Ovaj je dokument isječak s web-mjesta EUR-Lex
Dokument 52012DC0599
REPORT FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT 30th Annual Report from the Commission to the European Parliament on the EU's Anti-Dumping, Anti-Subsidy and Safeguard activities (2011)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM Komisijas 30. ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam par ES antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem (2011)
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM Komisijas 30. ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam par ES antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem (2011)
/* COM/2012/0599 final */
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM Komisijas 30. ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam par ES antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības pasākumiem (2011) /* COM/2012/0599 final */
Ievads Šis 2011. gada
ziņojums ir iesniegts Eiropas Parlamentam, ņemot vērā
tā 1981. gada 16. decembra rezolūciju par Eiropas
Savienības antidempinga pasākumiem un tā Rūpniecības,
ārējās tirdzniecības, pētniecības un
enerģētikas komitejas ziņojumu. Šajā
īsajā ziņojumā sniegts pārskats par pasākumiem 2011. gadā,
un tāpat kā iepriekšējos gados to papildina
detalizētāks Komisijas dienestu darba dokuments, kam pievienoti
sīki izklāstīti pielikumi. Ziņojumā ievērota tāda pati kopējā
struktūra kā darba dokumentā; abos šajos dokumentos izmantoti
vieni un tie paši virsraksti, tādējādi nodrošinot iespēju
viegli atrast plašāku informāciju. Šis
ziņojums un darba dokumenta pilns teksts ir publiski pieejams šajā
tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/issues/respectrules/anti_dumping/legis/index_en.htm. 1. Pārskats par tiesību aktiem Antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus
aizsardzības izmeklēšanas veic, pamatojoties uz Padomes
pamatregulām. Pārskats par
spēkā esošajiem tiesību aktiem sniegts darba dokumentā. Pamata tiesību aktus antidempinga un
antisubsidēšanas jomā turpmāk sauc par pamatregulu(-ām). 2. Pamatjēdzieni Darba dokumenta 2. daļā sniegts
pārskats par tirdzniecības aizsardzības instrumentu (TAI)
izmeklēšanās izmantoto terminoloģiju un procedūrām. 3. TAI modernizācija Lai izpētītu veidus, kā uzlabot
pašreizējo tirdzniecības aizsardzības instrumentu sistēmu,
Komisija 2011. gada oktobrī aizsāka TAI modernizācijas iniciatīvu. Lai gan ekonomikas vide pēdējās
desmitgades laikā ir ievērojami mainījusies, Eiropas
Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu noteikumi ir
lielā mērā saglabājušies nemainīgi kopš
pēdējiem grozījumiem pamatregulās 2004. gadā. Šajā situācijā un ņemot
vērā sarežģīto ekonomikas vidi, ar kuru patlaban saskaras
uzņēmumi, Komisija ir nolēmusi izanalizēt pašreizējo
TAI noteikumu stiprās un vājās puses, lai tos līdzsvaroti
pielāgotu un uzlabotu visu ieinteresēto personu interesēs. Lai izpētītu iespējamās
uzlabošanas jomas, Komisija 2012. gada pavasarī sāka sabiedrisko
apspriešanu. Sagatavojot šo
sabiedrisko apspriešanu, Komisija ņēma vērā ne tikai ES
tirdzniecības aizsardzības instrumentu novērtējuma
pētījuma rezultātus (sk. zemāk), bet arī sarunās
ar virkni ekspertu saņemto informāciju. Modernizācijas process patlaban notiek, un iespējamais
Komisijas priekšlikums netiks pieņemts ātrāk kā 2012. gada
novembrī/decembrī. 2011. gadā
turpinājās neatkarīga konsultanta veiktais darbs pie Eiropas
Savienības tirdzniecības aizsardzības instrumentu
novērtējuma pētījuma. Galīgais ziņojums tika publicēts 2012. gada
sākumā. Novērtējuma
mērķis bija palīdzēt Komisijai izstrādāt vai
uzlabot savu stratēģisko iesaisti un uzraudzīt tās
efektivitāti. Turklāt tika
uzskatīts, ka tas palīdzētu pilsoņiem izmantot savas
tiesības pārbaudīt, kritizēt un ietekmēt politiskos
procesus un darbības, kuras pilsoņu vārdā veic Komisija. 4. Valsts mēroga tirgus ekonomikas
statuss (TES) Antidempinga izmeklēšanas
vajadzībām valsti var klasificēt kā pilnīgas tirgus
ekonomikas valsti, ja tā atbilst pieciem kritērijiem, kuri
izklāstīti šim ziņojumam pievienotajā darba dokumentā. 2011. gadā
turpināja izskatīt četrus no sešiem pieprasījumiem
piešķirt valsts mēroga TES, kurus bija iesniegušas Ķīna,
Vjetnama, Armēnija, Kazahstāna, Mongolija un Baltkrievija. Visas valstis, izņemot Baltkrieviju un
Armēniju, gada gaitā turpināja sniegt papildu informāciju,
lai pamatotu savus apgalvojumus, un šo valstu pieprasījumi ir dažādos
izskatīšanas posmos. Apspriešanās
ar Baltkrievijas Republikas iestādēm tika apturēta jau 2010. gadā,
ņemot vērā politisko situāciju šajā valstī. Armēnijai 2010. gada jūnijā
tika nosūtīti papildu jautājumi par jauniem notikumiem
saistībā ar tās gatavošanos TES statusam. Tomēr līdz 2011. gada beigām Komisija nav
saņēmusi nekādu jaunu informāciju no Armēnijas
iestādēm. Pārējām
četrām TES kandidātvalstīm, kuras turpina strādāt
pie šā statusa saņemšanas, ir atšķirīgi panākumi piecu
TES kritēriju izpildē. Turpinājās
darbs pie Ķīnas TES pieprasījuma, ieskaitot 11. tematisko
TES darba grupas sanāksmi Briselē 2011. gada novembrī. Šajā sanāksmē puses apsprieda
Ķīnas sasniegto intelektuālā īpašuma tiesību un
pretmonopola likuma jomā. 2011. gadā
tika pabeigts pētījums par grāmatvedības praksi
Ķīnas Tautas Republikā. Diemžēl pētījuma rezultāti bija virspusēji un
nepietiekami, lai izdarītu pamatotus secinājumus par Ķīnas
sasniegto šajā jomā. Briselē
2011. gada decembrī notika ES un Vjetnamas darba grupas
sanāksme. Vjetnamas
iestādes atbildēja uz Komisijas jautājumiem par četriem
neizpildītajiem kritērijiem. Tika panākta vienošanās, ka Vjetnama nosūtīs
papildu informāciju par sanāksmē izskanējušajiem
jautājumiem. Tomēr
līdz 2011. gada beigām Komisija no Vjetnamas iestādēm
nav saņēmusi nekādu jaunu informāciju. 2011. gada februārī Kazahstānas
iestādēm tika nosūtīta verbālā nota, kurā
tika izklāstītas galvenās problēmas saistībā ar 5
TES kritērijiem. Lai gan 2010. gadā
tika panākta vienošanās kopīgi ar Kazahstānu
izstrādāt plānu par nākamajiem veicamajiem pasākumiem
TES jomā, 2011. gadā šajā jomā nekas netika paveikts. 2011. gada septembrī Ulanbatorā notika darba
grupas tikšanās ar Mongolijas iestādēm. Tajā notika informācijas apmaiņa un diskusija par
Mongolijas sasniegto TES kritēriju izpildē. 5. Informatīvi un komunikācijas
pasākumi, divpusēji kontakti 5.1. Mazie
un vidējie uzņēmumi (MVU) Komisija 2011. gadā
publicēja “Dokumentu par pasākumiem, lai novērstu
grūtības, ar ko saskaras MVU, kuri izmanto tirdzniecības
aizsardzības instrumentus”. Tajā ir virkne konkrētu darbību, ko varētu viegli
īstenot, lai labāk palīdzētu MVU visās
tirdzniecības aizsardzības jomās, un par ko ar
dalībvalstīm ir sasniegta zināma konverģence. Šis dokuments, kas
balstīts uz neatkarīga uzņēmuma veikta pētījuma
rezultātiem, 2011. gadā tika apspriests ar
dalībvalstīm, un dalībvalstis to uztvēra pozitīvi. Pētījuma
mērķis bija noteikt 27 ES dalībvalstu MVU vajadzības,
iesniedzot sūdzību vai piedaloties tirdzniecības
aizsardzības izmeklēšanās kā importētājiem vai
lietotājiem, vai kā eksportētājiem tādās
izmeklēšanās, kuras uzsākušas trešās valstis, ņemot
vērā svarīgo lomu, kāda MVU ir ES ekonomikā, un
grūtības, ar ko šie uzņēmumi saskaras, piedaloties
tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās. Ņemot vērā TAI procedūru
sarežģītību (sevišķi MVU, jo tie ir nelieli un
sadrumstaloti), ir izveidots tirdzniecības aizsardzības atbalsta
dienests MVU. Dienesta uzdevums ir
risināt vispārējus un konkrētus MVU svarīgus
jautājumus un problēmas saistībā ar TAI. MVU ir veltīta atsevišķa sadaļa TAI
tīmekļa vietnē, un tajā norādīti
tirdzniecības aizsardzības atbalsta dienesta kontaktpunkti. 2011. gadā minētie kontaktpunkti
saņēma daudzus informācijas pieprasījumus un tos uzreiz
izpildīja. Minētie
pieprasījumi bija gan par TAI procesa norisi, gan saturu. 5.2. Divpusēji kontakti/informatīvie pasākumi – nozare
un trešās valstis TAI
dienestu darba svarīga sastāvdaļa ir ES tirdzniecības
aizsardzības tiesību aktu un prakses skaidrošana. Trešo
valstu ierēdņiem 2011. gadā tika organizēts
seminārs par tirdzniecības aizsardzību. Turklāt 2011. gadā divpusējos kontaktos ar
vairākām trešajām valstīm, piemēram, Ķīnu,
Koreju, Turciju un Austrāliju tika apspriesti dažādi
tirdzniecības aizsardzības jautājumi. . 2011. gadā
notika arī vairākas tikšanās ar galvenajām
ieinteresēto personu apvienībām un uzņēmumiem,
piemēram, Eiropas Biznesa konfederāciju un Eurocommerce. 6. Uzklausīšanas amatpersona 2011. gads bija piektais gads, kopš Tirdzniecības
ĢD darbojas uzklausīšanas amatpersona, kura sāka darbu 2007. gada
aprīlī. Uzklausīšanas
amatpersona darbojas neatkarīgi. Šobrīd tā administratīvi ir piesaistīta
tirdzniecības lietu komisāram. 2011. gadā tā administratīvi bija piesaistīta
Tirdzniecības ĢD ģenerāldirektoram. 2012. gada sākumā tika publicēts uzklausīšanas
amatpersonas oficiālais mandāts[1]. Galvenais uzklausīšanas amatpersonas uzdevums ir
nodrošināt, ka faktiski tiek izmantotas tiesības uz interešu
aizstāvību tirdzniecības procedūrās Eiropas
Komisijā. Tiesības uz
interešu aizstāvību nozīmē ne tikai tiesības tikt
uzklausītam un piekļuvi lietas materiāliem, bet ietver arī
plašākas tiesības, kas aprakstītas ES Pamattiesību
hartā: ikvienas personas
tiesības i) “tikt uzklausītai, pirms tiek veikts kāds
individuāls pasākums, kas to varētu nelabvēlīgi
ietekmēt”, ii) “uz objektīvu, godīgu un saprātīgos
termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu” un iii)
“piekļūt materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot
konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma
un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus”.
Uzklausīšanas amatpersona arī konsultē Tirdzniecības
ĢD ģenerāldirektoru jautājumos, kas saistīti ar
pareizu procesa īstenošanu un pēc nepieciešamības par visiem
jautājumiem saistībā ar tirdzniecības procedūrām. Kopš šā amata izveides 2007. gadā
pieprasījums pēc uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanās
aizvien pieaug. 2011. gadā
tā iejaucās 81 reizi 35 tirdzniecības aizsardzības
lietās, un notika 26 uzklausīšanas, no kurām 4 bija kopīgas
uzklausīšanas personām ar līdzīgām interesēm. Uzklausīšanas amatpersonas iejaukšanos pieprasīja
trešo valstu ražotāji eksportētāji, Savienības ražošanas
nozare, lietotāji un importētāji, kā arī trešo valstu
valdību pārstāvji. Tā
strādāja ar jautājumiem, kas attiecās uz visiem
izmeklēšanas posmiem, un sniedza virkni ieteikumu Komisijas dienestiem,
kuri lielā mērā arī tika izpildīti. Uzklausīšanas amatpersonas ieteikumu
galvenais mērķis ir nostiprināt interešu aizsardzības
tiesības ieinteresētajām personām. Galvenie jautājumi, ar ko uzklausīšanas
amatpersona 2011. gadā saskārās, ir iedalāmi 3 grupās:
i) izpaustās informācijas saturs un kvalitāte, ii) piekļuve
dokumentiem un nekonfidenciālo dokumentu kvalitāte, iii) iebildumi
pret apgalvojumiem, konstatējumiem un secinājumiem. 7. Pārskats par antidempinga,
antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības izmeklēšanām un
pasākumiem 7.1. Vispārīga
informācija Eiropas Savienībā 2011. gada
beigās bija spēkā 117 antidempinga pasākumi (sk.
O pielikumu) un 10 antisubsidēšanas pasākumi (sk.
P pielikumu). 2011. gadā antidempinga vai
antisubsidēšanas pasākumi attiecās uz 0,25 % no
kopējā importa ES. Jāuzsver, ka sīkāka
informācija par turpmāk minētajiem jautājumiem ir atrodama
šim ziņojumam pievienotajā darba dokumentā.
Atsauces uz darba dokumenta pielikumiem ir sniegtas
virsrakstos. 7.2. Jaunas
izmeklēšanas (sk. A līdz E pielikumu un N pielikumu) 2011. gadā tika sākta 21 izmeklēšana[2]. Pagaidu maksājumi tika noteikti 10 procedūrās. 13 gadījumos tika noteikti galīgie
maksājumi. 11 izmeklēšanas
tika izbeigtas, nenosakot pasākumus. 21 pasākums pēc piecu gadu termiņa beidzās
automātiski. 7.3. Pārskatīšanas
izmeklēšanas Pārskatīšanas izmeklēšanas vēl
joprojām veido lielāko daļu TAI dienestu darba. Laikposmā no 2007. līdz 2011. gadam
tās veidoja 63 % no visām uzsāktajām
izmeklēšanām. Darba
dokumenta 2. tabulā sniegta statistikas informācija par 2007.–2011. gadu. 7.3.1. Termiņbeigu
pārskatīšanas (sk. F pielikumu) Pamatregulu 11. panta 2. punktā un 18. pantā
noteikts, ka pasākumi ir spēkā piecus gadus, izņemot
gadījumus, kad termiņbeigu pārskatīšanā tiek
pierādīts, ka tie jāsaglabā sākotnējā
veidā. 2011. gadā tika sāktas 8 pārskatīšanas
izmeklēšanas. 8 termiņbeigu
pārskatīšanas tika noslēgtas, apstiprinot maksājumus
nākamajiem pieciem gadiem. 4 termiņbeigu
pārskatīšanas noslēdzās ar to, ka pasākumi tika
izbeigti. 7.3.2. Starpposma
pārskatīšanas (sk. G pielikumu) Saskaņā ar pamatregulu 11. panta 3. punkta
un 19. panta noteikumiem pasākumus var pārskatīt,
kamēr tie ir spēkā. Pārskatīšanu
var ierobežot, attiecinot to tikai uz dempinga/subsidēšanas vai
kaitējuma aspektiem. Kopā 2011. gadā tika sāktas 9 starpposma
pārskatīšanas. 7 starpposma
pārskatīšanas tika noslēgtas, apstiprinot vai grozot
maksājumu. 5 starpposma
pārskatīšanas noslēdzās ar to, ka pasākumi tika
izbeigti. 7.3.3. “Citas”
starpposma pārskatīšanas (sk. H pielikumu) 2011. gadā tika sāktas 2 “citas”
pārskatīšanas, kas neatbilst pamatregulu 11. panta 3. punktam
vai 19. pantam. 7.3.4. Pārskatīšanas
sakarā ar jauniem eksportētājiem (sk. I pielikumu) Saskaņā ar pamatregulu 11. panta 4. punktu
un 20. pantu var veikt “jauna uzņēmuma” un
“paātrināto” pārskatīšanu, lai noteiktu individuālo
dempinga starpību vai individuālo kompensācijas maksājumu
jauniem eksportētājiem, kuri atrodas attiecīgajā
eksportētājvalstī un kuri ražojumu izmeklēšanas
periodā nav eksportējuši. Šādiem
eksportētājiem ir jāpierāda, ka tie patiešām ir jauni
eksportētāji un ka tie faktiski sākuši eksportēt uz ES
pēc izmeklēšanas perioda. Kā
tādiem tiem var aprēķināt individuālo maksājumu,
kas parasti ir mazāks par valsts mēroga maksājumu. 2011. gadā tika sāktas 2 pārskatīšanas
sakarā ar jauniem eksportētājiem. 7.3.5. Izmeklēšanas
saistībā ar pasākumu absorbēšanu (sk. J pielikumu) Ja ir pietiekama
informācija, kas liecina, ka pēc sākotnējās
izmeklēšanas perioda un pirms vai pēc pasākumu noteikšanas
eksporta cenas ir samazinājušās vai ir nepietiekami (vai nemaz nav)
mainījušās ES importētā ražojuma
tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas
cenas, var sākt “absorbēšanas” pārskatīšanu, lai
pārbaudītu, vai pasākums ir ietekmējis iepriekš
minētās cenas. Dempinga
starpības var aprēķināt atkārtoti un maksājumu
var palielināt, lai ņemtu vērā šādas zemākas
eksporta cenas. Pamatregulu 12. pantā
un 19. panta 3. punktā ir iekļauta iespēja veikt
“absorbēšanas” pārskatīšanas. 2011. gadā nav sākta vai
noslēgta neviena šāda pārskatīšana.
7.3.6. Izmeklēšanas
saistībā ar pasākumu apiešanu (sk. K pielikumu) Ar pamatregulu 13. un 23. pantu ir paredzēta
iespēja atsākt izmeklēšanu, ja tiek sniegti
pierādījumi par pasākumu apiešanu. 3 šādas izmeklēšanas tika sāktas 2011. gadā. 4 izmeklēšanas saistībā ar
pasākumu apiešanu tika noslēgtas, paplašinot maksājumu
piemērošanu, bet 2 – nepaplašinot maksājumu piemērošanu. 7.4. Tirgus
aizsardzības izmeklēšanas (sk. L pielikumu) 2011. gadā netika sākta neviena
tirgus aizsardzības izmeklēšana. 1 tirgus aizsardzības izmeklēšana, kas tika sākta 2010. gadā,
tika pabeigta bez pasākumu noteikšanas. 8. Antidempinga
un antisubsidēšanas pasākumu izpilde 8.1. Pasākumu
pēcpārbaude Pēcpārbaude attiecībā uz
spēkā esošajiem pasākumiem tika vērsta uz četrām
galvenajām jomām: 1)
novērst krāpšanu, 2)
pārraudzīt tirdzniecības plūsmas un tirgus norises, 3) uzlabot efektivitāti ar piemērotiem
instrumentiem un 4) rīkoties pārkāpumu gadījumos. Tas ļāva TAI dienestiem
sadarbībā ar dalībvalstīm rīkoties proaktīvi, lai
nodrošinātu pienācīgu tirdzniecības aizsardzības
pasākumu izpildi Eiropas Savienībā. 8.2. Saistību
uzraudzība (sk. M un Q pielikumu) Saistību uzraudzība veido daļu no
izpildes darbībām, jo saistības ir viens no antidempinga vai
antisubsidēšanas pasākumu veidiem. Komisija apstiprina saistības, ja tiek pierādīts, ka
tās var efektīvi novērst dempinga vai subsidēšanas
radīto kaitējumu. Spēkā esošo saistību skaits 2011. gada
sākumā bija 22. 2011. gadā
saistību portfelī notika šādas izmaiņas: 5 uzņēmumu saistības beidza
pastāvēt sakarā ar to termiņa beigām/atcelšanu, un
tika pieņemtas viena uzņēmuma saistības. Tādējādi kopējais
spēkā esošo saistību skaits 2011. gada beigās bija 18. 9. Kompensācijas
(sk. U pielikumu) Saskaņā ar pamatregulu 11. panta 8. punktu
un 21. panta 1. punktu importētāji var pieprasīt
atmaksāt attiecīgo iekasēto maksājumu, ja tiek
pierādīts, ka dempinga/subsīdiju starpība ir likvidēta
vai samazināta līdz tādam līmenim, kas ir zemāks par
spēkā esošo maksājumu. 2011. gadā tika iesniegti 26 jauni
kompensāciju pieprasījumi. 2011. gada beigās
turpinājās 12 izmeklēšanas, kas attiecās uz 18 pieprasījumiem.
2011. gadā tika pieņemti 24 Komisijas lēmumi: 12 lēmumos
tika piešķirtas daļējas kompensācijas, bet 12 lēmumos
kompensāciju pieprasījumus noraidīja. 7 pieprasījumi tika
atsaukti. 10. Izskatīšana
tiesā – Tiesas/Vispārējās
tiesas lēmumi Tiesa un Vispārējā tiesa 2011. gadā
pasludināja kopā 9 spriedumus antidempinga vai
antisubsidēšanas jomā. Dažu
spriedumu kopsavilkums ir sniegts darba dokumentā. 2011. gadā tika ierosinātas 16 jaunas
lietas – 12 lietas Vispārējā tiesā un 4 lietas
Tiesā. Vispārējā tiesā un Tiesā 2011. gada
beigās vēl neizskatīto lietu saraksts antidempinga un
antisubsidēšanas jomā ir atrodams darba dokumenta
S pielikumā. 11. Pasākumi
Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ietvaros 11.1. Strīdu
izšķiršana antidempinga, antisubsidēšanas un tirgus aizsardzības
jomā PTO nosaka stingru procedūru strīdu
izšķiršanai starp PTO dalībvalstīm attiecībā uz PTO
nolīgumu piemērošanu. 2011. gada jūlijā PTO
Apelācijas institūcija izstrādāja ziņojumu par
strīda izšķiršanu lietā, kur Ķīna vērsās
pret ES par antidempinga pasākumiem, kas bija noteikti, importējot
konkrētus Ķīnas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementus. Tā bija pirmā lieta, ko Ķīna
PTO iesniedza pret ES kopš tās pievienošanās šai organizācijai 2001. gadā. 2010. gada decembrī PTO ekspertu grupa
nosūtīja savu ziņojumu PTO dalībvalstīm, un 2011. gada
martā ES iesniedza apelāciju par konkrētiem šā
ziņojuma aspektiem. Apelācijas
institūcija izstrādāja savu ziņojumu 2011. gada
jūlijā, un Strīdu izšķiršanas padome 2011. gada 28. jūlija
sanāksmē pieņēma ziņojumu. Lai gan ekspertu grupa un Apelācijas institūcija
noraidīja lielāko daļu Ķīnas prasību
attiecībā uz “stiprinājumu” regulu, tika konstatēts, ka
daži šīs regulas aspekti ir pretrunā ar PTO noteikumiem. Ekspertu grupa un Apelācijas
institūcija arī konstatēja, ka pamatregulas 9. panta 5. punkts
neatbilst Eiropas Savienības saistībām, kuras tā uzņēmusies
PTO Antidempinga nolīgumā. Eiropas
Savienība 2011. gada septembrī paziņoja PTO Strīdu
izšķiršanas padomei, ka ir iecerējusi īstenot ieteikumus un
nolēmumus, ko minētā padome pieņēmusi šajā
strīdā, tādā veidā, lai tiktu ievērotas ES
saistības PTO. 2012. gada
februārī Komisija ierosināja Eiropas Parlamentam un Padomei
grozījumu antidempinga pamatregulā, lai ņemtu vērā
Strīdu izšķiršanas padomes nolēmumu[3]. 2011. gada oktobrī tika publicēts
PTO ekspertu grupas ziņojums par strīdu saistībā ar
antidempinga pasākumiem, kas noteikti konkrētiem ādas apaviem no
Ķīnas. Ekspertu grupa tika
izveidota 2010. gada maijā. Tā secināja, ka lielākajā daļā
pārbaudīto jautājumu ES pilnībā ir rīkojusies
saskaņā ar PTO noteikumiem. Ekspertu grupa arī apstiprināja konstatējumus, kas bija
pieņemti “stiprinājumu” strīdā attiecībā uz
pamatregulas 9. panta 5. punktu. Tā kā regulām, ar kurām noteikti pasākumi
apavu importam, piemērošanas termiņš beidzās 2011. gada
martā, ekspertu grupa secināja, ka nav pamata ieteikt “panākt
[jau izbeigušos] pasākumu atbilstību” saskaņā ar
Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu
izšķiršanu, 19. panta 1. punktu. Tomēr ekspertu grupa
ieteica, ka Eiropas Savienībai būtu jāpanāk pamatregulas 9. panta
5. punkta atbilstība tās saistībām PTO nolīgumos. 11.2. Citi
PTO pasākumi DAP sarunu grupa par
noteikumiem 2011. gadā sāka neformālu daudzpusēju
konsultāciju procesu par dažādiem jautājumiem, par kuriem bija
jūtama nepieciešamība piestrādāt pie atšķirību
novēršanas starp dalībniekiem. Tā rezultātā tika izstrādāts jauns dokuments
par antidempinga disciplīnām, parādot tās līnijas,
kurās viedokļi sakrīt, un atlikušos problemātiskos
jautājumus, bet sasniegtais subsīdiju un zivsaimniecības
subsīdiju jomā tika iztirzāts ziņojumā (PTO 2011. gada
21. aprīļa dokuments TN/RL/W/254). Lai gan šie dokumenti precīzi atspoguļo sarunu stāvokli
minētajās jomās, sarunas 2011. gadā nebija
iespējams turpināt – daļēji sakarā ar DAP sarunu
vispārējo dinamiku. Pēc
priekšsēdētāja Frensisa atkāpšanās starp dalībniekiem
tika panākta vienprātība sarunu grupas par noteikumiem
priekšsēdētāja amatā iecelt vēstnieku Makkuku
(Jamaika). Viņa iecelšana tika
apstiprināta oficiālajā sanāksmē 2012. gada
februārī. Pēc tam
divas reizes (2012. gada februārī un aprīlī) notika tehnisko
jautājumu grupas (sarunu grupas apakšgrupas) sanāksmes. Paralēli šīm
darbībām Komisijas dienesti piedalījās antidempinga,
subsīdiju un kompensāciju un tirgus aizsardzības komiteju
darbā. Komitejas divas reizes
tikās regulārajās sanāksmēs, lai pārskatītu
paziņojumus un pārrunātu īpašus jautājumus. Secinājums Gan
iepriekšējā gadā uzsākto jauno lietu skaits, gan
galīgi noteikto pasākumu skaits 2011. gadā
palielinājās. To
izmeklēšanu skaits, kuras tika pabeigtas, nenosakot pasākumus,
arī nedaudz palielinājās, turpretim noteikto pagaidu
pasākumu skaits samazinājās gandrīz par ceturtdaļu. Lai arī jaunu pārskatīšanu skaits
salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājās
gandrīz par sesto daļu, tās joprojām ir dienestu darba
būtiska daļa. Salīdzinājumā
ar 2010. gada datiem pabeigto pārskatīšanu skaits ir ievērojami
palielinājies. Visbeidzot
jāatgādina, ka 2011. gadā spēkā esošie
tirdzniecības aizsardzības pasākumi attiecās tikai uz 0,25 %
no kopējā importa, parādot to, ka ES šos instrumentus izmanto
samērīgi un saskaņā ar noteikumiem. [1] OV
L 107, 19.4.2012., 5. lpp. [2] Darba dokumenta 1. tabulā
atspoguļota statistikas informācija par jaunajām
izmeklēšanām 2007.–2011. gadā, kas veiktas
saskaņā ar pamatregulu 5. un 10. panta noteikumiem. [3] COM(2012) 41 final.