacījumus.

[71]       Biroja mehānismu un iekārtu, tostarp datoru, apkopes un remonta pakalpojumi (CPC 845) atrodami sadaļā “Datorpakalpojumi”.

[72]       Atbilst ar sadzīves notekūdeņiem saistītiem pakalpojumiem.

[73]       Atbilst izplūdes gāzu attīrīšanas pakalpojumiem.

[74]       Atbilst daļai no dabas un ainavu aizsardzības pakalpojumiem.

[75]       Pakalpojumu sniedzēji, kuru pienākums ir pavadīt vismaz 10 cilvēku tūristu grupu, neveicot gida pienākumus īpašās vietās.

[76]       Ja kvalifikācija iegūta ārpus Eiropas Savienības vai tās dalībvalstīm, attiecīgā dalībvalsts var novērtēt, vai iegūtā pieredze ir līdzvērtīga tās teritorijā nepieciešamajai kvalifikācijai.

[77]       Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

[78]*     Pakalpojumu klasifikācija, pamatojoties uz 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

[79]       Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

[80]       Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

[81]*     Pakalpojumu klasifikācija, pamatojoties uz 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

[82]       Šis dokuments ir sagatavots, par pamatu ņemot 1991. gada 10. jūlija PTO Pakalpojumu klasifikāciju pa nozarēm (MTN.GNS/W/120).

[83]       Tomēr Gruzija var atlikt sarežģītu pieeju attiecībā uz konkrētajiem riskiem īstenošanu un noteikumu attiecībā uz tirdzniecības portfeli īstenošanu. Gruzija sekmēs tādas kapacitātes veidošanu savas valsts banku nozarē un regulatīvajās iestādēs, kuras mērķis ir turpmākajos gados radīt iespēju izmantot sarežģītas pieejas un tās pilnībā īstenot astoņu gadu laikā. Gruzija nodrošinās to, ka līdz noteikumu par tirdzniecības portfeli īstenošanai Gruzijas bankas un ieguldījumu sabiedrības ievēro Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. punktā noteiktās de minimis robežvērtības.

[84]       Tomēr Gruzija var atlikt sarežģītu pieeju attiecībā uz konkrētajiem riskiem īstenošanu un noteikumu attiecībā uz tirdzniecības portfeli īstenošanu. Gruzija sekmēs tādas kapacitātes veidošanu savas valsts banku nozarē un regulatīvajās iestādēs, kuras mērķis ir turpmākajos gados radīt iespēju izmantot sarežģītas pieejas un tās pilnībā īstenot astoņu gadu laikā. Gruzija nodrošinās to, ka līdz noteikumu par tirdzniecības portfeli īstenošanai Gruzijas bankas un ieguldījumu sabiedrības ievēros Direktīvas 2006/49/EK 18. panta 2. punktā noteiktās de minimis robežvērtības.

[85]       ar kuru atceļ Padomes 1995. gada 19. jūnija Direktīvu 95/21/EK, kas nosaka, kā kuģošanai Kopienas ostās un dalībvalstu jurisdikcijai pakļautos ūdeņos piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz kuģu drošību, piesārņojuma novēršanu un dzīves un darba apstākļiem uz kuģiem (ostas valsts kontrole). 

XVI PIELIKUMS

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

________________

XVI-A PIELIKUMS

ROBEŽVĒRTĪBAS

1.       Robežvērtības, kas minētas šā nolīguma 142. panta 3. punktā, abām pusēm ir šādas

a)       130 000 EUR piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, ko piešķir centrālās valdības iestādes, izņemot pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumus, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīvas 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 7. panta b) punkta trešajā ievilkumā;

b)      200 000 EUR tiem piegādes un pakalpojumu publiskā iepirkuma līgumiem, uz kuriem neattiecas a) apakšpunkts;

c)       5 000 000 EUR būvdarbu publiskā iepirkuma līgumiem un koncesijām;

d)      5 000 000 EUR būvdarbu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē;

e)       400 000 EUR piegādes un pakalpojumu līgumiem sabiedrisko pakalpojumu nozarē.

2.       Robežvērtības, kas norādītas 1. punktā, pielāgo, lai atspoguļotu robežvērtības, kuras piemērojamas šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī atbilstīgi Komisijas 2013. gada 13. decembra Regulai (ES) Nr. 1336/2013, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK attiecībā uz to piemērošanas robežvērtībām līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās.

________________

XVI-B pielikums

INSTITUCIONĀLO REFORMU, TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS UN TIRGUS PIEEJAMĪBAS INDIKATĪVS GRAFIKS

Posms || || Paredzamie termiņi || Gruzija nodrošina Eiropas Savienībai tirgus pieejamību || ES nodrošina Gruzijai tirgus pieejamību ||

1. || Šā nolīguma 143. panta 2. punkta un 144. panta īstenošana Vienošanās par šā nolīguma 145. pantā izklāstīto reformu stratēģiju || Pēc trim gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm || Piegādes centrālajām pārvaldes iestādēm ||

2. || Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK un Padomes Direktīvas 89/665/EEK pamatelementiem un to īstenošana || Pēc pieciem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem || Piegādes valsts, reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm un publisko tiesību subjektiem || Šā nolīguma XVI-C un XVI-D pielikums

3. || Tiesību aktu tuvināšana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK un Padomes Direktīvas 92/13/EEK pamatelementiem un to īstenošana || Pēc sešiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Piegādes visiem līgumslēdzējiem komunālo pakalpojumu jomā || Piegādes visiem līgumslēdzējiem || Šā nolīguma XVI-E un XVI-F pielikums

4. || Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/18/EK elementiem un to īstenošana || Pēc septiņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm || Šā nolīguma XVI-G, XVI-H un XVI-I pielikums

5. || Tiesību aktu tuvināšana citiem Direktīvas 2004/17/EK elementiem un to īstenošana || Pēc astoņiem gadiem no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā || Pakalpojumu un darbu līgumi un koncesijas visām līgumslēdzējām iestādēm komunālo pakalpojumu jomā || Šā nolīguma XVI-J un XVI-K pielikums

________________

XVI-C PIELIKUMS

PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK[1] (2. POSMS)

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants       Definīcijas (1., 2., 8., 9. punkts, 11. punkta a), b) un d) apakšpunkts, 12., 13., 14. un 15. punkts)

2. pants       Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas principi

3. pants       Īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana – nediskriminēšanas noteikums

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

4. pants       Komersanti

6. pants       Konfidencialitāte

II NODAĻA

Darbības joma

1. iedaļa — Robežvērtības

8. pants       Līgumi, ko līgumslēdzējas iestādes subsidē vairāk nekā 50 % apmērā

9. pants       Valsts līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko iepirkuma sistēmu paredzamās vērtības aprēķina metodes

2. iedaļa – Īpašas situācijas

10. pants     Iepirkums aizsardzības vajadzībām

3. iedaļa – Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

12. pants     Līgumi ūdenssaimniecības, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu jomā (tikai tad, kad ir pabeigta tiesību aktu tuvināšana Direktīvas 2004/17/EK pamatnoteikumiem)

13. pants     Īpaši izņēmumi telekomunikāciju jomā

14. pants     Slepenie līgumi un līgumi, uz ko jāattiecina īpaši drošības pasākumi

15. pants     Līgumi, par kuriem slēgšanas tiesības piešķir atbilstīgi starptautiskiem noteikumiem

16. pants     Īpaši izņēmumi

18. pants     Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. iedaļa – Īpašā kārtība

19. pants     Priviliģēto tiesību līgumi

III NODAĻA

Pakalpojumu valsts līgumiem piemērojamā kārtība

20. pants     Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II A pielikumā

21. pants     Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti II B pielikumā

22. pants     Jaukti līgumi, kas ietver II A pielikumā uzskaitītus pakalpojumus un II B pielikumā uzskaitītus pakalpojumus

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz reglamentējošām specifikācijām un līguma dokumentiem

23. pants     Tehniskās specifikācijas

24. pants     Varianti

25. pants     Apakšuzņēmuma līgumi

26. pants     Līgumsaistību izpildes nosacījumi

27. pants     Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumiem un darba apstākļiem

V NODAĻA

Procedūras

28. pants     Atklātas, slēgtas un sarunu procedūras un cenu aptaujas izmantošana

30. pants     Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, iepriekš publicējot līguma paziņojumu

31. pants     Gadījumi, kuros ir pamats izmantot sarunu procedūru, nepublicējot līguma paziņojumu

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana

35. pants     Paziņojumi: 1. punkts mutatis mutandis; 2. punkts; 4. punkta pirmā, trešā un ceturtā daļa

36. pants     Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids: 1. punkts; 7. punkts

2. iedaļa — Termiņi

38. pants     Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

39. pants     Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

3. iedaļa — Informācijas saturs un nosūtīšanas līdzekļi

40. pants     Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu, piedalīties aptaujā vai sarunās

41. pants     Kandidātu un pretendentu informēšana

4. iedaļa — Saziņa

42. pants     Noteikumi, kas attiecas uz saziņu

VII NODAĻA

Procedūras norise

1. iedaļa — Vispārīgi noteikumi

44. pants     Dalībnieku atbilstības pārbaude un atlase un līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

2. iedaļa — Kvalitatīvās atlases kritēriji

45. pants     Kandidāta vai pretendenta personiskie dati

46. pants     Atbilstība profesionālās darbības veikšanai

47. pants     Ekonomiskais un finanšu stāvoklis

48. pants     Tehniskās un/vai profesionālās iespējas

49. pants     Kvalitātes nodrošināšanas standarti

50. pants     Vides pārvaldības standarti

51. pants     Papildu dokumentācija un informācija

3. iedaļa — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

53. pants     Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

55. pants     Nepamatoti lēti piedāvājumi

Direktīvas 2004/18/EK PIELIKUMI

I pielikums To darbību saraksts, kas minētas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

II pielikums         Pakalpojumi, kas minēti 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā

II A pielikums

II B pielikums

V pielikums         Tās produkcijas saraksts, kas minēta 7. pantā un kas attiecas uz līgumiem, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķīrušas aizsardzības jomā

VI pielikums        Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

VII pielikums      Paziņojumos iekļaujamā informācija

VII A pielikums  Informācija, kas jāiekļauj valsts līgumu paziņojumos

X pielikums         Prasības attiecībā uz ierīcēm, ko izmanto, lai elektroniskā veidā saņemtu piedāvājumus, dalības pieteikumus un plānus un projektus projektu skiču konkursos

________________

XVI-D pielikums

PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK[2], KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[3] (2. POSMS)

1. pants       Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība

2. pants       Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām

2.a pants     Nogaidīšanas termiņš

2.b pants     Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas b) punkts

2.c pants     Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi

2.d pants    Spēkā neesamība 1. punkta b) apakšpunkts 2. un 3. punkts

2.e pants     Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas

2.f pants     Termiņi

________________

XVI-E pielikums

PAMATELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK[4] (3. POSMS)

I SADAĻA

Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I NODAĻA

Pamattermini

1. pants         Definīcijas (2., 7., 9., 11., 12. un 13. punkts)

II NODAĻA

Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

1. iedaļa - Subjekti

2. pants         Līgumslēdzēji

2. iedaļa - Darbības

3. pants         Gāze, siltums un elektroenerģija

4. pants         Ūdens

5. pants         Transporta pakalpojumi

6. pants         Pasta pakalpojumi

7. pants         Naftas, gāzes, akmeņogļu vai cita veida cietā kurināmā izpēte vai ieguve, kā arī ostas un lidostas

9. pants         Līgumi, kas attiecas uz vairākām darbībām

III NODAĻA

Vispārēji principi

10. pants       Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

II SADAĻA

Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

11. pants       Uzņēmēji

13. pants       Konfidencialitāte

II NODAĻA

Robežvērtības un noraidīšanas noteikumi

1. iedaļa – Robežvērtības

16. pants       Līgumu robežvērtības

17. pants       Līgumu, pamatnolīgumu un dinamisko sistēmu paredzamās vērtības aprēķināšanas metodes

2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

19. pants       Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas tālākai pārdošanai vai iznomāšanai trešām personām

20. pants       Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 1. punkts

21. pants       Slepeni līgumi vai līgumi, attiecībā uz kuriem vajadzīgi īpaši drošības pasākumi

22. pants       Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem

23. pants       Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas saistītam uzņēmumam, kopuzņēmumam vai līgumslēdzējam, kurš ir kopuzņēmuma daļa

3. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem, bet tikai attiecībā uz pakalpojumu līgumiem

24. pants       Līgumi, kas attiecas uz konkrētiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas šīs direktīvas darbības joma

25. pants       Pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, kas piešķirtas, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām

4. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami tikai dažiem līgumslēdzējiem

26. pants       Līguma slēgšanas tiesības, ko piešķīruši atsevišķi līgumslēdzēji ūdens iepirkšanai un enerģijas vai degvielas piegādei, lai ražotu enerģiju

III NODAĻA

Pakalpojumu līgumiem piemērojamie noteikumi

31. pants       Direktīvas XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumu līgumi

32. pants       Pakalpojumu līgumi, kas uzskaitīti XVII B pielikumā

33. pants       Jauktie pakalpojumu līgumi, kuros iekļauti XVII A pielikumā uzskaitītie pakalpojumi un XVII B pielikumā uzskaitītie pakalpojumi

IV NODAĻA

Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

34. pants       Tehniskās specifikācijas

35. pants       Tehnisko specifikāciju paziņošana

36. pants       Varianti

37. pants       Apakšuzņēmuma līgumu slēgšana

39. pants       Saistības attiecībā uz nodokļiem, vides aizsardzību, darba aizsardzības noteikumi un darba apstākļi

V NODAĻA

Procedūras

40. pants       (izņemot 3. punkta i) un l) apakšpunktu) Atklātu, slēgtu procedūru un sarunu procedūru izmantošana

VI NODAĻA

Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana

41. pants       Periodiski informatīvi paziņojumi un paziņojumi par kvalifikācijas sistēmas esamību

42. pants       Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 1 un 3. punkts

43. pants       Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (izņemot 1. punkta otro un trešo daļu)

44. pants       Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (izņemot 2. punkta pirmo daļu un 4., 5., 7. punktu)

2. iedaļa - Termiņi

45. pants       Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņi

46. pants       Atklātās procedūras – specifikācijas, papildu dokumenti un informācija

47. pants       Uzaicinājumi iesniegt piedāvājumu vai uz sarunām

3. iedaļa - Saziņa un informācija

48. pants       Saziņai piemērojamie noteikumi

49. pants       Informācija kvalifikācijas pieprasītājiem, kandidātiem un pretendentiem

VII NODAĻA

Procedūras norise

51. pants       Vispārīgi noteikumi

1. iedaļa - Kvalifikācija un kvalitatīvā atlase

52. pants       Administratīvo, tehnisko vai finansiālo nosacījumu un apliecību, pārbaužu un pierādījumu savstarpēja atzīšana

54. pants       Kvalitatīvās atlases kritēriji

2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

55. pants       Līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritēriji

57. pants       Nesamērīgi lēti piedāvājumi

DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI

XIII pielikums     Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:

A. Atklātās procedūras

B. Slēgtās procedūras

C. Sarunu procedūras

XIV pielikums     Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par kvalifikācijas sistēmas esamību

XV A pielikums Informācija, kas jāiekļauj periodiskajā informatīvajā paziņojumā

XV B pielikums Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par periodiska ziņojuma publicēšanu pircēju raksturojumā, kurus neizmanto kā uzaicinājumu uz konkursu

XVI pielikums     Informācija, kas jāiekļauj paziņojumā par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu

XVII A pielikums         Pakalpojumi 31. panta nozīmē

XVII B pielikums         Pakalpojumi 32. panta nozīmē

XX pielikums      Būtiski norādījumi par publicēšanu

XXI pielikums     Dažu tehnisko specifikāciju definīcijas

XXIII pielikums Starptautisko darba tiesību normas 59. panta 4. punkta nozīmē

XXIV pielikums Prasības, kas attiecas uz piedāvājumu, dalības pieteikumu, kvalifikācijas pieteikumu, kā arī konkursu plānu un projektu elektroniskas saņemšanas ierīcēm

________________

XVI-F PIELIKUMS

PAMATELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK[5], KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[6] (3. POSMS)

1. pants       Darbības joma un pārskatīšanas procedūru pieejamība

2. pants       Prasības attiecībā uz pārskatīšanas procedūrām

2.a pants     Nogaidīšanas termiņš

2.b pants     Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas b) punkts

2.c pants     Pārskatīšanas pieprasīšanas termiņi

2.d pants    Spēkā neesamība 1. punkta b) apakšpunkts 2. un 3. punkts

2.e pants     Šīs direktīvas pārkāpumi un alternatīvas sankcijas

2.f pants     Termiņi

________________

XVI-G PIELIKUMS

CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK[7] (4. POSMS)

Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā.

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants       Definīcijas (5., 6., 7., 10. punkts un 11. punkta c) apakšpunkts)

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

II NODAĻA

Darbības joma

2. iedaļa – Īpašas situācijas

11. pants     Valsts līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķir valdības sagādes iestādes

4. iedaļa – Īpašā kārtība

19. pants     Priviliģēto tiesību līgumi

V NODAĻA

Procedūras

29. pants     Cenu aptauja

32. pants     Pamatnolīgumi

33. pants     Dinamiskās iepirkumu sistēmas

34. pants     Būvdarbu valsts līgumi – īpaši noteikumi par subsidēto mājokļu shēmām

VI NODAĻA

Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana

35. pants     Paziņojumi: 3. punkts un 4. punkta otrā un trešā daļa

VII NODAĻA

Procedūras norise

2. iedaļa — Kvalitatīvās atlases kritēriji

52. pants     Oficiālie apstiprināto komersantu saraksti un sertifikācija, ko veic publisko tiesību vai privāttiesību subjekti

3. iedaļa — Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

54. pants     Elektronisku izsoļu izmantošana

________________

XVI-H PIELIKUMS

CITI OBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/18/EK[8] (4. POSMS)

I SADAĻA

Definīcijas un vispārīgi principi

1. pants       Definīcijas (3. un 4. punkts un 11. punkta e) apakšpunkts)

II SADAĻA

Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

II NODAĻA Darbības joma

3. iedaļa – Līgumi, uz ko šī direktīva neattiecas

17. pants     Pakalpojumu koncesijas

III SADAĻA Noteikumi, ko piemēro būvdarbu koncesijām

I NODAĻA Būvdarbu koncesiju reglamentācija

56. pants     Darbības joma

57. pants     Izņēmumi no darbības jomas (izņemot pēdējo daļu)

58. pants     Būvdarbu koncesiju izziņošana

59. pants     Termiņš

60. pants     Apakšuzņēmuma līgumi

61. pants     Papildu būvdarbu piešķiršana koncesionāram

II NODAĻA Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas ir līgumslēdzējas iestādes

62. pants     Piemērojamie noteikumi

III NODAĻA Noteikumi par līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir koncesionāri, kas nav līgumslēdzējas iestādes

63. pants     Izsludināšanas noteikumi – robežvērtība un izņēmumi

64. pants     Paziņojuma publicēšana

65. pants     Dalības pieteikumu saņemšanas un piedāvājumu saņemšanas termiņš

IV SADAĻA Noteikumi, ko piemēro projektu skiču konkursiem

66. pants     Vispārīgi noteikumi

67. pants     Darbības joma

68. pants     Izņēmumi no darbības jomas

69. pants     Paziņojumi

70. pants     Konkursa paziņojumu publicēšanas forma un veids

71. pants     Saziņas līdzekļi

72. pants     Pretendentu atlase

73. pants     Žūrijas sastāvs

74. pants     Žūrijas lēmumi

DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI

VII B pielikums   Informācija, kas jāiekļauj būvdarbu koncesijas paziņojumos

VII C pielikums  Informācija, kas jāiekļauj tādu koncesionāru veiktos būvdarbu līgumu paziņojumos, kuri nav līgumslēdzējas iestādes

VII D pielikums  Informācija, kas jāiekļauj projektu skiču konkursa paziņojumos

________________

XVI-I PIELIKUMS

CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK[9], KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[10] (4. POSMS)

2.b pants     Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas c) punkts

2.d pants    Spēkā neesamība 2.d panta pirmās daļas c) punkts 5. punkts

________________

XVI-J PIELIKUMS

CITI NEOBLIGĀTI ELEMENTI EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVĀ 2004/17/EK[11] (5. POSMS)

Šajā pielikumā izklāstītie Direktīvas 2004/18/EK elementi nav obligāti, taču ir ieteikti tiesību aktu tuvināšanai. Gruzija var tuvināt tiesību aktus šiem elementiem XVI-B pielikumā noteiktajā termiņā.

I SADAĻA Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

I NODAĻA Pamattermini

1. pants       Definīcijas (4., 5., 6. un 8. punkts)

II SADAĻA Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA Vispārīgi noteikumi

14. pants     Pamatnolīgumi

15. pants     Dinamiskās iepirkumu sistēmas

2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

5. apakšiedaļa - Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

28. pants     Priviliģēto tiesību līgumi

29. pants     Līgumi un pamatnolīgumi, kuru slēgšanas tiesības piešķīrušas centrālās iepirkumu iestādes

V NODAĻA Procedūras

40. panta 3. punkta i) un l) apakšpunkts

VI NODAĻA Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana

42. pants     Paziņojumi, ko izmanto kā uzaicinājumu uz konkursu: 2. punkts

43. pants     Paziņojumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu (tikai 1. punkta otrā un trešā daļa)

VII NODAĻA Procedūras norise

2. iedaļa - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

56. pants     Elektronisko izsoļu izmantošana

DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMS

XIII pielikums     Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par līgumiem:

D. Vienkāršots paziņojums par līgumu izmantošanai dinamiskā iepirkumu sistēmā

________________

XVI-K PIELIKUMS

CITI ELEMENTI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK[12], KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[13] (5. POSMS)

2.b pants     Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas c) punkts

2.d pants    Spēkā neesamība 2.d panta pirmās daļas c) punkts 5. punkts

________________

XVI-L PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2004/18/EK[14] NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

II SADAĻA Noteikumi, ko piemēro valsts līgumiem

I NODAĻA Vispārīgi noteikumi

5. pants       Nosacījumi attiecībā uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas satvarā slēgtajiem nolīgumiem

VI NODAĻA Izsludināšanas un pārredzamības noteikumi

1. iedaļa — Paziņojumu publicēšana

36. pants     Paziņojumu publicēšanas forma un veids: 2., 3., 4., 5., 6. un 8. punkts

37. pants     Neobligātā publicēšana

5. iedaļa – Ziņojumi

43. pants     Ziņojumu saturs

V SADAĻA Statistiskās saistības, realizācijas pilnvaras un nobeiguma noteikumi

75. pants     Statistiskās saistības

76. pants     Statistiskā pārskata saturs

77. pants     Padomdevēja komiteja

78. pants     Robežvērtību pārskatīšana

79. pants     Grozījumi

80. pants     Īstenošana

81. pants     Uzraudzības mehānismi

82. pants     Atcelšana

83. pants     Stāšanās spēkā

84. pants     Adresāti

DIREKTĪVAS 2004/18/EK PIELIKUMI

III pielikums     Publisko tiesību subjekti un šo subjektu kategorijas, kā minēts 1. panta 9. punkta otrajā daļā

IV pielikums     Centrālās pārvaldes iestādes

VIII pielikums Publicēšanas iezīmes

IX pielikums     Reģistri

IX A pielikums    Būvdarbu valsts līgumi

IX B pielikums Piegādes valsts līgumi

IX C pielikums Pakalpojumu valsts līgumi

XI pielikums     Transponēšanas un piemērošanas termiņi (80. pants)

XII pielikums    Atbilstības tabula

________________

XVI-M PIELIKUMS

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2004/17/EK[15] NOTEIKUMI, KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

I SADAĻA Vispārīgi noteikumi, kas piemērojami līgumiem un projektu konkursiem

II NODAĻA Attiecīgo darbību un subjektu definīcija

2. iedaļa - Darbības

8. pants       Līgumslēdzēju saraksts

II SADAĻA Līgumiem piemērojamie noteikumi

I NODAĻA Vispārīgi noteikumi

12. pants     Nosacījumi attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti Pasaules tirdzniecības organizācijā

2. iedaļa - Līgumi un koncesijas, kā arī līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

1. apakšiedaļa

18. pants     Būvdarbu un pakalpojumu koncesijas

2. apakšiedaļa - Izņēmumi, kas piemērojami visiem līgumslēdzējiem un visu veidu līgumiem

20. pants     Līguma slēgšanas tiesības, kas piešķirtas mērķiem, kuri nav attiecīgās darbības veikšana, vai kas piešķirtas šādas darbības veikšanai trešā valstī: 2. punkts

5. apakšiedaļa - Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms, noteikumi par centrālajām iepirkumu iestādēm un vispārējā kārtība attiecībā uz tiešu konkurenci

27. pants     Līgumi, uz kuriem attiecas īpašs režīms

30. pants     Procedūra, ko piemēro, lai noteiktu, vai uz konkrētu darbību attiecas tieša konkurence

IV NODAĻA Īpaši noteikumi, kas reglamentē specifikācijas un līguma dokumentus

38. pants     Līgumsaistību izpildes nosacījumi

VI NODAĻA Noteikumi par publicēšanu un pārredzamību

1. iedaļa - Paziņojumu publicēšana

44. pants     Paziņojumu publicēšanas formāts un veids (tikai 2. punkta pirmā daļa un 4., 5., 7. punkts)

3. iedaļa - Saziņa un informācija

50. pants     Saglabājamā informācija par līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu

VII NODAĻA Procedūras norise

3. iedaļa - Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem, un attiecības ar minētajām valstīm

58. pants     Piedāvājumi, kas attiecas uz trešo valstu izcelsmes produktiem

59. pants     Attiecības ar trešām valstīm saistībā ar pakalpojumu līgumiem

IV SADAĻA Statistikas datu sniegšanas saistības, izpildpilnvaras un nobeiguma noteikumi

67. pants     Statistikas datu sniegšanas saistības

68. pants     Padomdevēja komiteja

69. pants     Robežvērtību pārskatīšana

70. pants     Grozījumi

71. pants     Direktīvas īstenošana

72. pants     Uzraudzības mehānismi

73. pants     Atcelšana

74. pants     Stāšanās spēkā

75. pants     Adresāti

DIREKTĪVAS 2004/17/EK PIELIKUMI

I pielikums Līgumslēdzēji, kas darbojas gāzes vai siltuma pārvades vai sadales nozarē

II pielikums         Līgumslēdzēji, kas darbojas elektroenerģijas ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

III pielikums        Līgumslēdzēji, kas darbojas dzeramā ūdens ražošanas, pārvades vai sadales nozarē

IV pielikums        Līgumslēdzēji, kas darbojas dzelzceļu transporta pakalpojumu nozarē

V pielikums         Līgumslēdzēji, kas darbojas pilsētas dzelzceļu, tramvaju, trolejbusu vai autobusu transporta pakalpojumu nozarē

VI pielikums        Līgumslēdzēji, kas darbojas pasta pakalpojumu nozarē

VII pielikums      Līgumslēdzēji, kas darbojas naftas vai gāzes izpētes un ieguves nozarēs

VIII pielikums  Līgumslēdzēji, kas darbojas akmeņogļu un cita veida cietā kurināmā izpētes un ieguves nozarēs

IX pielikums     Līgumslēdzēji, kas darbojas jūras ostu vai iekšējo ostu, vai citu piestātņu pakalpojumu jomā

X pielikums       Līgumslēdzēji, kas darbojas lidostu pakalpojumu jomā

XI pielikums     Direktīvas 30. panta 3. punktā minēto tiesību aktu saraksts

XII pielikums    Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā norādīto profesionālo darbību saraksts

XXII pielikums Direktīvas 45. pantā noteikto termiņu kopsavilkuma tabula

XXV pielikums Transponēšanas un īstenošanas termiņi

XXVI pielikums Atbilstības tabula

________________

XVI-N PIELIKUMS

NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 89/665/EEK[16], KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[17], KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

2.b pants     Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas a) punkts

2.d pants    Spēkā neesamība 2.d panta pirmās daļas a) punkts 4. punkts

3. pants       Koriģēšanas mehānisms

3.a pants     Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs

3.b pants     Komitejas procedūra

4. pants       Īstenošana

4.a pants     Pārskatīšana

________________

XVI-O PIELIKUMS

NOTEIKUMI PADOMES DIREKTĪVĀ 92/13/EEK[18], KURĀ GROZĪJUMI IZDARĪTI AR EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVU 2007/66/EK[19], KAS IR ĀRPUS TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANAS JOMAS

Uz šajā pielikumā norādītajiem elementiem tiesību aktu tuvināšana neattiecas.

2.b pants     Atkāpes no nogaidīšanas termiņa 2.b panta pirmās daļas a) punkts

2.d pants    Spēkā neesamība 2.b panta pirmās daļas a) punkts 4. punkts

3.a pants     Brīvprātīgās ex ante pārskatāmības paziņojuma saturs

3.b pants     Komitejas procedūra

8. pants       Koriģēšanas mehānisms

12. pants     Īstenošana

12.a pants   Pārskatīšana

________________

XVI-P PIELIKUMS

GRUZIJA: INDIKATĪVS SARAKSTS AR SADARBĪBAS JAUTĀJUMIEM

Gruzijas ierēdņu no valsts pārvaldes iestādēm, kuras ir iesaistītas publiskajā iepirkumā, apmācība ES valstīs un Gruzijā

Piegādātāju, kuri ir ieinteresēti piedalīties publiskajā iepirkumā, apmācība

Informācijas un pieredzes apmaiņa saistībā ar paraugpraksi un reglamentējošajiem noteikumiem publiskā iepirkuma jomā

Publiskā iepirkuma tīmekļa vietnes funkcionalitātes palielināšana un publiskā iepirkuma uzraudzības sistēmas izveide

Konsultācijas un metodiskā palīdzība no Savienības saistībā ar mūsdienīgu elektronisko tehnoloģiju piemērošanu publiskā iepirkuma jomā

To struktūru nostiprināšana, kuras ir atbildīgas par saskaņotu politiku visās jomās saistībā ar publisko iepirkumu un par līgumslēdzēju iestāžu pieņemto lēmumu neatkarīgu un neitrālu izskatīšanu (pārskatīšanu) (Sal. ar šā nolīguma 143. panta 2. punktu)

________________

[1]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

[2]        Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.

[3]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

[4]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

[5]        Padomes 1992.t gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.

[6]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

[7]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

[8]        Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

[9]        Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.

[10]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

[11]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

[12]       Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.

[13]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

[14]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru.

[15]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs.

[16]       Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīva 89/665/EEK par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.

[17]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

[18]       Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīva 92/13/EEK, ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē.

[19]       Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīva 2007/66/EK, ar ko Padomes Direktīvas 89/665/EEK un 92/13/EEK groza attiecībā uz pārskatīšanas procedūru efektivitātes uzlabošanu valsts līgumu piešķiršanas jomā.

XVII PIELIKUMS

ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

________________

XVII-A PIELIKUMS

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀŽU REĢISTRĒŠANAS UN KONTROLĒŠANAS ELEMENTI, KAS MINĒTI 170. PANTA 1. UN 2. PUNKTĀ

1.       Reģistrs, kurā uzskaitītas teritorijā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.       Administratīvā procedūra, kurā pārbauda, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes apliecina produkta izcelsmi vienas vai vairāku valstu teritorijā, reģionā vai apdzīvotā vietā, ja produkta ģeogrāfiskā izcelsme būtībā nosaka tā kvalitāti, reputāciju vai citas īpašības.

3.       Prasība, ka reģistrētajam nosaukumam jāatbilst konkrētam produktam vai produktiem, kuriem ir noteikta produkta specifikācija, ko var grozīt vienīgi ar attiecīgu administratīvu procedūru.

4.       Ražošanai piemērojamie kontroles noteikumi.

5.       Ikviena attiecīgajā teritorijā esoša ražotāja, kurš pakļauts kontroles sistēmai, tiesības ražot produktu, kas marķēts ar aizsargātu nosaukumu, ja ražotājs ievēro produkta specifikāciju.

6.       Iebildumu procedūra, kas ļauj ņemt vērā nosaukumu agrāko lietotāju likumīgās intereses neatkarīgi no tā, vai šie nosaukumi ir aizsargāti kā intelektuālais īpašums.

7.       Noteikums, ka aizsargātie nosaukumi nevar kļūt par sugas vārdiem.

8.       Reģistrēšanas noteikumi, kas var ietvert arī reģistrācijas atteikumu attiecībā uz reģistrēto apzīmējumu pilnīgiem vai daļējiem homonīmiem, apzīmējumiem, kas sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti kādu preču apzīmējumi, un apzīmējumiem, kuri ir augu vai dzīvnieku šķirņu nosaukumi vai kuri tos iekļauj. Šādos noteikumos ņem vērā visu attiecīgo pušu likumīgās intereses.

________________

XVII-B PIELIKUMS

AR 170. PANTA 2. UN 3. PUNKTĀ MINĒTAJIEM PRODUKTIEM SAISTĪTĀ IEBILDUMU PROCEDŪRĀ IEKĻAUJAMIE KRITĒRIJI

a)       Nosaukumi, attiecīgā gadījumā norādot atbilstošo transkripciju ar latīņu vai gruzīnu valodas burtiem.

b)      Informācija par produktu grupu.

c)       Uzaicinājums jebkurai dalībvalstij (ES gadījumā) vai trešai valstij, vai jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir likumīgas intereses un kura veic uzņēmējdarbību vai ir pastāvīgais iedzīvotājs kādā dalībvalstī (ES gadījumā), Gruzijā vai trešā valstī, celt iebildumus pret šādu aizsardzību, iesniedzot attiecīgi pamatotu paziņojumu.

d)      Paziņojumi par iebildumiem Eiropas Komisijai vai Gruzijas valdībai jāsaņem trīs mēnešu laikā no informācijas paziņojuma publicēšanas dienas.

e)       Paziņojumi par iebildumiem ir pieņemami vienīgi tad, ja tie saņemti d) punktā minētajā termiņā un ja tajos norādīts, ka ierosinātā nosaukuma aizsardzība var izraisīt šādas situācijas:

i)       nosaukums atgādina augu, tostarp vīna vīnogu, vai dzīvnieku šķirnes nosaukumu un tāpēc var maldināt patērētāju attiecībā uz produkta patieso izcelsmi,

ii)      nosaukums ir homonīms, kas maldina patērētāju, rosinot domāt, ka produktu izcelsme ir citā teritorijā,

iii)     nosaukums, ņemot vērā preču zīmes reputāciju, atpazīstamību un lietošanas ilgumu, var maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti,

iv)     ierosinātā nosaukuma aizsardzība var apdraudēt pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms šā informācijas paziņojuma publicēšanas dienas,

v)      nosaukums atgādina sugas vārdu.

f)       Iepriekš e) punktā minētos kritērijus izvērtē saistībā ar ES teritoriju, kas intelektuālā īpašuma tiesību gadījumā nozīmē vienīgi teritoriju vai teritorijas, kurās šīs tiesības ir aizsargātas, vai Gruzijas teritoriju.

________________

XVII-C PIELIKUMS

PRODUKTU ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 170. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības lauksaimniecības produkti un pārtika,  kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni

Eiropas Savienības dalībvalsts || Aizsargājamais nosaukums || Transkripcija gruzīnu valodā || Produkta veids

AT || Gailtaler Speck || gailtaler Spek || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

AT || Tiroler Speck || tirolerSpek || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

AT || Gailtaler Almkäse || gailtaler almkeze || Sieri

AT || Tiroler Almkäse; Tiroler Alpkäse || tiroler almkeze; tiroler alpkeze || Sieri

AT || Tiroler Bergkäse || Tiroler bergkeze || Sieri

AT || Tiroler Graukäse || Tiroler graukeze || Sieri

AT || Vorarlberger Alpkäse || forarlberger alpkeze || Sieri

AT || Vorarlberger Bergkäse || ფორარლბერგერ ბერგკეზე || Sieri

AT || Steierisches Kürbiskernöl || შტაირიშეზ კიუბისკერნოოლ || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

AT || Marchfeldspargel || marxfeldSpargel || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

AT || Steirischer Kren || StairiSer kren || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

AT || Wachauer Marille || vahauer marilie || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

AT || Waldviertler Graumohn || valdfiertler graumohn || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

BE || Jambon d'Ardenne || Jambon d’aRden || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

BE || Fromage de Herve || fRomaJ de eRv || Sieri

BE || Beurre d'Ardenne || beR d’aRden || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

BE || Brussels grondwitloof || brasels gronvitlof || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

BE || Vlaams – Brabantse Tafeldruif || flams-brabance tafeldruif || Augļi, dārzeņi

BE || Pâté gaumais || pate gome || Citi produkti Līguma par Eiropas Savienības darbību ("Līgums") I pielikumā (garšvielas u. c.)

BE || Geraardsbergse Mattentaart || gerarsbergse matentaart || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CY || Λουκούμι Γεροσκήπου || lukumi Reroskipu || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CZ || Nošovické kysané zelí || noSovicke kisane zeli || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

CZ || Všestarská cibule || vSestarska cibule || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

CZ || Pohořelický kapr || pohorJelicki kapr || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

CZ || Třeboňský kapr || trJebonski kapr || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

CZ || Český kmín || Ceski kmin || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.) Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

CZ || Chamomilla bohemica || xamomila bohemika || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

CZ || Žatecký chmel || Jatecki xmel || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

CZ || Budějovické pivo || budeiovicke pivo || Alus

CZ || Budějovický měšťanský var || budeiovicki meStianski var || Alus

CZ || České pivo || Ceske pivo || Alus

CZ || Českobudějovické pivo || Ceskobudeiovicke pivo || Alus

CZ || Chodské pivo || xodske pivo || Alus

CZ || Znojemské pivo || znoiemske pivo || Alus

CZ || Hořické trubičky || horJicke trubiCki || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CZ || Karlovarský suchar || karlovarski suxar || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CZ || Lomnické suchary || lomnicke suxari || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CZ || Mariánskolázeňské oplatky || marianskolazenske  oplatki || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CZ || Pardubický perník || pardubicki pernik || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

CZ || Štramberské uši || Stramberske uSi || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

DE || Diepholzer Moorschnucke || dipholcer moorSnuke ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

DE || Lüneburger Heidschnucke || liuneburger haideSnuke ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

DE || Schwäbisch-Hällisches Qualitätsschweinefleisch || SvebiS-heliSes kvalitetsSvaineflaiS ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

DE || Ammerländer Dielenrauchschinken ; Ammerländer Katenschinken || amerlender dilenrauxSinken; amerlender katenSinken || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Ammerländer Schinken; Ammerländer Knochenschinken || amerlender Sinken; amerlender knoxenSinken || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Greußener Salami || roisner salami || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Nürnberger Bratwürste; Nürnberger Rostbratwürste || niurenberger bratviurste; niurenberger rostbratviurste || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Schwarzwälder Schinken || Svarcvelder Sinken || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Thüringer Leberwurst || Tiuringer lebervurst || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Thüringer Rostbratwurst || Tiuringer rostbratvurst || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Thüringer Rotwurst || Tiuringer rotvurst || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

DE || Allgäuer Bergkäse || algoier bergkeze || Sieri

DE || Allgäuer Emmentaler || algoier ementaler || Sieri

DE || Altenburger Ziegenkäse || altenburger cigenkeze || Sieri

DE || Odenwälder Frühstückskäse || odenvelder friuStukskeze || Sieri

DE || Lausitzer Leinöl || lauticer lainoel || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

DE || Bayerischer Meerrettich; Bayerischer Kren || baieriSer meerretih; baieriSer kren || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Feldsalate von der Insel Reichenau || feldsalate fon der  inzel raihenau || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Gurken von der Insel Reichenau || gurken fon der inzel raihenau || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Salate von der Insel Reichenau || salate fon der inzel raihenau || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Spreewälder Gurken || Spreevelder gurken || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Spreewälder Meerrettich || Spreevelder meerretih || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Tomaten von der Insel Reichenau || tomaten fon der inzel raihenau || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

DE || Holsteiner Karpfen || holStainer karpfen || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

DE || Oberpfälzer Karpfen || oberpfelcer karpfen || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

DE || Schwarzwaldforelle || Svarcvaldforele || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

DE || Bayerisches Bier || baieriSes bier || Alus

DE || Bremer Bier || bremer bier || Alus

DE || Dortmunder Bier || dortmunder bier || Alus

DE || Hofer Bier || hofer bier || Alus

DE || Kölsch || kiolS || Alus

DE || Kulmbacher Bier || ulmbaxer bier || Alus

DE || Mainfranken Bier || mainfranken bier || Alus

DE || Münchener Bier || miunhener bier || Alus

DE || Reuther Bier || roiTer bier || Alus

DE || Wernesgrüner Bier || vernersgriuner bier || Alus

DE || Aachener Printen || aaxener printen || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

DE || Lübecker Marzipan || liubeker marcipan || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

DE || Meißner Fummel || maisner fumel || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

DE || Nürnberger Lebkuchen || niurenberger lebkuxen || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

EL || Ανεβατό || anevato || Sieri

EL || Γαλοτύρι || Ralotiri || Sieri

EL || Γραβιέρα Αγράφων || Rraviera aRrafon || Sieri

EL || Γραβιέρα Κρήτης || Rraviera kritis || Sieri

EL || Γραβιέρα Νάξου || Rraviera naqsu || Sieri

EL || Καλαθάκι Λήμνου || kalaTaki limnu || Sieri

EL || Κασέρι || kaseri || Sieri

EL || Κατίκι Δομοκού || katiki domoku || Sieri

EL || Κεφαλογραβιέρα || kefaloRraviera || Sieri

EL || Κοπανιστή || kopanisti || Sieri

EL || Λαδοτύρι Μυτιλήνης || ladotiri mitilinis || Sieri

EL || Μανούρι || manuri || Sieri

EL || Μετσοβόνε || mecovone || Sieri

EL || Μπάτζος || baZos || Sieri

EL || Ξυνομυζήθρα Κρήτης || qsinomiziTra kritis || Sieri

EL || Πηχτόγαλο Χανίων || pixtoRalo xanion || Sieri

EL || Σαν Μιχάλη || san mixali || Sieri

EL || Σφέλα || Sfela || Sieri

EL || Φέτα || feta || Sieri

EL || Φορμαέλλα Αράχωβας Παρνασσού || formaela araxovas parnasu || Sieri

EL || Άγιος Ματθαίος Κέρκυρας || aRios matTeos kerkiras || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Αποκορώνας Χανίων Κρήτης || apokoronas xanion kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Αρχάνες Ηρακλείου Κρήτης || arxanes irakliu kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Βιάννος Ηρακλείου Κρήτης || vianos irakliu kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Βόρειος Μυλοπόταμος Ρεθύμνης Κρήτης || vorios milopotamos reTimnis kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο «Τροιζηνία» || eqseretiko parTeno eleolado «trizinia~ || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Εξαιρετικό παρθένο ελαιόλαδο Θραψανό || eqseretiko parTeno eleolado Trafsano || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Ζάκυνθος || zakinTos || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Θάσος || Tasos || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Καλαμάτα || kalamata || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Κεφαλονιά || kefalonia || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Κολυμβάρι Χανίων Κρήτης || kolimvari xanion kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Κρανίδι Αργολίδας || kranidi arRolidas || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Κροκεές Λακωνίας || krokees arRolidas || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Λακωνία || lakonia || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Λέσβος, Mυτιλήνη || lesvos; mitilini || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Λυγουριό Ασκληπιείου || liRurio asklipiiu || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Ολυμπία || olimpia || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Πεζά Ηρακλείου Κρήτης || peza irakliu kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Πέτρινα Λακωνίας || petrina lakonias || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Πρέβεζα || preveza || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Ρόδος || rodos || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Σάμος || samos || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Σητεία Λασιθίου Κρήτης || sitia lasiTiu kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Φοινίκι Λακωνίας || finiki lakonias || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Χανιά Κρήτης || xania kritis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

EL || Ακτινίδιο Πιερίας || aktinidio pierias || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Ακτινίδιο Σπερχειού || aktinidio sperxiu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Ελιά Καλαμάτας || elia kalamatas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Θρούμπα Αμπαδιάς Ρεθύμνης Κρήτης || Trumba ambadias reTimnis kritis || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Θρούμπα Θάσου || Trumba Tasu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Θρούμπα Χίου || Trumba xiu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κελυφωτό φυστίκι Φθιώτιδας || kelifoto fistiki ftiotidas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κεράσια τραγανά Ροδοχωρίου || kerasia traRana rodoxoriu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κονσερβολιά Αμφίσσης || konservolia amfisis || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κονσερβολιά Άρτας || konservolia artas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κονσερβολιά Αταλάντης || konservolia atalantis || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κονσερβολιά Πηλίου Βόλου || konservolia piliu volu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κονσερβολιά Ροβίων || konservolia rovion || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κονσερβολιά Στυλίδας || konservolia stilidas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κορινθιακή Σταφίδα Βοστίτσα || korinTiaki stafida vostica || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Κουμ Κουάτ Κέρκυρας || kum kuat kerkiras || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Μήλα Ζαγοράς Πηλίου || mila zagoras piliu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Μήλα Ντελίσιους Πιλαφά Τριπόλεως || mila delisius pilafa tripoleos || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Μήλο Καστοριάς || milo kastorias || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Ξερά σύκα Κύμης || qsera sika kimis || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Πατάτα Κάτω Νευροκοπίου || patata kato nevrokopiu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Πορτοκάλια Μάλεμε Χανίων Κρήτης || portokalia maleme xanion kritis || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Ροδάκινα Νάουσας || rodakina nausas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Σταφίδα Ζακύνθου || stafida zakinTu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Σύκα Βραβρώνας Μαρκοπούλου Μεσογείων || sika vravronas markopulu mesogion || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Τσακώνικη μελιτζάνα Λεωνιδίου || cakoniki melitZana leonidiu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Φασόλια (Γίγαντες Ελέφαντες) Πρεσπών Φλώρινας || fasolia (RiRantes elefantes) prespon florinas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Φασόλια (πλακέ μεγαλόσπερμα) Πρεσπών Φλώρινας || fasolia (plake megalo­sper­ma) prespon florinas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || ΦΑΣΟΛΙΑ ΓΙΓΑΝΤΕΣ — ΕΛΕΦΑΝΤΕΣ ΚΑΣΤΟΡΙΑΣ || fasolia RiRantes elefantes kastorias || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Φασόλια γίγαντες ελέφαντες Κάτω Νευροκοπίου || fasolia RiRantes elefantes kato nevrokopiu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Φασόλια κοινά μεσόσπερμα Κάτω Νευροκοπίοu || fasolia kina mesosperma kato || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Φυστίκι Αίγινας || fistiki eRinas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Φυστίκι Μεγάρων || fistiki meRaron || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

EL || Αυγοτάραχο Μεσολογγίου || avRotaraxo mesolonRu || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

EL || Κρόκος Κοζάνης || krokos kozanis || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

EL || Μέλι Ελάτης Μαινάλου Βανίλια || meli elatis menalu vanilia || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

EL || Κρητικό παξιμάδι || kritiko paqsimadi || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

EL || Μαστίχα Χίου || mastixelio xiu || Dabīgie sveķi

EL || Τσίχλα Χίου || cixla xiu || Dabīgie sveķi

EL || Μαστιχέλαιο Χίου || mastixa xiu || Ēteriskās eļļas

ES || Carne de Ávila || karne de avila ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Carne de Cantabria || karne de kantabria ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Carne de la Sierra de Guadarrama || karne de la siera de gvadarama ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Carne de Morucha de Salamanca || karne de la siera de salamanka ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Carne de Vacuno del País Vasco; Euskal Okela || karne de vakuno del pais vasko; euskal okela ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Cordero de Navarra; Nafarroako Arkumea || kordero de navara; nafaroako arkumea ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Cordero Manchego || kordero manCego ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Lacón Gallego || lakon galiego ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Lechazo de Castilla y León || leCaso de kastilia i leon ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Pollo y Capón del Prat || polio i kapon del prat ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Ternasco de Aragón || ternasko de aragon ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Ternera Asturiana || ternera asturiana ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Ternera de Extremadura || ternera de eqstremadura ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Ternera de Navarra; Nafarroako Aratxea || ternera de navara; nafaroako aratxea ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Ternera Gallega || ternera galiega || Svaiga gaļa (un subprodukti)

ES || Botillo del Bierzo || botilio del bierso || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Cecina de León || sesina de leon || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Dehesa de Extremadura || deesa de estremadura || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Guijuelo || gixuelo || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Jamón de Huelva || xamon de uelva || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Jamón de Teruel || xamon de teruel || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Jamón de Trevélez || xamon e treveles || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Salchichón de Vic; Llonganissa de Vic || salCiCon de vik; lionganisa de vik || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Sobrasada de Mallorca || sobrasada de maliorka || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

ES || Afuega'l Pitu || afuegal pitu || Sieri

ES || Cabrales || kabrales || Sieri

ES || Cebreiro || sebreiro || Sieri

ES || Gamoneu; Gamonedo || gamoneu; gamonedo || Sieri

ES || Idiazábal || idiazabal || Sieri

ES || Mahón-Menorca || maon-menorka || Sieri

ES || Picón Bejes-Tresviso || pikon bexes-tresviso || Sieri

ES || Queso de La Serena || keso de la serena, || Sieri

ES || Queso de l’Alt Urgell y la Cerdanya || keso de alt urJei i la serdania || Sieri

ES || Queso de Murcia || keso de mursia || Sieri

ES || Queso de Murcia al vino || keso de mursia al vino || Sieri

ES || Queso de Valdeón || keso de valdeon || Sieri

ES || Queso Ibores || keso ibores || Sieri

ES || Queso Majorero || keso maxorero || Sieri

ES || Queso Manchego || keso manCego || Sieri

ES || Queso Nata de Cantabria || keso nata de kantabria || Sieri

ES || Queso Palmero; Queso de la Palma || keso palmero; keso de la palma || Sieri

ES || Queso Tetilla || keso tetilia || Sieri

ES || Queso Zamorano || keso samorano || Sieri

ES || Quesucos de Liébana || kesukos de liebana || Sieri

ES || Roncal || ronkal || Sieri

ES || San Simón da Costa || san simon da kosta || Sieri

ES || Torta del Casar || torta del kasar || Sieri

ES || Miel de Galicia; Mel de Galicia || miel de galisia; mel de galisia || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

ES || Miel de Granada || miel de granada || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

ES || Miel de La Alcarria || miel de la alkaria || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

ES || Aceite de La Alcarria || aseite de la alkaria || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Aceite de la Rioja || aseite de la rioxa || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Aceite de Mallorca; Aceite mallorquín; Oli de Mallorca; Oli mallorquí || asiete de maliorka; asiete maliorkin; oli de maliorka, oli maliorki || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Aceite de Terra Alta; Oli de Terra Alta || aseite de tera alta; oli de tera alta || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Aceite del Baix Ebre-Montsià; Oli del Baix Ebre-Montsià || aseite del bais ebre-montsia; oli del bais ebre-montsia || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Aceite del Bajo Aragón || aseite del baxo aragon || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Aceite Monterrubio || aseite monterubio || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Antequera || antekera || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Baena || baena || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Gata-Hurdes || gata-urdes || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Les Garrigues || les gariges || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Mantequilla de l’Alt Urgell y la Cerdanya; Mantega de l’Alt Urgell i la Cerdanya || mantekilia de l’alt urxel i la serdania; mantega de l’alt urxel i la serndania || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Mantequilla de Soria || mantekilia de soria || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Montes de Granada || montes de granada || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Montes de Toledo || montes de toledo || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Poniente de Granada || poniente de granada || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Priego de Córdoba || priego de kordoba || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Sierra de Cádiz || siera de kadis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Sierra de Cazorla || siera de kasorla || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Sierra de Segura || siera de segura || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Sierra Mágina || siera de maxina || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Siurana || siurana || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

ES || Ajo Morado de las Pedroñeras || axo morado de las pedronieras || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Alcachofa de Benicarló; Carxofa de Benicarló || alkaCofa de benikarlo; karSofa de benikarlo || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Alcachofa de Tudela || alkaCofa de tudela || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Arroz de Valencia; Arròs de València || aros de valensia; aros de valensia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Arroz del Delta del Ebro; Arròs del Delta de l’Ebre || aros del delta del ebro; aros del delta del ebr || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Avellana de Reus || aveliana de reus || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Berenjena de Almagro || berenxena de almagro || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Calasparra || kalaspara || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Calçot de Valls || kalsot de vals || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Cereza del Jerte || seresa del xerte || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Cerezas de la Montaña de Alicante || seresas de la montania de alikante || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Cítricos Valencianos; Cítrics Valencians || sitrikos valensianos; sitriks valensians || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Clementinas de las Tierras del Ebro; Clementines de les Terres de l’Ebre || klementinas de las tieras del ebro;klemantin de le teR de l’ebR || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Coliflor de Calahorra || koliflor de kalaora || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Espárrago de Huétor-Tájar || esparago de Huetor-Tajar || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Espárrago de Navarra || Eesparago de navara || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Faba Asturiana || faba asturiana || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Garbanzo de Fuentesaúco || garbanso de fuentesauko || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Judías de El Barco de Ávila || xudias de el barko de avila || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Kaki Ribera del Xúquer || kaki ribera del xuker || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Lenteja de La Armuña || lentexa de la armunia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Lenteja Pardina de Tierra de Campos || lentexa pardina de tiera de kampos || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Manzana de Girona; Poma de Girona || mansana de xirona; poma de xirona || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Manzana Reineta del Bierzo || mansana reineta del bierso || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Melocotón de Calanda || melokoton de kalanda || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Nísperos Callosa d'En Sarriá || nisperos kaliosa d’en saria || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Pataca de Galicia; Patata de Galicia || pataka de galisia; patata de galisia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Patatas de Prades; Patates de Prades || patatas de prades; patat de prad || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Pera de Jumilla || pera de xumilia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Peras de Rincón de Soto || peras de rinkon de soto || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Pimiento Asado del Bierzo || pimiento asado del bierso || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Pimiento Riojano || pimiento rioxano || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Pimientos del Piquillo de Lodosa || pimientos del pikilio de lodosa || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Uva de mesa embolsada "Vinalopó" || uva de mesa embolsada“vinalopo” || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

ES || Caballa de Andalucia || kabaia de andalusia || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

ES || Mejillón de Galicia; Mexillón de Galicia || mexilion de galisia; meSilion de galisia || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

ES || Melva de Andalucia || melva de andalusia || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

ES || Azafrán de la Mancha || asafran de la manCa || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

ES || Chufa de Valencia || Cufa de valensia || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

ES || Pimentón de la Vera || pimenton de la vera || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

ES || Pimentón de Murcia || pimenton de mursia P || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

ES || Sidra de Asturias; Sidra d'Asturies || sidra de asturias; sidra d’asturi || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

ES || Alfajor de Medina Sidonia || alfaxor de medina sidonia || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Ensaimada de Mallorca; Ensaimada mallorquina || ensaimada de maliorka; ensaimada maliorkina || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Jijona || xixona || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Mantecadas de Astorga || mantekadas de astorga || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Mazapán de Toledo || masapan de toledo || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Pan de Cea || pan de sea || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Turrón de Agramunt; Torró d'Agramunt || turon de agramunt; toro d’agramunt || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

ES || Turrón de Alicante || turon de alikante || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

FI || Lapin Poron liha || lapin poro, liha ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FI || Lapin Puikula || lapen puikula || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FI || Kainuun rönttönen || kenun rentenen || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

FR || Agneau de l'Aveyron || anio de l’aveiRon ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau de Lozère || anio de lozeR ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau de Pauillac || anio de poiak ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau de Sisteron || anio de sisteRon ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau du Bourbonnais || anio diu buRbone ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau du Limousin || anio diu limuzen ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau du Poitou-Charentes || anio diu puatu-SaRant ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Agneau du Quercy || anio diu keRsi ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Barèges-Gavarnie || bareJ-gavarni ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Bœuf charolais du Bourbonnais || bef SaRole diu buRbone ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Boeuf de Bazas || bef de bazas ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Bœuf de Chalosse || bef de Salos ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Bœuf du Maine || bef diu men ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Dinde de Bresse || dind de bRes ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Porc de la Sarthe || poR de la sart ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Porc de Normandie || poR de noRmandi ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Porc de Vendée || poR de vande ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Porc du Limousin || poR diu limuzen ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Taureau de Camargue || toRo de kamaRg ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Veau de l'Aveyron et du Ségala || vo de l’aveiRon e diu segala ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Veau du Limousin || vo diu limuzen ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles d'Alsace || volai d’alzas ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles d'Ancenis || volai d’anseni ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles d'Auvergne || volai d’oveRn ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Bourgogne || volai de burgon ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Bresse || volai de bRes ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Bretagne || volai de bRetan ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Challans || volai de Salan ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Cholet || volai de Sole ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Gascogne || volai de gaskon ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Houdan || volai de udan ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Janzé || volai de Janze ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de la Champagne || volai de la Sampan ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de la Drôme || volai de la dRom ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de l'Ain || volai de l’en ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Licques || volai de lik ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de l'Orléanais || volai de l’oRleane ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Loué || volai de lue ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Normandie || volai de noRmandi ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles de Vendée || volai de vande ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles des Landes || volai de land ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Béarn || volai diu beaRn ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Berry || volai diu beRi ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Charolais || volai diu SaRole ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Forez || volai diu fore ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Gatinais || volai diu gatine ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Gers || volai diu JeR ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Languedoc || volai diu langedok ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Lauragais || volai diu loRage ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Maine || volai diu men ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du plateau de Langres || volai diu plato de langR ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Val de Sèvres || volai diu val de sevR ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Volailles du Velay || volai diu vele ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

FR || Boudin blanc de Rethel || buden blan de Retel || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

FR || Canard à foie gras du Sud-Ouest (Chalosse, Gascogne, Gers, Landes, Périgord, Quercy) || kanaR a fua gRa diu siud uest (Salos, gaskon, JeR, land, peRigoR, keRsi) || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

FR || Jambon de Bayonne || Jambon de baion || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

FR || Jambon sec et noix de jambon sec des Ardennes || Jambon sek e nua de Jambon sek dez aRden || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

FR || Abondance || abondans || Sieri

FR || Banon || banon || Sieri

FR || Beaufort || bofor || Sieri

FR || Bleu d'Auvergne || ble d'overn || Sieri

FR || Bleu de Gex Haut-Jura; Bleu de Septmoncel || ble de Jeqs o-Jiura; ble de setmonsel || Sieri

FR || Bleu des Causses || ble dez koses || Sieri

FR || Bleu du Vercors-Sassenage || ble du verkor-sasenaJ || Sieri

FR || Brie de Meaux || bri de mo || Sieri

FR || Brie de Melun || bri de melan || Sieri

FR || Brocciu Corse; Brocciu || broksiu koRs, broksiu || Sieri

FR || Camembert de Normandie || kamamber de normandi || Sieri

FR || Cantal; Fourme de Cantal; Cantalet || kantali; furm de kantali; kantale || Sieri

FR || Chabichou du Poitou || SabiSu de puatu || Sieri

FR || Chaource || Saurs || Sieri

FR || Chevrotin || Sevroten || Sieri

FR || Comté || komte || Sieri

FR || Crottin de Chavignol; Chavignol || kroten de Savinioli, Savinioli || Sieri

FR || Emmental de Savoie || emantal de savua || Sieri

FR || Emmental français est-central || emantal fRanse est-santRal || Sieri

FR || Époisses || epuase || Sieri

FR || Fourme d'Ambert; Fourme de Montbrison || furm d'amber, furm de monbison || Sieri

FR || Laguiole || lagiol || Sieri

FR || Langres || langre || Sieri

FR || Livarot || livaro || Sieri

FR || Maroilles; Marolles || maroili; maroli || Sieri

FR || Mont d'or; Vacherin du Haut-Doubs || mon d'ori; vaSereni o-dubidan || Sieri

FR || Morbier || morbie || Sieri

FR || Munster; Munster-Géromé || munsteri; munster-Jerome || Sieri

FR || Neufchâtel || nefSatel || Sieri

FR || Ossau-Iraty || oso-irati || Sieri

FR || Pélardon || pelardon || Sieri

FR || Picodon de l'Ardèche; Picodon de la Drôme || pikodon de l’aRdeS; pikodon de la dRom || Sieri

FR || Pont-l'Évêque || pon-l'evek || Sieri

FR || Pouligny-Saint-Pierre || pulini-sen-pier || Sieri

FR || Reblochon; Reblochon de Savoie || rebloSoni, rebloSon de savua || Sieri

FR || Rocamadour || rokamadur || Sieri

FR || Roquefort || rokfor || Sieri

FR || Sainte-Maure de Touraine || sent-mor de turen || Sieri

FR || Saint-Nectaire || sen-nekter || Sieri

FR || Salers || saler || Sieri

FR || Selles-sur-Cher || sel-siur-Ser || Sieri

FR || Tome des Bauges || tom de boJ || Sieri

FR || Tomme de Savoie || tom de savua || Sieri

FR || Tomme des Pyrénées || tom de piRene || Sieri

FR || Valençay || valansei || Sieri

FR || Crème d'Isigny || kRem d’isini || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Crème fraîche fluide d'Alsace || kRem fReS fluid d’alzas || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Miel d'Alsace || miel d’alzas || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Miel de Corse; Mele di Corsica || miel de koRs; mele di korsika || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Miel de Provence || miel de pRovans || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Miel de sapin des Vosges || miel de sapen de vosJ || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Œufs de Loué || e de lue || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Beurre Charentes-Poitou; Beurre des Charentes; Beurre des Deux‑Sèvres || beR SaRant-puatu; beR de SaRant; ber de de-sevr || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Beurre d'Isigny || beR d’isini || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

FR || Huile d'olive d'Aix-en-Provence || uil d’oliv d’eqs-an-provans || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile d'olive de Corse; Huile d'olive de Corse-Oliu di Corsica || uil d’oliv de koRs; uil d’oliv de koRs-oliu di korsika || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile d'olive de Haute-Provence || uil d’oliv de ot-provans || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile d'olive de la Vallée des Baux-de-Provence || uil d’oliv de la vale de bo-de-pRovans || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile d'olive de Nice || uil d’oliv de nis || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile d'olive de Nîmes || uil d’oliv de nim || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile d'olive de Nyons || uil d’oliv de nion || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

FR || Huile essentielle de lavande de Haute-Provence || uil esansiel de lavand de ot-pRovans || Ēteriskās eļļas

FR || Ail blanc de Lomagne || ai blan de loman || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Ail de la Drôme || ai de la dRom || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Ail rose de Lautrec || ai Roz de lotRek || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Asperge des sables des Landes || asperJ de sabl de land || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Chasselas de Moissac || Sasela de muasak || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Clémentine de Corse || klementin de koRs || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Coco de Paimpol || koko de pempol || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Fraise du Périgord || fRez diu peRigoR || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Haricot tarbais || ariko taRbe || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Kiwi de l'Adour || kivi de l’adur || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Lentille vert du Puy || lanti ver diu pvi || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Lentilles vertes du Berry || lantii veRt diu beRi || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Lingot du Nord || lingo diu nor || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Mâche nantaise || maS nantez || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Melon du Haut-Poitou || melon diu o-puatu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Melon du Quercy || melon diu keRsi || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Mirabelles de Lorraine || miRabel de loRen || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Muscat du Ventoux || muskat diu vantu || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Noix de Grenoble || nua de gRenobl || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Noix du Périgord || nua diu perigor || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Oignon doux des Cévennes || onion du de seven || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Olive de Nice || uil d’oliv de nis || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Olives cassées de la Vallée des Baux-de-Provence || oliv kase de la vale de bo-de-pRovans || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Olives noires de la Vallée des Baux-de-Provence || oliv nuaR de la vale de bo de pRovans || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Olives noires de Nyons || oliv nuaR de nion || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Petit Epeautre de Haute-Provence || peti epotr de ot provans || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Poireaux de Créances || puaRo de kReans || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Pomme de terre de l'Île de Ré || pom de teR de l’i de Re || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Pomme du Limousin || pom diu limuzen || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Pommes de terre de Merville || pom de teR de meRvil || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Pommes et poires de Savoie || pome e puaR de savua || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Pruneaux d'Agen; Pruneaux d'Agen mi-cuits || pRiuno d’aJen; pRiuno d’aJen mi-kvi || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Riz de Camargue || Ri de kamaRg || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

FR || Anchois de Collioure || anSua de koliuR || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

FR || Coquille Saint-Jacques des Côtes d'Armor || koki sen-Jak de kot d’aRmoR || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

FR || Cidre de Bretagne; Cidre Breton || sidR de bretan; sidR breton || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Cidre de Normandie; Cidre Normand || sidR de noRman; sidR noRman || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Cornouaille || kornuai || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Domfront || domfron || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Huîtres Marennes Oléron || uitr maren oleron || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

FR || Pays d'Auge; Pays d'Auge-Cambremer || pei d'oJ, pei d'oJ-kambremer || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Piment d'Espelette; Piment d'Espelette - Ezpeletako Biperra || piman d’espelet; piman d’espelet-ezpeletako bipera || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Bergamote(s) de Nancy || bergamot de nansi || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

FR || Brioche vendéenne || brioS vandeen || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

FR || Pâtes d'Alsace || pat d’alzas || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

FR || Foin de Crau || fuen de kRo || Siens

HU || Budapesti téliszalámi || budapeSti telisaliami || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

HU || Szegedi szalámi; Szegedi téliszalámi || segedi saliami; segedi telisaliami || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IE || Connemara Hill lamb; Uain Sléibhe Chonamara || konemara hil lamb; uain sleib Conamara ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

IE || Timoleague Brown Pudding || Timolig braun puding || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IE || Imokilly Regato || imokili regato || Sieri

IE || Clare Island Salmon || klear ailand salmon || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

IT || Abbacchio Romano || abbakio romano ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

IT || Agnello di Sardegna || aniello di sardenia ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

IT || Mortadella Bologna || mortadella bolonia || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto di S. Daniele || proSuto di s. daniele || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Vitellone bianco dell'Appennino Centrale || vitellone bianco dell’appenino Centrale || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Bresaola della Valtellina || brezaola della valtellina || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Capocollo di Calabria || kapokollo di kalabria || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Coppa Piacentina || koppa piaCentina || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Cotechino Modena || kotekino modena || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Culatello di Zibello || kulatello di Zibello || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Lardo di Colonnata || lardo di kolonnata || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Pancetta di Calabria || panCetta di kalabria || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Pancetta Piacentina || panCetta piaCentina || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto di Carpegna || proSuto di karpenia || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto di Modena || proSuto di modena || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto di Norcia || proSuto di norCia || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto di Parma || proSuto di parma || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto Toscano || proSuto toskano || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Prosciutto Veneto Berico-Euganeo || proSuto veneto beriko-auganeo || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salame Brianza || salame brianca || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salame Cremona || salame kremona || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salame di Varzi || salame di varZi || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salame d'oca di Mortara || salame d’oka mortara || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salame Piacentino || salame piaCentino || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salame S. Angelo || salame s. anjelo || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salamini italiani alla cacciatora || salamini italiani alla kaCCatora || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Salsiccia di Calabria || salsiCa di kalabria || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Soppressata di Calabria || sopressata di kalabria || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Soprèssa Vicentina || sopressa viCentina || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Speck dell'Alto Adige; Südtiroler Markenspeck; Südtiroler Speck || spek dell’alto adije; sudtiroler markenspek; sudtiroler spek || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Valle d'Aosta Jambon de Bosses || valle d’aosta Jambon de bosses || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Valle d'Aosta Lard d'Arnad || valle d’aosta lard d’arnad || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Zampone Modena || Zampone modena || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

IT || Asiago || aziago || Sieri

IT || Bitto || bitto || Sieri

IT || Bra || bra || Sieri

IT || Caciocavallo Silano || kaCokavallo silano || Sieri

IT || Canestrato Pugliese || kanestrato pulieze || Sieri

IT || Casatella Trevigiana || kazatella trevijana || Sieri

IT || Casciotta d'Urbino || kaSotta d’urbino || Sieri

IT || Castelmagno || kastelmanio || Sieri

IT || Fiore Sardo || fiore sardo || Sieri

IT || Fontina || fontina || Sieri

IT || Formai de Mut dell'Alta Valle Brembana || formai de mut dell’alta valle brembana || Sieri

IT || Gorgonzola || gorgonZola || Sieri

IT || Grana Padano || grana padano || Sieri

IT || Montasio || montasio || Sieri

IT || Monte Veronese || monte veroneze || Sieri

IT || Mozzarella di Bufala Campana || moccarella di bufala kampana || Sieri

IT || Murazzano || muraccano || Sieri

IT || Parmigiano Reggiano || parmijano rejano || Sieri

IT || Pecorino di Filiano || pekorino di filiano || Sieri

IT || Pecorino Romano || pekorino romano || Sieri

IT || Pecorino Sardo || pecorino sardo || Sieri

IT || Pecorino Siciliano || pecorino siCiliano || Sieri

IT || Pecorino Toscano || pecorino toskano || Sieri

IT || Provolone Valpadana || provolone valpadana || Sieri

IT || Quartirolo Lombardo || kuartirolo lombardo || Sieri

IT || Ragusano || ragusano || Sieri

IT || Raschera || raskera || Sieri

IT || Ricotta Romana || rikotta romana || Sieri

IT || Robiola di Roccaverano || robiola di rokkaverano || Sieri

IT || Spressa delle Giudicarie || spressa delle judikarie || Sieri

IT || Stelvio; Stilfser || stelvio; stilfser || Sieri

IT || Taleggio || talejo || Sieri

IT || Toma Piemontese || toma piemonteze || Sieri

IT || Valle d'Aosta Fromadzo || valle d’aosta fromadZo || Sieri

IT || Valtellina Casera || valtellina kazera || Sieri

IT || Miele della Lunigiana || miele della lunijana || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

IT || Alto Crotonese || alto krotoneze || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Aprutino Pescarese || aprutino peskareze || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Brisighella || brizigella || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Bruzio || brucio || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Canino || kanino || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Cartoceto || kartoCeto || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Chianti Classico || kianti klassiko || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Cilento || Cilento || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Collina di Brindisi || kollina di brindizi || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Colline di Romagna || kolline di Romania || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Colline Salernitane || kolline salernitane || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Colline Teatine || kolline teatine || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Dauno || dauno || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Garda || garda || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Laghi Lombardi || lagi lombardi || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Pretuziano delle Colline Teramane || pretuciano delle kolline teramane || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Riviera Ligure || riviera ligure || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Sabina || sabina || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Sardegna || sardenia || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Tergeste || terjeste || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Terra di Bari || terra di bari || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Terra d'Otranto || terra d’otranto || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Terre di Siena || terre di siena || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Terre Tarentine || terre tarentine || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Toscano || toskano || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Tuscia || tuSia || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Umbria || umbria || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Val di Mazara || val di maZara || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Valdemone || valdemone || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Valle del Belice || valle del beliCe || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Valli Trapanesi || valli trapanezi || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Veneto Valpolicella, Veneto Euganei e Berici, Veneto del Grappa || veneto valpoliCella, veneto euganei e beriCi, veneto del grappa || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

IT || Arancia del Gargano || aranCa del gargano || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Arancia Rossa di Sicilia || aranCa rossa di siCilia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Asparago Bianco di Bassano || asparago bianko di bassano || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Asparago bianco di Cimadolmo || asparago bianko di Cimadolmo || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Asparago verde di Altedo || asparago verde di altedo || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Basilico Genovese || baziliko jenoveze || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Cappero di Pantelleria || kappero di pentelleria || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Carciofo di Paestum || karCofo di paestum || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Carciofo Romanesco del Lazio || karCofo romanesko del lacio || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Carota dell'Altopiano del Fucino || karota dell’altopiano fuCino || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Castagna Cuneo || kastania kuneo || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Castagna del Monte Amiata || kastania del monte amiata || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Castagna di Montella || kastania di montella || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Castagna di Vallerano || kastania di vallerano || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Ciliegia di Marostica || Cilieja di marostika || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Cipolla Rossa di Tropea Calabria || Cipolla rossa di tropea kalabria || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Cipollotto Nocerino || CipolottonoCerino || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Clementine del Golfo di Taranto || klementine del golfo di taranto || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Clementine di Calabria || klementine di kalabria || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Fagiolo di Lamon della Vallata Bellunese || fajolo di lamon della vallata beluneze || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Fagiolo di Sarconi || fajolo di sarkoni || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Fagiolo di Sorana || fajolo di sorana || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Farina di Neccio della Garfagnana || farina di neCo della garfaniana || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Farro della Garfagnana || farro della garfaniana || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Fico Bianco del Cilento || fiko bianko del Cilento || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Ficodindia dell'Etna || fikodindia dell’etna || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Fungo di Borgotaro || fungo di borgotaro || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Kiwi Latina || kivi latina || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || La Bella della Daunia || la bella della daunia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Lenticchia di Castelluccio di Norcia || lentikia di kasteluCCio di norCia || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Limone Costa d'Amalfi || limone kosta d’amalfi || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Limone di Sorrento || limone di sorrento || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Limone Femminello del Gargano || limone femminello del gargano || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Marrone del Mugello || marrone del mujello || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Marrone di Castel del Rio || marrone di kastel del rio || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Marrone di Roccadaspide || marrone di rokkadaspide || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Marrone di San Zeno || marrone di san Zeno || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Mela Alto Adige; Südtiroler Apfel || mela alto adije; sudtiroler apfel || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Mela Val di Non || mela val di non || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Melannurca Campana || melanurka kampana || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Nocciola del Piemonte; Nocciola Piemonte || noCiola del piemonte; noCiola piemonte || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Nocciola di Giffoni || noCiola di jiffoni || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Nocellara del Belice || noCellara del beliCe || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Oliva Ascolana del Piceno || olive askolana del piCeno || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Peperone di Senise || peperone di senize || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Pera dell'Emilia Romagna || pera dell’emilia romania || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Pera mantovana || pera mantovana || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Pesca e nettarina di Romagna || peska e nettarina di romania || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Pomodoro di Pachino || pomodoro di pakino || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Pomodoro S. Marzano dell’Agro Sarnese-Nocerino || pomodoro s. marcano dell’agro sarneze-noCerino || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Radicchio di Chioggia || radikkio di kioja || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Radicchio di Verona || radikkio di verona || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Radicchio Rosso di Treviso || radikkio rosso di trevizo || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Radicchio Variegato di Castelfranco || radikkio variegato di kastelfranko || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Riso di Baraggia Biellese e Vercellese || rizo di barajjia bielleze e verCelleze || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Riso Nano Vialone Veronese || rizo nano vialone veroneze || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Scalogno di Romagna || skalonio di romania || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Uva da tavola di Canicattì || uva da tavola di kanikatti’ || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Uva da tavola di Mazzarrone || uva da tavola di macarone || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

IT || Acciughe Sotto Sale del Mar Ligure || aCuge sotto sale del mar ligure || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

IT || Tinca Gobba Dorata del Pianalto di Poirino || tinka gobba dorata del pianalto di poirino || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

IT || Zafferano di Sardegna || Zaferano di sardenia || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

IT || Aceto Balsamico di Modena || aCeto balzamiko di modena || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

IT || Aceto balsamico tradizionale di Modena || aCeto balzamiko tradicionale di modena || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

IT || Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia || aCeto balzamiko tradicionale di rejo emilia || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

IT || Zafferano dell'Aquila || Zafferano dell’akuila || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

IT || Zafferano di San Gimignano || Zafferano di san jiminiano || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

IT || Coppia Ferrarese || koppia ferrareze || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

IT || Pagnotta del Dittaino || paniotta del dittano || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

IT || Pane casareccio di Genzano || pane kazareCCio di jencano || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

IT || Pane di Altamura || pane di altamura || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

IT || Pane di Matera || pane di matera || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

IT || Bergamotto di Reggio Calabria - Olio essenziale || bergamotto di rejio kalabria – olio esenciale || Ēteriskās eļļas

LU || Viande de porc, marque nationale grand-duché de Luxembourg || viand de por mark nasional diu gran-diuSe de liuqsაmbur ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

LU || Salaisons fumées, marque nationale grand-duché de Luxembourg || saleზon fიume, mark nasional diu gran-diuS de liuqsambur || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

LU || Miel - Marque nationale du Grand-Duché de Luxembourg || miel-mark naსional diu gran-diuSe de liuqsაmbur || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

LU || Beurre rose - Marque Nationale du Grand-Duché de Luxembourg || ber roz – mark naსional  diu grand-diuSe de liuqsაmbur || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

NL || Boeren-Leidse met sleutels || buren-leidse met sleitels || Sieri

NL || Kanterkaas; Kanternagelkaas; Kanterkomijnekaas || kanterkas; kantermaxelkas; kanterkomeinekas; || Sieri

NL || Noord-Hollandse Edammer || nord-holands edamer || Sieri

NL || Noord-Hollandse Gouda || nord-holands xauda || Sieri

NL || Opperdoezer Ronde || operduzer ronde || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

NL || Westlandse druif || vestlandse dreif || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PL || Bryndza Podhalańska || brindJa podhalanska || Sieri

PL || Oscypek || oscipek || Sieri

PL || Wielkopolski ser smażony || velkopolski ser smaJoni || Sieri

PL || Miód wrzosowy z Borów Dolnośląskich || miud vJosovi z boruv dolnoSlonskix || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PL || Andruty kaliskie || andruti kaliskie || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

PL || Rogal świętomarciński || rogal SventomarCinski || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

PT || Borrego da Beira || borego de beira ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Borrego de Montemor-o-Novo || borego de montemor-o-novo ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Borrego do Baixo Alentejo || borego do baiSo alenteJo ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Borrego do Nordeste Alentejano || borego do baiSo alenteJo ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Borrego Serra da Estrela || borego sera de estrela ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Borrego Terrincho || borego terinko ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cabrito da Beira || kabrito da beira ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cabrito da Gralheira || kabrito da gralieira ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cabrito das Terras Altas do Minho || kabrito das teras altas do mino ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cabrito de Barroso || kabrito de barozo ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cabrito Transmontano || kabrito transmontano ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carnalentejana || karnalenteJana ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Arouquesa || karne aroukeza ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Barrosã || karne barozen ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Cachena da Peneda || karne kakena da peneda ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne da Charneca || karne da karneka ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne de Bísaro Transmonano; Carne de Porco Transmontano || karne de bizaro transmonano; karne de porko transmontano ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne de Bovino Cruzado dos Lameiros do Barroso || karne de buvino kruzado  dos lameiros do barozo ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne de Porco Alentejano || karne de porko alenteJano ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne dos Açores || karne dos asores ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Marinhoa || karne marinioa ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Maronesa || karne maroneza ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Mertolenga || karne mertolenga ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Carne Mirandesa || karne mirandeza ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cordeiro Bragançano || kordiero bragansano ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Cordeiro de Barroso; Anho de Barroso; Cordeiro de leite de Barroso || kodeiro de barozo; anio de barozo; kordeiro de leite de barozo ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Vitela de Lafões || vitela de lafonS ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

PT || Alheira de Barroso-Montalegre || alieira de barozo-montalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Alheira de Vinhais || aleira de vinias || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Butelo de Vinhais; Bucho de Vinhais; Chouriço de Ossos de Vinhais || butelo de vinias; buko de vinias; koriso de osos de vinias || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Cacholeira Branca de Portalegre || kakoleira branka de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriça de carne de Barroso-Montalegre || korisa de karne de barozo-montalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriça de Carne de Vinhais; Linguiça de Vinhais || kourisa de karne de viniais; linguisa de viniais || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriça doce de Vinhais || korisa dose de vinias || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriço azedo de Vinhais; Azedo de Vinhais; Chouriço de Pão de Vinhais || koriso azedo de vinias; azedo de vinias; koriso de pao de vinias || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriço de Abóbora de Barroso-Montalegre || koriso de abobora de barozo-montalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriço de Carne de Estremoz e Borba || kouriso de karne de estremoz e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriço de Portalegre || kouriso de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriço grosso de Estremoz e Borba || koriso groso de estremoz e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Chouriço Mouro de Portalegre || kouriso moro de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Farinheira de Estremoz e Borba || farineira de estremoz e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Farinheira de Portalegre || farineira de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Linguiça de Portalegre || linguisa de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Linguíça do Baixo Alentejo; Chouriço de carne do Baixo Alentejo || linguiCa do baiSo alenteJo; kuriso de karne do baiSo alenteJo || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Lombo Branco de Portalegre || lombo branko de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Lombo Enguitado de Portalegre || lombo enguitado de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Morcela de Assar de Portalegre || morsela de asar  de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Morcela de Cozer de Portalegre || morsela de kozer de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Morcela de Estremoz e Borba || morsela de estremoz  e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Paia de Estremoz e Borba || paia de estremoz e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Paia de Lombo de Estremoz e Borba || paia de lombo de estremoz e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Paia de Toucinho de Estremoz e Borba || paia de tousino de estremoz e borba || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Painho de Portalegre || paino de portalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Paio de Beja || paio de beJa || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Presunto de Barrancos || presunto de barankos || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Presunto de Barroso || prezunto de barozo || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Presunto de Camp Maior e Elvas; Paleta de Campo Maior e Elvas || prezunto de kamp maior e elvas; paleta de kampu maior e elvas || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Presunto de Santana da Serra; Paleta de Santana da Serra || prezunto de santana da sera; paleta de santana da sera || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Presunto de Vinhais / Presunto Bísaro de Vinhais || prezunto de vinias/ prezunto bizaro de vinias || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Presunto do Alentejo; Paleta do Alentejo || prezunto du alenteJu; paleta du alenteJu || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Salpicão de Barroso-Montalegre || salpikan de barozo-montalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Salpicão de Vinhais || salpikon de viniais || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Sangueira de Barroso-Montalegre || sangueira de barozo-montalegre || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

PT || Queijo de Azeitão || keiJo de azeiten || Sieri

PT || Queijo de cabra Transmontano || keiJo de kabra transmontano || Sieri

PT || Queijo de Nisa || keiJo de niza || Sieri

PT || Queijo do Pico || keiJo do piko || Sieri

PT || Queijo mestiço de Tolosa || keiJo mestiko de toloza || Sieri

PT || Queijo Rabaçal || keiJo rabasal || Sieri

PT || Queijo S. Jorge || keiJo s. JorJe || Sieri

PT || Queijo Serpa || keiJo serpa || Sieri

PT || Queijo Serra da Estrela || keiJo sera da estrela || Sieri

PT || Queijo Terrincho || keiJo terinko || Sieri

PT || Queijos da Beira Baixa (Queijo de Castelo Branco, Queijo Amarelo da Beira Baixa, Queijo Picante da Beira Baixa) || keiJos de beira baiSa (keiJo de kastelo branko, keiJo amarelo da beira baiSa, keiJo pikante da beira baiSa) || Sieri

PT || Azeite do Alentejo Interior || azeite do alenteJo  interior || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

PT || Mel da Serra da Lousã || mel da sera da louzen || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel da Serra de Monchique || mel da sera de monkike || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel da Terra Quente || mel da tera kuente || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel das Terras Altas do Minho || mel das teras altas  do mino || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel de Barroso || mel de barozo || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel do Alentejo || mel do alenteJo || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel do Parque de Montezinho || mel do parke de  montezinio || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel do Ribatejo Norte (Serra d'Aire, Albufeira de Castelo de Bode, Bairro, Alto Nabão || mel do ribateJo norte (sera d’aire, albufeira de kastelo de bode, bairo, alto nabeno || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Mel dos Açores || mel dos asores || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Requeijão Serra da Estrela || rekeiJen sera da estrela || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

PT || Azeite de Moura || azeite de mora || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

PT || Azeite de Trás-os-Montes || azeite de tras-os-montes || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

PT || Azeites da Beira Interior (Azeite da Beira Alta, Azeite da Beira Baixa) || azeites da beira interior (azeite da beira alta, azeite da beira baiSa) || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

PT || Azeites do Norte Alentejano || azeites do norte alenteJano || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

PT || Azeites do Ribatejo || azeites do ribateJo || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

PT || Queijo de Évora || keiJo de evora || Sieri

PT || Ameixa d'Elvas || ameiSa d’elvas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Amêndoa Douro || amendoa douro || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Ananás dos Açores/São Miguel || ananas dos asores/san miguel || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Anona da Madeira || anona da adeira || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Arroz Carolino Lezírias Ribatejanas || aroz karolino lezirias ribateJanas || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Azeitona de conserva Negrinha de Freixo || azeitona de konserva negrina de freiSo || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Azeitonas de Conserva de Elvas e Campo Maior || aseitonas de konserva de elvas e kampo maior || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Batata de Trás-os-montes || batata de tras-os-montes || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Castanha da Terra Fria || kastania de tera fria || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Castanha de Padrela || kastania de padrela || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Castanha dos Soutos da Lapa || kastana dos soutos de lapa || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Castanha Marvão-Portalegre || kastania marveon-portalegre || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Cereja da Cova da Beira || Cereja da Cova da eira || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Cereja de São Julião-Portalegre || sereJa de san Julieno-portalegre || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Citrinos do Algarve || Citrinos do lgarve || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Maçã Bravo de Esmolfe || masan bravo de esmolfe || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Maçã da Beira Alta || masan da beira alta || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Maçã da Cova da Beira || masan da kova da beira || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Maçã de Alcobaça || masan de alkobasa || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Maçã de Portalegre || masan de portalegre || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Maracujá dos Açores/S. Miguel || marakuJa dos asores/s.miguel || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Pêra Rocha do Oeste || pera roka do oeste || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Pêssego da Cova da Beira || pesego da kova da beira || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

PT || Ovos moles de Aveiro || ovuS moles de aveiru || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

SE || Svecia || Svecia || Sieri

SE || Skånsk spettkaka || sqonsq sfeTTqaqa || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

SI || Ekstra deviško oljčno olje Slovenske Istre || eqstra deviSko olCno ole slovensktr lstre || Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

SK || Slovenská bryndza || slovenska brindza || Sieri

SK || Slovenská parenica || slovenska parenica || Sieri

SK || Slovenský oštiepok || slovenski oStiepok || Sieri

SK || Skalický trdelník || skaliki trelnik || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi

UK || Isle of Man Manx Loaghtan Lamb || aisl of men manqs louTan lamb ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Orkney beef || orkni bif ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Orkney lamb || orkni lamb ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Scotch Beef || skoC bif ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Scotch Lamb || skoC lamb ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Shetland Lamb || Setland lamb ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Welsh Beef || uelS bif ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Welsh lamb || uelS lamb ||  Svaiga gaļa (un subprodukti)

UK || Beacon Fell traditional Lancashire cheese || bekon fel tradiSenal lankaSir Ciz || Sieri

UK || Bonchester cheese || bonCester Ciz || Sieri

UK || Buxton blue || baqston bliu || Sieri

UK || Dorset Blue Cheese || dorset bliu Ciz || Sieri

UK || Dovedale cheese || dovedeil Ciz || Sieri

UK || Exmoor Blue Cheese || eqsmur bliu Ciz || Sieri

UK || Single Gloucester || singl gluster || Sieri

UK || Staffordshire Cheese || stafordSir Ciz || Sieri

UK || Swaledale cheese; Swaledale ewes´ cheese || sueldeil Ciz; sueldeil ues’ Ciz || Sieri

UK || Teviotdale Cheese || tevaiotdeil Ciz || Sieri

UK || West Country farmhouse Cheddar cheese || uest kantri fermhauz Cedar Ciz || Sieri

UK || White Stilton cheese; Blue Stilton cheese || uait stiton Ciz; bliu stiton Ciz || Sieri

UK || Melton Mowbray Pork Pie || melton moubrei pork pai || Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti utt.)

UK || Cornish Clotted Cream || korniS klotid qrim || Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

UK || Jersey Royal potatoes || ჯერსი roial piteitos || Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi, graudaugi

UK || Arbroath Smokies || arbrouT smoukiz || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

UK || Scottish Farmed Salmon || skotiS farmd salmon || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

UK || Whitstable oysters || uaitsteibl oisterz || Svaigas zivis, gliemji, vēžveidīgie un to izstrādājumi

UK || Gloucestershire cider/perry || glusterSiri sidr/peri || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

UK || Herefordshire cider/perry || herfordSir sidr/peri || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

UK || Worcestershire cider/perry || uorsterSiri sidr/peri || Citi produkti Līguma I pielikumā (garšvielas u. c.)

UK || Kentish ale and Kentish strong ale || kentiS eil and kentiS strong eil || Alus

UK || Rutland Bitter || rutland biter || Alus

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas lauksaimniecības produkti un pārtika,  kas nav vīni, stiprie alkoholiskie dzērieni un aromatizētie vīni

[…]

________________

XVII-D PIELIKUMS

PRODUKTU ĢeogrĀFiSKĀS iZCELSMES NORĀDES, KAS MINĒTAS 170. PANTA 3. UN 4. PUNKTĀ

A DAĻA

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības vīni

To vīnu saraksts, kuriem ir aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Eiropas Savienības dalībvalsts || Aizsargājamais nosaukums || Transkripcija gruzīnu burtiem

BE || Côtes de Sambre et Meuse || kot de sambr e mez

BE || Hagelandse wijn || hagelandse vin

BE || Haspengouwse Wijn || haspenguvse vin

BE || Heuvellandse Wijn || hevelandse vin

BE || Vlaamse mousserende kwaliteitswijn || vlamse mouserende kvalitisvin

BE || Cremant de Wallonie || kreman de valoni

BE || Vin mousseux de qualite de Wallonie || ven muzo de kali de valoni

BG || Асеновград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Asenovgrad || asenovgrad, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: asenovgrad

BG || Брестник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Brestnik || brestnik, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: brestnik

BG || Варна, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varna || varna, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: varna

BG || Велики Преслав, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Veliki Preslav || veliki preslav, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: veliki preslav

BG || Видин, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vidin || vidin, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: vidin

BG || Враца, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Vratsa || vraca, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: vraca

BG || Върбица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Varbitsa || varbica, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: varbica

BG || Долината на Струма, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Struma valley || dolinata na struma, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: struma veli

BG || Драгоево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Dragoevo || dragoevo, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: dragoevo

BG || Евксиноград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Evksinograd || evksinograd, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: evksinograd

BG || Ивайловград, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ivaylovgrad || ivailovgrad, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: ivailovgrad

BG || Карлово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karlovo || karlovo, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: karlovo

BG || Карнобат, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Karnobat || karbonat, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: karbonat

BG || Ловеч, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lovech || loveC, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: loveC

BG || Лозицa, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lozitsa || lozica, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: lozica

BG || Лом, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lom || lom, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: lom

BG || Любимец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyubimets || liubimec, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: liubimec

BG || Лясковец, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Lyaskovets || liaskovec, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: liaskovec

BG || Мелник, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Melnik || melnik, mosdevs an ar mosdevs subregio- nis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: melnik

BG || Монтана, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Montana || montana, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: montana

BG || Нова Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Nova Zagora || nova zagora, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: nova zagora

BG || Нови Пазар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novi Pazar || novi Ppazar, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: novi pazar

BG || Ново село, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Novo Selo || novo selo, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: novo selo

BG || Оряховица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Oryahovitsa || oriaxovica, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: oriahovica

BG || Павликени, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pavlikeni || pavlikeni, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: pavlikeni

BG || Пазарджик, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pazardjik || pazarjik, mosdevs an ar mosdevs subregi- onis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: pazarjik

BG || Перущица, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Perushtitsa || peruSCica, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli e kvivalenturi termini: peruSica

BG || Плевен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pleven || pleven, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: pleven

BG || Пловдив, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Plovdiv || plovdiv, mosdevs an ar mosdevs subregi- onis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: plovdiv

BG || Поморие, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Pomorie || pomorie, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: pomorie

BG || Русе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Ruse || ruse, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: ruse

BG || Сакар, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sakar || sakar, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: sakar

BG || Сандански, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sandanski || sandanski, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: sandanski

BG || Свищов, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Svishtov || sviSCov, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: sviStov

BG || Септември, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Septemvri || septemvri, mosdevs an ar mosdevs subregi- onis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: septemvri

BG || Славянци, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Slavyantsi || slavianci, mosdevs an ar mosdevs subre- gionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: slavianci

BG || Сливен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sliven || sliven, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: sliven

BG || Стамболово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stambolovo || stambolovo, mosdevs an ar mosdevs sub- regionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: stambolovo

BG || Стара Загора, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Stara Zagora || stara zagora, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli Eekvivalenturi termini: stara zagora

BG || Сунгурларе, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Sungurlare || sungurlare, mosdevs an ar mosdevs sub- regionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: sungurlare

BG || Сухиндол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Suhindol || suxindol, mosdevs an ar mosdevs subre- gionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: suhindol

BG || Търговище, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Targovishte || targoviSCe, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: targoviSte

BG || Хан Крум, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Han Krum || han krum, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: han krum

BG || Хасково, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Haskovo || xaskovo, mosdevs an ar mosdevs subregio- nis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: haskovo

BG || Хисаря, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Hisarya || xisaria, mosdevs an ar mosdevs subregio- nis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: hisaria

BG || Хърсово, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Harsovo || xarsovo, mosdevs an ar mosdevs subregi- onis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: harsovo

BG || Черноморски район, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Black Sea Region || Cernomorski raion, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: bleq si rejion

BG || Черноморски район, kam seko vai neseko Южно Черноморие Ekvivalents nosaukums: Southern Black Sea Coast || Cernomorski raion, SeiZleba mosdevdes iuJno Cernomorie ekvivalenturi termini: sauTern bleq si qousT

BG || Шивачево, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shivachevo || SivaCevo, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: SivaCevo

BG || Шумен, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Shumen || Sumen, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: Sumen

BG || Ямбол, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība Ekvivalents nosaukums: Yambol || iambol, mosdevs an ar mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: iambol

BG || Болярово Ekvivalents nosaukums: Bolyarovo || boliarovo ekvivalenturi termini: boliarovo

CZ || Čechy, kam seko vai neseko Litoměřická || Cexi, SeiZleba mosdevdes litomerJicka

CZ || Čechy, kam seko vai neseko Mělnická || Cexi, SeiZleba mosdevdes melnicka

CZ || Morava, kam seko vai neseko Mikulovská || morava, SeiZleba mosdevdes mikulovska

CZ || Morava, kam seko vai neseko Slovácká || morava, SeiZleba mosdevdes slovacka

CZ || Morava, kam seko vai neseko Velkopavlovická || morava, SeiZleba mosdevdes velkopavlovicka

CZ || Morava, kam seko vai neseko Znojemská || morava, SeiZleba mosdevdes znoJemska

DE || Ahr, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || ar, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Baden, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || baden, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Franken, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || franken, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Hessische Bergstraße, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || hesiSe bergStrase, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Mittelrhein, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || mitelrain, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Mosel-Saar-Ruwer, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Mosel || mozel-saar-ruver, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: mozel

DE || Nahe, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || nae, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Pfalz, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || pfalc, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Rheingau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || raingau, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Rheinhessen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || rainhesen, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Saale-Unstrut, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || zaale-unSrut, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Sachsen, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || zaqsen, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

DE || Württemberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || viurtemberg, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

EL || Αγχίαλος Ekvivalents nosaukums: Anchialos || anxialos ekvivalenturi termini: anxialos

EL || Αμύνταιο Ekvivalents nosaukums: Amynteo || aminteo ekvivalenturi termini: aminteo

EL || Αρχάνες Ekvivalents nosaukums: Archanes || arxanez ekvivalenturi termini: arhanes

EL || Γουμένισσα Ekvivalents nosaukums: Goumenissa || Rumenisa ekvivalenturi termini: gumenisa

EL || Δαφνές Ekvivalents nosaukums: Dafnes || dafnez ekvivalenturi termini: dafnes

EL || Ζίτσα Ekvivalents nosaukums: Zitsa || zica ekvivalenturi termini: zica

EL || Λήμνος Ekvivalents nosaukums: Lemnos || limnos ekvivalenturi termini: lemnos

EL || Μαντινεία Ekvivalents nosaukums: Mantinia || mantinia ekvivalenturi termini: mantinia

EL || Μαυροδάφνη Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Mavrodafne of Cephalonia || mavrodafni kefaliniaz ekvivalenturi termini: mavrodafni of kefalonia an katlonias mavrodafni

EL || Μαυροδάφνη Πατρών Ekvivalents nosaukums: Mavrodaphne of Patras || mavrodafni patron ekvivalenturi termini: mavrodafni of patras an patras mavrodafni

EL || Μεσενικόλα Ekvivalents nosaukums: Messenikola || mesenikola ekvivalenturi termini: mesenikola

EL || Μοσχάτος Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Cephalonia Muscatel || mosxatoz kefaliniaz ekvivalenturi termini: kefalonia muskatel

EL || Μοσχάτος Λήμνου Ekvivalents nosaukums: Lemnos Muscatel || mosxatoz limnu ekvivalenturi termini: lemnos muskatel

EL || Μοσχάτος Πατρών Ekvivalents nosaukums: Patras Muscatel || mosxatoz patron ekvivalenturi termini: patras muskatel

EL || Μοσχάτος Ρίου Πατρών Ekvivalents nosaukums: Rio Patron Muscatel || mosxatoz riu patron ekvivalenturi termini: rio patron muskatel

EL || Μοσχάτος Ρόδου Ekvivalents nosaukums: Rhodes Muscatel || mosxatoz rodu ekvivalenturi termini: rodes muskatel

EL || Νάουσα Ekvivalents nosaukums: Naoussa || nausa ekvivalenturi termini: nausa

EL || Νεμέα Ekvivalents nosaukums: Nemea || nemea ekvivalenturi termini: nemea

EL || Πάρος Ekvivalents nosaukums: Paros || paros ekvivalenturi termini: paros

EL || Πάτρα Ekvivalents nosaukums: Patras || patra ekvivalenturi termini: patras

EL || Πεζά Ekvivalents nosaukums: Peza || peza ekvivalenturi termini: peza

EL || Πλαγιές Μελίτωνα Ekvivalents nosaukums: Cotes de Meliton || plaRiez melitona ekvivalenturi termini: kot de meliton

EL || Ραψάνη Ekvivalents nosaukums: Rapsani || rafsani ekvivalenturi termini: rafsani

EL || Ρόδος Ekvivalents nosaukums: Rhodes || rodoz ekvivalenturi termini: rodes

EL || Ρομπόλα Κεφαλληνίας Ekvivalents nosaukums: Robola of Cephalonia || rompola kefaliniaz ekvivalenturi termini: robola of kefalonia an kefalonias robola

EL || Σάμος Ekvivalents nosaukums: Samos || samoz ekvivalenturi termini: samos

EL || Σαντορίνη Ekvivalents nosaukums: Santorini || santorini ekvivalenturi termini: santorini

EL || Σητεία Ekvivalents nosaukums: Sitia || sitia ekvivalenturi termini: sitia

ES || Abona || abona

ES || Alella || alelia

ES || Alicante, kam seko vai neseko Marina Alta || alikante, SeiZleba mosdevdes marina alta

ES || Almansa || almansa

ES || Ampurdán-Costa Brava || ampurdan-kosta brava

ES || Arabako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Txakolí de Álava || arabako tsakolina ekvivalenturi termini: tsakoli de alava

ES || Arlanza || arlansa

ES || Arribes || aribes

ES || Bierzo || bierso

ES || Binissalem || binisalem

ES || Bizkaiko Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Bizkaia || biskaiko tsakolina ekvivalenturi termini: Cakoli de biskaia

ES || Bullas || bulias

ES || Calatayud || kalataiud

ES || Campo de Borja || kampo de borxa

ES || Cariñena || karinenia

ES || Cataluña || katalunia

ES || Cava || kava

ES || Chacolí de Bizkaia Ekvivalents nosaukums: Bizkaiko Txakolina || Cakoli de biskaia ekvivalenturi termini: biskaiko tsakolina

ES || Chacolí de Getaria Ekvivalents nosaukums: Getariako Txakolina || Cakoli de xetaria ekvivalenturi termini: xetariako tsakolina

ES || Cigales || segales

ES || Conca de Barberá || konka de barbera

ES || Condado de Huelva || kondado de uelva

ES || Costers del Segre, kam seko vai neseko Artesa || kosters del segre, SeiZleba mosdevdes artesa

ES || Costers del Segre, kam seko vai neseko Les Garrigues || kosters del segre, SeiZleba mosdevdes le garigves

ES || Costers del Segre, kam seko vai neseko Raimat || kosters del segre, SeiZleba mosdevdes raimat

ES || Costers del Segre, kam seko vai neseko Valls de Riu Corb || kosters del segre, SeiZleba mosdevdes vals de riu korb

ES || Dehesa del Carrizal || deesa del karisal

ES || Dominio de Valdepusa || dominio de valdepusa

ES || El Hierro || el iero

ES || Finca Élez || finka eles

ES || Getariako Txakolina Ekvivalents nosaukums: Chacolí de Getaria || xetariako tsakolina ekvivalenturi termini: Cakoli de xetaria

ES || Guijoso || gixoso

ES || Jerez-Xérès-Sherry || xeres-seres-seri

ES || Jumilla || xumilia

ES || La Mancha || la manCa

ES || La Palma, kam seko vai neseko Fuencaliente || la palma, SeiZleba mosdevdes fuenkaliente

ES || La Palma, kam seko vai neseko Hoyo de Mazo || la palma, SeiZleba mosdevdes oio de maso

ES || La Palma, kam seko vai neseko Norte de la Palma || la palma, SeiZleba mosdevdes norte de la palma

ES || Lanzarote || lansarote

ES || Málaga || malaga

ES || Manchuela || manCuela

ES || Manzanilla Sanlúcar de Barrameda || mansanilia sanlukar de barameda

ES || Méntrida || mentrida

ES || Mondéjar || mondexar

ES || Monterrei, kam seko vai neseko Ladera de Monterrei || monterei, SeiZleba mosdevdes ladera de monterei

ES || Monterrei, kam seko vai neseko Val de Monterrei || monterei, SeiZleba mosdevdes val de monterei

ES || Montilla-Moriles || montilia-moriles

ES || Montsant || montsant

ES || Navarra, kam seko vai neseko Baja Montaña || navara, SeiZleba mosdevdes baxa montania

ES || Navarra, kam seko vai neseko Ribera Alta || navara, SeiZleba mosdevdes ribera alta

ES || Navarra, kam seko vai neseko Ribera Baja || navara, SeiZleba mosdevdes ribera baxa

ES || Navarra, kam seko vai neseko Tierra Estella || navara, SeiZleba mosdevdes tiera estelia

ES || Navarra, kam seko vai neseko Valdizarbe || navara, SeiZleba mosdevdes valdisarbe

ES || Pago de Arínzano Ekvivalents nosaukums: Vino de pago de Arinzano || pago de arinsano ekvivalenturi termini: vino de pago de arinsano

ES || Penedés || penedes

ES || Pla de Bages || pla de baxes

ES || Pla i Llevant || pla i levant

ES || Priorat || priorat

ES || Rías Baixas, kam seko vai neseko Condado do Tea || rias baisas, SeiZleba mosdevdes kondado do tea

ES || Rías Baixas, kam seko vai neseko O Rosal || rias baisas, SeiZleba mosdevdes o rosal

ES || Rías Baixas, kam seko vai neseko Ribeira do Ulla || rias baisas, SeiZleba mosdevdes ribeira do ulia

ES || Rías Baixas, kam seko vai neseko Soutomaior || rias baisas, SeiZleba mosdevdes sotomaior

ES || Rías Baixas, kam seko vai neseko Val do Salnés || rias baisas, SeiZleba mosdevdes val do salne

ES || Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Amandi || ribeira sakra, SeiZleba mosdevdes amandi

ES || Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Chantada || ribeira sakra, SeiZleba mosdevdes Cantada

ES || Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Quiroga-Bibei || ribeira sakra, SeiZleba mosdevdes kiroga-bibei

ES || Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Miño || ribeira sakra, SeiZleba mosdevdes ribeiras do minio

ES || Ribeira Sacra, kam seko vai neseko Ribeiras do Sil || ribeira sakra, SeiZleba mosdevdes ribeiras do sil

ES || Ribeiro || ribeiro

ES || Ribera del Duero || ribera del duero

ES || Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Cañamero || ribera del gvadiana, SeiZleba mosdevdes ganiamero

ES || Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Matanegra || ribera del gvadiana, SeiZleba mosdevdes matanegra

ES || Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Montánchez || ribera del gvadiana, SeiZleba mosdevdes montanCes

ES || Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Alta || ribera del gvadiana, SeiZleba mosdevdes ribera alta

ES || Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Ribera Baja || ribera del gvadiana, SeiZleba mosdevdes ribera baxa

ES || Ribera del Guadiana, kam seko vai neseko Tierra de Barros || ribera del gvadiana, SeiZleba mosdevdes tiera de baros

ES || Ribera del Júcar || ribera del xukar

ES || Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alavesa || rioxa, SeiZleba mosdevdes rioxa alavesa

ES || Rioja, kam seko vai neseko Rioja Alta || rioxa, SeiZleba mosdevdes rioxa alta

ES || Rioja, kam seko vai neseko Rioja Baja || rioxa, SeiZleba mosdevdes rioxa baxa

ES || Rueda || rueda

ES || Sierras de Málaga, kam seko vai neseko Serranía de Ronda || sieras de malaga, SeiZleba mosdevdes serania de ronda

ES || Somontano || somontano

ES || Tacoronte-Acentejo, kam seko vai neseko Anaga || tarokonte-asentexo, SeiZleba mosdevdes anaga

ES || Tarragona || taragona

ES || Terra Alta || tera alta

ES || Tierra de León || tiera de leon

ES || Tierra del Vino de Zamora || tiera del vino de samora

ES || Toro || toro

ES || Txakolí de Álava Ekvivalents nosaukums: Arabako Txakolina || tsakoli de alava ekvivalenturi termini: arabako tsakolinia

ES || Uclés || ukles

ES || Utiel-Requen || utiel-rekenia

ES || Valdeorras || valdeoras

ES || Valdepeñas || valdepenias

ES || Valencia, kam seko vai neseko Alto Turia || valensia, SeiZleba mosdevdes alto turia

ES || Valencia, kam seko vai neseko Clariano || valensia, SeiZleba mosdevdes klariano

ES || Valencia, kam seko vai neseko Moscatel de Valencia || valensia, SeiZleba mosdevdes moskatel de valensia

ES || Valencia, kam seko vai neseko Valentino || valensia, SeiZleba mosdevdes valentinio

ES || Valle de Güímar || valie de gvimar

ES || Valle de la Orotava || valie de la orotava

ES || Valles de Benavente || valies de benavente

ES || Vino de Calidad de Valtiendas || vino de kalidad de valtiendas

ES || Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Arganda || vinos de madrid, SeiZleba mosdevdes arganda

ES || Vinos de Madrid, kam seko vai neseko Navalcarnero || vinos de madrid, SeiZleba mosdevdes navalkarnero

ES || Vinos de Madrid, kam seko vai neseko San Martín de Valdeiglesias || vinos de madrid, SeiZleba mosdevdes san martin de valdeiglesias

ES || Ycoden-Daute-Isora || ikoden-dot-isora

ES || Yecla || iekla

FR || Ajaccio || aJasio

FR || Aloxe-Corton || aloqs-korton

FR || Alsace, kam seko vai neseko vīnogu šķirnes nosaukums un/vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vin d'Alsace || alzas, SeiZleba mosdevdes sxvadasxva Rvinis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: ven d’alzas

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergbieten || alzas gran kriu, mosdevs altenberg de bergbiten

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Bergheim || alzas gran kriu, mosdevs altenberg de berghaim

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Altenberg de Wolxheim || alzas gran kriu, mosdevs altenberg de volqshaim

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Brand || alzas gran kriu, mosdevs brend

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Bruderthal || alzas gran kriu, mosdevs briudertal

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Eichberg || alzas gran kriu

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Engelberg || alzas gran kriu, mosdevs engelberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Florimont || alzas gran kriu, mosdevs florimon

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Frankstein || alzas gran kriu, mosdevs frankStain

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Froehn || alzas gran kriu, mosdevs fren

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Furstentum || alzas gran kriu, mosdevs furstentum

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Geisberg || alzas gran kriu, mosdevs gaisberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Gloeckelberg || alzas gran kriu, mosdevs glekelberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Goldert || alzas gran kriu, mosdevs goldert

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Hatschbourg || alzas gran kriu, mosdevs hatSburg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Hengst || alzas gran kriu, mosdevs hengst

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Kanzlerberg || alzas gran kriu, mosdevs kanclerberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Kastelberg || alzas gran kriu, mosdevs kastelberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Kessler || alzas gran kriu, mosdevs kesler

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Barr || alzas gran kriu, mosdevs kirxberg de bar

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Kirchberg de Ribeauvillé || alzas gran kriu, mosdevs kirxberg de ribovil

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Kitterlé || alzas gran kriu, mosdevs kiterle

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Mambourg || alzas gran kriu, mosdevs mamburg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Mandelberg || alzas gran kriu, mosdevs mandelberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Marckrain || alzas gran kriu, mosdevs markrain

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Moenchberg || alzas gran kriu, mosdevs menxberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Muenchberg || alzas gran kriu, mosdevs muenxberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Ollwiller || alzas gran kriu, mosdevs olviler

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Osterberg || alzas gran kriu, mosdevs osterberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Pfersigberg || Aalzas gran kriu, mosdevs pfesigberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Pfingstberg || alzas gran kriu, mosdevs pfingStberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Praelatenberg || alzas gran kriu, mosdevs prelatenberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Rangen || alzas gran kriu, mosdevs rangen

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Saering || alzas gran kriu, mosdevs sering

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Schlossberg || alzas gran kriu, mosdevs Slosberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Schoenenbourg || alzas gran kriu, mosdevs Senenburg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Sommerberg || alzas gran kriu, mosdevs somerberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Sonnenglanz || alzas gran kriu, mosdevs sonenglanc

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Spiegel || alzas gran kriu, mosdevs Spigel

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Sporen || alzas gran kriu, mosdevs sporen

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Steinen || alzas gran kriu, mosdevs Stainen

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Steingrubler || alzas gran kriu, mosdevs Staingrubler

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Steinklotz || alzas gran kriu, mosdevs Stainkloc

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Vorbourg || alzas gran kriu, mosdevs forburg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Wiebelsberg || alzas gran kriu, mosdevs vibelsberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Wineck-Schlossberg || alzas gran kriu, mosdevs vinek-Slosberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Winzenberg || alzas gran kriu, mosdevs vincenberg

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Zinnkoepflé || alzas gran kriu, mosdevs cinkepfle

FR || Alsace Grand Cru, kam seko Zotzenberg || alzas gran kriu, mosdevs cocenberg

FR || Alsace Grand Cru, pirms kā ir Rosacker || alzas gran kriu, win uZRvis rozaker

FR || Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko 'mousseux', pirms kā ir vai nav 'Rosé' || anJu, SeiZleba mosdevdes ‘val de luar’, ‘mu so’ an win uZRodes ‘roze’

FR || Anjou Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire || anJu koto de la luar, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Anjou Villages, kam seko vai neseko Val de Loire || anJu vilaJ, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Anjou-Villages Brissac, kam seko vai neseko Val de Loire || anJu – vilaJ brisak, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Arbois, kam seko vai neseko Pupillin, kam seko vai neseko 'mousseux' || arbua, SeiZleba mosdevdes ‘pupiilen’, ‘muso’.

FR || Auxey-Duresses, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || oqsi-diures, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’, an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Bandol Ekvivalents nosaukums: Vin de Bandol || bandol ekvivalenturi termini: ven de bandol

FR || Banyuls, kam seko vai neseko 'Grand Cru' and /or 'Rancio' || baniul, SeiZleba mosdevdes ‘gran kriu’ da/an ransio’

FR || Barsac || barsak

FR || Bâtard-Montrachet || betar-montraSe

FR || Béarn, kam seko vai neseko Bellocq || bearn, SeiZleba mosdevdes belok

FR || Beaujolais, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko 'Villages', kam seko vai neseko 'Supérieur' || boJole, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli, an ‘vilaJ’, an ‘superier’

FR || Beaune || bon

FR || Bellet Ekvivalents nosaukums: Vin de Bellet || bele ekvivalenturi termini : ven de bele

FR || Bergerac, kam seko vai neseko 'sec' || berJerak, SeiZleba mosdevdes ‘sek’

FR || Bienvenues-Bâtard-Montrachet || bienvenues-batar-montraSe

FR || Blagny, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côte de Beaune-Villages || blani, SeiZleba mosdevdes kot de bon / kot de bon-vilaJ

FR || Blanquette de Limoux || blanket de limu

FR || Blanquette méthode ancestrale || blanket metod ansestral

FR || Blaye || blei

FR || Bonnes-mares || bon mar

FR || Bonnezeaux, kam seko vai neseko Val de Loire || bonezo, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Bordeaux, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé', 'Mousseux' vai ' supérieur' || bordo, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’, ‘muso’, ‘superier’

FR || Bordeaux Côtes de Francs || bordo kot de fran

FR || Bordeaux Haut-Benauge || bordo benoJ

FR || Bourg Ekvivalents nosaukums: Côtes de Bourg / Bourgeais || bur ekvivalenturi termini : kot de bur / burJe

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Chitry || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli "Sitri"

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Chalonnaise || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli ‘kot Salonez’

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côte Saint-Jacques || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli kot sen-Jak

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes d'Auxerre || burgon SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli kot d’oqser

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Côtes du Couchois || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli kot diu kuSua

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Coulanges-la-Vineuse || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli kulanJ-la-vinez

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Épineuil || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli epinei

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Beaune || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli kot de bon

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Hautes Côtes de Nuits || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’ ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli kot de nui

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums La Chapelle Notre-Dame || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli la Sapel notr-dam

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Le Chapitre || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli le Sapitr

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Montrecul / Montre-cul / En Montre-Cul || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli montrkiul / montr-kiul / an montr-kiul

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé' vai mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums Vézelay || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’ an mcire geografiuli erTeulis saxeli vezele

FR || Bourgogne, kam seko vai neseko 'Clairet', 'Rosé', 'ordinaire' vai 'grand ordinaire' || burgon, SeiZleba mosdevdes ‘klere’, ‘roze’, ‘ordiner’an ‘gran ordiner’

FR || Bourgogne aligoté || burgon aligote

FR || Bourgogne passe-tout-grains || burgon pas-tu-gren

FR || Bourgueil || burgei

FR || Bouzeron || buzron

FR || Brouilly || bruii

FR || Bugey, kam seko vai neseko Cerdon, pirms kā ir vai nav 'Vins du', 'Mousseux du', 'Pétillant' vai 'Roussette du' vai kam seko 'Mousseux' vai 'Pétillant', kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || buge, SeiZleba mosdevdes serdon, win uZRodes ‘ven diu’, ‘muso diu’, ‘petiian’, an “ruset diu” an mosdevdes “muso” an “petiian” .SeiZleba mos­devdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Buzet || buze

FR || Cabardès || kabarde

FR || Cabernet d'Anjou, kam seko vai neseko Val de Loire || kaberne d’anJu, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Cabernet de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire || kaberne de somur, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Cadillac || kadilak

FR || Cahors || kaor

FR || Cassis || kasis

FR || Cérons || seron

FR || Chablis, kam seko vai neseko Beauroy, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes boroi an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Berdiot, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes berdio an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Beugnons || Sabli, SeiZleba mosdevdes benion

FR || Chablis, kam seko vai neseko Butteaux, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes biuto an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Chapelot, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes Sapelo an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Chatains, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes Saten an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Chaume de Talvat, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes Som de talva

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Bréchain, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de breSen an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Cuissy || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de kisi

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Fontenay, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de fontene an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Jouan, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de Juan an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Léchet, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de leSe an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Savant, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de savan an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte de Vau­bar­ousse, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de vobarus an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Côte des Prés Girots, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes kot de pre Jiro an ‘premie kriu

FR || Chablis, kam seko vai neseko Forêts, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes fore an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Fourchaume, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes furSom an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko L'Homme mort, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes l’om mor an ‘premier kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Les Beauregards || Sabli, SeiZleba mosdevdes le bor gar an “premie kriu”

FR || Chablis, kam seko vai neseko Les Épinottes, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes le epinot an ‘premie kriu”

FR || Chablis, kam seko vai neseko Les Four­neaux, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes le furno an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Les Lys, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes le li an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Mélinots, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes melino an “premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Mont de Milieu, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes mon de milie an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Montée de Tonnerre || Sabli, SeiZleba mosdevdes monte de toner

FR || Chablis, kam seko vai neseko Montmains, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes montmen an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Morein, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes moren an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Pied d'Aloup, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes pie d’alup an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Roncières, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes ronsier an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Sécher, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes seSe an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Troesmes, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes trem an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vaillons, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes velon an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vau de Vey, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes vo de vei an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vau Ligneau, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes vo linio an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vaucoupin, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes vokupen an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vaugiraut, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes voJiro an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vaulorent, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba modevdes voloran an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vaupulent, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes vopulan an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vaux-Ragons, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes vo-ragon an ‘premie kriu’

FR || Chablis, kam seko vai neseko Vosgros, kam seko vai neseko 'premier cru' || Sabli, SeiZleba mosdevdes vosgro an premie kriu’

FR || Chablis || Sabli

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Blanchot || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes blanSo

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Bougros || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes bugro

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Grenouilles || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes grenui

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Les Clos || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes le klo

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Preuses || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes preze

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Valmur || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes valmur

FR || Chablis grand cru, kam seko vai neseko Vaudésir || Sabli gran kriu, SeiZleba mosdevdes vodezir

FR || Chambertin || Samberten

FR || Chambertin-Clos-de-Bèze || Samberten klo de bez

FR || Chambolle-Musigny || Sambol miuzini

FR || Champagne || Sampan

FR || Chapelle-Chambertin || Sapel-Samberten

FR || Charlemagne || Sarleman

FR || Charmes-Chambertin || Sarm-Samberten

FR || Chassagne-Montrachet, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côtes de Beaune-Villages || Sasan-montraSe, SeiZleba mosdevdes kot de bon / kot de bon-vilaJ

FR || Château Grillet || Sato-grie

FR || Château-Chalon || Sato-Salon

FR || Châteaumeillant || Satomeian

FR || Châteauneuf-du-Pape || Satonef-diu-pap

FR || Châtillon-en-Diois || Sation an-diua

FR || Chaume - Premier Cru des coteaux du Layon || Som-premie kriu de koto diu leon

FR || Chenas || Sena

FR || Chevalier-Montrachet || montraSe

FR || Cheverny || Saverni

FR || Chinon || Sino

FR || Chiroubles || Sirubl

FR || Chorey-les-Beaune, kam seko vai neseko Côte de Beaune / Côte de Beaune-Villages || Sori-le-bon, SeiZleba mosdevdes kot de bon / kot de bon-vilaJ

FR || Clairette de Bellegarde || kleret de belgard

FR || Clairette de Die || kleret de di

FR || Clairette de Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || kleret de langdok, SeiZleba mosdev­des mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Clos de la Roche || klo de la roS

FR || Clos de Tart || klo de tar

FR || Clos de Vougeot || klo de vuJo

FR || Clos des Lambrays || klo de lambre

FR || Clos Saint-Denis || klo sen-deni

FR || Collioure || koliur

FR || Condrieu || kondrie

FR || Corbières || korbier

FR || Cornas || korna

FR || Corse, kam seko vai neseko Calvi, pirms kā ir vai nav 'Vin de' || kors, SeiZleba mosdevdes kalvi an win uZRodes ‘ven de’

FR || Corse, kam seko vai neseko Coteaux du Cap Corse, pirms kā ir vai nav 'Vin de' || kors, SeiZleba mosdevdes koto diu kap kors an win uZRodes ‘ven de’

FR || Corse, kam seko vai neseko Figari, pirms kā ir vai nav 'Vin de' || kors, SeiZleba mosdevdes figari an win uZRodes ‘ven de’

FR || Corse, kam seko vai neseko Porto-Vecchio, pirms kā ir vai nav 'Vin de' || kors, SeiZleba mosdevdes porto-vekSio an win uswrebdes ‘ven de’

FR || Corse, kam seko vai neseko Sartène, pirms kā ir vai nav 'Vin de' || kors, SeiZleba mosdevdes sarten an win uZRodes ‘ven de’

FR || Corse, pirms kā ir vai nav 'Vin de' || kors, SeiZleba win uZRodes ‘ven de’

FR || Corton || korton

FR || Corton-Charlemagne || korton-Sarleman

FR || Costières de Nîmes || kostier de nim

FR || Côte de Beaune, pirms kā ir mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || kot de bon, SeiZleba win uZRodes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Côte de Beaune-Villages || kot de bon-vilaJ

FR || Côte de Brouilly || kot de brui

FR || Côte de Nuits-villages || kot de nui-vilaJ

FR || Côte roannaise || kot roanez

FR || Côte Rôtie || kot roti

FR || Coteaux champenois, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || koto Sampenua, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Coteaux d'Aix-en-Provence || koto d’eqs-an-provans

FR || Coteaux d'Ancenis, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums koto d’anseni || SeiZleba mosdevdes Rvinis saxeobis saxeli

FR || Coteaux de Die || koto de di

FR || Coteaux de l'Aubance, kam seko vai neseko Val de Loire || koto de lobans, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Coteaux de Pierrevert || koto de pierver

FR || Coteaux de Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire || koto de somiur, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Coteaux du Giennois || koto diu Jienua

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Cabrières || koto diu langedog, SeiZleba mosdevdes kabrier

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de la Méjanelle / La Méjanelle || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes koto de la meJanel / la meJanel

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Saint-Christol '/ Saint-Christol || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes koto de sen-kristol /sen-kristol

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Coteaux de Vérargues / Vérargues || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes koto de verarg / verarg

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Grès de Montpellier || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes gre de monpelie

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko La Clape || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes la klap

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Montpeyroux || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes monpeiru

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Pic-Saint-Loup || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes pik-sen-lu

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Quatourze || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes katur

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Drézéry || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes sen-drezeri

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Georges-d'Orques || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes sen-JorJ d’ork

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Saint-Saturnin || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes sen-saturnen

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Coteaux du Languedoc, kam seko vai neseko Picpoul-de-Pinet || koto diu langedok, SeiZleba mosdevdes pikpul-de-pen

FR || Coteaux du Layon, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || Kkoto diu leion, SeiZleba mosdevdes val de luar an mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Coteaux du Layon Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire || koto diu leion Som, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Coteaux du Loir, kam seko vai neseko Val de Loire || koto diu luar, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Coteaux du Lyonnais || koto diu lione

FR || Coteaux du Quercy || koto diu kersi

FR || Coteaux du Tricastin || koto diu trekasten

FR || Coteaux du Vendômois, kam seko vai neseko Val de Loire K || koto diu vandomua, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Coteaux varois || koto varua

FR || Côtes Canon Fronsac Ekvivalents nosaukums: Canon Fronsac || kot kanon fronsak ekvivalenturi termini: kanon fronsak

FR || Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Boudes || kot d’overn, SeiZleba mosdevdes bud

FR || Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Chanturgue || kot d’overn, SeiZleba mosdevdes Santurg

FR || Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Châteaugay || kot d’overn, SeiZleba mosdevdes Satoge

FR || Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Corent || kot d’overn, SeiZleba mosdevdes koran

FR || Côtes d'Auvergne, kam seko vai neseko Madargue || ot d’overn, SeiZleba mosdevdes madarge

FR || Côtes de Bergerac || kot d’overn

FR || Côtes de Blaye || kot de ble

FR || Côtes de Bordeaux Saint-Macaire || kot de bordo den maker

FR || Côtes de Castillon || kot de kastion

FR || Côtes de Duras || kot de diuras

FR || Côtes de Millau || kot de mio

FR || Côtes de Montravel || kot de monravel

FR || Côtes de Provence || kot de provans

FR || Côtes de Saint-Mont || kot de sen-mon

FR || Côtes de Toul || kot de tul

FR || Côtes du Brulhois || kot diu brulua

FR || Côtes du Forez || kot diu fore

FR || Côtes du Jura, kam seko vai neseko 'mousseux' || kot diu Jiura, SeiZleba mosdevdes ‘muso’

FR || Côtes du Lubéron || kot diu liberon

FR || Côtes du Marmandais || kot diu marmande

FR || Côtes du Rhône || kot diu ron

FR || Côtes du Roussillon || kot diu rusion

FR || Côtes du Roussillon Villages, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || kot diu rusion vilaJ, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Côtes du Ventoux || kot diu vantu

FR || Côtes du Vivarais || kot diu vivare

FR || Cour-Cheverny, kam seko vai neseko Val de Loire || kur-Severni, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Crémant d'Alsace || kreman d’alzas

FR || Crémant de Bordeaux || kreman de bordo

FR || Crémant de Bourgogne || kreman de burgon

FR || Crémant de Die || kreman de di

FR || Crémant de Limoux || kreman de limu

FR || Crémant de Loire || kreman de luar

FR || Crémant du Jura || kreman diu Jiura

FR || Crépy || krepi

FR || Criots-Bâtard-Montrachet || krio-batar-montraSe

FR || Crozes-Hermitage Ekvivalents nosaukums: Crozes-Ermitage || kroz-ermitaJ kroz-ermitaJ

FR || Échezeaux || eSezo

FR || Entre-Deux-Mers || antr de-mer

FR || Entre-Deux-Mers-Haut-Benauge || antr-de-mer-o-benoJ

FR || Faugères || foJer

FR || Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Brem || fief vandeen SeiZleba mosdevdes brem

FR || Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Mareuil || fief vandeen, SeiZleba mosdevdes marei

FR || Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Pissotte || fief vandeen, SeiZleba mosdevdes pisot

FR || Fiefs Vendéens, kam seko vai neseko Vix || fief vandeen, SeiZleba mosdevdes vi

FR || Fitou || fitu

FR || Fixin || fixen

FR || Fleurie || fleri

FR || Floc de Gascogne || flok de gaskon

FR || Fronsac || frosnak

FR || Frontignan, pirms kā ir vai nav 'Muscat de' vai 'Vin de' || frontinian, SeiZleba win uZRodes ‘muskat’ an ‘ven de’

FR || Gaillac, kam seko vai neseko 'mousseux' || gaiak, SeiZleba mosdevdes ‘muso’

FR || Gaillac premières côtes || gaiak premier kot

FR || Gevrey-Chambertin || Jevri-Samberten

FR || Gigondas || Jigonda

FR || Givry || Jivri

FR || Grand Roussillon, kam seko vai neseko 'Rancio' || gran-rusion, SeiZleba mosdevdes ‘ransio’

FR || Grand-Échezeaux || gran-eSezo

FR || Graves, kam seko vai neseko 'supérieures' || grav, SeiZleba mosdevdes ‘superier’

FR || Graves de Vayres || grav de ver

FR || Griotte-Chambertin || griot- Samberten

FR || Gros plant du Pays nantais || gro plan diu pei nante

FR || Haut-Médoc || o-medok

FR || Haut-Montravel || o montravel

FR || Haut-Poitou || o-puato

FR || Hermitage Ekvivalents nosaukums: l'Hermitage / Ermitage / l'Ermitage || ermitaJ ekvivalenturi termini: l’ermitaJ / ermitaJ /l’ermitaJ

FR || Irancy || iransi

FR || Irouléguy || irulegi

FR || Jasnières, kam seko vai neseko Val de Loire || Jasnier, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Juliénas || Juliena

FR || Jurançon, kam seko vai neseko 'sec' || Juranson, SeiZleba mosdevdes ‘sek’

FR || L'Étoile, kam seko vai neseko 'mousseux' || l’etual, SeiZleba mosdevdes ‘muso’

FR || La Grande Rue || la grand riu

FR || Ladoix, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || ladua, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ

FR || Lalande de Pomerol || lalande de pomrol

FR || Latricières-Chambertin || latrisier-Samberten

FR || Les Baux de Provence || le bo de provans

FR || Limoux || limu

FR || Lirac || lirak

FR || Listrac-Médoc || listrak-medok

FR || Loupiac || lupiak

FR || Lussac-Saint-Émilion || lusak-sen-emilion

FR || Mâcon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko 'Supérieur' vai 'Villages' Ekvivalents nosaukums: Pinot-Chardonnay-Mâcon || makon, SeiZleba mosdevdes mcire geografili erTeulis saxeli an ‘superie’ an ‘vilaJ’ ekvivalenturi termini: makon

FR || Macvin du Jura || makven diu Jiura

FR || Madiran || madiran

FR || Maranges, kam seko vai neseko Clos de la Boutière || maranJ, SeiZleba mosdevdes klo de la butie

FR || Maranges, kam seko vai neseko La Croix Moines || maranJ, SeiZleba mosdevdes la krua muan

FR || Maranges, kam seko vai neseko La Fussière || maranJ, SeiZleba mosdevdes la fiusier

FR || Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Loyères || maranJ, SeiZleba mosdevdes le klo de luaier

FR || Maranges, kam seko vai neseko Le Clos des Rois || maranJ, SeiZleba mosdevdes le klo de rua

FR || Maranges, kam seko vai neseko Les Clos Roussots || maranJ SeiZleba mosdevdes le klo rusot

FR || Maranges, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || maranJ, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Maranges, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || maranJ, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Marcillac || marsiak

FR || Margaux || margo

FR || Marsannay, kam seko vai neseko 'rosé' || marsane, SeiZleba mosdevdes ‘roze’

FR || Maury, kam seko vai neseko 'Rancio' || mori, SeiZleba mosdevdes ‘ransio’

FR || Mazis-Chambertin || mazi-Samberten

FR || Mazoyères-Chambertin || mezuaier Samberten

FR || Médoc || medok

FR || Menetou-Salon, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko Val de Loire || menetu salon, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli an val de luar

FR || Mercurey || merkuri

FR || Meursault, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || merso, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Minervois || minervua

FR || Minervois-La-Livinière || minervua-la-liminier

FR || Monbazillac || monbaziak

FR || Montagne Saint-Émilion || montan sen-emilion

FR || Montagny || montani

FR || Monthélie, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || monteli, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Montlouis-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko 'mousseux' vai 'pétillant' || monlui-sur-luar, SeiZleba mosdevdes val de luar, ‘muso’ an ‘petiian’

FR || Montrachet || monraSe

FR || Montravel || monravel

FR || Morey-Saint-Denis || mori-sen-deni

FR || Morgon || morgon

FR || Moselle || mozel

FR || Moulin-à-Vent || mulen-a-van

FR || Moulis Ekvivalents nosaukums: Moulis-en-Médoc || muli ekvivalenturi termini : muli-an-medok

FR || Muscadet, kam seko vai neseko Val de Loire || muskade, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Muscadet-Coteaux de la Loire, kam seko vai neseko Val de Loire || muskade-koto de la luar, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Muscadet-Côtes de Grandlieu, kam seko vai neseko Val de Loire || muskade-kot de grandlie, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Muscadet-Sèvre et Maine, kam seko vai neseko Val de Loire || muskade-sevr e men, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Muscat de Beaumes-de-Venise || muska de bom-de-veniz

FR || Muscat de Lunel || muska de lunel

FR || Muscat de Mireval || muska de mireval

FR || Muscat de Saint-Jean-de-Minervois || muska de sen-Jak de minervua -

FR || Muscat du Cap Corse || muska diu kap kors

FR || Musigny || muzini

FR || Néac || neak

FR || Nuits Ekvivalents nosaukums: Nuits-Saint-Georges || nui ekvivalenturi termini: nui-sen-JorJ

FR || Orléans, kam seko vai neseko Cléry || orlean, SeiZleba mosdevdes kleri

FR || Pacherenc du Vic-Bilh, kam seko vai neseko 'sec' || paSeren diu vik-bil, SeiZleba mosdevdes ‘sek’

FR || Palette || palet

FR || Patrimonio || patrimonio

FR || Pauillac || poiak

FR || Pécharmant || peSarman

FR || Pernand-Vergelesses, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || pernan-vergeles, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Pessac-Léognan || pesak-leonan

FR || Petit Chablis, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || peti Sabli, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Pineau des Charentes Ekvivalents nosaukums: Pineau Charentais || pino de Sarant ekvivalenturi termini: pino Sarante

FR || Pomerol || pomerol

FR || Pommard ||  pomar

FR || Pouilly-Fuissé || pui-fuise

FR || Pouilly-Loché || pui-loSe

FR || Pouilly-sur-Loire, kam seko vai neseko Val de Loire Ekvivalents nosaukums: Blanc Fumé de Pouilly / Pouilly-Fumé || puii--sur-luar, SeiZleba mosdevdes val de luar ekvivalenturi termini : blank fiume de puii / puii-fiume

FR || Pouilly-Vinzelles || puii-venzel

FR || Premières Côtes de Blaye || premier kot de ble

FR || Premières Côtes de Bordeaux, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || premier kot de bordo, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Puisseguin-Saint-Emilion || puisegen-sen-emilion

FR || Puligny-Montrachet, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || pulini monraSe, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Quarts de Chaume, kam seko vai neseko Val de Loire || kar de Som, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Quincy, kam seko vai neseko Val de Loire || kinsi, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Rasteau, kam seko vai neseko 'Rancio' || rasto, SeiZleba mosdevdes ‘ransio’

FR || Régnié || renie

FR || Reuilly, kam seko vai neseko Val de Loire || reii, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Richebourg || riSbur

FR || Rivesaltes, kam seko vai neseko 'Rancio', pirms kā ir vai nav 'Muscat' || rivezalt, SeiZleba mosdevdes ‘ransio’ an win uswrebdes ‘muska’

FR || Romanée (La) || romane (la)

FR || Romanée Contie || romane konti

FR || Romanée Saint-Vivant || romane sen-vivan

FR || Rosé de Loire, kam seko vai neseko Val de Loire || roze de luar, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Rosé des Riceys || roze de risi

FR || Rosette || rozet

FR || Roussette de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || ruset de savua, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

FR || Ruchottes-Chambertin || ruSot-Sambertin

FR || Rully || ruli

FR || Saint-Amour || sent-amur

FR || Saint-Aubin, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || sen-oben, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an kot de bon-vilaJ’

FR || Saint-Bris || sen-bri

FR || Saint-Chinian || sen-Sinian

FR || Saint-Émilion || sen-emilion

FR || Saint-Émilion Grand Cru || sen-emilion-gran kriu

FR || Saint-Estèphe || sent-estef

FR || Saint-Georges-Saint-Émilion || sen-JorJ-sent-emilion

FR || Saint-Joseph || sen-Jozef

FR || Saint-Julien || sen-Julien

FR || Saint-Nicolas-de-Bourgueil, kam seko vai neseko Val de Loire || sen-nikola-de-burgei, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Saint-Péray, kam seko vai neseko 'mousseux’ || sen-pere, SeiZleba mosdevdes ‘muso’

FR || Saint-Pourçain || sen-pursen

FR || Saint-Romain, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || sen-romen, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Saint-Véran || sen-veran

FR || Sainte-Croix-du-Mont || sent-krua diu mon

FR || Sainte-Foy Bordeaux || sent-fua bordo

FR || Sancerre || sanser

FR || Santenay, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' || santeni, SeiZleba mosdevdes ‘kot de bon’ an ‘kot de bon-vilaJ’

FR || Saumur, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko 'mousseux' vai 'pétillant' || somur, SeiZleba mosdevdes val de luar, ‘muso’ an ‘petiian’

FR || Saumur-Champigny, kam seko vai neseko Val de Loire || somur-Sampini, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Saussignac || sosiniak

FR || Sauternes || sotern

FR || Savennières, kam seko vai neseko Val de Loire || savenier, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Savennières-Coulée de Serrant, kam seko vai neseko Val de Loire || savenier-kule de seran, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Savennières-Roche-aux-Moines, kam seko vai neseko Val de Loire || savenier-roS-o-muan, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Savigny-les-Beaune, kam seko vai neseko 'Côte de Beaune' vai 'Côte de Beaune-Villages' Ekvivalents nosaukums: Savigny || savini-le-bon, SeiZleba mosdevdes ‘kot d bon’ an ‘kot de bon vilaJ’ ekvivalenturi termini: savini

FR || Seyssel, kam seko vai neseko 'mousseux' || seisal, SeiZleba mosdevdes ‘muso’

FR || Tâche (La) || taS (la)

FR || Tavel || tavel

FR || Touraine, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko 'mousseux' vai 'pétillant' || turen, SeiZleba mosdevdes val de luar an ‘muso’ an ‘petiian’

FR || Touraine Amboise, kam seko vai neseko Val de Loire || turen ambuaz, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Touraine Azay-le-Rideau, kam seko vai neseko Val de Loire || turen aze-le-rido, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Touraine Mestand, kam seko vai neseko Val de Loire || turen mestan, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Touraine Noble Joué, kam seko vai neseko Val de Loire || turen nobl Jue, SeiZleba mosdevdes val de luar

FR || Tursan || tursan

FR || Vacqueyras || vakira

FR || Valençay || valansi

FR || Vin d'Entraygues et du Fel || ven d’antreg e diu fel

FR || Vin d'Estaing || ven d’esten

FR || Vin de Lavilledieu || ven de laviledie

FR || Vin de Savoie, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums, kam seko vai neseko 'mousseux' vai 'pétillant' || ven de savua, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli, ‘muso’ an ‘petiian’

FR || Vins du Thouarsais || ven diu tuarse

FR || Vins Fins de la Côte de Nuits || ven fen de la kot de nui

FR || Viré-Clessé || vire-klese

FR || Volnay || volne

FR || Volnay Santenots || volne santeno

FR || Vosnes Romanée || vosn romane

FR || Vougeot || vuJo

FR || Vouvray, kam seko vai neseko Val de Loire, kam seko vai neseko 'mousseux' vai 'pétillant' || vuvre, SeiZleba mosdevdes val de luar, ‘muso’ an ‘petiian’

IT || Aglianico del Taburno Ekvivalents nosaukums: Taburno || alianiko del taburno ekvivalenturi termini: taburno

IT || Aglianico del Vulture || alianiko del vulture

IT || Albana di Romagna || albana di romania

IT || Albugnano || albuniano

IT || Alcamo || alkamo

IT || Aleatico di Gradoli || aleatiko di gradoli

IT || Aleatico di Puglia || aleatiko di pulia

IT || Alezio || alecio

IT || Alghero || algero

IT || Alta Langa || alta langa

IT || Alto Adige, kam seko Colli di Bolzano Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Bozner Leiten || alto adije, mosdevs koli di bolcano ekvivalenturi termini: ziudtiroler bocner laiten

IT || Alto Adige, kam seko Meranese di collina Ekvivalents nosaukums: Alto Adige Meranese / Südtirol Meraner Hügel / Südtirol Meraner || alto adije, mosdevs meraneze di kolina ekvivalenturi termini: alto adije meraneze / meraner hiugel / ziudtiroler meraner

IT || Alto Adige, kam seko Santa Maddalena Ekvivalents nosaukums: Südtiroler St.Magdalener || alto adije, mosdevs santa madalena ekvivalenturi termini: ziudtiroler st. magdalener

IT || Alto Adige, kam seko Terlano Ekvivalents nosaukums: Südtirol Terlaner || alto adije, mosdevs terlano ekvivalenturi termini: ziudtiroler terlaner

IT || Alto Adige, kam seko Valle Isarco Ekvivalents nosaukums: Südtiroler Eisacktal / || alto adije, mosdevs vale izarko ekvivalenturi termini: ziudtiroler izaktal

IT || Alto Adige, kam seko Valle Venosta Ekvivalents nosaukums: Südtirol Vinschgau || alto adije, mosdevs vale venosta ekvivalenturi termini: ziudtirol vinSgau

IT || Alto Adige Ekvivalents nosaukums: dell'Alto Adige / Südtirol / Südtiroler || alto adije ekvivalenturi termini: del’alto adije/ ziudtirol / ziudtiroler

IT || Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Bressanone Ekvivalents nosaukums: vai dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Brixner || alto adije ‘an’ del’alto adije, SeiZleba mosdevdes bresanone ekvivalenturi termini: ‘an’ del’ alto adije ziudtirol ‘an’ ziudtirol briqsner

IT || Alto Adige vai dell'Alto Adige, kam seko vai neseko Burgraviato Ekvivalents nosaukums: vai dell'Alto Adige Südtirol vai Südtiroler Buggrafler || alto adije ‘an’ del’alto adije, SeiZleba mosdevdes burgraviato ekvivalenturi termini: ‘an’ del’alto adije ziudtirol ‘an ziudtiroler bugrafler

IT || Ansonica Costa dell'Argentario || ansonika kosta del’arjentario

IT || Aprilia || aprilia

IT || Arborea || arborea

IT || Arcole || arkole

IT || Assisi || asizi

IT || Asti, kam seko vai neseko 'spumante' vai pirms kā ir 'Moscato d'' || asti, SeiZleba mosdevdes ‘spumante’ an win uZRodes ‘moskato d“

IT || Atina || atina

IT || Aversa || aversa

IT || Bagnoli di Sopra Ekvivalents nosaukums: Bagnoli || banioli di sopra ekvivalenturi termini: banioli

IT || Barbaresco || barbaresko

IT || Barbera d'Alba || barbera d’alba

IT || Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Colli Astiani o Astiano || barbera d’asti, SeiZleba mosdevdes koli astiani an astiano

IT || Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Nizza || barbera d’asti, SeiZleba mosdevdes nica

IT || Barbera d'Asti, kam seko vai neseko Tinella || barbera d’asti, SeiZleba mosdevdes tinela

IT || Barbera del Monferrato || barbera del monferato

IT || Barbera del Monferrato Superiore || barbera del monferato superiore

IT || Barco Reale di Carmignano Ekvivalents nosaukums: Rosato di Carmignano / Vin santo di Carmignano / Vin Santo di Carmignano occhio di pernice || barko reale di karminiano ekvivalenturi termini: rozato di karminiano/ vin santo di karminiano / vin santo di karminiano okio di perniCe

IT || Bardolino || bardolino

IT || Bardolino Superiore || bardolino superiore

IT || Barolo || barolo

IT || Bianchello del Metauro || biankelo del metauro

IT || Bianco Capena || bianko kapena

IT || Bianco dell'Empolese || bianko del’empoleze

IT || Bianco della Valdinievole || bianko dela valdinievole

IT || Bianco di Custoza Ekvivalents nosaukums: Custoza || bianko di kustoca ekvivalenturi termini: kustoca

IT || Bianco di Pitigliano || bianko di pitiliano

IT || Bianco Pisano di San Torpè || bianko pizano di san torpe

IT || Biferno || biferno

IT || Bivongi || bivonji

IT || Boca || boka

IT || Bolgheri, kam seko vai neseko Sassicaia || bolgeri, SeiZleba mosdevdes sasikaia

IT || Bosco Eliceo || bosko eliCeo

IT || Botticino || botiCino

IT || Brachetto d'Acqui Ekvivalents nosaukums: Acqui || braketo d’akvi ekvivalenturi termini: akvi

IT || Bramaterra || bramatera

IT || Breganze || bregance

IT || Brindisi || brindizi

IT || Brunello di Montalcino || brunelo di montalCino

IT || Cacc'e' mmitte di Lucera || kaC’e’ mite di luCera

IT || Cagnina di Romagna || kanina di romania

IT || Campi Flegrei || kampi flegrei

IT || Campidano di Terralba Ekvivalents nosaukums: Terralba || kampidano di teralba ekvivalenturi termini: teralba

IT || Canavese || kanaveze

IT || Candia dei Colli Apuani || kandia dei koli apuani

IT || Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Capo Ferrato || kanono di sardenia, SeiZleba mosdevdes kapo ferato

IT || Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Jerzu || kanono di sardenia, SeiZleba mosdevdes JerZu

IT || Cannonau di Sardegna, kam seko vai neseko Oliena / Nepente di Oliena || kanono di sardenia, SeiZleba mosdevdes oliena / nepente di oliena

IT || Capalbio || kapalbio

IT || Capri || kapri

IT || Capriano del Colle || kapriano del kole

IT || Carema || karema

IT || Carignano del Sulcis || kariniano del sulCis

IT || Carmignano || karminiano

IT || Carso || karso

IT || Castel del Monte || kastel del monte

IT || Castel San Lorenzo || kastel san lorenco

IT || Casteller || kasteler

IT || Castelli Romani || kasteli romani

IT || Cellatica || Celatika

IT || Cerasuolo di Vittoria || karasuolo di vitoria

IT || Cerveteri || Cerveteri

IT || Cesanese del Piglio Ekvivalents nosaukums: Piglio || Cezaneze del pilio evivalenturi termini: pilio

IT || Cesanese di Affile Ekvivalents nosaukums: Affile || Cezaneze di afile ekvivalenturi termini: afile

IT || Cesanese di Olevano Romano Ekvivalents nosaukums: Olevano Romano || Cezaneze di olevano romano ekvivalenturi termini: olevano romano

IT || Chianti, kam seko vai neseko Colli Aretini || kianti, SeiZleba mosdevdes koli aretini

IT || Chianti, kam seko vai neseko Colli Fiorentini || kianti, SeiZleba mosdevdes koli fiorentini

IT || Chianti, kam seko vai neseko Colli Senesi || kianti, SeiZleba mosdevdes koli senezi

IT || Chianti, kam seko vai neseko Colline Pisane || kianti, SeiZleba mosdevdes koline pizane

IT || Chianti, kam seko vai neseko Montalbano || kianti, SeiZleba mosdevdes montalbano

IT || Chianti, kam seko vai neseko Montespertoli || kianti, SeiZleba mosdevdes montespertoli

IT || Chianti, kam seko vai neseko Rufina || kianti, SeiZleba mosdevdes rufina

IT || Chianti Classico || kianti klasiko

IT || Cilento || Cilento

IT || Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa da Posa Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà || Cinkve tere, SeiZleba mosdevdes kosta da poza ekvivalenturi termini: Cinkve tere Saketra

IT || Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Campu Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà || Cinque Terre, kam seko vai neseko Cinkve tere, SeiZleba mosdevdes kosta de kampu ekvivalenturi termini: Cinkve tere Saketra

IT || Cinque Terre, kam seko vai neseko Costa de Sera Ekvivalents nosaukums: Cinque Terre Sciacchetrà || Cinkve tere, SeiZleba mosdevdes kosta de sera ekvivalenturi termini: Cinkve tere Saketra

IT || Circeo || CirCeo

IT || Cirò || Ciro

IT || Cisterna d'Asti || Cizerna d’asti

IT || Colli Albani || koli albani

IT || Colli Altotiberini || koli altotiberini

IT || Colli Amerini || koli amerini

IT || Colli Berici || koli beriCi

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Oliveto || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes koline di oliveto

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline di Riosto || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes koline di riosto

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Colline Marconiane || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes koline markoniane

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Monte San Pietro || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes monte san pietro

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Serravalle || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes servale

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Terre di Montebudello || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes tere di montebudelo

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko Zola Predosa || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes zola predoza

IT || Colli Bolognesi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || koli boloniezi, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

IT || Colli Bolognesi Classico - Pignoletto || koli boloniezi klasiko-pinioleto

IT || Colli d'Imola || koli d’imola

IT || Colli del Trasimeno Ekvivalents nosaukums: Trasimeno || koli del trazimeno ekvivalenturi termini: trazimeno

IT || Colli dell'Etruria Centrale || koli del’etruria Centrale

IT || Colli della Sabina || koli dela sabina

IT || Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Fregona || koli di koneliano, SeiZleba mosdevdes fregona

IT || Colli di Conegliano, kam seko vai neseko Refrontolo || koli di koneliano, SeiZleba mosdevdes refrontolo

IT || Colli di Faenza || koli di faenca

IT || Colli di Luni || koli di luni

IT || Colli di Parma || koli di parma

IT || Colli di Rimini || koli di rimini

IT || Colli di Scandiano e di Canossa || koli di skandiano e di kanosa

IT || Colli Etruschi Viterbesi || koli etruski vitebrezi

IT || Colli Euganei || koli euganei

IT || Colli Lanuvini || koli lanuvini

IT || Colli Maceratesi || koli maCeratezi

IT || Colli Martani || koli martani

IT || Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Cialla || koli orientali, SeiZleba mosdevdes Cala

IT || Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Rosazzo || koli orientali del friuli, SeiZleba mosdevdes rozaco

IT || Colli Orientali del Friuli, kam seko vai neseko Schiopettino di Prepotto || koli orintali del friuli, SeiZleba mosdevdes skiopetino di prepoto

IT || Colli Orientali del Friuli Picolit, kam seko vai neseko Cialla || koli orientali del friuli pikolit, SeiZleba mosdevdes Cala

IT || Colli Perugini || koli perujini

IT || Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Focara || koli pezarezi, SeiZleba mosdevdes fokara

IT || Colli Pesaresi, kam seko vai neseko Roncaglia || koli pezarezi, SeiZleba mosdevdes ronkalia

IT || Colli Piacentini, kam seko vai neseko Gutturnio || koli piaCentini, SeiZleba mosdevdes guturnio

IT || Colli Piacentini, kam seko vai neseko Monterosso Val d'Arda || koli piaCentini, SeiZleba mosdevdes montereso val d’arda

IT || Colli Piacentini, kam seko vai neseko Val Trebbia || koli piaCentini, SeiZleba mosdevdes val trebia

IT || Colli Piacentini, kam seko vai neseko Valnure || koli piaCentini, SeiZleba mosdevdes valnure

IT || Colli Piacentini, kam seko vai neseko Vigoleno || koli piaCentini, SeiZleba mosdevdes vigoleno

IT || Colli Romagna centrale || koli romania Centrale

IT || Colli Tortonesi || koli tortonezi

IT || Collina Torinese || kolina torineze

IT || Colline di Levanto || koline di levanto

IT || Colline Joniche Taratine || koline ionike taratine

IT || Colline Lucchesi || koline lukezi

IT || Colline Novaresi || koline novarezi

IT || Colline Saluzzesi || koline salucezi

IT || Collio Goriziano Ekvivalents nosaukums: Collio || kolio goriciano ekvivalenturi termini: kolio

IT || Conegliano - Valdobbiadene, kam seko vai neseko Cartizze Ekvivalents nosaukums: Conegliano vai Valdobbiadene || koneliano-valdobiadene, SeiZleba mosdevdes kartice ekvivalenturi termini: koneliano ‘an’ valdobiadene

IT || Cònero || konero

IT || Contea di Sclafani || kontea di sklafani

IT || Contessa Entellina || kontesa entelina

IT || Controguerra || kontro guera

IT || Copertino || kopertino

IT || Cori || kori

IT || Cortese dell'Alto Monferrato || korteze del’alto monferato

IT || Corti Benedettine del Padovano || korti benedetine del padovano

IT || Cortona || kortona

IT || Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Furore || kosta d’amalfi, SeiZleba mosdevdes furore

IT || Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Ravello || kosta d’amalfi, SeiZleba mosdevdes ravelo

IT || Costa d'Amalfi, kam seko vai neseko Tramonti || kosta d’amalfi, SeiZleba mosdevdes tramonti

IT || Coste della Sesia || koste de la sezia

IT || Curtefranca || kurtefranka

IT || Delia Nivolelli || delia nivoleli

IT || Dolcetto d'Acqui || dolCeto d’akvi

IT || Dolcetto d'Alba || dolCeto d’alba

IT || Dolcetto d'Asti || dolCeto d’asti

IT || Dolcetto delle Langhe Monregalesi || dolCeto dele lange monregalezi

IT || Dolcetto di Diano d'Alba Ekvivalents nosaukums: Diano d'Alba || dolCeto di diano d’alba ekvivalenturi termini: diano d’alba

IT || Dolcetto di Dogliani || dolCeto di doliano

IT || Dolcetto di Dogliani Superiore Ekvivalents nosaukums: Dogliani || dolCeto di doliani superiore ekvivalenturi termini: doliani

IT || Dolcetto di Ovada Ekvivalents nosaukums: Dolcetto d'Ovada || dolCeto di ovada ekvivalenturi termini: dolCeto d’ovada

IT || Dolcetto di Ovada Superiore o Ovada || dolCeto di ovada superiore o ovada

IT || Donnici || doniCi

IT || Elba || elba

IT || Eloro, kam seko vai neseko Pachino || eloro, SeiZleba mosdevdes pakino

IT || Erbaluce di Caluso Ekvivalents nosaukums: Caluso || erbaluCe di kaluzo ekvivalenturi termini: kaluzo

IT || Erice || eriCe

IT || Esino || ezino

IT || Est!Est!!Est!!! di Montefiascone || est! est!! est!!! di montefiaskone

IT || Etna || etna

IT || Falerio dei Colli Ascolani Ekvivalents nosaukums: Falerio || falerio dei koli askolani ekvivalenturi termini: falerio

IT || Falerno del Massico || falerno del masiko

IT || Fara || fara

IT || Faro || faro

IT || Fiano di Avellino || fiano di avelino

IT || Franciacorta || franCakorta

IT || Frascati || fraskati

IT || Freisa d'Asti || freiza d’asti

IT || Freisa di Chieri || freiza di kieri

IT || Friuli Annia || friuli ania

IT || Friuli Aquileia || friuli akvileia

IT || Friuli Grave || friuli grave

IT || Friuli Isonzo Ekvivalents nosaukums: Isonzo del Friuli || friuli izonco ekvivalenturi termini: izonco del friuli

IT || Friuli Latisana || friuli latizana

IT || Gabiano || gabiano

IT || Galatina || galatina

IT || Galluccio || galuCo

IT || Gambellara || gambelara

IT || Garda || garda

IT || Garda Colli Mantovani || garda koli mantovani

IT || Gattinara || gatinara

IT || Gavi Ekvivalents nosaukums: Cortese di Gavi || gavi ekvivalenturi termini: korteze di gavi

IT || Genazzano || jenacano

IT || Ghemme || geme

IT || Gioia del Colle || joia del kole

IT || Girò di Cagliari || jiro di kaliari

IT || Golfo del Tigullio || golfo del tigulio

IT || Gravina || gravina

IT || Greco di Bianco || greko di bianko

IT || Greco di Tufo || greko di tufo

IT || Grignolino d'Asti || griniolino d’asti

IT || Grignolino del Monferrato Casalese || griniolino del monteferato kazaleze

IT || Guardia Sanframondi Ekvivalents nosaukums: Guardiolo || gvardia sanframondi ekvivalenturi termini: gvardiolo

IT || I Terreni di San Severino || i tereni di san severino

IT || Irpinia, kam seko vai neseko Campi Taurasini || irpinia, SeiZleba mosdevdes kampi taurasini

IT || Ischia || iskia

IT || Lacrima di Morro Ekvivalents nosaukums: Lacrima di Morro d'Alba || lakrima di moro ekvivalenturi termini: lakrima di moro d’alba

IT || Lago di Caldaro Ekvivalents nosaukums: Caldaro / Kalterer / Kalterersee || lago di kaldaro ekvavalenturi termini: kaldaro / kalterer / kaltererzee

IT || Lago di Corbara || lago di korbara

IT || Lambrusco di Sorbara || lambrusko di sorbara

IT || Lambrusco Grasparossa di Castelvetro || lambrusko grasparosa di kastelvetro

IT || Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Oltre Po Mantovano || lambrusko mantovano, SeiZleba mosdevdes olter po mantovano

IT || Lambrusco Mantovano, kam seko vai neseko Viadanese-Sabbionetano || lambrusko mantovano, SeiZleba mosdevdes viadaneze sabionetano

IT || Lambrusco Salamino di Santa Croce || lambrusko salamino di santa kroCe

IT || Lamezia || lamecia

IT || Langhe || lange

IT || Lessona || lesona

IT || Leverano || leverano

IT || Lison-Pramaggiore || lizon-pramajore

IT || Lizzano || licano

IT || Loazzolo || loacolo

IT || Locorotondo || lokorotondo

IT || Lugana || lugana

IT || Malvasia delle Lipari || malvazia dele lipari

IT || Malvasia di Bosa || malvazia di boza

IT || Malvasia di Cagliari || malvazia di kaliari

IT || Malvasia di Casorzo d'Asti Ekvivalents nosaukums: Cosorzo / Malvasia di Cosorzo || malvazia di kazorco d’asti ekvivalenturi termini: kozorco / malvazia di kozorco

IT || Malvasia di Castelnuovo Don Bosco || malvazia di kastelnuovo don bosko

IT || Mamertino di Milazzo Ekvivalents nosaukums: Mamertino || mamertino di milaco ekvivalenturi termini: mamertino

IT || Mandrolisai || mandrolizai

IT || Marino || marino

IT || Marsala || marsala

IT || Martina Ekvivalents nosaukums: Martina Franca || martina ekvivalenturi termini: martina franka

IT || Matino || matino

IT || Melissa || melisa

IT || Menfi, kam seko vai neseko Bonera || menfi, SeiZleba mosdevdes bonera

IT || Menfi, kam seko vai neseko Feudo dei Fiori || menfi, SeiZleba mosdevdes feudo dei fiori

IT || Merlara || merlana

IT || Molise Ekvivalents nosaukums: del Molise || molize ekvivalenturi termini: del molize

IT || Monferrato, kam seko vai neseko Casalese || monferato, SeiZleba mosdevdes del molize

IT || Monica di Cagliari || monika di kaliari

IT || Monica di Sardegna || monika di sardenia

IT || Monreale || monreale

IT || Montecarlo || montekarlo

IT || Montecompatri-Colonna Ekvivalents nosaukums: Montecompatri / Colonna || montekompatri-kolona ekvivalenturi termini: monterkompatri / kolona

IT || Montecucco || montekuko

IT || Montefalco || montefalko

IT || Montefalco Sagrantino || montefalko sagrantino

IT || Montello e Colli Asolani || montelo e koli azolani

IT || Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Casauria / Terre di Casauria || montepulCano d’abruco, SeiZleba axldes kazauria / tere di kazauria

IT || Montepulciano d'Abruzzo, ko papildina vai nepapildina Terre dei Vestini || montepulCano d’abruco, SeiZleba axldes tere dei vestini

IT || Montepulciano d'Abruzzo, kam seko vai neseko Colline Teramane || montepulCano d’abruco, SeiZleba mosdevdes koline teramane

IT || Monteregio di Massa Marittima || monterejo di masa maritima

IT || Montescudaio || monteskudaio

IT || Monti Lessini Ekvivalents nosaukums: Lessini || monti lesini ekvivalenturi termini: lesini

IT || Morellino di Scansano || morelino di skansano

IT || Moscadello di Montalcino || moskadelo di montalCino

IT || Moscato di Cagliari || moskato di kaliari

IT || Moscato di Pantelleria Ekvivalents nosaukums: Passito di Pantelleria / Pantelleria || moskato di panteleria ekvivalenturi termini: pasato di panteleria / panteleria

IT || Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Gallura || moskato di sardenia, SeiZleba mosdevdes galura

IT || Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempio Pausania || moskato di sardenia, SeiZleba mosdevdes tempio pauzania

IT || Moscato di Sardegna, kam seko vai neseko Tempo || moskato di sardenia, SeiZleba mosdevdes tempo

IT || Moscato di Siracusa || moskato di sirakuza

IT || Moscato di Sorso-Sennori Ekvivalents nosaukums: Moscato di Sorso / Moscato di Sennori || mosakato di sorso-senori ekvivalenturi termini: moskato di sorso / mosakato di senori

IT || Moscato di Trani || moskato di trani

IT || Nardò || nardo

IT || Nasco di Cagliari || nasko di kaliari

IT || Nebbiolo d'Alba || nebiolo d’alba

IT || Nettuno || netuno

IT || Noto || noto

IT || Nuragus di Cagliari || nuragus di kaliari

IT || Offida || ofida

IT || Oltrepò Pavese || oltrepo paveze

IT || Orcia || orCa

IT || Orta Nova || orta nova

IT || Orvieto || orvieto

IT || Ostuni || ostuni

IT || Pagadebit di Romagna, kam seko vai neseko Bertinoro || pagadebit di romania, SeiZleba mosdevdes bertinoro

IT || Parrina || parina

IT || Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Gragnano || penizola sorentina, SeiZleba mosdevdes graniano

IT || Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Lettere || penizola sorentina, SeiZleba mosdevdes letere

IT || Penisola Sorrentina, kam seko vai neseko Sorrento || penizola sorentina, SeiZleba mosdevdes sorento

IT || Pentro di Isernia Ekvivalents nosaukums: Pentro || pentro di izernia ekvivalenturi termini: pentro

IT || Pergola || pergola

IT || Piemonte || piemonte

IT || Pietraviva || pietraviva

IT || Pinerolese || pineroleze

IT || Pollino || polino

IT || Pomino || pomino

IT || Pornassio Ekvivalents nosaukums: Ormeasco di Pornassio || pornasio ekvivalenturi termini: ormeasko di pornasio

IT || Primitivo di Manduria || primitivo di manduria

IT || Ramandolo || ramandolo

IT || Recioto di Gambellara || reCoto di gambelara

IT || Recioto di Soave || reCoto di soave

IT || Reggiano || rejano

IT || Reno || reno

IT || Riesi || riezi

IT || Riviera del Brenta || riviera del brenta

IT || Riviera del Garda Bresciano Ekvivalents nosaukums: Garda Bresciano || riviera del garda breSano ekvivalenturi termini: garda breSano

IT || Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Albenga / Albengalese || riviera ligure di ponente, SeiZleba mosdevdes albenga / albengaleze

IT || Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Finale / Finalese || riviera ligure di ponente, SeiZleba mosdevdes finale / finaleze

IT || Riviera ligure di ponente, kam seko vai neseko Riviera dei Fiori || riviera ligure di ponente, SeiZleba mosdevdes riviera dei fiori

IT || Roero || roero

IT || Romagna Albana spumante || romania albana spumante

IT || Rossese di Dolceacqua Ekvivalents nosaukums: Dolceacqua || roseze di dolCeakva ekvivalenturi termini: dolCeakva

IT || Rosso Barletta || roso barleta

IT || Rosso Canosa, kam seko vai neseko Canusium || roso kanoza, SeiZleba mosdevdes kanuzium

IT || Rosso Conero || roso konero

IT || Rosso di Cerignola || roso di Ceriniola

IT || Rosso di Montalcino || roso di montalCino

IT || Rosso di Montepulciano || roso di montepulCano

IT || Rosso Orvietano Ekvivalents nosaukums: Orvietano Rosso || roso orvietano ekvivalenturi termini: orvietano roso

IT || Rosso Piceno || roso piCeno

IT || Rubino di Cantavenna || rubino di kantavena

IT || Ruchè di Castagnole Monferrato || ruke di kastaniole monferato

IT || Salaparuta || salaparuta

IT || Salice Salentino || saliCe salentino

IT || Sambuca di Sicilia || sambuka di siCilia

IT || San Colombano al Lambro Ekvivalents nosaukums: San Colombano || san kolombano al lambro ekvivalenturi termini: san kolombano

IT || San Gimignano || san jiminiano

IT || San Ginesio || san jinezio

IT || San Martino della Battaglia || san martino dela batalia

IT || San Severo || san severo

IT || San Vito di Luzzi || san vito di luci

IT || Sangiovese di Romagna || sanjoveze di romania

IT || Sannio || sanio

IT || Sant'Agata de' Goti Ekvivalents nosaukums: Sant’Agata dei Goti || sant’agata de’goti ekvivalenturi termini: sant’agata dei goti

IT || Sant'Anna di Isola Capo Rizzuto || sant’ana di izola kapo ricuto

IT || Sant'Antimo || sant’antimo

IT || Santa Margherita di Belice || santa margerita di beliCe

IT || Sardegna Semidano, kam seko vai neseko Mogoro || sardenia semidano, SeiZleba mosdevdes mogoro

IT || Savuto || savuto

IT || Scanzo Ekvivalents nosaukums: Moscato di Scanzo || skanco ekvivalenturi termini: moskato di skanco

IT || Scavigna || skavinia

IT || Sciacca || Saka

IT || Serrapetrona || serapetrona

IT || Sforzato di Valtellina Ekvivalents nosaukums: Sfursat di Valtellina || sforcato di valtelina ekvivalenturi termini: sfursat di valtelina

IT || Sizzano || sicano

IT || Soave, kam seko vai neseko Colli Scaligeri || soave, SeiZleba mosdevdes koli skalijeri

IT || Soave Superiore || soave superiore

IT || Solopaca || solopaka

IT || Sovana || sovana

IT || Squinzano || skvincano

IT || Strevi || strevi

IT || Tarquinia || tarkvinia

IT || Taurasi || taurazi

IT || Teroldego Rotaliano || teroldego rotaliano

IT || Terracina Ekvivalents nosaukums: Moscato di Terracina || teraCina ekvivalenturi termini: moskato di teraCina

IT || Terratico di Bibbona, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || teraCino di bibona, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

IT || Terre dell'Alta Val d'Agri || tere del’alta val d’agri

IT || Terre di Casole || tere di kazole

IT || Terre Tollesi Ekvivalents nosaukums: Tullum || tere tolezi ekvivalenturi termini: tulum

IT || Torgiano || torjano

IT || Torgiano rosso riserva || torjano roso rizerva

IT || Trebbiano d'Abruzzo || trebiano d’abruco

IT || Trebbiano di Romagna || trebiano di romania

IT || Trentino, kam seko vai neseko Isera / d'Isera || trentino, SeiZleba mosdevdes izera / d’izera

IT || Trentino, kam seko vai neseko Sorni || trentino, SeiZleba mosdevdes sorni

IT || Trentino, kam seko vai neseko Ziresi / dei Ziresi || trentino, SeiZleba mosdevdes cirezi / dei cirezi

IT || Trento || trento

IT || Val d'Arbia || val d’arbia

IT || Val di Cornia, kam seko vai neseko Suvereto || val di kornia, SeiZleba mosdevdes suvereto

IT || Val Polcèvera, kam seko vai neseko Coronata || val polsevera, SeiZleba mosdevdes koronata

IT || Valcalepio || valkalepio

IT || Valdadige, kam seko vai neseko Terra dei Forti Ekvivalents nosaukums: Etschtaler || valdadije, SeiZleba mosdevdes tera dei forti ekvivalenturi termini: etsktaler

IT || Valdadige Terradeiforti Ekvivalents nosaukums: Terradeiforti Valdadige || valdadije teradeiforti ekvivalenturi termini: teradeiforti valdadije

IT || Valdichiana || valdikiana

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Arnad-Montjovet Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes arnad-montJovet ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Blanc de Morgex et de la Salle Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes blan de morJeqs e de la sal ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Chambave Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes Sambav ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Donnas Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes donas ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Enfer d'Arvier Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes enfer d’arvie ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Nus Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes nus ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valle d'Aosta, kam seko vai neseko Torrette Ekvivalents nosaukums: Vallée d'Aoste || vale d’aosta, SeiZleba mosdevdes torete ekvivalenturi termini: vale d’aost

IT || Valpolicella, ko papildina vai nepapildina Valpantena || valpoliCela,SeiZleba axldes valpantena

IT || Valsusa || valsuza

IT || Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Grumello || valtelina, superiore, SeiZleba mosdevdes grumelo

IT || Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Inferno || valtelina superiore, SeiZleba mosdevdes inferno

IT || Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Maroggia || valtelina superiore, SeiZleba mosdevdes maroja

IT || Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Sassella || valtelina superiore, SeiZleba mosdevdes sasela

IT || Valtellina Superiore, kam seko vai neseko Valgella || valtelina superiore, SeiZleba mosdevdes valjela

IT || Velletri || veletri

IT || Verbicaro || verbikaro

IT || Verdicchio dei Castelli di Jesi || verdikio dei kasteli di iezi

IT || Verdicchio di Matelica || verdikio di matelika

IT || Verduno Pelaverga Ekvivalents nosaukums: Verduno || verduno pelaverga ekvivalenturi termini: verduno

IT || Vermentino di Gallura || vermentino di galura

IT || Vermentino di Sardegna || vermentino di sardenia

IT || Vernaccia di Oristano || vernaCa di oristano

IT || Vernaccia di San Gimignano || vernaCa di san jiminiano

IT || Vernaccia di Serrapetrona || vernaCa di serapetrona

IT || Vesuvio || vezuvio

IT || Vicenza || viCenca

IT || Vignanello || vinianelo

IT || Vin Santo del Chianti || vin santo del kianti

IT || Vin Santo del Chianti Classico || vin santo del kianti klasiko

IT || Vin Santo di Montepulciano || vin santo di montepulCano

IT || Vini del Piave Ekvivalents nosaukums: Piave || vini del piave ekvivalenturi termini: piave

IT || Vino Nobile di Montepulciano || vino nobile di montepulCano

IT || Vittoria || vitoria

IT || Zagarolo || Zagarolo

CY || Βουνί Παναγιάς – Αμπελίτη Ekvivalents nosaukums: Vouni Panayia - Ampelitis || vuni panagias-ambeliti ekvivalenturi termini: vuni panagia-ambelitis

CY || Κουμανδαρία Ekvivalents nosaukums: Commandaria || kumandaria ekvivalenturi termini: komandaria

CY || Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Αφάμης Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Afames || krasoxoria lemesu, SeiZleba mosdevdes afamis ekvivalenturi termini: krasohoria lemesu-afames

CY || Κρασοχώρια Λεμεσού, kam seko vai neseko Λαόνα Ekvivalents nosaukums: Krasohoria Lemesou - Laona || krasoxoria lemesu, SeiZleba mosdevdes laona ekvivalenturi termini: krasohoria lemesu-laona

CY || Λαόνα Ακάμα Ekvivalents nosaukums: Laona Akama || laona akama ekvivalenturi termini: laona akama

CY || Πιτσιλιά Ekvivalents nosaukums: Pitsilia || picilia ekvivalenturi termini: picilia

LU || Crémant du Luxemboug || kreman diu luqsamburJuaz

LU || Moselle Luxembourgeoise, kam seko Ahn / Assel / Bech-Kleinmacher / Born / Bous / Bumerange / Canach / Ehnen / Ellingen / Elvange / Erpeldingen / Gostingen / Greveldingen / Grevenmacher, kam seko Appellation contrôlée || mozel luqsamburJuaz, mosdevs an / asel / bek-klainmaxe / born / bous / bumerange / kanax / enen / elingen / elvange / erpeldingen / gostingen / greveldingen / grevenmaxer, mosdevs apelasion kontrole

LU || Moselle Luxembourgeoise, kam seko Lenningen / Machtum / Mechtert / Moersdorf / Mondorf / Niederdonven / Oberdonven / Oberwormelding / Remich / Rolling / Rosport / Stadtbredimus, kam seko Appellation contrôlée || mozel luqsamburJuaz, mosdevs leningen / maxtum / mextert / mersdorf / mondorf / niderdonven / oberdonven / obervornmelding / remix / roling / rosport / Stadtbredimus, mosdevs apelasion kontrole

LU || Moselle Luxembourgeoise, kam seko Remerschen / Remich / Schengen / Schwebsingen / Stadtbredimus / Trintingen / Wasserbilig / Wellenstein / Wintringen vai Wormeldingen, kam seko Appellation contrôlée || mozel luqsamburJuaz, mosdevs remerSen / remix / Sengen / Svebsingen / Stadtbredi- mus/ trintingen / vaser­bilig / velenStain / vintringen an vormeldingen, mosdevs apelasion kontrole

LU || Moselle Luxembourgeoise, kam seko vīnogu šķirnes nosaukums, kam seko Appellation contrôlée || mozel luqsamburJuaz, mosdevs Rvinis saxeobis saxeli, mosdevs apelasion kontrole

HU || Neszmélyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || nesmei, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Badacsonyi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || badaCon, SeiZleba mosdevdes subre­gionis, municipalitetis an damzade­bis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Balaton || balaton

HU || Balaton-felvidéki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || balaton-felvidek SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Balatonboglár, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || balatonboglar, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Balatonfüred-Csopaki, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || balatonfiured-Copak, SeiZleba mos­dev­­des subregionis, municipa­li­tetis an damzadebi/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Bükk, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || iukk, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Csongrád, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || Congrad, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Debrői hárslevelű || debroi-harSleveliu

HU || Duna || duna

HU || Etyek-Buda, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || etek-buda, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Hajós-Baja, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || haioS-baia, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Izsáki Arany Sárfehér || iJaki aran Sarfeher

HU || Kunság, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || kunSag, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Mátra, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || matra, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Mór, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || mor, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Nagy-Somló, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || nad-Somlo, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Pannonhalma, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || pannonhalma, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Pécs, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || peC, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Somlói, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || Somloi, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Somlói Arany || Somloi aran

HU || Somlói Nászéjszakák Bora || Somloi naseisakak bora

HU || Sopron, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || Sopron, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Szekszárd, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || seksard, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Tokaj, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || tokai, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Tolna, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || tolna, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Villányi, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || villan, SeiZleba mosdevdes subre­gionis, municipalitetis an damzade­bis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Villányi védett eredetű classicus || vilani vedet eredetiu klaSikus

HU || Zala, kam seko vai neseko apakšreģiona, pašvaldības vai vietas nosaukums || zala, SeiZleba mosdevdes subregionis, municipalitetis an damzadebis/Camosxmis adgilis saxeli

HU || Eger || eger

HU || Egerszóláti Olaszrizling || egersolati olasrizling

HU || Káli || kali

HU || Neszmély || nesmei

HU || Pannon || pannon

HU || Tihany || tihan

MT || Gozo || gozo

MT || Malta || malta

AT || Burgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || burgenland, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Carnuntum, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || karnuntum, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Donauland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || donauland, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Kamptal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || kamptal, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Kärnten, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || kernten, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Kremstal, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || kremStal, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Mittelburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || mitelburgenland, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Neusiedlersee, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || noizidlerzee, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Neusiedlersee-Hügelland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || nouzidlerzee-hiugeland, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Niederösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || niederosteraix, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Oberösterreich, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || oberosteraix, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Salzburg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || zalcburg, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Steiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || Staiermarki, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Süd-Oststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || zud-ostsStaiermarki, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Südburgenland, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || zudburgenland, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Südsteiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || zudStaiermarki, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Thermenregion, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || Termenregion, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Tirol, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || tirol, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Traisental, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || traizental, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Vorarlberg, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || vorarlberg, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Wachau, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || vaxau, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Weinviertel, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || vainvirtel, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Weststeiermark, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || vestStaiermarki, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

AT || Wien, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || vin, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

PT || Alenquer || alenker

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Borba || alenteJu, SeiZleba mosdevdes borba

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Évora || alenteJu, SeiZleba mosdevdes evora

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Granja-Amarele || alenteJu, SeiZleba mosdevdes granJa-amalere

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Moura || alenteJu, SeiZleba mosdevdes mura

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Portalegre || alenteJu, SeiZleba mosdevdes, portalegre

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Redondo || alenteJu, SeiZleba mosdevdes redondu

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Reguengos || alenteJu, SeiZleba mosdevdes rehengoS

PT || Alentejo, kam seko vai neseko Vidigueira || alenteJu, SeiZleba mosdevdes vidigeira

PT || Arruda || aruda

PT || Bairrada || bairada

PT || Beira Interior, kam seko vai neseko Castelo Rodrigo || beira interior, SeiZleba mosdevdes kastelu rodrigu

PT || Beira Interior, kam seko vai neseko Cova da Beira || beira interior, SeiZleba mosdevdes kova da beira

PT || Beira Interior, kam seko vai neseko Pinhel || beira interior, SeiZleba mosdevdes pinel

PT || Biscoitos || biskoitoS

PT || Bucelas || buselaS

PT || Carcavelos || karkaveloS

PT || Colares || kolareS

PT || Dão, kam seko vai neseko Alva || danu, SeiZleba mosdevdes alva

PT || Dão, kam seko vai neseko Besteiros || danu, SeiZleba mosdevdes besteiroS

PT || Dão, kam seko vai neseko Castendo || danu, SeiZleba mosdevdes kastendu

PT || Dão, kam seko vai neseko Serra da Estrela || danu, SeiZleba mosdevdes estrela

PT || Dão, kam seko vai neseko Silgueiros || danu, SeiZleba mosdevdes silgeiroS

PT || Dão, kam seko vai neseko Terras de Azurara || danu, SeiZleba mosdevdes teras de azurasa

PT || Dão, kam seko vai neseko Terras de Senhorim || danu, SeiZleba mosdevdes teraS de senorin

PT || Dão Nobre || danu nobri

PT || Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro || duro, SeiZleba mosdevdes baiSu korgo ekvivalenturi termini: vino du duro

PT || Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro || duro, SeiZleba mosdevdes sima korgo ekvivalenturi termini: vino du duro

PT || Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Vinho do Douro || duro, SeiZleba mosdevdes duro superior ekvivalenturi termini: vino du duro

PT || Encostas d’Aire, kam seko vai neseko Alcobaça || enkostaS d’aire, SeiZleba mosdevdes alkobasa

PT || Encostas d’Aire, kam seko vai neseko Ourém || enkostaS d’aire, SeiZleba mosdevdes uren

PT || Graciosa || grasioza

PT || Lafões || lafoineS

PT || Lagoa || lagoa

PT || Lagos || lagoS

PT || Madeirense || madeirenSi

PT || Madera Ekvivalents nosaukums: Madeira / Vinho da Madeira / Madeira Weine / Madeira Wine / Vin de Madère / Vino di Madera / Madeira Wijn || madera ekvivalenturi termini: madeira / vino de madeira / madeira vain / madeira vin / vin de mader / vino di madera / madeira viJn

PT || Moscatel de Setúbal || moskatel de setubal

PT || Moscatel do Douro || moskatel du duro

PT || Óbidos || obiduS

PT || Oporto Ekvivalents nosaukums: Porto / Vinho do Porto / Vin de Porto / Port / Port Wine / Portwein / Portvin / Portwijn || oportu ekvivalenturi termini: portu / vino du portu / vin de portu / port / port vin / portvain / portvin / portviJn

PT || Palmela || palmela

PT || Pico || piko

PT || Portimão || portiman

PT || Ribatejo, kam seko vai neseko Almeirim || ribateJu, SeiZleba mosdevdes almeirin

PT || Ribatejo, kam seko vai neseko Cartaxo || ribateJu, SeiZleba mosdevdes kartaSo

PT || Ribatejo, kam seko vai neseko Chamusca || ribateJu, SeiZleba mosdevdes kamuska

PT || Ribatejo, kam seko vai neseko Coruche || ribateJu, SeiZleba mosdevdes koruse

PT || Ribatejo, kam seko vai neseko Santarém || ribateJu, SeiZleba mosdevdes santaren

PT || Ribatejo, kam seko vai neseko Tomar || ribateJu, SeiZleba mosdevdes tonar

PT || Setúbal || setubal

PT || Setúbal Roxo || setubal rozu

PT || Tavira || tavira

PT || Távora-Varosa || tavora-varoza

PT || Torres Vedras || tores vedraS

PT || Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Chaves || traJ-uS-monteS, SeiZleba mosdevdes kaveS

PT || Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Planalto Mirandês || traJ-oS-monteS, SeiZleba mosdevdes planaltu mirandeS

PT || Trás-os-Montes, kam seko vai neseko Valpaços || traJ-oS-monteS, SeiZleba mosdevdes valpasoS

PT || Vinho do Douro, kam seko vai neseko Baixo Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro || vino du duro, SeiZleba mosdevdes baiSu korgo ekvivalenturi termini: duro

PT || Vinho do Douro, kam seko vai neseko Cima Corgo Ekvivalents nosaukums: Douro || vino du duro, SeiZleba mosdevdes sima korgo ekvivalenturi termini: duro

PT || Vinho do Douro, kam seko vai neseko Douro Superior Ekvivalents nosaukums: Douro || vino du duro, SeiZleba mosdevdes duro superior ekvivalenturi termini: duro

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Amarante || vino verde, SeiZleba mosdevdes amarante

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Ave || vino verde, SeiZleba mosdevdes ave

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Baião || vino verde, SeiZleba mosdevdes baian

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Basto || vino verde, SeiZleba mosdevdes basto

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Cávado || vino verde, SeiZleba mosdevdes kavadu

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Lima || vino verde, SeiZleba mosdevdes lima

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Monção e Melgaço || vino verde, SeiZleba mosdevdes monsan e melgasu

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Paiva || voino verde, SeiZleba mosdevdes paiva

PT || Vinho Verde, kam seko vai neseko Sousa || vino verde, SeiZleba mosdevdes souza

PT || Vinho Verde Alvarinho || vino verde alvarino

PT || Vinho Verde Alvarinho Espumante || vino verde alvarino espumante

RO || Aiud, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || aiud, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Alba Iulia, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || alba iulia, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Babadag, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || badabag, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Banat, kam seko vai neseko Dealurile Tirolului || banat, SeiZleba mosdevdes dealurile tirolului

RO || Banat, kam seko vai neseko Moldova Nouă || banat, SeiZleba mosdevdes moldova nove

RO || Banat, kam seko vai neseko Silagiu || banat, SeiZleba mosdevdes silajiu

RO || Banu Mărăcine, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || banu mereCine, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Bohotin, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || bohotin, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Cernăteşti - Podgoria, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || CerneteSti, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Coteşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || CoteSti, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Cotnari || kotnari

RO || Crişana, kam seko vai neseko Biharia || kriSana, SeiZleba mosdevdes biharia

RO || Crişana, kam seko vai neseko Diosig || kriSana, SeiZleba mosdevdes diosig

RO || Crişana, kam seko vai neseko Şimleu Silvaniei || kriSana, SeiZleba mosdevdes Simleu silvaniei

RO || Dealu Bujorului, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || dealu buJorului, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Boldeşti || dealu mare, SeiZleba mosdevdes boldeSti

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Breaza || dealu mare, SeiZleba mosdevdes breaza

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Ceptura || dealu mare, SeiZleba mosdevdes Ceptura

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Merei || dealu mare, SeiZleba mosdevdes merei

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Tohani || dealu mare, SeiZleba mosdevdes tohani

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Urlaţi || dealu mare, SeiZleba mosdevdes urlaci

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Valea Călugărească || dealu mare, SeiZleba mosdevdes kelugereaske

RO || Dealu Mare, kam seko vai neseko Zoreşti || dealu mare, SeiZleba mosdevdes zoreSti

RO || Drăgăşani, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || dregeSani, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Huşi, kam seko vai neseko Vutcani || huSi, SeiZleba mosdevdes vutkani

RO || Iana, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || iana, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Iaşi, kam seko vai neseko Bucium || iaSi, SeiZleba mosdevdes buCium

RO || Iaşi, kam seko vai neseko Copou || iaSi, SeiZleba mosdevdes kopou

RO || Iaşi, kam seko vai neseko Uricani || iaSi, SeiZleba mosdevdes urikani

RO || Lechinţa, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || lekinca, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Mehedinţi, kam seko vai neseko Corcova || mehedinci, SeiZleba mosdevdes korkova

RO || Mehedinţi, kam seko vai neseko Golul || mehedinci, SeiZleba mosdevdes golul drenCei

RO || Mehedinţi, kam seko vai neseko Oreviţa || mehedinci, SeiZleba mosdevdes orevica

RO || Mehedinţi, kam seko vai neseko Severin || mehedinci, SeiZleba mosdevdes severin

RO || Mehedinţi, kam seko vai neseko Vânju Mare || mehedinci, SeiZleba mosdevdes venJu mare

RO || Miniş, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || miniS, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Murfatlar, kam seko vai neseko Cernavodă || murfatlar, SeiZleba mosdevdes Cernavode

RO || Murfatlar, kam seko vai neseko Medgidia || murfatlar, SeiZleba mosdevdes medjidia

RO || Nicoreşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || nikoreSti, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Odobeşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || odomeSti, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Oltina, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || oltina, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Panciu, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || panCu, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Pietroasa, kam seko vai neseko the name of the sub-region || pietroasa, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Recaş, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || rekaS, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Sâmbureşti, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || sembureSti, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Sarica Niculiţel, kam seko vai neseko Tulcea || sarika nikulicel, SeiZleba mosdevdes tulCa

RO || Sebeş - Apold, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || sebeS-apold, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Segarcea, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || segarCa, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Ştefăneşti, kam seko vai neseko Costeşti || StefeneSti, SeiZleba mosdevdes kosteSti

RO || Târnave, kam seko vai neseko Blaj || ternave, SeiZleba mosdevdes blaJ

RO || Târnave, kam seko vai neseko Jidvei || ternave, SeiZleba mosdevdes Jidvei

RO || Târnave, kam seko vai neseko Mediaş || ternave, SeiZleba mosdevdes mediaS

SI || Bela krajina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || bela kraJina, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Belokranjec, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || belokranJec, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Bizeljčan, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || bizelJCan, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Bizeljsko-Sremič, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Sremič-Bizeljsko || bizelJsko-sremiC, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli ekvivalenturi termini: sremiC-bizelJsko

SI || Cviček, Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || cviCek, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Dolenjska, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || dolenJska, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Goriška Brda, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Brda || goriSka, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli ekvivalenturi termini: brda

SI || Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || kras, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Metliška črnina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || metliSka, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Prekmurje, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Prekmurčan || prekmurJe, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli ekvivalenturi termini: prekmurCan

SI || Slovenska Istra, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || slovenska istra, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Štajerska Slovenija, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || StaJerska, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Teran, Kras, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums || teran, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli

SI || Vipavska dolina, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums un/vai vīna darītavas nosaukums Ekvivalents nosaukums: Vipava, Vipavec, Vipavčan || vipavska, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis da/an venaxis saxeli ekvivalenturi termini: vipava, vipavec, vipavCan

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Dunajskostredský vinohradnícky rajón || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes duna­Jskostredski vinohradnicki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hurbanovský vinohradnícky rajón || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes hurbanovski vinohradcki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Komárňanský vinohradnícky rajón || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes komarnanski vinohradnicki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Palárikovský vinohradnícky rajón || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes palarikovski vonohradnicki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Štúrovský vinohradnícky rajón || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Štúrovský vinohradnícky rajón JuJnoslovenska vinohradnicka blast’, SeiZ­leba mosdevdes Sturovski vinohradnicki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šamorínsky vinohradnícky rajón || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šamorínsky vinohradnícky rajón JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’,SeiZleba mosdevdes Samorinski vinohradnicki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Strekovský vinohradnícky rajón || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’,Sei-Zleba mosdevdes strekovski vinohradnicki raJon

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Galantský vinohradnícky rajón || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’,SeiZleba mosdevdes galantski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrbovský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes vrbovski vinohradniki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Trnavský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’,SeiZleba mosdevdes trnavski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Skalický vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes skalicki vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Orešanský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’,SeiZleba mosdevdes oreSanski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hlohovecký vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes hlohovecki vinohradnicka raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Doľanský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes dolanski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība || malokarpatska vonohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Senecký vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes seneki vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Stupavský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes stupavski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modranský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes modranski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Bratislavský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes bratislavski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pezinský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes pezinski vinohradnicki raJon

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Záhorský vinohradnícky rajón || malokarpatska vinohradnicka oblast’,SeiZleba mosdevdes zahorski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Pukanecký vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes pukaneki vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Žitavský vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes Jitavski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Želiezovský vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes Jaliezovski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība || nitrianska vonohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Nitriansky vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes nitrianski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vrábeľský vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes vrabel’ski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tekovský vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes tekovski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Zlatomoravecký vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes zlatomoraveki vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Šintavský vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes Sintavski vinohradnicki raJon

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Radošinský vinohradnícky rajón || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes radoSinski vinohradnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība || stredoslovenska vinohradnicka oblast’, mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Fil'akovský vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes fil’akovski vinoh-radnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Gemerský vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes gemerski vinohradnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Hontiansky vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes hontianski vinohradnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Ipeľský vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes ipel’ski vinohradnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Vinický vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes viniki vinohradnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Tornaľský vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes tornal’ski vinohradnicki raJon

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Modrokamencký vinohradnícky rajón || stredoslovenska vinohradnicka oblast’ SeiZleba mosdevdes modrokamenki vinohradnicki raJon

SK || Vinohradnícka oblasť Tokaj, kam seko vai neseko viena no turpmākajām mazākām ģeogrāfiskām vienībām: Bara / Čerhov / Černochov / Malá Tŕňa / Slovenské Nové Mesto / Veľká Tŕňa / Viničky || vinohradnicka oblast’ tokaJ, SeiZleba mosdevdes erT-erTi Semdegi mcire geografiuli erTeuli bara / Cerhov / Cernohov / mala trna / slovenske nove mesto / velka trna / viniCki

SK || Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Michalovský vinohradnícky rajón || vixodoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes mixalovski vinohradnicki raJon

SK || Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko apakšreģions un/vai mazāka ģeogrāfiskā vienība || vixodoslovenska vinohradnicka oblast’, mosdevs subregionis da/an mcire geografiuli erTeulis saxeli

SK || Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Kráľovskochlmecký vinohradnícky rajón || vixodoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba mosdevdes kral’ov­skoxlmeki vinohradnicki raJon

SK || Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Moldavský vinohradnícky rajón || vixodoslovenska vinohradnicka oblast’,SeiZleba mosdevdes moldavski vinohradnicki raJon

SK || Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kam seko vai neseko Sobranecký vinohradnícky rajón || vinohradnicka oblast’ vixodoslovenska, SeiZleba mosdevdes sobraneki vinohradnicki raJon

UK || English Vineyards || ingliS viniardz

UK || Welsh Vineyards || uelS viniardz

To vīnu saraksts, kuriem ir aizsargājama ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

Eiropas Savienības dalībvalsts || Aizsargājamais nosaukums || Transkripcija gruzīnu burtiem

BE || Vin de pays des Jardins de Wallonie || ven de pei de Jarden de valoni

BE || Vlaamse landwijn || vlamse landvin

BG || Дунавска равнина Ekvivalents nosaukums: Danube Plain || dunavska ravnina ekvivalenturi termini: danube plen

BG || Тракийска низина Ekvivalents nosaukums: Thracian Lowlands || Trakiiska nizina ekvivalenturi termini: trasian loulendz

CZ || České || Ceske

CZ || Moravské || moravske

DE || Ahrtaler || artaler

DE || Badischer || badiSer

DE || Bayerischer Bodensee || baieriSer bodenzee

DE || Mosel || mozel

DE || Ruwer || ruver

DE || Saar || saar

DE || Main || main

DE || Mecklenburger || meklenburger

DE || Mitteldeutscher || miteldoiCer

DE || Nahegauer || naegauer

DE || Pfälzer || pfelcer

DE || Regensburger || regensburger

DE || Rheinburgen || rainburgen

DE || Rheingauer || raingauer

DE || Rheinischer || rainiSer

DE || Saarländischer || saarlendiSer

DE || Sächsischer || seksiSer

DE || Schwäbischer || SvebiSer

DE || Starkenburger || Starkenburger

DE || Taubertäler || tauberteler

DE || Brandenburger || brandenburger

DE || Neckar || nekar

DE || Oberrhein || oberrain

DE || Rhein || rain

DE || Rhein-Neckar || rain-nekar

DE || Schleswig-Holsteinischer || Slezvig-holStainiSer

EL || Toπικός Οίνος Κω Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Κοs || topikos inos ko ekvivalenturi termini: kosis regionuli Rvino an rejional vain of kos

EL || Toπικός Οίνος Μαγνησίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Magnissia || topikos inos magnisiaz ekvivalenturi termini: magnisias regionuli Rvino an rejional vain of megnisia

EL || Αιγαιοπελαγίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Aegean Sea || egeopelagitikos topikos inos ekvivalenturi termini: egeosis zRvis regionuli Rvino an rejional vain of egean si

EL || Αττικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Attiki-Attikos || atikos topikos inos ekvivalenturi termini: atiki-atikos regionuli Rvino an rejional vain of atiki-atikos

EL || Αχαϊκός Tοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Αchaia || axekos topikos inos ekvivalenturi termini: akaias regionuli Rvino an rejional vain of akaia

EL || Βερντέα Ονομασία κατά παράδοση Ζακύνθου Ekvivalents nosaukums: Verdea Onomasia kata paradosi Zakinthou || verndea onomasia kata paradosi zakinTu ekvivalenturi termini: verdea onomasia kata paradosi zakinTu

EL || Ηπειρωτικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epirus-Epirotikos || hperotikos topikos inos rejional vain of epirus-epirotikos

EL || Ηρακλειώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Heraklion-Herakliotikos || herakliotikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of heraklion-herakliotikos

EL || Θεσσαλικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessalia-Thessalikos || Tesalikos topikos inos ekvivalenturi termini: regionuli Rvino rejional vain of Tesalia-Tesalikos

EL || Θηβαϊκός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thebes-Thivaikos || Tivaikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of Tebes-Tivaikos

EL || Θρακικός Τοπικός Οίνος vai Τοπικός Οίνος Θράκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thrace-Thrakikos vai Regional wine of Thrakis || Trakikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of Treis Trakikos

EL || Ισμαρικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ismaros-Ismarikos || ismarikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of ismaros-ismarikos

EL || Καρυστινός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karystos-Karystinos || karistinos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of karistos-karistinos

EL || Κορινθιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Korinthos-Korinthiakos || korianTiakos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of korinTos-korinTiakos

EL || Κρητικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Crete-Kritikos || kritikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of qrit-kritiakos

EL || Λακωνικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lakonia-Lakonikos || lakonikos topikos inos ekvivalenturi termini rejional vain of lakonia-lakonikos

EL || Μακεδονικός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Macedonia-Macedonikos || makedonikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of maqedonia-maqedonikos

EL || Μεσημβριώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Nea Messimvria || mesimvriotikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of ni mesimvria

EL || Μεσσηνιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Messinia-Messiniakos || mesiniakos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of mesinia-mesiniakos

EL || Μετσοβίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metsovo-Metsovitikos || metsovitikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of mecovo-mecovitikos

EL || Μονεμβάσιος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Monemvasia-Monemvasios || monemvasios topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of monemvasia-monemvasikos

EL || Παιανίτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peanea || peanitikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of pinia

EL || Παλληνιώτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pallini-Palliniotikos || paliniotikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of palini-paliniotikos

EL || Πελοποννησιακός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Peloponnese-Peloponnesiakos || peloponisiakos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of pelepones-peleponesiakos

EL || Ρετσίνα Αττικής, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Attiki || recina atikis, SeiZleba axldes mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: atikis recina an recina of atiki

EL || Ρετσίνα Βοιωτίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Viotia || recina viotias, SeiZleba axldes mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: recina of viotia

EL || Ρετσίνα Γιάλτρων, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Gialtra || recina gialtron, SeiZleba axldes mcire geografiuli erTeulis saxeli evia ekvivalenturi termini: recina of gialtra

EL || Ρετσίνα Ευβοίας, kas var būt papildināts ar mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu Ekvivalents nosaukums: Retsina of Evvia || recina evias, SeiZleba axldes mcire geografiuli erTeulis saxeli ekvivalenturi termini: recina of evia

EL || Ρετσίνα Θηβών, ko papildina vai nepapildina Viotia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Thebes || recina Tivon, SeiZleba axldes viotia ekvivalenturi termini: Tebes recina recina of Tebes

EL || Ρετσίνα Καρύστου, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Karystos || recina karistu, SeiZleba axldes evia ekvivalenturi termini: recina of karistos

EL || Ρετσίνα Κρωπίας vai Ρετσίνα Κορωπίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Kropia vai Retsina of Koropi || recina kropias ‘an’ recina kropiu, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: koropis recina an recina of kropia ‘an’ recina of koropi

EL || Ρετσίνα Μαρκοπούλου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Markopoulo || recina markopulu, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of markopulo

EL || Ρετσίνα Μεγάρων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Megara || recina megaron, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of megara

EL || Ρετσίνα Μεσογείων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Mesogia || recina mesogion, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of mezogia

EL || Ρετσίνα Παιανίας vai Ρετσίνα Λιοπεσίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Peania vai Retsina of Liopesi || recina peanias ‘an’ recina liopesiu, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of pinia ‘an’ recina of liopezi

EL || Ρετσίνα Παλλήνης, ko papildina vai nepapildina Αττική Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pallini (Attika) || recina palinis, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of palini (atika)

EL || Ρετσίνα Πικερμίου, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Pikermi || recina pikermiu, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of pakermi

EL || Ρετσίνα Σπάτων, ko papildina vai nepapildina Attika Ekvivalents nosaukums: Retsina of Spata || recina spaton, SeiZleba axldes atika ekvivalenturi termini: recina of spata

EL || Ρετσίνα Χαλκίδας, ko papildina vai nepapildina Evvia Ekvivalents nosaukums: Retsina of Halkida || recina xalkidas, SeiZleba axldes evia ekvivalenturi termini: recina of halkida

EL || Συριανός Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Syros-Syrianos || sirianos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of siros-sirianos

EL || Τοπικός Οίνος Αβδήρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Avdira || topikos inos avdiron ekvivalenturi termini: rejional vain of avdira

EL || Τοπικός Οίνος Αγίου Όρους, Αγιορείτικος Τοπικός Οίνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mount Athos - Regional wine of Holly Mountain || topikos inos agiu orus, agioritikos topikos inos ekvivalenturi termini: rejional vain of maunT aTos-rejional vain of holi maunTin

EL || Τοπικός Οίνος Αγοράς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Agora || topikos inos agoras ekvivalenturi termini: rejional vain of agora

EL || Τοπικός Οίνος Αργολίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Argolida || topikos inos argolidas ekvivalenturi termini: argolidas regionuli Rvino an rejional vain of argolida

EL || Τοπικός Οίνος Αρκαδίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Arkadia || topikos inos arkadias ekvivalenturi termini: rejional vain of arkadia

EL || Τοπικός Οίνος Βελβεντού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Velventos || topikos inos velventu ekvivalenturi termini: rejional vain of velventos

EL || Τοπικός Οίνος Βίλιτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Vilitsa || topikos inos vilicas ekvivalenturi termini: rejional vain of vilica

EL || Τοπικός Οίνος Γερανείων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Gerania || topikos inos geranion ekvivalenturi termini: rejional vain of gerania

EL || Τοπικός Οίνος Γρεβενών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Grevena || topikos inos grevenon ekvivalenturi termini: rejional vain of grevena

EL || Τοπικός Οίνος Δράμας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Drama || topikos inos dramas ekvivalenturi termini: rejional vain of drama

EL || Τοπικός Οίνος Δωδεκανήσου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Dodekanese || topikos inos dodekanisu ekvivalenturi termini: rejional vain of dodekaniz

EL || Τοπικός Οίνος Επανομής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Epanomi || topikos inos epanomis ekvivalenturi termini: rejional vain of epanomi

EL || Τοπικός Οίνος Ηλιείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilia || topikos inos heliias ekvivalenturi termini: rejional vain of ilia

EL || Τοπικός Οίνος Ημαθίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Imathia || topikos inos hmaTia ekvivalenturi termini: rejional vain of imaTia

EL || Τοπικός Οίνος Θαψανών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thapsana || topikos inos Tafsanon ekvivalenturi termini: rejional vain of Tafsana

EL || Τοπικός Οίνος Θεσσαλονίκης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Thessaloniki || topikos inos Tesalonikis ekvivalenturi termini: rejional vain of Tesaloniki

EL || Τοπικός Οίνος Ικαρίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ikaria || topikos inos ikarias ekvivalenturi termini: rejional vain of ikaria

EL || Τοπικός Οίνος Ιλίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ilion || topikos inos iliu ekvivalenturi termini: rejional vain of ilion

EL || Τοπικός Οίνος Ιωαννίνων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ioannina || topikos inos ioaninon ekvivalenturi termini: rejional vain of ioanina

EL || Τοπικός Οίνος Καρδίτσας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Karditsa || topikos inos kardicas ekvivalenturi termini: rejional vain of kardica

EL || Τοπικός Οίνος Καστοριάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kastoria || topikos inos kastorias ekvivalenturi termini: rejional vain of kastoria

EL || Τοπικός Οίνος Κέρκυρας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Corfu || topikos inos kerkiras ekvivalenturi termini: rejional vain of korfu

EL || Τοπικός Οίνος Κισάμου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kissamos || topikos inos kisamu ekvivalenturi termini: rejional vain of kisamos

EL || Τοπικός Οίνος Κλημέντι Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Klimenti || topikos inos klimenti ekvivalenturi termini: rejional vain of klimenti

EL || Τοπικός Οίνος Κοζάνης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Kozani || topikos inos kozanis ekvivalenturi termini: rejional vain of kozani

EL || Τοπικός Οίνος Κοιλάδας Αταλάντης Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Valley of Atalanti || topikos inos kiladas atalantis ekvivalenturi termini: rejional vain of veli of atalanti

EL || Τοπικός Οίνος Κορωπίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Koropi || topikos inos koropiu ekvivalenturi termini: rejional vain of koropi

EL || Τοπικός Οίνος Κρανιάς Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krania || topikos inos kranias ekvivalenturi termini: rejional vain of krania

EL || Τοπικός Οίνος Κραννώνος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Krannona || topikos inos kranonos ekvivalenturi termini: rejional vain of kranona

EL || Τοπικός Οίνος Κυκλάδων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Cyclades || topikos inos kikladon ekvivalenturi termini: rejional vain of kiklades

EL || Τοπικός Οίνος Λασιθίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lasithi || topikos inos lasiTiu ekvivalenturi termini: rejional vain of lasiTi

EL || Τοπικός Οίνος Λευκάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lefkada || topikos inos levkadas ekvivalenturi termini: rejional vain of levkada

EL || Τοπικός Οίνος Ληλαντίου Πεδίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Lilantio Pedio || topikos inos lilandiu pediu ekvivalenturi termini: rejional vain of lilantio pedio

EL || Τοπικός Οίνος Μαντζαβινάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Mantzavinata || topikos inos manZavitanon ekvivalenturi termini: rejional vain of manZavinata

EL || Τοπικός Οίνος Μαρκόπουλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Markopoulo || topikos inos markopulu ekvivalenturi termini: rejional vain of markopulo

EL || Τοπικός Οίνος Μαρτίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Μartino || topikos inos martinu ekvivalenturi termini: rejional vain of martino

EL || Τοπικός Οίνος Μεταξάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Metaxata || topikos inos metaqsaton ekvivalenturi termini: rejional vain of metaqsata

EL || Τοπικός Οίνος Μετεώρων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Meteora || topikos inos meteoron ekvivalenturi termini: rejional vain of meteora

EL || Τοπικός Οίνος Οπούντια Λοκρίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Opountia Lokridos || topikos inos opuntia lokridos ekvivalenturi termini: rejional vain of opuntia lokridos

EL || Τοπικός Οίνος Παγγαίου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pangeon || topikos inos pangeu ekvivalenturi termini: rejional vain of pangeon

EL || Τοπικός Οίνος Παρνασσού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Parnasos || topikos inos parnasu ekvivalenturi termini: rejional vain of parnasos

EL || Τοπικός Οίνος Πέλλας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pella || topikos inos pelas ekvivalenturi termini: rejional vain of pela

EL || Τοπικός Οίνος Πιερίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pieria || topikos inos pierias ekvivalenturi termini: rejional vain of pieria

EL || Τοπικός Οίνος Πισάτιδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pisatis || topikos inos pisatidos ekvivalenturi termini: rejional vain of pizatis

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αιγιαλείας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Egialia || topikos inos plagues ambelu egialias ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz of egialia

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιές Αμπέλου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Ambelos || topikos inos plagies ambelu ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz of ambelos

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιές Βερτίσκου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Vertiskos || topikos inos vertisku ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz of vertikos

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιές του Αίνου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Enos || topikos inos plagies tu enu ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz of enos

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κιθαιρώνα Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Kitherona || topikos inos plagion kiTerona ekvivalenturi termini: rejional vain of kiTerona

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιών Κνημίδος Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Knimida || topikos inos plagion knimidos ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz knimida

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πάρνηθας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Parnitha || topikos inos plagion parniTas ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz parniTa

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πεντελικού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Pendeliko || topikos inos plagion pendeliku ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz of pendeliko

EL || Τοπικός Οίνος Πλαγιών Πετρωτού Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Slopes of Petroto || topikos inos plagion petrotu ekvivalenturi termini: rejional vain of sloupz of petroto

EL || Τοπικός Οίνος Πυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Pylia || topikos inos pilias ekvivalenturi termini: rejional vain of pilia

EL || Τοπικός Οίνος Ριτσώνας Αυλίδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Ritsona Avlidas || topikos inos riconas avlidas ekvivalenturi termini: rejional vain of ricona avlidas

EL || Τοπικός Οίνος Σερρών Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Serres || topikos inos seron ekvivalenturi termini: rejional vain of seres

EL || Τοπικός Οίνος Σιάτιστας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Siatista || topikos inos siaticas ekvivalenturi termini: rejional vain of siatista

EL || Τοπικός Οίνος Σιθωνίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sithonia || topikos inos siTonias ekvivalenturi termini: rejional vain of siTonia

EL || Τοπικός Οίνος Σπάτων Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Spata || topikos inos spaton ekvivalenturi termini: rejional vain of spata

EL || Τοπικός Οίνος Στερεάς Ελλάδας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Sterea Ellada || topikos inos stereas eladas ekvivalenturi termini: rejional vain of elada

EL || Τοπικός Οίνος Τεγέας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tegea || topikos inos tegeas ekvivalenturi termini: rejional vain of tigi

EL || Τοπικός Οίνος Τριφυλίας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Trifilia || topikos inos trifilias ekvivalenturi termini: rejional vain of trifilia

EL || Τοπικός Οίνος Τυρνάβου Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Tyrnavos || topikos inos tirnavu ekvivalenturi termini: rejional vain of tirnavos

EL || Τοπικός Οίνος Φλώρινας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Florina || topikos inos florinas ekvivalenturi termini: rejional vain of florina

EL || Τοπικός Οίνος Χαλικούνας Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halikouna || topikos inos xalikunas ekvivalenturi termini: rejional vain of halikuna

EL || Τοπικός Οίνος Χαλκιδικής Ekvivalents nosaukums: Regional wine of Halkidiki || topikos inos xalkidis ekvivalenturi termini: rejional vain of halkidiki

ES || Abanilla || abanilia

ES || Aragón - Bajo Aragón || aragon-baxo-aragon

ES || Aragón - Ribera del Gállego-Cinco Villas || aragon- ribera del galiego-sinko vilias

ES || Aragón - Ribera del Jiloca || aragon-ribera del xiloka

ES || Aragón - Valdejalón || aragon-valdexalon

ES || Aragón - Valle del Cinca || aragon-balie del sinka

ES || Bailén || bailen

ES || Barbanza e Iria || barbansa e iria

ES || Betanzos || betansos

ES || Cádiz || kadis

ES || Campo de Cartagena || kampo de kartaxena

ES || Cangas || kangas

ES || Castelló || kastelio

ES || Castilla || kastilia

ES || Castilla y León || kastilia i leon

ES || Contraviesa-Alpujarra || kontraviesa-alpuxara

ES || Córdoba || kordoba

ES || Costa de Cantabria || kosta de kantabria

ES || Desierto de Almería || desierto de almeria

ES || El Terrerazo || el tereraso

ES || Extremadura || ekstremadura

ES || Formentera || formentera

ES || Gálvez || galves

ES || Granada Sur-Oeste || granada sue-oeste

ES || Ibiza || ibisa

ES || Illes Balears || iles balears

ES || Isla de Menorca || isla de menorka

ES || Laujar-Alpujarra || lauxar-alpuxara

ES || Liébana || liebana

ES || Los Palacios || los palsios

ES || Norte de Almería || norte de almeria

ES || Norte de Granada || norte de granada

ES || Pozohondo || posoondo

ES || Ribera del Andarax || ribera del andaraks

ES || Ribera del Queiles || ribera del keiles

ES || Serra de Tramuntana-Costa Nord || sera de tramuntana kosta nord

ES || Sierra de Alcaraz || sierra de alkaras

ES || Sierra Norte de Sevilla || siera norte de sevilia

ES || Sierra Sur de Jaén || siera sur de xaen

ES || Torreperogil || toreperoxil

ES || Valle del Miño-Ourense || balie de minio-ourense

ES || Valles de Sadacia || balies de sadasia

ES || Villaviciosa de Córdoba || viliavisiosa de kordoba

FR || Agenais || aJne

FR || Aigues || eg

FR || Ain || en

FR || Allier || alie

FR || Allobrogie || alobroJi

FR || Alpes de Haute-Provence || alp de ot provans

FR || Alpes-Maritimes || alp maritim

FR || Alpilles || alpii

FR || Ardèche || ardeS

FR || Argens || arJan

FR || Ariège || arieJ

FR || Aude || od

FR || Aveyron || averon

FR || Balmes Dauphinoises || balm dofinuaz

FR || Bénovie || benovi

FR || Bérange || beranJ

FR || Bessan || besan

FR || Bigorre || bigor

FR || Bouches-du-Rhône || buS diu ron

FR || Bourbonnais || burbone

FR || Calvados || kalvados

FR || Cassan || kasan

FR || Cathare || katar

FR || Caux || ko

FR || Cessenon || sesnon

FR || Cévennes, kam seko vai neseko Mont Bouquet || seven, SeiZleba mosdevdes mon buke

FR || Charentais, kam seko vai neseko Ile d'Oléron || Sarante SeiZleba mosdevdes il d’oleron

FR || Charentais, kam seko vai neseko Ile de Ré || Sarante, SeiZleba mosdevdes il de re

FR || Charentais, kam seko vai neseko Saint Sornin || Sarante, SeiZleba mosdevdes sen sornen

FR || Charente || Sarant

FR || Charentes Maritimes || Sarant maritim

FR || Cher || Ser

FR || Cité de Carcassonne || site de karkason

FR || Collines de la Moure || kolin de la mur

FR || Collines Rhodaniennes || kolin rodanien

FR || Comté de Grignan K || konte de grinan

FR || Comté Tolosan || konte tolozan

FR || Comtés Rhodaniens || konte rodanien

FR || Corrèze || korez

FR || Côte Vermeille || kot vermeil

FR || Coteaux Charitois || koto Saritua

FR || Coteaux de Bessilles || koto de besii

FR || Coteaux de Cèze || koto de sez

FR || Coteaux de Coiffy || koto kuafi

FR || Coteaux de Fontcaude || koto de fonkod

FR || Coteaux de Glanes || koto de glan

FR || Coteaux de l'Ardèche || koto de l’ardeS

FR || Coteaux de la Cabrerisse || koto de la sabreris

FR || Coteaux de Laurens || koto de loran

FR || Coteaux de l’Auxois || koto de l’oqsua

FR || Coteaux de Miramont || koto de moramon

FR || Coteaux de Montélimar || koto de montelimar

FR || Coteaux de Murviel || koto de miurviel

FR || Coteaux de Narbonne || koto de narbon

FR || Coteaux de Peyriac || koto de peirak

FR || Coteaux de Tannay || koto de tane

FR || Coteaux des Baronnies || koto de baroni

FR || Coteaux du Cher et de l’Arnon || koto diu Ser e de l’aron

FR || Coteaux du Grésivaudan || koto diu gresivodan

FR || Coteaux du Libron || koto diu libron

FR || Coteaux du Littoral Audois || koto diu litoral odua

FR || Coteaux du Pont du Gard || koto diu pon diu gar

FR || Coteaux du Salagou || koto diu salagu

FR || Coteaux du Verdon || koto diu verdon

FR || Coteaux d’Enserune || koto d’dansrun

FR || Coteaux et Terrasses de Montauban || koto e teras de montoban

FR || Coteaux Flaviens || koto flavian

FR || Côtes Catalanes || kot katalan

FR || Côtes de Ceressou || kot de seresu

FR || Côtes de Gascogne || kot de gaskon

FR || Côtes de Lastours || kot de lastur

FR || Côtes de Meuse || kot de mez

FR || Côtes de Montestruc || kot de monstruk

FR || Côtes de Pérignan || kot de perinian

FR || Côtes de Prouilhe || kot de pruil

FR || Côtes de Thau || kot de to

FR || Côtes de Thongue || kot de tong

FR || Côtes du Brian || kot diu brian

FR || Côtes du Condomois || kot diu kondomua

FR || Côtes du Tarn || kot diu tarn

FR || Côtes du Vidourle || kot diu vidurl

FR || Creuse || krez

FR || Cucugnan || kukunian

FR || Deux-Sèvres || de-sevr

FR || Dordogne || dordon

FR || Doubs || dub

FR || Drôme || drom

FR || Duché d’Uzès || diuSe d’uze

FR || Franche-Comté, kam seko vai neseko Coteaux de Champlitte || franS-konte, SeiZleba mosdevdes koto de Samplit

FR || Gard || gard

FR || Gers || Jer

FR || Haute Vallée de l'Orb || ot vale de l’orb

FR || Haute Vallée de l’Aude || ot vale de l’od

FR || Haute-Garonne || ot garon

FR || Haute-Marne || ot marn

FR || Haute-Saône || ot son

FR || Haute-Vienne || ot-vien

FR || Hauterive, kam seko vai neseko Coteaux du Termenès || otriv, SeiZleba mosdevdes koto diu termene

FR || Hauterive, kam seko vai neseko Côtes de Lézignan || otriv, SeiZleba mosdevdes kot de lezinian

FR || Hauterive, kam seko vai neseko Val d’Orbieu || otriv, SeiZleba mosdevdes val d’orbie

FR || Hautes-Alpes || ot-alp

FR || Hautes-Pyrénées || ot pirene

FR || Hauts de Badens || ot de badan

FR || Hérault || ero

FR || Île de Beauté || il de bote

FR || Indre || endr

FR || Indre et Loire || endr et luar

FR || Isère || izer

FR || Landes || lamd

FR || Loir et Cher || luar e Ser

FR || Loire-Atlantique L || luar atlantik

FR || Loiret || luare

FR || Lot || lo

FR || Lot et Garonne || lo e garon

FR || Maine et Loire || men e luar

FR || Maures || mor

FR || Méditerranée || mediterane

FR || Meuse || mez

FR || Mont Baudile || mon-bodil

FR || Mont-Caume || mon-kom

FR || Monts de la Grage || mon de la graJ

FR || Nièvre || nievr

FR || Oc || ok

FR || Périgord, kam seko vai neseko Vin de Domme || perigor, SeiZleba mosdevdes ven de dom

FR || Petite Crau || petit kro

FR || Principauté d'Orange || prensipote d’oranJ

FR || Puy de Dôme || pi de dom

FR || Pyrénées Orientales || pirene oriantal

FR || Pyrénées-Atlantiques || pirene atlantik

FR || Sables du Golfe du Lion || sabl diu golf diu lion

FR || Saint-Guilhem-le-Désert || sen gilem le dezer

FR || Saint-Sardos || sent sardo

FR || Sainte Baume || sent bom

FR || Sainte Marie la Blanche || sent mari la blanS

FR || Saône et Loire || son e luar

FR || Sarthe || sart

FR || Seine et Marne || sen e marn

FR || Tarn || tarn

FR || Tarn et Garonne || tarn e garon

FR || Terroirs Landais, kam seko vai neseko Coteaux de Chalosse || teruar lande, SeiZleba mosdevdes koto de Salos

FR || Terroirs Landais, kam seko vai neseko Côtes de L’Adour || teruar lande, SeiZleba mosdevdes kot de l’adur

FR || Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables de l’Océan || teruar lande, SeiZleba mosdevdes sabl de l’osean

FR || Terroirs Landais, kam seko vai neseko Sables Fauves || teruar lande, SeiZleba mosdevdes fov

FR || Thézac-Perricard || perikar

FR || Torgan || torga

FR || Urfé || urfe

FR || Val de Cesse || val de ses

FR || Val de Dagne || val de dan

FR || Val de Loire || val de luar

FR || Val de Montferrand || val de monferan

FR || Vallée du Paradis || vale diu paradi

FR || Var || var

FR || Vaucluse || vokliuz

FR || Vaunage || vonaJ

FR || Vendée || vande

FR || Vicomté d'Aumelas || vikonte d’omla

FR || Vienne || vien

FR || Vistrenque || vistrank

FR || Yonne || ion

IT || Allerona || alerona

IT || Alta Valle della Greve || alta vale dela greve

IT || Alto Livenza || alto livenca

IT || Alto Mincio || alto minCo

IT || Alto Tirino || alto tirino

IT || Arghillà || argila

IT || Barbagia || barbaja

IT || Basilicata || bazilikata

IT || Benaco bresciano || benako breSano

IT || Beneventano || beneventano

IT || Bergamasca || bergamaska

IT || Bettona || betona

IT || Bianco del Sillaro Ekvivalents nosaukums: Sillaro || bianko del silaro ekvivalenturi termini: silaro

IT || Bianco di Castelfranco Emilia || bianko di kastelfranko emilia

IT || Calabria || kalabria

IT || Camarro || kamaro

IT || Campania || kampania

IT || Cannara || kanara

IT || Civitella d'Agliano || Civitela d’aliano

IT || Colli Aprutini || koli aprutini

IT || Colli Cimini || koli Cimini

IT || Colli del Limbara || koli limbara

IT || Colli del Sangro || koli del sangro

IT || Colli della Toscana centrale || koli dela toskana centrale

IT || Colli di Salerno || koli di salerno

IT || Colli Trevigiani || koli trevijani

IT || Collina del Milanese || kolina del milaneze

IT || Colline di Genovesato || koline di jenovezato

IT || Colline Frentane || koline frentane

IT || Colline Pescaresi || koline peskarezi

IT || Colline Savonesi || koline savonezi

IT || Colline Teatine || koline teatine

IT || Condoleo || kondoleo

IT || Conselvano || konselvano

IT || Costa Viola || kosta viola

IT || Daunia || daunia

IT || Del Vastese Ekvivalents nosaukums: Histonium || del vasteze ekvivalenturi termini: istonium

IT || Delle Venezie || dele venecie

IT || Dugenta || dujenta

IT || Emilia Ekvivalents nosaukums: Dell'Emilia || emilia ekvivalenturi termini: del’emilia

IT || Epomeo || epomeo

IT || Esaro || ezaro

IT || Fontanarossa di Cerda || fontanarosa di Cerda

IT || Forlì || forli

IT || Fortana del Taro || fortana del taro

IT || Frusinate Ekvivalents nosaukums: del Frusinate || fruzinate ekvivalenturi termini: del fruzinate

IT || Golfo dei Poeti La Spezia Ekvivalents nosaukums: Golfo dei Poeti || golfo dei la specia  ekvivalenturi termini: golfo dei poeti

IT || Grottino di Roccanova || grotino di rokanova

IT || Isola dei Nuraghi || izola dei nuragi

IT || Lazio || lacio

IT || Lipuda || lipuda

IT || Locride || lokride

IT || Marca Trevigiana || marka trevijana

IT || Marche || marke

IT || Maremma Toscana || marema toskana

IT || Marmilla || marmila

IT || Mitterberg tra Cauria e Tel Ekvivalents nosaukums: Mitterberg / Mitterberg zwischen Gfrill und Toll || miterberg tra kauria e tel ekvivalenturi termini: miterberg / miterberg cviSen gfril und tol

IT || Modena Ekvivalents nosaukums: Provincia di Modena / di Modena || montekasteli ekvivalenturi termini: provinCa di modena / di modena

IT || Montecastelli || montekasteli

IT || Montenetto di Brescia || monteneto di breSa

IT || Murgia || murja

IT || Narni || narni

IT || Nurra || nura

IT || Ogliastra || oliastra

IT || Osco Ekvivalents nosaukums: Terre degli Osci || osko ekvivalenturi termini: tere deli oSi

IT || Paestum || paestum

IT || Palizzi || palici

IT || Parteolla || parteola

IT || Pellaro || pelaro

IT || Planargia || planarja

IT || Pompeiano || pompeiano

IT || Provincia di Mantova || provinCa di mantova

IT || Provincia di Nuoro || provinCa di nuoro

IT || Provincia di Pavia || provinCa di pavia

IT || Provincia di Verona Ekvivalents nosaukums: Veronese || provinCa di verona ekvivalenturi termini: veroneze

IT || Puglia || pulia

IT || Quistello || kvistelo

IT || Ravenna || ravena

IT || Roccamonfina || rokamonfina

IT || Romangia || romanja

IT || Ronchi di Brescia || ronki di breSa

IT || Ronchi Varesini || ronki varezini

IT || Rotae || rotae

IT || Rubicone || rubikone

IT || Sabbioneta || sabioneta

IT || Salemi || salemi

IT || Salento || salento

IT || Salina || salina

IT || Scilla || Sila

IT || Sebino || sebino

IT || Sibiola || sibiola

IT || Sicilia || siCilia

IT || Spello || spelo

IT || Tarantino || tarantino

IT || Terrazze Retiche di Sondrio || terrace retike di sondrio

IT || Terre Aquilane Ekvivalents nosaukums: Terre dell'Aquila || tere akvilane ekvivalenturi termini : tere del’akvila

IT || Terre del Volturno || tere del volturno

IT || Terre di Chieti || tere di kieti

IT || Terre di Veleja || tere di veleia

IT || Terre Lariane || tere lariane

IT || Tharros || taros

IT || Toscano Ekvivalents nosaukums: Toscana || toskano ekvivalenturi termini: toskana

IT || Trexenta || treqsenta

IT || Umbria || umbria

IT || Val di Magra || val di magra

IT || Val di Neto || val di neto

IT || Val Tidone || val tidone

IT || Valcamonica || valkamonika

IT || Valdamato || valdamato

IT || Vallagarina || valagarina

IT || Valle Belice || vale beliCe

IT || Valle d'Itria || vale d’itria

IT || Valle del Crati || vale del krati

IT || Valle del Tirso || vale del tirso

IT || Valle Peligna || vale pelinia

IT || Valli di Porto Pino || vali di porto pino

IT || Veneto || veneto

IT || Veneto Orientale || veneto orientale

IT || Venezia Giulia || venecia julia

IT || Vigneti delle Dolomiti Ekvivalents nosaukums: Weinberg Dolomiten || vineti dele dolomiten ekvivalenturi termini: vainberg dolomiten

CY || Λάρνακα Ekvivalents nosaukums: Larnaka || larnaka ekvivalenturi termini: larnaka

CY || Λεμεσός Ekvivalents nosaukums: Lemesos || lemesos ekvivalenturi termini: lemesos

CY || Λευκωσία Ekvivalents nosaukums: Lefkosia || levkosia ekvivalenturi termini: levkosia

CY || Πάφος Ekvivalents nosaukums: Pafos || pafos ekvivalenturi termini: pafos

HU || Alföldi, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || alfoldi, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

HU || Balatonmelléki, kam seko vai neseko mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums || balatonmelleki, SeiZleba mosdevdes mcire geografiuli erTeulis saxeli

HU || Dél-alföldi || del-alfoldi

HU || Dél-dunántúli || del-dunantuli

HU || Duna melléki || duna melleki

HU || Duna-Tisza közi || duna-tisa kozi

HU || Dunántúli || dunantuli

HU || Észak-Dunántúli || esak-dunantuli

HU || Felső-Magyarországi || felSo-madiarorsagi

HU || Nyugat-Dunántúli || niugat-dunantuli

HU || Tisza melléki || tisa melleki

HU || Tisza völgyi || tisa voldi

HU || Zempléni || zempleni

MT || Maltese Islands || maltiz ailendz

AT || Bergland || bergland

AT || Steierland || Steirland

AT || Weinland || vainland

AT || Wien || vin

PT || Lisboa, kam seko vai neseko Alta Estremadura || lisbua, SeiZleba mosdevdes alta estremadura

PT || Lisboa, kam seko vai neseko Estremadura || lisbua, SeiZleba mosdevdes estremadura

PT || Tejo || teJu

PT || Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta || vino espumante beiras, SeiZleba mosdevdes beira alta

PT || Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral || vino espumante beiras, SeiZleba mosdevdes beira litoral

PT || Vinho Espumante Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó || vino espumante beiras, SeiZleba mosdevdes teras de siko

PT || Vinho Licoroso Algarve || vino likorozo algarve

PT || Vinho Regional Açores || vino reJional asoriS

PT || Vinho Regional Alentejano || vino reJional alenteJanu

PT || Vinho Regional Algarve || vino reJional algarve

PT || Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Alta || vino reJional beiras, SeiZleba mosdevdes beira alta

PT || Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Beira Litoral || vino reJional reiras, SeiZleba mosdevdes beira litoral

PT || Vinho Regional Beiras, kam seko vai neseko Terras de Sicó || vino reJional beiras, SeiZleba mosdevdes teras de siko

PT || Vinho Regional Duriense || vino reJional duriense

PT || Vinho Regional Minho || vino reJional minu

PT || Vinho Regional Terras do Sado || vino reJional teras du sadu

PT || Vinho Regional Terras Madeirenses || vino reJional teras madeiransiS

PT || Vinho Regional Transmontano || vino reJional transmontanu

RO || Colinele Dobrogei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || kolinele dobrojei, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Dealurile Crişanei, kam seko vai neseko apakšreģiona nosaukums || dealurile kriSanei, SeiZleba mosdevdes subregionis saxeli

RO || Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Covurluiului || dealurile moldovei garemoebis Sesabamisad dealurile kovurluiului

RO || Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Hârlăului || dealurile moldovei, garemoebis Sesabamisad dealurile harleului

RO || Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Huşilor || dealurile moldovei, garemoebis Sesabamisad dealurile huSilor

RO || Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Iaşilor || dealurile moldovei, garemoebis Sesabamisad dealurile iaSilor

RO || Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Dealurile Tutovei || dealurile moldovei, garemoebis Sesabamisad dealurile tutovei

RO || Dealurile Moldovei vai, atkarībā no situācijas, Terasele Siretului || dealurile moldovei, garemoebis Sesabamisad siretului

RO || Dealurile Moldovei || dealurile moldovei

RO || Dealurile Munteniei || dealurile munteniei

RO || Dealurile Olteniei || dealurile olteniei

RO || Dealurile Sătmarului || dealurile setmarului

RO || Dealurile Transilvaniei || dealurile transilvaniei

RO || Dealurile Vrancei || dealurile vranCei

RO || Dealurile Zarandului || dealurile zarandului

RO || Terasele Dunării || terasele duneri

RO || Viile Caraşului || vile karaSului

RO || Viile Timişului || vile timiSului

SI || Podravje, , kam, iespējams, seko izteiciens "mlado vino"; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus || podravJe, SeiZleba mosdevdes Sesityveba “mlado vino”, saxelebi SeiZleba gamoyenebul iqnas zedsarTavis formiTac

SI || Posavje, , kam, iespējams, seko izteiciens "mlado vino"; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus || posavJe, SeiZleba mosdevdes Sesityveba “mlado vino”, saxelebi SeiZleba gamoyenebul iqnas zedsarTavis formiTac

SI || Primorska, , kam, iespējams, seko izteiciens "mlado vino"; nosaukumus var lietot arī kā īpašības vārdus || primorska, SeiZleba mosdevdes Sesityveba “mlado vino”, saxelebi SeiZleba gamoyenebul iqnas zedsarTavis formiTac

SK || Južnoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu "oblastné vino" || JuJnoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba axldes termini “oblastne vino”

SK || Malokarpatská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu "oblastné vino" || malokarpatska vinohradnicka oblast’, SeiZleba axldes termini “oblastne vino”

SK || Nitrianska vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu "oblastné vino" || nitrianska vinohradnicka oblast’, SeiZleba axldes termini “oblastne vino”

SK || Stredoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu "oblastné vino" || stredoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba axldes termini “oblastne vino

SK || Východoslovenská vinohradnícka oblasť, kas var būt papildināts ar jēdzienu "oblastné vino" || vixodoslovenska vinohradnicka oblast’, SeiZleba axldes termini “oblastne vino”

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Berkshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos berkSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Buckinghamshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos bukingemSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Cheshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos CeSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Cornwall || inglend, SeiZleba Caenacvlos kornvol

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Derbyshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos derbiSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Devon || inglend, SeiZleba Caenacvlos devon

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Dorset || inglend, SeiZleba Caenacvlos dorset

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar East Anglia || inglend, SeiZleba Caenacvlos ist anglia

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Gloucestershire || inglend, SeiZleba Caenacvlos glusterSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Hampshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos hempSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Herefordshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos herfordSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Isle of Wight || inglend, SeiZleba Caenacvlos ail of uait

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Isles of Scilly || inglend, SeiZleba Caenacvlos ailz of sili

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Kent || inglend, SeiZleba Caenacvlos kent

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Lancashire || inglend, SeiZleba Caenacvlos lankaSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Leicestershire || inglend, SeiZleba Caenacvlos lesterSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Lincolnshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos linkolnSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Northamptonshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos norThamptonSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Nottinghamshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos notingemSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Oxfordshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos oqsfordSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Rutland || inglend, SeiZleba Caenacvlos ruTlend

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Shropshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos SropSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Somerset || inglend, SeiZleba Caenacvlos somerset

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Staffordshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos stafordSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Surrey || inglend, SeiZleba Caenacvlos sarei

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Sussex || inglend, SeiZleba Caenacvlos saseqs

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Warwickshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos uorvikSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar West Midlands || inglend, SeiZleba Caenacvlos vest midlendz

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Wiltshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos uiltSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Worcestershire || inglend, SeiZleba Caenacvlos uorsterSiri

UK || England, kas var arī būt aizstāts ar Yorkshire || inglend, SeiZleba Caenacvlos iorkSiri

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiff || uels, SeiZleba Caenacvlos, kardif

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Cardiganshire || uels, SeiZleba Caenacvlos kardiganSiri

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Carmarthenshire || uels, SeiZleba Caenacvlos karmarTenSiri

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Denbighshire ||  uels, SeiZleba Caenacvlos denbigSiri

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Gwynedd || uels, SeiZleba Caenacvlos gvined

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Monmouthshire || uels, SeiZleba Caenacvlos monmuTSiri

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Newport || uels, SeiZleba Caenacvlos niuport

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Pembrokeshire || uels, SeiZleba Caenacvlos pembrokSiri

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Rhondda Cynon Taf || uels, SeiZleba Caenacvlos ronda sinon taf

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Swansea || uels, SeiZleba Caenacvlos suansi

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar The Vale of Glamorgan || uels, SeiZleba Caenacvlos ze veil of glamorgan

UK || Wales, kas var arī būt aizstāts ar Wrexham || uels, SeiZleba Caenacvlos vreqshem

 Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas vīni

Aizsargājamais nosaukums || Transkripcija latīņu burtiem

axaSeni || Akhasheni

atenuri || Atenuri

gurjaani || Gurjaani

kaxeTi (kaxuri) || Kakheti (Kakhuri)

kardenaxi || Kardenakhi

xvanWkara || Khvanchkara

kotexi || Kotekhi

qinZmarauli || Kindzmarauli

yvareli || Kvareli

manavi || Manavi

mukuzani || Mukuzani

nafareuli || Napareuli

sviri || Sviri

Teliani || Teliani

tibaani || Tibaani

winandali || Tsinandali

tviSi || Tvishi

vazisubani || Vazisubani

B DAĻA

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības stiprie alkoholiskie dzērieni

Eiropas Savienības dalībvalsts || Aizsargājamais nosaukums || Transkripcija gruzīnu burtiem || Produkta veids

FR || Rhum de la Martinique || rom de la martinik || Rums

FR || Rhum de la Guadeloupe || rom de la gvadelup || Rums

FR || Rhum de la reunion || rom de la reunion || Rums

FR || Rhum de la Guyane || rom de la guian || Rums

FR || Rhum de sucrerie de la Baie du Galion || rom de sიukreri de la be dიu galion || Rums

FR || Rhum des Antilles françaises || rom dez antii francez || Rums

FR || Rhum des départements français d'outre-mer || rom de departeman france d’utr-mer || Rums

ES || Ron de Málaga || ron de malaga || Rums

ES || Ron de Granada || ron de granada || Rums

PT || Rum da Madeira || rom de madeira || Rums

UK Apvienotā Karaliste (Skotija) || Scotch Whisky || sqoC viski || Viskijs

IE || Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach Irish Whisky[1] || airiS viskii /viske biTe airinah /airiS viski || Viskijs

ES || Whisky español || viski espaniol || Viskijs

FR || Whisky breton / Whisky de Bretagne || viski de bრetan || Viskijs

FR || Whisky alsacien / Whisky d'Alsace || viski d’alzas || Viskijs

LU || Eau‑de‑vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de segl de mark nasional luqsamburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE AT BE Vācija, Austrija, Beļģija (vāciski runājošā kopiena) || Korn / Kornbrand || korn/kornbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE || Münsterländer Korn / Kornbrand || miunsterlender korn/kornbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE || Sendenhorster Korn / Kornbrand || zendenhoster korn/kornrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE || Bergischer Korn / Kornbrand || bergiSer korn/ kornbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE || Emsländer Korn / Kornbrand || emslender korn/kornbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE || Haselünner Korn / Kornbrand || hazeliuner korn/konbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

DE || Hasetaler Korn / Kornbrand || hazetaler korn /konbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

LT || Samanė || samane || Stiprais alkoholiskais dzēriens no graudu spirta

FR || Eau‑de‑vie de Cognac || o-de-vi de koniak || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie des Charentes || o-de-vi de Sarant || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de Jura || o-de-vi de Jiura || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Cognac Nosaukumam "Cognac" var pievienot šādus jēdzienus: Fine Grande Fine Champagne Grande Champagne Petite Fine Champagne Petite Champagne Fine Champagne Borderies Fins Bois Bons Bois || koniak saxeli “koniaki“ Se­iZ­le­­ba gavrcobil iq­nas Semdegi terminebiT: fin grand fin Sampan grand Sampan petit fin Sampan petit Sampan fin Sampan borderi fen bua bon bua || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Fine Bordeaux || fin bordo || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Fine de Bourgogne || fin de burgon || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Armagnac || armaniak || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Bas‑Armagnac || ba-armaniak || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Haut‑Armagnac || o-armaniak || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Armagnac-Ténarèze || armaniak-tenarez || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Blanche Armagnac || blanS armaniak || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin de la Marne || o-de-vi de ven de la marn || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire d’Aquitaine || o-de-vi de ven oრiJiner d’akiten || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin de Bourgogne || o-de-vi de ven de burgon || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire du Centre‑Est || o-de-vi de ven oriJiner diu santr-est || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire de Franche‑Comté || o-de-vi de ven oriJiner de franS-konte || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire du Bugey || o-de-vi de ven oriJiner diu bიuJei || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin de Savoie || o-de-vi de ven de savua || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire des Coteaux de la Loire || o-de-vi de ven oriJiner de koto de la luar || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin des Côtes‑du‑Rhône || o-de-vi de ven de kot-diu-ron || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire de Provence || o-de-vi de ven oriJineრ de provans || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de Faugères / Faugères || o-de-vi de foJer/foJer || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

FR || Eau‑de‑vie de vin originaire du Languedoc || o-de-vi de ven oriJiner diu langedok || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

PT || Aguardente de Vinho Douro || agiardente de vino duro || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

PT || Aguardente de Vinho Ribatejo || agiardente de vino ribateJu || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

PT || Aguardente de Vinho Alentejo || agiardente de vino alenteJu || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

PT || Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes || agiardente de vino da reJiano doS vinos verdeS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

PT || Aguardente de Vinho da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho || agiardente de vino da reJiano doS vinos verdeS de alvarino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

PT || Aguardente de Vinho Lourinhã || agiardente de vino lurinan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Сунгурларска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сунгурларе / sungurlarska grozdova rakia / grozdova rakia ot sungurlare / sungurlarska grozdova rakia / Grozdova rakya from Sungurlare || sungurlarska grozdova rakia / grozdova rakia ot sungurlare / sungurlarska grozdova rakia / grozdova rakia sungurlaridan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Сливенска перла (Сливенска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сливен) /Slivenska perla (Slivenska grozdova rakya / Grozdova rakya from Sliven) || slivenska perla (sli­ven­ska grozdova rakia / grozdova rakia ot sliven) / slivenska perla (slivenska gro­z­dova rakia / gro­zdo­va rakia slivenidan) || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Стралджанска Мускатова ракия / Мускатова ракия от Стралджа / Straldjanska Muscatova rakya / Muscatova rakya from Straldja || straljanska muskatova rakia / muskatova rakia ot stralja/ stra­l­ja­­­nska muskatova rakia / muska­tova rakia straljadan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Поморийска гроздова ракия / Гроздова ракия от Поморие / Pomoriyska grozdova rakya / Grozdova rakya from Pomorie || pomoriiska grozdova rakia / grozdova rakia ot pomorie/ pomo­ri­is­ka grozdova rakia/ gro­z­dova rakia pomoriedan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Русенска бисерна гроздова ракия / Бисерна гроздова ракия от Русе / Russenska biserna grozdova rakya / Biserna grozdova rakya from Russe || rusenska biserna grozdova rakia/ bi­se­rna grozdova rakia ot ruse / rusenska bise­rna grozdova rakia / biserna groz­dova rakia ruseTidan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Бургаска Мускатова ракия / Мускатова ракия от Бургас / Bourgaska Muscatova rakya / Muscatova rakya from Bourgas || burgaska muskatova rakia / muskatova rakia ot burgas / burgaska muskatova rakia/mus­ka­tova rakia burgasidan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Добруджанска мускатова ракия / Мускатова ракия от Добруджа / Dobrudjanska muscatova rakya / muscatova rakya from Dobrudja || dobrujanska muskatova rakia / mus­katova rakia ot dobruja/ dob­ru­janska mu­skatova rakia /mus­ka­tova rakia dobrujadan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Сухиндолска гроздова ракия / Гроздова ракия от Сухиндол / Suhindolska grozdova rakya / Grozdova rakya from Suhindol || suxindolska groz­dova rakia / groz­dova rakia ot suxin­dol/ suhin­dol­­ska grozdova rakia/gro­z­dova rakia suhindolidan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

BG || Карловска гроздова ракия / Гроздова Ракия от Карлово / Karlovska grozdova rakya / Grozdova Rakya from Karlovo || karlovska grozdova rakia / grozdova rakia ot karlovo / karlo­vska grozdova rakia / grozdova rakia karlovodan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

RO || Vinars Târnave || vinars ternave || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

RO || Vinars Vaslui || vinars vaslui || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

RO || Vinars Murfatlar || vinars murfatlar || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

RO || Vinars Vrancea || vinars vranCa || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

RO || Vinars Segarcea || vinars segarCa || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu spirta

ES || Brandy de Jerez || brandi de xeres || Brendijs - Weinbrand

ES || Brandy del Penedés || brandi del pendes || Brendijs - Weinbrand

IT || Brandy italiano || brandi italiano || Brendijs - Weinbrand

EL || Brandy Αττικής / Brandy of Attica || brandi atikis / atikis brendi || Brendijs - Weinbrand

EL || Brandy Πελοποννήσου / Brandy of the Peloponnese || brandi peloponisu / peloponesis brendi || Brendijs - Weinbrand

EL || Brandy Κεντρικής Ελλάδας / Brandy of central Greece || brandi kendrikis eladas / centraluri saberZneTis brendi || Brendijs - Weinbrand

DE || Deutscher Weinbrand || doiCer vainbrand || Brendijs - Weinbrand

AT || Wachauer Weinbrand || vaxauer vainbrand || Brendijs - Weinbrand

AT || Weinbrand Dürnstein || vainbrand diurnStain || Brendijs - Weinbrand

DE || Pfälzer Weinbrand || pfelcer vainbrand || Brendijs - Weinbrand

SK || Karpatské brandy špeciál || karpatske brandi Special || Brendijs - Weinbrand

FR || Brandy français / Brandy de France || brandi franse/ brandi de franse || Brendijs - Weinbrand

FR || Marc de Champagne / Eau-de-vie de marc de Champagne || mark de Sampan/ o-de-vi de mark de Sampan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc d'Aquitaine / Eau‑de‑vie de marc originaire d'Aquitaine || mark d’akiten/ o-de-vi de mark oriJiner d’akiten || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc de Bourgogne / Eau‑de‑vie de marc de Bourgogne || mark de burgon/ o-de-vi de mark de burgon || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc du Centre-Est / Eau‑de‑vie de marc originaire du Centre‑Est || mark diu santr-est/ o-de-vi de mark oriJiner diu santr-est || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc de Franche-Comté /Eau‑de‑vie de marc originaire de Franche‑Comté || mark de franS-konte-o-de-vi mark de franS-konte || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc du Bugey / Eau‑de‑vie de marc originaire de Bugey || mark de biuJei/ o-de-vi de mark oriJiner de biuJei || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc de Savoie / Eau‑de‑vie de marc originaire de Savoie || mark de savua/ o-de-vi de mark oriJiner de savua || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc des Côteaux de la Loire / Eau‑de‑vie de marc originaire des Coteaux de la Loire || maრk de koto de la luar/o-de-vi de mark oriJiner de koto da la luar || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc des Côtes-du-Rhône / Eau‑de‑vie de marc des Côtes du Rhône || mark de kot-diu-ron/ o-de-vi de mark de kot diu ron || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc de Provence / Eau‑de‑vie de marc originaire de Provence || mark de provans/ o-de-vi de mark oriJiner de provans || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc du Languedoc / Eau‑de‑vie de marc originaire du Languedoc || (mark diu langedok/o-de-vi de mark oriJi­ner diu langedok || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc d'Alsace Gewürztraminer || mark d’alzas geviurctraminer || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc de Lorraine || mark de loren || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc d'Auvergne || mark d’overn || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

FR || Marc du Jura || mark diu Ji ura || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

PT || Aguardente Bagaceira Bairrada || agiardente bagaseira bairada || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

PT || Aguardente Bagaceira Alentejo || agiardente bagaseira alenteJu || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

PT || Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes || agiardente bagaseira da reJiano doS vinos verdeS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

PT || Aguardente Bagaceira da Região dos Vinhos Verdes de Alvarinho || agiardente bagaseira da raJiano doS vonos verdeS de alvarino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

ES || Orujo de Galicia || oruxo de galisia || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa || grapa || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa di Barolo || grapa di barolo || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa piemontese / Grappa del Piemonte || grapa piemonteze/ grapa del piemonte || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa lombarda / Grappa di Lombardia || grapa lombarda/ grapa di lombardia || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa trentina / Grappa del Trentino || grapa trentina/ grapa del trantino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa friulana / Grappa del Friuli || grapa friulana/ grapa el friuli || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa veneta / Grappa del Veneto || grapa veneta/grapa del veneto || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Südtiroler Grappa / Grappa dell'Alto Adige || ziudtiroler grapa/ grapa del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa Siciliana / Grappa di Sicilia || grapa siCiliana/grapa di siCilia || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

IT || Grappa di Marsala || grapa di marsala || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

EL || Τσικουδιά / Tsikoudia || cikudia / cikudia || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

EL || Τσικουδιά Κρήτης / Tsikoudia of Crete || cikudia kritis / kretis cikudia || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

EL || Τσίπουρο / Tsipouro || cipuro / cipuro || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

EL || Τσίπουρο Μακεδονίας/ Tsipouro of Macedonia || cipuro makedonias / makedonias cipuro || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

EL || Τσίπουρο Θεσσαλίας / Tsipouro of Thessaly || cipuro Tesalias / Tesalias cipuro || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

EL || Τσίπουρο Τυρνάβου / Tsipouro of Tyrnavos || cipuro tirnavu / tirnavos cipuro || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

LU || Eau‑de‑vie de marc de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de mark nasio­nal luqsamburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

CY || Ζιβανία / Τζιβανία /Ζιβάνα / Zivania || zibania / Zibania / zibana / zinania || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

HU || Törkölypálinka || terkeipalinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no vīnogu čagu spirta

DE || Schwarzwälder Kirschwasser || Svarcvelder kirsvaSer || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

DE || Schwarzwälder Mirabellenwasser || Svarcvelder mirabelenvaser || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

DE || Schwarzwälder Williamsbirne || Svarcvelder uiliamsbirne || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

DE || Schwarzwälder Zwetschgenwasser || Svarcvelder cveCgenvaser || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

DE || Fränkisches Zwetschgenwasser || frenkiSes cveCgenvaser || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

DE || Fränkisches Kirschwasser || frenkiSes kirSvaser || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

DE || Fränkischer Obstler || frenkiSer obstler || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Mirabelle de Lorraine || mirabel de loren || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Kirsch d'Alsace || kirS d’alzaს || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Quetsch d'Alsace || ketC d’alzas || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Framboise d'Alsace || frambuaz d’alzas || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Mirabelle d'Alsace || mirabel d’alzas || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Kirsch de Fougerolles || kirS de fuJerol || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Williams d'Orléans || uiliams d’orlean || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Williams / Williams dell'Alto Adige || ziudtiroler uiliams/ uiliams del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Aprikot / Aprikot dell'Alto Adige || ziudtiroler aprikot/ aprikot / delalto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Marille / Marille dell'Alto Adige || ziudtiroler marile/ marile del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Kirsch / Kirsch dell'Alto Adige || ziudtiroler kirS/ kirS del/alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Zwetschgeler / Zwetschgeler dell'Alto Adige || ziudtiroler cveCgeler/cveCgeler del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Obstler / Obstler dell'Alto Adige || ziudtiroler obstler/obstler del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Gravensteiner / Gravensteiner dell'Alto Adige || ziudtiroler graven­Stainer/gravenStainer del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Südtiroler Golden Delicious / Golden Delicious dell'Alto Adige || ziudtiroler golden dili­Sez/ golden di­li­­Sez del’alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Williams friulano / Williams del Friuli || uiliams fri­u­lano/ uiliams del friuli || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Sliwovitz del Veneto || slikovicdel veneto || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Sliwovitz del Friuli‑Venezia Giulia || slikovic del fri­uli-venecia julia || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Sliwovitz del Trentino‑Alto Adige || slikovic del trentino-alto adije || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Distillato di mele trentino / Distillato di mele del Trentino || distilato di mele tren­­tino/ distilato di mele del trentino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Williams trentino / Williams del Trentino || uiliams trentino/ uiliams del trentino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Sliwovitz trentino / Sliwovitz del Trentino || slikovic trentino/ sli­kovic del trentino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Aprikot trentino / Aprikot del Trentino || aprikot trentino/ aprikot del trentino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

PT || Medronho do Algarve || medronu du algarve || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

PT || Medronho do Buçaco || medronu du busako || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Kirsch Friulano / Kirschwasser Friulano || kirS friulano/ kirSvaser friulano || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Kirsch Trentino / Kirschwasser Trentino || kirS trentino/ kirSvaser trentino || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

IT || Kirsch Veneto / Kirschwasser Veneto || kirS veneto/kirSvaser veneto || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

PT || Aguardente de pêra da Lousã || agiardente de pera da louzan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

LU || Eau‑de‑vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de pom de mark nasional luqsemburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

LU || Eau‑de‑vie de poires de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de puar de mark nasional luqsemburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

LU || Eau‑de‑vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de kirS de mark nasional luqsemburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

LU || Eau‑de‑vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de ketC de mark nasional luqsemburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

LU || Eau‑de‑vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de mirabel de mark nasional luqsemburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

LU || Eau‑de‑vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise || o-de-vi de priunel de mark nasional luqsemburJuaz || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

AT || Wachauer Marillenbrand || vaxauer marilenbrand || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU || Szatmári szilvapálinka || satmari silvapalinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU || Kecskeméti barackpálinka || keCkemeti barakpalinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU || Békési szilvapálinka || bekeSi silvapalinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU || Szabolcsi almapálinka || sabolCi almapalinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU || Gönci barackpálinka || gensi barakpalinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

HU AT (attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu no aprikožu spirta, ko ražo vienīgi šādās zemēs: Nieder­österreich, Burgenland, Steiermark, Wien) || Pálinka || palinka || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

SK || Bošácka Slivovica || boSaka slivovika || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

SI || Brinjevec || brinJevek || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

SI || Dolenjski sadjevec || dolenJski sadJevek || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

BG || Троянска сливова ракия / Сливова ракия от Троян / Troyanska slivova rakya / Slivova rakya from Troyan || troianska slivova rakia / slivova rakia ot troian/ troianska slivova rakia/ slivova rakia troianidan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

BG || Силистренска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Силистра / Silistrenska kaysieva rakya / Kaysieva rakya from Silistra || silistrenska kaisieva rakia/ kaisieva rakia ot silistra/ silis­tren­ska kaisieva rakia/ kaisieva rakia silistradan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

BG || Тервелска кайсиева ракия / Кайсиева ракия от Тервел / Tervelska kaysieva rakya / Kaysieva rakya from Tervel || tervelska kaisieva rakia / kaisieva rakia ot tervel/ terve­lska kaisieva rakia/ ka­isieva rakia tervelidan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

BG || Ловешка сливова ракия / Сливова ракия от Ловеч / Loveshka slivova rakya / Slivova rakya from Lovech || loveSka slivova rakia/ slivova rakia ot loveC / loveSka sli­vova rakia /slivova rakia loveCidan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Pălincă || pelike || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Ţuică Zetea de Medieşu Aurit || tuike zetea de medieSu aurit || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Ţuică de Valea Milcovului || tuikeEde valea milkovului || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Ţuică de Buzău || tuike de buzeu || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Ţuică de Argeş || tuike de argeS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Ţuică de Zalău || tuike de zaleu || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Ţuică Ardelenească de Bistriţa || tuike ardeleneaske de bistrica || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Horincă de Maramureş || horinke de maramureS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Horincă de Cămârzana || horinke de kemerzana || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Horincă de Seini || horinke de seini || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Horincă de Chioar || horinke de kioar || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Horincă de Lăpuş || horinke de lepuS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Turţ de Oaş || turc de oaS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

RO || Turţ de Maramureş || turc de maramureS || Stiprais alkoholiskais dzēriens no augļu spirta

FR || Calvados || kalvados || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Calvados Pays d'Auge || kalvados pei d’oJ || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Calvados Domfrontais || kalvados domfრonte || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Eau‑de‑vie de cidre de Bretagne || o-de-vi de sidr de bretan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Eau‑de‑vie de poiré de Bretagne || o-de-vi de puare de bretan || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Eau‑de‑vie de cidre de Normandie || o-d-vi de sidr de normanდi || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Eau‑de‑vie de poiré de Normandie || o-de-vi de puaრe de noრmanდi || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Eau‑de‑vie de cidre du Maine || o-de-vi de სidრ დიu men || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

ES || Aguardiente de sidra de Asturias || agvardente de sidra de asturias || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

FR || Eau‑de‑vie de poiré du Maine || o-de-vi de puaრe დიu men || Stiprais alkoholiskais dzēriens no ābolu un bumbieru spirta

SE || Svensk Vodka / Swedish Vodka || svenS vodka / svediS vodka an Sveduri vodka || Degvīns

FI || Suomalainen Vodka / Finsk Vodka / Vodka of Finland || suomaleainen vodka / finsk vodka / vodka of finlend an finuri vodka || Degvīns

PL || Polska Wódka / Polish Vodka || polska vodka / polonuri vodka an foliS vodka || Degvīns

SK || Laugarício vodka || laugaricio vodka || Degvīns

LT || Originali lietuviška degtinė / Original Lithuanian vodka || orijinali lietu­viSka degtine /ori­ji­nal liTuanian vodka || Degvīns

PL || Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass / Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej || mcenareuli arayi CrdiloeT podlezies dblobidan, aromati­zebuli bizonis balaxis eqstraqtiT / ziolova z nizini polnocnopolaskieJ || Degvīns

LV || Latvijas Dzidrais || latviJas sidres || Degvīns

LV || Rīgas Degvīns || rigas degvins || Degvīns

EE || Estonian vodka || estonian vodka || Degvīns

DE || Schwarzwälder Himbeergeist || Svarcvelder himbergaist || Geist

DE || Bayerischer Gebirgsenzian || baieriSer gebirgsencian || Genciāns

IT || Südtiroler Enzian / Genziana ell'Alto Adige || ziudtirole oler encian/jenciana del’lto adije || Genciāns

IT || Genziana trentina / Genziana del Trentino || jenciana trentina/jenciana del trentino || Genciāns

BE NL FR DE Beļģija, Nīderlande, Francija (departamenti Nord (59) un Pas-de-Calais (62)),Vācija (Vācijas federālās zemes Ziemeļreina‑Vestfāle un Lejassaksija) || Genièvre / Jenever / Genever || Jenievr/Jeneve/Jeneve || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE NL FR Beļģija, Nīderlande, Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)) || Genièvre de grains, Graanjenever, Graangenever || Jenievr de gren, graanJeneve/graanJeneve || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE NL Beļģija, Nīderlande || Jonge jenever, jonge genever || Jonje Jeneve, Jonje jeneve || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE NL Beļģija, Nīderlande || Oude jenever, oude genever || ude Jeneve, ude jeneve || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE Beļģija (Hasselt, Zonhoven,Diepenbeek) || Hasseltse jenever / Hasselt || haseltse Jeneve / haselt || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE Beļģija (Balegem) || Balegemse jenever || balejemse Jeneve || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE Beļģija (Oost-Vlaanderen) || O´ de Flander-Oost-Vlaamse Graanjenever || o’de flander-ost-vlamse granJeneve || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

BE Beļģija (Région wallonne) || Peket-Pékêt / Peket-Pékêt de Wallonie || peket- peket / peket-peket de valoni || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

FR Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)) || Genièvre Flandres Artois || Jenievr flandr artua || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

DE || Ostfriesischer Korngenever || ostfriziSer korngenever || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

DE || Steinhäger || Stainheger || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

UK || Plymouth Gin || flaimauT jin || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

ES || Gin de Mahón || xin de maon || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

LT || Vilniaus džinas / Vilnius Gin || vilniaus jinas / vilnius jin || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

SK || Spišská borovička || spiSska boroviCka || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

SK || Slovenská borovička Juniperus || slovenska boroviCka Juniperus || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

SK || Slovenská borovička || slovenska boroviCka || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

SK || Inovecká borovička || inovecka boroviCka || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

SK || Liptovská borovička || liptovska boroviCka || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

DK || Dansk Akvavit / Dansk Aquavit || dansk akvavit / dansk akvavit || Akvavit-aquavit

SE || Svensk Aquavit / Svensk Akvavit / Swedish Aquavit || svenS akvavit/ svenS akvavit/svediS akvavit || Akvavit-aquavit

ES || Anís español || anis espaniol || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Anís Paloma Monforte del Cid || anis paloma monforte del sid || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Hierbas de Mallorca || erbas de maliorka || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Hierbas Ibicencas || ierbas ibisenkas || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

PT || Évora anisada || evora anisada || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Cazalla || kasalia || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Chinchón || CinCon || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Ojén || oxen || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

ES || Rute || rute || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

SI || Janeževec || JaneJevec || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

EL CY || Ouzo / Oύζο || uso / uso || Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

EL || Ούζο Μυτιλήνης / Ouzo of Mitilene || uso mitilinis / mitilinis uso || Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

EL || Ούζο Πλωμαρίου / Ouzo of Plomari || uso plomariu / plomaris uso || Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

EL || Ούζο Καλαμάτας / Ouzo of Kalamata || uso kalamatas / kalamatas uso || Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

EL || Ούζο Θράκης / Ouzo of Thrace || uso trakis / trakias uso || Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

EL || Ούζο Μακεδονίας / Ouzo of Macedonia || uso makedonias / makedonias uso || Destilēts anīsa stiprais alkoholiskais dzēriens

SK || Demänovka bylinná horká || demenovka bilina horka || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

DE || Rheinberger Kräuter || rainberger kroiter || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

LT || Trejos devynerios || treJos devinerios || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

SI || Slovenska travarica || slovenska travarica || Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu - bitter

DE || Berliner Kümmel || berliner kiumel || Liķieris

DE || Hamburger Kümmel || hamburger kiumel || Liķieris

DE || Münchener Kümmel || miunxener kiumel || Liķieris

DE || Chiemseer Klosterlikör || qimzer klosterliker || Liķieris

DE || Bayerischer Kräuterlikör || baieriSer kroiterliker || Liķieris

IE || Irish Cream || airiS krim || Liķieris

ES || Palo de Mallorca || palo de maliorka || Liķieris

PT || Ginjinha portuguesa || JinJina portugesa || Liķieris

PT || Licor de Singeverga || likor de sinJenerga || Liķieris

IT || Liquore di limone di Sorrento || likvore di limone di sorento || Liķieris

IT || Liquore di limone della Costa d'Amalfi || likvore di limone dela kosta d’amalfi || Liķieris

IT || Genepì del Piemonte || jenepi del piemonte || Liķieris

IT || Genepì della Valle d'Aosta || jenepi dela vale d’aosta || Liķieris

DE || Benediktbeurer Klosterlikör || bendiqtboirer klosterliker || Liķieris

DE || Ettaler Klosterlikör || etaler klosterliker || Liķieris

FR || Ratafia de Champagne || ratafia de Sampan || Liķieris

ES || Ratafía catalana || ratafia katalana || Liķieris

PT || Anis português || anis portuges || Liķieris

FI || Suomalainen Marjalikööri / Suomalainen Hedelmälikööri / Finsk Bärlikör / Finsk Fruktlikör / Finnish berry liqueur / Finnish fruit liqueur || suomalenen marJa­likeeri / suomalenen hedelmelikeeri / finsk berlikeer / finsk fruktlikeer / finiS beri liker / finiS fruT likuer || Liķieris

AT || Grossglockner Alpenbitter || grosglokner alpenbiter || Liķieris

AT || Mariazeller Magenlikör || mariaceler magerliker || Liķieris

AT || Mariazeller Jagasaftl || mariaceler iagazaftl || Liķieris

AT || Puchheimer Bitter || puxhaimer biter || Liķieris

AT || Steinfelder Magenbitter || Stainfelder magenbiter || Liķieris

AT || Wachauer Marillenlikör || vaxauer marilenliker || Liķieris

AT || Jägertee / Jagertee / Jagatee || iegertee/ iagertee/iagatee || Liķieris

DE || Hüttentee || hiutentee || Liķieris

LV || Allažu Ķimelis || alaJu kimelis || Liķieris

LT || Čepkelių || Cepkeliu || Liķieris

SK || Demänovka Bylinný Likér || demenovka bilini liker || Liķieris

PL || Polish Cherry || foliS Ceri || Liķieris

CZ || Karlovarská Hořká || karlovarska horJka || Liķieris

SI || Pelinkovec || pelinkovec || Liķieris

DE || Blutwurz || blutvurc || Liķieris

ES || Cantueso Alicantino || kantueso alikantinio || Liķieris

ES || Licor café de Galicia || likor kafe de galisia || Liķieris

ES || Licor de hierbas de Galicia || lokor de ierbas de galisia || Liķieris

FR IT || Génépi des Alpes / Genepì degli Alpi || Jenepi dez alp/ jenepi deli alpi || Liķieris

EL || Μαστίχα Χίου / Masticha of Chios || macixa xiu / kios macika || Liķieris

EL || Κίτρο Νάξου / Kitro of Naxos || kitro naqsu / naqsos kitro || Liķieris

EL || Κουμκουάτ Κέρκυρας / Koum Kouat of Corfu || kumkuat kerkiras / korfus kum kuat || Liķieris

EL || Τεντούρα / Tentoura || tendura / tentura || Liķieris

PT || Poncha da Madeira || ponka da madeira || Liķieris

FR || Cassis de Bourgogne || kasis de buრgon || Crème de cassis

FR || Cassis de Dijon || kasis de diJon || Crème de cassis

FR || Cassis de Saintonge || kasis sentonJ || Crème de cassis

FR || Cassis du Dauphiné || kasis დიu doფine || Crème de cassis

LU || Cassis de Beaufort || kasis de bofoრ || Crème de cassis

IT || Nocino di Modena || noCino di modena || Nocino

SI || Orehovec || orehovec || Nocino

FR || Pommeau de Bretagne || pomo de bრetan || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

FR || Pommeau du Maine || pomo diu men || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

FR || Pommeau de Normandie || pomo de normandi) || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

SE || Svensk Punsch / Swedish Punch || svenS puns / svediS fanr || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Pacharán Navarro || paCaran navaro || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Pacharán || paCaran || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

AT || Inländerrum || inlenderum || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

DE || Bärwurz || bervurc || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Aguardiente de hierbas de Galicia || agvardiente de ierbas de galisia || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Aperitivo Café de Alcoy || aperitivo kafe de alkoi || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Herbero de la Sierra de Mariola || erbero de la siera de mariola || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

DE || Königsberger Bärenfang || kenigsberger berenfang || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

DE || Ostpreußischer Bärenfang || ostproisiSer berenfang || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Ronmiel || ronmiel || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

ES || Ronmiel de Canarias || ronmiel dekanarias || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

BE NL FR DE Beļģija, Nīderlande, Francija (Départements Nord (59) un Pas-de-Calais (62)), Vācija (federālās zemes Nord­rhein‑Westfalen un Niedersachsen) || Genièvre aux fruits / Vruchtenjenever / Jenever met vruchten / Fruchtgenever || Jenievრ o frui / fruxtenJenever / Jenever met fruxten / fruxtjenever || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

SI || Domači rum || domaCi rum || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

IE || Irish Poteen / Irish Póitín || airiS potin / airiS poitin || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

LT || Trauktinė || trauktine || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

LT || Trauktinė Palanga || trauktine palanga || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

LT || Trauktinė Dainava || trauktine dainava || Citi stiprie alkoholiskie dzērieni

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas stiprie alkoholiskie dzērieni

[…]

C DAĻA

Gruzijā aizsargājami Eiropas Savienības aromatizētie vīni

Eiropas Savienības dalībvalsts || Aizsargājamais nosaukums || Transkripcija gruzīnu burtiem

DE || Nürnberger Glühwein || iurnberger gliuhvain

DE || Thüringer Glühwein || Tiuringer gliuhvain

FR || Vermouth de Chambéry || Vermut de Samberi

IT || Vermouth di Torino || Vermut di torino

Eiropas Savienībā aizsargājami Gruzijas aromatizētie vīni

[…]

________________

[1]        Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde Irish Whiskey / Uisce Beatha Eireannach / Irish Whisky aptver visiju, kas ražots Īrijā un Ziemeļīrijā.

XXII PIELIKUMS

NODOKĻU POLITIKA

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

Netiešie nodokļi

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu.

Minētās direktīvas noteikumus piemēro, izņemot:

–        PVN darbības joma: 2. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, 3. un 4. pantu;

–        Teritoriālā darbības joma: visa sadaļa – 5. līdz 8. pantu;

–        Nodokļa maksātāji: 9. panta 2. punktu;

–        Darījumi, par kuriem uzliek nodokli: 17. pantu un 20. līdz 23. pantu;

–        Nodokļa uzlikšanas vieta: 33., 34., 35. pantu, 36. panta 2. punktu, 37., 40., 41., 42. pantu, 43. panta 2. punktu, 50., 51., 52. un 57. pantu;

–        Nodokļa iekasējamības gadījums un nodokļa iekasējamība: 67., 68. un 69. pantu;

–        Summa, kurai uzliek nodokli: preču iegāde Kopienas iekšienē – 83. pantu un 84. pantu;

–        Likmes: 100., 101. pantu un atkāpes attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 104. līdz 129. pantu;

–        Atbrīvojumi: atbrīvojumi darījumiem Kopienas iekšienē: 138. līdz 142. pantu; Importa atbrīvojumi: 143. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 145. pantu; Eksporta atbrīvojumi: 146. panta 1. punkta b) apakšpunktu; Atbrīvojumi starptautiskajai transportēšanai: 149. pantu, 150. panta 1. punktu; Atbrīvojumi darījumiem, kas saistīti ar starptautisko tirdzniecību: 162., 164., 165. un 166. pantu;

–        Atskaitīšana: 171. panta 1. punktu un 172. pantu;

–        Pienākumi: 195., 196., 197., 200., 209., 210. pantu, 213. panta 2. punktu, 214. panta 1. punktu, izņemot 214. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un 216. pantu;

–        Rēķinu piesūtīšana: 237. pantu;

–        Uzskaite: 243., 245. un 249. pantu;

–        Deklarācijas: 253., 254., 257., 258. un 259. pantu;

–        Kopsavilkuma paziņojumi: 262. līdz 270. pantu;

–        Pienākumi saistībā ar konkrētu preču importu un eksportu: 274. līdz 280. pantu;

–        Īpaši režīmi: 293., 294. un 344. līdz 356. pantu; īpašs režīms e-komercijai: 357. līdz 369. pantu;

–        Atkāpes attiecībā uz konkrētām dalībvalstīm: 370. līdz 396. pantu;

–        Dažādi: 397. līdz 400. pantu;

–        Nobeiguma noteikumi: 402. līdz 414. pantu.

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus, izņemot iepriekš uzskaitītos, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gruzija patur tiesības atbrīvot no nodokļa preču piegādes un pakalpojumus, kas ir atbrīvoti saskaņā ar Gruzijas nodokļu kodeksa šā nolīguma spēkā stāšanās brīdī.

Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm

Termiņi: minētās direktīvas noteikumu īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā, izņemot minētās direktīvas 7. panta 2. punktu, 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 14. panta 1. punktu, 14. panta 2. punktu, 14. panta 4. punktu, 18. un 19. pantu, attiecībā uz kuriem viena gada laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā tiks iesniegts Asociācijas padomes lēmuma priekšlikums par termiņiem, ņemot vērā to, ka Gruzijai nepieciešams cīnīties pret kontrabandu un aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus.

Padomes Direktīva 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm

Piemēro šādu minētās direktīvas iedaļu:

–        3. iedaļu par kvantitatīvajiem ierobežojumiem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Gruzija paturēs tiesības atbrīvot no akcīzes nodokļa alkoholiskos dzērienus, ko nelielos daudzumos pašpatēriņam ražo privātpersonas un kas nav paredzēti tirdzniecībai.

Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus, izņemot tās 1. pielikumu, īsteno piecu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu

Piemēro šādu minētās direktīvas pantu:

–        1. pantu

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Padomes Trīspadsmitā direktīva Nr. 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā

Termiņi: minētās direktīvas noteikumus īsteno trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

________________

XXIII PIELIKUMS

STATISTIKA

ES acquis statistikas jomā, kā tas minēts šā nolīguma V sadaļas (Ekonomiskā sadarbība) 4. nodaļas (Statistika) 291. pantā, ir noteikts Statistikas noteikumu krājumā, ko katru gadu atjaunina un ko Puses uzskata par pievienotu šim nolīgumam.

Statistikas noteikumu krājuma jaunākā pieejamā redakcija elektroniskā formā ir atrodama Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) tīmekļa vietnē: http://epp.eurostat.ec.europa.eu

________________

XXXIV PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR KRĀPŠANAS NOVĒRŠANU UN KONTROLI

Gruzija apņemas pakāpeniski tuvināt savus tiesību aktus šādiem ES tiesību aktiem un starptautiskajiem instrumentiem, ievērojot noteiktos termiņus.

1995. gada 26. jūlija ES Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, piemēro šādus minētās konvencijas noteikumus:

–        1. pantu – Vispārīgie noteikumi, definīcijas;

–        2. panta 1. punktu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. pantā minētā darbība un 1. panta 1. punktā minētā līdzdalība, uzkūdīšana vai nodarījuma mēģinājums ir sodāmi ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem;

–        3. pantu – Uzņēmuma vadītāju kriminālatbildība

Termiņi: minētās konvencijas attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību protokols, piemēro šādus minētā protokola noteikumus:

–        1. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 1. panta 2. punktu – Attiecīgās definīcijas;

–        2. pantu – Pasīvā korupcija;

–        3. pantu – Aktīvā korupcija;

–        5. panta 1. punktu, veicot nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka 2. un 3. pantā minētā darbība, līdzdalība tajā un minētās darbības veicināšana tiktu sodīta ar efektīviem, proporcionāliem un no šādām darbībām atturošiem kriminālsodiem;

–        7. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētās Konvencijas 3. pantu.

Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību otrais protokols, piemēro šādus minētā protokola noteikumus:

–        1. pantu – Definīcija;

–        2. pantu – Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija;

–        3. pantu – Juridisko personu atbildība;

–        4. pantu – Sankcijas pret juridiskajām personām;

–        12. pantu, ciktāl tas attiecas uz minētās Konvencijas 3. pantu.

Termiņi: minētā protokola attiecīgos noteikumus īsteno četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

________________

I PROTOKOLS

PAR JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJU UN ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS METODĒM

SATURS

I sadaļa || VISPĀRĪGI NOTEIKUMI ||

1. pants || Definīcijas ||

|| ||

II sadaļa || JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA ||

2. pants || Vispārīgās prasības ||

3. pants || Izcelsmes kumulācija ||

4. pants || Pilnīgi iegūti ražojumi ||

5. pants || Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi ||

6. pants || Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde ||

7. pants || Kvalifikācijas vienība ||

8. pants || Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki ||

9. pants || Komplekti ||

10. pants || Neitrālie elementi ||

|| ||

III SADAĻA || TERITORIĀLĀS PRASĪBAS ||

11. pants || Teritoriālais princips ||

12. pants || Tiešie pārvadājumi ||

13. pants || Izstādes ||

|| ||

IV SADAĻA || ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS ||

14. pants || Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums ||

|| ||

V SADAĻA || IZCELSMES APLIECINĀJUMS ||

15. pants || Vispārīgās prasības ||

16. pants || Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība ||

17. pants || Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1 ||

18. pants || Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana ||

19. pants || Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu ||

20. pants || Uzskaites nošķiršana ||

21. pants || Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai ||

22. pants || Atzītais eksportētājs ||

23. pants || Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība ||

24. pants || Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana ||

25. pants || Importēšana pa daļām ||

26. pants || Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma ||

27. pants || Apliecinošie dokumenti ||

28. pants || Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana ||

29. pants || Neatbilstība un formālas kļūdas ||

30. pants || Euro izteiktās summas ||

|| ||

VI SADAĻA || ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI ||

31. pants || Administratīvā sadarbība ||

32. pants || Izcelsmes apliecinājumu verifikācija ||

33. pants || Strīdu izšķiršana ||

34. pants || Sankcijas ||

35. pants || Brīvās zonas ||

|| ||

VII SADAĻA || SEŪTA UN MELIĻA ||

36. pants || Šā protokola piemērošana ||

37. pants || Īpašie nosacījumi ||

|| ||

VIII SADAĻA || NOBEIGUMA NOTEIKUMI ||

38. pants || Šā protokola grozīšana ||

39. pants || Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm ||

|| ||

Šā protokola pielikumu saraksts ||

I pielikums || Ievadpiezīmes sarakstam I protokola II pielikumā ||

II pielikums || Tādu apstrādes vai pārstrādes darbību saraksts, kas jāveic attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem, lai izgatavotais ražojums iegūtu noteiktas izcelsmes statusu ||

III pielikums || Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 paraugi un pieteikums pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai ||

IV pielikums || Izcelsmes deklarācijas teksts ||

Kopīgās deklarācijas ||

||

Kopīgā deklarācija par Andoras Firstisti ||

||

Kopīgā deklarācija par Sanmarīno Republiku ||

||

Kopīgā deklarācija par to izcelsmes noteikumu pārskatīšanu, kuri ietverti I pielikumā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ||

I sadaļa

Vispārīgi noteikumi

1. PANTS

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)       “ražošana” ir jebkāda veida apstrāde vai pārstrāde, tostarp montāža vai īpašas darbības;

b)      “materiāls” ir jebkura sastāvdaļa, izejviela, daļa vai detaļa utt., ko izmanto ražojuma ražošanā;

c)       “ražojums” ir saražots ražojums, pat ja vēlāk to paredzēts izmantot citā ražošanas operācijā;

d)      “preces” ir gan materiāli, gan ražojumi;

e)       “muitas vērtība” ir vērtība, ko nosaka saskaņā ar Nolīgumu par 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (“GATT 1994”) VII panta īstenošanu;

f)       “ražotāja cena” ir cena, ko par gatavo ražojumu maksā ražotājam kādā Pusē, kura uzņēmumā ir veikta ražojuma pēdējā apstrāde vai pārstrāde, ar noteikumu, ka cenā ir ietverta visu izmantoto materiālu vērtība, atskaitot visus iekšējos nodokļus, ko atmaksā vai kas ir jāatmaksā, ja iegūto ražojumu eksportē;

g)      “materiālu vērtība” ir izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu muitas vērtība to importēšanas laikā vai, ja tā nav zināma un to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem;

h)      “noteiktas izcelsmes materiālu vērtība” ir materiālu vērtība, kas definēta g) punktā, ko piemēro mutatis mutandis;

i)       “pievienotā vērtība” ir ražotāja cena, no kā atskaitīta muitas vērtība visiem iekļautajiem materiāliem, kā izcelsme ir pārējās Pusēs, ar ko piemēro kumulāciju, vai, ja muitas vērtība nav zināma vai to nevar noskaidrot – pirmā cena, kuru var noskaidrot un kura eksportētājā Pusē samaksāta par šiem materiāliem;

j)       “nodaļas” un “pozīcijas” ir nodaļas un pozīcijas (četrciparu kodi) nomenklatūrā, kas veido 1983. gada preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu (šajā protokolā – “harmonizētā sistēma” jeb “HS”);

k)      “klasificēts” nozīmē ražojuma vai materiāla klasificēšanu konkrētā pozīcijā;

l)       “sūtījums” ir ražojumi, kurus viens eksportētājs vienlaikus nosūta vienam saņēmējam vai uz kuriem attiecas vienots pārvadājuma dokuments par to nosūtīšanu no eksportētāja saņēmējam vai, ja šāda dokumenta nav, viens faktūrrēķins;

m)     “teritorijas” ietver teritoriālos ūdeņus;

n)      Puse ir viena, vairākas vai visas ES dalībvalstis, ES vai Gruzija;

o)      “līgumslēdzējas Puses muitas dienesti” attiecībā uz ES ir ES dalībvalstu muitas dienesti.

II sadaļa

JĒDZIENA “NOTEIKTAS IZCELSMES RAŽOJUMI” DEFINĪCIJA

2. PANTS

Vispārīgās prasības

Šā nolīguma īstenošanā par kādas Puses izcelsmes ražojumiem uzskata šādus ražojumus:

a)       ražojumus, kas ir pilnīgi iegūti kādā Pusē 4. panta nozīmē, un

b)      kādā Pusē iegūtus ražojumus, kuru sastāvā ir materiāli, kas nav tur pilnīgi iegūti, ja šie materiāli ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti attiecīgajā Pusē 5. panta nozīmē.

3. PANTS

Izcelsmes kumulācija

1.       Neskarot šā protokola 2. panta noteikumus, ražojumus uzskata par eksportētājas Puses izcelsmes ražojumiem, ja tie tur ir iegūti, iekļaujot otras Puses izcelsmes materiālus vai iekļaujot Turcijas izcelsmes materiālus, kam piemēro EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmumu Nr. 1/95[1], ja eksportētājā Pusē veiktā apstrāde vai pārstrāde pārsniedz šā protokola 6. pantā minētās darbības. Šiem materiāliem nav jābūt pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem.

2.       Ja apstrāde vai pārstrāde, ko veic eksportētājā Pusē, nepārsniedz to, kas minēts 6. pantā, uzskata, ka iegūtajam ražojumam tikai tad ir eksportētājas Puses izcelsme, ja tur pievienotā vērtība ir lielāka nekā to izmantoto materiālu vērtība, kuriem ir otras Puses vai Turcijas izcelsme. Ja tas tā nav, iegūto ražojumu uzskata par ražojumu ar Turcijas vai otras Puses izcelsmi atkarībā no tā, kuras minētās vietas noteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto eksportētājā Pusē veiktajā ražošanā, ir visaugstākā vērtība.

3.       Puses vai Turcijas izcelsmes ražojumi, kam eksportētājā Pusē netiek veikta apstrāde vai pārstrāde, saglabā savu izcelsmi, ja tos eksportē uz otru Pusi.

4.       Paredzēto kumulāciju Turcijas izcelsmes materiāliem var piemērot tikai tad, ja:

a)       starp pusēm un Turciju ir piemērojams preferenciālas tirdzniecības nolīgums saskaņā ar GATT 1994 XXIV pantu;

b)      materiāli un ražojumi ir ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu, piemērojot izcelsmes noteikumus, kas identiski tiem, kuri ietverti šajā protokolā, un

c)       paziņojumi, kas norāda uz nepieciešamo prasību izpildi kumulācijas piemērošanai, ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā) un Gruzijā saskaņā ar tās noteikto kārtību.

5.       Kumulāciju, kas paredzēta šajā pantā, piemēro no dienas, kas norādīta paziņojumā, kuru publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (C sērijā).

6.       Puses sniedz viena otrai informāciju par nolīgumiem, kurus piemēro ar 1. un 2. punktā minētajām valstīm, un to spēkā stāšanās datumiem.

4. PANTS

Pilnīgi iegūti ražojumi

1.       Par pilnīgi iegūtiem kādā no Pusēm uzskata:

a)       minerālproduktus, kas iegūti no tās zemes vai jūras gultnes;

b)      tur novāktus dārzeņus;

c)       tur dzimušus un audzētus dzīvus dzīvniekus;

d)      ražojumus, kas iegūti no tur audzētiem dzīviem dzīvniekiem;

e)       tur medībās vai zvejā iegūtus ražojumus;

f)       jūras zvejniecības ražojumus un citus ražojumus, kas ārpus eksportētājas Puses teritoriālajiem ūdeņiem ar tās kuģiem iegūti no jūras;

g)      ražojumus, kas izgatavoti uz tās pārstrādes kuģiem vienīgi no f) apakšpunktā minētā;

h)      lietotus priekšmetus, kas tur savākti un ir derīgi vienīgi izejmateriālu iegūšanai, tostarp lietotas riepas, kuras derīgas vienīgi atjaunošanai vai izmantošanai par atkritumiem;

i)       atkritumus un lūžņus, kas radušies tur veiktās ražošanas darbībās;

j)       ražojumus, kas iegūti no jūras gultnes vai jūras dibena ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem, ja tai ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai jūras dibenu;

k)      preces, ko tur ražo tikai no ražojumiem, kuri norādīti a) līdz j) apakšpunktā.

2.       Termini “tās kuģi” un “tās pārstrādes kuģi”, kas minēti 1. punkta f) un g) apakšpunktā, attiecas tikai uz kuģiem un pārstrādes kuģiem:

a)       kas ir reģistrēti vai ir uzskaitē kādā ES dalībvalstī vai Gruzijā;

b)      kam ir kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas karogs;

c)       kas vismaz 50 % apmērā pieder kādas ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgajiem vai uzņēmumam, kura galvenais birojs atrodas kādā ES dalībvalstī vai Gruzijā, kura vadītājs vai vadītāji, direktoru padomes vai uzraudzības padomes priekšsēdētājs, kā arī šādu padomju locekļu lielākā daļa ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie, turklāt personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību gadījumā vismaz puse no kapitāla pieder kādai ES dalībvalstij vai Gruzijai vai minēto pušu valsts iestādēm vai valstspiederīgajiem;

d)      kā kapteinis un virsnieki ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie un

e)       kam vismaz 75 % komandas ir ES dalībvalsts vai Gruzijas valstspiederīgie.

5. PANTS

Pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti ražojumi

1.       Šā protokola 2. pantā ražojumus, kas nav pilnīgi iegūti, uzskata par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem, ja ir ievēroti šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītie nosacījumi.

Šie nosacījumi norāda, kā jāapstrādā vai jāpārstrādā tādi nenoteiktas izcelsmes materiāli, kurus izmanto ražošanā, un šos nosacījumus piemēro tikai tādiem materiāliem. Tātad, ja ražojumu, kurš ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, jo atbilst sarakstā minētajiem nosacījumiem, izmanto cita ražojuma izgatavošanā, nosacījumi, kas piemērojami ražojumam, kurā tas ir ietverts, neattiecas uz šo izmantoto ražojumu, un netiek ņemti vērā nenoteiktas izcelsmes materiāli, kas var būt izmantoti šā ražojuma izgatavošanā.

2.       Neatkarīgi no 1. punkta nenoteiktas izcelsmes materiālus, ko saskaņā ar šā protokola II pielikuma sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem nebūtu jāizmanto ražojuma izgatavošanā, tomēr var izmantot, ja

a)       to kopējā vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas un

b)      piemērojot šo punktu, attiecībā uz nenoteiktas izcelsmes materiāliem netiek pārsniegts neviens sarakstā ietvertais maksimālās vērtības procentuālais daudzums.

Šo punktu nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50.–63. nodaļā.

3.       Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, ievērojot 6. panta noteikumus.

6. PANTS

Nepietiekama apstrāde vai pārstrāde

1.       Neskarot šā panta 2. punktu un neatkarīgi no tā, vai ir izpildītas 5. panta prasības, par nepietiekamu apstrādi vai pārstrādi, lai ražojumam piešķirtu noteiktas izcelsmes ražojuma statusu, uzskata šādas darbības:

a)       darbības, ko veic, lai nodrošinātu ražojumu saglabāšanu labā stāvoklī, tos pārvadājot vai uzglabājot;

b)      iepakojumu sadalīšana un komplektēšana;

c)       mazgāšana, tīrīšana; putekļu, oksīdu, eļļu, krāsu vai citu pārklājumu noņemšana;

d)      tekstilmateriālu gludināšana vai presēšana;

e)       vienkāršas krāsošanas un pulēšanas darbības;

f)       graudaugu un rīsu lobīšana, daļēja vai pilnīga balināšana, pulēšana un glazēšana;

g)      cukura iekrāsošana vai cukurgraudiņu veidošana;

h)      augļu, riekstu un dārzeņu mizošana, kauliņu izņemšana un lobīšana;

i)       asināšana, vienkārša slīpēšana vai vienkārša sadalīšana;

j)       sijāšana, šķirošana, sadalīšana, klasificēšana, piemeklēšana (ieskaitot priekšmetu komplektu veidošanu);

k)      vienkārša iepildīšana pudelēs, bundžās, flakonos, maisos, kārbās vai kastēs, piestiprināšana pie kartītēm vai plāksnēm, kā arī citas vienkāršas iepakošanas darbības;

l)       uzrakstu, etiķešu, logotipu un citu tamlīdzīgu atšķirības zīmju piestiprināšana vai uzdrukāšana uz ražojumiem vai to iepakojuma;

m)     vienkārša vienādu vai dažādu ražojumu sajaukšana;

n)      cukura sajaukšana ar jebkādiem citiem materiāliem;

o)      vienkārša sastāvdaļu salikšana, lai iegūtu gatavu ražojumu, vai ražojumu izjaukšana pa daļām;

p)      divu vai vairāku a) līdz o) apakšpunktā norādīto darbību apvienošana;

q)      dzīvnieku kaušana.

2.       Nosakot, vai attiecībā uz kādu konkrētu ražojumu veiktās apstrādes vai pārstrādes darbības jāuzskata par nepietiekamām šā panta 1. punkta nozīmē, visas kādā pusē attiecībā uz šo ražojumu veiktās darbības izvērtē kopā.

7. PANTS

Kvalifikācijas vienība

1.       Kvalifikācijas vienība šā protokola noteikumu piemērošanai ir konkrētais ražojums, ko, nosakot klasifikāciju pēc harmonizētās sistēmas nomenklatūras, uzskata par pamatvienību.

Tas nozīmē, ka tad:

a)       ja ražojumu, ko veido priekšmetu grupa vai kopums, saskaņā ar harmonizēto sistēmu klasificē vienā pozīcijā, viss kopums ir kvalifikācijas vienība;

b)      ja vienā sūtījumā ir vairāki identiski ražojumi, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti vienā un tajā pašā pozīcijā, tad, piemērojot šā protokola noteikumus, katrs ražojums jāņem vērā atsevišķi.

2.       Ja saskaņā ar harmonizētās sistēmas 5. vispārīgo noteikumu iesaiņojumu klasificē kopā ar tajā iesaiņoto ražojumu, tad izcelsmes noteikšanas nolūkos iesaiņojumu un attiecīgo ražojumu uzskata par vienu veselu.

8. PANTS

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīki

Palīgierīces, rezerves daļas un darbarīkus, ko nosūta ar kādu iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli un kas ietilpst parastajā aprīkojumā, ir iekļauti cenā vai arī nav norādīti atsevišķā faktūrrēķinā, kopā ar attiecīgo iekārtu, mašīnu, aparatūru vai transportlīdzekli uzskata par vienu veselu.

9. PANTS

Komplekti

Uzskata, ka komplekti harmonizētās sistēmas 3. vispārīgā noteikuma nozīmē ir ar noteiktu izcelsmi, ja visas to sastāvdaļas ir noteiktas izcelsmes ražojumi. Tomēr, ja komplektu veido noteiktas un nenoteiktas izcelsmes ražojumi, tad uzskata, ka viss komplekts ir noteiktas izcelsmes, ja nenoteiktas izcelsmes ražojumu vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas.

10. PANTS

Neitrālie elementi

Lai noteiktu to, vai ražojums ir noteiktas izcelsmes ražojums, nav jānosaka izcelsme šādām ražošanas procesā izmantotajām lietām:

a)       enerģijai un degvielai;

b)      iekārtām un aprīkojumam;

c)       mašīnām un darbarīkiem;

d)      precēm, kuras netiek izmantotas un kuras nav paredzēts izmantot ražojuma galīgajā sastāvā.

III SADAĻA

TERITORIĀLĀS PRASĪBAS

11. PANTS

Teritoriālais princips

1.       Izņemot 3. pantā un šā panta 3. punktā paredzēto, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumi, kas noteikti II sadaļā, Pusē tiek izpildīti nepārtraukti.

2.       Izņemot 3. pantā paredzēto, ja no kādas Puses uz citu valsti eksportētas noteiktas izcelsmes preces nosūta atpakaļ, tad tās uzskata par nenoteiktas izcelsmes precēm, ja vien muitas dienestiem nepierāda, ka:

a)       atpakaļ nosūtītās preces ir tās pašas eksportētās preces un

b)      ar atpakaļ nosūtītajām precēm nav veiktas nekādas darbības, izņemot darbības, kas vajadzīgas, lai preces uzturētu labā stāvoklī, kamēr tās atradušās attiecīgajā valstī vai kamēr tās eksportētas.

3.       Noteiktas izcelsmes statusa iegūšanu saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem neietekmē ārpus kādas Puses veikta apstrāde vai pārstrāde attiecībā uz materiāliem, kas eksportēti no Puses un pēc tam reimportēti, ja:

a)       minētie materiāli ir pilnīgi iegūti Pusē vai pirms eksportēšanas apstrādāti vai pārstrādāti vairāk, nekā paredzēts 6. pantā

un

b)      muitas dienestiem var pierādīt, ka:

i)       reimportētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus, un

ii)      pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz 10 % no tā galaražojuma ražotāja cenas, kuram tiek piedēvēts noteiktas izcelsmes statuss.

4.       Piemērojot 3. punktu, noteiktas izcelsmes statusa iegūšanas nosacījumus, kas izklāstīti II sadaļā, nepiemēro apstrādei vai pārstrādei, kas veikta ārpus Puses. Tomēr, ja šā protokola II pielikuma sarakstā noteikumu, kas paredz maksimālo vērtību visiem izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, piemēro, lai noteiktu galaražojuma noteiktas izcelsmes statusu, kopējā vērtība nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kuri iestrādāti attiecīgās Puses teritorijā, un kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Puses, piemērojot šā panta noteikumus, nepārsniedz norādīto procentuālo daudzumu.

5.       Piemērojot 3. un 4. punktu, tiek uzskatīts, ka “kopējā pievienotā vērtība” apzīmē visas izmaksas, kas radušās ārpus Puses, ietverot tur iestrādāto materiālu vērtību.

6.       Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas neatbilst šā protokola II pielikuma sarakstā izvirzītajiem nosacījumiem vai ko var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem vienīgi tad, ja piemēro 5. panta 2. punktā noteikto vispārējo pielaidi.

7.       Šā panta 3. un 4. punkta noteikumus nepiemēro ražojumiem, kas ietilpst harmonizētās sistēmas 50. līdz 63. nodaļā.

8.       Šā panta noteikumos paredzēto apstrādi vai pārstrādi, ko veic ārpus kādas Puses, veic saskaņā ar kārtību “izvešana pārstrādei” vai saskaņā ar līdzīgu kārtību.

12. PANTS

Tiešie pārvadājumi

1.       Nolīgumā paredzēto preferenciālo režīmu piemēro tikai tiem ražojumiem, kuri atbilst šā protokola prasībām un kurus tieši pārvadā starp pusēm. Ražojumus vienā sūtījumā tomēr var pārvadāt caur citām teritorijām, vai nu izvedot caur šīm teritorijām vai īslaicīgi tajās uzglabājot, ar noteikumu, ka tie paliek tranzīta vai uzglabāšanas valsts muitas dienestu pārraudzībā un ar tiem neveic nekādas citas darbības kā vien izkraušanu, atkārtotu iekraušanu vai tās darbības, kas vajadzīgas, lai saglabātu tos labā stāvoklī.

Noteiktas izcelsmes ražojumus var transportēt pa cauruļvadiem cauri teritorijai, kas nav eksportētāja un importētāja Puse.

2.       Importētājas Puses muitas dienestiem sniedz pierādījumus par to, ka 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti, uzrādot:

a)       vienotu pārvadāšanas dokumentu, kas aptver ceļu no eksportētājas Puses caur tranzīta valsti, vai

b)      tranzīta valsts muitas dienestu izdou sertifikātu:

i)       sniedzot precīzu ražojumu aprakstu,

ii)      norādot ražojumu izkraušanas un atkārtotas iekraušanas dienu un, attiecīgā gadījumā, izmantoto kuģu vai citu transporta līdzekļu nosaukumu un

iii)     apliecinot nosacījumus, ar kādiem ražojumi palikuši tranzīta valstī, vai

c)       ja to nav, tad jebkurus citus pamatojuma dokumentus.

13. PANTS

Izstādes

1.       Noteiktas izcelsmes ražojumiem, kas nosūtīti izstādīšanai citā valstī, kura nav Puse, un kas pēc izstādes pārdoti importēšanai kādā Pusē, tos importējot, piemēro attiecīgā nolīguma noteikumus, ja muitas dienestiem var pierādīt, ka:

a)       eksportētājs ir nosūtījis šos ražojumus no kādas Puses uz valsti, kurā notiek izstāde, un ir tos tur izstādījis;

b)      šis eksportētājs ražojumus ir pārdevis vai citādi no tiem atbrīvojies par labu kādai personai kādā Pusē;

c)       ražojumi ir nosūtīti izstādes laikā vai tūlīt pēc izstādes tādā stāvoklī, kādā tie nosūtīti uz izstādi, un

d)      ražojumi pēc nosūtīšanas uz izstādi nav izmantoti citiem mērķiem, izņemot izstādīšanu minētajā izstādē.

2.       Saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdod vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu, un to parastajā kārtībā iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem. Tajā norāda izstādes nosaukumu un adresi. Vajadzības gadījumā papildus var pieprasīt dokumentārus pierādījumus par izstādīšanas nosacījumiem.

3.       Šā panta 1. punktu piemēro visām tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādēm, gadatirgiem vai tamlīdzīgai publiskai izstādīšanai, ja šo pasākumu laikā ražojumi paliek muitas uzraudzībā un pasākumus nerīko privātiem mērķiem veikalos vai uzņēmumu telpās, lai pārdotu ārvalstu ražojumus.

IV SADAĻA

ATMAKSA VAI ATBRĪVOJUMS

14. PANTS

Muitas nodokļu atmaksas vai atbrīvojuma no muitas nodokļiem aizliegums

1.       Par tiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem, ko izmanto, ražojot kādas Puses izcelsmes ražojumus, par kuriem saskaņā ar V sadaļas noteikumiem izdots vai sagatavots izcelsmes apliecinājums, Pusē nevar saņemt muitas nodokļu atmaksu vai atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

2.       Šā panta 1. punktā ietverto aizliegumu piemēro visiem pasākumiem, kas saistīti ar muitas nodokļu vai līdzvērtīgas iedarbības maksājumu daļēju vai pilnīgu atmaksu, atvieglojumiem vai atbrīvojumiem, kuri kādā Pusē piemērojami ražošanā izmantotajiem materiāliem, ja šādu atmaksu, atvieglojumus vai atbrīvojumus piemēro tieši vai netieši, no šādiem materiāliem iegūtos ražojumus eksportējot, nevis tos atstājot izmantošanai uz vietas.

3.       Tādu ražojumu eksportētājam, kuriem ir izcelsmes apliecinājums, jābūt gatavam pēc muitas dienestu pieprasījuma jebkurā brīdī uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina to, ka nav saņemta nekāda atmaksa par attiecīgo ražojumu ražošanā izmantotajiem nenoteiktas izcelsmes materiāliem un ka faktiski ir nomaksāti visi muitas nodokļi vai līdzvērtīgi maksājumi, kuri piemērojami šādiem materiāliem.

4.       Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro arī iesaiņojumam 7. panta 2. punkta nozīmē, palīgierīcēm, rezerves daļām un darbarīkiem 8. panta nozīmē un ražojumiem komplektā 9. panta nozīmē, ja šie priekšmeti ir nenoteiktas izcelsmes ražojumi.

5.       Šā panta 1. līdz 4. punkta noteikumus piemēro vienīgi attiecībā uz tādu veidu materiāliem, uz kuriem attiecas šis protokols.

V SADAĻA

IZCELSMES APLIECINĀJUMS

15. PANTS

Vispārīgās prasības

1.       Kādas Puses izcelsmes ražojumus importējot otrā Pusē, tiem piemēro attiecīgo nolīgumu noteikumus, uzrādot vienu no turpmākajiem izcelsmes apliecinājumiem:

a)       pārvadājumu sertifikātu EUR.1, kura paraugs ir sniegts šā protokola III pielikumā;

b)      gadījumos, kas paredzēti 21. panta 1. punktā, deklarāciju (“izcelsmes deklarācija”), ko sagatavojis eksportētājs faktūrrēķinā, pavadzīmē vai kādā citā tirdzniecības dokumentā un kur attiecīgie ražojumi ir pietiekami sīki aprakstīti, lai tos varētu identificēt. Izcelsmes deklarācijas teksts atrodams šā protokola IV pielikumā.

2.       Neatkarīgi no šā panta 1. punkta noteiktas izcelsmes ražojumiem šā protokola nozīmē 26. pantā norādītajos gadījumos piemēro nolīgumā paredzētos noteikumus, nesniedzot nekādus šā panta 1. punktā minētos izcelsmes apliecinājumus.

16. PANTS

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas kārtība

1.       Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod eksportētājas Puses muitas dienesti pēc eksportētāja rakstiska pieteikuma vai, ja eksportētājs uzņemas atbildību – pēc viņa pilnvarota pārstāvja rakstiska pieteikuma.

2.       Šajā nolūkā eksportētājs vai viņa pilnvarots pārstāvis aizpilda gan pārvadājumu sertifikātu EUR.1, gan pieteikuma veidlapu, kuru paraugi ir šā protokola III pielikumā. Šīs veidlapas aizpilda vienā no valodām, kurās ir sagatavots attiecīgais nolīgums, un saskaņā ar eksportētājas valsts tiesību aktu noteikumiem. Ja veidlapas aizpilda rokrakstā, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem. Ražojumu aprakstu sniedz šim nolūkam atvēlētajā ailē, neatstājot nevienu tukšu rindu. Ja aile nav pilnībā aizpildīta, tad zem pēdējās apraksta rindas ievelk horizontālu līniju, visu tukšo laukumu šķērsām pārsvītrojot.

3.       Eksportētājam, kas iesniedz pieteikumu pārvadājumu sertifikāta EUR.1 saņemšanai, jābūt gatavam pēc tās eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma, kurā izdots pārvadājumu sertifikāts EUR.1, jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4.       Neskarot 5. punktu, pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod ES dalībvalsts vai Gruzijas muitas dienesti, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ES, Gruzijas vai Turcijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst citām šā protokola prasībām.

5.       Muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātus EUR.1, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārbaudītu ražojumu noteiktas izcelsmes statusu un atbilstību citām šā protokola prasībām. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām. Tie arī pārliecinās, ka 2. punktā minētās veidlapas ir pareizi aizpildītas. Tie jo īpaši pārbauda, vai ražojumu aprakstam atvēlētā vieta ir aizpildīta tā, lai nebūtu iespējami nekādi krāpnieciski papildinājumi.

6.       Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas dienu norāda sertifikāta 11. ailē.

7.       Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdod un dara pieejamu eksportētājam, tiklīdz ir veikta vai nodrošināta faktiskā eksportēšana.

17. PANTS

Ar atpakaļejošu spēku izdoti pārvadājumu sertifikāti EUR.1

1.       Neatkarīgi no 16. panta 7. punkta pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izņēmuma kārtā var izdot pēc attiecīgo ražojumu eksporta, ja:

a)       tas eksportēšanas brīdī nav izdots kļūdu, netīšas bezdarbības vai īpašu apstākļu dēļ vai

b)      ja muitas dienestiem pierāda, ka pārvadājumu sertifikāts EUR.1 bija izdots, bet importējot tas netika pieņemts tehnisku iemeslu dēļ.

2.       Īstenojot 1. punktu, eksportētājs pieteikumā norāda to ražojumu eksportēšanas vietu un dienu, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1, kā arī pieprasījuma iemeslus.

3.       Muitas dienesti pārvadājumu sertifikātu EUR.1 var izdot ar atpakaļejošu spēku tikai pēc pārbaudes, vai informācija eksportētāja pieteikumā atbilst informācijai atbilstīgajos dokumentos.

4.       Ar atpakaļejošu spēku izdotus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vizē ar šādu frāzi angļu valodā:

“ISSUED RETROSPECTIVELY”.

5.       Šā panta 4. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 7. ailē.

18. PANTS

Pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta izdošana

1.       Ja pārvadājumu sertifikāts EUR.1 ir nozagts, nozaudēts vai iznīcināts, eksportētājs var vērsties pie muitas dienestiem, kas sertifikātu izdevuši, lai iegūtu dublikātu, kuru sagatavo, pamatojoties uz to rīcībā esošiem eksporta dokumentiem.

2.       Šādi izdoto dublikātu vizē ar šādu vārdu angļu valodā:

“DUPLICATE”.

3.       Šā panta 2. punktā minēto atzīmi iekļauj pārvadājumu sertifikāta EUR.1 dublikāta 7. ailē.

4.       Dublikāts, kurā norāda oriģinālā pārvadājumu sertifikāta EUR.1 izdošanas datumu, ir derīgs no dienas, kad izdots pārvadājumu sertifikāta EUR.1 oriģināls.

19. PANTS

Pārvadājumu sertifikātu EUR.1 izdošana, pamatojoties uz iepriekš izsniegtu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumu

Kad noteiktas izcelsmes ražojumi nodoti muitas dienestu uzraudzībā kādā Pusē, izcelsmes apliecinājuma oriģinālu var aizstāt ar vienu vai vairākiem pārvadājumu sertifikātiem EUR.1, lai visus vai daļu no šiem ražojumiem nosūtītu uz kādu citu vietu minētajā Pusē. Pārvadājumu sertifikāta(-u) EUR.1 aizstājēju izdod tas muitas dienests, kā kontrolē ir nodoti attiecīgie ražojumi.

20. PANTS

Uzskaites nošķiršana

1.       Ja noteiktas izcelsmes un nenoteiktas izcelsmes identisku un savstarpēji aizstājamu materiālu krājumu atsevišķa glabāšana rada ievērojamas izmaksas vai būtiskas grūtības, muitas dienesti pēc ieinteresēto personu rakstiska lūguma var atļaut tā saucamās “uzskaites nošķiršanas” metodes (“metode”) piemērošanu konkrēto krājumu pārvaldībā.

2.       Ar metodi nodrošina, ka iegūto ražojumu skaits, ko var uzskatīt par “noteiktas izcelsmes” ražojumiem, konkrētā atskaites laikposmā ir tāds pats, kāds tiktu iegūts, ja būtu veikta fiziska krājumu nošķiršana.

3.       Muitas dienesti var piešķirt 1. punktā minēto atļauju ar nosacījumiem, kurus uzskata par atbilstīgiem.

4.       Metodi piemēro un tās piemērošanu fiksē saskaņā ar vispārīgajiem grāmatvedības principiem, ko piemēro ražojuma ražošanas valstī.

5.       Metodes izmantotājs pēc vajadzības var sagatavot vai pieprasīt izcelsmes apliecinājumus par to ražojumu daudzumu, kurus var uzskatīt par noteiktas izcelsmes ražojumiem. Pēc muitas dienestu pieprasījuma metodes izmantotājs sniedz paskaidrojumu par to, kā šie daudzumi tiek pārvaldīti.

6.       Muitas dienesti uzrauga atļaujas izmantošanu un var to atsaukt, ja metodes izmantotājs izmanto atļauju nepiemērotā veidā vai neizpilda kādu citu no šajā protokolā izklāstītajiem nosacījumiem.

21. PANTS

Nosacījumi izcelsmes deklarācijas sagatavošanai

1.       Izcelsmes deklarāciju, kas minēta 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, var sagatavot:

a)       atzīts eksportētājs 22. panta nozīmē vai

b)      jebkurš eksportētājs attiecībā uz tādiem sūtījumiem, kas sastāv no vienas vai vairākām pakām, kurās ir noteiktas izcelsmes ražojumi ar kopējo vērtību līdz 6000 EUR.

2.       Neskarot 3. punktu, izcelsmes deklarāciju var sagatavot, ja attiecīgos ražojumus var uzskatīt par ES vai Gruzijas izcelsmes ražojumiem un ja tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

3.       Eksportētājam, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, jābūt gatavam pēc eksportētājas Puses muitas dienestu pieprasījuma jebkurā laikā uzrādīt visus attiecīgos dokumentus, kas apliecina ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

4.       Eksportētājs sagatavo izcelsmes deklarāciju, uzrakstot, uzspiežot vai uzdrukājot uz faktūrrēķina, pavadzīmes vai cita tirdzniecības dokumenta deklarāciju, kuras teksts iekļauts šā protokola IV pielikumā, kādā no minētajā pielikumā norādītajām valodām un saskaņā ar eksportētājas valsts iekšējo tiesību aktu noteikumiem. Ja deklarāciju raksta ar roku, lieto tinti un raksta drukātiem burtiem.

5.       Uz izcelsmes deklarācijas eksportētājs parakstās pašrocīgi. Tomēr no atzīta eksportētāja 22. panta nozīmē neprasa, lai viņš parakstītu šādu deklarāciju, ja šis eksportētājs iesniedz eksportētājas Puses muitas dienestiem rakstisku apliecinājumu, ka viņš uzņemas pilnu atbildību par ikvienu izcelsmes deklarāciju, kurā norādīts, ka viņš ir dokumenta parakstītājs.

6.       Eksportētājs izcelsmes deklarāciju var sagatavot tad, kad attiecīgos ražojumus eksportē, vai pēc to eksporta, ja importētājai valstij šo deklarāciju iesniedz vēlākais divus gadus pēc to ražojumu importa, uz kuriem tā attiecas.

22. PANTS

Atzītais eksportētājs

1.       Eksportētājas Puses muitas dienesti izcelsmes deklarāciju var atļaut sagatavot ikvienam eksportētājam (“atzītais eksportētājs”), kas bieži veic ražojumu sūtījumus saskaņā ar šā protokola noteikumiem, neatkarīgi no attiecīgo ražojumu vērtības. Eksportētājs, kurš vēlas šādu atļauju saņemt, sniedz muitas dienestiem visas garantijas, kas vajadzīgas, lai varētu pārbaudīt ražojumu noteiktas izcelsmes statusu, kā arī atbilstību citām šā protokola prasībām.

2.       Muitas dienesti var piešķirt atzītā eksportētāja statusu ar nosacījumiem, ko uzskata par atbilstīgiem.

3.       Muitas dienesti atzītajam eksportētājam piešķir muitas atļaujas numuru, ko norāda izcelsmes deklarācijā.

4.       Muitas dienesti pārrauga, kā atzītais eksportētājs izmanto atļauju.

5.       Piešķirto atļauju muitas dienesti jebkurā laikā var atsaukt. Tā rīkojas, ja atzītais eksportētājs vairs nesniedz 1. punktā minētās garantijas, vairs neizpilda 2. punktā minētos nosacījumus vai citādi nepareizi izmanto šo atļauju.

23. PANTS

Izcelsmes apliecinājuma spēkā esība

1.       Izcelsmes apliecinājums ir derīgs četrus mēnešus no tā izdošanas dienas eksportētājā Pusē, un minētajā laikā to iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem.

2.       Izcelsmes apliecinājumus, ko importētājas Puses muitas dienestiem iesniedz pēc 1. punktā norādītā iesniegšanas termiņa, var pieņemt, lai piemērotu preferenciālo režīmu, ja dokumentus līdz noteiktajam termiņam iesniegt nav bijis iespējams ārkārtas apstākļu dēļ.

3.       Citos novēlotas iesniegšanas gadījumos importētājas Puses muitas dienesti izcelsmes apliecinājumus var pieņemt, ja ražojumi ir iesniegti pirms minētā termiņa beigām.

24. PANTS

Izcelsmes apliecinājuma iesniegšana

Izcelsmes apliecinājumus iesniedz importētājas Puses muitas dienestiem saskaņā ar kārtību, ko piemēro attiecīgā valsts. Minētie dienesti var pieprasīt izcelsmes apliecinājuma tulkojumu, kā arī var pieprasīt, lai kopā ar importa deklarāciju tiktu iesniegts importētāja paziņojums, ka ražojumi atbilst attiecīgā nolīguma īstenošanai nepieciešamajiem nosacījumiem.

25. PANTS

Importēšana pa daļām

Ja pēc importētāja lūguma un saskaņā ar importētājas Puses muitas dienestu izvirzītajiem nosacījumiem izjauktus vai nesaliktus ražojumus harmonizētās sistēmas 2.a) vispārīgā noteikuma nozīmē, kuri ietilpst harmonizētās sistēmas XVI un XVII sadaļā vai pozīcijā 7308 un 9406, importē pa daļām, tad vienotu šo ražojumu izcelsmes apliecinājumu iesniedz muitas dienestiem, importējot pirmo daļu.

26. PANTS

Atbrīvojumi no izcelsmes apliecinājuma

1.       Ražojumus, kurus viena privātpersona otrai pārsūta sīkpakās vai kuri ietilpst ceļotāja personīgajā bagāžā, uzskata par noteiktas izcelsmes ražojumiem, un izcelsmes apliecinājumu nepieprasa, ja šos ražojumus neimportē tirdzniecībai un ja ir deklarēts, ka tie atbilst šā protokola prasībām, un ja nav šaubu par šādas deklarācijas ticamību. Ja ražojumus sūta pa pastu, šo deklarāciju var rakstīt uz muitas deklarācijas CN22/CN23 veidlapām vai uz papīra lapas, ko pievieno minētajam dokumentam.

2.       Importu, ko veic neregulāri un kas sastāv tikai no ražojumiem, kurus izmanto saņēmēji, ceļotāji vai viņu ģimenes locekļi personīgām vajadzībām, neuzskata par importu, kas paredzēts tirdzniecībai, ja no ražojumu klāsta un daudzuma ir acīmredzams, ka tie nav paredzēti komerciālam nolūkam.

3.       Turklāt šo ražojumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 500 EUR attiecībā uz sīkpakām vai 1200 EUR attiecībā uz ražojumiem, kas ir ceļotāja personīgā bagāža.

27. PANTS

Apliecinošie dokumenti

Šā protokola 16. panta 3. punktā un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus, ko izmanto, lai pierādītu, ka ražojumi, uz kuriem attiecas pārvadājumu sertifikāts EUR.1 vai izcelsmes deklarācija, var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un atbilst pārējām šā protokola prasībām, var cita starpā ietvert:

a)       tiešus pierādījumus darbībām, ko eksportētājs vai piegādātājs veicis, lai iegūtu attiecīgās preces, kas ņemti, piemēram, no tā pārskatiem vai iekšējās grāmatvedības uzskaites;

b)      izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus dokumentus, kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

c)       dokumentus, kas apliecina attiecīgo materiālu apstrādi vai pārstrādi attiecīgajā Pusē un kas izdoti vai sagatavoti attiecīgajā Pusē, kur šos dokumentus izmanto saskaņā ar iekšējiem tiesību aktiem;

d)      izmantoto materiālu noteiktas izcelsmes statusu apliecinošus pārvadājumu sertifikātus EUR.1 vai izcelsmes deklarācijas, kas izdotas vai sastādītas attiecīgajā Pusē saskaņā ar šo protokolu;

e)       atbilstīgus pierādījumus par apstrādi vai pārstrādi, kas veikta ārpus attiecīgās Puses, piemērojot 11. pantu, apliecinot, ka minētā panta prasības ir izpildītas.

28. PANTS

Izcelsmes apliecinājuma un apliecinošo dokumentu saglabāšana

1.       Eksportētājs, kurš iesniedz pieteikumu, lai saņemtu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

2.       Eksportētājs, kurš sagatavo izcelsmes deklarāciju, šīs izcelsmes deklarācijas kopiju un 21. panta 3. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus.

3.       Eksportētājas Puses muitas dienesti, kas izdod pārvadājumu sertifikātu EUR.1, 16. panta 2. punktā minēto pieteikuma veidlapu glabā vismaz trīs gadus.

4.       Importētājas Puses muitas dienesti tiem iesniegtos pārvadājumu sertifikātus EUR.1 un izcelsmes deklarācijas glabā vismaz trīs gadus.

29. PANTS

Neatbilstība un formālas kļūdas

1.       Nelielu neatbilstību atklāšana starp izcelsmes apliecinājumā sniegto informāciju un informāciju dokumentā, kuru iesniedz muitas dienestiem, lai nokārtotu formalitātes, kas saistītas ar ražojumu importēšanu, nepadara izcelsmes apliecinājumu par spēkā neesošu ipso facto, ja noteiktajā kārtībā ir atzīts, ka šis dokuments atbilst iesniegtajiem ražojumiem.

2.       Izcelsmes apliecinājumu nenoraida acīmredzamu formālu kļūdu, piemēram, drukas kļūdu, dēļ, ja tās nerada šaubas par šajā dokumentā sniegtās informācijas pareizību.

30. PANTS

Euro izteiktās summas

1.       Šā protokola 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanas nolūkā tad, ja faktūrrēķini par ražojumiem nav izteikti euro, ik gadu katra attiecīgā valsts nosaka summas Pušu valūtās, kas ir līdzvērtīgas euro izteiktajām summām.

2.       Uz sūtījumu attiecas 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta vai 26. panta 3. punkta noteikumi atbilstīgi valūtai, kurā faktūrrēķins ir izrakstīts, un par summu, ko noteikusi attiecīgā valsts.

3.       Summas, kas izmantojamas katrā attiecīgajā valsts valūtā, ir līdzvērtīgas tām summām, kuras izteiktas euro pēc kursa oktobra pirmajā darbdienā. Summas līdz 15. oktobrim paziņo Eiropas Komisijai un piemēro no nākamā gada 1. janvāra. Eiropas Komisija attiecīgās summas paziņo visām attiecīgajām valstīm.

4.       Valsts var noapaļot uz augšu vai uz leju summu, kas iegūta, euro izteiktu summu konvertējot tās valūtā. Noapaļotā summa nedrīkst atšķirties no konvertējot iegūtās summas vairāk kā par 5 %. Valsts drīkst saglabāt nemainīgu tās euro izteiktās summas ekvivalentu valsts valūtā, ja, veicot 3. punktā paredzēto ikgadējo korekciju, konvertēšanas rezultātā iegūtās summas valsts valūtā pieaugums attiecībā pret iepriekšējo summas ekvivalentu valsts valūtā pirms noapaļošanas ir mazāks par 15 %. Līdzvērtīgo summu valsts valūtā var saglabāt nemainīgu, ja konvertējot šī līdzvērtīgā summa samazinātos.

5.       Pēc kādas Puses lūguma euro izteiktās summas pārskata Muitas apakškomiteja. Veicot šo pārskatīšanu, Muitas apakškomiteja ievēro vēlamību saglabāt attiecīgo ierobežojumu ietekmi reālā izteiksmē. Šim nolūkam tā var pieņemt lēmumu mainīt euro izteiktās summas.

VI SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀS SADARBĪBAS PASĀKUMI

31. PANTS

Administratīvā sadarbība

1.       Pušu muitas dienesti ar Eiropas Komisijas starpniecību cits citam piegādā to zīmogu nospiedumu paraugus, kurus tie izmanto, izdodot pārvadājumu sertifikātus EUR.1, kā arī ar to muitas dienestu adreses, kuri atbild par šo sertifikātu un izcelsmes deklarāciju pārbaudi.

2.       Lai nodrošinātu pareizu šā protokola piemērošanu, Puses ar savu kompetento muitas iestāžu starpniecību palīdz viena otrai, pārbaudot pārvadājumu sertifikātu EUR.1 autentiskumu, izcelsmes deklarācijas un šajos dokumentos sniegtās informācijas pareizību.

32. PANTS

Izcelsmes apliecinājumu verifikācija

1.       Turpmāku izcelsmes apliecinājumu verifikāciju veic izlases kārtā vai arī gadījumos, kad importētājas Puses muitas dienestiem rodas pamatotas šaubas par šādu dokumentu autentiskumu, attiecīgo ražojumu noteiktas izcelsmes statusu vai citu šā protokola prasību izpildi.

2.       Īstenojot 1. punkta noteikumus, importētājas Puses muitas dienesti atdod atpakaļ eksportētājas Puses muitas dienestiem pārvadājumu sertifikātu EUR.1 un faktūrrēķinu, ja tāds iesniegts, izcelsmes deklarāciju vai šo dokumentu kopijas, vajadzības gadījumā norādot verifikācijas pieprasījuma iemeslus. Lai pamatotu pieprasītās verifikācijas nepieciešamību, pārsūta visus iegūtos dokumentus un informāciju, kas liecina, ka izcelsmes apliecinājumā sniegtās ziņas nav pareizas.

3.       Verifikāciju veic eksportētājas Puses muitas dienesti. Šajā nolūkā tiem ir tiesības pieprasīt jebkādus pierādījumus un veikt eksportētāja grāmatvedības dokumentu pārbaudes vai citas pārbaudes, ko tie uzskata par vajadzīgām.

4.       Ja importētājas Puses muitas dienesti nolemj apturēt preferenciāla režīma piešķiršanu attiecīgajiem ražojumiem, tad, gaidot verifikācijas rezultātus, tie importētājam piedāvā ražojumus izlaist, veicot visus piesardzības pasākumus, ko tie atzīst par vajadzīgiem.

5.       Muitas dienesti, kas lūdz veikt verifikāciju, pēc iespējas drīz tiek informēti par tās rezultātiem. Šajos rezultātos skaidri norāda, vai dokumenti ir autentiski, vai attiecīgos ražojumus var uzskatīt par kādas Puses izcelsmes ražojumiem un vai tie atbilst pārējām šā protokola prasībām.

6.       Ja pamatotu šaubu gadījumā desmit mēnešu laikā no verifikācijas pieprasīšanas dienas nav saņemta atbilde vai arī ja atbildē netiek sniegta pietiekama informācija, lai noteiktu attiecīgā dokumenta autentiskumu vai ražojuma patieso izcelsmi, tie muitas dienesti, kuri iesniedza prasību, noraida tiesības uz preferencēm (izņemot ārkārtas apstākļos).

33. PANTS

Strīdu izšķiršana

1.       Ja saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām starp tiem muitas dienestiem, kuri pieprasījuši verifikāciju, un tiem, kas ir atbildīgi par attiecīgo verifikāciju, rodas strīdi, kurus šie dienesti nevar atrisināt, šos strīdus nodod izskatīšanai šā nolīguma 408. panta 4. punktā minētajai Asociācijas komitejai īpašā sastāvā tirdzniecības jautājumu risināšanai. Nepiemēro šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļu (Strīdu izšķiršana).

2.       Ja rodas strīdi par šā protokola interpretāciju, izņemot strīdus saistībā ar šā protokola 32. pantā noteiktajām verifikācijas procedūrām, šos strīdus nodod izskatīšanai Muitas apakškomitejā. Strīdu izšķiršanas procesu atbilstīgi šā nolīguma IV sadaļas (Tirdzniecība un ar tirdzniecību saistīti jautājumi) 14. nodaļai (Strīdu izšķiršana) var sākt vienīgi tad, ja Muitas apakškomiteja neatrisina strīdu sešu mēnešu laikā no dienas, kad strīds iesniegts Muitas apakškomitejai.

3.       Strīdu izšķiršana starp importētāju un importētājas Puses muitas dienestiem visos gadījumos notiek saskaņā ar minētās Puses tiesību aktiem.

34. PANTS

Sankcijas

Jebkurai personai, kura sagatavo vai liek sagatavot dokumentu, kurā ietverta nepareiza informācija, lai ražojumiem iegūtu preferenciālu režīmu, piemēro sankcijas.

35. PANTS

Brīvās zonas

1.       Puses veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, transportējot caur brīvo zonu to teritorijā, ražojumi, ko tirgo, piemērojot izcelsmes apliecinājumu, netiek aizstāti ar citām precēm un ar tiem neveic citas darbības, izņemot tās, kas veiktas, lai tos saglabātu nebojātus.

2.       Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, kad kādas Puses izcelsmes ražojumus ieved brīvajā zonā kā noteiktas izcelsmes ražojumus un tie tiek apstrādāti vai pārstrādāti, pēc eksportētāja pieprasījuma attiecīgie dienesti izdod jaunu pārvadājumu sertifikātu EUR.1, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde atbilst šā protokola noteikumiem.

VII SADAĻA

SEŪTA UN MELIĻA

36. PANTS

Šā protokola piemērošana

1.       Apzīmējums “Eiropas Savienība” neietver Seūtu un Melilju.

2.       Importējot Seūtā vai Meliljā Gruzijas izcelsmes ražojumus, tiem visos aspektos piemēro tādu pašu muitas režīmu kā ES muitas teritorijas izcelsmes ražojumiem saskaņā ar Akta par Spānijas un Portugāles pievienošanos Eiropas Kopienām 2. protokolu. Gruzija piešķir to Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumu importam, uz kuriem attiecas šis nolīgums, tādu pašu muitas režīmu kā tiem ražojumiem, kuru izcelsme ir ES un kurus importē no ES.

3.       Piemērojot šā panta 2. punktu Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumiem, šo protokolu piemēro mutatis mutandis, ievērojot 37. pantā minētos īpašos nosacījumus.

37. PANTS

Īpašie nosacījumi

1.       Ja turpmāk uzskaitītie ražojumi ir tieši pārvadāti saskaņā ar šā protokola 12. panta noteikumiem, uzskata, ka:

1)      Seūtas un Meliljas izcelsmes ražojumi ir:

a)      Seūtā un Meliljā pilnīgi iegūti ražojumi;

b)      Seūtā un Meliljā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti šā panta a) punktā, ja:

i)       minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē vai

ii)      minēto ražojumu izcelsme ir kādā no Pusēm ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības;

2)      Gruzijas izcelsmes ražojumi ir:

a)      Gruzijā pilnīgi iegūti ražojumi;

b)      Gruzijā iegūti ražojumi, kuru ražošanā izmantoti ražojumi, kas nav minēti a) punktā, ja

i)       minētie ražojumi ir pietiekami apstrādāti vai pārstrādāti 5. panta nozīmē vai

ii)      minēto ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā vai ES ar nosacījumu, ka to apstrāde vai pārstrāde pārsniedz 6. pantā minētās darbības.

2.       Seūtu un Melilju uzskata par vienotu teritoriju.

3.       Eksportētājs vai viņa pilnvarotā persona pārvadājumu sertifikāta EUR.1 2. ailē vai izcelsmes deklarācijā ieraksta “Gruzija” un “Seūta un Melilja”. Turklāt, ja ražojumu izcelsme ir Seūtā un Meliljā, to norāda pārvadājumu sertifikāta EUR 1 4. ailē vai izcelsmes deklarācijā.

4.       Spānijas muitas dienesti ir atbildīgi par šā protokola piemērošanu Seūtā un Meliljā.

VIII SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

38. PANTS

Šā protokola grozīšana

1.       Muitas apakškomiteja var nolemt grozīt šā protokola noteikumus.

2.       Muitas apakškomiteja viena gada laikā pēc Gruzijas pievienošanās reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem aizstāj šajā protokolā izklāstītos izcelsmes noteikumus ar minētajai konvencijai pievienotajiem izcelsmes noteikumiem.

39. PANTS

Pārejas noteikumi tranzītā vai uzglabāšanā esošām precēm

Šā nolīguma noteikumus var piemērot precēm, kuras atbilst šā protokola noteikumiem un kuras šā nolīguma spēkā stāšanās dienā atrodas tranzītā, Pušu teritorijās pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajās zonās, ja četru mēnešu laikā no minētās dienas importētājas Puses muitas dienestiem tiek iesniegts izcelsmes apliecinājums ar atpakaļejošu spēku un dokumenti, kas apliecina, ka preces ir tieši transportētas saskaņā ar 13. pantu.

________________

I PROTOKOLA I PIELIKUMS

IEVADPIEZĪMES SARAKSTAM II PROTOKOLA II PIELIKUMĀ

1. piezīme

Sarakstā ir izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem visus ražojumus var uzskatīt par pietiekami apstrādātiem vai pārstrādātiem šā protokola 5. panta nozīmē.

2. piezīme

2.1.    Saraksta pirmajās divās slejās ir aprakstīts iegūtais ražojums. Pirmajā slejā ir pozīcijas vai nodaļas numurs, ko izmanto harmonizētajā sistēmā, bet otrajā slejā – preču apraksts konkrētajā šīs sistēmas pozīcijā vai nodaļā. 3. vai 4. slejā ir norādīts noteikums katram ierakstam pirmajās divās slejās. Ja pirms ieraksta pirmajā ailē ir “ex”, tas nozīmē, ka 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas tikai uz 2. slejā doto pozīcijas daļu.

2.2.    Ja 1. slejā ir apvienoti vairāku pozīciju numuri vai dots nodaļas numurs un tāpēc ražojumu apraksts 2. slejā ir vispārināts, tad 3. vai 4. slejas noteikumi attiecas uz visiem ražojumiem, kas harmonizētajā sistēmā klasificēti attiecīgās nodaļas pozīcijās vai jebkurā no 1. slejā uzskaitītajām pozīcijām.

2.3.    Ja sarakstā dažādi noteikumi attiecas uz dažādiem kādas pozīcijas ražojumiem, tad katrā ievilkumā ir tās pozīcijas daļas apraksts, uz ko attiecas 3. vai 4. slejas noteikumi.

2.4.    Ja kādam ierakstam pirmajās divās slejās ir paredzēts kāds noteikums gan 3., gan 4. slejā, eksportētājs var izvēlēties, kuru no tiem piemērot. Ja 4. slejā izcelsmes noteikums nav ierakstīts, piemēro 3. slejā ierakstīto noteikumu.

3. piezīme

3.1.    Attiecībā uz ražojumiem, kas ieguvuši noteiktas izcelsmes statusu un ko izmanto citu ražojumu izgatavošanā, šā protokola 5. panta noteikumus piemēro neatkarīgi no tā, vai minētais statuss iegūts rūpnīcā, kurā ražojumu izmanto, vai arī citā rūpnīcā, kas atrodas Pusē.

Piemērs

Pozīcijā 8407 iekļauts dzinējs, par kuru noteikumos norādīts, ka nezināmas izcelsmes materiālu, kurus drīkst iestrādāt, vērtība nedrīkst pārsniegt 40 % no ražotāja cenas, ir izgatavots no pozīcijas ex 7224 “citiem leģētiem tēraudiem, kas iepriekš apstrādāti kaļot”.

Ja šis kalums ES ir izkalts no nenoteiktas izcelsmes lietņa, tad kalums jau ir ieguvis noteiktas izcelsmes statusu, pamatojoties uz to noteikumu sarakstā, kurš attiecas uz pozīciju ex 7224. Tādā gadījumā, aprēķinot dzinēja vērtību, kalumu var uzskatīt par noteiktas izcelsmes kalumu neatkarīgi no tā, vai kalums ražots tajā pašā rūpnīcā vai citā ES rūpnīcā. Tādējādi, saskaitot kopā izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, neņem vērā nenoteiktas izcelsmes lietņa vērtību.

3.2.    Saraksta noteikums paredz vajadzīgās apstrādes vai pārstrādes minimumu, un jebkāda papildu apstrāde vai pārstrāde arī piešķir noteiktas izcelsmes statusu; un otrādi, ja veiktā apstrāde vai pārstrāde nav pietiekama, noteiktas izcelsmes statusu nepiešķir. Tādējādi, ja noteikumā paredzēts, ka konkrētā izgatavošanas stadijā var izmantot nenoteiktas izcelsmes materiālus, šādus materiālus atļauts izmantot agrākās stadijās, bet nav atļauts izmantot vēlākās stadijās.

3.3.    Neskarot 3.2. piezīmi, ja noteikumā paredzēta “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem”, tad var izmantot jebkuras pozīcijas materiālus (arī materiālus, kas ir paša ražojuma pozīcijā un ir ar tādu pašu aprakstu), tomēr jāievēro visi īpašie ierobežojumi, kas noteikumā varētu būt ietverti.

Tomēr izteiciens “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti pozīcijā …” vai “ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētiem materiāliem, ietverot citus materiālus, kas minēti paša ražojuma pozīcijā” nozīmē, ka var izmantot tikai visus materiālus, kuri klasificēti jebkurā pozīcijā, izņemot tos, kuru apraksts ir tāds pats kā saraksta 2. slejā norādītajam ražojumam.

3.4.    Ja kādā saraksta noteikumā norādīts, ka ražojumu var izgatavot no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka var izmantot vienu vai vairākus materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto visi šie materiāli.

Piemērs

Noteikumā par audumiem, kas ietilpst pozīcijā 5208 līdz 5212, noteikts, ka var izmantot dabīgās šķiedras un, cita starpā, var izmantot arī ķīmiskos materiālus. Tas nenozīmē, ka jāizmanto abi materiāli; var izmantot vienu vai otru, vai abu veidu materiālus.

3.5.    Ja saraksta noteikumā norādīts, ka ražojums jāizgatavo no konkrēta materiāla, tad šis nosacījums neliedz izmantot citus materiālus, kas tiem raksturīgo īpašību dēļ nevar atbilst šim noteikumam (sk. arī 6.2. piezīmi attiecībā uz tekstilizstrādājumiem).

Piemērs

Noteikums par gataviem pārtikas izstrādājumiem, kas ietilpst pozīcijā 1904, aizliedz izmantot graudaugus un to pārstrādes produktus, tomēr tas nenozīmē, ka nedrīkst izmantot minerālsāļus, ķīmiskas vielas un citas piedevas, kas nav graudaugu produkti.

Tomēr tas neattiecas uz ražojumiem, kurus gan nevar izgatavot no konkrētiem sarakstā norādītajiem materiāliem, tomēr var izgatavot no līdzīgiem materiāliem agrākā izgatavošanas stadijā.

Piemērs

Ja kādu ex 62. nodaļā klasificētu apģērba gabalu izgatavo no neaustas drānas, bet attiecīgās šķiras preču ražošanā atļauts izmantot tikai nenoteiktas izcelsmes dziju, nav iespējams sākt ražošanu no neaustas drānas, pat ja neaustu drānu parasti nevar izgatavot no dzijas. Šādos gadījumos sākotnējam materiālam parasti vajadzētu būt pirmsdzijas, t. i., šķiedras stadijā.

3.6.    Ja kādā šā saraksta noteikumā ir dotas divas maksimālās procentuālās vērtības nenoteiktas izcelsmes materiāliem, kurus var izmantot, šos procentus nedrīkst skaitīt kopā. Citiem vārdiem, visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu maksimālā vērtība nedrīkst pārsniegt augstāko procentuālo vērtību. Turklāt nedrīkst pārsniegt arī atsevišķos procentuālos daudzumus, kas attiecas uz konkrētiem materiāliem.

4. piezīme

4.1.    Sarakstā izmantotais termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Šo terminu attiecina tikai uz pirmsvērpšanas stadijām, arī uz atlikām, un, ja vien nav noteikts citādi, arī uz šķiedrām, kas ir kārstas, ķemmētas vai citādi apstrādātas, bet nav vērptas.

4.2.    Termins “dabiskās šķiedras” attiecas uz astriem pozīcijā 0511, zīdu pozīcijās 5002 un 5003, kā arī vilnas šķiedrām un smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem pozīcijās 5101 līdz 5105, kokvilnas šķiedrām pozīcijās 5201 līdz 5203, kā arī citām augu šķiedrām pozīcijās 5301 līdz 5305.

4.3.    Terminus “tekstilmasa”, “ķīmiski materiāli” un “materiāli papīra ražošanai” sarakstā izmanto, lai aprakstītu materiālus, kuri nav klasificēti 50.–63. nodaļā un kurus var izmantot mākslīgu, sintētisku vai papīra šķiedru vai pavedienu ražošanai.

4.4.    Terminu “ķīmiskās štāpeļšķiedras” sarakstā izmanto, lai norādītu sintētisku vai mākslīgu pavedienu grīsti, štāpeļšķiedras vai atlikas, kas minētas pozīcijās 5501 līdz 5507.

5. piezīme

5.1.    Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi, 3. slejas nosacījumi neattiecas ne uz vienu tekstila pamatmateriālu, ko izmanto šā ražojuma izgatavošanā, ja kopā tie veido 10 % vai mazāk no visu izmantoto tekstila pamatmateriālu kopējā svara (sk. arī 5.3. un 5.4. piezīmi).

5.2.    Tomēr 5.1. piezīmē minēto ierobežojumu var piemērot tikai jauktiem ražojumiem, kas izgatavoti no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem.

Tekstila pamatmateriāli ir šādi:

–        zīds,

–        vilna,

–        rupja dzīvnieku spalva,

–        smalka dzīvnieku spalva,

–        astri,

–        kokvilna,

–        materiāli papīra ražošanai un papīrs,

–        lini,

–        kaņepāji,

–        džuta un citas lūksnes tekstilšķiedras,

–        sizals un citas agavju ģints augu tekstilšķiedras,

–        kokosšķiedra, abakas, rāmijas un citas augu tekstilšķiedras,

–        sintētiskie ķīmiskie pavedieni,

–        mākslīgie ķīmiskie pavedieni,

–        strāvvadoši pavedieni,

–        sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna,

–        sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliestera,

–        sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliamīda,

–        sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliakrilnitrila,

–        sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no poliimīda,

–        sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoretilēna,

–        sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polifenilēnsulfīda,

–        sintētiskas ķīmiskās štāpeļšķiedras no polivinilhlorīda,

–        citas sintētiskās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

–        mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras no viskozes,

–        citas mākslīgās ķīmiskās štāpeļšķiedras,

–        dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem,

–        dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliestera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem,

–        ražojumi, kas iekļauti pozīcijā 5605 (metalizēta dzija), kuros iestrādāta lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas kārtām,

–        citi pozīcijā 5605 iekļautie ražojumi.

Piemērs

Pozīcijas 5205 dzija, kas izgatavota no pozīcijas 5203 kokvilnas šķiedrām un pozīcijas 5506 sintētiskām štāpeļšķiedrām, ir jaukta dzija. Tāpēc nenoteiktas izcelsmes sintētiskās štāpeļšķiedras, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), var izmantot, ja vien to kopsvars nepārsniedz 10 % no dzijas svara.

Piemērs

Pozīcijas 5112 vilnas audums, kas izgatavots no pozīcijas 5107 vilnas dzijas un pozīcijas 5509 štāpeļšķiedru sintētiskas dzijas, ir jaukts audums. Tāpēc var izmantot sintētisku dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas), vai vilnas dziju, kas neatbilst izcelsmes noteikumiem (kuri paredz izgatavošanu no dabīgām šķiedrām, kas nav kārstas, ķemmētas vai citādi sagatavotas vērpšanai), vai abas dzijas sajaukumā, ja to kopējais svars nepārsniedz 10 % auduma svara.

Piemērs

Pozīcijas 5802 audums ar šūtām plūksnām, kuru izgatavo no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5210 kokvilnas auduma, ir jaukts ražojums tikai tad, ja kokvilnas audums pats par sevi ir jaukts audums, kas izgatavots no divās atsevišķās pozīcijās klasificētas dzijas, vai arī ja izmantotā kokvilnas dzija ir jaukta.

Piemērs

Ja konkrētais audums ar šūtām plūksnām ir izgatavots no pozīcijas 5205 kokvilnas dzijas un no pozīcijas 5407 sintētiska auduma, tad izmantotā dzija acīmredzami ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un tādējādi audums ar šūtām plūksnām ir jaukts ražojums.

5.3.    Attiecībā uz ražojumiem, kuru sastāvā ir “dzija, kas izgatavota no poliuretāna ar elastīgiem poliētera segmentiem, ar pozamentiem vai bez tiem”, pielaide attiecībā uz šo dziju ir 20 %.

5.4.    Attiecībā uz ražojumiem, kuros iestrādāta “lente ar alumīnija folijas pildījumu vai ar plastmasas kārtas pildījumu, ar alumīnija pulvera pārklājumu vai bez tā, kas platumā nepārsniedz 5 mm, kas ir iestiprināta ar caurspīdīgu vai krāsainu līmi starp divām plastmasas plēves kārtām”, pielaide attiecīgajai lentei ir 30 %.

6. piezīme

6.1.    Ja pie kāda ražojuma sarakstā ir atsauce uz šo piezīmi (izņemot oderes un starpoderes), tekstilmateriālus, kas neatbilst saraksta 3. slejas noteikumam par attiecīgiem apdarinātiem ražojumiem, var izmantot ar nosacījumu, ka tie ir iekļauti citā pozīcijā nekā ražojums un ka to vērtība nepārsniedz 8 % no ražojuma ražotāja cenas.

6.2.    Neskarot 6.3. piezīmi, materiālus, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā, var brīvi izmantot tekstilizstrādājumu ražošanā neatkarīgi no tā, vai tajos ir vai nav tekstilmateriāli.

Piemērs

Ja sarakstā noteikums paredz, ka konkrētam tekstilizstrādājumam (piemēram, biksēm) jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla izstrādājumus, piemēram, pogas, jo pogas nav klasificētas 50.–63. nodaļā. Šā paša iemesla dēļ nav liegts izmantot rāvējslēdzējus, pat ja rāvējslēdzējos parasti ir tekstilmateriāli.

6.3.    Ja jāpiemēro procentuālā daudzuma noteikums, aprēķinot izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtību, ņem vērā to materiālu vērtību, kas nav klasificēti 50.–63. nodaļā.

7. piezīme

7.1.    Pozīcijās ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 “īpašie procesi” ir šādi:

a)       vakuumdestilācija;

b)      atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c)       krekings;

d)      riformings;

e)       ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)       process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošana un attīrīšana ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)      polimerizācija;

h)      alkilēšana un

i)       izomerizācija.

7.2.    Pozīcijās 2710, 2711 un 2712 “īpašie procesi” ir šādi:

a)       vakuumdestilācija;

b)      atkārtota destilācija ar ļoti rūpīgu frakcionēšanu;

c)       krekings;

d)      riformings;

e)       ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem;

f)       process, kas ietver visas šīs darbības: apstrādi ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrīdu; neitralizāciju ar sārmu; atkrāsošanu un attīrīšanu ar dabiski aktīvu augsni, aktivētu augsni, aktivētu kokogli vai boksītu;

g)      polimerizācija;

h)      alkilēšana;

i)       izomerizācija;

j)       tikai attiecībā uz smagajām eļļām pozīcijā ex 2710 – atsērošana ar ūdeņradi, samazinot sēra saturu apstrādātajos produktos vismaz par 85 % (metode ASTM D 1266-59 T);

k)      tikai attiecībā uz pozīcijas 2710 ražojumiem – deparafinēšana ar jebkuru paņēmienu, izņemot filtrāciju;

l)       tikai attiecībā uz pozīcijas ex 2710 smagajām eļļām – apstrāde ar ūdeņradi vairāk nekā 20 bāru spiedienā un temperatūrā, kas ir augstāka par 250 °C, izmantojot katalizatoru, kas nav atsērošanas katalizators, ūdeņradim darbojoties kā aktīvajam ķīmiskās reakcijas elementam. Pozīcijas ex 2710 ziežeļļu turpmāku apstrādi ar ūdeņradi (piemēram, attīrīšanu ar ūdeņradi vai atkrāsošanu), lai jo īpaši uzlabotu krāsu vai stabilitāti, tomēr neuzskata par specifisku procesu;

m)     tikai attiecībā uz šķidro kurināmo pozīcijā ex 2710 – destilācija pie atmosfēras spiediena, ja mazāk nekā 30 % šo ražojumu tilpuma pārtvaicējas, ieskaitot zudumus, 300 °C temperatūrā, izmantojot metodi ASTM D 86;

n)      tikai attiecībā uz pozīcijā ex 2710 ietvertajām smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko izlādi;

o)      tikai attiecībā uz neapstrādātiem produktiem (izņemot vazelīnu, ozokerītu, lignītvasku vai kūdras vasku, parafīnu, kura eļļas saturs nepārsniedz 0,75 % no svara) pozīcijā ex 2712 – attīrīšana no eļļas, izmantojot frakcionētu kristalizāciju.

7.3.    Pozīcijās ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 vienkāršas darbības, piemēram, tīrīšana, dekantēšana, atsāļošana, ūdens atdalīšana, filtrēšana, krāsošana, marķēšana, sēra satura iegūšana, sajaucot ražojumus ar dažādu sēra saturu, kā arī jebkuru šo darbību apvienojums vai tamlīdzīgas darbības noteiktu izcelsmi nepiešķir.

________________

I PROTOKOLA II PIELIKUMS

APSTRĀDES VAI PĀRSTRĀDES DARBĪBAS, KAS JĀVEIC  ATTIECĪBĀ UZ NENOTEIKTAS IZCELSMES MATERIĀLIEM, LAI SARAŽOTAIS RAŽOJUMS IEGŪTU NOTEIKTAS IZCELSMES STATUSU

Šis nolīgums var neattiekties uz visiem sarakstā minētajiem ražojumiem. Tādēļ ir jāiepazīstas ar pārējiem šā nolīguma noteikumiem.

HS pozīcija || Ražojuma apraksts || Nenoteiktas izcelsmes materiālu apstrāde vai pārstrāde, kas piešķir noteiktas izcelsmes statusu

(1) (2) || (3)                                      vai                (4)

1. nodaļa || Dzīvi dzīvnieki || Visi 1. nodaļas dzīvnieki ir pilnīgi iegūti ||

2. nodaļa || Gaļa un ēdami gaļas subprodukti || Ražošana, kurā visi izmantotie 1. un 2. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti ||

3. nodaļa || Zivis un vēžveidīgie, mīkstmieši un citi ūdens bezmugurkaulnieki || Ražošana, kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 4. nodaļa || Piena pārstrādes produkti; putnu olas; dabīgais medus; dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; izņemot || Ražošana, kurā visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

0403 || Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao || Ražošana, kurā –      visi izmantotie 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti, –      visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūtu sulu), kas klasificēta pozīcijā 2009, ir noteiktas izcelsmes, un –      visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 5. nodaļa || Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot || Ražošana, kurā visi izmantotie 5. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 0502 || Apstrādāti mājas cūku vai mežacūku sari un spalvas || Saru un spalvas mazgāšana, dezinficēšana, šķirošana un iztaisnošana ||

6. nodaļa || Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes u. tml. augu daļas; nogriezti ziedi un dekoratīvi zaļumi || Ražošana, kurā –      visi izmantotie 6. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7. nodaļa || Ēdami dārzeņi un atsevišķas saknes un bumbuļi || Ražošana, kurā visi izmantotie 7. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

8. nodaļa || Ēdami augļi un rieksti; citrusaugļu vai meloņu mizas || Ražošana, kurā –      visi izmantotie augļi un rieksti ir pilnīgi iegūti un –      visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 9. nodaļa || Kafija, tēja, mate un garšvielas; izņemot || Ražošana, kurā visi izmantotie 9. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

0901 || Grauzdēta vai negrauzdēta kafija, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem ||

0902 || Tēja, arī aromatizēta || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem ||

ex 0910 || Garšvielu maisījumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem ||

10. nodaļa || Graudaugu produkti || Ražošana, kurā visi izmantotie 10. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 11. nodaļa || Miltrūpniecības produkti; iesals; cietes; inulīns; kviešu lipeklis; izņemot || Ražošana, kurā visi graudaugi, ēdamie dārzeņi, saknes un bumbuļi, kas minēti pozīcijā 0714, vai augļi ir pilnīgi iegūti ||

ex 1106 || Milti, rupja maluma milti un pulveris no kaltētiem, izlobītiem pākšu dārzeņiem, kas minēti pozīcijā 0713 || Pozīcijas 0708 pākšu dārzeņu malšana un žāvēšana ||

12. nodaļa || Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpnieciskām vajadzībām un ārstniecības augi; salmi un rupjā barība || Ražošana, kurā visi izmantotie 12. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

1301 || Šellaka; dabīgie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami) || Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 1301 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

1302 || Augu sulas un ekstrakti; pektīnvielas, pektināti un pektāti; agars un pārējie augu izcelsmes recinātāji un biezinātāji, pārveidoti vai nepārveidoti: || ||

|| –     no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, modificēti || Ražošana no nemodificētiem recinātājiem un biezinātājiem ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

14. nodaļa || Augu materiāli pīšanai; augu valsts produkti, kas citur nav minēti un iekļauti || Ražošana, kurā visi izmantotie 14. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 15. nodaļa || Dzīvnieku un augu tauki un eļļas un to šķelšanās produkti; gatavi pārtikas tauki; dzīvnieku vai augu vaski; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

1501 || Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos: || ||

|| –     no kauliem un atkritumiem iegūti tauki || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0203, 0206 vai 0207 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus ||

|| –     citādi || Ražošana no cūkgaļas vai cūkgaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0203 vai 0206, vai no mājputnu gaļas vai mājputnu gaļas subproduktiem, kas minēti pozīcijā 0207 ||

1502 || Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos || ||

|| –     no kauliem un atkritumiem iegūti tauki || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 0201, 0202, 0204 vai 0206 minētos materiālus vai pozīcijā 0506 minētos kaulus ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

1504 || Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas vai to frakcijas, rafinēti vai nerafinēti, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: || ||

|| –     cietās frakcijas || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1504 ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 1505 || Rafinēts lanolīns || Ražošana no neapstrādātiem vilnas taukiem, kas minēti pozīcijā 1505 ||

1506 || Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: || ||

|| –     cietās frakcijas || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1506 ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

1507 līdz 1515 || Augu eļļas un to frakcijas || ||

|| –     sojas, zemesriekstu, palmu, kopras, palmu kodolu, babasū, tungas koka eļļa un oitisiku eļļa, miršu vasks un sumahu (Japānas) vasks, jojobas eļļas frakcijas un eļļas tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

|| –     cietās frakcijas, izņemot jojobas eļļas cietās frakcijas || Ražošana no citiem pozīcijā 1507 līdz 1515 ietvertajiem materiāliem ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visi izmantotie augu izcelsmes materiāli ir pilnīgi iegūti ||

1516 || Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, pilnīgi vai daļēji hidrogenētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidinētas, arī rafinētas, bet tālāk neapstrādātas || Ražošana, kurā –      visi izmantotie 2. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un –      visi izmantotie augu materiāli ir pilnīgi iegūti. Tomēr var izmantot pozīcijā 1507, 1508, 1511 un 1513 klasificētos materiālus ||

1517 || Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516 || Ražošana, kurā –      visi izmantotie 2. un 4. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti un –      visi izmantotie augu materiāli ir pilnīgi iegūti. Tomēr var izmantot pozīcijā 1507, 1508, 1511 un 1513 klasificētos materiālus ||

16. nodaļa || Gaļas, zivju un vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku izstrādājumi || Ražošana –      no 1. nodaļā klasificētiem dzīvniekiem, un/vai –      kurā visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 17. nodaļa || Cukurs un konditorejas izstrādājumi no cukura; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 1701 || Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu || Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

1702 || Citādi cukuri, arī ķīmiski tīra laktoze, maltoze, glikoze un fruktoze, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: || ||

|| –     ķīmiski tīra maltoze un fruktoze || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 1702 ||

|| –     citādi cukuri cietā veidā ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevu || Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes ||

ex 1703 || Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru, ar aromatizētāju vai krāsvielas piedevu || Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

1704 || Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

18. nodaļa || Kakao un kakao izstrādājumi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

1901 || Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā pēc svara satur 40 % vai mazāk kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīcijas 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur kakao mazāk par 5 % no masas un kas nav minēti vai iekļauti citur: || ||

|| –     iesala ekstrakts || Ražošana no 10. nodaļā minētās labības ||

|| –     citādi || Ražošana -       no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un -       kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

1902 || Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots || ||

|| –     kas pēc svara satur 20 % vai mazāk gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu || Ražošana, kurā visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti ||

|| -      kas pēc svara satur vairāk par 20 % gaļas, gaļas subproduktu, zivju, vēžveidīgo vai mīkstmiešu || Ražošana, kurā –      visi izmantotie graudaugi un to pārstrādes produkti (izņemot cietos kviešus un to pārstrādes produktus) ir pilnīgi iegūti un –      visi izmantotie 2. un 3. nodaļā iekļautie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

1903 || Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā || Ražošana no jebkurā pozīcijā klasificētajiem materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificēto kartupeļu cieti ||

1904 || Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti un iekļauti || Ražošana –      no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1806 klasificētos, –      kurā visi izmantotie graudaugi un milti (izņemot cietos kviešus un Zea indurata sugas šķirņu kukurūzu, kā arī to atvasinājumus) ir pilnīgi iegūti un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

1905 || Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot 11. nodaļā klasificētos materiālus ||

ex 20. nodaļa || Dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu izstrādājumi; izņemot || Ražošana, kurā visi izmantotie dārzeņi, augļi vai rieksti ir pilnīgi iegūti. ||

ex 2001 || Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 2004 un ex 2005 || Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

2006 || Augļi, dārzeņi, rieksti, augļu mizas un citādas augu daļas, konservētas cukurā (žāvētas, glazētas vai iecukurotas) || Ražošana, kurā visu izmantoto 17. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2007 || Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2008 || –     Rieksti bez cukura vai spirta piedevas || Ražošana, kurā visu izmantoto noteiktas izcelsmes pozīciju 0801, 0802 un 1202 līdz 1207 riekstu un eļļas augu sēklu vērtība pārsniedz 60 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     zemesriekstu sviests; maisījumi, kuros pamatā ir graudaugi; palmu kodoli; kukurūza || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

|| –     citādi, izņemot augļus un riekstus, kas termiski apstrādāti citādi, nevis tvaicējot vai vārot ūdenī, bez cukura piedevas, saldēti || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2009 || Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 21. nodaļa || Dažādi pārtikas izstrādājumi, izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

2101 || Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visi izmantotie cigoriņi ir pilnīgi iegūti ||

2103 || Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes: || ||

|| –     gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem Tomēr var izmantot sinepju pulveri un gatavas sinepes ||

|| –     sinepju pulveris un gatavas sinepes || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem ||

ex 2104 || Gatavas zupas un buljoni un izstrādājumi to pagatavošanai || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2002 līdz 2005 klasificētus sagatavotus vai konservētus dārzeņus ||

2106 || Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 22. nodaļa || Dzērieni, alkoholiski šķidrumi un etiķis; izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visas vīnogas vai no tām iegūti materiāli ir pilnīgi iegūti ||

2202 || Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu un dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009 || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, –      kurā visu izmantoto 17. nodaļā klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas un –      kurā visa izmantotā augļu sula (izņemot ananasu, laima vai greipfrūtu) ir ar noteiktu izcelsmi ||

2207 || Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp. % vai vairāk; etilspirts un citi jebkura stipruma spirti, denaturēti || Ražošana –      no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2207 vai 2208 klasificētos, un –      kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātie materiāli ir pilnīgi iegūti vai, ja visi citi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku ||

2208 || Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju mazāk nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citādi alkoholiskie dzērieni || Ražošana –      no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 2207 vai 2208 klasificētos, un –      kurā visas izmantotās vīnogas vai no vīnogām atvasinātie materiāli ir pilnīgi iegūti vai, ja visi citi izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes, līdz 5 tilp. % var izmantot araku ||

ex 23. nodaļa || Pārtikas rūpniecības atlikumi un atkritumi; gatava lopbarība; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 2301 || Vaļu rupja maluma milti; zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu un citu ūdens bezmugurkaulnieku milti, rupja maluma milti un granulas, nederīgi lietošanai pārtikā || Ražošana, kurā visi izmantotie 2. un 3. nodaļas materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 2303 || Kukurūzas cietes ražošanas atliekas (izņemot koncentrētus graudu mērcēšanas šķidrumus) ar proteīnu saturu sausnā vairāk par 40 % no svara || Ražošana, kurā visa izmantotā kukurūza ir pilnīgi iegūta ||

ex 2306 || Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas cietie atlikumi ar olīveļļas saturu vairāk par 3 % || Ražošana, kurā visas izmantotās olīvas ir pilnīgi iegūtas ||

2309 || Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā || Ražošana, kurā –      visi izmantotie graudaugi, cukurs vai melase, gaļa vai piens ir noteiktas izcelsmes un –      visi izmantotie 3. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

ex 24. nodaļa || Tabaka un tabakas rūpnieciski aizstājēji; izņemot || Ražošana, kurā visi izmantotie 24. nodaļā klasificētie materiāli ir pilnīgi iegūti ||

2402 || Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem || Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi ||

ex 2403 || Smēķējamā tabaka || Ražošana, kurā pēc svara vismaz 70 % izmantotās neapstrādātās tabakas vai tabakas atbirumu, kas klasificēti pozīcijā 2401, ir ar noteiktu izcelsmi ||

ex 25. nodaļa || Sāls; sērs; zemes un akmens; apmešanas materiāli, kaļķi un cements; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 2504 || Attīrīts un malts dabiskais kristāliskais grafīts ar bagātinātu oglekļa saturu || Neattīrīta kristāliskā grafīta bagātināšana ar oglekli, attīrīšana un malšana ||

ex 2515 || Marmors, tikai sazāģēts vai citādi sadalīts taisnstūrveida (ietverot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, ne biezāks par 25 cm || Marmora (pat jau sazāģēta), kura biezums pārsniedz 25 cm, sazāģēšana vai citāda sadalīšana ||

ex 2516 || Granīts, porfīrs, bazalts, smilšakmens un citādi akmeņi pieminekļiem vai būvniecībai, kas sazāģēti vai citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs, kuras nav biezākas par 25 cm || Akmens zāģēšana vai sadalīšana citādā veidā no (arī jau sazāģēta) akmens blokiem, kuru biezums ir lielāks par 25 cm ||

ex 2518 || Karsēts dolomīts || Nekarsēta dolomīta karsēšana ||

ex 2519 || Drupināts dabīgais magnija karbonāts (magnezīts) hermētiski noslēgtos konteineros un magnija oksīds, ar vai bez piemaisījumiem, un citi (piemēram, kausētais magnēzijs vai ar apdedzināšanu pilnīgi saķepināts (aglomerēts) magnēzijs) || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot dabīgo magnija karbonātu (magnezītu) ||

ex 2520 || Īpaši stomatoloģijai sagatavotie ģipši || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2524 || Dabīgās azbesta šķiedras || Ražošana no azbesta koncentrāta ||

ex 2525 || Vizlas pulveris || Vizlas vai vizlas atkritumu malšana ||

ex 2530 || Karsētas vai pulverizētas krāszemes || Krāszemju karsēšana vai malšana ||

26. nodaļa || Rūdas, sārņi un pelni || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 27. nodaļa || Minerālais kurināmais, minerāleļļas un to pārtvaices produkti; bitumenvielas; minerālvaski; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 2707 || Eļļas, kurās aromātisko sastāvdaļu svars pārsniedz nearomātisko sastāvdaļu svaru, analoģiskas minerāleļļām, kas iegūtas akmeņogļu darvas augsttemperatūras pārtvaicē, no kuru tilpuma vairāk par 65 % pārtvaicējas 250 °C (to skaitā petrolspirta un benzola maisījumi) izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([2]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2709 || Neapstrādātas eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem || Destruktīva bitumenmateriālu destilācija ||

2710 || Naftas eļļas un no bitumena materiāliem iegūtas eļļas, izņemot neapstrādātas eļļas; citur neminēti vai neiekļauti pārstrādes produkti, kas pēc svara satur 70 % vai vairāk naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas, ja šīs eļļas ir pārstrādes produktu pamatsastāvdaļas; eļļas atkritumi || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([3]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2711 || Naftas gāzes un citi gāzveida ogļūdeņraži || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([4]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2712 || Naftas vazelīns; parafīna vasks, mikrokristāliskais naftas vasks, ogļu putekļu vasks, ozokerīts, lignītvasks, kūdras vasks, citādi minerālvaski un tamlīdzīgi produkti, kas iegūti sintēzē vai citos procesos, iekrāsoti vai nekrāsoti || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([5]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2713 || Naftas kokss, naftas bitumens un citādas naftas eļļu vai no bitumenmateriāliem iegūtu eļļu pārstrādes atliekas || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([6]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2714 || Dabīgais bitums un asfalts; bitumena slāneklis vai degslāneklis un bitumena smilšakmens; asfaltīti un asfalta ieži || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([7]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

2715 || Bitumena maisījumi uz dabiskā asfalta, dabiskā bituma, naftas bitumena, minerāldarvu vai minerāldarvu piķa bāzes (piemēram, bitumena mastikas, asfalta/bitumena lakas) || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([8]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 28. nodaļa || Neorganiskās ķīmiskās vielas; dārgmetālu, retzemju metālu, radioaktīvo elementu vai izotopu organiskie un neorganiskie savienojumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2805 || Mischmetall || Ražošana, kurā izmanto elektrolīzi vai termisku apstrādi un kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2811 || Sēra trioksīds || Ražošana no sēra dioksīda || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2833 || Alumīnija sulfāts || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2840 || Nātrija perborāts || Ražošana no nātrija tetraborāta pentahidrāta || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2852 || Iekšējo ēteru dzīvsudraba savienojumi un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| Nukleīnskābju un to sāļu noteikta vai dažāda ķīmiskā sastāva dzīvsudraba savienojumi; citi heterocikliskie savienojumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2852, 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 29. nodaļa || Organiskās ķīmiskās vielas; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2901 || Acikliskie ogļūdeņraži, kurus lieto enerģijai vai kā kurināmo || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([9]) vai ||

|| || citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2902 || Ciklāni un ciklēni (kas nav azulēni), benzols, toluols, ksiloli, kurus izmanto enerģijai vai kā kurināmo || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([10]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 2905 || Šīs pozīcijas spirtu un etilspirta metālu alkoholāti || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 2905 materiālus. Tomēr šīs pozīcijas metālu alkoholātus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2915 || Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; un to halogēn-, sulfo-, nitro- vai nitrozoatvasinājumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2915 un 2916 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2932 || –      iekšējie ēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2909 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      cikliskie acetāli un iekšējie pusacetāli, un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2933 || Heterocikliskie savienojumi, kas satur tikai slāpekļa heteroatomu(-s) || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932 un 2933 materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

2934 || Nukleīnskābes un to sāļi, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; citi heterocikliskie savienojumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem. Tomēr visu izmantoto pozīcijas 2932, 2933 un 2934 materiālu vērtība nedrīkst pārsniegt 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 2939 || Magoņu stiebru koncentrāti, kas pēc svara satur ne mazāk kā 50 % alkaloīdu || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 30. nodaļa || Farmaceitiskie produkti; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3002 || Cilvēka asinis; dzīvnieku asinis, kas sagatavotas ārstniecības, profilakses vai diagnostikas vajadzībām; imūnserumi un citādas asins frakcijas un modificēti imūnpreparāti, kuri ir vai nav iegūti biotehnoloģiskos procesos; vakcīnas, toksīni, mikroorganismu kultūras (izņemot raugus) un tamlīdzīgi produkti: || ||

|| –      ražojumi, kas sastāv no divām vai vairākām sastāvdaļām, kas sajauktas ārstniecības vai profilakses vajadzībām, vai nejaukti ražojumi tām pašām vajadzībām, kas safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      citādi || ||

|| –      cilvēka asinis || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     dzīvnieku asinis, kas sagatavotas terapijas vai profilakses vajadzībām || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     asins frakcijas, citas nekā imūnserumi, hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     hemoglobīns, asins globulīni un seruma globulīni || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus pozīcijas 3002 materiālus. Tomēr var izmantot materiālus ar tādu pašu aprakstu kā ražojumam, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3003 un 3004 || Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētās preces): || ||

|| –     iegūti no pozīcijā 2941 minētā amikacīna || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijas 3003 un 3004 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pozīcijā 3003 un 3004 klasificētos materiālus var izmantot ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 3006 || –     farmācijas atkritumi, kas precizēti šīs nodaļas 4.k piezīmē || Saglabā ražojuma izcelsmi tā sākotnējā klasifikācijā ||

|| –     sterili absorbējošie un neabsorbējošie ķirurģijas un stomatoloģijas līdzekļi asiņošanas apturēšanai: || ||

|| –     no plastmasas || Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas5 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     no auduma || Ražošana no (7): –      dabiskajām šķiedrām –      ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

|| –     ierīces, kas paredzētas stomas šķidruma savākšanai || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 31. nodaļa || Mēslošanas līdzekļi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3105 || Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus: slāpekli, fosforu un kāliju; citi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētie ražojumi tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsneidz 10 kg, izņemot: –     nātrija nitrātu –     kalcija cianamīdu –     kālija sulfātu –     magnija kālija sulfātu || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 32. nodaļa || Miecvielu un krāsu ekstrakti; tanīni un to atvasinājumi; krāsvielas, pigmenti un citas krāsojošas vielas; krāsas un lakas; špakteļtepes, tepes un citas mastikas; tintes; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3201 || Tanīni un to sāļi, ēteri, esteri un citādi atvasinājumi || Ražošana no augu izcelsmes miecvielu ekstraktiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3205 || Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē ([11]) || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3203, 3204 un 3205 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3205 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 33. nodaļa || Ēteriskās eļļas un rezinoīdi; parfimērijas, kosmētikas vai tualetes līdzekļi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3301 || Ēteriskās eļļas (attīrītas vai neattīrītas no terpēniem), ietverot konkrēciju eļļas un absolūtās eļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūtas ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas palikuši pēc ēterisko eļļu attīrīšanas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un to ūdens šķīdumi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot šīs pozīcijas citas “grupas” materiālus ([12]). Tomēr var izmantot arī paša ražojuma grupas materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 34. nodaļa || Ziepes, organiskās virsmaktīvās vielas, mazgāšanas līdzekļi, eļļošanas līdzekļi, mākslīgi vaski, gatavi vaski, spodrināšanas vai tīrīšanas līdzekļi, sveces un līdzīgi izstrādājumi, veidošanas pastas, zobtehnikas vaski un izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3403 || Eļļošanas līdzekļi, kuri pēc svara satur mazāk nekā 70 % naftas eļļas vai eļļas, kas iegūtas no bitumenminerāliem || Attīrīšanas un/vai viens vai vairāki īpaši procesi ([13]) vai citas darbības, kurās visi izmantotie materiāli ir klasificēti pozīcijā, kas nav paša ražojuma pozīcija. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3404 || Mākslīgie un gatavie vaski: || ||

|| –     uz parafīna, naftas vasku, no bitumenminerāliem iegūto vasku bāzes, pulējamais vasks vai zīmoglakas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot: –     hidrogenizētas eļļas, kam ir pozīcijā 1516 minēto vasku īpašības, || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| || –     taukskābes ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu vai rūpnieciskie taukspirti, kam ir pozīcijā 3823 minēto vasku īpašības, un ||

|| || –     pozīcijas 3404 materiāli. ||

|| || Tomēr minētos materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 35. nodaļa || Albumīni; modificētas cietes; līmes; fermenti; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3505 || Dekstrīni un cita modificēta ciete (piemēram, uzbriedināta vai esterificēta ciete); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citas modificētas cietes bāzes: || ||

|| –     esterificētas un ēterificētas cietes || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3505 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     citādi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 1108 klasificētos || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3507 || Gatavi fermenti, kas citur nav minēti vai iekļauti || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

36. nodaļa || Sprāgstvielas; pirotehniski izstrādājumi; sērkociņi; pirofori sakausējumi; konkrēti degmaisījumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 37. nodaļa || Foto un kino preces; izņemot: || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3701 || Neeksponētas gaismjutīgas plakanās fotoplates un fotofilmas no jebkuriem materiāliem, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētās gaismjutīgās plakanās filmas momentfotogrāfijai, iepakotas vai neiepakotas: || ||

|| –     iepakotas neeksponētas gaismjutīgas filmas krāsu momentfotogrāfijai || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pieļaujama arī pozīcijas 3702 materiālu izmantošana ar nosacījumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     citādi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijas 3701 un 3702 materiālus. Tomēr pozīcijas 3701 un 3702 materiālus var izmantot, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3702 || Gaismjutīgas neeksponētas fotofilmas ruļļos, no jebkura materiāla, izņemot papīru, kartonu vai tekstilmateriālu; neeksponētas gaismjūtīgas filmas momentfotogrāfijai ruļļos || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 3701 un 3702 klasificētos || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3704 || Fotoplates, fotofilmas, fotopapīrs, kartons un tekstilmateriāli, eksponēti, bet neattīstīti || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijās 3701 līdz 3704 klasificētos || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 38. nodaļa || Dažādi ķīmiski produkti; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3801 || –     koloidālais grafīts eļļas suspensijā un puskoloidālais grafīts; oglekļa pastas elektrodiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     grafīta pasta, kurā ir vairāk nekā 30 % no svara grafīta maisījuma ar minerāleļļām || Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3403 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3803 || Rafinēta taleļļa || Neapstrādātas taleļļas rafinēšana || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3805 || Attīrīti sulfātterpentīna spirti || Sulfātterpentīna jēlspirtu attīrīšana ar destilāciju vai rafinēšanu || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3806 || Esteru sveķi || Ražošana no sveķskābēm || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3807 || Koka piķis (koka darvas piķis) || Koka darvas destilācija || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

3808 || Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu vai izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas ||

3809 || Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas ||

3810 || Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai vai metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā stieņus vai serdeņus metināšanas elektrodiem vai pārklājumiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojumu ražotāja cenas ||

3811 || Gatavi antidetonatori, oksidācijas inhibitori, pārsveķošanās inhibitori, biezinātāji, pretkorozijas līdzekļi un citādas gatavās piedevas minerāleļļām (ietverot benzīnu) vai citiem šķidrumiem, ko izmanto tādām pašām vajadzībām kā minerāleļļas: || ||

|| –     gatavas piedevas ziežeļļai, kas satur naftas eļļas vai no bitumenminerāliem iegūtas eļļas || Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 3811 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3812 || Gatavie kaučuka vulkanizācijas paātrinātāji; kaučuka vai plastmasas plastificēšanas savienojumi, kas nav minēti vai iekļauti citur; antioksidanti un citi kaučuka un plastmasas stabilizēšanas savienojumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3813 || Maisījumi un lādiņi ugunsdzēšamiem aparātiem; uzlādēti ugunsdzēsības aparāti || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3814 || Salikta sastāva organiskie šķīdinātāji un atšķaidītāji, kas citur nav minēti un iekļauti; gatavi sastāvi krāsu un laku noņemšanai || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3818 || Leģēti ķīmiskie elementi, kurus izmanto elektronikā, disku, plātņu vai tamlīdzīgās formās; leģēti ķīmiskie savienojumi, kurus izmanto elektronikā || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3819 || Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai pēc svara satur mazāk par 70 % naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3820 || Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

Ex 3821 || Gatavas barotnes mikroorganismu (ieskaitot vīrusus utml.), kā arī augu, cilvēka vai dzīvnieku šūnu kultūru attīstīšanai vai uzturēšanai || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3822 || Diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes un gatavie diagnostikas vai laboratorijas reaģenti uz pamatnes vai bez tās, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 3002 vai 3006; sertificēti standarta materiāli || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3823 || Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti: || ||

|| –     rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes, rafinējot iegūtas skābās eļļas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

|| –     rūpnieciskie alifātiskie spirti || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 3823 ||

3824 || Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur: || ||

|| –     šādi šīs pozīcijas izstrādājumi: –     gatavas saistvielas lietņu veidnēm vai serdeņiem uz dabīgo sveķu bāzes –     naftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un esteri –     sorbīts, izņemot pozīcijā 2905 minēto || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     naftas sulfonāti, izņemot sārmu metālu, amonija vai etanolamīnu naftas sulfonātus; tiofenētas sulfonskābes un to sāļi no eļļām, kas iegūtas no bitumenminerāliem –     jonu apmaiņas materiāli (sveķi) –     vakuumlampu gāzu absorbētāji || ||

|| –     sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai –     amonjaka šķīdums ūdenī un izlietotais oksīds, kas iegūts akmeņogļu gāzes attīrīšanas procesā –     sulfonaftēnskābes, to ūdenī nešķīstošie sāļi un to esteri –     Fusela un Dipela eļļa –     tādu sāļu maisījumi, kuriem ir dažādi anjoni –     kopējošās pastas uz želatīna bāzes, arī uz papīra vai tekstila pamatnes || ||

|| –     citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3901 līdz 3915 || Polimēri pirmformās, plastmasas atkritumi, atgriezumi un atlūzas; izņemot ex 3907 un 3912 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk: || ||

|| –     papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura || Ražošana, kurā –     visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un –     iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ([14]) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ([15]) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3907 || –     kopolimēri, kas izgatavoti no polikarbonātiem un akrilnitrila-butadiēna-stirola kopolimēra (ABS) || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot arī paša ražojuma pozīcijā klasificētus materiālus ar noteikumu, ka to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ([16]) ||

|| –     poliesteri || Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas un/vai ražošana no tetrabrom-(bisfenola A) polikarbonāta ||

3912 || Celuloze un tās ķīmiskie atvasinājumi pirmformās, kas citur nav minēti vai iekļauti || Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

3916 līdz 3921 || Plastmasas pusfabrikāti un priekšmeti; izņemot ex 3916, ex 3917, ex 3920 un ex 3921 pozīciju, kam noteikumi izklāstīti zemāk: || ||

|| –     plakani izstrādājumi, kas apstrādāti vairāk nekā tikai ar virsmas apstrādi vai sagriešanu formās, izņemot taisnstūrveida (arī kvadrātveida); pārējie izstrādājumi, kas pakļauti apstrādei, kas nav tikai virsmas apstrāde || Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     citādi: || ||

|| –     papildu homopolimerizācijas izstrādājumi, kuros atsevišķs monomērs svara ziņā veido vairāk nekā 99 % no kopējā polimēru satura || Ražošana, kurā –     visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un –     iepriekš minētajās robežās visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ([17]) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto 39. nodaļas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ([18]) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3916 un ex 3917 || Profili un caurules || Ražošana, kurā –     visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas, un –     iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 3920 || –     Jonomēru loksnes vai plēves || Ražošana no termoplastiskas daļēja sāls, kas ir etilēna un metakrilskābes kopolimērs, daļēji neitralizēts ar metāla joniem, galvenokārt cinka un nātrija joniem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     Reģenerētās celulozes, poliamīdu vai polietilēna loksnes || Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 3921 || Metalizēta plastmasas folija || Ražošana no caurspīdīgas poliesteru folijas, kas nav biezāka par 23 mikroniem ([19]) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

3922 līdz 3926 || Plastmasas izstrādājumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 40. nodaļa || Kaučuks un tā izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 4001 || Rievotas zoļu gumijas slāņainas plātnes || Dabīgā kaučuka lokšņu laminēšana ||

4005 || Kombinētais nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība, izņemot dabisko kaučuku, nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

4012 || Atjaunotas vai lietotas gumijas pneimatiskās riepas; gumijas cietās vai pildītās riepas, protektori un loka lentes: || ||

|| –     atjaunotas gumijas pneimatiskās riepas, cietās vai pildītās riepas || Lietotu riepu atjaunošana ||

|| –     citādi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4011 un 4012 klasificētos ||

ex 4017 || Cietā kaučuka izstrādājumi || Ražošana no cietā kaučuka ||

ex 41. nodaļa || Jēlādas (izņemot kažokādas) un āda; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 4102 || Aitu vai jēru jēlādas bez vilnas || Vilnas atdalīšana no aitu vai jēru ādām ar vilnu ||

4104 līdz 4106 || Miecētas vai miecētas un žāvētas ādas bez vilnas vai apmatojuma, šķeltas vai nešķeltas, bet tālāk neapstrādātas || Iepriekš miecētu ādu atkārtota miecēšana vai Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

4107, 4112 un 4113 || Pēc miecēšanas vai miecēšanas un izžāvēšanas tālāk apstrādāta āda, ieskaitot pergamentētu ādu bez apmatojuma, šķelta vai nešķelta, izņemot ādu, kas iekļauta pozīcijā 4114 || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijā 4104 līdz 4113 ||

ex 4114 || Lakāda un lakādas imitācija; metalizēta āda || Ražošana no pozīcijas 4104 līdz 4106, 4107, 4112 vai 4113 materiāliem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

42. nodaļa || Ādas izstrādājumi; zirglietas un iejūgi; ceļojuma piederumi, rokassomas un tamlīdzīgas preces; dzīvnieku zarnu izstrādājumi (izņemot zīdtārpiņa pavedienu) || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 43. nodaļa || Kažokādas un mākslīgās kažokādas; to izstrādājumi, izņemot: izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 4302 || Miecētas vai apdarinātas zvērādas, sašūtas: || ||

|| –     plāksnes, krusti un tamlīdzīgas formas || Nesašūtu miecētu vai apdarinātu ādu balināšana vai krāsošana papildus to piegriešanai un sašūšanai ||

|| –     citādi || Ražošana no nesašūtām, miecētām vai apdarinātām kažokādām ||

4303 || Apģērba gabali, apģērba piederumi un citi izstrādājumi no kažokādām || Ražošana no nesašūtām miecētām vai apdarinātām pozīcijā 4302 klasificētām kažokādām ||

ex 44. nodaļa || Koks un koka izstrādājumi; kokogle; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 4403 || Četrskaldņu brusas || Ražošana no neapstrādātiem kokmateriāliem, arī bez mizas vai aplievas, vai rupji tēstiem ||

ex 4407 || Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli, drāzti vai lobīti, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā ar ķīļtapām, biezāki par 6 mm || Ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana ||

ex 4408 || Loksnes finierim (ieskaitot loksnes, kas iegūtas, sadalot koka saklātņus) un saplākšņa loksnes, ne biezākas par 6 mm, vai loksnes citādiem saklātņiem un citi garumā sazāģēti kokmateriāli, lobīti vai mizoti, arī ēvelēti, slīpēti, savienoti vai saaudzēti garumā, ne biezāki par 6 mm || Savienošana, ēvelēšana, slīpēšana vai saaudzēšana ||

ex 4409 || Kokmateriāli ar nepārtrauktu profilu kādā no malām vai virsmām, ēvelēti vai neēvelēti, slīpēti vai neslīpēti, saaudzēti vai nesaaudzēti garumā: || ||

|| –     slīpēti vai saaudzēti garumā || Slīpēšana vai saaudzēšana ||

|| –     noapaļoti un fasonēti izstrādājumi || Noapaļošana vai fasonēšana ||

ex 4410 līdz ex 4413 || Zāģmateriāli ar noapaļotām malām un nepārtrauktu profilu, tostarp profilētas līstes un citi profilēti dēļi || Noapaļošana vai fasonēšana ||

ex 4415 || Koka lādes, kastes, redeļkastes, spoles un tamlīdzīga tara || Ražošana no izmēros nesazāģētiem dēļiem ||

ex 4416 || Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka || Ražošana no skaldītiem mucu dēlīšiem, kas nav citādāk apstrādāti, kā tikai zāģēti divās pamatvirsmās ||

ex 4418 || –     namdaru un būvgaldnieku darinājumi no koka || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot šūnveida koka paneļus, jumstiņus un lubas ||

|| –     noapaļoti un fasonēti izstrādājumi || Noapaļošana vai fasonēšana ||

ex 4421 || Sērkociņu skaliņi; koka naglas vai tapas apaviem || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4409 klasificētos savienotos kokmateriālus ||

ex 45. nodaļa || Korķis un korķa izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

4503 || Dabiskā korķa izstrādājumi || Ražošana no pozīcijā 4501 klasificētā korķa ||

46. nodaļa || Izstrādājumi no salmiem, esparto vai citiem pinamiem materiāliem; pīti trauki un pinumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

47. nodaļa || Papīra masa no koksnes vai cita celulozes šķiedrmateriāla; pārstrādāts (atkritumu un makulatūras) papīrs vai kartons || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 48. nodaļa || Papīrs un kartons; papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 4811 || Papīrs un kartons ruļļos, loksnēs vai vienīgi sagriezts || Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai ||

4816 || Koppapīrs, paškopējošais papīrs un citi kopējoši vai attēlu pārnesoši papīri (izņemot papīru pozīcijā 4809), papīrs trafaretspiedēm un ofsetplatēm, iepakots kastēs vai bez kastēm || Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai ||

4817 || Papīra vai kartona aploksnes, slēgtas vēstules, pastkartes bez zīmējuma un sarakstes kartītes; kārbas, pasta maisiņi, kabatas portfeļi un grāmatiņas no papīra vai kartona, papīra kancelejas piederumu komplekti || Ražošana –     no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –     kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 4818 || Tualetes papīrs || Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai ||

ex 4819 || Kastes, kārbas, maisi, somas un citāda tara no papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma || Ražošana –     no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –     kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 4820 || Vēstuļu bloki || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 4823 || Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagriezts pēc izmēra vai formas || Ražošana no 47. nodaļā klasificētajiem materiāliem papīra ražošanai ||

ex 49. nodaļa || Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni: izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

4909 || Iespiestas vai ilustrētas pastkartes; iespiestas kartītes ar personīgiem sveicieniem, vēstījumiem vai paziņojumiem, ilustrētas vai neilustrētas, ar aploksnēm vai bez tām, ar izrotājumiem vai bez tiem || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos ||

4910 || Visādi iespiesti kalendāri, ieskaitot kalendāru blokus: || ||

|| –     pārliekamie kalendāri, kam maināmais bloks nostiprināts uz pamata, izņemot papīra vai kartona pamatu || Ražošana –     no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –     kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 4909 un 4911 klasificētos ||

ex 50. nodaļa || Zīds; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 5003 || Zīda atgājas (ieskaitot tīšanai nederīgus kokonus, pavedienu atlikas un irdinātas šķiedras), kārstas vai ķemmētas || Zīda atgāju kāršana vai ķemmēšana ||

5004 līdz ex 5006 || Zīda dzija un dzija no zīda atlikām || Ražošana no ([20]): –     jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     citām dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5007 || Audumi no zīda vai zīda atkritumiem || ||

|| –     ar iestrādātu gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas ([21]) ||

|| –     citādi || Ražošana no (1): ||

|| || –     kokosšķiedras dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     papīra vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 51. nodaļa || Vilna, smalki vai rupji dzīvnieku mati; zirgu astru dzija un austs audums izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

5106 līdz 5110 || Dzija no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem || Ražošana no ([22]): –     jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5111 līdz 5113 || Audumi no vilnas, smalkiem vai rupjiem dzīvnieku matiem vai zirgu astriem: || ||

|| –     ar iestrādātu gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas ([23]) ||

|| –     citādi || Ražošana no (1): ||

|| || –     kokosšķiedras dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     papīra vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 52. nodaļa || Kokvilna; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

5204 līdz 5207 || Kokvilnas dzija un šujamie diegi || Ražošana no ([24]): –     jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5208 līdz 5212 || Kokvilnas audumi: || ||

|| –     ar iestrādātu gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas (1) ||

|| –        citādi || Ražošana no ([25]): ||

|| || –        kokosšķiedras dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     papīra vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 53. nodaļa || Pārējās augu tekstilšķiedras; papīra pavedieni un audumi no papīra pavedieniem; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

5306 līdz 5308 || Dzija no citām augu tekstilšķiedrām; papīra pavediens || Ražošana no ([26]): –     jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5309 līdz 5311 || Pārējo augu tekstilšķiedru audumi; audumi no papīra pavedieniem || ||

|| –     ar iestrādātu gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas ([27]) ||

|| –     citādi || Ražošana no (1): –     kokosšķiedras dzijas, –     džutas dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     papīra vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5401 līdz 5406 || Dzija, monopavediens un diegi no mākslīgiem pavedieniem || Ražošana no ([28]): –     jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5407 un 5408 || Audumi no sintētisko pavedienu dzijas: || ||

|| –     ar iestrādātu gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas ([29]) ||

|| –     citādi || Ražošana no (1): ||

|| || –     kokosšķiedras dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     papīra vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5501 līdz 5507 || Ķīmiskās štāpeļšķiedras || Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

5508 līdz 5511 || Ķīmisko štāpeļšķiedru dzija un šujamie diegi || Ražošana no ([30]): –     jēlzīda vai zīda atlikām, kas kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     dabiskajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5512 līdz 5516 || Audumi no ķīmisko štāpeļšķiedru pavedieniem: || ||

|| –     ar iestrādātu gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas (1) ||

|| –     citādi || Ražošana no ([31]): –     kokosšķiedras dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     papīra vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 56. nodaļa || Vate, filcs un neaustie materiāli; speciālā dzija; auklas, tauvas, virves, troses un to izstrādājumi; izņemot || Ražošana no ([32]): –     kokosšķiedras dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5602 || Tūba un filcs, impregnēts vai neimpregnēts, ar pārklājumu vai bez tā, laminēts vai nelaminēts || ||

|| –        adatota tūba un filcs || Ražošana no (1): –     dabiskajām šķiedrām, vai –     ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas Tomēr: ||

|| || –     pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu, –     pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai –     pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes, kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas. ||

|| –        citādi || Ražošana no ([33]): –     dabiskajām šķiedrām, –     mākslīgajām kazeīna štāpeļšķiedrām, vai –     ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

5604 || Gumijas pavedieni un kordi, ar tekstilmateriālu pārklājumu; tekstilpavedieni, lentes un tamlīdzīgi pozīcijas 5404 vai 5405 izstrādājumi, impregnēti, apvalkoti, ar pārklājumu vai caurslāņoti ar gumiju vai plastmasām: || ||

|| –     gumijas pavedieni un auklas ar tekstilmateriālu pārklājumu || Ražošana no gumijas pavedieniem vai auklām, kas nav pārklātas ar tekstilmateriālu ||

|| –     citādi || Ražošana no ([34]): –     dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5605 || Metalizēti pavedieni, dekoratīvi vai nedekoratīvi, derīgi kā tekstilpavedieni, lentes vai tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, kombinēti ar metāla pavedienu, lentes vai pūdera veidā vai pārklāti ar metālu || Ražošana no ([35]): –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

5606 || Pozamenta pavedieni, lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas iekļauti pozīcijā 5404 vai 5405, dekoratīvie pavedieni (izņemot pozīcijā 5605 minētos un dekoratīvos pavedienus no astriem); šenilpavedieni (arī šenilpavedieni no pūkām); cilpainie pavedieni || Ražošana no (1): –     dabiskajām šķiedrām, –     ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskajiem materiāliem vai tekstilmasas, vai –     materiāliem papīra ražošanai ||

57. nodaļa || Paklāji un citādas tekstilmateriālu grīdsegas: || ||

|| –     no adatota filca || Ražošana no ([36]): –     dabiskajām šķiedrām, vai –     ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas Tomēr: ||

|| || –        pozīcijā 5402 klasificēto polipropilēna pavedienu, –        pozīcijā 5503 vai 5506 klasificētās polipropilēna šķiedras, vai –        pozīcijā 5501 klasificētās polipropilēna pavedienu grīstes, kurām viena pavediena vai šķiedras lineārais blīvums nav lielāks par 9 deciteksiem, var izmantot, ja to vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas. Džutas audumu var izmantot kā oderējumu ||

|| –     no citāda filca || Ražošana no ([37]): –     dabīgajām šķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, –     ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

|| –     citādi || Ražošana no (1): –     kokosšķiedras dzijas vai džutas dzijas, –     sintētiskā vai mākslīgā pavediena dzijas, –     dabiskajām šķiedrām, vai –      ķīmiskajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai. Džutas audumu var izmantot kā oderējumu ||

ex 58. nodaļa || Speciāli audumi; audumi ar šūtām plūksnām; mežģīnes; mežģīnes; gobelēni; apdares materiāli; izņemot || ||

|| –      savienojumā ar gumijas pavedienu || Ražošana no vienkārtas dzijas ([38]) ||

|| –      citādi || Ražošana no (1): ||

|| || –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5805 || Ar rokām darināti Gobelins, Flanders, Aubusson, Beauvais un tamlīdzīgi gobelēni un izšūti gobelēni (piemēram, petit point, krustdūrienu tehnikā), apdarināti vai neapdarināti || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

5810 || Izšuvumi gabalos, lentēs vai atsevišķu izšuvumu veidā || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5901 || Tekstilmateriāli, sveķoti vai cietināti, lietojami grāmatu vāku izgatavošanai vai tamlīdzīgiem mērķiem; pausaudums; sagatavots (iepriekš apstrādāts) audekls gleznošanai; stīvdrēbe un tamlīdzīgi stīvināti tekstilmateriāli, ko parasti lieto cepuru pamatnēm || Ražošana no dzijas ||

5902 || Riepu kordaudumi no augstas stiprības neilona vai citu poliamīdu, poliesteru vai viskozes pavedieniem: || ||

|| –      kuru sastāvā pēc svara ir ne vairāk kā 90 % tekstilmateriāla || Ražošana no dzijas ||

|| –      citādi || Ražošana no ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

5903 || Tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautos, impregnēti, piesūcināti, pārklāti vai laminēti ar plastmasām || Ražošana no dzijas vai apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5904 || Pēc formas piegriezts vai nepiegriezts linolejs; grīdas segumi ar tekstilmateriāla pamatni, pēc formas piegriezti vai nepiegriezti || Ražošana no dzijas ([39]) ||

5905 || Tapetes no tekstilmateriāliem: || ||

|| –     impregnēti, piesūcināti vai laminēti ar gumiju, plastmasu vai citiem materiāliem || Ražošana no dzijas ||

|| –     citādi || Ražošana no ([40]): ||

|| || –      kokosšķiedras dzijas, –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas vai ||

|| || apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5906 || Gumijoti tekstilmateriāli, izņemot pozīcijā 5902 iekļautās: || ||

|| –      trikotāžas drānas || Ražošana no ([41]): –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

|| –      citus audumus, kas izgatavoti no sintētiskās šķiedras, kuras sastāvāpēc svara ir vairāk nekā 90 % tekstilmateriāla || Ražošana no ķīmiskiem materiāliem ||

|| –      citādi || Ražošana no dzijas ||

5907 || Tekstilmateriāli, kas impregnēti, apvalkoti vai pārklāti ar iepriekš neminētiem paņēmieniem; apgleznoti audekli teātru dekorācijām, darbnīcu fona dekorācijām vai tamlīdzīgi || Ražošana no dzijas vai apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apdares operācijām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrādāšana pret saraušanos, gala apdare, dekatēšana, piesūcināšana, lāpīšana un mezglošana), kur izmantotā neapdrukātā auduma vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

5908 || Austas, pītas vai adītas tekstildaktis lampām, petrolejas lampām, šķiltavām, svecēm vai tamlīdzīgiem izstrādājumiem; gāzes lukturu kvēltīkliņi un cauruļveida trikotāža gāzes degļiem, impregnēti vai neimpregnēti: || ||

|| –      gāzes lukturu kvēltīkliņi, impregnēti || Ražošana no cauruļveida trikotāžas gāzes degļiem ||

|| –      citādi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

5909 līdz 5911 || Tekstilizstrādājumi rūpnieciskai lietošanai: || ||

|| –      pulēšanas diski vai gredzeni, izņemot no pozīcijā 5911 klasificētā filca || Ražošana no pozīcijā 6310 klasificētās dzijas vai audumu atlikumiem vai lupatām ||

|| –      audumi, ko parasti izmanto papīra ražošanā vai citiem tehniskiem nolūkiem, savelti vai nesavelti, impregnēti vai neimpregnēti, pārklāti vai nepārklāti, cauruļveida vai vienā gabalā ar vienkārtas vai daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, vai arī gludi austie audumi ar daudzkārtu šķēru un/vai audu pavedieniem, kas klasificēti pozīcijā 5911 || Ražošana no ([42]): –      kokosšķiedras dzijas, –      šādiem materiāliem: –      politetrafluoroetilēna pavediena ([43]), –      kārtotiem poliamīda pavedieniem, kas ir pārklāti impregnējot vai pārklāti ar poliamīda sveķiem, –      aromātisko poliamīdu sintētiskās tekstila šķiedras dzijas, iegūta no m-fenilīndiamīna un izoftāliskas skābes polikondensācijas, ||

|| || –      politetrafluoroetilēna monopavediena ([44]), –      poli-p-fenilena tereftalamīda sintētisko tekstilšķiedru dzijas, –      stikla šķiedru pavedieniem, kas pārklāti ar fenola sveķiem un cauršūti ar akrila diegiem (1), ||

|| || –      kopoliestera monopavedieniem, kas iegūti no poliestera un tereftalskābes sveķiem un no 1,4-cikloheksāndietanola un izoftalskābes, –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

|| –      citādi || Ražošana no ([45]): –      kokosšķiedras dzijas, –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

60. nodaļa || Trikotāžas drānas || Ražošana no (1): –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

61. nodaļa || Trikotāžas apģērbi un apģērba piederumi: || ||

|| –      iegūti, sašujot kopā vai citādi sastiprinot divus vai vairākus trikotāžas auduma gabalus, kas ir vai nu sagriezts formās, vai ražots tieši nepieciešamajā formā || Ražošana no dzijas ([46])([47]) ||

|| –      citādi || Ražošana no (1): –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

ex 62. nodaļa || Apģērba gabali un apģērba piederumi, kas nav no trikotāžas; izņemot || Ražošana no dzijas ([48])([49]) ||

ex 6202, ex 6204, ex 6206, ex 6209 un ex 6211 || Izšūti sieviešu, meiteņu un zīdaiņu apģērbi un zīdaiņu apģērbu piederumi || Ražošana no dzijas (2) vai Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (2) ||

ex 6210 un ex 6216 || Ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu || Ražošana no dzijas ([50]) vai ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (1) ||

6213 un 6214 || Kabatlakati, šalles, lakati, kaklauti, mantiļas, plīvuri un tamlīdzīgi izstrādājumi: || ||

|| –        izšūtas || Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas ([51])([52]) vai Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (2) ||

|| –        citādi || Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas (1)(2) vai ||

|| || apdarināšana, kam seko apdrukāšana kopā ar vismaz divām sagatavošanas vai apstrādes darbībām (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija, termofiksēšana, uzkāršana, kalandrēšana, apstrāde pret saraušanos, galīgā apdare, degadēšana, piesūcināšana, lāpīšana un apcirpšana), ja visu izmantoto pozīciju 6213 un 6214 neapdrukāto preču vērtība nepārsniedz 47,5 % no ražojuma ražotāja cenas ||

6217 || Pārējie gatavie apģērba piederumi; apģērba gabalu vai apģērba piederumu daļas, izņemot tās, kas iekļautas pozīcijā 6212: || ||

|| –     izšūtas || Ražošana no dzijas ([53]) vai Ražošana no neizšūta auduma, ja izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (1) ||

|| –     ugunsizturīgs aprīkojums no audumiem ar aluminizēta poliestera folijas pārklājumu || Ražošana no dzijas (1) vai Ražošana no neapvalkota auduma, ja izmantotā neapvalkotā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas (1) ||

|| –     piegrieztas starpoderes apkaklēm un aprocēm || Ražošana –     no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –     kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana no dzijas ([54]) ||

ex 63. nodaļa || Citādi gatavie tekstilizstrādājumi; komplekti; valkāts apģērbs un lietoti tekstilizstrādājumi; lupatas; izņemot: || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

6301 līdz 6304 || Segas, ceļotāju pledi, gultasveļa u. c.; aizkari u. c.; citi izstrādājumi mājas aprīkojumam: || ||

|| –     no filca, neaustām drānām || Ražošana no ([55]): –      dabiskajām šķiedrām, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

|| –     citādi: || ||

|| –     izšūtas || Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas ([56])([57]) vai ražošana no neizšūta auduma (izņemot trikotāžas audumu), ar nosacījumu, ka izmantotā neizšūtā auduma vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citādi || Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas ([58])([59]) ||

6305 || Maisi un pārvalki, ko izmanto preču iepakošanai || Ražošana no ([60]): –      dabiskajām šķiedrām, –      mākslīgajām štāpeļšķiedrām, kas nav kārstas vai ķemmētas vai kā citādi sagatavotas vērpšanai, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

6306 || Brezents, audekla nojumes un sauljumi; teltis; buras laivām, vējdēļiem vai sauszemes burāšanas līdzekļiem; tūrisma piederumi: || ||

|| –      no neaustām drānām || Ražošana no (3)(1): –      dabiskajām šķiedrām, vai –      ķīmiskiem materiāliem vai tekstilmasas ||

|| –      citādi || Ražošana no nebalinātas vienkārtas dzijas ([61])([62]) ||

6307 || Citādi gatavie izstrādājumi, ieskaitot apģērba piegrieztnes || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

6308 || Komplekti, kas sastāv no auduma vai dzijas gabaliem, ar piederumiem vai bez tiem, pārklāju, gobelēnu, izšūtu galdautu, salvešu vai tamlīdzīgu tekstilizstrādājumu izgatavošanai, iepakoti mazumtirdzniecībai || Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 64. nodaļa || Apavi, getras un tamlīdzīgi izstrādājumi; šo izstrādājumu daļas; izņemot || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot no pazolei piestiprinātām apavu virsām, vai citām zoles sastāvdaļām no pozīcijas 6406 ||

6406 || Apavu daļas (arī virsas, piestiprinātas vai nepiestiprinātas zolēm, kas nav ārējās zoles); izņemamas starpzoles, papēžu spilventiņi un līdzīgi izstrādājumi; getras, stulpiņi un tamlīdzīgi izstrādājumi un to daļas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 65. nodaļa || Galvassegas un to daļas; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

6505 || Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; dažāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares || Ražošana no dzijas vai tekstilšķiedrām ([63]) ||

ex 66. nodaļa || Lietussargi, saulessargi, spieķi, spieķsēdekļi, pātagas, pletnes un to daļas; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

6601 || Lietussargi un saulessargi (ieskaitot spieķveida lietussargus, dārza saulessargus un tamlīdzīgus izstrādājumus) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

67. nodaļa || Apstrādātas spalvas un dūnas un izstrādājumi no spalvām un dūnām, mākslīgas puķes; mākslīgie ziedi; ražojumi no cilvēku matiem || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 68. nodaļa || Akmens, ģipša, cementa, azbesta, vizlas vai tamlīdzīgu materiālu izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 6803 || Dabiskā vai aglomerētā slānekļa izstrādājumi || Ražošana no apstrādāta slānekļa ||

ex 6812 || Izstrādājumi no azbesta; izstrādājumi no maisījumiem uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem ||

ex 6814 || Izstrādājumi no vizlas, ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlas, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes || Ražošana no apstrādātas vizlas (ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlu) ||

69. nodaļa || Keramikas izstrādājumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 70. nodaļa || Stikls un stikla izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 7003, ex 7004 un ex 7005 || Stikls ar neatstarojošu virsmu || Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem ||

7006 || Stikls, kas klasificēts pozīcijās 7003, 7004 vai 7005, izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts, emaljēts vai citādi apstrādāts, bet bez ietvara vai citu materiālu apdares: || ||

|| –      stikla plāksne, pārklāta ar plānu dielektrisku pārklājumu, pusvadītāju kategorijā saskaņā ar SEMII standartiem ([64]) || Ražošana no pozīcijā 7006 klasificētās nepārklāta stikla plāksnes ||

|| –      citādi || Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem ||

7007 || Neplīstošais stikls, kas sastāv no rūdīta vai laminēta stikla || Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem ||

7008 || Daudzkārtaini stikla izolatori || Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem ||

7009 || Stikla spoguļi, ierāmēti vai neierāmēti, ieskaitot atpakaļskata spoguļus || Ražošana no pozīcijā 7001 klasificētiem materiāliem ||

7010 || Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7013 || Stikla galda un virtuves trauki, tualetes, kancelejas piederumi, izstrādājumi mājas iekārtojumam vai tamlīdzīgi izstrādājumi (izņemot izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 7010 vai 7018) || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai stikla izstrādājumu griešana, ar nosacījumu, ka izmantoto negriezto stikla izstrādājumu kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas vai ar rokām veidotu stikla trauku apgleznošana (izņemot apgleznošanu ar zīdspiedes paņēmienu), ja ar rokām veidotu stikla trauku kopējā vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 7019 || Stikla šķiedras izstrādājumi (izņemot pavedienus) || Ražošana no: –      nekrāsotām sloksnēm, rovingiem vai cirstās šķiedras, vai –      stikla vates ||

ex 71. nodaļa || Dabiskas vai kultivētas pērles, dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, dārgmetāli, ar dārgmetālu plaķēti metāli un to izstrādājumi; bižutērija; monētas; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 7101 || Dabiskās vai kultivētās pērles, šķirotas un uz laiku savērtas ērtākai transportēšanai || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 7102, ex 7103 un ex 7104 || Apstrādāti dārgakmeņi vai pusdārgakmeņi (dabiskie, sintētiskie vai reģenerētie) || Ražošana no neapstrādātiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem ||

7106, 7108 un 7110 || Dārgmetāli: || ||

|| –      neapstrādātik || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 7106, 7108 un 7110 klasificētos vai elektrolītiska, termiska vai ķīmiska pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu atdalīšana vai pozīcijā 7106, 7108 vai 7110 klasificēto dārgmetālu sakausēšana savā starpā vai ar parastajiem metāliem ||

|| -       daļēji apstrādāti vai pulverveidā || Ražošana no neapstrādātiem dārgmetāliem ||

ex 7107, ex 7109 un ex 7111 || Parastie metāli, plaķēti ar dārgmetāliem, daļēji apstrādāti || Ražošana no neapstrādātiem metāliem, kas plaķēti ar dārgmetāliem ||

7116 || Izstrādājumi no dabiskām vai kultivētām pērlēm, dabiskiem, sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7117 || Bižutērija || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai ||

|| || Ražošana no parasto metālu detaļām, kas nav plaķētas vai pārklātas ar dārgmetāliem, ja visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 72. nodaļa || Dzelzs un tērauds; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

7207 || Dzelzs vai neleģētā tērauda pusfabrikāti || Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7201, 7202, 7203, 7204 vai 7205 ||

7208 līdz 7216 || Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili || Ražošana no pozīcijā 7206 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām ||

7217 || Dzelzs vai neleģētā tērauda stieples || Ražošana no pozīcijā 7207 klasificētiem materiāliem ||

ex 7218, 7219 to 7222 || Pusfabrikāti, plakani nerūsējošā tērauda velvējumi, stieņi, leņķi, profili un fasonprofili || Ražošana no pozīcijā 7218 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām ||

7223 || Nerūsējošā tērauda stieple || Ražošana no pozīcijā 7218 klasificētiem materiāliem ||

ex 7224, 7225 līdz 7228 || Pusfabrikāti, plakanie velmējumi, karsti velmēti stieņi un loksnes neregulāras formas tinumos; leņķi, fasonprofili un speciālie profili no cita leģēta tērauda; leģētā vai neleģētā tērauda dobi stieņi urbšanai || Ražošana no pozīcijā 7206, 7218 vai 7224 minētajiem lietņiem vai citām pirmformām ||

7229 || Citu leģēto tēraudu stieples || Ražošana no pozīcijā 7224 klasificētiem pusfabrikātu materiāliem ||

ex 73. nodaļa || Dzelzs vai tērauda izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 7301 || Rievkonstrukcijas || Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem ||

7302 || Dzelzs vai tērauda izstrādājumi dzelzceļiem un tramvaju ceļiem: sliedes, pretsliedes un zobainās sliedes, pārmiju sliedes, sliežu mezgla krusteņi, pārmiju stieņi un citādi šķērssavienojumi, gulšņi, uzliktņi, paliktņi, ķīļi, balstpalikņi, sliežu āķskrūves, atbalsta plāksnes un savilktņi un citas detaļas sliežu savienošanai un nostiprināšanai || Ražošana no pozīcijā 7206 klasificētiem materiāliem ||

7304, 7305 un 7306 || Dzelzs (izņemot čugunu) vai tērauda lielu un mazu izmēru caurules un dobie profili || Ražošana no materiāliem, kas klasificēti pozīcijā 7206, 7207, 7218 vai 7224 ||

ex 7307 || No vairākām daļām sastāvošu lielu un mazu izmēru cauruļvadu armatūra no nerūsējoša tērauda (ISO Nr. X5CrNiMo 1712) || Sagatavju apvirpošana, urbšana, izrīvēšana, griešana, atgratēšana un slīpēšana, ar nosacījumu, ka izmantoto sagatavju kopējā vērtība nepārsniedz 35 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7308 || Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7301 klasificētos metinātos leņķus, profilus un fasonprofilus ||

ex 7315 || Pretslīdes ķēdes || Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 7315 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 74. nodaļa || Varš un tā izstrādājumi; izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7401 || Vara kušņi; cementvarš (nogulsnēts varš) || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

7402 || Nerafinēts varš; vara anodi elektrolītiskai rafinēšanai || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

7403 || Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti: || ||

|| –      rafinēts varš || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

|| –      vara sakausējumi un rafinēts varš, kas satur citus elementus || Ražošana no neapstrādāta rafinētā vara, vara atlikumiem un lūžņiem ||

7404 || Vara atgriezumi un lūžņi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

7405 || Vara ligatūras || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 75. nodaļa || Niķelis un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7501 līdz 7503 || Niķeļa kušņi, niķeļa oksīda agflomerāti un citādi niķeļa metalurģijas starpprodukti; neapstrādāts niķelis; niķeļa atgriezumi un lūžņi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 76. nodaļa || Alumīnijs un tā izstrādājumi, izņemot: izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7601 || Neapstrādāts alumīnijs || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas vai ražošana, termiski vai elektrolītiski apstrādājot neleģēto alumīniju vai alumīnija atgriezumus un lūžņus ||

7602 || Alumīnija atgriezumi un lūžņi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 7616 || Alumīnija izstrādājumi, izņemot stiepļu pinumus, režģus, sietus, žogus, armatūras audumus un līdzīgus izstrādājumus (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, un valcēta alumīnija || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama stiepļu pinumu, režģu, sietu, žogu, armatūras audumu un līdzīgu materiālu (tostarp bezgalu lentes), kas izgatavoti no alumīnija stieplēm, vai arī valcēta alumīnija izmantošana un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

77. nodaļa || Rezervēta iespējamiem HS papildinājumiem nākotnē || ||

ex 78. nodaļa || Svins un tā izstrādājumi; izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7801 || Neapstrādāts svins: || ||

|| –      rafinēts svins || Ražošana no jēlsvina lietņos vai cita negatava svina ||

|| –      citādi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7802 klasificētos atkritumus un lūžņus ||

7802 || Svina atkritumi un lūžņi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 79. nodaļa || Cinks un tā izstrādājumi; izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

7901 || Neapstrādāts cinks || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 7902 klasificētos atkritumus un lūžņus ||

7902 || Cinka atkritumi un lūžņi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 80. nodaļa || Alva un tās izstrādājumi, izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8001 || Neapstrādāta alva || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8002 klasificētos atkritumus un lūžņus ||

8002 un 8007 || Alvas atkritumi un lūžņi; citādi alvas izstrādājumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

81. nodaļa || Pārējie parastie metāli; metālkeramika; to izstrādājumi || ||

|| –      pārējie apstrādātie parastie metāli; to izstrādājumi || Ražošana, kurā visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      citādi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 82. nodaļa || Parasto metālu instrumenti, darbarīki, griešanas rīki, karotes un dakšiņas; to daļas no parastajiem metāliem; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

8206 || Divu vai vairāku nosaukumu darbarīku, kas iekļauti pozīcijās 8202 līdz 8205, komplekti, iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot materiālus pozīcijās 8202 līdz 8205. Tomēr ir pieļaujama pozīcijā 8202–8205 minēto darbarīku pievienošana komplektiem, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no komplekta ražotāja cenas ||

8207 || Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8208 || Naži un asmeņi mašīnām vai mehāniskām ierīcēm || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 8211 || Naži ar zāģveida vai citādiem griezējasmeņiem (arī koku potējamie naži), izņemot nažus, kas klasificēti pozīcijā 8208 || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr pieļaujama no parastā metāla izgatavotu nažu asmeņu un spalu izmantošana ||

8214 || Citi griezējizstrādājumi (piemēram, matu griešanas mašīnas, lieli miesnieku naži vai virtuves naži gaļas griešanai, kapājamie naži, papīrnaži); manikīra un pedikīra komplekti un instrumenti (ieskaitot nagu vīles) || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem ||

8215 || Karotes, dakšiņas, pavārnīcas, putu karotes, toršu lāpstiņas, zivju naži, sviesta naži, cukura standziņas un tamlīdzīgi virtuves un galda piederumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rokturus no parastajiem metāliem ||

ex 83. nodaļa || Dažādi parasto metālu izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 8302 || Citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi izstrādājumi izmantošanai ēkās un automātiskie durvju aizvērēji || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8302 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 8306 || Parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot citus pozīcijā 8306 klasificētos materiālus, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 84. nodaļa || Kodolreaktori, katli, mehānismi un mehāniskās ierīces; to daļas, izņemot: izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8401 || Kodoldegvielas elementi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ([65]) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8402 || Ūdens tvaika vai citādi tvaika katli (izņemot centrālapkures karstā ūdens katlus, kas spēj ražot arī zemspiediena tvaiku); ūdens pārkarsēšanas katli || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8403 un ex 8404 || Centrālapkures katli, izņemot pozīcijā 8402 minētos, un centrālapkures katlu palīgiekārtas || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8403 un 8404 klasificētos || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8406 || Ūdens tvaika un citādas tvaika turbīnas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8407 || Dzirksteļaizdedzes iekšdedzes motori ar divpusējiem vai rotējošiem virzuļiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8408 || Kompresijaizdedzes iekšdedzes virzuļdzinēji (dīzeļi un pusdīzeļi) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8409 || Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt dzinējiem, kas iekļauti pozīcijās 8407 un 8408 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8411 || Turboreaktīvie dzinēji, turbopropelleru dzinēji un citādas gāzturbīnas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8412 || Citādi dzinēji un motori || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 8413 || Rotorsūkņi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8414 || Rūpniecībā izmantojamie ventilatori, gaisa pūtēji un tamlīdzīgi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8415 || Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ieskaitot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8418 || Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas pozīcijā 8415 || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un –      kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8419 || Iekārtas kokapstrādes, papīra masas, papīra un kartona rūpniecībai || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8420 || Kalandri un citādas velmju (ruļļu) mašīnas, izņemot mašīnas metālam un stiklam, un to cilindri || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8423 || Iekārtas svēršanai (izņemot svarus ar 0,05 g un lielāku precizitāti), arī svari, kas apgādāti ar ierīcēm masas kontrolei vai aprēķināšanai; jebkura veida svaru atsvari || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8425 līdz 8428 || Iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8429 || Pašgājēji buldozeri, buldozeri ar maināmu vērstuvi, autogreideri, planētāji, skrēperi, mehāniskās lāpstas, ekskavatori, vienkausa krāvēji, blietēšanas mašīnas un ceļa veltņi || ||

|| –      ceļa veltņi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      citādi || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8430 || Citas mašīnas un mehānismi grunts, minerālu un rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai un urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arkli un rotoru sniega tīrīšanas mašīnas || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8431 || Detaļas, kas paredzētas vienīgi vai galvenokārt ceļa veltņiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8439 || Iekārtas papīra masas ražošanai no celulozes šķiedrmateriāliem vai papīra vai kartona ražošanai vai apdarei || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8441 || Citas iekārtas papīra masas, papīra vai kartona izstrādājumu ražošanai, tostarp visdažādākās mašīnas papīra vai kartona griešanai || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu izmantoto paša ražojuma pozīcijas materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

Ex 8443 || Printeri biroja tehnikai (piemēram, automātiskās datu apstrādes iekārtām, teksta apstrādes iekārtām u.c.) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8444 līdz 8447 || Šajās pozīcijās minētās iekārtas izmantošanai tekstilrūpniecībā || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 8448 || Palīgierīces izmantošanai pozīcijās 8444 un 8445 minētajās mašīnās || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8452 || Šujmašīnas, izņemot pozīcijā 8440 minētās brošēšanas mašīnas; skapīši, pamatnes un pārsegi, kas īpaši paredzēti šujmašīnām; šujmašīnu adatas: || ||

|| -       šujmašīnas (tikai slēgdūrienam), kuru korpusa masa nepārsniedz 16 kg bez motora vai 17 kg ar motoru || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, –      visu to izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība, kuri izmantoti galviņu (bez motora) salikšanā, nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību, un –      diega nostiepuma regulētājam, izšūšanas un zigzaga mehānismiem ir noteikta izcelsme ||

|| -       citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8456 līdz 8466 || Darbgaldi un iekārtas, kā arī to detaļas un piederumi pozīcijās 8456 līdz 8466 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8469 līdz 8472 || Biroja iekārtas (piemēram, rakstāmmašīnas, kalkulatori, automātiskās datu apstrādes iekārtas, kopēšanas un pavairošanas, skavošanas iekārtas) || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8480 || Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi; veidnes metālam (izņemot lietņu veidnes), metālu karbīdiem, stiklam, neorganiskiem materiāliem, gumijai vai plastmasai || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8482 || Lodīšu vai rullīšu gultņi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8484 || Starplikas un salaidumi no metāla loksnēm savienojumā ar citu materiālu vai no divām un vairākām metāla kārtām; starpliku un tamlīdzīgu savienojumu komplekti un sortimenti ar atšķirīgu sastāvu, kas iepakoti maisiņos, aploksnēs vai citā līdzīgā iepakojumā; mehāniskās plombas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 8486 || –      darbgaldi dažādu materiālu apstrādei, noņemot tos ar lāzeru vai citu gaismas vai fotonu staru kūli, ultraskaņu, elektrisko izlādi, elektroķīmiskos, jonu stara vai plazmas loka procesos, un to detaļas un piederumi –      dmetālapstrādes darbgaldi (ieskaitot preses) metālu liekšanai, locīšanai, iztaisnošanai, izlīdzināšanai, to detaļas un piederumi –      darbgaldi akmens, keramikas, betona, azbestcementa un tamlīdzīgu minerālmateriālu, kā arī stikla aukstajai apstrādei, to detaļas un piederumi –      izzīmēšanas instrumenti, kas pieskaitāmi attēlu ģenerēšanas aparatūrai, kuru izmanto masku vai tīklu ražošanai no substrātiem ar fotorezista pārklājumu; to daļas un piederumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      iesmidzināšanas un kompresijas tipa veidnes || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8431 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8487 || Dažādu mašīnu un mehānismu daļas, kam nav elektrotehnisko kabeļuzmavu, izolatoru, spoļu, kontaktu vai citādu elektrotehnisko detaļu un kas citur šajā nodaļā nav minētas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 85. nodaļa || Elektroierīces un elektroiekārtas un to detaļas; skaņu ierakstīšanas un atskaņošanas aparatūra, televīzijas attēla un skaņas ierakstīšanas un reproducēšanas aparatūra un šādu izstrādājumu detaļas un piederumi; izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8501 || Elektromotori un ģeneratori (izņemot ģeneratoriekārtas) || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8503 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8502 || Elektroģeneratoru iekārtas un rotējošie pārveidotāji || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8501 un 8503 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8504 || Strāvas padeves ierīces datu automātiskās apstrādes mašīnām || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 8517 || Cita aparatūra balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, arī bezvadu tīklos (piemēram, vietējos tīklos vai tīklos plašā teritorijā), izņemot pārraides vai uztveršanas aparatūru pozīcijā 8443, 8525, 8527 vai 8528 || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8518 || Mikrofoni un to statīvi; korpusos iemontēti vai neiemontēti skaļruņi; zemfrekvences elektriskie pastiprinātāji; elektroierīces skaņas pastiprināšanai || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8519 || Skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparāti || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un -       visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8521 || Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8522 || Daļas un piederumi, kas piemēroti lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar pozīcijās 8519–8521 minēto aparatūru || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8523 || –      neierakstīti diski, lentes, energoneatkarīgas datu glabāšanas ierīces un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      ierakstīti diski, lentes, energoneatkarīgas datu glabāšanas ierīces un citi datu nesēji skaņas vai citu parādību ierakstīšanai, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8523 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      disku izgatavošanas matricas un veidnes, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8523 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      bezkontakta kartes un “viedkartes” ar divām vai vairākām elektroniskajām integrālajām shēmām || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      “viedkartes” ar vienu elektronisko integrālo shēmu || Ražošana, kurā -       visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un -       iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas vai difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8525 || Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās fotokameras un videokameras || Ražošana, kurā -       visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un -       visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8526 || Radiolokācijas, radionavigācijas aparatūra un tālvadības radioaparatūra || Ražošana, kurā -       visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un -       visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8527 || Radiofonijas, radiotelefona vai radiotelegrāfa sakaru uztvērējaparatūra, kas atrodas vai neatrodas vienā korpusā ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru vai pulksteni || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8528 || –     monitori un projektori, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru, ko izmanto tikai vai galvenokārt automātiskās datu apstrādes sistēmās no pozīcijas 8471 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     citi monitori un projektori bez televīzijas uztveršanas ierīces; televīzijas uztvērējierīce, kurā ietilpst vai neietilpst radiouztvērēji, skaņu vai video ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūra || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8529 || Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru pozīcijās 8525–8528: || ||

|| –     piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar video ierakstīšanas vai reproducēšanas aparatūru || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –     piemērotas lietošanai tikai vai galvenokārt kopā ar monitoriem un projektoriem, izņemot televīzijas uztvērējaparatūru, kuras tikai vai galvenokārt izmanto automātiskās datu apstrādes sistēmās no pozīcijas 8471 || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     citādi || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8535 || Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas pārsniedz 1000 V || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8536 || –     elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam pie sprieguma, kas nepārsniedz 1000 V || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –     optisko šķiedru uzmavas, optisko šķiedru kūļi vai kabeļi || ||

|| –      no plastmasas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      no keramikas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

|| –      no vara || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8537 || Elektriskai kontrolei vai elektrības sadalei paredzētas pultis, paneļi, konsoles, stendi, korpusi un citas pamatnes, kas aprīkotas ar diviem vai vairākiem pozīciju 8535 un 8536 aparātiem, ieskaitot tās ierīces vai aparātus, kas minētas 90. nodaļā, un ciparu kontroles aparātus, kas ir citādi nekā pozīcijas 8517 komutācijas aparāti || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 8538 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8541 || Diodes, tranzistori un citas līdzīgas pusvadītāju ierīces, izņemot sagataves, kas nav ieslēgtas mikroshēmā || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8542 || Elektroniskās integrālās shēmas || ||

|| –      monolītas integrālās shēmas || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas vai difūzija, kurā integrālās shēmas tiek veidotas uz pusvadītāja substrāta, selektīvi ievadot vajadzīgo leģējošo piedevu, samontētas vai nesamontētas un/vai testētas vai netestētas valstīs, kas nav minētas 3. un 4. pantā || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

  || –      daudzkristālu integrālās shēmas, kas ir iekārtu vai aparātu sastāvdaļas, kas šajā nodaļā citur nav minētas vai iekļautas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||  

|| –      citādi || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

8544 || Izolēti vadi (ietverot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, ar kabeļuzmavām vai bez tām || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8545 || Ogles elektrodi, ogles sukas, loka lampas ogle, ogle baterijām un citādi elektrotehnikā lietojamie izstrādājumi no grafīta vai citiem oglekļa veidiem, ar metālu vai bez tā || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8546 || Elektroizolatori no jebkura materiāla || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8547 || Vienīgi no izolācijas materiāla izgatavoti elektrisko mašīnu, ierīču un iekārtu izolācijas piederumi, neskaitot montāžai paredzētās metāla daļas (piemēram, vītņotas ligzdas), izņemot izolatorus, kas iekļauti pozīcijā 8546; ar izolācijas materiālu apvilkta parastā metāla elektroizolācijas caurules un to savienotājelementi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8548 || –      galvanisko elementu, galvanisko bateriju un elektrisko akumulatoru atkritumi un lūžņi; izlietoti galvaniskie elementi, izlietotas galvaniskās baterijas un izlietoti elektriskie akumulatori; mašīnu un iekārtu elektriskās daļas, kas citur šajā nodaļā nav minētas || ||

|| –      elektroniskās mikroshēmas || Ražošana, kurā -       visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un -       iepriekš minētajās robežās visu pozīcijas 8541 un 8542 izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      citādi || || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 86. nodaļa || Dzelzceļa vai tramvaju lokomotīves, ritošais sastāvs un to daļas; dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; visu veidu mehāniskās (ietverot elektromehāniskās) satiksmes signalizācijas iekārtas; izņemot || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8608 || Dzelzceļa vai tramvaju ceļa aprīkojums un tā detaļas; mehāniskās (ieskaitot elektromehāniskās) signalizācijas iekārtas, iekārtas kustības drošības vai vadības nodrošināšanai uz dzelzceļa, tramvaju ceļiem, autoceļiem, iekšējiem ūdensceļiem, stāvvietās, ostās vai lidlaukos; to daļas || Ražošana -       no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un -       kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 87. nodaļa || Transportlīdzekļi, izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu, un to daļas un piederumi; izņemot: || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

8709 || Ar pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm neaprīkoti pašgājēji kravas transportētāji, kurus izmanto rūpnīcās, noliktavās, ostās vai lidostās kravu pārvadāšanai nelielos attālumos; vilcēji, kādus izmanto uz dzelzceļa staciju peroniem; to daļas || Ražošana -       no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un -       kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8710 || Tanki un citas motorizētās kaujas bruņumašīnas, ar bruņojumu vai bez tā, to detaļas un piederumi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8711 || Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi || ||

|| –      ar abvirzienu iekšdedzes virzuļdzinēju, kura cilindra (darba) tilpums: || ||

|| –      nepārsniedz 50 cm3 || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 20 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      pārsniedz 50 cm3 || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      citādi || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8712 || Divriteņi bez lodīšu gultņiem || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, izņemot pozīcijā 8714 klasificētos || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8715 || Bērnu ratiņi un to daļas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

8716 || Piekabes un puspiekabes; citādi transportlīdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 88. nodaļa || Gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 8804 || Rotējošie izpletņi || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 8804 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

8805 || Aparatūra un ierīces gaisa kuģu palaišanai; ierīces gaisa kuģu uztveršanai uz klāja un tamlīdzīgs aprīkojums; lidotāju zemes trenažieri; to daļas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

89. nodaļa || Kuģi, laivas un citi peldlīdzekļi || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr nedrīkst izmantot pozīcijā 8906 klasificētos korpusus || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 90. nodaļa || Optiskās ierīces un aparatūra, foto un kino ierīces un aparatūra, mērierīces un kontrolierīces un aparatūra, precīzijas instrumenti un iekārtas, medicīnas un ķirurģiski instrumenti un aparatūra; to daļas un piederumi, izņemot || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9001 || Optiskā šķiedra un optiskās šķiedras grīstes; optiskās šķiedras kabeļi, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 8544; loksnes un plātnes no polarizācijas materiāla; lēcas (ietverot kontaktlēcas), prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no dažādiem materiāliem, nesamontēti, izņemot šādus elementus no optiski neapstrādāta stikla || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9002 || Lēcas, prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no jebkura materiāla, iestiprināti, ja tie ir instrumentu vai ierīču daļas vai piederumi, izņemot tamlīdzīgus elementus no optiski neapstrādāta stikla || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9004 || Brilles, aizsargbrilles un tamlīdzīgi koriģējoši, aizsargājoši vai citādi izstrādājumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 9005 || Binokļi, monokulāri, citādi optiskie teleskopi un to stiprinājumi; citas astronomijā izmantojamas ierīces un to stiprinājumi, izņemot ierīces, ko izmanto radioastronomijā || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un –      kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9006 || Fotoaparāti (izņemot kinokameras); zibspuldzes, izņemot elektriski darbināmas zibspuldzes || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un –      kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9007 || Kinokameras un kinoprojektori ar skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas iekārtām vai bez tām || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un –      kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9011 || Kombinēti optiskie mikroskopi, ieskaitot mikroskopus mikrofotogrāfijai, mikrofilmēšanai vai mikroprojicēšanai || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas un –      kurā visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9014 || Citādi navigācijas instrumenti un ierīces || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9015 || Kartogrāfijas (ieskaitot fotogrammetriju), hidrogrāfijas, okeanogrāfijas, hidroloģijas, meteoroloģijas vai ģeofizikas ierīces un instrumenti, izņemot kompasus; tālmēri || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9016 || Svari ar 0,05 g vai lielāku jutību, ar atsvariem vai bez tiem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9017 || Rasēšanas, iezīmēšanas vai skaitļošanas instrumenti un ierīces (piemēram, rasēšanas mašīnas, pantogrāfi, transportētāji, rasetnes, logaritmiskie lineāli, diska kalkulatori u. c.); rokas instrumenti lineāro izmēru mērīšanai (piemēram, mērlatas, mērlentes, mikrometri, kalibri), kas citur šajā nodaļā nav minēti || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9018 || Medicīnas, ķirurģijas, zobārstniecības vai veterinārijas instrumenti un ierīces, ieskaitot scintigrāfijas aparatūru, citāda elektriskā medicīnas aparatūra un ierīces redzes pārbaudei: || ||

|| –      zobārstniecības krēsli komplektā ar zobārstniecības iekārtām vai spļaujamtraukiem || Ražošana no jebkuras pozīcijas materiāliem, ietverot citus materiālus pozīcijā 9018 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| –      citādi || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9019 || Mehanoterapijas ierīces; masāžas aparāti; psiholoģisko testu aparatūra profesionalitātes noteikšanai; ozona terapijas, skābekļa terapijas, aerosolterapijas, mākslīgās elpināšanas aparatūra vai citāda ārstnieciskā aparatūra elpošanas ceļu ārstēšanai || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9020 || Citādi elpošanas aparāti un gāzmaskas, izņemot aizsargmaskas bez mehāniskām detaļām un maināmiem filtriem || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas

9024 || Mašīnas un ierīces materiālu (piemēram, metālu, koksnes, tekstilmateriālu, papīra, plastmasu) cietības, stiprības, saspiežamības, elastības vai citu mehānisko īpašību pārbaudei: || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9025 || Blīvummēri un tamlīdzīgas šķidrumā iegremdējamas ierīces, termometri, pirometri, barometri, higrometri un psihrometri, ar reģistrācijas kontrolierīcēm vai bez tām, kā arī jebkuri šo ierīču apvienojumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9026 || Ierīces un aparatūra šķidrumu vai gāzu patēriņa, līmeņa, spiediena vai citu mainīgo lielumu mērīšanai vai kontrolei (piemēram, patēriņa mērītāji, līmeņa rādītāji, manometri, siltuma skaitītāji), izņemot instrumentus un aparatūru, kas iekļauti pozīcijā 9014, 9015, 9028 vai 9032 || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9027 || Fizikālās vai ķīmiskās analīzes ierīces un aparatūra (piemēram, polarimetri, refraktometri, spektrometri, gāzes vai dūmu analizatori); ierīces un aparatūra viskozitātes, porainības, izplešanās, virsmas spraiguma u. tml. mērīšanai vai kontrolei; ierīces un aparatūra siltuma, skaņas vai apgaismojuma mērīšanai vai kontrolei (ieskaitot eksponometrus); mikrotomi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9028 || Saražotās vai patērējamās gāzes, šķidruma vai elektrības skaitītāji, ietverot attiecīgos kalibrējošos skaitītājus: || ||

|| –      daļas un piederumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –        citādi || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9029 || Apgriezienu mērītāji, ieguves mērītāji, taksometri, hodometri, pedometri un tamlīdzīgas ierīces; spidometri un tahometri, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 9014 vai 9015; stroboskopi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9030 || Osciloskopi, spektrometri un citi instrumenti un aparāti elektrisko lielumu mērīšanai vai kontrolei, izņemot pozīcijas 9028 ierīces; ierīces un aparatūra alfa, beta, gamma, rentgena, kosmiskā vai cita jonizējošā starojuma mērīšanai vai konstatēšanai || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9031 || Mērīšanas vai kontroles ierīces, palīgierīces un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas vai iekļautas; profilprojektori || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9032 || Automātiskās regulēšanas vai vadības ierīces un aparatūra || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9033 || 90. nodaļā minēto mašīnu, ierīču, instrumentu vai aparatūras daļas un piederumi, kas citur šajā nodaļā nav minēti vai ietverti || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 91. nodaļa || Pulksteņi un to detaļas; izņemot || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9105 || Citādi pulksteņi || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9109 || Pulksteņu mehānismi, kas nav līdznēsājami, sakomplektēti un samontēti || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visu izmantoto nenoteiktas izcelsmes materiālu vērtība nepārsniedz visu izmantoto noteiktas izcelsmes materiālu vērtību || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9110 || Pabeigti nesamontēti vai daļēji samontēti sakomplektēti pulksteņmehānismi (mehānismu komplekti); samontēti nenokomplektēti pulksteņmehānismi; pulksteņu vai rokas pulksteņu mehānismu sagataves || Ražošana, kurā –      visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      iepriekš noteiktajās robežās visu izmantoto pozīcijā 9114 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 10 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9111 || Līdznēsājamo pulksteņu korpusi un to detaļas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9112 || Korpusi stacionāriem pulksteņiem un tamlīdzīgi korpusi citiem šās nodaļas izstrādājumiem un to daļas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas

9113 || Līdznēsājamo pulksteņu siksniņas, lentes, rokassprādzes un to daļas: || ||

|| –      no parastā metāla, arī zeltītas vai sudrabotas, vai no metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

|| –      citādi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

92. nodaļa || Mūzikas instrumenti; to daļas un piederumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas ||

93. nodaļa || Ieroči un munīcija; to daļas un piederumi || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 94. nodaļa || Mēbeles; gultas piederumi, matrači, matraču pamati, polsterējumi un tamlīdzīgi pildīti mājas aprīkojuma izstrādājumi; lampas un apgaismes piederumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi; saliekamās būvkonstrukcijas; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

ex 9401 un ex 9403 || Mēbeles no parastajiem metāliem, kas satur nepolsterētu kokvilnas audumu, kura svars ir 300 g/m2 vai mazāks || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem vai Ražošana no kokvilnas auduma, kas jau ir gatavs lietošanai kopā ar pozīcijā 9401 vai 9403 minētajiem materiāliem, ja: || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 40 % no ražojuma ražotāja cenas

|| || –      auduma vērtība nepārsniedz 25 % no ražojuma ražotāja cenas, un –      visi pārējie izmantotie materiāli ir noteiktas izcelsmes un nav klasificēti pozīcijā 9401 vai 9403 ||

9405 || Lampas un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas citur nav minētas un iekļautas; apgaismotas zīmes, izkārtnes un līdzīgi izstrādājumi, kuros atrodas pastāvīgs fiksēts gaismas avots, to detaļas, kas nav minētas vai ietvertas citur || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9406 || Saliekamās būvkonstrukcijas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 95. nodaļa || Rotaļlietas, spēles un sporta piederumi; to daļas un piederumi, izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 9503 || Citādas rotaļlietas; samazināti modeļi (“mērogā”) un tamlīdzīgi izklaidei paredzēti modeļi, kustīgi vai nekustīgi; visu veidu mozaīkmīklas || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 9506 || Golfa nūjas un to detaļas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rupji apstrādātas sagataves golfa nūju galviņu izgatavošanai ||

ex 96. nodaļa || Dažādi izstrādājumi; izņemot || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

ex 9601 un ex 9602 || Izstrādājumi no dzīvnieku, augu vai minerālu izcelsmes materiāliem griešanai || Ražošana, kurā izmanto “apstrādātos” materiālus griešanai, kas ietilpst tajā pašā pozīcijā, kurā ražojums ||

ex 9603 || Slotas un sukas (izņemot zaru slotas un tamlīdzīgas birstītes, kā arī otas, kas izgatavotas no caunu vai vāveru sariem), ar roku darbināmi mehāniskie bezmotora grīdas tīrītāji, krāsotāju spilventiņi un veltnīši, gumijas skrāpji un beržamās sukas || Ražošana, kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9605 || Ceļojuma komplekti, ko izmanto personiskai higiēnai, šūšanai, drēbju vai apavu tīrīšanai || Katram priekšmetam no komplekta jāatbilst noteikumiem, kas uz to attiektos, ja tas nebūtu ietverts komplektā. Tomēr pieļaujama arī nenoteiktas izcelsmes ražojumu iekļaušana, ja to kopējā vērtība nepārsniedz 15 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9606 || Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

9608 || Lodīšu pildspalvas; rakstāmie un marķieri ar filca vai cita poraina materiāla smaili; stilogrāfi un cita veida pildspalvas; kopēšanas spalvas; pildzīmuļi ar spiežot vai skrūvējot izbīdāmu serdi; spalvaskāti, zīmuļturi un tamlīdzīgas preces; to detaļas (arī uzgaļi un piespraudes), izņemot pozīcijā 9609 minētās || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem. Tomēr var izmantot rakstāmspalvas vai to smailos galus, kas ir paša ražojuma pozīcijā ||

9612 || Rakstāmmašīnu lentes vai tamlīdzīgas lentes, kas piesūcinātas ar tinti vai citādi apstrādātas un paredzētas nospiedumu iegūšanai, spolītēs, kasetēs vai bez tām; ar tinti piesūcināti vai nepiesūcināti zīmogspilveni kastītēs vai bez tām || Ražošana –      no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem, un –      kurā visu izmantoto materiālu vērtība nepārsniedz 50 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 9613 || Šķiltavas ar pjezoaizdedzi || Ražošana, kurā visu izmantoto pozīcijā 9613 klasificēto materiālu vērtība nepārsniedz 30 % no ražojuma ražotāja cenas ||

ex 9614 || Pīpes un pīpju galviņas || Ražošana no rupji apstrādātām sagatavēm ||

97. nodaļa || Mākslas darbi, kolekciju priekšmeti un senlietas || Ražošana no jebkurā pozīcijā, izņemot paša ražojuma pozīciju, klasificētiem materiāliem ||

________________

I PROTOKOLA III PIELIKUMS

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 PARAUGI UN PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA EUR.1 SAŅEMŠANAI

Norādījumi par veidlapas iespiešanu

1.       Veidlapas izmērs ir 210 x 297 mm; atļauta pielaide līdz −5 mm vai +8 mm no veidlapas augstuma. Izmantotajam papīram jābūt baltam, izmēriem atbilstīgam rakstāmpapīram, kas nesatur mehānisko celulozi un kā svars nav mazāks par 25 g/m2. Tajā ir iespiests zaļš gijošēts fona raksts, kas viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem padara acij pamanāmus.

2.       Pušu kompetentās iestādes var paturēt tiesības pašas iespiest veidlapas vai uzticēt tās iespiest atzītai tipogrāfijai. Pēdējā gadījumā uz katras veidlapas ir norāde par šādu apstiprinājumu. Uz katras veidlapas ir tipogrāfijas nosaukums un adrese vai zīme, pēc kuras tipogrāfiju var identificēt. Veidlapā arī ir iespiests vai ierakstīts kārtas numurs, pēc kura veidlapu var identificēt.

PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTS

1.    Eksportētājs (nosaukums, pilna adrese, valsts) ||       EUR.1    No A  000,000

|| Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes otrā pusē.

|| 2.    Sertifikāts preferenciālai tirdzniecībai starp       .......................................................................................

3.    Saņēmējs (nosaukums, pilna adrese, valsts) (nav obligāti) ||                                     un       ....................................................................................... (ieraksta attiecīgās valstis, valstu vai teritoriju grupas)

|| 4.    Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par ražojumu izcelsmes vietu || 5.    Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.    Informācija par transportu (nav obligāta) || 7.    Piezīmes

8.    Preces numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids1; preču apraksts || 9.    Bruto masa (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u.c.) || 10.  Faktūrrēķini       (nav obligāti)

11. MUITAS VĪZA Deklarācija apstiprināta Eksporta dokuments2 Veidlapa ..................................Nr. ….……... (datums) ………………………………………. Muitas dienests .................................…… Izdevēja valsts vai teritorija ......................  Zīmogs: ................................................................... ................................................................... (vieta un datums) …………….................. ................................................................... ……............................................................ (paraksts) || 12. EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka iepriekš aprakstītās preces atbilst šā sertifikāta izdošanas nosacījumiem. (vieta un datums) ………………....................... .......................................................................... (paraksts)

1. Ja preces nav iepakotas, attiecīgi jānorāda ražojumu skaits vai vārds “neiesaiņoti”.

2. Aizpildīt vienīgi, ja tas prasīts eksportētājas valsts vai teritorijas noteikumos.

13. VERIFIKĀCIJAS PIEPRASĪJUMS (kam) || 14. VERIFIKĀCIJAS IZNĀKUMS

|| Veiktā verifikācija liecina, ka šis sertifikāts1 ¨ izdots norādītajā muitas dienestā un tajā iekļautā informācija ir pareiza. ¨ neatbilst autentiskuma un pareizuma prasībām (skatīt pievienotās piezīmes).

Tiek pieprasīta šā sertifikāta autentiskuma un pareizuma verifikācija. ...............................................……………................................. (vieta un datums)       Zīmogs: .....................................................…… (paraksts) || .........................................……………………………….. (vieta un datums)       Zīmogs: .....................................................… (paraksts) _____________ (1) Attiecīgo atzīmēt ar X.

PIEZĪMES

1.            Sertifikātā nedrīkst būt dzēsumi vai cits citam pāri pārrakstīti vārdi. Visi grozījumi jāizdara, svītrojot nepareizos datus un pievienojot vajadzīgos labojumus. Jebkurš šāds labojums jāparaksta personai, kas aizpildījusi sertifikātu, un jāapstiprina izdevējas valsts vai teritorijas muitas dienestiem.

2.            Starp sertifikātā ierakstītajām precēm nedrīkst būt atstarpes, un pirms katras preces jābūt preces numuram. Tieši zem pēdējās preces jānovelk horizontāla līnija. Jebkura neizmantotā vieta jāpārsvītro tā, lai nebūtu iespējami vēlāki papildinājumi.

3.            Preces jāapraksta saskaņā ar tirdzniecības praksi un pietiekami sīki, lai tās būtu identificējamas.

PIETEIKUMS PĀRVADĀJUMU SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI

1.    Eksportētājs (nosaukums, pilna adrese, valsts) ||       EUR.1    No A  000,000

|| Pirms veidlapas aizpildīšanas skatīt piezīmes otrā pusē.

|| 2.    Pieteikums sertifikāta saņemšanai, lai to izmantotu preferenciālai tirdzniecībai starp       .......................................................................................

3.    Saņēmējs (nosaukums, pilna adrese, valsts) (nav obligāti) ||                                     un       ....................................................................................... (ieraksta attiecīgās valstis, valstu vai teritoriju grupas)

|| 4.    Valsts, valstu grupa vai teritorija, kas uzskatāma par ražojumu izcelsmes vietu || 5.    Galamērķa valsts, valstu grupa vai teritorija

6.    Informācija par transportu (nav obligāta) || 7.    Piezīmes

8.    Preces numurs; marķējumi un numuri; iepakojumu skaits un veids1; preču apraksts || 9.    Bruto masa (kg) vai cita mērvienība (litri, m3 u.c.) || 10.  Faktūrrēķini       (nav obligāti)

1. Ja preces nav iepakotas, attiecīgi jānorāda ražojumu skaits vai vārds “neiesaiņoti”.

EKSPORTĒTĀJA DEKLARĀCIJA

Es, apakšā parakstījies, nākamajā lappusē aprakstīto preču eksportētājs,

APLIECINU,      ka preces atbilst pievienotā sertifikāta izdošanai vajadzīgajiem nosacījumiem;

NORĀDU      uz šādiem apstākļiem, kas nodrošina šo preču atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem:

……………………………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………...

IESNIEDZU  šādus apliecinošus dokumentus 1:

……………………………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………...

……………………………………………………………………………………………...

APŅEMOS    pēc attiecīgo dienestu pieprasījuma iesniegt jebkādus pamatojošus pierādījumus, ko šie dienesti varētu pieprasīt, lai izsniegtu pievienoto sertifikātu, un apņemos pēc pieprasījuma piekrist jebkādai manu grāmatvedības dokumentu pārbaudei un jebkādai minēto preču ražošanas procesa pārbaudei, ko veic minētie dienesti;

PIEPRASU    izdot pievienoto sertifikātu šīm precēm.

(vieta un datums)

…………

(paraksts)

…………

(1)       Piemēram, importa dokumenti, pārvadājumu sertifikāti, faktūrrēķini, ražotāja deklarācijas u. c., kas attiecas uz ražošanā izmantotajiem ražojumiem vai precēm, kuras tiek reeksportētas tādā pašā stāvoklī.

________________

I PROTOKOLA IV PIELIKUMS

IZCELSMES DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Izcelsmes deklarācija, kuras teksts sniegts zemāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāreproducē.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение № …(1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera n° …(1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial …(2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení …(1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v …(2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. ...(1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i ...(2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. ...(1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte ...(2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. ...(1)) deklareerib, et need tooted on ...(2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ΄αριθ. ...(1)) δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής ...(2).

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière n° ...(1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle ...(2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br………...(1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi…………(2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. ...(1)) dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale ...(2).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. …(1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme …(2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. …(1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra …(2) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: …(1)) kijelentem, hogy eltérő egyértelmű jelzés hiányában az áruk preferenciális …(2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. …(1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta" oriġini preferenzjali …(2).

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. ...(1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële ... oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr …(1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają …(2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo‑assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira n° (1)), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial ...(2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizaţia vamală nr. …(1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferenţială …(2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št …(1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno …(2) poreklo.

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia …(1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v …(2).

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o ...(1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja ... alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. ...(1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande ... ursprung (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No ...(1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of ...(2) preferential origin.

Teksts gruzīnu valodā

"ამ საბუთით (საბაჟოს მიერ გაცემული უფლებამოსილების N… (1)) წარმოდგენილი საქონლის ექსპორტიორი აცხადებს, რომ ეს საქონელი არის ... (2) შეღავათიანი წარმოშობის თუ სხვა რამ არ არის პირდაპირ მითითებული"

……………………………………………………………............................................3

(vieta un datums)

...……………………………………………………………………..............................4

(eksportētāja paraksts, turklāt salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju)

1        Ja izcelsmes deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja izcelsmes deklarāciju nesagatavo atzīts eksportētājs, norādi iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

2        Jānorāda ražojumu izcelsme. Ja izcelsmes deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem, kuriem ir Seūtas un Meliljas izcelsme, eksportētājam tas ir skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

3        Šīs norādes var izlaist, ja informācija ir iekļauta pašā dokumentā.

4        Ja nav nepieciešams eksportētāja paraksts, paraksta trūkums arī nozīmē parakstītāja vārda trūkumu.

________________

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par Andoras Firstisti

1.       Andoras Firstistes izcelsmes ražojumus, kas klasificēti harmonizētās sistēmas 25.–97. nodaļā, Gruzija pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2.       Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro I protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par Sanmarīno Republiku

1.       Sanmarīno Republikas izcelsmes ražojumus Gruzija pieņem kā Eiropas Savienības izcelsmes ražojumus šā nolīguma nozīmē.

2.       Nosakot 1. punktā minēto ražojumu izcelsmes statusu, mutatis mutandis piemēro I protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA

par I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju  un administratīvās sadarbības metodēm ietverto izcelsmes noteikumu pārskatīšanu

1.       Puses vienojas pēc kādas Puses pieprasījuma pārskatīt I protokolā par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm ietvertos izcelsmes noteikumus un apspriest nepieciešamos grozījumus. Šajā apspriešanā Puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu, cenu svārstību un visu citu faktoru attīstību, kas varētu būt par pamatu noteikumu grozīšanai.

2.       I protokola par jēdziena “noteiktas izcelsmes ražojumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm II pielikumu pielāgo atbilstīgi periodiskajām harmonizētās sistēmas izmaiņām.

________________

II PROTOKOLS

PAR SAVSTARPĒJO ADMINISTRATĪVO PALĪDZĪBU

MUITAS LIETĀS

1. PANTS

Definīcijas

Šajā protokolā:

a)       “muitas tiesību akti” ir jebkuri tiesību akti vai reglamentējoši noteikumi, kas piemērojami Pušu teritorijās un kas reglamentē preču importu, eksportu, tranzītu un to pakļaušanu jebkuram citam muitas režīmam vai procedūrai, ietverot aizlieguma, ierobežojuma un kontroles pasākumus;

b)      “pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura pieprasa palīdzību atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi šim nolūkam;

c)       “pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir kompetenta administratīva iestāde, kura saņem palīdzības pieprasījumu atbilstīgi šim protokolam un kuru Puse ir izraudzījusi šim nolūkam;

d)      “personas dati” ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo personu;

e)       “darbība, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus” ir jebkurš muitas tiesību aktu pārkāpums vai pārkāpuma mēģinājums.

2. PANTS

Darbības joma

1.       Puses palīdz viena otrai savas kompetences jomās tādā veidā un saskaņā ar tādiem nosacījumiem, kā izklāstīts šajā protokolā, lai nodrošinātu muitas tiesību aktu pareizu piemērošanu, jo īpaši, novēršot, izmeklējot un apkarojot darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

2.       Šajā protokolā paredzētā palīdzība muitas lietās attiecas uz visām Pušu pārvaldes iestādēm, kuras ir kompetentas šā protokola piemērošanā. Tas neskar noteikumus, kas regulē savstarpējo palīdzību krimināllietās. Tas arī neaptver tādas informācijas apmaiņu, kas iegūta, īstenojot pilnvaras pēc tiesu iestāžu pieprasījuma, izņemot gadījumus, kad šādas iestādes ir atļāvušas sniegt šo informāciju.

3.       Šis protokols neattiecas uz palīdzību nodokļu, nodevu vai soda naudas atgūšanai.

3. PANTS

Palīdzība pēc pieprasījuma

1.       Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz pieprasījuma iesniedzējai iestādei visu attiecīgo informāciju, kas varētu tai ļaut nodrošināt pareizu muitas tiesību aktu piemērošanu, ieskaitot informāciju par konstatētajām vai plānotajām darbībām, kuras ir vai varētu būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

2.       Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi:

a)       vai preces, kas eksportētas no kādas Puses teritorijas, ir atbilstoši importētas otras Puses teritorijā, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemēroto muitas procedūru;

b)      vai preces, kas importētas kādas Puses teritorijā, ir atbilstoši eksportētas no otras Puses teritorijas, vajadzības gadījumā norādot šīm precēm piemēroto muitas procedūru.

3.       Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu īpašu uzraudzību pār:

a)       fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

b)      vietām, kur ir izveidoti vai var tikt izveidoti preču krājumi tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

c)       precēm, kuras tiek vai var tikt transportētas tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka šīs preces paredzēts izmantot darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

d)      transportlīdzekļiem, kuri tiek vai var tikt izmantoti tādā veidā, ka ir pamats uzskatīt, ka tos paredzēts izmantot darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

4. PANTS

Neplānota palīdzība

Puses pēc savas ierosmes un saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem sniedz viena otrai palīdzību, ja tās uzskata, ka šāda palīdzība vajadzīga pareizai muitas tiesību aktu piemērošanai, jo īpaši sniedzot informāciju par:

a)       darbībām, kuras ir vai šķiet esam darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, un par kurām otrai Pusei varētu būt interese;

b)      jauniem līdzekļiem vai metodēm, ko izmanto darbībās, ar kurām pārkāpj muitas tiesību aktus;

c)       precēm, par kurām zināms, ka tās saistītas ar darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

d)      fiziskām vai juridiskām personām, par kurām ir pamats uzskatīt, ka tās ir vai ir bijušas iesaistītas darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus;

e)       transportlīdzekļiem, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie tikuši izmantoti, tiek izmantoti vai varētu tikt izmantoti darbībās, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

5. PANTS

Piegāde un paziņošana

1.       Pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes lūguma pieprasījuma saņēmēja iestāde saskaņā ar saviem tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem veic visus nepieciešamos pasākumus, lai piegādātu pieprasījuma iesniedzējas iestādes dokumentus vai paziņotu pieprasījuma iesniedzējas iestādes lēmumus, kas ietilpst šā protokola piemērošanas jomā, adresātam, kurš rezidē vai veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes teritorijā.

2.       Pieprasījumus par dokumentu piegādi vai lēmumu paziņošanu noformē rakstveidā pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama.

6. PANTS

Palīdzības pieprasījumu veids un saturs

1.       Pieprasījumus saskaņā ar šo protokolu sagatavo rakstveidā. Tiem pievieno dokumentus, kas vajadzīgi, lai izpildītu pieprasījumu. Ja ir vajadzīga steidzama palīdzība, var pieņemt mutiskus palīdzības lūgumus, bet tie ir nekavējoties jāapliecina rakstveidā.

2.       Saskaņā ar 1. punktu iesniegtajos pieprasījumos norāda šādu informāciju:

a)       pieprasījuma iesniedzēja iestāde;

b)      pieprasītais pasākums;

c)       pieprasījuma mērķis un pamatojums;

d)      tiesību vai normatīvie akti un citi saistītie juridiskie elementi;

e)       iespējami precīzas un pilnīgas norādes par fiziskām un juridiskām personām, uz ko attiecas izmeklēšana, un

f)       kopsavilkums par attiecīgajiem faktiem un jau veikto izmeklēšanu.

3.       Pieprasījumus iesniedz pieprasījuma saņēmējas iestādes oficiālajā valodā vai valodā, kas minētajai iestādei ir pieņemama. Šī prasība neattiecas uz dokumentiem, ko pievieno pieprasījumam saskaņā ar 1. punktu.

4.       Ja pieprasījums neatbilst šajā pantā izstrādātajām formālajām prasībām, var pieprasīt to labot vai papildināt un tai laikā var noteikt piesardzības pasākumus.

7. PANTS

Pieprasījumu izpilde

1.       Lai izpildītu palīdzības pieprasījumu, pieprasījuma saņēmēja iestāde savas kompetences un pieejamo resursu ietvaros rīkojas tā, it kā tā rīkotos pēc savas iniciatīvas vai pēc citu šīs pašas Puses iestāžu pieprasījuma, sniedzot informāciju, kas jau ir tās rīcībā, veicot attiecīgas izmeklēšanas vai organizējot tās. Šis noteikums attiecas arī uz citām iestādēm, pie kurām pieprasījuma saņēmēja iestāde vēršas, ja tā nevar pieprasījumu izpildīt viena pati.

2.       Palīdzības pieprasījumus izpilda saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas Puses tiesību aktiem un reglamentējošajiem noteikumiem.

3.       Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var atrasties pieprasījuma saņēmējas Puses vai citas atbilstīgi 1. punktam iesaistītas iestādes birojos, lai iegūtu informāciju, kas pieprasījuma iesniedzējai iestādei vajadzīga šā protokola mērķu sasniegšanai, saistībā ar darbībām, kuras ir vai var būt darbības, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus.

4.       Puses pienācīgi pilnvarotas amatpersonas ar otras Puses piekrišanu un ievērojot tās izstrādātus nosacījumus var piedalīties pēdējās minētās Puses teritorijā veiktās izmeklēšanās.

8. PANTS

Informācijas sniegšanas veids

1.       Pieprasījuma saņēmēja iestāde pieprasījuma iesniedzējai iestādei izmeklēšanas rezultātus paziņo rakstveidā, iesniedzot arī visus attiecīgos dokumentus, apliecinātas kopijas u.c.

2.       Šī informācija var būt datorizēta.

3.       Dokumentu oriģinālus pēc pieprasījuma nosūta tikai tajos gadījumos, ja ar apliecinātām kopijām nepietiek. Šos oriģinālus iespējami īsā laikā nodod atpakaļ.

9. PANTS

Izņēmumi attiecībā uz pienākumu sniegt palīdzību

1.       Palīdzību var atteikt vai var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi vai prasības, gadījumos, kad kāda Puse uzskata, ka palīdzība saskaņā ar šo protokolu:

a)       varētu apdraudēt Gruzijas vai kādas dalībvalsts, kurai tiek pieprasīts sniegt palīdzību saskaņā ar šo protokolu, suverenitāti;

b)      varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību, drošību vai citas būtiskas intereses jo īpaši šā protokola 10. panta 2. punktā minētajos gadījumos vai vai

c)       liktu izpaust rūpniecisku, komerciālu vai dienesta noslēpumu.

2.       Pieprasījuma saņēmēja iestāde var atlikt palīdzības sniegšanu uz vēlāku laiku, pamatojot atlikšanu ar to, ka šāda palīdzības sniegšana traucēs notiekošai izmeklēšanai, kriminālvajāšanai vai tiesvedībai. Tādā gadījumā pieprasījuma saņēmēja iestāde apspriežas ar pieprasījuma iesniedzēju iestādi, lai noteiktu, vai palīdzību var sniegt saskaņā ar tādiem noteikumiem vai nosacījumiem, kādus var izvirzīt pieprasījuma saņēmēja iestāde.

3.       Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde lūdz palīdzību, kuru tā pati nespētu sniegt, ja šāda palīdzība tai tiktu lūgta, tā savā pieprasījumā vērš uzmanību uz šo faktu. Pieprasījuma saņēmējai iestādei jāizlemj, kā atbildēt uz šādu pieprasījumu.

4.       Gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, pieprasījuma saņēmējas iestādes lēmums un tā pamatojums jāpaziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei bez kavēšanās.

10. PANTS

Informācijas apmaiņa un konfidencialitāte

1.       Visa informācija, kas jebkādā veidā sniegta saskaņā ar šo protokolu, ir konfidenciāla vai ierobežota izmantojuma informācija atkarībā no katrā Pusē piemērojamajiem noteikumiem. Uz to attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu un aizsardzība, ko attiecina uz līdzīgu informāciju saskaņā ar attiecīgajiem tās Puses tiesību aktiem, kura ir to saņēmusi, un attiecīgajiem noteikumiem, kas piemērojami Savienības iestādēm.

2.       Personas datu apmaiņu drīkst veikt tikai tad, ja Puse, kura tos saņem, apņemas tos aizsargāt tā, ka Puse, kura tos var piegādāt, to uzskata par pietiekamu.

3.       Saskaņā ar šo protokolu iegūtas informācijas izmantošanu administratīvajos procesos vai tiesvedībā attiecībā uz darbībām, ar ko pārkāpj muitas tiesību aktus, uzskata par izmantošanu šā protokola mērķiem. Tāpēc Puses savus pierādījumu fiksējumos, ziņojumos un liecībās, kā arī procesos un apsūdzībās, kas celtas tiesās, kā pierādījumus var izmantot saskaņā ar šā protokola noteikumiem iegūto informāciju un izskatītos dokumentus. Par šādu izmantošanu paziņo kompetentajai iestādei, kas ir sniegusi attiecīgo informāciju vai piešķīrusi piekļuves tiesības attiecīgajiem dokumentiem.

4.       Saskaņā ar šo protokolu iegūtu informāciju izmanto vienīgi šajā protokolā noteiktajiem mērķiem. Ja kāda no Pusēm vēlas izmantot šādu informāciju citiem mērķiem, tai no pieprasījuma saņēmējas iestādes jāsaņem iepriekšēja rakstveida piekrišana. Uz šo izmantojumu tad attiecina jebkādus pieprasījuma saņēmējas iestādes noteiktus ierobežojumus.

11. PANTS

Eksperti un liecinieki

Piešķirto pilnvaru robežās pieprasījuma saņēmējas iestādes amatpersonu var pilnvarot būt par ekspertu vai liecinieku administratīvā procedūrā vai tiesvedībā, kas attiecas uz šajā protokolā ietvertajiem jautājumiem, un tā var iesniegt attiecīgus priekšmetus, dokumentus vai apstiprinātas to kopijas, kuras varētu būt vajadzīgas attiecīgajās lietās. Pieprasījuma iesniedzēja iestāde pieprasa attiecīgo amatpersonu un norāda, konkrēti kādā administratīvā vai tiesu iestādē amatpersonai būs jāierodas, kādā jautājumā un kādā statusā (nosaukums vai apraksts).

12. PANTS

Palīdzības izmaksas

Puses atsakās no visām savstarpējām prasībām atlīdzināt izmaksas, kas radušās saistībā ar šo protokolu, izņemot, attiecīgā gadījumā, izmaksas saistībā ar ekspertiem un lieciniekiem, kā arī ar tulkiem un tulkotājiem, kuri nav nodarbināti valsts civildienestā.

13. PANTS

Īstenošana

1.       Šā protokola īstenošanu uztic, no vienas puses, Gruzijas muitas dienestiem un, no otras puses, attiecīgi Eiropas Komisijas kompetentajiem dienestiem un dalībvalstu muitas dienestiem. Tie lemj par visiem šā protokola piemērošanai vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem un procedūrām, ņemot vērā spēkā esošos noteikumus, jo īpaši datu aizsardzības jomā.

2.       Puses savstarpēji apspriežas un pēc tam informē viena otru par sīki izstrādātajiem īstenošanas noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

14. PANTS

Citi nolīgumi

1.       Ņemot vērā Savienības un dalībvalstu attiecīgās kompetences, šā protokola noteikumi:

a)       neskar Pušu saistības jebkādos citos starptautiskos nolīgumos vai konvencijās;

b)      ir uzskatāmi par papildinošiem tādiem nolīgumiem par savstarpējo palīdzību, kas ir noslēgti vai var tikt noslēgti starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, un

c)       neietekmē Savienības noteikumus, kuri reglamentē Eiropas Komisijas kompetento dienestu un dalībvalstu muitas dienestu apmainīšanos ar informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo protokolu un kas varētu interesēt Savienībai.

2.       Neatkarīgi no 1. punkta noteikumiem, šā protokola noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkuru divpusēju nolīgumu par savstarpēju palīdzību, kas ir noslēgts vai var tikt noslēgts starp atsevišķām dalībvalstīm un Gruziju, ciktāl šāda divpusēja nolīguma noteikumi ir pretrunā šā protokola noteikumiem.

15. PANTS

Apspriešanās

Par jautājumiem attiecībā uz šā protokola piemērojamību Puses savstarpēji apspriežas, lai šo jautājumu atrisinātu Muitas apakškomitejā, kas izveidota saskaņā ar šā nolīguma 74. pantu.

[1]        EK un Turcijas Asociācijas padomes 1995. gada 22. decembra Lēmums Nr. 1/95 par Muitas savienības pēdējā posma ieviešanu attiecas uz ražojumiem, kas nav lauksaimniecības produkti, kas definēti Nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienu un Turciju, un kas nav ogļu un tērauda ražojumi, kas definēti Nolīgumā starp Eiropas Ogļu un tērauda kopienu un Turcijas Republiku par ražojumu tirdzniecību, uz kuriem attiecas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līgums.

[2]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[3]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.2. ievadpiezīmē.

[4]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.2. ievadpiezīmē.

[5]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.2. ievadpiezīmē.

[6]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[7]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[8]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[9]        Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[10]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[11]       32. nodaļas 3. piezīmē teikts, ka tie ir preparāti, ko izmanto jebkura materiāla krāsošanai vai kā sastāvdaļas krāsvielu ražošanā, ja tie nav klasificēti kādā citā 32. nodaļas pozīcijā.

[12]       Pozīcijas daļa, kas atdalīta no pārējā teksta ar semikolu, uzskatāma par “grupu”.

[13]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz “īpašiem procesiem” skatīt 7.1. un 7.3. ievadpiezīmē.

[14]       Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

[15]       Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

[16]       Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

[17]       Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

[18]       Ja ražojumi sastāv no materiāliem, kuri klasificēti gan pozīcijā 3901 līdz 3906, gan pozīcijā 3907 līdz 3911, tad šis ierobežojums attiecas tikai uz to materiālu grupu, kas ražojumā svara ziņā ir dominējošā.

[19]       Par ļoti caurspīdīgām uzskatāmas šādas folijas: folijas, kuru optiskais blāvums – to mērot ar ASTM-D 1003-16 Gardnera nefelometru (t. i., blāvuma koeficients) – ir mazāks nekā 2 %.

[20]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[21]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[22]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[23]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[24]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[25]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[26]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[27]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[28]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[29]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[30]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[31]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[32]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[33]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[34]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[35]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[36]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[37]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[38]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[39]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[40]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[41]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[42]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[43]       Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

[44]       Šo materiālu var izmantot tikai tādu audumu izgatavošanā, ko izmanto papīra ražošanas iekārtās.

[45]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[46]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[47]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[48]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[49]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[50]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[51]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[52]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[53]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[54]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[55]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[56]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[57]       Attiecībā uz neelastīgiem vai negumijotiem trikotāžas izstrādājumiem, kas iegūti, sašujot vai savienojot adītus vai tamborētus drānas gabalus (piegrieztus vai adītus pēc formas), skatīt 6. ievadpiezīmi.

[58]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[59]       Attiecībā uz neelastīgiem vai negumijotiem trikotāžas izstrādājumiem, kas iegūti, sašujot vai savienojot adītus vai tamborētus drānas gabalus (piegrieztus vai adītus pēc formas), skatīt 6. ievadpiezīmi.

[60]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[61]       Īpašos nosacījumus attiecībā uz ražojumiem, kas izgatavoti no vairākiem tekstilmateriāliem, skatīt 5. ievadpiezīmē.

[62]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[63]       Skatīt 6. ievadpiezīmi.

[64]       SEMII – Semiconductor Equipment and Materials Institute Incorporated.

[65]       Šo noteikumu piemēro līdz 31.12.2005.