52013PC0910

2013/0397 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ATZINUMS

par Nīderlandes ekonomiskās partnerības programmu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs[1] un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

1)         Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) mērķis ir nodrošināt budžeta disciplīnu visā Savienībā, un tajā ir noteikta sistēma pārmērīga valsts budžeta deficīta nepieļaušanai un novēršanai. Tā pamatā ir mērķis izmantot stabilu valsts finanšu sistēmu kā līdzekli, lai stiprinātu nosacījumus cenu stabilitātei un finanšu stabilitātē balstītai spēcīgai ilgtspējīgai izaugsmei, tādējādi atbalstot Savienības mērķu sasniegšanu ilgtspējīgas izaugsmes un darbavietu jomā.

2)         Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulā (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs ir paredzēti noteikumi, lai pastiprināti uzraudzītu budžeta politiku eurozonā un lai nodrošinātu, ka valstu budžeti atbilst ekonomikas politikas norādēm, kas sniegtas saistībā ar SIP un Eiropas pusgadu. Tā kā ar budžeta pasākumiem vien var nepietikt, lai nodrošinātu noturīgu pārmērīga budžeta deficīta korekciju, var būt nepieciešami papildu politikas pasākumi un strukturālas reformas.

3)         Regulas (ES) Nr. 473/2013 9. pantā ir noteikta kārtība attiecībā uz ekonomiskās partnerības programmām, kas jāiesniedz eurozonas dalībvalstīm, uz kurām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Ekonomiskās partnerības programmā izklāsta plānu ar pasākumiem, kas veicina pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu, jo īpaši precizējot galvenās strukturālās reformas fiskālajā jomā, tostarp attiecībā uz nodokļu, pensiju un veselības aprūpes sistēmām un budžeta struktūrām, kam ir būtiska nozīme pārmērīgā budžeta deficīta noturīgā novēršanā.

4)         Padome 2009. gada 2. decembrī saskaņā ar Līguma 126. panta 6. punktu pieņēma lēmumu, ar ko Nīderlandei piemēro pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. 2013. gada 21. jūnijā Padome saskaņā ar 126. panta 7. punktu pieņēma pārskatītu ieteikumu. Attiecīgi Nīderlandei tika lūgts līdz 2013. gada 1. oktobrim iesniegt ekonomiskās partnerības programmu.

5)         2013. gada 30. septembrī, tātad ievērojot Regulas (ES) 473/2013 9. panta 3. punktā un 17. panta 2. punktā noteikto termiņu, Nīderlande Komisijai un Padomei iesniedza ekonomiskās partnerības programmu, kurā jo īpaši aprakstītas strukturālās reformas fiskālajā jomā ar mērķi nodrošināt pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu (1. KVAI). Ekonomiskās partnerības programmā ir ietverti arī pasākumi, kas vērsti uz to, lai īstenotu visus konkrētai valstij adresētos ieteikumus (KVAI), ko Padome Nīderlandei nosūtīja 2013. gada 9. jūlijā: ierobežot parādus un ar tiem saistītos riskus mājokļu iegādes tirgū; veicināt apgrozību mājokļu iegādes tirgū, uzlabot subsidētā īres sektora darbību un sadales procedūras; veicināt privātā īres sektora attīstību (2. KVAI); uzlabot pensiju fondu finanšu uzraudzību, rodot labāku samēru starp riskiem un mērķiem, tostarp vairāku paaudžu perspektīvā; pazemināt aroda pensiju gada uzkrāšanas likmi, ņemot vērā uzkrāšanas perioda pagarināšanos saistībā ar pensionēšanās vecuma palielināšanu; uzlabot vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināmību; pārskatīt ilgstošās aprūpes sistēmu (3. KVAI); palielināt ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeni un veicināt statusa maiņu darba tirgū (4. KVAI). Papildus 2014. gadā un turpmākajos gados plānotajiem papildu konsolidācijas pasākumiem, kuri iekļauti Nīderlandes budžeta plāna projektā, jauni strukturālie pasākumi fiskālajā jomā, kas uzskaitīti ekonomiskās partnerības programmā, paredz budžeta noteikumu stingrāku tvērumu attiecībā uz pārvaldes struktūrām, kas ir zem valsts līmeņa. Ekonomiskās partnerības programmā uzskaitītie pasākumi, kas attiecas uz 2. un 4. KVAI, lielā mērā jau bija sākti pirms jaunāko šai valstij adresēto ieteikumu paziņošanas.

 6)        Nīderlandes ieplānotie strukturālie pasākumi fiskālajā jomā jo īpaši attiecas uz fiskālo noteikumu kodifikāciju kopā ar stingrāku tvērumu attiecībā uz pārvaldes struktūrām, kuras ir zem valsts līmeņa, tādējādi palīdzot stiprināt valsts fiskālo regulējumu. Paredzams, ka apvienojumā ar 2014. gada budžeta plāna projektā ietvertajiem papildu fiskālās konsolidācijas pasākumiem tie sekmēs pārmērīgā budžeta deficīta noturīgu novēršanu un virzību uz budžeta strukturālās bilances vidēja termiņa mērķi.

7)         Paredzams, ka ar mājokļu tirgus darbības uzlabošanas pasākumiem pakāpeniski tiks samazinātas mājokļu iegādes aizņēmumu subsīdijas un saistību neizpildes riski, kuriem valdība ir pakļauta valsts hipotēku garantiju shēmas dēļ. Īpašumtiesību nodošanas nodokļa pazemināšana nozīmē, ka valsts zaudēs attiecīgos fiskālos ieņēmumus, taču gaidāms, ka mājokļu tirgū tādējādi uzlabosies pieprasījuma un piedāvājuma samērs un kapitāla sadale. Svarīgākie no šiem pasākumiem jau bija ieskicēti valsts reformu programmā. Šķiet, ka šie pasākumi sekmē attīstību pareizajā virzienā, taču tie būtu jāuzrauga un, iespējams, jāpielāgo, lai nodrošinātu to piemērotību, ievērojot attiecīgo šai valstij adresēto ieteikumu (2. KVAI).

8)         Paredzams, ka ar pensiju fondu darbības uzlabošanas pasākumiem tiks samazinātas sistēmai nepieciešamās fiskālās subsīdijas un līdztekus tiks uzlabota vecāka gadagājuma darba ņēmēju nodarbināmība. Sagaidāms, ka šie pasākumi palielinās ilgstošās aprūpes sistēmas efektivitāti, ja tiks reāli sasniegti prognozētie rezultāti, kas attiecīgi veicinātu fiskālo stabilitāti. Tomēr joprojām saglabājas riski, kas saistīti ar īstenošanas konkrētajiem aspektiem un ietekmi uz ekonomiku un budžetu, kā arī ar ietekmi uz faktiskajām pensiju iemaksām. Tā kā šie pasākumi vēl ir ieviešanas stadijā, būs nepieciešama papildu analīze par politikas plānu ietekmi un to devumu fiskālās stabilitātes jautājuma risināšanā.

9)         Ekonomiski aktīvā darbaspēka līmeņa palielināšanas pasākumi ietver izmaiņas attiecībā uz nodokļa atlaižu pārnesamību un dažāda veida pabalstu, tostarp bezdarbnieka pabalstu, reformas. Kopumā gaidāms, ka arī šie pasākumi pozitīvi ietekmēs budžeta bilanci. Tomēr šos pasākumus ir plānots ieviest pakāpeniski un lēni, kas cita starpā izriet no līgumiem ar sociālajiem partneriem par to īstenošanu. Svarīgākie no šiem pasākumiem jau bija ieskicēti valsts reformu programmā. Pasākumu ātrāka īstenošana nodrošinātu darba tirgus labāku darbību un veicinātu ekonomikas izaugsmi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

Nīderlandes ekonomiskās partnerības programmā, kura Komisijai un Padomei iesniegta 2013. gada 30. septembrī, ir ietverts visumā atbilstīgs strukturālo reformu kopums fiskālajā jomā, kas sekmētu pārmērīgā budžeta deficīta efektīvu un noturīgu novēršanu. Konkrētāk, ekonomiskās partnerības programmā ir vēlreiz apliecinātas jaunākajā valsts reformu programmā iekļautās apņemšanās veikt reformas un sniegta papildu informācija par dažu šo pasākumu īstenošanu kopš minētās programmas iesniegšanas un par uzraudzības grafiku. Ievērojot valstij adresēto ieteikumu par darba tirgu, plānoto pasākumu īstenošanas grafiks, šķiet, novilcinās galveno reformu ieviešanu šajā jomā. Kaut arī par visiem pasākumiem ir sniegta sīka informācija, ekonomiskās partnerības programmā trūkst informācijas par šo pasākumu īstenošanas konkrētajām problēmām un riskiem. Tāpēc Nīderlande tiek aicināta nākamajā valsts reformu programmā un stabilitātes programmā iesniegt papildu informāciju par plānoto reformu īstenošanu un nodrošināt virzību uz valstij Eiropas pusgada ietvaros adresēto ieteikumu ievērošanu. Komisija un Padome reformu īstenošanu uzraudzīs Eiropas pusgada ietvaros.

Briselē,

                                                                       Padomes vārdā –

                                                                       priekšsēdētājs

[1]       OV L 140, 27.5.2013., 11. lpp.