12.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

CE 236/99

1.

atgādina, ka Parlaments 2007. gada 29. marta rezolūcijā par profesionālā futbola nākotni Eiropā aicināja Komisiju atbalstīt futbola vadības struktūru centienus reglamentēt spēlētāju aģentu darbību, vajadzības gadījumā iesniedzot priekšlikumu direktīvai, kas attiektos uz šādu aģentu darbību;

2.

atzinīgi vērtē pētījumu par sporta aģentu darbību Eiropas Savienībā, kas veikts Eiropas Komisijas uzdevumā un kura rezultāti pašlaik jau ir pieejami;

3.

galvenokārt ir nobažījies par pētījumā iekļauto atzinumu attiecībā uz noziedzīgām darbībām saistībā ar pieņēmumiem par epizodēm sportā, kad sporta rezultātus ietekmē organizētu noziedznieku grupas, kas saistītas ar spēlētāju aģentu darbībām; uzskata, ka šāda notikumu attīstība kaitē priekšstatiem par sportu, tā integritātei un noteikti arī tā lomai sabiedrībā;

4.

pieņem zināšanai pētījumā konstatēto, ka sporta aģentiem ir galvenā loma finanšu plūsmās, kas bieži ir nepārredzamas, un pakļauj tos riskam būt iesaistītiem nelikumīgās darbībās; atzinīgi vērtē dažu sporta klubu un sporta vadības struktūru iniciatīvas par finanšu darījumu pārredzamības palielināšanu;

5.

konstatē, ka pētījumā norādīts par pārvietošanas sistēmai raksturīgo nepārredzamību, galvenokārt attiecībā uz komandu sporta veidiem, kas ir raksturīgi nelikumīgām darbībām, kurās iesaistīti aģenti, kā arī sporta un klubi un spēlētāji;

6.

uzsver, ka īpaši neaizsargāti ir gados jauni spēlētāji un ka tie īpaši pakļauti riskam kļūt par cilvēku tirdzniecības upuriem;

7.

uzsver spēlētāju aģentu un klubu specifisko atbildību, īpaši attiecībā uz gados jauniem spēlētājiem un tāpēc aicina abas puses uzņemties pilnībā šo atbildību, jo īpaši attiecībā uz gados jauno spēlētāju izglītošanu un profesionālo apmācību;

8.

uzsver pētījumā izdarīto atzinumu, ka sporta federāciju izstrādāto aģentu noteikumu pamatmērķis ir kontrolēt piekļuvi šai profesijai un regulēt darbību šajā profesijā, bet šīm struktūrām ir tikai ierobežotas uzraudzības un sankciju noteikšanas pilnvaras, jo to rīcībā nav nekādu kontroles līdzekļu vai iespēju tieši ietekmēt to sporta aģentu darbību, kas šajās federācijās nav reģistrēti, tās nav arī tiesīgas uzlikt privāttiesībās vai krimināltiesības paredzētus sodus;

9.

piekrīt sporta vadības struktūru un ieinteresēto aprindu viedoklim, ka nepieciešams veikt pasākumus, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar sporta integritāti un uzticamību tam, kā arī sportistiem un citām sporta iesaistītām personām;

10.

uzskata, ka, spēkā esošās FIFA licenču sistēmas atcelšana attiecībā uz spēlētāju aģentiem, vienlaicīgi neveidojot spēcīgu alternatīvu sistēmu, nebūtu pareizais veids, kā atrisināt problēmas, kas saistītas ar spēlētāju aģentu darbību futbolā;

11.

atzinīgi vērtē sporta vadības struktūru centienus noteikt lielāku pārredzamību un uzraudzību pār finanšu plūsmām;

12.

aicina Padomi pastiprināt tās centienus cīņā pret noziedzīgām darbībām, kas saistītas ar aģentu darbību, tostarp pret naudas atmazgāšanu, spēles rezultātu iepriekšēju manipulēšanu un cilvēku tirdzniecību;

13.

atsaucas uz iepriekš minēto spriedumu lietā T–193/02, kurā Tiesa konstatējusi, ka spēlētāju aģentu darbības reglamentēšana, kas ir saimnieciska darbības reglamentēšana un tādējādi skar pamatbrīvības, principā ir valsts iestāžu kompetencē;

14.

atgādina, ka šajā pašā spriedumā tiesa atzinusi, ka federācijas kā, piemēram, FIFA, ir tiesīgas reglamentēt aģentu profesiju, ja regulējuma mērķis ir padarīt stingrākus aģentu darbības profesionālos un ētiskos standartus, lai aizsargātu spēlētājus, un regulējums nedrīkst būt vērsts pret konkurenci; atgādina, ka aģenti kopīgi nav organizēti profesionālā līmenī un ka dalībvalstu līmenī šī profesija regulējumam ir pakļauta ļoti ierobežoti;

15.

ir pārliecināts, ka saistībā ar pārrobežu darbībām un daudzveidīgajiem valsts tiesību aktiem, kas piemērojami sporta jomā, kontroles efektivitāti un sankciju piemērošanu var risināt, sporta pārvaldības struktūrām un valsts iestādēm īstenojot kopīgus centienus;

16.

konstatē, ka kamēr aģentu darbību dažos veidos sporta tā pārvaldības struktūras plaši reglamentē gan starptautiskā, gan valsts līmenī, savukārt ļoti nedaudzas dalībvalstis pieņēmušas specifiskus tiesību aktus attiecībā uz sporta aģentu darbību;

17.

uzskata, ka, ņemot vērā to noteikumu mulsinošo daudzveidību, ko piemēro attiecībā uz sporta aģentu darbību, nepieciešama saskaņota pieeja visā ES, lai izvairītos no trūkumiem tiesību aktos, kas radušies neskaidra regulējuma dēļ, un lai nodrošinātu aģentu darbības pienācīgu pārraudzību un kontroli;

18.

atgādina par savu aicinājumu izstrādāt ES iniciatīvu attiecībā uz spēlētāju aģentu darbību, kurā būtu jāapskata šādi jautājumi:

19.

uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Eiropas Komisijai.