This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 52011DC0567
COMMUNICATION FROM THE COMMISSION TO THE EUROPEAN PARLIAMENT, THE COUNCIL, THE EUROPEAN ECONOMIC AND SOCIAL COMMITTEE AND THE COMMITTEE OF THE REGIONS Supporting growth and jobs – an agenda for the modernisation of Europe's higher education systems
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma
/* COM/2011/0567 galīgā redakcija */
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Atbalsts izaugsmei un darbavietām – Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma /* COM/2011/0567 galīgā redakcija */
1.
IEVADS
Stratēģijā “Eiropa 2020”, tās pamatiniciatīvās un jaunajās integrētajās pamatnostādnēs
zināšanas ir izvirzītas uzmanības centrā Savienības darbā, veidojot gudru,
ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Komisijas 2014.–2020. gada
daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā šī stratēģija ir atbalstīta, ievērojami
palielinot budžetu, kas paredzēts ieguldījumiem izglītībā, pētniecībā un
inovācijā. Tas darīts tāpēc, ka izglītībai, it īpaši augstākajai izglītībai un
tās saiknei ar pētniecību un inovāciju, ir izšķiroša nozīme indivīdu un
sabiedrības attīstībā un augsti kvalificēta cilvēkkapitāla un kompetento
pilsoņu nodrošināšanā, kuri Eiropai vajadzīgi, lai radītu darbavietas,
ekonomikas izaugsmi un labklājību. Tādējādi
augstākās izglītības iestādes[1]
ir ļoti svarīgas partneres Eiropas Savienības stratēģijas īstenošanā –
izaugsmes virzīšanā un saglabāšanā. Neskatoties uz sarežģīto nodarbinātības
situāciju, kas izveidojusies ekonomikas krīzes iespaidā, augstākā izglītība ir
saprātīga izvēle[2].
Tomēr joprojām nav pilnībā izmantots Eiropas augstākās izglītības iestāžu
potenciāls pildīt savu lomu sabiedrībā un veicināt Eiropas labklājību.
Eiropa vairs nenosaka ritmu globālajās sacīkstēs par zināšanām un talantu,
savukārt jaunietekmes ekonomikas valstis strauji palielina ieguldījumu
augstākajā izglītībā[3].
Līdz 2020. gadam 35 % no visām darbavietām ES būs vajadzīga augsta
līmeņa kvalifikācija[4],
bet patlaban augstākās izglītības kvalifikācija ir tikai 26 % no
darbaspēka. ES kopējā darbaspēkā vēl aizvien ir mazāk pētnieku (6 no 100),
salīdzinot ar 9 pētniekiem no 100 ASV un 11 – Japānā.[5] Uz
zināšanām balstītai ekonomikai vajadzīgi cilvēki ar pareizo prasmju kopumu:
transversālu kompetenci, digitālajai ērai atbilstošām e-prasmēm, radošumu un
elastīgumu, kā arī spēcīgām zināšanām savā izvēlētajā jomā (piemēram, zinātnē,
tehnoloģijā, inženierzinātnēs un matemātikā). Tomēr gan publiskā, gan privātā
sektora darba devēji, arī pētniecības ziņā visintensīvākajās jomās, arvien
biežāk informē par grūtībām atrast viņu mainīgajām vajadzībām atbilstošus
darbiniekus. Tajā pašā laikā augstākās izglītības iestādes
pārāk bieži vēlas konkurēt pārāk daudzās jomās, bet salīdzinoši nedaudzas spēj
sasniegt izcilību visās. Rezultātā pārāk maz Eiropas augstākās izglītības
iestāžu ir atzītas par pasaules līmeņa izglītības iestādēm pašreizējā uz
pētniecību vērstajā pasaules augstskolu reitingā. Piemēram, jaunākajā pasaules
augstskolu akadēmiskajā reitingā tikai aptuveni 200 no Eiropas
4000 augstākās izglītības iestādēm ir iekļautas 500 labāko sarakstā,
bet 20 labāko sarakstā ir tikai 3 Eiropas augstākās izglītības
iestādes. Un pēdējo gadu laikā faktisks uzlabojums nav novērots. Nav viena
izcilības modeļa: Eiropai vajadzīgs plašs augstākās izglītības iestāžu
spektrs, un katrai no tām jātiecas uz izcilību atbilstoši tās uzdevumiem un
stratēģiskajām prioritātēm. Ja informācija par atsevišķu iestāžu specifisko
ievirzi un sniegumu kļūs pārredzamāka, politikas veidotāji spēs labāk izstrādāt
efektīvas augstākās izglītības stratēģijas, un iestādēm būs vieglāk attīstīt
savas stiprās puses. Dalībvalstis un izglītības iestādes pašas
ir galvenokārt atbildīgas par reformu ieviešanu augstākajā izglītībā. Tomēr Boloņas process, ES universitāšu modernizācijas programma[6] un
Eiropas Pētniecības telpas izveide liecina, ka grūtības un politiskie
risinājumi neiekļaujas valstu robežās. Lai maksimāli izmantotu Eiropas
augstākās izglītības sistēmu ieguldījumu gudrā, ilgtspējīgā un integrējošā
izaugsmē, ir jāveic reformas pamatjomās: visos līmeņos
jāpalielina augstākās izglītības iestāžu beidzēju skaits; jāveicina
cilvēkkapitāla pilnveidošanas kvalitāte un atbilstība augstākajā
izglītībā; jāizveido efektīvi pārvaldības un finansēšanas mehānismi
izcilības veicināšanai; kā arī jāstiprina zināšanu trīsstūris starp
izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību. Turklāt kvalitāti un visas šīs
pamatjomas būtiski ietekmē studentu, pētnieku un personāla starptautiskā
mobilitāte, kā arī plašāka augstākās izglītības starptautisko aspektu
izvēršana. Šā paziņojuma 2. sadaļā apskatīti dalībvalstu
un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie politikas jautājumi, lai
maksimāli izmantotu to ieguldījumu Eiropas izaugsmē un nodarbinātībā.
3. sadaļā ir izklāstītas konkrētas darbības, ko ES veiks, lai ar
tās pievienoto vērtību atbalstītu valsts iestāžu un institūciju modernizācijas
centienus. Šim paziņojumam pievienotajā
dienestu darba dokumentā ir apskatīti analītiskie pierādījumi, kas ir šo
politikas jautājumu un darbību pamatā.
2.
DALĪBVALSTU UN AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU GALVENIE RISINĀMIE
JAUTĀJUMI
2.1.
Izglītības līmeņa uzlabošana, lai nodrošinātu
absolventus un pētniekus, kas Eiropai vajadzīgi
Stratēģijas “Eiropa 2020” galvenais
izglītības mērķis ir līdz 2020. gadam panākt, lai 40 % jauniešu
sekmīgi pabeigtu augstākās izglītības vai līdzvērtīgas studijas[7]. Pēdējās desmitgades laikā izglītības līmenis
būtiski uzlabojies lielā Eiropas daļā, taču ar to ir daudz par maz, lai
kompensētu gaidāmo tādu darbavietu pieaugumu, kurās vajadzīgas plašas
zināšanas, uzlabotu Eiropas iespējas gūt labumu no globalizācijas un saglabātu
Eiropas sociālo modeli. Lielākam augstākās
izglītības līmenim jāizraisa arī sistēmiskas pārmaiņas, lai uzlabotu izglītības
kvalitāti un izstrādātu jaunus izglītības sniegšanas veidus. Turklāt,
neskatoties uz demogrāfiskās novecošanas atšķirībām starp dalībvalstīm[8], to skolu
beidzēju grupa, kas parasti iesaistās augstākajā izglītībā, turpina sarukt. Tāpēc Eiropai ir augstākajā izglītībā
jāiesaista plašāks sabiedrības loks, tostarp nelabvēlīgos apstākļos esošās
un neaizsargātās grupas, un jāizmanto resursi, kas vajadzīgi šā mērķa
sasniegšanai; turklāt vairākās dalībvalstīs ir
ļoti svarīgi samazināt mācību pamešanas rādītājus augstākajā izglītībā. Šos
centienus un mērķus nevar īstenot, strādājot tikai terciārajā līmenī: panākumi ir atkarīga arī no politikas, kas
vērsta uz agrākas izglītības rezultātu uzlabošanu un mācību priekšlaicīgas
pārtraukšanas rādītāju samazināšanu, atbilstoši stratēģijas
“Eiropa 2020”[9]
mērķim un nesenajam Padomes ieteikumam par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu[10]. Eiropai vajag arī vairāk pētnieku, lai sagatavotu pamatu nākotnes rūpniecībai. Lai mūsu ekonomika kļūtu
pētniecības ziņā intensīvāka, panākot ieguldījumu pētniecībā 3 % apmēra no
IKP, aplēsts, ka Savienībai vajadzēs vienu miljonu jaunu darbavietu pētniecības
jomā[11],
galvenokārt privātajā sektorā. Papildus nosacījumu uzlabošanai, lai nozare
ieguldītu pētniecībā un inovācijā, vajadzīgs lielāks skaits doktorantu, un
esošajam darbaspēkam jāapgūst pētniecības prasmes, un jāuzlabo informācija par
iespējām, lai karjera ārpus akadēmiskajām aprindām kļūtu par reālu iespēju
pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā. Vēl
neizmantotu talantu var atklāt, risinot stereotipu problēmu un novēršot
šķēršļus, ar kuriem joprojām saskaras sievietes, kas sasniedz pēcdiploma
izglītības augstākos līmeņus un pētniecību, it īpaši atsevišķās jomās un
vadošos amatos. Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie
politikas jautājumi ·
Izstrādāt skaidras sistēmas pārejai no
arodizglītības un citiem izglītības veidiem uz augstāko izglītību. Iedarbīgs
veids, kā to panākt, ir ieviest valsts kvalifikācijas sistēmas, kas
saistītas ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu un kuru pamatā ir mācību rezultāti,
un noteikt skaidras procedūras, kā atzīt ārpus formālajai izglītībai un
apmācībai notikušu mācīšanos un iegūtu pieredzi. ·
Rosināt informācijas izplatīšanu skolēniem
no nepietiekami pārstāvētām grupām un “netradicionālajiem” studentiem, tostarp
pieaugušajiem; sniegt pārredzamāku informāciju par izglītības iespējām un
rezultātiem un individuāli piemērotus ieteikumus, lai darītu iespējamu informētu
studiju izvēli un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu. ·
Nodrošināt, lai, labāk pārdalot resursus, finansiāls
atbalsts būtu pieejams potenciāliem studentiem no grupām ar zemākiem
ienākumiem. ·
Izstrādāt un īstenot valsts stratēģijas, lai
apmācītu un pārkvalificētu pietiekamu skaitu pētnieku atbilstoši Savienības
pētniecības un izstrādes mērķiem.
2.2.
Augstākās izglītības kvalitātes un atbilstības
uzlabošana
Augstākā
izglītība uzlabo individuālo potenciālu, un tai būtu augstskolu beidzēji
jānodrošina ar zināšanām un pārnesamu pamatkompetenci, kas tiem vajadzīga, lai
sekmīgi darbotos augsti kvalificētās profesijās. Tomēr nereti mācību programmas
tiek pārāk lēni pielāgotas plašākas ekonomikas vajadzībām, un tās nespēj
prognozēt vai palīdzēt veidot nākotnes karjeras iespējas; augstskolu beidzējiem
ir grūti atrast kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, kas atbilst viņu
izglītībai[12].
Darba devēju un darba tirgus iestāžu iesaistīšana programmu izstrādē un
īstenošanā, personāla apmaiņas atbalstīšana un praktiskas pieredzes
iekļaušana kursos var palīdzēt pieskaņot mācību programmas darba tirgus
pašreizējām un turpmākām vajadzībām, kā arī uzlabot nodarbinātības iespējas un
uzņēmējdarbību. Programmu izstrādi un atbilstību var vēl vairāk uzlabot,
izglītības iestādēm rūpīgāk sekojot līdzi bijušo studentu karjeras attīstībai. Pastāv uzskatāma vajadzība ieviest elastīgas,
inovatīvas mācību pieejas un pasniegšanas metodes: lai uzlabotu kvalitāti un
atbilstību, vienlaikus palielinot studentu skaitu, lai palielinātu mācībās
iesaistīto personu daudzveidību un cīnītos pret mācību priekšlaicīgu
pārtraukšanu. Viens veids, kā to panākt (saskaņā ar ES Digitālo programmu[13]), ir izmantot
IKT un citu jauno tehnoloģiju pārmaiņu ieviešanas spēju radītās priekšrocības,
lai bagātinātu un uzlabotu mācīšanās pieredzi, atbalstītu individualizētu
mācīšanos, uzlabotu pieejamību ar tālmācību starpniecību un virtuālo
mobilitāti, racionalizētu administrāciju un radītu jaunas pētniecības iespējas[14]. Lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc
zinošiem darbiniekiem, pētnieku apmācībai augstākajā izglītībā jābūt
labāk saskaņotai ar zināšanu ziņā intensīvā darba tirgus vajadzībām un it īpaši
ar MVU prasībām. Kvalitatīvām un nozarei atbilstošām doktorantūru programmām ir
liela nozīme šā pieprasījuma pēc specializēta cilvēkkapitāla apmierināšanai.
Turklāt saistot finansējumu ar ES inovatīvu doktorantūru programmu principu[15]
īstenošanu, Eiropa spēs efektīvāk un ātrāk apmācīt lielāku skaitu pētnieku. Eiropas augstākās izglītības reforma un
modernizācija ir atkarīga no pasniedzēju un pētnieku kompetences un
motivācijas. Tomēr mācībspēku un pētnieku
nodarbināšana nereti netiek līdzi pieaugošajam studentu skaitam, un tas rada
lielāku spiedienu uz jau tā maksimāli izmantoto jaudu. Lai panāktu to, ka
Eiropa spēj nodrošināt, piesaistīt un saglabāt tai vajadzīgos kvalitatīvos
akadēmiskos mācībspēkus, izšķiroša nozīme ir labākiem darba apstākļiem,
ieskaitot pārredzamas un taisnīgas darbā pieņemšanas procedūras[16], labākai
sākotnējai un turpmākai profesionālai attīstībai, kā arī labākai atzīšanas un
atzinības paušanas praksei par izcilību pasniegšanas un pētniecības darbā. Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie
politikas jautājumi ·
Rosināt prasmju un izaugsmes prognožu un absolventu
nodarbinātības datu izmantošanu (tostarp sekot līdzi absolventu
nodarbinātības rezultātiem), veidojot un īstenojot mācību programmas, kā arī
vērtējot tās, piemērojot kvalitātes nodrošināšanas un finansēšanas
mehānismus, lai paustu atzinību par sekmēm, kas gūtas, sagatavojot
studentus darba tirgum. ·
Atbalstīt plašāku mācību režīmu daudzveidību (piemēram, nepilna laika mācības, tālmācību un mācīšanos pa moduļiem,
turpmāku izglītību pieaugušajiem, kuri atkārtoti iesaistās izglītībā, un citām
personām, kas jau iesaistītas darba tirgū), vajadzības gadījumā pielāgojot
finansēšanas mehānismus. ·
Labāk izmantot IKT potenciālu, lai sekmētu efektīvākas un individualizētas mācīšanās iespējas,
pasniegšanas un pētniecības metodes (piemēram, e-mācības un jaukta tipa
mācības), un paplašināt virtuālu mācību platformu izmantošanu. ·
Uzlabot darba tirgus iestāžu (ieskaitot valsts
nodarbinātības dienestu) kapacitāti un regulējumu attiecībā uz prasmju un
darbavietu saskaņošanu, kā arī izstrādāt aktīvu darba tirgus politiku,
lai veicinātu absolventu nodarbinātību un uzlabotu karjeras orientāciju. ·
Ieviest stimulus, kas rosinātu augstākās
izglītības iestādes ieguldīt nepārtrauktā personāla profesionālā izaugsmē,
pieņemt darbā pietiekamu darbinieku skaitu, lai pilnveidotu jaunas disciplīnas,
un paust atzinību par izcilību pasniegšanas jomā. ·
Saistīt doktorantūras programmu finansējumu ar inovatīvu
doktorantūru programmu principiem.
2.3.
Kvalitātes uzlabošana ar mobilitātes un pārrobežu
sadarbības starpniecību
Mācību mobilitāte indivīdiem palīdz uzlabot
profesionālās, sociālās un kultūru prasmes, kā arī nodarbinātības iespējas.
Eiropas augstākās izglītības telpas (EAIT) ministri ir vienojušies, ka līdz
2020. gadam to studentu skaitam, kuri pabeidz studiju mācību periodu
ārzemēs, jābūt divreiz lielākam, proti, 20 %[17]. EAIT ir
ieviesusi tālejošas pārmaiņas: bakalaura-maģistra-doktora grāda struktūra un
kvalitātes nodrošināšanas uzlabojumi ir veicinājuši indivīdu mobilitāti un
nostiprinājuši iestādes un sistēmas. Vienlaikus Eiropas Pētniecības telpas
(EPT) izveide sekmē savstarpējo papildināmību starp valsts sistēmām, lai
uzlabotu pētniecības ieguldījumu rentabilitāti un pastiprinātu apmaiņu un
sadarbību starp iestādēm. Tomēr ārzemēs iegūtās akadēmiskās
kvalifikācijas atzīšana joprojām ir pārāk sarežģīta; piešķīrumu un aizdevumu
pārnesamība ir ierobežota; vertikālā mobilitāte[18] joprojām
ir ierobežota, un pastāv šķēršļi, kas kavē pētnieku brīvu pārvietošanos ES.
Īstenojot Padomes ieteikumu par mācību mobilitātes veicināšanu[19] un
izmantojot Eiropas kvalitātes nodrošināšanas rīkus, piemēram, Eiropas
kvalitātes nodrošināšanas reģistru, tiktu sekmēta savstarpēja uzticēšanās,
akadēmiskā atzīšana un mobilitāte. Labāko studentu, akadēmiķu un pētnieku piesaistīšana no valstīm ārpus ES un jaunu pārrobežu
sadarbības veidu izstrāde ir galvenie kvalitāti virzošie aspekti. Tie var
arī kalpot par būtisku ienākumu avotu iestādēm. Lai gan dažas dalībvalstis ir
ļoti populāras studiju vietas[20],
ES kopumā ir jāspēj piesaistīt labākos studentus un pētniekus, ja tā
vēlas konkurēt ar ASV[21].
Eiropas pievilcību var uzlabot, ja tiek steidzami atrisināti vairāki
problemātiski jautājumi: pieaugošās izmaksas un nevienmērīgā kvalitāte;
akadēmiskās atzīšanas grūtības; nepārredzamā pieņemšana darbā un nepievilcīgie
darba apstākļi pētniekiem; kā arī sarežģījumi studiju un darba vīzu saņemšanā,
tostarp mobilitātei ES iekšienē. Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie
politikas jautājumi ·
Rosināt iestādes mācību programmās sistemātiskāk
iestrādāt mācību mobilitāti un novērst nevajadzīgus šķēršļus iestāžu
maiņai starp bakalaura un maģistra līmeņiem un pārrobežu sadarbībai un
apmaiņai. ·
Nodrošināt ārzemēs iegūtu kredītpunktu efektīvu
atzīšanu, piemērojot efektīvu kvalitātes nodrošināšanu, salīdzināmu un
konsekventu ECTS un diploma pielikuma izmantošanu un saistot
kvalifikāciju ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu. ·
Uzlabot piekļuvi, nodarbinātības apstākļus un
izaugsmes iespējas studentiem, pētniekiem un pasniedzējiem no citām valstīm,
tostarp pilnībā īstenojot direktīvas par studentiem un pētniekiem[22] un ES
vīzu kodeksu, lai veicinātu Šengenas vīzu izsniegšanu studentiem un
pētniekiem, kas uzkavējas īsu laiku[23].
2.4.
Zināšanu trīsstūra sekmīga īstenošana: augstākās
izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības saistīšana izcilības un reģionu
attīstības mērķiem
Augstākās izglītības ieguldījumu nodarbinātībā
un izaugsmē, kā arī tās starptautisko pievilcīgumu, var palielināt, veidojot ciešas,
efektīvas saiknes starp izglītību, pētniecību un uzņēmējdarbību – “zināšanu
trīsstūra” trim malām. Nesenā pāreja uz atvērtu inovāciju ir palielinājusi
zināšanu plūsmu un radījusi jaunus sadarbības veidus starp izglītības iestādēm,
pētniecības organizācijām un uzņēmumiem. Taču augstākās izglītības iestāžu
spēja izglītības piedāvājumā iestrādāt pētniecības darba rezultātus un
inovatīvu praksi un izmantot realizējamu produktu un pakalpojumu potenciālu
joprojām ir vāja[24].
Darbs pāri pētniecības, uzņēmējdarbības un
izglītības robežām prasa padziļinātas zināšanas zinātnes jomā, uzņēmējdarbības
prasmes, radošu un inovatīvu attieksmi, kā arī intensīvu mijiedarbību ar
ieinteresētajām personām, lai visiedarbīgākajā veidā izplatītu un izmantotu
iegūtās zināšanas. Valsts politika, kas atbalsta partnerību starp
profesionālām iestādēm, pētniecības augstskolām, uzņēmumiem un augsto
tehnoloģiju centriem, var nostiprināt izglītības pozīciju zināšanu trīsstūrī,
uzlabot pētniecības nepārtrauktību starp pamatpētījumiem un lietišķajiem
pētījumiem, kā arī efektīvāk novadīt zināšanas tirgū. Šo procesu veicinās
intelektuālā īpašuma uzlabota pārvaldība[25]. Kā zināšanu, pieredzes un mācību centri augstākās
izglītības iestādes var virzīt ekonomikas attīstību reģionos, kur tās
atrodas; tās var inovatīvā vidē iesaistīt
talantīgus cilvēkus un pasaules mērogā izmantot reģiona stiprās puses; tās var veicināt atvērtu zināšanu, personāla un
pieredzes apmaiņu. Tās var arī darboties kā
zināšanu tīkla vai pudura centri, kas kalpo vietējās ekonomikas un sabiedrības
vajadzībām, ja vietējās un reģionu iestādes īsteno gudras specializācijas
stratēģijas, lai novirzītu resursus uz pamatprioritātēm un gūtu maksimālu
rezultātu. Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie
politikas jautājumi ·
Rosināt uzņēmējdarbības, radošo un inovācijas
prasmju pilnveidošanu visās disciplīnās un visos trijos posmos, kā arī
veicināt inovāciju augstākajā izglītībā, veidojot interaktīvāku mācību
vidi un nostiprinot mācību pārnešanas infrastruktūru. ·
Nostiprināt augstākās izglītības iestāžu zināšanu
pārneses infrastruktūru un atbalstīt to iespējas iesaistīties jaunu uzņēmumu un
atvasinātu uzņēmumu projektos. ·
Veicināt partnerības un sadarbību ar uzņēmumiem
kā augstākās izglītības iestāžu pamataktivitāti, izveidojot atzinības
paušanas struktūras, stimulus daudzdisciplīnu un starporganizāciju sadarbībai,
samazinot regulatīvos un administratīvos šķēršļus, kas kavē partnerību
veidošanu starp iestādēm un citām publiskām un privātām struktūrām. ·
Veicināt augstākās izglītības iestāžu sistemātisku
līdzdalību integrētu vietējās un reģionu attīstības plānu izstrādē un virzīt
reģionu atbalstu uz sadarbību starp augstākās izglītības un uzņēmējdarbības
jomu, īpaši lai izveidotu izcilības un specializācijas reģionu centrus.
2.5.
Pārvaldības un finansēšanas uzlabošana
Augstākās izglītības sistēmām vajadzīgs
atbilstošs finansējums, un stratēģijā “Eiropa 2020” uzsvērta vajadzība,
nosakot publiskā finansējuma prioritātes, aizsargāt izaugsmi veicinošās
izglītības un pētniecības jomas. Lai gan finansējuma līmeņi dalībvalstīs krasi
atšķiras[26],
kopējais ieguldījums augstākajā izglītībā Eiropā ir pārāk zems: vidēji
1,3 % no IKP, salīdzinot ar 2,7 % ASV un 1,5 % Japānā.
Pašreizējais spiediens uz fiskālo konsolidāciju neizbēgami licis dalībvalstīm
izvērtēt, cik rentabli ir publiskie ieguldījumi augstākajā izglītībā un pētniecībā:
dažas dalībvalstis ir samazinājušas izdevumus, bet citas ir palielinājušas
budžetu, atzīstot šajā jomā veikto ieguldījumu izaugsmes potenciālu. Publiskajam ieguldījumam arī turpmāk jābūt par
ilgtspējīgas augstākās izglītības pamatu. Taču ņemot vērā kvalitatīvu augstākās
izglītības sistēmu uzturēšanai un paplašināšanai vajadzīgā finansējuma apjomu,
ir jādomā, ka būs vajadzīgi papildu finansējuma avoti – publiski vai privāti.
Dalībvalstis arvien vairāk tiecas maksimāli izmantot ieguldīto resursu vērtību,
tostarp ar iestādēm noslēdzot vienošanās par konkrētu sniegumu, nosakot
konkurētspējīgus finansēšanas noteikumus un novirzot finansējumu tieši
indivīdiem. Tās cenšas dažādot finansējuma avotus, izmantojot publisko
finansējumu, lai pārceltu fondus no citām jomām, un lielākā mērā izmantojot
privāto finansējumu; arvien izplatītāka kļūst mācību maksa, it īpaši maģistra
un augstākajā līmenī. Būs svarīgi novērot un izvērtēt šo jauno tendenču
efektivitāti un ietekmi, tostarp attiecībā uz studentiem no trūcīgākiem
apstākļiem, līdztiesību un mobilitāti. Lai atrisinātu grūtības, ar kurām saskaras
augstākās izglītības iestāde, ir vajadzīgas elastīgākas pārvaldības un
finansēšanas sistēmas, kurās rasts līdzsvars starp izglītības iestāžu
lielāku autonomiju un atbildību attiecībā uz visām ieinteresētajām personām.
Autonomas iestādes var vieglāk specializēties, sekmējot izglītības un
pētniecības sniegumu[27]
un rosinot daudzveidību augstākās izglītības sistēmās. Taču juridiskie, finanšu
un administratīvie ierobežojumi joprojām kavē iestāžu brīvību noteikt
stratēģijas un struktūras un diferencēties no konkurentiem. Augstākās
izglītības iestāžu efektivitāti un attiecīgi arī publiskā ieguldījuma
efektivitāti var uzlabot, samazinot ierobežojumus: attiecībā uz privāto
ienākumu piesaisti, kapitālieguldījumiem, infrastruktūras īpašumtiesībām,
brīvību pieņemt darbā personālu, akreditāciju. Ieguldījums profesionālā
pārvaldībā var nodrošināt stratēģisku redzējumu un vadību, dodot
pasniedzējiem un pētniekiem nepieciešamo akadēmisko brīvību pievērsties saviem
pamatuzdevumiem. Dalībvalstu un augstākās izglītības iestāžu galvenie risināmie
politikas jautājumi ·
Sekmēt augstākās izglītības un pētniecības patieso
izmaksu labāku noteikšanu un uzmanīgu konkrētiem mērķiem paredzēta finansējuma
izmantošanu, tostarp piemērojot finansēšanas mehānismus, kas saistīti ar
sniegumu, tādējādi ieviešot konkurences elementu. ·
Piemērot finansēšanas mehānismus iestāžu dažādo
profilu vajadzībām, lai rosinātu iestādes ieguldīt pūles savās konkrētajās
stiprajās pusēs, un izstrādāt stimulus stratēģisku izvēļu daudzveidības
atbalstam un izveidot izcilības centrus. ·
Vienkāršot alternatīvu finansējuma avotu
pieejamību, tostarp izmantojot publisko finansējumu, lai piesaistītu privātu un
citu publisku finansējumu (piemēram, līdzfinansējumu). ·
Atbalstīt stratēģisku un profesionālu augstākās
izglītības līderu veidošanos un nodrošināt, lai augstākās izglītības iestādes
būtu autonomas, nosakot stratēģisko virzienu, pārvaldot ienākumu plūsmu,
paužot atzinību par sniegumu, lai piesaistītu labākos mācībspēkus un pētniekus,
nosakot uzņemšanas politiku un ieviešot jaunas mācību programmas. ·
Aicināt iestādes modernizēt cilvēkresursu
pārvaldību un iegūt Cilvēkresursu izcilības pētniecībā logotipu, kā arī
īstenot Helsinku grupas par sievietēm zinātnē[28] paustos ieteikumus.
3.
EIROPAS SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMS: STIMULI PĀRREDZAMĪBAI, DAŽĀDOŠANAI,
MOBILITĀTEI UN SADARBĪBAI
Valsts iestādēm un struktūrām pirmkārt
jārisina 2. sadaļā apskatītie galvenie politikas jautājumi. Savukārt ES var
sniegt ievērojamu atbalstu valstu centienos veikt reformas augstākās izglītības
sistēmās, izmantojot dažādas ES politikas jomas un budžeta instrumentus. Attiecībā uz politiku stratēģijas
“Eiropa 2020” pārvaldības un ziņošanas mehānismi
ir galvenais instruments, lai pārraudzītu dalībvalstu reformu īstenošanu un
atbalstītu tās, tostarp izmantojot katrai valstij adresētus ieteikumus, kas
saistīti ar integrētajām pamatnostādnēm. Vienlaikus ES būtu labāk jāizmanto politikas
rīki, kas pieejami augstākās izglītības jomā, jo īpaši Eiropas sadarbības
sistēmu izglītībā un apmācībā “ET2020”. Komisija var atbalstīt pārredzamību un
izcilību, izmantojot uz pierādījumiem balstītu politikas analīzi. Tā
var atbalstīt izglītojamo, mācībspēku un pētnieku mobilitāti. Tā
var sniegt atbalstu Eiropas iestāžu stratēģiskai sadarbībai un
pieaugošas globālās konkurences apstākļos attiecībā uz talantu attīstību
nodrošināt vienotu sistēmu, lai veicinātu Eiropas augstākās izglītības
mijiedarbība ar pārējo pasauli. Attiecībā uz finansējumu daudzgadu finanšu
shēmā 2014.–2020. gadam būs iespēja nodrošināt ES instrumentu un tādu
politikas jomu kā izglītība, pētniecība, nodarbinātība, uzņēmējdarbība,
migrācija un kohēzija efektīvu sadarbību, lai atbalstītu augstākās izglītības
modernizāciju. Īpašu uzmanību veltot ES izdevumiem stratēģijas
“Eiropa 2020” prioritātēm un izaugsmes un darba vietu izveides dzinuļiem,
Komisija ir ierosinājusi ievērojami palielināt budžetu izglītības programmām un
pētniecībai.
3.1.
Reformas atbalsts, izmantojot politikas faktus,
analīzi un pārredzamību
Komisija
pievērsīs uzmanību tam, lai uzlabotu faktu bāzi politikas veidošanai galvenajās
jomās. Pieejamā informācija par augstākās izglītības iestāžu darbību
galvenokārt vērsta uz universitātēm, kas cieši saistītas ar pētniecību, un
tādējādi ietver tikai nelielu daļu Eiropas augstākās izglītības iestāžu[29]. Jāizstrādā
plašāka analīze un informācija, ietverot visus darbības aspektus – palīdzēt
studentiem izdarīt pārdomātu studiju izvēli, dot iestādēm iespēju noteikt un
pilnveidot stiprās puses un atbalstīt politikas veidotājus stratēģisko lēmumu
pieņemšanā attiecībā uz augstākās izglītības reformu. Pierādījumi liecina, ka daudzpusīgas
klasifikācijas un informācijas rīks ir iespējams un to plaši atbalsta
izglītības jomas ieinteresētās personas. [30]. Turklāt labāka darba tirgus izpēte par
patlaban un turpmāk vajadzīgajām prasmēm palīdzētu noteikt galvenās
izaugsmes un nodarbinātības jomas un ļautu labāk pielāgot izglītību darba
tirgus vajadzībām. Kā noteikts pamatiniciatīvā “Jaunas prasmes jaunām darba
vietām”, Komisija izveidos “ES prasmju panorāmu”, lai uzlabotu informāciju par
patlaban un turpmāk vajadzīgajām prasmēm. Uzlabojot apstākļus, lai absolventi
varētu gūt praktisku pieredzi, piemēram, izmantojot augstas kvalitātes
stažēšanos, varētu turpmāk atvieglot to integrāciju darba tirgū. Eiropas
Komisija: ·
izveidos U-Multirank – jaunu
ar sniegumu pamatotu klasifikācijas un informācijas rīku augstāko iestāžu
profilēšanai ar mērķi radikāli uzlabot augstākās izglītības nozares
pārredzamību; pirmie rezultāti gaidāmi 2013. gadā. Papildinot pašreizējo
klasifikāciju un darbības rādītāju datus, kas saistīti ar pētniecību, un ļaujot
lietotājiem izveidot personīgu daudzpusīgu klasifikāciju, šis neatkarīgi
vadītais rīks informēs par visu augstākās izglītības nozarē iesaistīto personu
izvēli un lēmumu pieņemšanu. ·
sadarbībā ar Eurostat, uzlabos datus par
Eiropas augstākās izglītības mācīšanās mobilitāti un nodarbinātības rezultātiem,
kā arī strādās pie Eiropas Augstākās izglītības reģistra. ·
sniegs īpašus norādījumus un ieteikumus, kā uzlabot
pamatprasmes un starpnozaru iemaņas un novērst prasmju neatbilstību. ·
sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām
personām, analizēs dažādu finansēšanas pieeju ietekmi uz augstākās izglītības
sistēmu dažādošanu, efektivitāti un vienlīdzību, kā arī uz studentu mobilitāti.
3.2.
Mobilitātes veicināšana
Izveidojot Eiropas Augstākās izglītības
telpu, Boloņas process stiprinās mobilitāti un sadarbību. Tomēr mobilitātes
plūsma var radīt grūtības tām izglītības sistēmām, kuras uzņem studentu
ievērojamu pieplūdumu, vai izraisīt intelektuālā darbaspēka emigrāciju valstīs,
kurās daudzi talantīgi cilvēki izvēlas studēt un pēc tam palikt ārvalstīs.
Vienlaikus pastāv bažas par pārrobežu izglītības kvalitāti, tostarp tā sauktās
franšīzes izglītības gadījumā. Tādas ES mobilitātes programmas kā Erasmus
un Erasmus Mundus ir devušas tālejošu pozitīvu ietekmi indivīdiem un
iestādēm. Līdz 2013. gadam pašreizējo Erasmus programmu izmantos
trīs miljoni studentu, turklāt palielinās mobilitātes iespējas augstākās
izglītības mācībspēkiem un personālam. Vienlaikus Komisija izstrādā “mobilitātes
rezultātu apkopojumu”, lai novērtētu panākumus, kas gūti, novēršot mācību
mobilitātes[31]
šķēršļus Eiropas Savienībā. Vienotā tirgus akts[32], mērķtiecīgs
rīcības plāns, lai atraisītu iekšējā tirgus potenciālu izaugsmei, darba vietām
un pilsoņu uzticībai, ietver Profesionālo kvalifikāciju direktīvas
pārskatīšanu, lai mazinātu mobilitātes šķēršļus regulētajās profesijās.
Pētnieku mobilitāti atvieglos Eiropas Pētnieku karjeras sistēma, kas ir
jauns pārredzams rīks, ko piemēros EURAXESS darba vietu portālā. Maģistra
grāds dos studentiem iespēju iegūt augstāka līmeņa prasmes, kas ir īpaši
noderīgas darba vietās, kurās ir vajadzīgas plašas zināšanas, un pētniecībā.
Sadarbību un mobilitāti maģistra studiju līmenī var izmantot, lai stiprinātu
izcilības centrus visā Eiropā, padarot šo par vienu no jomām, kurās ES
nenoliedzami var pievienot vērtību. Tomēr pašreizējie ES finansēšanas
instrumenti neatbalsta pilnīgu maģistra grāda studiju mobilitāti, kam parasti
nepieciešams finansiālais atbalsts vismaz 12 mēnešus[33]. Turklāt
ierobežojumi attiecībā uz valsts aizdevumu pārnesamību neļauj tiem piedalīties
pilnā studiju programmā ārvalstīs, savukārt komercaizdevumi parasti nav
pieejami studentiem no grupām ar zemākiem ienākumiem. Eiropas Komisija ir
atzinusi, ka jāsniedz papildu finansējums šai studentu grupai. Eiropas Komisija: ·
uzlabos studiju atzīšanu ārvalstīs, stiprinot Eiropas
kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), ierosinot
stimulus ES programmās, lai uzlabotu īstenošanu un darbu, izmantojot Boloņas
procesu. ·
ierosinās Erasmus maģistra grāda
mobilitātes shēmu (izmantojot Eiropas līmeņa studentu aizdevumu
garantijas instrumentu), kas darbosies no 2014. gada, lai veicinātu
mobilitāti, izcilību un piekļuvi piemērotam finansējumam studentiem, kuri
piedalās maģistra grāda studijās citā dalībvalstī neatkarīgi no sociālās
izcelsmes. ·
saistībā ar Eiropas augstākās izglītības telpu
(EAIT) veicinās sinerģiju stiprināšanu ES un starpvaldību procesu starpā. ·
atbalstīs studentu mobilitātes plūsmu potenciāla
analīzi, arī Boloņas procesā, lai ņemtu vērā Eiropas Kopienu Tiesas
spriedumus[34]
un kvalitātes nodrošināšanas standartus franšīzes izglītības kvalitātes
atbalstam. ·
veicinās Eiropas Pētnieku karjeras sistēmu,
lai sekmētu pētnieku pārrobežu mobilitāti, palīdzot pētniekiem rast darba
piedāvājumus un darba devējiem atrast piemērotus kandidātus, klasificējot
pētnieku darba vietas atbilstoši četriem prasmju līmeņiem[35].
3.3.
Augstākā izglītība – inovāciju, darba vietu
izveides un nodarbinātības centrā
Eiropas inovācijas spēja nākotnē būs atkarīga
no augstākās izglītības iestādēm, kuras pilnībā apņēmušās veikt savu uzdevumu
zināšanu trīsstūrī līdzās uzņēmumiem un ar universitātēm nesaistītām
pētniecības organizācijām. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT) ir reāls paraugs augstākās izglītības integrēšanai zināšanu
trīsstūrī. Izmantojot augsta akadēmiskā līmeņa izglītības programmas, EIT un tā
Zināšanu un inovācijas kopienas (ZIK) veicina uz zināšanām balstītu
uzņēmējdarbību, pamatojoties uz daudznozaru, inovatīvu pētniecību. EIT aizvien vairāk pievērsīs uzmanību gūtās
pieredzes izplatīšanai, tādējādi sniedzot integrētas partnerības piemērus,
jaunas pārvaldes un finansēšanas modeļus, lai vairotu augstāko izglītības
iestāžu inovāciju potenciālu sadarbībā ar uzņēmumiem. Līdz gada beigām Komisija
priekšlikumā par Stratēģisko inovāciju programmu paredz ierosināt papildu
pasākumus, lai pilnveidotu zināšanu trīsstūri. Ir iespējams sniegt papildu atbalstu augstākās
izglītības un plašākas ekonomikas mijiedarbībai ES līmenī, lai veicinātu
zināšanu plūsmu. Jaunākie Eiropas izmēģinājuma projekti, kas paredzēti
strukturētu partnerību – “zināšanu apvienību” –attīstības veicināšanai,
piedaloties uzņēmumiem un augstākās izglītības iestādēm, lai izveidotu un
nodrošinātu jaunus studiju kursus, jau ir devuši daudzsološus rezultātus, un
tie jāturpina pilnveidot. Marijas Kirī vārdā nosauktās darbības arī ir efektīvs instruments, kā stimulēt zināšanu nodošanu, un jaunā
Eiropas Pētniecības telpas sistēma, ar kuru nāks klajā 2012. gadā,
atbalstīs pasākumus, lai novērstu šķēršļus pētnieku mobilitātei un pārrobežu
sadarbībai[36].
Turklāt Komisija veido Eiropas lietišķas ievirzes doktorantūras un doktorantūras
skolas, lai veicinātu inovāciju nākotnes pētnieku apmācībā. Panākumi, ko guvusi Erasmus prakses
programma, kas Erasmus programmā iesviesta kopš 2007. gada,
liecina, ka vajadzīgas iespējas gūt praktisku, ar darbu saistītu pieredzi, kā
daļu no augstākās izglītības studiju programmām. Stažēšanās ir svarīgs
mehānisms, lai absolventu prasmes pielāgotu darba tirgus vajadzībām, kā arī
studentu personīgajai izaugsmei. Tomēr patlaban stažēšanās laikā ne vienmēr
tiek nodrošināti atbilstoši apstākļi, lai studenti varētu pilnveidot savas
prasmes un saņemt attiecīgu atzinību par gūto pieredzi. Jāturpina darbs, lai uzlabotu
stažēšanās kvalitāti un nozīmīgumu. Eiropas Komisija: ·
līdz 2011. gada beigām pieņems stratēģisko
inovāciju programmu, kurā noteiks EIT nākotni, tā prioritātes, un
priekšlikumu jaunu zināšanu un inovācijas kopienu izveidei. ·
pamatosies uz nesen sākto izmēģinājuma projektu,
lai stiprinātu universitāšu un uzņēmumu mijiedarbību, izmantojot zināšanu
apvienības. ·
Marijas Kirī vārdā nosaukto darbību ietvaros
stiprinās Eiropas lietišķas ievirzes doktorantūras shēmu, lai atbalstītu
lietišķos pētījumus. ·
ierosinās kvalitatīvu stažēšanās sistēmu,
lai palīdzētu studentiem un absolventiem gūt praktiskas zināšanas, kas
vajadzīgas darba vietā, un iegūt vairāk un kvalitatīvākas prakses vietas.
Turklāt tā izveidos vienu un centralizētu platformu stažēšanās piedāvājumiem
Eiropā.
3.4.
Atbalsts Eiropas augstākās izglītības starptautisko
aspektu izvēršanā
Turpmāka sadarbība augstākās izglītības jomā
Eiropas Savienībā jāiekļauj plašākā stratēģijā, lai sadarbotos ar
partnervalstīm visā pasaulē, veicinātu ES vērtības un zināšanas un atbalstītu
augstāko izglītību jaunattīstības valstīs, kā neatņemamu sastāvdaļu ES
attīstības politikā un visaptverošā pieejā izglītības nozares attīstībai.
Komisija veicinās ES un valstu pētniecības jomā veicamo darbību konsekvenci,
izmantojot ES Stratēģisko forumu starptautiskajai sadarbībai zinātnes un
tehnoloģiju jomā. Augstākās izglītības sistēmu starptautisko
aspektu izvēršanai un atvērtībai vajadzīga kopīga pieeja, ko izmantotu daudzas
politikas jomas un ieinteresētās personas, lai piesaistītu labākos studentus,
personālu un pētniekus no visas pasaules, lai vairotu starptautiskos pasākumus
un redzamību un lai sekmētu starptautiskos izcilības tīklus. Komisija izskatīs
iespēju izveidot īpašu stratēģiju augstākās izglītības starptautisko
aspektu izvēršanai[37].
Eiropas Komisija: ·
popularizēs ES kā studiju un pētniecības galamērķi
īpaši talantīgajiem no visas pasaules, atbalstot Eiropas augstākās izglītības
iestāžu sagatavotās un pilnveidotās starptautisko aspektu izvēršanas
stratēģijas. ·
veidos attiecības augstākās izglītības jomā
ar partneriem ārpus Savienības ar mērķi stiprināt valsts izglītības sistēmas,
politisko dialogu, mobilitāti un akadēmisko atzīšanu, tostarp izmantojot
Paplašināšanās stratēģiju, Eiropas kaimiņattiecību politiku, vispārēju pieeju
migrācijai un Boloņas politikas forumu. ·
izmantos pašreizējās mobilitātes partnerības,
lai veicinātu un atvieglotu studentu un pētnieku apmaiņu. ·
apsvērs priekšlikumu par grozījumiem studentu un
pētnieku direktīvās[38],
lai padarītu ES vēl pievilcīgāku talantīgiem cilvēkiem no valstīm, kas nav ES
dalībvalstis, un izskatīs, vai procesi un saistītās tiesības būtu jāatvieglo
un/vai jāpastiprina. . ·
rūpīgāk apkopos informāciju par tiem doktorantūras
studentiem, kuri ir no valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā procentuālu daļu no
visiem doktorantūras studentiem, kā norādīts Pētniecības un inovācijas
izpildes rādītāju sistēmā, lai noteiktu ES pētniecības un doktorantūras
mācību pievilcīgumu visa pasaulē.
3.5.
Ilgtermiņa ietekmes un Eiropas Savienības
finansējuma papildināmības stiprināšana
ES ieguldījumus
augstākajā izglītībā tiek ierosināts virzīt, izmantojot trīs galvenos
2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas finansēšanas mehānismus. 1. Izglītība Eiropai: vienota programma
izglītībai, mācībām un jaunatnei Lai dotu ieguldījumus stratēģijas
“Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, Komisija ierosinās vienotu programmu
izglītībai, mācībām un jaunatnei ar vienkāršotām sadaļām un vadību.
Programmā finansējumu koncentrēs tādām prioritātēm kā kvalitāte un inovācija
pasniegšanā, stiprāka saikne ar darba pasauli un plašāka to prasmju atzīšana,
kas iegūtas mobilitātes ceļā. Tā palīdzēs sasniegt noteikto Boloņas 20 %
mobilitātes mērķi, virzot resursus mobilitātes iespējām, pamatojoties uz
kvalitāti un izcilību (tostarp izmantojot Erasmus maģistra grāda studiju
mobilitātes programmu); intensīvai sadarbībai un ciešākai partnerībai
dalībvalstīs un ar pasaules partneriem; īpašām iniciatīvām, lai atzītu un
paustu atzinību par izcilību mācīšanā un veicinātu studentu–uzņēmēju un
inovatīvu augstskolu–uzņēmumu sadarbību. 2.
Horizon 2020: pētniecības un inovācijas pamatprogramma Ar jauno “Horizon 2020” programmu segs
visu attiecīgo ES pētniecības un inovāciju finansējumu, ko patlaban nodrošina
ar Septīto pētniecības pamatprogrammu, Konkurētspējas un inovāciju
pamatprogrammu un citām ES inovācijas iniciatīvām, piemēram, EIT.
“Horizon 2020” mērķis ir padarīt ES finansējumu pievilcīgāku un vieglāk
pieejamu. Šī programma nodrošinās augstu politikas koordinēšanas līmeni un
panāks maksimālu sinerģiju iniciatīvu starpā, kā arī sniegs vienkāršākus,
efektīvākus un racionālus finansēšanas instrumentus, kas aptver visu inovāciju
ciklu. 3.
Kohēzijas politikas instrumenti 2007.–2013. finansēšanas periodā aptuveni
EUR 72,5 miljardi no ES kohēzijas finansējuma tiks veltīti izglītībai
un mācībām un EUR 60 miljardi – pētniecībai un inovācijai. ES kohēzijas
politikas stratēģiska izmantošana var ievērojami sekmēt augstākās
izglītības sociālo, ekonomisko un teritoriālo ieguldījumu. Eiropas
Reģionālās attīstības fonds var dot ieguldījumu, būvējot vai restaurējot
augstākās izglītības iestādes, nodrošinot aprīkojumu un sekmējot
digitalizāciju, kā arī atbalstīt uzņēmumu inkubatorus, atvasinātus uzņēmumus un
citus augstskolu–uzņēmumu partnerības veidus. Eiropas Sociālais fonds
(ESF) var finansēt modernizācijas procesus, palielināt jo īpaši mazāk
pārstāvētu grupu studentu līdzdalību un izglītības līmeni, uzlabot izglītības
saturu un programmu atbilstību darba tirgus pieprasījumam. Daudzgadu finanšu
shēmas priekšlikumā 2014.–2020. gadam vismaz EUR 84 miljardi ir
piešķirti ESF, un sagaidāms, ka vairāk kā EUR 40 miljardi no šīs
summas, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, būs pieejami izglītībai un
mācībām.
3.6.
Turpmākie pasākumi ceļā uz gudru, ilgtspējīgu un
iekļaujošu Eiropas augstāko izglītību
Sagatavojot šo paziņojumu, Komisija plaši
apspriedās ar augstākās izglītības iestāšu vadītājiem, pasniedzējiem,
pētniekiem un studentiem, uzņēmumiem un sociālajiem partneriem, valdībām un
starptautiskām struktūrām. Lai virzītu šo rīcības programmu, tā turpinās
sadarboties ar šīm ieinteresētajām personām kopā ar Eiropas Parlamentu,
Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Investīciju
banku un Eurostat[39]. Turklāt Komisija apspriedīsies ar neatkarīgiem
ekspertiem, lai izstrādātu progresīvu politiku un noteiktu inovatīvu praksi.
Pirmkārt, 2012. gadā tā izveidos augsta līmeņa grupu ar mainīgām
pilnvarām, kura analizēs galvenos tematus, kas saistās ar augstākās izglītības
modernizāciju, sākot ar mācīšanas izcilības veicināšanu un ziņojumu
iesniegšanu 2013. gadā. Moderna un efektīva augstākās izglītības
sistēmas ir atklātas, pārliecinātas un ilgtspējīgas sabiedrības un radošas, inovatīvas
un uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības ekonomikas pamats. Dalībvalstu
iestāžu, augstākās izglītības iestāžu, ieinteresēto personu un Eiropas
Savienības kopīgie centieni būs īpaši svarīgi, lai sasniegtu šajā paziņojumā
noteiktos mērķus un gūtu plašāka mēroga Eiropas panākumus. [1] Šis
jēdziens izmantots, lai ietvertu visas terciārās izglītības iestādes, tostarp
augstskolas, lietišķo zinātņu augstskolas, tehnoloģiju institūtus,
universitātes, komercskolas, tehniskās augstskolas, augstskolu tehnoloģiju
institūtus, augstākās izglītības koledžas, arodskolas, politehnikumus,
akadēmijas utt. Tas darīts, lai ņemtu vērā valodu daudzveidību un valstu
tradīcijas un praksi. [2] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 2. sadaļu. [3] Skatīt dienestu darba dokumentu, 7.2. sadaļu. [4] Skatīt
COM(2010) 682, galīgā redakcija. [5] MORE
study on the mobility patterns and career paths of EU researchers (EK,
2010). [6] COM(2006)
208 galīgā redakcija. [7] Līdz
2020. gadam vismaz 40 % iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 34 gadiem
jābūt pabeigušiem terciāro vai līdzvērtīgu izglītību. [8] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 3.4. sadaļu. [9] Samazināt
ne vairāk kā līdz 10 % to iedzīvotāju skaitu vecuma grupā no 18 līdz
24 gadiem, kuriem nav vidējās izglītības un kuri vairs nemācās. [10] Skatīt
Padomes ieteikumu par politiku priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai
(pieņemts 2011. gada 7. jūnijā). [11] COM(2010)
546 galīgā redakcija, 9. lpp. [12] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 4.1. sadaļu. [13] COM(2010)
245 galīgā redakcija. [14] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 4.3. sadaļu. [15] Šie
principi ir izstrādāti ar EPT cilvēkresursu un mobilitātes vadības grupas
atbalstu un aicina tiekties pēc izcilības un radošuma, veidot pievilcīgu
institucionālo vidi ar kritisko masu un kurā tiek ievērota pievilcīgu darba
apstākļu harta un kodekss pētniekiem, nodrošināt starpdisciplīnu pētniecības
iespējas, saskari ar rūpniecību un citām atbilstošām darba nozarēm, veicināt
starptautisku sadarbības tīklu veidošanu un mobilitāti, nodrošināt pārnesamu
prasmju apguvi un kvalitāti. [16] Tostarp
atbilstoši Eiropas Hartai par pētniekiem un Rīcības kodeksam par pētnieku
pieņemšanu darbā. [17] Skatīt SEC
(2011) 670 galīgo redakciju. [18] Mainot
valsti starp bakalaura, maģistra un doktorantūras līmeņiem. [19] Padomes
ieteikums par jauniešu mācību mobilitātes veicināšanu, 2011. gada
28. jūnijs. [20] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 7.1. sadaļu. [21] Turpat. [22] Padomes
Direktīva 2004/114/EK un Padomes Direktīva 2005/71/EK. [23] Uzturēšanās,
kas nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā. [24] Padomes
secinājumi par zināšanu trīsstūri, 2009. gada 20. oktobris. [25] Skatīt
Ieteikumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību, C(2008) 1329, galīgā
redakcija, 10.4.2008. [26] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 6.1. sadaļu. [27] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 6.2. sadaļu. [28] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 6.3. sadaļu. [29] Jautājums
par iestāžu izcilību attiecībā uz ES pētniecības mērķiem tiks izskatīts sīkāk. [30] Skatīt
dienestu darba dokumentu, 1.1. sadaļu. "U-Multirank" rīks
dotu iespēju lietotājiem klasificēt iestādes, pamatojoties uz datiem par
mācīšanas kvalitāti (piem., uz nodarbinātības rezultātiem), pētniecības
darbību, zināšanu nodošanas spēju un spēju veicināt reģionālo attīstību, kā arī
par starptautisko aspektu izvēršanas pakāpi. [31] Vienošanās
panākta Padomes ieteikumā par jauniešu mācību mobilitāti, 2011. gada
28. jūnijs. [32] Skatīt
COM(2010) 206, 13.4.2011. [33] Erasmus
atbalsta kredītpunktu mobilitāti, nevis pilnu studiju mobilitāti, savukārt Erasmus
Mundus sniedz atbalstu tikai tiem mobilajiem studentiem, kuri piedalās
īpašās Erasmus Mundus maģistra grāda studiju programmās. [34] Lieta
C-73/08 Nicolas Bressol and Céline Chaverot and Others v. Gouvernement de la
Communauté française [35] Kopīgi
profili (pirmā posma/atzīts/pastāvīgs/vadošais pētnieks) visām nozarēm un
līdzdalības valstīm, kā norādīts ziņojumā "Inovācijas Savienība"
(2010). Ziņojumu 2011. gada maijā pieņēma EPT cilvēkresursu un mobilitātes
vadības grupa. [36] Saskaņā ar
Rīcības kodeksu par pētnieku pieņemšanu darbā un Eiropas Hartu par pētniekiem. [37] Kā minēts
Padomes secinājumos par augstākās izglītības starptautisko aspektu izvēršanu,
2010. gada 11. maijā. [38] Kā arī
Ieteikums 2005/761/EK, lai atvieglinātu dalībvalstu vienotu īstermiņa vīzu
izsniegšanu trešo valstu pētniekiem, kuri zinātniskās pētniecības nolūkā
pārvietojas Kopienā. [39] Piemēram,
sadarbosies ar EIB saistībā ar Eiropas Studentu aizdevumu garantiju, ar Reģionu
komiteju saistībā ar augstākās izglītības nozīmi reģionālajā attīstībā, un ar
dalībvalstīm tematiskajā darba grupā augstākās izglītības modernizācijai.