This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0893
Proposal for a COUNCIL DIRECTIVE on the placing on the market of food from animal clones
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par tādas pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par tādas pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem
/* COM/2013/0893 final - 2013/0434 (APP) */
Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par tādas pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem /* COM/2013/0893 final - 2013/0434 (APP) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma pamats Klonēšana ir salīdzinoši jauna metode,
ko izmanto, lai pavairotu dzīvniekus bezdzimumvairošanās
ceļā, radot gandrīz identiskas klonētā dzīvnieka
kopijas, t. i., neradot izmaiņas gēnos. Pārtikas iegūšanai klonēšana
līdz šim nav izmantota. Tomēr saskaņā ar spēkā
esošo tiesisko regulējumu uz pārtiku, kas ražota no kloniem, attiecas
regula par jauniem pārtikas produktiem[1],
un tāpēc pirms tās laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja,
kuras pamatā ir pārtikas nekaitīguma riska
novērtējums. Komisija 2008. gadā nāca klajā
ar priekšlikumu[2]
racionalizēt apstiprināšanas procesu, kas paredzēts regulā
par jauniem pārtikas produktiem. Likumdošanas procedūrā
likumdevēji vēlējās grozīt šo priekšlikumu un ieviest
īpašus noteikumus attiecībā uz klonēšanu[3]. Tomēr netika
panākta vienošanās par šo jauno noteikumu tvērumu un specifiku,
un pēc nesekmīgas samierināšanas 2011. gada martā
likumdevēji priekšlikumu nepieņēma. Tāpēc Komisijai
tika lūgts sagatavot tiesību akta priekšlikumu par klonēšanas
izmantošanu pārtikas ražošanā, pamatojoties uz ietekmes
novērtējumu, kas veikts neatkarīgi no regulas par jauniem
pārtikas produktiem [4]. Eiropas Pārtikas nekaitīguma
iestāde (EFSA) secināja,
ka no nekaitīguma viedokļa nav konstatētas nekādas
atšķirības starp pārtiku, kas ražota no dzīvnieku koniem un
to pēcnācējiem, un pārtiku, kas ražota no tradicionāli
audzētiem dzīvniekiem. Tomēr EFSA
arī norādīja uz dzīvnieku labturības
apdraudējumu, kas saistīts ar šīs metodes zemajiem
efektivitātes rādītājiem. Tā pēdējo reizi
atjaunināja savu atzinumu par dzīvnieku klonēšanu2012. gadā[5], ietverot tajā
secinājumu, ka pieejamā zinātniskā informācija par
klonēšanu ir pilnīgāka, taču šīs metodes
efektivitāte joprojām ir zemāka nekā citu pavairošanas
metožu gadījumā. 1.2. Priekšlikuma mērķi Šā priekšlikuma mērķis ir reaģēt
uz patērētāju pausto attieksmi pret tādas pārtikas
lietošanu, kas ražota no dzīvnieku kloniem. 1.3. Tiesiskais regulējums Dzīvnieku klonēšana ir jauna
pārtikas ražošanas metode. Tāpēc patlaban uz pārtiku, kas
iegūta no dzīvnieku kloniem, attiecas regula par jauniem
pārtikas produktiem. Saskaņā ar šo regulu pārtika, kuras
ražošanā izmantotas jaunas metodes, var tirgot tikai tad, ja iepriekš ir
saņemta īpaša atļauja. Šīs pirmstirdzniecības
atļaujas pamatā jābūt labvēlīgam EFSA
sagatavotam pārtikas nekaitīguma riska novērtējumam.
Līdz šim nav iesniegts neviens pieteikums, lai saņemtu atļauju
tirgot pārtiku, kas ražota, izmantojot klonēšanas metodi. 1.4. Atbilstība
pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Šī iniciatīva risina iepriekš
minētās problēmas, neradot nevajadzīgu slogu
Savienībā un trešās valstīs reģistrētiem
lauksaimniekiem, dzīvnieku audzētājiem vai pārtikas apritē
iesaistītajiem uzņēmējiem. Šis priekšlikums paredz uz laiku
apturēt no kloniem ražotas pārtikas tirgošanu Savienības
teritorijā. Pagaidu aizliegums tirgot no kloniem ražotu
pārtiku papildina paralēli noteiktos aizliegumus izmantot
klonēšanas metodi lauksaimniecības vajadzībām un tirgot
dzīvus klonus. Šis pagaidu aizliegums tirgot no kloniem ražotu
pārtiku ir regulāri jāpārskata, lai ņemtu
vērā iespējamās izmaiņas patērētāju attieksmē
pret klonēšanu, kas saistīta ar bažām par dzīvnieku
labturību, un starptautiskās norises. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMA
REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās process 2.1.1. Apspriešanās metodes un
galvenās mērķnozares Notika apspriešanās ar
dalībvalstīm, ieinteresētajām personām un trešo valstu
tirdzniecības partneriem. Pārtikas aprites un dzīvnieku
veselības pastāvīgā komiteja bija galvenais forums,
kurā notika diskusijas ar dalībvalstīm. Turklāt visas
dalībvalstis aizpildīja īpašu anketu par klonēšanu to
teritorijā. Apspriešanās ar ieinteresētajām
personām notika Pārtikas aprites padomdevējā grupā.
Piedalījās divdesmit divas organizācijas, kas
pārstāvēja visus attiecīgos sektorus (lauksaimniekus,
dzīvnieku audzētājus, pārtikas rūpniecības nozari,
mazumtirgotājus, patērētājus un dzīvnieku tiesību
aktīvistus). Papildus tika rīkotas piecas tehniskās sanāksmes
ar organizācijām, kas pārstāvēja lauksaimniekus,
dzīvnieku audzētājus un pārtikas rūpniecības nozari. 15 lielākajiem trešo valstu
tirdzniecības partneriem tika nosūtīta
īpaša anketa, uz kuru atbildes sniedza 13. Sabiedriskā apspriešana notika interaktīvās
politikas veidošanas iniciatīvas ietvaros 2012. gada martā. Šim
rīkam ir aptuveni 6000 abonenti, no kuriem atbildēja 360[6]. Par klonēšanas tēmu tika veikti divi
Eirobarometra apsekojumi: 2008. gada īpašais apsekojums par
klonēšanu[7],
kas tika veikts 27 dalībvalstīs, un 2010. gada apsekojums
par biotehnoloģiju[8],
kurā bija ietverti konkrēti jautājumi par klonēšanu un kurš
tika veikts 27 dalībvalstīs un piecās valstīs
ārpus Eiropas Savienības. Īpašajā ziņojumā[9], ko
2008. gadā sagatavoja Eiropas grupa par dabaszinātņu
ētiku un jaunām tehnoloģijām (EGE), tika
apšaubīts, ka dzīvnieku klonēšana lauksaimniecības
vajadzībām ir attaisnojama, “ņemot vērā ciešanas un
veselības problēmas, kas patlaban tiek radītas
surogātmātēm un dzīvnieku kloniem”. EGE arī
secināja, ka “nav pārliecinošu argumentu, kas attaisnotu klonu un to
pēcnācēju izmantošanu pārtikas ražošanā”. 2.1.2. Atbilžu kopsavilkums un tas,
kā tās ņemtas vērā Dalībvalstis apstiprināja, ka patlaban
Savienībā pārtikas ražošanas vajadzībām dzīvnieki
netiek klonēti. Iesaistītie ekonomikas sektori (lauksaimnieki,
dzīvnieku audzētāji un pārtikas rūpniecības
nozare) norādīja, ka viņi šobrīd nav ieinteresēti
ražot pārtiku no dzīvnieku kloniem. Argentīna, Austrālija, Brazīlija,
Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis apstiprināja, ka to
teritorijā dzīvnieki tiek klonēti, taču nevarēja
norādīt, kādā apmērā. Brazīlijā,
Kanādā un Amerikas Savienotajās Valstīs klonus reģistrē privātā sektora uzņēmumi. Kanādā
juridiskā situācija attiecībā uz klonēšanu ir
tāda pati kā Savienībā, t. i., no dzīvnieku
kloniem ražota pārtika ir uzskatāma par jauno pārtiku, un pirms
tās laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja. Argentīna,
Austrālija, Brazīlija, Kanāda, Jaunzēlande, Paragvaja un
Amerikas Savienotās Valstis norādīja, ka pasākumiem vajadzētu
būt balstītiem uz zinātni. Turklāt tās uzsvēra,
ka pasākumiem tirdzniecība būtu jāierobežo tikai
tādā mērā, cik nepieciešams, lai sasniegtu likumīgos
mērķus. Savukārt Savienības
iedzīvotāji lielākoties pauda negatīvu attieksmi pret
klonēšanas metodes izmantošanu, lai iegūtu dzīvniekus
lauksaimniecības vajadzībām. Līdz ar to
patērētāji negribētu lietot uzturā no kloniem ražotu
pārtiku. Šajā iniciatīvā ņemti
vērā apspriešanās rezultāti. Tajā atbilstošā
veidā tiek reaģēts uz pamatotām bažām un
izvērtētas to pilnvaru robežas, kas Komisijai piešķirtas ar
Līgumiem. 2.1.3. Neatkarīgu ekspertu
atzinums Eiropas Pārtikas nekaitīguma
iestāde (EFSA) 2008. gadā sniedza atzinumu par
klonēšanu. Tajā galvenā uzmanība tika pievērsta
dzīvnieku kloniem, to pēcnācējiem un no šiem
dzīvniekiem iegūtiem produktiem. Šis atzinums tika atjaunināts
ar trim paziņojumiem 2009., 2010. un 2012. gadā[10]. Pamatojoties uz
pieejamiem datiem, EFSA konstatēja ar dzīvnieku labturību
saistītas problēmas, kas skar surogātmāšu (kas
iznēsā klonus) un klonu veselību. Surogātmātes jo
īpaši cieš no placentas disfunkcijas, kas palielina spontāno abortu
iespējamību. Tas cita starpā samazina klonēšanas metodes
efektivitāti (6–15 % liellopu un 6 % cūku sugu
dzīvniekiem) un palielina nepieciešamību implantēt embriju
klonus vairākās mātītēs, lai iegūtu vienu klonu.
Turklāt klonu anomāliju un pēcnācēja neierastā
lieluma dēļ var rasties dzemdību sarežģījumi un iestāties
jaundzimušo nāve. Klonēšanas metodei ir raksturīgs augsts
mirstības līmenis. No otras puses, EFSA atkārtoti
norādīja, ka klonēšana neietekmē no kloniem iegūtas
gaļas un piena nekaitīgumu. 2.2. Ietekmes
novērtējums[11] Pamatojoties uz pieredzi, kas tika gūta 2011. gada martā
neīstenotajā likumdošanas procedūrā, un ieinteresēto
personu pausto nostāju, tika novērtēti četri
risinājumi. 4. risinājums cita starpā paredzēja uz
laiku apturēt no kloniem ražotas pārtikas laišanu tirgū. Pēc visu četru risinājumu izanalizēšanas un to
ietekmes un izvirzīto mērķu izvērtēšanas, par šā
priekšlikuma pamatu tika saglabāts šis 4. risinājuma elements.
Tā ietekme uz Savienības pārtikas apritē
iesaistītajiem uzņēmējiem un tirdzniecību ir neliela,
jo pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji nav
ieinteresēti tirgot no kloniem ražotu pārtiku, līdz ar to
tirdzniecība, ja tā notiks, apjoma ziņā būs
nenozīmīga. Šim risinājumam ir pozitīva ietekme uz
iedzīvotājiem: tiks reaģēts uz viņu bažām par
dzīvnieku labturību, jo no kloniem ražota pārtika
Savienības tirgū netiks laista. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI 3.1. Juridiskais pamats Līgums šīs direktīvas
pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas paredzētas
352. pantā. Šajā direktīvā ir ņemtas
vērā patērētāju bažas par dzīvnieku labturību,
kas saistītas ar tādas pavairošanas metodes izmantošanu, kura
neietekmē saražotās pārtikas nekaitīgumu vai
kvalitāti, taču rada ciešanas dzīvniekiem. LESD
169. pantā Savienība tiek aicināta atbalstīt
patērētāju intereses, pieņemot pasākumus, kas
atbilstīgi tā 114. pantam paredzēti saistībā ar
iekšējā tirgus izveidi. LESD 13. pantā paredzēts, ka,
nosakot un īstenojot Savienības iekšējā tirgus politiku,
Savienībai un dalībvalstīm jāvelta pienācīga
uzmanība dzīvnieku kā jutīgu būtņu
labturības prasībām. Saskaņā ar iedibināto
judikatūru[12]
Līguma 114. panta izvēle par juridisko pamatu ir pamatota, ja
pastāv tādas atšķirības starp valstu noteikumiem, kas
varētu kavēt iekšējā tirgus darbību. Šo noteikumu var
izmantot arī tad, ja mērķis ir novērst šādus
tirdzniecības šķēršļus, kas rodas valstu tiesību normu
atšķirīgas attīstības dēļ. Tomēr
iespējamībai, ka šādi šķēršļi varētu
rasties, jābūt reālai, un attiecīgajam pasākumam
jābūt vērstam uz to novēršanu. Konkrētajā
gadījumā pastāvošas vai iespējamas atšķirības
valstu tiesību aktos nav konstatētas. Turklāt
1.1. punktā minētās samierināšanas laikā
dalībvalstis pauda gatavību piemērot ES līmeņa
pasākumus klonēšanas jomā, taču nenorādīja,
kādus valsts mēroga pasākumus tās ieviestu, ja ES
iniciatīva netiku pieņemta. 3.2. Subsidiaritātes princips Izolēti dalībvalstu pasākumi
attiecībā uz pārtiku, kas ražota no kloniem, ja tādi tiku
pieņemti, varētu radīt iesaistīto tirgu darbības
traucējumus. Turklāt šis pasākums attiecas uz importa kontroli.
Tāpēc ir jānodrošina, ka tiek piemēroti vienoti nosacījumi,
tādējādi risinot šo jautājumu Savienības
līmenī. 3.3. Proporcionalitātes
princips Dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas
vajadzībām nerada labumu patērētājiem, un
pārtikas rūpniecības nozare nav ieinteresēta tirgot no
kloniem ražotu pārtiku. Arī ieguvums no klonēšanas metodes
izmantošanas pārtikas ražošanā tās pašreizējā
attīstības stadijā ir neliels. Aizliegums tirgot no kloniem
ražotu pārtiku papildina paralēli noteiktos aizliegumus izmantot
klonēšanas metodi lauksaimniecības vajadzībām un tirgot
dzīvus klonus (dzīvnieku klonus) un ir uzskatāms par
pieņemamu un taisnīgu līdzsvaru starp dzīvnieku
labturību, iedzīvotāju paustajām bažām un
lauksaimnieku, dzīvnieku audzētāju un citu ieinteresēto
personu interesēm. 3.4. Juridisko instrumentu
izvēle Ierosinātais tiesību akts ir
direktīva. Citi pasākumi nebūtu piemēroti šādu iemeslu
dēļ: i) direktīva ļauj
dalībvalstīm izmantot jau esošos kontroles rīkus, kas
piemēroti Savienības noteikumu īstenošanai, un
tādējādi samazināt administratīvo slogu; ii) tiek uzskatīts, ka ieteikuma
tiesību instrumenti nav pietiekami, lai novērstu metodes izmantošanu
visā Savienībā. Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas
kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem
dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus
transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu
vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas
sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts
pieņemtos transponēšanas instrumentos. Ņemot vērā
šajā direktīvā noteiktās ierobežotās juridiskās
saistības, šīs direktīvas transponēšanas kontekstā
paskaidrojošie dokumenti no dalībvalstīm nav nepieciešami. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Šī iniciatīva neietekmē ES budžetu,
un tās īstenošanai Komisijā nav nepieciešami papildu
cilvēkresursi. 2013/0434 (APP) Priekšlikums PADOMES DIREKTĪVA par tādas pārtikas laišanu
tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 352. panta
1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, saņēmusi Eiropas Parlamenta
piekrišanu, saskaņā ar īpašu likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) No dzīvnieku kloniem
ražota pārtika uzskatāma par pārtiku, kas iegūta,
izmantojot jaunu pavairošanas metodi, tāpēc uz to attiecas Eiropas
Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 258/97[13] un pirms tās
laišanas tirgū ir jāsaņem atļauja. (2) Eiropas Pārtikas
nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumā, kas pirmo reizi
pieņemts 2008. gada 15. jūlijā un apstiprināts
2009., 2010. un 2012. gadā[14],
norādīts, ka no nekaitīguma viedokļa nav konstatētas
nekādas atšķirības starp pārtikas produktiem, kas ražoti no
veseliem dzīvnieku kloniem un to pēcnācējiem, un pārtikas
produktiem, kas ražoti no veseliem tradicionāli audzētiem
dzīvniekiem. Tomēr EFSA arī secināja, ka pastāv
ar dzīvnieku labturību saistītas problēmas, jo īpaši
attiecībā uz surogātmāšu (t. i., dzīvnieku
mātīšu, kas iznēsā klonus) un pašu klonu veselību[15]. EFSA
secināja, ka surogātmātes cieš no placentas disfunkcijas, kas
palielina spontāno abortu iespējamību. Tas cita starpā samazina
klonēšanas metodes efektivitāti (6–15 % liellopu un 6 %
cūku sugu dzīvniekiem) un palielina nepieciešamību
implantēt embriju klonus vairākās mātītēs, lai
iegūtu vienu klonu. Turklāt klonu anomāliju un
pēcnācēja neierastā lieluma dēļ var rasties dzemdību
sarežģījumi un iestāties jaundzimušo nāve. Klonēšanas
metodei ir raksturīgs augsts mirstības līmenis. (3) Īpašajā
ziņojumā, ko 2008. gadā sagatavojusi Eiropas grupa par
dabaszinātņu ētiku un jaunām tehnoloģijām (EGE)[16], apšaubīts, ka
dzīvnieku klonēšana pārtikas ražošanas nolūkā ir
attaisnojama, “ņemot vērā ciešanas un veselības
problēmas, kas patlaban tiek radītas surogātmātēm un
dzīvnieku kloniem”. (4) Lielākā daļa
Savienības pilsoņu neatzīst klonēšanas izmantošanu
pārtikas ražošanai, kā iemeslu minot ar dzīvnieku labturību
saistītās problēmas un vispārējus ētiskus
apsvērumus. Viņi nevēlas uzturā lietot pārtiku, kas
ražota no dzīvnieku kloniem. (5) Klonēšanas metodes
izmantošana un lauksaimniecības vajadzībām paredzētu
embriju klonu un dzīvnieku klonu laišana tirgū pagaidām ir
aizliegta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu [numurs] par
tādu liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku
klonēšanu, kuri tiek turēti un pavairoti lauksaimniecības
vajadzībām[17].
Tomēr šis aizliegums neattiecas uz dzīvniekiem, kuri tiek turēti
un pavairoti citiem mērķiem. (6) Lai reaģētu uz
patērētāju attieksmi pret klonēšanu, kas saistīta ar
bažām par dzīvnieku labturību, ir jānodrošina, lai
pārtikas apritē nenonāktu no dzīvnieku kloniem ražota
pārtika. Ieviešot mazāk ierobežojošus pasākumus, piemēram,
pārtikas marķēšanu, iedzīvotāju bažas netiktu
pienācīgi ņemtas vērā, jo tādas pārtikas
tirdzniecība, kuras ražošanai izmantota metode, kas dzīvniekiem rada
ciešanas, joprojām būtu atļauta. (7) Atsevišķās
trešās valstīs dzīvnieku klonēšana ir atļauta.
Tāpēc būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai
novērstu to, ka Savienībā tiek importēta pārtika, kas
ražota no dzīvnieku kloniem, kuri iegūti šajās trešās
valstīs. (8) Paredzams, ka zināšanas
par klonēšanas metodes ietekmi uz dzīvnieku labturību tiks
pilnveidotas. Klonēšanas metode laika gaitā var uzlaboties un
tādējādi kļūt pieņemamāka
patērētājiem. (9) Šajā aktā noteiktie
pasākumi samērīgā laikposmā būtu
jāpārskata, lai izvērtētu, vai tie pienācīgi
palīdz sasniegt izvirzītos mērķus, ņemot
vērā pieredzi, ko dalībvalstis guvušas šīs direktīvas piemērošanas
gaitā, patērētāju attieksmi pret klonēšanu, kas
saistīta ar bažām par dzīvnieku labturību, un
starptautiskās norises. (10) Līgums šīs
direktīvas pieņemšanai neparedz citas pilnvaras kā tās, kas
paredzētas 352. pantā. Šajā direktīvā ir
ņemtas vērā patērētāju bažas par dzīvnieku
labturību, kas saistītas ar tādas pavairošanas metodes
izmantošanu, kura neietekmē saražotās pārtikas nekaitīgumu
vai kvalitāti, taču rada ciešanas dzīvniekiem. Līguma
169. pantā Savienība tiek aicināta atbalstīt
patērētāju intereses, pieņemot pasākumus, kas
atbilstīgi tā 114. pantam paredzēti saistībā ar
iekšējā tirgus izveidi. Līguma 13. pantā
paredzēts, ka, nosakot un īstenojot Savienības iekšējā
tirgus politiku, Savienībai un dalībvalstīm jāvelta
pienācīga uzmanība dzīvnieku kā jutīgu
būtņu labturības prasībām. Saskaņā ar
Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru Līguma
114. panta izvēle par juridisko pamatu ir pamatota, ja pastāv
tādas atšķirības starp valstu noteikumiem, kas varētu
kavēt iekšējā tirgus darbību. Šo noteikumu var izmantot
arī tad, ja akta mērķis ir novērst šādus
tirdzniecības šķēršļus, kas rodas valstu tiesību normu
atšķirīgas attīstības dēļ[18]. Tomēr
iespējamībai, ka šādi šķēršļi varētu
rasties, jābūt reālai, un attiecīgajam pasākumam
jābūt vērstam uz to novēršanu. Konkrētajā
gadījumā pastāvošas vai iespējamas atšķirības
valstu tiesību aktos nav konstatētas. (11) Šajā direktīvā
ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas
atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un jo
īpaši darījumdarbības brīvība. Šī direktīva
jāīsteno saskaņā ar šīm tiesībām un
principiem, IR PIEŅĒMUSI ŠO
DIREKTĪVU. 1. pants
Priekšmets Šajā direktīvā paredzēti noteikumi par tādas
pārtikas laišanu tirgū, kas ražota no dzīvnieku kloniem. 2. pants
Definīcijas Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: a) “klonēšana” ir dzīvnieku
pavairošana bezdzimumvairošanās ceļā, izmantojot metodi, ar kuru
atsevišķa dzīvnieka šūnas kodols tiek ievietots
olšūnā, kurai izņemts kodols, lai radītu
ģenētiski identiskus atsevišķus embrijus (“embriju kloni”),
kurus pēc tam var implantēt surogātmātēs, lai
radītu ģenētiski identisku dzīvnieku populācijas
(“dzīvnieku kloni”); b) “pārtika” ir pārtika, kas
definēta Regulas (EK) Nr. 178/2002[19] 2. pantā. 3. pants
Pagaidu aizliegumi 1. Dalībvalstis nodrošina, ka
tirgū netiek laista no dzīvnieku kloniem ražota pārtika. 2. Dalībvalstis nodrošina, ka
dzīvnieku izcelsmes pārtika, kas importēta no trešām
valstīm, kurās no kloniem ražotu pārtiku atļauts
likumīgi laist tirgū vai eksportēt, tiek laista Savienības
tirgū tikai saskaņā ar kādu konkrētu importa
nosacījumu, kas pieņemts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. un 49. pantu, nodrošinot,
ka no šīm trešām valstīm uz Eiropas Savienību netiek
eksportēta no dzīvnieku kloniem ražota pārtika. 4. pants
Sankcijas Dalībvalstis
paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu
pārkāpšanu, kuri pieņemti saskaņā ar šo
direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai
nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām
jābūt iedarbīgām, samērīgām un
atturošām. Dalībvalstis šos noteikumus dara zināmus Komisijai
vēlākais līdz [šīs direktīvas transponēšanas
dienai] un nekavējoties dara tai zināmus jebkādus turpmākus
grozījumus, kas tos ietekmē. 5. pants
Ziņošana un pārskatīšana 1. Dalībvalstis līdz [datums
= 5 gadi pēc šīs direktīvas transponēšanas dienas]
ziņo Komisijai par pieredzi, ko tās guvušas saistībā ar
šīs direktīvas piemērošanu. 2. Komisija Eiropas Parlamentam un
Padomei iesniedz ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu,
ņemot vērā: a) ziņojumus, ko dalībvalstis
iesniegušas saskaņā ar 1. punktu; b) izmaiņas patērētāju attieksmē
pret klonēšanu, kas saistīta ar bažām par dzīvnieku
labturību; c) starptautiskās norises. 6. pants
Transponēšana 1. Dalībvalstīs stājas
spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas
vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības
vēlākais līdz [datums = 12 mēneši pēc šīs direktīvas
transponēšanas dienas]. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai
zināmus minēto noteikumu tekstus. Kad dalībvalstis pieņem minētos
noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci
pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā
izdarāma šāda atsauce. 2. Dalībvalstis dara Komisijai
zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās
pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. 7. pants
Stāšanās spēkā Šī regula
stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. To piemēro no
[datums = 18 mēneši pēc šīs direktīvas pieņemšanas]. 8. pants
Adresāti Šī
direktīva ir adresēta dalībvalstīm. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada
27. janvāra Regula (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem
pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu
sastāvdaļām. [2] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par
jauniem pārtikas produktiem (COM(2007) 872 galīgā
redakcija, 14.01.2008.). [3] Komisijas 2010. gada 19. oktobra
Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par dzīvnieku
klonēšanu pārtikas ražošanai (COM(2010) 585) tika
ierosināts i) uz pieciem gadiem apturēt klonēšanas, klonu un no
kloniem ražotas pārtikas izmantošanu; ii) izsekot importētus
reproduktīvos materiālus, kas iegūti no kloniem. http://ec.europa.eu/dgs/health_consumer/docs/20101019_report_ec_cloning_lv.pdf. [4] Piemēram, Eiropas Parlamenta 2011. gada
6. jūlija rezolūcijā par Komisijas darba programmu
2012. gadam ir prasīts iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ar ko
aizliedz tirgū laist pārtiku, kura ražota no dzīvnieku koloniem
un to pēcnācējiem:
http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0327+0+DOC+XML+V0//LV
(Procedūra 2011/2627(RSP), 31. punkts). [5] EFSA 2012. gada paziņojuma
vispārīgie secinājumi 18. lpp. EFSA 2012. un
2010. gada paziņojumi:
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/2794.htm un
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/pub/1784.htm. [6] No tiem: 34 pārstāvēja profesionālas
organizācijas, 34 – nevalstiskas organizācijas, 16 – valsts
administrācijas iestādes, 1 – trešo valsti, 9 –
uzņēmumus, 26 – akadēmiskās aprindas, 10 –
dalībvalstis un 230 bija fiziskas personas. [7] Eiropiešu attieksme pret dzīvnieku klonēšanu http://ec.europa.eu/food/resources/docs/eurobarometer
cloning. [8] Īpašais Eirobarometrs, Ziņojums par
biotehnoloģiju, 2010. gada oktobris
http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_341_en.pdf. [9] Ethical aspects of animal cloning for food supply,
2008. gada 16. janvāris:
http://ec.europa.eu/bepa/european-group-ethics/docs/publications/opinion23_en.pdf.
http://ec.europa.eu/bepa/european-group-ethics/docs/publications/opinion23_en.pdf. [10] Food safety, animal health and welfare and environmental
impact of animals derived from cloning by SCNT and their offspring and products
obtained from those animals (atzinums un paziņojumi):
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/767.pdf;
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/319r.pdf;
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/1784.pdf;
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2794.pdf. [11] Sīkāku informāciju sk. pievienotajā
ietekmes novērtējumā: Komisijas dienestu darba dokuments
SEC (2013) XXX. [12] Sk., piemēram, lietu C‑58/08 Vodafone
[2010] ECR I-4999. lpp., 32. un 33. punktu un citēto
judikatūru. [13] Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada
27. janvāra Regula (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem
pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu
sastāvdaļām (OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.). [14] Zinātniskās komitejas zinātniskais atzinums
Food safety, Animal Health and Welfare and Environmental Impact of
Animals derived from Cloning by Somatic Cell Nucleus Transfer (SCNT) and their
Offspring and Products Obtained from those Animals
http://www.efsa.europa.eu/en/topics/topic/cloning.htm?wtrl=01. [15] Opinion and statements on food safety, animal health
and welfare and environmental impact of animals derived from cloning by SCNT
and their offspring and products obtained from those animals (atzinums un paziņojumi):
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/767.pdf; http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/319r.pdf; http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/1784.pdf;
http://www.efsa.europa.eu/en/efsajournal/doc/2794.pdf. [16] Ethical aspects of animal cloning for food supply, 2008. gada
16. janvāris http://ec.europa.eu/bepa/european-group-ethics/docs/publications/opinion23_en.pdf. [17] [tiks papildināts pēc teksta pieņemšanas]. [18] Sk., piemēram, lietu C‑58/08 Vodafone
[2010] ECR I-4999. lpp., 32. un 33. punktu un citēto
judikatūru. [19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada
28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz
pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un
prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un
paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu
(OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).