52012DC0341

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas stratēģija par svarīgām pamattehnoloģijām — tilts uz izaugsmi un nodarbinātību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

1.1.        Ievads

ES ir apņēmusies neatpalikt no saviem galvenajiem starptautiskajiem konkurentiem un sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Svarīgākais elements, lai to panāktu, ir risināt būtiskus sabiedriskos uzdevumus ar pasaules līmenī konkurētspējīgas rūpniecības nozares palīdzību. Eiropas Savienības spēja izstrādāt un rūpnieciski pielietot svarīgās pamattehnoloģijas (Key Enabling Technologies — KET) ir būtiska, lai sekmētu konkurētspēju un izaugsmi ilgtermiņā.

Eiropas Komisija ir pārliecināta, ka, neraugoties uz būtisko vajadzību veikt fiskālo konsolidāciju, ir nepieciešami papildu centieni, lai sekmētu izaugsmi, konkurētspēju un darbavietu radīšanu. Eiropas valstu un valdību vadītāji 2012. gada marta Eiropadomē nostiprināja šo pieeju, īpaši atbalstot svarīgo pamattehnoloģiju (KET) pilnveidošanu[1].

Šajā paziņojumā tiek izstrādāta vienota KET stratēģija, lai maksimāli izmantotu ES potenciālu tirgos, kuros valda konkurence. Turklāt tajā ietvertas atbildes Eiropas Parlamentam un Padomei pēc pirmā KET paziņojuma[2] 2009. gadā un reaģē uz ieteikumiem, kurus sniegusi augsta līmeņa ekspertu grupa svarīgu pamattehnoloģiju (HLG KET) jautājumos[3].

2.2.        Ekonomiskais konteksts — KET nozīme, lai nodrošinātu ātrāku izaugsmi ES

Komisija ir izstrādājusi KET definīciju: „KET ir zināšanu ietilpīga joma, un tās saistītas ar intensīvu pētniecību un izstrādi, ātriem inovācijas cikliem, lieliem kapitālizdevumiem un augsti kvalificētu darbaspēku. Tās veicina procesu, inovatīvas preces un pakalpojumus visās ekonomikas jomās un ir sistēmiski nozīmīgas. Tās ir daudzdisciplīnu tehnoloģijas, kas aptver daudzas tehnoloģiju jomas ar tendenci uz konverģenci un integrāciju. KET var palīdzēt tehnoloģiju līderiem citās jomās izmantot pētniecības darbības komerciāla labuma gūšanai[4]. Pamatojoties uz pašreizējiem pētījumiem, tirgus tendenču ekonomisko analīzi un to devumu sabiedrisko uzdevumu risināšanā, par ES KET tika noteiktas šādas tehnoloģijas: mikroelektronika un nanoelektronika, nanotehnoloģija, fotonika, uzlabotie materiāli, rūpnieciskā biotehnoloģija un uzlabotas ražošanas tehnoloģijas (atzītas par „transversālām” KET).

KET ir būtiskākais inovāciju avots. Tās nodrošina neaizstājamus tehnoloģiskos stūrakmeņus, kas paver plašas produktu pielietojuma iespējas, ieskaitot tādus pielietojumus, kas vajadzīgi zemas oglekļa emisijas energotehnoloģiju izstrādē, energoefektivitātes un resursu efektivitātes uzlabošanā, palīdz cīņā pret klimata pārmaiņām un nodrošina veselīgas vecumdienas.

Lai gan ir grūti precīzi noteikt KET tirgus potenciālu, ņemot vērā to dabisko spēju nodrošināt attīstību visās rūpniecības nozarēs un jomās, to tiešā ekonomiskā ietekmē ir ievērojama. Komisijas 2010. gada Eiropas Konkurētspējas ziņojumā tiek nosaukts pasaules tirgus pašreizējais apjoms — EUR 646 mljrd. (ap 2006./2008. gadu); paredzams, ka līdz 2015. gadam tas pieaugs līdz EUR 1 trlj.[5]

Sociālais ienākums no KET ieguldījumiem ir ievērojams. Konkrētu gadījumu izpēte liecina, ka publiskie ieguldījumi var nodrošināt ienākumus papildu nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu veidā, kas var būt līdz pat četrām reizēm lielāki nekā sākotnējie ieguldījumi[6]. Vēl ievērojamāki ir KET pielietojumi, kas tieši un netieši sekmē konkurētspēju un rada darbavietas, izaugsmi un labklājību ekonomikā[7].

KET tiek neviendabīgi iestrādātas daudzās dažādās pievienotās vērtības ķēdēs rūpniecībā un citās nozarēs. Tās rada pievienoto vērtību visā ķēdē, proti, sākot no materiāliem, aprīkojuma un ierīcēm līdz ražojumiem un pakalpojumiem. Ņemot vērā to transversālo raksturu un sistēmisko nozīmīgumu Eiropas rūpniecības nozarēm, KET tuvākajos gados būs katalizators rūpniecības bāzes stiprināšanai un modernizēšanai un virzītājspēks pilnībā jaunu rūpniecības nozaru attīstībai.

Šo transversālo un daudzšķautņu nozīmi atspoguļo to MVU skaits, kuri darbojas KET jomā, un tādu darbavietu skaits, kuras radītas augsti kvalificētiem darbiniekiem. Piemēram, saskaņā ar aplēsēm tikai nanotehnoloģijas nozarē pasaulē 2008. gadā tika nodarbināti 160 000 cilvēku. Tas ir 25 % pieaugums salīdzinājumā ar 2000. gadu[8]. Mikroelektronikas un nanoelektronikas rūpniecības nozarē un tai faktiski pakārtotās IKT nozarēs pēdējā desmitgadē tika radītas 700 000 papildu darbavietu Eiropā, uzrādot tendenci nodrošināt darbavietas, kas ir vairāk orientētas uz pakalpojumiem un kurās vajadzīgi augsti kvalificēti darbinieki, un tendenci strauji atgūties pēc krīzes[9]. Rūpnieciskā biotehnoloģija ir atzīta par KET virzītājspēku bioekonomikā. Tiek lēsts, ka katrs euro, ko iegulda pētniecībā un inovācijā šajā jomā, atpelnīsies desmitkārtīgi[10]. Turklāt MVU ir galvenais inovācijas un nodarbinātības virzītājspēks Eiropā, un ir paredzams, ka lielākā daļa darbavietu KET jomā tiks radītas šajos uzņēmumos. Fotonikas nozarē lielākā daļa no 5000 Eiropas uzņēmumu ir MVU. Vācijā aptuveni 80 % nanotehnoloģijas uzņēmumu ir MVU[11].

3.3.        Situācijas analīze — liels potenciāls, bet arī risks zaudēt konkurētspēju

Eiropas Savienība ir pasaules līdere KET izstrādes jomā. Tai ir visi vajadzīgie priekšnosacījumi, lai saglabātu savu pozīciju. Balstoties uz datiem par patentiem, 2010. gada Eiropas Konkurētspējas ziņojumā un HLG KET ziņojumā tika apstiprināts, ka ES ir būtiskas konkurētspējas priekšrocības, — tas ir vienīgais reģions, kurā pārvalda visas sešas KET. Gadu gaitā Eiropas spēcīgā pētniecības un izstrādes bāze ir apguvusi visas sešas KET, saglabājot līderpozīju un 1991.–2008. gadā iesniedzot 32 % patentu pieteikumu pasaulē[12]. Tomēr, neraugoties uz šīm priekšrocībām, ES neizmanto pilnībā savu zināšanu bāzi.

Kā uzsvērts 2009. gada KET paziņojumā un apstiprināts HLG KET ziņojumā, ES būtiskākie trūkumi vērojami zināšanu bāzes pārvēršanā precēs un pakalpojumos. Ar KET saistītās ražošanas izlaide samazinās[13], un ES patentus arvien vairāk izmanto ārpus ES. 2011. gada inovācijas rezultātu pārskatā tika norādītas līdzīgas tendences un negatīvā ietekme uz MVU[14]. HLG KET apzīmēja šo plaisu starp pamatzināšanu veidošanu un to vēlāko komercializāciju precēs un pakalpojumos kā „nāves ieleju”. Vajadzību rīkoties nekavējoties demonstrē arī pēdējās tendences darbgaldu nozarē, proti, vienā no būtiskākajām KET lietojumu jomām, — Eiropas izcelsmes ražojumu īpatsvars pasaules kopējās produkcijas izlaidē samazinājās (no 44 % 2008. gadā līdz 33 % 2010. gadā) par labu konkurentiem no Āzijas, tas ir, Ķīnai (ieskaitot Taivānu) un Korejai[15]. Tādējādi ar KET saistītās ražošanas izlaides samazinājums arvien vairāk kaitē ES divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, izaugsmes un darbavietu radīšanas iespējas īstermiņā netiks izmantotas; otrkārt, ilgtermiņā var tikt zaudētas zināšanu vairošanas iespējas, jo pētniecība un izstrāde ir nesaraujami saistītas un savstarpēji veicinošas, tādējādi tās bieži norisinās roku rokā.

Iemesli, kādēļ ES nav pietiekamā apmērā un laikus izmantojusi savas izcilās KET pētniecības bāzes komerciālās priekšrocības, ir šādi:

līdz šim ES nav bijis kopīgas definīcijas un izpratnes par KET. 2009. gada KET paziņojumā pirmo reizi noteiktas ES svarīgās pamattehnoloģijas un ieteikts veidot kopējo izpratni arī dalībvalstu līmenī. Tajā arī noteica svarīgākos politiskos risinājumus, kas jāizstrādā, lai paātrinātu KET ieviešanu rūpniecībā. Līdz šim bija spēkā nepietiekami politiskie risinājumi, kuru mērķis bija 1) izmantot KET sinerģisko ietekmi un 2) paātrināt to ieviešanu tirgū.

Šodien lielākā daļā inovatīvu ražojumu — neatkarīgi no tā, vai tie ir viedtālruņi vai elektromobiļi, — vienlaikus kā vienotu vai kā integrētus elementus ietver vairākas KET. Tādējādi ir svarīgi apvienot KET, lai nodrošinātu lielāku sinerģisko ietekmi. Lai gan sadarbības mēģinājumi, īpaši ar rūpniecības nozari publisko un privāto partnerību (PPP) un SET plāna[16] ietvaros, norisinās jau šodien, atsevišķu KET starpnozaru īpašības visā pievienotās vērtības ķēdē jāstiprina arī turpmāk, tāpēc ir vajadzīga integrēta pieeja KET atbalstam.

Lai nodrošinātu savlaicīgu KET komercializāciju, ir jāizstrādā liela riska produktu demonstrējumu un koncepta pierādīšanas projekti. Šī pieeja ir apstiprināta Komisijas pamatiniciatīvā „Inovācijas Savienība”[17], un šajā satvarā pamatprogrammas „Apvārsnis 2020”[18] priekšlikumos ir paredzēts vairot produktu demonstrējumu darbības. Šādas rūpnieciskās pētniecības un eksperimentālas izstrādes darbību apjoms, vēriens un izmaksas (bieži vien to mērogs ir daudz lielāks nekā fundamentālās pētniecības darbībām) liek efektīvāk izmantot un koordinēt publiskos resursus. Turklāt šie inovācijas projekti ir pietuvināti tirgum, un valsts atbalsta izmantošanas gadījumā publiskajam atbalstam jābūt saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

Uz KET balstīti produkti ir ļoti kapitālietilpīgi. Pētniecības un inovācijas izstrādes periodi ir ilgstoši un ražošanas procesi ietver sarežģītas montāžas metodes. Tāpēc privātinvestori saista KET ar ļoti lieliem riskiem. Minētais apvienojumā ar tādu atbilstošu riska kapitāla avotu nepietiekamu pieejamību ES, no kuriem ir īpaši atkarīgi jaundibinātie uzņēmumi un MVU, ir cēlonis tam, ka daudzas inovācijas nekad neienāk tirgū. Ekonomikas krīzes iespaidā stāvoklis ir kļuvis vēl kritiskāks. Piemēram, 2000. gadā Eiropā tika piesaistīti EUR 22 mljrd. paaugstināta riska kapitāla. 2010. gadā tie bija vien EUR 3 mljrd. Ņemot vērā publisko finanšu pašreizējos ierobežojumus, ir svarīgi apvienot un koordinēt publiskos resursus starp dažādiem ES instrumentiem un rast iespēju tos izmantot iespējami efektīvi un mērķtiecīgi.

ES iekšējā tirgus fragmentācija, koordinācijas kļūdas un citi veiksmīgas konkurences ierobežojumi KET tirgos (piemēram, tirgus piekļuves šķēršļi) mazina KET izaugsmes potenciālu. Iekšējais tirgus ir lielākais integrētais tirgus pasaulē, tas ir atvērts inovācijām un tajā ir pasaules vadošie uzņēmumi autobūvē, ķīmijas, aviācijas un kosmosa rūpniecībā, veselības un enerģētikas nozarē, — daudzas no minētajām nozarēm savos produktos izmanto KET. Tāpēc sadarbībai starp ieinteresētajām personām visā ES rūpniecības pievienotās vērtības ķēdē ir milzīgs potenciāls partnerības un tirgu pieejamības ziņā. Tomēr informācijas asimetrijas dēļ, kas īpaši skar jaundibinātos uzņēmumus un MVU, kuri saskaras ar tirgus piekļuves šķēršļiem un lielām darījumu izmaksām, meklējot pareizos partnerus, daudzas no šīm iespējām netiek izmantotas[19]. Tādēļ vajadzīga efektīvāka un pārredzamāka informācijas plūsma un dati par KET izstrādi un ieviešanu ES. Novēršot regulējuma atšķirības dažādās dalībvalstīs, nepieļaujot tā diskriminējošu izpildi un citus patvaļīgas rīcības veidus, vēl labāk varētu izmantot iekšējā tirgus piedāvāto potenciālu. Kopumā būs jāpastiprina sadarbība starp dažādiem reģioniem un dalībvalstīm.

Pietiekami kvalificēta darbaspēka un uzņēmēju trūkums, kuri spētu pārvaldīt liela mēroga pārnozaru KET, joprojām ir nopietna problēma ES. Piemēram, e-prasmju jomā diplomēto datorzinību speciālistu skaits samazinās, lai gan līdz 2015. gadam ES būs jāaizpilda līdz pat 700 000 IKT speciālistu vakanču. Konkrētāk, vienā no KET jomām, proti, nanotehnoloģijās, saskaņā ar aplēsēm līdz 2015. gadam Eiropā būs jāaizpilda 400 000 vakanču[20]. Fotonikas nozarē saskaņā ar aplēsēm papildus būs vajadzīgi 80 000 kvalificētu speciālistu[21], lai tiktu līdzi paredzamajai straujajai nozares izaugsmei un aizstātu kvalificētos darbiniekus pēc viņu pensionēšanās.

Tādējādi, lai pārvarētu noteiktās problēmas un pilnībā izmantotu Eiropas nosacītās priekšrocības izaugsmes un nodarbinātības jomā, ir vajadzīga saskaņota Eiropas stratēģija.

4.4.        Turpmāka rīcība — Eiropas stratēģija par KET

Ar KET saistītās darbības patlaban ir sadrumstalotas starp dažādām ieinteresētajām personām (ES, valstu un reģionālajām iestādēm). Šā paziņojuma galvenais mērķis ir izveidot sinerģiju starp ES politiskajiem virzieniem un instrumentiem un nodrošināt ES un valstu rīcības koordināciju.

Šī horizontālā stratēģija attiecas uz visām KET, un tās mērķis galvenokārt ir saskaņot centienus, lai mērķtiecīgi un uz rezultātiem orientētā veidā pēc iespējas labāk izmantotu publiskos resursus, un tā ir politiskais satvars iniciatīvām, kuras[22] skar konkrētas tehnoloģijas. Lai gan ar šo jauno satvaru netiek ierosināts palielināt KET publisko finansējumu, tas ļaus efektīvāk un produktīvāk sadalīt šos resursus.

Komisija jau ir noteikusi KET par prioritāti savā stratēģijā „Eiropa 2020” un pamatiniciatīvās[23], bet tagad ierosina Eiropas stratēģiju par KET, kas balstās uz trim pīlāriem: tehnoloģiskā pētniecība, produktu demonstrējumi un konkurētspējīgas ražošanas darbības.

KET stratēģija palīdzēs pārvarēt ražošanas darbību nozīmes mazināšanās tendenci un paātrinās KET pārnešanu, ieviešanu un izmantošanu ES, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību.

Tomēr ES nevar risināt šīs problēmas vienatnē. KET ieviešanas pasākumi prasa vienotu pieeju. ES pasākumiem nav sviras efekta, ja tie nav cieši saskaņoti un nepapildina valstu un reģionālos pasākumus. Komisijas Gada izaugsmes pētījumā par 2012. gadu[24] uzsvērts, ka valstīm ir jāpieliek lielākas pūles, lai veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju, veicot strukturālās reformas. ES dalībvalstis ir ļoti ieinteresētas prioritizēt KET, jo tās ir jaunu preču un pakalpojumu izstrādes virzītājspēks. Lai pielāgotu rūpnieciskās inovācijas politiku un izstrādātu atbilstošus mehānismus, valstu centieni būtu jāpastiprina.

Visbeidzot ieinteresētajām personām ES, īpaši rūpniecības nozarei, jāsniedz savs ieguldījums. Komisija ir apliecinājusi savu gatavību veicināt riskantākus un dārgākus inovācijas projektus, kas ir pietuvināti tirgum un kas ir būtiski ES konkurētspējas nodrošināšanai. Laikā, kad publiskais finansējums ir ierobežots, vēl jo svarīgāk ir panākt, lai šie ieguldījumi materializētos izaugsmē un nodarbinātībā. Šajā sakarā augsta līmeņa ekspertu grupas locekļi vienojās par ieinteresēto personu apņemšanos izveidot rūpnieciskās izmēģinājuma iekārtas. Ievērojot šo apņemšanos, gaidāms, ka rūpniecības nozares ieinteresētās personas izstrādās un parakstīs saprašanās memorandu, kurā tiks izteikta apņemšanās, izmantojot KET, ieguldīt stratēģijā „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai ES, valstu un reģionālās politikas veidotājiem būtu pieejami pareizie instrumenti un tiesiskais regulējums, lai tie varētu atbalstīt visus nozīmīgos posmus KET pētniecībā, izstrādē un inovācijā, nodrošinot efektīvu darbību tirgos, kuros valda konkurence.

Šajā paziņojumā ietvertās stratēģijas mērķi: · fokusēt ES politiku nākamajā daudzgadu finanšu shēmā uz pētniecību un inovāciju un kohēzijas politiku un, piešķirot EIB kredītus, dot priekšroku KET izstrādei; · nodrošināt ES un valstu darbību koordināciju, lai panāktu sinerģiju un papildināmību starp šīm darbībām un vajadzības gadījumā apvienotu resursus; · izveidot ārēju KET jautājumu grupu, kas sniegs ieteikumus Komisijai par KET politikas jautājumiem; · mobilizēt esošos tirdzniecības instrumentus, lai nodrošinātu godīgu konkurenci un līdzvērtīgus starptautiskās konkurences apstākļus.

5.5.        Integrēts KET satvars

Komisijas priekšlikumos attiecībā uz jaunākās paaudzes ES finanšu programmām tiek saskaņoti risināts KET jautājums.

Nākamajā daudzgadu finanšu shēma (MFF) Komisija ir ierosinājusi ES resursu līdzsvarotāku un efektīvāku piešķiršanu visiem KET pētniecības, izstrādes un inovācijas posmiem. Tāpēc darbības saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, ES kohēzijas politika (struktūrfondi) un Eiropas Investīciju bankas grupas politika tiek pielāgotas un cieši koordinētas, lai tās varētu dot ieguldījumu Eiropas KET stratēģijā.

Šīs koordinācijas galvenais elements ir panākt ES rīcībā esošo finansēšanas instrumentu sviras efekta pastiprināšanu. Tālab iespējamais apvienotais KET projektu finansējums, izmantojot pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, struktūrfondus un EIB aizdevumus, tiks atļauts ar ierosināto regulu par jaunās kohēzijas politikas kopīgiem noteikumiem[25]. Pielikumā iekļauta diagramma, kurā paskaidrota katra instrumenta loma (tie papildinās viens otru), sniedzot atbalstu KET iniciatīvām.

Turklāt būtu jāsekmē publiskā iepirkuma izmantošana, iegādājoties inovatīvus produktus, īpaši, ja tas attiecas uz pirmskomercializācijas iepirkumu. Publiskais iepirkums veido 19 % ES IKP, un dažās nišas nozarēs, kurās iesaistītas KET, publiskajam iepirkumam var būt izšķiroša nozīme uzņēmumiem.

Ja KET finansē ar publiskiem līdzekļiem, tie jāvērš uz pārbaudītām tirgus nepilnībām, kas rada šķēršļus KET izstrādei un ieviešanai. Ņemot vērā to, ka netraucēta konkurence ir visefektīvākais stimuls ieguldījumiem KET, šādam finansējumam jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem, lai tiktu novērsti konkurences kropļojumi, piemēram, privātā finansējuma izstumšana, radot neefektīvas tirgus struktūras vai saglabājot neefektīvus uzņēmumus. Pieņemot lēmumus par publiskiem izdevumiem un to struktūru pašreizējā makroekonomiskajā vidē, īpaša uzmanība jāpievērš iedarbīgai un efektīvai pieejai, lai nodrošinātu iespējami lielāku pienesumu izaugsmē un nodarbinātībā.

Kā izklāstīts turpmākajās nodaļās, Komisijas mērķis ir vēl vairāk uzlabot saskanību un radīt sinerģiju.

5.1.        KET pētniecības un inovācijas finansēšana — integrēta pieeja

„Apvārsnis 2020”[26] ir jauna pamatprogramma, kurā pirmo reizi apvieno pētniecību un inovāciju, aptverot visu pievienotās vērtības ķēdi. Tajā tiek atbalstīta pētniecības un inovācijas darbību integrācija, tādējādi ļaujot pārvērst zināšanas tirgū laižamās precēs un pakalpojumos.

Pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” īpaša uzmanība ir veltīta KET izstrādei un izmantošanai, uzsverot to nozīmi izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanā. Ar EUR 6,663 mljrd. ierosināto kopējo atvēlēto budžetu KET ir lielākā komponente Komisijas priekšlikuma pozīcijā „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskajās tehnoloģijās”. Attiecībā uz šo prioritāro pozīciju ir ierosināta sistēmiska pieeja ar stratēģiskiem un darbības mērķiem katrai no sešām KET. Tā ietver atbalstu gan konkrētu tehnoloģiju pētniecībai, gan pārnozaru pētniecībai, un svarīgākais — cieši integrētu pieeju.

Šī integrētā pieeja ir būtiska, lai efektīvi pārvērstu pētniecību un tehnoloģiju izstrādi tirgū laižamos produktos un ekonomikas izaugsmē. Šīs pieejas īstenošanas efektīvs paņēmiens ir izmantot uz inovāciju orientētas Eiropas tehnoloģiju platformas (ETP) un publisko un privāto partnerību (PPP). Tās ietver ENIAC kopīgu tehnoloģiju iniciatīvu (JTI) nanoelektronikā, nākotnes rūpnīcas un PPP energoefektīvu ēku jomā. Saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” var tikt uzsāktas arī jaunas PPP fotonikas un pārstrādes rūpniecības nozarē. Šīm PPP jābalstās uz pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”[27] paredzētajiem atlases kritērijiem un izcilības kritērija, tām jābūt vērstām uz patiesiem pārrobežu elementiem, lai stiprinātu ES zināšanu bāzi, piesaistītu papildu ieguldījumus pētniecībā un inovācijā, uzņemtos ilgtermiņa saistības par kopīgu redzējumu rūpniecībā, strādātu pie kopīgiem mērķiem un pārraudzītu panākumus, īstenojot mērķus, par kuriem panākta vienošanās.

Lai gan atsevišķas KET ir atzītas par neaizstājamiem inovācijas avotiem, ir būtiska atšķirīgu KET savstarpēja bagātināšanās, īpaši pārejai no pētniecības un izstrādes uz izmēģinājuma un rūpnieciskā mēroga ražošanu. Ievērojama daļa KET darbību, kas plānotas saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”, būs veltīta transversālām darbībām, kuras apvienos dažādas KET inovatīvu produktu izstrādei un sabiedrisko uzdevumu risināšanas veicināšanai.

Šādā veidā:

· ar īpašu atbalstu liela mēroga izmēģinājuma iekārtām un demonstrējumu projektiem, kuros izmanto KET pārnozaru īpašības, tiks panākta validēšana rūpnieciskos apstākļos un kvalificētās ražošanas sistēmās, kas saīsinās laiku līdz ienākšanai tirgū.

· saiknes starp KET, produktu izstrādi un izmantošanu sekmēs vajadzīgo pārnozaru pētniecību un inovāciju, lai nodrošinātu inovatīvus risinājumus sabiedriskiem uzdevumiem[28], tostarp starptautiski atzītām izstrādes problēmām, un saīsinās laiku nokļūšanai tirgū, un

· Komisijas dienesti, saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” izveidotās pārvaldības struktūras un starpdienestu grupa nodrošinās kopīgas darba programmas sagatavošanu attiecībā uz pārnozaru KET un saskaņotību starp visām ar KET saistītām programmām, kuras ietvertas pamatprogrammā „Apvārsnis 2020”. Tas ietver sinerģiju ar sabiedriskiem uzdevumiem un darbībām saskaņā ar kohēzijas politikas satvaru, kā arī Eiropas Inovācijas un tehnoloģiju institūtu (EIT),

Tādiem KET inovācijas projektiem saskaņā ar pozīciju „Vadošā loma pamattehnoloģijās un rūpnieciskajās tehnoloģijās”, kas ir pietuvināti tirgum, ir būtiska nozīme Eiropas Savienības konkurētspējas ziņā. Lai gan izcilība ir galvenais atlases un snieguma kritērijs, tas varētu prasīt papildu saistības dotācijas līgumu līmenī, piemēram, detalizēta uzņēmējdarbības plāna izstrāde un prasība izveidot konsorcijus pievienotās vērtības ķēdes attiecīgajās daļās rūpniecībā. Projektu dalībniekiem varētu arī tikt izvirzīta prasība demonstrēt savā darbības plānā, kā projekta rezultāti paaugstinātu tirgus vērtību ES. Šādu prasību mērķis būtu palielināt pētniecības un inovācijas projektu sviras efektu, proti, nodrošinot sociālo atdevi no ieguldījumiem un darbavietu radīšanu ES saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei.

Komisija · pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” ir ierosinājusi piešķirt EUR 6,663 mljrd. rūpniecisko spēju palielināšanai KET jomā. Tas ietver atbalstu izmēģinājuma iekārtām un demonstrējumu projektiem, ieskaitot plašāka mēroga projektiem, lai nodrošinātu tehnoloģijas un produkta validēšanu ražošanas apstākļos un plašāku integrāciju un savstarpēju bagātināšanos starp sešām KET. Īpašu uzmanību veltīs projektiem, kas nodrošina integrāciju starp dažādām KET vai KET un to lietojumiem, lai risinātu sabiedriskos uzdevumus; · 2012. gadā dažādās grupas (ETP, PPP, JTI) strādās pie attiecīgo KET darbību izstrādes, lai novērtētu pašreizējās pārnozaru KET darbības un noteiktu nākotnes tehnoloģiju vajadzības tirgū. Tas ir nolūkā sagatavot daudzgadu darba programmu attiecībā uz pārnozaru KET darbībām un nodrošināt ciešu koordināciju ar citām attiecīgajām programmām (EIT, KIC, struktūrfondi utt.), un · ir ierosinājusi ieviest uz inovāciju vērstas publiskās un privātās partnerības (PPP) attiecībā uz tām KET, saistībā ar kurām ir spēkā pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” paredzētie nosacījumi. Šādas PPP nodrošinās ciešu mijiedarbību starp pētniecības un inovācijas darbībām un atbalstu visu ieinteresēto personu sadarbībai, ieskaitot galalietotājus, visā pievienotās vērtības ķēdē. To pamatā būs visu to partneru ilgtermiņa apņemšanās, kuriem ir kopīgs redzējums un skaidri noteikti mērķi.

5.2.5.2.  KET kohēzijas politikā

KET ir potenciāls nodrošināt izaugsmi reģionos un sekmēt to vispārējo konkurētspēju. Tām ir potenciāls savienot pievienotās vērtības ķēdes rūpniecībā dažādos Eiropas reģionos, sākot no tehnoloģiju izstrādātājiem un piegādātājiem līdz ražotājiem, tādējādi sniedzot iespēju visiem Eiropas reģioniem atrast savu specifisko nišu. Šo tehnoloģiju pieejamība ir īpaši svarīga mazāk attīstītiem reģioniem, lai tie varētu modernizēt rūpniecības bāzi un uzlabot konkurētspēju.

Tāpēc Komisija priekšlikumā pārskatīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbību ir noteikusi KET par vienu no ieguldījumu prioritātēm reģionālās inovācijas finansēšanai. Ieviešot jauno jēdzienu „pārdomāta specializācija” kā „ex ante nosacījumu”, ir ierosināta stratēģiskāka pieeja reģionālās inovācijas finansēšanai. Pārdomātas specializācijas mērķis ir iesaistīt visus reģionus, izmantojot to daudzveidību kā priekšrocību, lai panāktu gudru izaugsmi.

Saistībā ar ierosināto jauno finanšu plānošanas periodu dalībvalstis un reģioni tiks aicināti izstrādāt valsts un/vai reģionālās pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai, norādot savas unikālās īpašības un konkurētspējas priekšrocības. Reģionus mudinās apzināt savas īpašās nišas Eiropas pievienotās vērtības ķēdēs attiecībā uz KET izstrādi un/vai ieviešanu. Jaunais ERAF priekšlikums paver plašākas iespējas reģioniem atbalstīt visus būtiskos posmus tehnoloģiju un produktu izstrādē. Attiecināmais finansējums ietver „tehnoloģisko un lietišķo pētniecību, izmēģinājuma iekārtas, produktu validēšanu agrīnās tā izstrādes stadijās, palielinātas ražošanas spējas un pirmo ražošanu”[29]. Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš tam, lai norisinātos iepriekš minētā dažādu KET savstarpēja bagātināšanās.

Komisijas kopu politika[30] ir papildu instruments, lai uzlabotu sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām Eiropas reģionos un starp tiem. Tā nodrošina auglīgu uzņēmējdarbības vidi uzņēmumiem, īpaši jaundibinātiem uzņēmumiem un MVU, lai sadarbotos ar pētniecības institūtiem, piegādātājiem, patērētājiem, rūpnieciskiem lietotājiem un konkurentiem, kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā. Kritiskā masa ir arvien svarīgāka, ņemot vērā konkurences palielināšanos pasaulē. Lai reģioni iegūtu no savstarpējas papildināmības, ir vajadzīga ciešāka starpreģionu sadarbība. Šo procesu turpmāk varētu sekmēt apmācības un partneru meklēšanas papildu pasākumi kopu vadītājiem. Eiropas teritoriālās sadarbības (īpaši INTERREG[31]) mērķis ir nodrošināt reģioniem sadarbības instrumentus šajā jomā.

Komisija · veicinās ar KET saistītās un uz kopām vērstās darbības KET jomās, organizējot, piemēram, seminārus pasniedzējiem, kas paredzēti kopu vadītājiem, kopu apmeklējumus, lai sekmētu sadarbību un kompetences sadalījumu, un starptautiskos partneru meklēšanas pasākumus, lai veicinātu uz KET balstīto produktu komercializāciju ārzemēs; · veiks pētījumu par valstu politiku KET jomā, lai veicinātu labas prakses apmaiņu šajā jomā, un · nodrošinās, lai sadarbība KET jomā tiktu sekmēta ar Reģionu komitejas palīdzību saskaņā ar protokolu par sadarbību starp Eiropas Komisiju un Reģionu komiteju. Dalībvalstis un reģioni tiek aicināti: · izmantot pētniecības un inovācijas stratēģijas pārdomātai specializācijai, lai sekmētu uz KET balstītu risinājumu domino efektu, stiprinot esošās un, iespējams, Eiropā izveidojot jaunas pievienotās vērtības ķēdēs rūpniecībā; · mudināt pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par pārdomātas specializācijas stratēģiju izstrādi, cieši sadarboties ar saistītām iestādēm, kas atbildīgas par pētniecības un inovācijas politiku, īpaši ciktāl tas attiecas uz pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”. Tas ļautu maksimāli nodrošināt sinerģiju KET jomā. Komisija grasās atbalstīt šo procesu, izmantojot pārdomātas specializācijas platformu[32], un · izmantot arī INTERREG un citas struktūrfondu programmas, lai sekmētu pārdomātas specializācijas reģionālās stratēģijas un veicinātu uz KET balstītu risinājumu domino efektu, stiprinot esošās un, iespējams, Eiropā izveidojot jaunas pievienotās vērtības ķēdes rūpniecībā ar starpvalstu un pārnozaru sadarbības palīdzību.

5.3.        Valsts atbalsts

Vismazāk konkurenci kropļojošs veids kā atbalstīt KET ir pasākumi, kas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē (piemēram, vispārējie fiskālie pasākumi, zināšanu partnerību atbalsts, vispārējie apmācības pasākumi utt.). Ja valsts atbalsts ir nepieciešams, tam jāatbilst iekšējā tirgus noteikumiem. Ar noteikumiem par valsts atbalstu dalībvalstīm nodrošināti atbilstības kritēriji un definētas tām pieejamās iespējas. Tādējādi tās var atbalstīt uzņēmumus, kuri darbojas KET jomā, piešķirot valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai, kā arī jebkādu cita veida atbalstu, piemēram, atbalstu riska kapitāla ieguldījumiem.

Nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai[33] paredzēts pamats valsts atbalsta novērtēšanai attiecībā uz KET pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām ES. Pētniecības, izstrādes un inovācijas satvars nodrošina iespēju atbalstīt konkrētu darbību klāstu, ja valsts atbalsts ir virzīts uz skaidri noteiktu tirgus nepilnību novēršanu, tas nepārsniedz vajadzīgo minimumu un rada reālu stimulējošu ietekmi. Minētās darbības ietver tehniskās iespējamības pētījumus, rūpniecisko pētniecību, eksperimentālo izstrādi, rūpniecisko īpašumtiesību izmaksas MVU, kā arī palīdzību jauniem inovatīviem uzņēmumiem un inovācijas kopām. Pētniecības, izstrādes un inovācijas satvars visos gadījumos paredz precīzus atbilstības kritērijus saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un līdz ar to nodrošina tiesisko noteiktību, ieskaitot ļoti lieliem projektiem vai projektu kopām, kas kopīgi paziņoti Komisijai[34]. Turklāt dalībvalstis var piešķirt pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu, iepriekš nepaziņojot to Komisijai, ja šāds atbalsts ir saskaņā ar vispārējā grupu atbrīvojuma regulu[35]. Tas ir ievērojami vienkāršojis atbalsta piešķiršanu[36]. Pētniecības, izstrādes un inovācijas satvars galvenokārt ir balstīts uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas turklāt bija tiesiskais pamats visās valsts atbalsta lietās ar KET mērķi saskaņā ar pašreizējo pētniecības, izstrādes un inovācijas satvaru. Turklāt pētniecības, izstrādes un inovācijas satvarā paredzēti konkrēti kritēriji, lai novērtētu pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu svarīgam projektam visas Eiropas interesēs LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šis tiesiskais pamats ļoti reti ir izmantots projektos un tikai pirms tam, kad stājās spēkā pašreizējais pētniecības, izstrādes un inovācijas satvars (piemēram, Francijas „Medea+” programma (Lēmums Nr. 702/A/2001, 12.3.2002.), ar ko paredzēja atbalstu mikroelektronikas un nanoelektronikas projektiem un augstas izšķirtspējas televīzijai). Izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, šāds atbalsts var tikt atļauts tādā apmērā, kāds ir vajadzīgs, lai novērstu būtiskus tirgus kropļojumus un riskus, kas kavē liela mēroga pārrobežu projektus. Pētniecības, izstrādes un inovācijas valsts atbalsta satvars ir spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim, un to pārskatīs saskaņā ar nesen sākto valsts atbalsta modernizēšanu.

Komisija · atgādina, ka tā plāno modernizēt valsts atbalsta noteikumus, par ko tā informējusi paziņojumā par valsts atbalsta modernizēšanu[37] (ieskaitot pētniecības, izstrādes un inovācijas satvaru), lai atbalstītu izaugsmes stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu un uzlabotu publisko izdevumu kvalitāti. Konkrētāk, ar modernizētajiem noteikumiem tiktu atvieglota tāda valsts atbalsta apstrāde, kas ir labi izstrādāts, vērsts uz pārbaudītajiem tirgus kropļojumiem un kam ir skaidra stimulējoša ietekme, bet tikai ierobežota ietekme uz konkurenci.

5.4.5.4.  Eiropas Investīciju banka

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa — ES finansēšanas iestāde — atbalsta ES politikas mērķus, finansējot dzīvotspējīgus kapitālieguldījumu projektus. EIB ir bijusi liela nozīme uz zināšanām balstītas ekonomikas veidošanā ES. Tā ir aktīvi atbalstījusi Eiropas pētniecības un izstrādes projektus, 2000.–2011. gadā izsniedzot aizdevumus gandrīz EUR 103 mljrd. apmērā, no kuriem 2011. gadā vien aizdevumos, garantijās un riska kapitālā tika ieguldīti EUR 10 mljrd. KET jomā EIB nodrošina apmēram EUR 1 mljrd. gadā. Turklāt, pateicoties EIB reputācijai, kas iegūta ar piesardzīgu aizdevumu politiku un lielu tirgus un tehnoloģisko zinātību, banka ir nozīmīgs katalizators papildu finansējuma piesaistīšanai no publiskiem un privātiem investoriem.

EIB arī turpmāk būs liela nozīme visu būtisko KET posmu izstrādes un ieviešanas finansēšanā. Pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstam riska dalīšanas finanšu mehānisms (RSFF) (kopīgs finanšu produkts ar Komisiju, kas pieejams publiskām iestādēm un visu lielumu privātuzņēmumiem) piedāvā pievilcīgu finansēšanas avotu, lai atbalstītu paaugstināta riska pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus KET jomā. Līdz šim ar tā palīdzību vairāk nekā EUR 7 mljrd. piešķirti 75 uzņēmumu pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem. Komisija plāno turpināt sekmīgi iesākto programmu, paplašinot RSFF saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”.

Komisija un EIB/EIF 2011. gada 5. decembrī ieviesa MVU riska dalīšanas instrumentu (RSI), ar ko palīdzēs strauji augošiem inovatīviem MVU finansēt to pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus. Šo izmēģinājuma programmu pārvaldīs EIF un īstenos to, izmantojot garantiju shēmu riska dalīšanai ar bankām. Papildu pasākumi ir veikti, lai veicinātu pētniecības infrastruktūras projektu finansēšanu, izmantojot RSFF resursus. Šīm jaunajām shēmām vajadzētu veicināt finansējuma pieejamību plašākai KET nozares dalībnieku grupai. Nodalot atsevišķi, saistībā ar projektiem, kas ir pietuvināti tirgum, piemēram, izmēģinājuma iekārtas, demonstrējumu ražotnes un ieguldījumi inovatīvos aktīvos, kas saistīti ar ražošanas iekārtām, EIB turpinās svarīgās aizdevumu darbības, izsniedzot aizdevumus un garantijas. Visbeidzot EIB un Komisija, kopīgi vienojoties, noteiks prioritārās ieguldījumu darbības saistībā ar KET.

Komisija · izstrādās vienošanos ar EIB, ar ko KET noteiks par abpusēji prioritāru jomu, un sniegs sīkāku informāciju par attiecināmo atbalstu ar KET saistītiem projektiem, ietverot visus pētniecības, izstrādes un inovācijas posmus līdz uzņemšanai ražošanā; · kopā ar EIB nodrošinās, lai tiktu izsniegti vitāli svarīgi aizdevumi attaisnotām privātā sektora investīcijām produktu demonstrējumu projektos un projektos uzņemšanai ražošanā, kas veicina KET visos Eiropas reģionos, un · kopā ar EIB turpinās vitāli svarīgo pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalstu KET projektiem, īpaši RSFF satvarā, un sniegs papildu resursus, izmantojot jauno MVU riska dalīšanas instrumentu (RSI, ko pārvalda EIF) nākamajam finansēšanas periodam.

5.5.5.5.  Starptautiskās sadarbības sekmēšana par labu KET

Komisija divpusējā un daudzpusējā līmenī strādā pie labvēlīgākas tirdzniecības vides nodrošināšanas. Vairākām no šīm darbībām ir būtiska nozīme saistībā ar ieinteresētajām personām KET jomā. Tas ietver centienus uzlabot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un noteikumus tarifu un beztarifu šķēršļu novēršanai[38]. Turklāt Komisijas mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci un novērst nepamatotu subsidēšanu. Daudzpusējā valdību un iestāžu sanāksme par pusvadītājiem Komisija ir veikusi darbības saistībā ar viltošanas apkarošanu, pārredzamību valsts atbalsta pasākumos un tarifu liberalizāciju attiecībā uz jauniem pusvadītāju izstrādājumiem.

Saskaņā ar priekšlikumu pamatprogrammā „Apvārsnis 2020” Komisija, balstoties uz kopīgām interesēm un savstarpēju labumu, arī turpmāk veicinās sadarbību ar trešajām valstīm KET jomā. Šī starptautiskā sadarbība zinātnes, tehnoloģijas un inovācijas jomā palīdzēs sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un izpildīt ES saistības Tūkstošgades attīstības mērķu satvarā[39].

Komisija · cenšas nodrošināt labvēlīgu tirdzniecības vidi un līdzvērtīgus konkurences apstākļus visā pasaulē. Tas ietver tirgus piekļuves atvieglošanu un ieguldījumu iespēju nodrošināšanu, izvairīšanos no tirgus kropļojumiem starptautiskā līmenī, intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības uzlabošanu, savstarpīguma principa izmantošanu jo īpaši publiskajā iepirkumā, subsīdiju izmantošanas mazināšanu, tarifu un beztarifu šķēršļu mazināšanu pasaules līmenī un atbilstības pārbaudīšanu piemērojamiem ES un PTO noteikumiem.

5.6.5.6.  Prasmes

Strauji augošiem tirgiem KET nozarēs vajadzīgs arvien lielāks speciālistu skaits visos tehniskajos līmeņos un dažādās disciplīnās. Jau šodien ir vērojama būtiska plaisa starp pieprasījumu un piedāvājumu zinātnes, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātikas izglītībā un karjerās[40].

Plānotā ES prasmju panorāmas iniciatīva, kuru līdz 2012. gada beigām sāks Komisija, nodrošinās prognozēšanas rīku, lai pārraudzītu pašreizējās un nākotnes vajadzības pēc prasmēm darba tirgos. Šis tiešsaistes rīks sniegs pārskatu par īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvām saistībā ar prasmēm un darbavietām valsts, nozaru un profesiju līmenī.

Tehnoloģiskajām pārmaiņām ir tālejošas sekas attiecībā uz oficiālajām izglītības sistēmām un piekļuvi mūžizglītības iespējām pieaugušajiem. Komisijas „Jaunu prasmju un darbavietu programma”[41] risina šīs vajadzības, uzsverot to, cik svarīgi ir pielāgot mācību un apmācības programmas vai vajadzīgās kvalifikācijas un modernizēt izglītības un apmācības sistēmas, lai risinātu uzdevumus saistībā ar zināšanu ekonomiku, īpašu uzmanību pievēršot uzņēmējdarbībai, IKT prasmēm, daudzdisciplinaritātei un radošumam. Šīm prasmēm līdztekus speciālajām zināšanām ir izšķiroša nozīme, lai pilnībā izmantotu tehnoloģiskos sasniegumus, ko nodrošina KET izstrāde un ieviešana. Skolām, arodkoledžām un augstākās izglītības iestādēm jānodrošina uz tehnoloģijām vērsta izglītība un jāattīsta radošums problēmu risināšanā. Nozares nodrošināta apmācība vai izglītība darbavietā, atvērta un elastīga izglītošanās ar IKT palīdzību un prasmju pilnveidošana darbavietā arī ir svarīgi elementi mūžizglītības stratēģijās.

Šajā sakarā svarīga nozīme ir to darbību sekmēšanai un sasaistei, kas norisinās ap zināšanu trīsstūri starp pētniecību, izglītību un inovāciju. Lai gan ir svarīgi veidot lielas talantu rezerves, vēl jo svarīgāk ir nodrošināt pareizās prasmes īstajā vietā un īstajā laikā. Tāpēc Komisija atbalstīs apmācības darbības, kuru mērķis ir uzlabot prasmes (ne tikai tehniskas prasmes, bet arī uzņēmējdarbības un darījumu prasmes) KET produktu demonstrējumu projektos saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020”. EIT un tā zināšanu un inovācijas kopienām (KIC) ir ļoti būtiska nozīme, jo īpaši izglītības vides pārveidošanā attiecīgajās prioritārajās jomās. Sadarbība starp vietējām vai attiecīgi reģionālajām skolām un uzņēmumiem apmācības programmu izstrādē varētu būt viens no daudzsološiem risinājumiem, kas veicinātu vajadzīgo prasmju iegūšanu.

Izveidojot ciešāku saikni starp darba tirgus vajadzībām un izglītības vai apmācības piedāvājumu, KIC sekmē vienotu pēcdiploma arodapmācību un kursus rūpniecības nozarē „reālajos apstākļos”. Kā vienu no jaunajām KIC (pēc 2013. gada) Komisija nākamajā finanšu plānā ierosināja ražošanu ar pievienoto vērtību[42]. Šī KIC nodrošinātu forumu sadarbībai un pārdisciplīnu prasmju un kompetenču veicināšanai, risinot jautājumu saistībā ar vajadzību pēc augsti kvalificētā darbaspēkā KET jomās.

Komisijas turpmākie pasākumi ietver Marijas Kirī vārdā nosauktos pasākumus, ar kuriem uzlabo pētnieku apmācības un karjeras perspektīvas, ieskaitot jomas, kuras tieši atbalsta KET. Arī zināšanu alianses, kuras kā Komisijas izmēģinājuma projektu sāka ieviest 2011. gadā, palīdzēs uzlabot KET prasmes. Kā daļa no programmas „Erasmus visiem” nākotnē tās apvienos uzņēmumus un augstākās izglītības iestādes strukturētās partnerībās, kuru mērķis ir nostiprināt un attīstīt Eiropas inovācijas potenciālu. Turklāt Komisija 2012. gadā izmēģinās nozaru prasmju alianses, t.i., stratēģiskās partnerības profesionālās izglītības un apmācības jomā, kuru mērķis ir nodrošināt prasmes un uzlabot tradicionālo vai jaunizveidoto nozaru konkurētspēju. Visbeidzot saskaņā ar tādām iniciatīvām kā ES zilās kartes direktīva[43] vai Komisijas priekšlikums par uzņēmuma ietvaros pārceltiem darbiniekiem Eiropas Savienībā[44], lai risinātu minēto prasmju trūkuma jautājumu, varētu tikt piesaistīs augsti kvalificēts darbaspēks no valstīm ārpus ES.

Komisija · saskaņā ar pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” turpinās un pastiprinās darbības, lai ieinteresētu jauniešus par KET, un ietvers apmācības pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot prasmes KET produktu demonstrējumu projektos; · aicinās EIT izveidot KIC saistībā ar ražošanu ar pievienoto vērtību, kas integrētu uzņēmējdarbību, pētniecību un augstākās izglītības iestādes šajā jomā, un cita starpā ļautu mērķtiecīgi pilnveidot prasmes un saistītās izglītības un inovācijas darbības; · līdz 2012. gada beigām publicēs paziņojumu, kurā risinās mainīgos uzdevumus, kas strauji izvēršas, lai nodrošinātu prasmju piedāvājumu ES; · attīstīs tādas partnerības starp izglītības un uzņēmējdarbības struktūrām kā , piemēram, zināšanu alianses augstākajā izglītībā, lai veicinātu inovāciju un nodrošinātu mērķtiecīgākas mācību programmas, ievērojot tirgus vajadzības, tostarp attiecībā uz KET, un · analizēs iespējas palielināt kvalificēta darbaspēka pieejamību KET jomās — arī ar talantīgiem speciālistiem no valstīm ārpus ES.

5.7.5.7.  Tirgus datu vākšana par KET — KET pārraudzības mehānisma izveide

Līdz šim validēti tirgus dati par KET izstrādi un ieviešanu ES nebija pieejami. Tādēļ Komisija izveidos pārraudzības mehānismu (novērošanas centru), lai pārraudzītu, mērītu un novērtētu KET ieviešanu ES. Šajā nolūkā ir sākta priekšizpēte, lai 2013. gadā izveidotu novērošanas centru. Novērošanas centra mērķis ir nodrošināt ES, valstu un reģionālās politikas veidotājiem informāciju, kas vajadzīga, lai labāk izstrādātu un īstenotu rūpniecības politiku attiecībā uz KET ieviešanu. Turklāt tas sniegs ieinteresētajām personām attiecīgo informāciju par tendencēm KET rūpniecības nozarēs ES, salīdzinot tās ar pārējām konkurējošām valstīm.

Komisija · 2013. gadā ieviesīs KET pārraudzības mehānismu, ar kura palīdzību iegūs attiecīgos tirgus datus par KET piedāvājumu un pieprasījumu ES un citos reģionos, un · publiskos ar pārraudzības mehānismu iegūtos rezultātus īpašā tīmekļa vietnē.

6.6.        Secinājumi/turpmākie pasākumi

Eiropas Savienības spēja izstrādāt un rūpnieciski ieviest KET lielā mērā noteiks ES labklājību nākotnē. Eiropas Savienība saskaras ar trim galvenajiem uzdevumiem: a) saglabāt vadošās pozīcijas tehnoloģiju jomā pasaulē; b) risināt sabiedriskus uzdevumus, izmantojot KET lietojumus un c) modernizēt un stiprināt rūpniecības bāzi.

KET, kas noteiktas 2009. gadā, ir kļuvušas par prioritāti ES darba kārtībā. Turklāt KET ir piešķirta būtiska nozīme Komisijas priekšlikumos par pamatprogrammu „Apvārsnis 2020” un par Eiropas Reģionālās attīstības fondu. Ar šo paziņojumu Komisija ierosina visaptverošu un ilgtermiņa stratēģiju, kas ietver visus attiecīgos Kopienas instrumentus un svarīgākās ieinteresētās personas.

Komisijai jāpievērš pastāvīga uzmanība sistēmiskajam nozīmīgumam, kāds ir KET saistībā ar ES spēju atjaunināt un modernizēt savu rūpniecības bāzi. Tāpēc Komisija nodrošinās regulāru savas politikas uzraudzību, novērtēšanu un pielāgošanu. Tas ietvers regulāras apspriedes ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām.

PIELIKUMS

1.         Uz KET balstīta produkta definīcija

Uz KET balstīts produkts ir

a) produkts, kas rada iespēju izstrādāt preces un pakalpojumus un uzlabo to vispārējo komerciālo un sociālo vērtību;

b) produkts no tādiem elementiem, kas saistīti, bet neaprobežojas ar nanotehnoloģiju, mikroelektroniku un nanoelektroniku, rūpniecisko biotehnoloģiju, uzlabotiem materiāliem un/vai fotoniku;

c) produkts, ko ražo, izmantojot uzlabotas ražošanas tehnoloģijas.

2.           KET finansēšanas iespējas ES instrumentu satvarā

Instrumentos, kas ir paredzēti KET pētniecības un inovācijas finansēšanai, izmanto nedaudz atšķirīgu terminoloģiju. Turpmāk sniegtajā diagrammā tiek precizēti tehnoloģijas izstrādes fāzes atsevišķie posmi un attiecīgā terminoloģija. HLG KET strādāja ar „tehnoloģijas gatavības līmeņu” (Technology Readiness Levels — TRL) skalu, ko izmanto ieinteresētās personas publiskajā sektorā un rūpniecības nozarē, lai novērtētu jaunattīstīto tehnoloģiju gatavību (materiāli, sastāvdaļas, ierīces utt.). Svarīgi atzīmēt, ka ar TRL skalu un ES instrumentiem apraksta procesus, savukārt ar EIB mērījumiem apraksta produkta izstrādes posmu.

Šī diagramma ir orientējoša.

2.1.       Definīcijas un kritēriji, ko piemēro pētniecības, izstrādes un inovācijas finansējumam saskaņā ar ES politiku un tiesību aktiem

[1]               Sk. Eiropadomes 2012. gada 2. marta secinājumus, kuros aicina pielikt lielākas pūles un „stiprināt svarīgākās pamattehnoloģijas, kas ir sistēmiski nozīmīgas, lai rūpniecību un visu tautsaimniecību padarītu inovatīvāku.”

[2]               Gatavojoties nākotnei: kopējas stratēģijas izstrādāšana svarīgām pamattehnoloģijām ES, COM(2009) 512.

[3]               Komisija saskaņā ar COM (2009) 512 izveidoja HLG KET kā ārēju padomdevēju struktūru. Tās pilnvaras: 1) novērtēt attiecīgo tehnoloģiju konkurētspēju ES, īpaši pievēršot uzmanību to ieviešanai rūpniecībā un to devumam svarīgu sabiedrisko uzdevumu risināšanā; 2) padziļināti analizēt pieejamo publiskās un privātās pētniecības un izstrādes potenciālu KET jomā ES (visos līmeņos) un 3) ierosināt konkrētus politikas ieteikumus KET efektīvākai ieviešanai rūpniecībā ES.

[4]               Svarīgāko pamattehnoloģiju pašreizējā situācija Eiropā, SEC (2009) 1257.

[5]               Sākotnējie rādītāji bija attiecīgi USD 830–970 mljrd. un USD 1300–4400 mljrd., SEC (2010) 1276, 176. lpp.

[6]               Aprēķini par 1994.–2010. gadu liecināja, ka Drēzdenē publiskais atbalsts (subsīdijas un dotācijas) mikroelektronikai un nanoelektronikai bija aptuveni EUR 1,219 mljrd. Nodokļu ienākumus aprēķināja EUR 1,956 mljrd. apmērā un sociālās apdrošināšanas iemaksas EUR 3,932 mljrd. apmērā. Sk. VDI-TZ/Prognos (2008): Der Halbleiterstandort Dresden; Deutsches Institut für Wirtschaftsforschung (DIW) (2002): Gesamtwirtschaftliche und regionale Bedeutung der Entwicklung des Halbleitstandorts Dresden.

[7]               Svarīgākās pielietojumu jomas: automobiļu, pārtikas, ķīmijas un elektronikas rūpniecība, tekstilrūpniecība, enerģētika, vides nozare, farmācijas nozare, būvniecība, kosmosa aviācija un telekomunikācijas, SEC(2010) 1276, 153. lpp. Sīkākai analīzei sk. Juluissen, Robinson (2010): The future competitiveness of the European automotive embedded software industry, JRC-IPTS/European Commission, http://ipts.jrc.ec.europa.eu/publications/pub.cfm?id=3780

[8]               Sk. ESAO: Nanotechnology: An overview based on indicators and statistics, Zinātnes, tehnoloģiju un rūpniecības direktorāts, 2009. gads (izmantojot ObservatoryNano).

[9]               Eiropas Komisija, The 2010 report on R&D in ICT in the European Union un Eiropas Komisija, The 2011 report on R&D in ICT in the European Union, http://is.jrc.ec.europa.eu/pages/ISG/PREDICT.html

[10]             Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika, COM(2012) 60.

[11]             Sk. ESAO (2009) (izmantojot ObservatoryNANO).

[12]             SEC(2010) 1276.

[13]             Sk. arī Académie Royale de Belgique (2010): The de-industrialisation of Europe; EIB Papers 11. No 1/2006, An industrial policy for Europe? Context and concepts.

[14]             Lai gan Eiropas sniegums pētniecībā un izstrādē 2010.–2011. gadā uzlabojās, ko, piemēram, demonstrē 6 % pieaugums starptautiskajās līdzautoru publikācijās, komercializācijas darbības ir sarukušas, par ko liecina 0,7 % Eiropas MVU samazinājums, kuri ievieš inovatīvus produktus vai procesus, un inovatīvu produktu vai pakalpojumu pārdošanas apjomu samazinājums par 1,2 % (jauninājumi tirgū un uzņēmumos). Sk. 2011. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskatu (2012. gada 7. februāris), http://www.proinno-europe.eu/inno-metrics/page/innovation-union-scoreboard-2011. Tās pašas tendences tika iezīmētas 2010. gada Eiropas inovācijas rezultātu pārskatā.

[15]             Sk. CECIMO: 'Study on the Competitiveness of the European Machine Tool Industry', http://www.cecimo.eu/comunications/news/161-cecimocompstudy.html.

[16]             Ieguldījumi zemu oglekļa emisiju tehnoloģiju attīstībā (SET plāns), COM(2009) 519.

[17]             COM(2010), 546.

[18]             COM(2011) 808, 809, 810 un 811 (2011. gada 30. novembris).

[19]             Sk. InnovaEurope with Technopolis: 'Feasibility study on new forms of EU support to Member States and Regions to foster SMEs innovation capacity', 8. nodaļa.

[20]             Sk. ESAO: ‘Nanotechnology: An overview based on indicators and statistics’ Directorate for Science, Technology and Industry, 2009 (izmantojot ObservatoryNano).

[21]             Sk. darba grupas ziņojumu par fotoniku, HLG KET.

[22]             Sk., piemēram, „Eiropas bioekonomika”, COM(2012) 60, „Nākotnes apgaismojums”, COM(2011) 889.

[23]             Sk. Inovācijas savienība (COM(2010) 546), Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam (COM(2010) 614), Digitālā programma Eiropai (COM(2010) 245).

[24]             Gada izaugsmes pētījums par 2012. gadu, COM (2011) 815.

[25]             Sk. 55. panta 8. punktu priekšlikumā regulai par kopīgiem noteikumiem, COM(2011) 615.

[26]             COM(2011) 808, 809, 810 un 811 (2011. gada 30. novembris).

[27]             19. pants, COM(2011) 809, galīgā redakcija.

[28]             Piemēram, veselība un labklājība, tīra un efektīva enerģija, gudrs, zaļš un integrēts transports, resursu efektivitāte vai klimata pārmaiņas.

[29]             Sk. ERAF priekšlikuma 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, COM(2011) 614.

[30]             Ceļā uz pasaules līmeņa kopām Eiropas Savienībā, COM (2008) 652.

[31]             http://ec.europa.eu/regional_policy/how/index_lv.cfm

[32]             SWD (2012) 61.

[33]             Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.).

[34]             Kopš 2007. gada Komisija ir atļāvusi vairāk nekā 200 atbalsta shēmas saskaņā ar pētniecības, izstrādes un inovācijas satvaru, lai dalībvalstis atbalstītu KET. Turklāt ir atļauti vairāk nekā 30 atsevišķi pasākumi, kas paredzēti plaša mēroga KET inovācijas projektiem, ar kopējo atbalsta summu vairāk nekā EUR 1,7 mljrd.

[35]             Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.

[36]             Kopš tās pieņemšanas 2008. gadā dalībvalstīs ir stājušās spēkā vairāk nekā 300 pētniecības, izstrādes un inovācijas atbalsta shēmas.

[37]             COM(2012) 209 galīgā redakcija, 8.5.2012.

[38]             Sk., piemēram, brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju, http://ec.europa.eu/trade/creating-opportunities/bilateral-relations/countries/korea/

[39]             30. apsvērums, COM(2011) 809/3.

[40]             Sk. ESAO/PISA (2009). Saskaņā ar Vācijas Inženieru apvienību 2011. gadā Vācijā vien netika aizpildītas 80 000 inženieru vakances, http://www.vdi.de/uploads/media/Ingenieurmonitor_2012-02.pdf

[41]             COM(2010) 682.

[42]             Ražošana ar pievienoto vērtību ir integrēta sistēma, kas nodrošina vērtību, radot produkta/pakalpojuma inovāciju, ieviešot procesa izcilību, panākot zīmola atpazīstamību un/vai veicot ieguldījumu ilgtspējīgā sabiedrībā. Sk. priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā, COM(2011) 822.

[43]             Padomes 2009. gada 25. maija Direktīva 2009/50/EK par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanu un uzturēšanos augsti kvalificētas nodarbinātības nolūkos.

[44]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par uzņēmuma ietvaros pārceltu trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, COM(2010) 378.