52011DC0882

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Atklātie dati Inovācijas, izaugsmes un pārredzamas pārvaldības dzinējspēks

1. Ievads

Stratēģijas "ES 2020" galvenais mērķis ir panākt Eiropas valstu ekonomikas noturīgu un ilgtspējīgu izaugsmi. Šajā nolūkā Eiropai būs jāstiprina inovācijas potenciāls un jāizmanto savi resursi labākajā iespējamajā veidā.

Viens no šādiem resursiem ir valsts iestāžu dati[1], proti, visa informācija, ko valsts iestādes Eiropas Savienībā sagatavo, apkopo vai par ko tās maksā. Šādi dati ir, piemēram, ģeogrāfiskā informācija, statistika, meteoroloģijas dati, publiski finansētu pētniecības projektu dati un digitalizētas grāmatas bibliotēkās. Šādai informācijai piemīt ievērojams un līdz šim neizmantots potenciāls tās atkalizmantošanai jaunos produktos un pakalpojumos, kā arī lai uzlabotu pārvaldes iestāžu efektivitāti. Uzsākot šā resursa izmantošanu, kopējais ekonomikas ieguvums ES varētu būt EUR 40 miljardi gadā. Ja valsts iestāžu dati tiktu darīti pieejami atklātībai, tas veicinātu arī iedzīvotāju dalību politiskajā un sociālajā apritē un dotu ieguldījumu tādās politikas jomās kā, piemēram, vide.

Šajā paziņojumā izklāstīts pasākumu kopums, lai pārvarētu pašreizējos šķēršļus un sadrumstalotību ES, un tas ir daļa no Eiropas digitalizācijas programmas. Pasākumu kopums sastāv no trim virzieniem, kas cits citu papildina:

· tiesiskā regulējuma pielāgošana datu atkalizmantošanai. Līdztekus šim paziņojumam ir pieņemts priekšlikums pārskatītai Direktīvai par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu un pārskatītam Komisijas Lēmumam par Komisijas informācijas atkalizmantošanu;

· finanšu instrumentu mobilizēšana atklāto datu atbalstam un ieviešanas darbības, piemēram, Eiropas datu portālu izveide;

· koordinācijas un pieredzes izplatīšanas veicināšana dalībvalstīs.

Šīs darbības ir vērstas uz jomām, no kuram ir atkarīga iekšēja tirgus darbība un kurās kopīgi standarti un pieejas ļaus nodrošināt jaunus un labākus pakalpojumus un informācijas produktus Eiropas patērētājiem. Tās pamatojas uz valstu sistēmas attiecībā uz piekļuvi informācijai un neietekmē šīs sistēmas.

2. Atklātie dati — kāpēc Eiropai tas ir svarīgi? 2.1. Neizmantotas iespējas uzņēmējdarbībā un ekonomikā

2009. gada publikācijā Digital Britain Report dati raksturoti kā "inovācijas valūta" un "zināšanu ekonomikas pamats"[2]. Lielu daļu no šīs tā sauktās inovācijas valūtas sagatavo, apkopo un par to maksā ES dalībvalstu valdības. Šādi dati ir būtiska izejviela plašam jaunu informācijas produktu un pakalpojumu klāstam, kas pamatojas uz jaunām iespējām analizēt un vizualizēt datus no dažādiem avotiem.

Tie ir produkti, sākot ar lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmām uzņēmumiem, ar atrašanās vietu saistītiem pakalpojumiem un autonavigācijas sistēmām un beidzot ar laika prognozēm un lietojumprogrammām viedtelefoniem.

Tirgus apjoms un ģeogrāfiskās informācijas nozares izaugsme liecina par to, ka valsts sektora datiem piemīt potenciāls būt par darbvietu radīšanas virzītājspēku. Aplēsts, ka Vācijas ģeoinformācijas tirgus apjoms 2007. gadā bija EUR 1,4 miljardi, kas ir par 50 % vairāk nekā 2000. gadā[3]. Nīderlandē ģeogrāfisko datu nozarē 2008. gadā strādāja 15 000 pilnas slodzes darbinieku. Arī citas jomas, piemēram, meteoroloģiskie dati, juridiskā informācija un uzņēmējdarbības informācija, ir pamats tirgu pastāvīgai izaugsmei.

Nesenā pētījumā aplēsts, ka valsts sektora informācijas kopējais tirgus apjoms 2008. gadā ES ir bijis EUR 28 miljardi[4]. Minētajā pētījumā noskaidrots arī, ka ES–27 valstīm vispārējais ekonomikas ieguvums no turpmākas piekļuves vienkāršošanas valsts sektora informācijai ir EUR 40 miljardu gadā. Kopējais tiešais un netiešais ieguvums no valsts sektora informācijas lietojumiem un izmantošanas visā ES–27 ekonomikā būtu aptuveni EUR 140 miljardi gadā.

2.2. Sabiedrības problēmu risināšana

Datu intelektiska apstrāde ir būtiska, lai risinātu sabiedrības problēmas. Piemēram, datus var izmantot, lai uzlabotu valstu veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību. 2011. gadā McKinsey ziņojumā aplēsts, ka datu efektīva izmantošana varētu būt vērta EUR 300 miljardu gadā[5].

Progress genomikā, zāļu pētniecībā un smagu slimību, piemēram, vēža vai sirds mazspējas, diagnosticēšanā un ārstēšanā aizvien vairāk ir atkarīgs no sarežģītiem datu iegūšanas un analizēšanas paņēmieniem.

Datu pārvaldība ir būtiska arī, lai risinātu vides problēmas. Piemēram, enerģijas patēriņa modeļu analizēšana, lai uzlabotu energoefektivitāti, vai piesārņojuma datu analizēšana satiksmes vadības jomā. Pamatoti politikas lēmumi transporta, zemes izmantošanas un klimata pārmaiņu jomā aizvien vairāk ir atkarīgi no pieejamo datu analīzes.

2.3. Zinātnes progresa paātrināšana

Zinātnes darbības aizvien vairāk norisinās, plaši sadarbojoties internetā, izmantojot ļoti lielus datu kopumus, milzīgus skaitļošanas resursus un augstas veiktspējas vizualizāciju. E-zinātne (pētniecība, ko ļauj veikt e-infrastruktūra/IKT) ir būtiska, lai risinātu 21. gadsimta zinātnisko atklājumu un zinību apgūšanas jautājumus. Izmantoto datu avoti ir imitēšanas, digitālie instrumenti, devēju tīkli un observatorijas.

2010. gadā ziņojumā "Riding the Wave"[6] tika uzsvērta datu izšķirošā loma zinātnē un to potenciāls izmainīt zinātniskā procesa būtību.

Plaša piekļuve zinātniskajiem datiem, piemēram, palīdzēs dažādu jomu pētniekiem sadarboties, izmantojot vienu un to pašu datu kopu, šādā veidā īstenojot pavisam jaunus zinātniskās pētniecības paveidus un pētot sakarības starp pētījumu rezultātiem.

Pārmaiņas zinātniskajā procesā, ko radījusi e-zinātne, palīdzēs uzlabot pētniecības produktivitāti un rast jaunus un negaidītus sabiedrības problēmu risinājumus. Turklāt publiski finansētas pētniecības un komercsektora savstarpēja papildināšanās "tiešsaistes Eiropas Pētniecības telpā" uzlabos inovācijas tempu un ietekmi.

2.4. Nepieciešamība rīkoties visos līmeņos: vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī

Valsts iestāžu dati tiek sagatavoti visos valsts pārvaldes līmeņos. Nosacījumiem, saskaņā ar kuriem dati tiek darīti pieejami komerciālai un nekomerciālai atkalizmantošanai, ir ietekme uz konkurenci un konkurētspēju.

Daudziem produktiem un pakalpojumiem, kas pamatojas uz valsts sektora informāciju, ir pārrobežu raksturs. Neviens nav ieinteresēts, lai viņa mobilais tālrunis pārstātu darboties otrpus robežas, un Eiropas uzņēmējdarbības informācijas pakalpojumi, kuri kādā vai kādās valstīs nav pieejami, zaudē daudz no savas pievilcības. Turklāt, lai gūtu labumu no iekšējā tirgus apmēra un palīdzētu MVU pāraugt valsts robežas, būtu jāveicina pakalpojumu ieviešana visā ES.

Tāpēc visā Eiropas Savienībā vajadzētu būt spēkā vieniem un tiem pašiem pamatnosacījumiem. Tas radīs vienlīdzīgus konkurences nosacījumus un veicinās plaukstošu, uz valsts iestāžu datu izmantošanu balstītu inovatīvu produktu un pakalpojumu tirgu.

3. pašreizējā situācija un līdzšinējie sasniegumi 3.1. Pašreizējā situācija

Virzība uz datu atklātumu norisinās aizvien straujāk vairākās dalībvalstīs. Tās sāk šo koncepciju izmantot pārskatāmības, administratīvās efektivitātes un atkalizmantošanas ekonomiskā potenciāla dēļ. Tās atbalsta atvērtu valdību, izmantojot likumdošanu un tādus praktiskus pasākumus kā datu sagatavošana mašīnlasāmos formātos un datu portālu veidošana.

Apvienotā Karaliste ir izveidojusi portālu data.gov.uk, kurā apkopoti visu līmeņu valsts pārvaldes organizāciju dati. Citas dalībvalstis veido līdzīgus portālus, piemēram, Francija — ETALAB. Datu portāli ir izveidoti arī reģionālā līmenī, piemēram, dadesobertes.gencat.cat Katalonijā un dati.piemonte.it Pjemontā, Itālijā.

Tomēr iniciatīvas un zināšanu līmenis par atklātajiem datiem dalībvalstīs ir nevienlīdzīgs. Pastāv risks, ka Eiropa palaidīs garām atklāto datu sniegtās iespējas un atpaliks no citiem reģioniem, kuros atklāto datu politika jau ir ieņēmusi stabilu vietu.

3.2. Kas sasniegts ES līmenī? 3.2.1. Tiesiskais pamats un politikas iniciatīvas

(1) Direktīva par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu

2003. gada Direktīvā par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu[7] noteikts vispārīgais tiesiskais pamats Eiropas līmenī. Direktīvā paredzēta minimālā saskaņošanas pakāpe. Direktīvas pārskatīšana 2009. gadā liecināja, ka, neraugoties uz uzlabojumiem, kas panākti kopš 2003. gada, joprojām pastāv šķēršļi valsts sektora informācijas pārrobežu izmantošanai. Dažus no šķēršļiem var novērst, izmantojot pašreizējos tiesību aktus, bet citus nevar.

(2) Politikas iniciatīvas

Vispārējo atkalizmantošanas politiku papildina likumdošanas vai politikas iniciatīvas konkrētās nozarēs. Piemēri:

· Piekļuves vides informācijai un INSPIRE direktīvas[8], kas vērstas uz iespējami plašāku vides informācijas izplatīšanu un svarīgāko datu kopu saskaņošanu;

· Komisijas paziņojums "Zināšanas par jūru 2020"[9], kas cita starpā vērsts uz to, lai padarītu jūras datus vieglāk un lētāk izmantojamus;

· iniciatīvas 2008. gada Rīcības plānā[10] inteliģento transporta sistēmu (ITS) ieviešanai, kas cita starpā vērstas uz to, lai privātie pakalpojumu sniedzēji varētu piekļūt braucienu un reāllaika satiksmes informācijai;

· Komisijas politika par atklātu piekļuvi zinātniskajai informācijai[11], kas ietver eksperimentālu projektu par atklātu piekļuvi publikācijām, kas sagatavotas, īstenojot Eiropas Savienības finansētus projektus, un Eiropas mēroga līdzdalības atklātās piekļuves repozitāriju e-infrastruktūras. Šajā kontekstā nozīmīgs ir arī JRC publikāciju repozitārijs;

· politika kultūras mantojuma digitalizācijai un Europeana — Eiropas digitālās bibliotēkas, arhīva un muzeja — izveide ar mērķi nodrošināt iespējami plašāku digitalizētu kultūras materiālu un saistīto metadatu izmantošanu.

Valsts sektora datu atkalizmantošanai komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem būtu pilnībā jāatbilst Eiropas un valstu privātuma tiesību aktiem. Atklātu pārvaldes iestāžu datu izmantošanas veicināšanas mērķi un personas datu aizsargāšana var būt savstarpēji pastiprinoši, ja tiek izmantota proaktīva un apzināta informācijas pārvaldība valsts sektorā.

Turklāt atklātu datu politikas īstenošanai būtu pilnībā jāievēro trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības un Eiropas Savienības pienākumi saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem par intelektuālā īpašuma tiesībām.

3.2.2. Pētniecības, izstrādes un inovācijas kopfinansēšana

Komisija ir atbalstījusi atklātos datus, izmantojot finansējuma programmas, jo īpaši pētniecības un izstrādes pamatprogrammas, konkurētspējas un inovācijas programmu un ISA programmu. Šie projekti aptver virkni pētniecības un lietojuma jomu un dažādas organizācijas.

Saistītu atklāto datu (LOD2) projekts[12] tika uzsākts 2010. gada septembrī un turpināsies 4 gadus. Tas nodarbojas ar jautājumiem par tīmekļa izmantošanu kā datu un informācijas integrēšanas platformu un semantisko tehnoloģiju izmantošanu, lai padarītu pārvaldes iestāžu datus izmantojamākus.

OpenAIRE projekts[13], kas tika uzsākts 2009. gada decembrī ar partneriem no 25 ES valstīm un vairākām asociētajām valstīm, vērsts uz to, lai izveidotu dalības infrastruktūru EK eksperimentālajam projektam par atklātu piekļuvi pētniecības informācijai.

ISA darbība par semantisko savstarpējo izmantojamību (SEMIC.EU)[14] popularizē ideju par atklātiem pārvaldes iestāžu metadatiem kā pirmo soli metadatu saskaņošanai gan valstu, gan Eiropas līmenī.

3.2.3. Komisija rāda piemēru

Ar Lēmumu par Komisijas informācijas atkalizmantošanu Komisija 2006. gadā ieviesa atklātas atkalizmantošanas politiku attiecībā uz saviem informācijas resursiem. Ar to visa vispārīgi pieejama Komisijas informācija tiek darīta pieejama komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem. Šādas informācijas piemēri ir Eurostat dati un ES iestāžu tulkošanas atmiņas. Minētā informācija parasti ir pieejama bez maksas vai izņēmuma gadījumos par nelielu maksu, kas sedz izplatīšanas izmaksas.

4. Problēmas un iespējas 4.1. Jaunas iespējas, ko sniedz tehnoloģiju progress

Vairāki attīstības virzieni veicina jaunas datu, tostarp valsts sektora datu, atkalizmantošanas iespējas, izmantojot jaunus informācijas produktus un pakalpojumus.

Pirmām kārtām, datu daudzums pasaulē pieaug sprādzienveidīgi. ASV Kongresa bibliotēka 2011. gada aprīlī apkopoja 235 terabaitus datu[15]. Prognozēts, ka gada laikā radīto datu apjoms pasaulē pieaugs par 40 %.

Daļu no šāda pieauguma veido jauna veida dati. Patlaban transporta, transportlīdzekļu, sabiedrisko pakalpojumu un citās nozarēs jau darbojas vairāk nekā 30 miljoni tīklam pieslēgtu devēju[16].

Vienlaikus mēs piedzīvojam datu analizēšanas, izmantošanas un apstrādes tehnoloģiju revolūciju, piemēram, attiecībā uz daudzvalodu meklēšanu un automātisku nozīmes izgūšanu no devēju tīkliem.

4.2. Problēmas un šķēršļi

Pēdējos gados ir panākta zināma virzība, lai padarītu valsts iestāžu datus brīvi pieejamus, tomēr joprojām saglabājas dažādi šķēršļi.

Tiesiskais regulējums

Lai gan 2003. gadā notika minimālā saskaņošana, izmantojot Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, joprojām saglabājas ievērojamas atšķirības starp valstu noteikumiem un praksi. Tas rada iekšējā informācijas tirgus sadrumstalotību un kavē pārrobežu informācijas pakalpojumu veidošanu.

Vislielākās atšķirības ir attiecībā uz maksas pieprasīšanu. Dažos gadījumos tiek praktizēta izmaksu atgūšana, citos — bezmaksas vai praktiski bezmaksas atkalizmantošana. Nesenu pētījumu analīze liecina, ka no makroekonomikas viedokļa atklātu datu modelis ļauj sasniegt labākus vispārējos rezultātus[17]. Virkne konkrētu gadījumu pētījumu saistībā ar valsts sektora iestādēm, kas pārgājušas no pilnīgas izmaksu atgūšanas uz minimālas maksas sistēmu, rāda, ka šāda rīcība ne tikai palielinājusi atkalizmantošanu, bet nākusi par labu arī attiecīgajām valsts sektora iestādēm[18]. Turklāt atklāto datu pieeja novērš iespējamas monopolistiskas tendences, ko varētu izraisīt viens datu avots.

Publisko organizāciju un uzņēmumu informētība

Vēl viens svarīgs faktors ir publisko organizāciju informētības trūkums par atklāto datu potenciālu. Joprojām plaši izplatītas ir bažas par kontroles zaudēšanu. Dažkārt tās ir pamatotas, piemēram, attiecībā uz privātuma aizsargāšanu, valsts drošību un nepieciešamību aizsargāt trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības. Citi argumenti drīzāk šķiet kā attaisnojums, lai nebūtu jārīkojas[19].

Lai izmainītu domāšanas veidu pārvaldes iestādēs, ir vajadzīga stingra politiskā apņemšanās augstākajā līmenī un dinamisks dialogs starp ieinteresētajām pusēm, tostarp administrācijām, un publisko iestāžu datu turētājiem, uzņēmumiem un akadēmiskajām aprindām. Eksperimentāli projekti un testēšanas, informēšana par labāko praksi un mobilizēšanas kampaņas (piemēram, izmantojot atklāto datu konkursus) var palīdzēt valsts sektoram sākt pāreju uz atklāto datu pieejas izmantošanu. Tas uzlabos arī uzņēmumu informētību par datu pieejamību un šādas pieejamības sniegtajām iespējām.

Praktiski un tehniski šķēršļi

Visbeidzot, jārisina praktiski un tehniski jautājumi. Jārisina valodu barjeras un savstarpējas savietojamības aspekti, lai dažādu organizāciju un valstu informācijas resursus varētu kombinēt. Informācijas pieejamība mašīnlasāmā formātā, kā arī plāns metadatu slānis, par kuriem panākta kopīga vienošanās, varētu veicināt datu mijnorādes un savstarpēju izmantojamību, tādējādi ievērojami uzlabojot to atkalizmantošanas vērtību. Jābūt arī tehniskajai infrastruktūrai, lai nodrošinātu informācijas pieejamību ilgtermiņā. Turklāt nepieciešams lielāks atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai datu analizēšanas un vizualizācijas rīku jomā.

4.3. Secinājums

Valsts iestāžu datu izmantošanai piemīt milzīgs ES ekonomikas un patērētāju labklājības veicināšanas potenciāls. Tomēr pašreizējie regulatīvie instrumenti un to īstenošana, administrāciju un uzņēmumu informētības trūkums un inovatīvu tehnoloģiju lēnā pārņemšana kavē faktiska valsts sektora datu atkalizmantošanas tirgus attīstību un neļauj gūt maksimālu labumu no jaunajām iespējām, ko sniedz dati un jaunās tehnoloģijas.

Šo apsvērumu dēļ Komisija ir pārskatījusi un stiprinājusi savu valsts sektora datu stratēģiju, liekot uzsvaru uz atkalizmantošanas tiesisko regulējumu un pieejamajiem atbalsta rīkiem.

5. Rīcība Eiropas mērogā: Pārskatīta valsts sektora atklāto datu stratēģija

Komisijas pārskatītā stratēģija pamatojas uz trim savstarpēji papildinošiem virzieniem:

· datu atkalizmantošanas sistēmas pielāgošana, tostarp juridiski, ieteikuma tiesību un politikas pasākumi,

· finanšu instrumentu mobilizēšana, par prioritāti nosakot atklātos datus pētniecībā, izstrādē un inovācijā un infrastruktūras programmas,

· koordinācijas un pieredzes izplatīšanas veicināšana dalībvalstīs.

5.1. Pārskatīts tiesiskais regulējums, kas veicina atklātumu un atkalizmantošanu

Šim paziņojumam ir pievienots priekšlikums par Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu pārskatīšanu, šajā nolūkā:

– ieviešot principu, ka visa valsts sektora informācija, uz kuru nepārprotami neattiecas kāds no izņēmumiem, ir atkalizmantojama komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem;

– nosakot, ka maksa, ko var pieprasīt par valsts sektora informāciju, nepārsniedz robežizmaksas par izplatīšanu, izņēmuma gadījumos saglabājot iespēju par informācijas sagatavošanu un izplatīšanu noteikt maksu pilnā apmērā;

– paplašinot direktīvas jomu, iekļaujot tajā bibliotēkas, arhīvus, muzejus un universitāšu bibliotēkas, tomēr tādā veidā, kas ierobežo iespējamo finanšu ietekmi un nerada šīm iestādēm lielu administratīvo slogu.

Arī citām publiskā sektora iestādēm grozījumi direktīvā sliktākajā gadījumā nozīmēs tikai nelielu finanšu un administratīvo slogu, ko daudzkārt pārsniegs sagaidāmais ieguvums sabiedrībai kopumā.

Vienlaikus Komisija atjaunina noteikumus par savu informācijas resursu atkalizmantošanu. Galvenās pārmaiņas ir saistītas ar Kopējā pētniecības centra sagatavotās pētniecības informācijas iekļaušanu, pasākumiem, lai uzlabotu Lēmuma īstenošanu, un noteikumiem par mašīnlasāmiem formātiem. 2012. gadā Komisija pētīs, vai un kā līdzīgus noteikumus varētu ieviest citas ES iestādes un svarīgas Eiropas aģentūras.

Gaidāmajās likumdošanas un politikas iniciatīvās tādās jomās kā transports, vide, jūrlietu politika un kosmosa politika Komisija pilnībā ņems vērā atklāto datu sniegtās iespējas. Attiecīgos gadījumos tā darīs vairāk, nekā noteikts Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu minimālajos nosacījumos, lai nodrošinātu datu resursu iespējami plašāku izmantošanu.

5.2. Ieteikuma tiesību izmantošana attiecībā uz atklātu pētniecības informāciju

Pētniecības datu specifikas dēļ Komisija detalizēti un atsevišķos dokumentos izklāstīs redzējumu par zinātnisko un pētniecības datu stratēģiju un ar to saistītajām infrastruktūrām. 2012. gadā tā paredzējusi pieņemt paziņojumu un ieteikumu par zinātniskās informācijas pieejamību un saglabāšanu. Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, lai tās pastiprinātu rīcību nolūkā nodrošināt atklātu piekļuvi zinātniskai informācijai, pamatojoties uz konkrētu pasākumu kopumu. Vienlaikus Komisija detalizēti izklāstīs, kā tā rīkosies ar Eiropas Savienības finansētu pētījumu rezultātiem.

5.3. Finanšu un atbalsta pasākumi: pētniecības, izstrādes un inovācijas veicināšana atklāto datu jomā

Komisija turpinās veicināt pasākumus, lai padarītu pārvaldes iestāžu datus pieejamus atklātībai, šajā nolūkā izmantojot finansēšanas programmas. Tā izmantos dažādus instrumentus, lai stimulētu tirgu, testētu un veicinātu inovatīvu risinājumu izstrādi un nodrošinātu iespējami plašu atklāto datu izmantošanas uzsākšanu.

(1) Atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai

Komisija turpinās atbalstīt pētniecību un izstrādi datu apstrādes tehnoloģiju jomā, proti, datu izgūšanu, analīzi un vizualizāciju. Laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam Komisija šajās jomās pētniecībai un izstrādei tērēs aptuveni EUR 100 miljonus. Informācijas pārvaldība ir arī viena no prioritārajām jomām, kas IKT paredzēta programmā "Apvārsnis 2020", kas ietvers ES atbalstu pētniecībai un inovācijai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Komisija atbalstīs tehnoloģiju inovācijas un ieviešanu, izmantojot eksperimentālus projektus, testējot un demonstrējot inovatīvus lietojumus, piemēram, ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) un uz atrašanās vietu balstītus pakalpojumus, kā arī radoša satura lietojumus izglītībā, kultūrā un modes jomā. 2012.–2013. gadā tie tiks atbalstīti saskaņā ar CIP-ICT PSP, un turpmāks atbalsts ir paredzēts programmā "Apvārsnis 2020".

Turklāt Komisija palīdzēs organizēt atklātu datu konkursus, lai veicinātu jaunu informācijas pakalpojumu izstrādi, un iniciatīvas, lai uzņēmējiem, kuri veido informācijas pakalpojumus, pamatojoties uz valsts sektora datiem, uzlabotu piekļuvi kapitālam.

(2) Atbalsts datu infrastruktūrām — datu portāli Eiropai

Lai veicinātu tādu informācijas produktu un pakalpojumu izstrādi, kuros apvienoti dati no visas Eiropas Savienības, Komisija strādās, lai izveidotu divus savstarpēji saistītus Eiropas datu portālus.

2012. gadā Komisija atklās portālu, kas padarīs Komisijas pašas datu resursus un citu Eiropas iestāžu un aģentūru datu resursus viegli pieejamus un izmantojamus. Vienlaikus tiks noteikti tie metadati, kuriem piemīt augsts atkalizmantojamības potenciāls, un tiks veicināta šādu datu izmantošana. Lietošanas standartnosacījumu mērķis būs nodrošināt Eiropas datu iespējami plašāku izmantošanu inovatīvos informācijas pakalpojumos saskaņā ar Komisijas Lēmumu par Komisijas informācijas atkalizmantošanu.

Komisija sadarbosies ar dalībvalstīm, publiskā sektora iestādēm un reģionālajiem datu apkopotājiem, lai izveidotu Eiropas datu portālu, kas sāks darboties 2013. gadā, nodrošinot tiešu piekļuvi virknei datu kopu no visas ES (tostarp datiem, kas pieejami caur Komisijas portālu). Kad iespējams, šis darbs pamatosies uz pašreizējām struktūrām un izstrādi, un portāla saturs tiks pakāpeniski paplašināts, aptverot galvenās datu kopas no visām dalībvalstīm.

Uzsākšanas posmā (2011.–2013. gads) atbalsts tiks nodrošināts no CIP programmas. Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas e-pakalpojumu infrastruktūra valsts sektora datiem tiks finansēta no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta[20].

Komisija turpinās atbalstīt arī digitalizācijas pasākumus un Europeana platformas izstrādi, ar kuru tiek risināts svarīgs datu atkalizmantošanas aspekts.

(3) Atbalsts pētniecības datu infrastruktūrām

Komisija atbalsta Septīto pamatprogrammu, un programmā "Apvārsnis 2020" ir paredzēts turpmāks atbalsts tādas noturīgas un stabilas zinātnisko datu pakalpojumu infrastruktūras attīstīšanai Eiropā, kas atbilst 2020. gada intensīvas datplūsmas zinātnes un pētniecības vajadzībām, ņemot vērā ziņojumā "Riding the Wave" paustos ieteikumus. Tas ļaus piekļūt un interaktīvi izmantot nepārtraukti mainīgo informāciju, sākot ar neapstrādātiem novērojumu un eksperimentu datiem un beidzot ar publikācijām visās zinātnes nozarēs.

Šāda infrastruktūra ietver tehniskus, organizatoriskus un regulatīvus aspektus, kam nepieciešama plaša koordinēšana ar dalībvalstīm un arī trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, lai nodrošinātu vispārēju sadarbspēju un savstarpēju piekļuvi. Komisija sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem, lai izstrādātu standartus vispārīgai piekļuvei datiem un to savstarpējai izmantojamībai.

5.4. Pasākumu koordinēšana dalībvalstu un ES līmenī

Komisija turpinās veicināt koordināciju un pieredzes apmaiņu starp dalībvalstīm, jo īpaši izmantojot:

· PSI grupu, kas ir dalībvalstu ekspertu grupa labākās prakses apmaiņai un iniciatīvām, kas atbalsta valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;

· Publiskā sektora informācijas platformu. Šis tīmekļa portāls sniedz ziņas par attīstības gaitu Eiropā, labāko praksi, jauniem produktiem un pakalpojumiem un tiesvedību saistībā ar valsts sektora informācijas atkalizmantošanu;

· LAPSI tīklu, kas analizē tiesiskos aspektus saistībā ar valsts sektora informāciju un veicina debates starp pētniekiem un ieinteresētajām personām. Tas sagatavos vadlīniju kopumu par piekļuves un atkalizmantošanas politiku un praksi;

· ISA darbību par semantisko sadarbspēju.

Komisija turpinās piedalīties un atbalstīt politikas konsultatīvās grupas, piemēram, e-infrastruktūru politikas forumu un e-infrastruktūru pārdomu grupu, jo tās ir svarīgas, lai koordinētu dalībvalstu rīcību attiecībā uz zinātnisko datu infrastruktūrām.

6. Secinājums

Informācija, kuru visas Eiropas Savienības publiskās iestādes ir sagatavojušas, apkopojušas vai par kuru tās maksā, ir svarīgs resurss informācijas ekonomikā. Patlaban ne tuvu netiek izmantots viss tās potenciāls. Šajā paziņojumā Komisija ierosina konkrētus pasākumus Eiropas publiskā sektora resursu potenciāla pilnīgai izmantošanai, sākot ar Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas pārskatīšanu un beidzot ar Eiropas portāla izveidošanu.

Dalībvalstis var palīdzēt padarīt atklātos datus par realitāti, ātri pieņemot, transponējot un īstenojot pārskatīto Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu. Tas radīs apstākļus ekonomikas pasākumiem, kas pamatojas uz atklātu datu izmantošanu, un stimulēs pārrobežu lietojumus.

Turklāt dalībvalstīm vajadzētu formulēt un īstenot atklātu datu politiku, kā paraugu izmantojot labākās prakses piemērus visā ES. Atbalsts būtu jāsniedz, piemēram, atklāto datu izmēģinājuma projektiem un atklāto datu konkursiem, jo īpaši tiem, kas vērsti uz pārrobežu produktu un pakalpojumu izstrādi.

Visbeidzot, Komisija aicina dalībvalstis sniegt ieguldījumu Eiropas datu portāla izveidē. Komisija iesaistīsies pārrunās ar dalībvalstu ekspertiem, lai nodrošinātu, ka šādam portālam ir stingrs pamats. Ieviešanas posmā dalībvalstīm caur šo portālu vajadzēs darīt pieejamu plašu datu kopu klāstu tā, lai tas kļūtu par veiksmīgu pakalpojumu un ekonomiskās aktivitātes pamatu.

Komisija aicina Eiropas Parlamentu un Padomi savās atbildības jomās radīt pareizos pamatnosacījumus valsts sektora informācijas atkalizmantošanai visā Eiropas Savienībā un atbalstīt projektus un infrastruktūras, kas var pārvērst Eiropas valsts iestāžu datus inovācijas, izaugsmes un pārskatāmības dzinējspēkā.

Atklāto datu stratēģija, svarīgākie pasākumi

Tiesiskais regulējums

· Priekšlikums pārskatīt Direktīvu par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, 2011. gada decembris

· Pārskatīts Komisijas Lēmums par Komisijas informācijas atkalizmantošanu, 2011. gada decembris; darbs pie tā, lai paplašinātu šo režīmu, ietverot tajā citas Eiropas iestādes un aģentūras, 2012. gads

· Atklātie dati iekļaujami nozaru likumdošanas un politikas iniciatīvās

Eiropas atklāto datu portāli un platformas

· Portāls, kas ļauj piekļūt Komisijas datiem un citu ES iestāžu un aģentūru datiem, 2012. gada pavasaris

· Eiropas datu portāla atklāšana, nodrošinot piekļuvi datu kopām no visas ES, 2013. gada pavasaris, pēc tam, kad dalībvalstis kopš 2011. gada ir veikušas sagatavošanās darbus

· Eiropas atklāto datu e-pakalpojumu infrastruktūras līdzfinansēšana, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (2014–2020)

Atklātie dati zinātnei

· Paziņojums un ieteikums dalībvalstīm par zinātnisko informāciju, 2012. gada sākums

· Brīvpiekļuves zinātniskajām publikācijām izmēģinājuma projekta paplašināšana attiecībā uz visu programmu "Apvārsnis 2020", kā arī izmēģinājuma projekts ar brīvpiekļuvi pētniecības datiem

Pētniecība un inovācijas

· Pētniecības un inovācijas projekti, kas saistīti ar atklātajiem datiem, jo īpaši izmantojot Septīto pamatprogrammu un programmu "Apvārsnis 2020"; ar finansējumu pētniecības infrastruktūrām tiek atbalstīta brīvpiekļuve pētniecības rakstiem un datiem

· Atklātu datu konkursi (2012–2013), kā arī piekļuves kapitālam uzlabošana uzņēmējiem šajā jomā

Mērķi

Komisija apņemas:

· 2012. gadā atklāt Komisijas atklāto datu portālu;

· 2013. gadā atklāt izmēģinājuma portālu ar daudzvalodu saskarni un meklēšanas rīkiem, kurā pieejamas datu kopas no visas ES.

Sadarbībai ar dalībvalstīm vajadzētu būt šādiem rezultātiem:

· atklātu valsts iestāžu datu politiku formulēšana un īstenošana visās dalībvalstīs līdz 2013. gada sākumam;

· līdz 2015. gadam 1/3 no visiem pieejamajiem strukturētajiem dalībvalstu valdību datiem ir meklējami, izmantojot Eiropas datu portālu

Vispārējā paredzamā ietekme:

· paredzams, ka līdz 2017. gadam (trīs gadus pēc Direktīvas par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu paredzētās transponēšanas) valsts sektora informācijas atkalizmantošanas vispārīgie ieguvumi ES sasniegs EUR 100 miljardu gadā, tostarp kā jaunu uzņēmējdarbības veidu attīstība un publiskā sektora pakalpojumu efektivitātes uzlabojumi.

[1]               Šajā paziņojumā lietotie apzīmējumi "dati" un "informācija" ir savstarpēji aizstājami un attiecas uz jebkuru saturu neatkarīgi no izmantotās vides.

[2]               http://www.official-documents.gov.uk/document/cm76/7650/7650.pdf.

[3]               Assessment of the Re-use of Public Sector Information in the Geographical Information, Meteorological Information and Legal Information sectors, MICUS, 2008. gada decembris.

[4]               Review of recent studies on PSI re-use and related market developments, G. Vickery, 2011. gada augusts.

[5]               Mc Kinsey ziņojums "Big Data, The next frontier for innovation, competition and productivity", 2011. gada maijs.

[6]               Augsta līmeņa ekspertu grupas par zinātniskajiem datiem galīgais ziņojums, 2010. gada oktobris.

[7]               OV L 345/90, 31.12.2003.

[8]               Direktīva 2003/4/EK, OV L 41/26, 14.2.03. un 2007/2/EK, OV L108/1, 14.3.2007.

[9]               COM (2010) 461 galīgā redakcija.

[10]             COM (2008) 886 galīgā redakcija/2.

[11]             Paziņojums par zinātnisko informāciju digitālajā laikmetā, COM(2007) 56, Paziņojums "IST infrastruktūras e-zinātnei", COM(2009) 108 un saistīti Padomes secinājumi.

[12]             http://lod2.eu/.

[13]             http://www.openaire.eu/.

[14]             http://www.semic.eu/

[15]             McKinsey, op.cit.

[16]             Turpat.

[17]             G. Vickery, op.cit.

[18]             Pētījums "Pricing of Public Sector Information", Deloitte consulting and others, 2011. gada jūnijs.

[19]             Daži piemēri pieejami http://www.dr0i.de/lib/2011/07/04/a_sample_of_data_hugging_excuses.html.

[20]             Sk. Komisijas priekšlikumus par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, COM (2011) 665, COM (2011) 657/3.