This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52013DC0376
Recommendation for a COUNCIL RECOMMENDATION on Finland’s 2013 national reform programme and delivering a Council opinion on Finland’s stability programme for 2012-2017
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Somijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Somijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam
/* COM/2013/0376 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Somijas 2013. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu 2012.-2017. gadam /* COM/2013/0376 final - 2013/ () */
Ieteikums PADOMES IETEIKUMS par Somijas 2013. gada valsts reformu
programmu
un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Somijas stabilitātes programmu
2012.-2017. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 121. panta
2. punktu un 148. panta 4. punktu, ņemot vērā Padomes
1997. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1466/97 par budžeta
stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un
koordinācijas stiprināšanu[1]
un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
un Padomes 2011. gada 16. novembra Regulu (ES) Nr. 1176/2011 par
to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko
nelīdzsvarotību[2],
un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
ieteikumu[3], ņemot vērā Eiropas Parlamenta
rezolūcijas[4], ņemot vērā Eiropadomes
secinājumus, ņemot vērā
Nodarbinātības komitejas atzinumu, pēc apspriešanās ar Ekonomikas un
finanšu komiteju, tā kā: (1) Eiropadome 2010. gada
26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam sākt jaunu izaugsmes
un nodarbinātības stratēģiju “Eiropa 2020”, kam pamatā
būtu ciešāka ekonomikas politikas koordinācija, lielākoties
pievēršot uzmanību galvenajām jomām, kurās
jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas
izaugsmes potenciālu un konkurētspēju. (2) Padome 2010. gada
13. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumiem,
pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības
vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm
(2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu
par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm[5], kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”.
Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs
integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un
nodarbinātības politikā. (3) Valstu vai to valdību
vadītāji 2012. gada 29. jūnijā pieņēma
lēmumu par Izaugsmes un nodarbinātības paktu, kas ir
saskaņots pamats rīcībai valstu, ES un eurozonas
līmenī, izmantojot visas iespējamās sviras, instrumentus un
politikas virzienus. Viņi pieņēma lēmumu par dalībvalstu
līmenī veicamo rīcību, jo īpaši paužot pilnīgu
apņemšanos sasniegt stratēģijas “Eiropa
2020” mērķus un īstenot konkrētai valstij adresētos
ieteikumus. (4) Padome 2012. gada
6. jūlijā pieņēma ieteikumu par Somijas
2012. gada valsts reformu programmu un sniedza atzinumu par
atjaunināto Somijas 2011.-2015. gada stabilitātes programmu. (5) Komisija 2012. gada
28. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu[6], iezīmējot
2013. Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgada sākumu.
Pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1176/2011, Komisija 2012. gada
28. novembrī pieņēma brīdināšanas mehānisma
ziņojumu[7],
kurā Somija minēta kā viena no dalībvalstīm, par
kurām tiks sagatavots padziļināts pārskats. (6) Eiropadome 2013. gada
14. martā apstiprināja, ka prioritātes ir nodrošināt
finanšu stabilitāti, fiskālo konsolidāciju un sekmēt
izaugsmi. Tā uzsvēra nepieciešamību īstenot
diferencētu, uz izaugsmi vērstu fiskālo konsolidāciju,
ekonomikā atjaunot parastos aizdevumu izsniegšanas nosacījumus,
sekmēt izaugsmi un konkurētspēju, risināt bezdarba
problēmu, novērst krīzes sociālās sekas un modernizēt
valsts pārvaldi. (7) Komisija saskaņā ar
Regulas (ES) Nr. 1176/2011 5. pantu 2013. gada
10. aprīlī publicēja sava padziļinātā
pārskata rezultātus[8]
par Somiju. Komisijas veiktā analīze ļauj secināt, ka
Somijā ir makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kurai nepieciešama
uzraudzība un politiskā rīcība. Uzmanība joprojām
jāpievērš jo īpaši tekošā konta pozīcijas
būtiskajam pasliktinājumam un zemiem eksporta
rādītājiem, ko veicina rūpniecības
pārstrukturēšana, kā arī izmaksu un ārpusizmaksu
konkurētspējas faktoriem. (8) Somija 2013. gada
18. aprīlī iesniedza savu 2013. gada stabilitātes
programmu, kas attiecas uz laikposmu no 2012. līdz 2017. gadam, un
2013. gada valsts reformu programmu. Abas programmas izvērtētas vienlaikus,
lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību. (9) Pamatojoties uz
2013. gada stabilitātes programmas novērtējumu
saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka
valsts finanšu stāvoklis Somijā kopumā ir bijis stabils, un ir
pieliktas pūles palielināt ieņēmumus un kontrolēt
izdevumus, lai virzītos uz vidēja termiņa mērķa (VTM)
sasniegšanu. Programmas budžeta prognožu pamatā esošais makroekonomiskais
scenārijs ir ticams. Pieauguma prognozes 2013. gadam atbilst
Komisijas pavasara prognozēm, savukārt prognoze 2014. gadam par
0,6 procentu punktiem pārsniedza Komisijas prognozi. Programmā
izklāstītais budžeta stratēģijas mērķis ir
līdzsvarot valsts finanses un panākt, lai līdz 2015. gadam
valsts parāda attiecība pret IKP sāktu samazināties.
Programmā ir ietvertas izmaiņas attiecībā uz vidēja termiņa
mērķi (VTM), proti, no 0,5 % līdz -0,5 %. Jaunais VTM
atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām.
Saskaņā ar programmu VTM tiks sasniegts līdz 2014. gadam,
un tas tiks saglabāts līdz 2017. gadam. Pamatojoties uz
(pārrēķināto) strukturālo bilanci, balstoties uz
programmā ietverto informāciju, Somija 2012. gadā
nesasniedza iepriekš piemērojamo VTM, un arī 2013. gadā
tā nesasniegs jauno mērķi. Programmā prognozēts, ka
(pārrēķinātā) strukturālā bilance uzlabosies
no -1 % no IKP 2012. gadā līdz -0,9 % no IKP
2013. gadā. Laikposmā no 2014. līdz 2017. gadam
tā paliktu robežās no -0,6 % līdz -0,7 % no IKP.
Somijas neto izdevumi 2012. gadā palielinājās par
0,4 %, kas joprojām ir zem piemērojamās izdevumu
kritērija atsauces vērtības. Negatīva reālā IKP pieauguma
2012. gadā dēļ, pavisam nelielais strukturālais
pielāgojums ir uzskatāms par pietiekamu. 2013. gadā
Somijā (pārrēķinātā) strukturālā
bilance uzlabojas, un tiek prognozēts, ka tās neto izdevumi
atšķirsies no izdevumu kritērija tikai par 0,1 % no IKP.
Ņemot vērā Somijas lielo negatīvas ražošanas apjomu
starpību, tas tiek uzskatīts par piemērotu. 2014. gadā
tiek prognozēts, ka Somijas (pārrēķinātā)
strukturālā bilance vēl vairāk uzlabosies, sasniedzot -0,6 %
no IKP, tādējādi esot pietiekami tuvu VTM (turklāt
saskaņā ar Komisijas pavasara prognozēm Somija VTM
pilnībā sasniegtu 2014. gadā). Kopumā tas atbilstu
Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai daļai. Valsts
kopējais konsolidētais parāds 2012. gadā bija
53 % no IKP un saskaņā ar programmu saglabāsies zem
60 % no IKP visā programmas laikposmā. Programmā
paredzēts, ka parādu līmenis 2016. un 2017. gadā
samazināsies. Ilgtermiņa stabilitāte joprojām ir
visbūtiskākais fiskālās politikas ietvaros veicamais
uzdevums. Ir atzīts ar sabiedrības novecošanu saistītais
stabilitātes nepietiekamības apmērs attiecībā uz
pensijām, veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi, un
tas ir nepārtraukti jāuzrauga. (10) Sabiedrisko pakalpojumu
produktivitātes pieaugums neatbilda produktivitātes pieaugumam
plašākā ekonomikas vidē, un tajā pašā laikā ar
sabiedrības novecošanu saistītais slogs palielinās. Lai arī
ir izstrādāti principi reformu veikšanai pašvaldībās,
apvienošanās joprojām notiks pēc brīvprātības
principa, lai gan būs pieejami valsts finansiālie stimuli.
Sagaidāms, ka reforma, kas šobrīd tiek īstenota sociālo un
veselības aprūpes pakalpojumu jomā, būtiski
nesamazinās pašreizējo veselības aprūpes centru skaitu. (11) Lai
samazinātu jauniešu un ilgstošu bezdarbu, ir īstenoti pasākumi,
piemēram, ieviesta garantija jauniešiem, pagaidu prasmju programma
jauniešiem un izmēģinājuma programma ilgstošiem bezdarbniekiem.
Papildus šiem pasākumiem 2013. gadā tika sniegts papildu
finansiālais atbalsts stažēšanās iespējām garantijas
jauniešiem ietveros; šie pasākumi tiek atzinīgi vērtēti
saistībā ar negaidītu bezdarba līmeņa
palielināšanos. Tie tagad ir jāīsteno ar skaidru
mērķi — uzlabot mērķa grupu prasmju līmeni
un pozīciju darba tirgū. Gados vecāku darbinieku bezdarba
līmeņa paaugstināšana ir svarīgs faktors, kas
palīdzētu nodrošināt valsts finanšu ilgtspēju un
nākotnē apmierināt pieprasījumu pēc darbaspēka.
Darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits Somijā
samazinās. Ir panākta vienošanās par vairākiem
pasākumiem, lai novērstu agrīnas pensionēšanās
iespējas, piemēram, palielināt vecumu, kad ir tiesības
doties daļējā pensijā, atcelt samazinātas pensijas
iespējas un palielināt pensionēšanās vecumu pēc
bezdarba perioda. Taču paredzamā mūža ilguma
palielināšanās ir notikusi straujāk, nekā tika
paredzēts 2005. gada pensiju reformā, un pašreizējais
likumā paredzētā pensionēšanās vecuma diapazons laika
gaitā var izrādīties pārāk zems, savukārt
pensijas — nepietiekamas. Valdība savā programmā
apņēmusies līdz 2025. gadam palielināt faktisko
pensionēšanās vecumu līdz 62,4 gadiem, kas joprojām ir
zems, ņemot vērā paredzamo mūža ilgumu un
demogrāfiskās problēmas. Šo saskaņoto darbības
virzienu īstenošana joprojām ir prioritāte īstermiņā. (12) Regulatīvie
šķēršļi Somijas pakalpojumu sektorā vēl aizvien ir
ierobežojoši, un tirgus koncentrācija ir liela tādos būtiskos
sektoros kā mazumtirdzniecība. Konkurences tiesību aktos
paredzētajām izmaiņām attiecībā uz pārtikas
preču tirdzniecības operatoru dominējošo stāvokli,
programmas par veselīgu konkurenci mērķiem attiecībā
uz lielāku šīs nozares uzraudzību un nevajadzīgo
ierobežojumu atcelšanu konkurencei esošajos tiesību aktos, piemēram,
attiecībā uz teritoriālo plānošanu un celtniecību,
būtu jāsekmē pašreizējo problēmu risināšana.
Konkurences iestādes un patērētāju aģentūras apvienošanai
kopā ar tai piešķirto lielāku budžetu un plašākām
pilnvarām aptvert konkurences neitralitāti starp valsts un
privātajiem dalībniekiem būtu arī jāuzlabo konkurences
politikas efektivitāte un ieguvumi plašākā mērogā.
Konkurences tiesību aktos paredzētie naudas sodi Somijā
vienmēr ir bijuši nelieli, un 2013. gadā plānotajai
aptaujai vajadzētu būt par pamatu turpmākām reformām,
lai uzlabotu to atturošo iedarbību. (13) Produktivitātes pieaugums
Somijā joprojām atpaliek no algu pieauguma, savukārt starptautiskā
konkurētspēja ir samazinājusies, kā to apliecina aizvien
mazāka Somijas eksporta tirgus daļa. Lai arī
pētniecībā, izstrādē un inovācijā vēl
aizvien tiek veikti lieli ieguldījumi, būtisks jautājums
joprojām ir efektivitāte, ar kādu šīs pētniecības
rezultāti tiek pārvēsti inovācijās, un jauni, strauji
augoši uzņēmumi, kas var iekļūt strauji augošos eksporta
tirgos un stiprināt starptautisko konkurētspēju.
Īstermiņā Somijai būtu jāīsteno nesen
pieņemtie politikas virzieni un pasākumi, lai uzlabotu tādu
pētniecības un inovācijas sistēmu kā jaunais
rīcības plāns, un attiecīgā gadījumā
būtu jāierosina turpmākas reformas, balstoties uz esošajiem
novērtējumiem un prognozējošo ziņojumu, kas šobrīd
tiek izstrādāts. Cenas par enerģiju un darbaspēku ir
identificētas kā ražošanas resursu cenas, kas Somijas ražotājiem
paaugstina izmaksas. Trīspusējās vienošanās par algām,
kuras darbība beidzas 2013. gadā, rezultātā algu
pieaugums pēdējos gados ir bijis neliels. Tādēļ bažas
rada tas, ka sociālie partneri vēl nav noslēguši nevienu jaunu
nolīgumu. (14) Eiropas pusgada ietvaros
Komisija ir vispusīgi izanalizējusi Somijas ekonomikas politiku.
Tā ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu
programmu un iesniegusi padziļinātu pārskatu. Vērtējumā
Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību
ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās
politikas izveidē Somijā, bet arī programmu atbilstību ES
noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību
nostiprināt Eiropas Savienības vispārējo ekonomikas
pārvaldību, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos
ievērojot ES līmeņa ieguldījumu. Tās ieteikumi
saskaņā ar Eiropas pusgadu ir sniegti turpmāk 1.‑5. ieteikumā. (15) Ņemot vērā šo
novērtējumu, Padome ir izskatījusi Somijas stabilitātes
programmu, un tās atzinums[9]
ir atspoguļots jo īpaši turpmāk 1. ieteikumā. (16) Ņemot vērā
Komisijas padziļināto pārskatu un šo izvērtējumu,
Padome ir izskatījusi Somijas valsts reformu programmu un
stabilitātes programmu. Tās ieteikumi saskaņā ar
6. pantu Regulā (ES) Nr. 1176/2011 par to, kā novērst
un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību, ir
atspoguļoti turpmāk 3., 4. un 5. ieteikumā. (17) Eiropas
pusgada ietvaros Komisija ir izanalizējusi arī visas eurozonas
ekonomikas politiku. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Padome ir sniegusi
konkrētus ieteikumus dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir
euro. Tāpat arī Somijai būtu jānodrošina šo ieteikumu
pilnīga un laicīga īstenošana, IESAKA Somijai laikposmā no 2013.
līdz 2014. gadam rīkoties šādi. 1. Īstenot uz izaugsmi
vērstu fiskālo politiku un saglabāt stabilu fiskālo
stāvokli, kā tika paredzēts, visā programmas laikposmā
nodrošinot VTM ievērošanu. Arī turpmāk katru gadu
novērtēt ar sabiedrības novecošanu saistītās
ilgtspējas nepietiekamības apmēru un koriģēt valsts
ieņēmumus un izdevumus atbilstīgi ilgtermiņa
mērķiem un vajadzībām. Nodrošināt ilgtermiņa
aprūpes izmaksu efektivitāti un ilgtspēju un lielāku
uzmanību vērst uz preventīviem pasākumiem,
rehabilitāciju un neatkarīgu dzīvi. 2. Nodrošināt, lai
efektīvi tiktu īstenotas pašreiz īstenotās administratīvās
reformas attiecībā uz pašvaldību struktūru tā, lai,
sniedzot sabiedriskos pakalpojumus, tostarp sociālos un veselības
aprūpes pakalpojumus, uzlabotu produktivitāti un ietaupītu
izmaksas. 3. Veikt turpmākus
pasākumus gados vecāku darbinieku nodarbinātības
veicināšanai, tostarp uzlabojot viņu nodarbināmību un
mazinot iespējas agrāk atstāt darba tirgu, un likumā
noteikto minimālo pensionēšanās vecumu saskaņot ar
paaugstināto paredzamā mūža ilgumu. Īstenot un cieši
uzraudzīt spēkā esošo pasākumu ietekmi, lai uzlabotu jaunu
cilvēku un ilglaicīgu bezdarbnieku pozīciju darba tirgū,
īpašu uzmanību pievēršot ar darbu saistītu prasmju
attīstībai. 4. Turpināt centienus
uzlabot konkurenci preču un pakalpojumu tirgos, sevišķi
mazumtirdzniecībā, īstenojot jauno veselīgas konkurences
veicināšanas programmu. 5. Uzlabot Somijas spēju
nodrošināt novatoriskus ražojumus, pakalpojumus un strauji augošus
uzņēmumus strauji mainīgā vidē, un turpināt
rūpniecības diversifikāciju virzībā uz ne tik
energoietilpīgām nozarēm. Pašreizējā vidē ar zemu
izaugsmes līmeni veicināt faktisko algu un produktivitātes
attīstības tendenču saskaņošanu, tajā pašā
laikā pilnībā ievērojot sociālo partneru lomu un
atbilstīgi valsts praksi. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs [1] OV L 209, 2.8.1997, 1. lpp. [2] OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp. [3] COM(2013) 376 final. [4] P7_TA(2013)0052 un P7_TA(2013)0053. [5] Padomes 2013. gada 22. aprīļa
Lēmums 2013/208/ES. [6] COM(2012) 750 final. [7] COM(2012) 751 final. [8] SWD(2013) 123 final. [9] Saskaņā ar Padomes Regulas (EK)
Nr. 1466/97 5. panta 2. punktu.