This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0758
Proposal for a REGULATION OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL establishing for the period 2014 to 2020 the Rights and Citizenship Programme
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido programmu „Tiesības un pilsonība" laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido programmu „Tiesības un pilsonība" laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam
/* COM/2011/0758 galīgā redakcija - 2011/0344 (COD) */
Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido programmu „Tiesības un pilsonība" laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam /* COM/2011/0758 galīgā redakcija - 2011/0344 (COD) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS Kā tas
apstiprināts Stokholmas programmā, brīvības, drošības
un tiesiskuma telpas izveide joprojām ir Eiropas Savienības
prioritāte. Lai arī šajā jomā jau ir gūti būtiski
panākumi, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, kā
rezultātā Eiropas Savienības Pamattiesību harta kļuva
saistoša, Savienība joprojām saskaras ar daudziem
izaicinājumiem, piemēram, noteiktu tiesību nepietiekama vai
nekonsekventa īstenošana Savienībā vai izpratnes trūkums
par noteiktiem Savienības tiesību aktiem kā pilsoņu,
tā valsts iestāžu vidū. Pamatrīki ir leģislatīvie
un politikas pasākumi, kā arī to saskaņota īstenošana.
Finansējums var dot ieguldījumu šīs jomas
attīstībā, atbalstot likumdošanu un politikas veidošanu un
veicinot tiesību aktu un politikas īstenošanu. Saskaņā ar paziņojumu „ES
budžeta pārskatīšana"[1],
esošie finansēšanas instrumenti un izpildes mehānismi tika
apskatīti no cita skatu punkta, lai nodrošinātu to, ka galvenā
uzmanība tiek vērsta uz Eiropas mēroga pievienoto
vērtību un ka tiek veicināta finansēšanas mehānismu
racionalizēšana un vienkāršošana. Paziņojumā „Budžets
stratēģijai „Eiropa 2020””[2]
Komisija noteica, ka ir nepieciešams vienkāršāks un
pārredzamāks budžets, lai pārvarētu problēmas, kas
rodas programmu struktūras sarežģītības un lielā
programmu skaita dēļ. Tiesību joma tika minēta kā
piemērs esošajai sadrumstalotībai, kur vajadzētu rīkoties. Šajā sakarā un tiecoties panākt
vienkāršošanu un racionalizēšanu, programma „Tiesības un
pilsonība” turpinās trīs esošās programmas: - Pamattiesības un
pilsonība, - Daphne III, - Nodarbinātības un
sociālās solidaritātes programmas (PROGRESS) iedaļas
„Diskriminācijas apkarošana un dažādība” un „Dzimumu
līdztiesība”. Šo programmu, kuru pamatā ir LESD
trešās daļas V sadaļa, apvienošana ļaus panākt
visaptverošu pieeju finansēšanai šajā jomā. Šā priekšlikuma vispārīgais
mērķis ir dot ieguldījumu tādas telpas izveidē,
kurā tiek atbalstītas un aizsargātas personas tiesības, kas
paredzētas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Jo īpaši šai
programmai vajadzētu veicināt tiesības, kas izriet no Eiropas
pilsonības, diskriminācijas aizlieguma un sieviešu un vīriešu
līdztiesības principiem, tiesībām uz personas datu
aizsardzību, bērnu tiesībām, tiesībām, kas izriet
no Eiropas tiesību aktiem patērētāju tiesību
aizsardzības jomā, un brīvības veikt
uzņēmējdarbību iekšējā tirgū. Lai tiesības
būtu patiesi efektīvas un dotu acīmredzamu labumu pilsoņiem
un uzņēmumiem, tiem, kuri šīs tiesības piemēro, tiem,
kuri konsultē cilvēkus par viņu tiesībām, un tiem,
kuri šīs tiesības izmanto, ir jābūt informētiem par
šīm tiesībām, un tās ir jāpiemēro konsekventi un
efektīvi visā Savienībā. To var panākt, atbalstot
apmācības un izpratnes veidošanas pasākumus, nostiprinot
sadarbības tīklus un sekmējot starptautisko sadarbību.
Turklāt Eiropas Savienībai ir nepieciešama pamatota
analītiskā bāze, lai atbalstītu politikas veidošanu un
likumdošanu tiesību un pilsonības jomā. 2. APSPRIEŠANĀS AR
IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU
REZULTĀTI 2.1. Apspriešanās ar
ieinteresētajām personām Sabiedriskā apspriešana ar
ieinteresētajām personām par turpmākajām
finansēšanas darbībām tiesiskuma, pamattiesību un
līdztiesības jomā laikposmam pēc 2013. gada[3] tika uzsākta 2011. gada
20. aprīlī. Divus mēnešus tā bija pieejama
tiešsaistē un atvērta visām ieinteresētajām
juridiskajām un fiziskajām personām. Savus ieteikumus iesniedza
187 dalībnieki, kas pārstāvēja gandrīz visas
dalībvalstis un kuru vidū bija daudzas NVO. Dalībnieki pozitīvi
vērtēja programmu politikas mērķus un apstiprināja, ka
to jomām ir nepieciešams finansējums. Tika apstiprināta Eiropas
mēroga pievienotā vērtība un netika noteikta neviena joma,
kurā finansējums būtu jāpārtrauc. Tika
apstiprināta nepieciešamība vienkāršot un uzlabot
procedūras, un uz lielāko daļu ierosināto pasākumu
reakcija bija pozitīva, tostarp attiecībā uz programmu skaita
samazināšanu un procedūru vienkāršošanu. Ieinteresētās personas atzinīgi
vērtēja finansēšanas darbības, piemēram, labas prakses
apmaiņu, profesionāļu apmācību, informēšanas un
izpratnes veidošanas darbības, atbalsts sadarbības tīkliem,
pētījumiem utt. Visa veida darbības, kas guva dalībnieku
atzinību, ir skaidri noteiktas priekšlikuma 5. pantā.
Dalībnieki piekrita Komisijas priekšlikumiem par personām, kas
būtu piemērotas finansējuma saņemšanai, un
finansēšanas mehānismu veidiem, kurus varētu izmantot. 2.2. Ietekmes
novērtējums Viens ietekmes novērtējums tika
veikts attiecībā uz turpmākajām finansēšanas
darbībām visā tiesiskuma, tiesību un līdztiesības
jomā, kura pašlaik sastāv no sešām programmām[4]. Šis ietekmes
novērtējums ir būtisks abiem priekšlikumiem – programmai „Tiesiskums"
un programmai „Tiesības un pilsonība”. Ietekmes novērtējuma
pamatā ir esošo programmu starpposma izvērtējumi[5], kas apstiprināja
vispārējo lietderību un efektivitāti, taču tajos tika
noteiktas arī dažas nepilnības un uzlabojumu iespējas. Ietekmes
novērtējumā tika izskatīti trīs risinājumi. A risinājums: saglabāt sešas programmas un risināt dažas no
noteiktajām problēmām, veicot izmaiņas programmu
iekšējā pārvaldībā. Dažus jautājumus varētu
risināt, uzlabojot pārvaldību un veicinot stingru sinerģiju
starp programmām. Tomēr galvenais problēmu cēlonis, t.i.,
programmu lielais skaits, netiks tieši risināts un attiecīgi
uzlabojumi, kas jāsasniedz ar šo risinājumu, būtu nelieli. B risinājums: saglabāt visus A risinājuma pasākumus un papildus
apvienot esošās sešas programmas divās programmās. Šis
risinājums sniegtu elastību fondu izmantošanā un politikas gada
prioritāšu risināšanā. Tā rezultātā tiktu
panākta programmu būtiska vienkāršošana (gan finansējuma
saņēmējiem, gan administrācijai) un lielāka
efektivitāte, jo būtu nepieciešams ievērojami mazāks
procedūru skaits. Tiktu uzlabota arī programmu lietderība, jo
fondu sadrumstalotības un izkliedētības problēmu
varētu labāk risināt divu programmu ietvaros. Atbrīvotos
cilvēkresursi, jo mazāks procedūru skaits samazinātu
administratīvo slogu, un šos cilvēkresursus varētu
piesaistīt darbībām, lai uzlabotu programmu lietderību
(rezultātu izplatīšana, pārraudzība, informācijas
sniegšana utt.). C risinājums: īstenot tikai vienu programmu. Šis risinājums ir vērsts
uz visām problēmām, ko rada daudzie juridiskie instrumenti un
palielinātais administratīvais slogs saistībā ar daudzu
programmu pārvaldību. Tomēr juridisku ierobežojumu dēļ
šīs programmas darbības joma nespētu aptvert visu politikas jomu
vajadzības pēc finansējuma. Būtu jāizdara izvēle
starp tiesiskuma jomu un tiesību un pilsonības jomu. Lai arī šis
risinājums var sniegt maksimālu ietekmi no pārvaldības
viedokļa, tomēr tas nespētu pietiekamā apmērā
risināt politikas prioritātes un politikas jomas vajadzības
kopumā. Pamatojoties uz risinājumu analīzi
un salīdzinājumu, sekmīgākais risinājums ir divu
programmu īstenošana, kas varētu aptvert visu politikas jomu
vajadzības pēc finansējuma (B risinājums).
Salīdzinājumā ar status quo risinājumu,
B risinājumam ir acīmredzamas priekšrocības un nav
nekādu trūkumu. A risinājums nav tik izdevīgs kā
B risinājums, un C risinājums piedāvā tikai
daļēju politikas jomu aptvērumu, kas padara šo risinājumu
nepiemērotu. 3. PRIEKŠLIKUMA JURIDISKIE
ASPEKTI Priekšlikuma pamatā ir Līguma par
Eiropas Savienības darbību 19. panta 2. punkts,
21. panta 2. punkts, 114., 168., 169. un 197. pants. Šo pantu
izmantošana ir nepieciešama, lai turpinātu atbalstīt politikas
virzienus, kas ir izstrādāti un tiek īstenoti trijās
esošajās programmās, un tā neparedz paplašināt
darbības uz jaunām politikas jomām. Tas, ka tiek izmantots
vairāk nekā viens pants, ir nepieciešams, lai visaptverošā
veidā sasniegtu programmas vispārīgos mērķus un
pieņemtu vienkāršāku un efektīvāku pieeju
finansēšanai. Šo pantu izmantošana nodrošina vajadzīgo juridisko
pamatu ierosinātajām darbībām un tādēļ nav
nepieciešams piemērot LESD 352. pantu. 19. panta 2. punktā
paredzēts, ka var pieņemt veicināšanas pasākumus
nolūkā atbalstīt dalībvalstu rīcību, lai
cīnītos pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes,
reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas
dēļ, tostarp tādas darbības, kas veicina sieviešu un
vīriešu līdztiesību un atbalsta bērnu tiesības. 21. panta 2. punktā
paredzēts, ka Savienība var pieņemt pasākumus, lai
sekmētu pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un
dzīvot dalībvalstīs. Uz darbībām, kuru
mērķis ir informēt pilsoņus un iestādes par
tiesībām uz diplomātisko un konsulāro aizsardzību un
balsstiesībām, arī var attiecināt šo pantu, jo šīs
tiesības faktiski veicina pilsoņu tiesību brīvi
pārvietoties izmantošanu. 114. pantā paredzēta to
tiesību aktu tuvināšana, kuri attiecas uz iekšējā tirgus
izveidi un darbību. Papildus 114. pantā paredzētajai
tiesību aktu tuvināšanai, 169. pantā paredzēts, ka var
pieņemt pasākumus, kas atbalsta un papildina dalībvalstu
politiku un nodrošina tās pārraudzību, lai nodrošinātu
patērētāju veselības, drošības un ekonomisko interešu
aizsardzību, kā arī atbalstītu viņu tiesības
gūt informāciju, izglītību un apvienoties, lai
aizstāvētu savas intereses. Abi noteikumi var kalpot par pamatu tam,
lai finansētu darbības saistībā ar
patērētāju un līgumtiesību jautājumiem.
Patērētāju tiesību aizsardzība augstā
līmenī un līgumtiesību izstrāde nolūkā
veicināt pārrobežu darījumus radīs nepieciešamos
apstākļus, lai Savienības pilsoņi varētu izmantot
savas tiesības arī pāri robežām. 168. pantā paredzēts
nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības
līmeni un Savienības rīcību, kas papildina dalībvalstu
politiku un ir vērsta uz to, lai veiktu slimību profilaksi un
novērstu draudus fiziskajai un garīgajai veselībai.
Vardarbība pret bērniem ir draudi bērnu fiziskajai un
garīgajai veselībai, un bieži šiem draudiem ir pārrobežu
raksturs. Bērni ir visneaizsargātākie iedzīvotāji un
viņiem vajadzīgs augstāks aizsardzības līmenis pret
šiem draudiem viņu fiziskajai un garīgajai veselībai.
Vardarbība pret sievietēm arī ir būtisks drauds no šīs
vardarbības cietušo fiziskajai un garīgajai veselībai, kam
vajadzīgs augsts aizsardzības līmenis. 197. pants ļauj atbalstīt
dalībvalstis Savienības tiesību aktu īstenošanā,
veicinot informācijas apmaiņu vai atbalstot mācību
programmas. Šis noteikums ir jo īpaši svarīgs jomās, kurās
nozīmīga loma ir valsts iestādēm, piemēram,
pamattiesību, pilsonības un datu aizsardzības jomā. Ierosinātajās finansēšanas
darbībās ir ņemti vērā Eiropas mēroga
pievienotās vērtības un subsidiaritātes principi.
Finansējums no Savienības budžeta ir vērsts uz
darbībām, kuru mērķus nevar pietiekami labi sasniegt
atsevišķās dalībvalstīs, savukārt Savienības
dalība var radīt papildu vērtību, salīdzinot ar
darbību tikai dalībvalstu līmenī. Šajā regulā
paredzētās darbības veicina to, ka acquis tiek
piemērots efektīvāk, veidojot starp dalībvalstīm
savstarpēju uzticēšanos, paplašinot pārrobežu sadarbību un
sadarbības tīklus, un panākot pareizu, saistītu un
saskanīgu Savienības tiesību aktu piemērošanu visā
Savienībā. Eiropas Savienība atrodas labākā
situācijā nekā dalībvalstis, lai risinātu
pārrobežu situācijas un nodrošinātu Eiropas platformu
savstarpējai apmācībai. Tiks atbalstīta pamatota
analītiskā bāze politikas virzienu atbalstam un
attīstībai. Eiropas Savienības dalība ļauj šīs
darbības konsekventi īstenot visā Savienībā un
nodrošina apjomradītus ietaupījumus. Priekšlikums
atbilst proporcionalitātes principam, jo tajā ir paredzēts
vienīgi tas, kas nepieciešams noteiktā mērķa sasniegšanai
Eiropas līmenī, un šim nolūkam vajadzīgie pasākumi. 4. IETEKME UZ BUDŽETU Nepieciešamais finansējums, lai programmu
„Tiesības un pilsonība” īstenotu laikposmā no
2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada
31. decembrim, ir EUR 439 miljoni (patreizējās
cenās). 5. PRIEKŠLIKUMA GALVENIE
ASPEKTI Ierosinātās
pieejas mērķis ir apvienot finansēšanas procedūru
vienkāršošanu, kā to lūdza visas iesaistītās personas,
ar pieeju, kas vairāk vērsta uz rezultātiem. Šīs pieejas
galvenie elementi ir šādi. -
Priekšlikumā tiek noteikti vispārīgie un konkrētie
mērķi, kas jāsasniedz ar programmu (3. un 4. pants) un
darbības jomas, kurām programma pievērsīs galveno
uzmanību (5. pants). Vispārīgajos un konkrētajos
mērķos tiek noteikta programmas darbības joma (politikas jomas),
savukārt darbību veidi ir saistīti ar finansējumu, tie ir
piemērojami visām attiecīgajām politikas jomām un
horizontālā izklāstā tie nosaka rezultātus, ko var
sasniegt, izmantojot finansējumu. Vienlaikus tajos tiek noteikts, kad
finansējumam patiesi var būt pievienotā vērtība
politikas mērķu sasniegšanā. Īstenojot šo regulu, Komisija
katru gadu noteiks finansējuma prioritātes attiecīgajās
politikas jomās. Programmā var izmantot visus finanšu instrumentus,
kas paredzēti Finanšu regulā. Piedalīties var visas
juridiskās personas, kas likumīgi veic
uzņēmējdarbību dalībvalstīs vai trešajā
valstī, kura piedalās programmā, un attiecībā uz
piekļuvi programmai nav nekādu citu ierobežojumu. Šī
struktūra ļauj vienkāršot programmu, kā arī ļauj
to labāk mērķtiecīgi virzīt uz politikas
vajadzībām un attīstību. Turklāt tā rada stabilu
vidi izvērtējumam, jo konkrētie mērķi ir tieši
saistīti ar izvērtēšanas rādītājiem, kas būs
nemainīgi visā programmas darbības laikā un tiks
uzraudzīti un regulāri vērtēti. Tiek ieteikts
nerezervēt konkrētas summas atsevišķām programmas politikas
jomām, lai panāktu elastību un uzlabotu programmas ieviešanu. - Kā
trešās valstis var piedalīties EEZ valstis, pievienošanās un
kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis. Citas
trešās valstis, jo īpaši valstis, kurās tiek īstenota
Eiropas kaimiņattiecību politika, var iesaistīties programmas
darbībās, ja tas kalpo šo darbību mērķim. - Programmas gada
prioritātes tiks noteiktas gada darba programmā. Tā kā tas
paredz izdarīt no politikas atkarīgu izvēli, par gada darba
programmu ir jāsaņem dalībvalstu pārstāvju komitejas
atzinums saskaņā ar konsultēšanās procedūru. - Pamatojoties uz
izmaksu un ieguvumu analīzi, Komisija programmas īstenošanai var
izmantot esošu izpildaģentūru, kā tas paredzēts Padomes
Regulā (EK) Nr. 58/2003 (2002. gada 19. decembris), ar ko
nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic
konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus. 2011/0344 (COD) Priekšlikums EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA ar ko izveido programmu „Tiesības un
pilsonība" laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam
(Dokuments attiecas uz EEZ) EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS
SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 19. panta
2. punktu, 21. panta 2. punktu, 114., 168., 169. un
197. pantu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, pēc leģislatīvā akta
projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, ņemot vērā Eiropas Ekonomikas
un sociālo lietu komitejas atzinumu, ņemot vērā Reģionu
komitejas atzinumu, saskaņā ar parasto likumdošanas
procedūru , tā kā: (1)
Eiropas Savienības pamatā ir
brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un
pamatbrīvību ievērošanas princips un tiesiskuma princips, un šie
principi ir dalībvalstīm kopīgi. Katram Savienības pilsonim
ir tiesības, kas noteiktas Līgumā. Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā, kas, stājoties spēkā Lisabonas
līgumam, kļuva saistoša visā Savienībā, ir
atspoguļotas tās pamattiesības un pamatbrīvības, ko
personas var baudīt Savienībā. Lai tās patiesi darbotos,
minētās tiesības būtu jānostiprina un
jāievēro. Būtu jāgarantē iespējas
pilnībā izmantot šīs tiesības un būtu
jānovērš jebkādi šķēršļi, kas to kavētu. (2)
Stokholmas programma[6]
atkārtoti apstiprina to, ka brīvības, drošības un
tiesiskuma telpas izveide ir prioritāte, un kā vienu no savām
politiskajām prioritātēm norāda tiesību Eiropas
izveidošanu. Finansējums tiek noteikts par vienu no
būtiskākajiem rīkiem, lai veiksmīgi īstenotu
Stokholmas programmas politiskās prioritātes. (3)
Pilsoņiem vajadzētu būt
iespējai pilnībā izmantot tās tiesības, kas izriet no
Savienības pilsonības. Viņiem vajadzētu būt
iespējai izmantot savas tiesības brīvi pārvietoties un
pastāvīgi uzturēties Savienībā, tiesībām
balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību
vēlēšanās, tiesības uz konsulāro aizsardzību,
tiesībām iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentam. Viņiem
vajadzētu justies ērti, dzīvojot, ceļojot un
strādājot citā dalībvalstī, un būt
pārliecinātiem, ka viņu tiesības tiek aizsargātas
neatkarīgi no tā, kurā vietā Savienībā viņi
atrodas. (4)
Pilsoņiem un uzņēmumiem
vajadzētu spēt pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina
iekšējais tirgus. Patērētājiem vajadzētu būt
iespējai izmantot tās tiesības, kas izriet no tiesību
aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un
uzņēmumiem vajadzētu saņemt atbalstu, izmantojot
brīvību veikt uzņēmējdarbību iekšējā
tirgū. Instrumentu izstrāde līgumtiesību un
patērētāju tiesību aizsardzības jomā sniedz
praktiskus risinājumus uzņēmumiem un patērētajiem, lai
risinātu pārrobežu problēmas, un to mērķis ir
piedāvāt plašākas izvēles iespējas un samazināt
izmaksas, slēdzot līgumus ar partneriem citā
dalībvalstī, vienlaikus sniedzot augsta līmeņa
patērētāju tiesību aizsardzību. (5)
Visām dalībvalstīm ir kopīgas
šādas vērtības: diskriminācijas aizliegums dzimuma, rases
vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,
invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā
arī sieviešu un vīriešu līdztiesība. Cīņa pret
visiem diskriminācijas veidiem ir pastāvīgs mērķis,
kura sasniegšanai nepieciešama saskaņota rīcība, tostarp finansējuma
piešķiršanā. (6)
Saskaņā ar Līguma par Eiropas
Savienību darbību 8. un 10. pantu programmai visās
tās darbībās būtu jāatbalsta šādi
mērķi: sieviešu un vīriešu līdztiesība un diskriminācijas
aizliegums. Lai spriestu par to, kādā veidā programmas
darbības risina dzimumu līdztiesības un diskriminācijas
aizlieguma jautājumus, būtu jāveic regulāra uzraudzība
un izvērtēšana. (7)
Vardarbība pret sievietēm visās
tās izpausmēs ir pamattiesību pārkāpums un
būtisks drauds veselībai. Šāda vardarbība ir
novērojama visā Savienībā un ir nepieciešama saskaņota
rīcība, lai vērstos pret to. Rīcība vardarbības
pret sievietēm apkarošanai veicina sieviešu un vīriešu
līdztiesību. (8)
Līgumā ir noteikts, ka Savienībai ir
jāveicina bērnu tiesību aizsardzība saskaņa ar
Līguma par Eiropas Savienību 3. panta trešo daļu,
vienlaikus apkarojot diskrimināciju. Bērni ir neaizsargāti, jo
īpaši nabadzības un sociālās atstumtības
apstākļos, invaliditātes dēļ vai noteiktās
situācijās, kurās tie tiek pakļauti īpašam riskam.
Būtu jārīkojas, lai veicinātu bērnu tiesības un
pastiprinātu viņu aizsardzību pret kaitējumu un
vardarbību, kas rada draudus viņu fiziskajai vai garīgajai
veselībai. (9)
Būtu jāturpina efektīvi
aizsargāt personas datus, ņemot vērā nepārtraukto
tehnoloģiju attīstību un globalizāciju. Savienības
tiesiskais regulējums datu aizsardzības jomā visā Eiropas
Savienībā būtu jāpiemēro efektīvi un konsekventi.
Lai to panāktu, Savienībai vajadzētu būt iespējai atbalstīt
dalībvalstu centienus minētā tiesiskā regulējuma
īstenošanā. (10)
Komisijas Paziņojumā par
stratēģiju „Eiropa 2020”[7]
tika noteikta stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un
integrējošai izaugsmei. Atbalstīt un veicināt personu
tiesības Savienībā, vērsties pret diskrimināciju un
nevienlīdzību un veicināt pilsonību – tas viss kalpo tam,
lai veicinātu stratēģijas „Eiropa 2020” konkrēto
mērķu un pamatiniciatīvu īstenošanu. (11)
Pieredze darbībās Savienības
līmenī ir parādījusi, ka šo mērķu sasniegšanai
praksē ir nepieciešams apvienot instrumentus, tostarp tiesību aktus,
politikas iniciatīvas un finansējumu. Finansējums ir
būtisks rīks, kas papildina likumdošanas pasākumus.
Tādēļ būtu jāizveido finansējuma programma.
Komisijas Paziņojumā par budžetu stratēģijai „Eiropa
2020"[8]
tika uzsvērta nepieciešamība racionalizēt un vienkāršot
Savienības finansējumu. Finansējuma faktisku vienkāršošanu
un efektīvu pārvaldību var panākt, samazinot programmu
skaitu un racionalizējot, vienkāršojot un saskaņojot
finansēšanas noteikumus un procedūras. (12)
Atsaucoties uz nepieciešamību vienkāršot
un uzlabot finansēšanas pārvaldību, ar šo regulu izveido
programmu „Tiesības un pilsonība”, lai tiktu turpinātas un
attīstītas tās darbības, ko līdz šim īstenoja
saskaņā ar trim programmām, kas izveidotas ar Padomes Lēmumu 2007/252/TI
(2007. gada 19. aprīlis), ar ko laikposmam no 2007. līdz
2013. gadam izveido īpašu programmu „Pamattiesības un
pilsonība” kā daļu no vispārējās programmas „Pamattiesības
un tiesiskums”[9];
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 779/2007/EK (2007. gada
20. jūnijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz
2013. gadam kā daļu no Vispārējas programmas
Pamattiesības un tiesiskums izveido īpašu programmu, lai
novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un
sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne
III)[10];
un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1672/2006/EK
( 2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido Kopienas
Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu –
PROGRESS[11],
iedaļām „Dzimumu līdztiesība” un „Diskriminācijas
apkarošana un dažādība”. (13)
Komisijas Paziņojumos „ES budžeta
pārskatīšana”[12]
un „Budžets stratēģijai „Eiropa 2020”” tika uzsvērts tas, cik
būtiski ir vērst uzmanību uz darbībām ar
acīmredzamu Eiropas mēroga pievienoto vērtību,
piemēram, kur Savienības dalība var radīt papildu vērtību,
salīdzinot ar darbību tikai dalībvalstu līmenī.
Darbībām saskaņā ar šo regulu vajadzētu dot
ieguldījumu, veidojot starp dalībvalstīm savstarpēju
uzticēšanos, paplašinot pārrobežu sadarbību un sadarbības tīklus,
un panākot pareizu, saistītu un saskanīgu Savienības
tiesību aktu piemērošanu. Finansēšanas darbībām
vajadzētu veicināt arī to, ka tiks panāktas visu
iesaistīto personu efektīvākas un labākas zināšanas
par Savienības tiesību aktiem un politiku, un nodrošināta
pamatota analītiskā bāze Savienības tiesību aktu un
politiku atbalstam un izstrādei. Savienības dalība ļauj
minētās darbības konsekventi īstenot visā
Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus.
Turklāt Eiropas Savienība atrodas labākā
situācijā nekā dalībvalstis, lai risinātu
pārrobežu situācijas un nodrošinātu Eiropas platformu
savstarpējai apmācībai. (14)
Lai īstenotu pareizas finanšu
pārvaldības principu, šajā regulā būtu jāparedz
atbilstīgi rīki, lai novērtētu tās izpildes
rezultātus. Šim nolūkam tajā būtu jānosaka vispārīgi
un konkrēti mērķi. Lai novērtētu šo konkrēto mērķu
sasniegšanas pakāpi, būtu jānosaka rādītāju
kopums, kas būtu spēkā visu programmas darbības laiku. (15)
Šajā regulā tiek noteikts
finansējums daudzgadu programmai, kas XX Iestāžu nolīguma starp
Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par sadarbību budžeta jautājumos
un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē ir
galvenais atsauces punkts budžeta iestādei ikgadējās budžeta
procedūras laikā. (16)
Šī regula būtu jāīsteno,
pilnībā ņemot vērā Regulu (ES, Euratom)
Nr. XX/XX (... gada ...) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas
Savienības gada budžetam. Jo īpaši tajā būtu jāizmanto
vienkāršošanas rīki, kas paredzēti minētajā
regulā. Turklāt kritērijiem atbalstāmo darbību
noteikšanai vajadzētu būt vērstiem uz to, lai noteiktu pieejamos
finanšu līdzekļus tām darbībām, kurām ir
vislielākā ietekme no nospraustā politikas mērķa
viedokļa. (17)
Attiecībā uz gada darba programmu
pieņemšanu būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras
Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāpiemēro
saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011
(2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un
vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem,
kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[13]. Ņemot vērā
attiecīgās ikgadējās summas, ietekmi uz budžetu var
uzskatīt par nebūtisku. Tādēļ būtu
jāpiemēro konsultēšanās procedūra. (18)
Lai nodrošinātu to, ka līdzekļi no
Savienības budžeta tiek iedalīti efektīvi, būtu
jātiecas pēc saskanības, papildināmības un
sinerģijas starp finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas
jomas, nodrošinot ciešas saiknes starp tām, jo īpaši starp šo
programmu un programmu „Tiesiskums”, kas izveidota ar XX Regulu (ES)
Nr. XX/XX[14],
programmu „Eiropa pilsoņiem”, kas izveidota ar XX Regulu (ES) Nr. XX/XX[15] un programmām
šādās jomās: iekšlietas; nodarbinātība un
sociālie jautājumi; veselības un patērētāju
tiesību aizsardzība; izglītība, arodmācība,
jaunatne un sports; informācijas sabiedrība;
paplašināšanās, jo īpaši ar Pirmspievienošanās
palīdzības instrumentu[16]
un fondiem, kas darbojas saskaņā ar vienoto stratēģisko
satvaru (VSS fondi). (19)
Visā izdevumu ciklā Savienības
finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot
samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu,
atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini
izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un
vajadzības gadījumā – soda naudas. Eiropas Birojs krāpšanas
apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie
saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši
attiecas šāds finansējums saskaņā ar Regulā (Euratom,
EK) Nr. 2185/96[17]
paredzētajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai
saistībā ar dotācijas līgumu vai dotācijas
lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu,
nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības,
kas skar Eiropas Savienības finansiālās intereses. (20)
Tā kā šīs regulas mērķi,
proti, izveidot telpu, kurā tiek atbalstītas un aizsargātas
personas tiesības, kas paredzētas Līgumā par Eiropas
Savienības darbību un Eiropas Savienības Pamattiesību
hartā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās
dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības
līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus
saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā
noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā
pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā
paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā
mērķa sasniegšanai. IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU. 1. pants
Programmas izveide un termiņš 1. Ar šo regulu izveido Eiropas
Savienības programmu „Tiesības un pilsonības”, turpmāk
“programma” 2. Šī programma attiecas uz
laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. 2. pants
Eiropas mēroga pievienotā vērtība No programmas finansē darbības,
kurām ir Eiropas mēroga pievienotā vērtība. Šim
nolūkam Komisija nodrošina, ka finansējumam izvēlētās
darbības ir paredzētas, lai sasniegtu rezultātus ar Eiropas
mēroga pievienoto vērtību, un uzraudzīs, vai Eiropas
mēroga pievienotā vērtība faktiski tika iegūta,
pateicoties no programmas finansēto darbību galarezultātiem. 3. pants
Vispārīgie mērķi Programmas vispārīgais
mērķis ir dot ieguldījumu tādas telpas izveidē,
kurā tiek atbalstītas un aizsargātas personas tiesības, kas
paredzētas Līgumā par Eiropas Savienības darbību un
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. 4. pants
Konkrētie mērķi 1. Lai sasniegtu
3. pantā noteikto vispārīgo mērķi, programmai ir
šādi konkrētie mērķi: a) veicināt to tiesību
izmantošanu, kas izriet no Savienības pilsonības; b) atbalstīt diskriminācijas
aizlieguma principu efektīvu īstenošanu, tostarp attiecībā
uz diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes,
reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai
dzimumorientācijas dēļ, kā arī atbalstīt sieviešu
un vīriešu līdztiesību, invalīdu un vecu ļaužu
tiesības; c) nodrošināt personas datu
aizsardzību augstā līmenī; d) veicināt bērnu tiesību
ievērošanu; e) dot tiesības
patērētājiem un uzņēmumiem iekšējā
tirgū pārdot un pirkt, savstarpēji uzticoties, nostiprinot
tās tiesības, kas izriet no Savienības tiesību aktiem
patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un
atbalstot uzņēmējdarbības brīvību
iekšējā tirgū, veicot pārrobežu darījumus. 2. Lai novērtētu
1. punktā minēto mērķu sasniegšanas pakāpi, cita
starpā rādītājs ir Eiropas mēroga izpratne par to,
kā tiek ievērotas, izmantotas un īstenotas šīs tiesības
un sūdzību skaits. 5. pants
Darbības 1. Lai sasniegtu 3. un
4. pantā noteiktos mērķus, programmas darbības ir
vērstas uz šādām darbības jomām: a) stiprināt sabiedrības izpratni
un zināšanas par Savienības tiesību aktiem un politikas
virzieniem; b) atbalstīt Savienības
tiesību aktu un politikas virzienu īstenošanu dalībvalstīs; c) veicināt pārrobežu
sadarbību un sekmēt savstarpējo informētību un
savstarpējo uzticēšanos starp visām iesaistītajām
ieinteresētajām personām; d) uzlabot zināšanas un izpratni par
iespējamiem jautājumiem, kas ietekmē to tiesību izmantošanu
un tos principus, kas garantēti Līgumā, Pamattiesību
hartā un Savienības sekundārajos tiesību aktos, ar
mērķi nodrošināt uz pierādījumiem balstītu
politikas veidošanu un likumdošanu. 2. No programmas cita
starpā finansē šādus darbību veidus: a) analītiskas darbības,
piemēram, datu un statistikas datu vākšana; kopējas
metodoloģijas un, vajadzības gadījumā,
rādītāju vai kritēriju izstrāde; pētījumi,
izpēte, analīze un apskati; izvērtējumi un ietekmes
novērtējumi; norāžu, ziņojumu un izglītojošu
materiālu izstrāde; uzraudzība un izvērtējums, kā
tiek transponēti un piemēroti Savienības tiesību akti un
īstenoti Savienības politikas virzieni; darba grupas, semināri,
ekspertu sanāksmes, konferences; b) mācību pasākumi,
piemēram, darbinieku apmaiņa, darba grupas, semināri,
pasniedzēju apmācība, tiešsaistes vai cita veida
mācību moduļu izstrāde; c) savstarpēja
mācīšanās, sadarbība, izpratnes veidošanas un
izplatīšanas darbības, piemēram, labas prakses, inovatīvu
pieeju un pieredzes apzināšana un apmaiņa, salīdzinošas
izvērtēšanas organizēšana; konferenču un semināru
organizēšana; izpratnes veidošanas un informācijas kampaņu,
kampaņu un pasākumu plašsaziņas līdzekļos
organizēšana, tostarp korporatīvā komunikācija par Eiropas
Savienības politiskajām prioritātēm; materiālu
vākšana un publicēšana, izplatot informāciju un programmas
rezultātus; sistēmu un rīku, kuros izmanto informācijas un
komunikācijas tehnoloģijas, izstrāde, izmantošana un
uzturēšana; d) atbalsts galvenajiem dalībniekiem,
piemēram, atbalsts dalībvalstīm, tām īstenojot
Savienības tiesību aktus un politiku; atbalsts galvenajiem Eiropas
līmeņa sadarbības tīkliem, kuru darbība ir
saistīta ar programmas mērķu īstenošanu; Eiropas
līmeņa sadarbības tīklu veidošana starp specializētām
struktūrām un organizācijām, valstu, reģionu un
vietējām iestādēm; ekspertu sadarbības tīklu
finansēšana; Eiropas līmeņa novērošanas punktu
finansēšana. 6. pants
Līdzdalība 1. Programma ir atvērta
visām publiskām un/vai privātām struktūrām un personām,
kas likumīgi veic uzņēmējdarbību: a) dalībvalstīs; b) EBTA valstīs, kas ir EEZ līguma
dalībnieces saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem
nosacījumiem; c) pievienošanās valstīs,
kandidātvalstīs un iespējamās kandidātvalstīs
saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem
noteikumiem un nosacījumiem, kuri paredzēti pamatnolīgumos, kas
noslēgti ar šīm valstīm to līdzdalībai Savienības
programmās. 2. Publiskās un/vai
privātās struktūras un personas, kas likumīgi veic
uzņēmējdarbību citās trešajās valstīs, jo
īpaši valstīs, kurās tiek īstenota Eiropas
kaimiņattiecību politika, var iesaistīties programmas
darbībās, ja tas kalpo šo darbību mērķim. 3. Saskaņā ar
programmu Komisija var sadarboties ar starptautiskām
organizācijām, kas darbojas jomās, uz kurām attiecas
programma, piemēram, Eiropas Padomi, Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizāciju (ESAO) un Apvienoto Nāciju
Organizāciju. Programma ir atvērta minētajām
starptautiskajām organizācijām. 7. pants
Budžets 1. Programmas īstenošanai
paredzētais finansējums ir EUR 439 miljoni. 2. Programmas finanšu
piešķīrums var segt arī izdevumus, kas saistīti ar
sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un
izvērtēšanas darbībām, kas vajadzīgas programmas
pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai; jo īpaši
izdevumus pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informēšanas
un saziņas darbībām, tostarp korporatīvo komunikāciju
par Eiropas Savienības politiskajām prioritātēm,
ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas
vispārīgajiem mērķiem, izdevumus saistībā ar IT
tīkliem, kas paredzēti galvenokārt informācijas
apstrādei un apmaiņai, un par visiem citiem tehniskā un
administratīvā atbalsta izdevumiem, kas radušies Komisijai,
pārvaldot programmu. 3. Budžeta
lēmējinstitūcija apstiprina pieejamās gada
apropriācijas, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti ar Padomes
Regulu (ES, Euratom) Nr. XX/XX (... gada ...), ar ko nosaka daudzgadu finanšu
shēmu 2014.–2020. gadam. 8. pants
Īstenošanas pasākumi 1. Komisija īsteno
Savienības finansiālo atbalstu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom)
Nr. XX/XX (... gada ...) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas
Savienības gada budžetam. 2. Lai īstenotu programmu,
Komisija pieņem gada darba programmas īstenošanas aktu veidā.
Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar
9. panta 2. punktā minēto konsultēšanās
procedūru. 3. Gada darba programmās
nosaka pasākumus, kas nepieciešami to īstenošanai, uzaicinājumu
iesniegt priekšlikumus prioritātes un visus pārējos elementus,
kas noteikti Regulā (ES, Euratom) Nr. XX/XX (... gada ...) par
finanšu noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības gada budžetam. 9. pants
Komitejas procedūra 1. Komisijai palīdz
komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES)
Nr. 182/2011 nozīmē. 2. Ja ir atsauce uz šo punktu,
piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu. 10. pants
Papildināmība 1. Komisija sadarbībā
ar dalībvalstīm nodrošina vispārēju saskanību,
papildināmību un sinerģiju ar pārējiem Savienības
instrumentiem, cita starpā ar programmu „Tiesiskums”, programmu „Eiropa
pilsoņiem” un programmām šādās jomās: iekšlietas;
nodarbinātība un sociālie jautājumi; veselības un
patērētāju tiesību aizsardzība; izglītība,
arodmācība, jaunatne un sports; informācijas sabiedrība;
paplašināšanās, jo īpaši ar Pirmspievienošanās
palīdzības instrumentu un fondiem, kas darbojas saskaņā ar
vienoto stratēģisko satvaru (VSS fondi). 2. Programmas finansējumu
var izmantot kopā ar citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši
programmu „Tiesiskums”, lai īstenotu darbības, kas atbilst abu
programmu mērķiem. Darbībai, kurai piešķirts finansējums
no programmas, var piešķirt finansējumu arī no programmas
„Tiesiskums” – ar nosacījumu, ka finansējums nesegs vienus un tos
pašus izmaksu posteņus 11. pants
Savienības finansiālo interešu aizsardzība 1. Komisija veic atbilstošus
pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar
šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās
intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret
krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām
darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti
pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un
attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus,
samērīgus un preventīvus sodus. 2. Komisijai vai tās
pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības,
pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt
visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un
apakšuzņēmējus, kuri programmas ietvaros ir saņēmuši
Savienības līdzekļus. Eiropas Birojs
krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt inspekcijas un
pārbaudes uz vietas attiecībā uz uzņēmējiem, uz
kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā
ar Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 noteiktajām
procedūrām, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju
nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz
Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai
jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Eiropas
Savienības finansiālās intereses. Neskarot pirmo un otro
daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un
starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos un
dotāciju lēmumos, un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas,
nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF
pilnvaras veikt šādas revīzijas, inspekcijas un pārbaudes uz
vietas. 12. pants
Uzraudzība un izvērtēšana 1. Komisija regulāri
uzrauga programmu, lai sekotu, kā tiek īstenotas tās
darbības, ko veic saskaņā ar programmu darbības jomās,
kuras minētas 5. panta 1. punktā, un kā tiek sasniegti
konkrētie mērķi, kas minēti 4. pantā.
Uzraudzība dod arī iespēju novērtēt veidu,
kādā programmas darbībās tiek risināti dzimumu
līdztiesības un diskriminācijas aizlieguma jautājumi.
Vajadzības gadījumā rādītāji jāsadala
atsevišķos rādītājos par dzimumu, vecumu un
invaliditāti. 2. Komisija sniedz Eiropas
Parlamentam un Padomei: a) vēlākais līdz 2018. gada
vidum ‑ starpposma novērtējuma ziņojumu; b) ex post novērtējuma
ziņojumu. 3. Starpposma
novērtējuma ziņojumā atspoguļo programmas
mērķu sasniegšanu, līdzekļu izmantošanas efektivitāti
un programmas Eiropas mēroga pievienoto vērtību, lai noteiktu,
vai pēc 2020. gada ir jāatjauno, jāmaina vai
jāpārtrauc finansējums tajās jomās, uz kurām
attiecas programma. Tajā atspoguļo arī programmas
vienkāršošanas iespējas, tās iekšējo un ārējo
saderību, kā arī to, vai visi mērķi un darbības joprojām
ir būtiski. Tajā ņem vērā 13. pantā
minēto programmu ex post novērtējumu rezultātus. 4. Ex post
novērtējumā atspoguļo programmas ilgtermiņa ietekmi un
programmas rezultātu ilgtspēju, ar mērķi ņemt to
vērā lēmumā par turpmāku programmu. 13. pants
Pārejas pasākumi Darbības, kas uzsāktas pirms
2014. gada 1. janvāra, pamatojoties uz Lēmumu 2007/252/IT,
Lēmumu 779/2007/EK vai 4. iedaļu „Diskriminācijas
apkarošana un dažādība” un 5. iedaļu „Dzimumu
līdztiesība” Lēmumā 1672/2006/EK, turpina
pārvaldīt saskaņā ar minētajiem lēmumiem,
kamēr tās tiek pabeigtas. Attiecībā uz minētajām
darbībām atsauci uz komitejām, kas paredzētas
Lēmuma 2007/252/IT 10. pantā, Lēmuma 779/2007/EK
10. pantā un Lēmuma 1672/2006/EK 13. pantā,
interpretē kā atsauci uz komiteju, kas paredzētas šīs
regulas 9. pantā. 14. pants
Stāšanās spēkā Šī regula
stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās
publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. Briselē, Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes
vārdā — Priekšsēdētājs priekšsēdētājs PIELIKUMS TIESĪBU AKTA FINANŠU
PĀRSKATS 1. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
KONTEKSTS 1.1. Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums 1.2. Attiecīgās
politikas jomas ABM/ABB struktūrā 1.3. Priekšlikuma/iniciatīvas
būtība 1.4. Mērķi
1.5. Priekšlikuma/iniciatīvas
pamatojums 1.6. Ilgums
un finansiālā ietekme 1.7. Paredzētie
pārvaldības veidi 2. PĀRVALDĪBAS
PASĀKUMI 2.1. Uzraudzības
un ziņošanas noteikumi 2.2. Pārvaldības
un kontroles sistēma 2.3. Krāpšanas
un pārkāpumu apkarošanas pasākumi 3. PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS
PAREDZAMĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 3.1. Attiecīgās
daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu
pozīcijas 3.2. Paredzamā
ietekme uz izdevumiem 3.2.1. Paredzamās ietekmes uz izdevumiem
kopsavilkums 3.2.2. Paredzamā
ietekme uz darbības apropriācijām 3.2.3. Paredzamā
ietekme uz administratīvajam apropriācijām 3.2.4. Saderība
ar kārtējo daudzgadu finanšu shēmu 3.2.5. Trešo
personu dalība finansējumā 3.3. Paredzamā ietekme uz
ieņēmumiem TIESĪBU
AKTA FINANŠU PĀRSKATS
1.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.
Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
Priekšlikums
Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido programmu „Tiesības
un pilsonība” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam.
1.2.
Attiecīgās politikas jomas ABM/ABB
struktūrā[18]
33. sadaļa – Tiesiskums
1.3.
Priekšlikuma/iniciatīvas būtība
þ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma
projektu/sagatavošanas darbību[19]
¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz esošas darbības pagarināšanu ¨ Priekšlikums/iniciatīva
attiecas uz darbību, kas pārveidota jaunā darbībā
1.4.
Mērķi
1.4.1.
Komisijas daudzgadu stratēģiskie
mērķi, kurus plānots sasniegt ar priekšlikumu/iniciatīvu
Programmas
mērķis ir veicināt brīvības, drošības un
tiesiskuma telpas attīstību, veicinot un atbalstot tiesību Eiropas
efektīvu īstenošanu, kā tas paredzēts Līgumā par
Eiropas Savienības darbību un Eiropas Savienības
Pamattiesību hartā. Tas jo īpaši attiecas uz tiesībām,
kas izriet no Eiropas pilsonības, diskriminācijas aizlieguma dzimuma,
rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,
invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ un
sieviešu un vīriešu līdztiesības principiem, invalīdu un
vecu ļaužu tiesībām, tiesībām uz personas datu
aizsardzību, bērnu tiesībām, patērētāju
tiesībām un brīvības veikt uzņēmējdarbību
iekšējā tirgū, veicinot pārrobežu darījumus.
1.4.2.
Konkrētie mērķi un
attiecīgās ABM/ABB darbības
Konkrētie mērķi Lai
sasniegtu iepriekš minēto vispārīgo mērķi, programmai
ir šādi konkrēti mērķi: a)
veicināt to tiesību izmantošanu, kas izriet no Savienības
pilsonības; b)
atbalstīt diskriminācijas aizlieguma principu efektīvu
īstenošanu, tostarp attiecībā uz diskrimināciju dzimuma,
rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības,
invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā
arī atbalstīt sieviešu un vīriešu līdztiesību,
invalīdu un vecu ļaužu tiesības; c)
nodrošināt personas datu aizsardzību augstā līmenī; d)
veicināt bērnu tiesību ievērošanu; e)
dot tiesības patērētājiem un uzņēmumiem
iekšējā tirgū pārdot un pirkt, savstarpēji uzticoties,
nostiprinot tās tiesības, kas izriet no Savienības tiesību
aktiem patērētāju tiesību aizsardzības jomā, un
atbalstot uzņēmējdarbības brīvību
iekšējā tirgū, veicot pārrobežu darījumus. Attiecīgā ABM/ABB darbība: ABB 33 02 un 33 06.
1.4.3.
Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt,
kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz
finansējuma saņēmējiem/mērķgrupām. Priekšlikums
dos ieguldījumu acquis īstenošanā, ļaujot
pilsoņiem un uzņēmumiem Savienībā pilnībā
izmantot esošo tiesību aktu priekšrocības. Viņi būs
labāk informēti par savām tiesībām, un
dalībvalstu un ieinteresēto personu rīcībā būs
labāki rīki, lai apmainītos ar informāciju par labāko
praksi un savstarpēji sadarbotos. Tas, kāda būs priekšlikuma
ietekme uz finansējuma
saņēmējiem/mērķgrupām, sīkāk ir
izklāstīts ietekmes novērtējuma
4.1.2. sadaļā. Turklāt
ierosinātajām izmaiņām finansēšanas programmās
būs acīmredzama pozitīva ietekme uz procesiem, atbilstīgi
kuriem tiks pārvaldīts finansiālais atbalsts. Tā
sāktos jau ar integrēto pieeju visās programmās pieteikumu
apstrādes procesos, attiecībā uz nepieciešamo dokumentāciju
un izmantojamajām IT sistēmām. Tas ļautu ietaupīt
laiku, jo daudzām ieinteresētajām personām, kas aktīvi
darbojas jomās, uz kurām attiecas šīs paaudzes programmas, vairs
nebūtu jāsaskaras ar atšķirīgām prasībām, un
tās varētu pievērst vairāk uzmanības no satura un
kvalitātes viedokļa pamatotu priekšlikumu izstrādei. Turklāt,
pateicoties vienam saskaņotam un uzlabotam projektu atlases procesam,
tiktu ievērojami samazināts laikposms starp pieteikuma iesniegšanu un
rezultātu saņemšanu, un tas saīsinātu laiku, ko pieteikuma
iesniedzēja organizācija pavada neziņā. Tas radītu
papildu priekšrocības, jo paietu daudz īsāks laiks no projekta
ieceres brīža līdz tā uzsākšanai, tādējādi
tie būtu daudz efektīvāki konkrēto vajadzību
risināšanā saskaņā ar Savienības politikas
prioritātēm.
1.4.4.
Rezultātu un ietekmes rādītāji
Norādīt
priekšlikuma/iniciatīvas īstenošanas uzraudzībā
izmantojamos rādītājus Lai
novērtētu iepriekš minēto mērķu sasniegšanas pakāpi,
cita starpā rādītājs ir Eiropas mēroga izpratne par
to, kā tiek ievērotas, izmantotas un īstenotas šīs
tiesības un sūdzību skaits. Tiesiskuma
ģenerāldirektorāta rīcībā nav pietiekamas
informācijas par pašreizējo situāciju, lai noteiktu
efektīvus ilgtermiņa vai vidēja termiņa mērķus,
bet, pirms tiek sākta programmas īstenošana, Tiesiskuma
ģenerāldirektorāts mēģinās savākt papildu
informāciju par pašreizējo situāciju, lai varētu noteikt
atskaites punktus un mērķus.
1.5.
Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.
Īstermiņa vai ilgtermiņa
vajadzības
Lai
arī tiesību akti ir pamatrīks, lai īstenotu Savienības
mērķus tiesību un pilsonības jomā, tomēr tie ir
jāpapildina ar citiem līdzekļiem. Šā uzdevuma
risināšanā liela nozīme ir finansējumam. Jo īpaši
finansējumam vajadzētu pastiprināt tiesību aktu un
Līgumā paredzēto tiesību efektivitāti, palielinot
pilsoņu, profesionāļu un ieinteresēto personu
zināšanas, izpratni un spējas, atbalstot šādas darbības: - informācijas sniegšanu un
sabiedrības izpratnes veidošanu, tostarp atbalstu valstu un Eiropas
mēroga kampaņām, lai informētu cilvēkus par viņu
tiesībām, kā to garantē ES tiesību akti, un par to,
kā šīs tiesības piemērot praksē; - apmācību un spēju veidošanu profesionāliem
juristiem (piemēram, tiesnešiem un prokuroriem) un citiem
speciālistiem, lai nodrošinātu viņiem rīkus ES tiesību
un tiesiskuma īstenošanai praksē. Finansējumam ir
arī galvenā loma, veicinot starptautisko sadarbību un radot
savstarpēju uzticēšanos, īstenojot šādas darbības: - sadarbības tīklu nostiprināšanu, proti, ES mēroga
organizāciju izveide, kas palīdzētu sagatavot
turpmākās iniciatīvas šajā jomā, kā arī
sekmētu to saskaņotu īstenošanu visā Eiropā; - pārrobežu sadarbību tiesību aktu piemērošanas
jomā, piemēram, izveidojot sistēmu brīdināšanai par
bērnu pazušanu, koordinējot operatīvo sadarbību un
pārrobežu sadarbību narkotiku apkarošanā. Turklāt
finansējumam vajadzētu atbalstīt: - pētniecību,
analīzi un citas atbalsta darbības, lai sniegtu likumdevējam
skaidru un sīki izstrādātu informāciju par
problēmām un faktisko situāciju. Šo darbību rezultāti
tiktu ietverti ES politikas virzienu attīstībā un
īstenošanā un nodrošinātu to, ka to pamatā ir
pierādījumi, tie ir mērķtiecīgi un labi
strukturēti.
1.5.2.
ES iesaistīšanās pievienotā
vērtība
Finansējums
no programmas „Tiesības un pilsonība” ir vērsts uz
darbībām, kurās ES dalība var radīt papildu
vērtību, salīdzinot ar darbību tikai dalībvalstu
līmenī. Šajā regulā paredzētās darbības
veicina to, ka acquis tiek piemērots efektīvāk, veidojot
starp dalībvalstīm savstarpēju uzticēšanos, paplašinot
pārrobežu sadarbību un sadarbības tīklus, un panākot
pareizu, saistītu un saskanīgu Savienības tiesību aktu
piemērošanu visā Savienībā. Tikai rīcība
Savienības mērogā var nodrošināt saskaņotas
darbības, kam būtu rezultāti visās dalībvalstīs.
Eiropas Savienība atrodas labākā situācijā nekā
dalībvalstis, lai risinātu pārrobežu situācijas un
nodrošinātu Eiropas platformu savstarpējai apmācībai. Bez
Savienības atbalsta ieinteresēto personu pieeja līdzīgu
problēmu risināšanā būtu sadrumstalota un nesaistīta.
Sadarbība un kontaktu veidošana starp tām ļautu plašāk
izplatīt labāko praksi, jo īpaši inovatīvās un
saskaņotās pieejas dažādās dalībvalstīs. Tie, kuri
būtu iesaistīti šajās darbībās, darbotos kā
zināšanu izplatītāji savā attiecīgajā
profesionālajā darbībā un plašāk izplatītu
labāko praksi savās dalībvalstīs. Tiks
atbalstīta pamatota analītiskā bāze politikas virzienu
atbalstam un attīstībai. Eiropas Savienības dalība
ļauj šīs darbības konsekventi īstenot visā
Savienībā un nodrošina apjomradītus ietaupījumus.
Finansējums valsts līmenī neļautu sasniegt tādus pašus
rezultātus, tā būtu sadrumstalota un ierobežota pieeja, kas
nespēj apmierināt Eiropas Savienības vajadzības
kopumā.
1.5.3.
Līdzīgas līdzšinējās
pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Esošo
programmu tiesību un pilsonības jomā vidusposma
novērtējumos tika apstiprināta programmu
vispārējā lietderība, bet tajos tika arī noteikta
virkne problēmu, piemēram, līdzekļu izkliedēšana („dilution
of funds”, „saupoudrage”) daudzos mazos projektos, kam ir tikai
neliela ietekme. Par spīti tam apstāklim, ka finansējumu
piešķir daudziem projektiem, starp organizācijām, kuras
saņem finansējumu, projektu ģeogrāfiskais
pārklājums nav līdzsvarots. Vidusposma novērtējumos
tika atzīts, ka būtu jādara vairāk, lai uzlabotu
finansēto darbību rezultātu un ieguvumu plašāku
izplatīšanu un pielietojumu Uzlabot izplatīšanu ir uzdevums, kas
cieši saistīts ar izvērtēšanas un pārraudzības
uzlabošanu. Vidusposma novērtējumos un sabiedriskajās
apspriešanās tika uzsvērts tas, ka no efektivitātes
viedokļa pieteikumu iesniedzējiem jāsaskaras ar
sarežģītām un birokrātiskām procedūrām. No
administratīvā viedokļa procedūru dublēšanās
atšķirīgajās programmās rada Komisijai lielu
administratīvo slogu. Procedūru dublēšanās un lielais administratīvai
slogs pagarina procedūru ilgumu. Programmu apvienošana risinātu šo
jautājumu un radītu sinerģiju starp programmām.
1.5.4.
Saderība un iespējamā sinerģija
ar citiem attiecīgajiem instrumentiem
Programma
meklēs sinerģiju, saskanību un papildināmību ar citiem
Savienības instrumentiem, cita starpā ar programmu „Tiesiskums” un
programmām šādās jomās: iekšlietas;
nodarbinātība; veselības un patērētāju
tiesību aizsardzība; izglītība, arodmācība,
jaunatne un sports; saziņa; informācijas sabiedrība; paplašināšanās,
jo īpaši ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu un
fondiem, kas darbojas saskaņā ar vienoto stratēģisko
satvaru (VSS fondi). Tiks novērsta darbību atkārtošanās šo
pārējo programmu ietvaros un līdzekļus varēs
sadalīt starp programmu „Tiesiskums" un programmu „Tiesības un
pilsonība", lai panāktu kopīgus mērķus.
1.6.
Ilgums un finansiālā ietekme
þ Ierobežota ilguma
priekšlikums/iniciatīva · þ Priekšlikuma/iniciatīvas
darbības laiks: no 2014. gada 1. janvāra līdz
2020. gada 31. decembrim · þ Finansiālā
ietekme: no 2014. gada līdz 2020. gadam un turpmāk ¨ Beztermiņa
priekšlikums/iniciatīva · Īstenošana ar uzsākšanas periodu no YYYY. gada līdz
YYYY. gadam, · pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.
Paredzētie pārvaldības veidi[20]
þ Komisijas īstenota centralizēta
tieša pārvaldība þ Centralizēta netieša
pārvaldība, izpildes uzdevumus
deleģējot: · þ izpildaģentūrām
· þ Kopienu
izveidotām struktūrām[21]
· ¨ valstu
publiskā sektora struktūrām vai struktūrām, kas veic
valsts pārvaldes uzdevumus · ¨personām,
kurām ir uzticēts veikt īpašas darbības saskaņā
ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu un kuras ir
noteiktas attiecīgā pamataktā Finanšu regulas 49. panta
nozīmē ¨ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm ¨ Decentralizēta pārvaldība kopā ar trešām valstīm þ Pārvaldība kopā ar starptautiskām organizācijām (kā
precizēts turpmāk) Ja norādīti
vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju
iedaļā „Piezīmes”. Piezīmes Iespēja
izmantot esošu izpildaģentūru programmas īstenošanai
pilnībā vai daļēji ir paredzēta paskaidrojuma
rakstā. Šajā posmā attiecība uz šo jautājumu nav
pieņemts lēmums, nav arī veikta izmaksu un ieguvumu
analīze, taču šādu iespēju vajadzētu paredzēt. Pārvaldība
kopā ar citām organizācijām ir vēl viena iespēja,
ko varētu paredzēt nākotnē. Tas attiecas jo īpaši uz
starptautiskajām organizācijām, kas minētas 6. panta
2. punktā: Eiropas Padomi, Apvienoto Nāciju Organizāciju un
ESAO.
2.
PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.
Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt
periodiskumu un nosacījumus. Priekšlikumā
ir paredzēts uzraudzības un izvērtēšanas pienākums.
Konkrēto mērķu sasniegšana tiks regulāri uzraudzīta,
pamatojoties uz priekšlikumā iekļautajiem rādītājiem. Turklāt
vēlākais līdz 2018. gada vidum Komisija sniegs starpposma
novērtējuma ziņojumu par programmas mērķu sasniegšanu,
līdzekļu izmantošanas efektivitāti un tās Eiropas
mēroga pievienoto vērtību. Pēc programmas darbības
beigām tiks veikts ex-post novērtējums par programmas
rezultātu ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.
2.2.
Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.
Apzinātie riski
Tiesiskuma
ģenerāldirektorāts savās izdevumu programmās nav
saskāries ar būtisku kļūdu risku. To apstiprina tas, ka
Revīzijas palātas gada ziņojumos faktiski nav atrodami
būtiski atklājumi, kā arī tas, ka Tiesiskuma
ģenerāldirektorāta (un līdzšinējā Tieslietu,
brīvības un drošības ģenerāldirektorāta) gada
darbības pārskatos (ar tikai vienu izņēmumu
saistībā ar Daphne programmu 2009. gadā)
pēdējos gados nav atrodama atlikušās kļūdas likme, kas
pārsniegtu 2 %. Galvenie
noteiktie riski ir šādi: -
izvēlēto projektu sliktā kvalitāte un projekta
vājā tehniskā īstenošana, tādējādi samazinot
programmas ietekmi; kam par iemeslu ir neatbilstīgas atlases
procedūras, pieredzes trūkums vai nepietiekama uzraudzība; -
piešķirto līdzekļu neefektīva vai neekonomiska izmantošana
gan attiecībā uz dotācijām (faktisko attaisnoto izmaksu
atlīdzināšanas sarežģītais process apvienojumā ar
ierobežotajām iespējām pārbaudīt attaisnotās
izmaksas nekavējoties), gan iepirkumiem (dažreiz ir ierobežots pakalpojumu
sniedzēju skaits, kam būtu nepieciešamās īpašās
zināšanas, kā rezultātā iespējas salīdzināt
cenu piedāvājumus ir nepietiekamas); -
(jo īpaši) nelielo organizāciju spējas efektīvi
kontrolēt izdevumus, kā arī nodrošināt veikto darbību
pārredzamību; -
draudi Komisijas reputācijai, ja tiks atklāta krāpšana vai
noziedzīgas darbības; trešo personu iekšējās kontroles
sistēmas sniedz tikai daļējas garantijas, jo
līgumslēdzēju un finansējuma saņēmēju skaits
ir liels un viņu sastāvs ir neviendabīgs, katrs izmanto savu
kontroles sistēmu, kas bieži ir visai neliela. Sagaidāms,
ka lielākā daļa šo risku tiks samazināta, pateicoties
labāk mērķorientētiem priekšlikumiem un vienkāršotiem
elementiem, kas iekļauti Finanšu regulas trīsgadu posma
pārskatā.
2.2.2.
Paredzētās kontroles metodes
Iekšējo kontroles sistēmu apraksts Jaunajā
programmā paredzētā kontroles sistēma ir esošās
kontroles sistēmas turpinājums. Tā sastāv no
dažādām daļām: darbību uzraudzība, ko veic
programmas pārvaldes nodaļa, ex ante kontrole (finanšu
pārbaude), ko veic centrālā budžeta un kontroles nodaļa,
iekšējā iepirkuma komiteja, ex post kontroles
attiecība uz dotācijām un revīzijas, ko veic
iekšējās revīzijas struktūrvienības un/vai
iekšējās revīzijas dienests. Visiem
darījumiem programmas pārvaldes nodaļa veic ex ante
pārbaudi un budžeta un kontroles nodaļa veic finanšu pārbaudi
(izņemot zema riska priekšfinansējuma gadījumā).
Dotāciju gadījumā izmaksu atlīdzinājuma
pieprasījumi tiek rūpīgi pārbaudīti un tiek
pieprasīti apliecinoši dokumenti, ja to uzskata par nepieciešamu,
pamatojoties uz riska novērtējumu. Visas atklātās vai
slēgtās iepirkuma procedūras un visas sarunu procedūras,
kas attiecas uz summām virs EUR 60 000, iesniedz iekšējai
iepirkuma komitejai pārbaudei, pirms tiek pieņemts lēmums par
rezultātu. Ex post kontrolē piemēro
"atklāšanas stratēģiju", kuras mērķis ir
atklāt iespējami vairāk neatbilstību, lai atgūtu
nepamatoti veiktos maksājumus. Saskaņā ar šo
stratēģiju revīzijas veic kā projektu izlases
pārbaudi, projektus izvēloties, pamatojoties gandrīz
vienīgi uz riska analīzi. Kontroles izmaksas un ieguvumi Saskaņā
ar mūsu aplēsēm 50 līdz 70 % visu to darbinieku, kas
iesaistīti esošo finanšu programmu pārvaldībā, veic
kontroles funkcijas visplašākajā nozīmē (sākot ar
līdzekļu saņēmēju/darbu izpildītāju atlasi
un beidzot ar revīzijas rezultātu īstenošanu). Tas atbilst
summai, kas svārstās no 2,1 miljona euro (50 % no
2014. gada cilvēkresursu izmaksām, kas noteiktas
3.2.3. sadaļā) līdz 3,2 miljoniem euro (70 % no
2014. gada cilvēkresursu izmaksām, kas noteiktas
3.2.3. sadaļā). Turklāt ārpakalpojumu piesaiste, lai
veiktu ex post revīzijas, gadā rada izmaksas 75 000 līdz
100 000 euro apmērā, un tās tiek finansētas no
administratīvā atbalsta apropriācijām. Šīs izmaksas
veido 6 līdz 4% no programmas kopējā budžeta, samazinoties septiņu
gadu laikposmā pateicoties tam apstāklim, ka gada apropriācijas
būtiski palielinās laikposmā no 2014. gada līdz
2020. gadam, savukārt kontroles izmaksas saglabājas visai
nemainīgas. Pateicoties
tam, ka tiek veiktas ex ante un ex post kontroles,
kā arī dokumentu pārbaudes un revīzijas uz vietas,
vidējā izmērāmā atlikušās kļūdas likme
bija mazāka par 2 %, ar tikai vienu izņēmumu
saistībā ar Daphne programmu 2009. gadā, kad
kļūdas likme bija nedaudz virs 2 %. Nākamajā gadā
šī problēma tika risināta, palielinot ex post
pārbaužu skaitu uz vietas. Šajās pārbaudēs tika
atklātas un labotas atlikušās šāda veida kļūdas.
Tādēļ iekšējās kontroles sistēma, kā
arī tās izmaksas Tiesiskuma ģenerāldirektorātā
tiek uzskatītas par atbilstīgām, lai sasniegtu mērķi,
proti, panākt tikai nelielu kļūdas likmi. Ņemot
vērā iepriekš minēto, Tiesiskuma
ģenerāldirektorāts turpinās pārbaudīt
iespējas uzlabot pārvaldību un veicināt vienkāršošanu.
Samazinot programmu skaitu, tiks piemēroti saskaņoti noteikumi un
procedūras, samazinot kļūdas risku. Turklāt
vienkāršošanas rīki, kas darīti pieejami Finanšu regulas
trīsgadu posma pārskatā, tiks izmatoti iespējami plaši, jo
sagaidāms, ka tie samazinās administratīvo slogu līdzekļu
saņēmējiem un tādējādi vienlaicīgi
samazinās kļūdas risku un administratīvo slogu Komisijai. (Veicamās) kontroles veidu un
intensitātes kopsavilkums Kopsavilkums par veikto kontroli || Summa miljoni EUR || Līdzekļu saņēmēju skaits/darījumi (% no kopējā skaita) || Apjoms *(novērtējums 1-4) || Segums (% no vērtības) Visu finansiālo darījumu ex ante kontrole || nepiemēro || 100% || 1-4, pamatojoties uz darījuma risku un veidu || 100% Iepirkumu komitejas tiesiskuma jomā kontrole pār lēmumiem par iepirkumu veikšanu || nepiemēro || 100 % attiecībā uz iepirkumu procedūrām, kas pārsniedz 125 000 euro, un sarunu procedūrām, kas pārsniedz 60 000 euro || 4 || 100 % attiecībā uz iepirkumu procedūrām, kas pārsniedz 125 000 euro, un sarunu procedūrām, kas pārsniedz 60 000 euro Dotāciju galīgo maksājumu ex post kontrole || nepiemēro || Vismaz 10 % || 4 || Starp 5 un 10 % * Kontroles apjoms. 1. Minimāla administratīva/aritmētiska
kontrole, neņemot vērā pavaddokumentus; 2. Kontrole, ņemot vērā apstiprinošu
informāciju ar neatkarīgas pārraudzības elementu (piem.,
revīzijas apliecinājums vai cits apliecinājums), bet
neņemot vērā pavaddokumentus. 3. Kontrole, ņemot vērā pilnīgi
neatkarīgu apstiprinošu informāciju (piem., datubāze, kas
apliecina noteiktus prasījuma elementus, trešās personas vai
Komisijas novērtējums par sasniegtajiem rezultātiem utt.). 4. Kontrole, ņemot vērā pavaddokumentus
un izmantojot piekļuvi tiem, kas ir pieejami attiecīgā procesa
stadijā par visām iemaksām un izmaksām (piem.,
kontrolsaraksti, rēķini, fiziska pārbaude utt.); t.i. tādas
pašas intensitātes kontrole, kurā veic darījumu pārbaudi,
kā kontroles, ko Revīzijas palāta veic kā daļu no
deklarācijas par pārskatu ticamību un pakārtoto
darījumu likumību un pareizību.
2.3.
Krāpšanas un pārkāpumu
novēršanas pasākumi
Norādīt
esošos vai plānotos novēršanas un aizsardzības pasākumus. Jaunajā
programmā „Tiesības un pilsonība” ir vai tiks ieviesti
dažādi krāpšanas un pārkāpumu novēršanas
pasākumi. Priekšlikuma 11. pantā ir ietverts noteikums par
Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību. Vienlaikus
ar Komisijas stratēģiju krāpšanas apkarošanai (CAFS), kas
pieņemta 2011. gada jūnijā, Tiesiskuma
ģenerāldirektorāts strādā pie stratēģijas
krāpšanas apkarošanai, kura attiektos uz visu izdevumu ciklu, ņemot
vērā īstenojamo pasākumu samērīgumu un izmaksu un
ieguvumu analīzi. Šīs stratēģijas pamatā ir divi
pīlāri: krāpšanas novēršana, pamatojoties uz
efektīvām pārbaudēm, un atbilstīga reakcija, ja tiek
atklāta krāpšana vai pārkāpumi, kuras rezultātā
tiktu atgūtas kļūdaini samaksātās summas un
vajadzības gadījumā piemēroti iedarbīgi,
samērīgi un atturoši sodi. Stratēģijas krāpšanas
apkarošanai apraksta ex ante un ex post pārbaužu
sistēmu, kuras pamatā ir sarkanās brīdinājuma
zīmes, un precizē procedūras, kas jāievēro
darbiniekiem, kad tiek atklāta krāpšana vai pārkāpumi.
Tajā ir sniegta arī informācija par sadarbības kārtību
ar OLAF.
3.
PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS PAREDZAMĀ
FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.
Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
· No jauna veidojamās budžeta pozīcijas Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu
kategorijām un budžeta pozīcijām. Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija || Budžeta pozīcija || Izdevumu veids || Iemaksas Numurs [Izdevumu kategorija…..] || Dif./nedif. || no EBTA valstīm || no kandidātvalstīm || no trešām valstīm || Finanšu regulas 18. panta 1. punkta aa) apakšpunkta nozīmē [3…] || [33 01 04.YY] [Programma „Tiesības un pilsonība”] || [Nedif…] || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ [3…] || [33 YY YY YY] [Programma „Tiesības un pilsonība”] || [Dif…] || JĀ || JĀ || NĒ || NĒ || || || || || ||
3.2.
Paredzamā ietekme uz izdevumiem
3.2.1.
Paredzamās ietekmes uz izdevumiem kopsavilkums
Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || Numurs || [3. izdevumu kategorija – Drošība un pilsonība] Tiesiskuma ģenerāldirektorāts || || || 2014. gads [22] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Pēc 2020. gada || KOPĀ Darbības apropriācijas || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs – 33 xx xx || Saistības || (1) || 42,400 || 47,900 || 53,900 || 60,900 || 67,900 || 74,900 || 83,400 || || 431,300 Maksājumi || (2) || 17,100 || 27,700 || 39,800 || 49,000 || 59,100 || 65,900 || 73,300 || 99,400 || 431,300 Budžeta pozīcijas numurs || Saistības || (1a) || || || || || || || || || Maksājumi || (2a) || || || || || || || || || Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem[23] || || || || || || || || || Budžeta pozīcijas numurs – 33 01 04 yy || || (3) || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || || 7,700 KOPĀ ‑ apropriācijas Tiesiskuma ģenerāldirektorātam || Saistības || =1+1a +3 || 43,500 || 49,000 || 55,000 || 62,000 || 69,000 || 76,000 || 84,500 || || 439,000 Maksājumi || =2+2a +3 || 18,200 || 28,800 || 40,900 || 50,100 || 60,200 || 67,000 || 74,400 || 99,400 || 439,000 * Komisija var paredzēt
(daļēju) ārpakalpojumu piesaisti programmas īstenošanai,
izmantojot esošās izpildaģentūras. Summas un aprēķinus
vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā no
ārpakalpojumu piesaistes procesa rezultātiem. KOPĀ — Darbības apropriācijas || Saistības || (4) || 42,400 || 47,900 || 53,900 || 60,900 || 67,900 || 74,900 || 83,400 || || 431,300 Maksājumi || (5) || 17,100 || 27,700 || 39,800 || 49,000 || 59,100 || 65,900 || 73,300 || 99,400 || 431,300 KOPĀ — Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem || (6) || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || || 7,700 KOPĀ ‑ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 3. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || =4+ 6 || 43,500 || 49,000 || 55,000 || 62,000 || 69,000 || 76,000 || 84,500 || || 439,000 Maksājumi || =5+ 6 || 18,200 || 28,800 || 40,900 || 50,100 || 60,200 || 67,000 || 74,400 || 99,400 || 439,000 Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija: || 5 || „Administratīvie izdevumi” Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Pēc 2020. gada || KOPĀ TIESISKUMA ĢD || || Cilvēkresursi || 4,185 || 4,247 || 4,165 || 4,254 || 4,344 || 4,433 || 4,522 || || 30,150 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,054 || 0,055 || 0,056 || 0,057 || 0,059 || 0,060 || 0,061 || || 0,402 KOPĀ — TIESISKUMA ĢENERĀLDIREKTORĀTS || Apropriācijas || 4,239 || 4,302 || 4,221 || 4,311 || 4,403 || 4,493 || 4,583 || || 30,552 KOPĀ ‑ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || (Saistību summa = maksājumu summa) || 4,239 || 4,302 || 4,221 || 4,311 || 4,403 || 4,493 || 4,583 || || 30,552 Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || || KOPĀ KOPĀ ‑ apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || Saistības || 47,739 || 53,302 || 59,221 || 66,311 || 73,403 || 80,493 || 89,083 || || 469,552 Maksājumi || 22,439 || 33,102 || 45,121 || 54,411 || 64,603 || 71,493 || 78,983 || 99,400 || 469,552
3.2.2.
Paredzamā ietekme uz darbības
apropriācijām
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz darbības apropriāciju izmantošanu · þ Priekšlikums/iniciatīva
paredz darbības apropriāciju izmantošanu šādā veidā.
Tiesiskuma ģenerāldirektorāts nevar sniegt visaptverošu visu
rezultātu sarakstu, kas jāsasniedz ar finansiālu
līdzdalību saskaņā ar programmu, šo rezultātu
vidējās izmaksas un rādītājus, kā tas
paredzēts šajā sadaļā. Šobrīd nav pieejami nekādi
statistikas rīki, kas ļautu sagatavot vidējo izmaksu
aprēķinu, pamatojoties uz esošajām programmām, un šāda
noteiktība būtu pretrunā ar principu, ka jaunajai programmai
būtu jānodrošina pietiekama elastība, risinot politikas
prioritātes laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam. Tomēr
sagaidāmo rezultātu saraksts, lai arī ne visaptverošs,
varētu būt šāds: - personu
skaits mērķgrupā, kas tiek informētas izpratnes veidošanas
darbībās; - personu
skaits mērķgrupā, kas piedalījušās
apmācībā; -
ieinteresēto personu skaits, kas cita starpā piedalās kontaktu
veidošanā, apmaiņā, mācību braucienos. -
pārrobežu sadarbības gadījumu skaits, tostarp izmantojot IT
rīkus un Eiropas procedūras; - politikas iniciatīvas, pamatojoties uz
izvērtējumiem, ietekmes novērtējumiem un visaptverošām
ieinteresēto personu un ekspertu apspriedēm; - izvērtējumu un ietekmes
novērtējumu skaits, kas veikti programmas īstenošanas
rezultātā. Saistību apropriācijas miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) Norādīt mērķus un rezultātus ò || || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ REZULTĀTI Rezultāta veids[24] || Rezultātu vidējās izmaksas || Daudzums s || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Daudzums || Izmaksas || Kopējais rezultātu daudzums || Kopā izmaksas 1. KONKRĒTAIS MĒRĶIS[25] … || || || || || || || || || || || || || || || || Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — 1. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || 2. KONKRĒTAIS MĒRĶIS … || || || || || || || || || || || || || || || || Rezultāts || || || || || || || || || || || || || || || || || || Starpsumma — 2. konkrētais mērķis || || || || || || || || || || || || || || || || KOPĒJĀS IZMAKSAS || || || || || || || || || || || || || || || ||
3.2.3.
Paredzamā ietekme uz
administratīvajām apropriācijām
3.2.3.1.
Kopsavilkums
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz administratīvo apropriāciju izmantošanu · þ Priekšlikums/iniciatīva
paredz administratīvo apropriāciju izmantošanu šādā
veidā: Miljonos EUR
(3 zīmes aiz komata) || 2014. gads[26] || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || KOPĀ Daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || || || || || || || || Cilvēkresursi || 4,185 || 4,247 || 4,165 || 4,254 || 4,344 || 4,433 || 4,522 || 30,150 Pārējie administratīvie izdevumi || 0,054 || 0,055 || 0,056 || 0,057 || 0,059 || 0,060 || 0,061 || 0,402 Starpsumma ‑ daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 4,239 || 4,302 || 4,221 || 4,311 || 4,403 || 4,493 || 4,583 || 30,552 Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJAS[27] || || || || || || || || Cilvēkresursi || || || || || || || || Pārējie administratīvie izdevumi || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 7,700 Starpsumma — ārpus daudzgadu finanšu shēmas 5. IZDEVUMU KATEGORIJA || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 1,100 || 7,700 KOPĀ || 5,339 || 5,402 || 5,321 || 5,411 || 5,503 || 5,593 || 5,683 || 38,252 Komisija var paredzēt (daļēju)
ārpakalpojumu piesaisti programmas īstenošanai, izmantojot
esošās izpildaģentūras. Summas un aprēķinus
vajadzības gadījumā koriģēs atkarībā no
ārpakalpojumu piesaistes procesa rezultātiem.
3.2.3.2.
Paredzamās cilvēkresursu
vajadzības
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz cilvēkresursu izmantošanu · þ Priekšlikums/iniciatīva
paredz cilvēkresursu izmantošanu šādā veidā: Paredzamais apjoms izsakāms pilnas
slodzes ekvivalenta vienībās || || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki, izsakot ar pilnas slodzes ekvivalentu: FTE) || || 33 01 01 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības) || 30,75 || 30,75 || 29,75 || 29,75 || 29,75 || 29,75 || 29,75 || XX 01 01 02 (Delegācijas) || || || || || || || || XX 01 05 01 (Netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 01 (Tiešā pētniecība) || || || || || || || || Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnas slodzes ekvivalentu: FTE)[28] || || 33 01 02 01 (CA, INT, SNE, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām) || 0,5 || 0,5 || 0 || 0 || 0 || 0 || 0 || XX 01 02 02 (CA, INT, JED, LA un SNE delegācijās) || || || || || || || || XX 01 04 yy[29] || - galvenā mītne[30] || || || || || || || || - delegācijas || || || || || || || || XX 01 05 02 (CA, INT, SNE — netiešā pētniecība) || || || || || || || || 10 01 05 02 (CA, INT, SNE — tiešā pētniecība) || || || || || || || || Citas budžeta pozīcijas (precizēt) || || || || || || || || KOPĀ || 31,25 || 31,25 || 29,75 || 29,75 || 29,75 || 29,75 || 29,75 33 ir
attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa. Cilvēkresursu
vajadzības tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā
ģenerāldirektorāta darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti
darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti
attiecīgajā ģenerāldirektorātā, vajadzības
gadījumā izmantojot vadošajam ģenerāldirektorātam gada
budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un
ņemot vērā budžeta ierobežojumus. Summas un aprēķinus
koriģēs atkarībā no paredzētā ārpakalpojumu piesaistes
procesa rezultātiem. Veicamo uzdevumu
apraksts: Ierēdņi un pagaidu darbinieki || Veicamie uzdevumi sastāv no visiem uzdevumiem, kas nepieciešami finanšu programmas pārvaldībai, piemēram, - sniedzot datus budžeta procedūrai; - sagatavojot gada darba programmas/finansēšanas lēmumus, nosakot gada prioritātes; - pārvaldot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus uz konkursu, kā arī turpmākās atlases procedūras; - uzturot sakarus ar ieinteresētajām personām (potenciālajiem/faktiskajiem līdzekļu saņēmējiem, dalībvalstīm utt.); - pārvaldot projektus no darbības un finanšu viedokļa; - veicot pārbaudes, kā aprakstīts iepriekš (ex ante pārbaude, iepirkumu komiteja, ex post revīzijas, iekšējā revīzija); - grāmatvedība; - izstrādājot un pārvaldot IT rīkus dotāciju pārvaldībai; - uzraugot mērķu sasniegšanu un ziņojot par rezultātiem, tostarp sagatavojot gada darbības pārskata un papildu izvēles pakalpojumu ziņojumus. Ārštata darbinieki || Uzdevumi ir līdzīgi tiem, ko veic ierēdņi un pagaidu darbinieki, izņemot tos uzdevumus, ko nevar veikt ārštata darbinieki.
3.2.4.
Saderība ar kārtējo daudzgadu
finanšu shēmu
· þ Priekšlikums/iniciatīva
atbilst nākamajai daudzgadu finanšu shēmai · ¨ Pieņemot
priekšlikumu/iniciatīvu, jāpārplāno attiecīgā
izdevumu kategorija daudzgadu finanšu shēmā Aprakstīt, kas jāpārplāno,
norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. · ¨ Pieņemot
priekšlikumu/iniciatīvu, jāpiemēro elastības instruments
vai jāpārskata daudzgadu finanšu shēma[31] Aprakstīt, kas jādara, norādot
attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un summas.
3.2.5.
Trešo personu iemaksas
· þ Priekšlikums/iniciatīva
neparedz trešo personu līdzfinansējumu · ¨ Priekšlikums/iniciatīva
paredz šādu līdzfinansējumu: Apropriācijas miljonos EUR (līdz
3 zīmēm aiz komata) || 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads || Kopā Norādīt līdzfinansējuma struktūru || || || || || || || || KOPĀ — Līdzfinansējuma apropriācijas || || || || || || || ||
3.3.
Paredzamā ietekme uz ieņēmumiem
· ¨ Priekšlikums/iniciatīva
finansiāli neietekmē ieņēmumus · þ Priekšlikums/iniciatīva
finansiāli ietekmē: ¨ pašu resursus þ dažādus ieņēmumus Miljonos EUR (3 zīmes aiz komata) Budžeta ieņēmumu pozīcija: || Kārtējā budžeta gadā pieejamās apropriācijas || Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme[32] 2014. gads || 2015. gads || 2016. gads || 2017. gads || 2018. gads || 2019. gads || 2020. gads 6xxxx…….. pants || || || || || || || || Attiecībā uz
novirzāmiem dažādiem ieņēmumiem norādīt
attiecīgo(-ās) izdevumu pozīciju(-as). [33
yyyyyy…] Ieņēmumu pozīcija Norādīt
ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantot metodi.. Šajā
posmā ieņēmumi vēl nav zināmi un būs
atkarīgi no kandidātvalstu līdzdalības programmā. [1] Paziņojums
"ES budžeta pārskatīšana", COM (2010) 700 galīgā
redakcija, 19.10.2010. [2] Komisijas dienestu darba dokuments: Budžets
stratēģijai „Eiropa 2020”:
esošā finansēšanas sistēma, turpmākie uzdevumi,
apspriešanās ar ieinteresētajām personām rezultāti un
galveno horizontālo un nozaru jautājumu dažādie risinājumi,
SEC (2011) 868 galīgā redakcija, kas pievienots paziņojumam
„Budžets stratēģijai „Eiropa
2020””, COM (2011) 500 galīgā redakcija, 29.6.2011. [3] http://ec.europa.eu/justice/news/consulting_public/news_consulting_0010_en.htm
[4] Programma „Civiltiesības"
(JCIV), programma „Krimināltiesības"
(JPEN), programma „Pamattiesības
un pilsonība" (FRC), Daphne III programma (DAP),
programma „Narkotiku apkarošana un informēšana par tām” (DPIP)
un programmas „Nodarbinātība
un sociālā solidaritāte" (PROGRESS) sadaļas „Diskriminācijas novēršana un
daudzveidība" un „Dzimumu
līdztiesība". [5] Starpposma izvērtējuma ziņojums par
gūtajiem rezultātiem un finansēšanas programmas
„Civiltiesības” izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem,
COM (2011) 351 galīgā redakcija, 15.6.2011.; programmas „Krimināltiesības" starpposma
novērtējuma ziņojums, COM (2011) 255 galīgā redakcija,
11.5.2011.; programmas „Pamattiesības
un pilsonība" (2007–2013) starpposma novērtējuma
ziņojums, COM (2011) 249 galīgā redakcija, 5.5.2011.;
ziņojums par starpposma novērtējumu „Daphne III” programmai 2007.–2013. gadam, COM
(2011) 254 galīgā redakcija, 11.5.2011.; ziņojums „Īpašās programmas „Narkomānijas novēršana un informēšana par
narkomāniju" (NNINP) 2007.–2013. gadam starpposma
izvērtējums”", COM (2011) 246 galīgā redakcija,
5.5.2011. [6] OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp. [7] COM (2010) 2020 galīgā redakcija,
3.3.2010. [8] COM (2011) 500, 29.6.2011. [9] OV L 110, 27.4.2007., 33. lpp., kļūdu
labojums OV L 141, 2.6.2007. [10] OV L 173, 3.7.2007., 19. lpp. [11] OV L 315, 15.11.2006., 1. lpp. [12] COM
(2010) 700, 19.10.2010. [13] OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp. [14] OV L XX, XX.XX.XXXX., XX. lpp. [15] OV L XX, XX.XX.XXXX., XX. lpp. [16] OV L XX, XX.XX.XXXX., XX. lpp. [17] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp. [18] ABM — budžeta vadība pa darbības
jomām; ABB — budžeta līdzekļu sadale pa darbības
jomām. [19] Kā paredzēts Finanšu regulas 49. panta
6. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktā. [20] Skaidrojumus par pārvaldības veidiem un atsauces
uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: http://www.cc.cec/budg/man/budgmanag/budgmanag_en.html [21] Kā paredzēts Finanšu regulas
185. pantā. [22] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [23] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās “BA” pozīcijas), netiešā
pētniecība, tiešā pētniecība. [24] Rezultāti ir piegādājamie produkti un
sniedzamie pakalpojumi (piem.: finansēto studentu apmaiņu skaits,
izbūvēto ceļu kilometri, utt.) [25] Konkrētie mērķi, kas norādīti
1.4.2. punktā. [26] N gads ir gads, kurā sāk īstenot
priekšlikumu/iniciatīvu. [27] Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES
programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi
(kādreizējās „BA” pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā
pētniecība. [28] CA — līgumdarbinieki; INT — pagaidu
darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās, LA
— vietējie darbinieki, SNE — valstu norīkotie eksperti. [29] Saskaņā ar robežlielumiem attiecībā uz
ārštata darbiniekiem, ko finansē no darbības
apropriācijām (kādreizējām „BA” pozīcijām). [30] Galvenokārt struktūrfondi, Eiropas
Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas
Zivsaimniecības fonds (EZF). [31] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un
24. punktu. [32] Norādītajām tradicionālo pašu resursu
(muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto
summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas
iekasēšanas izmaksas 25 % apmērā.