52010PC0545

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 6.10.2010

COM(2010) 545 galīgā redakcija

2010/0284 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Dziļūdens krājumi ir zivju krājumi, ko zvejo ūdeņos ārpus kontinentālo šelfu galvenajām zvejas vietām. Tie ir sastopami kontinentālajās nogāzēs vai pie jūras pacēlumiem. Šīs sugas ir lēnaudzīgas, tām ir ilgs mūžs, tāpēc tās ir īpaši jutīgas pret zvejas darbībām. Zinātniskā pieredze par minēto zivju sugu dzīves ilgumu un augšanu lēnām sāk uzlaboties un liecina, ka dažas sugas, kā zilā jūras līdaka un ogļzivs, aug ātrāk un to mūžs ir īsāks nekā Atlantijas lielgalvim, dziļūdens haizivīm un strupdeguna garastei un tāpēc tās ir mazāk jutīgas pret zvejas darbībām. Jutīgums pret zveju ir atkarīgs arī no tā, vai sugas var tikt zvejotas zonās, kur tās uzturas lokālos baros, kā tas ir, zvejojot Atlantijas lielgalvji, zilo jūras līdaku un beriksas. Tā tas ir attiecībā uz visiem savvaļas zivju krājumiem, bet, ja dziļūdens zvejniecības netiks ierobežotas, tas izraisīs konkurenci starp zvejas uzņēmumiem iegūt savā īpašumā brīvo resursu, pienācīgi neņemot vērā ilgtspējīgas izmantošanas līmeni. Kamēr Eiropas Savienība nebija ieviesusi regulu 2003. gadā, tā tas bija dažu dziļūdens zivju sugu gadījumā. Piemēram, uzskata, ka vērtīgā Atlantijas lielgalvju sugas krājumi Ziemeļrietumu ūdeņos ir izsīkusi, tāpat kā vērtīgās sarkanās zobaines krājumi Biskajas līcī. Tāpēc, ierobežojot zvejas darbības, ir vajadzīga valsts intervence, lai novērstu zvejas uzņēmumu ienākumu sarukumu, uzlabotu izmantošanu, to orientējot uz ieguves apjomu palielināšanu ilgtermiņā, un mazinātu ietekmi uz ekosistēmu un barošanas tīklu, ko izraisījis dažu zivju populāciju apjoma pēkšņs samazinājums. Tas arī palīdzēs garantēt stabilāku augstvērtīga proteīna nodrošinājumu patērētājiem, lai gan attiecībā uz dziļūdens zivju sugām šim aspektam ir mazāka nozīme, jo šīs sugas veido tikai ļoti mazu tādu zivju daļu, kuras izkrauj ES. Attiecībā uz dziļūdens zivju sugām valsts intervencei ir jo īpaša nozīme, ņemot vērā faktu, ka lai atgūtos no lēnaudzīgo zivju sugu krājumu izsīkšanas, var būt nepieciešams ļoti ilgs laiks vai arī tas var pat neizdoties. Vajadzība noteikt zvejas iespējas ir atspoguļota Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punktā, kurā Padomei ir noteikts pienākums to darīt. Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) reizi divos gados sniedz sīku pārskatu par dziļūdens zivju krājumu bioloģisko statusu. Jaunākais ieteikums tika sniegts 2010. gada jūnijā. Šis priekšlikums noteikt zvejas iespējas ir pamatots ar turpmāku pētījumu, ko pēc ICES darba 2010. gada jūlijā veica Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Līdz ar to ir ņemta vērā vajadzība pamatot lēmumu pieņemšanu ar uzticamiem zinātniskiem ieteikumiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Zinātniskās organizācijas konsekventi iesaka, ka labākais dziļūdens zvejniecības pārvaldības instruments ir zvejas piepūles ierobežošana. Tas ir saistīts ar faktu, ka dziļūdens zivju sugu nozveja tiek veikta kopā ar jauktu dažādu sugu zveju, ka zvejas darbības nav selektīvas un ka vērā ņemami zivju daudzumi tiek izmesti atpakaļ jūrā, jo tiem nav vai ir nepietiekama komercvērtība. Tomēr nozvejas limiti tiek uzskatīti par noderīgu papildu pasākumu, un tos iespējams savienot ar prasībām, kā tiek izmantotas minētās zvejas iespējas, ja šādu prasību nav, nozvejas apjomus nevar pamatot. Tāpēc Komisija ir iedibinājusi praksi izstrādāt zvejas iespēju regulu priekšlikumus tikpat bieži, cik bieži ir pieejami zinātniskie ieteikumi. Turklāt Komisija 2010. gadā pārskata vispārējās pieejas režīmu dziļūdens zivju krājumiem (Padomes Regula (EK) Nr. 2347/2002), lai izstrādātu zvejas piepūles ierobežojumus un tehniskos pasākumus, kas atbilst dažādiem zvejas veidiem. Pašreiz zvejas piepūle ir globāli limitēta Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, nediskriminējot dažādas zvejniecības (skatīt 9. panta 3. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 53/2010). |

Vispārīgais konteksts Kopš 2003. gada dziļūdens zivju sugu zveja Eiropas Savienībā ir regulēta attiecībā uz kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) pa sugām un apgabaliem un attiecībā uz maksimālo zvejas piepūli Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Kopējā pieļaujamā nozveja attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem 2009. un 2010. gadam noteikta Padomes 2008. gada 28. decembra Regulā (EK) Nr. 1359/2008, ar ko 2009. un 2010. gadam Kopienas zvejas kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem[1]. Pieejamā informācija par dziļūdens zivju krājumiem zinātniekiem pilnībā neļauj izvērtēt nedz krājumu statusu, nedz populācijas lielumu vai zvejas izraisītu mirstību. Ir vairāki iemesli, kuri pastāvīgi kavē virzību šajā jomā. Minētās zivju sugas bieži vien ir lēnaudzīgas un tām ir ilgs mūžs, tāpēc ir neiespējami strukturēt krājumus pēc vecuma klasēm un izvērtēt zvejas ietekmi uz krājumiem pēc izmaiņām nozvejoto zivju garuma vai vecuma struktūrā. Nav zināms tas, cik bieži krājums papildinās. Krājumi ir plaši izplatīti dziļumā, tāpēc praktisku apsvērumu dēļ tos ir grūti pārbaudīt. Zinātnisko apsekojumu dati bieži vien nav pieejami, jo minētajiem krājumiem ir samazināta komercvērtība vai tie neaptver visu izplatības apgabalu. Zvejas darbības tikai daļēji tiek vērstas uz šīm zivju sugām un dažas no tām ir īslaicīgas. Līdz ar to zinātniskās pieredzes attīstība ir lēna. Tās pamatā ir tālredzīga pieeja zvejniecības pārvaldībā, kas balstās uz tendencēm, kuras var novērot sastopamības indikatoros. Zvejas iespēju noteikšana un sadale ir Savienības ekskluzīvā kompetencē. Saistības ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgas izmantošanas jomā ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 2. pantā. Šādām zvejas iespējām jābūt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, cita starpā, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Līgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu [turpmāk 1995. gada ANO Zivju krājumu nolīgums]. Jo īpaši likumdevējam ir jābūt daudz uzmanīgākam, ja informācija ir nenoteikta, nedroša vai nepietiekama. Saskaņā ar ANO 1995. gada Zivju krājuma nolīguma 6. panta 2. punktu, ja nav iespējams izmantot atbilstīgu zinātnisku informāciju, tas nav iemesls, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz. KPN korekcijas, kas paredzētas šajā priekšlikumā, atbilst zinātniskiem ieteikumiem un atspoguļo pārvaldības principus, kas izklāstīti ANO 1995. gada Zivju krājumu nolīgumā un 2008. gada Starptautiskās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un ko nesen apstiprināja ANO Ģenerālā asambleja (2009. gada decembra Rezolūcija 64/72). Lai gan daudzus dziļūdens zivju krājumus izmanto arī citas zvejojošās valstis, konkrēti, Norvēģija, Īslande, Fēru salas un Krievija, un ir jāparaksta nolīgums par saskaņotiem pārvaldības pasākumiem kopā ar minētajām zvejojošajām valstīm, vai ciktāl tas attiecas uz krājumu apdzīvotiem starptautiskiem ūdeņiem, tad to veic Ziemeļaustrumu Atlantijas Zvejniecības komisijā (ZAAZK), ir vajadzīgi vienpusēji pasākumi, ko piemēro Eiropas Savienības kuģiem, kamēr minētie nolīgumi nav parakstīti, kā minēts iepriekš, lai izvairītos no negatīvām sekām, ko rada nereglamentēta zveja. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā ir noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1359/2008 un tos piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim. Minētie noteikumi ir saistīti ar Padomes 2002. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos[2], kur ir uzskaitītas (minētās regulas I pielikums) komerciāli svarīgās dziļūdens zivju sugas, attiecībā uz kurām Komisija ir noteikusi nozvejas limitus. Par zvejas iespējām attiecībā uz dziļūdens zivju sugām izlemj katru otro gadu saskaņā ar krājumu zinātnisko novērtējumu dinamiku, kuru pamatā ir rūpīgi pārskati. Tomēr izņēmums ir Ziemeļatlantijas argentīnas krājumi un zilās jūras līdakas pamatzveja, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tāpēc šo krājumu zvejas iespējas arī vēl jānosaka ikgadējo zvejas iespēju regulā, ko decembrī pieņēma Padome. Spēkā esošā regula attiecībā uz minētajiem krājumiem 2010. gadā ir Padomes Regula (EK) Nr. 53/2010. |

Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Ierosinātie pasākumi ir izstrādāti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas mērķiem un noteikumiem un atbilst Savienības ilgtspējīgas attīstības politikai. |

2. Apspriešanās ar ieinteresētajām personām un ietekmes novērtējums |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Priekšlikumā ir ņemtas vērā atziņas, kas gūtas, apspriežoties ar Zvejniecības un akvakultūras padomdevēju komiteju (ZAPK darbojas pārstāvji no profesionālajām organizācijām, kas pārstāv ražošanas sektoru, apstrādes jomu un zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecību, kā arī ar nozari nesaistītām organizācijām, kas pārstāv patērētāju, vides un attīstības intereses) un reģionālajām konsultatīvajām padomēm (RKP), kuru interešu lokā ir priekšlikuma jomā ietvertās zvejniecības. Šīs apspriešanās notika, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246, galīgā redakcija), kurā noteikti iepriekšējas sagatavošanas (front-loading) procesa principi, kā arī Komisijas paziņojumu “Apspriešanās par zvejas iespējām 2011. gadam” (COM(2010) 224, galīgā redakcija), kurā paskaidrots Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā RKP uzskata, ka visu ikgadējo KPN izmaiņu ieviešanai jānotiek pakāpeniski, lai mazinātu īslaicīgus pārtraukumus ekonomiskajā darbībā. RKP ir bažas par neskaidrību saistībā ar zinātniskajiem ieteikumiem un tās vēlētos redzēt informācijas bāzes uzlabojumu un datu vākšanas metožu saskaņošanu. RKP atbalsta vajadzību aizsargāt jo īpaši jutīgas zivju sugas no izsīkšanas, bet tās neatbalsta nozvejas limitu ierobežojumus, kas izraisa lielākus nozvejas izmetumus jauktu sugu zvejā. Tās gaida pārvaldību, kas regulētu jauktu sugu zveju, pamatojoties uz visaptverošu pieeju, ieskaitot piezvejas atļaujas visjutīgākajām zivju sugām, un pieņemtu to, ka nosakot piepūles limitus konkrētiem zveju veidiem, būtu saprātīga pieeja kopā ar tādiem tehniskiem pasākumiem kā selektivitātes uzlabošana. RKP uzsver, ka kopš pārvaldības pasākumu ieviešanas 2003. gadā zvejas radītā slodze ir ievērojami samazinājusies, un norāda, ka kaimiņvalstīm jāpieņem līdzīgi pārvaldības paņēmieni, lai tiktu piemēroti līdzvērtīgi noteikumi. RKP piebilst, ka vairāk pūliņu ir jāvelta tam, lai aizsargātu jutīgus dziļūdens biotopus, kā arī izvairītos no zvejas apgabalos, kur ir visvairāk sastopami zivju mazuļi. Minētās padomes norāda, ka konkrētas tradicionālās zvejniecības izrādījušās ilgtspējīgas, jo tās pastāv jau gadsimtiem ilgi. Dažas no minētajām padomēm vēlas, lai pārvaldība ņemtu vērā pozitīvus signālus saistībā ar konkrētiem krājumiem, jo īpaši, kad komerciālās zvejas kuģi ir veicinājuši zinātniskās informācijas uzlabošanu. Citas RKP vēlētos, lai zvejas iespējas pakāpeniski samazinātu, ja drīzumā nav paredzēta krājuma stāvokļa izvērtēšana. Priekšlikumā ir iestrādāts zvejas iespēju ikgadējo izmaiņu pakāpeniskas pielāgošanas un ierobežošanas princips. Nav izmaiņu, kas norādītu uz ikgadējo zvejas iespēju palielināšanu vai samazināšanu ne vairāk kā par 15 %, ņemot vērā status quo situāciju 2010. gadā. Vienīgais izņēmums ir dziļūdens haizivis. Lai gan KPN formāli neatšķiras no nulles KPN, kas noteikta attiecībā uz 2010. gadu, faktiski piezvejas aizliegums radīs atļauto izkrāvumu samazinājumu 100 % apmērā. Komisija atbalsta haizivju aizsardzības politiku, kā minēts tās paziņojumā par Rīcības plānu haizivju resursu saglabāšanai un pārvaldībai (COM(2009)40, galīgā redakcija). Piezvejas aizliegums mudinās zvejniekus sadarboties, lai norādītu apgabalus, kur ir liela haizivju sastopamība, un uzlabotu zvejas rīku selektivitāti. Tiklīdz minētie pasākumi ir spēkā, var piešķirt nenovēršamas piezvejas izkraušanas atļaujas. Komisija strādā pie jaunas pamatregulas par pieeju dziļūdens zvejniecībai 2010. gadā, kas vidējā termiņā ievieš zvejas piepūles pārvaldību pēc zvejas veida. Komisija apzinās piezvejas problēmas jauktu sugu zvejā un aicina dalībvalstis un zvejas uzņēmumus izstrādāt zvejas praksi, kas samazina piezvejas. Komisija apzina iespējas piešķirt finanšu līdzekļus projektiem, lai samazinātu piezveju dziļūdens zvejniecībā 2011. gadā. Tiklīdz īpaši jutīgu zivju sugu nenovēršamas piezvejas apjomi dažādos zvejas veidos ir noteikti, tos varētu iekļaut piezvejas iespējās. Daudzi KPN jau atbilst piezvejas apjomiem. Komisija turpina strādāt, lai noteiktu ierobežotas zvejas apgabalus, lai aizsargātu ļoti dažādus biotopus, vai tas būtu saskaņā ar zinātnisku atzinumu no galvenajām padomdevēju struktūrām vai dalībvalstīm, kuras piedalās īpaši aizsargājamu teritoriju izveidē. Komisija uzskata, ka šajā priekšlikumā piemērotā vienpusēja pieeja ir jāizmanto, lai pārliecinātu kaimiņvalstis ieviest atbildīgu dziļūdens zvejniecības pārvaldību, un atbalsta šo uzdevumu ikgadējās divpusējās sarunās un NEAFC. Jāņem vērā tas, ka dziļūdens zivju sugu izmantošana ir tikai viens no vairākiem jautājumiem, kurus jāapspriež ar zvejojošām valstīm ziemeļos. Komisija ir izstrādājusi un tagad pārbauda pārvaldības sistēmu, kas atbilst tendencēm krājumu indikatoros, arī ja nav pieejams pārliecinošs zinātniskais atzinums. Attīstoties lielam pētniecības projektam DEEPFISHMAN, ko finansē no 7. pamatprogrammas, Komisija cer šo projektu attiecināt arī uz dziļūdens zvejniecībām. Komisija ir veicinājusi zvejnieku sadarbību, tostarp piešķirot finansējumu studijām, ar zinātniskajiem institūtiem, lai uzlabotu savstarpēju sapratni un zinātniskiem atzinumiem izmantotu no komerciālās zvejas pieejamo informāciju. Saistībā ar jauno pamatregulu par pieeju dziļūdens zvejniecībām, tiek uzlabota administratīvo datu vākšana. Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana Zvejas bioloģija un zivsaimniecības ekonomika ir attiecīgās zinātnes nozares un specializācijas jomas. Komisija apspriedās ar ICES, neatkarīgu starptautisku zinātnisku iestādi, un organizēja ZZTEK plenārsēdi. ICES ieteikuma pamatā ir ieteikumu sistēma, kas izstrādāta šajā iestādē un tiek izmantota saskaņā ar tās klientu prasībām, pie kuriem pieder arī Komisija. ZZTEK sniedz savu ieteikumu saskaņā ar pilnvarām, ko tai piešķīrusi Komisija. Pēc tam, kad Komisija ir oficiāli pieņēmusi visus ZZTEK ziņojumus, tie ir pieejami tās tīmekļa vietnē. Visi ICES ziņojumi ir pieejami Komisijas tīmekļa vietnē. Par visiem zivju krājumiem, uz ko attiecas šis priekšlikums, nav pieejama pietiekama informācija, lai pierādītu zvejas ilgtspējīgumu. 2010. gada zinātniskie atzinumi ir gandrīz tādi paši kā iepriekšējie atzinumi 2008. gadā vai iepriekšējos gados. Ņemot vērā to, ka ieteikumu sistēma ir veidota attiecībā uz maksimāli ilgtspējīgu ieguves apjomu, un ievērojot faktu, ka to dziļūdens zivju sugu, kas nodrošina minēto ieguves apjomu, izmantošanas līmenis nav zināms, zinātnieki kopumā iesaka samazināt piezvejas pašreizējos apjomus, līdz krājuma populācijā vērojams pieaugums. Gadījumos, kad izmantošanas līmeņi gadu gaitā nav izraisījuši nelabvēlīgu ietekmi uz krājumiem, ICES iesaka, ka zvejniecībai jāpaliek stabilai. Citos gadījumos ICES iesaka, ka zvejniecību nevajadzētu paplašināt vai ka nozveja jāsamazina līdz apjomiem, kādi bija pirms zvejas darbības paplašināšanas. ICES uzsver nepieciešamību aizsargāt nārstojošus zivju barus no secīgas izsīkšanas. Pēc vērā ņemama zvejas iespēju samazinājuma kopš 2003. gada priekšlikums par nozvejas limitiem otrajam gadam (2012) kopumā atbilst piesardzīgas nozvejas līmeņiem, ko ieteikuši zinātnieki. Ja attiecībā pret 2008. gadu ieteikums nav mainīts, šā priekšlikuma pamatā ir iepriekšējā regula par zvejas iespējām 2009. un 2010. gadā, kurā tika paredzēts noregulēt vajadzīgos zvejas iespēju samazinājumus četru gadu periodā. Ja ievērojamu daļu no ieteiktās nozvejas veic valstis, kas nav ES, tas ir ņemts vērā un ieteikums tiek piemērots ES zvejniecībām saskaņā ar to attīstību. Dažas datu kopas liecina, ka zvejniecības jau ir nostabilizējušās līdz ļoti zemam apjomam vai arī tās drīzumā nostabilizēsies, un ir arī dati par to, ka ir sākusi pieaugt zivju sastopamība. Ņemot vērā arī jaunāko informāciju par dažādu dziļūdens zivju sugu atšķirīgām augšanas tendencēm, šķiet, ir iespējams, ka krājumi, kas atstāti kā mērķsugas pēc secīgiem zvejas iespēju samazinājumiem, varētu tikt bioloģiski izmantoti un nākotnē būt ekonomiski ilgtspējīgi. Tomēr problēmas saistībā ar zvejas darbību, konkrēti, izmetumi/piezveja un intervence attiecībā uz jutīgiem jūras biotopiem, jārisina, lai arī zvejas darbības būtu ekoloģiski ilgtspējīgas. Tāpēc nākotnē pārvaldību var koncentrēt uz to, lai zvejniecības būtu stabilas un iespēju robežās izstrādāt tehniskos pasākumus un veicināt zvejas stratēģijas, kuras varētu mazināt negatīvo ietekmi uz jutīgām jūras ekosistēmām un samazināt izmetumus. Ir ņemts vērā arī tas, ka daudzās dziļūdens zvejniecībās tiek veikta jaukta dažādu sugu zveja. Lai neradītu pienākumu izmest nozveju, tiek saglabātas esošās kvotas, kas ir mazas un paredzētas nenovēršamas piezvejas segšanai. Attiecībā uz dziļūdens haizivīm un Atlantijas lielgalvi Komisija atbalsta nulles KPN politiku. Attiecībā uz dziļjūras haizivīm, kuras vēl nav grupētas pa sugām KPN sistēmā, zvejas aizliegums balstās uz ieteikumu, ka galvenās šīs dzimtas komerciāli izmantojamās sugas tiek uzskatītas par noplicinātām. Attiecībā uz Atlantijas lielgalvi zinātniskās iestādes iesaka to nezvejot nevienā KPN zonā. Atlantijas lielgalvja aizsardzības apgabals, kas ICES VI un VII rajonā noteikta ar Padomes 2004. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2270/2004, ar ko 2005. un 2006. gadam noteiktas zvejas iespējas, un ko turpināja piemērot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1359/2008, vairs nav atbilstīga kā nozvejas limitu prasība Atlantijas lielgalvim, jo nevienu Atlantijas lielgalvji vairs nedrīkst zvejot nevienā apgabalā. Ietekmes novērtējums Kā norādīts LESD 43. panta 3. punktā zvejas iespējām ir jābūt noteiktām. Ja ierosinātie pasākumi tiks ieviesti, ES kuģu zvejas iespējas kopumā samazināsies. Daļēji tas izpaudīsies kā samazinātas piezvejas, kas paredzētas gadījumos, kad jaunie nozvejas limiti atbildīs vai būs mazāki par pēdējām faktiskajām nozvejām. Priekšlikumā ir iestrādāti ne tikai īstermiņa lēmumi, bet arī ilgtermiņa pieeja, saskaņā ar kuru zvejas apjoms pakāpeniski jāsamazina līdz ilgtermiņā noturīgam apjomam. Īstenojot priekšlikumā iestrādāto pieeju, KPN īstermiņā tiks samazināta, bet, tā kā pārmērīgi izmantotie krājumi atjaunosies, zvejas iespējām jābūt stabilām vai jāpalielinās, atkarībā no piesardzīgā ieteikuma. Paredzams, ka šādas pieejas rezultātā vidējā termiņā un ilgtermiņā mazināsies ietekme uz vidi, jo samazināsies zvejas piepūle, kuģu skaits un/vai vidējā zvejas piepūle vienam kuģim, un nemainīsies vai palielināsies to sugu izkrāvumu apjoms, kuras būs spējīgas "izturēt" nepārtrauktas zvejas darbības. Panāktais zvejas piepūles un flotes lieluma samazinājums dziļūdens zvejniecībā kopš 2003. gada pierāda, ka šāda politika tiek īstenota praksē. Daži pirmie pozitīvie signāli no krājumu indikatoriem apliecina, ka prognozes par vidēja un ilgtermiņa sekām ir aizvien spēkā. |

3. Priekšlikuma juridiskie aspekti |

Lai sasniegtu kopējās zivsaimniecības politikas mērķi, proti, bioloģiski, ekonomiski un sociāli ilgtspējīgu zvejniecību, priekšlikumā ar regulu ir noteikti nozvejas ierobežojumi Eiropas Savienības zvejas flotēm attiecībā uz komerciāli svarīgākajām dziļūdens zivju sugām ES ūdeņos un starptautiskajos ūdeņos Atlantijas Ziemeļaustrumu daļā. Regulas pamatā ir LESD 43. panta 3. punkts. Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, kā minēts LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šāda iemesla dēļ. Kopējā zivsaimniecības politika ir kopēja politika. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu Padomei ir jāpieņem pasākumi zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas jomā. Ar attiecīgo Padomes regulu dalībvalstīm iedala zvejas iespējas. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 3. punktu, dalībvalstis pēc vajadzības var piešķirt šādas iespējas reģioniem vai operatoriem. Tāpēc dalībvalstis var brīvi izlemt par sociālajiem/ekonomiskajiem modeļiem, ko tās izvēlējušās, lai izmantotu tām iedalītās zvejas iespējas. Priekšlikums dalībvalstīm neuzliek jaunas finansiālas saistības. Padome katru otro gadu pieņem šādu regulu, un tās īstenošanai jau ir paredzēti publiskā un privātā sektora līdzekļi. |

4. Ietekme uz budžetu |

Priekšlikums neietekmē ES budžetu. |

5. Papildu informācija |

Vienkāršošana |

Kopumā priekšlikums nedz vienkāršo zvejas kvotu pārvaldību, nedz šo pārvaldību padara sarežģītāku. Tomēr strupdeguna garastes KPN zonu pārveidošanai vajadzētu vienkāršot attiecīgās zvejas pārvaldību, kā ierosināts jaunajā pamata KPN, kas attiecas uz visu veidu pamatzveju. |

Pārbaude, pārskatīšana un turpināmība |

Priekšlikums skar regulu, ko pieņem katru otro gadu, attiecībā uz 2011. un 2012. gadu. Lai sagatavotu nākamo regulu, zvejas iespēju pārvaldības instrumenti un apjomi vēlākais tiks pārskatīti 2012. gadā. Pārskatīšanas klauzula šajā regulā nav vajadzīga. |

Sīkāks priekšlikuma skaidrojums LESD noteikts, ka jautājumi par KZP ir jāpieņem kopīgi Parlamentam un Padomei atbilstīgi parastai likumdošanas procedūrai. LESD 43. panta 3. punktā ir paredzēts izņēmums attiecībā uz pasākumiem “par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu”. Šie pasākumi pēc Komisijas priekšlikuma jāpieņem Padomei bez Parlamenta iesaistīšanās. Tāpēc šis priekšlikums attiecas tikai uz zvejas iespēju piešķiršanu un noteikšanu, un uz funkcionāli saistītiem nosacījumiem ar šo zvejas iespēju izmantošanu. Attiecībā uz nozvejas ierobežojumiem šis priekšlikums ir izstrādāts saskaņā ar iepriekšējas sagatavošanas procesa principiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Kā uzlabot konsultēšanos Kopienas zivsaimniecības pārvaldībā” (COM(2006) 246, galīgā redakcija) un Komisijas paziņojumā “Apspriešanās par zvejas iespējām 2011. gadam” (COM(2010) 241, galīgā redakcija), kurā izklāstīts Komisijas viedoklis un plāni attiecībā uz priekšlikumiem par zvejas iespējām, kamēr vēl nav saņemti zinātniskie ieteikumi saistībā ar krājumu stāvokli 2011. gadam. Saskaņā ar jaunāko paziņojumu dziļūdens zivju krājumi ietilpst ieteikumu kategorijā, kas noteiktas situācijās, kad trūkst datu. Šajā priekšlikumā ir ņemti vērā attiecīgajos dokumentos izklāstītie noteikumi. Konkrēti, ja ieteikumi ir nepārliecinoši, KPN jāsamazina atbilstīgi pēdējiem faktiskajiem nozvejas limitiem. Esošie KPN apjomi tiek aprēķināti, izmantojot datus par nozveju, ko dalībvalstis iesniedz Komisijai laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam. Atbilstīgi iepriekšējas sagatavošanas procesam apspriešanās ar ieinteresētajām personām (RKP un ZAPK) un dalībvalstīm ir notikušas 2010. gada vasarā. Turklāt priekšlikums atbilst Komisijas paziņojumam „Par ilgtspējības īstenošanu ES zivsaimniecības nozarē, izmantojot maksimāli iespējamo ilgtspējīgo daudzumu” (COM(2006)360, galīgā redakcija). Maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma jēdzienu attiecībā uz dziļūdens zivju sugām tieši piemērot nevar, jo trūkst zinātniskās pieredzes par krājuma apjomiem un vecuma struktūru. Tomēr, pamatojoties uz tālredzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā šajos apstākļos, tiklīdz būs vairāk informācijas, būs iespējas izstrādāt pārvaldības metodes attiecībā uz maksimāli iespējamā ilgtspējīgā daudzuma sistēmu. Izmaiņas strupdeguna garastes un zilās jūras līdakas KPN zonās ir ierosinātas saskaņā ar zinātniskajiem ieteikumiem, lai saskaņoti KPN zonas ar novērtēšanas iecirkņiem un lai pārvaldības lēmumos vieglāk būtu atspoguļot zinātniskos ieteikumus. Priekšlikumā paredzēts pārtraukt aizliegumu attiecībā uz Atlantijas lielgalvi noteiktos apgabalos, kur ir sastopami šīs sugas bari. Ņemot vērā to, ka ierosinātā Atlantijas lielgalvja KPN zona ir nulles līmenī, Atlantijas lielgalvi vairs nedrīkst zvejot nevienā apgabalā, kas ietilpst šīs regulas darbības jomā. |

2010/0284 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu[3],

tā kā:

(1) Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma paredz pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu.

(2) 2002. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku[4] paredzēts, ka Padomei ir jāizveido pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

(3) Padomei ir jānosaka kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) zvejniecībām vai zvejniecību grupām. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. Turklāt, lai zvejas iespējas tiktu efektīvi izmantotas, jānosaka konkrēti ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi.

(4) KPN jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem. Šajā sakarībā jāņem vērā viedokļi, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši to ieinteresēto personu viedokļi, kuras darbojas Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejā un attiecīgajās reģionālajās konsultatīvajās padomēs.

(5) Zvejas iespējām jābūt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un principiem, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu un ar sīki izstrādātiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kurai likumdevējam jo īpaši jābūt piesardzīgam, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Tas, ka nav iespējams izmantot atbilstīgu zinātnisku informāciju, nav iemesls, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz.

(6) Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojusi Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (SJPP padomdevējas komitejas ziņojums par plaši izplatītiem un migrējošiem zivju krājumiem, 9. grāmata, 2010. gada jūnijs) un no ZZTEK (KPC zinātniskie un tehniskie ziņojumi, pārskats par zinātniskajiem ieteikumiem 2011. gadam, 2. daļa, 2010. gada jūlijs) norādīts, ka lielākā daļa dziļūdens zivju krājumu zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un lai nodrošinātu to ilgtspējību, šo krājumu zvejas iespējas ir jāsamazina līdz brīdim, kad zivju krājumu apjomā vērojamas pozitīvas tendences. SJPP ir ieteikusi arī aizliegt Atlantijas lielgalvja specializēto zveju.

(7) Attiecībā uz dziļūdens haizivīm uzskata, ka galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti, un tāpēc specializēto zveju veikt nedrīkst. Kamēr ar selektivitātes projektu un citu tehnisku pasākumu palīdzību nebūs noteikts nenovēršamās piezvejas daudzums, piezvejā gūto zivju izkraušanu nedrīkst atļaut.

(8) Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kuras definētas 2. panta a) apakšpunktā Padomes 2002. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos[5], un uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir izdarīts attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galveno zvejniecību, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Zvejas iespējas attiecībā uz minētajiem krājumiem ir jānosaka ikgadējā regulā, ar ko nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un attiecībā uz ES kuģiem konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi.

(9) Saskaņā ar 2. pantu Padomes 1996. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 847/96, ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei[6], ir jānosaka, uz kuriem zivju krājumiem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu 2011. un 2012. gadam nosaka ES zvejas kuģu ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens zivju krājumiem ES ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav ES, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi, un ar šo zvejas iespēju izmantošanu funkcionāli saistītus nosacījumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a) „ES kuģi” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā;

b) „ES ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām blakus esošos ūdeņus;

c) „kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut;

d) „kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai, dalībvalstīm vai trešām valstīm;

e) „starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

f) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) zonas ir zonas, kā noteiktas Regulā (EK) Nr. 218/2009;

g) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja vai FAO 34. galvenā zvejas zona) zonas, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 216/2009.

3. pants

Nozvejas limiti un to sadalījums

Dziļūdens sugu nozvejas limiti ES kuģiem ES ūdeņos un konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, un šādu nozvejas limitu sadalījums starp dalībvalstīm ir norādīti pielikumā.

4. pants

Īpaši noteikumi par sadali

Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas paredzēts pielikumā, neskar:

a) zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu;

b) atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1006/2008 10. panta 4. punktu;

c) papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu;

d) daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu;

e) atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

5. pants

Saistība ar Regulu (EK) Nr. 847/96

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas pielikumā minētās kvotas uzskata par analītiskajām kvotām.

6. pants

Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai

Zivis no krājumiem, kuriem zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, drīkst paturēt uz kuģa un izkraut tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnībā apgūta.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, [...]

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs […]

PIELIKUMS

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.

1. DAĻA

Sugas un sugu grupas

1. Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis ir norādītas minētā saraksta sākumā. Piemērojot šo regulu, izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.

Vispārpieņemtais nosaukums | Zinātniskais nosaukums |

Ogļzivs | Aphanopus carbo |

Beriksas | Beryx spp. |

Strupdeguna garaste | Coryphaenoides rupestris |

Atlantijas lielgalvis | Hoplostethus atlanticus |

Zilā jūras līdaka | Molva dypterygia |

Sarkanā zobaine | Pagellus bogaraveo |

Diegspuru vēdzele | Phycis blennoides |

2. Piemērojot šo regulu, „dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minēto sugu haizivis.

Vispārpieņemtais nosaukums | Zinātniskais nosaukums |

Īslandes kaķhaizivis Apmetņa haizivs | Apristuris spp. Chlamydoselachus anguineus |

Brūnā īsraga haizivs | Centrophorus granulosus |

Pelēkā īsraga haizivs | Centrophorus squamosus |

Baltacu haizivs | Centroscymnus coelolepis |

Gardeguna samtainā dzeloņzivs | Centroscymnus crepidater |

Melnā kaķhaizivs | Centroscyllium fabricii |

Gardeguna spurainā haizivs | Deania calceus |

Melnā haizivs | Dalatias licha |

Lielā melnā dzelkņhaizivs | Etmopterus princeps |

Melnā jeb sarkanvēdera dzelkņhaizivs | Etmopterus spinax |

Melnmutes kaķhaizivs Peles kaķhaizivs Sešžaunu haizivs Buru haizivs Aszobe | Galeus melastomus Galeus murinus Hexanchus griseus Oxynotus paradoxus Scymnodon ringens |

Grenlandes haizivs | Somniosus microcephalus |

2. DAĻA

Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas ES kuģiem apgabalos, kur ir nozvejas ierobežojumi, sadalījumā pa sugām un apgabaliem (tonnās dzīvsvara)

Suga: | Dziļūdens haizivis | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII, VIII un IX zonā (DWS/56789) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 0 | 0 |

Igaunija | 0 | 0 |

Īrija | 0 | 0 |

Spānija | 0 | 0 |

Francija | 0 | 0 |

Lietuva | 0 | 0 |

Polija | 0 | 0 |

Portugāle | 0 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 |

ES | 0 | 0 |

KPN | 0 | 0 |

Suga: | Dziļūdens haizivis | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi X zonā (DWS/10-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Portugāle | 0 | 0 |

ES | 0 | 0 |

KPN | 0 | 0 |

Suga: | Dziļjūras haizivis un Deania histricosa, un Deania profondorum | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi XII zonā (DWS/12-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Īrija | 0 | 0 |

Spānija | 0 | 0 |

Francija | 0 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 |

ES | 0 | 0 |

KPN | 0 | 0 |

Suga: | Ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (BSF/1234-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 4 | 3 |

Francija | 4 | 3 |

Apvienotā Karaliste | 4 | 3 |

ES | 12 | 9 |

KPN | 12 | 9 |

Suga: | Ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V, VI, VII un XII zonā (BSF/56712-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 25 | 23 |

Igaunija | 12 | 11 |

Īrija | 62 | 57 |

Spānija | 123 | 114 |

Francija | 1 732 | 1 599 |

Latvija | 80 | 74 |

Lietuva | 1 | 1 |

Polija | 1 | 1 |

Apvienotā Karaliste | 123 | 114 |

Citas (1) | 6 | 6 |

ES | 2 165 | 2 000 |

KPN | 2 165 | 2 000 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā (BSF/8910-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Spānija | 11 | 11 |

Francija | 26 | 26 |

Portugāle | 3 311 | 3 311 |

ES | 3 348 | 3 348 |

KPN | 3 348 | 3 348 |

Suga: | Ogļzivs Aphanopus carbo | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi CECAF 34.1.2. zonā (BSF/C3412-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Portugāle | 3 643 | 3 643 |

ES | 3 643 | 3 643 |

KPN | 3 643 | 3 643 |

Suga: | Beriksas | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi III, IV, V, VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ALF/3X14-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Īrija | 9 | 9 |

Spānija | 70 | 70 |

Francija | 19 | 19 |

Portugāle | 202 | 202 |

Apvienotā Karaliste | 9 | 9 |

ES | 309 | 309 |

KPN | 309 | 309 |

Suga: | Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I, II un IV zonā (RNG/124-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Dānija | 2 | 1 |

Vācija | 2 | 1 |

Francija | 9 | 10 |

Apvienotā Karaliste | 2 | 1 |

ES | 15 | 13 |

KPN | 15 | 13 |

Suga: | Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi III zonā (RNG/03-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Dānija | 804 | 804 |

Vācija | 5 | 5 |

Zviedrija | 41 | 41 |

ES | 850 | 850 |

KPN | 850 | 850 |

Suga: | Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi Vb, VI, VII, XIIb zonā (RNG/5BX12B-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 19 | 16 |

Igaunija | 41 | 36 |

Īrija | 189 | 163 |

Spānija | 3 038 | 2 621 |

Francija | 2 380 | 2 055 |

Latvija | 51 | 44 |

Lietuva | 59 | 51 |

Polija | 1 020 | 880 |

Apvienotā Karaliste | 149 | 129 |

Citas (1) | 5 | 5 |

ES | 6 951 | 6 000 |

KPN | 6 951 | 6 000 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Strupdeguna garaste Coryphaenoides rupestris | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX, X, XIIa, XIIc un XIV zonā (RNG/8-14-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 15 | 13 |

Spānija | 184 | 159 |

Francija | 94 | 81 |

ES | 293 | 253 |

KPN | 293 | 253 |

Suga: | Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VI zonā (ORY/06-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Īrija | 0 | 0 |

Spānija | 0 | 0 |

Francija | 0 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 |

ES | 0 | 0 |

KPN | 0 | 0 |

Suga: | Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VII zonā (ORY/07-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Īrija | 0 | 0 |

Spānija | 0 | 0 |

Francija | 0 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 |

Citi | 0 | 0 |

ES | 0 | 0 |

KPN | 0 | 0 |

Suga: | Atlantijas lielgalvis Hoplostethus atlanticus | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi I, II, III, IV, V, VIII, IX, X, XII un XIV zonā (ORY/1CX14C) |

Gads | 2011 | 2012 |

Īrija | 0 | 0 |

Spānija | 0 | 0 |

Francija | 0 | 0 |

Portugāle | 0 | 0 |

Apvienotā Karaliste | 0 | 0 |

ES | 0 | 0 |

KPN | 0 | 0 |

Suga: | Zilā jūras līdaka Molva dypterygia | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā (BLI/24-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Dānija | 4 | 4 |

Vācija | 4 | 4 |

Īrija | 4 | 4 |

Francija | 25 | 25 |

Apvienotā Karaliste | 15 | 15 |

Citas (1) | 4 | 4 |

ES | 56 | 56 |

KPN | 56 | 56 |

(1) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Zilā jūras līdaka Molva dypterygia | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi III zonā (BLI/03-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Dānija | 4 | 3 |

Vācija | 2 | 2 |

Zviedrija | 4 | 3 |

ES | 10 | 8 |

KPN | 10 | 8 |

Suga: | Sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VI, VII un VIII zonā (SBR/678-) |

Gads | 2011(1) | 2012(1) |

Īrija | 6 | 6 |

Spānija | 172 | 172 |

Francija | 9 | 9 |

Apvienotā Karaliste | 22 | 22 |

Citas (2) | 6 | 6 |

ES | 215 | 215 |

KPN | 215 | 215 |

(1) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums). (2) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā. |

Suga: | Sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi IX zonā (SBR/09-) |

Gads | 2011(1) | 2012(1) |

Spānija | 614 | 614 |

Portugāle | 166 | 166 |

ES | 780 | 780 |

KPN | 780 | 780 |

(1) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums). |

Suga: | Sarkanā zobaine Pagellus bogaraveo | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi X zonā (SBR/10-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Spānija | 10 | 10 |

Portugāle | 1 116 | 1 116 |

Apvienotā Karaliste | 10 | 10 |

ES | 1 136 | 1 136 |

KPN | 1 136 | 1 136 |

Suga: | Diegspuru vēdzeles Phycis blennoides | Zona: | EK un starptautiskie ūdeņi I, II, III un IV zonā (GFB/1234-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 8 | 6 |

Francija | 8 | 6 |

Apvienotā Karaliste | 11 | 11 |

ES | 27 | 23 |

KPN | 27 | 23 |

Suga: | Diegspuru vēdzeles Phycis blennoides | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā (GFB/567-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Vācija | 10 | 10 |

Īrija | 260 | 260 |

Spānija | 588 | 588 |

Francija | 356 | 356 |

Apvienotā Karaliste | 814 | 814 |

ES | 2 028 | 2 028 |

KPN | 2 028 | 2 028 |

Suga: | Diegspuru vēdzele Phycis blennoides | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi VIII un IX zonā (GFB/89-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Spānija | 242 | 242 |

Francija | 15 | 15 |

Portugāle | 10 | 10 |

ES | 267 | 267 |

KPN | 267 | 267 |

Suga: | Diegspuru vēdzele Phycis blennoides | Zona: | ES un starptautiskie ūdeņi X un XII zonā (XII/1012-) |

Gads | 2011 | 2012 |

Francija | 7 | 6 |

Portugāle | 32 | 28 |

Apvienotā Karaliste | 7 | 6 |

ES | 46 | 40 |

KPN | 46 | 40 |

[pic][pic][pic]

[1] OV L 352, 31.12.2008., 1. lpp.

[2] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

[3] OV C [..], [..], [..]. lpp.

[4] OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

[5] OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.

[6] OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.