Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013DC0032

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par paveikto ceļā uz dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu

    /* COM/2013/032 final */

    52013DC0032

    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI par paveikto ceļā uz dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu /* COM/2013/032 final */


    KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

    par paveikto ceļā uz dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    1.           Ievads

    Šajā ziņojumā ir aprakstīta stadija, kas kopš Komisijas ziņojuma pieņemšanas 2009. septembrī[1] ir sasniegta ceļā uz dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu. Tas ir sagatavots atbilstīgi Direktīvas 2008/57/EK 39. pantam[2].

    Šā ziņojuma pamatā ir Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2012. gada 1. martā pieņemtais divgadu ziņojums par paveikto dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomā Savienībā[3].

    2.           Savstarpējas izmantojamības instrumentu attīstība

    2.1.        Savstarpējas izmantojamības direktīvas

    2.1.1.     Pārskats

    Pārstrādātā Direktīva 2008/57/EK stājās spēkā 2008. gada 19. jūlijā. Direktīvu 96/48/EK[4] un Direktīvu 2001/16/EK[5] ar 2010. gada 19. jūliju atcēla.

    Direktīvu 2008/57/EK grozīja ar šādiem tiesību aktiem:

    – Komisijas 2009. gada 16. oktobra Direktīva 2009/131/EK par VII pielikuma grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā[6];

    – Komisijas 2011. gada 1. marta Direktīva 2011/18/ES, ar ko izdara grozījumus II, V un VI pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā[7].

    2.1.2.     Savstarpējas izmantojamības direktīvu transponēšana

    Direktīvas 2008/57/EK un Direktīvas 2009/131/EK transponēšanas termiņš valsts tiesību aktos bija 2010. gada 19. jūlijs. Direktīvas 2011/18/ES transponēšanas termiņš valsts tiesību aktos bija 2011. gada 31. decembris.

    Līdz 2012. gada 20. novembrim visas dalībvalstis, izņemot Vāciju, bija paziņojušas par valsts pasākumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2008/57/EK, tomēr pasākumus, par kuriem ir ziņojušas Apvienotā Karaliste un Francija, uzskata par nepilnīgiem, jo tie vēl nav piemērojami Lamanša tunelim. Līdz šim datumam visas dalībvalstis, izņemot Vāciju, bija paziņojušas par valsts pasākumiem, ar ko īsteno Direktīvu 2009/131/EK, un visas dalībvalstis, izņemot Poliju un Slovēniju, bija paziņojušas par valsts pasākumiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 2011/18/ES.

    Komisija cieši uzrauga šo savstarpējas izmantojamības direktīvu transponēšanu dalībvalstīs. Ja dalībvalstis nepaziņo par valsts īstenošanas pasākumiem, Komisija oficiāli pieprasa, lai tās transponētu attiecīgās direktīvas. Līdz 2012. gada 31. augustam Komisija bija sākusi pret piecām dalībvalstīm vērstas pienākumu neizpildes procedūras par neziņošanu par valsts īstenošanas pasākumiem.

    Komisijas nodaļas ar Eiropas Dzelzceļa aģentūras (EDA) atbalstu pašlaik pārbauda valsts īstenošanas aktu atbilstību šīm direktīvām. Neatbilstības gadījumā dalībvalstis tiek aicinātas sagatavot papildu precizējumus. Ja pēc padziļinātas analīzes neatbilstība tiek apstiprināta, pret attiecīgo dalībvalsti sāk pienākumu neizpildes procedūru.

    Ar direktīvām par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību ir saistīts liels skaits sekundāro tiesību aktu. Papildus savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS, sk. 2.3. iedaļu) Komisija pieņēma šādus tiesību aktus:

    – Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmums 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas[8];

    – Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmums 2010/713/ES par atbilstības novērtēšanas, piemērotības lietošanai novērtēšanas un EK verificēšanas procedūru moduļiem, kas lietojami savstarpējas izmantojamības tehniskajās specifikācijās, kuras pieņemtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK[9];

    – Komisijas 2011. gada 10. februāra Lēmums 2011/107/ES, ar kuru groza Lēmumu 2007/756/EK, ar ko pieņem valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas[10];

    – Komisijas 2011. gada 1. marta Regula (ES) Nr. 201/2011 par apstiprināta dzelzceļa ritekļa tipa atbilstības deklarācijas paraugu[11];

    – Komisijas 2011. gada 9. marta Lēmums 2011/155/ES par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā 27. panta 4. punktā minētā atsauces dokumenta publicēšanu un pārvaldību[12];

    – Komisijas 2011. gada 29. marta Ieteikums 2011/217/ES par atļauju nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas un ritekļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK[13];

    – Komisijas 2011. gada 15. septembra Īstenošanas lēmums 2011/633/ES par dzelzceļa infrastruktūras reģistra kopīgajām specifikācijām[14];

    – Komisijas 2011. gada 4. oktobra Īstenošanas lēmums 2011/665/ES par Eiropas apstiprināto dzelzceļa ritekļu tipu reģistru[15].

    2.2.        Savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas

    2.2.1.     Pašreizējais stāvoklis

    SITS ir savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas, kuras atbilstīgi Komisijas piešķirtajām pilnvarām ir izstrādājusi Eiropas Dzelzceļa aģentūra. Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvā 2008/57/EK noteiktajām pamatprasībām un nodrošinātu dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, apakšsistēmām un savstarpējas izmantojamības komponentiem būtu jāatbilst attiecīgajām SITS.

    Pirmo SITS grupu par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu (HS SITS) pieņēma 2002. gadā. Lielāko daļu šo specifikāciju pēc tam pārskatīja 2008. gadā.

    No 2006. līdz 2011. gadam publicēja otru SITS grupu, kas galvenokārt attiecas uz Eiropas parasto dzelzceļu (CR SITS) un transversāliem jautājumiem, piemēram, drošību dzelzceļa tuneļos un pieejamības nodrošināšanu personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

    Ziņojuma I pielikumā ir sniegts visu to SITS saraksts, kuras Komisija ir pieņēmusi laikā līdz 2012. gada 31. decembrim.

    Kā jau paredzēts spēkā esošajās savstarpējas izmantojamības direktīvās, šo tiesisko regulējumu turpina pilnveidot, labojot kļūdas un izskatot ar SITS saistītos neatrisinātos jautājumus, kā arī paplašinot SITS piemērošanas jomas ģeogrāfiskās robežas, aptverot visu Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmu.

    Pamatojoties uz to, EDA pašlaik pārskata šādas SITS: satiksmes nodrošināšana un vadība (OPE), kravas vagoni (WAG), lokomotīves un pasažieru ritošais sastāvs (LOC&PAS), vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas (CCS), telemātikas lietojumprogrammas pasažieru pārvadājumiem (TAP) un kravas pārvadājumiem (TAF), pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM), drošība dzelzceļa tuneļos (SRT), infrastruktūra (INF) un enerģija (ENE).

    Attiecībā uz CCS SITS saprašanās memoranda parakstīšana 2012. gada 16. aprīlī apliecina visu ieinteresēto personu vienošanos par Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) īstenošanu, pamatojoties uz „3. bāzlīnijas” specifikācijām, ko EDA ieteica šajā pašā datumā. Citiem vārdiem runājot, visas ieinteresētās personas atzīst, ka būtiskie elementi tagad ir iekļauti specifikācijās. Saistīto CCS SITS pārskatīto versiju pieņēma 2012. gada 6. novembrī.

    Attiecībā uz telemātikas lietojumprogrammām un ņemot vērā CCS SITS piemēru, EDA ir izveidojusi un vada abām telemātikas lietojumprogrammu SITS pievienoto tehnisko dokumentu izmaiņu kontroles pārvaldības procesu un pārrauga to īstenošanu. Turklāt abu SITS īstenošanā atbalstu sniedz darba komiteja un nozares eksperti, un tās papildina atbilstīgi ģenerālplānam.

    2.2.2.     Analīze par SITS piemērošanas atkāpēm

    Atkāpes paredz iespēju nepiemērot SITS saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, kas ir noteikti spēkā esošajās savstarpējas izmantojamības direktīvās. No 2007. gada līdz 2012. gada 31. augustam Komisija no 17 dalībvalstīm saņēma 90 iesniegumus par atkāpēm, un tie ir apkopoti turpmāk redzamajā diagrammā.

    Šīs atkāpes ir saistītas gandrīz ar visām spēkā esošajām SITS, kā attēlots turpmāk redzamajā diagrammā. Lielāko atkāpju pieprasījumu skaitu saņēma saistībā ar SITS par drošību dzelzceļa tuneļos (27 atbrīvojumi), troksni (22) un kravas vagoniem (16).

    Atkāpju pieprasījumi, kurus dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai, ir atklājuši, ka „izstrādes beigu posma” koncepcija (Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 9. panta 1. punkta a) apakšpunkts), kas ir pamatojums iespējama atbrīvojuma no SITS piešķiršanai, dažkārt tiek piemērota pārāk plaši[16]. Tas var radīt situāciju, kad tiek iesniegti tādi atkāpju pieprasījumi, kas ir plašāki nekā stingri noteiktie gadījumi ES tiesību aktu izpratnē.

    Šo atkāpju satura analīze liecina, ka Direktīvas 2008/57/EK 9. pantu varētu vienkāršot un pilnveidot, precizējot gadījumus, kuros ir iespējams iesniegt pieteikumu par atkāpi no SITS, optimizējot pieteikuma procedūru un dažos gadījumos vienkāršojot pieteikuma dokumenta saturu.

    2.3.        Reģistri

    2.3.1.     Valsts ritekļu reģistrs (VRR — Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 33. pants)

    VRR [Dzelzceļa ritošā sastāva valsts reģistrs] specifikācijas pieņēma ar Komisijas Lēmumu 2007/756/EK un grozīja ar Komisijas Lēmumu 2011/107/ES. VRR mitina dalībvalstu izvirzītas reģistrētājas struktūras (RS), un tiem ir jābūt savienotiem ar ritekļu virtuālo reģistru (RVR), kas ir centrālā meklētājprogramma.

    EDA ir izstrādājusi programmatūru, ko izmanto VRR (sVRR) un RVR paredzētā standarta lietojumprogrammā. RS šī programmatūra ir pieejama bez maksas. sVRR un RVR ir atjaunināti, lai ņemtu vērā Komisijas Lēmumā 2011/107/ES veiktās izmaiņas. EDA pašlaik sniedz palīdzību RS savienojumu izveidē starp to VRR un RVR.

    2.3.2.     Apstiprināto ritekļu tipu Eiropas reģistrs (ARTER — Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 34. pants)

    ARTER specifikācijas pieņēma ar Komisijas Lēmumu 2011/665/ES. EDA mitinās ARTER un publicēs valsts drošības iestāžu (VDI) sniegto informāciju.

    EDA izstrādā šim reģistram paredzētu lietojumprogrammatūru. Plānots, ka šo lietojumprogrammu nodos ekspluatācijā laikā līdz 2012. gada beigām.

    2.3.3.     Infrastruktūras reģistrs (INFR — Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 35. pants)

    INFR specifikācijas pieņēma ar Komisijas Lēmumu 2011/633/ES. INFR mitinās dalībvalstu izvirzītas struktūras, un tam būs jābūt savienotam ar kopīgu lietotāju saskarni (KLS).

    EDA veic priekšizpēti, lai noteiktu pienācīgu tehnisko risinājumu saistībā ar KLS.

    2.4.        Standartizācija

    Komisija 2011. gada 28. janvārī Eiropas standartizācijas struktūrām izsniedza pilnvarojumu M 483 saistībā ar programmēšanu un standartizāciju Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības jomā atbilstīgi Direktīvai 2008/57/EK. Ar šo pilnvarojumu aizstāj 1998. gada 13. novembra pilnvarojumu M 275 dzelzceļa aprīkojuma jomā par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību un 2003. gada 22. maija pilnvarojumu M 334 Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpējas izmantojamības jomā.

    Saskaņoto standartu saraksts atbilstīgi Direktīvai 2008/57/EK 2011. gada 20. jūlijā tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

    3.           Paveiktais ceļā uz savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu

    3.1.        Savstarpējas izmantojamības īstenošana

    Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2012. gada 1. martā pieņemtajā divgadu ziņojumā par paveikto dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomā Savienībā ir sniegta detalizēta informācija par rezultātiem virzībā uz dzelzceļa savstarpējas izmantojamības nodrošināšanu. Lai novērtētu progresu, Aģentūra izveidoja trīs galvenās rādītāju grupas, proti, institucionālie rādītāji (galvenokārt attiecībā uz VDI un PI (pilnvarotās iestādes)), juridiskie rādītāji (attiecībā uz SITS izstrādi un neatrisināto jautājumu izskatīšanu) un ar apakšsistēmām saistītie rādītāji (EK sertifikāti, atļaujas saistībā ar ritošo sastāvu un stacionārajām iekārtām u. c.).

    3.2.        Atlikušie šķēršļi savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā

    3.2.1.     SITS aptvērums un piemērošana

    Atlikušie neatrisinātie ar SITS saistītie jautājumi un SITS piemērošanas jomas ierobežotās ģeogrāfiskās robežas var traucēt turpmāko Eiropas dzelzceļu sistēmas integrāciju, radot šķēršļus savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā. Tāpēc būs svarīgi izskatīt neatrisinātos jautājumus un pietiekami īsā laikā paplašināt SITS piemērošanas jomu, aptverot visu Eiropas Savienības dzelzceļu sistēmu.

    Aģentūra ar ārējo konsultantu palīdzību 2011. gadā veica ex post analīzi par PRM SITS īstenošanu septiņās dalībvalstīs. Novērtējumā konstatēja vairākus būtiskus lēmuma punktus attiecībā uz PRM SITS piemērošanu (vai nepiemērošanu). Pašreizējās infrastruktūras un ritošā sastāva gadījumā projektu klasificē kā atjaunošanu vai modernizāciju (atbilstīgi Direktīvai par savstarpēju izmantojamību) – atkarībā no tā, vai izmaiņas ir „būtiskas”. Ir novērotas daudzas un dažādas jēdziena „būtisks” interpretācijas, kas rada lielas atšķirības PRM SITS piemērošanā. Šis apstāklis ir veicinājis ierobežotu SITS piemērošanu un kavējis progresu virzībā uz pieejamākas dzelzceļu sistēmas nodrošināšanu.

    Kopš PRM SITS stāšanās spēkā 2008. gada jūlijā modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā dalībvalstis ir bieži atsaukušās uz Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 20. pantu, lai patvaļīgi izlemtu, vai SITS ir piemērojamas pilnībā. Tādējādi, lai gan modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā PRM SITS būtu jāpiemēro atbilstīgi 7. nodaļas noteikumiem par piemērošanu un vienīgās iespējas tās nepiemērot būtu jāsniedz atkāpēm (direktīvas 9. pants) vai konkrētiem gadījumiem (PRM SITS 7.4. iedaļa), Direktīvas par savstarpēju izmantojamību 20. panta plašāka piemērošana šajā ziņā rada negatīvu ietekmi. Lai labotu šo situāciju, Komisija savos priekšlikumos par ceturto dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu šo jautājumu risina, paredzot arī labāku to elementu definīciju, kurus iekļauj SITS saistībā ar modernizācijas vai atjaunošanas gadījumiem.

    3.2.2.     Dzelzceļa transportlīdzekļu nodošana ekspluatācijā

    Direktīvā 2008/57/EK attiecībā uz katru dalībvalsti paredz atļauju dzelzceļa transportlīdzekļu nodošanai ekspluatācijā, izņemot gadījumus, kad citās dalībvalstīs iespējams noteikt pilnīgu pirmās atļaujas savstarpēju atbilstību. Šīs sistēmas ietvaros ražotāji un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ir saskārušies ar grūtībām pārmērīgi ilga un dārga atļauju piešķiršanas procesa dēļ.

    Komisijas nodaļu un Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2010. gadā veiktais darbs ļāva visiem dalībniekiem nonākt pie vienotas izpratnes par šīs direktīvas noteikumiem saistībā ar dzelzceļa transportlīdzekļu nodošanu ekspluatācijā. Tā rezultātā pieņēma Komisijas 2011. gada 29. marta ieteikumu par atļauju nodot ekspluatācijā strukturālās apakšsistēmas un ritekļus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK.

    Tomēr šā darba gaitā ir radušās jaunas problēmas, piemēram, grūtības saistībā ar riska novērtēšanas kopīgo drošības metožu īstenošanu un drošības apdraudējuma noteikšanu SITS, lai nodrošinātu iespēju sistemātiski izmantot SITS, nevis valsts noteikumus.

    Šā iemesla dēļ 2011. gada septembrī Komisijas nodaļas izveidoja darba grupu, kurā pulcēja visus attiecīgos dalībniekus, lai analizētu problēmas, ar kurām ieinteresētās personas saskaras atļauju piešķiršanas procesā, un noteiktu jomas, kurās veicami papildu uzlabojumi. Darba grupa tikās piecas reizes un beidza savu darbu 2012. gada jūnijā[17].

    Darba grupa konstatēja triju veidu problēmas:

    · Savienības tiesību akti dzelzceļa jomā ne vienmēr tiek pienācīgi piemēroti;

    · Savienības tiesību akti dzelzceļa jomā ne vienmēr tiek pareizi izprasti;

    · Savienības tiesību aktus dzelzceļa jomā ir iespējams pilnveidot.

    Tāpēc papildus ciešākai Savienības tiesību aktu dzelzceļa jomā izpildes pārraudzībai un plašākiem informācijas izplatīšanas un apmācības pasākumiem ir vajadzīga Savienības procesa pārskatīšana attiecībā uz ritekļu nodošanu ekspluatācijā. Komisija savos priekšlikumos par ceturto tiesību aktu kopumu ir pievērsusies šim jautājumam.

    3.2.3.     Valsts noteikumi

    Citi šķēršļi ir valstu tiesiskā regulējuma pārredzamības trūkums saistībā ar ritekļu ekspluatācijas atļaujām un valsts noteikumu nepietiekama publiska pieejamība. Eiropas Dzelzceļa aģentūra savā pašreizējā darbā saistībā ar valsts noteikumu klasifikāciju un savstarpējām atsaucēm ir pievērsusies abiem šiem aspektiem.

    Visbeidzot, vispirms dalībvalstīm un tad Eiropas Dzelzceļa aģentūrai ir jāpievērš lielāka uzmanība tādu valsts noteikumu spēkā esībai, kuri ir lieki vai pretrunā SITS. Tā kā SITS piemērošanas jomā vēl nav iekļauta visa Savienības dzelzceļu sistēma, dalībvalstis joprojām ziņo par lielu valsts noteikumu skaitu. Pēc SITS piemērošanas jomas paplašināšanas, tajā iekļaujot visu Savienības dzelzceļu sistēmu, un SITS neatrisināto jautājumu izskatīšanas dalībvalstīm būtu jāatceļ valstu noteikumi, kas ir lieki vai pretrunā SITS. Tas ir precizēts Komisijas ceturtajā tiesību aktu kopumā. Turklāt EDA būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras attiecībās ar dalībvalstīm, lai atceltu nesaskanīgus/diskriminējošus/neproporcionālus valsts noteikumus. Tāpēc ceturtais tiesību aktu kopums sniegs EDA iespēju pieņemt dalībvalstij adresētus atzinumus, kuros norādīs, kāpēc valsts noteikumi, kas ir lieki vai pretrunā SITS vai citiem Savienības tiesību aktiem, nebūtu jāpieņem vai jāpiemēro.

    3.2.4.     Pilnvarotās iestādes

    Savienībā un Norvēģijā atbilstīgi Direktīvai 2008/57/EK 2012. gada 20. novembrī darbojās 53 pilnvarotās iestādes, kuru sadalījums ir attēlots turpmāk redzamajā diagrammā[18].

    Galvenais šķērslis pilnvaroto iestāžu konkurencei Savienības mērogā ir pieteikuma iesniedzēja valoda. Maz ticams, ka pieteikuma iesniedzēji no valstīm, kurās lietotā valoda nav viena no pilnvarotās iestādes darba valodām, izdos papildu līdzekļus tulkojumu veikšanai. Tādējādi pilnvaroto iestāžu konkurence ir vērojama valodu reģionos, nevis Savienības līmenī.

    Ņemot vērā pēdējos gados gūto pieredzi, kas cita starpā apliecina neviendabīgu pilnvaroto iestāžu kompetences līmeni, šķiet, ka ir jāuzlabo pilnvaroto iestāžu veikto pasākumu pārraudzība un saskaņošana. Direktīvas 2008/57/EK pārskatīšana sniegs iespēju piemērot jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz produktu tirdzniecību, jo īpaši Lēmuma 768/2008/EK noteikumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām [pilnvarotajām iestādēm].

    4.           Secinājumi

    Rezultāti, kas panākti, pateicoties Savienības tiesiskajam regulējumam dzelzceļa savstarpējas izmantojamības jomā, sekmēs turpmāku dzelzceļa pārvadājumu iekšējā tirgus attīstību, veicinot jaunu uzņēmumu rašanos, samazinot iekļuves izmaksas un – visbeidzot – uzlabojot dzelzceļa pārvadājumu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

    Šajā ziņojumā veiktās analīzes pamato turpmāk izklāstītos secinājumus.

    Attiecībā uz Eiropas dzelzceļu sistēmu sekundāro tiesību aktu izstrāde savstarpējas izmantojamības jomā (SITS un citi juridiskie pasākumi) tagad ir pabeigta. Kā jau paredzēts spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, ir sagaidāms, ka lielākās daļas SITS piemērošanas joma tiks paplašināta, līdz 2015. gadam tajā iekļaujot visu Savienības dzelzceļu sistēmu. Pēc šī datuma SITS regulāri pārskatīs, lai ņemtu vērā tehnisko progresu, tirgus tendences un sociālās prasības.

    Turpmākai SITS pārskatīšanai arī būtu jānodrošina normatīvās vides vienkāršošana, nodrošinot dzelzceļa pārvadājumu jomā pieņemto tiesību aktu atbilstību, efektivitāti un proporcionalitāti. Piemēram, izskatīs brīvprātīgu Eiropas standartu plašākas izmantošanas iespēju.

    Turklāt SITS paplašināšana un ar to saistīto neatrisināto jautājumu izskatīšana EDA un dalībvalstīm sniegs iespēju noteikt un atcelt tos valsts noteikumos, kas ir lieki vai nesavietojami ar SITS. Komisija savos priekšlikumos par ceturto tiesību aktu kopumu nostiprina un papildus precizē šo vienkāršošanas procesu, ko jau ir iespējams īstenot atbilstīgi spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam.

    Ceturtajā tiesību aktu kopumā Komisija līdzīgā kārtā ierosina precizējumus saistībā ar SITS piemērošanu pašreizējo apakšsistēmu atjaunošanas vai modernizēšanas gadījumā.

    Šajā pašā tiesību aktu kopā Komisija uzsver pilnvaroto iestāžu funkcijas un pareizas darbības nozīmi, saskaņojot savstarpējas izmantojamības jomā pieņemtos tiesību aktus ar jauno tiesisko regulējumu attiecībā uz produktu tirdzniecību.

    Visbeidzot, ceturtajā tiesību aktu kopumā ir aplūkotas arī grūtības, kas ir radušās spēkā esošajā ritekļu ekspluatācijas atļauju piešķiršanas procesā, paredzot vienotas atļaujas koncepciju ritekļu ieviešanai tirgū, kas būs derīga visā Savienībā. Tas ietvers nostiprinātu EDA nozīmi un lielāku valsts drošības iestāžu pievēršanos uzraudzības pienākumiem.

    I pielikums

    SITS || Dokumenta Nr. || Publikācija OV || Piemērojams kopš

    SITS par strukturālajām apakšsistēmām (*): infrastruktūra (INF), enerģija (ENE), vilcienu vadības un signalizācijas iekārtas (CCS), ritošais sastāvs (RST, WAG, NOI)

    HS INF || Komisijas Lēmums 2002/732/EK || L 245/143 (2002) || 01/12/2002

    HS INF pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/217/EK || L 77/1 (2008) || 01/07/2008

    HS ENE || Komisijas Lēmums 2002/733/EK || L 245/280 (2002) || 01/12/2002

    HS ENE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/284/EK || L 104/1 (2008) || 01/10/2008

    HS CCS || Komisijas Lēmums 2002/731/EK || L 245/37 (2002) || 01/12/2002

    HS CCS labojums || - || L275/3 (2002) || 01/12/2002

    HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2004/447/EK || L 155/67 (2004) || 31/04/2004

    HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2006/860/EK || L 342/1 (2006) || 07/11/2006

    HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2007/153/EK || L 67/13 (2007) || 06/03/2007

    HS CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/386/EK || L 136/11 (2008) || 01/06/2008

    HS RST || Komisijas Lēmums 2002/735/EK || L 245/402 (2002) || 01/12/2002

    HS RST pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/232/EK || L 84/132 (2008) || 01/09/2008

    HS RST labojums || - || L 104/80 (2008) || 01/09/2008

    CR RST LOC&PAS || Komisijas Lēmums 2011/291/ES || L 139/1 (2011) || 01/06/2011

    CR CCS || Komisijas Lēmums 2006/679/EK || L 284/1 (2006) || 28/09/2006

    CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2006/860/EK || L 342/1 (2006) || 07/11/2006

    CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2007/153/EK || L 67/13 (2007) || 06/03/2007

    CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/386/EK || L 136/11 (2008) || 01/06/2008

    CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2010/79/EK || L37/74 (2010) || 01/04/2010

    CR CCS || Komisijas Lēmums 2009/561/EK || L 194/60 (2009) || 22/07/2009

    CR NOI || Komisijas Lēmums 2006/66/EK || L 37/1 (2006) || 23/06/2006

    CR NOI pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2011/229/ES || L 99/1 (2011) || 05/04/2011

    CR WAG || Komisijas Lēmums 2006/861/EK || L 344/1 (2006) || 31/01/2007

    CR WAG pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2009/107/EK || L 45/1 (2009) || 01/07/2009

    CR INF || Komisijas Lēmums 2011/275/ES || L 126 (2011) || 01/06/2011

    CR ENE || Komisijas Lēmums 2011/274/ES || L 126 (2011) || 01/06/2011

    HS & CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2012/88/ES || L 51 (2012) || 26/07/2012

    HS & CR CCS pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2012/696/ES || L 311 (2012) || 01/01/2013

    SITS par funkcionālām apakšsistēmām: satiksmes nodrošināšana un vadība (OPE), telemātikas lietojumprogrammas pasažieru pārvadājumiem un kravas pārvadājumiem (TAP, TAF), uzturēšana (MAI)

    HS OPE || Komisijas Lēmums 2002/734/EK || L 245/370 (2002) || 01/12/2002

    HS OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/231/EK || L 84/1 (2008) || 01/09/2008

    CR&HS OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2010/640/EK || L280/29 (2010) || 25/10/2010

    CR OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2011/314/ES || L 144/1 (2011) || 01/01/2012

    HS MAI || Komisijas Lēmums 2002/730/EK || L245/1 (2002) || 01/12/2002

    HS MAI labojums || - || L 275/5 (2002) || 01/12/2002

    CR OPE || Komisijas Lēmums 2006/920/EK || L 359/1 (2006) || 11/02/2007

    CR OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2008/231/EK || L 84/1 (2008) || 01/09/2008

    CR OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2009/107/EK || L 45/1 (2009) || 01/07/2009

    CR&HS OPE pārskatītā redakcija || Komisijas Lēmums 2012/757/ES || L 345/1 (2012) || 01/01/2014

    CR TAF || Komisijas Regula (EK) Nr. 62/2006 || L 13/1 (2006) || 19/01/2006

    CR TAF pārskatītā redakcija || Komisijas Regula (ES) Nr. 328/2012 || L 106/14 (2012) || 20/05/2012

    HS&CR TAP || Komisijas Regula (ES) Nr. 454/2011 || L 123/11 (2012) || 13/05/2011

    HS&CR TAP pārskatītā redakcija || Komisijas Regula (ES) Nr. 665/2012 || L 194/1 (2012) || 22/07/2012

    Transversālas SITS: pieejamība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM), drošība dzelzceļa tuneļos (SRT), grozījumi vairākās SITS (Omnibus)

    SRT || Komisijas Lēmums 2008/163/EK || L 64/1 (2008) || 01/07/2008

    PRM || Komisijas Lēmums 2008/164/EK || L 64/72 (2008) || 01/07/2008

    Omnibus 1 || Komisijas Lēmums 2012/462/ES || L 217/1 (2012) || 24/01/2013

    Omnibus 2 || Komisijas Lēmums 2012/463/ES || L 217/11 (2012) || 24/01/2013

    Omnibus 3 || Komisijas Lēmums 2012/464/ES || L 217/20 (2012) || 24/01/2013

    (*) SITS par strukturālajām apakšsistēmām (piemēram, vagoni, infrastruktūra) var būt paredzētas arī funkcionālas prasības (piemēram, par uzturēšanu).

    [1]               Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par rezultātiem, kas sasniegti, īstenojot dzelzceļu drošības direktīvu un direktīvas par dzelzceļa savstarpēju izmantojamību. COM(2009) 464 galīgā redakcija.

    [2]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā, OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

    [3]               http://www.era.europa.eu/Document-Register/Pages/Interoperabilitybiennialreport-2011.aspx.

    [4]               Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīva 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, OV L 235, 17.9.1996., 6.–24. lpp.

    [5]               Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīva 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību, OV L 110, 20.4.2001., 1.–27. lpp.

    [6]               OV L 273, 17.10.2009., 12. un 13. lpp.

    [7]               OV L 57, 2.3.2011., 21.–28. lpp.

    [8]               OV L 305, 23.11.2007., 30.–51. lpp.

    [9]               OV L 319, 4.12.2010., 1.–52. lpp.

    [10]             OV L 43, 17.2.2011., 33.–54. lpp.

    [11]             OV L 57, 2.3.2011., 8. un 9. lpp.

    [12]             OV L 63, 10.3.2011., 22.–25. lpp.

    [13]             OV L 95, 8.4.2011., 1.–29. lpp.

    [14]             OV L 256, 1.10.2011., 1.–25. lpp.

    [15]             OV L 264, 8.10.2011., 32.–54. lpp.

    [16]             Piemēram, gadījumos, kad bija jābūt iespējai nodrošināt projekta atbilstību SITS, radot nelielu vai neradot nekādu ietekmi uz projekta grafiku un izmaksām.

    [17]             Darba grupas galīgais ziņojums ir pieejams:    http://www.era.europa.eu/Document-Register/Pages/Report_TF_Railway_Vehicles_Auth.aspx

    [18]             Avots: NANDO (http://ec.europa.eu/enterprise/newapproach/nando/index.cfm?fuseaction=directive.notifiedbody&sort=country&dir_id=30).

    Top