This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011PC0380
Proposal for a COUNCIL DECISION on the conclusion of the Anti-Counterfeiting Trade Agreement between the European Union and its Member States, Australia, Canada, Japan, the Republic of Korea, the United Mexican States, the Kingdom of Morocco, New Zealand, the Republic of Singapore, the Swiss Confederation and the United States of America
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm
/* COM/2011/0380 galīgā redakcija - 2011/0167 (NLE) */
Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas Savienotajām Valstīm /* COM/2011/0380 galīgā redakcija - 2011/0167 (NLE) */
PASKAIDROJUMA RAKSTS 1. Tirdzniecības
nolīguma viltojumu novēršanas jomā (turpmāk — ACTA)
mērķis ir izveidot visaptverošu starptautisku sistēmu, kas
palīdzēs ES tās centienos efektīvi apkarot
intelektuālā īpašuma tiesību
(turpmāk — IĪT) pārkāpumus. Šie pārkāpumi
apdraud likumīgu tirdzniecību un ES konkurētspēju, kam
attiecīgi ir negatīva ietekme uz izaugsmi un darbavietām. ACTA
ietver mūsdienīgus noteikumus par IĪT piemērošanu, tai
skaitā noteikumus par civiltiesiskiem un krimināltiesiskiem
tiesībaizsardzības pasākumiem, par tiesībaizsardzību
uz robežām un digitālajā vidē, spēcīgus
sadarbības mehānismus starp ACTA Pusēm, lai
atbalstītu to tiesībaizsardzības centienus, un vislabāko
praksi efektīvai IĪT piemērošanai. 2. Lai gan ACTA neievieš
grozījumus ES tiesību aktu kopumā, jo ES tiesību akti jau
ir ievērojami progresīvāki salīdzinājumā ar
spēkā esošajiem starptautiskajiem standartiem, tas ieviesīs
jaunu starptautisko standartu, pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības
organizācijas (turpmāk — PTO) Līgumu par
intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem
(turpmāk — TRIPS līgums) (pieņemts
1994. gadā). Tādējādi tas nodrošinās ieguvumus ES
eksportējošiem tiesību īpašniekiem, kuri darbojas
globālajā tirgū un kas pašlaik ārvalstīs saskaras ar
sistemātiskiem un plaši izplatītiem pārkāpumiem
attiecībā uz to autortiesībām, preču zīmēm,
patentiem, dizainiem un ģeogrāfiskās izcelsmes
norādēm. 3. Tai pašā laikā ACTA
ir līdzsvarots nolīgums, jo tajā pilnībā ņemtas
vērā pilsoņu tiesības un svarīgām
ieinteresētām personām, proti, patērētājiem,
interneta pakalpojumu sniedzējiem un jaunattīstības valstīs
esošiem partneriem nozīmīgi jautājumi. 4. Pēc tam, kad Padome
2008. gada 14. aprīlī bija pieņēmusi sarunu
norādes, 2008. gada 3. jūnijā sāka sarunas.
Pēc 11 sarunu kārtām nolīgumu noslēdza 2010. gada
15. novembrī, un tekstu parafēja 25. novembrī. 5. ES dalībvalstis ar
Padomes Tirdzniecības politikas komitejas starpniecību mutiski un
rakstiski tika pastāvīgi informētas par sarunām.
Rotējošā ES prezidentūra vadīja sarunas par sankciju
piemērošanu, pamatojoties uz nostājām, par kurām
vienprātīgi vienojās un kuras pieņēma Padome
Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER).
Arī Eiropas Parlaments regulāri saņēma informāciju par
notikumu attīstību ar savas Starptautiskās tirdzniecības komitejas
(INTA) starpniecību un no komisāra De Gucht
trīs 2010. gada plenārsēdēs. Eiropas Parlaments
2010. gada 24. novembrī pieņēma rezolūciju,
paužot atbalstu ACTA. 6. ACTA ir ietverta virkne tādu noteikumu par krimināltiesisko
tiesībaizsardzību, uz kuriem attiecas LESD 83. panta
2. punkts. Minētās nolīguma daļas ir kopīgās
kompetences jomā (LESD 2. panta 2. punkts)
atšķirībā no citām daļām, uz kurām attiecas
207. pants. Ja kāds jautājums ir kopīgās kompetences
jomā, tad sagatavot un pieņemt juridiski saistošus aktus var vai nu
Eiropas Savienība, vai dalībvalstis. Attiecībā uz ACTA parakstīšanu
un noslēgšanu Komisija ir izvēlējusies neierosināt to, ka
Eiropas Savienība izmantotu savu iespējamo kompetenci
krimināltiesiskās tiesībaizsardzības jomā atbilstoši LESD
83. panta 2. punktam. Komisija uzskata šādu rīcību par
atbilstīgu, jo saistībā ar sarunām par ACTA nekad
nav bijis paredzēts grozīt ES aquis vai saskaņot ES
tiesību aktus attiecībā uz intelektuālā īpašuma
tiesību krimināltiesisko aizsardzību. Šā iemesla
dēļ Komisija ierosina, lai ACTA parakstītu un
noslēgtu gan ES, gan visas dalībvalstis. 7. Komisijas nostāja
attiecībā uz ACTA un LESD 83. panta 2. punktu neskar
Komisijas nostāju par to, kā ES kopīgās kompetences
atbilstoši LESD 83. panta 2. punktam īstenos
turpmāk − citu iniciatīvu gadījumā. 2011/0167 (NLE) Priekšlikums PADOMES LĒMUMS par to, lai noslēgtu tirdzniecības
nolīgumu viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību
un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu,
Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti,
Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un
Amerikas Savienotajām Valstīm EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Līgumu par
Eiropas Savienības darbību un īpaši tā 207. panta
4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta
6. punkta a) apakšpunkta v) ievilkumu, ņemot vērā Eiropas Komisijas
priekšlikumu, ņemot vērā Eiropas Parlamenta
piekrišanu[1], tā kā: (1) Padome 2008. gada
14. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības un
tās dalībvalstu vārdā veikt sarunas par daudzpusēju
tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas jomā. (2) Šīs sarunas ir
pabeigtas, un Tirdzniecības nolīgumu viltojumu novēršanas
jomā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm,
Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku, Meksikas
Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi,
Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas
Savienotajām Valstīm parafēja 2010. gada
25. novembrī. (3) Saskaņā ar Padomes
(..) Lēmumu Nr. …/2010/ES[2]
nolīgums Savienības vārdā tika parakstīts (..). (4) Nolīgums ir
jāapstiprina, IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU. 1. pants Ar šo Eiropas Savienības vārdā
tiek apstiprināts Tirdzniecības nolīgums viltojumu
novēršanas jomā starp Eiropas Savienību un tās
dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Korejas Republiku,
Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti, Jaunzēlandi,
Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un Amerikas
Savienotajām Valstīm[3]. Noslēdzamā nolīguma teksts ir
pievienots šim lēmumam. 2. pants Padomes priekšsēdētājs
izraugās personu, kura ir pilnvarota Eiropas Savienības
vārdā iesniegt nolīguma apstiprināšanas instrumentu, lai
izteiktu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties nolīguma
saistības. 3. pants Šis lēmums stājas spēkā
tā pieņemšanas dienā. To publicē Eiropas Savienības
Oficiālajā Vēstnesī. Datumu, kurā nolīgums stājas
spēkā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā
Vēstnesī. Briselē, Padomes
vārdā — priekšsēdētājs PIELIKUMS Tirdzniecības
nolīgums viltojumu novēršanas jomā starp Eiropas Savienību
un tās dalībvalstīm, Austrāliju, Kanādu, Japānu,
Korejas Republiku, Meksikas Savienotajām Valstīm, Marokas Karalisti,
Jaunzēlandi, Singapūras Republiku, Šveices Konfederāciju un
Amerikas Savienotajām Valstīm Līgumslēdzējas
Puses, norādot, ka
intelektuālā īpašuma tiesību efektīva piemērošana
ir ļoti svarīga, lai visās nozarēs un pasaulē
saglabātu ekonomikas izaugsmi; papildus norādot, ka viltoto un pirātisko preču izplatīšana, kā
arī pakalpojumi, kuros izplata nelikumīgu materiālu, apdraud
likumīgu tirdzniecību un pasaules ekonomikas ilgtspējīgu
attīstību, rada būtiskus finansiālus zaudējumus
tiesību īpašniekiem un likumīgiem uzņēmumiem, kā
arī — dažos gadījumos — nodrošina ieņēmumus
organizētajai noziedzībai un citādi apdraud sabiedrību; vēloties
apkarot šādu izplatīšanu, uzlabojot starptautisko sadarbību un
padarot efektīvāku starptautisko tiesībaizsardzību; paredzot
nodrošināt efektīvus un piemērotus līdzekļus, kas
papildina TRIPS līgumu, lai īstenotu intelektuālā
īpašuma tiesību piemērošanu, ņemot vērā savu
attiecīgo tiesību sistēmu un prakšu atšķirības; vēloties nodrošināt,
lai intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas
pasākumi un procedūras pašas nekļūst par likumīgas
tirdzniecības ierobežojumiem; vēloties
pievērsties intelektuālā īpašuma tiesību
pārkāpumu problēmai, tai skaitā pārkāpumiem, kas
notiek digitālajā vidē, it sevišķi attiecībā uz
autortiesībām vai blakustiesībām, līdzsvarojot
attiecīgo tiesību īpašnieku, pakalpojumu sniedzēju un
lietotāju tiesības un intereses; vēloties
veicināt sadarbību starp pakalpojumu sniedzējiem un tiesību
īpašniekiem, lai novērstu attiecīgos pārkāpumus
digitālajā vidē; vēloties, lai
šis nolīgums atbalsta starptautisko tiesībaizsardzības darbu un
sadarbību, ko īsteno attiecīgajās starptautiskajās
organizācijās; atzīstot
principus, kas noteikti Dohas Deklarācijā par TRIPS
līgumu un sabiedrības veselību, kuru pieņēma
2001. gada 14. novembrī Ceturtajā PTO ministru
konferencē, IR
VIENOJUŠĀS PAR ŠO.
I nodaļa. Sākuma noteikumi
un vispārīgas definīcijas 1. iedaļa. Sākuma noteikumi 1. pants. Saistība ar citiem nolīgumiem Nekas šajā nolīgumā nav
atkāpe no Puses saistībām attiecībā pret jebkuru citu
Pusi saskaņā ar spēkā esošiem nolīgumiem, tai
skaitā TRIPS līgumu. 2. pants. Pienākumu
būtība un darbības joma 1. Katra Puse īsteno
šā nolīguma noteikumus. Puse var savos tiesību aktos
īstenot plašāku intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanu, nekā paredzēts šajā nolīgumā, ja
šāda piemērošana nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem.
Katra Puse savā tiesību sistēmā un praksē var
brīvi noteikt atbilstīgu metodi šā nolīguma noteikumu
īstenošanai. 2. Nekas šajā
nolīgumā neuzliek saistības attiecībā uz resursu
sadali starp intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu
un tiesībaizsardzību kopumā. 3. TRIPS līguma
I daļā, sevišķi 7. un 8. pantā, noteiktos
mērķus un principus mutatis mutandis attiecina uz šo
nolīgumu. 3. pants. Saistība ar
standartiem, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību
pieejamību un piemērošanas jomu 1. Šis nolīgums neskar
noteikumus Puses tiesību aktos, kas reglamentē intelektuālā
īpašuma tiesību pieejamību, iegūšanu, piemērošanas
jomu un uzturēšanu. 2. Šis nolīgums Pusei
neuzliek saistības piemērot pasākumus, ja intelektuālā
īpašuma tiesības neaizsargā saskaņā ar tās
tiesību aktiem un noteikumiem. 4. pants. Privātums un
informācijas izpaušana 1. Nekas šajā nolīgumā
neparedz, ka Pusei ir jāizpauž: a) informācija, kuras izpaušana
būtu pretrunā tās tiesību aktiem, ietverot tiesību
aktus, kas aizsargā privātuma tiesības, vai starptautiskiem
nolīgumiem, kuros šī Puse ir līgumslēdzēja puse; b) konfidenciāla informācija,
kuras izpaušana traucētu tiesībaizsardzību vai citādi
būtu pretrunā sabiedrības interesēm; c) konfidenciāla informācija,
kuras izpaušana skartu konkrētu — valsts vai privātu —
uzņēmumu likumīgās komercintereses. 2. Kad Puse sniedz rakstisku
informāciju saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem,
tā Puse, kura šo informāciju saņem, ievērojot savus
tiesību aktus un praksi, atturas no šīs informācijas izpaušanas
vai izmantošanas mērķim, kam šī informācija nav sniegta,
izņemot ar tās Puses, kura informāciju sniedz, iepriekšēju
piekrišanu. 2. iedaļa. Vispārīgas
definīcijas 5. pants. Vispārīgas
definīcijas Šajā nolīgumā, ja vien nav
norādīts citādi: a) ACTA — tirdzniecības
nolīgums viltojumu novēršanas jomā; b) komiteja — ACTA
komiteja, kas izveidota saskaņā ar V nodaļu
(Institucionālie pasākumi); c) kompetentās iestādes — ir
atbilstīgās tiesu, administratīvās un
tiesībaizsardzības iestādes saskaņā ar Puses
tiesību aktiem; d) preces ar viltotām preču
zīmēm — jebkuras preces, ietverot iepakojumu, kam bez
atļaujas ir izmantota preču zīme, kura ir identiska preču
zīmei, kas likumīgi reģistrēta attiecībā uz
šādām precēm, vai kuras būtiskākos aspektus nevar
atšķirt no šādas preču zīmes un kura
tādējādi pārkāpj attiecīgās preču
zīmes īpašnieka tiesības, ko paredz tās valsts tiesību
akti, kurā piemēro II nodaļā (Tiesiskais
regulējums intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanai) paredzētās procedūras; e) valsts — jāsaprot
kā termins ar tādu pašu nozīmi, kāda noteikta PTO
līguma paskaidrojuma rakstā; f) muitas tranzīts — muitas
procedūra, kādā preces muitas kontrolē tiek
pārvadātas no vienas muitas iestādes uz otru; g) dienas — kalendārās
dienas; h) intelektuālais īpašums — visas
intelektuālā īpašuma kategorijas, kam piemēro TRIPS līguma
II daļas 1.–7. iedaļu; i) tranzīta preces — preces
muitas tranzītā vai pārkraušanā; j) persona — fiziska vai
juridiska persona; k) pirātiskas autortiesību
preces — jebkuras preces, kas ir kopijas, kuras izgatavotas bez
tiesību īpašnieka piekrišanas vai tiesību īpašnieka
attiecīgi pilnvarotas personas piekrišanas valstī, kur preces
ražotas, un kuras ir izgatavotas tieši vai netieši no kāda
izstrādājuma, ja šādas kopijas izgatavošana radītu
autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu saskaņā
ar tās valsts tiesību aktiem, kurā piemēro
II nodaļā (Tiesiskais regulējums intelektuālā
īpašuma tiesību piemērošanai) paredzētās
procedūras; l) tiesību īpašnieks — ietver
federāciju vai asociāciju, kuras tiesiskais statuss ļauj
aizstāvēt tiesības intelektuālā īpašuma
jomā; m) teritorija — II nodaļas
(Tiesiskais regulējums intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanai) 3. iedaļas (Pasākumi uz robežām)
nolūkos teritorija ir Puses muitas teritorija un visas brīvās
zonas[4]; n) pārkraušana — muitas
procedūra, kādā preces muitas kontrolē tiek
pārvietotas no importēšanas transportlīdzekļa uz
eksportēšanas transportlīdzekli vienas tādas muitas
iestādes teritorijā, kas ir gan importēšanas, gan
eksportēšanas iestāde; o) TRIPS līgums — ir
Līgums par intelektuālā īpašuma tiesību
komercaspektiem, kurš ir PTO līguma 1.C pielikumā; p) PTO — Pasaules
Tirdzniecības organizācija; q) PTO līgums — 1994. gada
15. aprīļa Marakešas Līgums par Pasaules Tirdzniecības
organizācijas izveidošanu. II nodaļa. Tiesiskais regulējums
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai 1. iedaļa. Vispārīgās saistības 6. pants. Vispārīgās
saistības attiecībā uz piemērošanu 1. Katra Puse nodrošina, lai
tās tiesību aktos būtu paredzētas
tiesībaizsardzības procedūras un būtu iespējama
efektīva rīcība pret jebkādu šajā nolīgumā
ietverto intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu,
ietverot steidzamus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kuru
uzdevums ir novērst jebkādus pārkāpumus, kā arī
tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas attur no turpmākiem
pārkāpumiem. Šīs procedūras piemēro tā, lai
izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgai
tirdzniecībai un nodrošinātu aizsardzības līdzekļus
pret to ļaunprātīgu izmantošanu. 2. Šīs nodaļas
noteikumu īstenošanai pieņemtās, uzturētās vai
piemērotās procedūras ir godīgas un taisnīgas, kā
arī nodrošina pienācīgu aizsardzību to dalībnieku
tiesībām, kam šīs procedūras piemēro. Tās nav nevajadzīgi
sarežģītas vai dārgas, tās nenosaka nepamatotus
termiņus un nerada neattaisnotu aizkavēšanos. 3. Īstenojot
šīs nodaļas noteikumus, katra Puse ņem vērā
vajadzību nodrošināt samērīgumu starp pārkāpuma
nopietnību, trešo personu interesēm un piemērojamiem
pasākumiem, tiesiskās aizsardzības līdzekļiem un
sankcijām. 4. Neviens šīs nodaļas noteikums netiek
uzskatīts par tādu, kas paredz, ka Pusei ir savām
amatpersonām jāpiemēro atbildība par darbībām, ko
tās veic, pildot savus darba pienākumus. 2. iedaļa. Civiltiesiskā
tiesībaizsardzība[5] 7. pants. Civiltiesisko procedūru
pieejamība 1. Katra Puse rada iespējas
tiesību īpašniekiem izmantot civiltiesiskās procedūras
attiecībā uz jebkādu intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanu, kā norādīts šajā iedaļā. 2. Ciktāl ar konkrēto
lietu saistīto administratīvo procedūru rezultātā var
tikt noteikts jebkāds civiltiesiskās aizsardzības
līdzeklis, katra Puse nodrošina, ka šādas procedūras atbilst
principiem, kas pēc būtības ir līdzvērtīgi tiem,
kuri norādīti šajā iedaļā. 8. pants. Izpildraksti 1. Katra Puse nodrošina, ka
civiltiesiskās procedūrās attiecībā uz
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu tās
tiesu iestādes ir pilnvarotas izdot rīkojumu konkrētai Pusei
atturēties no pārkāpuma un, cita starpā, rīkojumu šai
Pusei vai vajadzības gadījumā trešai personai, pār kuru
attiecīgajai tiesu iestādei ir jurisdikcija, novērst tādu
preču, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma
tiesību pārkāpumu, iekļūšanu tirdzniecības
apritē. 2. Neatkarīgi no šīs
iedaļas citiem noteikumiem Puse var ierobežot pret izmantošanu bez
tiesību īpašnieka atļaujas pieejamos tiesiskās
aizsardzības līdzekļus, ja aizsargātos elementus izmanto
valdības vai valdības pilnvarotas trešās personas, paredzot tikai
atlīdzības izmaksāšanu, ja šī Puse atbilst TRIPS līguma
II daļas noteikumiem, kuros īpaši minēta šāda
izmantošana. Citos gadījumos piemēro šajā iedaļā
paredzētos tiesiskās aizsardzības līdzekļus vai, ja
tie neatbilst Puses tiesību aktiem, ir pieejami deklaratīvi
nolēmumi un atbilstīga kompensācija. 9. pants. Zaudējumi 1. Katra Puse nodrošina, ka
civiltiesiskās procedūrās saistībā ar
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu tās
tiesu iestādes ir pilnvarotas likt pārkāpējam, kas ir
apzināti — vai kam tas būtu bijis jāzina —
iesaistījies pārkāpumā, atlīdzināt tiesību
īpašniekam zaudējumus tādā mērā, kurš atbilst
tiesību īpašniekam pārkāpuma rezultātā
nodarītajam kaitējumam. Nosakot intelektuālā īpašuma
tiesību pārkāpuma radīto zaudējumu apjomu, Puses tiesu
iestādes ir pilnvarotas cita starpā apsvērt jebkuru
likumīgu vērtības norādīšanas līdzekli, ko
iesniedz tiesību īpašnieks un kas var ietvert zaudēto
peļņu, ar pārkāpumu saistīto preču vai
pakalpojumu vērtību, kura noteikta saskaņā ar tirgus cenu,
vai ieteicamo mazumtirdzniecības cenu. 2. Vismaz autortiesību vai
blakustiesību pārkāpuma, kā arī preču zīmes
viltojuma gadījumā katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās
procedūrās tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt pārkāpējam
izmaksāt tiesību īpašniekam pārkāpēja
peļņu, kas attiecināma uz šo pārkāpumu. Puse var
pieņemt, ka šī peļņa atbilst 1. punktā
minēto zaudējumu apjomam. 3. Vismaz attiecībā uz
tādu autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, ar ko
aizsargā darbus, fonogrammas un izpildījumus, kā arī
preču zīmes viltojuma gadījumā katra Puse arī izveido
vai uztur sistēmu, kura paredz vienu vai vairākus no turpmāk
nosauktajiem elementiem: a) iepriekš noteiktus zaudējumus; vai b) pieņēmumus[6] zaudējumu apjoma
noteikšanai pietiekamā apmērā, lai kompensētu tiesību
īpašniekam ar pārkāpumu nodarīto kaitējumu; vai c) vismaz attiecībā uz
autortiesībām — papildu zaudējumus. 4. Ja Puse paredz 3. punkta
a) apakšpunktā minēto tiesiskās aizsardzības
līdzekli vai 3. punkta b) apakšpunktā minētos
pieņēmumus, tā nodrošina, ka vai nu tās tiesu
iestādēm, vai tiesību īpašniekam ir tiesības
izvēlēties šādu tiesiskās aizsardzības līdzekli
vai pieņēmumus kā alternatīvu 1. un 2. punktā minētajiem
tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. 5. Katra Puse nodrošina, ka
tās tiesu iestādes vajadzības gadījumā ir
pilnvarotas — pēc civiltiesisko procedūru pabeigšanas par
vismaz autortiesību vai blakustiesību, vai preču zīmju
pārkāpumu — likt, lai uzvarējusī puse saņem
zaudējušās puses maksājumu par tiesas izmaksām vai maksu,
kā arī atbilstīgu advokāta maksu un jebkādus citus
izdevumus, ko paredz saskaņā ar šīs Puses tiesību aktiem. 10. pants. Citi tiesiskās
aizsardzības līdzekļi 1. Vismaz attiecībā uz
pirātiskām autortiesību precēm un precēm ar
viltotām preču zīmēm katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās
procedūrās pēc tiesību īpašnieka pieprasījuma
tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt iznīcināt šādas
pārkāpuma preces, izņemot ārkārtas gadījumos, bez
jebkādas kompensācijas. 2. Turklāt katra Puse
nodrošina, ka tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt
iznīcināt materiālus un darbarīkus, kas galvenokārt
izmantoti šādu pārkāpuma preču ražošanai vai izgatavošanai,
vai atbrīvoties no tiem ārpus tirdzniecības aprites bez
nepamatotas kavēšanās un bez kompensācijas — tā,
lai maksimāli samazinātu turpmāku pārkāpumu risku. 3. Puse var paredzēt, ka
šajā pantā izklāstītie tiesiskās aizsardzības
līdzekļi jāapmaksā pārkāpējam. 11. pants. Ar pārkāpumu
saistīta informācija Neskarot savus tiesību aktus, kas
reglamentē priekšrocības, informācijas avotu konfidencialitātes
aizsardzību vai personas datu apstrādi, katra Puse nodrošina, ka
saistībā ar civiltiesiskām procedūrām
attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanu tās tiesu iestādes ir pilnvarotas pēc
tiesību īpašnieka pamatota pieprasījuma likt
pārkāpējam vai, alternatīvi, iespējamajam
pārkāpējam sniegt tiesību īpašniekam vai tiesu
iestādēm — vismaz pierādījumu apkopošanas
nolūkā — attiecīgo pārkāpēja vai
iespējamā pārkāpēja rīcībā vai
kontrolē esošo informāciju, kā paredzēts Puses
piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos. Šāda
informācija var ietvert informāciju attiecībā uz jebkuru
personu, kas iesaistīta jebkurā no pārkāpuma vai
iespējamā pārkāpuma aspektiem, un attiecībā uz pārkāpumā
vai iespējamā pārkāpumā iesaistīto preču vai
pakalpojumu ražošanas līdzekļiem vai izplatīšanas kanāliem,
tostarp to trešo personu noteikšanu, kuras, iespējams, ir iesaistītas
šādu preču vai pakalpojumu ražošanā vai izplatīšanā,
un uz izplatīšanas kanāliem. 12. pants. Pagaidu pasākumi 1. Katra Puse nodrošina, ka
tās tiesu iestādes ir pilnvarotas piemērot
tūlītējus un efektīvus pagaidu pasākumus: a) pret pusi vai vajadzības
gadījumā trešo personu, pār kuru attiecīgajai tiesu
iestādei ir jurisdikcija, lai novērstu jebkādu
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu un it
sevišķi lai novērstu tādu preču iekļūšanu
tirdzniecības apritē, kas saistītas ar intelektuālā
īpašuma tiesību pārkāpumu; b) lai saglabātu atbilstošus
pierādījumus attiecībā uz iespējamo
pārkāpumu. 2. Katra Puse nodrošina, ka
tās tiesu iestādes ir pilnvarotas vajadzības gadījumā
pieņemt pagaidu pasākumus inaudita altera parte, it
sevišķi, ja jebkāds kavējums, visticamāk, radīs
neatgriezenisku kaitējumu tiesību īpašniekam vai ja pastāv
pierādāms risks, ka tiek iznīcināti pierādījumi.
Procedūrās, ko īsteno inaudita altera parte, katra Puse
savām tiesu iestādēm nodrošina pilnvaras ātri rīkoties
saistībā ar pieprasījumiem pieņemt pagaidu pasākumus
un pieņemt lēmumu bez pārmērīgas kavēšanās. 3. Vismaz autortiesību vai
blakustiesību pārkāpuma un preču zīmes viltojuma
gadījumā katra Puse nodrošina, ka civiltiesiskās
procedūrās tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt
konfiscēt vai arestēt aizdomīgās preces un ar
pārkāpumu saistītos materiālus un darbarīkus, kā
arī, vismaz attiecībā uz viltotām preču
zīmēm, dokumentārus pierādījumus (vai nu to
oriģinālus, vai kopijas), kas attiecas uz pārkāpumu. 4. Katra Puse nodrošina, ka
tās tiesu iestādes ir pilnvarotas pieprasīt pieteikuma
iesniedzējam saistībā ar pagaidu pasākumiem sniegt
jebkādus saprātīgi pieejamus pierādījumus, lai tiesu
iestādes varētu pietiekami pārliecināties, ka tiek
pārkāptas vai tiks pārkāptas pieteikuma iesniedzēja
tiesības, un likt pieteikuma iesniedzējam sniegt nodrošinājumu
vai līdzvērtīgu garantiju, kas ir pietiekama, lai
aizsargātu apsūdzēto un novērstu ļaunprātīgu
izmantošanu. Šāds nodrošinājums vai līdzvērtīga
garantija nevar bez iemesla atturēt no šo pagaidu pasākumu
procedūru izmantošanas. 5. Ja pagaidu pasākumi tiek
atcelti vai ja tie zaudē spēku pieteikuma iesniedzēja
darbības vai bezdarbības dēļ, vai ja vēlākā
posmā tiek atklāts, ka intelektuālā īpašuma
tiesību pārkāpums nav noticis, tiesu iestādes pēc
apsūdzētā pieprasījuma ir pilnvarotas likt pieteikuma
iesniedzējam nodrošināt apsūdzētajam atbilstīgu
kompensāciju par jebkādu kaitējumu, ko šādi pasākumi ir
radījuši. 3. iedaļa. Pasākumi uz robežām[7], [8] 13. pants. Pasākumu uz
robežām darbības joma[9] Atbilstīgi nodrošinot
intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu piemērošanu
uz robežām saskaņā ar savu iekšzemes intelektuālā
īpašuma tiesību aizsardzības sistēmu, kā arī
neskarot TRIPS līguma prasības, Pusei tas jāīsteno
tā, lai nebūtu nepamatotas nediskriminācijas starp
intelektuālā īpašuma tiesībām un lai neradītu
ierobežojumus likumīgai tirdzniecībai. 14. pants. Nelieli sūtījumi
un personīgā bagāža 1. Katra Puse šīs
iedaļas piemērošanas jomā ietver komerciāla rakstura preces
nelielos sūtījumos. 2. Puse šīs iedaļas
piemērošanas jomā var neietvert nelielus preču daudzumus, kam
nav komerciāls raksturs un kas atrodas ceļotāju
personīgajā bagāžā. 15. pants. Informācija, ko sniedz
tiesību īpašnieks Katra Puse ļauj savām
kompetentajām iestādēm pieprasīt tiesību
īpašniekam sniegt attiecīgu informāciju, lai palīdzētu
kompetentajām iestādēm īstenot šajā iedaļā
minētos pasākumus uz robežām. Puse var arī atļaut
tiesību īpašniekam sniegt attiecīgu informāciju savām
kompetentajām iestādēm. 16. pants. Pasākumi uz
robežām 1. Katra Puse pieņem vai
uztur procedūras attiecībā uz importa un eksporta
pārvadājumiem, un saskaņā ar šīm procedūrām: a) tās muitas iestādes var
pēc savas iniciatīvas rīkoties, lai pārtrauktu
aizdomīgu preču ielaišanu; un b) vajadzības gadījumā
tiesību īpašnieks var pieprasīt tās kompetentajām
iestādēm pārtraukt aizdomīgu preču ielaišanu. 2. Puse var pieņemt vai
uzturēt procedūras attiecībā uz aizdomīgām
tranzīta precēm vai citās situācijās, kad precēm
veic muitas kontroli, un atbilstoši šīm procedūrām: a) tās muitas iestādes var
pēc savas iniciatīvas rīkoties, lai pārtrauktu
aizdomīgu preču ielaišanu vai aizturēt tās; kā
arī b) vajadzības gadījumā
tiesību īpašnieks var pieprasīt tās kompetentajām
iestādēm pārtraukt aizdomīgu preču ielaišanu vai
aizturēt tās. 17. pants. Tiesību īpašnieka
pieteikums 1. Katra Puse nodrošina, ka
tās kompetentās iestādes pieprasa tiesību īpašniekam,
kas pieprasa 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b)
apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā
aprakstītās procedūras, sniegt pietiekamus
pierādījumus, lai kompetentā iestāde varētu
pārliecināties, ka saskaņā ar Puses, kura paredz
procedūras, tiesību aktiem pirmšķietami pastāv
pārkāpums attiecībā uz tiesību īpašnieka
intelektuālā īpašuma tiesībām, un sniegt pietiekamu
informāciju, par ko var pamatoti uzskatīt, ka tā ir tiesību
īpašnieka rīcībā, lai aizdomīgās preces būtu
pienācīgi atpazīstamas kompetentajām iestādēm.
Prasība sniegt pietiekamu informāciju nevar bez iemesla atturēt
no 16. panta (Pasākumi uz robežām) 1. punkta b)
apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā aprakstīto
procedūru piemērošanas. 2. Katra Puse paredz pieteikumus
jebkādu aizdomīgu preču[10],
kam tās teritorijā veic muitas kontroli, ielaišanas pārtraukšanu
vai to aizturēšanu. Puse var paredzēt, ka šādi pieteikumi
attiecas uz vairākiem pārvadājumiem. Puse var paredzēt, ka
pēc tiesību īpašnieka pieprasījuma pieteikumu apturēt
aizdomīgu preču ielaišanu vai tās aizturēt var piemērot
konkrētiem iebraukšanas vai izbraukšanas punktiem, kur īsteno muitas
kontroli. 3. Katra Puse nodrošina, ka
tās kompetentās iestādes informē pieteikuma
iesniedzēju saprātīgā laikposmā par to, vai tās
ir pieteikumu pieņēmušas. Ja tās kompetentās iestādes
ir pieņēmušas pieteikumu, tās arī informē pieteikuma
iesniedzēju par pieteikuma derīguma termiņu. 4. Puses nodrošina, ka tās
kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieteikumu noraidīt,
apturēt vai anulēt, ja pieteikuma iesniedzējs ir
ļaunprātīgi izmantojis 16. panta (Pasākumi uz
robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta
b) apakšpunktā aprakstītās procedūras vai ja ir
pamatots iemesls. 18. pants. Nodrošinājums vai
līdzvērtīgas garantijas Katra Puse nodrošina, ka tās
kompetentās iestādes ir pilnvarotas pieprasīt tiesību
īpašniekam, kas pieprasa 16. panta (Pasākumi uz robežām)
1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta b) apakšpunktā
aprakstītās procedūras, sniegt pamatotu nodrošinājumu vai
līdzvērtīgas garantijas, kas ir pietiekamas, lai aizsargātu
apsūdzēto un kompetentās iestādes un novērstu
ļaunprātīgu izmantošanu. Katra Puse nodrošina, ka šāds
nodrošinājums vai līdzvērtīgas garantijas bez iemesla
neattur no šo procedūru izmantošanas. Puse var paredzēt, ka šāds
nodrošinājums var būt tāds, kam jānodrošina
apsūdzētā aizsardzība pret jebkādiem zaudējumiem
vai kaitējumiem, kurus radījusi preču ielaišanas
pārtraukšana vai to aizturēšana, ja kompetentās iestādes
nosaka, ka preces nav iesaistītas pārkāpumā. Puse
var — tikai ārkārtas gadījumos vai saskaņā
ar tiesas rīkojumu — atļaut apsūdzētajam
saņemt aizdomīgās preces, ja apsūdzētais sniedz
galvojumu vai citu nodrošinājumu. 19. pants. Pārkāpuma
noteikšana Katra Puse pieņem vai uztur
procedūras, ar kurām kompetentās iestādes var
saprātīgā laikposmā pēc 16. pantā
(Pasākumi uz robežām) aprakstīto procedūru
piemērošanas noteikt, vai aizdomīgās preces ir
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums. 20. pants. Tiesiskās
aizsardzības līdzekļi 1. Katra Puse nodrošina, ka
tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt iznīcināt
preces pēc tam, kad saskaņā ar 19. pantu
(Pārkāpuma noteikšana) ir noteikts, ka tās ir
pārkāpuma preces. Ja šādas preces netiek iznīcinātas,
katra Puse nodrošina, ka, izņemot ārkārtas gadījumus, no
šādām precēm atbrīvojas ārpus tirdzniecības
aprites tā, lai izvairītos no kaitējuma nodarīšanas
tiesību īpašniekam. 2. Attiecībā uz
precēm ar viltotām preču zīmēm nepietiek ar
nelikumīgi izvietotas preču zīmes noņemšanu, lai
atļautu preču ielaišanu tirdzniecības apritē, izņemot
ārkārtas gadījumus. 3. Katra Puse var
nodrošināt, ka tās kompetentās iestādes ir pilnvarotas
piemērot administratīvas sankcijas pēc tam, kad
saskaņā ar 19. pantu (Pārkāpuma noteikšana) ir
noteikts, ka preces ir pārkāpuma preces. 21. pants. Pakalpojumu maksas Katra Puse nodrošina, ka jebkādu
pieteikuma maksu, glabāšanas maksu vai iznīcināšanas maksu, kas
jānosaka tās kompetentajām iestādēm saistībā
ar šajā iedaļā aprakstītajām procedūrām,
neizmanto, lai bez iemesla atturētu no šo procedūru izmantošanas. 22. pants. Informācijas izpaušana Neskarot Puses tiesību aktus, kas
attiecas uz privātumu vai informācijas konfidencialitāti: a) Puse var pilnvarot savas kompetentās
iestādes sniegt tiesību īpašniekam informāciju par
konkrētiem preču pārvadājumiem, tai skaitā preču
aprakstu un ziņas par daudzumu, lai palīdzētu noteikt
pārkāpuma preces; b) Puse
var pilnvarot savas kompetentās iestādes sniegt tiesību
īpašniekam informāciju par precēm, tai skaitā, bet ne
tikai, par preču aprakstu un daudzumu, nosūtītāja,
importētāja, eksportētāja vai saņēmēja
vārdu un adresi, kā arī, ja zināms, preču izcelsmes
valsti, preču ražotāja vārdu un adresi, lai sekmētu
19. pantā (Pārkāpuma noteikšana) minēto noteikšanu; c) ja vien Puse nav pilnvarojusi savas
kompetentās iestādes saskaņā ar b) apakšpunktā
izklāstīto, vismaz importētu preču gadījumā, ja
tās kompetentās iestādes ir konfiscējušas aizdomīgas
preces vai — alternatīvi — saskaņā ar
19. pantu (Pārkāpuma noteikšana) noteikušas, ka tās ir
pārkāpuma preces, Puse pilnvaro savas kompetentās iestādes
trīsdesmit dienu laikā[11]
pēc konfiscēšanas vai pārkāpuma noteikšanas tiesību
īpašniekam sniegt informāciju par šādām precēm, tai
skaitā, bet ne tikai, preču aprakstu un ziņas par daudzumu,
nosūtītāja, importētāja, eksportētāja vai
saņēmēja vārdu un adresi, kā arī, ja zināms,
preču izcelsmes valsti, preču ražotāja vārdu un adresi. 4. iedaļa. Krimināltiesiskā
tiesībaizsardzība 23. pants.
Kriminālpārkāpumi 1. Katra
Puse paredz kriminālprocedūras un sankcijas, kas piemērojamas
vismaz attiecībā uz preču zīmju apzinātu viltošanu vai
autortiesību vai blakustiesību pirātismu komerciālā
mērogā[12].
Šīs iedaļas izpratnē komerciālā mērogā
īstenotas darbības ietver vismaz tās darbības, ko veic
kā komercdarbības, lai gūtu tiešu vai netiešu ekonomisku vai
komerciālu izdevīgumu. 2. Katra Puse paredz
kriminālprocedūras un sankcijas, kas piemērojamas tādu
marķējumu vai iepakojumu apzinātas importēšanas[13] un iekšzemes izmantošanas
gadījumos tirdzniecības gaitā komerciālā
mērogā[14]: a) kuriem bez atļaujas ir izmantota
tāda zīme, kas ir identiska tās teritorijā
reģistrētai preču zīmei vai ko nevar atšķirt no
tās; kā arī b) kurus ir paredzēts izmantot
tādu preču tirdzniecības gaitā vai saistībā ar
pakalpojumiem, kas ir identiski precēm vai pakalpojumiem, kuriem šāda
preču zīme ir reģistrēta. 3. Atbilstīgos
gadījumos Puse var paredzēt kriminālprocedūras un sankcijas
attiecībā uz kinematogrāfisku darbu neatļautu kopēšanu
izpildījuma laikā kinofilmu izrādīšanas telpās, kas
parasti ir publiski pieejamas. 4. Attiecībā
uz šajā pantā minētajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse
paredz kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka
saskaņā ar tās tiesību aktiem ir iespējama
kriminālatbildība par atbalsta sniegšanu un kūdīšanu. 5. Saskaņā ar saviem
tiesību principiem katra Puse pieņem pasākumus, kuri var
būt vajadzīgi, lai noteiktu juridisku personu atbildību, kas var
būt kriminālatbildība, par pārkāpumiem, kuri
noteikti šajā pantā un par kuriem Puse paredz
kriminālprocedūras un sankcijas. Šāda atbildība neskar to
fizisko personu kriminālatbildību, kuras izdarījušas
kriminālnoziegumus. 24. pants. Sankcijas Par 23. panta
(Kriminālpārkāpumi) 1., 2. un 4. punktā noteiktajiem
pārkāpumiem katra Puse paredz sankcijas, kas ietver
apcietinājumu, kā arī naudassodus[15], kuri ir pietiekami lieli, lai
atturētu no turpmākiem pārkāpumiem, atbilstīgi
sankciju līmenim, ko piemēro par līdzīgas nopietnības
noziegumiem. 25. pants. Konfiskācija,
atsavināšana un iznīcināšana 1. Attiecībā uz
23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un
4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz
kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka tās
kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt konfiscēt
aizdomīgas preces ar viltotām preču zīmēm vai
pirātiskas autortiesību preces, jebkādus saistītus
materiālus un darbarīkus, kas izmantoti iespējamā
pārkāpuma veikšanā, dokumentārus pierādījumus,
kuri saistīti ar iespējamo noziegumu, kā arī aktīvus,
kas izveidoti vai tieši vai netieši iegūti no iespējamās
pārkāpuma darbības.
2. Ja Puse kā
priekšnosacījumu 1. punktā minētā rīkojuma
izdošanai pieprasa noteikt tos priekšmetus, kam piemērojama
konfiskācija, šī Puse nevar pieprasīt šo priekšmetu
detalizētāku aprakstu, nekā vajadzīgs, lai tos noteiktu
konfiskācijas vajadzībām. 3. Attiecībā uz
23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un
4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz
kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka tās
kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt atsavināt vai
iznīcināt visas preces ar viltotām preču zīmēm
vai pirātiskas autortiesību preces. Ja preces ar viltotām
preču zīmēm vai pirātiskas autortiesību preces netiek
iznīcinātas, kompetentās iestādes nodrošina, ka,
izņemot ārkārtas gadījumus, no šādām precēm
atbrīvojas ārpus tirdzniecības aprites tā, lai
izvairītos no kaitējuma nodarīšanas tiesību
īpašniekam. Katra Puse nodrošina, ka šādu preču atsavināšanu
vai iznīcināšanu īsteno, nesniedzot pārkāpējam
nekādu kompensāciju. 4. Attiecībā uz
23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un
4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz
kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse nodrošina, ka tās
kompetentās iestādes ir pilnvarotas likt atsavināt vai
iznīcināt materiālus un darbarīkus, kas galvenokārt
izmantoti preču ar viltotām preču zīmēm vai
pirātisku autortiesību preču izveidošanā, kā
arī — vismaz nopietnu pārkāpumu
gadījumā — aktīvus, kuri izveidoti vai tieši vai
netieši iegūti no pārkāpuma darbības. Katra Puse nodrošina,
ka šādu materiālu, darbarīku vai aktīvu atsavināšanu
vai iznīcināšanu īsteno, nesniedzot pārkāpējam
nekādu kompensāciju. 5. Attiecībā uz
23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un
4. punktā noteiktajiem pārkāpumiem, par kuriem Puse paredz
kriminālprocedūras un sankcijas, šī Puse var nodrošināt, ka
tās tiesu iestādes ir pilnvarotas likt: a) konfiscēt
tādus aktīvus, kuru vērtība atbilst to aktīvu
vērtībai, kas izveidoti vai tieši vai netieši iegūti no
iespējamās pārkāpuma darbības; kā arī b) atsavināt tādus aktīvus,
kuru vērtība atbilst to aktīvu vērtībai, kas izveidoti
vai tieši vai netieši iegūti no pārkāpuma darbības. 26. pants. Ex Officio
krimināltiesiskā tiesībaizsardzība Katra Puse nodrošina, ka atbilstīgos
gadījumos tās kompetentās iestādes var rīkoties
pēc savas iniciatīvas, lai sāktu izmeklēšanu vai
tiesvedību attiecībā uz kriminālpārkāpumiem, kas
minēti 23. panta (Kriminālpārkāpumi) 1., 2., 3. un
4. punktā un par kuriem Puse paredz kriminālprocedūras un
sankcijas. 5. iedaļa. Intelektuālā
īpašuma tiesību tiesībaizsardzība digitālajā
vidē 27. pants. Tiesībaizsardzība
digitālajā vidē 1. Katra Puse nodrošina, ka
tās tiesību aktos ir pieejamas tiesībaizsardzības
procedūras, ciktāl tas noteikts 2. iedaļā
(Civiltiesiskā tiesībaizsardzība) un 4. iedaļā
(Krimināltiesiskā tiesībaizsardzība), lai pret
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu
digitālajā vidē būtu iespējams īstenot
efektīvu rīcību, tai skaitā steidzamus tiesiskās
aizsardzības līdzekļus, lai novērstu pārkāpumu,
kā arī tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas
attur no turpmākiem pārkāpumiem. 2. Papildus 1. punktā
minētajam katras Puses tiesībaizsardzības procedūras
piemēro autortiesību vai blakustiesību pārkāpumam
digitālajos tīklos, kas var ietvert plašas izplatīšanas
līdzekļu nelikumīgu izmantošanu, lai veiktu pārkāpumu.
Šīs procedūras īsteno tā, lai izvairītos no
ierobežojumu radīšanas likumīgām darbībām, tai
skaitā elektroniskajai komercijai, un lai saskaņā ar Puses
tiesību aktiem saglabātu tādus pamatprincipus kā vārda
brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un privātums[16]. 3. Katra Puse cenšas
veicināt kopējus centienus uzņēmējdarbības
jomā, lai efektīvi risinātu preču zīmju un
autortiesību vai blakustiesību pārkāpumu, vienlaikus
saglabājot likumīgu konkurenci un saskaņā ar Puses
tiesību aktiem saglabājot tādus pamatprincipus kā
vārda brīvība, tiesības uz taisnīgu tiesu un
privātums. 4. Puse saskaņā ar
saviem tiesību aktiem un noteikumiem var pilnvarot savas kompetentās
iestādes likt tiešsaistes pakalpojumu sniedzējam steidzami izpaust
tiesību īpašniekam informāciju, kas ir pietiekama, lai noteiktu
abonentu, kura konts, iespējams, ir izmantots pārkāpuma
veikšanai, ja šis tiesību īpašnieks ir iesniedzis likumīgi
pamatotu prasību par preču zīmes vai autortiesību vai
blakustiesību pārkāpumu un ja šādu informāciju
vēlas saņemt, lai aizsargātu vai piemērotu šīs
tiesības. Šīs procedūras īsteno tā, lai
izvairītos no ierobežojumu radīšanas likumīgām
darbībām, tai skaitā elektroniskajai komercijai, un lai
saskaņā ar Puses tiesību aktiem saglabātu tādus
pamatprincipus kā vārda brīvība, tiesības uz
taisnīgu tiesu un privātums. 5. Katra Puse paredz
atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās
aizsardzības līdzekļus pret tādu efektīvu
tehnoloģisko pasākumu[17]
apiešanu, kurus izmanto fonogrammu autori, izpildītāji vai producenti
saistībā ar savu tiesību īstenošanu savos darbos,
izpildījumos un fonogrammās un kas ierobežo darbības
attiecībā uz šiem darbiem, izpildījumiem un fonogrammām, ja
šo apiešanu nav atļāvuši attiecīgie fonogrammu autori,
izpildītāji vai producenti vai ja to neatļauj likums. 6. Lai nodrošinātu
atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās
aizsardzības līdzekļus, kā minēts 5. punktā,
katra Puse nodrošina aizsardzību vismaz pret: a) — tādā mērā, kā
to paredz tās tiesību akti — i) efektīva tehnoloģiskā
pasākuma neatļautu apiešanu, ko veic apzināti, vai, ja ir pamats
šo rīcību apzināties; kā arī ii) to, ka sabiedrībai ar
mārketinga palīdzību piedāvā ierīci vai ražojumu,
tai skaitā datorprogrammas, vai pakalpojumu kā efektīva
tehnoloģiskā pasākuma apiešanas līdzekli; kā arī b) tādas ierīces vai ražojuma, tai
skaitā tādu datorprogrammu ražošanu, importu vai izplatīšanu,
vai tāda pakalpojuma sniegšanu: i) kas galvenokārt
izstrādāts vai izgatavots, lai apietu efektīvu tehnoloģisko
pasākumu; vai ii) kam
ir tikai ierobežots komerciāli būtisks mērķis papildus
mērķim apiet efektīvu tehnoloģisko pasākumu[18]. 7. Lai aizsargātu
elektronisku informāciju par tiesību pārvaldību[19], katra Puse nodrošina
atbilstīgu tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās
aizsardzības līdzekļus pret jebkuru personu, kura apzināti
un bez atļaujas veic jebkuras no turpmāk nosauktajām darbībām,
zinot, vai, ja ir pamats zināt, ka tas izraisīs, pieļaus,
sekmēs vai apslēps jebkādu autortiesību vai
blakustiesību pārkāpumu: a) dzēst vai mainīt jebkādu
elektronisku informāciju par tiesību pārvaldību; b) izplatīt, importēt
izplatīšanai, pārraidīt, nodot sabiedrībai vai publiskot
darbu, izpildījumu vai fonogrammu kopijas, zinot, ka ir bez atļaujas
dzēsta vai mainīta elektroniska informācija par tiesību
pārvaldību. 8. Nodrošinot atbilstīgu
tiesisko aizsardzību un efektīvus tiesiskās aizsardzības
līdzekļus saskaņā ar 5. un 7. punkta noteikumiem, Puse
var pieņemt vai uzturēt piemērotus ierobežojumus vai
izņēmumus attiecībā uz pasākumiem, ar ko īsteno
5., 6. un 7. punkta noteikumus. Šā panta 5., 6. un
7. punktā noteiktās saistības neskar tiesības,
ierobežojumus, izņēmumus vai aizsardzības pasākumus
saistībā ar autortiesību vai blakustiesību
pārkāpumiem saskaņā ar Puses tiesību aktiem. III nodaļa.
Tiesībaizsardzības prakses 28. pants.
Tiesībaizsardzības zināšanas, informācija un iekšzemes
koordinācija 1. Katra Puse veicina
specializētu zināšanu izstrādi savās kompetentajās
iestādēs, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma
tiesību piemērošanu. 2. Katra Puse veicina
statistikas datu un citas būtiskas informācijas attiecībā
uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem
apkopošanu un analizēšanu, kā arī informācijas par
vislabāko praksi apkopošanu, lai novērstu un apkarotu
pārkāpumus. 3. Katra Puse atbilstīgi
veicina iekšējo koordināciju starp savām kompetentajām
iestādēm, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma
tiesību piemērošanu, un sekmē to kopējas darbības. 4. Katra Puse vajadzības
gadījumā cenšas veicināt oficiālu un neoficiālu
mehānismu, piemēram, konsultatīvu grupu, izveidi un
uzturēšanu, ar kuru palīdzību tās kompetentās
iestādes var saņemt tiesību īpašnieku un citu
attiecīgo ieinteresēto personu viedokļus. 29. pants. Risku pārvaldība
uz robežām 1. Lai uzlabotu
intelektuālā īpašuma tiesību tiesībaizsardzības
uz robežām efektivitāti, Puses kompetentās iestādes var: a) apspriesties ar attiecīgajām
ieinteresētajām personām un citu Pušu kompetentajām
iestādēm, kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma
tiesību piemērošanu, lai noteiktu un novērstu būtiskus
riskus, kā arī lai veicinātu darbības šo risku
mazināšanai; kā arī b) koplietot informāciju ar citu Pušu
kompetentajām iestādēm par intelektuālā īpašuma
tiesību tiesībaizsardzību uz robežām, tai skaitā
attiecīgu informāciju, lai labāk noteiktu tādus
pārvadājumus, par kuriem pastāv aizdomas, ka tajos ir
pārkāpuma preces, un lai tiem piemērotu pārbaudes. 2. Ja Puse konfiscē
importētas preces, kas pārkāpj intelektuālā
īpašuma tiesības, tās kompetentās iestādes var
eksportētājai Pusei sniegt informāciju, kura vajadzīga, lai
noteiktu personas un preces, kas iesaistītas konfiscēto preču
eksportēšanā. Eksportētājas Puses kompetentās
iestādes var īstenot rīcību pret šīm personām un
turpmākiem pārvadājumiem saskaņā ar šīs Puses
tiesību aktiem. 30. pants. Pārredzamība Lai sekmētu pārredzamību savas
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanas
sistēmas administrēšanā, katra Puse piemēro
atbilstīgus pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem
un politikas virzieniem ar mērķi publicēt vai citādi
publiskot informāciju par: a) procedūrām, kas
intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanai pieejamas
tās tiesību aktos, par kompetentajām iestādēm, kuras
par šo piemērošanu atbildīgas, un pieejamajiem kontaktpunktiem, lai
saņemtu palīdzību; b) attiecīgajiem tiesību aktiem,
noteikumiem, galīgajiem tiesu spriedumiem un vispārīgiem
administratīvajiem nolēmumiem, kas attiecas uz intelektuālā
īpašuma tiesību piemērošanu; kā arī c) tās centieniem nodrošināt
efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanas un aizsardzības sistēmu. 31. pants. Sabiedrības
informētība Katra Puse atbilstīgi veicina
pasākumu pieņemšanu, lai vairotu sabiedrības
informētību par to, ka ir svarīgi ievērot
intelektuālā īpašuma tiesības, kā arī par
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpšanas
negatīvo ietekmi. 32. pants. Vides apsvērumi,
iznīcinot pārkāpuma preces Preces, kas pārkāpj
intelektuālā īpašuma tiesības, iznīcina
saskaņā ar tās Puses tiesību aktiem un noteikumiem vides jomā,
kur notiek iznīcināšana. IV nodaļa Starptautiskā sadarbība 33. pants. Starptautiskā
sadarbība 1. Katra Puse atzīst, ka
starptautiska sadarbība ir ļoti būtiska, lai īstenotu
intelektuālā īpašuma tiesību efektīvu
aizsardzību, un ka tā jāveicina neatkarīgi no preču,
kas pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības,
izcelsmes vai tiesību īpašnieka atrašanās vietas un
valstspiederības. 2. Lai apkarotu
intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus, it
sevišķi preču zīmju viltošanu un autortiesību un
blakustiesību pirātismu, Puses vajadzības gadījumā
veicina sadarbību starp savām kompetentajām iestādēm,
kas atbildīgas par intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanu. Šāda sadarbība var ietvert sadarbību
tiesībaizsardzības jomā attiecībā uz
krimināltiesiskajiem pasākumiem un pasākumiem uz robežām,
ko ietver šis nolīgums. 3. Sadarbību
saskaņā ar šo nodaļu īsteno atbilstoši attiecīgajiem
starptautiskajiem nolīgumiem un katras Puses tiesību aktiem,
politikas virzieniem, resursu sadali un tiesībaizsardzības
prioritātēm. 34. pants. Informācijas
apmaiņa Neskarot 29. panta (Risku
pārvaldība uz robežām) noteikumus, katra Puse cenšas ar
citām Pusēm apmainīties ar: a) informāciju, ko Puse apkopo
saskaņā ar III nodaļas (Tiesībaizsardzības
prakses) noteikumiem, tai skaitā ar statistikas datiem un informāciju
par vislabāko praksi; b) informāciju par tās
likumdošanas un regulatīvajiem pasākumiem, kas saistīti ar
intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un
piemērošanu; kā arī c) citu informāciju, kas ir
atbilstīga un par ko panākta savstarpēja vienošanās. 35. pants. Administratīvās
spējas stiprināšana un tehniskā palīdzība 1. Katra Puse cenšas pēc
pieprasījuma un saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, par
ko panākta savstarpēja vienošanās, sniegt citām šā
nolīguma Pusēm un — vajadzības
gadījumā — topošajām Pusēm palīdzību
administratīvās spējas stiprināšanai un tehnisko
palīdzību, lai uzlabotu intelektuālā īpašuma
tiesību piemērošanu. Administratīvās spējas
stiprināšana un tehniskā palīdzība var ietvert šādas
jomas: a) sabiedrības informētības
vairošanu par intelektuālā īpašuma tiesībām; b) tādu valsts tiesību aktu
izstrādi un īstenošanu, kas saistīti ar intelektuālā
īpašuma tiesību piemērošanu; c) amatpersonu apmācību
par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu;
kā arī d) koordinētas darbības, ko
veic reģionālā un daudzpusējā līmenī. 2. Katra Puse cenšas cieši
sadarboties ar citām Pusēm un vajadzības gadījumā ar
valstīm, kas nav nolīguma Puses, lai īstenotu 1. punkta
noteikumus. 3. Puse var veikt šajā
pantā aprakstītās darbības kopā ar attiecīgām
privātā sektora vai starptautiskām organizācijām.
Katra Puse cenšas izvairīties no nevajadzīgas
pārklāšanās starp darbībām, kas aprakstītas
šajā pantā, un citām starptautiskās sadarbības
darbībām. V nodaļa Institucionālie pasākumi 36. pants. ACTA komiteja 1. Ar šo Puses izveido ACTA
komiteju. Komitejā ir pārstāvēta katra Puse. 2. Komiteja: a) pārskata šā nolīguma
īstenošanu un darbību; b) izskata jautājumus
saistībā ar šā nolīguma izstrādi; c) izskata jebkādus grozījumus,
kas ierosināti šim nolīgumam, saskaņā ar 42. pantu
(Grozījumi); d) saskaņā ar 43. panta
(Pievienošanās) 2. punktu lemj par jebkuras PTO dalībvalsts
pievienošanās nosacījumiem šim nolīgumam, un e) izskata jebkādus citus
jautājumus, kas var ietekmēt šā nolīguma īstenošanu un
darbību. 3. Komiteja var lemt: a) izveidot ad hoc komitejas vai
darba grupas, lai palīdzētu komitejai veikt tās uzdevumus
saskaņā ar 2. punktu vai lai palīdzētu topošai Pusei
pēc tās pieprasījuma saistībā ar pievienošanos
nolīgumam saskaņā ar 43. pantu (Pievienošanās); b) lūgt konsultācijas
nevalstiskām personām vai grupām; c) ierosināt ieteikumus
attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu un darbību,
arī apstiprinot ar to saistītas vislabākās prakses
vadlīnijas; d) apmainīties ar informāciju un
vislabāko praksi ar trešām personām par intelektuālā
īpašuma tiesību pārkāpumu samazināšanu, tai
skaitā par pirātisma un viltošanas noteikšanu un uzraudzību;
kā arī e) veikt citas darbības, pildot savas
funkcijas. 4. Visus komitejas lēmumus
pieņem vienprātīgi, izņemot gadījumus, kad komiteja ar
vienprātīgu lēmumu izlemj citādi. Uzskata, ka komiteja
saistībā ar apsvēršanai iesniegtu jautājumu ir
rīkojusies vienprātīgi, ja neviena sanāksmē
klātesoša Puse oficiāli neiebilst pret ierosināto lēmumu,
kad to pieņem. Komisijas darba valoda ir angļu valoda, un tās
darba dokumenti ir angļu valodā. 5. Komiteja savus noteikumus un
procedūras pieņem saprātīgā laikposmā pēc
šā nolīguma stāšanās spēkā un aicina
parakstītājus, kas nav šā nolīguma Puses, piedalīties
komitejas sarunās par šiem noteikumiem un procedūrām. Noteikumos
un procedūrās: a) pievēršas tādiem
jautājumiem kā sanāksmju vadīšana un uzņemšana,
kā arī ar šo nolīgumu un tā darbību saistīto
organizatorisko pienākumu īstenošana; kā arī b) var arī pievērsties tādiem
jautājumiem kā novērotāja statusa piešķiršana, kā
arī jebkādiem citiem jautājumiem, par kuru komiteja lemj, ka tas
ir vajadzīgs tās pienācīgai darbībai. 6. Komiteja var grozīt
noteikumus un procedūras. 7. Neatkarīgi no
4. punktā iekļautajiem noteikumiem pirmo piecu gadu laikā
pēc šā nolīguma stāšanās spēkā komitejas
lēmumus pieņemt vai grozīt noteikumus un procedūras
pieņem, panākot Pušu un to parakstītāju, kas nav
nolīguma Puses, vienprātību. 8. Pēc 7. punktā
noteiktā laikposma komiteja var noteikumus un procedūras pieņemt
vai grozīt, panākot šā nolīguma Pušu vienprātību.
9. Neatkarīgi no
8. punktā iekļautajiem noteikumiem komiteja var lemt, ka
konkrēta noteikuma vai procedūras pieņemšanai vai
grozīšanai ir vajadzīga Pušu un parakstītāju, kas nav
nolīguma Puses, vienprātība. 10. Komiteja sanāk kopā
vismaz reizi gadā, ja vien tā nelemj citādi. Pirmā
komitejas sanāksme notiek saprātīgā laikposmā pēc
šā nolīguma stāšanās spēkā. 11. Lai nodrošinātu
lielāku noteiktību, komiteja nepārrauga un neuzrauga iekšzemes
vai starptautisku tiesībaizsardzību vai konkrētu
intelektuālā īpašuma tiesību lietu
kriminālizmeklēšanu. 12. Komiteja cenšas
izvairīties no savu darbību un citu starptautisku centienu
attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesību
piemērošanu nevajadzīgas dublēšanās. 37. pants. Kontaktpunkti 1. Katra Puse nosaka
kontaktpunktu, lai sekmētu saziņu starp Pusēm par jebkuru
nolīgumā ietvertu jautājumu. 2. Pēc
citas Puses pieprasījuma Puses kontaktpunkts nosaka atbilstīgu biroju
vai amatpersonu, pie kuras pieprasījuma iesniedzēja Puse var
vērsties, un vajadzības gadījumā palīdz sekmēt
saziņu starp attiecīgo biroju vai amatpersonu un pieprasījuma
iesniedzēju Pusi. 38. pants. Apspriešanās 1. Puse var rakstiski
pieprasīt apspriešanos ar citu Pusi attiecībā uz jebkādu
jautājumu, kas skar šā nolīguma īstenošanu.
Pieprasījuma saņēmēja Puse ar izpratni izturas pret
šādu pieprasījumu, sniedz atbildi un nodrošina atbilstīgu
iespēju apspriesties. 2. Apspriešanās un
tajā iesaistīto Pušu nostājas ir konfidenciālas, kā
arī neskar nevienas Puses tiesības vai nostājas jebkurās
citās procedūrās, ieskaitot procedūru saskaņā ar Vienošanos
par noteikumiem un kārtību, kas nosaka domstarpību
izšķiršanu, kura ietverta PTO līguma 2. pielikumā. 3. Apspriešanā
iesaistītās Puses, savstarpēji vienojoties, var paziņot
komitejai par šajā pantā paredzētās apspriešanās
rezultātu. VI nodaļa. Nobeiguma
noteikumi 39. pants.
Parakstīšana Šo nolīgumu no
2011. gada 31. marta līdz 2013. gada 31. martam var
parakstīt tā sarunu dalībnieki[20], kā
arī jebkura cita PTO dalībvalsts, ko, panākot
vienprātību, apstiprina dalībnieki. 40. pants. Stāšanās
spēkā 1. Nolīgums
stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc dienas,
kad deponēts sestais ratificēšanas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas instruments starp tiem parakstītājiem, kuri ir deponējuši
savus attiecīgos ratificēšanas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas instrumentus. 2. Katram
parakstītājam, kas deponējis savu ratificēšanas,
pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu, šis nolīgums
stājas spēkā pēc sestā ratificēšanas,
pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumenta deponēšanas —
trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad šāds
parakstītājs ir deponējis savu ratificēšanas,
pieņemšanas vai apstiprināšanas instrumentu. 41. pants. Atteikšanās Ikviena Puse var atteikties no šā
nolīguma ar rakstisku paziņojumu depozitāram. Atteikšanās
stājas spēkā 180. dienā pēc tās dienas, kad
depozitārs ir saņēmis paziņojumu. 42. pants. Grozījumi 1. Ikviena
Puse var komitejai ierosināt šā nolīguma grozījumus.
Komiteja lemj, vai ierosināto grozījumu iesniegt Pusēm
ratificēšanai, pieņemšanai vai apstiprināšanai. 2. Jebkurš
grozījums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā
pēc tās dienas, kad visas Puses ir depozitāram deponējušas
savus attiecīgos ratificēšanas, pieņemšanas vai
apstiprināšanas instrumentus. 43. pants. Pievienošanās 1. Pēc
39. pantā (Parakstīšana) noteiktā termiņa beigām
jebkura PTO dalībvalsts var pieteikties, lai pievienotos šim
nolīgumam. 2. Komiteja
lemj par katra pieteikuma iesniedzēja pievienošanās
nosacījumiem. 3. Šis
nolīgums pieteikuma iesniedzējam stājas spēkā
trīsdesmitajā dienā pēc tās dienas, kad deponēts
tā pievienošanās instruments, pamatojoties uz 2. punktā
minētajiem pievienošanās nosacījumiem. 44. pants. Nolīguma teksti Šo nolīgumu paraksta
vienā eksemplārā angļu, franču un spāņu
valodā, un katra versija ir vienlīdz autentiska. 45. pants. Depozitārs Šā nolīguma depozitārs ir
Japānas valdība. [1] OV C xx, xx.xx.xxxx, x. lpp. [2] OV: lūdzu ievietot lēmuma numuru un
informāciju par publicēšanu. [3] OV: lūdzu 1. zemsvītras piezīmē
ievietot informāciju par nolīguma publicēšanu. [4] Skaidrības labad Puses atzīst, ka brīvā
zona ir Puses teritorijas daļa, kurā ievestās preces,
ciktāl tas attiecas uz ievedmuitas nodokļiem un citiem
maksājumiem, kopumā uzskata par ārpus muitas teritorijas
esošām. [5] Puse var šīs iedaļas piemērošanas
jomā neiekļaut patentus un neizpaužamas informācijas
aizsardzību. [6] Šīs iedaļas 3. punkta
b) apakšpunktā minētie pieņēmumi var ietvert
pieņēmumu, ka zaudējumu apjoms ir: i) preču daudzums, kas
veido tiesību īpašnieka attiecīgo intelektuālā
īpašuma tiesību pārkāpumu un kas faktiski ir nodots
trešām personām, šo daudzumu reizinot ar peļņas daudzumu no
katras preču vienības, kuru tiesību īpašnieks būtu
pārdevis, ja nebūtu noticis pārkāpums; vai ii)
saprātīga autoratlīdzība; vai iii) vienreizējs
maksājums, pamatojoties uz tādiem elementiem kā vismaz to
autoratlīdzību vai maksu summa, kas būtu piemērota, ja
pārkāpējs būtu pieprasījis atļauju izmantot
attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības. [7] Ja Puse ir pamatā atcēlusi visa veida kontroli
pār preču plūsmu pāri tās robežai ar citu Pusi, ar
kuru tai ir muitas savienība, tai netiek prasīts piemērot
šīs iedaļas noteikumus uz šīs robežas. [8] Jāsaprot, ka nav pienākuma šajā
iedaļā noteiktās procedūras piemērot precēm, ko
tiesību īpašnieks laidis tirgū citā valstī vai kas
laistas tirgū citā valstī ar viņa piekrišanu. [9] Puses vienojas, ka patenti un neizpaužamas
informācijas aizsardzība neietilpst šīs iedaļas
piemērošanas jomā. [10] Prasībai paredzēt šādus pieteikumus
piemēro pienākumu paredzēt 16. panta (Pasākumi uz
robežām) 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punkta
b) apakšpunktā minētās procedūras. [11] Šā panta nozīmē dienas ir darba
dienas. [12] Katra Puse preču ar viltotām preču
zīmēm vai pirātisku autortiesību preču apzinātu
importēšanu vai eksportēšanu komerciālā mērogā
uzskata par nelikumīgām darbībām, kam piemērojamas
kriminālsankcijas saskaņā ar šo pantu. Puse var īstenot
savas saistības attiecībā uz preču ar viltotām
preču zīmēm vai pirātisku autortiesību preču
importēšanu vai eksportēšanu, paredzot, ka šādu preču
izplatīšana, pārdošana vai piedāvāšana pārdošanai
komerciālā mērogā ir nelikumīgas darbības, kam
piemēro kriminālsankcijas. [13] Puse var īstenot savas saistības
attiecībā uz marķējumu vai iepakojumu importēšanu,
piemērojot pasākumus attiecībā uz izplatīšanu. [14] Puse var īstenot savas saistības
saskaņā ar šo punktu, paredzot kriminālprocedūras un
sankcijas, kas piemērojamas mēģinājumiem īstenot
pārkāpumu attiecībā uz preču zīmēm. [15] Jāsaprot, ka Pusei nav pienākuma nodrošināt
iespēju paralēli piemērot apcietināšanu un naudassodus. [16] Piemēram, neskarot Puses tiesību aktus, tiek
pieņemts vai uzturēts režīms, kas paredz tiešsaistes pakalpojumu
sniedzēju atbildības ierobežojumu vai pret šiem pakalpojumu
sniedzējiem pieejamo tiesiskās aizsardzības līdzekļu
ierobežojumu, vienlaikus saglabājot tiesību īpašnieka
likumīgās intereses. [17] Šā panta nolūkos tehnoloģiskie
pasākumi ir jebkura tehnoloģija, iekārta vai komponents,
kas, normāli darbojoties, ir paredzēts tādu darbību
novēršanai vai ierobežošanai attiecībā uz darbiem,
izpildījumiem vai fonogrammām, kuras neatļauj fonogrammu autori,
izpildītāji vai producenti, kā noteikts Puses tiesību
aktos. Neskarot autortiesību vai blakustiesību piemērošanas
jomu, kas noteikta Puses tiesību aktos, tehnoloģiskus pasākumus
uzskata par efektīviem, ja aizsargāto darbu, izpildījumu vai
fonogrammu izmantošanu kontrolē fonogrammu autori, izpildītāji
vai producenti, izmantojot attiecīgu piekļuves kontroli vai
aizsardzības procedūras, piemēram, šifrēšanas vai jaukšanas
kodus vai kopēšanas kontroles mehānismu, kurš sasniedz
aizsardzības mērķi. [18] Īstenojot 5. un 6. punktu, nevienai Pusei nav
pienākuma pieprasīt, lai plaša patēriņa elektronikas
preču, telekomunikāciju ierīču vai datoru dizains un to
konkrētas daļas un komponenti un to dizains nodrošina reakciju uz
jebkādu konkrētu tehnoloģisko pasākumu, ciktāl šis
ražojums citādi nav pretrunā tās pasākumiem, ar ko
īsteno šos punktus. [19] Šā panta nolūkos informācija par
tiesību pārvaldību ir: a) informācija, ar ko
identificē darbu, izpildījumu vai fonogrammu; darba autoru,
izpildījuma izpildītāju vai fonogrammas producentu; vai
jebkādu darbā, izpildījumā vai fonogrammā ietvertu
tiesību īpašnieku; b) informācija par
darba, izpildījuma vai fonogrammas izmantošanas noteikumiem un nosacījumiem;
vai c) jebkādi cipari vai
kodi, kas atspoguļo iepriekš a) un b) punktā aprakstīto
informāciju,
ja jebkura no šīm informācijas
vienībām ir pievienota darba, izpildījuma vai fonogrammas
kopijai vai ja tā uzrādās saistībā ar darba,
izpildījuma vai fonogrammas nodošanu sabiedrībai vai publiskošanu. [20] Amerikas Savienotās Valstis, Austrālija,
Austrijas Republika, Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika,
Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Eiropas Savienība,
Francijas Republika, Grieķijas Republika, Igaunijas Republika,
Itālijas Republika, Īrija, Japāna, Jaunzēlande,
Kanāda, Kipras Republika, Korejas Republika, Latvijas Republika,
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste,
Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Maltas Republika, Marokas
Karaliste, Meksikas Savienotās Valstis, Nīderlandes Karaliste,
Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Singapūras
Republika, Slovākijas Republika, Slovēnijas Republika, Somijas
Republika, Spānijas Karaliste, Šveices Konfederācija, Ungārijas
Republika, Vācijas Federatīvā Republika, kā arī
Zviedrijas Karaliste.