PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.           PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

Ar kosmosu saistītās sistēmas nodrošina plašu lietojumu klāstu, kuriem ir nozīmīga lomu mūsu ikdienas dzīvē (TV, internets vai ģeogrāfiskā pozicionēšana), tās ir būtiski svarīgas galvenajās tautsaimniecības jomās un palīdz nodrošināt mūsu drošību. Ar kosmosu saistītie lietojumi un no tiem izrietošie pakalpojumi, kā arī kosmosa pētniecība ir kļuvusi nepieciešama tādu ES politiku īstenošanā kā vides, klimata pārmaiņu, jūrniecības, attīstības, lauksaimniecības un ar drošību saistīta politika, piemēram, KĀDP/KDAP, kā arī tehniskā progresa un rūpniecisko inovāciju un konkurētspējas veicināšana.

Palielinoties atkarībai no pakalpojumiem, kas saistīti ar kosmosu, mūsu sabiedrībai spēja aizsargāt kosmosa infrastruktūru ir kļuvusi būtiska. Ikviena kosmosa infrastruktūras darbības pārtraukšana vai pat tās daļas darbības pārtraukšana var ievērojami ietekmēt labi funkcionējošās tautsaimniecības darbības un mūsu pilsoņu drošību un apdraudēt neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanu.

Tomēr kosmosa infrastruktūrām aizvien lielāku apdraudējumu rada sadursmju risks starp kosmosa kuģiem un vēl jo vairāk starp kosmosa kuģiem un kosmosa atkritumiem. Būtībā kosmosa atkritumi ir kļuvuši par ļoti nopietnu apdraudējumu konkrētu kosmosa darbību ilgtspējai.

Lai mazinātu sadursmju risku, ir nepieciešams identificēt un uzraudzīt satelītus un kosmosa atkritumus, reģistrēt katalogā to pozīcijas un, kad ir noteikts potenciāls sadursmes risks, izsekot to kustībai (trajektorijām), lai varētu brīdināt satelītu operatorus, ka to satelīti ir jāpārvieto. Šī darbība ir pazīstama kā kosmisko objektu novērošana un uzraudzība (SST), un šobrīd to galvenokārt veic, izmantojot uz zemes esošus sensorus, piemēram, teleskopus un radarus.

Iespējamas arī citas darbības sadursmju riska vai to seku ietekmes mazināšanai. Tās citu starpā ir pētnieku centieni labāk aizsargāt satelītus no sadursmju ietekmes un izstrādāt tehnoloģijas kosmosa atkritumu aizvākšanai no orbītām. Turklāt, pastāv vairākas iniciatīvas starptautiskā līmenī, kuru nolūks ir nodrošināt valstu, kas veic darbības kosmosā, apņemšanos samazināt kosmosa atkritumu radīšanu, darbojoties kosmosā. Savienības ierosinātajam starptautiskajam rīcības kodeksam kosmosā veiktām darbībām, kuru šobrīd apspriež valstis, kas veic darbības kosmosā, līdz šim ir pausts plašs starptautisks atbalsts. Tomēr, lai cik arī šie instrumenti būtu nozīmīgi, ja to noteikumi tiktu īstenoti, tie nenovērsīs problēmu, ko rada esošie un nākotnes kosmosa atkritumi, tie tikai samazinās kosmosa atkritumu strauji kāpjošo pieaugumu nākotnē. Vienīgais risinājums šobrīd ir izvairīties no sadursmēm un uzraudzīt kosmosa kuģu vai to atlieku nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā.

Tomēr Eiropai šobrīd ir ierobežotas iespējas uzraudzīt un novērot satelītus un kosmosa atkritumus, kā arī kosmisko objektu atgriešanos Zemes atmosfērā. Turklāt, netiek nodrošināti atbilstīgi pakalpojumi, lai satelītu operatoriem izziņotu brīdinājumus par sadursmēm.

Komisijas Paziņojumā “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs” (COM(2011)152), atzīstot gan kosmosa infrastruktūras un no tām izrietošo pakalpojumu nozīmību, gan nepieciešamību nodrošināt to aizsardzību, atbilstīgi 2010. gada oktobrī pieņemtajam paziņojumam par rūpniecības politiku uzsvērts, ka Savienībai ir jānosaka kosmosa kuģu novērošanai un trajektorijas uzraudzībai paredzētās Eiropas sistēmas uzbūve un pārvaldes veids, ievērojot tās divējādo pielietojumu un vajadzību nodrošināt tās ilgtspējīgu izmantošanu.

ES rīcību šajā jomā pamato Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī, ar kuru tiek paplašinātas ES kompetences kosmosa jomā. Eiropas kosmosa politikas kontekstā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 189. pantu ES tiek piešķirtas pilnvaras sekmēt kopīgas iniciatīvas, atbalstīt zinātnisko izpēti un tehnoloģiju attīstību un koordinēt kosmosa izpētei un izmantošanai nepieciešamos centienus.

Atbalstu ES rīcības nepieciešamībai šajā jomā dalībvalstis paudušas vairākās Padomes rezolūcijās un secinājumos[1]. Jau 2008. gadā piektajā Kosmosa padomes sanāksmē tika apstiprināts, ka Eiropai vajag “attīstīt Eiropas spējas, lai uzraudzītu un novērotu tās kosmosa infrastruktūru un kosmosa atkritumus”[2]. Tika arī apstiprināts, ka Savienībai ir aktīvi jādarbojas, ieviešot SSA sistēmu un tās pārvaldības mehānismus. Pavisam nesen, 2011. gada maijā Padomes secinājumos par ES kosmosa stratēģijas paziņojumu tika atkārtots, ka nepieciešama Eiropas SST spēja Eiropas kosmosa resursu un to izmantošanas drošības pastiprināšanai. Tajos noteikts, ka tālab “Eiropas Savienībai būtu cik vien iespējams plaši jāizmanto resursi, kompetences un prasmes, kuras jau ir pieejamas vai kuras tiek veidotas dalībvalstu, Eiropas un — attiecīgos gadījumos — starptautiskā līmenī”. Rezolūcijā ES [Eiropas Komisija un EĀDD] aicināta ciešā sadarbībā ar EKA un dalībvalstīm izteikt priekšlikumus par pārvaldības shēmām un datu politiku, kurā ņemtu vērā SST datu augsto konfidencialitāti. Šim viedoklim piekrīt arī Eiropas Parlaments savā ziņojumā par kosmosa stratēģiju ES, kas tika pieņemts 2011. gada 30. novembrī[3].

Divās Eiropas pamatprogrammās Galileo un Copernicus (Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES) jaunais nosaukums) sasniegtie rezultāti arī ir veicinājuši izpratni par to, ka nepieciešams aizsargāt ES kosmosa infrastruktūru. Galileo ir pirmais ES kosmosa pamatprojekts, un tas vienmēr būs viens no ES kosmosa intervences galvenajiem stūrakmeņiem, savukārt Copernicus ir liela ar kosmosu saistīta komponente (Sentinel satelīti). Copernicus radās kā pētniecības un attīstības projekts, bet tagad tas ir iegājis savā sākotnējā darbības posmā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, šis lēmuma priekšlikums attiecas uz tāda Eiropas mēroga pakalpojuma izveidi, ar kuru censtos novērst sadursmes starp kosmosa kuģiem vai starp kosmosa kuģi un kosmosa atkritumiem un uzraudzītu kosmosa kuģu vai to daļu nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā. Tehniski šis pakalpojums tiek dēvēts par Eiropas SST pakalpojumu.

Atbilstoši pieejai, kas paredzēta Komisijas 2011. gada paziņojumā “Par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”[4], šajā lēmumā tiek definēta partnerība, atbilstoši kurai dalībvalstis ieguldīs esošos un nākotnes resursus SST spējai Eiropas līmenī un Savienība nodrošinās tiesisko regulējumu un finanšu ieguldījumu noteikto darbību īstenošanai. Tiesiskajā regulējumā nosaka pārvaldības shēmu un datu politiku atbilstīgi attiecīgajiem Padomes secinājumiem.

Visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, ierosinājums izveidot Eiropas SST pakalpojumu atbilst būtiskam ES kosmosa rūpniecības politikas mērķim (kas noteikts Komisijas paziņojumā par ES Kosmosa rūpniecības politiku, ko paredzēts publicēt 2013. gadā), proti, sasniegt Eiropas tehnoloģisko neatkarību būtiski svarīgās jomās un saglabāt neatkarīgu piekļuvi kosmosam.

2.           Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējuma rezultāti

Priekšlikums ir pieņemts pēc padziļinātas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ar sabiedrību. Tam pievienots ietekmes novērtējums.

Beidzamo gadu laikā uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāts konsultējās ar dažādām kosmosa darbībās ieinteresētām un iesaistītām personām dažādās potenciālās nākotnes ES kosmosa darbības jomās, jo īpaši par Eiropas kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) pakalpojuma izveidi. Par šāda pakalpojuma izveidi bijušas politiskās debates starp ES ministriem, kas atbildīgi par kosmosa jomu.

Šo apspriešanos rezultātā gūtos galvenos secinājumus var apkopot šādi:

– Starp ES un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) dalībvalstu ministriem, kas atbildīgi par kosmosa jomu, pastāv vienprātība, ka Eiropas SST pakalpojuma izveide jāvada ES, nevis EKA. Šī vienprātība ir atspoguļota iepriekš minētajās Padomes rezolūcijās. Tas izrietēja no daudzām diskusijām: Eiropas SST pakalpojumam ir drošības dimensija (tas ļauj apkopot informāciju par valstu civilo un militāro kosmosa infrastruktūru un darbībām), ar kuru ES (atšķirībā no EKA) ir kompetenta rīkoties un kurai tā ir atbilstīgi aprīkota. Ar LESD Eiropas Savienībai piešķirta kompetence koordinēt kosmosa sistēmu izmantošanu, kā arī kompetence un mehānismi, lai rīkotos ar šāda pakalpojuma drošības dimensiju; dalībvalstis uzskata, ka EKA ir jāatbalsta ES šajos centienos (un tā to dara, īstenojot savu SSA sagatavošanas programmu), bet kā pētniecības un attīstības organizācijai tai pašai nav nepieciešamo kompetenču un mehānismu Eiropas SST pakalpojuma izveidei un darbībai.

– Jo īpaši dalībvalstis lūdz ES noteikt Eiropas SST pakalpojuma pārvaldības un datu politiku, aktīvi darboties pakalpojuma izveidē un vislabākā iespējamā veidā izmantot esošos sensorus un zināšanas. Dalībvalstis ļoti skaidri nosaka arī to, kā novērst bažas par drošību: SST sensoriem jāpaliek valstu kontrolē. SST informācijas konfidencialitāte ir definēta kā galvenais SST datu politikas princips. SST informāciju drīkst atslepenot tikai konkrētos gadījumos, ja radusies tāda nepieciešamība.

– Starp ES un EKA dalībvalstīm un ekspertiem pastāv vienprātība, ka nākotnes Eiropas SST pakalpojums ir jāveido uz esošo sensoro resursu bāzes, kuri jāsasaista un jādarbina tīklā. Pastāv arī konverģence attiecībā uz faktu, ka pašreizējie resursi nav pietiekami, lai nodrošinātu darbību vēlamajā līmenī. Lai sasniegtu vēlamo līmeni, ir jāveido un Eiropas SST sistēmā jāintegrē jauni resursi (piemēram, novērošanas un uzraudzības radari un teleskopi). Dalībvalstīm, kurām ir sensorā spēja, un tām, kas vēlas to attīstīt, būtu jābūt galvenajai lomai Eiropas SST pakalpojuma izveidē.

– Starp dalībvalstīm un jomas ekspertiem pastāv vienprātība arī par to, ka, lai izveidotu Eiropas SST pakalpojumu un lai tas varētu veiksmīgi darboties, kā minimums ir jāveic:

· ierobežoto esošo resursu (pārsvarā uz zemes esošo teleskopu un radaru satelītu pozīcijas noteikšanai) sasaiste un to spējas palielināšana, veidojot un sasaistot jaunus resursus (sensora funkcija);

· apstrādes funkcijas pilnveidošana, ar kuru apvieno un analizē SST iegūtos datus (apstrādes funkcija);

· diennakts informācijas dienesta izveide, kas veido saikni ar lietotājiem un pārraida satelītu operatoriem un attiecīgajām valsts iestādēm brīdinājumus par iespējamu sadursmes risku un kosmosa kuģu un atkritumu atgriešanos Zemes atmosfērā (pakalpojumu funkcija).

– Vairāku gadu garumā noritošajās diskusijās dalībvalstis, kam pieder SST izveidei būtiski resursi, uzsvēra viena izšķirīga pārvaldības aspekta nepieciešamību — ņemot vērā bažas par drošību, nākotnes Eiropas SST sistēmas sensora un apstrādes funkcijai jāpaliek valstu kompetento iestāžu kontrolē (dažos gadījumos — militāro iestāžu kontrolē). Vairākums dalībvalstu atbalsta ideju, ka, lai izveidotu Eiropas SST pakalpojumu, tās dalībvalstis, kurām pieder esoši vai jauni resursi, varētu veidot konsorciju, lai kā tīklu vadītu gan sensora, gan apstrādes funkciju. Dalībvalstis arī uzskata, ka informācijas dienesta funkciju varētu uzņemties vai nu pats konsorcijs, vai kāda iestāde ar piemērotu drošības līmeni, piemēram, Eiropas Savienības Satelītcentrs. Tajā pašā laikā nacionālās drošības nolūkos dalībvalstis ir skaidri norādījušas, ka tās šajā jomā nesadarbosies ar komercuzņēmumiem.

– Pastāv vienprātība, ka Eiropas SST pakalpojuma izveide ir jāveic ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

– Dalībvalstis vēlas piedāvāt savus resursus Eiropas SST pakalpojuma izveidei. Tās uzskata, ka savukārt pakalpojuma izveidē jāiesaista ES finansējums un kā minimums jāsedz darbības, kas tieši saistītas ar pakalpojuma izveidi. Papildus tam, ka dalībvalstis piedāvās savus resursus, tās ir gatavas to atbalstīt finansiāli.

Apspriešanās arī liecināja, ka iedzīvotāji apzinās un atbalsta nepieciešamību aizsargāt kosmosa infrastruktūru.

3.           PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI

Komisijas priekšlikuma juridiskais pamats ir LESD 189. panta 2. punkts.

Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru priekšlikums tiek izstrādāts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma veidā. Dokuments ir vispārīgas nozīmes, un tā saturam jābūt tieši piemērojamam visas dalībvalstīs, lai gan dalībvalstu dalība Eiropas SST sistēmas izveidē un darbībā nav obligāta.

Priekšlikumā definēti ierosinātās rīcības mērķi, proti, kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības pakalpojumu sniegšana, sniedzamo pakalpojumu darbības joma, pārvaldības aspekti, kā arī budžeta līdzekļi. Galvenajam dokumentam pievienots pielikums par SST datu politikas principiem, kas ir šī dokumenta neatņemama sastāvdaļa.

Priekšlikums atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. Priekšlikuma mērķis, proti, atbalstīt Eiropas SST pakalpojuma izveidi, apvienojot esošos valstu resursus, pārsniedz dalībvalstu finansiālās un tehniskās iespējas, ja tās darbotos atsevišķi, un šo mērķi var pienācīgi sasniegt tikai Savienības līmenī. Attiecībā uz proporcionalitāti Savienības rīcība ir atbilstīga noteiktajam mērķim, jo paredzētie budžeta līdzekļi atbilst padziļinātā analīzē aplēstām izmaksām un ierosinātā pārvaldības shēma šķiet vispiemērotākā.

4.           IETEKME UZ BUDŽETU

SST programma paliek kopējā ES budžeta piešķīrumā, par ko Komisija izteikusi priekšlikumu nākamajai DFS. Papildus DFS priekšlikumam finansējums netiek pieprasīts. Priekšlikuma 11. panta 1. punktā noteikts, ka finansējums SST atbalsta programmai jāpiešķir no citām attiecīgām programmām pilnā saderībā ar to juridisko pamatu.

Savienība atbalstīs darbības, piešķirot dotācijas (tostarp vienreizējus maksājumus). Šādu dotāciju saņēmēji būs iesaistītās dalībvalstis, kas ar valstu resursiem piedalīsies Eiropas SST sistēmā, kā arī EUSC, ja tas sadarbosies ar iesaistītajām dalībvalstīm SST pakalpojumu funkcijas izveidē un darbībā, kā minēts 3. panta c) apakšpunktā, darbojoties kā ES “informācijas dienests”. Indikatīvais Savienības ieguldījums atbalsta programmas īstenošanā pašreizējās cenās ir 70 miljoni euro laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Tomēr šis kopējais ieguldījums ir atkarīgs no nepārtrauktā koplēmuma pieņemšanas procesa par DFS un programmām, kas saistītas ar DFS, no kurām jāpiesaista finansējums SST atbalsta programmai. Bez tam tas būs atkarīgs no lēmumiem, kas tiks pieņemti attiecībā uz katru no attiecīgajām programmām par finansējuma izmantošanu darbībām, kurām paredzēts SST atbalsta programmas līdzfinansējums.

Programmu izmaksas ir aplēstas, veicot padziļinātu analīzi un apspriežoties ar ekspertiem, jo īpaši ar ekspertiem no kosmosa aģentūrām un līdzīgām institūcijām dalībvalstīs un no EKA.

2013/0064 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS,

ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta programmu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 189. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[5],

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu[6],

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)       Komisija paziņojumā “Par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”[7] uzsvēra, ka Savienībai ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) piešķirtā dalītā kompetence kosmosa jomā ir cieši saistīta ar pastiprinātu partnerību ar dalībvalstīm. Komisija arī uzsvēra, ka visu jauno darbību pamatā jābūt esošajiem resursiem un kopīgi jānosaka, kur ir nepieciešami jauni resursi.

(2)       Padome 2008. gada 26. septembra rezolūcijā “Attīstot Eiropas kosmosa politiku”[8] atgādina, ka kosmosa resursi ir kļuvuši ļoti svarīgi mūsu ekonomikai un ka ir jānodrošina to drošība. Tā uzsvēra “vajadzību Eiropai [..] attīstīt spējas, lai uzraudzītu un novērotu tās kosmosa infrastruktūru un kosmosa atkritumus, sākotnēji balstoties uz pašreizējiem valstu un Eiropas līdzekļiem, gūstot labumu no attiecībām, kas var tikt izveidotas ar citām partnervalstīm un to spējām”.

(3)       Padome 2010. gada 25. novembra rezolūcijā “Globālās problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana”[9] atzīst, ka nākotnē ir vajadzīgas kosmosa situatīvās uzraudzības (turpmāk “SSA”) spējas, kas būtu Eiropas līmeņa pasākums, ar kuru attīstītu un izmantotu esošus valstu un Eiropas civilos un militāros resursus, un aicina Eiropas Komisiju un Padomi ierosināt tādu pārvaldības shēmu un datu politiku, kas ļautu dalībvalstīm piedalīties ar atbilstīgām valstu spējām, ievērojot spēkā esošas drošības prasības un noteikumus. Tā aicina “visas iesaistītās Eiropas iestādes izskatīt piemērotus pasākumus”, kuros būtu ņemtas vērā noteiktās civilo un militāro lietotāju prasības, izmantot attiecīgos resursus atbilstīgi piemērojamām drošības prasībām un ņemt vērā Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) SSA sagatavošanas programmas agrīno stadiju.

(4)       Padome 2011. gada 31. maija secinājumos par Komisijas paziņojumu “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”[10] un 2011. gada 6. decembra rezolūcijā “Pamatnostādnes par Kosmosa papildu vērtību un nozīmi Eiropas pilsoņu drošībai”[11] atgādina par “vajadzību pēc efektīvas SSA spējas Eiropas līmenī” un nosaka, ka Savienībai “būtu cik vien iespējams plaši jāizmanto resursi, kompetences un prasmes, kuras jau ir pieejamas vai kuras tiek veidotas dalībvalstu, Eiropas un — attiecīgos gadījumos — starptautiskā līmenī”. Atzīstot šādas sistēmas divējādā lietojuma dabu un ņemot vērā tās īpašo drošības dimensiju, Padome aicināja Komisiju “ciešā sadarbībā ar Augsto pārstāvi un ciešā sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru un dalībvalstīm, kuru īpašumā ir šādi resursi un spējas, un konsultējoties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, nākt klajā ar priekšlikumiem, lai šos resursus un spējas izmantotu pilnībā, un uz to pamata kā Eiropas līmeņa pasākumu izvērstu kosmosa situatīvās uzraudzības (SSA) spējas, un saistībā ar to noteikt pienācīgu pārvaldību un datu politiku, ar ko nodrošinātu kosmosa situatīvās uzraudzības datu augstu konfidencialitāti.”

(5)       Kosmosa atkritumi ir kļuvuši par visnopietnāko apdraudējumu kosmosa darbību ilgtspējai. Tādēļ kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (turpmāk “SST”) atbalsta programma būtu jāizveido ar mērķi atbalstīt tādu pakalpojumu izveidi un darbību, kuros ietilpst kosmisko objektu novērošana un uzraudzība ar nolūku novērst kosmosa kuģu bojājumus sadursmju rezultātā, kā arī lai novērstu kaitējumu zemes infrastruktūrai vai cilvēkiem, kas radies, kosmosa kuģiem vai kosmosa atkritumiem nekontrolēti atgriežoties Zemes atmosfērā.

(6)       SST pakalpojumi dos labumu visiem publiskā sektora un privātajiem kosmosa infrastruktūru operatoriem, tostarp Savienībai, ņemot vērā tās atbildību par ES kosmosa programmām — Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (EGNOS) un Galileo, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 683/2008 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu[12] un Copernicus/GMES, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regulu (ES) Nr. 911/2010 par Eiropas Zemes novērošanas programmu (GMES) un tās sākotnējām darbībām (2011.–2013.)[13]. No brīdinājumiem par kosmisko objektu atgriešanos Zemes atmosfērā iegūs arī valstu publiskā sektora iestādes, kuras nodarbojas ar civilo aizsardzību.

(7)       SST pakalpojumiem būtu jāpapildina pētniecības darbības saistībā ar kosmosā esošas infrastruktūras aizsardzību, kas tiek veikta atbilstīgi programmai “Apvārsnis 2020”, ko izveidojusi [atsauce uz regulu, ar ko pieņem programmu “Apvārsnis 2020”, tiks pievienota pēc tās pieņemšanas], kā arī Eiropas Kosmosa aģentūras darbības šajā jomā.

(8)       SST atbalsta programmai būtu jāpapildina arī esošie ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) vadlīnijas par kosmosa atkritumu ietekmes mazināšanu vai citas iniciatīvas, piemēram, Savienības priekšlikums starptautiskajam rīcības kodeksam kosmosā veiktām darbībām.

(9)       Civilo un militāro SSA lietotāju prasības ir izklāstītas Komisijas dienestu darba dokumentā “Eiropas kosmosa situatīvās uzraudzības prasības augsta līmeņa civilajiem un militārajiem lietotājiem”[14], ko Padomes Politikas un drošības komitejā 2011. gada 18. novembrī[15] apstiprinājušas dalībvalstis. SST pakalpojumi tiks sniegti tikai civiliem nolūkiem. Šis lēmums neattiecas uz izteikti militārām prasībām.

(10)     SST pakalpojumu darbības pamatā būtu jābūt partnerībai starp Savienību un dalībvalstīm un jāizmanto esošās un turpmākās valstu zināšanas un resursi, piemēram, matemātiskā analīze un zinātības modelēšana, uz zemes esoši radari vai teleskopi, ko izmantošanai padarījušas pieejamas iesaistītās dalībvalstis. Dalībvalstis saglabā īpašumtiesības un kontroli pār saviem resursiem, un tās ir atbildīgas par to darbību, uzturēšanu un atjaunināšanu.

(11)     Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC), kas ir Savienības aģentūra, kura dibināta ar 2001. gada 20. jūlija Padomes Vienoto rīcību 2001/555/KĀDP par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi[16] un kas dažāda līmeņa slepenību civilajiem un militārajiem lietotājiem sniedz ģeotelpisko attēlu informācijas pakalpojumus un produktus, varētu būt atbildīga par SST pakalpojumu darbību un sniegšanu. Tā pieredze apieties ar konfidenciālu informāciju drošā vidē un ciešās institucionālās saiknes ar dalībvalstīm ir vērtība, kas veicinātu SST pakalpojumu sniegšanu. Priekšnoteikums EUSC dalībai SST atbalsta programmā ir grozījums Padomes Vienotajā rīcībā, jo šobrīd tajā nav paredzēta EUSC darbība SST jomā.

(12)     Precīza informācija par konkrētu kosmisko objektu dabu, specifikācijām un atrašanās vietu var ietekmēt Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu drošību. Tādēļ attiecībā uz SST sensoru tīkla izveidi un darbību, spēju apstrādāt un analizēt SST datus un SST pakalpojumu sniegšanā nepieciešami pienācīgi piesardzības pasākumi. Tādēļ šajā lēmumā ir nepieciešams noteikt vispārīgus noteikumus par SST datu un informācijas izmantošanu un drošu apmaiņu starp dalībvalstīm, EUSC un SST pakalpojumu saņēmējiem. Turklāt Eiropas Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu jāizstrādā koordinēšanas mehānisms, kas nepieciešams ar SST atbalsta programmas drošību saistītu jautājumu risināšanai.

(13)     Iesaistītajām dalībvalstīm un EUSC būtu jābūt atbildīgiem par sarunām saistībā ar noteikumiem par SST datu un informācijas izmantošanu un drošu apmaiņu un šo noteikumu īstenošanu. Noteikumos par SST datu un informācijas izmantošanu un apmaiņu, kas izklāstīti šajā lēmumā un līgumā starp iesaistītajām dalībvalstīm un EUSC, būtu jāņem vērā Padomes Drošības komitejas pieņemtie ieteikumi par SST datu drošību[17].

(14)     Padomes Drošības komiteja ir ieteikusi izveidot riska pārvaldības struktūru, lai nodrošinātu, ka, īstenojot SST atbalsta programmu, datu drošības jautājumiem tiek pievērsta pienācīga vērība. Šim nolūkam iesaistītajām dalībvalstīm un EUSC būtu jāizveido atbilstīgas riska pārvaldības struktūras un procedūras.

(15)     SST atbalsta programma būtu jāfinansē Savienībai atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam[18]. Savienības finansējums SST atbalsta programmai būtu jāpiesaista no attiecīgām programmām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam.

(16)     Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā arī sodus.

(17)     Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai attiecībā uz daudzgadu darba programmas pieņemšanu un dalībvalstu atbilstību kritērijiem to dalībai SST atbalsta programmā, tā īstenošanas pilnvaras būtu jāuztic Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[19].

(18)     Tā kā dalībvalstis, darbojoties atsevišķi, nevar sasniegt šā lēmuma mērķus, proti, atbalstīt darbības, kuru veikšanas nolūks ir sensoru tīkla izveide un darbība, spējas izveide SST datu apstrādei un analīzei un SST pakalpojumu izveide un darbība, jo tie pārsniedz dalībvalstu finansiālās un tehniskās iespējas, un tādēļ šā lēmuma mēroga dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība drīkst pieņemt pasākumus atbilstīgi subsidiaritātes principam, kā noteikts Eiropas Savienības līguma 5. pantā,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

Kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (turpmāk “SST”) atbalsta programma ir izveidota laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

(1) “kosmiskais objekts” ir jebkurš cilvēka radīts vai dabisks priekšmets kosmosā;

(2) “kosmosa kuģis” ir jebkurš cilvēka radīts kosmiskais objekts, kas kalpo konkrētam nolūkam, tostarp mākslīgie satelīti;

(3) “kosmosa atkritumi” ir kosmosa kuģi vai to daļas, kas vairs nekalpo konkrētam nolūkam, tostarp raķešu vai mākslīgu satelītu daļas vai neaktīvi mākslīgi satelīti;

(4) “SST sensors” ir ierīce vai ierīču apvienojums, piemēram, uz zemes vai kosmosā esoši radari un teleskopi, kas spēj mērīt fizikālus parametrus saistībā ar kosmiskajiem objektiem, piemēram, lielumu, atrašanās vietu un ātrumu;

(5) “SST dati” ir kosmisko objektu fizikāli parametri, ko iegūst SST sensori;

(6) “SST informācija” ir apstrādāti SST dati, kuri ir viegli saprotami to saņēmējam.

3. pants

SST atbalsta programmas mērķi

SST atbalsta programmas mērķi ir atbalstīt darbības, kuru veikšanas nolūks ir SST spējas izveide, un jo īpaši:

(a) sensora funkcijas izveide un darbība, kura ietver uz zemes vai kosmosā esošo nacionālo sensoru tīklu kosmisko objektu novērošanai un uzraudzībai;

(b) apstrādes funkcijas izveide un darbība sensoru uztverto SST datu apstrādei un analizēšanai, tostarp spēja atklāt un identificēt kosmiskos objektus un izveidot un uzturēt to katalogu;

(c) pakalpojumu funkcijas izveide un darbība SST pakalpojumu sniegšanai kosmosa kuģu operatoriem un valsts iestādēm.

4. pants

SST pakalpojumi

1.           Šā lēmuma 3. panta c) apakšpunktā minētajos pakalpojumos ietilpst:

(a) iespējamo sadursmju riska novērtēšana starp kosmosa kuģiem vai starp kosmosa kuģiem un kosmosa atkritumiem un sadursmju novēršanas brīdinājumu ģenerēšana laikā, kad kosmosa kuģus palaiž un kad tie darbojas orbītā;

(b) orbītā notiekošu eksploziju vai sabrukumu vai sadursmju noteikšana un riska novērtēšana;

(c) riska novērtēšana un brīdinājumu sniegšana par kosmisko objektu un kosmosa atkritumu atgriešanos Zemes atmosfērā un to ietekmes laika un vietas noteikšana.

2.           SST pakalpojumus sniedz dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, EĀDD, publiskajiem un privātajiem kosmosa kuģu operatoriem un valsts iestādēm, kas saistītas ar civilo aizsardzību. SST pakalpojumus sniedz atbilstīgi 9. pantā izklāstītajiem nosacījumiem par SST datu un informācijas izmantošanu un apmaiņu.

3.           Iesaistītās dalībvalstis, EUSC un Komisija nav atbildīgi par jebkādiem bojājumiem, kas radušies SST pakalpojumu neesamības vai sniegšanas pārtraukumu dēļ, to sniegšanas aizkavējumu vai ar SST pakalpojumiem sniegtās informācijas neprecizitātes dēļ.

5. pants

Programmas atbalstāmās darbības

1.           SST atbalsta programma sniedz atbalstu darbībām, kuru nolūks ir sasniegt 3. pantā izklāstītos mērķus, kas noteikti 6. panta 2. punktā minētajā darba programmā un saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kas minēti 7. pantā.

2.           SST atbalsta programma nesniedz atbalstu jaunu SST sensoru izveidei.

3.           Savienība līdzfinansē 1. punktā minētās darbības, tostarp piešķirot dotācijas atbilstoši Regulai (ES) Nr. XXX/2012.

6. pants

Eiropas Komisijas loma

1.           Komisija:

(a) pārvalda SST atbalsta programmai piesaistītos līdzekļus un nodrošina SST atbalsta programmas īstenošanu;

(b) veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu, kontrolētu, mazinātu un pārraudzītu ar programmu saistītos riskus;

(c) sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu izveido nepieciešamos koordinēšanas mehānismus programmas drošības nodrošināšanai.

2.           Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka SST atbalsta programmas daudzgadu darba programmu, kas attiecīgi papildina 11. panta 1. punktā minēto programmu darba programmas. Darba programmā norāda izvirzītos mērķus, paredzamos rezultātus, finansējamās darbības, šo darbību īstenošanas laika grafiku, īstenošanas metodi, Savienības līdzfinansējuma maksimālo likmi un īpašos nosacījumus, ko piemēro Savienības dotācijām SST atbalsta programmas ietvarā. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7. pants

Dalībvalstu līdzdalība

1.           Dalībvalstis, kas vēlas piedalīties 3. pantā izklāstīto mērķu īstenošanā, iesniedz Komisijai pieteikumu, kurā norāda atbilstību šādiem kritērijiem:

(a) īpašumtiesības uz SST sensoriem un to darbībai piemērotu tehnisko un cilvēkresursu esamība vai datu apstrādes spējas;

(b) rīcības plāna izveide 3. pantā izklāstīto mērķu īstenošanai.

2.           Komisija pieņem īstenošanas lēmumus attiecībā uz dalībvalstu atbilstību 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem. Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.           Dalībvalstis, kuras atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, noslēdz 10. pantā minēto līgumu.

4.           Dalībvalstis, kuras atbilst 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem un kuras ir 10. pantā minētā līguma dalībvalstis, ir tiesīgas saņemt finanšu ieguldījumu no SST atbalsta programmas. Komisija savā tīmekļa vietnē publicē un atjaunina dalībvalstu sarakstu.

8. pants

Eiropas Savienības Satelītcentra līdzdalība

Eiropas Savienības Satelītcentrs (EUSC) piedalās 3. panta c) apakšpunktā izklāstītā mērķa īstenošanā un ir tiesīgs saņemt finanšu ieguldījumu no SST atbalsta programmas pēc 10. pantā minētā līguma noslēgšanas.

9. pants

SST datu un informācijas izmantošana un apmaiņa

Attiecībā uz SST datu un informācijas izmantošanu un apmaiņu 3. pantā minēto mērķu īstenošanai piemēro šādus noteikumus:

(a) novērš neatļautu datu un informācijas atklāšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu darbību un pēc iespējas lielāku iegūtās informācijas izmantošanu;

(b) nodrošina SST datu drošību;

(c) dara pieejamu informāciju, kas iegūta SST atbalsta programmas ietvaros, pamatojoties uz vajadzību pēc informācijas, atbilstoši informācijas autora un attiecīgā kosmiskā objekta īpašnieka instrukcijām un drošības noteikumiem.

10. pants

Operatīvo darbību koordinēšana

Dalībvalstis, kas atbilst 7. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, un EUSC noslēdz līgumu, kurā nosaka noteikumus un mehānismus sadarbībai, īstenojot 3. pantā izklāstītos mērķus. Jo īpaši šajā līgumā ietver noteikumus attiecībā uz šādiem aspektiem:

(a) SST datu un informācijas izmantošana un apmaiņa, ņemot vērā Padomes Drošības komitejas apstiprinātos ieteikumus “Kosmosa situatīvās uzraudzības datu politika — ieteikumi par drošības aspektiem”[20];

(b) riska pārvaldības struktūras izveide, lai nodrošinātu SST datu un informācijas izmantošanas un drošas apmaiņas noteikumu īstenošanu.

11. pants

SST atbalsta programmas finansēšana

1.           Savienības finansējumu SST atbalsta programmai piesaista no citām programmām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā 2014.–2020. gadam, pilnīgā saderībā ar to juridisko pamatu.

Attiecīgās programmas, no kurām varētu piesaistīt finansējumu, ietver programmas, kas izveidotas ar šādiem tiesību aktiem:

(a) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..] par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju[21], 1. pants, 3. panta c) un d) apakšpunkts un 4. pants;

(b) Padomes Lēmums Nr. [..], ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020”[22], 2. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts, pielikuma II daļas 1.6.2. punkta d) apakšpunkts un pielikuma III daļas 6.3.4. punkts;

(c) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. [..], ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai[23], 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta e) apakšpunkts.

2.           Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi šai darbībai paredzētajiem līdzekļiem programmās, no kurām ir piesaistīti līdzekļi.

12. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.           Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.           Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības dokumentāri un klātienē revidēt visus dotāciju saņēmējus, darbuzņēmējus un apakšuzņēmējus, kuri ir saņēmuši Savienības līdzekļus šajā programmā.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt klātienes pārbaudes un inspekcijas attiecībā uz saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96[24] noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju līgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas Savienības finansiālās intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, kā arī dotāciju līgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF nepārprotami ir dotas tiesības veikt šādas revīzijas, klātienes pārbaudes un inspekcijas

3.           Finanšu atbalsta saņēmējs par 3. pantā minētajām darbībām piecus gadus pēc jebkuras darbības pēdējā maksājuma saņemšanas glabā visus izdevumus apstiprinošos dokumentus par šo darbību, lai tos varētu uzrādīt Komisijai.

13. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.           Komisija pārrauga SST atbalsta programmas īstenošanu.

2.           Līdz 2018. gada 1. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei SST atbalsta programmas īstenošanas novērtējuma ziņojumu. Ziņojumā ietver ieteikumus par SST atbalsta programmas atbalstīto darbību atjaunināšanu, grozīšanu un atcelšanu, ņemot vērā šādus aspektus:

(a) SST atbalsta programmas mērķu sasniegšana, ņemot vērā gan SST atbalsta programmas darbību rezultātus, gan to ietekmi;

(b) līdzekļu izmantošanas efektivitāte.

14. pants

Komitejas procedūra

1.           Komisijai palīdz komiteja. Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.           Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā —                       Padomes vārdā —

priekšsēdētājs                                                priekšsēdētājs

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

              1.1.    Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

              1.2.    Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā

              1.3.    Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

              1.4.    Mērķi

              1.5.    Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

              1.6.    Ilgums un finansiālā ietekme

              1.7.    Paredzētie pārvaldības veidi

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

              2.1.    Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

              2.2.    Pārvaldības un kontroles sistēma

              2.3.    Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

              3.1.    Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

              3.2.    Paredzamā ietekme uz izdevumiem

              3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

              3.2.2. Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

              3.2.3. Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

              3.2.4. Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

              3.2.5. Trešo personu dalība finansējumā

              3.3.    Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

FINANŠU PĀRSKATS TIESĪBU AKTU PRIEKŠLIKUMIEM

1.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.        Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums, ar ko izveido kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības (SST) atbalsta programmu.

1.2.        Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB struktūrā[25]

XX sadaļa — Administratīvie izdevumi

02. sadaļa — Uzņēmējdarbība un rūpniecība

18. sadaļa — Iekšlietas

1.3.        Priekšlikuma/iniciatīvas būtība

ý Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu/ sagatavošanas darbību[26]

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz esošas darbības pagarināšanu

¨ Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā

1.4.        Mērķi

1.4.1.     Komisijas daudzgadu stratēģiskie mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu

Priekšlikuma mērķis ir izstrādāt ietvaru tādu struktūru izveidei, kas nepieciešamas, lai nosargātu ilgtermiņa pieejamību un drošību Eiropas un valstu kosmosa infrastruktūrām un pakalpojumiem, kas ir būtiski Eiropas tautsaimniecību un sabiedrību stabilai funkcionēšanai un Eiropas pilsoņu drošībai, sniedzot “kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības” (SST) pakalpojumu.

Konkrētāk definējot, izveidotās struktūras mērķis ir palielināt ES spēju:

i) samazināt riskus, kas saistīti ar Eiropas kosmosa kuģu palaišanu;

ii) izvērtēt un samazināt sadursmju riskus Eiropas kosmosa kuģu darbībai orbītā un ļaut kosmosa kuģu operatoriem efektīvāk plānot un veikt nelabvēlīgās ietekmes mazināšanas pasākumus (piemēram, veikt precīzākus manevrus, lai izvairītos no sadursmēm; bez vajadzības neveikt riskantus manevrus, kas samazina satelītu ekspluatācijas ilgumu);

iii) uzraudzīt kosmosa kuģu vai to atlieku nekontrolētu atgriešanos Zemes atmosfērā un sniegt precīzākus un efektīvākus agrīnus brīdinājumus valstu drošības un civilās aizsardzības/ katastrofu novēršanas pārvaldības iestādēm ar mērķi samazināt potenciālos riskus Eiropas pilsoņu drošībai un veselībai un mazināt iespējamo kaitējumu būtiski svarīgām zemes infrastruktūrām.

Tādējādi šis priekšlikums ir ieguldījums veiksmīga iznākuma sasniegšanai ES pamatprogrammās Galileo, EGNOS un Copernicus/GMES, kas ir daļa no stratēģijas “Eiropa 2020” un ilgtspējīgas izaugsmes politikām.

1.4.2.     Konkrētie mērķi un attiecīgās ABM/ABB darbības

Konkrētais mērķis Nr. 1

Izveidot tiesisku regulējumu SST sensora funkcijas (dalībvalstīm piederošu SST sensoru tīkla) izveidei un darbībai un apstrādes funkcijai.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Izveidot tiesisku regulējumu SST pakalpojumu izveidei un darbībai, lai tos sniegtu publiskiem un privātiem kosmosa kuģu operatoriem un lietotājiem, kas ir valsts iestādes.

Attiecīgās ABM/ABB darbības

XX 01. nodaļa — Politikas jomām piešķirtie administratīvie izdevumi

1.4.3.     Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas paredzētā ietekme uz finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām.

Paredzams, ka, pieņemot šo priekšlikumu, publiskajiem un privātajiem kosmosa kuģu operatoriem, kā arī dalībvalstīm tiks nodrošināti efektīvi un savlaicīgi pakalpojumi un tie ļaus tiem izvairīties no ekonomiskas, sociālas un vides ietekmes, kas rodas šādu apstākļu rezultātā:

i) kosmosa kuģu bojājumi vai iznīcināšana, notiekot sadursmēm starp kosmosa kuģiem un citiem kosmiskajiem objektiem, kā arī šiem objektiem nekontrolēti atgriežoties Zemes atmosfērā;

ii) izmaksas, kas radušās nevajadzīgu ietekmes mazināšanas vai sadursmju novēršanas manevru rezultātā, kas veikti riska novērtējumu nenoteiktības dēļ (katra izvairīšanās no sadursmes saīsina satelīta ekspluatācijas ilgumu);

iii) bojājumi vai iznīcināšana uz Zemes, kosmosa kuģiem vai to atliekām nekontrolēti atgriežoties Zemes atmosfērā.

1.4.4.     Rezultātu un ietekmes rādītāji

Norādīt priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas pārraudzībā izmantojamos rādītājus.

Tiks attiecīgi piemēroti rezultātu un ietekmes rādītāji no programmām, no kurām tiks piesaistīts finansējums SST atbalsta programmai. Ja šie rādītāji nebūs pietiekami specifiski, lai pārraudzītu priekšlikuma īstenošanu, var piemērot turpmāk izklāstītos rādītājus.

Atbilstoši šajā priekšlikumā izklāstītajam tiesiskajam regulējumam dalībvalstīm, kam piemīt attiecīgās spējas, ir jārīkojas, lai īstenotu atbalsta programmas mērķus, kas izklāstīti 3. panta a) un b) apakšpunktā, proti, SST sensora funkcijas izveide un darbība un SST apstrādes funkcija atbilstoši pienācīgai pārvaldības struktūrai.

Konkrētais mērķis Nr. 1

Rezultātu rādītāji saistībā ar SST sensora un apstrādes funkcijas izveidi un darbību:

-        atbilstīgi lēmuma 7. pantam iesaistīto dalībvalstu saraksts tiek izveidots līdz 2014. gada beigām;

-        SST sensora funkcija (kuras pamatā ir sensori, kas pieder dalībvalstīm un ko tās dara pieejamus): sākotnējā darbības posma uzsākšana līdz 2015. gada beigām;

-        apstrādes funkcija, kuras pamatā ir esošās dalībvalstu spējas (piem., esošie datu centri): sākotnējā darbības posma uzsākšana līdz 2015. gada beigām;

-        kosmisko objektu katalogs tiek izveidots līdz 2015. gada beigām;

-        sensora un apstrādes funkcija: pilnvērtīgas darbības posma uzsākšana līdz 2016. gada beigām.

Konkrētais mērķis Nr. 2

Atbilstoši šajā priekšlikumā izklāstītajam tiesiskajam regulējumam faktiskie SST pakalpojumi tiek efektīvi un savlaicīgi sniegti daudzām Eiropas un valstu publiskajām un privātajām/ komerciestādēm, kurām nepieciešama SST informācija. Šim nolūkam dalībvalstīm, kas piedalās un kas minētas 7. pantā, un Eiropas Savienības Satelītcentram, kas minēts 8. pantā, jārīkojas, lai īstenotu 3. panta c) apakšpunktā izklāstīto programmas mērķi, proti, SST pakalpojumu funkcijas izveidi un darbību.

Rezultātu rādītāji saistībā ar SST pakalpojumu funkcijas izveidi un darbību:

-        spējas, kas nepieciešamas SST pakalpojumu funkcijas izveidei un darbībai, un SST pakalpojumi tiek oficiāli definēti, un par tiem noslēgta vienošanās līdz 2014. gada beigām;

-        līgumu, kurā nosaka noteikumus un mehānismus sadarbībai starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības Satelītcentru, noslēdz līdz 2014. gada beigām;

-        kvalitātes standarti un mehānismi informācijas apkopošanai no operatoriem par SST pakalpojumu kvalitāti tiks noteikti līdz 2014. gada beigām;

-        SST pakalpojumi: sākotnējā darbības posma sākums ir 2015. gada beigas un beigu darbības posma — 2016. gada beigas.

Ietekmes rādītāji 1. un 2. mērķim ietver šādus rādītājus:

-        sadursmju neesamība;

-        neesoši satelītu vai palaišanas darbību pārrāvumi, kas rodas riska analīzes grūtību vai nepilnību dēļ;

-        ietekmes rādītāji var ietvert pozitīvo informāciju, kas saņemta no operatoriem un publiskā sektora iestādēm par ziņām, kas sniegtas, izmantojot SST pakalpojumus, un par sadursmju mazināšanas darbībām, kas veiktas, izmantojot sniegto SST informāciju.

1.5.        Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.     Prasības, kas jāizpilda īstermiņā vai ilgtermiņā

Kosmosa nozare Eiropai ir stratēģiska nozare. ES ekonomiskā, sabiedrības, drošības un politiskā neatkarība ir lielā mērā atkarīga no kosmosā esošām sistēmām un infrastruktūrām. Tas ir iemesls, kādēļ ES ir iesaistījusies tādos dārgos liela mēroga kosmosa projektos kā Galileo, EGNOS un Copernicus. Lai nodrošinātu to faktisko darbību un pakalpojumu sniegšanu, šīs sistēmas un infrastruktūras ir jāaizsargā pret bojājumiem vai no iznīcināšanas, kas varētu notikt sadursmju vai nekontrolētas atgriešanās atmosfērā rezultātā. Šāda aizsardzība ir pastāvīga nepieciešamība.

1.5.2.     ES iesaistīšanās pievienotā vērtība

No apspriešanās ar ieinteresētajām personām beidzamo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka, lai izveidotu darbojošos Eiropas SST pakalpojumus, būs nepieciešama ES iejaukšanās.

Starp ES un Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) ministriem, kas atbildīgi par kosmosu, pastāv vienprātība, ka šā pakalpojuma izveide jāvada ES, nevis EKA. Šī vienprātība ir atspoguļota vairākās Kosmosa padomes rezolūcijās (2010. gada 26. novembra Kosmosa padomes rezolūcija, 24. punkts; Konkurētspējas padomes 2011. gada 31. maija secinājumi, 14.–15. punkts; Kosmosa padomes rezolūcija 2011. gada 6. decembrī, II nodaļa). Jo īpaši dalībvalstis ir lūgušas ES noteikt Eiropas SST pakalpojuma pārvaldības un datu politiku, aktīvi darboties, izveidojot Eiropas pakalpojumu, un vislabākā iespējamā veidā izmantot sensorus un zināšanas, kas jau pastāv nacionālā un Eiropas līmenī. Dalībvalstis ļoti skaidri noteica arī to, kā novērst bažas par drošību: SST sensoriem jāpaliek valstu kontrolē. SST informācijas konfidencialitāte tika definēta kā SST datu politikas galvenais princips (t. i., visa informācija ir klasificējama kā slepena un atslepenojama tikai konkrētos atsevišķos gadījumos).

Šādas pozīcijas iemesls nav formāls — tas ir izskanējis daudzās apspriedēs. Eiropas SST pakalpojumam ir drošības dimensija (tā ļauj apkopot informāciju par valstu civilo un militāro kosmosa infrastruktūru un darbībām), ar kuru ES (atšķirībā no EKA) ir kompetenta rīkoties un kurai tā ir atbilstīgi aprīkota. Ar LESD Eiropas Savienībai piešķirta kompetence koordinēt kosmosa darbību izmantošanu, savukārt ar LES Eiropas Savienībai piešķirta kompetence rīkoties drošības jautājumos, piemēram, tādos, kas izriet no SST konteksta. ES ir nepieciešamā tiesību aktu izstrādes spēja, lai ieviestu SST pārvaldības mehānismus un datu politiku.

No otras puses, EKA ir pasaules līmeņa pētniecības un attīstības aģentūra, kuras mērķis ir noteikt un īstenot zinātniskas, tehnoloģiju un kosmosa lietojumu attīstības programmas. EKA nav paredzēta tādu sarežģītu politikas un likumdošanas darbu veikšanai, kādi nepieciešami SST sistēmas izveidei, kur resursi lielākoties ir militārā sektora rokās, un tā nav paredzēta arī, lai vadītu ar kosmosu saistītus pakalpojumus (šis ir fakts, ko pati EKA uzsver savos politikas dokumentos).

Protams, dalībvalstis varētu izveidot jaunu organizāciju, kas nodarbotos ar SSA. Šādai organizācijai būtu jāpiemīt daudzām īpašībām, kas jau tagad piemīt ES. Tādēļ šāda jauna organizācija radītu dublēšanos un neefektivitāti. Turklāt dažas dalībvalstis ir izteikušas bažas, ka jebkurš risinājums, kas nebūtu ES ietvarā, varētu radīt dominējošu lomu tām dalībvalstīm, kurām šobrīd jau pieder kāda sensora spēja, un tas liegtu pārējām valstīm izveidot pašām savu spēju, kas ietilptu īstenā Eiropas līmeņa pakalpojumā.

Visbeidzot, ES neplāno aizstāt dalībvalstu atsevišķās iniciatīvas vai EKA ietvaru. Tā plāno papildināt darbības, kas tiek veiktas to līmenī, un pastiprināt koordināciju, ja šāda koordinēšana ir nepieciešama kopējo mērķu sasniegšanai.

ES iesaistīšanās ir nepieciešama, lai apvienotu ieguldījumus, kas nepieciešami konkrētu kosmosa projektu finansēšanai, noteiktu pārvaldības nosacījumus, definētu datu politiku un nodrošinātu, ka esošās un nākotnes spējas tiek apvienotas, lai darbotos koordinētā un efektīvā veidā, nodrošinot stabilu un sadarbspējīgu sistēmu, no kuras ieguvēji būs visas attiecīgās ieinteresētās personas Eiropā.

Turklāt, ieteiktā ES rīcība neaizstās vai nedublēs esošos ietekmes mazināšanas pasākumus starptautiskā vai daudzpusējā līmenī, piemēram, ANO vadlīnijas kosmosa atkritumu ietekmes mazināšanai vai ES priekšlikumu starptautiskajam rīcības kodeksam kosmosā veiktām darbībām. Šie pasākumi uzreiz nerisinās pastāvošo problēmu, bet ilgtermiņā samazinās kosmosa atkritumu pieaugumu.

1.5.3.     Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Šajā jomā nav iepriekšējas pieredzes. Tomēr ikreiz, kad notiek informācijas un datu apmaiņa, pievienotā vērtība ir nenoliedzama.

1.5.4.     Saderība un iespējamā sinerģija ar citiem attiecīgajiem instrumentiem

Priekšlikumā COM(2011) 814 final par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju minēta nepieciešamība aizsargāt šo sistēmu, izmantojot SSA sistēmu (15. apsvērums, 3. panta c) apakšpunkts), un tajā paredzēts finansējums šādām darbībām (7. panta 1. punkta a) apakšpunkts), neskarot likumdošanas procedūras iznākumu un nākamo DFS.

Copernicus kosmosa segmentam ir līdzīgas aizsardzības vajadzības. Tādējādi Copernicus varētu dot ieguldījumu SST darbību finansēšanā atkarībā no nākamās DFS iznākuma.

Turklāt šis priekšlikums ir saskaņots un veidos sinerģiju ar kosmosa un drošības pētniecības mērķiem, kas ietverti ieteiktajā stratēģijā “Apvārsnis 2020” (COM (2011) 809 final), kā arī ar mērķiem attiecībā uz būtiski svarīgās infrastruktūras aizsardzību atbilstoši ierosinātajam “Iekšējās drošības fondam” (COM (2011) 753 final). Abos instrumentos ir pieejams finansējums SST darbībām, neskarot likumdošanas procedūras iznākumu un nākamo DFS.

1.6.        Ilgums un finansiālā ietekme

ý Ierobežota ilguma priekšlikums/iniciatīva

– ý  Priekšlikums/iniciatīva spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

– ý  Finansiālā ietekme no 2014. gada līdz 2020. gadam.

¨ Beztermiņa priekšlikums/iniciatīva

– Īstenošana ar sākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG.,

– pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.        Paredzētie pārvaldības veidi[27]

ý Komisijas īstenota centralizēta tieša pārvaldība

¨ Centralizēta netieša pārvaldība, izpildes uzdevumus deleģējot:

– ¨  izpildaģentūrām

– ¨  Kopienu izveidotām struktūrām[28]

– ¨  valstu publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic valsts pārvaldes uzdevumus

– ¨  personām, kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta nozīmē

¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm

¨ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.           PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.        Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt periodiskumu un nosacījumus.

Savienības finansējums SST atbalsta programmai tiks piesaistīts no citām attiecīgām programmām, kas paredzētas nākamajā DFS pilnīgā saderībā ar to juridisko pamatu. Attiecīgās programmas var būt Galileo, “Apvārsnis 2020” un ES Iekšējās drošības fonds. Tiks piemērotas šo programmu pārraudzības un ziņošanas prasības.

Neatkarīgi no pārraudzības un ziņojumu iesniegšanas prasībām programmās, no kurām tiek piesaistīts finansējums SST programmai, tiks ieviesta īpaša pārraudzības sistēma, lai nodrošinātu augstākās kvalitātes rezultātus un visefektīvāko līdzekļu izmantošanu. Pārraudzība tiks veikta visu programmas laiku. Tās pamatā būs informācija par programmu no tās līdzekļu saņēmējiem.

Ir veikts paplašināts ietekmes novērtējums, kurā integrētas iepriekšēja novērtējuma prasības. Pēc iespējamo politisko risinājumu salīdzinošā novērtējuma tika noteikts vēlamais politiskais risinājums un novērtēta tā ietekme, ar to saistītais risks, pieņēmumi un rentabilitāte. Šis priekšlikums pilnībā atbilst novērtējumā izdarītajiem secinājumiem.

Programmas starpposma novērtējums tiks veikts piektajā tās īstenošanas gadā, tas ir, savlaicīgi, lai sagatavotos nākamajai daudzgadu finanšu shēmai. Novērtējumā galvenā uzmanība tiks vērsta uz sasniegtajiem rezultātiem un programmas īstenošanas kvalitatīvajiem aspektiem. Tiks veikts arī ex-post novērtējums.

2.2.        Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.     Apzinātie riski

Dalībvalstu un EUSC parakstīto dotāciju līgumu īstenošana. Riska līmenis uzskatāms par zemu, jo saņēmēji ir valsts pārvaldes iestādes.

2.2.2.     Paredzētās kontroles metodes

Tā kā finansējums SST atbalsta programmas īstenošanai nākamajā DFS tiks piesaistīts no esošām programmām, tiks piemēroti kontroles mehānismi, kas paredzēti šajās programmās. Neatkarīgi no šiem mehānismiem ar atbalsta programmas līdzekļu saņēmējiem (iesaistīto dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm un EUSC) noslēgtajos dotāciju līgumos paredz nosacījumus, ko piemēro tādu pasākumu finansēšanai, uz ko attiecas dotācija, tostarp nodaļu par kontroles metodēm. Visas iesaistīto valstu pārvaldes iestādes ir apņēmušās ievērot Komisijas finanšu un administratīvos noteikumus attiecībā uz izdevumiem.

Attiecībā uz Komisiju Finanšu regulas nosacījumus piemēro attiecībā uz finanšu nodaļas saistību un maksājumu iepriekšēju pārbaudi, kā arī kredītrīkotāju ar pastarpināti deleģētām pilnvarām rakstiskām deklarācijām. Dotāciju administratīvā pārraudzīšana un ar tām saistītie maksājumi ir centrālo Komisijas dienestu atbildība. Īpaša uzmanība tiks pievērsta izdevumu raksturojumam (piemērotība) un attaisnojošo dokumentu un attiecīgās dokumentācijas pārbaudei.

2.3.        Krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus.

Tā kā finansējums SST atbalsta programmas īstenošanai nākamajā DFS tiks piesaistīts no esošām programmām, tiks attiecīgi piemēroti krāpšanas un pārkāpumu apkarošanas pasākumi, kas paredzēti šajās programmās. Neatkarīgi no šiem pasākumiem līgumi, kas izriet no šā lēmuma, paredz Komisijas vai pilnvarota pārstāvja veiktus pēcpasākumus un finanšu kontroles pasākumus, kā arī nepieciešamības gadījumā Revīzijas palātas vai OLAF klātienes pārbaudes.

3.           PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.        Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

· Esošās budžeta izdevumu pozīcijas (nav piemērojams)

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Kategorija………………………...……….] || Dif./Nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

|| [XX.YY.YY.YY.] || || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ || JĀ/NĒ

· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija * || Izdevumu veids || Iemaksas

Numurs [Izdevumu kategorijas apraksts.............................] || Dif./Nedif.[29] || no EBTA[30] valstīm || no kandidātvalstīm[31] || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē

1.1 || 02.04.01.01 [02.02.02.01] Kosmosa pētniecība || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

1.1 || 02.04.01.02 [02.02.03.02] Drošības pētniecība || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

1.1 || 02.05.01 Eiropas satelītu radionavigācijas programmas (EGNOS un Galileo) || Dif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

1.1 || 02.01.05.03 Citi pētniecības administratīvie izdevumi || Nedif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

1.1 || 02.01.04.05 Eiropas satelītu navigācijas programmas (EGNOS un Galileo) ­– administratīvās pārvaldības izdevumi || Nedif. || JĀ || NĒ || JĀ || NĒ

3.1 || 18.05.08 Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana || Dif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

5 || XX.01.01.01 Izdevumi, kas saistīti ar iestādē aktīvi nodarbināto personālu || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

5 || XX.01.02.01 Iestādē strādājošie ārštata darbinieki || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

5 || XX.01.02.11 Citi iestādes pārvaldības izdevumi || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

5 || XX.01.03.01 Izdevumi, kas saistīti ar aprīkojumu, mēbelēm un Komisijai sniegtajiem pakalpojumiem || Nedif. || JĀ || NĒ || NĒ || NĒ

*          Budžeta pozīcijas ir norādītas atbilstoši pašreizējai daudzgadu finanšu shēmai 2007.–2013. gadam un neattiecas uz nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Turklāt nomenklatūras budžeta pozīcijas ir norādītas atbilstoši tiesību aktu priekšlikumiem programmai “Apvārsnis 2020”, Galileo un Iekšējās drošības fondam, un tās var mainīties uz līdzvērtīgām atbilstoši galīgajai budžeta nomenklatūrai.

3.2.        Paredzamā ietekme uz izdevumiem

3.2.1.     Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 1.1 || “Gudra un iekļaujoša izaugsme”

ĢD: ENTR * || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ ||

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || || ||

02.04.01.01 [02.02.02.01] || Saistības || (1) || 0,640 || 0,960 || 1,280 || 1,600 || 1,760 || 1,920 || 1,920 || 10,080 ||

Maksājumi || (2) || 0,640 || 0,960 || 1,280 || 1,600 || 1,760 || 1,920 || 1,920 || 10,080 ||

02.04.01.02 [02.02.03.02] || Saistības || (1) || 0,480 || 0,720 || 0,960 || 1,200 || 1,320 || 1,440 || 1,440 || 7,560 ||

Maksājumi || (2) || 0,480 || 0,720 || 0,960 || 1,200 || 1,320 || 1,440 || 1,440 || 7,560 ||

02.05.01 || Saistības || (1) || 2,880 || 4,320 || 5,760 || 7,200 || 7,920 || 8,640 || 8,640 || 45,360 ||

Maksājumi || (2) || 2,880 || 4,320 || 5,760 || 7,200 || 7,920 || 8,640 || 8,640 || 45,360 ||

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[32]** || || || || || || || || ||

02.01.05.03 || || (3) || 0,072 || 0,072 || 0,072 || 0,072 || 0,072 || 0,072 || 0,072 || 0,504

02.01.04.05 || || || 0,028 || 0,028 || 0,028 || 0,028 || 0,028 || 0,028 || 0,028 || 0,196

KOPĀ — ENTR ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 4,100 || 6,100 || 8,100 || 10,100 || 11,100 || 12,100 || 12,100 || 63,700 ||

Maksājumi || =2+2a +3 || 4,100 || 6,100 || 8,100 || 10,100 || 11,100 || 12,100 || 12,100 || 63,700 ||

* Tabulā parādīts SST atbalsta programmas finansējums, kas tiks piesaistīts no attiecīgajām nākamajā DFS paredzētajām programmām. Šie skaitļi ir indikatīvi un neskar galīgo vienošanos par finansējuma sadali programmas “Apvārsnis 2020” pētniecības jomām un darbībām. Pārplānošana nav paredzēta. Pa gadiem norādītās summas katrai budžeta pozīcijai iegūtas, pārdalot kopējās gada summas, kas nepieciešamas šim priekšlikumam. Pārdalīšanas pamatā ir katras programmas relatīvais svars attiecībā pret kopējo summu, kas paredzēta attiecīgajos Komisijas priekšlikumos (Galileo — 72 %, kosmosa pētniecība — 16 %, drošības pētniecība — 12 %). Tomēr visas summas ir indikatīvas. Tās var nākties koriģēt atbilstoši likumdošanas procedūras galīgajam iznākumam attiecībā uz attiecīgajām programmām un apspriedēm par nākamo DFS. Tieši tāpat, atkarībā no DFS apspriešanas galīgā rezultāta finansējumu var piesaistīt arī no Copernicus programmas.

** Sadalījums pa budžeta pozīcijām: 72 % — 02.01.05.03 un 28 % — 02.01.04.05.

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 3.1 || “Brīvība, drošība un tiesiskums”

ĢD: HOME * || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Ÿ Darbības apropriācijas || || || || || || || ||

18.05.08 || Saistības || (1) || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 7,000

Maksājumi || (2) || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 7,000

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[33] || || || || || || || ||

Budžeta pozīcijas numurs || || (3) || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0

KOPĀ — HOME ĢD apropriācijas || Saistības || =1+1a +3 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 7,000

Maksājumi || =2+2a +3 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 1,000 || 7,000

* Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko Iekšējās drošības fonda ietvaros izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (COM(2011) 753 final, 15.11.2011.), paredz finansējumu būtiski svarīgās infrastruktūras aizsardzībai. Tādējādi finansējumu SST atbalsta programmai varētu saņemt arī no IDF. Pārplānošana nav paredzēta. Turklāt summas ir tikai indikatīvas. Iespējams, ka tās būs jākoriģē ciešā sadarbībā ar ĢD HOME, ņemot vērā likumdošanas procedūras galīgo iznākumu attiecībā uz programmu un diskusijām par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

Ÿ KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 5,000 || 7,000 || 9,000 || 11,000 || 12,000 || 13,000 || 13,000 || 70,000

Maksājumi || (5) || 5,000 || 7,000 || 9,000 || 11,000 || 12,000 || 13,000 || 13,000 || 70,000

Ÿ KOPĀ — administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,100 || 0,700

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–4. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (Atsauces summa) || Saistības || =4+ 6 || 5,100 || 7,100 || 9,100 || 11,100 || 12,100 || 13,100 || 13,100 || 70,700

Maksājumi || =5+ 6 || 5,100 || 7,100 || 9,100 || 11,100 || 12,100 || 13,100 || 13,100 || 70,700

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || “Administratīvie izdevumi”

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

ĢD: ENTR ||

Ÿ Cilvēkresursi || 0,096 || 0,191 || 0,0191 || 0,0191 || 0,0191 || 0,0191 || 0,0191 || 1,242

Ÿ Pārējie administratīvie izdevumi || 0,059 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 1,061

KOPĀ – ĢD ENTR || Apropriācijas || 0,155 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 2,303

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || (Saistību summa = maksājumu summa) || 0,155 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 2,303

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

KOPĀ — Daudzgadu finanšu shēmas 1.–5. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas || Saistības || 5,255 || 7,458 || 9,458 || 11,458 || 12,458 || 13,458 || 13,458 || 73,003

Maksājumi || 5,255 || 7,458 || 9,458 || 11,458 || 12,458 || 13,458 || 13,458 || 73,003

3.2.2.     Paredzamā ietekme uz darbības apropriācijām

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz darbības apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

|| || REZULTĀTI

|| Rezultāta veids || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopējās izmaksas

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 1 Sensoru tīkla izveide un darbība un apstrādes funkcija || || || || || || || || || || || || || || || ||

- Sensora funkcija || Ražojums || || || 4,000 || || 5,500 || || 7,000 || || 9,000 || || 9,500 || || 10,000 || || 10,000 || || 55,000

- Datu apstrāde || Pakalpojums || || || || || || || || ||

|| Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| KONKRĒTAIS MĒRĶIS NR. 2 SST pakalpojumu izveide un darbība || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| - Pakalpojumu sniegšana || Pakalpojums || || || 1,000 || || 1,500 || || 2,000 || || 2,000 || || 2,500 || || 3,000 || || 3,000 || || 15,000

|| Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || ||

|| KOPĒJĀS IZMAKSAS || || 5,000 || || 7,000 || || 9,000 || || 11,000 || || 12,000 || || 13,000 || || 13,000 || || 70,000

3.2.3.     Paredzamā ietekme uz administratīvajām apropriācijām

3.2.3.1.  Kopsavilkums

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā veidā:

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020. || KOPĀ

Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || 0,096 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 0,191 || 1,242

Pārējie administratīvie izdevumi || 0,059 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 0,167 || 1,061

Starpsumma daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJĀ || 0,155 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 2,303

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[34] || || || || || || || ||

Cilvēkresursi || || || || || || || ||

Citi administratīvie izdevumi || || || || || || || ||

Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS || || || || || || || ||

KOPĀ || 0,155 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 0,358 || 2,303

3.2.3.2.  Paredzamās cilvēkresursu vajadzības

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz cilvēkresursu izmantošanu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā:

Paredzamais apjoms izsakāms veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

|| || 2014. || 2015. || 2016. || 2017. || 2018. || 2019. || 2020.

Ÿ Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki) ||

|| XX 01 01 01 (galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

|| XX 01 01 02 (delegācijas) || || || || || || ||

|| XX 01 05 01 (netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 01 (tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Ÿ Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnas slodzes ekvivalentu FTE)[35] ||

|| XX 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1 || 1

|| XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || ||

|| XX 01 04 yy [36] || - galvenajā mītnē[37] || || || || || || ||

|| - delegācijās || || || || || || ||

|| XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || ||

|| Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || ||

|| KOPĀ || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2 || 2

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Cilvēkresursu vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības gadījumā izmantojot vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Viens AD ierēdnis Komisijas funkciju pārvaldībai programmā, piemēram, divu komiteju sekretariāta nodrošināšana (tostarp pieņemamo dokumentu sagatavošana), ikgadējo darba programmu un budžeta sagatavošana, gada subsīdiju procedūras vadīšana, starptautisko attiecību uzturēšana.

Ārštata darbinieki || Viens līgumdarbinieks nepieciešamā atbalsta sniegšanai AD ierēdnim.

3.2.4.     Saderība ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva atbilst kārtējai daudzgadu finanšu shēmai.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā.

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas.

– ¨  Pieņemot priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[38].

Aprakstīt, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās izdevuma kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.

3.2.5.     Trešo personu dalība finansējumā

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva neparedz trešo personu līdzfinansējumu

– ý  Priekšlikums/iniciatīva paredz šādu līdzfinansējumu:

SST atbalsta programma paredz dalībvalstu līdzfinansējumu, tostarp ieguldījumus natūrā. Precīzas summas ir atkarīgas no dalībvalstīm, kas piedalās, un tās tiks noteiktas vēlākā posmā.

Apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

|| N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || Iekļaut ietekmes atspoguļošanai vajadzīgo gadu skaitu (sk. 1.6. punktu) || Kopā

Norādīt līdzfinansējuma iestādi || || || || || || || ||

KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||

3.3.        Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem

– ý  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

– ¨  Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

– ¨         pašu resursus

– ¨         dažādus ieņēmumus

Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[39]

N gads || N+1 gads || N+2 gads || N+3 gads || … iekļaut ietekmes ilguma atspoguļošanai vajadzīgo aiļu skaitu (sk. 1.6. punktu)

Pants …………. || || || || || || || ||

Attiecībā uz īpaši novirzāmiem dažādajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as).

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

[1]               Skatīt Eiropas Savienības Padomes rezolūciju par Eiropas kosmosa politiku, pieņemta Briselē, 2007. gada 25. maijā, 10037/07, ar kuru izveido Eiropas kosmosa politiku; Padomes 2008. gada 26. septembra rezolūciju “Attīstot Eiropas kosmosa politiku” (Padomes dokuments 13569/08); Padomes 2009. gada 29. maija rezolūcija “Kosmosa jomas ieguldījums jauninājumos un konkurētspējā saistībā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas plānu un turpmākie pasākumi” (10500/09); Padomes 2010. gada 25. novembra rezolūcija “Globālās problēmas. Eiropas kosmosa sistēmu pilnīga izmantošana” (16864/10); Padomes 2011. gada 31. maija secinājumi “Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”, un Padomes 2011. gada 6. decembra rezolūcija “Pamatnostādnes par Kosmosa papildu vērtību un nozīmi Eiropas pilsoņu drošībai” (18232/11).

[2]               Padomes rezolūcija “Attīstot Eiropas kosmosa politiku”, Briselē, 2008. gada 26. septembris. 13569/08.

[3]               Eiropas Parlamenta ziņojums par Komisijas paziņojumu par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs (2011/2148 (INI)).

[4]               Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Par Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs”, (COM(2011) 152 final, 4.4.2011.

[5]               OV C .., .., .. lpp.

[6]               OV C .., .., .. lpp.

[7]               COM(2011) 152, 2011. gada 4. aprīlis.

[8]               CS 13569/08, 29.9.2008.

[9]               CS 16864/10, 26.11.2010.

[10]             CS 10901/11, 31.05.2011.

[11]             OV C 377, 23.12.2011., 1. lpp.

[12]             OV L 196, 27.4.2008., 1. lpp.

[13]             OV L 276, 20.10.2010., 1. lpp.

[14]             SEC(2011) 1247 galīgā redakcija, 12.10.2011.

[15]             Padomes dokuments 15715/11, 24.10.2011.

[16]             OV L 200, 25.7.2001., 5. lpp.

[17]             Padomes dokuments 14698/12, 9.10.2012.

[18]             OV L 298, 26.10.2012, 1. lpp.

[19]             OV C 55, 28.2.2011., 13. lpp.

[20]             CS 14698/12, 9.10.2012.

[21]             COM(2011) 814 final, 31.11.2011. Atsauce tiks atjaunināta pēc pieņemšanas.

[22]             COM(2011) 811 final, 30.11.2011. Atsauce tiks atjaunināta pēc pieņemšanas.

[23]             COM(2011) 753 final, 15.11.2011. Atsauce tiks atjaunināta pēc pieņemšanas.

[24]             OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[25]             ABM — pārvaldība pēc darbības jomām. ABB — budžeta līdzekļu sadale pēc darbības jomām.

[26]             Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta 6. punkta a) vai b) apakšpunktā.

[27]             Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html

[28]             Kā paredzēts Finanšu regulas 185. pantā.

[29]             Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

[30]             EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

[31]             Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

[32]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[33]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[34]             Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

[35]             CA = līgumdarbinieks; INT = aģentūras darbinieki (Intérimaire); JED = Jeune Expert en Délégation (jaunie delegāciju eksperti); LA = vietējais darbinieks; SNE = valsts eksperts.

[36]             Ārštata darbinieku no darbības apropriācijām maksimālais apjoms (kādreizējās „BA” pozīcijas).

[37]             Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF).

[38]             Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[39]             Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.