52009DC0451

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 4.9.2009

COM(2009) 451 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par savstarpējās palīdzības noteikumu izmantošanu prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem 2005.–2008. gadā

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par savstarpējās palīdzības noteikumu izmantošanu prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem 2005.–2008. gadā

1. I EVADS

EK dalībvalstis sniedz cita citai savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem. Attiecīgais tiesību akts sākotnēji bija Padomes 1976. gada 15. marta Direktīva 76/308/EEK[1]. Minētā direktīva ir aizstāta ar 2008. gada 26. maija Direktīvu 2008/55/EK[2]. Saskaņā ar minēto tiesību aktu Komisijai jāsniedz regulāri ziņojumi par savstarpējās palīdzības pasākumu izmantošanu. Pirmo ziņojumu (dokumentu COM(2006) 43) publicēja 2006. gada 8. februārī. Tajā bija sniegts pārskats par 2003. un 2004. gadā sniegto savstarpējo palīdzību piedziņas jomā. Šis ziņojums attiecas uz 2005.–2008. gadā sniegto palīdzību piedziņas jomā. Tas attiecas arī uz pašreizējām Komisijas ierosmēm šajā jomā.

2. Anal īZE ATTIECīBā UZ SAVSTARPēJāS PALīDZīBAS PASāKUMU IZMANTOšANU 2005.–2007. GADā

2.1. I evada piezīme

Savā iepriekšējā ziņojumā Komisija norādīja, ka dažādu dalībvalstu iesniegtajos statistikas datos ir sastopamas zināmas pretrunas. Statistikas datos par lūgumu skaitu laika posmā no 2005. gada līdz 2007. gadam minēto pretrunu skaits ir ievērojami samazinājies, lai gan lūgumu skaits ir ļoti pieaudzis.

Tas pierāda, ka dalībvalstis ir pievērsušas vairāk uzmanības pareizu statistikas datu izveidošanai. Precīzu instrukciju pieņemšana attiecībā uz statistikas datu ziņošanas pienākumiem 2005. gada 5. decembrī bez šaubām būs veicinājusi to, ka statistikas dati ir kļuvuši daudz precīzāki. Turklāt dalībvalstu jautājumi par minēto tematu tika rūpīgi izskatīti Prasījumu piedziņas komitejā, kas deva iespēju valsts iestādēm mazināt iespējamos atšķirīgos viedokļus, kuri var novest pie pretrunām paziņotajos statistikas datos.

2.2. EK savstarpējās palīdzības lūgumu aizvien lielāka izmantošana

Dalībvalstu iesniegtie statistikas dati liecina, ka palielinās palīdzības lūgumu skaits uz EK direktīvas pamata ( pirmā sleja grafikā turpmāk).

Šķiet arī, ka EK tiesiskais regulējums tiek daudz plašāk izmantots EK dalībvalstu starpā nekā jebkurš cits nolīgums vai pasākums par savstarpējo palīdzību piedziņas jomā. Citu savstarpējās palīdzības pasākumu izmantošana dalībvalstu starpā ( otrā sleja grafikā turpmāk) ir samazinājusies laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam. (Dati par citu savstarpējās palīdzības pasākumu izmantošanu ir pieejami tikai par laika posmu no 2005. gada līdz 2008. gadam)[3].

2.2.1. Informācijas lūgumu attīstība

[pic]

2.2.2. Paziņošanas lūgumu attīstība

[pic]

2.2.3. Piedziņas lūgumu attīstība

[pic]

2.2.4. To prasījumu būtība, par kuriem lūgta palīdzība piedziņā

Prasījumu būtība, procentos no visu prasījumu kopapjoma, ir atspoguļota šajā grafikā[4]:

- [pic] lūgumi attiecībā uz PVN prasījumiem (minēti Direktīvas 2008/55/EK 2. panta e) apakšpunktā) veido lielu daļu piedziņas pasākumu lūgumu; to daļa ir palielinājusies no 43 % 2005. gadā līdz 57 % 2007. gadā; 2008. gadā tā samazinājās līdz 34 %;

- [pic] lūgumi saistībā ar ienākuma un kapitāla nodokļiem (minēti direktīvas 2. panta g) apakšpunktā) veido citu lielu daļu lūgumu. Šī daļa samazinājās no 37 % visu lūgumu 2005. gadā līdz 26 % visu lūgumu 2007. gadā; 2008. gadā 50 % visu lūgumu attiecās uz šīs kategorijas prasījumiem;

- [pic] lūgumi saistībā ar atlīdzību, intervenci un citiem pasākumiem, kas ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansēšanas sistēmas, nodokļiem un citiem maksājumiem, kuri paredzēti saskaņā ar kopīgo tirgus organizāciju cukura nozarē, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļiem (minēti direktīvas 2. panta a) līdz d) apakšpunktā) veido aptuveni 10 % visu lūgumu;

- [pic] lūgumi saistībā ar akcīzes nodokļiem (minēti direktīvas 2. panta f) apakšpunktā) arī veido apmēram 10 % visu lūgumu (izņemot 2007. gadu, kad šī daļa samazinājās līdz 4 %);

- [pic] lūgumi saistībā ar apdrošināšanas prēmiju nodokļiem (minēti direktīvas 2. panta h) apakšpunktā) veido tikai ļoti nelielu daļu visu lūgumu. 2008. gadā pat nebija lūgumu par tādiem nodokļiem.

[pic]

2.3. Atgūto summu palielināšanās

2.3.1. Atgūto summu vispārējā attīstība

Faktiski atgūto summu attīstība arī liecina par pieaugošu tendenci. Salīdzinājumā ar atgūtajām summām 2003. gadā (100 %) atgūtās summas 2006. un 2008. gadā ir palielinājušās līdz vairāk nekā 600 %[5].

[pic]

2.3.2. Citām dalībvalstīm atgūto summu sadalījums atbilstīgi gadiem, uz kuriem attiecas konkrētie lūgumi

Paiet zināms laiks no piedziņas pasākumu veikšanas brīža līdz brīdim, kad tie rada ietekmi. Piemēram, summas, ko lūguma saņēmēja dalībvalsts atguvusi 2008. gadā, tikai daļēji attieksies uz 2008. gadā saņemtajiem lūgumiem; minētās summas attieksies arī uz iepriekšējos gados saņemtajiem lūgumiem. Nākamais grafiks attiecībā uz 2005.–2008. gadā faktiski atgūtajām summām atspoguļo, uz kādu gadu attiecas konkrētie lūgumi. No minētajiem statistikas datiem šķiet, ka (vairāk nekā) 80 % summu, kas atgūtas šajos gados, attiecas uz tajā pašā gadā iesniegtajiem lūgumiem (norādīti ar "=" grafikā turpmāk) vai divos iepriekšējos kalendārajos gados iesniegtajiem lūgumiem (norādīti kā "-1" un "-2" grafikā turpmāk).

[pic]

2.4. Efektivitātes trūkums

Statistikas dati attiecībā uz savstarpējo palīdzību piedziņas jomā par 2005.–2008. gadu rāda, ka atgūtās summas ievērojami palielinājušās. Tomēr palielinās arī lūgumu skaits un summas, par kuru piedziņu tiek lūgta palīdzība. Līdz ar to saglabājas liela starpība starp summām, par kurām tiek lūgta palīdzība, un summām, kas faktiski atgūtas ar savstarpējās palīdzības starpniecību.

Kā jau norādīts 2.3.2. punktā, piedziņas pasākumi, kas veikti, izpildot noteiktā gadā saņemtu lūgumu, nenoved pie tūlītējas atgūšanas tajā pašā gadā. Statistikas dati par tādu piedziņas pasākumu novēlotu ietekmi nebija pieejami par gadiem pirms 2005. gada. Tādējādi tagad nav iespējams zināt precīzu faktiski atgūto summu procentuālo daļu salīdzinājumā ar summām, par kuru piedziņu tika lūgta palīdzība konkrētā gadā. Tomēr tagad pieejamā daļējā informācija skaidri rāda, ka vispārējais piedziņas koeficients piedziņas lūgumiem EK dalībvalstu starpā tagad paredzams aptuveni 5 % apmērā[6].

Saskaroties ar lūgumu skaita pieaugumu un to summu palielināšanos, par kuru piedziņu tiek lūgta palīdzība, ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai uzlabotu šīs palīdzības efektivitāti. Tādi pasākumi jāveic valsts līmenī un Kopienas līmenī:

- katrai dalībvalstij jānostiprina piedziņas instrumenti, kas pieejami tās valsts tiesību aktos, un

- Eiropas Kopienai jānostiprina un jāatvieglo dalībvalstu savstarpējā palīdzība piedziņas jomā.

3. JAUNAS KOPIENAS IEROSMES, LAI NOSTIPRINāTU SAVSTARPēJO PALīDZīBU PIEDZIņAS JOMā

3.1. Jauna Padomes direktīva

Sākotnējā direktīva par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā attiecībā uz noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem – Direktīva 76/308/EEK – ir vairākkārt grozīta. Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir kodificēta. Jauno Padomes Direktīvu 2008/55/EK pieņēma 2008. gada 26. maijā, un tā stājās spēkā 2008. gada 30. jūnijā.

3.2. Jauna Komisijas regula, kas atvieglo palīdzības lūgumu apmaiņu

Komisija 2008. gada 28. novembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1179/2008, kas no 2009. gada 1. janvāra aizstāja Komisijas Direktīvu 2002/94/EK. Šis jaunais tiesību akts, kurā noteikti sīki izstrādāti Padomes direktīvas īstenošanas noteikumi, atvieglo savstarpējo palīdzību praksē, jo īpaši saziņu starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tas tik tiešām ir nepieciešams, ņemot vērā lūgumu skaita nemitīgo palielināšanos.

Atbilstīgi jaunajiem noteikumiem lūgumu un atbilžu elektronisko paziņošanu principā piemēro visiem savstarpējās palīdzības lūgumu veidiem. Jaunas standarta lūgumu veidlapas arī ļauj ātrāk sazināties lūguma iesniedzējai iestādei un lūguma saņēmējai iestādei.

Pašlaik tiek izstrādāta jauna elektroniska minēto lūgumu veidlapu versija, kas dos iespēju veikt automātisku tulkošanu. Testa posms tādu elektronisko lūgumu veidlapu izmantošanā sākās 2008. gada 1. jūnijā. Tajā ir iesaistītas sešu dalībvalstu iestādes. Tiek plānots, ka visas dalībvalstis 2010. gadā spēs izmantot jaunās elektroniskās veidlapas.

3.3. Priekšlikums par jauniem Padomes tiesību aktiem

Komisija 2009. gada 2. februārī iesniedza priekšlikumu COM(2009) 28, lai aizstātu Padomes Direktīvu 2008/55/EK ar jauniem noteikumiem, kuri nostiprinātu palīdzību piedziņas jomā.

Šā priekšlikuma galvenie mērķi un elementi attiecas uz:

- darbības jomas attiecināšanu arī uz maksājumiem, uz kuriem vēl neattiecas pašreizējie EK tiesību akti, jo iekšējā tirgus konkurētspēju un fiskālo neitralitāti ietekmē ne tikai to nodokļu nemaksāšana, kuri tagad ietilpst Direktīvas 2008/55/EK darbības jomā. No krāpšanas saistībā ar citiem nodokļiem arī var rasties iekšējā tirgus apstākļu izkropļojumi, kā arī Kopienas un dalībvalstu finansiālo interešu apdraudējums;

- EK tiesību aktu preferenciālu izmantošanu attiecībā uz visiem lūgumiem par EK dalībvalstu savstarpējo palīdzību piedziņas jomā. Tam būtu jādod iespēja attiecīgajām amatpersonām novērst grūtības, kuras rodas, piemērojot vairākus nolīgumus un pasākumus – katru ar dažādām iespējām, nosacījumiem, kārtību un saziņas metodēm;

- iespēju nostiprināšanu, lai lūgtu savstarpējo palīdzību un paātrinātu savstarpējās palīdzības lūgumu apstrādi. Tas šķiet būtiski, jo iespējas piedzīt prasījumus ir skaidri saistītas ar prasījuma vecumu. Lai uzlabotu piedziņas iespējas, Komisija ierosina šādus pasākumus:

- iespēja lūgt piedziņas pasākumus, pat ja pieteikuma iesniedzējā dalībvalstī nav veikti visi atbilstīgie piedziņas pasākumi,

- spontāna noteiktu kategoriju informācijas apmaiņa,

- iespēja piedziņas amatpersonām būt klāt administratīvajos birojos un piedalīties administratīvajā izmeklēšanā citā dalībvalstī,

- dokumentu paziņošanas procedūru vienkāršošana, ieviešot vienotu paziņošanas metodi un izmantojot standarta veidlapu,

- vienotu Kopienas instrumentu izstrāde, kas ļauj veikt izpildi vai piesardzības pasākumus, ļaujot novērst problēmas saistībā ar ārvalstu instrumentu tulkošanu un atzīšanu.

4. SECINāJUMI UN IETEIKUMI

4.1. Secinājumi

Palīdzības lūgumu skaita palielināšanās liecina, ka dalībvalstis jūt vajadzību cieši sadarboties, lai apkarotu krāpšanu nodokļu jomā.

Lai gan atgūtās summas laika posmā no 2005. gada līdz 2008. gadam ir palielinājušās, jāturpina nostiprināt spēkā esošie tiesību akti šajā jomā, lai tiktu galā ar aizvien lielāko palīdzības lūgumu skaitu un uzlabotu palīdzības efektivitāti piedziņas jomā.

4.2. Ieteikumi

Dalībvalstis tiek aicinātas nostiprināt piedziņas instrumentus, kas ir pieejami to valsts tiesību aktos.

Padome un Parlaments tiek aicināti ātri pieņemt priekšlikumu, ko Komisija iesniedza 2009. gada 2. februārī, lai nostiprinātu savstarpējo palīdzību piedziņas jomā.

[1] OV L 73, 19.3.1976., 18. lpp.

[2] OV L 150, 10.6.2008., 28. lpp.

[3] Informācija atbilstīgi statistikas datiem, ko paziņojušas lūguma saņēmējas dalībvalstis.

[4] Statistikas dati ir pamatoti uz saņemto un nosūtīto lūgumu vidējo rādītāju. Par 2005. gadu šie statistikas dati ir pamatoti uz datiem, ko paziņojušas 17 dalībvalstis; par 2006. gadu – uz datiem, ko paziņojušas 20 dalībvalstis; par 2007. gadu – uz datiem, ko paziņojušas 24 dalībvalstis; un par 2008. gadu – uz datiem, ko paziņojušas 25 dalībvalstis.

[5] Lūguma saņēmēju dalībvalstu paziņotie statistikas dati par piedziņu, kas veikta pēc citu dalībvalstu lūguma.

[6] Tomēr jāpatur prātā, ka piedziņas lūgumos minēto summu kopapjoms ne vienmēr atbilst faktiski maksājamām summām; piemēram, viens un tas pats prasījums var būt iekļauts vairākos lūgumos dažādām dalībvalstīm; vai arī lūgumus vēlāk var atsaukt, jo prasījumi ir brīvprātīgi samaksāti vai veiksmīgi apstrīdēti. Pašlaik pieejamie statistikas dati neļauj ņemt vērā visas minētās situācijas.