52012DC0169

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2011. gada ziņojums par ES Pamattiesību hartas piemērošanu

1.           Ievads

Divus gadus kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta[1] (turpmāk – "Pamattiesību harta") kļuvusi par atskaites punktu, ko plaši izmanto ES politiku veidošanā.

Impulsu šādai dinamikai deva Lisabonas līgums. Pēc tā stāšanās spēkā Komisija pieņēma Stratēģiju Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai (turpmāk – "Pamattiesību hartas stratēģija")[2], kurā ES tika izvirzīts mērķis rādīt labu piemēru attiecībā uz pamattiesību ievērošanu savā likumdevēja darbībā. Komisija turklāt apņēmās sagatavot ikgadējus ziņojumus, lai labāk informētu pilsoņus par Pamattiesību hartas piemērošanu un novērtētu progresu tās īstenošanā. Gan Pamattiesību hartas stratēģija, gan pirmais ikgadējais ziņojums par Pamattiesību hartas īstenošanu izraisīja diskusijas Eiropas Parlamentā, Padomē, kā arī Reģionu komitejā un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā.

Liela interese par Pamattiesību hartu ir ne tikai ES iestādēm, bet arī plašākai sabiedrībai: saskaņā ar nesen veiktu Eirobarometra pētījumu[3] divas trešdaļas respondentu ES ir ieinteresēti uzzināt vairāk par savām tiesībām, kas nostiprinātas Pamattiesību hartā (66%), kur vērsties, ja, viņuprāt, šīs tiesības ir pārkāptas (65%), un kādos gadījumos Pamattiesību harta ir piemērojama (60%).

Šis ziņojums ir vērsts uz to, lai apmierinātu minēto vēlmi gūt vairāk informācijas par Pamattiesību hartu. Ziņojumā ir izvērtēts progress Pamattiesību hartas efektīvas īstenošanas nodrošināšanā un atspoguļoti 2011. gada svarīgākie pavērsieni. Ziņojumam pievienotajā dokumentā (I) sniegta sīkāka informācija pat Pamattiesību hartas piemērošanu visās ES iestādēs un dalībvalstīs, kā arī ilustratīvi apskatīti konkrēti problēmjautājumi, ar ko saskārušies pilsoņi. Progress, kas sasniegts, īstenojot Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģiju (2010-2015), izklāstīts atsevišķā pielikumā (II).

2.           Sekmējot Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu

Pamatojoties uz 2010. gada ziņojumā ietvertajām atziņām, Komisija veikusi virkni konkrētu pasākumu, lai sekmētu Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu.

2.1.        Pamattiesību kultūras kopšana ES

Pamattiesību hartas stratēģija un 2010. gada ziņojums visās ES iestādēs izraisīja diskusijas par to, kā uzlabot Pamattiesību hartas efektivitāti pilsoņu interešu aizstāvībai un kā nodrošināt tās ievērošanu likumdošanas procesā. Komisijas dotais impulss šajā saistībā jau sniedzis pirmos konkrētos rezultātus.

Komisija stiprināja ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus. Pirms jaunu tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas Komisija veic ietekmes novērtējumus. Jaunajās Pamatnostādnēs par pamattiesību ņemšanu vērā ietekmes novērtējumos[4] ar konkrētiem piemēriem skaidrots, kā Komisijas dienestiem būtu jāņem vērā pamattiesību aspekti. Komisija ir izveidojusi starpdienestu grupu par Pamattiesību hartas īstenošanu, lai visi Komisijas departamenti dalītos zināšanās un pieredzē.

Komisijas pieeja, izstrādājot tiesību aktus par drošības skeneru[5] izmantošanu pasažieru pārnēsātu nedrošu priekšmetu atklāšanai ES lidostās, ir konkrēts piemērs šīs politikas radītajai pozitīvajai ietekmei. Lai nodrošinātu attiecīgo tiesību aktu atbilstību Pamattiesību hartai, sagatavošanas stadijās pirms tiesību aktu pieņemšanas tika ņemta vērā dažādu politisko risinājumu ietekme uz pamattiesībām. Dalībvalstīm un lidostām, kas vēlas izmantot drošības skenerus, jāizpilda ES obligātās prasības, kas noteiktas jaunajā ES tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu pamattiesību aizsardzību. Vissvarīgākais ir tas, ka pasažieriem būs tiesības atteikties no pārbaudes ar drošības skeneri un iziet pārbaudi, kas veikta ar alternatīvām pārbaudes metodēm. Pasažieriem jāsaņem informācija par iespēju atteikties no pārbaudes ar drošības skeneri, par skenēšanā izmantoto tehnoloģiju un par apstākļiem, kas saistīti ar tās izmantošanu. Turklāt ir sīki izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu tiesību uz personas datu aizsardzību un tiesību uz privāto dzīvi ievērošanu, piemēram, paredzot, ka drošības skeneri nesaglabā, neuzkrāj, nekopē, neizdrukā un neizgūst attēlus. Ņemot vērā veselības apsvērumus, personu pārbaudēm ļauts izmantot vienīgi skenerus, kuros netiek pielietots jonizējošais starojums.

Komisijas novērtējuma ziņojums[6] par ES noteikumiem par datu saglabāšanu[7] ir vēl viens piemērs tam, kā Komisija stiprinājusi ietekmes uz pamattiesībām novērtējumu. Komisija novērtējuma ziņojumā izklāstīja minēto noteikumu ietekmi uz ekonomiskā procesa dalībniekiem un patērētājiem, kā arī to sekas attiecībā uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību, jo īpaši uz personas datu aizsardzību. No vienas puses, novērtējuma ziņojumā tika secināts, ka datu saglabāšana ir vērtīgs tiesībsaizsardzības instruments. No otras puses, ziņojumā tika norādītas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, ņemot vērā Direktīvas par datu saglabāšanu nevienmērīgo transponēšanu dalībvalstīs. Konkrēti, Komisijai būtu jānodrošina pilnīgāka saskaņošana noteiktās jomās, piemēram, pasākumi, kas vērsti uz pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzības nodrošināšanu, tostarp datu saglabāšanas termiņi, nolūku ierobežojumi un aizsardzības pasākumi attiecībā uz piekļuvi saglabātajiem datiem un personas datu aizsardzību.

Kā skaidrots Pamattiesību hartas stratēģijā, Komisija nodrošina ne tikai savu priekšlikumu atbilstību Pamattiesību hartai, bet arī Pamattiesību hartas ievērošanu, dalībvalstīm īstenojot ES tiesību aktus. Saskaņā ar Pamattiesību hartas 51. pantu tās noteikumi dalībvalstīm piemērojami tikai gadījumos, kad dalībvalstis īsteno ES tiesību aktus. Kad ES tiesību akti nav iesaistīti, Pamattiesību hartu dalībvalstīm nepiemēro.

Ņemot vērā Komisijas iesaisti attiecībā uz Ungārijas tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, Ungārijas valdība piekrita šos valsts tiesību aktus grozīt tā, lai tie atbilstu ES materiālajām tiesībām. Pastāvēja bažas arī par vairākiem citiem noteikumiem attiecībā uz tiesību aktiem plašsaziņas līdzekļu jomā, taču tās nebija pamatotas ar ES tiesību aktiem. Šādos gadījumos pamattiesības joprojām tiek garantētas valstu līmenī saskaņā ar valstu konstitucionālajām sistēmām. To raksturoja Ungārijas Konstitucionālās tiesas 19. decembra nolēmums, kurā tika atzīts, ka atsevišķi noteikumi Ungārijas tiesību aktos plašsaziņas jomā pretrunā ar konstitūciju ierobežojuši preses brīvību[8].

Turklāt Komisija 2011. gadā pievērsa īpašu uzmanību norisēm saistībā ar jauno Ungārijas konstitūciju un tās īstenošanu, ciktāl tas saistīts ar ES tiesību aktiem. Eiropas Parlamenta jūnija plenārsēdē Komisija uzsvēra, ka atbilstoši Līguma 2. pantam ikvienas dalībvalsts konstitūcijai būtu jāatspoguļo un jāievēro Eiropas vērtības – brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums, cilvēka cieņa un cilvēktiesību ievērošana, tostarp to personu tiesību ievērošana, kas pieder minoritātēm, bez diskriminācijas. Komisija decembrī pauda savas bažas par iespēju, ka atsevišķi Ungārijas tiesību aktu projektu noteikumi varētu būt pretrunā ES tiesību aktiem[9]. Ungārijas iestādes attiecīgos tiesību aktus pieņēma, neņemot vērā Komisijas paustos juridiskos iebildumus. Tā rezultātā Komisija kā Līgumu uzraudzītāja nolēma uzsākt tiesvedību pret Ungāriju saistībā ar vairākiem jauniem Ungārijas tiesību aktu noteikumiem, proti, par datu aizsardzības iestādes neatkarību un par tiesnešiem, prokuroriem un notāriem noteiktā obligātā pensionēšanās vecuma diskriminējošo ietekmi. Komisija turklāt nosūtīja administratīvu vēstuli, kurā pieprasīta sīkāka informācija par noteiktiem jauno Ungārijas tiesību aktu aspektiem, kas varētu skart tiesu varas neatkarību[10].

Eiropas Parlamentam bija būtiska loma Pamattiesību hartā nostiprināto tiesību un brīvību veicināšanā. Saistībā ar situāciju Ungārijā Eiropas Parlaments pievērsa īpašu uzmanību plašsaziņas līdzekļu brīvībai un plurālismam[11], kā arī jaunajai Ungārijas konstitūcijai un tās īstenošanai[12]. Parlaments 2012. gada 16. februārī pieņēma rezolūciju[13], aicinot Ungārijas valdību ievērot Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Venēcijas komisijas ieteikumus, iebildumus un prasības, un aicinot Eiropas Komisiju kā Līgumu uzraudzītāju cieši sekot līdzi iespējamajiem attiecīgo tiesību aktu grozījumiem un īstenošanai un to atbilstībai Eiropas Līgumu burtam un garam.

Darbojoties kā viens no likumdevējiem, Eiropas Parlaments uzsvēra jauno ES tiesību aktu priekšlikumu pamattiesību aspektus. Piemēram, Eiropas Parlaments apstiprināja Komisijas priekšlikumu grozīt Kvalifikācijas direktīvu, lai uzlabotu bēgļiem un alternatīvās aizsardzības saņēmējiem ES garantētās tiesības (Pamattiesību hartas 18. un 19. pants), un nodrošināja migrējošo darba ņēmēju sociālo tiesību paplašināšanu nesen pieņemtās Vienotās uzturēšanās un darba atļaujas direktīvas[14] ietvaros.

Padome veica nozīmīgus centienus, lai īstenotu Pamattiesību hartas stratēģiju, jo īpaši ņemot vērā Padomes lomu kā vienu no likumdevējiem. Padome atzina, ka tai ir būtiska loma, nodrošinot Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu, un apņēmās gādāt, lai dalībvalstis, kuras ierosina grozījumus Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem vai iesniedz savus tiesību aktu priekšlikumus, novērtē to ietekmi uz pamattiesībām[15]. Padome atgādināja, ka visām iestādēm ir pienākums veikt savu priekšlikumu un grozījumu ietekmes novērtējumu. Šajā sakarā saskaņā ar Iestāžu nolīgumu par labāku likumdošanas procesu[16] Padome apņēmās novērtēt, kāda ietekme uz pamattiesībām ir tās pēc būtības veiktajiem tiesību aktu grozījumiem. Šī apņemšanās ir iepriecinošas pārmaiņas Padomes praksē, kurā līdz tam nebija paredzēta īpaša procedūra, lai nodrošinātu atbilstību Pamattiesību hartai. Šajā nolūkā, sekojot Komisijas piemēram, Padome izstrādāja Pamatnostādnes[17], lai diskusijās par priekšlikumiem, kas norit Padomes sagatavošanas struktūrās, noteiktu pamattiesību jautājumus un tos risinātu. Padome turklāt izklāstīja savas darbības Pamattiesību hartas piemērošanai[18].

Jau redzams tas, kā Pamattiesību harta skar tiesu varu gan valstu, gan ES mērogā. Eiropas Savienības Tiesa savos nolēmumos arvien biežāk atsaucas uz Pamattiesību hartu: salīdzinājumā ar 2010. gadu nolēmumu skaits, kuru pamatojumā citēta Pamattiesību harta, pieaudzis vairāk nekā par 50 % – no 27 uz 42 nolēmumiem. Arī dalībvalstu tiesas, vēršoties pie Tiesas ar jautājumiem (prejudiciālu nolēmumu procedūrā), arvien biežāk atsaucas uz Pamattiesību hartu: salīdzinājumā ar 2010. gadu 2011. gadā šādu atsauču skaits pieaudzis par 50%, – no 18 uz 27 gadījumiem. Dalībvalstu tiesas izskatīšanai Tiesā nodevušas interesantus jautājumus, piemēram, par to, kā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu ietekmē izraidīšanas procedūru pret ES pilsoni, kura pamatota ar sensitīvu, ar drošības apsvērumiem saistītu informāciju, ko valsts iestādes nevēlas izpaust atklātā tiesas sēdē[19]. Kāds cits jautājums, kas attiecas uz lietu par Eiropas apcietināšanas ordera piemērošanu, skar nozīmīgo jautājumu par valstu un ES pamattiesību regulējuma attiecībām[20].

Tiesa taisīja vairākus orientējošus nolēmumus, kuros ir atsauce uz Pamattiesību hartu. Piemēram, lietā Test-Achats Tiesa atcēla atkāpi ES dzimumu līdztiesības tiesiskajā regulējumā, saskaņā ar kuru apdrošinātāji varēja noteikt atšķirīgas apdrošināšanas prēmijas un izmaksas vīriešiem un sievietēm[21]. Tiesa nosprieda, ka šāda atkāpe neatbilst minētajā tiesiskajā regulējumā izvirzītajam mērķim, kas paredz vienādas izmaksas abu dzimumu pārstāvjiem, un līdz ar to neatbilst Pamattiesību hartai. Ņemot vērā Tiesas nolēmumu, Komisija izstrādāja pamatnostādnes par dzimumu līdztiesības jomā pastāvošo ES tiesību aktu piemērošanu apdrošināšanai[22].

Tiesa 2011. gada beigās taisīja orientējošu nolēmumu par to, kā īstenojama Dublinas Regula, saskaņā ar kuru nosaka dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu ES[23]. Tiesa uzsvēra, ka, nosakot atbildību par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, dalībvalstīm ir pienākums ievērot Pamattiesību hartu. Dalībvalstis nedrīkst pārsūtīt patvēruma meklētāju uz citu dalībvalsti, ja tās nevar nezināt, ka sistemātiski trūkumi attiecīgās dalībvalsts patvēruma piešķiršanas procesā un patvēruma meklētāju uzņemšanas apstākļi rada nopietnus un pierādītus iemeslus uzskatīt, ka patvēruma meklētājam radīsies reāli draudi tikt pakļautam necilvēciskai vai pazemojošai attieksmei. Šā ziņojuma I pielikumā norādīti vairāki citi svarīgi nolēmumi, piemēram, spriedums, ar kuru skaidrots, kādas attiecības tiešsaistes vidē pastāv starp intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un citām pamattiesībām, piemēram, uzņēmējdarbības brīvību un personas datu aizsardzību[24], spriedums, kurā Tiesa atsaucas uz cilvēka cieņu[25] jautājumā par tādu cilvēku embriju patentēšanu, kas iegūti ar terapeitiskās klonēšanas paņēmienu, un spriedums, kurā princips par diskriminācijas aizliegumu vecuma dēļ analizēts, ņemot vērā tiesības vienoties par koplīgumiem un tos noslēgt[26].

2.2.        Sieviešu un vīriešu līdztiesības veicināšana Eiropas Savienībā

Sekojot Komisijas izstrādātās Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas 2010.-2015.[27] pieņemšanai, Padome pieņēma Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu[28]. Nostiprinot ciešu saikni ar "Eiropa 2020" procesu, Paktā atkārtoti apliecināta ES apņemšanās novērst dzimumu atšķirības nodarbinātības, izglītības un sociālās aizsardzības jomā, nodrošināt vienādu atalgojumu par vienādu darbu, veicināt sieviešu vienlīdzīgu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un apkarot visu veidu vardarbību pret sievietēm. Paktā atkārtoti minēts tas, cik svarīgi ir iekļaut dzimumu līdztiesības aspektu visās politikas jomās, tostarp ES ārējās darbībās. Paktā turklāt uzsvērts, ka darba un ģimenes dzīves saskaņošana ir priekšnosacījums vienlīdzīgai līdzdalībai darba tirgū. Uzlabojot bērnu aprūpes pakalpojumus un veicinot to, ka bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto tēvi, tiek sekmēta darba pieejamība galvenajiem aprūpētājiem, kas parasti ir sievietes[29].

Atbilstoši tam, ko Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijas ietvaros Komisija apņēmusies, lai veicinātu vienlīdzību lēmumu pieņemšanā un izlīdzinātu dzimumu pārstāvības nelīdzsvarotību privātu uzņēmumu vadošajos amatos, Komisija aicināja visus biržu sarakstos iekļautos uzņēmumus parakstīt apņemšanos "Sievietes mūsu uzņēmuma valdē - solījums Eiropai" un veikt pasākumus, lai vadošus amatus ieņemtu vairāk sieviešu[30]. Mērķis ir panākt, ka līdz 2015. gadam biržu sarakstos iekļauto galveno Eiropas uzņēmumu valdēs būs iecelti 30% sieviešu un līdz 2020. gadam – 40% sieviešu.

Komisija pieņēma tiesību aktu priekšlikumus nākamajai ES daudzgadu finanšu shēmai (2014.-2020.)[31]. Tiesību un pilsonības programmas[32] ietvaros tiks veicinātas un aizsargātas personu tiesības, tostarp diskriminācijas aizlieguma princips un sieviešu un vīriešu līdztiesība. Dzimumu līdztiesības jautājumi turklāt tiks īpaši risināti ar jauno ES Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu[33], kas izveidota, lai visā ES sniegtu atbalstu nodarbinātības un sociālajai politikai.

Stratēģijas "Eiropa 2020" ietvaros Komisija sniedza ieteikumus dalībvalstīm par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, bērnu aprūpi un fiskālajiem šķēršļiem otrajiem pelnītājiem, lai tādējādi stiprinātu sieviešu pozīciju darba tirgū un sasniegtu mērķi līdz 2020. gadam nodarbinātības rādītājus sievietēm un vīriešiem 20—64 gadu vecumā paaugstināt līdz 75%. Dalībvalstis, kurās fiskālais režīms ir labvēlīgāks pāriem, kuru individuālie ienākumi ir ļoti atšķirīgi, vai pāriem, kuros ir tikai viens pelnītājs, no ekonomiskā viedokļa nav efektīvas. Tās nostiprina mājsaimniecības modeli, kurā tikai viena persona ir nodarbināta pilnu laiku (parasti vīrietis) un otra ir nodarbināta nepilnu laiku (parasti sieviete); tas izraisa nepietiekamu cilvēkresursu ieguldījuma, jo īpaši no sieviešu puses, izmantojumu. Novēršot fiskālos šķēršļus nodokļu un pabalstu sistēmās un uzlabojot bērnu un vecāka gadagājuma cilvēku aprūpi, tiktu palielināta sieviešu līdzdalība darba tirgū visā viņu dzīves gaitā un nodrošināta viņu ekonomiskā neatkarība.

2.3.        Palīdzība pilsoņiem viņu tiesību izmantošanā

Komisija ir pārliecināta, ka jāvelta lielākas pūles, lai pilsoņus informētu par to, kādos gadījumos piemērojama Pamattiesību harta un kur būtu jāvēršas, ja pārkāptas viņu tiesības. Nesen veiktā Eirobarometra pētījumā[34] atklājās, ka, lai gan vispārējā informētība par Pamattiesību hartu ir uzlabojusies (64% respondentu 2012. gadā salīdzinājumā ar 48% respondentu 2007. gadā), retais pilsonis patiešām zina, kas ir Pamattiesību harta (11%) un kādos gadījumos tā ir piemērojama (14%). Vismazāk skaidrības respondentiem ir par to, vai Pamattiesību harta piemērojama visām dalībvalstu darbībām, tostarp valstu kompetencē esošajiem jautājumiem. Pamattiesību harta piemērojama ne visiem šādiem jautājumiem, taču vairāk nekā puse respondentu – 55% – uzskata, ka tā ir piemērojama. Turklāt gandrīz ceturtā daļa respondentu (24%) apgalvo, ka nav patiesi tas, ka Pamattiesību harta dalībvalstīm piemērojama tikai gadījumos, kad tās īsteno ES tiesību aktus; arī tas norāda uz minēto skaidrības trūkumu.

Pētījumā atklājās arī tas, ka gadījumā, ja būtu pārkāptas Pamattiesību hartā nostiprinātās tiesības, respondenti vispirms vērstos valsts tiesās (21%); tām cieši seko ombudi/neatkarīgas iestādes (20%), ES iestādes (19%) un vietējā policija (19%). Tas liecina, ka liela daļa pilsoņu uzskata, ka ES iestādēm ir tādas pašas tiesību aizsardzības pilnvaras kā valstu tiesām vai valstu cilvēktiesību struktūrām.

Komisijas apkopotie dati sniedz labāku ieskatu pilsoņu bieži kļūdainajā izpratnē par ES iestāžu lomu pamattiesību jomā. No pilsoņu vēstulēm, ko Komisija 2011. gadā saņēmusi saistībā ar pamattiesībām, 55% attiecās uz jautājumiem, kas neietilpst ES kompetences jomā. Pamattiesību hartā nav paredzētas vispārējas ES pilnvaras iesaistīties visās lietās par valstu iestāžu izdarītajiem pamattiesību pārkāpumiem. Pamattiesību harta dalībvalstu rīcībai ir piemērojama tikai gadījumos, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Dalībvalstīs ir sīki izstrādāts valstu tiesiskais regulējums pamattiesībām, kura ievērošanu nodrošina valstu tiesas[35].

Komisija atgādina, ka ES iestādēm un struktūrām (jo īpaši Eiropas Ombudam) un dalībvalstu valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm ir dalīta atbildība par to, lai pilsoņi tiktu labāk informēti par Pamattiesību hartu un par to, kur vērsties tiesību aizsardzībai gadījumos, kad viņi uzskata, ka pārkāptas viņu pamattiesības. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm Eiropas e-tiesiskuma portālā[36] publicēja jaunu informāciju par pamattiesībām. Portālā ir sniegta informācija par to, kur vērsties ar sūdzībām gadījumos, kad pilsoņi uzskata, ka ir pārkāptas viņu pamattiesības. Portālā ir pieejama arī informācija par valstu tiesām un struktūrām, kas izskata sūdzības par pamattiesību pārkāpumiem, tas ir, par valstu ombudiem, valstu cilvēktiesību struktūrām un līdztiesības veicināšanas struktūrām.

Komisija ir apņēmusies palīdzēt pilsoņiem izmantot savas tiesības, īstenojot daudzlīmeņu sadarbību ar visām ieinteresētajām pusēm ES un valstu mērogā. Nepieciešams ciešāks dialogs starp dažādajām dalībvalstu iestādēm, kas, papildinot nozīmīgo tiesu varas lomu pamattiesību aizsardzībā, izskata pilsoņu sūdzības gadījumos, kad viņi uzskata, ka pārkāptas viņu pamattiesības. Komisija 2011. gada 6. oktobrī seminārā, ko tā organizēja kopīgi ar Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju, pirmo reizi deva iespēju kopā sanākt līdztiesības veicināšanas struktūrām, ombudu iestādēm, bērnu tiesību ombudu iestādēm, Eiropas un valstu cilvēktiesību struktūrām. Seminārā tika apspriesta šo iestāžu un struktūru prakse, izskatot sūdzības par pamattiesībām. Šis daudzlīmeņu dialogs turpināsies, lai dalītos pieredzē par Pamattiesību hartas īstenošanu un par kopīgajiem problēmjautājumiem, ar ko šīs iestādes un struktūras saskaras attiecībā uz savām pilnvarām, neatkarību un efektivitāti. Jo īpaši tiks izvērtēts, kā visas šīs iestādes un struktūras pamudināt izstrādāt lietošanai draudzīgas "pieņemamības kontrollapas", ar kuru palīdzību sūdzības iesniedzējs varētu noteikt, vai viņa lietu varētu izskatīt attiecīgā iestāde vai struktūra. Šāda pieeja jau bijusi ļoti noderīga Eiropas Ombuda praksē, kura tīmekļa vietnē pieejams interaktīvs ceļvedis visās 23 ES oficiālajās valodās, lai pilsoņiem palīdzētu ātri noteikt vispiemērotāko iestādi vai struktūru, kurā vērsties ar sūdzību par kļūdām pārvaldē. Ar šā interaktīvā ceļveža palīdzību 2011. gadā tika sniegtas atbildes uz 80% no 22 000 jautājumu. Pilsoņu lietošanai draudzīgu "pieņemamības kontrollapu" izstrādāšanā ir svarīgi sadarboties ar ES Pamattiesību aģentūru, jo tā plāno ieviest lietošanai draudzīgus rīkus, ar kuriem tiktu sniegti norādījumi pilsoņiem, kuri vēlas iesniegt sūdzību par savu pamattiesību pārkāpumu.

3.           Svarīgākie pavērsieni 2011. gadā

Komisija īstenoja aktīvu politiku, lai nodrošinātu Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu daudzās dažādās jomās, kam piemērojami ES tiesību akti. Šā ziņojuma pielikumā ietverta virkne piemēru Pamattiesību hartas piemērošanai gadījumos, kas skar Pamattiesību hartas sešās nodaļās nostiprinātās tiesības ("Cieņa", "Brīvības", "Vienlīdzība", "Solidaritāte", "Pilsoņu tiesības" un "Tiesiskums"), tostarp arī nozīmīgi pasākumi, lai sagatavotu priekšlikumu jauniem ES noteikumiem par datu aizsardzību, kas tiks sniegts 2012. gadā.

Ārpus šā ziņojuma ietvariem, ES prioritāte ir arī cilvēktiesību veicināšana trešās valstīs. Komisija un Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos to atkārtoti apliecināja kopīgajā paziņojumā "Cilvēktiesības un demokrātija – ES ārējās darbības svarīgākais elements", kas pieņemts 2011. gada 12. decembrī[37], un divos paziņojumos par ES attīstības politiku[38]. Cilvēktiesību aizsardzība ir arī viena no prioritātēm ES paplašināšanās procesā un tiks stiprināta pievienošanās sarunu gaitā.

ES dalībvalstīm Pamattiesību harta ir jāpiemēro, kad tās īsteno ES tiesību aktus. Pagaidām gan trūkst informācijas par centieniem nodrošināt Pamattiesību hartas efektīvu īstenošanu. Nākamajos ikgadējos ziņojumos par Pamattiesību hartas piemērošanu Komisija centīsies atspoguļot šajā ziņā panākto progresu.

3.1.        Jauns impulss pilsoņu brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanai

Personu mobilitāte ES teritorijā ir būtisks faktors ekonomiskajai izaugsmei Eiropā, kurā samazinās iedzīvotāju skaits un kuras darba tirgū dažādās ES vietās pastāv vērā ņemama nelīdzsvarotība starp piedāvājumu un pieprasījumu. Vienlaikus, studentu, tūristu, darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu brīva pārvietošanās starp dalībvalstīm ir būtisks Eiropas sasniegums, kā arī Eiropas Savienības pamatvērtību – savstarpējas cieņas, atvērtības un tolerances – praktiska izpausme. Šo iemeslu dēļ Komisija izvērsa striktu izpildes politiku, lai panāktu ES pārvietošanās brīvības tiesiskā regulējuma[39] pilnīgu un pareizu transponēšanu un piemērošanu visa Eiropas Savienībā. Šādas politikas rezultātā vairums dalībvalstu grozīja savus tiesību aktus vai paziņoja par nolūku to veikt. Komisija turpināja darbu ar pārējām dalībvalstīm, lai rastu risinājumu vēl pastāvošajiem problēmjautājumiem, tostarp pēc nepieciešamības uzsākot pienākumu neizpildes procedūras.

Komisija turklāt cieši apņēmās nodrošināt, ka dalībvalstis pilnībā ievēro diskriminācijas aizlieguma principu un citus aizsargpasākumus, kas nostiprināti ES tiesiskajā regulējumā par visu ES pilsoņu brīvu pārvietošanos. Šajā sakarā Komisija pauda savas bažas par Nīderlandes valdības izziņotajām iecerēm attiecībā uz darbaspēka migrāciju un turpina dialogu ar attiecīgajām dalībvalsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka pasākumi, kas varētu tikt veikti, pilnībā atbilst ES tiesību aktiem.

Francijas Konstitucionālā padome 2011. gada martā pieņēma lēmumu jautājumā par nelegālu grupveida apmetņu izraidīšanu[40]. Komisija 2010. gada vasarā[41] šim jautājumam nepievērsās, jo šādas izraidīšanas neietver ES pilsoņu izraidīšanu no dalībvalsts un līdz ar to neskar brīvas pārvietošanās tiesības. Francijas Konstitucionālā padome atzina, ka atsevišķas tiesību normas, ar kurām valsts iestādēm atļauts jebkurā gada laikā veikt izraidīšanu steidzamā kārtībā, neņemot vērā attiecīgo personu personīgos vai ģimenes apstākļus, neatbilst konstitūcijai. Šis nolēmums apliecina, ka gadījumos, kad netiek skartas ES tiesību normas, pamattiesības aisargājamas valsts līmenī, jo īpaši valsts tiesās.

Komisija 2011. gada maijā iesaistījās intensīvā dialogā ar Dānijas valdību attiecībā uz tās ieceri ieviest stingrākus robežkontroles pasākumus ES teritorijā. Dānijas valdība 2011. gada oktobrī paziņoja, ka minēto ieceri neīstenos un ka muitas kontrole tiks veikta atbilstoši ES tiesiskajam regulējumam attiecībā uz pārvietošanās brīvību un Šengenas acquis.

Komisija ar Dānijas valsts iestādēm sazinājās arī attiecībā uz grozījumiem Dānijas Ārvalstnieku likumā, kas stājās spēkā 2011. gada jūlijā. Šo grozījumu mērķis ir ieviest striktākus noteikumus attiecībā uz ārvalstnieku, tostarp ES pilsoņu, izraidīšanu, un pastāv nopietnas bažas par to neatbilstību Brīvas pārvietošanās direktīvai. Ja Dānijas atbilde nebūs apmierinoša, Komisija nekavēsies izmantot tai ar Līgumu piešķirtās pilnvaras.

3.2.        Bērnu tiesību veicināšana

Komisija 2011. gada februārī pieņēma ES plānu par bērnu tiesībām[42]. ES plāns ir vērsts uz to, lai ar visaptverošu rīcības programmu 2011.-2014. gadam iedzīvinātu praksē bērnu tiesības, kas nostiprinātas Pamattiesību hartā un ANO Konvencijā par bērnu tiesībām. ES plānā ir noteiktas 11 konkrētas darbības, ar kurām tiks sekmēta bērnu tiesību efektīva īstenošana un aizsardzība. Šajā visaptverošajā pieejā bērnu tiesībām Komisija par prioritāti izvirzījusi centienus nodrošināt, ka tiesu sistēma ir labāk piemērota bērniem un viņiem draudzīgāka. Komisija turklāt par prioritāti izvirzīja bērnu aizsardzību situācijās, kurās viņi ir neaizsargāti, un bērnu tiesību aizsardzību ES ārējā darbībā. Šīs rīcības programmas ietvaros Komisija arī izveidoja vienotu, bērniem paredzētu saziņas vietu tiešsaistē "Bērnu stūrītis"[43], kurā ietverti bērnu lietošanai draudzīgi teksti, spēles un viktorīnas, ar kuriem bērnus informē par viņu tiesībām.

Lai ar rīcību vairākās jomās atvieglotu cīņu pret noziegumiem, kas veikti pret bērniem, Komisija pieņēma jaunu tiesisko regulējumu seksuālas varmācības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanai[44]. Šajā jaunajā tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka nosakāma kriminālatbildība plašam seksuālas varmācības un seksuālas izmantošanas darbību lokam, aptverot arī jaunas parādības, ko atvieglo Interneta vide, piemēram, iedraudzēšanās netiklā nolūkā, tīmekļa kameru ("webcam") izmantošana netiklā nolūkā un bērnu seksuālo izmantošanu atainojošu materiālu skatīšanās tiešsaistē.

Komisija turpināja sniegt atbalstu, lai izveidotu rīkus palīdzības sniegšanai pazudušiem vai nolaupītiem bērniem, proti, 116 000 "karstās" tālruņa līnijas un bērnu pazušanas trauksmes sistēmas, un nodrošinātu to darbību. Lai "karstā" tālruņa līnija darbotos un būtu plaši zināma visā ES, nepieciešami dažu dalībvalstu[45] saskaņoti centieni. Komisija turpinās pielikt pūles, lai tas īstenotos.

Hāgas Konvencijas par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem[46] stāšanās spēkā Krievijā un Japānas veiktie pasākumi, lai pievienotos šai konvencijai, ir nozīmīgi pavērsieni, kas ES sekmē bērnu aizsardzību nolaupīšanas gadījumos. Komisija iesniedza priekšlikumus, lai nodrošinātu šīs konvencijas saskaņotu piemērošanu ES un trešajās valstīs, kas tai pievienojušās iepriekšējos gados[47].

3.3.        Cietušo tiesību un procesuālo tiesību stiprināšana

Komisija ierosināja vairākus tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka cietušie saņem cieņas pilnu attieksmi, aizsardzību un atbalstu, lai nodrošinātu viņu fizisko neaizskaramību un īpašuma aizsardzību, kā arī piekļuvi tiesību aizsardzības iestādēm un kompensāciju. Ierosinātajā tiesiskajā regulējumā[48] pievērsta pienācīga uzmanība cietušajiem ar īpašām vajadzībām, piemēram, bērniem. Komisija turklāt izstrādāja priekšlikumus, lai vardarbības (piemēram, vardarbība ģimenē) upurus aizsargātu no tā, ka, ceļojot ES teritorijā, vardarbības izdarītājs viņiem nodara turpmāku kaitējumu[49]. Ar jauno tiesisko regulējumu turklāt nodrošināts, ka netiek pārkāptas tiesības uz aizstāvību. Direktīvā par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu cietušajiem paredzēta virkne tiesību kriminālizmeklēšanā un kriminālprocesā, tostarp palīdzība un atbalsts upuriem, arī bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri[50].

Ir panākts liels progress, lai pieņemtu Komisijas priekšlikumus aizdomās turamo procesuālo tiesību stiprināšanai. Eiropas Parlaments un Padome pieņēma jaunus tiesību aktus, tā nodrošinot, ka personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, par viņu tiesībām informē valodā, kuru viņi saprot. Visām aizturētajām personām informācija par viņu tiesībām būs jāsniedz dokumentā "paziņojums par tiesībām". Komisija turklāt iesniedza priekšlikumu jaunam tiesiskajam regulējumam, kas citastarp paredz nodrošināt piekļuvi advokātam, sākot no pirmā policijas pratināšanas posma līdz pat kriminālprocesa beigām[51]. Komisija sāka sabiedrisko apspriešanu par problēmjautājumiem saistībā ar apcietinājumu ES, lai apsvērtu iespēju visā ES ieviest vienlīdzīgus aizsardzības standartus[52].

3.4.        Ksenofobisku un rasistisku naidu kurinošu izteikumu apkarošana

Eiropas Parlaments vairākkārt paudis savas bažas par ES dalībvalstīs novērotajiem ksenofobiskiem un rasistiskiem naidu kurinošiem izteikumiem un noziedzīgiem nodarījumiem. Saskaņā ar ES Pamattiesību aģentūras 2011. gada ziņojumu laika posmā no 2000. gada līdz 2009. gadam "10 no 12 dalībvalstīm, kuras publisko tendenču analīzei pietiekamus kriminālās tiesvedības datus par rasistiskiem noziedzīgiem nodarījumiem, novērota reģistrēto rasistisko noziedzīgo nodarījumu skaita pieaugoša tendence"[53].

Reaģējot uz Eiropas Parlamenta bažām, Komisija atkārtoti pauda striktu nosodījumu visiem ksenofobijas un rasisma veidiem un izpausmēm. Komisija atkārtoti uzstāja, ka valsts iestādēm šāda rīcība noteikti jānosoda un aktīvi jāapkaro. Jebkādi izteikumi, kuros noziedzība tiek saistīta ar noteiktu tautību, nomelno šo tautību un uzkurina ksenofobiju, un tamdēļ ir pretrunā cilvēka cieņas, līdztiesības un pamattiesību ievērošanas principiem, uz kuriem balstīta ES.

Komisija ir apņēmusies nodrošināt valstu tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem, ar kuriem aizliegti rasistiski un ksenofobiski naidu kurinoši izteikumi un noziedzīgi nodarījumi[54]. Līdz gada beigām 22 dalībvalstis bija Komisijai sniegušas informāciju par saviem tiesību aktiem, ar kuriem paredzēts kriminālsods par rasistiskiem un ksenofobiskiem naidu kurinošiem izteikumiem. Paziņojumus par īstenošanas pasākumiem Komisija nav saņēmusi no Beļģijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas un Polijas. Komisija 2012. gadā izvērtēs paziņojumus, lai pārbaudītu valstu tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Komisija turpinās darbu, lai šos centienus papildinātu dalībvalstu regulārs dialogs par rasisma un naidu kurinošu izteikumu organizētas izplatīšanas, piemēram, izmantojot rasistiska satura tīmekļa vietnes, novērošanu, lai tādējādi uzlabotu informatīvo bāzi kopīgai analīzei un ziņošanai par šīm parādībām, jo īpaši gadījumos, kad tām ir pārrobežu dimensija.

Diskriminācija rases vai etniskās piederības dēļ ES tiesību aktos ir aizliegta, un Komisija ir apņēmusies nodrošināt, ka dalībvalstis to ievēro. Tika izbeigtas šo juridisko pienākumu neizpildes procedūras pret četrām dalībvalstīm, tā kā tās panāca savu tiesību aktu atbilstību ES tiesību aktiem. Komisija turpinās darbu ar trīs dalībvalstīm, attiecībā uz kurām joprojām norit pienākumu neizpildes procedūras[55].

"Eiropas programmā trešo valstu pilsoņu integrācijai" Komisija atkārtoti apstiprināja nepieciešamību uzturēt labvēlīgu attieksmi pret daudzveidību un nodrošināt vienādu attieksmi[56]. Būtu jāpastiprina centieni diskriminācijas apkarošanā un jāparedz līdzekļi, kas migrantiem ļautu iepazīties ar ES un tās dalībvalstu pamatvērtībām.

Pateicoties Komisijas Paziņojumam "ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam"[57], ES ir spērusi lielu soli romu sociālās un ekonomiskās integrācijas virzienā. Šajā ES programmā ietverts aicinājums dalībvalstīm, ņemot vērā programmā izvirzītos ES mērķus, sagatavot vai pārskatīt romu integrācijas valsts stratēģijas un iesniegt tās Komisijai līdz 2011. gada decembra beigām. ES programmu turklāt apstiprināja Eiropadome[58] un atzinīgi novērtēja Eiropas Parlaments.

ES sniedza finansiālu atbalstu pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm un valstu politikai, kas vērsta uz diskriminācijas apkarošanu, līdztiesības veicināšanu un tiesību aizsardzības uzlabošanu rasistisku naidu kurinošu izteikumu un noziedzīgu nodarījumu gadījumā[59]. Komisija turklāt atbalsta ES Pamattiesību aģentūras centienus apkopot datus par situāciju dalībvalstīs saistībā ar pamattiesībām, rasismu un diskrimināciju. Pamattiesību aģentūra publicēja vairākus pētījumus un rokasgrāmatas, piemēram, attiecībā uz holokausta memoriālu nozīmi cilvēktiesību izglītībā, antisemītisma situāciju ES, diskriminācijas aizlieguma tiesisko regulējumu Eiropā, vairākkārtēju diskrimināciju un minoritāšu aizsardzību ES.

3.5.        ES konkurētspējas veicināšana

Pamattiesību harta bija noderīgs rādītājs, izstrādājot ES pasākumus izaugsmes sekmēšanai. Vairāki ES pasākumi tika izvērtēti, ņemot vērā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (Pamattiesību hartas 47. pants). Šīs tiesības ir nozīmīgas visiem pilsoņiem, tostarp piemērojot ES ekonomikas tiesību aktus, kas veicina izaugsmi. Šīs tiesības nodrošina, ka uzņēmumi var efektīvi aizstāvēt ES tiesību aktos nostiprinātās tiesības un aizsargāties no prettiesiskas rīcības riska un ar uzraudzības pilnvarām apveltīto valsts iestāžu patvaļas. Vairākus ES pasākumus Komisija izvērtēja, ņemot vērā tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Starp šiem pasākumiem minami tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz finanšu instrumentu tirgiem, tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, finanšu tirgu pārskatāmību, obligātajām revīzijām, profesionālo kvalifikāciju un alternatīvajiem patērētāju strīdu izšķiršanas mehānismiem.

ES Tiesas nolēmumos, kuros 2011. gadā ietvertas atsauces uz Pamattiesību hartu, visbiežāk minētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību; tās minētas trešdaļā no visiem nolēmumiem. Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību ietver prasību pēc neatkarīgas, objektīvas un pilnībā funkcionējošas tiesu varas.

ES konkurētspējai īpaši svarīga ir darījumdarbības brīvība (Pamattiesību hartas 16. pants), un Komisija to pienācīgi ņēma vērā, izstrādājot jaunus tiesību aktus attiecībā uz finanšu instrumentu tirgiem, apdrošināšanas starpniecību, kredītreitinga aģentūrām un reģistrācijas kontrolierīcēm autotransporta jomā (tahogrāfiem). Darījumdarbības brīvība bija būtisks apsvērums arī, izstrādājot Eiropas Vienoto tirdzniecības noteikumu priekšlikumu, kura mērķis ir novērst šķēršļus, ko rada valstu līgumtiesību atšķirības[60]. Tiesa darījumdarbības brīvības nozīmīgumu atzina savos orientējošajos nolēmumos lietās Scarlet[61] un Sabam[62]. Tiesa nosprieda, ka, nosakot pienākumu interneta vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam uzstādīt filtrēšanas sistēmu nolūkā nepieļaut intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, tiktu pārkāpta pakalpojuma sniedzēja darījumdarbības brīvība, kā arī patērētāju tiesības uz viņu personas datu aizsardzību un tiesības saņemt vai sniegt informāciju. Minētajos nolēmumos uzsvērts, ka attiecībā uz konkrētu pasākumu svarīgi ņemt vērā visas ar to saistītās pamattiesības un nodrošināt tā atbilstību visām šīm pamattiesībām.

Vairākos gadījumos Komisija pievērsa īpašu uzmanību tiesībām uz īpašumu (Pamattiesību hartas 17. pants), kuru ietvaros tiek aizsargāts intelektuālais īpašums. Komisija nāca klajā ar Paziņojumu "Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus"[63], kurā tika paziņots par vairākiem jauniem pasākumiem, tostarp par intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību regulējošo ES tiesību aktu iespējamo pārskatīšanu, jo īpaši ņemot vērā pirātismu Interneta vidē. Komisija paziņoja, ka šādas pārskatīšanas ietvaros būs jāveic ietekmes novērtējums ne tikai uz tiesībām uz īpašumu, bet arī uz tiesībām uz privāto dzīvi, personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību un tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību. Kā skaidrots Pamattiesību hartas stratēģijā, uzsverot potenciālos pamattiesību aspektus agrīnā priekšlikumu sagatavošanas stadijā, tiek sekmēta tādas analīzes sniegšana, kas noderēs šādas pārskatīšanas ietekmes novērtējumam.

3.6.        Galvenie soļi ceļā uz ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai

Komisija veica praktiskus pasākumus, lai izpildītu Lisabonas Līgumā ietverto prasību par ES pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Komisija par pievienošanos veica tehniska rakstura sarunas ar ekspertiem no Eiropas Padomes dalībvalstīm kā minētās konvencijas pašreizējām dalībniecēm. Pievienošanās nolīguma projekts, kas izstrādāts 2011. gada jūnijā, pašlaik tiek izskatīts Padomē.

4.           Secinājumi

ES 2011. gadā spēra tālākus praktiskus soļus Pamattiesību hartas efektīvā īstenošanā. Šie centieni palīdzēja pilsoņiem izmantot savas pamattiesības gadījumos, kad piemērojami ES tiesību akti.

It īpaši ekonomiskās krīzes apstākļos vislabākā pilsoņu uzticības un partneru un investoru paļāvības garantija ir juridiski stabila vide, kura balstīta uz likuma varu un pamattiesību ievērošanu. Komisija ir pārliecināta, ka visām ES iestādēm, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm jāturpina kopīgs darbs, lai Pamattiesību hartu īstenotu praksē.

[1]               Eiropas Savienības Pamattiesību harta, OV C 83, 30.3.2010., 389.–403. lpp.

[2]               Komisijas Paziņojums: Stratēģija Pamattiesību hartas efektīvai īstenošanai Eiropas Savienībā, COM(2010) 573 galīgā redakcija; pieejama tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/news/intro/doc/com_2010_573_en.pdf

[3]               Eirobarometra Nr. 340 zibensaptauja: "Eiropas Savienības Pamattiesību harta".

[4]               Darbības pamatnostādnes par pamattiesību ņemšanu vērā Komisijas ietekmes novērtējumos, SEC(2011) 567 galīgā redakcija, 6.5.2011.; pieejamas tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/files/operational-guidance_en.pdf

[5]               Komisijas Regula Nr. 1141/2011, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, attiecībā uz drošības skeneru izmantošanu ES lidostās, OV L 293, 11.11.2011., 22.-23. lpp. Komisijas Īstenošanas Regula Nr. 1147/2011, ar ko papildina vispārējos civilās aviācijas drošības pamatstandartus, attiecībā uz drošības skeneru izmantošanu ES lidostās, OV L 294, 12.11.2011., 7.-11. lpp.

[6]               Komisijas ziņojums: Novērtējuma ziņojums par Datu saglabāšanas direktīvu (Direktīva 2006/24/EK), COM(2011) 225 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/malmstrom/archive/20110418_data_retention_evaluation_en.pdf

[7]               Datu saglabāšanas direktīvā (2006/24/EK) ietverta prasība, lai dalībvalstis uzliek par pienākumu publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu sniedzējiem vai publiski pieejamu komunikāciju tīklu operatoriem smagu noziegumu izmeklēšanas, atklāšanas un kriminālvajāšanas mērķiem saglabāt noslodzes datus un atrašanās vietas datus uz laiku, sākot no sešiem mēnešiem, līdz diviem gadiem.

[8]               Priekšsēdētāja vietniece Krusa savas bažas paudusi gan vēstulē Ungārijas iestādēm, gan divpusēji tiekoties ar tieslietu ministru, kas ir atbildīgs par šo jomu. Ungārijas Konstitucionālās tiesas 2011. gada 19. decembra nolēmums Nr. 1746/B/2010; pieejams tīmekļa vietnē: www.mkab.hu/admin/data/file/1146_1746_10.pdf

[9]               Priekšsēdētāja vietniece Redinga 12. decembrī nosūtīja vēstuli Ungārijas tieslietu ministram. Arī priekšsēdētāja vietniece Krusa un priekšsēdētāja vietnieks Rēns nosūtīja vēstules, attiecīgi, par plašsaziņas līdzekļu plurālismu un Ungārijas Centrālās bankas neatkarību.

[10]             2012. gada 17. janvāra Paziņojums presei (IP 12/24); pieejams tīmekļa vietnē:

                        http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/12/24&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=fr

[11]             Eiropas Parlamenta 2011. gada 10. marta rezolūcija par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā; pieejama tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0094+0+DOC+XML+V0//LV

[12]             Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija rezolūcija par Ungārijas Konstitūcijas pārskatīšanu; pieejama tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2011-0315+0+DOC+XML+V0//LV

[13]             Eiropas Parlamenta 2012. gada 16. februāra rezolūcija par neseno politisko notikumu attīstību Ungārijā, pieejama tīmekļa vietnē: http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-%2f%2fEP%2f%2fTEXT%2bTA%2bP7-TA-2012-0053%2b0%2bDOC%2bXML%2bV0%2f%2fEN&language=EN

[14]             Direktīva 2011/98/ES par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri kādā dalībvalstī uzturas likumīgi, OV L 343, 23.12.2011., 1.-9. lpp.

[15]             Padomes secinājumi par Eiropas Savienības Padomes nozīmi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas efektīvā īstenošanā, 25.2.2011.; pieejami tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/jha/119464.pdf

[16]             Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu (OV C 321, 31.12.2003., 1.-5. lpp.).

[17]             Pamatnostādnes par metodiskiem pasākumiem, kas būtu jāveic, lai pārbaudītu pamattiesību saderīgumu Padomes sagatavošanas struktūrās, 19.5.2001.; pieejamas tīmekļa vietnē:

                http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/11/st10/st10140.en11.pdf

[18]             Padomes secinājumi par Padomes darbībām un ierosmēm Eiropas Savienības Pamattiesību hartas īstenošanai, 23.5.2011.; pieejami tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/122181.pdf

[19]             Tiesas spriedums lietā C-300/11 ZZ pret Secretary of State for the Home Department, 17.6.2011.

[20]             Tiesas spriedums lietā C-399/11 Stefano Melloni, 1.10.2011.

[21]             Tiesas spriedums lietā C-236/09 Test-Achats, 30.4.2011.

[22]             Pamatnostādnes par Padomes Direktīvas 2004/113/EK piemērošanu apdrošināšanai, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas spriedumu lietā C-236/09 (Test-Achats), OV C 11, 13.1.2012., 1.-11. lpp.

[23]             Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-411/10 un C-493/10 N.S. pret Secretary of State for the Home Department un M.E. u.c. pret Refugee Applications Commissioner, 21.12.2011.

[24]             Tiesas spriedums lietā C-70/10 Scarlet pret SABAM, 24.11.2011.

[25]             Tiesas spriedums lietā C-34/10 Brüstle pret Greenpeace, 18.10.2011.

[26]             Tiesas spriedums apvienotajās lietās C-297/10 un C-298/10 Hennings un Land Berlin.

[27]             Komisijas Paziņojums: Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģija 2010., COM(2010) 491 galīgā redakcija; pieejama tīmekļa vietnē:

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2010:0491:FIN:LV:PDF

[28]             Padomes secinājumi par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu (2011.-2020. gads), 7.3.2011.; pieejami tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/119628.pdf

[29]             Padomes secinājumi par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu saistībā ar demogrāfiskajām pārmaiņām, 17.6.2011.; pieejami tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/lsa/122875.pdf

[30]             Apņemšanās "Sievietes mūsu uzņēmuma valdē - solījums Eiropai"; pieejama tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/reding/pdf/p_lv.pdf

[31]             Informācija par ES daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020. gadam; pieejama tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/budget/biblio/documents/fin_fwk1420/fin_fwk1420_en.cfm

[32]             Priekšlikums regulai, ar ko izveido programmu "Tiesības un pilsonība" laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam, COM (2011) 758 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/newsroom/files/1_en_act_part1_v5_frc_en.pdf

[33]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas Savienības Sociālo pārmaiņu un sociālās inovācijas programmu, COM(2011) 609 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52011PC0609:LV:NOT

[34]             Flash Eurobarometer 340. "Eiropas Savienības Pamattiesību harta".

[35]             Pat ASV Tiesību bils (Bill of Rights) sākotnēji bija piemērojams tikai federālajā līmenī.

[36]             Eiropas e-tiesiskuma portāls ir pieejams tīmekļa vietnē: https://e-justice.europa.eu/home.do?action=home

[37]             Eiropas Komisijas un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgs paziņojums: Cilvēktiesības un demokrātija – ES ārējās darbības svarīgākais elements, 12.12.2011, COM(2011) 886 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0886:FIN:LV:PDF

[38]             Komisijas Paziņojums: ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma, COM(2011) 637 galīgā redakcija; Komisijas Paziņojums: Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm, COM(2011) 638 galīgā redakcija; pieejami tīmekļa vietnēs:

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0637:FIN:LV:PDF;

                http://ec.europa.eu/europeaid/how/delivering-aid/budget-support/documents/future_eu_budget_support_lv.pdf

[39]             Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā (OV L 158, 30.4.2004., 77.-123. lpp.).

[40]             Francijas Konstitucionālās padomes 2011. gada 10. marta Lēmums Nr. 2011-625 DC; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://www.conseil-constitutionnel.fr/conseil-constitutionnel/root/bank/download/2011625DCen2010625dc.pdf

[41]             Skatīt Komisijas 2010. gada Ziņojumu par Pamattiesību hartas piemērošanu, 10. lpp.; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/fundamental-rights/files/annual_report_2010_lv.pdf

[42]             Komisijas Paziņojums: ES plāns par bērnu tiesībām, COM(2011) 60 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52011DC0060:lv:NOT

[43]             Pieejams tīmekļa vietnē: http://europa.eu/kids-corner/index_lv.htm

[44]             Direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI; pieejama tīmekļa vietnē:

                http://register.consilium.europa.eu/pdf/en/11/pe00/pe00051.en11.pdf

[45]             "Karsto" tālruņa līniju darbība vēl jānodrošina Austrijā, Bulgārijā, Kiprā, Čehijas Republikā, Somijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā un Zviedrijā.

[46]             Hāgas 1980. gada 25. oktobra Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem; pieejama tīmekļa vietnē: http://www.hcch.net/index_en.php?act=conventions.text&cid=24

[47]             Albānija, Andora, Armēnija, Gabona, Maroka, Krievija, Seišelas un Singapūra.

[48]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimuma standartus, COM(2011) 275 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/policies/criminal/victims/docs/com_2011_275_en.pdf.

                Komisijas Paziņojums: Cietušo tiesību stiprināšana Eiropas Savienībā, COM(2011) 274 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/policies/criminal/victims/docs/com_2011_274_en.pdf

[49]             Priekšlikums regulai par aizsardzības pasākumu civillietās savstarpēju atzīšanu, COM(2011) 276 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/policies/criminal/victims/docs/com_2011_276_en.pdf

[50]             Direktīva 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI, OV L 101, 15.4.2011.; 1.-11. lpp.

[51]             Priekšlikums direktīvai par tiesībām piekļūt advokātam kriminālprocesa ietvaros un tiesībām sazināties pēc aizturēšanas, COM(2011) 326 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē: http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0326:FIN:LV:PDF

[52]             Zaļā grāmata: Savstarpējās uzticēšanās stiprināšana Eiropas tiesiskuma telpā – Zaļā grāmata par ES tiesību aktu krimināltiesību jomā piemērošanu saistībā ar brīvības atņemšanu, COM(2011) 327 galīgā redakcija; pieejama tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/justice/policies/criminal/procedural/docs/com_2011_327_en.pdf

[53]             ES Pamattiesību aģentūra, "Pamattiesības: Izaicinājumi un sasniegumi 2010. gadā", 2011. gada jūnijs, 127. lpp.; pieejams tīmekļa vietnē: http://fra.europa.eu/fraWebsite/attachments/annual-report-2011_EN.pdf

[54]             Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm, OV L 328, 6.12.2008., 55.-58. lpp.

[55]             Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, OV L 180, 19.7.2000., 22.-26. lpp.

[56]             Komisijas Paziņojums: Eiropas programma trešo valstu pilsoņu integrācijai, COM(2011) 455 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/home-affairs/news/intro/docs/110720/1_EN_ACT_part1_v10.pdf

[57]             Komisijas Paziņojums: "ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam", COM(2011) 173 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/policies/discrimination/docs/com_2011_173_en.pdf

[58]             Eiropadomes secinājumi, 2011. gada 24. jūnijs; pieejami tīmekļa vietnē: http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/en/ec/123075.pdf

[59]             Piemēram, 2011. gadā Pamattiesību un pilsonības programmas ietvaros, ar finansējumu vairāk nekā 9,5 miljonu EUR apmērā, tika sniegts atbalsts vairāk nekā divdesmit projektiem, kas vērsti pret rasismu un ksenofobiju vai veicina daudzveidību un iecietību. Plašāka informācija par šo programmu ir pieejama tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/justice/grants/programmes/fundamental-citizenship/index_en.htm

[60]             Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Vienotajiem Eiropas tirdzniecības noteikumiem, COM(2011) 635 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=COM:2011:0635:FIN:LV:PDF

[61]             Tiesas spriedums lietā C-70/10 Scarlet pret SABAM, 24.11.2011.

[62]             Tiesas spriedums lietā C-360/10 SABAM pret Netlog, 16.2.2012.

[63]             Komisijas Paziņojums: Intelektuālā īpašuma tiesību vienotais tirgus — Radošuma un inovācijas veicināšana, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvas darbavietas un augstas kvalitātes produktus un pakalpojumus Eiropā, COM(2011) 287 galīgā redakcija; pieejams tīmekļa vietnē:

                http://ec.europa.eu/internal_market/copyright/docs/ipr_strategy/COM_2011_287_en.pdf