52010DC0672

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 18.11.2010

COM(2010) 672 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KLP 2020. gada perspektīvā:Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

KLP 2020. gada perspektīvā: Kā risināt nākotnē paredzamās ar pārtiku, dabas resursiem un teritoriālajiem aspektiem saistītās problēmas

1. Ievads

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) saskaras ar virkni dažādu nepieredzētu un neparedzētu problēmu, kuru dēļ ES ir jāizdara stratēģiski lēmumi par savas lauksaimniecības un lauku apgabalu nākotni ilgtermiņā . Lai šīs problēmas risinātu efektīvi, KLP jādarbojas vidē, kurā ir sekmīga ekonomikas politika un ilgtspējīgas publiskās finanses, kas palīdzētu sasniegt Savienības mērķus.

Gatavojot šo paziņojumu, Komisija 2010. gada sākumā organizēja plašas sabiedriskas debates, kuru noslēgumā 2010. gada jūlijā notika konference[1]. Padome četru secīgu prezidentūru laikā apsprieda reformu, Eiropas Parlaments (EP) pieņēma patstāvīgo ziņojumu par KLP pēc 2013. gada[2] un tā saistību ar stratēģiju „Eiropa 2020” un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja (RK) ir nākušas klajā ar nostājas dokumentiem.

Šo apspriežu gaitā lielākais vairākums pausto viedokļu iestājās par to, ka KLP nākotnē joprojām ir jābūt spēcīgai kopējai politikai , kas veidota, balstoties uz tās diviem pīlāriem . Rezumējot, no paustajiem viedokļiem izriet, ka tiek ierosināti šādi stratēģiskie mērķi:

- Visā ES uz ilgtspējīgas bāzes saglabāt pārtikas ražošanas potenciālu, lai Eiropas iedzīvotājiem ilgtermiņā garantētu nodrošinātību ar pārtiku un lai sniegtu ieguldījumu pasaulē arvien pieaugošā pārtikas pieprasījuma apmierināšanai, kas saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (PLO) aplēsēm līdz 2050. gadam pieaugs par 70 %. Šīs tendences un veidojošos spiedienu vēl vairāk uzsver pēdējā laikā vērojamie incidenti, kas liecina par pieaugušu tirgus nestabilitāti, kuru nereti vēl vairāk saasina klimatiskās pārmaiņas. Eiropas spēja garantēt nodrošinātību ar pārtiku ir svarīga ilgtermiņa izvēle, kuru izdara Eiropa, bet kuras īstenošanu nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

- Atbalstīt lauksaimnieciskajā ražošanā iesaistītās kopienas, kuras Eiropas iedzīvotājiem nodrošina kvalitatīvu, vērtīgu un daudzveidīgu pārtiku , kas ražota saskaņā ar ilgtspējīgām metodēm, atbilstoši mūsu prasībām attiecībā uz vidi, ūdeni, dzīvnieku veselību un labturību, augu aizsardzību un sabiedrības veselības aizsardzību. Lai saglabātu lauku ainavas un cīnītos pret bioloģiskās daudzveidības izzušanu, svarīgs instruments ir aktīva dabas resursu pārvaldība lauksaimniecībā, kas sniedz ieguldījumu arī klimata pārmaiņu mazināšanā un palīdz šīm pārmaiņām pielāgoties. Šis ir svarīgs pamats apgabalu dinamiskumam un ilgtermiņa ekonomiskajai dzīvotspējai.

- Saglabāt stabilas lauku kopienas, kurām lauksaimniecība ir svarīga ekonomiskā darbība, kas veido vietējo nodarbinātību ; tas nodrošina daudzas ekonomiskas, sociālas, vides un teritoriālās priekšrocības. Ja vietējā ražošana būtiski samazināsies, tas ietekmēs siltumnīcefekta gāzu emisijas, raksturīgās vietējās lauku ainavas, kā arī ierobežos patērētāju izvēles iespējas.

Lauksaimniecība ir neatņemama Eiropas ekonomikas un sabiedrības sastāvdaļa. Netiešās ietekmes ziņā jebkāda veida būtiski Eiropas lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi izraisītu zaudējumus gan IKP izteiksmē, gan attiecībā uz darba vietām saistītajos ekonomikas sektoros, jo īpaši lauksaimniecības piegādes ķēdē, kam ES primārās lauksaimniecības nozare ir būtisks pamats, lai nodrošinātu kvalitatīvas, konkurētspējīgas un uzticamas izejmateriālu piegādes, kā arī ar pārtikas rūpniecību nesaistītajās nozarēs. Tiktu ietekmētas arī visdažādākās ar laukiem saistītās darbības, tādas kā tūrisms, transports, vietējie un sabiedriskie pakalpojumi. Visticamāk lauku apgabalos paātrinātos iedzīvotāju skaita samazināšanās. Tas nozīmē, ka būtu nozīmīgas vides un sociāla rakstura sekas.

Ar KLP reformu ir jāturpina sekmēt lielāka konkurētspēja, efektīvs nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojums un lai Eiropas īstenotā politika Eiropas iedzīvotājiem patiešām nodrošinātu to, ko viņi no šīs politikas sagaida attiecībā uz nodrošinātību ar pārtiku, vidi, klimata pārmaiņām un sociālo un teritoriālo līdzsvaru. Ir jāizvirza mērķis — veidot ilgtspējīgāku, viedāku un integrējošāku ekonomisko izaugsmi Eiropas lauku apgabalos.

Lai saskaņā ar budžeta pārskatīšanas paziņojumu[3] un tajā paredzētajām tirgus vadlīnijām minētos mērķus sasniegtu, nākotnes kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ir jāveido zaļākam un taisnīgāk sadalītam pirmajam pīlāram un tādam otrajam pīlāram, kas vairāk orientēts uz konkurētspēju un inovāciju , klimata pārmaiņām un vidi . Tādējādi izdotos atraisīt ES lauksaimniecības neizmantoto ražošanas potenciālu, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, un sekmēt stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzīto mērķu sasniegšanu. Ja atbalstu orientētu tikai uz aktīvajiem lauksaimniekiem un tiem atlīdzinātu par kolektīvo sniegumu sabiedrībai , izdotos uzlabot atbalsta efektivitāti un iedarbīgumu un vēl lielākā mērā leģitimizēt KLP. Šo mērķu sasniegšanā svarīgi ir arī nodrošināt iespējas ierosinātos pasākumus izkontrolēt līdztekus turpmākajam politikas vienkāršošanas darbam. Visam iepriekš minētajam ir jānorisinās, neraugoties uz ierobežotajiem budžeta līdzekļiem un ņemot vērā ekonomikas krīzes skarbo ietekmi uz lauksaimniecību.

2. KLP reformas gaita

Romas līgumā izklāstītie galvenie KLP mērķi gadu gaitā nav mainījušies. Tomēr 1990. gadu sākuma īstenotās KLP reformas norises rezultātā ir izdevies izveidot pilnīgi jaunu politisko struktūru.

Problēmas, kurām meklēti risinājumi, saistās ar tādiem aspektiem kā lauksaimnieciskās ražošanas jauda, pēc secīgajām paplašināšanās kārtām pieaugusī lauksaimniecības un lauku apgabalu dažādība, kā arī ES iedzīvotāju prasības attiecībā uz vidi, pārtikas nekaitīgumu un kvalitāti, veselīgu uzturu, dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību, lauku vides saglabāšanu, bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām. Tajā pašā laikā ir radikāli mainījušies arī instrumenti izvirzīto mērķu sasniegšanai. Tagad šie instrumenti ir sastrukturēti divos pīlāros, kas viens otru papildina , no kuriem pirmo veido ikgadējie tiešie maksājumi un tirgus pasākumi, bet otro — daudzgadīgi lauku attīstības pasākumi.

Tiešo maksājumu ieviešana ir pavērusi iespējas vērienīgām uz tirgu orientētām reformām, kuru nolūks ir bijis uzlabot lauksaimniecības sektora konkurētspēju, aicinot lauksaimniekus pielāgoties apstākļiem tirgū. Atsaistīti tieši maksājumi tagad nodrošina pamata ienākumu atbalstu un atbalstu par sabiedriskajiem pamata labumiem, kurus vēlas Eiropas sabiedrība.

Sakarā ar šo pastiprināto orientēšanos uz tirgu, tirgus pasākumi, kas iepriekš bija KLP svarīgākais instruments, pašlaik principā kalpo vienīgi kā drošības tīkls, ko izmantot gadījumos, kas cenas krasi krītas.

Lauku attīstības mērķis ir sekmēt konkurētspēju, ilgtspējīgu dabas resursu pārvaldību un lauku apgabalu līdzsvarotu attīstību, pieņemot konkrētākus un sekmīgāk mērķētus pasākumus. Tādējādi dalībvalstīm, izmantojot līdzfinansējumu, ir nepieciešamā elastība, lai pievērstos tām problēmām, kuras ir visaktuālākās tieši to attiecīgajā teritorijā. Lauksaimnieku stāvokli ļoti lielā mērā ietekmē arī citas KLP iniciatīvas, tādas kā kvalitātes politika, reklāma un organiskā lauksaimniecība.

Pašreizējais politisko pasākumu kopums viss kopā veido galveno KLP devumu, t.i., teritoriālā un vides ziņā līdzsvarotu ES lauksaimniecību atvērtā ekonomiskā vidē. Lai varētu sabiedrībai sniegt vairāk šādu labumu, būs vajadzīga stingra politika valsts līmenī, jo parastas tirgus darbības apstākļos par lauksaimniecības nozares nodrošinātajām precēm nav iespējams sniegt pienācīgu atlīdzību un tās pienācīgi regulēt.

Ja valsts atbalsta sniegšana tiktu pārtraukta, lauksaimnieciskā ražošana koncentrētos galvenokārt atsevišķos apgabalos, kur ir īpaši labvēlīgi apstākļi, izmantojot intensīvāku lauksaimniecības praksi, kamēr mazāk konkurētspējīgiem apgabaliem nāktos saskarties ar marginalizāciju un zemes apstrādes pārtraukšanu[4]. Šādu norišu rezultātā palielinātos vides noslodze, vērtīgie biotopi pasliktinātos, kam, savukārt, būtu nopietnas ekonomiskas un sociālas sekas, tādas kā Eiropas lauksaimnieciskās ražošanas kapacitātes neatgriezeniska pazemināšanās.

3. Kādas ir galvenās problēmas

3.1. Nodrošinātība ar pārtiku

Lauksaimniecības galvenais uzdevums ir nodrošināt pārtiku . Tā kā nākotnē pieprasījums visā pasaulē turpinās pieaugt, ES ir jābūt spējīgai sniegt savu ieguldījumu šā pasaules pārtikas pieprasījuma apmierināšanā. Tāpēc ir tik svarīgi, lai ES lauksaimniecība saglabātu savu ražošanas jaudu un to uzlabotu, vienlaikus ievērojot ES saistības starptautiskajā tirdzniecībā un politikas saskaņotību attīstības ietvaros. Stabila lauksaimniecības nozare ir būtisks priekšnosacījums augsti konkurētspējīgai pārtikas rūpniecībai[5], lai tā spētu saglabāt savas svarīgās pozīcijas ES ekonomikā un tirdzniecībā (ES ir pasaules mēroga līderis lielākoties attiecībā uz pārstrādātu lauksaimniecības produktu un tādu lauksaimniecības produktu eksportu, kuriem ir liela pievienotā vērtība)[6]. Lauksaimniecībai arī jāsekmē sinerģiju veidošanās starp kultūraugu audzēšanu un lopkopību, piemēram, saistībā ar proteīniem. Turklāt ES iedzīvotāji pieprasa, lai pārtikas produkti būtu kvalitatīvi un to izvēle — plaša , kas atspoguļo augstus drošuma, kvalitātes un labklājības standartus, tostarp attiecībā uz vietējiem produktiem . Šajā sakarā vēl vairāk izkristalizējas jautājumi par piekļuvi veselīgai pārtikai, šādas pārtikas pieejamību un pieņemamību un efektivitāti uzturvērtības ziņā. Tā kā pasaules ekonomika tiek arvien vairāk integrēta un tirdzniecības sistēma — tiek arvien vairāk liberalizēta, ES lauksaimniecība pašlaik atrodas daudz sīvākas konkurences apstākļos . Ir paredzams, ka šī tendence turpmākajos gados turpināsies, arī ņemot vērā iespējamo Dohas raunda sarunu noslēgšanos un divpusējos un reģionālos nolīgumus, par kuriem pašlaik norit sarunas. No vienas puses, tas rada grūtības ES lauksaimniekiem, bet, no otras puses, piedāvā iespējas ES pārtikas eksportētājiem. Tālab ir svarīgi turpināt stimulēt ES lauksaimniecības nozares konkurētspēju un ražīgumu. Lai gan lauksaimniecības tirgu vidējā termiņa prognozes ir pozitīvas, tomēr ir paredzams, ka tos raksturos vairāk nedrošības un lielāka nepastāvība .

Turklāt KLP būs jādarbojas ekonomiskās krīzes seku ēnā, kura ir spēcīgi ietekmējusi lauksaimniecību un lauku apgabalus, tos tieši sasaistot ar plašākām makroekonomiskām norisēm, kas, savukārt, ietekmē lauksaimniecības ražošanas izmaksas. Pēc desmitgades, kuras laikā bija vērojama izteikta ienākumu stagnācija, ienākumi lauksaimniecībā 2009. gadā krasi samazinājās, kas vēl lielākā mērā saasināja tā jau trauslo situāciju, kurā ienākumi lauksaimniecībā bija daudz zemāki nekā pārējos ekonomikas sektoros (saskaņā ar aplēsēm — par aptuveni 40 % uz ražošanas vienību), bet ienākumi uz vienu iedzīvotāju — daudz zemāk nekā pilsētu teritorijās (par aptuveni 50 %).

3.2. Vide un klimata pārmaiņas

Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir primāra nozīme sabiedrisku un jo īpaši ekoloģisku labumu ražošanā, tādu kā ainavas, lauksaimniecībā izmantojamās zemes bioloģiskā daudzveidība, klimata stabilitāte un labāka izturība pret dabas katastrofām, piemēram, plūdiem, sausumu vai ugunsgrēkiem. Tajā pašā laikā tomēr daudzas no pielietotajām lauksaimniecības praksēm var radīt spiedienu uz vidi, kas, savukārt, var izraidīt augsnes degradāciju, ūdens trūkumu un piesārņojumu, kā arī savvaļas biotopu un bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Lai gan lauksaimniecības nozares radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms kopš 1990. gada ES ir samazinājies par 20 %, ir iespējami vēl pozitīvāki rezultāti, un būs jāsasniedz ES enerģētikas un klimata pārmaiņu programmā izvirzītie vērienīgie mērķi. Ir svarīgi vēl lielākā mērā atraisīt lauksaimniecības nozares potenciālu mazināt sekas, pielāgoties un sniegt pozitīvu ieguldījumu, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, īstenojot ražošanas efektivitātes pasākumus, tostarp uzlabotu energoefektivitāti, biomasas izmantošanu un atjaunojamās enerģijas ražošanu, oglekļa uztveršanu un oglekļa aizsardzību augsnēs, pamatojoties uz inovāciju.

3.3. Teritoriālais līdzsvars

Sakarā ar lauku apgabalu sociālekonomiskās struktūras dažādošanos arvien lielāku skaitu lauku apgabalu ietekmē ar lauksaimniecību nesaistīti faktori. Tomēr lielākajā daļā ES teritorijas lauksaimniecība joprojām paliek svarīgākais lauku apgabalu ekonomikas dzinējspēks. Daudz lauku apgabalu dzīvotspēja un potenciāls joprojām ir cieši saistīts ar to, vai šajā apgabalā ir konkurētspējīga un dinamiska lauksaimniecības nozare , kas šķiet saistoša jaunajiem lauksaimniekiem. It sevišķi tas ir aktuāli reģionos ar būtisku laukos dzīvojošo īpatsvaru, kur primārās ražošanas nozare veido 5 % no pievienotās vērtības un 16 % nodarbinātības, kā arī jaunajās dalībvalstīs, kurām ir svarīgi konsolidēt produktivitātes ziņā nesen sasniegtos rezultātus un apgūt visu lauksaimniecības potenciālu. Turklāt lauksaimniecība lauku apgabalos ir ļoti svarīga arī tāpēc, ka tā rada papildu ekonomisko aktivitāti ciešā saistībā ar pārtikas pārstrādi, tūrismu un tirdzniecību. Daudzos reģionos lauksaimniecība ir vietējo tradīciju un sociālās identitātes pamats.

4. Kāpēc vajadzīga reforma?

KLP ir attīstījusies, bet ir nepieciešamas krasākas izmaiņas, lai reaģētu uz aktuālākajām problēmām , proti, lai:

- pievērstos problēmām saistībā ar nodrošinātību ar pārtiku gan ES, gan visas pasaules mērogā;

- stimulētu tādu dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu kā ūdens, gaiss, bioloģiskā daudzveidība un augsne;

- stātos pretī gan arvien pieaugošajam spiedienam uz lauksaimnieciskās ražošanas apstākļiem, ko izraisa notiekošās klimata pārmaiņas, gan arī reaģētu uz lauksaimnieku vajadzību samazināt to izraisīto siltumnīcefekta gāzu emisiju daļu, aktīvi piedalītos seku mazināšanā un nodrošinātu atjaunojamu enerģiju;

- uzturētu un pastiprinātu konkurētspēju pasaulē, kuru raksturo arvien lielāka globalizācija un arvien lielāka cenu nepastāvība, vienlaikus saglabājot lauksaimniecisko ražošanu visā Eiropas Savienībā;

- sekmīgāk izmantotu ES lauksaimniecisko struktūru un ražošanas sistēmu daudzveidību, kas, ES paplašinoties, ir vēl palielinājusies, vienlaikus uzturot to sociālo, teritoriālo un strukturējošo nozīmi;

- nostiprinātu teritoriālo un sociālo kohēziju Eiropas Savienības lauku apgabalos, jo īpaši veicinot nodarbinātību un diversifikāciju;

- panāktu, ka KLP atbalsts visām dalībvalstīm un lauksaimniekiem būtu taisnīgs un līdzsvarots , samazinot starp dalībvalstīm pastāvošās atšķirības, ņemot vērā, ka vienotā likme nav reāls risinājums, un atbalstu lielākā mērā orientējot uz aktīvajiem lauksaimniekiem;

- turpinātu KLP īstenošanas procedūru vienkāršošanas centienus un pastiprinātu prasības attiecībā uz kontroli, kā arī samazinātu administratīvo slogu līdzekļu saņēmējiem.

Pievēršoties šo problēmjautājumu risināšanai, KLP arī sniegs ieguldījumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā turpmākajos aspektos:

- vieda izaugsme — tehnoloģisko zināšanu un inovācijas ceļā palielinot resursu efektivitāti un uzlabojot konkurētspēju, izstrādājot kvalitatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību; izstrādājot „zaļās” tehnoloģijas un izmantojot informācijas un sakaru tehnoloģijas, veicot ieguldījumus mācībās, nodrošinot stimulus sociālām inovācijām lauku apgabalos un uzlabojot pētījumu rezultātu optimālu izmantošanu;

- ilgtspējīga izaugsme — saglabājot pārtikas, dzīvnieku barības un atjaunojamās enerģijas ražošanas bāzi, nodrošinot ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu, sniedzot sabiedriskus labumus vides jomā, pievēršoties bioloģiskās daudzveidības zuduma problēmas risināšanai, sekmējot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu, uzlabojot dzīvnieku un augu veselības aizsardzību, tehnoloģiskā progresa ceļā palielinot resursu efektivitāti un izmantojot pētniecības rezultātus, vēl lielākā mērā samazinot emisijas, sekmējot oglekļa krāju un pilnībā apgūstot lauku apgabalu potenciālu; kā arī

- integrējoša izaugsme — atraisot ekonomisko potenciālu lauku apgabalos, pilnveidojot vietējos tirgus un darbvietas, palīdzot lauksaimniecības pārstrukturēšanas procesos un atbalstot lauksaimnieku ienākumus, lai visā Eiropā saglabātu ilgtspējīgu lauksaimniecību[7].

Proti, tas nozīmē „zaļu” izaugsmi lauksaimniecības sektorā un lauku ekonomikā jeb ceļu uz labklājību, turpinot ekonomiskās izaugsmes centienus, bet vienlaikus izvairoties no vides degradācijas.

5. KLP nākotnes mērķi

Trīs galvenie KLP nākotnes politikas mērķi tādējādi būs šādi:

1. mērķis. Dzīvotspējīga pārtikas ražošana —

- uzlabot lauku saimniecību ienākumus un ierobežot saimniecību ienākumu atšķirības, ņemot vērā, ka cenu un ienākumu nepastāvība un ar dabu saistītie riski šajā nozarē atstāj lielāku iespaidu nekā citās un ka lauksaimnieku ienākumu un ienesīguma līmenis vidēji ir zemāks nekā pārējā ekonomikas daļā[8];

- uzlabot lauksaimniecības nozares konkurētspēju un pastiprināt tās vērtības daļu pārtikas apgādes ķēdē , jo lauksaimniecības nozare ir ļoti sadrumstalota salīdzinājumā ar citām pārtikas apgādes ķēdē iesaistītajām nozarēm, kuras ir labāk organizētas un kurām tādējādi ir lielākas izredzes panākt sev izdevīgus nosacījumus. Turklāt Eiropas lauksaimniekiem jāstājas pretī visa pasaules tirgus konkurencei, vienlaikus ievērojot augstus standartus attiecībā uz vides, pārtikas nekaitīguma, kvalitātes un dzīvnieku labturības mērķiem, par kuriem iestājas Eiropas iedzīvotāji;

- atlīdzināt ražošanas grūtības apgabalos, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi , jo tajos pastāv lielāks risks, ka zemes apsaimniekošana varētu tikt pārtraukta.

2. mērķis. Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un rīcība klimata jomā —

- garantēt ilgtspējīgas ražošanas praksi un nodrošināt, lai lielākā mērā tiktu sniegti sabiedriski labumi vides jomā , jo daudzi no lauksaimnieciskās darbības rezultātā radītajiem sabiedriskajiem ieguvumiem netiek atlīdzināti parastas tirgus darbības apstākļos;

- inovāciju ceļā stimulēt „zaļu” izaugsmi , kā dēļ ir nepieciešams ieviest jaunas tehnoloģijas, izstrādāt jaunus produktus, ieviest izmaiņas ražošanas procesos un atbalstīt jaunus pieprasījuma modeļus, jo īpaši arvien uzplaukstošās bioekonomikas sakarā;

- turpināt mazināt klimata pārmaiņu sekas un īstenot pasākumus, lai tām pielāgotos, tādējādi dodot iespēju lauksaimniecībai atbildēt uz klimata pārmaiņām. Tā kā klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību ir īpaši liela, tad, nodrošinot iespējas šai nozarei pielāgoties ārkārtīgajām klimata svārstībām, var arī izdoties samazināt klimata pārmaiņu negatīvās sekas.

3. mērķis. Līdzsvarota teritoriālā attīstība —

- atbalstīt nodarbinātību lauku apgabalos un saglabāt lauku apgabalu sociālo struktūru;

- uzlabot lauku ekonomiku un sekmēt diversifikāciju , lai vietējie ekonomikas veidotāji varētu pilnībā atraisīt savu potenciālu un optimizēt papildu vietējo resursu izmantojumu;

- lauksaimniecības sistēmās darīt iespējamu strukturālo daudzveidību , uzlabot mazu lauku saimniecību apstākļus un pilnveidot vietējos tirgus, jo Eiropā lauksaimnieciskās darbības struktūru un ražošanas sistēmu dažādība var sniegt ieguldījumu lauku reģionu pievilcīguma un identitātes veidošanā.

Lai šos mērķus sasniegtu, būs nepieciešams saglabāt valsts atbalstu lauksaimniecības nozarei un lauku apgabaliem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus un vienotu mērķu, principu un noteikumu kopumu, ir nepieciešama Eiropas līmenī definēta politika. Turklāt, izstrādājot lauksaimniecības politiku ES līmenī, budžeta resursi tiek izmantoti efektīvāk nekā tad, kad līdzās pastāv virkne valsts līmenī pieņemtu politiku. Pie tam, līdztekus ar vienoto tirgu saistītiem apsvērumiem, pārnacionālā mērogā ir iespējams sekmīgāk pievērsties tādu citu mērķu īstenošanai kā dalībvalstu un reģionu kohēzija, pārrobežu vides problēmas, globālās problēmas (tādas kā klimata pārmaiņas), ūdens apsaimniekošana un bioloģiskā daudzveidība, dzīvnieku veselība un labturība, pārtikas un dzīvnieku barības nekaitīgums, augu veselība, sabiedrības veselības aizsardzība, kā arī patērētāju interešu aizsardzība.

6. Reformas virzība

6.1. Nākotnē iecerētie instrumenti

Visi iespējamie KLP nākotnes risinājumi paredz pārmaiņas pašreizējos KLP instrumentos. Šajā sadaļā aplūkots, kā instrumenti jādefinē, lai tie efektīvāk atbilstu iepriekš izklāstītajiem mērķiem.

Tiešie maksājumi

Pielāgojumi, kurus nepieciešams veikt tiešo maksājumu sistēmā, ir saistīti ar atbalsta pārdali , pārplānošanu un sekmīgāku orientēšanu , lai pievienotu tēriņiem vērtību un kvalitāti. Dominē vienprātīgs uzskats, ka ir jāpārskata veids, kā tiek dalīti tiešie maksājumi, un jāpanāk, lai tas būtu saprotamāks nodokļu maksātājam. Kritērijiem jābūt divējādiem — gan ekonomiskiem, lai nodrošinātu tiešo maksājumu pamata ienākumu funkciju, gan vides rakstura, lai atbalstītu sabiedrisko labumu sniegšanu.

Vienots, tiešs maksājums ar fiksētu likmi bija viens no tiem priekšlikumiem, kas izskanēja sabiedriskajās debatēs. Tomēr Eiropas Savienībā lauksaimnieciskajiem ražotājiem ir jādarbojas ļoti dažādos ekonomiskajos un dabas apstākļos, kas liek drīzāk sliekties uz tādu risinājumu, kuram atbilstoši tiešais atbalsts tiek izdalīts taisnīgākā veidā.

Tādējādi rodas jautājums: kā panākt šādu taisnīgāku izdali, kas atspoguļotu vispragmatiskākajā, ekonomiski un politiski iespējamā veidā šā atbalsta veida oficiāli formulētos mērķus, vienlaikus izvairoties no traucējumiem, kuriem dažos reģionos un/vai ražošanas sistēmās varētu būt tālejošas ekonomiskas un sociālas sekas. Viens no iespējamajiem virzieniem varētu būt tāda sistēma, kas ierobežo dalībvalstu ieguvumus un zaudējumus, garantējot, ka lauksaimnieki visās dalībvalstīs saņem vidēji minimālo daļu no tiešo maksājumu ES vidējā līmeņa.

Iespējams, ka tiešie maksājumi, kurus izmaksā aktīvajiem lauksaimniekiem, nākotnē varētu būt balstīti uz šādiem principiem, tādējādi pārņemot Eiropas Parlamenta ierosināto koncepciju:

- Pamata ienākumu atbalsts, piešķirot pamata atsaistītus tiešos maksājumus, nodrošinot vienādu obligātā atbalsta līmeni visiem lauksaimniekiem vienā dalībvalstī (vai reģionā), pamatojoties uz pārvedamiem piešķīrumiem, kas jāaktivizē, tos sastatot attiecībā pret atbilstīgu lauksaimniecības zemi un izpildot savstarpējās atbilstības prasības; tiem tiešajiem maksājumiem, kurus saņem lielas individuālas saimniecības, jāapsver iespēja noteikt maksimālo summu („griestus”), lai uzlabotu maksājumu sadali starp lauksaimniekiem. Neproporcionālo ietekmi uz tādām lielām saimniecībām, kurās ir liels nodarbināto personu skaits, varētu mazināt, ņemot vērā atalgotā darbaspēka darbietilpīgumu.

- Pastiprināt KLP sniegumu vides ziņā, paredzot tiešo maksājumu obligātu „ ekoloģisko ” komponentu, sniedzot atbalstu visā ES teritorijā īstenotajiem vides pasākumiem. Prioritāra nozīme jāpiešķir iniciatīvām, kas pievēršas gan klimata jautājumu risināšanai, gan cenšas sasniegt vides politikas mērķus. Šie pasākumi varētu izpausties kā vienkārši, vispārīgi, ārpuslīgumiski un ikgadēji pasākumi, kas attiektos uz plašāku darbību spektru nekā pamata savstarpējās atbilstības noteikumi un kas būtu saistīti ar lauksaimniecību (piemēram, pastāvīgās ganības, augu sega, augseka vai zemes atstāšana atmatā ekoloģisku iemeslu dēļ). Turklāt ir jāizanalizē iespēja integrēt pašreizējo NATURA 2000 apgabalu prasības un pastiprināt atsevišķus labas lauksaimniecības un vides apstākļu ( GAEC ) standartu elementus.

- Sekmēt ilgtspējīgu lauksaimniecības attīstību apgabalos, kur ir specifiski dabas ierobežojumi, lauksaimniekiem šajos apgabalos nodrošinot papildu ienākumu atbalstu platībatkarīgo maksājumu veidā, kas papildinātu saskaņā ar 2. pīlāru piešķirto atbalstu.

- Ņemot vērā specifiskās problēmas, ar kurām jāsaskaras atsevišķos reģionos, kur dažus lauksaimniecības veidus uzskata par īpaši svarīgiem ekonomisku un/vai sociālu apsvērumu dēļ, varētu piešķirt fakultatīvu saistīto atbalstu, skaidri paredzot tā apjoma ierobežojumus (atbalstu pamatojot ar konkrētu apgabalu, produkcijas veidu vai atbalstāmo vienību skaitu).

- Ar vienkāršu un specifisku atbalsta shēmu maziem zemniekiem vajadzētu aizstāt pašreizējo režīmu, lai pastiprinātu konkurētspēju un sniegtu ieguldījumu lauku apgabalu dzīvotspējā, kā arī mazinātu birokrātijas slogu.

- Vienkāršot savstarpējās atbilstības noteikumus, nodrošinot lauksaimniekiem un pārvaldes iestādēm vienkāršāku un visaptverošāku noteikumu kopumu, nemazinot paša savstarpējās atbilstības jēdziena nozīmi. Tiklīdz kā Ūdens pamatdirektīva tiks īstenota un identificētas prasības attiecībā uz lauksaimnieku darbību, tiks apsvērta iespēja šo direktīvu iekļaut savstarpējās atbilstības noteikumu piemērošanas jomā.

Šīm izmaiņām tiešo maksājumu plānošanā ir jānotiek vienlaikus ar centieniem atbalstu sekmīgāk definēt un to orientēt tikai uz aktīvajiem lauksaimniekiem , tādējādi atbildot uz Eiropas Revīzijas palātas pausto kritiku.

Tirgus pasākumi

Sabiedriskās debates rezultātā noskaidrojās, ka lielākoties tiek pausts pārliecinošs atbalsts KLP vispārējo tirgus pamatnostādņu saglabāšanai, vienlaikus arī saglabājot tirgus pārvaldības rīku vispārīgo arhitektūru. No tiesas, 2009. gada krīze piena tirgū uzskatāmi parādīja, cik liela nozīme ir pastāvošajiem mehānismiem tirgus atbalstam krīzes laikos. Tomēr ir nepieciešami daži konkrēti pielāgojumi, jo īpaši nolūkā racionalizēt un vienkāršot jau ieviestos mehānismus, kā arī ieviest jaunus politiskus elementus, netraucējot pārtikas apgādes ķēdes darbību.

Iespējamie pielāgojumi varētu būt šādi: paplašināt intervences periodu, izmantot tā sauktās traucējumu klauzulas un privāto uzglabāšanu arī attiecībā uz citiem produktiem, kā arī citas korekcijas, lai stimulētu efektivitāti un uzlabotu kontroli. Šādi tirgus pasākumi un jo īpaši intervences instruments būtu jāizmanto vienīgi kā drošības tīkls gadījumā, ja iestājas cenu krīze vai kādi potenciāli tirgus traucējumi. 2010. gada beigās tiks iesniegts priekšlikums pārskatītai kvalitātes politikai, lai uzlabotu lauksaimnieku iespējas sniegt ziņas patērētājiem par to ražoto produktu specifiskām īpašībām vai raksturīgām pazīmēm[9].

Piena kvotas izbeigs 2015. gadā. Vistuvākajā laikā tiks sagatavoti tiesību aktu priekšlikumi, pamatojoties uz augsta līmeņa ekspertu grupas rekomendācijām piena jautājumos, lai darītu iespējamu ilgtermiņa plānošanu un tādējādi nodrošinātu piena nozares stabilitāti. Cukura un izoglikozes nozarē pašreiz spēkā esošais režīms beigsies 2014./2015. gadā. Lai nozarē uzlabotu efektivitāti un konkurētspēju, ir jāizskata vairākas nākotnes perspektīvas, tostarp arī iespēja konkrētā brīdī (kas vēl jānosaka) izbeigt kvotas, bet tādā veidā, lai tas neizraisītu graujošas sekas.

Visbeidzot, ir jāuzlabo pārtikas apgādes ķēdes darbība. Lauksaimniecības ilgtermiņa perspektīvas neuzlabosies, ja lauksaimniekiem neizdosies pozitīvā virzienā apvērst pašreizējo tendenci, ka pastāvīgi samazinās lauksaimniecības nozares daļa pievienotajā vērtībā, kas veidojas pārtikas apgādes ķēdē[10]. Proti, lauksaimniecības daļa pārtikas apgādes ķēdē ir samazinājusies no 29 % 2000. gadā līdz 24 % 2005. gadā, lai gan tajā pašā laikā pārtikas rūpniecības, vairumtirdzniecības un izplatīšanas nozares daļa ir palielinājusies.

Ja tirgus signāli netiks raidīti sekmīgi, ir apdraudētas lauksaimniecības nozares ilgtermiņa perspektīvas, kā arī lauksaimniecības sektora daļa pievienotajā vērtībā, kuru veido visa pārtikas apgādes ķēde. Galvenie jautājumi, kuriem jāpievēršas, ir šādi: pašreizējā nelīdzsvarotība, kas pastāv saistībā ar pārtikas apgādes ķēdē iesaistīto personu iespējām panākt sev izdevīgus nosacījumus, konkurences līmenis katrā pārtikas apgādes ķēdes posmā, līgumiskās attiecības, nepieciešamība pārstrukturēt un konsolidēt lauksaimniecības nozari, pārredzamība, kā arī lauksaimniecības pamatproduktu tirgū izmantojamo atvasināto instrumentu darbība.

Lauku attīstība

Lauku attīstības politika, kas ir neatņemama KLP daļa, ir pierādījusi savu vērtību, pastiprinot ES lauksaimniecības sektora un lauku apgabalu ilgtspēju gan ekoloģiskā, gan vides un sociālā ziņā.

Tiek pausts aktīvs atbalsts šai politikai, lai tā arī turpmāk integrētu ar vidi un klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus un iespējas, kā arī sniegtu visdažādākās priekšrocības lauksaimniecībai, lauku apgabaliem un visplašākajai sabiedrībai, kā arī lai sekmētu

- lauksaimniecības konkurētspēju, —atbalstot inovācijas un pārstrukturēšanu un nodrošinot nepieciešamos nosacījumus, lai lauksaimniecības nozare kļūtu resursu izmantojuma ziņā efektīvāka;

- dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu , — gādājot par vides un lauksaimniecības noturību pret klimata pārmaiņām, kā arī par laukiem, kā arī uzturot zemes ražošanas jaudu;

- līdzsvarotu teritoriālo attīstību lauku apgabalos visā ES, — nodrošinot vietējos apgabalos iedzīvotājiem nepieciešamās iespējas, palielinot darbībspēju un uzlabojot vietējos nosacījumus un saikni starp lauku un pilsētu apgabaliem.

Šajā sakarā vides, klimata pārmaiņām un inovācijai ir jābūt vadmotīviem, kas stimulē politiku vēl lielākā mērā kā jebkad iepriekš. Piemēram, ieguldījumiem būtu jāuzlabo sniegums gan ekonomiskā, gan vides ziņā; vides pasākumi jāizstrādā, tos vēl precīzāk pielāgojot specifiskām reģionu vajadzībām un pat vietējiem apgabaliem, tādiem kā Natura 2000 apgabaliem vai apgabaliem ar lielu bioloģisko vērtību ( HNV ); īstenojot pasākumus, kuru nolūks ir palīdzēt atraisīt lauku apgabalu potenciālu, īpaša uzmanība jāpievērš inovatīvām idejām uzņēmumiem un vietējai pārvaldībai. Ir jāapzina arī tādas jaunas vietējās attīstības iespējas kā alternatīvi izplatīšanas kanāli, kas vietējiem resursiem pievieno vērtību. Ir pienācīga nozīme jāpiešķir arī atbalstam tiešās tirdzniecības un vietējo tirgu pilnveidošanai. Pievērsties jauno lauksaimnieku un tirgus jaunpienācēju specifiskajām vajadzībām — tai ir jābūt prioritātei.

Lai politiskie mērķi varētu arī materializēties reālos rezultātos, sevišķi svarīgi ir efektīvi izpildes mehānismi . Pašreizējā stratēģiskā pieeja ir jānostiprina, izvirzot kvantitatīvi izteiktus mērķus gan ES, gan pēc tam programmas līmenī, kurus varētu būt iespējams kombinēt ar citām iniciatīvām, kas ir vēl jāizpēta, tādām kā, piemēram, ar izpildi saistīta rezerve. Šāda pāreja uz pieeju, kas lielākā mērā pamatota uz rezultātiem, sekmīgāk novirzītu politiku uz ES prioritātēm un uzskatāmi parādītu, kādi ir tās faktiskie sasniegumi. Šajā nolūkā ir jāvienkāršo un jāuzlabo Vienotajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā noteikto kritēriju kopums.

Efektivitātes labad būs svarīgi nostiprināt lauku attīstības politikas un citu ES politikas jomu konsekvenci , vienlaikus pēc iespējas vienkāršojot un mazinot birokrātijas šķēršļus. Šajā nolūkā ir iespējams, ka tiks iecerēts vienots ES līdzekļu stratēģiskais satvars .

Kas attiecas uz instrumentiem, savu lietderību nezaudētu visplašākais līdzekļu klāsts — sākot no ieguldījumiem un infrastruktūras, līdz maksājumiem par ekosistēmu pakalpojumiem, atbalstam mazāk labvēlīgiem apgabaliem, vides un klimata pārmaiņu pasākumiem, atbalstam inovācijai, zināšanu nodošanai un kapacitātes veidošanai, uzņēmējdarbības veidošanai, sociālajai un institucionālajai attīstībai, kas veicina ražošanas metožu izstrādi saistībā ar vietējo specifiku, un ņemot vērā dalībvalstu specifiskās vajadzības, lai uzlabotu to ekonomisko efektivitāti. Uzlabojumi varētu būt šādi: sekmīgāk sasaistīt dažādus pasākumus (it sevišķi saistībā ar mācībām), lai pievērstos atsevišķu grupu vai apgabalu (piemēram, mazo saimnieku, lauku apgabalu) vajadzībām, vienkāršot sadarbību starp lauksaimniekiem, lai ar ainavām saistītie aspekti palīdzētu sniegt ieguldījumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām („zaļa infrastruktūra”), vai piedāvātu tādus stimulus kā preferenciālas atbalsta intensitātes likmes par mērķtiecīgāku atbalstu.

Līdztekus minētajam ir arī jāparedz riska pārvaldības rīku kopums , lai efektīvākā veidā izdotos risināt no ienākumu nenoteiktības un tirgus nepastāvības izrietošās problēmas, kas liek šķēršļus lauksaimniecības nozares iespējām ieguldīt savas konkurētspējas uzturēšanā. Šāds „instrumentu komplekts” tiktu nodots dalībvalstu rīcībā, lai tās spētu risināt gan ar ražošanu, gan ar ieņēmumiem saistīto risku; šāds instruments varētu būt jauns, ar PTO „zaļo kasti” saderīgs ienākumu stabilizācijas līdzeklis vai, piemēram, pastiprināts atbalsts apdrošināšanas instrumentiem vai kopfondi. Ieviešot jaunus instrumentus, tiks nodrošināta saskanība ar citiem KLP instrumentiem, jo īpaši tirgus instrumentiem.

Attiecībā uz lauku attīstības atbalsta sadalīšanu starp dalībvalstīm ir jāapsver iespēja izmantot objektīvus kritērijus, vienlaikus ierobežojot nopietnos traucējumus pašreizējā sistēmā.

Ir arī svarīgi vēl vairāk nostiprināt un vienkāršot kvalitātes (tostarp bioloģiskās lauksaimniecības) un reklāmas politiku, lai stimulētu lauksaimniecības nozares konkurētspēju. Visbeidzot, īstenojot „Inovāciju Savienību”, vajadzētu būt iespējamam rast jaunas pieejas, kā sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” izvirzītos mērķus viedākai, ilgtspējīgākai un integrējošākai ekonomikai[11].

Vispārējā struktūra

Arī nākotnes KLP instrumentiem ir jābūt strukturētiem divos pīlāros: šāda stratēģija izpelnījās pārliecinoša vairākuma atbalstu sabiedriskajās debatēs, un arī Padome, Eiropas Parlaments un Reģionu komiteja tai skaidri deva priekšroku. Pirmajā pīlārā ir paredzēts ikgadējs atbalsts, ko izmaksā visiem lauksaimniekiem, bet 2. pīlārs joprojām kalpotu kā atbalsta rīks kolektīviem mērķiem, kas dalībvalstīm nodrošinātu pietiekamu elastību, lai tās spētu reaģēt uz savām specifiskām vajadzībām daudzgadu, programmēšanas un līgumu ietvaros. Jebkurā gadījumā, šos divus pīlārus skaidri nodalot, vajadzētu izdoties ieviest vairāk skaidrības, un, lai gan katrs pīlārs viens otru papildina, tie nepārklājas, galvenokārt orientējoties uz efektivitāti.

6.2. Vērienīgi politikas risinājumi

Ir vērts apsvērt trīs plašāku politisku iespēju īstenošanu, kas atspoguļotu svarīgākās atziņas, kas gūtas sabiedriskajās debatēs, turklāt ņemot vērā, ka šīs trīs iespējas viena otru neizslēdz. Tālāk tekstā tās ir izklāstītas kā orientējošs potenciālais virziens, kas, protams, tiks izanalizēts pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Visu trīs iespēju pamatā ir minētā divu pīlāru struktūra (bet līdzsvars starp šiem pīlāriem atšķiras).

1. iespēja

Īstenojot šo iespēju, pakāpeniski tiktu ieviestas turpmākas izmaiņas pastāvošajā politiskajā satvarā. Tās pamats būtu gādāt par to, lai šī politika sekmīgi darbotos, orientējoties uz pielāgojumiem un uzlabojumiem tajā KLP jomā, kas izpelnījusies visasāko kritiku, t.i., jautājumā par objektivitāti tiešo maksājumu sadalē starp dalībvalstīm. Šāds risinājums nodrošinātu pašreizējās KLP nepārtrauktību un stabilitāti, tādējādi vienkāršojot ilgtermiņa plānošanu, kas jāveic pārtikas apgādes ķēdē iesaistītajiem uzņēmējiem.

2. iespēja

Cita alternatīva būtu izmantot šo reformas izvēršanas iespēju un veikt kapitālu politikas pārstrādi, lai nodrošinātu, ka tā kļūst ilgtspējīgāka un ka tiek nodrošināts līdzsvars starp dažādiem politiskajiem mērķiem, lauksaimniekiem un dalībvalstīm. Tas būtu izdarāms, īstenojot mērķtiecīgākus pasākumus, kas būtu arī vieglāk saprotami ES iedzīvotājiem. Šī iespēja paredzētu lielāku izdevumu efektivitāti un pastiprinātu orientēšanos uz ES pievienoto vērtību. Šāds virziens būtu veids, kā risināt ES ekonomiskās, vides un sociālās problēmas un nostiprināt lauksaimniecības un lauku apgabalu devumu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanai attiecībā uz viedu, ilgspējīgu un integrējošu izaugsmi.

3. iespēja

Pastāv vēl viena iespēja — daudz tālejošāka KLP reforma, kas visspēcīgāk koncentrētos uz vides un klimata pārmaiņu mērķiem, vienlaikus pakāpeniski atvirzoties no ienākumu atbalsta un vairuma tirgus pasākumu. Ja lauku attīstības politikas satvarā finanšu līdzekļi tiktu skaidri koncentrēti uz vides un klimata pārmaiņu jautājumiem, ES mērķu izpildes nodrošināšanai tiktu stimulēta reģionālo stratēģiju izstrāde.

Šīm trim iepriekš izklāstītajām iespējām ir skaidri, bet atšķirīgi plusi un mīnusi, ciktāl tas attiecas uz jaunās KLP mērķu sasniegšanu, kā tas izklāstīts šajā paziņojumā. Šīs iespējas ir jāizvērtē, pamatojoties uz to ekonomisko, vides un sociālo ietekmi.

7. Secinājumi

Šajā paziņojumā, kas ir Komisijas atbilde uz debatēm par KLP nākotni, ir ieskicēti iespējamie risinājumi un aizsāktas debates ar citām institūcijām un iesaistīto aprindu pārstāvjiem. Konkrēti tiesību aktu priekšlikumi tiks iesniegti 2011. gadā.

Visiem piedāvātajiem reformas risinājumiem raksturīgas šīs divas šķautnes — radikālas pārmaiņas, kuru dēļ ir nepieciešams jauns regulējums, un uzlabojumi tajos aspektos, kas jau ir pierādījuši savu derīgumu jau spēkā esošajā regulējumā. Īstenojot šos pasākumus, nākotnes KLP būtu jākļūst par ilgtspējīgāku, līdzsvarotāku, sekmīgāk orientētu, vienkāršāku un efektīvāku politiku, kura būtu atbilstīgāka ES iedzīvotāju vajadzībām un prasībām.

PIELIKUMS

TRĪS PLAŠO POLITISKO IESPĒJU APRAKSTS

Tiešie maksājumi | Tirgus pasākumi | Lauku attīstība |

1. iespēja | Attiecībā uz tiešo maksājumu sadali starp dalībvalstīm ieviest vairāk objektivitātes (vienlaikus nemainot pašreizējo tiešo maksājumu sistēmu) | Nostiprināt riska pārvaldības instrumentus Attiecīgā gadījumā racionalizēt un vienkāršot pastāvošos tirgus instrumentus | Saglabāt virzienu atbilstīgi vispārīgajai „veselīguma pārbaudei”, proti, palielināt finansējumu, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, ūdens apsaimniekošanu, bioloģisko daudzveidību, atjaunojamajiem energoresursiem un inovācijām. |

2. iespēja | Attiecībā uz tiešo maksājumu sadali starp dalībvalstīm ieviest vairāk objektivitātes, kā arī paredzēt būtiskas izmaiņas tiešo maksājumu regulējumā. Tiešos maksājumu veidotu • bāzes likme, kas kalpotu kā ienākumu atbalsts, • obligāts papildu atbalsts par ekoloģiskiem sabiedriskajiem labumiem, izmantojot vienkāršus, vispārīgus, ikgadējus un ārpuslīgumiskus pasākumus, pamatojoties uz papildu izmaksām, kas nepieciešamas šo pasākumu īstenošanai, • papildu fakultatīvs maksājums, kas kā kompensācija paredzēts to apgabalu lauksaimniekiem, kuros ir specifiski dabas ierobežojumi; • fakultatīvs saistītais atbalsts konkrētiem sektoriem vai reģioniem[12]. Ieviest jaunu shēmu mazām lauku saimniecībām. Noteikt bāzes likmes nepārsniedzamo robežu, vienlaikus ņemot vērā arī lielo lauku saimniecību ieguldījumu nodarbinātības sekmēšanā lauku apgabalos. | Attiecīgā gadījumā uzlabot un vienkāršot pastāvošos tirgus instrumentus | Pielāgot un papildināt jau esošos instrumentus, lai tos sekmīgāk sastatītu ar ES prioritātēm, atbalstu koncentrējot galvenokārt uz vidi, klimata pārmaiņām un/vai pārstrukturēšanu un inovāciju, kā arī lai stimulētu reģionālās/vietējās iniciatīvas. Nostiprināt pastāvošos riska pārvaldības instrumentus un ieviest fakultatīvu ienākumu stabilizācijas līdzekli, kas būtu saderīgs ar PTO „zaļo kasti”, lai kompensētu būtiskus ienākumu zaudējumus. Varētu paredzēt līdzekļu pārdali starp dalībvalstīm, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem. |

3. iespēja | Pakāpeniski izbeigt tiešos maksājumus to pašreizējā veidolā Tos aizstāt ar ierobežotiem maksājumiem par ekoloģiskiem sabiedriskajiem labumiem un papildu maksājumiem par specifiskiem dabas ierobežojumiem | Atcelt visus tirgus pasākumus, izņemot, iespējams, „traucējumu klauzulas”, kuras būtu iespējams aktivizēt smagas krīzes apstākļos | Pasākumi tiktu galvenokārt orientēti uz klimata pārmaiņām un vides aspektiem |

[1] Sabiedrisko debašu rezultātā tika apkopotas 5600 atsauksmes, un konferencē piedalījās vairāk nekā 600 dalībnieku.

[2] http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?pubRef=-//EP//TEXT+TA+P7-TA-2010-0286+0+DOC+XML+V0//LV

[3] ES budžeta pārskatīšana — COM(2010) 700.

[4] Skat. Scenar 2020 — Orientējoša iespējamā scenārija pētījums attiecībā uz lauksaimniecību un lauku vidi [ Prospective scenario study on agriculture and the rural world ].

[5] Pārtikas rūpniecība veido 13,5 % no kopējās nodarbinātības un 12,2 % no Eiropas rūpniecības bruto pievienotās vērtības.

[6] Lauksaimniecības pārtikas eksports veido 6,8 % ES eksporta kopējā apjoma.

[7] KLP sniegs ieguldījumu jo īpaši šādu ES pamatiniciatīvu īstenošanā: „Resursu ziņā efektīva Eiropa ar zemām oglekļa emisijām”, „Inovācijas Savienība” un „Eiropas platforma cīņai pret nabadzību”.

[8] Avots: Eiropas Komisija — Lauksaimniecības un lauku attīstības ĢD, pamatojoties un Eurostat datiem par valstu un lauksaimniecības pārskatiem.

[9] Skat. COM(2009) 234 par lauksaimniecības produktu kvalitātes politiku un izstrādes stadijā esošo ziņojumu par jaunās bioloģiskās lauksaimniecības regulas (Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007) piemērošanu.

[10] „Labāka pārtikas apgādes ķēdes darbība Eiropā” — COM(2009) 591, 28.10.2009.

[11] Tostarp inovācijas partnerību „lauksaimniecības ražība un ilgtspēja”.

[12] Šis atbalsts atbilstu pašlaik izmaksājamajam saistītajam atbalstam, ko izmaksā saskaņā ar 68. pantu, un citiem saistītajiem atbalsta pasākumiem.