This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013PC0769
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL amending Regulation (EU) No 525/2013 as regards the technical implementation of the Kyoto Protocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu
/* COM/2013/0769 final - 2013/0377 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola tehnisko īstenošanu /* COM/2013/0769 final - 2013/0377 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Dohas grozījums Dohas klimata pārmaiņu
konferencē, kas notika 2012. gada decembrī, Apvienoto
Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par
klimata pārmaiņām ("Konvencija") Kioto protokola 192 līgumslēdzējas
puses pieņēma minētā protokola grozījumu[1]. Šis "Dohas
grozījums" nosaka Kioto protokola otro saistību periodu —
no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada
31. decembrim. Saskaņā ar Dohas grozījumu
Eiropas Savienība, tās dalībvalstis un Islande apņemas laikposmā
no 2013. gada līdz 2020. gadam ierobežot savas vidējās
ikgadējās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz
80 % no to emisijām bāzes gadā (vairumā gadījumu
1990. gads)[2].
Šo saistību pamatā ir emisiju samazināšanas
mērķrādītāji, kas noteikti 2009. gadā
pieņemtajā klimata un enerģētikas tiesību aktu
paketē, jo īpaši ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas
(ES ETS) direktīvā un Lēmumā par kopīgiem centieniem[3]. Saistību
aprēķinā ir ņemtas vērā atšķirības
starp Eiropas Savienības tiesību aktu un Kioto protokola otrā
saistību perioda darbības jomu[4].
Šī pieeja ir saskaņā ar Padomes 2012. gada marta
secinājumiem, kuros norādīts, ka Eiropas Savienības,
tās dalībvalstu un Islandes kopīgo saistību pamatā
vajadzētu būt klimata un enerģētikas paketei, kā
arī tas, ka atsevišķo dalībvalstu emisiju samazināšanas
saistības Kioto protokola otrajā saistību periodā
"nepārsniegs saistības, kas ir noteiktas ES tiesību
aktos". Šī pieeja tika ievērota, Eiropas Savienībai un
tās dalībvalstīm 2012. gada aprīlī iesniedzot
savas saistības otrajam saistību periodam[5]. Dohas klimata pārmaiņu
konferencē papildus Dohas grozījuma pieņemšanai tika
pieņemti arī vairāki lēmumi par tehniskiem aspektiem, kas
saistīti ar Dohas grozījumā norādīto faktisko klimata
pārmaiņu mazināšanas saistību īstenošanu, tostarp
lēmumi par Kioto vienību uzskaiti un pārvaldību
pārejas procesā no pirmā saistību perioda uz otro
(Lēmums 1/CMP.8 un Lēmums 2/CMP.8)[6]. Tiek gatavots vēl viens
lēmumu kopums, ar kuru pieņemšanu tiks pabeigta īstenošanas
paketes izveide, un Eiropas Savienība strādā pie tā, lai
nodrošinātu minēto lēmumu pieņemšanu Varšavas klimata
pārmaiņu konferencē 2013. gada novembrī. Eiropas Savienības, tās
dalībvalstu un Islandes saistību kopīga izpilde Kioto protokola 4. pants paredz
līgumslēdzējām pusēm iespēju kopīgi
pildīt to saistības. Eiropas Savienība un tās
dalībvalstis izmantoja šo iespēju, ratificējot Kioto protokolu
2002. gadā un īstenojot tā pirmo saistību periodu[7]. Sarunās par Dohas
grozījumu Eiropas Savienība un tās dalībvalstis skaidri norādīja,
ka plāno arī savas otrā saistību perioda saistības
pildīt kopīgi, šoreiz iesaistoties arī Islandei. Ir uzskatāms, ka
līgumslēdzējas puses, kas vienojušās pildīt savas
saistības kopīgi, ir šīs saistības izpildījušas, ja ir
izpildītas to kopīgās saistības (pamatojoties uz to
siltumnīcefekta gāzu emisiju agregēto apjomu saistību
perioda laikā). Savukārt, ja kopīgās saistības netiek
izpildītas, katra līgumslēdzēja puse pati atbild par savu
emisiju līmeni, kas noteikts kopīgās izpildes vienošanās
dokumentā. Tāpēc Kioto protokols nosaka, ka
līgumslēdzējām pusēm jānoslēdz kopīgas
izpildes vienošanās, lai noteiktu un, līgumslēdzējām
pusēm deponējot apstiprināšanas dokumentus, paziņotu
attiecīgos emisiju līmeņus, kas piešķirti katram
kopīgas izpildes vienošanās dalībniekam. Eiropas Savienības, tās
dalībvalstu un Islandes saistību kopīgas īstenošanas
noteikumi ir izklāstīti I pielikumā priekšlikumā
Padomes Lēmumam par ANO Vispārējai konvencijai par klimata
pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma noslēgšanu
un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi[8]. Noteikumi tiks iekļauti
arī ar Islandi noslēgtās divpusējās vienošanās
dokumentā; Komisija 2013. gada jūnijā ierosināja, lai
Padome tai sniedz ieteikumu par šīs vienošanās sarunu pilnvarām.
Kad vienošanās būs panākta, šie noteikumi, tostarp
attiecīgie emisiju līmeņi, būs jāpaziņo UNFCCC,
Eiropas Savienībai, tās dalībvalstīm un Islandei
kopīgi deponējot savus Dohas grozījuma apstiprināšanas
dokumentus. Emisiju uzskaite pēc 2012. gada Kioto protokola otrajā saistību
periodā joprojām tiks izmantota un zināmā mērā
uzlabota esošā visaptverošā emisiju uzskaites sistēma, lai
nodrošinātu līgumslēdzēju pušu snieguma
pārredzamību un to saistību izpildi. Šīs sistēmas
pamatā ir prasība katrai līgumslēdzējai pusei, kurai
ir saistības, aprēķināt tai noteikto daudzumu. Šis
noteiktais daudzums norāda, cik tonnu oglekļa dioksīda
ekvivalenta (CO2 ekv.) līgumslēdzēja puse drīkst
emitēt saistību perioda laikā. To piešķir noteiktā
daudzuma vienībās (AAU) katras līgumslēdzējas
puses valsts reģistrā. Saskaņā ar kopīgās
izpildes vienošanos, kas sniegta Padomes lēmuma priekšlikuma
II pielikumā, tas nozīmē, ka Eiropas Savienība,
tās dalībvalstis un Islande katra atbild par sev noteiktajam
daudzumam atbilstoša AAU apjoma piešķiršanu valstu reģistros. Valstu reģistros ietver un uzskaita ne
vien darījumus AAU, bet arī darījumus vienībās,
kas izriet no Kioto protokola elastīgo mehānismu lietojuma.
Līdztekus AAU šādas vienības ir sertificētas emisiju
samazināšanas vienības (CER), ko lieto tīrās
attīstības mehānisma projektos, emisiju samazināšanas
vienības (ERU), ko lieto kopīgās īstenošanas
projektos, kā arī piesaistes vienības (RMU), ko lieto, ja
tiek veikta piesaiste ar piesaistītājiem. Uz darījumiem, ko
uzskaita šajās vienībās, attiecas starptautiskas prasības,
piemēram, atbilstības kritēriji dalībai elastīgajos
mehānismos un prasības, kas reglamentē saistību perioda
rezervi (CPR). Šīs prasības palīdz nodrošināties
pret to, ka kāda līgumslēdzēja puse varētu pārdot
pārāk daudz vienību gadījumos, kad to nekompensē
attiecīgās līgumslēdzējas puses faktiskie emisiju
samazinājumi. Dohas klimata pārmaiņu konferencē tika
pieņemti arī noteikumi par pāreju no pirmā saistību
perioda uz otro, jo īpaši attiecībā uz pirmā saistību
perioda pārpalikušo AAU pārnesi uz otro saistību periodu. Lai gan nesen pieņemtie Kioto noteikumi
principā neietekmē ES ETS un Lēmuma par kopīgiem centieniem
darbību, būtu jāprecizē mijiedarbība starp Kioto
protokola uzskaites sistēmu un Eiropas Savienības tiesību aktos
paredzētajiem uzskaites noteikumiem, turklāt Kioto noteikumu
īstenošana jāsaskaņo ar ES tiesību aktu noteikumiem.
Kopīgās izpildes vienošanās īstenošanai būs
jāsagatavo arī papildu tehniskie noteikumi. Tehniskās īstenošanas
juridiskais pamats Eiropas Savienībā Kioto protokola pirmajā saistību
periodā (2008–2012) starptautiski saskaņotās prasības tika
īstenotas ar Monitoringa mehānisma lēmumu[9] un regulām par
reģistriem, kas bija piemērojamas ES ETS otrajam posmam (2008–2012)[10]. Šīs prasības
aptvēra emisiju un vienību uzskaiti, ES īstenoto kopīgo
izpildi, vienību pārvaldību, kas vajadzīga Kioto protokola
saistību izpildei, un to mijiedarbību ar vienību
pārvaldības procesiem ES ETS ietvaros. Regulas par reģistriem
ietvēra uzskaites un vienību pārvaldības noteikumus ES ETS
īstenošanai un Kioto protokola pirmā saistību perioda
īstenošanai. Pašlaik spēkā esošajā Reģistra
regulā[11]
ir ietverti tikai vienību pārvaldības noteikumi, kas
saistīti ar ES ETS trešā posma un Lēmuma par kopīgiem
centieniem īstenošanu un darbību. Tā nereglamentē uzskaites
prasības protokola tehniskajai īstenošanai pēc 2012. gada. Lai turpinātu Kioto protokola
īstenošanu pēc 2012. gada, ir jāizstrādā virkne
tehniskās īstenošanas noteikumu Eiropas Savienībai, tās
dalībvalstīm un Islandei. Nesen pieņemtajā
Pārraudzības mehānisma regulā[12] nav juridiskā pamata, kas
sniegtu Komisijai iespēju to darīt attiecībā uz
dalībvalstu valstu reģistriem. Līdz ar to, lai nodrošinātu
vajadzīgo juridisko pamatu, ir jāizdara šis grozījums Pārraudzības
mehānisma regulā. 2. Kioto protokola
tehniskā īstenošana pēc 2012. gada Lai nodrošinātu Kioto protokola tehnisko
īstenošanu Eiropas Savienībā pēc 2012. gada,
darītu iespējamu Eiropas Savienības, tās dalībvalstu
un Islandes saistību kopīgas izpildes efektīvu norisi un
nodrošinātu tās saskaņošanu ar ES ETS un Lēmuma par
kopīgiem centieniem darbību, Eiropas Savienībā ir
vajadzīgi tehniskās īstenošanas noteikumi. Šiem noteikumiem
jāaptver vairāki jautājumi, tostarp: –
vienību pārvaldības procesi,
piemēram, darījumi ar Kioto vienībām (piešķiršana,
pārskaitīšana, iegūšana, anulēšana, norakstīšana,
pārnese, aizstāšana vai termiņa beigu datuma maiņa) Eiropas
Savienības, dalībvalstu un Islandes valstu reģistros un starp reģistriem; –
uzskaites procesi, kas saistīti ar pāreju
no pirmā saistību perioda uz otro, tostarp ar pārpalikušo AAU,
CER un ERU pārnesi no pirmā saistību perioda uz
otro; –
iepriekšējā perioda pārpalikuma
rezerves (PPSR) un saistību perioda rezerves (CPR) izveide
un uzturēšana katram kopīgas izpildes vienošanās
dalībniekam; –
nodeva jeb "ieturējums", ko
iekasē par ERU piešķiršanu un AAU pirmreizējo
starptautisko pārskaitīšanu otrajā saistību periodā. Šis Eiropas Parlamenta un Padomes regulas
priekšlikums sniedz pamatu šo tehnisko aspektu īstenošanai Eiropas
Savienībā, pieņemot tiesību aktus. Vienību pārvaldības
procesi Šajā priekšlikumā paredzētie
deleģētie akti ir vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka visi
darījumi ar Kioto vienībām Eiropas Savienības, tās
dalībvalstu un Islandes valstu reģistros atbilst to saistību
kopīgai izpildei. Šie darījumi ietver vienību piešķiršanu,
pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu, pārnesi,
aizstāšanu, termiņa beigu datuma maiņu un norakstīšanu. Ir
arī jānodrošina to vienību pārvaldības procesu
efektīva īstenošana, kas izveidoti emisiju un vienību uzskaitei
saskaņā ar ES ETS un Lēmumu par kopīgiem centieniem.
Otrā saistību perioda kopīgas izpildes vienošanās
dokumentā būs sīkāk jāprecizē Kioto protokola
īstenošanas noteikumi Eiropas Savienībā. Turklāt gan ES ETS, gan Lēmums par
kopīgiem centieniem paredz Kioto vienību ierobežotu izmantošanu
tādu saistību izpildei, kas noteiktas ES tiesību aktos. Kioto
protokola noteikumu tehniskajai īstenošanai Eiropas Savienībā ir
katrā ziņā jāietver visa Savienības tiesību aktos
noteiktā elastība, lai operatori varētu piekļūt šīm
vienībām saskaņā ar ES ETS noteikumiem un dalībvalstis
varētu tām piekļūt attiecībā uz
saistībām, kas tām noteiktas Lēmumā par kopīgiem
centieniem. Svarīgi ir arī tas, lai tehniskā īstenošana
arī turpmāk ietvertu stabilas uzskaites praksi, kas ir svarīga
Kioto protokola īstenošanas noteikumu saskaņošanai ar ES ETS un
Lēmumu par kopīgiem centieniem. Tostarp jānodrošina, lai par
katru saistīto ES vienību, ko izveido vai izmanto atbilstības
nodrošināšanai, tiktu piešķirta vai norakstīta viena Kioto
vienība. Turklāt šajā priekšlikumā
paredzētajos deleģētajos aktos ir jānosaka efektīvs
regulējums vienību norakstīšanai pēc 2012. gada: lai
kopējās saistības tiktu izpildītas, Eiropas
Savienībai, katrai dalībvalstij un Islandei ir jānoraksta
vienības atbilstoši savam emisiju līmenim. Ja Savienība,
dalībvalstis un Islande vienības norakstīs saskaņotā
procesā un norakstāmās vienības tiks skaidri
identificētas, tad atbilstības nodrošināšana Savienības
tiesību aktiem nozīmēs, ka ir ievērotas arī Kioto
protokolā noteiktās saistības, un otrādi. Turklāt
šāds process ir nepieciešams, lai aizsargātu ES ETS ietvaros
veiktās uzskaites integritāti. Ja operatori, uz kuriem attiecas ES
ETS, izpildīs tās saistības, tādējādi tiks
arī nodrošināts, ka attiecīgo emisiju segšanai nevajadzēs
iegūt papildu Kioto vienības, lai panāktu atbilstību Kioto
uzskaites prasībām attiecībā uz otro saistību periodu.
Lai to panāktu, šajā priekšlikumā paredzētie
deleģētie akti nodrošinās, ka 2013. gada
1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembra emisijas, uz
ko attiecas ES ETS, atbildīs vēlākai tādu vienību
norakstīšanai, kas derīgas Kioto protokola otrajā saistību
periodā. Būtībā tie nodrošinās, ka attiecībā
ar emisijām no avotiem, kas uzskaitīti Kioto protokola
A pielikumā, par katru vienību, kas tiek nodota ES ETS, tiks
norakstīta viena Kioto vienība, kas derīga otrajā
saistību periodā. Tāpat tie arī noteiks, ka Kioto
vienības, kas derīgas otrajā saistību periodā, tiks
norakstītas, kompensējot dalībvalstu un Islandes emisijas un
piesaisti nozarēs, uz kurām neattiecas ES ETS, ja uz šīm
gāzēm, avotiem un piesaistītājiem attiecas protokols. Uzskaites procesi, kas saistīti ar
pāreju no pirmā saistību perioda uz otro Lēmumā 13/CMP.1, kas ietver
Kioto protokola uzskaites pamatnoteikumus[13],
ir izklāstīti noteikumi, kas sniedz
līgumslēdzējām pusēm iespēju pārnest ERU,
CER un AAU uz nākamo saistību periodu pēc tam, kad
visām līgumslēdzējām pusēm ir veikts
atbilstības novērtējums. Saskaņā ar minēto
lēmumu ERU un CER var pārnest apmērā, kas
nepārsniedz 2,5 % no līgumslēdzējai pusei
noteiktā daudzuma. Piesaistes vienības (RMU), pagaidu CER,
ilgtermiņa CER un ERU, kas iegūtas, konvertējot RMU,
nevar pārnest. Lēmums 1/CMP.8 apstiprina, ka šie noteikumi tiks
piemēroti arī pēc 2012. gada, un pievieno prasību, ka
pārnestās AAU jāpārskaita uz attiecīgās
līgumslēdzējas puses iepriekšējā perioda
pārpalikuma rezervi (PPSR). Procentuālo ierobežojumu CER un ERU
pārnesei piemēro, pamatojoties uz noteikto daudzumu, un pirmajā
saistību periodā derīgās CER un ERU, ko
izmanto atbilstības nodrošināšanai ES ETS trešajā posmā
(2013–2020), tiek turētas Savienības reģistrā.
Tāpēc ir svarīgi, lai ierobežojums visā Eiropas
Savienībā un tās dalībvalstīs tiktu piemērots
tādā veidā, lai šādas vienības varētu
pārnest vēlākai norakstīšanai. Turklāt ES ETS nosaka,
ka konti jāatver un jāuztur ne tikai
līgumslēdzējām pusēm, bet arī privātām
struktūrām. Ja šo kontu turējumi ietver CER un ERU,
būs svarīgi izstrādāt saskaņotus noteikumus, kas
nodrošinās pārneses noteikumu optimālu īstenošanu. Arī
tās AAU, kas reprezentē kvotas, kuras ir uzkrātas starp
ES ETS otro un trešo posmu, tiek turētas Savienības
reģistrā. Tāpēc deleģētajos aktos būs
jānosaka arī noteikumi uz AAU attiecināmo pārneses
noteikumu piemērošanai, lai nodrošinātu, ka Kioto protokola uzskaites
sistēma ir saskaņota ar ES ETS un Lēmuma par kopīgiem
centieniem uzskaites sistēmu. Saistību perioda pārpalikuma
rezerves (CPR) un iepriekšējā perioda pārpalikuma
rezerves (PPSR) izveide un uzturēšana katram kopīgas izpildes
vienošanās dalībniekam Šajā priekšlikumā paredzētajos
deleģētajos aktos būs arī jāprecizē saistību
perioda rezerves (CPR) darbība Eiropas Savienības, tās
dalībvalstu un Islandes valstu reģistros. Starptautiskā
prasība izveidot un uzturēt CPR ietilpst katras puses
pienākumā pārvaldīt un uzskaitīt tai noteikto
daudzumu. Saskaņā ar starptautiskiem lēmumiem CPR ir
vienāda ar zemāko no šīm vērtībām: 90 % no
līgumslēdzējai pusei sākotnēji noteiktā daudzuma
vai 100 % no tās visnesenāk pārskatītā
pārskata, kas reizināts ar 8. CPR katram kopīgas izpildes
vienošanās dalībniekam piemēro atsevišķi. Tā kā
dalībvalstīm un Islandei noteiktais daudzums attiecas tikai uz
nozarēm, kas nav ES ETS nozares, un Savienībai noteiktais daudzums
attiecas uz ES ETS nozarēm, tad šajā priekšlikumā
paredzētajos deleģētajos aktos ir jānosaka saskaņota
pieeja attiecīgo Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un
Islandes saistību perioda rezervju precīzam aprēķinam un
pārredzamai ziņošanai par šīm rezervēm. Lēmums 1/CMP.8 nosaka, ka katrai
līgumslēdzējai pusei savā valsts reģistrā ir
jāizveido iepriekšējā perioda pārpalikuma rezerves (PPSR)
konts, un paredz šādus ar PPSR saistītus noteikumus:
vienības var pārskaitīt no viena PPSR konta uz citu;
katra līgumslēdzēja puse var norakstīt savā PPSR
kontā esošās vienības līdz līmenim, kurā
otrā saistību perioda emisijas pārsniegtu noteikto daudzumu, un
līgumslēdzēja puse var no citas līgumslēdzējas
puses PPSR iegūt vienības, kuru apmērs nepārsniedz
2 % no ieguvējai līgumslēdzējai pusei noteiktā
daudzuma iepriekšējā saistību periodā. Eiropas
Savienība, tās dalībvalstis un Islande katra atbild par savas PPSR
izveidi un uzturēšanu saskaņā ar starptautiski pieņemtiem
noteikumiem un kopīgās izpildes noteikumiem. Katras PPSR
apmērs ir jānosaka atbilstoši emisiju līmeņiem, kas
noteikti ierosinātā Padomes lēmuma I pielikumā. Ir
jānosaka arī kopīgi noteikumi par sākuma bilanci[14] un vienību lietojumu un
ieguvi Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un Islandes PPSR. Par AAU un ERU
iekasētais ieturējums Lēmums 1/CMP.8 nosaka nodevu
2 % ieturējuma apmērā par AAU pirmreizējo
starptautisko pārskaitīšanu un ERU piešķiršanu.
Ciktāl šī nodeva attiecas uz ERU piešķiršanu, par to
atbild katra dalībvalsts un Islande. Tomēr, tā kā ir
jāuztur AAU bilance, lai nodrošinātu, ka par katru
vienību, ko izmanto, lai nodrošinātu atbilstību Lēmumam par
kopīgiem centieniem, varētu norakstīt derīgu Kioto
vienību, šajā priekšlikumā paredzētajos
deleģētajos aktos ir jānodrošina, ka ieturējuma nodevas
piemērošanas uzskaite ir saskaņota ar Eiropas Savienības
tiesību aktu prasībām. 3. Priekšlikuma juridiskie
aspekti Ar šo priekšlikumu groza juridisko pamatu, kas
ietverts Pārraudzības mehānisma regulā, lai sniegtu
Komisijai iespēju pieņemt neleģislatīvus aktus, ar kuriem
ES tiesību aktos paredz noteikumus par nebūtiskiem elementiem Kioto
vienību uzskaitē pēc 2012. gada. Būtiskie elementi
attiecībā uz Eiropas Savienības, tās dalībvalstu un
Islandes saistībām, to īstenošanu un kopīgu izpildi ir
noteikti vairākos juridiskos instrumentos, tostarp atsevišķā
Padomes lēmuma priekšlikumā. Tie tiks reglamentēti arī
divpusējās vienošanās dokumentā ar Islandi un ir
iekļauti Dohas grozījumā un ar to saistītajos lēmumos,
kas pieņemti līgumslēdzēju pušu konferencē, kura
vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu
sanāksme, kā arī Pārraudzības mehānisma
regulā un saskaņā ar to pieņemtajos deleģētajos
un īstenošanas aktos. Iepriekš — saskaņā ar
tobrīd spēkā esošajām regulām par
reģistriem — šādi noteikumi tika pieņemti, izmantojot
regulatīvās kontroles komitejas procedūru. To pamatā bija
Monitoringa mehānisma lēmumā ietvertais juridiskais pamats.
Juridiskais pamats, kas ļāva īstenot tehniskos aspektus, kuri
saistīti ar vienību pārvaldību pirmajā Kioto protokola
saistību periodā, pieņemot regulas par reģistriem, bija
ietverts Monitoringa mehānisma lēmuma 3. panta
3. punktā un 6. panta 1. punktā. Tas inter alia
attiecās uz vajadzību komiteju procedūrā pieņemt
īstenošanas noteikumus attiecībā uz valsts reģistrā
ietvertās informācijas ziņošanu par noteiktā daudzuma
vienību, piesaistes vienību, emisiju samazināšanas vienību
un sertificētu emisiju samazināšanas vienību piešķiršanu, iegūšanu,
turēšanu, pārskaitīšanu, anulēšanu, atsaukšanu un
pārnesi, kas veikta iepriekšējā gadā. Tas arī
paredzēja iespēju pieņemt komiteju procedūras
pasākumus attiecībā uz prasību, lai Kopiena un tās
dalībvalstis "izveido un uztur reģistrus, lai nodrošinātu
noteiktā daudzuma vienību, piesaistes vienību, emisijas
samazināšanas vienību un sertificētu emisijas samazinājumu
piešķiršanas, turēšanas, pārskaitīšanas, iegūšanas,
anulēšanas un atsaukšanas precīzu uzskaiti". Monitoringa mehānisma lēmums tika
atcelts un aizstāts ar Pārraudzības mehānisma regulu, kas
stājās spēkā 2013. gada 8. jūlijā.
Pārraudzības mehānisma regulas 10. pantā
("Reģistru izveide un darbība") ir minēta
reģistru sistēma, kas ļauj tehniski īstenot Kioto protokolu
attiecībā uz vienību pārvaldību valstu reģistros.
Tā ietver būtisku elementu — prasību, lai Savienība un
tās dalībvalstis "izveido un uztur reģistrus, lai pēc
vajadzības precīzi uzskaitītu AAU, RMU, ERU,
CER, pagaidu CER un ilgtermiņa CER piešķiršanu,
turēšanu, pārskaitīšanu, iegūšanu, anulēšanu,
norakstīšanu, pārnesi, aizstāšanu vai termiņa beigu datuma
maiņu". 10. panta 4. punkts ietver arī juridisko
pamatu tāda deleģētā akta pieņemšanai, ar kuru
īsteno Kioto protokola tehniskās īstenošanas nebūtiskos
elementus attiecībā uz vienību pārvaldību valstu
reģistros, un tas aizstāj Monitoringa mehānisma lēmuma
6. panta 1. punktu. Tomēr Monitoringa mehānisma lēmuma
6. panta 1. punkts attiecās uz visiem jautājumiem, kas
saistīti ar vienību pārvaldību "Kopienas un tās
dalībvalstu reģistros", savukārt Pārraudzības
mehānisma regulā šā nosacījuma piemērošanas joma ir
sašaurināta. Deleģēto aktu pieņemšanas juridiskais pamats
tagad attiecas tikai uz "Savienības reģistra" (nevis
Savienības un dalībvalstu reģistru) izveidošanu (nevis
izveidošanu un uzturēšanu). Lai izveidotu
efektīvi funkcionējošu reģistru sistēmu, kurā
īstenotas jaunās prasības attiecībā uz vienību
pārvaldību Kioto protokola otrajā saistību periodā, ir
jāgroza Pārraudzības mehānisma regulas 10. pants.
Tās piemērošanas joma ir jāpaplašina, lai aptvertu visus
tehniskās īstenošanas aspektus saistībā ar vienību
pārvaldību valstu reģistros atbilstoši Kioto protokola, Dohas
grozījuma un saskaņā ar to pieņemto lēmumu prasībām
attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu. Pamatojoties uz to noteikumu saturu, kuri
jāpieņem šajā priekšlikumā paredzētajos tiesību
aktos saskaņā ar iepriekš izklāstīto, arī minētie
tiesību akti ir jāpieņem kā deleģētie akti
saskaņā ar LESD 290. pantu, tāpat kā jau
paredzēts Pārraudzības mehānisma regulas 10. panta
4. punktā. Deleģētais akts papildina
būtiskos noteikumus, precizējot to jēgu un reglamentējot
sīkākus to aspektus. Tas atšķiras no īstenošanas akta
atbilstoši LESD 291. pantam, kas paredz vienādus nosacījumus
Savienības tiesību aktu īstenošanai dalībvalstīs.
Kā norādīts iepriekš, uzskaites prasības, kas
īstenojamas pēc 2012. gada, izriet ne tikai no ES tiesību
aktiem; to pamatā lielā mērā ir starptautiski noteikumi.
Turklāt tās neīsteno dalībvalstis vienas pašas; tās
vienlīdz attiecas arī uz Eiropas Savienību un rada
saistības ES iestādēm. Kā paredz LESD 290. pants,
šajā priekšlikumā paredzētie deleģētie akti nevis
saskaņotu kādus esošus būtiskus noteikumus, bet gan reglamentētu
konkrētus papildu tehniskos aspektus Kioto protokola īstenošanai
pēc 2012. gada. 2013/0377 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013
attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizācijas
Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām
Kioto protokola tehnisko īstenošanu (Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta
1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu[15],
ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu[16], saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru, tā kā: (1) Padome ir pieņēmusi
Lēmumu [...] par ANO Vispārējai konvencijai par klimata
pārmaiņām pievienotā Kioto protokola Dohas grozījuma
noslēgšanu un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi[17]. Ar minēto lēmumu
Savienības vārdā tiek noslēgts ANO Vispārējai
konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC)
pievienotā Kioto protokola Dohas grozījums, kas nosaka otro saistību
periodu, un tiek paredzēti noteikumi Eiropas Savienības, tās
dalībvalstu un Islandes saistību kopīgai īstenošanai
saskaņā ar Kioto protokola 4. pantu. (2) Lai noslēgtu Dohas
grozījumu, īstenotu saistītos lēmumus, kas pieņemti
līgumslēdzēju pušu konferencē, kura vienlaikus bija Kioto
protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, un īstenotu
Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību
kopīgas izpildes noteikumus, ir jānosaka noteikumi, ar ko nodrošina
Kioto protokola tehnisko īstenošanu Savienībā pēc 2012. gada,
dara iespējamu Savienības, tās dalībvalstu un Islandes
saistību kopīgas izpildes efektīvu norisi un nodrošina tās
saskaņošanu ar Savienības emisijas kvotu tirdzniecības
sistēmas (ES ETS) — kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/87/EK[18] —
un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma 406/2009/EK[19] darbību. (3) Pirmajā Kioto protokola
saistību periodā starptautiskās prasības
attiecībā uz emisiju un vienību uzskaiti un pārvaldību
un Savienības un tās dalībvalstu saistību kopīgu
izpildi tika īstenotas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 280/2004/EK[20]
un tā sauktajām regulām par reģistriem[21]. Iepriekšējās
regulas par reģistriem tika aizstātas ar Komisijas Regulu (ES)
Nr. 389/2013[22],
kas tagad ietver noteikumus par vienību pārvaldību, kuri
saistīti ar ES ETS un Lēmuma 406/2009/EK[23] īstenošanu un
darbību. Nesen pieņemtajā Eiropas Parlamenta un Padomes
Regulā (ES) Nr. 525/2013[24]
vairs nav ietverts vajadzīgais juridiskais pamats, lai pieņemtu
deleģētos tiesību aktus otrajam saistību periodam
piemērojamo noteikumu īstenošanai. (4) Attiecībā uz otro
saistību periodu Savienībai noteiktais daudzums attiecas uz
siltumnīcefekta gāzu emisijām no avotiem, ko aptver ES ETS,
tādā mērā, kādā tos aptver Kioto protokols,
savukārt dalībvalstīm un Islandei noteiktie daudzumi attiecas uz
visām citām siltumnīcefekta gāzu emisijām no
tādiem avotiem un piesaisti tādos piesaistītājos, ko aptver
Kioto protokols. (5) Lēmums 1/CMP.8[25] groza noteikumus, pēc
kuriem nosaka tiesības piedalīties Kioto protokola elastīgajos
mehānismos. Tajā arī noteikti ierobežojumi vienību
pārnešanai no pirmā saistību perioda uz otro, tostarp
prasība, lai katra puse izveidotu iepriekšējā perioda
pārpalikuma rezervi (PPSR). Turklāt minētajā
lēmumā paredzēts, ka par noteiktā daudzuma vienību (AAU)
pirmreizējo starptautisko pārskaitīšanu un emisiju
samazināšanas vienību (ERU) piešķiršanu izmantošanai
kopīgās īstenošanas projektos iekasē nodevu 2 %
ieturējuma apmērā, tiklīdz līgumslēdzēju
pušu iepriekš turētās AAU vai piesaistes vienības (RMU)
tiek konvertētas par ERU. Šobrīd norit sarunas par papildu
noteikumiem Kioto protokola otrā saistību perioda īstenošanai. (6) Lai izveidotu saskaņotus
noteikumus, ar ko nodrošinātu Kioto protokola tehnisko īstenošanu
Savienībā pēc 2012. gada, darītu iespējamu
Savienības, tās dalībvalstu un Islandes saistību
kopīgas izpildes efektīvu norisi un nodrošinātu tās
saskaņošanu ar ES ETS un Lēmuma par kopīgiem centieniem
darbību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras
pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu.
Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus,
būtu jānodrošina to saskaņotība ar starptautiski
atzītām uzskaites prasībām, Lēmumā [...]
paredzētajiem kopīgās izpildes noteikumiem un attiecīgajiem
Savienības tiesību aktiem, IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants Regulu (ES)
Nr. 525/2013 groza šādi: 1. regulas 3. pantam
pievieno šādu 13.a) un 13.b) punktu: "13.a) "saistību perioda
rezerve" jeb "CPR" ir rezerve, ko izveido
saskaņā ar Lēmuma 11/CMP.1 pielikumu vai ar citiem
attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai
Kioto protokolu izveidotas struktūras; 13.b) "iepriekšējā perioda
pārpalikuma rezerve" jeb "PPSR" ir rezerve, ko
izveido saskaņā ar Lēmumu 1/CMP.8 vai ar citiem
attiecīgiem lēmumiem, kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai
Kioto protokolu izveidotas struktūras;" 2. regulas 10. pantu groza
šādi: a) regulas 10. panta 1. punktam
pievieno šādu daļu: "Savienība un dalībvalstis savos
reģistros uzskaita tādu vienību pārskaitīšanu, ko
Kioto protokols, Lēmums 1/CMP.8 vai citi attiecīgi lēmumi,
kurus pieņēmušas ar UNFCCC vai Kioto protokolu izveidotas
struktūras, paredz iekasēt kā ieturējumu, pēc ERU
piešķiršanas un AAU pirmreizējās starptautiskās
pārskaitīšanas brīdī."; b) regulas 10. pantam pievieno
šādu 5. punktu: "5. Komisija tiek arī pilnvarota
pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 25. pantu,
lai, izmantojot Savienības un dalībvalstu reģistrus,
nodrošinātu Kioto protokola tehnisko īstenošanu, darītu
iespējamu Savienības, tās dalībvalstu un Islandes
saistību kopīgas izpildes efektīvu norisi un nodrošinātu
tās saskaņošanu ar Direktīvas 2003/87/EK un
Lēmuma 406/2009/EK darbību, tostarp tādos aspektos kā: (a)
vienību pārvaldības procesi,
piemēram, darījumi ar AAU, CER, ieskaitot
ilgtermiņa CER un pagaidu CER, ERU un RMU
(piešķiršana, pārskaitīšana, iegūšana, anulēšana,
norakstīšana, pārnese, aizstāšana vai termiņa beigu datuma
maiņa), Savienības, tās dalībvalstu un Islandes valstu
reģistros un starp reģistriem; (b)
uzskaites procesi, kas saistīti ar pāreju
no pirmā saistību perioda uz otro, tostarp ar pārpalikušo AAU,
CER un ERU pārnesi no pirmā saistību perioda uz
otro; (c)
iepriekšējā perioda pārpalikuma
rezerves un saistību perioda rezerves izveide un uzturēšana
Savienībai un tās dalībvalstīm; (d)
ieturējuma uzskaite saskaņā ar
šā panta 1. punktu. Pieņemot deleģētos aktus, kas
minēti šā punkta pirmajā daļā, Komisija nodrošina
starptautiski atzītu uzskaites prasību konsekventu īstenošanu,
optimālu pārredzamību un Savienības un dalībvalstu
īstenotās Kioto vienību uzskaites precizitāti, vienlaikus
pēc iespējas samazinot administratīvo slogu un izmaksas." 2. pants Šī regula stājas spēkā
divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Briselē, Eiropas Parlamenta
vārdā — Padomes vārdā — priekšsēdētājs priekšsēdētājs [1] Lēmums 1/CMP.8, pieņemts līgumslēdzēju
pušu konferencē, kas vienlaikus bija Kioto protokola
līgumslēdzēju pušu sanāksme, FCCC/KP/CMP/2012/13/Add.1. [2] Pirmajā saistību periodā ES bāzes
gadi bija šādi: attiecībā uz CO2, CH4 un N2O
visas dalībvalstis kā bāzes gadu izmantoja 1990. gadu,
izņemot Bulgāriju, kas izmantoja 1988. gadu, Ungāriju, kas
izmantoja 1985.–1987. gada vidējās vērtības,
Slovēniju, kas izmantoja 1986. gadu, Poliju, kas izmantoja
1988. gadu, un Rumāniju, kas izmantoja 1989. gadu.
Attiecībā uz fluorētajām gāzēm visas dalībvalstis
kā bāzes gadu izmantoja 1995. gadu, izņemot: Austriju,
Franciju, Itāliju un Slovākiju, kas izmantoja 1990. gadu, un
Rumāniju, kas izmantoja 1989. gadu. [3] 2009. gada 23. aprīlī pieņemtie
tiesību akti, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/29/EK,
ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu
Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu
tirdzniecības sistēmu, un Eiropas Parlamenta un Padomes
2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par
dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu
emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības
siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas
jomā līdz 2020. gadam, OV L 140, 5.6.2009. [4] Šīs darbības jomu atšķirības ir
detalizēti paskaidrotas Komisijas dienestu darba dokumentā "ES
kvantitatīvā emisiju ierobežošanas un samazināšanas
mērķa (QELRO) sagatavošana, pamatojoties uz ES klimata un
enerģētikas tiesību aktu paketi", SWD(2012) 18 final,
13.2.2012. [5] Dokuments, ko 2012. gada 19. aprīlī
iesniegusi Dānija un — Eiropas Savienības un tās
dalībvalstu vārdā — Eiropas Komisija, Information on the
quantified emission limitation or reduction objectives (QELROs) for the second
commitment period under the Kyoto Protocol, FCCC/KP/AWG/2012/MISC.1. [6] Sk. 1. zemsvītras piezīmi. [7] Padomes 2002. gada 25. aprīļa
Lēmums 2002/358/EK par ANO vispārējai konvencijai par
klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola
apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo
saistību kopīgu izpildi, OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp. [8] COM(2013) 768 final. [9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa
mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo
gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā,
OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp. [10] Komisijas 2004. gada 21. decembra Regula (EK)
Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK,
OV L 386, 29.12.2004., 1. lpp., un Komisijas 2010. gada
7. oktobra Regula (ES) Nr. 920/2010 par standartizētu un drošu
reģistru sistēmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 280/2004/EK, OV L 270, 14.10.2010., 1. lpp. [11] Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES)
Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ
Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011,
OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp. [12] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu
siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai
un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības
līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par
Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu, OV L 165, 18.6.2013.,
13. lpp. [13] Lēmums 13/CMP/1 par noteikto daudzumu uzskaites
modalitātēm saskaņā ar Kioto protokola 7. panta
4. punktu, FCCC/KP/CMP/2005/8/Add.2. [14] Eiropas Savienības PPSR sākotnējo
bilanci, kas jānosaka Savienības reģistrā, galvenokārt
veidos AAU, kas tiek turētas Savienības reģistrā
saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 920/2010 56. pantu; tās
reprezentē ES ETS kvotas, kas uzkrātas saskaņā ar Regulas
(ES) Nr. 920/2010 57. pantu. Katras dalībvalstu un Islandes PPSR
sākotnējo bilanci veidos AAU, kas pārnestas katrā
valsts reģistrā. [15] OV C .., .., ... lpp. [16] OV C .., .., ... lpp. [17] OV L .., .., ... lpp. [18] Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada
13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu
siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai
Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275,
25.10.2003., 32. lpp.). [19] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu
pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju
samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas
efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz
2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009.). [20] Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada
11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa
mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo
gāzu emisiju un par Kioto Protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49,
19.2.2004., 1. lpp.). [21] Komisijas 2004. gada 21. decembra Regula (EK)
Nr. 2216/2004 par standartizētu un drošu reģistru sistēmu
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes
Lēmumu 280/2004/EK (OV L 386, 29.12.2004., 1. lpp.) un
Komisijas 2010. gada 7. oktobra Regula (ES) Nr. 920/2010 par
standartizētu un drošu reģistru sistēmu saskaņā ar
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas
Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK (OV L 270, 14.10.2010.,
1. lpp.). [22] Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES)
Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes
Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu
Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ
Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011,
OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp. [23] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada
23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu
pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju
samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas
efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz
2020. gadam, OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp. [24] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada
21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu
siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai
un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības
līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par
Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu, OV L 165, 18.6.2013.,
13. lpp. [25] Lēmums 1/CMP.8, pieņemts
līgumslēdzēju pušu konferencē, kas vienlaikus bija Kioto
protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme,
FCCC/KP/CMP/2012/13/Add.1.