52008PC0316

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.5.2008

COM(2008) 316 galīgā redakcija

2008/0100 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību

(iesniegusi Komisija)

{SEC(2008) 1908}{SEC(2008) 1909}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Priekšlikuma konteksts

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikuma mērķis ir pieņemt saskaņotus noteikumus attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu būvi, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, vienlaikus paredzot augsta līmeņa drošību un vides aizsardzību. Priekšlikuma mērķis ir palielināt transportlīdzekļu drošību, paredzot noteiktu uzlabotu drošības elementu obligātu uzstādīšanu. Priekšlikuma mērķis ir arī uzlabot transportlīdzekļu ietekmi uz apkārtējo vidi, samazinot ceļa troksni un transportlīdzekļa riepu radītās CO2 emisijas. Visbeidzot, priekšlikums uzlabo autorūpniecības nozares konkurenci, vienkāršojot esošo transportlīdzekļu drošības tipa apstiprinājuma likumdošanu, uzlabojot pārredzamību un mazinot administratīvo slogu. |

Vispārīgais konteksts Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz dažādiem drošības un vides elementiem ir saskaņotas Kopienas līmenī, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstu prasības atšķiras, un nodrošinātu augstu ceļu drošības un vides aizsardzības līmeni visā Kopienā. Tagad ir pieejamas jaunas tehnoloģijas, kas var būtiski uzlabot transportlīdzekļu drošību (piemēram, elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas) vai samazināt CO2 emisijas (piemēram, riepas ar zemu rites pretestību). Pētījums liecina, ka šādu tehnoloģiju kā standarta ieviešana jauniem transportlīdzekļiem sniegtu ievērojamu priekšrocību. Kopīgu obligāto prasību noteikšana novērstu arī iekšējā tirgus sadrumstalotību, kas varētu rasties no ražojumu standartu atšķirībām dalībvalstīs. Komisija savā paziņojumā „Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam”[1] atbalstīja CARS 21 ziņojuma[2] ieteikumu vienkāršot esošo transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tiesisko regulējumu. Sekojot šim ieteikumam, priekšlikums būtiski vienkāršo tipa apstiprinājuma likumdošanu, ar vienu Padomes un Parlamenta regulu aizstājot 50 pamata direktīvas (un aptuveni 100 saistītas grozījumu direktīvas) mehānisko transportlīdzekļu drošības un riepu jomā. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Padomes Direktīva 70/221/EEK, Padomes Direktīva 70/222/EEK, Padomes Direktīva 70/311/EEK, Padomes Direktīva 70/387/EEK, Padomes Direktīva 70/388/EEK, Padomes Direktīva 71/320/EEK, Padomes Direktīva 72/245/EEK, Padomes Direktīva 74/60/EEK, Padomes Direktīva 74/61/EEK, Padomes Direktīva 74/297/EEK, Padomes Direktīva 74/408/EEK, Padomes Direktīva 74/483/EEK, Padomes Direktīva 75/443/EEK, Padomes Direktīva 76/114/EEK, Padomes Direktīva 76/115/EEK, Padomes Direktīva 76/756/EEK, Padomes Direktīva 76/757/EEK, Padomes Direktīva 76/758/EEK, Padomes Direktīva 76/759/EEK, Padomes Direktīva 76/760/EEK, Padomes Direktīva 76/761/EEK, Padomes Direktīva 76/762/EEK, Padomes Direktīva 77/389/EEK, Padomes Direktīva 77/538/EEK, Padomes Direktīva 77/539/EEK, Padomes Direktīva 77/540/EEK, Padomes Direktīva 77/541/EEK, Padomes Direktīva 77/649/EEK, Padomes Direktīva 78/316/EEK, Padomes Direktīva 78/317/EEK, Padomes Direktīva 78/318/EEK, Padomes Direktīva 78/549/EEK, Padomes Direktīva 78/932/EEK, Padomes Direktīva 89/297/EEK, Padomes Direktīva 91/226/EEK, Padomes Direktīva 92/21/EEK, Padomes Direktīva 92/22/EEK, Padomes Direktīva 92/23/EEK, Padomes Direktīva 92/24/EEK, Padomes Direktīva 92/114/EEK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/20/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/28/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/79/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/27/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/27/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/91/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/40/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/56/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/85/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/97/EK. Priekšlikums un tā īstenošanas pasākumi pārņems ar minētajiem tiesību aktiem pieņemtos esošos noteikumus. Salīdzinājumā ar esošajiem tiesību aktiem priekšlikums noteiks jaunas prasības par dažiem uzlabotiem drošības elementiem, proti, elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmām, riepu spiediena kontroles sistēmām, uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām un joslu uzraudzības sistēmām. Turklāt priekšlikums nosaka stingrākas prasības attiecībā uz riepu rites troksni un ievieš jaunas prasības riepām attiecībā uz to saķeri ar mitru ceļu un rites pretestību. Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Priekšlikums atbilst EK mērķim par drošākiem ceļiem, kā jo īpaši uzsvērts Baltajā grāmatā par Eiropas transporta politiku[3], kuru Komisija pieņēma 2001. gadā un kas ir Eiropas Satiksmes drošības rīcības programmas pamats. Turklāt ciktāl tas attiecas uz priekšlikuma vides aspektiem, priekšlikums īsteno divus pasākumus, kas noteikti stratēģijā automobiļu CO2 emisiju samazināšanai un uzsvērti Komisijas paziņojumā „Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai”[4]. Visbeidzot, priekšlikums atbilst EK normatīvās vides vienkāršošanas stratēģijai, kā ziņots Komisijas paziņojumā par acquis communautaire atjaunināšanu un vienkāršošanu[5], kurā mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma Kopienas tiesību aktu vienkāršošanā ir noteikta par prioritāti. |

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Komisija, izstrādājot priekšlikumu, ar ieinteresētajām personām apspriedās vairākos veidos. Tīmeklī notika vispārēja apspiešana par visiem priekšlikuma aspektiem. Attiecībā uz priekšlikumiem par uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām tika īstenots projekts, lai izskatītu iespējamās izmaksas un gūstamo labumu no transportlīdzekļu aprīkošanas ar šādu sistēmu dažādām klasēm. Projektu īstenoja sadarbībā ar ražošanas nozares ieinteresēto personu grupu. Attiecībā uz riepu prasībām notika daudzas tikšanās ar riepu izgatavotāju organizācijām, pētījumu grupām un vides aizsardzības grupām, lai izstrādātu sabalansētu un izpildāmu prasību komplektu. |

Atbilžu kopsavilkums un tas, kā tās ņemtas vērā Apspriešanā, kas norisinājās internetā, iesaistītās personas izvirzīja vairākus jautājumus. Ietekmes novērtējumā, kas pievienots priekšlikumam, izsmeļoši izklāstīti būtiskākie uzdotie jautājumi un minēts, kā tie ņemti vērā. |

Atklāta apspriede tika rīkota internetā no 2007. gada 23. augusta līdz 18. oktobrim. Komisija saņēma 81 atbildi. Rezultāti ir pieejami http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/pagesbackground/safety/consultation/summary.htm. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

Zinātnes nozares un specializācijas jomas Saistībā ar šo priekšlikumu bija jāveic dažādu politisko risinājumu novērtējums, kā arī saistīts ekonomiskās, sociālās un vides ietekmes novērtējums. |

Izmantotās metodes Šīs regulas attiecīgu aspektu izstrādei tika veikti pētījumi par riepu rites trokšņa samazināšanu un par uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu aptuvenām izmaksām un gūstamo labumu. Tika izmantoti arī jau veiktie pētījumi par CO2 samazināšanu (veica TNO) un ceļa negadījumu samazināšanu (veica COWI), lai noteiktu gūstamo labumu, ko radītu piedāvātie pasākumi. Attiecībā uz pētījumu par riepu troksni konsultants veica šādu darbu: Pārskatīja attiecīgo literatūru, lai noteiktu riepu/ceļa trokšņa sociālo ietekmi un ietekmi uz vidi. Apkopoja un izvērtēja dažādu kategoriju riepu trokšņa testu datus. Novērtēja riepu trokšņa robežlielumu samazināšanas iespējamību, ieskaitot iespējamo ietekmi uz citiem riepu projektēšanas parametriem. Novērtēja iespējamo kopējo trokšņa samazinājumu, ko radītu piedāvātie pasākumi, izmantojot atbilstīgas kompjūtermodelēšanas tehnikas. Sadarbojās ar dažādām interesētajām personām. Attiecībā uz pētījumu par uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām konsultants veica šādu darbu: Novērtēja izplatītu negadījumu scenārijus, no kuriem, izmantojot šo tehnoloģiju, varētu izvairīties vai tos samazināt. Novērtēja esošo un topošo sistēmu iespējas. Novērtēja šādu sistēmu uzstādīšanas ekonomiskās izmaksas uz vienu transportlīdzekli. Sadarbojās ar dažādām interesētajām personām. |

Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumus Riepu trokšņu pētījumu veica FEHRL (Eiropas Ceļu pētniecības federācija). Uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas pētījumu veica TRL (Transport research laboratory) Ltd. |

Šīs regulas pielikumā piedāvātās riepu trokšņa robežvērtības pamatojas uz FEHRL ieteikumiem. TRL pētījums atbalsta uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu prioritāru uzstādīšanu lielas kravnesības automobiļiem. Ietekmes novērtējumā ir atsauce uz citiem pētījumiem, kas arī izmantoti dažādu politikas risinājumu novērtējumā. Visos gadījumos labāko politisko risinājumu izraudzījās, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi, kā tas paskaidrots priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā. Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi Visi veiktie un apstiprinātie pētījumu ziņojumi ir vai būs pieejami Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD tīmekļa vietnē. |

Ietekmes novērtējums Par katru no galvenajiem priekšlikuma aspektiem izskatīja dažādus risinājumus: 1. Vienkāršošanas aspekti a) nedarīt neko. Tas nozīmē, ka esošās 50 direktīvas turpinās pastāvēt un tajās pēc vajadzības veiks papildu grozījumus. EK direktīvas būs spēkā paralēli ar esošajiem ANO/EEK noteikumiem ar tehniskajām prasībām, kuras parasti (bet ne vienmēr) ir līdzvērtīgas. Tas pašlaik rada lielu neskaidrību ieinteresētajam personām, kuras nav cieši saistītas ar tipa apstiprinājuma sistēmu, tā rezultātā rodas situācija, kad tiesiskais regulējums nav pilnībā pārskatāms; b) pašlaik nedarīt neko, bet pārskatīt katru direktīvu, kad tajā ir jāveic grozījumi, un tad lemt, vai ir atbilstīgi to aizstāt. Šis risinājums palīdzēs efektīvi vienkāršot normatīvo vidi. Taču vienkāršošanas process ilgs vairākus gadus; c) aizstāt visas direktīvas ar regulas priekšlikumu. Šis ir izvēlētais risinājums, jo, to izmantojot, vienkāršošana sniegs visvairāk priekšrocību jo īpaši valsts iestādēm un ražošanas nozarei. 2. Uzlabotas drošības tehnoloģijas a) nedarīt neko un ļaut tirgum rīkoties. Tādi elementi kā elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas dažos tirgos jau tiek uzstādītas aizvien lielākam automobiļu skaitam. Taču attiecībā uz tādiem transportlīdzekļiem kā lielkravas automobiļi un tūristu autobusi, kuriem no elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas gūtais labums būtu lielāks nekā vieglajiem automobiļiem, bieži vien tirgu nav izdevīgi elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas uzstādīt brīvprātīgi, jo pretēji vieglajiem automobiļiem, pircēji parasti paši no tā labumu negūst. Turklāt, ja nav saskaņotu standartu, pastāv risks, ka ES tiek piemēroti dažādi standarti, kas sadrumstalotu iekšējo tirgu; b) noteikt uzlabotas drošības tehnoloģijas tehniskos standartus (ja tā ir uzstādīta) un ļaut izgatavotājiem to uzstādīt fakultatīvi. Lai gan tas ļautu izvairīties no dažādu standartu izveidošanas ES, kā minēts iepriekš, šis risinājums nenodrošinās, ka uzlabotus drošības elementus uzstāda visiem transportlīdzekļiem; c) izveidot tehniskos standartus un obligātas uzstādīšanas prasības. Šis risinājums nodrošinās, ka tiek izmantots viss uzlaboto drošības elementu potenciāls. Tā kā šīm sistēmām ir pozitīvi rentabilitātes rādītāji, ir skaidrs, ka obligātais risinājums ir pamatots. 3. Prasības riepām Attiecībā uz riepām priekšlikums ievieš jaunas prasības šādās jomās: rites trokšņa robežvērtības, rites pretestības robežvērtības, saķere ar mitru ceļu un riepu spiediena kontroles sistēma. Par katru no minētajiem jautājumiem pārsvarā izskatīja šādus risinājumus: a) nedarīt neko; b) brīvprātīgi/tirgus risinājumi; c) obligāts risinājums ar mazāku tehnisko sarežģītību; d) obligāts risinājums ar augstāku tehnisko sarežģītību. Visos jautājumos izvēlējās d) risinājumu. Attiecībā uz rites pretestību, saķeri ar mitru ceļu un riepu spiediena kontroles sistēmām veiktie pētījumi un ražojuma izstrāde jau ir būtiski uzlabota, līdz ar to stingrāku tehnisko prasību īstenošana salīdzinoši īsā laikposmā ir iespējama. Attiecībā uz riepu spiediena kontroles sistēmu, jo īpaši augstāku standartu noteikšana uzlabos drošību un maksimāli nodrošinās iespēju sasniegt CO2 samazināšanas mērķi. Arī attiecībā uz rites troksni izvēlēts d) risinājums, jo tas ir vienīgais, kas nodrošina priekšlikuma vides mērķu izpildi. Taču tā kā prasības par troksni ir grūtāk izpildāmas nekā pārējās prasības, paredzēts ilgāks īstenošanas periods. Komisija ir sagatavojusi darba programmā minēto ietekmes novērtējumu, un ziņojums par to ir pieejams http://ec.europa.eu/enterprise/automotive/pagesbackground/pedestrianprotection/index.htm. Tā kā līdz priekšlikuma izstrādes pabeigšanai turpmāku ražošanas nozares pētījumu nevarēja veikt, Komisija likumdošanas procesā ir gatava pilnīgi izvērtēt šādu papildu pētījumu rezultātus un, ja tas nepieciešams, ieteikt vai atbalstīt grozījumus, kas nepieciešami, lai izvairītos no negatīvas ietekmes uz riepu drošību. 3. PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI IEROSINāTO PASāKUMU KOPSAVILKUMS Priekšlikums būtiski vienkāršo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēmu attiecībā uz drošības prasībām un riepu prasībām, atceļot 50 direktīvas. Priekšlikums ievieš jaunas obligātas prasības par uzlabotiem drošības elementiem. Jo īpaši priekšlikumā noteikts, ka obligāti jāuzstāda: elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas visiem transportlīdzekļiem; riepu spiediena kontroles sistēmas pasažieru automobiļiem; uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas un joslu uzraudzības sistēmas lielas kravnesības automobiļiem. Priekšlikumā arī paredzēts, ka, ja uzlabotas avārijas bremzēšanas sistēmas un joslu uzraudzības sistēmas uzstādītas brīvprātīgi citu kategoriju transportlīdzekļiem, šīm sistēmām jāatbilst priekšlikumā noteiktajām prasībām. Priekšlikumā salīdzinājumā ar esošajiem tiesību aktiem noteiktas stingrākas trokšņa emisijas robežvērtības un ieviestas jaunas prasības attiecībā uz saķeri ar mitru ceļu un rites pretestību. Juridiskais pamats Priekšlikuma juridiskais pamats ir EK līguma 95. pants. Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav ekskluzīvā Kopienas kompetencē. Dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk minēto iemeslu dēļ. Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz daudziem drošības un vides elementiem ir saskaņotas Kopienas līmenī, un dalībvalsts rīcība atsevišķi var graut visu tipa apstiprinājuma sistēmu. Rīcība Eiropas Savienības līmenī ir vajadzīga, lai nepieļautu, ka vienotajā tirgū veidojas šķēršļi. Priekšlikuma mērķus varēs labāk sasniegt Kopienas līmenī, jo tādā veidā varēs izvairīties no iekšējā tirgus sadrumstalotības, kas pretējā gadījumā būs nenovēršama, un varēs nodrošināt transportlīdzekļu drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi. Tādējādi priekšlikums atbilst subsidiaritātes principam. Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. Kā norādīts ietekmes novērtējumā, priekšlikums atbilst proporcionalitātes principam, jo tas nosaka tikai to, kas vajadzīgs, lai sasniegtu iekšējā tirgus pareizas darbības mērķus, vienlaikus nodrošinot augsta līmeņa sabiedrisko drošību un vides aizsardzību. Normatīvās vides vienkāršošana būtiski samazinās valsts iestāžu un ražošanas nozares administratīvās izmaksas. Instrumentu izvēle Piedāvātais instruments: regula. Citi instrumenti nebūtu piemēroti šādu iemeslu dēļ. Regula ir atbilstoša, lai panāktu vajadzīgās atbilstības nodrošināšanu, turklāt nav jāveic transponēšana dalībvalstu tiesību aktos. Priekšlikumā izmantota „dalīto līmeņu pieeja”, ko sākotnēji ieviesa pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma un izmantoja citos tiesību aktos. Saskaņā ar šo pieeju priekšlikumu un tiesību aktu pieņemšanu veic divos atšķirīgos, bet paralēlos veidos: Pirmkārt, ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ko pieņems koplēmuma procedūrā, pamatojoties uz EK dibināšanas līguma 95. pantu, nosaka pamatnoteikumus („koplēmuma priekšlikums”). Otrkārt, ar regulām, ko Komisija pieņems saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru, noteiks pamatnoteikumu īstenošanas tehniskās specifikācijas („komiteju priekšlikumi”). 4. IETEKME UZ BUDžETU Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. 5. PAPILDU INFORMāCIJA MODELēšANA, IZMēģINāJUMA POSMS UN PāREJAS PERIODS Priekšlikumā paredzēti vispārīgi pārejas periodi, lai dotu pietiekamu laiku transportlīdzekļu un riepu izgatavotājiem. Vienkāršošana Priekšlikums nodrošina tiesību aktu vienkāršošanu. Atceļ 50 transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma direktīvas. Priekšlikums paredz vienkāršot administratīvās procedūras attiecībā uz valsts iestādēm. Priekšlikums ietverts Komisijas caurviju vienkāršošanas programmā par acquis communautaire atjaunināšanu un vienkāršošanu un Komisijas tiesību aktu darba programmā ar atsauci uz 2008/ENTR/004. Spēkā esošo tiesību aktu atcelšana Pieņemot šo priekšlikumu, tiks atcelti spēkā esošie tiesību akti. Eiropas Ekonomikas zona Ierosinātais tiesību akts attiecas uz EEZ jautājumu, un tādējādi to jāattiecina uz Eiropas Ekonomikas zonu. |

2008/0100 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par tipa apstiprinājuma prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 95. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[6],

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu[7],

saskaņā ar EK līguma 251. pantā noteikto procedūru[8],

tā kā:

(1) Iekšējais tirgus aptver teritoriju bez iekšējām robežām, kurā jānodrošina brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu pārvietošanās. Šim nolūkam ir izveidota visaptveroša Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai („pamatdirektīva”)[9].

(2) Šī regula ir jauna atsevišķa regula par Kopienas tipa apstiprinājuma procedūru atbilstīgi Direktīvai 2007/46/EK. Tādējādi attiecīgi jāgroza minētās direktīvas IV, VI un XI pielikums.

(3) Mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz dažādiem drošības un vides elementiem ir saskaņotas Kopienas līmenī, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstu prasības atšķiras, un nodrošinātu augstu ceļu drošības un vides aizsardzības līmeni visā Kopienā.

(4) Ir lietderīgi noteikt prasības gan attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vispārējo drošību, gan riepu ietekmi uz apkārtējo vidi, jo ir pieejamas riepu spiediena kontroles sistēmas, kas vienlaicīgi uzlabo riepu drošību un to ietekmi uz apkārtējo vidi.

(5) Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma Kopienas tiesību aktos par transportlīdzekļiem ieviesta jauna regulatīva pieeja. Tādēļ šajā regulā jānosaka tikai transportlīdzekļu drošības un CO2 un riepu radītā trokšņa emisiju pamatnoteikumi, jo tehniskās specifikācijas jānosaka ar īstenošanas pasākumiem, ko pieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[10].

(6) Jo īpaši Komisija jāpilnvaro pieņemt mehānisko transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību tipa apstiprinājuma īpašas procedūras, testus un prasības. Komisija ir arī jāpilnvaro precīzāk noteikt raksturlielumus, kuriem jāatbilst riepai, kas definēta kā „profesionāla riepa bezceļu apstākļiem”. Komisija ir arī jāpilnvaro noteikt šajā regula pieņemto prasību precīzu piemērošanas jomu. Turklāt Komisija jāpilnvaro noteikt papildu drošības prasības transportlīdzekļiem, kas paredzēti bīstamu preču pārvadāšanai pa autoceļiem dalībvalstī vai starp dalībvalstīm. Turklāt, ciktāl tas tehniski un ekonomiski īstenojams, Komisija jāpilnvaro paplašināt riepu spiediena kontroles sistēmu un citu uzlabotu drošības elementu obligāto uzstādīšanu citām transportlīdzekļu kategorijām nekā sākotnēji noteikts. Komisija arī jāpilnvaro noteikt tādu uzlabotu drošības sistēmu, kas nav minētas šajā regulā, tipa apstiprinājuma īpašas procedūras, testus un prasības un grozīt rites pretestības un rites trokšņa robežvērtības, ja tiek veiktas izmaiņas testa procedūrās, nepazeminot esošo prasīgumu attiecībā uz vidi. Šos pasākumus, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(7) Tehniskie sasniegumi uzlaboto drošības sistēmu jomā sniedz jaunas iespējas negadījumu samazināšanai. Lai palielinātu novērsto negadījumu skaitu, ir jāparedz dažu šādu tehnoloģiju ieviešana.

(8) Lai vienkāršotu tipa apstiprinājuma tiesību aktus atbilstīgi CARS 21 ziņojumam „Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam”[11], ir lietderīgi atcelt vairākas direktīvas, nesamazinot ceļa lietotāju drošību. Šajās direktīvās noteiktās prasības jāpārceļ uz šo regulu un vajadzības gadījumā jāaizstāj ar atsauci uz attiecīgiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomikas komisijas (ANO/EEK) noteikumiem, kas iekļauti Kopienas likumdošanā ar 4. pantu Padomes 1997. gada 27. novembra Lēmumā 97/836/EK par Eiropas Kopienas pievienošanos ANO Eiropas Ekonomikas komisijas Nolīgumam vienotu tehnisko prasību apstiprināšanai riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām[12].

(9) Ir lietderīgi noteikt principu, ka transportlīdzeklis jāprojektē, jābūvē un jāmontē tā, lai samazinātu ievainojumu risku transportlīdzekļa pasažieriem un citiem ceļa lietotājiem. Šajā saistībā ir nepieciešams, lai izgatavotāji nodrošina transportlīdzekļa atbilstību šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām. Šiem noteikumiem jāietver, bet tie ar to neaprobežojas, prasības attiecībā uz transportlīdzekļa konstrukcijas integritāti, sistēmām, kas palīdz vadītājam kontrolēt transportlīdzekli, sistēmām, kas vadītājam nodrošina redzamību un informāciju par transportlīdzekļa stāvokli un apkārtējo vidi, transportlīdzekļa apgaismojuma sistēmām, transportlīdzekļa pasažieru aizsardzības sistēmām, transportlīdzekļa ārpusi un piederumiem, transportlīdzekļa masu un gabarītiem, transportlīdzekļa riepām, uzlabotām transportlīdzekļa sistēmām un dažādiem priekšmetiem. Turklāt transportlīdzekļiem jāatbilst īpašiem noteikumiem attiecībā uz noteiktu preču transportlīdzekļiem un to piekabēm, vai vajadzības gadījumā īpašiem noteikumiem attiecībā uz autobusiem.

(10) Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma īpašo jauno prasību ieviešanas laika grafikā jāņem vērā šo prasību tehniskā iespējamība. Vispārīgi prasībām sākotnēji jāattiecas tikai uz jauniem transportlīdzekļu tipiem. Esošajiem transportlīdzekļu tipiem jādod papildu laika periods, lai panāktu to atbilstību prasībām. Turklāt riepu spiediena kontroles sistēmu obligātai uzstādīšanai sākotnēji jāattiecas tikai uz vieglajiem automobiļiem. Citu uzlabotu drošības elementu obligātai uzstādīšanai sākotnēji jāattiecas tikai uz smagajiem kravas transportlīdzekļiem.

(11) Ja izgatavotājs uzlabotos drošības elementus transportlīdzeklim ir uzstādījis brīvprātīgi, šiem elementiem jāatbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām.

(12) Ir lietderīgi īstenot pasākumus riepu CO2 emisiju samazināšanai, kas minēti Komisijas paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam „Rezultāti, kas gūti, pārskatot Kopienas stratēģiju pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanai”[13]. Šis samazinājums jāpanāk, kombinējot zemu rites pretestību un riepu spiediena kontroles sistēmu izmantošanu. Vienlaikus ir lietderīgi noteikt arī prasības, kuru mērķis ir samazināt riepu ceļa troksni un nodrošināt, ka tiek saglabāti riepu drošības līmeņi, ieviešot saķeres ar mitru ceļu prasības. Attiecīgajā īstenošanas laika grafikā jāatspoguļo atbilstības visām šīm prasībām sarežģītības līmeni. Jo īpaši, ņemot vērā augsti uzstādītās prasības attiecībā uz rites troksni un ražošanas nozarei nepieciešamo laiku, lai aizstātu esošās riepu līnijas, ir lietderīgi noteikt ilgāku rites trokšņa prasību īstenošanas periodu attiecībā uz esošo tipu jaunām riepām.

(13) Noteiktas riepu kategorijas, ieskaitot profesionālas riepas bezceļu apstākļiem, uz kurām attiecas ātruma ierobežojums, un riepas, kas paredzētas vienīgi pirms 1990. gada reģistrētiem transportlīdzekļiem, domājams, tiks ražotas ļoti nelielos daudzumos. Tādēļ ir atbilstīgi uz šo kategoriju riepām neattiecināt atsevišķas šajā regulā noteiktas prasības, ja šīs prasības ir nesaderīgas ar riepu izmantošanu vai šo prasību radītais papildu slogs ir nesamērīgs.

(14) Elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmām, uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām un joslu uzraudzības sistēmām ir liels potenciāls būtiski samazināt negadījumu skaitu. Tādēļ ir jānosaka šo sistēmu prasības.

(15) Ir svarīgi, ka uz šo sistēmu, uz kurām attiecas šī regula, rezerves daļām attiektos līdzvērtīgas drošības prasības un apstiprināšanas procedūras. Tādēļ ir lietderīgi izveidot apstiprinājumu rezerves sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām.

(16) Dalībvalstīm jāizstrādā noteikumi par soda sankcijām, ko piemēro, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām.

(17) Sākot no dienas, kad piemēro šajā regulā noteiktās attiecīgās prasības jauniem transportlīdzekļiem, jaunām sastāvdaļām un atsevišķām tehniskām vienībām, atceļ šādas direktīvas:

- Padomes 1970. gada 20. marta Direktīva 70/221/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju degvielas tvertnēm un pakaļējo apakšā pabraukšanas aizsardzību[14],

- Padomes 1970. gada 20. marta Direktīva 70/222/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz vietu pakaļējo numura zīmju uzstādīšanai un piestiprināšanai mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm[15],

- Padomes 1970. gada 8. jūnija Direktīva 70/311/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju stūres iekārtu[16],

- Padomes 1970. gada 27. jūlija Direktīva 70/387/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju durvīm[17],

- Padomes 1970. gada 27. jūlija Direktīva 70/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisku transportlīdzekļu skaņas signālierīcēm[18],

- Padomes 1971. gada 26. jūlija Direktīva 71/320/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz noteiktu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju bremžu iekārtām[19],

- Padomes 1972. gada 20. jūnija Direktīva 72/245/EEK par transportlīdzekļu radiotraucējumiem (elektromagnētiskā savietojamība)[20],

- Padomes 1973. gada 17. decembra Direktīva 74/60/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari[21],

- Padomes 1973. gada 17. decembra Direktīva 74/61/EEC par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pretaizbraukšanas ierīcēm[22],

- Padomes 1974. gada 4. jūnija Direktīva 74/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (stūres mehānisma reakcija uz triecienu)[23],

- Padomes 1974. gada 22. jūlija Direktīva 74/408/EEK, kas attiecas uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļiem, to stiprinājumiem un pagalvjiem[24].

- Padomes 1974. gada 17. septembra Direktīva 74/483/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu ārējiem izvirzījumiem[25],

- Padomes 1975. gada 26. jūnija Direktīva 75/443/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu atpakaļgaitu un spidometra ierīci[26],

- Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīva 76/114/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi[27],

- Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīva 76/115/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostu stiprinājumiem[28],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/756/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un to piekabēm[29],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/757/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atstarotājiem[30],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/758/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kontūrgaismu lukturiem, priekšējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, pakaļējiem gabarītgaismas (stāvgaismas) lukturiem, bremžu signāllukturiem, dienas gaitas gaismas lukturiem un sānu gabarītgaismas lukturiem[31],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/759/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju virzienrādītājiem[32],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/760/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturiem[33],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/761/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem galvenajiem lukturiem, kas darbojas kā tālās un/vai tuvās gaismas lukturi, un attiecībā uz gaismas avotiem (kvēlspuldzēm un citiem avotiem), kas paredzēti izmantošanai apstiprinātos mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju lukturos[34],

- Padomes 1976. gada 27. jūlija Direktīva 76/762/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējiem miglas lukturiem[35],

- Padomes 1977. gada 17. maija Direktīva 77/389/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu jūgierīcēm[36],

- Padomes 1977. gada 28. jūnija Direktīva 77/538/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pakaļējiem miglas lukturiem[37],

- Padomes 1977. gada 28. jūnija Direktīva 77/539/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju atpakaļgaitas lukturiem[38],

- Padomes 1977. gada 28. jūnija Direktīva 77/540/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stāvgaismas lukturiem[39],

- Padomes 1977. gada 28. jūnija Direktīva 77/541/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu drošības jostām un ierobežotājsistēmām[40],

- Padomes 1977. gada 27. septembra Direktīva 77/649/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu vadītāju redzamības lauku[41],

- Padomes 1977. gada 21. decembra Direktīva 78/316/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu iekšējo apdari (vadības ierīču, signalizatoru un indikatoru identifikācija)[42],

- Padomes 1977. gada 21. decembra Direktīva 78/317/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklotu virsmu pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm[43],

- Padomes 1977. gada 21. decembra Direktīva 78/318/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklu tīrīšanas un apskalošanas ierīcēm[44],

- Padomes 1978. gada 12. jūnija Direktīva 78/549/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu dubļusargiem[45],

- Padomes 1978. gada 16. oktobra Direktīva 78/932/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu sēdekļu pagalvjiem[46],

- Padomes 1989. gada 13. aprīļa Direktīva 89/297/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju sānu aizsardzību (ar sānu aizsargplāksnēm)[47],

- Padomes 1991. gada 27. marta Direktīva 91/226/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju pretšļakatu ierīcēm[48],

- Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/21/EEK par M1 kategorijas mehānisko transportlīdzekļu masu un gabarītiem[49],

- Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/22/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju neplīstošo stiklojumu un stiklojuma materiāliem[50],

- Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/23/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju riepām un riepu montāžu[51],

- Padomes 1992. gada 31. marta Direktīva 92/24/EEK par ātruma ierobežošanas ierīcēm vai līdzīgām uzstādītām ātruma ierobežošanas sistēmām dažu kategoriju mehāniskos transportlīdzekļos[52],

- Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīva 92/114/EEK par ārējiem izvirzījumiem N kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos uz priekšu no kabīnes aizmugurējā paneļa[53],

(18) Jāatceļ arī šādas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas:

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/20/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju mehāniskajām sakabes ierīcēm un to uzstādīšanu[54],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/28/EK par dažu kategoriju mehānisko transportlīdzekļu iekšējās apdares materiālu ugunsizturību[55],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 20. maija Direktīva 96/27/EK, kas attiecas uz mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību sānu trieciena gadījumā un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK[56],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/79/EK, kas attiecas uz mehāniskajā transportlīdzeklī esošo personu aizsardzību frontālas sadursmes gadījumā un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK[57],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 22. jūlija Direktīva 97/27/EK, kas attiecas uz dažu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju kategoriju masu un gabarītiem un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK[58],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 14. decembra Direktīva 98/91/EK, kas attiecas uz mehāniskiem transportlīdzekļiem un to piekabēm, kuri paredzēti bīstamo kravu pārvadāšanai pa autoceļiem, un ar ko groza Direktīvu 70/156/EEK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprināšanu[59],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 26. jūnija Direktīva 2000/40/EK, ar kuru paredz dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu priekšējām drošības konstrukcijām un ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK[60],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīva 2001/56/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju apsildīšanas ierīcēm, ar kuru groza Padomes Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 78/548/EEK[61],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 20. novembra Direktīva 2001/85/EK, kas attiecas uz īpašiem noteikumiem transportlīdzekļiem, kurus lieto pasažieru pārvadāšanai un kuros papildus autovadītāja sēdvietai ir vairāk nekā astoņas sēdvietas, un ar ko groza Padomes Direktīvas 70/156/EEK un 97/27/EK[62],

- Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 10. novembra Direktīva 2003/97/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz netiešās redzamības ierīču un ar tām aprīkotu transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, ar kuru groza Direktīvu 70/156/EEK un atceļ Direktīvu 71/127/EEK[63].

(19) Dalībvalstis nevar pienācīgi sasniegt šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus īstenošanu, ieviešot kopējas tehniskas prasības attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un riepu drošību un ietekmi uz apkārtējo vidi. Vajadzīgās rīcības mēroga dēļ šos mērķus labāk var sasniegt Kopienas līmenī. Tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredzēti vienīgi tādi pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa Priekšmets, darbības joma un definīcijas

1. pantsPriekšmets

Šajā regulā noteiktas mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz to drošību.

Šajā regulā arī noteiktas riepu tipa apstiprinājuma prasības attiecībā uz to CO2 un trokšņa emisijām.

2. pantsDarbības joma

Šo regulu piemēro M, N un O kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā noteikts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, ievērojot šīs regulas 5. līdz 10. pantu.

3. pantsDefinīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvas 2007/46/EK 3. pantā noteiktās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

1. „elektroniskās stabilitātes kontrole” ir transportlīdzekļa elektroniskās kontroles funkcija, kas uzlabo transportlīdzekļa dinamisko stabilitāti;

2. „joslu uzraudzības sistēma” ir sistēma, kas brīdina vadītāju par transportlīdzekļa netīšu novirzīšanos no ceļa joslas;

3. „uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma” ir sistēma, kas var automātiski noteikt avārijas situāciju un aktivizēt transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmu ar vadītāja iejaukšanos vai bez tās, samazinot transportlīdzekļa ātrumu, lai izvairītos no sadursmes vai mazinātu triecienu;

4. „kravnesības indekss” ir viens vai divi skaitļi, kas norāda kravas smagumu, ko riepa spēj nest vienas atsevišķas riepas vai dubultā riepu sastāvā pie ātruma, kas atbilst attiecīgajai ātruma kategorijai, un izgatavotāja noteiktos lietošanas apstākļos;

5. „riepu spiediena kontroles sistēma” ir transportlīdzeklim uzstādīta sistēma, kas var novērtēt riepu spiedienu vai spiediena izmaiņas laikā un, transportlīdzekļa kustības laikā attiecīgo informāciju pārraidīt lietotājam;

6. „profesionāla riepa bezceļa apstākļiem” ir riepa, kas paredzēta izmantošanai gan uz ceļiem, gan bezceļa apstākļos vai citiem īpašiem uzdevumiem;

7. „ziemas riepa” ir riepa ar uzrakstu M+S vai M.S, vai M&S, kuras protektora raksts, sastāvs un struktūra sākotnēji ir paredzēti, lai sniega apstākļos sniegtu labākus rezultātus nekā parasta riepa attiecībā uz transportlīdzekļa kustības uzsākšanu un nodrošināšanu;

8. „T” veida pagaidu rezerves riepa” ir pagaidu rezerves riepa, kas paredzēta lietošanai pie riepas spiediena, kas pārsniedz standarta un pastiprināto riepu spiediena normu;

9. „vilces riepa” ir C2 vai C3 kategorijas ziemas riepa, ko paredzēts uzstādīt uz transportlīdzekļa dzenošās(-ajām) ass (-īm);

10. „neaizsargāts ceļa lietotājs” ir gājējs, riteņbraucējs un motociklists.

II nodaļa Izgatavotāju pienākumi

4. pants Vispārējie pienākumi

1. Izgatavotāji pierāda, ka visiem jaunajiem transportlīdzekļiem, kas pārdoti, reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā Kopienā, ir tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

2. Izgatavotāji pierāda, ka visām atsevišķām tehniskām vienībām vai sastāvdaļām, kuras pārdod vai nodod ekspluatācijā Kopienā, ir tipa apstiprinājums saskaņā ar šo regulu.

5. pantsPrasības un testi

1. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi ir projektēti, būvēti un montēti tā, lai samazinātu ievainojumu risku transportlīdzekļa pasažieriem un citiem ceļa lietotājiem.

2. Izgatavotāji nodrošina, ka transportlīdzekļi, to sastāvdaļas un atsevišķas tehniskās vienības atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, ieskaitot prasībām, kas saistītas ar:

a) transportlīdzekļa konstrukcijas integritāti, ieskaitot trieciena testus;

b) sistēmām, kas palīdz vadītājam kontrolēt transportlīdzekli, ieskaitot stūrēšanu, bremzēšanu un elektroniskās stabilitātes kontroles sistēmas;

c) sistēmām, kas vadītājam nodrošina redzamību un informāciju par transportlīdzekļa stāvokli un apkārtējo vidi, ieskaitot stiklojumu, spoguļus un vadītāja informācijas sistēmas;

d) transportlīdzekļa apgaismojuma sistēmām;

e) transportlīdzekļa pasažieru aizsardzību, ieskaitot iekšējo apdari, pagalvjus, drošības jostas, ISOfix stiprinājumu vai iebūvētas bērnu aizsargsistēmas, transportlīdzekļa durvis;

f) transportlīdzekļa ārpusi un piederumiem;

g) elektromagnētisko savietojamību,

h) dzirdamām brīdinājuma ierīcēm;

i) apsildīšanas ierīcēm;

j) ierīcēm, lai novērstu transportlīdzekļa neatļautu lietošanu;

k) transportlīdzekļa identifikācijas sistēmām;

l) masu un gabarītiem.

3. Komisija nosaka, kurām no 2. pantā minētajām transportlīdzekļu kategorijām piemēro šā panta 1. un 2. punkta prasības.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pantsĪpašas prasības noteiktiem N un O kategorijas transportlīdzekļiem

1. N un O kategorijas transportlīdzekļi vēl bez 5., 8., 9. un 10. pantā noteiktajām prasībām attiecīgos gadījumos atbilst šā panta 2. līdz 6. punktā noteiktajām prasībām.

2. N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus projektē tā, lai priekšējas sadursmes ar citu transportlīdzekli gadījumā, kad viens transportlīdzeklis ietriecas zem otra transportlīdzekļa, ievainojuma risks transportlīdzekļa pasažierim būtu pēc iespējas mazāks.

3. N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļus projektē tā, lai gadījumā, ja transportlīdzeklī no sāniem ietriecas cits transportlīdzeklis vai neaizsargāts ceļa lietotājs, samazinātu šā neaizsargātā ceļa lietotāja vai transportlīdzekļa pasažiera ievainojumu risku, kas saistīts ar viena transportlīdzekļa ietriekšanos zem otra.

4. Transportlīdzekļa kabīne vai vadītājam un pasažieriem paredzētā telpa ir pietiekami izturīga, lai pasažieriem nodrošinātu aizsardzību trieciena vai apgāšanās gadījumā.

5. N2 kategorijas transportlīdzekļus, kuru maksimālā masa pārsniedz 7,5 tonnas, un N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļus projektē tā, lai samazinātu transportlīdzekļa mitrās emisijas ietekmi uz citu uz ceļa esošu transportlīdzekļu redzamību.

6. Komisija nosaka papildu drošības prasības transportlīdzekļiem, kas paredzēti bīstamu preču pārvadāšanai pa autoceļiem dalībvalstī vai starp dalībvalstīm.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

7. pantsĪpašas prasības M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem

1. M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļi vēl bez 5., 8., 9. un 10. pantā noteiktajām prasībām atbilst šā panta 2. līdz 5. punktā noteiktajām prasībām.

2. Transportlīdzekļa kravnesība, ieskaitot sēdvietās, stāvvietās un ratiņkrēslos esošus pasažierus, atbilst transportlīdzekļa masai, izmēram un izvietojumam.

3. Transportlīdzekļa virsbūves projektē un būvē tā, lai transportlīdzekli varētu droši un stabili vadīt pat pie pilnas slodzes. Nosaka atbilstošus noteikumus, lai nodrošinātu drošu iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā un jo īpaši avārijas gadījumā.

4. I klases transportlīdzekļi ir pieejami personām ar pārvietošanās grūtībām, ieskaitot ratiņkrēslu lietotājus.

5. Autobusu virsbūves iekšējā apdarē izmantotie materiāli pēc iespējas novērš vai vismaz mazina liesmu izplatīšanos tā, lai ugunsgrēka gadījumā pasažieri varētu atstāt transportlīdzekli.

8. pantsRiepu klasifikācija

1. Riepu tipus iedala šādās klasēs:

a) C1 klases riepas – riepas, kas paredzētas M1, O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļiem;

b) C2 klases riepas – riepas, kas paredzētas M2, M3, N, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pārsniedz 3,5t un kuru kravnesības indekss vienas riepas sastāvā ir ≤ 121 un ātruma kategorijas simbols ir ≥ „N”;

c) C3 klases riepas – riepas, kas paredzētas M1, M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pārsniedz 3,5t un ar vienu no šiem kravnesības rādītājiem:

i) kravnesības indekss vienas riepas sastāvā ir ≤ 121 un ātruma kategorijas simbols ir ≤ „M”,

ii) kravnesības indekss vienas riepas sastāvā ir ≥ 122.

Riepas tipu par iedalīt vairākās a), b) un c) punktā noteiktajās klasēs, ja vien riepas tips atbilst visām attiecīgajām katras klases, kurai tas ir apstiprināts, prasībām.

2. Piemēro kravnesības rādītājus un to atbilstošās masas, kas noteiktas ANO/EEK Noteikumos Nr. 54[64].

9. pantsĪpaši noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa riepām

1. Visas riepas, kas paredzētas kā daļa no transportlīdzekļa aprīkojuma, ieskaitot attiecīgā gadījumā rezerves riepas, ir atbilstīgas izmantošanai transportlīdzeklī, kuram tās paredzētas un jo īpaši attiecībā uz to gabarītiem, ātrumu un izgatavotāja noteiktajiem kravnesības raksturlielumiem.

2. M1 kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar riepu spiediena kontroles sistēmu, kas vadītāju var brīdināt, ja kādai no lietotām riepām ir bīstami zems spiediena līmenis, un var vadītājam paziņot, ja kāda no riepām tiek lietota ar spiediena līmeni, kas ir būtiski zemāks par optimālo spiedienu labam degvielas patēriņam.

3. Visas C1 riepas atbilst saķeres ar mitru ceļu prasībām, kas iekļautas I pielikuma A daļā.

4. Visas riepas atbilst rites pretestības prasībām, kas iekļautas I pielikuma B daļā.

5. Visas riepas atbilst rites trokšņa prasībām, kas iekļautas I pielikuma C daļā.

6. Šā panta 3., 4. un 5. punktu nepiemēro:

a) riepām ātruma kategorijā līdz 80 km/h;

b) riepām, kuru nominālais loka diametrs nepārsniedz 254 mm vai ir 635 mm vai vairāk;

c) T veida pagaidu rezerves riepām;

d) riepām, ko paredzēts izmantot transportlīdzekļos, kas pirmo reizi reģistrēti līdz [1990. gada 1. oktobrim];

e) riepām, kas aprīkotas ar papildu ierīcēm, lai uzlabotu vilces īpašības.

7. Regulas I pielikuma B un C daļā noteiktās vilces pretestības un vilces trokšņu prasības nepiemēro profesionālām riepām bezceļu apstākļiem.

10. pantsUzlabotas transportlīdzekļa sistēmas

1. M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu, kas atbilst šīs regulas prasībām.

Visas uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas, kuras izgatavotājs brīvprātīgi uzstādījis M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklī, atbilst šīs regulas prasībām.

2. M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus aprīko ar joslu uzraudzības sistēmu, kas atbilst šīs regulas prasībām.

Visas joslu uzraudzības sistēmas, kuras izgatavotājs brīvprātīgi uzstādījis M1 vai N1 kategorijas transportlīdzeklī, atbilst šīs regulas prasībām.

3. Komisija uzlabotajām transportlīdzekļu sistēmām, kas nav minētas 1. un 2. punktā, var noteikt tipa apstiprinājuma īpašas procedūras, testus un tehniskās prasības.

Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 2. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

III nodaļa Dalībvalstu pienākumi

11. pants Transportlīdzekļu, to sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tipa apstiprinājums

1. Valsts iestādes no 2012. gada 29. oktobra tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tiem transportlīdzekļa drošības un riepu aspektiem, uz kuriem attiecas 5. līdz 9. pants un I pielikums, izņemot rites pretestības robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu šajos pantos un to īstenošanas pasākumos minēto transportlīdzekļu kategoriju jauniem tipiem, kā arī piešķirt sastāvdaļu/atsevišķo tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumu šādiem transportlīdzekļiem paredzētiem jauniem sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību tipiem, ja tie neatbilst šīs regulas attiecīgiem noteikumiem.

2. Valsts iestādes no 2014. gada 29. oktobra tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tiem transportlīdzekļa drošības un riepu aspektiem, uz kuriem attiecas 5., 6., 7., 8. pants, 9. panta 1. līdz 4. punkts un I pielikuma A un B daļa, izņemot rites pretestības robežvērtības C3 riepām un rites pretestības robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, gadījumos, kad šajos pantos minēto kategoriju jauni transportlīdzekļi neatbilst šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem, uzskata, ka tā atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, un šiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisko vienību gadījumā, kas neatbilst šīs regulas atbilstīgajiem noteikumiem, aizliedz to tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā.

3. Valsts iestādes no 2016. gada 29. oktobra tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar riepu rites troksni un attiecībā uz C3 riepām arī ar riepas rites pretestību, izņemot riepu rites pretestības robežvērtības, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, gadījumos, kad M, N un O kategoriju jauni transportlīdzekļi neatbilst šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem, uzskata, ka to atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā un aizliedz šiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu riepu, kas neatbilst šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā.

4. Valsts iestādes no 2016. gada 29. oktobra tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar riepu rites pretestību, atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu M, N un O kategorijas transportlīdzekļu jauniem tipiem, kā arī piešķirt sastāvdaļu/atsevišķu tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumu jauniem riepu tipiem, kas paredzēti šādiem transportlīdzekļiem un kas neatbilst rites pretestības robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā.

5. Valsts iestādes no 2018. gada 29. oktobra tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar C1 un C2 riepu rites pretestību, gadījumos, kad M, N un O kategoriju jauni transportlīdzekļi neatbilst rites pretestības robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, uzskata, ka to atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā un aizliedz šiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu riepu, kas neatbilst rites pretestības robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā.

6. Valsts iestādes no 2020. gada 29. oktobra tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar C3 riepu rites pretestību, gadījumos, kad M, N un O kategoriju jauni transportlīdzekļi neatbilst rites pretestības robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, uzskata, ka to atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā un aizliedz šiem transportlīdzekļiem paredzētu jaunu riepu, kas neatbilst rites pretestības robežvērtībām, kas noteiktas I pielikuma B daļas 2. tabulā, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā.

7. Valsts iestādes no 2013. gada 29. oktobra atsakās piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu jauniem tipiem tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tiem transportlīdzekļa drošības aspektiem, uz kuriem attiecas 10. pants, piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu un/vai joslu uzraudzības sistēmu, kā arī piešķirt sastāvdaļu/atsevišķu tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz jaunu tipu uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām un joslu uzraudzības sistēmām, kuras neatbilst šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem.

8. Valsts iestādes no 2015. gada 29. oktobra gadījumos, kad M3, N2 un N3 kategorijas jauni transportlīdzekļi un M1 un N1 kategorijas jauni transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu un/vai joslu uzraudzības sistēmu, kas neatbilst šīs regulas attiecīgiem noteikumiem, tādu iemeslu dēļ, kas saistībā ar transportlīdzekļa drošības aspektiem, uz kuriem attiecas 10. pants, uzskata, ka to atbilstības sertifikāti vairs nav derīgi Direktīvas 2007/46/EK 26. panta vajadzībām, un aizliedz šādu transportlīdzekļu reģistrāciju, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā un aizliedz jaunu uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu un joslu uzraudzības sistēmu, kuras neatbilst šīs regulas attiecīgajiem noteikumiem, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā.

9. Valsts iestādes atļauj tādu sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, kuras tipa apstiprinājumu saņēmušas pirms 1. punktā minētā datuma, un nodrošina šo sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu saskaņā ar tādiem direktīvas noteikumiem, ar kādiem tie ir sākotnēji piešķirti, ja vien šādām sastāvdaļām vai atsevišķām tehniskajām vienībām piemērojamās prasības nav grozītas un/vai ar šo regulu nav pievienotas jaunas prasības.

Valsts iestādes atļauj tādu rezerves sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību, izņemot rezerves riepas, tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā un turpina piešķirt rezerves sastāvdaļu un atsevišķo tehnisko vienību, kuras paredzētas transportlīdzekļiem, kuriem tipa apstiprinājums piešķirts pirms 1. punktā minētā datuma, EK tipa apstiprinājumu attiecinājumu uz citiem tipiem saskaņā ar tādiem direktīvas noteikumiem, ar kādiem tie ir sākotnēji piešķirti.

10. Neskarot 1. līdz 9. punktu, un saskaņā ar 5. panta 3. punktā un 13. pantā minēto īstenošanas pasākumu stāšanos spēkā, ja izgatavotājs to pieprasa, valsts iestādes var neatteikties piešķirt EK tipa apstiprinājumu vai valsts tipa apstiprinājumu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar tiem transportlīdzekļa drošības un riepu aspektiem, uz kuriem attiecas 5. līdz 10. pants, vai piešķirt sastāvdaļu/atsevišķo tehnisko vienību EK tipa apstiprinājumu jaunam sastāvdaļu vai atsevišķo tehnisko vienību tipam, vai aizliegt jauna transportlīdzekļa tirdzniecību un nodošanu ekspluatācijā, vai aizliegt jaunas sastāvdaļas vai atsevišķās tehniskās vienības tirdzniecību vai nodošanu ekspluatācijā, ja attiecīgā sastāvdaļa vai atsevišķā tehniskā vienība atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām.

12. pantsSoda sankcijas

1. Dalībvalstis pieņem noteikumus par sodiem, ko piemēro izgatavotājiem šīs regulas noteikumu pārkāpuma gadījumā, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un preventīvām. Dalībvalstis ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas paziņo par šiem noteikumiem Komisijai un nekavējoties paziņo tai par visiem to turpmākiem grozījumiem.

2. Pārkāpumi, par kuriem piemēro sankcijas, ietver:

a) nepatiesas deklarācijas sniegšanu apstiprinājuma procedūru vai procedūru, kuru rezultātā notiek atsaukums, laikā;

b) tipa apstiprinājuma testu rezultātu viltošanu;

c) tādu datu vai tehnisko specifikāciju nepubliskošanu, kuru rezultātā tiktu atsaukts vai anulēts tipa apstiprinājums.

IV nodaļaNobeiguma noteikumi

13. pantsĪstenošanas pasākumi

1. Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot saistībā ar tipa apstiprinājuma īpašām procedūrām, testiem un prasībām attiecībā uz 5. līdz 10. panta un I pielikuma noteikumiem, pieņem saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK 40. panta 2. punktā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Pasākumi ietver precīzāku raksturlielumu definīciju, kuriem jāatbilst riepai, kas definēta kā „profesionāla riepa bezceļu apstākļiem”.

2. Ciktāl atbilstīgi 1. punktam pieņemtie pasākumi attiecas uz riepu rites pretestības un rites trokšņa robežvērtību, kas noteiktas I pielikuma B un C daļā, grozījumiem testu procedūras izmaiņu dēļ, tās nosaka nepazeminot esošo prasīgumu attiecībā uz apkārtējo vidi.

14. pantsGrozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvas 2007/46/EK IV, VI un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

15. pantsAtcelšana

1. Direktīvas 70/221/EEK, 70/222/EEK, 70/311/EEK, 70/387/EEK, 70/388/EEK, 71/320/EEK, 72/245/EEK, 74/60/EEK, 74/61/EEK, 74/297/EEK, 74/408/EEK, 74/483/EEK, 75/443/EEK, 76/114/EEK, 76/115/EEK, 76/756/EEK, 76/757/EEK, 76/758/EEK, 76/759/EEK, 76/760/EEK, 76/761/EEK, 76/762/EEK, 77/389/EEK, 77/538/EEK, 77/539/EEK, 77/540/EEK, 77/541/EEK, 77/649/EEK, 78/316/EEK, 78/317/EEK, 78/318/EEK, 78/549/EEK, 78/932/EEK, 89/297/EEK, 91/226/EEK, 92/21/EEK, 92/22/EEK, 92/24/EEK, 92/114/EEK, 94/20/EK, 95/28/EK, 96/27/EK, 96/79/EK, 97/27/EK, 98/91/EK, 2000/40/EK, 2001/56/EK, 2001/85/EK, 2003/97/EK atceļ no 2014. gada 29. oktobra.

2. Direktīvu 92/23/EEK atceļ no 2018. gada 29. oktobra.

3. Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

16. pantsStāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

To piemēro no [2012. gada 29. oktobra].

Taču 5. panta 3. punktu, 6. panta 6. punktu, 10. panta 3. punktu, 11. panta 10. un 13. punktu un II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, 1. punkta b) apakšpunkta iii) daļu, 1. punkta b) apakšpunkta iv) daļu, 2. punkta c) apakšpunktu, 3. punkta a) apakšpunkta iii) daļu, 3. punkta b) apakšpunkta iii) daļu, 3. punkta c) apakšpunkta iii) daļu, 3. punkta d) apakšpunkta iii) daļu, 3. punkta e) apakšpunkta iii) daļu un 3. punkta f) apakšpunkta i) daļu piemēro no spēkā stāšanās dienas. II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu, 1. punkta b) apakšpunkta i) daļu, 2. punkta a) apakšpunktu, 3. punkta a) apakšpunkta i) daļu, 3. punkta b) apakšpunkta i) daļu, 3. punkta c) apakšpunkta i) daļu, 3. punkta d) apakšpunkta i) daļu, 3. punkta e) apakšpunkta i) daļu un 3. punkta f) apakšpunkta ii) daļu piemēro no 2014. gada 29. oktobra. II pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļu, 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, 2. punkta b) apakšpunktu, 3. panta a) apakšpunkta ii) daļu, 3. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, 3. punkta c) apakšpunkta ii) daļu, 3. punkta d) apakšpunkta ii) daļu un 3. punkta e) apakšpunkta ii) daļu piemēro no 2018. gada 29. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, […]

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

I PIELIKUMS Riepu prasības attiecībā uz saķeri ar mitru ceļu, rites pretestību un rites troksni

A daļa - Saķeres ar mitru ceļu prasības

C1 klases riepas atbilst šādām prasībām:

Izmantošanas kategorija | Saķeres ar mitru ceļu indekss (G) |

ziemas riepa ar ātruma simbolu („Q” vai zemāku, izņemot „H”), kas norāda maksimālo atļauto ātrumu, kas nepārsniedz 160 km/h | ≥ 0,9 |

ziemas riepa ar ātruma simbolu („R” vai augstāku, kā arī ieskaitot „H”), kas norāda maksimālo atļauto ātrumu, kas pārsniedz 160 km/h | ≥ 1,0 |

normāla (ceļu tipa) riepa | ≥ 1,1 |

B daļa – Rites pretestība

Katra riepu tipa rites pretestības koeficentu lielākā vērtība, kas mērīta saskaņā ar ISO 28580, nepārsniedz šādus lielumus:

1.tabula

Riepas kategorija | Maks. lielums (kg/tonna) 1. posms |

C1 | 12 |

C2 | 10,5 |

C3 | 8,0 |

2.tabula

Riepas kategorija | Maks. lielums (kg/tonna) 2. posms |

C1 | 10,5 |

C2 | 9 |

C3 | 6,5 |

C daļa – Rites troksnis

1. Trokšņa līmeņi, kas noteikti ar šīs regulas īstenošanas pasākumos pieņemto procedūru, nepārsniedz 1.1. vai 1.2. punktā noteiktās robežvērtības. Tabulās 1.1. un 1.2. punktā norādītas temperatūras (izņemot C3 riepu gadījumu) un instrumentu tolerances koriģētās izmērītās vērtības, kas noapaļotas uz tuvāko veselo vērtību.

1.1 C1 klases riepas ar atsauci uz testēto riepas nominālo šķērsgriezuma platumu:

riepas klase | Nominālais šķērsgriezuma platums (mm) | Robežvērtības dB(A) |

C1A | ≤ 185 | 70 |

C1B | > 185 ≤ 215 | 71 |

C1C | > 215 ≤ 245 | 71 |

C1D | > 245 ≤ 275 | 72 |

C1E | > 275 | 74 |

1.2 C2 un C3 klases riepas, ar atsauci uz riepu kopuma izmantošanas kategoriju:

riepas klase | Nominālais šķērsgriezuma platums (mm) | Robežvērtības dB(A) |

C2 | Parastās | 72 |

Vilces riepas | 73 |

C3 | Parastās | 73 |

Vilces riepas | 75 |

II PIELIKUMSGrozījumi Direktīvā 2007/46/EK

Direktīvu 2007/46/EK groza šādi.

1. IV pielikuma I daļu groza šādi.

a) Tabulu groza šādi:

i) svītro 3. līdz 10., 12. līdz 38., 42. līdz 45 un 47. līdz 57. punktu,

ii) svītro 46. punktu,

iii) iekļauj šādu 63. punktu:

Punkts | Priekšmets | Atsauce uz normatīvu aktu | Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi | Piemērojamība |

63. | Vispārēja drošība | [(EK) Nr. …/… ieraksta šīs regulas numuru] | [L .., …, .. lpp. ieraksta atsauci uz šo regulu] | D/P |

ii) „atšifrējumu” papildina ar šādu tekstu:

D/P: Šī regula ir daļēji piemērojama. Precīza piemērojamības joma ir noteikta ar regulas īstenošanas pasākumiem.”

2. VI pielikuma papildinājumā tabulu groza šādi.

a) svītro 3. līdz 10., 12. līdz 38., 42. līdz 45 un 47. līdz 57. punktu,

b) svītro 46. punktu,

c) iekļauj šādu 63. punktu:

Priekšmets | Atsauce uz normatīvu aktu | Atsauce uz Oficiālo Vēstnesi | Grozījumi izdarīti ar | Attiecas uz variantiem |

63. Vispārēja drošība | [(EK) Nr. …/… ieraksta šīs regulas numuru] | [L .., …, .. lpp. ieraksta atsauci uz šo regulu] |

3. XI pielikumu groza šādi.

a) tabulu 1. papildinājumā groza šādi:

i) svītro 3. līdz 10., 12. līdz 38., 44., 45. un 47. līdz 54. punktu,

ii) svītro 46. punktu,

iii) iekļauj šādu 63. punktu:

Punkts | Priekšmets | Atsauce uz normatīvu aktu | M1 ( 2 500 (1) kg | M1 ( 2 500 (1) kg | M2 | M3 |

63. | Vispārēja drošība | [(EK) Nr. …/… ieraksta šīs regulas numuru] | D/P | D/P | D/P | D/P |

b) tabulu 2. papildinājumā groza šādi:

i) svītro 3. līdz 10., 12. līdz 38., 42. līdz 45 un 47. līdz 57. punktu,

ii) svītro 46. punktu,

iii) iekļauj šādu 63. punktu:

63. | Vispārēja drošība | [(EK) Nr. …/… ieraksta šīs regulas numuru] | D/P |

d) tabulu 4. papildinājumā groza šādi:

i) svītro 3. līdz 10., 13. līdz 36., 42. līdz 45 un 47. līdz 57. punktu,

ii) svītro 46. punktu,

iii) iekļauj šādu 63. punktu:

58. | Vispārēja drošība | [(EK) Nr. …/… ieraksta šīs regulas numuru] | D/P |

f) „burtu skaidrojumu” groza šādi:

i) C, U, W5, un W6 punktu svītro,

ii) papildina ar šādu tekstu:

„D/P: Šo normatīvo aktu piemēro daļēji. Precīza piemērojamības joma ir noteikta ar regulas īstenošanas pasākumiem.”

[1] COM(2007) 22.

[2] CARS 21 , Konkurētspējīgas autobūves nozares tiesiskais regulējums 21. gadsimtam: ISBN 92-79-00762-9.

[3] COM(2001) 370.

[4] COM(2007) 19.

[5] COM(2003) 71.

[6] OV C […], […], […]. lpp.

[7] OV C […], […], […]. lpp.

[8] OV C [...], [...], [...]. lpp.

[9] OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.

[10] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp., Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[11] ISBN 92-79-00762-9.

[12] OV L 346, 17.12.1997., 78. lpp.

[13] COM(2007) 19.

[14] OV L 76, 6.4.1970., 23. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).

[15] OV L 76, 6.4.1970., 25. lpp. Direktīva grozīta ar 1972. gada Pievienošanās aktu.

[16] OV L 133, 18.6.1970., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 1999/7/EK (OV L 40, 13.2.1999., 36. lpp.).

[17] OV L 176, 10.8.1970., 5. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/31/EK (OV L 130, 12.5.2001., 33. lpp.).

[18] OV L 176, 10.8.1970., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[19] OV L 202, 6.9.1971., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[20] OV L 152, 6.7.1972., 15. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[21] OV L 38, 11.2.1974., 2. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/4/EK (OV L 87, 8.4.2000., 22. lpp.).

[22] OV L 38, 11.2.1974., 22. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[23] OV L 165, 20.6.1974., 16. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 91/662/EEK (OV L 366, 31.12.1991., 1. lpp.).

[24] OV L 221, 12.8.1974., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[25] OV L 266, 2.10.1974., 4. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/15/EK (OV L 75, 15.3.2007., 21. lpp.).

[26] OV L 196, 26.7.1975., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 97/39/EK (OV L 177, 5.7.1997., 15. lpp.).

[27] OV L 24, 30.1.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[28] OV L 24, 30.1.1976., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/41/EK (OV L 255, 30.9.2005., 149. lpp.).

[29] OV L 262, 27.9.1976., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2007/35/EK (OV L 157, 19.6.2007., 14. lpp.).

[30] OV L 262, 27.9.1976., 32. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[31] OV L 262, 27.9.1976., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[32] OV L 262, 27.9.1976., 71. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[33] OV L 262, 27.9.1976., 85. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[34] OV L 262, 27.9.1976., 96. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[35] OV L 262, 27.9.1976., 122. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[36] OV L 145, 13.6.1977., 41. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 96/64/EK (OV L 258, 11.10.1996., 26. lpp.).

[37] OV L 220, 29.8.1977., 60. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[38] OV L 220, 29.8.1977., 72. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[39] OV L 220, 29.8.1977., 83. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[40] OV L 220, 29.8.1977., 95. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[41] OV L 267, 19.10.1977., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 90/630/EEK (OV L 341, 6.12.1990., 20. lpp.).

[42] OV L 81, 28.3.1978., 3. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 93/91/EEK (OV L 284, 19.11.1993., 25. lpp.).

[43] OV L 81, 28.3.1978., 27. lpp.

[44] OV L 81, 28.3.1978., 49. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[45] OV L 168, 26.6.1978., 45. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 94/78/EK (OV L 354, 31.12.1994., 10. lpp.).

[46] OV L 325, 20.11.1978., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[47] OV L 124, 5.5.1989., 1. lpp.

[48] OV L 103, 23.4.1991., 5. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[49] OV L 129, 14.5.1992., 1. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 95/48/EK (OV L 233, 30.9.1995., 73. lpp.).

[50] OV L 129, 14.5.1992., 11. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2001/92/EK (OV L 291, 8.11.2001., 24. lpp.).

[51] OV L 129, 14.5.1992., 95. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2005/11/EK (OV L 46, 17.2.2005., 42. lpp.).

[52] OV L 129, 14.5.1992., 154. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/11/EK (OV L 44, 14.2.2004., 19. lpp.).

[53] OV L 409, 31.12.1992., 17. lpp.

[54] OV L 195, 29.7.1994., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[55] OV L 281, 23.11.1995., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[56] OV L 169, 8.7.1996., 1. lpp.

[57] OV L 18, 21.1.1997., 7. lpp. Direktīva grozīta ar Komisijas Direktīvu 1999/98/EK (OV L 9, 13.1.2000., 14. lpp.).

[58] OV L 233, 25.8.1997., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/19/EK (OV L 79, 26.3.2003., 6. lpp.).

[59] OV L 11, 16.1.1999., 25. lpp.

[60] OV L 203, 10.8.2000., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[61] OV L 292, 9.11.2001., 21. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[62] OV L 42, 13.2.2002., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[63] OV L 25, 29.1.2004., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK.

[64] OV […].