This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52012DC0259
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS BETTER GOVERNANCE FOR THE SINGLE MARKET
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI VIENOTĀ TIRGUS LABĀKA PĀRVALDĪBA
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI VIENOTĀ TIRGUS LABĀKA PĀRVALDĪBA
/* COM/2012/0259 final */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI VIENOTĀ TIRGUS LABĀKA PĀRVALDĪBA /* COM/2012/0259 final */
Vienotā tirgus labāka pārvaldība
Ievads
Krīze ir parādījusi, ka ES
jārīkojas, lai uzlabotu savu ekonomisko modeli un atjaunotu
konkurētspēju. Šādā
nolūkā jānodrošina valsts finanšu stabilitāte un
jāveic padziļinātas strukturālas reformas un
mērķtiecīgi ieguldījumi. "Eiropa 2020" ir ES stratēģija, kuras
mērķis ir veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un darbavietu
izveidi, un vienotajam tirgum ir īpaši svarīga nozīme šā
mērķa sasniegšanā. Vienotais tirgus ir ekonomikas izaugsmes
galvenais virzītājspēks. Tomēr, lai izmantotu tā sniegtās priekšrocības,
tā noteikumi ir pareizi jāīsteno un jāpiemēro. Lai gan Komisija šajā nolūkā ir
sadarbojusies ar dalībvalstīm, pašreizējā situācija
liecina, ka vēl ir daudz darāmā. Vidējais netransponēto normu īpatsvars atkal ir pieaudzis
no 0,7 % 2009. gadā līdz 1,2 % 2012. gada
februārī, un paiet aizvien ilgāks laiks (vidēji 8
mēneši) pēc transponēšanas termiņa beigām, līdz
kamēr dalībvalstis transponē direktīvas. Pienākumu neizpildes procedūru ilgums
ir turpinājis palielināties vidēji līdz
25,5 mēnešiem[1]. Pat tad, ja noteikumi ir pareizi
transponēti, praksē tie bieži vien nedarbojas sekmīgi. Uzņēmumi un iedzīvotāji visai
bieži neizprot savas tiesības un saskaras ar daudzām
grūtībām, mēģinot tās izmantot[2]. Panākt, lai tas, kas ir pieejams,
labāk darbotos praksē, ir ātrākais ceļš, kā
veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Piemēram, ir aplēsts, ka Pakalpojumu
direktīvas labāka īstenošana varētu nodrošināt
līdz pat papildu 1,8 % no ES IKP, kā norādīts
paziņojumā, ko šodien pieņēma Komisija[3]. Ir arī aprēķināts, ka ES tiesību aktu
efektīvāka transponēšana varētu samazināt
administratīvo slogu par vienu trešdaļu, sasniedzot
vispārēju izmaksu ietaupījumu gandrīz 40 miljardu euro
apmērā[4]. Eiropadome 2012. gada martā atzina
vajadzību stiprināt vienotā tirgus pārvaldību un
uzlabot tā īstenošanu un izpildi. Eiropas Parlaments ir paudis līdzīgus aicinājumus[5]. Atbildot uz šiem aicinājumiem, šajā paziņojumā
izteikts mudinājums atjaunināt apņemšanos nodrošināt
vienotā tirgus faktisku ieguldījumu izaugsmes veicināšanā. Tajā jo sevišķi ierosina: ·
īpaši vērienīgu rīcības
plānu, lai strauji gūtu panākumus svarīgākajās
jomās ar vislielāko izaugsmes potenciālu (I daļa); ·
konkrētus pasākumus, lai turpmāk
uzlabotu vienotā tirgus "pārvaldības ciklu", t.i., to,
kā vienotā tirgus noteikumi tiek izstrādāti, īstenoti,
piemēroti un izpildīti (II daļa).
1.
Mobilizēšanās: vērst
pūles uz to, lai strauji gūtu panākumus jomās ar
vislielāko izaugsmes potenciālu
1.1.
Pievērsties svarīgākajām
jomām
Šobrīd, ekonomikas krīzes
laikā, nepietiekamie resursi jākoncentrē uz
vissvarīgākajiem jautājumiem: jāveic pasākumi, kas nepieciešami, lai pilnībā
atraisītu vienotā tirgus izaugsmes potenciālu jomās, kur
šāds potenciāls ir vislielākais. Tālab Komisija ir nolēmusi, pamatojoties uz ekonomikas
rādītājiem, regulāri noteikt un pārskatīt
"svarīgākās jomas", vienlaikus turpinot cieši
uzraudzīt un īstenot atbilstību Līguma noteikumiem. Lai ātri uzlabotu vienotā tirgus
darbību šajās jomās, dalībvalstīm un Komisijai
būtu jāvienojas par konkrētām darbībām un
mērķiem. Pamatojoties uz šībrīža Eiropas
ekonomikas analīzi, 2012.-2013. gadā uzmanība, pēc
Komisijas domām, būtu jāvērš uz galvenajām
pakalpojumu nozarēm un tīklu nozarēm. Pakalpojumu nozarē īpaša uzmanība būtu
jāpievērš vairumtirdzniecībai un mazumtirdzniecībai,
uzņēmējdarbības pakalpojumiem, celtniecībai un finanšu
starpniecības pakalpojumiem. Turklāt
daudz varētu gūt, ja labāk darbotos digitālais vienotais
tirgus un ja vienotais tirgus enerģētikas un transporta nozarē
būtu spēcīgāks. Šā
paziņojuma pielikumā ir sīki izklāstīts,
kā šīs svarīgākās jomas ir izvēlētas un
kuriem tiesību aktiem šajās jomās būtu jāvelta
īpaša uzmanība. Jomu un
tiesību aktu sarakstu regulāri pārskatīs, lai apzinātu
iespējamos pielāgojumus. Turklāt Vienotā tirgus aktā iekļauto
galveno darbību, kuru mērķis ir veicināt izaugsmi un
patērētāju un uzņēmumu uzticību, ātra
īstenošana arī būtu jāuzskata par prioritāti, jo
īpaši ņemot vērā to devumu horizontālā
tvērumā vienotā tirgus darbības uzlabošanai un to
potenciālo ieguldījumu izaugsmes veicināšanā. Lai strauji gūtu panākumus
šajās svarīgākajās jomās, īpaši jācenšas
gādāt par to, ka noteikumi tiek pienācīgi īstenoti
(1.2. punkts). Turklāt
Komisija izmantos Eiropas pusgada procesu, lai uzraudzītu, kā
vienotais tirgus darbojas šajās jomās, un noteiktu jaunas
darbības gan ES, gan valstu līmenī (1.3. punkts).
1.2.
Izvirzīt vērienīgus
mērķus, lai gādātu par pienācīgu īstenošanu
Pēdējos gados iepriekš
minētajās svarīgākajās jomās ir pieņemti
nozīmīgi tiesību akti (skatīt pielikumu). Tagad jākoncentrējas uz to darbību
praksē. Šajā
nolūkā Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu apvienot
spēkus, lai nodrošinātu noteikumu ātru transponēšanu un
efektīvu īstenošanu. Komisija pastiprinās palīdzību
transponēšanas ziņā attiecībā uz direktīvām,
kuras vēl jātransponē. Piemēram, tā iedibinās neformālus abpusējus
kontaktus ar valstu amatpersonām, izveidos ekspertu grupas un
nodrošinās tiešsaistes forumus, kuros valstu eksperti, cik drīz vien
iespējams transponēšanas procesā, varēs apspriesties un
apmainīties ar paraugpraksi. Tā
veiks sistemātiskas atbilstības pārbaudes un pieņems
atbalsta pasākumus, lai panāktu to, ka noteikumi praktiski darbojas
visās dalībvalstīs. Dalībvalstīm vajadzētu: ·
lai Komisijas palīdzība
transponēšanas periodā būtu pēc iespējas efektīva
un lai nodrošinātu ātru īstenošanu, neoficiāli
informēt Komisiju par konkrētiem transponēšanas pasākumu
projektu aspektiem, ja dalībvalstis vai Komisija uzskata, ka tas ir
vajadzīgs; ·
apņemties nepieļaut nekādu
piekāpību attiecībā uz direktīvu transponēšanu,
t.i., ievērot netransponēto normu īpatsvara mērķi[6] un neatbilstības īpatsvara mērķi[7] 0 % apmērā; ·
tiešsaistē nodrošināt skaidrojumu par to,
kā tās ir transponējušas noteikumus un kā šie noteikumi
darbojas praksē[8]. Arī attiecībā uz regulām Komisija
pastiprinās centienus nodrošināt to pareizu īstenošanu. Turklāt, lai apzinātu, kā
noteikumi ir īstenoti un darbojas dzīvē, ne tikai juridiski, bet
arī praktiskā un ekonomikas izteiksmē, Komisija veiks
padziļinātu pārskatīšanu tiesību aktiem, kas jau
kādu laiku ir transponēti un īstenoti. Šajā sakarā tā var ierosināt salīdzinošu
izvērtēšanu. Ja tiks konstatēts, ka problēmas
vēl aizvien pastāv, Komisija īpaši uzcītīgi
izmantos savas izpildes pilnvaras un aicinās dalībvalstis
sadarboties ar to, lai nodrošinātu ES tiesību aktu
pārkāpumu ātru novēršanu. Dalībvalstīm it
sevišķi vajadzētu: ·
aktīvi iesaistīties procesā un
ātri sniegt informāciju nolūkā nodrošināt drīzu
atbilstību, tādējādi dodot iespēju pienākumu
neizpildes procedūru ilgumu svarīgākajās jomās
samazināt līdz politiskajam mērķim — vidēji 18
mēneši[9]; ·
nodrošināt drīzu atbilstību
argumentētiem atzinumiem, lai garantētu vienotā tirgus
efektīvu darbību bez vajadzības iesniegt lietu izskatīšanai
Tiesā; ·
paātrināt Tiesas spriedumu izpildes
procesu. Politikas mērķim
jābūt panākt pilnīgu atbilstību vidēji 12
mēnešu laikā[10].
1.3.
Uzraudzīt un noteikt korektīvu
rīcību Eiropas pusgada procesā
Ņemot vērā vienotā tirgus
svarīgumu ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā un
darbavietu radīšanā, Komisija ierosina izmantot Eiropas pusgada
procesu, lai uzraudzītu vienotā tirgus darbību, paplašinātu
vienādranga spiedienu valstu vai to valdību vadītāju
līmenī un ierosinātu rīcību atlikušo šķēršļu
apkarošanai gan Eiropas, gan valstu līmenī. Šajā nolūkā Komisija sagatavos gada
ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju. Šajā ziņojumā tiks sniegta
vienotā tirgus integrācijas situācijas analīze un
izskatīts, kā vienotais tirgus darbojas praksē, jo īpaši
svarīgākajās jomās un attiecībā uz galvenajiem
tirgus dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem un
patērētājiem. Tajā,
izmantojot konkrētus kritērijus, pēc iespējas tiks
konstatēts, cik sekmīga ir vienotā tirgus darbība
šajās jomās. Pamatojoties uz to, Komisija apzinās
galvenās politikas problēmas un izvirzīs rīcības
prioritātes nākamajam gadam gan ES, gan valstu līmenī. Rīcība var ietvert gan
leģislatīvas, gan neleģislatīvas iniciatīvas. Īpaša vērība tiks veltīta
tam, lai mazinātu slogu MVU[11]. Vajadzības gadījumā
novērtējumi būs plašāki, nekā paredzēts
pašreizējos noteikumos, izvirzot mērķi pilnībā
izmantot vienotā tirgus potenciālu, jo īpaši popularizējot
paraugpraksi. Gada ziņojums būs daļa no gada
izaugsmes pētījuma, tādējādi tas būs
jāapspriež Padomei un Eiropas Parlamentam un jāapstiprina pavasara
Eiropadomei. Gada ziņojums
palīdzēs Eiropas pusgada procesa kontekstā sniegt valstīm
konkrētus ieteikumus, kuru pamatā būs padziļināta
analīze par katras dalībvalsts veikumu. Lai pilnībā atraisītu Vienotā
tirgus izaugsmes potenciālu, dalībvalstīm un Komisijai
jāapņemas strauji gūt panākumus jomās ar
vislielāko izaugsmes potenciālu. Pielikumā ir definētas šīs
svarīgākās jomas un norādīti tiesību akti, kas
attiecas uz šīm jomām, kurām pievēršama īpaša
uzmanība. Komisija: ·
veiks konkrētus pasākumus, lai
palīdzētu nodrošināt savlaicīgu, pareizu un efektīvu
ES noteikumu īstenošanu šajās svarīgākajās jomās; ·
sagatavos gada ziņojumu par vienotā
tirgus integrāciju, lai uzraudzītu, kā vienotais tirgus darbojas
praksē un lai noteiktu turpmāko rīcību ES un valstu
līmenī; ·
regulāri pārskatīs
svarīgāko jomu un tiesību aktu sarakstu, lai apzinātu
iespējamos pielāgojumus. Attiecībā uz galvenajiem tiesību
aktiem, kas darbojas jomās ar izaugsmes potenciālu,
dalībvalstīm būtu jāapņemas: ·
ievērot transponēšanas termiņus un
pareizi transponēt tiesību aktus (0 % netransponēto normu
īpatsvara un neatbilstības īpatsvara); ·
neoficiāli informēt Komisiju par
konkrētiem transponēšanas pasākumu projektu aspektiem un
tiešsaistē nodrošināt skaidrojumu par to, kā tās ir
transponējušas noteikumus un kā šie noteikumi darbojas praksē,
kad transponēšanas pasākumi ir pieņemti; ·
pielikt visas pūles, lai ātri
nodrošinātu atbilstību, attiecīgi samazinot pienākumu
neizpildes procedūru ilgumu līdz politiskajam mērķim
− vidēji 18 mēneši un Tiesas spriedumu pilnīgas izpildes
laiku līdz politiskajam mērķim − vidēji 12
mēneši. Komisija ir paredzējusi regulāri
izvērtēt šo saistību izpildi.
2.
Efektivitāte: panākt, lai vienotais tirgus dotu lielāku
labumu uzņēmumiem un iedzīvotājiem
Vienotais tirgus pēdējos
20 gados ir ievērojami attīstījies. Tā pārvaldības metodes nedrīkst atpalikt no tā
attīstības. Pēdējos
gados ir veikti nozīmīgi pasākumi, lai uzlabotu to, kā
noteikumi tiek izstrādāti, transponēti, īstenoti un
izpildīti ES un valstu līmenī[12]. Tagad ir pienācis laiks apvienot un
integrēt paraugpraksi, lai nodrošinātu vienotā tirgus noteikumu
efektīvu darbību visā Eiropas Savienībā.
2.1.
Piemērot lietpratīga regulējuma
principus, izstrādājot un īstenojot vienotā tirgus
noteikumus
Lai vienotais tirgus darbotos praksē,
tā tiesiskajam regulējumam vajadzētu atbilst
visaugstākajām kvalitātes prasībām ES un valstu
līmenī. Jo īpaši,
noteikumi būtu jāizstrādā, jātransponē un
jāīsteno tā, lai tie efektīvi darbotos to labā, kam
tie ir paredzēti. Tāpēc
ir ārkārtīgi svarīgi, lai visas ES iestādes un
dalībvalstis izpildītu esošos ieteikumus lietpratīga
regulējuma nodrošināšanai[13]
un saglabātu administratīvo slogu minimālā
līmenī, jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem,
saskaņā ar principu "vispirms domāt par mazajiem
uzņēmumiem"[14]. Jo īpaši, pirms pieņemt noteikumus
ES līmenī, attiecīgajām iestādēm būtu
jāpārbauda, vai noteikumu projekts atbilst vismaz šādām
prasībām: i) noteikumiem
jābūt skaidriem, viegli saprotamiem un nepārprotamiem; ii) noteikumiem jāsasniedz to
paredzētā ietekme, neradot nevajadzīgu slogu
uzņēmumiem, iedzīvotājiem vai iestādēm
(jāizvairās no pārmērīgas regulēšanas, t.s.
"goldplating"); iii) ja
uzņēmumiem un iedzīvotājiem jāizpilda kāda
procedūra, tiem vajadzētu būt iespējai to paveikt ātri
un ar elektroniskiem līdzekļiem; iv) noteikumiem būtu jāgarantē, ka uzņēmumiem
un iedzīvotājiem ir pieejama informācija un palīdzība,
kā arī ātra un efektīva tiesiskā aizsardzība, ja
tāda ir nepieciešama. Lai panāktu atbilstību šiem
principiem, ieinteresētās personas pēc iespējas vairāk
būtu jāiesaista visos tiesību aktu izstrādes un
īstenošanas posmos. Šajā
nolūkā būtu plašāk jāintegrē paraugprakse, kas
izstrādāta dažās jomās[15]. Komisija savukārt nodrošinās, lai
visi vienotā tirgus tiesību aktu priekšlikumi būtu izmantojami
un izpildāmi ar vismazākajām administratīvajām izmaksām. Attiecīgā gadījumā tā
ierosinās regulas, nevis direktīvas, jo īpaši tad, kad nav
vajadzīga turpmāka rīcības brīvība,
īstenojot ierosinātos ES noteikumus. Padomei un Parlamentam to ikdienas darbībā kā
likumdevējām iestādēm arī būtu jānodrošina
pilnīga atbilstība iepriekšminētajiem principiem. Kad ES tiesību akti ir pieņemti,
dalībvalstu uzdevums ir nodrošināt to, ka attiecīgās valsts
īstenošanas pasākumi ir saskaņā ar iepriekš minētajiem
lietpratīga regulējuma principiem.
2.2.
Lietpratīgāk izmantot IT rīkus, lai
informētu uzņēmumus un iedzīvotājus un ļautu tiem
izmantot savas tiesības un iespējas
Lai vienotais tirgus darbotos praksē,
uzņēmumiem un iedzīvotājiem ir jāzina savas
tiesības un iespējas un jāspēj tās efektīvi
izmantot. Pēdējos gados
šīm vajadzībām ir izstrādāti dažādi rīki un
sistēmas, bet var sasniegt vēl vairāk, turpinot pilnveidot jau
esošās iespējas, lietpratīgāk izmantojot IT
tehnoloģijas un labāk savienojot iniciatīvas valstu un ES
līmenī. Komisija turpinās darbu, lai
nodrošinātu, ka praktiska informācija un palīdzība par
vienotā tirgus tiesībām ir pieejama, izmantojot vienu
vārteju, t.i., portālu Your Europe. Dalībvalstīm vajadzētu arī aktīvāk
censties nodrošināt lietotājdraudzīgu informāciju par
to, kā noteikumi praktiski darbojas to teritorijā, un
jāsadarbojas ar Komisiju, lai nodrošinātu valstu un ES
līmeņa informācijas savietojamību. Komisija 2013. gadā iesniegs rīcības plānu,
kurā norādīti konkrēti pasākumi un mērķi,
kas paredzēti, lai pilnvērtīgāk sniegtu labas
kvalitātes informāciju par vienotā tirgus tiesībām un
uzlabotu izpratni par tām valsts un ES līmenī. Turklāt e-pārvaldes
procedūrām jābūt pieejamām, kad vien
uzņēmumiem un iedzīvotājiem jāpilda
administratīvas formalitātes, lai izmantotu savas vienotā tirgus
tiesības, jo īpaši pārrobežu kontekstā[16]. Visbeidzot, ja pārvaldes
iestādēm savstarpēji jāsadarbojas pārrobežu
kontekstā, šāda sadarbība jāsekmē ar tiešsaistes
rīkiem, tādiem kā, cita starpā, Iekšējā tirgus
informācijas sistēma, kuru Komisija ir paredzējusi
paplašināt uz citām jomām. Komisija cer, ka Eiropas Parlaments un Padome ļoti drīz
pieņems jauno Iekšējā tirgus informācijas regulu, kas
ievērojami veicinās administratīvo sadarbību,
pilnībā ievērojot noteikumus par personas datu aizsardzību[17]. Visos jaunos tiesību aktos no
2013. gada janvāra būtu jāparedz sistemātiski
pienākumi sniegt informāciju un izmantot IT rīkus
saziņā ar vai starp iestādēm. Nolūkā ierobežot resursu izmaksas
Komisija vienlaikus izstrādās saskaņotu stratēģiju
esošo rīku turpmākai pilnveidei tā, lai varētu risināt
visas informācijas, e‑pārvaldes un administratīvās
sadarbības vajadzības daudzās politikas jomās, izvairoties
no dublēšanās[18]. Tā arī turpinās veicināt
paraugprakses apmaiņu šajā jomā un uzraudzīt
īstenošanas gaitu.
2.3.
Nodrošināt ātru un efektīvu
problēmu risināšanu un tiesisko aizsardzību
Pārāk daudz problēmu, ar
kurām uzņēmumi un iedzīvotāji saskaras vienotajā
tirgū, paliek neatrisinātas, vai arī to atrisināšana prasa
daudz laika un izmaksu. Lai uzlabotu
vienotā tirgus tiesību aktu izpildes efektivitāti,
jāturpina attīstīt un nostiprināt esošos mehānismus un
jāpanāk labāka sinerģija starp tiem. Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka problēmas var
efektīvi atrisināt valsts līmenī un, ja iespējams, ar
neformāliem līdzekļiem. Vienlaikus iedzīvotājiem un uzņēmumiem vienmēr
ir tiesības iesniegt sūdzības Komisijai. Komisija kā Līgumu sargātāja prioritārā
kārtā izskatīs visnopietnākās neatbilstības ES
tiesību aktiem. Lai uzlabotu izpildes efektivitāti un
labāk apmierinātu uzņēmumu un iedzīvotāju vajadzības,
Komisija ir paredzējusi, jo īpaši, šādus pasākumus. Pirmkārt, valsts līmenī
vajadzētu būt vienam, viegli pieejamam pirmā posma
palīdzības dienestam, kur uzņēmumi un
iedzīvotāji var vērsties, ja radušās problēmas, kad
tie mēģina izmantot tiesības un iespējas, ko
piedāvā vienotais tirgus. Šādu
palīdzības dienestu varētu veidot, turpinot attīstīt
esošos SOLVIT centrus un pamatojoties uz paraugpraksi, kas jau
izstrādāta vairākās dalībvalstīs. Uzņēmumiem un iedzīvotājiem,
kas vēršas pie šāda palīdzības dienesta („otrās
paaudzes SOLVIT centra") jābūt iespējai vai nu rast
ātru un neformālu savu problēmu risinājumu, vai, ja tas nav
iespējams, ātri saņemt padomu par to, kur lūgt palīdzību
un tiesisko aizsardzību. Šajā
nolūkā Komisija uzņemsies iniciatīvu līdz 2012. gada
beigām modernizēt ieteikumu, kas reglamentē SOLVIT, un veiks
atbalsta pasākumus[19]. Tā arī tieksies vēl vairāk
paplašināt sadarbību ar SOLVIT tīklu, piemēram, nododot tam
sūdzības un sistemātiskāk sekojot līdzi
neatrisinātiem gadījumiem. Vienlaikus jāveic pasākumi, lai
nodrošinātu, ka katrai ar tiesību aktiem saistītai
problēmai vienotajā tirgū, būtu pieejami un
vienkārši atrodami ātras un efektīvas problēmu
risināšanas mehānismi. Šajā
nolūkā Komisija pastiprinās centienus apzināt un
novērst atlikušos trūkumus neformālas problēmu
risināšanas procesā un uzraudzīt tā darbību
praksē. It sevišķi tā
plāno aktīvi sadarboties ar dalībvalstīm un
ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu, ka tiek
efektīvi ieviesti un darbojas praksē kvalitatīvi alternatīvi
strīdu izšķiršanas mehānismi un starpniecības
procedūras[20],
un lai izveidotu ES mēroga tiešsaistes platformu pārrobežu
sūdzībām[21]. Tā arī apsver iniciatīvu, ar ko
atvieglot tādu problēmu risināšanu, kas saistītas ar
nodokļu dubulto uzlikšanu. Vienotā tirgus darbība ikdienā
lielā mērā ir atkarīga no valstu tiesu sistēmu
efektivitātes un kvalitātes. Dalībvalstīm jāapņemas garantēt ātru un
efektīvu tiesisko aizsardzību, tostarp popularizējot
iespēju izmantot Eiropas procedūru maza apmēra
prasībām[22]. Lai uzlabotu tiesiskuma pieejamību visā
ES, Komisija turpinās attīstīt e-tiesiskuma portālu. Turklāt jābūt pieejamai atbilstīgai
kompensācijai, ja uzņēmumi un iedzīvotāji cieš
zaudējumus, kad tiek pārkāptas to tiesības ES. Lai nodrošinātu atbilstību
patērētāju aizsardzības noteikumiem, valstu
iestādēm arī būtu jāiesaistās kopīgās
tirgus uzraudzības un izpildes darbībās, piemēram,
kopīgos pasākumos (“pārbaudes pasākumos”). Visbeidzot, Komisija kā Līgumu
sargātāja nodrošinās, ka tās rīcībā esošie
instrumenti (procedūra pirms pienākumu neizpildes procedūras
uzsākšanas un pienākumu neizpildes procedūra) tiek
efektīvi un ātri izmantoti, lai likvidētu
šķēršļus izaugsmei un darbavietu izveidei. Komisija cītīgi risinās sistēmiskas problēmas
(piemēram, novēlotu vai nepareizu transponēšanu), kas ekonomikai
nelabvēlīgi ietekmē vienotā tirgus darbību.
2.4.
Uzlabot uzraudzību, koordināciju un
kontroli
Pašlaik atbildība par to, lai vienotajam
tirgum liktu darboties praksē, dalībvalstīs un Komisijā
bieži vien ir izkliedēta starp daudziem dienestiem un instancēm visos
līmeņos. Tomēr
paraugprakse, kas jau izstrādāta vairākās
dalībvalstīs, liecina, ka vislabākos rezultātus var
sasniegt, ja valsts pārvaldē ir viena instance, kas atbild par
vienotā tirgus darbības pārraudzību un uzraudzību
valsts līmenī[23]. Tāpēc Komisija iesaka šādu
paraugpraksi izmantot visur. It
īpaši šādām valsts koordinējošām struktūrām
(„Vienotā tirgus centriem”): ·
jāuzrauga vienotā tirgus noteikumu
savlaicīga transponēšana un efektīva īstenošana (un šajos
jautājumos jāsadarbojas ar attiecīgajām valstu
parlamentārajām struktūrām); ·
jānodrošina, lai iedzīvotāji un
uzņēmumi būtu informēti par attiecīgajiem valsts
noteikumiem un procedūrām (sadarbībā ar esošajiem
mehānismiem un attiecīgajiem tīkliem, piemēram, Eiropas
Uzņēmumu tīklu un Eiropas patērētāju centriem); ·
jāsniedz norādījumi un
jāveicina paraugprakses apmaiņa starp attiecīgajām
pārvaldes iestādēm; ·
jākonstatē problēmas un
šķēršļi, kas kavē vienotā tirgus efektīvu
darbību to valstī, un jāvāc dati un liecības par
šīm problēmām un šķēršļiem, un ·
jādarbojas kā ES iestāžu
kontaktpunktiem. Šīm struktūrām varētu
arī uzticēt atbildību par pirmā posma palīdzības
sniegšanu tiesību pārkāpumu gadījumā (skatīt
iepriekš). Komisija izveidos šo valsts struktūru Eiropas
tīklu, tās pašreizējai Iekšējā tirgus
padomdevējai komitejai dodot jaunu pilnvarojumu izskatīt vienotā
tirgus integrācijas un pārvaldības jautājumus un izmantojot
tiešsaistes platformas. Dalībvalstīm,
protams, ir jāpieņem lēmums par šādas struktūras
institucionālo formu un tās sasaisti ar esošajām
struktūrām. Lai vēl vairāk uzlabotu to, kā
vienotā tirgus noteikumi tiek izstrādāti, transponēti,
īstenoti un izpildīti, dalībvalstīm būtu
jāsadarbojas savstarpēji un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka ·
vienotā tirgus tiesiskajam regulējumam ir
vislabākā kvalitāte un tas efektīvi darbojas praksē; ·
ir pieejama lietotājdraudzīga
informācija par vienotā tirgus tiesībām un to izmantošanas
iespējām; ·
uzņēmumi un iedzīvotāji var
elektroniski izpildīt administratīvās formalitātes, kas nepieciešamas,
lai tie varētu īstenot savas vienotā tirgus tiesības; ·
ir izveidota elektroniska saikne starp
administrācijām, kam jāsazinās savā starpā; ·
valstī ir izveidoti efektīvi pirmā
posma palīdzības centri, kur uzņēmumi un
iedzīvotāji var vērsties, ja radušās problēmas
vienotajā tirgū („ otrās paaudzes SOLVIT centri "); ·
ir pieejama ātra un efektīva
tiesiskā aizsardzība, ja rodas kāda ar vienoto tirgu
saistīta problēma; ·
ir izveidots valstu „vienotā tirgus centru”
tīkls, lai uzraudzītu un pārraudzītu centienus uzlabot
vienotā tirgus darbību. Komisija regulāri uzraudzīs progresu, kas sasniegts
visās šajās darbībās, un izvērtēs panākumus.
Secinājums
Vienotais tirgus ir ES izaugsmes
dzinējspēks un arī kritērijs, pēc kura
vērtēt apņemšanos īstenot strukturālas reformas
dalībvalstīs. Lai tas
darbotos pilnvērtīgi, papildus jaunam stimulam veikt reformas ES
līmenī nepieciešams mainīt pieeju tā pārvaldībai. Tas nozīmē atjaunot politisko
pārraudzību visaugstākajā līmenī, novērst
jebkādas mākslīgi radītas atšķirības starp to,
kas notiek ES līmenī, un to, kas notiek dalībvalstīs, un
izstrādāt efektīvākus instrumentus, kas nodrošinātu,
ka vienotais tirgus sniedz vairāk labuma iedzīvotājiem un
uzņēmumiem. Komisija aicina dalībvalstis veikt
nepieciešamos pasākumus, lai īstenotu šīs darbības un
izpildītu šajā paziņojumā ierosinātos
mērķus. Komisija sastrādāsies ar
dalībvalstīm, lai sniegtu tām atbalstu šajā darbā, un
papildus citiem pasākumiem saskaņā ar šo paziņojumu
Komisija kā daļu no 2013. gada izaugsmes pētījuma sniegs
pirmo ziņojumu par vienotā tirgus integrāciju un šā
paziņojuma īstenošanu. Pielikums Svarīgākās
jomas un tiesību akti, kam jāvelta īpaša uzmanība Vienotais tirgus veicina izaugsmi un
nodarbinātību Eiropā. Tomēr
analīze liecina, ka ieguvumi, kas izriet no vienotā tirgus izveides,
varētu būt ievērojami lielāki, ja tiktu novērsti
atlikušie kavēkļi un pārrobežu šķēršļi. Situācija katrā nozarē ir
atšķirīga[24]. Lai ātri gūtu panākumus, Komisija
ierosina galvenokārt pievērsties nozarēm vai jautājumiem
horizontālā griezumā, kur turpmāka tirgus integrācija
(un tādējādi vienotā tirgus sekmīgāka
darbība), domājams, varētu dot vislielākos ieguvumus
izaugsmes un nodarbinātības izteiksmē visā ES. Pamatojoties uz ekonomisko analīzi, ir
noteiktas svarīgākās jomas 2012.-2013. gadam, un tās
ir: pakalpojumu nozare (tostarp mazumtirdzniecība un
vairumtirdzniecība, uzņēmējdarbības pakalpojumi,
celtniecība un finanšu starpniecības pakalpojumi), transports,
digitālā ekonomika un enerģētikas nozare. Šim sarakstam jāpievieno vienotā tirgus
aktā iekļautās galvenās darbības, jo tās ir
noteiktas par galvenajiem pasākumiem izaugsmes, nodarbinātības
un uzticības veicināšanai un tām ir horizontāla ietekme uz
vienotā tirgus darbības uzlabošanu. Šajā pielikumā izklāstīts,
kā Komisija noteikusi svarīgākās jomas 2012.-2013. gadam. Tajā arī sniegts saraksts ar
nozīmīgākajiem tiesību aktiem, kas attiecas uz šīm
jomām, kurās īpašas pūles jāvelta, lai
nodrošinātu savlaicīgu transponēšanu, pareizu piemērošanu
un stingru izpildi. 1. Metodika
un kritēriji svarīgāko jomu noteikšanai nolūkā uzlabot
vienotā tirgus darbību Lai noteiktu svarīgākās jomas,
Komisija ir veikusi salīdzinošu vērtēšanu, salīdzinot
katras ekonomikas nozares darbības rādītājus katrā
ES27 valstī ar sasniedzamajiem darbības rādītājiem, ko
uzrāda vissekmīgākās ES valstis[25]. Šāda salīdzinoša vērtēšana
sniedz vienotā tirgus neizmantotā potenciāla sākotnējo
novērtējumu pa nozarēm. Nozares noteiktas, izmantojot četrus
kritērijus jeb četrus "testus". ·
Ražošanas salīdzinošā
vērtēšana. Šajā testā izmantota galveno kvantitatīvo
rādītāju izlase, kas aptver ieguldījumus preču
ražošanā un pakalpojumu sniegšanā, lai noteiktu nozares, kurās
konstatēts vislielākais neizmantotais izaugsmes potenciāls.
Darbības rādītāji salīdzināti ar
visefektīvāko nozīmīgo ekonomiku šajā nozarē. Rādītāji ietver darba
ražīguma, inovācijas, nodarbinātības pieauguma un
ilgtspējības kritērijus. ·
Ekonomiskais nozīmīgums. Šajā testā
analizēts, vai nozares ekonomiskais mērogs ir pietiekami
nozīmīgs, lai spētu radīt vērā ņemamu
ietekmi uz izaugsmi, ja tiktu novērsti cēloņi, kuru
dēļ potenciāls netiek pienācīgi izmantots. ·
Dinamiskie faktori. Šā testa mērķis ir analizēt,
vai nozarē jau ir vērojami centieni risināt neizmantotā
potenciāla problēmu. Analīzes pamatā ir tādi faktori
kā nozares spēja radīt nodarbinātības pieaugumu un
iespējamā konverģence ar darba ražīguma līmeņa
kritēriju. ·
Vienotā tirgus faktori. Šā testa
mērķis ir noskaidrot, vai ir pierādījumi tam, ka
vienotā tirgus uzlabojumi varētu palīdzēt
pilnvērtīgi izmantot potenciālu. Tajā aplūkoti tādi jautājumi kā tiesību
aktu/regulējuma atšķirības starp dalībvalstīm,
patērētāju apmierinātība, konkurence (vai tās
trūkums), integrācija starp vietējiem tirgiem (vai tās
trūkums), pieprasījuma samazināšanās ilgtermiņā
un pašreizējās politikas iniciatīvas. Piemērojot šos četrus testus 67
ekonomikas nozarēs (kā noteikts "saimniecisko darbību
klasifikācijā Eiropas Kopienās"[26]), kas veido ES
ekonomiku, šķiet, ka vienotā tirgus darbības uzlabošana dotu
vislielāko izaugsmes potenciālu šādās nozarēs: ·
pakalpojumi (tostarp
mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība,
uzņēmējdarbības pakalpojumi un celtniecība), ·
finanšu (starpniecības) pakalpojumi, ·
transports
(dzelzceļa, auto, gaisa un jūras), ·
digitālā ekonomika (tostarp platjoslas sakaru izvēršana un e-komercija). Turklāt Komisija pauž viedokli, ka enerģētikas
nozare būtu uzskatāma par vienotā tirgus politikai svarīgu
tirgu, jo tai ir stratēģiska nozīme kā sekmējošai
nozarei, kas sniedz būtisku pakalpojumu citām ekonomikas
nozarēm. Svarīgāko jomu noteikšanai
izmantojamās metodes tiks regulāri pārskatītas, cita
starpā Eiropas pusgada procesa kontekstā. 2. Galveno
tiesību aktu saraksts Visās minētajās
svarīgākajās jomās ir vai tiks pieņemti tiesību
akti vienotā tirgus uzlabošanai. Turpmāk sarakstā norādīti galvenie tiesību
akti šajās nozarēs, t.i., tādi tiesību akti, kas
pienācīgi jāīsteno, jātransponē un
jāizpilda, lai nodrošinātu vienotā tirgus izaugsmes
potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu šajās nozarēs. Komisija uzskata, ka dalībvalstīm un
Komisijai jāpastiprina centieni un jāpaplašina apņemšanās
nodrošināt vienotā tirgus potenciāla pilnvērtīgu
izmantošanu. Par katru turpmāk
norādīto tiesību aktu ir paskaidrots, kā Komisija
plāno sadarboties ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu tā
pienācīgu īstenošanu. Vajadzības
gadījumā Komisija arī izmantos savas izpildes pilnvaras, lai
nodrošinātu pilnīgu atbilstību. Svarīgākā joma || Tiesību akts || Ierosinātā rīcība Pakalpojumi || Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū || Lai novērstu nepilnības Pakalpojumu direktīvas īstenošanā un piemērošanā, kā norādīts Paziņojumā par pakalpojumiem, Komisija darbosies vairākos virzienos, tostarp rīkos divpusējas sanāksmes un salīdzinošas pārskatīšanas sanāksmes nelielās dalībvalstu grupās un sniegs ieteikumus konkrētām valstīm. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Direktīva 2008/6/EK, ar ko Direktīvu 97/67/EK groza attiecībā uz Kopienas pasta pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu izveidi || Septiņas dalībvalstis nav transponējušas Pasta pakalpojumu direktīvu (transponēšanas termiņš ir līdz 2012. gada beigām). Lielākā daļa dalībvalstu ir iesniegušas tiesību aktu projektus neoficiālai pārbaudei. Lai nodrošinātu direktīvas pareizu īstenošanu, Komisija veic tiesību aktu atbilstības sistemātisku pārbaudi. Turklāt Eiropas Regulatoru grupa pasta pakalpojumu nozarē (ERGP) turpinās informācijas un paraugprakses apmaiņu īstenošanas jautājumos. Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīva 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu || Komisija turpinās apspriesties ar Valstu koordinatoru grupu par direktīvas pienācīgu īstenošanu un darbību praksē, cita starpā veicinot paraugprakses apmaiņu. Valstu koordinatoru grupa turpinās uzraudzīt darbību, tostarp sekojot līdzi darbības rādītāju pārbaudes rezultātiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Direktīva 2011/7/ES par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos || Komisija sniedz plašāku atbalstu brīvprātīgai transponēšanai pirms termiņa, kas ir 2013. gada 16. martā. Tā divas reizes aicinājusi dalībvalstis pastiprināt centienus pieņemt valsts transponēšanas pasākumus. Turklāt ir izveidota ekspertu grupa “Kavētie maksājumi” un tiks uzsākta informācijas kampaņa visā Savienībā. Finanšu (starpniecības) pakalpojumi || Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvo uzraudzību (“Kapitāla prasību direktīva”), COM(2011) 453, 20.7.2011. || Lai palīdzētu dalībvalstīm transponēt direktīvu, Komisija aicinās aktīvi izmantot IT rīku "Jūsu jautājums par tiesību aktiem" ("Your Question on Legislation"). Lai atvieglotu transponēšanu, tiks rīkotas sanāksmes ar dalībvalstīm un Eiropas Banku iestādi. Komisija arī organizēs darbseminārus un veiks tiesību aktu atbilstības sistemātisku pārbaudi. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību konsultatīvās uzraudzības prasībām (“Kapitāla prasību regula”), COM(2011) 452, 20.7.2011. || Lai palīdzētu dalībvalstīm īstenot regulu, Komisija aicinās aktīvi izmantot IT rīku "Jūsu jautājums par tiesību aktiem" ("Your Question on Legislation"). Tiks rīkotas sanāksmes ar dalībvalstīm un Eiropas Banku iestādi par regulas īstenošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Regula Nr. 260/2012/ES, ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 ("SEPA beigu datuma regula") || SEPA Padomes satvarā notiks tehniski darbsemināri. Komisija ar Maksājumu komitejas un Eurosistēmas starpniecību un ciešā sadarbībā ar ECB uzraudzīs dalībvalstu papildu darbības (piemēram, informācijas kampaņas). Tehniskus jautājumus apspriedīs ar tirgus dalībniekiem (piemēram, Maksājumu sistēmu tirgus ekspertu grupā). Katru gadu izvērtēs, kā valsts iestādes ievieš jaunus maksājumu standartus (un šā izvērtējuma rezultātus publicēs internetā). Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) || Ar "Omnibus" direktīvas projektu (2012. gada 16. maija priekšlikums COM(2012) 217 final) transponēšanas termiņu pagarina līdz 2013. gada 30. jūnijam. Komisija izstrādā IT rīku, ar ko uzraudzīs direktīvas "Maksātspēja II" transponēšanu dalībvalstīs un sekos līdzi tās īstenošanai. 2013. gada otrajā pusē notiks seminārs ar dalībvalstīm un EIOPA par direktīvas "Maksātspēja II" transponēšanu dalībvalstīs. Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem || Komisija ir izstrādājusi pamatnostādnes, kas ļaus dalībvalstīm saskaņotāk izmantot direktīvas tehniskos aspektus. Tās transponēšanas termiņš beidzās 2010. gada 12. maijā, un tagad Komisija veic transponēšanas sistemātiskas pārbaudes. Gatavojoties 2013. gada īstenošanas ziņojuma izstrādei, tiek veikts ekonomisks un juridisks pētījums. Transports || Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 17. jūnija Direktīva 1999/62/EK par dažu infrastruktūru lietošanas maksas noteikšanu smagajiem kravas transportlīdzekļiem, kurā grozījumi izdarīti ar 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/38/EK || Galvenie transponēšanas datumi ir 2008. un 2013. gadā. Komisija pastiprinās agrīnā posma divpusējās sanāksmes ar dalībvalstīm, kas īsteno jaunu režīmu nodevu iekasēšanai. 2013. gadā tā arī sadarbosies ar attiecīgo komiteju, izstrādājot vadlīnijas, kuru mērķis ir sekmēt vienotāku īstenošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīva 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā || Galvenie transponēšanas datumi ir 2006. gadā un 2012. gada oktobrī. Elektroniskās iekasēšanas komiteja darbosies intensīvāk. Komisija īstenos stingrāku uzraudzību, pamatojoties uz LESD 258. pantu un Direktīvas 1999/62/EK 7.h pantu, un veicinās paraugprakses apmaiņu ekspertu grupās un īpašā tīmekļa vietnē. Pirmais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/12/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/440/EEK par Kopienas dzelzceļa attīstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/13/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 26. februāra Direktīva 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju || Komisija rīkos ad hoc sanāksmes ar visām dalībvalstīm, lai izskaidrotu, kā īstenot pirmo dzelzceļa nozares tiesību aktu kopumu. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu (pārstrādāta redakcija), COM(2010) 475 galīgā redakcija, 17.9.2010. || Kā daļu no transponēšanas palīdzības Komisija pieņems īstenošanas noteikumus, lai nodrošinātu direktīvas vienotu piemērošanu. Ceturtais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums: Priekšlikums tiesību aktam, ar ko pārskata Regulu (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu un groza drošības un savstarpējās izmantojamības direktīvas attiecībā uz tipa apstiprināšanu un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sertifikāciju Priekšlikums tiesību aktam par piekļuvi dzelzceļa pārvadājumu tirgum, kas paredz atbilstīgi pielāgot spēkā esošo acquis par piekļuvi dzelzceļa pārvadājumu tirgum (pirmais dzelzceļa nozares tiesību aktu kopums un tā turpmākie grozījumi) Regulas par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem (Regula (EK) Nr. 1370/2007) pārskatīšana || Pēc priekšlikumu pieņemšanas (kas paredzēta pirms 2012. gada beigām) Komisija plāno uzsākt pētījumu, lai novērtētu ierosināto pasākumu īstenošanas efektivitāti (ritošā sastāva apstiprināšanas procesa izmaksu un ilguma samazināšanās, jaunu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vienkāršāka iekļuve tirgū). Šajā kontekstā Komisija arī pārbaudīs, kā tiek īstenota pārskatītā Regula (EK) Nr. 1370/2007. Tā jo īpaši analizēs, kā tirgu ietekmē plānotais jaunais noteikums, kura mērķis ir noteikt, ka dzelzceļa pārvadājumu sabiedrisko pakalpojumu līgumi piešķirami, izmantojot piedāvājumu konkursa procedūru. Komisija organizēs vienu vai vairākus darbseminārus paraugprakses apmaiņas veicināšanai. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīva 2009/12/EK par lidostas maksām || Komisija veiks atbilstības pārbaudes, katru gadījumu izskatot atsevišķi, un 2013. gadā ziņos par transponēšanas gaitu dalībvalstīs. Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai || Komisija 2012. gada jūnijā pieņems ieteikumu par darbības uzlabošanas plānu un mērķu īstenošanu. Aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas uzraudzību, salīdzinošo vērtēšanu un pārskatīšanu veiks ar neatkarīgas darbības rezultātu pārskatīšanas iestādes palīdzību. Komisija 2012. gada decembrī pieņems ieteikumu par uzraudzību, sniedzot dalībvalstīm vadlīnijas par to pienākumu uzraudzīt darbības uzlabošanas plānu pienācīgu īstenošanu. Komisija 2013. gadā publicēs ziņojumu par darbības uzlabošanas plānu un mērķu īstenošanu. ES mēroga mērķus otrajam atsauces periodam (2015.-2019.) noteiks 2013. gadā. Kā paredzēts darbības uzlabošanas regulā, Komisija (izmantojot komiteju procedūru) 2013. gada sākumā grozīs darbības uzlabošanas un maksas iekasēšanas regulējumu, lai darbības uzlabošanas sistēmu attiecinātu uz pilnīgu aptvērumu “no vārtiem līdz vārtiem”, nosakot mērķus visās četrās galvenajās darbības jomās (kapacitāte, rentabilitāte, drošums, vide). Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 20. oktobra Direktīva 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām || Transponēšanas datums ir 2012. gada 19. maijs. Komisija pastiprinās sadarbību ar dalībvalstīm visā valsts vienotā kontaktpunkta īstenošanas procesā (kas jāpabeidz līdz 2015. gada 1. jūnijam). Dalībvalstu ekspertu grupa (eMS) jo īpaši sniedz transponēšanas vadlīnijas par īstenošanas koordināciju, kā arī par detalizētiem tehniskiem jautājumiem (IT sistēmas, procedūras). Grupa veicina paraugprakses pārņemšanu un iepazīstina ar īstenošanas rezultātiem. Eiropas Jūras drošības aģentūra sniedz tehnisku atbalstu grupai. Papildu atbalstu dalībvalstīm sniedz, izmantojot Septītās pamatprogrammas pētniecības projektu (eMar). Ar rezultātiem iepazīstina arī eMS grupu, tādējādi dodot dalībvalstīm instrumentu, kas palīdz sagatavoties īstenošanai. 2012. gada TEN-T uzaicinājumā izmēģinājuma projekts valsts vienotā kontaktpunkta īstenošanai ieplānots 2012. gada novembrī. Konsorcijs, ko veido 17 dalībvalstis, ir paudis ieinteresētību iesniegt priekšlikumu, atbildot uz uzaicinājumu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Lēmums Nr. 661/2010/ES par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai (pārstrādāta redakcija) || Eiropas koordinatori sniedz atbalstu dalībvalstīm prioritāro projektu efektīvā un savlaicīgā īstenošanā. TEN-T dienu ikgadējās konferences dod iespēju apmainīties ar paraugpraksi (nākamā konference paredzēta 2012. gada rudenī). Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā || Ir izveidota TEN-T komiteja, kuras uzdevums ir pieņemt gada un daudzgadu darba programmas, nosakot finansēšanas prioritātes. 2012. un 2013. gadā izsludinās uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzsāks projektu atlases procedūru, lai sagatavotos Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ieviešanai pēc 2013. gada. Šajā kontekstā Komisija plāno organizēt informācijas dienu sesijas un nodrošinās uzraudzību un palīdzību projektu plūsmas izveidē. "Eiropa 2020" projektu obligāciju iniciatīva grozīs Regulu (EK) Nr. 680/2007 (minēta iepriekš) || 2012. gada trešajā ceturksnī grozīs TEN-T 2012. gada darba programmu, lai paredzētu budžetu LGTT (TEN-T aizdevumu garantijas instrumentam), tādējādi gādājot par finansējumu projektu obligāciju izmēģinājuma posmā. Komisija sadarbosies ar EIB, lai noteiktu un atlasītu projektus projektu obligāciju izmēģinājuma posmam. 2013. gada vidū tiks veikti pētījumi projektu obligāciju iniciatīvas izmēģinājuma posma starpposma ziņojumam. Digitālais vienotais tirgus || Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīva 2000/31/EK par elektroniskās tirdzniecības dažiem tiesiskiem aspektiem || Pašlaik tiek veikts padziļināts novērtējums par direktīvas transponēšanu un īstenošanu (nobeiguma ziņojums plānots 2012. gada augustā). Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Komisija veiks attiecīgus pasākumus. Saskaņā ar direktīvu izveidotā dalībvalstu ekspertu grupa turpinās palīdzēt attīstīt iespējas tiesiski piedāvāt produktus un pakalpojumus tiešsaistē pāri robežām. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, COM(2012) 11, 25.1.2012. || Pēc regulas pieņemšanas Komisija palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt pareizu īstenošanu un piemērošanu uz vietas. Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīva 2011/83/ES par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK || Komisija sniedz pastiprinātu palīdzību transponēšanā, izmantojot dalībvalstu ekspertu sanāksmes un izstrādājot pamatnostādnes, kas izpildiestādēm palīdzētu pareizi īstenot Direktīvā 2011/83/ES noteiktās informācijas prasības digitālajā jomā. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, COM(2011) 635, 11.10.2011. || Pēc regulas pieņemšanas Komisija palīdzēs dalībvalstīm nodrošināt pareizu īstenošanu un piemērošanu uz vietas. Enerģētika || Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/72/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (Elektroenerģijas direktīva) || Transponēšanas datums bija 2011. gada 3. marts. Pašlaik tiek veikta jau paziņoto pasākumu padziļināta analīze. 13 dalībvalstis tomēr nav pilnībā transponējušas direktīvu, un Komisija veic attiecīgus pasākumus. Komisija arī turpinās ar valstu iestādēm, tostarp ar valstu regulatīvajām iestādēm enerģētikas jomā, apspriest direktīvas pienācīgu īstenošanu un darbību praksē. Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (Gāzes direktīva) || Transponēšanas datums bija 2011. gada 3. marts. Pašlaik tiek veikta paziņoto pasākumu padziļināta analīze. 12 dalībvalstis tomēr nav pilnībā transponējušas direktīvu, un Komisija veic attiecīgus pasākumus. Komisija arī turpinās ar valstu iestādēm, tostarp ar valstu regulatīvajām iestādēm enerģētikas jomā, apspriest direktīvas pienācīgu īstenošanu un darbību praksē. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK || Direktīva ir transponēta visās dalībvalstīs. Tomēr tiek pārbaudītas daudzas sūdzības, kas norāda uz iespējamām atbilstības problēmām. Direktīvas īstenošanu regulāri apspriež ar dalībvalstīm gan divpusēji, gan saskaņotas rīcības satvarā. Komisija gatavo ziņojumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta dalībvalstu panākumiem to valsts orientējošo mērķu īstenošanā, tomēr tajā tiks apskatīti arī vispārīgāki īstenošanas jautājumi. Ierosinātās Energoefektivitātes direktīvas mērķis ir sīkāk precizēt dažus Direktīvas 2006/32/EK noteikumus, lai atvieglotu tās īstenošanu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (pārstrādāta redakcija) || Transponēšanas datumi ir 2012. gada 9. jūlijs un 2013. gada 9. janvāris (atkarībā no noteikumiem). Pēc šo termiņu beigām Komisija veiks transponēšanas sistemātiskas pārbaudes. Īstenošanu palīdzība tiks sniegta, izmantojot norādījumus un rīkojot regulāras divpusējas sanāksmes ar dalībvalstīm un ekspertu grupu sanāksmes.
Pasākumi, ko Eiropas Komisija ierosinājusi
saskaņā ar Vienotā tirgus aktu I un ko Parlaments un Padome
apņēmušies uzskatīt par prioritāriem, un saistībā
ar kuriem Komisija sniegs paplašinātu transponēšanas un/vai
īstenošanas palīdzību 1. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas riska kapitāla fondiem, 7.12.2011., COM(2011) 860 galīgā redakcija, 2011/0417 (COD) 2. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un Regulu par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, 19.12.2011., COM(2011) 883 galīgā redakcija, 2011/0435 (COD) 3. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko īsteno ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, 13.4.2011., COM(2011) 215 galīgā redakcija, 2011/0093 (COD) 4. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 un Direktīvā 2009/22/EK (Direktīva par patērētāju ADR), 29.11.2011., COM(2011) 793 galīgā redakcija, 2011/0373 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju strīdu izšķiršanu tiešsaistē (Regula par patērētāju ODR), 29.11.2011., COM(2011) 794 galīgā redakcija, 2011/0374 (COD) 5. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas standartizāciju un grozījumiem Padomes Direktīvās 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/105/EK un 2009/23/EK, 1.6.2011., COM(2011) 315 galīgā redakcija, 2011/0150 (COD) 6. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, 19.10.2011., COM(2011) 665 galīgā redakcija, 2011/0302 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas energoinfrastruktūras vadlīnijas un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, 19.10.2011., COM(2011) 658 galīgā redakcija, 2011/0300 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai, 19.10.2011., COM(2011) 650 galīgā redakcija, 2011/0294 (COD) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par vadlīnijām Eiropas telekomunikāciju tīkliem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1336/97/EK, 19.10.2011., COM(2011) 657 galīgā redakcija, 2011/0299 (COD) 7. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū, 4.6.2012., COM(2012) 238 8. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, 7.12.2011., COM(2011) 862 galīgā redakcija, 2011/0418 (COD) 9. Priekšlikums Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, 13.4.2011., COM(2011) 169 galīgā redakcija, 2011/0092 (CNS) 10. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā, Brisele, 21.3.2012., COM(2012) 131 final, 2012/0061 (COD) Priekšlikums Padomes regulai par to, kā īstenojamas tiesības uz kolektīvu rīcību saistībā ar brīvību veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvību, 21.3.2012., COM(2012) 130 final, 2012/0064 (APP) 11. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, 25.10.2011., COM(2011) 684 galīgā redakcija, 2011/0308 (COD) 12. Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par publisko iepirkumu, 20.12.2011., COM(2011) 896 galīgā redakcija, 2011/0438 (COD) [1] Komisijas dienestu darba dokuments
"Vienotā tirgus ieviešana — 2011. gada pārvaldības
pārskats" (SWD(2012) 25 final), 24.2.2012. [2] Skatīt, piemēram, Komisijas
dienestu darba dokumentu „Vienotais tirgus cilvēku uztverē — aktuālā informācija par
iedzīvotāju un uzņēmumu 20 galvenajām
problēmām”, SEC(2011) 1003 galīgā redakcija,
16.8.2011. [3] Paziņojums par Pakalpojumu
direktīvas īstenošanu: Partnerība jaunai izaugsmei pakalpojumu
nozarē 2012.-2015. gadā, COM(2012)261.
[4] Augsta līmeņa neatkarīgu
ieinteresēto personu grupas ar administratīvo slogu saistītiem
jautājumiem 2011. gada 15. novembra ziņojums. [5] Eiropas Parlamenta 2011. gada
6. aprīļa rezolūcija par pārvaldību un
partnerību vienotajā tirgū (2010/2289 INI) un Eiropas
Parlamenta 2010. gada 20. maija rezolūcija par vienotā
tirgus nodrošināšanu patērētājiem un pilsoņiem
(2010/2011 INI). [6] Netransponēto normu īpatsvars
norāda, cik direktīvas nav transponētas noteiktajā
termiņā. [7] Neatbilstības īpatsvars
norāda, attiecībā uz cik direktīvām ir uzsākta
pienākumu neizpildes procedūra par neatbilstību. [8] Komisija uzskata, ka, ņemot
vērā pielikumā iekļauto jauno tiesību aktu nozīmīgumu
izaugsmei, dalībvalstīm būtu jāpiekrīt darīt
vairāk, nekā paredz vienošanās, kas atspoguļota
2011. gada 28. septembra kopīgajā politiskajā
deklarācijā par skaidrojošiem dokumentiem (2011/C 369/02). [9] Aprēķina no dienas, kad
Komisija nosūta oficiālu brīdinājuma vēstuli,
pabeidzot pirmstiesvedības posmu. [10] Ņemot vērā to, ka dažos
sarežģītos gadījumos var būt pamatots ilgāks
īstenošanas periods (sk. Lieta C‑278/01, Komisija pret Spāniju,
2003. gada 25. novembrī, jo īpaši 43. ff.). [11] Skatīt Komisijas ziņojumu
Padomei un Eiropas Parlamentam "Regulatīvā sloga mazināšana
MVU — ES regulējuma pielāgošana mikrouzņēmumu
vajadzībām", COM(2011) 803, galīgā redakcija,
23.11.2011. [12] Skatīt Komisijas 2009. gada
29. jūnija Ieteikumu par pasākumiem vienotā tirgus
darbības uzlabošanai (2009/524/EK) un paziņojumu “Akts par vienoto
tirgu − Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un
vairot uzticēšanos “Kopīgiem
spēkiem uz jaunu izaugsmi””, COM(2011) 206 galīgā redakcija,
14.4.2011. [13] Skatīt Paziņojumu "Lietpratīgs
regulējums Eiropas Savienībā”, COM(2010) 543 galīgā
redakcija, 8.10.2010, un Iestāžu nolīgumu par labāku
likumdošanas procesu (2003/C 321/01). [14] Skatīt ziņojumu
"Regulatīvā sloga mazināšana MVU − ES regulējuma
pielāgošana mikrouzņēmumu vajadzībām" iepriekš. [15] Piemēram, Iedzīvotāju
enerģētikas jautājumu forumā. [16] Šajā nolūkā
dalībvalstīm jāturpina veidot vienotos kontaktpunktus;
skatīt šodien pieņemto ziņojumu par pakalpojumu izpildi. [17] Skatīt priekšlikumu Eiropas
Parlamenta un Padomes regulai par administratīvo sadarbību,
izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu, COM(2011)
522. [18] Skatīt arī Eiropas Parlamenta
un Padomes 2009. gada 16. septembra Lēmumu Nr. 922/2009/EK par Eiropas
valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumiem. [19] Skatīt Komisijas dienestu darba
dokumentu "Efektīva problēmu risinājuma pastiprināšana
vienotajā tirgū ― SOLVIT iespēju veicināšana
saistībā ar tā 10. gadadienu”, SWD(2012) 33 final, 24.2.2012. [20] Skatīt Eiropas Parlamenta un Padomes
2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/52/EK par
konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un
komerclietās; priekšlikumu Eiropas Parlamenta un
Padomes direktīvai par alternatīvu strīdu izšķiršanu,
COM(2011) 793 galīgā redakcija. [21] Skatīt priekšlikumu Eiropas
Parlamenta un Padomes regulai par patērētāju strīdu
izšķiršanu tiešsaistē, COM(2011) 794 galīgā redakcija. [22] Eiropas Parlamenta un Padomes
2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido
Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. [23] Skatīt Komisijas 2009. gada
29. jūnija Ieteikumu 2009/524/EK par pasākumiem vienotā
tirgus darbības uzlabošanai. [24] Produktu tirgus uzraudzība, Eiropas Komisijas Ekonomikas un
finanšu lietu ģenerāldirektorāts (2010b). [25] Izsmeļošs izklāsts par ierosināto metodiku un tās
rezultātiem skaitliskā izteiksmē tiks sniegts
pētījumā par „Eiropas neintegrācijas izmaksām”, kuru
pašlaik Komisijas uzdevumā sagatavo London Economics un PWC
Eiropas Politikas padomdevēju biroja (BEPA) tehniskā
pārraudzībā un kas tiks publicēts 2012. gada rudenī. [26] NACE klasifikācijas
2 zīmju līmenis.