7.6.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 166/52

—

izsaka dziļu nožēlu, ka trīs pīlāri kopumā nav līdzsvaroti, ņemot vērā ne tikai ierosināto pasākumu skaitu, veidu un satura precizitāti, bet arī to īstenošanas gaitu; aicina Komisiju precizēt priekšlikumus attiecībā uz otro un trešo pīlāru, tostarp norādot uz iespējamiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas precizētu priekšlikumus, kuri skar pirmo pīlāru;

—

iesaka Komisijai, izstrādājot aktu par vienoto tirgu, izmantot visus ar Lisabonas līgumu panāktos sasniegumus, kas var palīdzēt atjaunot Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticēšanos vienotajam tirgum, it īpaši LES 3. pantu, kurā noteikti jauni Savienības mērķi, tas ir, apkarot sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicināt sociālo taisnīgumu un aizsardzību, dzimumu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību, Pamattiesību hartu, “horizontālās sociālās klauzulas” piemērošanu, kā arī Eiropas Savienības iedzīvotāju universālo piekļuvi pamatpakalpojumiem viņu dzīvesvietā (LESD 14. pants un 26. protokols);

—

iesaka Eiropas Komisijai padarīt saprotamāku mērķi “atgūt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos” un, pamatojoties uz Lisabonas līguma sasniegumiem, pirmajā pasākumu paketē pārgrupēt priekšlikumu kopumu par piekļuvi pamatpakalpojumiem, kas ir viens no Eiropas iedzīvotāju ikdienā svarīgiem jautājumiem; tāpēc iesaka pirmajā pasākumu paketē iekļaut priekšlikumus, kas saistīti ar Pamattiesību hartas īstenošanu (Nr.29), profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu reformu un Eiropas kvalifikācijas apliecības ieviešanu (Nr.33 un 35), darba ņēmēju norīkošanas direktīvas pilnveidošanu (Nr.30), publiskā iepirkuma un vispārējas nozīmes pakalpojumu noteikumu vienkāršošanu (Nr.17 un 25), sociālo uzņēmējdarbību (Nr.36), nodokļu šķēršļu likvidēšanu, ar kuriem saskaras iedzīvotāji (Nr.42), un piekļuvi banku pamatpakalpojumiem (Nr.40);

—

ierosina noslēgt teritoriālus līgumus, lai, īstenojot elastīgu reģionālu pieeju, vietējās un reģionālās pašvaldības vērstu savu darbību un finanšu līdzekļus uz stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu īstenošanu. Īpaši nozīmīgi ir projekti, kuri veicina sociālus jauninājumus attiecīgajā reģionā un kuriem ir pēc iespējas lielāka sociāla ietekme. Teritoriālu līgumu noslēgšana un to saturs ir viens no kritērijiem, lai projektiem piešķirtu ES līdzekļus

Ziņotājs

Jean-Louis DESTANS kgs (FR/PSE), Ēras departamenta ģenerālpadomes priekšsēdētājs

Atsauces dokuments

Komisijas paziņojums “Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”

COM(2010) 608 galīgā redakcija

1.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu nodot plašai sabiedriskajai apspriešanai priekšlikumu par “Aktu par vienoto tirgu”, kas balstīts uz īpaši konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku un kura izstrādes pamatā ir nepieciešamība iegūt eiropiešu praktisku atbalstu minētajam projektam; uzskata, ka minētā dokumenta mērķis ir kalpot par Eiropas Komisijas ceļvedi līdz 2014. gadam Savienības galvenajās iekšpolitikas jomās un ka Komisijas darbību vērtēs, pamatojoties uz sasniegumiem šajās jomās;

2.

piekrīt Komisijas konstatējumam, kas izdarīts, pamatojoties uz Monti ziņojuma secinājumiem, ka Eiropas Savienības iedzīvotāju neapmierinātība ar iekšējo tirgu pieaug, un tas raisa bažas; apstiprina, ka situācija noteikti jāuzlabo, efektīvi veidojot vienoto tirgu nevis kā pašmērķi, bet gan izmantojot to kā instrumentu, kuram jāsekmē Lisabonas līgumā izvirzīto mērķu sasniegšana;

3.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka ar iekšējā tirgus palīdzību Eiropas Savienībai jāspēj izmantot globalizācijas iespējas; pamatojoties uz digitālo ekonomiku, paplašināt zināšanu un inovācijas robežas; sekmēt ilgtspējīgu izaugsmi, lai nodrošinātu nodarbinātību visiem; un veicināt sociālo labklājību;

4.

tāpēc atbalsta Komisijas rīcību, kuras pamatā ir globāla pieeja vienotajam tirgum un kuras mērķis ir plašāks nekā vienkārši trūkstošo posmu aizpildīšana;

5.

rosina likvidēt šķēršļus, kas kavē tiešsaistes vienotā tirgus veidošanu. Jārīkojas nekavējoties, lai Eiropā veidotu augošu, efektīvu un dinamisku tirgu, kurā rada un izplata legālu digitālo saturu un tiešsaistes pakalpojumus. Šāda rīcība dotu iespēju izveidot jaunus starptautiskus uzņēmumus, nostiprināt esošos un tādējādi varētu strauji palielināt darba vietu skaitu, pamatojoties uz Eiropas kultūras vērtībām un lietpratību, un Eiropas uzņēmumi varētu iekarot lielāku pasaules digitālā satura un tiešsaistes pakalpojumu tirgus daļu;

6.

atbalsta Komisijas pieeju, kuras mērķis ir atjaunot līdzsvaru vienotajā tirgū, pamatojoties uz trim pīlāriem: ekonomikas virzienu uzņēmumu izaugsmes atbalstam, sociālo virzienu, lai atgūtu Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticēšanos, un labākas pārvaldības virzienu;

7.

tomēr izsaka dziļu nožēlu, ka minētie trīs pīlāri kopumā nav līdzsvaroti, ņemot vērā ne tikai ierosināto pasākumu skaitu, veidu un satura precizitāti, bet arī to īstenošanas gaitu; aicina Komisiju precizēt priekšlikumus attiecībā uz otro un trešo pīlāru, tostarp norādot uz iespējamiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas precizētu priekšlikumus, kuri skar pirmo pīlāru;

8.

uzsver, ka aktam par vienoto tirgu jābūt strukturāli saistītam ar stratēģiju “Eiropa 2020”. Faktiski aktam par vienoto tirgu nav stratēģijas “ES 2020” platformas statusa, un Komisija drīzāk uzskata, ka tas kalpo par vienkāršu stratēģijas “ES 2020” īstenošanas “sviru” tāpat kā Savienības tirdzniecības politika vai vispārējais finanšu atbalsts. Diemžēl arī jāatzīmē, ka uzņēmumu izaugsmes prioritātes (“stabila, ilgtspējīga un taisnīga” izaugsme) neatbilst stratēģijā “ES 2020” izvirzītajām izaugsmes prioritātēm;

9.

iesaka Komisijai, izstrādājot aktu par vienoto tirgu, izmantot visus ar Lisabonas līgumu panāktos sasniegumus, kas var palīdzēt atjaunot Eiropas Savienības iedzīvotāju uzticēšanos vienotajam tirgum, it īpaši LES 3. pantu, kurā noteikti jauni Savienības mērķi, tas ir, apkarot sociālo atstumtību un diskrimināciju, veicināt sociālo taisnīgumu un aizsardzību, sieviešu dzimumu līdztiesību, paaudžu solidaritāti un bērnu tiesību aizsardzību, Pamattiesību hartu, “horizontālās sociālās klauzulas” piemērošanu, kā arī Eiropas Savienības iedzīvotāju universālo piekļuvi pamatpakalpojumiem viņu dzīvesvietā (LESD 14. pants un 26. protokols);

10.

ir pārliecināta, ka vienotais tirgus var efektīvi darboties vienīgi tad, ja uzņēmumi ir konkurētspējīgi un Eiropas Savienības iedzīvotājiem tiek radītas sociālas priekšrocības;

11.

izsaka nožēlu, ka paziņojuma nodaļā par uzņēmumu izaugsmi ir ņemti vērā tikai privātie uzņēmumi, lai gan vienotā tirgus atveseļošana ir ļoti nozīmīga arī sociālajai ekonomikai. Paredzētajos pasākumos jāņem vērā gan apstākļi vietējās un reģionālajās pašvaldībās, gan arī priekšnoteikumi vietējo uzņēmumu attīstībai;

12.

uzskata, ka pakalpojumi ir svarīga nozare ES ekonomikas atveseļošanā; nozare nodrošina vairāk nekā 70 % visu darba vietu un visu jauno darba vietu, kas tiek radītas (tīrā izteiksmē) vienotajā tirgū;

13.

uzsver, ka Pakalpojumu direktīva sekmē vienotā tirgus izveides pabeigšanu, bet tās īstenošana vairākās dalībvalstīs izrādījusies sarežģīta, un aicina Komisiju pirms jaunu tiesību aktu izstrādes minētajā jomā turpināt savstarpējās izvērtēšanas procesu, cieši iesaistot tajā vietējās un reģionālās pašvaldības, kas ir svarīgāko pakalpojumu organizatores un sniedzējas;

14.

atgādina par vietējo un reģionālo pašvaldību un palātu lomu, veidojot “vienas pieturas” aģentūras, kas ir Pakalpojumu direktīvas svarīga sastāvdaļa, kas ļauj piegādātājiem saņemt visu attiecīgo informāciju un izpildīt visas procedūras vienā piekļuves punktā;

15.

aicina Komisiju vispirms izstrādāt vērienīgu analīzi par pakalpojumu liberalizācijas sekām, vērtējot pakalpojumu un nodarbinātības kvalitāti, drošību darbā, personāla kvalifikācijas līmeni, cenas, teritoriālo kohēziju un pieejamību, un, pamatojoties uz minētās analīzes secinājumiem, kā arī ņemot vērā stratēģijas “ES 2020” mērķus, ierosināt rīcības plānu;

16.

atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas nodibinājumu statūtus, ņemot vērā nodibinājumu īpašo lomu īpaši konkurētspējīgas tirgus sociālās ekonomikas efektīvā īstenošanā;

17.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos īpaši ņemt vērā MVU vajadzības. MVU ir izaugsmes un darba vietu radīšanas, kā arī nodarbinātības iespēju dažādošanas virzītājspēks; tomēr mudina Komisiju izstrādāt instrumentus, ar kuriem atvieglo jaunu, it īpaši novatorisku un uz tehnoloģijām balstītu uzņēmumu izveidi, nostiprināt MVU finansēšanas instrumentus un nodrošināt Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā iekļauto garantijas mehānisma saglabāšanu arī pēc pašreizējā finanšu perioda beigām;

18.

norāda, ka birokrātiskā sloga samazināšanas mērķis jāattiecina ne tikai uz uzņēmumiem, bet arī uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām; aicina Eiropas Komisiju noteikti ņemt vērā minēto mērķi, izstrādājot tiesību aktu priekšlikumus, it īpaši par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem (VTNP), publiskā iepirkuma procedūrām un koncesijām, un ievērojot vietējo pašvaldību administratīvās brīvības, proporcionalitātes un subsidiaritātes principu; norāda, ka priekšlikumi par administratīvā sloga vienkāršošanu saistībā ar publiskā iepirkuma procedūrām iekļauti RK atzinumā par Komisijas Zaļo grāmatu “ES publiskā iepirkuma modernizācija”;

19.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvas par labāku regulējumu un par birokrātiskā sloga samazināšanu uzņēmumiem, kuras Stoiber kga vadībā izstrādājusi augsta līmeņa grupa, kuras darbā piedalījās arī RK; tomēr norāda, ka labāks regulējums ne vienmēr nozīmē noteikumu atcelšanu un ka minētais darbs nevar aizstāt demokrātijas procesu;

20.

aicina Mazās uzņēmējdarbības akta novērtēšanā cieši iesaistīt ekonomikas dalībniekus, sociālos partnerus un vietējās un reģionālās pašvaldības, lai varētu noteikt vietējā un reģionālā līmeņa paraugpraksi; iesaka ar to atbalstu izstrādāt globālu ceļvedi, norādot precīzu darba grafiku un paredzot nepieciešamos līdzekļus, lai saskaņā ar stratēģijas “ES 2020” mērķiem nodrošinātu Mazās uzņēmējdarbības akta efektīvu īstenošanu, kaut arī tam nav saistoša juridiska spēka; uzsver, ka ir svarīgi ieviest Eiropas privātā uzņēmuma statūtus, lai MVU praktiski integrētu iekšējā tirgū;

21.

aicina Komisiju noteikti turpināt darbu ES nodokļu sistēmas jomā, kas ir svarīgs elements globālā pieejā vienotajam tirgum un ES veidošanā, it īpaši, precizējot PVN piemērojamo sistēmu un ierosinot kopēju uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB), lai vienkāršotu uzņēmumu darbību; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas ieceri 2011. gada otrajā pusgadā iesniegt priekšlikumu par šo tematu;

22.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka būtisks iekšējā tirgus netraucētas darbības elements ir intelektuālā īpašuma aizsardzība, kas veicina inovāciju un radošumu, konkurētspēju un nodarbinātību; aicina Komisiju izstrādāt globālu stratēģiju intelektuālā īpašuma jomā, ar kuru nodrošina darbu un zināšanu plašāku apriti, ievērojot autoru likumīgās tiesības; Šajā sakarā būtu interesanti veikt izpēti, piemēram, par “Creative Commons” sistēmu un tās licenču sistēmu, kuru aizvien vairāk izmanto digitālajā un radošajā pasaulē;

23.

atbalsta Eiropas Komisijas 2010. gada decembrī izvirzīto priekšlikumu, kas paver ceļu “pastiprinātai sadarbībai” starp iespējami daudzām dalībvalstīm, lai izveidotu ES vienotu patentu. Šāda vienota aizsardzības sistēma ļautu dalībvalstīm, kuras to vēlas, radīt patentu, ko var iegūt pēc viena pieprasījuma un kas ir spēkā visās līdzdarbojošās dalībvalstīs; pauž gandarījumu par Padomes 2011. gada 10. marta lēmumu, ar kuru apstiprina pastiprinātas sadarbības uzsākšanu šajā jomā;

24.

uzsver, ka ir svarīgi pakāpeniski izveidot videi nekaitīgu vienoto tirgu jaunajām zemu oglekļa emisiju vides tehnoloģijām, pakalpojumiem un precēm, Eiropas Savienības līmenī izstrādājot oglekļa dioksīda emisiju standartus. norāda, ka visā ES pakāpeniski jāievieš saistoši un skaidri energoefektīvu ražojumu standarti un marķējums; ES standartu izstrādes laikā jāņem vērā papildu izmaksas, ko tie var radīt maziem un vidējiem uzņēmumiem;

25.

aicina Komisiju priekšlikumos par transporta jautājumiem, it īpaši gaidāmajā Baltajā grāmatā par transporta politiku, neaprobežoties ar to atlikušo šķēršļu novēršanu, kas identificēti starp dažādiem transporta veidiem un valstu transporta sistēmām. Tajos jāiekļauj vides mērķis un jautājums par visas teritorijas pieejamību un savienošanu tīklā, pievēršot īpašu uzmanību stāvoklim attālākajos reģionos, kuru savienošana ar nozīmīgākajiem Eiropas reģioniem, savietojamība un tīklu integrācija ir ļoti svarīgi aspekti īsta, efektīva vienotā tirgus izveidei. Īpaši transporta nozarē jāveicina jauni “viedi” risinājumi, kas paredz digitālās tehnoloģijas izmantošanu, ar tiem saistīti izmēģinājuma projekti un to rezultātu visaptveroša ieviešana;

26.

uzsver, ka Eiropas infrastruktūra joprojām visbiežāk tiek veidota to politiku un attīstības programmu rezultātā, kuras īsteno dalībvalstu līmenī, tāpēc tā ir pārāk ierobežota valstu ģeogrāfisko apstākļu dēļ;

27.

uzskata, ka ir svarīgi varēt izlaist Eiropas projektu obligācijas (project bonds), lai finansētu liela apjoma būvdarbus, kuru ekonomiskās sekas būs jūtamas vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Minētais mehānisms var palielināt ES intervences pasākumu atpazīstamību, bet it īpaši to efektivitāti. Tam var būt labvēlīgs un nozīmīgs sviras efekts iekšējā tirgus dinamikā, un tas var sekmēt teritoriālās kohēzijas stiprināšanu;

28.

tomēr uzsver, ka Eiropas projektu obligācijas (project bonds) var tikai papildināt struktūrfondu funkcijas, nevis tos pilnībā aizstāt;

29.

mudina Komisiju drīzumā iesniegt priekšlikumu par to, kā var izveidot savstarpēji savienotus enerģijas sadales tīklus ES mērogā, lai tādā veidā visiem ES iedzīvotājiem garantētu drošu energoapgādi. Šajos priekšlikumos būtu jāņem vērā ES ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī esošie reģioni, piemēram, salas un kalnu apgabali;

30.

aicina sīkāk izskatīt ideju par eiroobligācijām (Euro-bonds), kuras, daļēji apkopojot valstu parādus, ļautu visām eirozonas dalībvalstīm aizņemties, izmantojot procentu likmes, kas ir tuvas izdevīgākajām pašreizējām tirgus likmēm, ierobežotu spekulāciju saistībā ar valstu aizņēmumiem un uzlabotu budžeta politiku koordinācijas kvalitāti;

31.

uzskata, ka priekšlikumos par elektronisko komerciju un publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu tiešsaistē jāiekļauj jautājums par ātrdarbīgu un ļoti ātrdarbīgu piekļuvi, kā arī jautājums par infrastruktūras finansēšanu visā Savienības teritorijā. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai būtu nodrošināts pārklājums ģeogrāfiski neizdevīgā stāvoklī esošajos reģionos, kuru ekonomikas izaugsme gūtu īpašu labumu no šādu tīklu attīstības;

32.

atgādina, ka vietējo un reģionālo pašvaldību savstarpējai sadarbībai ir ļoti liels efektivitātes potenciāls, kas var sniegt labumu iedzīvotājiem; aicina Eiropas Komisiju atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem uzskatīt pašvaldību sadarbību administratīvajā jomā par lēmumu, kas ir organizatorisks valsts iekšējais jautājums, uz kuru neattiecas publiskā iepirkuma noteikumi;

33.

uzsver, ka ES noteikumi par publisko iepirkumu ir ļoti svarīgi, it īpaši vietējām un reģionālajām pašvaldībām; izsaka nožēlu, ka skaidrojošajā paziņojumā par publisko iepirkumu, kas nepārsniedz noteiktu robežvērtību, Komisija diemžēl parāda izpratnes trūkumu par vietējo un reģionālo pašvaldību interesēm minētajā jomā; mudina turpmākajās diskusijās par šo jautājumu rast risinājumus, lai nodrošinātu juridisko noteiktību vietējo un reģionālo pašvaldību interesēs, kā arī atlases un iepirkuma procedūras paradītu pēc iespējas pārredzamākas vienkāršākas, sevišķi gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes vēlas ierobežot to kandidātu skaitu, kas ir aicināti iesniegt piedāvājumu;

34.

uzskata, ka ir svarīgi nostiprināt vienotā tirgus ārējo dimensiju, pamatojoties uz savstarpējības principu, lai varētu izveidot “bāzes nometni” globalizācijas jautājumu risināšanai un sagatavotu uzņēmumus starptautiskajai konkurencei; tāpēc atbalsta visas Komisijas iniciatīvas, kuru mērķis ir saskaņot starptautiskus standartus ar ES standartiem, it īpaši sociālajā un vides jomā, citādi pēdējos varētu uztvert kā šķērsli, kas mazina ES ekonomikas konkurētspēju;

35.

aicina ES tiesību aktos iekļaut saistības par piekļuvi tirgum, kuras ES uzņēmusies saskaņā ar Valsts iepirkuma nolīgumu / PTO. Šāda transponēšana nodrošinātu līgumslēdzējām iestādēm nepieciešamo skaidrību un juridisko noteiktību;

36.

atgādina, ka vienotais tirgus piedāvā lielu nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas potenciālu — it īpaši attiecībā uz tirdzniecību ar pakalpojumiem —, un, lai to pilnībā izmantotu, ir svarīgi īstenot stingras strukturālas atbalsta politikas; noteikti mudina iekļaut minēto aspektu aktā par vienotā tirgus atveseļošanu, atsaucoties uz pastiprinātu kohēzijas politiku, kas vienlaikus ir arī viena no ES konkurētspējas atbalsta politikām. Tā ir vienotā tirgus neatņemama sastāvdaļa, konverģences instruments dzīves līmeņa paaugstināšanai un svarīgs instruments teritoriālās attīstības stratēģiju saskaņošanai ar stratēģijas “ES 2020” politiskajām prioritātēm;

37.

uzsver, cik nozīmīga ES ekonomikā ir rūpniecība, kas nodrošina 85% no ieguldījumiem uzņēmumu pētniecības un attīstības pasākumos un kas ir pakalpojumu pieprasījuma galvenais virzītājspēks; aicina Komisiju nostiprināt minēto aspektu galīgajā priekšlikumā aktam par vienoto tirgu un izveidot attiecīgu saikni ar pamatinciatīvu “Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā”;

38.

uzskata arī, ka konkurences politika izšķiroši ietekmē ES uzņēmumu spēju risināt globalizācijas problēmas, piemēram, saistībā ar uzņēmumu apvienošanu un koncentrāciju, uzņēmumu sadarbību, zināšanu un tehnoloģiju nodošanu, atbalstu eksportam un inovācijai vai MVU birokrātisko un administratīvo slogu; izsaka nožēlu ka paziņojumā nav sniegta nekāda atsauce uz konkurences politiku un nav nekādas saiknes starp konkurences politikas mērķiem un aktu par vienoto tirgu; uzsver, ka konkurences politikai jākalpo īpaši konkurētspējīgai tirgus sociālajai ekonomikai;

39.

uzskata, ka ne visiem Eiropas reģioniem ir iespējams vienlīdzīgi izmantot iekšējā tirgus priekšrocības. Viens no piemēriem ir attālākie reģioni, kurus iespaido būtiski ierobežojumi, tādēļ to piekļuve iekšējā tirgus priekšrocībām ir apgrūtināta. Tāpēc Komiteja aicina diferencēt Eiropas vienotā tirgus politiku, pamatojoties uz LESD 349. pantu, it īpaši attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu un PVN jomā piemērojamās sistēmas precizēšanu;

40.

izsaka nožēlu, ka šis paziņojuma virziens nav pietiekami vērsts uz Eiropas Savienības iedzīvotāju ikdienas rūpēm (nodarbinātība, mājokļi, izglītība, veselība, transports u.t.t.), un ar nožēlu konstatē, ka Komisija neizmanto visus Lisabonas līguma sasniegumus;

41.

uzskata, ka Eiropas modelis, it īpaši tā sociālā dimensija, ir ilgtermiņa konkurētspējas avots — kvalificētu, motivētu un veselu darbinieku, kā arī uzņēmēju, darba devēju un pētnieku mobilitāte būs aizvien svarīgāka uz inovāciju un kvalitāti balstītas konkurētspējas nodrošināšanā;

42.

atzīst izglītības un kvalifikācijas svarīgo nozīmi tādu uzņēmumu dibināšanā, kas sekmē izaugsmi, darba vietu izveidi, un sociālo integrāciju, kura ir iekšējā tirgus veiksmīgas darbības priekšnosacījums;

43.

atbalsta priekšlikumu izstrādāt stažēšanās kvalitātes sistēmu, jo stažēšanās var būt noteicošais faktors jauniešu integrācijai darba tirgū un jauniešu mobilitātei Eiropā. Sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādātajai sistēmai vajadzētu ietvert obligāto tiesību un pienākumu kopumu, kas jāievēro darba apstākļu un sociālās aizsardzības jomā, iekļaujot tajā arī noteikumus par darba samaksu vai cita veida atlīdzību stažieriem, kas pielāgota ienākumu līmenim attiecīgajā dalībvalstī;

44.

uzskata, ka jāsekmē dalībvalstu sadarbība un diplomu savstarpēja atzīšana, tomēr nevirzoties uz vienotu Eiropas izglītības modeli; tomēr uzskata, ka Eiropas Komisijas iecere sākt Profesionālo kvalifikāciju direktīvas (Direktīva 2005/36/EK) pārskatīšanu jāīsteno tikai pēc pašreizējās sistēmas nopietnas izvērtēšanas; jācenšas sasniegt divus mērķus — vienkāršot pašreizējos noteikumus un vairāk integrēt profesijas vienotajā tirgū;

45.

šajā sakarā atgādina, ka globālā konkurence un orientācija uz zināšanu un pakalpojumu ekonomiku rada jaunus izaicinājumus izglītības un prasmju pilnveidošanai. Zemas kvalifikācijas un slikti apmaksātas darba vietas nedrīkst radīt jaunu “trūcīgu darba ņēmēju” grupu. Tādēļ sociālie pakalpojumi jāvērš uz atbalsta sniegšanu attiecīgajām personām izglītības un apmācības jomā, jānodrošina pienācīgs atalgojums un darba apstākļi, kā arī jāveic pasākumi sociālās mobilitātes palielināšanai;

46.

uzsver, ka ir noteikti jāņem vērā sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu īpašais raksturs. Prioritāte, kas piešķirta vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem, tostarp sociāliem pakalpojumiem, kā sabiedriskajam labumam, ir priekšrocība, lai veiksmīgi īstenotu tirgus sociālo ekonomiku ar augstu konkurētspēju; Komiteja uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir stratēģiska nozīme Eiropas izaugsmes veicināšanā, ņemot vērā lomu, kāda ir vietējā un reģionālā līmeņa publiskajam sektoram: tas veido 17,2% no Savienības IKP un ir veicis ieguldījumus 221 miljarda EUR apmērā, tāpēc Eiropas Savienībai jāatbalsta šādu pakalpojumu sniegšana;

47.

atgādina, ka “Protokolā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem” un Līguma par Eiropas Savienības darbību 14. pantā vienlaikus ir atzīta vispārējas nozīmes pakalpojumu, tai skaitā vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu (VNSP), specifiskums un daudzveidība un dalībvalstu galvenā kompetence saistībā ar to sniegšanu, izpildi un organizēšanu; tomēr uzsver: lai īstenotu ar Lisabonas līgumu noteikto vietējo un reģionālo pašvaldību plašo rīcības brīvību, ir vajadzīgs ar sekundārajiem tiesību aktiem noteikts juridisks pamats, ar kuru izveido saikni ar citām Kopienas politikas jomām; pauž nožēlu, ka Komisija, pamatojoties uz LESD 14. pantu, vēl nav uzņēmusies iniciatīvu šajā sakarā, ļaujot Eiropas Savienības Tiesai lemt par jautājumiem, kuri saskaņā ar demokrātiskas atbildības principu būtu jāskaidro likumdevējam;

48.

norāda, ka ES tiesību akti daudzos veidos ietekmē dalībvalstīs izveidotās sociālā atbalsta sistēmas. Agrāk bija vērojams, ka ES ar tiesību aktiem publiskā iepirkuma, konkurences un valsts atbalsta piešķiršanas jomā ir būtiski ietekmējusi vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanu vietējā līmenī, praksē nenodrošinot juridisku noteiktību minēto pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem;

49.

atgādina, ka vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem (VNSP) veltītajā trešajā forumā, kuru organizēja ES prezidējošā valsts Beļģija, tika izstrādāti 25 konkrēti priekšlikumi par ES tiesību pielāgošanu minēto VNSP organizēšanas un finansēšanas īpatnībām, sevišķi valsts kontroles un atbalsta, kā arī līgumslēgšanas kārtības jomā; iesaka Komisijai atbalstīt šos priekšlikumus, it īpaši, pārskatot Monti–Kroes tiesību aktu paketi, lai vienkāršotu attiecīgās ES tiesības, ņemot vērā minēto pakalpojumu galvenokārt vietējo raksturu un to iesaistīto dalībnieku blīvo struktūru, kuru uzdevums ir popularizēt šos pakalpojumus un sniegt tos vietējiem iedzīvotājiem;

50.

pauž nožēlu, ka aktā par vienoto tirgu nav atsauces uz Eiropas apvienību statūtiem, kaut gan šīs apvienības ir sociālās un ekonomikas jomas, it īpaši vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomas, nozīmīgi dalībnieki;

51.

uzsver, ka saskaņā ar ES Tiesas judikatūru pakalpojumu koncesijām nav jāpiemēro direktīvas par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, bet attiecībā uz tām ir jāievēro Līguma par ES darbību vispārīgie principi (diskriminācijas aizliegums, vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības princips), un ka līgumslēdzēji var brīvi izvēlēties saņemt pakalpojumus ar koncesiju palīdzību, ja tie uzskata, ka šādi vislabāk iespējams nodrošināt attiecīgo sabiedrībai nozīmīgo pakalpojumu sniegšanu un ja ar attiecīgo pakalpojumu saistīto risku — kaut arī ierobežotu — pakalpojuma izpildītājs uzņemas pilnīgi (1); tāpēc uzskata, ka minētā judikatūra nodrošina vajadzīgo pamatu tiesību aktu konsolidācijai ar mērķi nostiprināt šo status quo; iebilst pret vienotu procedūru koncesiju līguma slēgšanas tiesību piešķiršanai, kas apgrūtinātu vietējo pašvaldību organizatorisko un administratīvo rīcības brīvību, it īpaši, īstenojot ES prasību par attiecīgu iepriekšēju publiskošanu;

52.

uzskata, ka darbaspēka brīva pārvietošanās un brīva pakalpojumu aprite nedrīkst radīt sociālo dempingu. Četras vienotā tirgus brīvības jāsaskaņo ar horizontālo sociālo klauzulu, kas ieviesta ar Lisabonas līgumu (LESD 9. pants);

53.

aicina Komisiju, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 9. pantu un atbilstīgi Akta par vienoto tirgu 29. priekšlikumam, nekavējoties veikt iepriekšēju un padziļinātu analīzi par visu tiesību aktu priekšlikumu sociālo ietekmi uz vienoto tirgu; apliecina gatavību palīdzēt Komisijai papildināt minēto ietekmes analīzi ar vietējā līmeņa pieredzi, piemēram, mobilizējot stratēģijas “ES 2020” īstenošanas uzraudzības forumu un Komitejas subsidiaritātes uzraudzības tīklu;

54.

secina, ka pašlaik ir grūtības interpretēt direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un to īstenot, ievērojot pamattiesības un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās principu; atzinīgi vērtē to, ka Komisijas dienesti kopā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir iesaistījušies novērotāja statusā augsta līmeņa ekspertu grupā par minētās direktīvas īstenošanu, kurā tiks analizētas pašreizējās grūtības; uzskata, ka direktīvas pārskatīšanā jāņem vērā augsta līmeņa ekspertu grupas secinājumi un darbinieku pagaidu mobilitātes gadījumā jāprecizē, kāds aizsardzības līmenis uzskatāms par atbilstošu, kā arī tas, cik liela rīcības brīvība jāpiešķir sociālajiem partneriem un dalībvalstīm;

55.

izsaka dziļu nožēlu par nesakritību starp deklarēto labas pārvaldības mērķi un ierosinātajiem pasākumiem. Veicot saskaņotu darbību, kas vērsta uz iekšējā tirgus nostiprināšanu, neapšaubāmi jāņem vērā saikne ar vietējo un reģionālo līmeni, un tāda darbība nebūtu jākoncentrē galvenokārt uz valsts un ES administratīvo iestāžu attiecībām;

56.

uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir divējāda loma vienotajā tirgū: pirmkārt, ņemot vērā to pilnvaras, kompetenci un rīcībpolitikas, tām ir būtiska nozīme vienotā tirgus īstenošanā. Otrkārt, sniedzot dažādus pakalpojumus, tās darbojas Eiropas Savienības iedzīvotājiem vistuvākajā līmenī. Līdz ar to tās gan pamana neizpratni par vienoto tirgu, gan informē par iedzīvotāju vēlmēm. Tāpēc vietējās un reģionālās pašvaldības nav uzskatāmas tikai par vienotā tirgus lejupējas saziņas starpnieku (vienotā tirgus darbības īstenošana). Tām jāuzņemas arī augšupējas saziņas starpnieka loma (informēt augstākstāvošas iestādes par iedzīvotāju vēlmēm), lai palīdzētu panākt līdzsvaru vienotajā tirgū un nodrošināt tam iedzīvotāju atbalstu. Minētie apsvērumi ir noderīgi vienotā tirgus atveseļošanas globālās stratēģijas definīcijā, kā arī tie būs jāņem vērā, turpmāk pārbaudot 50 priekšlikumus, kurus Komisija ir apņēmusies iesniegt;

57.

uzskata, ka, ņemot vērā iesaistīto dažādu pārvaldības līmeņu dalībnieku lielo skaitu un regulējošo instrumentu daudzveidību, akta par vienoto tirgu izstrāde ir piemērots politisks forums daudzlīmeņu pārvaldības principu efektīvai īstenošanai;

58.

atbalsta Eiropas Komisijas nodomu attiecināt Pakalpojumu direktīvas savstarpējas novērtēšanas procesu uz citiem pamata tiesību aktiem vienotā tirgus jomā, precizējot, ka efektivitātes labad tas sistemātiski jāattiecina uz iesaistītajām pusēm, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām to kompetencē esošajās jomās, lai process būtu daudzpusējs; iesaka šādu procesu prioritāri īstenot attiecībā uz visām Komisijas iniciatīvām, kas saistītas ar publiskajiem iepirkumiem, pakalpojumu koncesijām, vispārējas nozīmes pakalpojumiem, Pamattiesību hartas praktisko īstenošanu un darbinieku mobilitāti;

59.

ierosina organizēt iekšējā tirgus reģionālos forumus, kas pievēršas Eiropas iedzīvotāju galvenajām vajadzībām un nosacījumiem, kuri saistīti ar piekļuvi iedzīvotājiem svarīgiem pakalpojumiem viņu dzīvesvietā: nodarbinātība, apmācība, mājoklis, izglītība, transports, veselība u.c.;

60.

uzskata, ka ETSG ir īpaši piemērotas pārrobežu prakses izmēģināšanai iekšējā tirgus un Eiropas iedzīvotāju pamatvajadzību apmierināšanai;

61.

atgādina, ka uzņēmumi un iedzīvotāji vēl pārāk labi nepārzina neformālos konfliktu risināšanas instrumentus, tostarp Solvit tīklu. Tāpēc ir svarīgi uzsākt strukturētu informācijas kampaņu, lai MVU un iedzīvotājus iepazīstinātu ar ārpustiesas mehānismiem un to piedāvātajiem risinājumiem, un piešķirt tiem papildu līdzekļus un personālu;

62.

aicina visas vietējās un reģionālās pašvaldības reģistrēties iekšējā tirgus informācijas sistēmā, kas sekmē iekšējā tirgus netraucētu darbību, piedāvājot dažādu dalībvalstu iestādēm sadarbības un pieredzes apmaiņas telpu, un mudina Komisiju paplašināt minētās sistēmas piemērošanu, attiecinot to ne tikai uz Pakalpojumu direktīvu un Profesionālo kvalifikāciju direktīvu;

63.

uzskata, ka šobrīd risināmo uzdevumu stratēģiskais raksturs prasa plašāku rīcību par Komisijas priekšlikumiem, un, kā ierosina Mario Monti savā ziņojumā priekšsēdētājam Barroso, jānoslēdz īsts pakts starp visām ES iestādēm, dalībvalstīm, to vietējām un reģionālajām pašvaldībām, Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, lai kopīgi veidotu īpaši konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku, jo tikai tā spēj nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus;

64.

uzskata, ka šādu paktu varētu slēgt, pamatojoties uz Līgumos noteiktajiem principiem par līdzsvaru starp vienotā tirgus pamatbrīvību efektīvu īstenošanu, Eiropas iedzīvotāju pamattiesību garantēšanu un Eiropas iedzīvotāju kohēzijas un solidaritātes principiem, kā arī principu par to uzdevumu pienācīgu izpildi, kurus vispārējas nozīmes pakalpojumiem noteikušas publiskās iestādes, tostarp pašvaldības, lai visiem nodrošinātu piekļuvi pamatpakalpojumiem;

65.

uzskata, ka minētajam paktam ir noteikti jābūt saprotamam Eiropas iedzīvotājiem un MVU, tādēļ Komisijai savā 50 priekšlikumu paketē ir jāierosina ierobežots pamatpasākumu skaits, lai tie būtu saprotamāki Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem, it īpaši saistībā ar to reālo ietekmi uz ikdienas dzīves un darba apstākļiem viņu dzīves un darbības vietā;

66.

ierosina veikt minēto pamatpasākumu īpašu uzraudzību saistībā ar to izpildi un to reālo ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju un MVU ikdienu, kā arī izvērst plašai sabiedrībai domātu informatīvu kampaņu, kas ir vajadzīga, lai pakts un tā galvenie īstenošanas virzieni būtu labāk izprotami;

67.

iesaka Eiropas Komisijai padarīt saprotamāku mērķi “atgūt Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos” un, pamatojoties uz Lisabonas līguma sasniegumiem, pirmajā pasākumu paketē pārgrupēt priekšlikumu kopumu par piekļuvi pamatpakalpojumiem, kas ir viens no Eiropas iedzīvotāju ikdienā svarīgiem jautājumiem; tāpēc iesaka pirmajā pasākumu paketē iekļaut priekšlikumus, kas saistīti ar Pamattiesību hartas īstenošanu (Nr.29), profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu reformu un Eiropas kvalifikācijas apliecības ieviešanu (Nr.33 un 35), darba ņēmēju norīkošanas direktīvas pilnveidošanu (Nr.30), publiskā iepirkuma un vispārējas nozīmes pakalpojumu noteikumu vienkāršošanu (Nr.17 un 25), sociālo uzņēmējdarbību (Nr.36), nodokļu šķēršļu likvidēšanu, ar kuriem saskaras iedzīvotāji (Nr.42), un piekļuvi banku pamatpakalpojumiem (Nr. 40);

68.

ierosina līdztekus paktam, kas attiektos uz visām iepriekš minētajām pusēm, noslēgt arī teritoriālus līgumus, lai, īstenojot elastīgu reģionālu pieeju, vietējās un reģionālās pašvaldības vērstu savu darbību un finanšu līdzekļus uz stratēģijas “Eiropa 2020” un pamatiniciatīvu īstenošanu. Īpaši nozīmīgi ir projekti, kuri veicina sociālus jauninājumus attiecīgajā reģionā un kuriem ir pēc iespējas lielāka sociāla ietekme. Teritoriālu līgumu noslēgšana un to saturs ir viens no kritērijiem, lai projektiem piešķirtu ES līdzekļus;

69.

uzskata, ka Komisijai saskaņā ar LESD 349. pantu būtu jāveic papildu objektīvs novērtējums, ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļus un grūtības, ar kurām saskaras attālākie reģioni, iekļaujoties Eiropas iekšējā tirgū un cenšoties izmantot tā priekšrocības, lai sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītos mērķus.