52008DC0782

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 7.1.2009

COM(2008) 782 galīgā redakcija/2

CORRIGENDUM :Replaces COM 782 of 13.11.2008;concerns all linguistic versions.

ZAĻĀ GRĀMATA

CEĻĀ UZ DROŠU, ILGTSPĒJĪGU UN KONKURĒTSPĒJĪGU EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLU

{SEC(2008)2869}

ZAĻĀ GRĀMATA

CEĻĀ UZ DROŠU, ILGTSPĒJĪGU UN KONKURĒTSPĒJĪGU EIROPAS ENERĢĒTIKAS TĪKLU

SATURS

1. Ievads 3

2. Nākotnes prioritātes Eiropas tīkla attīstībā 4

2.1. Jauni ES enerģētikas tīkla politikas virzieni 4

2.2. ES atbalsts enerģētikas tīkla attīstībai 4

2.3. Administratīvie un regulatīvie šķēršļi enerģētikas tīkla projektiem 5

2.3.1. Plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras 5

2.3.2. Tiesiskais regulējums 5

2.4. Virzība uz pilnībā integrētu un elastīgu Eiropas enerģētikas tīklu 6

2.5. Jaunu prioritāšu noteikšana 7

3. Jauna ES pieeja enerģētikas tīkla attīstībai 7

3.1. ES enerģētikas politikas mērķi un uzdevumi 7

3.1.1. Sabiedrības informētības un solidaritātes veicināšana 7

3.1.2. “20-20-20” mērķu sasniegšana līdz 2020. gadam 7

3.1.3. Inovācijas un jaunas tehnoloģijas 8

3.1.4. Starptautiskie enerģētikas tīkli 8

3.2. Savstarpēji pilnībā savienots Eiropas enerģētikas tīkls 9

3.2.1. Efektīvs iekšējais enerģijas tirgus 9

3.2.2. Starpreģionālā dimensija 9

3.2.3. Jauna plānošanas pieeja 10

3.3. TEN-E izmantošana drošības un solidaritātes veicināšanai 10

3.3.1. Pārskatītās TEN-E pamatnostādnes 10

3.3.2. Citas TEN-E uzlabošanas iespējas 12

3.3.3. TEN-E un citu ES finanšu instrumentu savstarpēja koordinēšana 12

4. Secinājumi 13

Jautājumi

IEVADS

Eiropas enerģētikas tīkli ir artērijas, no kurām atkarīgi mums nepieciešamie energoresursi, lai apgādātu mūsu mājas, uzņēmumus un brīvā laika pasākumus. ES enerģētikas politika[1] paredz skaidrus mērķus un uzdevumus[2] ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģētikai. 2008. gada janvāra atjaunojamo energoresursu un klimata pārmaiņu ierosinājumu paka[3] noteiks dalībvalstīm vērienīgus mērķus attiecībā uz atjaunojamiem energoresursiem un emisiju samazināšanu. Tomēr ES nesasniegs izvirzītos mērķus, ja vien enerģētikas tīkli nepiedzīvos ievērojamas un ātras pārmaiņas.

Pašreiz novērojama Eiropas enerģētikas tīklu, t.i., infrastruktūras elektroenerģijas, gāzes, naftas un cita kurināmā transportēšanai no ražotājiem pie patērētājiem, novecošanās. Šie tīkli veidoti, rēķinoties ar tradicionālu fosilā kurināmā piegādi un apjomīgu, centralizētu ražošanu, nodrošinot lētu un bagātīgu energoapgādi. Piemērotu tīkla savienojumu trūkums kavē investīcijas atjaunojamos energoresursos un decentralizētā ražošanā. Paplašinātā ES mantojusi vājus savienojumus asīs no austrumiem uz rietumiem un no dienvidiem uz ziemeļiem. Tas apgrūtina brīvu enerģijas kustību ES ietvaros, un palielina dažu reģionu ietekmējamību apgādes traucējumu gadījumā. Saskaņā ar gandrīz visiem scenārijiem enerģijas imports palielināsies, līdz ar to būs steidzami nepieciešami jauni maršruti, lai ES nodrošinātu elastīgāku apgādi.

Atspoguļojot plaši izplatītas bažas par Eiropas enerģētikas tīklu spēju piegādāt Eiropas iedzīvotājiem nepieciešamo enerģiju, Eiropadome 2008. gada 16. oktobrī aicināja Komisiju “stiprināt un pilnveidot stratēģiski nozīmīgu infrastruktūru”[4].

Nesenie notikumi Gruzijā liecina, ka šis ir kritisks brīdis enerģētikas drošībai un ka ES jāpastiprina energoapgādes drošības pasākumi.

Vienmēr ir pieņemts, ka enerģētikas tīkliem jābūt pašfinansējošiem. Lai to sasniegtu, galvenais priekšnoteikums ir skaidrs un stabils tiesiskais regulējums, kas stimulētu privātā sektora investīcijas ražošanā un pārvadē/transportēšanā. Šī regulējuma izveide ir viens no galvenajiem mērķiem, ko izvirza Enerģētikas un klimata ierosinājumu paka un Trešā iekšējā enerģijas tirgus paka[5] par iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus pabeigšanu.

Trešā iekšējā enerģijas tirgus paka pēc tās īstenošanas ieviesīs būtiskas izmaiņas tīkla plānošanā, tostarp noteikumos par nodalīšanu, regulatīvo koordinēšanu un jauniem sadarbības tīkliem, kas apvieno pārvades sistēmas operatorus. Tam būtu jāveicina investīcijas, sinerģija, efektivitāte un inovācijas enerģētikas tīklos.

Tomēr, ņemot vērā izaicinājumus apgādes drošībai un Eiropas enerģētikas tīkliem nepieciešamo investīciju apjomu[6], ES jāpilnveido enerģētikas tīklu attīstības politika. Tai, piemēram, jābūt spējīgai iejaukties vai būt par starpnieku, ja valsts un privātie partneri nevar vienoties jautājumos par galvenajiem projektiem, kam ir ietekme Eiropas mērogā. Tai jāpārskata arī finansējuma regulējums, īpaši attiecībā uz Eiropas enerģētikas tīkliem (TEN-E), lai nodrošinātu labāku atbilstību politikas mērķiem. Jāskata arī ar plānošanu un atļauju piešķiršanu saistītas problēmas.

Šīs Zaļā grāmatas mērķis ir uzzināt viedokļus par to, kā ES var labāk veicināt Eiropai nepieciešamus jaunus enerģētikas tīklus, izmantojot tās rīcībā esošos instrumentus, jo īpaši, bet ne tikai TEN-E. Tajā ierosināti arī vairāki nozīmīgi stratēģiski projekti, ko ES varētu veicināt, lai stiprinātu solidaritāti un apgādes drošību Eiropas mēroga enerģētikas tīklā.

NāKOTNES PRIORITāTES EIROPAS TīKLA ATTīSTīBā

Jauni ES enerģētikas tīkla politikas virzieni

Tīkla attīstība ir svarīgs enerģētikas politikas elements. Saistībā ar apgādes iekšējās drošības jautājumiem ES tīkla politikā īpaša uzmanība pievērsta “caurumu aizpildīšanai” tīklos vai “pudeles kakla” problēmas risināšanai. Tas ir svarīgi, bet nepietiekami, lai risinātu apgādes globālo drošību, gūtu labumu no jaunajām tehnoloģijām, dažādotu enerģijas avotus un nodrošinātu solidaritāti energokrīzes laikā. ES tīkla politika pilnībā jāpieskaņo ES enerģētikas politikai.

Kā redzams ES iecelto Eiropas koordinatoru[7] personiskajos ziņojumos, ES jāuzņemas aktīvāka loma stratēģisku projektu veicināšanā. TEN-E ir jāatjaunina un jāpaaugstina tās efektivitāte, īstenojot jauno enerģētikas politiku un tās ilgtspējības, apgādes drošības un konkurētspējas mērķus.

Enerģētikas tīkli ir nozīmīgi arī ES ārējām attiecībām. ES iekšējais enerģijas tirgus nevarētu darboties bez enerģijas importa tīkliem. Enerģētikas tīklu investīcijas ietver arī vairākas starptautiskas iniciatīvas, piemēram, ES un Āfrikas partnerību.

ES atbalsts enerģētikas tīkla attīstībai

EK līgumā teikts, ka Kopiena palīdz izveidot un attīstīt Eiropas komunikāciju tīklus un ka Kopienas rīcības mērķis ir veicināt valstu komunikāciju tīklu savstarpēju savienošanu un savstarpēju izmantojamību, kā arī pieeju tādiem tīkliem (154. pants). Eiropas enerģētikas tīkli (TEN-E) ir galvenais ES enerģētikas politikas instruments enerģētikas tīklu attīstībai. TEN sākotnēji bija iekšējā tirgus instruments. Enerģētikas jomā tika pieņemts, ka investīcijas veiks tirgus dalībnieki, kas novirzītu izmaksas patērētājiem.

Pirmās TEN-E pamatnostādnes pieņēma 1996. gadā, un tās tika secīgi pārskatītas, pēdējo reizi 2006. gadā. Saskaņā ar TEN-E pamatnostādnēm[8] un TEN Regulu[9] ES finansē galvenokārt priekšizpēti pirmsieguldījuma posmā dalībvalstu noteiktam projektu sarakstam. Šai Zaļajai grāmatai pievienots ziņojums par laikposmu no 2002. līdz 2006. gadam[10]. Skaidri redzams, ka jāuzlabo TEN-E ietekme un redzamība.

Tas nozīmē, ka jāpanāk TEN-E pilnīga atbilstība ES enerģētikas mērķim, kas noteikts 2007. gada Enerģētikas politikā Eiropai. Būtiskas izmaiņas jāveic arī pamatnostādnēs, lai programma kļūtu efektīvāka. Izšķiroša nozīme ir budžeta jautājumam. Turpmāk izklāstīti jautājumi, kas var kalpot par pamatu iespējamai TEN-E pārskatīšanai.

ES jāuzlabo arī saskaņotība starp dažādām tīkla darbībām un jāpaplašina dažādu finansēšanas iespēju izmantojums, lai veicinātu investīcijas infrastruktūrā, tostarp TEN-E, struktūrfondi un EIB.

Administratīvie un regulatīvie šķēršļi enerģētikas tīkla projektiem

Plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūras

Vietējo un valsts plānošanas noteikumu atšķirību dēļ plānošanas un administratīvās atļauju piešķiršanas procedūras ir izplatīts enerģētikas projektu kavējumu iemesls. Saskaņotāka pieeja uzlabotu lielu infrastruktūras projektu apstiprinājumu un atļauju procedūras. Tomēr ES kompetencē neietilpst zemes izmantošanas plānošana.

Vēl viens sarežģījums saistīts ar reakciju “tikai ne manā pagalmā”, kad Eiropas nozīmes intereses neatbilst vietējā līmeņa interesēm. To iespējams risināt, izmantojot pazemes kabeļus, taču šādā gadījumā lielus šķēršļus rada izmaksas.

Vietējo pretestību vērtīgiem projektiem rada arī informācijas trūkums un nepietiekama koordinācija.

Īpaša pieeja īpašam projektam: ES ieceļ Eiropas koordinatoru projektam par elektrolīniju starpsavienojumu starp Franciju un Spāniju Raizējoties par lēno progresu plānos par savienojumu paplašināšanu starp Francijas un Spānijas elektrotīkliem, 2007. gada septembrī ES iecēla koordinatoru, lai ieinteresētajām pusēm palīdzētu panākt vienošanos. Šis projekts attiecas uz minētajām dalībvalstīm un visai ES prioritāru savienojumu. Veiksmīgu sarunu rezultātā koordinators rada kompromisa risinājumu, kas pieņemams visām pusēm un ko apstiprināja Spānijas un Francijas valdības/valsts vadītāji. Šis gadījums parāda, ka ES var palīdzēt veicināt attīstību Eiropas enerģētikas tīklu jomā, dodot iespēju pusēm rast kompromisa risinājumu, ievērojot vietējo iedzīvotāju prasības, apgādes drošības un vides aspektus, par izmaksām, ko var segt pārvades sistēmu operatori. |

Tiesiskais regulējums

Plānotā Energoregulatoru sadarbības aģentūra ( ACER ) kopā ar diviem jauniem pārvades sistēmu operatoru Eiropas tīkliem ( ENTSO ), kā noteikts trešajā iekšējā enerģijas tirgus ierosinājumu pakā, palīdzēs nodrošināt labāku tīkla plānošanas, darbības, izpētes un inovāciju koordināciju un pārredzamību (skatīt turpmāk).

Tomēr atsevišķa problēma rodas pārrobežu vai reģionālo projektu gadījumos, īpaši tajos, kur apvienotas vairākas atšķirīgas enerģijas sistēmas.

Prioritārie projekti prioritātēm enerģētikas jomā: tīkls ar vēja spēkstacijām jūrā

ES iecēla Eiropas koordinatoru, lai uzraudzītu progresu, kas panākts, veidojot savienojumu starp Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā ierīkotām vēja turbīnām un galveno sauszemes tīklu. Tomēr patērētāju pieprasīto vēja enerģiju nevar piegādāt bez jauniem tīkliem . Dalībvalstu starpā novērojama nepietiekama stratēģiskā plānošana un dialogs ar sabiedrību. Koordinatora pieredze liecina, ka jūras tīkla attīstībai, savienojot ģeneratoru parkus ar sauszemes tīklu, jānodrošina tirdzniecības iespēja un jāpalīdz balansēšanā. Bet to var darīt tikai tad, ja ietvertas visas iesaistītās dalībvalstis, pārvades sistēmas operatori, regulatīvās iestādes un citas ieinteresētās puses, tostarp nevalstiskās organizācijas. Lai sekmētu daudznacionālo procesu, 2008. gada jūlijā koordinators izveidoja darba grupu, kurā sapulcinātas visas iesaistītās puses.

Virzība uz pilnībā integrētu un elastīgu Eiropas enerģētikas tīklu

Pirmais tīkla mērķis ir savienot Eiropas Savienības dalībvalstis, dodot iespēju pilnībā izmantot iekšējo enerģijas tirgu. Šī problēma radusies pēc divām pēdējām ES paplašināšanās reizēm, jo jaunās dalībvalstis gan savstarpēji, gan ar vecajām dalībvalstīm nav savienotas vai ir savienotas nepietiekami.

Trūkstošo savienojumu izbūve: elektrotīklu savienojums starp Poliju un Lietuvu

Izveidojot kopīgu struktūru, kas savieno PSO un administrācijas, ir atrisināti sarežģījumi ar Powerlink projektu, kas paredzēts, lai savienotu Polijas un Lietuvas elektropārvades sistēmas. Eiropas koordinators šajā gadījumā palīdzēja attiecīgajiem PSO izveidot kopuzņēmumu LITPOL, kas veiktu savienojuma sagatavošanas darbu. Savienojums var nodrošināt divējādus ieguvumus reģiona apgādes drošībai – mazināt plaisu starp triju Baltijas valstu tīklu un pārējo ES, kā arī sniegt iespējas eksportēt enerģiju no Lietuvā plānotās atomelektrostacijas.

Par ES galveno prioritāti, kas sniedzas vēl tālāk par 2010. gadu, jākļūst elektrotīkla modernizēšanas uzdevumam decentralizētāku ražošanas vienību un “viedu” tehnoloģiju integrēšanai, labākas pieprasījuma pārvaldības nodrošināšanai un lielu apjomu atjaunojamās enerģijas ražošanas absorbēšanai[11].

Turklāt ir būtiski nodrošināt, ka visā ES teritorijā var sajust ieguvumu no jaunajiem energoresursiem, ko attīsta ES ietvaros, piemēram, no jūras vēja un fotoelementu/ koncentrētas saules enerģijas, vairāk izmantojot starpreģionu savienojumus.

Jāpievērš uzmanība arī importa drošībai. Daži galvenie cauruļvadi, kas apkalpo Eiropas klientus, ir pārāk noslogoti, vai arī tiem nepieciešams remonts. Būs nepieciešami arī jauni importa maršruti, īpaši no Vidusāzijas un Kaspijas jūras reģiona, kā arī no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas.

Apgādes drošība: sabiedrības interešu dēļ reizēm vajadzīga publiskā sektora iejaukšanās, ja tirgus nesniedz vajadzīgo rezultātu

Gāzes tranzīta dienvidu koridorā, tostarp projektā Nabucco , ES koordinators akcentējis būtiskus tīkla plānošanas un izbūves sarežģījumus. Politiskie, drošības un nekomerciālie riski, kas saistīti ar jaunas infrastruktūras projektiem, ir ļoti kavējoši faktori komercsabiedrībām, kas nav gatavas uzņemties risku kļūt par pirmajiem izmēģinātājiem. Konkurences tirgū pārvaldes iestādēm jāturpina stimulēt privātuzņēmumus investēt pilnīgi jaunos, neapgūtos (”greenfield”) projektos.

Jaunu prioritāšu noteikšana

2008. gada 15.–16. oktobra Eiropadomes sanāksme izklāstīja dažas galvenās vadlīnijas par tīkla prioritātēm ES. Komisija izklāstīja konkrētākus piemērus otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā „ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plāns”[12]. Tie aplūkoti turpinājumā (secinājumu nodaļā). Tomēr, lai īstenotu šīs prioritātes, vajadzīga politikas un instrumentu saskaņošana. Turpmāk minēti aspekti, no kuriem izriet vairākas iespējas, ko ES var attīstīt kā daļu no saskaņotākas enerģētikas tīkla politikas, kas pilnībā atbilst tās mērķiem enerģētikas un klimata jomā un palīdz īstenot prioritāros projektus, lai tie kalpotu visiem ES iedzīvotājiem.

************

JAUNA ES PIEEJA ENERģēTIKAS TīKLA ATTīSTīBAI

ES enerģētikas politikas mērķi un uzdevumi

Sabiedrības informētības un solidaritātes veicināšana

Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jāuzlabo informēšana un saziņa ar iedzīvotājiem par enerģētikas tīklu jautājumiem, tostarp par TEN-E mērķiem un uzdevumiem, energoapgādes solidaritātes darbību un to, kā jauni tīkli var nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un konkurētspējīgu enerģiju. Šī uzdevuma izpildē jāiesaista publiskais un privātais sektors.

Jāuzlabo informācijas pieejamība. Nepieciešamas regulāras diskusijas ar dalībvalstīm un citām pusēm par investīciju jautājumiem, īpaši par elektroenerģijas ražošanu. Komisija pārskatīs ieguldījumu, ko var sniegt Padomes Regula (EK) 736/96 par Komisijas informēšanu par Kopienu interesējošiem investīciju projektiem naftas, dabasgāzes un elektroenerģijas sektoros. Komisijas Enerģētikas tirgus novērošanas centrs šo informāciju var papildināt.

“20-20-20” mērķu sasniegšana līdz 2020. gadam[13]

Jaunie atjaunojamās enerģijas un klimata pārmaiņu tiesību akti, tostarp “20-20-20” mērķi, steidzami jāietver tīklu plānošanā un programmās publiskajā un privātajā sektorā.

ES jāizstrādā visaptveroša stratēģija par atjaunojamās enerģijas avotu integrēšanu tīklā, cieši sadarbojoties ar valsts un reģionālajām iestādēm un tirgus dalībniekiem. Tai jāpievēršas tādiem jautājumiem kā izmaksu sadale apgādes ķēdē, rezerves izmaksas, pārvades tehnoloģijas, savienojums starp vietējiem un Eiropas tīkliem un regulējuma saskaņotība. Es, dalībvalstīm, vietējām un reģionālajām pārvaldes iestādēm jāsekmē arī decentralizēta enerģijas ražošana, tādējādi sekmējot enerģijas drošību un paverot plašas iespējas reģionālajai attīstībai, izaugsmei un darbavietām.

ES jāveicina projekti, kas var novadīt enerģiju no resursiem bagātiem reģioniem (piemēram, vēja enerģija piekrastes zonās un saules enerģija Vidusjūras reģionā) uz patērētājiem nepieciešamām vietām. Tajā pašā laikā jāveicina jaunas tīkla tehnoloģijas efektīvākai un elastīgākai vietējo energoresursu izmantošanai, piemēram, enerģijas ražošana atsevišķās mājsaimniecībās un kioģenerācija.

Jūras vēja enerģijai varētu būt nozīmīga loma atjaunojamās enerģijas mērķu sasniegšanā, kā arī apgādes drošības nodrošināšanā un solidaritātē. Lai Eiropas tīklā pilnībā integrētu vēja enerģiju, ir nepieciešami visas Eiropas jūras tīkli un Eiropas pārklājuma tīkli. Paralēli šai zaļajai grāmatai Komisija publicē paziņojumu par jūras vēja enerģiju[14].

Tīklus ietekmē arī CO2 uztveršanas, transportēšanas un uzglabāšanas ( CCS ) veicināšana. Nepieciešami CO2 cauruļvadi, kas savieno CO2 emisijas avotus un uzglabāšanas vietas. ES jāapsver sava loma nepieciešamo investīciju veicināšanā šajā jomā, tostarp TEN-E.

Saistībā ar šo jāņem vērā klimata pārmaiņu ietekme uz Eiropas enerģētikas tīkliem, piemēram, uz spēkstaciju, elektropārvades līniju un cauruļvadu novietojumu.

Inovācijas un jaunas tehnoloģijas

Izpētes un tehnoloģiju demonstrējumu programmās vairāk jāpievēršas enerģētikas tīklu tehnoloģijām. Eiropas zinātnes kopiena jāmotivē risinājumu izstrādē pilnībā sadarboties ar privāto sektoru. Galvenais tehnoloģijas izaicinājums līdz 2020. gadam ir elastīga Eiropas tīkla izveidošana ar bagātīgām uzglabāšanas iespējām, ietverot dažādus elektroenerģijas ražošanas avotus (gan atjaunojamos, gan ierastos).

Eiropas rūpniecības iniciatīva elektrotīklu jomā ir Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskā plāna[15] prioritāte, un 7. ES Pamatprogramma pētniecības un attīstības jomā nodrošinās tās sākotnējo atbalstu. Daži plaša mēroga PTA un demonstrējumu projekti, kas uzlabotu “intelektisko” tīkla tehnoloģiju īstenošanas iespējas, varētu sniegt nepieciešamo stimulu labākas, elastīgākas un spēcīgākas sistēmas ieviešanai un novērstu nepieciešamību investēt ne tik efektīvā infrastruktūrā.

Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā ietverti arī tālākai tīklu attīstībai nozīmīgi pasākumi, piemēram, pāreja uz enerģijas avotiem ar zemu oglekļa saturu. Jāturpina pētīt arī elektromobīļu un no elektrotīkla uzlādējamu hibrīdautomobīļu ietekme uz elektroenerģijas tīkliem.

ES jātiecas izplatīt pieredze visā ES. Jaunu energotehnoloģiju un inovatīvu risinājumu izstrādei efektīvāk jāizmanto ES instrumenti, tostarp ES struktūrfondi, kohēzijas fondi, PTA pamatprogrammas, kā arī Konkurētspējas un inovāciju programma (Saprātīga enerģija Eiropai) un ierosinātā Eiropas Enerģētikas pētniecības alianse[16]. Turklāt 2009. gadā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts izsludinās pirmo zināšanu un inovāciju apvienību konkursu, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu enerģiju. Jāpadziļina sadarbība arī ar Eiropas standartizācijas organizācijām, jo tās izstrādā nepieciešamos standartus jauno tehnoloģiju ienākšanai tirgū.

Starptautiskie enerģētikas tīkli

Starptautisko enerģētikas tīklu projektiem, kas kalpo ES energoapgādes drošībai, nepieciešama trešo valstu valdību piekrišana. Ir būtiski, ka ES starptautiskās sadarbības ietvaros veicina šādu projektu attīstību, jo īpaši nodrošinot ilgtermiņa politisko regulējumu investīcijās iesaistīto privātuzņēmumu saistībām un iespējamām Eiropas banku (piemēram, EIB, ERAB) garantijām.

Var izmantot esošos ES grupējumus, piemēram, Enerģijas drošības ekspertu tīklu, Gāzes koordinācijas grupu un Naftas produktu apgādes darba grupu, lai savlaicīgi apspriestu ierosinātos starptautiskos enerģētikas projektus. Tas palīdzēs izveidot solidaritāti starp dalībvalstīm un iepriekš paredzēt politiski jutīgus jautājumus.

Galīgie lēmumi par importa cauruļvadiem ir komercjautājumi, kas jāpieņem kopā ar iesaistītajām valstīm. Dažos projektos var būt jānodrošina politisks apstiprinājums trešai valstij, ka ES ir gatava iesaistīties ilgtermiņa attiecībās enerģētikas jomā. Dažos gadījumos var būt vajadzīgs īpašs atbalsts investīciju projektiem, kuros no privātā investora viedokļa ir pārāk lieli nekomerciālie riski.

ES jāturpina strādāt pie atšķirību pārvarēšanas trešo valstu tiesiskajā regulējumā un apsvērt pēc iespējas agrāku iesaistīšanos starptautisku līgumu veidošanā, kas ir saistīti ar stratēģiskajiem projektiem, lai nodrošinātu to atbilstību ES tiesību aktiem.

Šīs bažas jāatspoguļo arī ES ārējos instrumentos. Starptautiskos līgumus var izmantot laicīgai informēšanai par tirgus un politikas attīstību un lai sagatavotu augsni energotīklu savstarpējai savienošanai ar ES tirgu. Starptautiskus tirdzniecības līgumus var izmantot arī tam, lai piedāvātu skaidrus piekļuves nosacījumus ES tirgum un otrādi, kā arī strīdu izšķiršanas procedūras.

Uzlabots ekonomiskais un tiesiskais regulējums ES attiecībām ar piegādātāju un tranzītvalstīm palīdzēs veicināt stabilākus un paredzamākus investīciju apstākļus privātām investīcijām enerģētikas infrastruktūrā.

Savstarpēji pilnībā savienots Eiropas enerģētikas tīkls

Efektīvs iekšējais enerģijas tirgus

Ieviešot Trešo iekšējā enerģijas tirgus ierosinājumu paku, tiks uzlabota sadarbība starp pārvades sistēmu operatoriem un energoregulatoriem, dodot iespēju noteikt nepieciešamos starpsavienojumus, pamatojoties uz pārredzamu, saskaņotu 10 gadu investīciju plānu. Attīstība notikusi elektroenerģijas nozarē. Plāniem, kas attiecas uz gāzi, būtu jāprogresē straujāk.

ENTSO un ACER var paplašināt sadarbību, ietverot citus jautājumus papildus konkurences veicināšanai, tostarp apgādes drošību, izpēti un inovācijas un “20-20-20” mērķu sasniegšanu.

ENTSO un ACER sadarbībai jāpalīdz nodrošināt optimāla esošo tīklu izmantošana, piemēram, samazinot zudumus elektrolīnijās un sekmējot efektīvākus pieprasījuma modeļus. Tai jāveicina elastīgāka pieeja jaunas tīkla infrastruktūras (piemēram, jūras vēja vai “viedo” tīklu) tarifiem. Tai jāpalīdz pārvarēt citus investīciju šķēršļus, piemēram, saistībā ar samērīgiem ienākumiem no valsts PSO ieguldījumiem.

Lai veiktu saskaņotu plānošanu, jāņem vērā vietējo “viedo” tīklu integrēšanas sekas un ietekme uz atbilstošajiem PSO (augstspriegums) un sadales sistēmu operatoru (zemspriegums) pienākumiem.

Starpreģionālā dimensija

ES iekšējā tirgus ietvaros reģionālie (pārrobežu un vairāku valstu) tīkli ir nozīmīgi apgādes drošībai un solidaritātei, un tie ir pirmais solis ceļā uz savstarpēji pilnībā savienotu iekšējo enerģijas tirgu.

Tīklu savienošana – gāzes nozare

Jaunas Eiropas pārvades sistēmas ( NETS ) projekts, ko atbalsta vairāki PSO, ir daudzsološa iniciatīva gāzes pārvades operatoru integrācijai visā Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā. Tādējādi ir iespēja izveidot pamatu reģionālam gāzes tirgum. Šāds tirgus būtu pietiekami liels, lai piesaistītu jaunas investīcijas, kas nav iespējams atsevišķiem valstu tirgiem, un varētu nozīmīgi samazināt ekspluatācijas un investīciju izmaksas.

Cita progresīva iniciatīva, kas arī varētu uzlabot aktīvu integrāciju un tīklu pārvaldību, ir ideja par Eiropas pārvades sistēmas operatoru, ko popularizē daži nozīmīgi gāzes tirgus dalībnieki. Mērķis ir pakāpeniski izveidot neatkarīgu uzņēmumu, kas pārvaldītu vienotu gāzes transportēšanas tīklu visā ES. Pakāpeniska tīklu vienošana, ja to veido atbilstoši konkurences tiesībām, vairāk stimulētu gāzes uzņēmumus investēt jaunos tīklu projektos.

Īpašas iniciatīvas ir nepieciešamas, lai palīdzētu savstarpēji savienot ES izolētākās daļas vai integrētu tīklā jaunas enerģijas formas. Reģioni, kuriem varētu būt politiskā prioritāte, ir Baltijas jūras reģions, Vidusjūras reģions un Dienvidaustrumeiropa.

Jauna plānošanas pieeja

Eiropadome aicināja Komisiju “iesniegt priekšlikumus, kuru mērķis ir racionalizēt apstiprināšanas procedūras”[17]. Ņemot to vērā, Eiropas prioritāros projektus var ietvert valstu stratēģiskajos plānos, kā arī regulatoru un PSO nākotnes prioritātēs. Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu laika grafiku ievērošanu. Tas varētu kļūt par TEN-E atbalsta nosacījumu.

Vienotāka kārtība un kritēriji, tostarp orientējošie laika grafiki, palīdzētu pabeigt stratēģiskus pārrobežu projektus. Tā kā ES nav piešķirta atbilstoša kompetence, nepieciešams apsvērt, kā ES var palīdzēt vienkāršot plānošanas procedūras lielu pārrobežu enerģētikas projektu gadījumos.

Eiropas Komisijai jāveicina informācijas un paraugprakses apmaiņa starp dalībvalstīm šajos jautājumos. Lai paātrinātu nozīmīgus infrastruktūras projektus, daudzas dalībvalstis pārskata vai jau ir grozījušas plānošanas noteikumus.

Pareizi jāinterpretē un jāpiemēro ES vides tiesību akti, ņemot vērā Komisijas sagatavotās vadlīnijas. ES vides tiesību aktu ievērošana un enerģētikas politikas mērķu sasniegšana ir (un jābūt) savstarpēji viens otru papildinoši jautājumi.

Balstoties uz ES koordinatoru pieredzi[18], esošo noteikumu ietvaros jāparedz iespēja vērsties pie pārvaldes iestādēm, ja ES atbilstošam projektam radusies plānošanas kavēšanās. Ja netiek rasts valsts mēroga risinājums, Komisija var veikt analīzi vai iecelt mediatoru.

TEN-E izmantošana drošības un solidaritātes veicināšanai

Pārskatītās TEN-E pamatnostādnes

TEN-E jākļūst par efektīvāku instrumentu, lai sekmētu nozīmīgus ES projektus, kuri attiecas uz apgādes drošības, konkurences, vides un solidaritātes mērķiem.

Pēc atbilžu saņemšanas par šo Zaļo grāmatu Komisija vēlas šādi pārskatīt TEN-E pamatnostādnes.

1) TEN-E mērķi jānosaka atbilstoši Eiropas enerģētikas politikai (“20-20-20” mērķi un papildu apgādes drošības un solidaritātes, ilgtspējības un konkurētspējas mērķi).

2) TEN-E jāattiecina uz visu enerģijas transporta tīklu. Programmas priekšplānā jāsaglabā gāze, tostarp sašķidrinātās dabasgāzes termināļi un pazemes krātuves, un elektroenerģijas pārvades tīkli. Nekavējoties jāapsver arī naftas cauruļvadu ietveršana. Naftas jūras transporta augošais apjoms rada nopietnu risku apgādes un jūras drošībai. Šai Zaļajai grāmatai pievienots Komisijas dienestu darba dokuments par naftas infrastruktūru[19].

TEN-E sfēru var paplašināt, iekļaujot transportēšanas infrastruktūru, kas saistīta ar jaunajām tehnoloģijām, sākot ar oglekļa dioksīdu CCS projektiem. Citas iespējas varētu ietvert tīklu adaptēšanu koģenerācijas biogāzei vai saspiestas dabasgāzes transportlīdzekļu tehnoloģijām.

Programmai jābūt elastīgākai attiecībā uz tīkla attīstību, kas ietekmē gan pārvades, gan sadales tīklus, tostarp “viedos” tīklus.

3) TEN-E plānošanu jānosaka tirgum, paredzot skaidru ENTSO un ACER uzdevumu. ES jāveic aktīva sekmēšanas un starpniecības loma.

4) Prioritāru savienojumu plānā[20] Komisija izteica priekšlikumu sašaurināt TEN-E līdz ierobežotam skaitam stratēģisku projektu. Attiecīgi prioritāro projektu skaitam jābūt nelielam, ietverot pārrobežu projektus, projektus, kas Eiropas tīklam pievieno izolētas dalībvalstis, un tos, kas aptver vairākas dalībvalstis (praksē vairāku atsevišķu projektu apvienojums). Tālākajos secinājumos noteiktās piecas prioritārās jomas ir prioritāro projektu piemēri, ko varētu atbalstīt atjauninātā TEN-E.

TEN-E projekti jāietver nacionālajos infrastruktūras plānos un attiecīgā gadījumā arī Eiropas Investīciju bankas vai Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas prioritātēs. Ieguldījumu varētu sniegt arī dalībvalstis, kas gūst labumu no projekta.

5) Jāizstrādā papildu pasākumi , lai izplatītu informāciju un nodrošinātu paraugprakses apmaiņu projektu un dalībvalstu starpā.

6) Īpašos gadījumos, piemēram, plaša mēroga reģionālo projektos vai projektos, kas ietver trešo valsti, var tikt iecelts Eiropas koordinators . Ieceļot jaunu koordinatoru, jāņem vērā iepriekš gūtā pieredze.

7) Nozīmīgs ir resursu jautājums. TEN-E budžets nav ievērojami mainījies – EUR 155 milj. laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam (salīdzinājumā ar EUR 148 milj. laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam) aptuveni 300 atbilstīgajiem projektiem. Tas ierobežo programmas ietekmi. Ir atšķirīgi viedokļi par to, vai bez nopietnas publiskā sektora intervences tirgus veiks nepieciešamās investīcijas, kas kalpotu sabiedriskām interesēm. Meklējot veidus, kā uzlabot programmas efektivitāti ar esošajiem līdzekļiem, ES tomēr jāapsver TEN-E budžeta palielināšanas veidi, lai cita starpā veicinātu investīcijas nekomerciāliem mērķiem, piemēram, apgādes drošībai.

Attiecībā uz projektiem ārpus ES jārod iespējas pilnībā izmantot pieejamos finanšu instrumentus, vienlaikus nodrošinot atbilstību iekšējiem instrumentiem, jo īpaši TEN-E. Jāapsver, kā nākotnē pašreizējo TEN-E varētu aizstāt ar jaunu līdzekli — ES enerģētikas drošības un infrastruktūras instrumentu — un labāk to saskaņot ar ES ārējiem finanšu instrumentiem. Aicinām atbildēs uz šo Zaļo grāmatu norādīt, kas šajā instrumentā būtu jāietver un kā vislabāk saskaņot iekšējos un ārējos izdevumus.

Citas TEN-E uzlabošanas iespējas

Jāizveido nefinansiāls atbalsts , lai veicinātu atbalstu no citiem avotiem, piemēram, atzīta marķējuma “ES” piešķiršana. Vairāk jāstrādā pie tā, lai TEN varētu izmantot kā papildinājumu citiem finansējuma avotiem, jo īpaši starptautiskajām finanšu iestādēm.

Jāattīsta sinerģijas ar citām ES tīklu darbībām, piemēram, telekomunikāciju, transporta un vides infrastruktūras jomā (piemēram, apvienojot elektrolīnijas ar sauszemes transporta infrastruktūru — dzelzceļu vai autoceļiem).

Nākamais jautājums ir par to, vai ES jāpiedāvā atbalsts projektiem, kas rada papildu izmaksas, īstenojot sabiedriskus (nekomerciālus) mērķus , piemēram, papildu gāzes vai elektroenerģijas jauda, kas palīdzētu nodrošināt apgādes drošību ES, savienojumi, lai tīklā integrētu jaunu atjaunojamu enerģiju, vai kabeļu izvietošana pazemē vides apsvērumu dēļ. Tas varētu likt domāt, ka ES kompensēs papildu izmaksas, kas nav iespējams.

Apgādes drošība: publiskā sektora intervence sabiedrības interešu vārdā

Raksturīgs piemērs publiskā sektora finansētam cauruļvadam, kas palielina apgādes drošību, kura savukārt nespēja ieinteresēt brīvo tirgu, ir Čehijas lēmums būvēt IKL ( Ingolstadt-Kralupy-Litvínov ) naftas cauruļvadu deviņdesmitajos gados, lai papildu austrumu maršrutam atvērtu arī rietumu maršrutu. Tagad cauruļvada operators ir pilnībā valstij piederošs uzņēmums Mero , un ienākumi sedz aizdevumu procentus un atmaksu. Jaunais cauruļvads lieti noder kopš 2008. gada jūlija, kad komercstruktūras, kas pa austrumu maršrutu piegādā Krievijas jēlnaftu, pēkšņi samazināja piegādi Čehijas klientiem.

Nākamā iespēja ir pāriet no konkrētiem projektiem pie vispārējiem pētījumiem ar mērķi rast risinājumus problēmām, ar ko pašreiz saskaras tīkla attīstītāji, piemēram, kā risināt tīkla problēmas, kas saistītas ar liela mēroga jūras vēja vai saules enerģijas savienojumiem vai “viedo” tīklu izmantošanu.

TEN-E un citu ES finanšu instrumentu savstarpēja koordinēšana

Potenciāliem investoriem enerģētikas tīklā jābūt piekļuvei dažādiem finanšu avotiem. Tādēļ TEN-E ir pilnībā jāpieskaņo un jākoordinē ar citām apjomīgām ES programmām, kas ietekmē infrastruktūras attīstību – jo īpaši struktūrfondiem un kohēzijas fondiem, kā arī PTA pamatprogrammām. Piemēram, no kohēzijas politikas līdzekļiem laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam TEN-E projektos investē 675 miljonus euro. Septītā pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogramma laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam elektrotīklos investē 100 miljonus euro. Paredzēts, ka šo projektu rezultāti tiks plaši popularizēti un rosinās turpmāku izpēti un demonstrācijas, kā arī tirgus investīcijas.

Īpaši tranzītvalstu infrastruktūrā jāizmanto ciešāka koordinācija starp ārpolitikas instrumentiem, piemēram, Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumentu un TEN-E.

Visos līmeņos jāsekmē koordinācija starp TEN-E un Eiropas Investīciju banku (EIB), un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Varētu apsvērt sasaisti starp TEN-E atbalstu un EIB līdzdalību. Turklāt EIB aizgādībā var izveidot fondu, kas atsevišķiem projektiem nodrošinātu kapitālu, kvazikapitālu, garantijas un finanšu instrumentus.

Vēl viens iespējamais partneris ir Pasaules Bankas paātrinātie programmatiskie aizdevumi, kas nodrošina finansējumu reformu programmām apstiprinātās valstīs.

SECINāJUMI

Kā noteikts Komisijas Otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā[21] un aprakstīts šajā dokumentā, ES nevarēs sasniegt izvirzītos mērķus klimata un enerģētikas jomā bez jauniem un uzlabotiem tīkliem. Enerģētikas tīkliem jāieņem nozīmīgāka loma enerģētikas politikas attīstībā un īstenošanā. Tajā pašā laikā jānodrošina labāka enerģētikas tīklu plānošanas koordinācija politiskā līmenī.

Iekšējam enerģijas tirgum, kas tiks uzlabots, izmantojot pašreiz apspriesto trešo ierosinājumu paku, jākļūst par investīciju galveno virzītājspēku enerģētikas tīklos, bet ES aktīvi jāsekmē projekti, kas acīmredzami ietekmē Eiropas enerģētikas drošību, tostarp starptautiski projekti.

Galvenais ES instruments Eiropas enerģētikas tīkla attīstībai TEN-E nav piemērots, lai risinātu pašreizējās problēmas enerģētikas nozarē, un tas ir nepietiekami pieskaņots jaunajai Eiropas enerģētikas politikai. Tas arī nav pienācīgi saskaņots ar iekšējo tirgu un citām pārmaiņām, piemēram, pētniecības politiku un ārpolitiku. Šī instrumenta budžets ir nepietiekams.

ES jāizveido jauna stratēģiska pieeja, kurā tiktu apvienoti pieejamie instrumenti, tostarp jāapsver, kā pašreizējo TEN-E varētu aizstāt ar jaunu instrumentu — ES enerģētikas drošības un infrastruktūras instrumentu , kuram būtu šādi mērķi: i) pabeigt iekšējā enerģijas tirgus veidošanu, ii) nodrošināt tīkla attīstību, kas ļautu sasniegt ES atjaunojamās enerģijas mērķus, un ii) panākt ES energoapgādes drošību, izmantojot lielākos infrastruktūras projektus ES teritorijā un ārpus tās.

Šīs stratēģijas ietvaros Komisija ir atlasījusi šādus projektus, kā izklāstīts otrajā stratēģiskajā enerģētikas pārskatā — ES energoapgādes drošības un solidaritātes rīcības plānā.

- Baltijas starpsavienojumu plāns. Atlikušo izolēto enerģijas tirgu savienošana ir Eiropas prioritāte. Kā Eiropadome skaidri atzinusi 2008. gada 16. oktobra secinājumos, Baltijas jūras reģiona savienošana ir nepieciešama, lai uzlabotu energoapgādes drošību visās valstīs, kas robežojas ar Baltiju, un lai nodrošinātu plašāku energoapgādes drošību un solidaritāti ES. Kopā ar iesaistītajām dalībvalstīm Komisija izstrādās plānu, kas būs daļa no Baltijas jūras reģionālās stratēģijas un ietvers gāzes, elektroenerģijas (tostarp jūras vēja un potenciāli paisuma/bēguma enerģijas) un uzglabāšanas jautājumus. Tādējādi vienā saskaņotā sistēmā tiks apvienoti esošie projekti, sniedzot labumu visam reģionam. Izstrādājot plānu, jāņem vērā efektīva tirgus attīstība un energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu ieguldījums apgādes drošības palielināšanā.

- Jauns gāzes dienvidu koridors . Ļoti iespējams, ka Kaspijas jūras reģiona un Tuvo Austrumu loma globālajā naftas un gāzes apgādē nākotnē pieaugs, un līdz ar nepieciešamību izvairīties no jau tā augstā riska palielināšanas, kas saistīts ar naftas un sašķidrinātās dabasgāzes transportēšanu pa jūru, šis projekts ir tik nepieciešams, kā vēl nekad agrāk. Komisija strādās ar iesaistītajām valstīm, lai gada laikā no šī brīža panāktu konkrētus lēmumus par Nabucco cauruļvada būvniecību. Tiks pētīta iespēja izveidot grupveida Kaspijas reģiona gāzes iepirkuma mehānismu, pilnībā ievērojot konkurences noteikumus. Par tranzītu jāvienojas ar Turciju, ievērojot gan ES acquis pamatprincipus, gan pamatotas Turcijas bažas par savu energoapgādes drošību.

- Sašķidrinātā dabasgāze. Sašķidrinātā dabasgāze uzlabo energoapgādes drošību, padarot gāzes tirgu par likvīdāku pasaules tirgu, salīdzināmu ar naftas tirgu. Atbilstoša sašķidrinātās dabasgāzes jauda, kas sastāv no sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem un regazifikācijas uz kuģa, jāpadara pieejama visām dalībvalstīm vai nu tieši, vai caur citām dalībvalstīm, izmantojot kopīgus energoapgādes drošības risinājumus. Var iesaistīt arī Enerģētikas kopienu, apsverot iespēju paplašināt tīklu līdz Adrijas jūras piekrastei. Jāizveido pietiekama gāzes uzglabāšanas jauda.

- Vidusjūras reģiona energoloks. Arī Vidusjūras reģionam un Āfrikai nepieciešami labāki savienojumi ne tikai fosilā kurināmā, bet arī atjaunojamo enerģijas avotu ziņā. Vidusjūras reģiona enerģijas aplis ļaus Eiropai un Ziemeļāfrikai labāk izmantot pieejamos dabas resursus. Šī iniciatīva balstīta uz priekšlikumu, kas izteikts Vidusjūras Savienības – Barselonas procesa kontekstā, un paredz Vidusjūras reģiona tīkla saules enerģijas (fotoelementu un koncentrēta saules enerģija) un vēja enerģijas tīklu, kas apgādā ES. Izolētāko Eiropas valstu energoapgādes drošību būtiski palielinātu starpsavienojumu projekti ar kontinentālo Eiropu.

- Prioritāri jābūvē ziemeļu un dienvidu ass gāzes un elektroenerģijas starpsavienojumi Centrāleiropā un Austrumeiropā , kuru pamatā jo īpaši ir jaunās Eiropas pārvades sistēmas iniciatīva, kas paredz kopīgu gāzes pārvades sistēmas operatoru[22], Enerģētikas kopienas gāzes loks, starpsavienojumi, kas par prioritāriem atzīti Enerģētikas kopienas ministru sanāksmē 2007. gada decembrī[23] un Eiropas mēroga naftas cauruļvads[24]. Jaunā iekšējā enerģijas tirgus ierosinājumu paka paredz sagatavot regulāru 10 gadu tīkla attīstības plānu, kurā tiktu norādīti trūkstošie savienojumi un to izbūvei veicamie pasākumi.

- Jāsagatavo Ziemeļjūras vēja enerģijas tīkla projekts , kas savstarpēji savienotu Eiropas ziemeļrietumu daļas nacionālos elektrotīklus un pievienotu tīklam vairākus plānotos jūras vēja parkus. Kopā ar Vidusjūras reģiona loku un Baltijas starpsavienojumu projektu tam jākļūst par vienu no nākotnē paredzamā Eiropas mēroga tīkla elementiem.

*****

Komisija aicina izteikt viedokli par šo Zaļo grāmatu. Atbildes strukturēšanai var izmantot šādus jautājumus .

Tīkla politika

1. Kas, jūsuprāt, ir galvenie šķēršļi Eiropas elektrotīkla un gāzes tīkla attīstībai? Ciktāl tos var risināt valstu/reģionālā līmenī un kad jāiesaistās ES?

2. Kādi apstākļos vajadzīga ES iesaistīšanās vietējās plānošanas nesaskaņās saistībā ar enerģētikas infrastruktūru? Kā šādos apstākļos ES būtu jārīkojas?

3. Vai ir nepieciešama koncentrētāka un strukturētāka pieeja izpētei un demonstrējumiem saistībā ar Eiropas tīkliem? Kāda tā varētu būt?

4. Kas, jūsuprāt, ir visnozīmīgākais ES uzdevums tīklu attīstības jomā?

5. Vai ES būtu vairāk jāiesaistās infrastruktūras projektu sekmēšanā trešās valstīs? Ja jā, tad kādā veidā?

TEN-E

6. Kāds būtu visefektīvākais ES atbalsts jaunu enerģētikas tīklu attīstītājiem, ņemot vērā, ka resursi ir ierobežoti? Vai TEN-E pieeja joprojām ir atbilstoša? Kā ES var palīdzēt uzlabot investīciju apstākļus?

7. Ņemot vērā ierosināto TEN-E pamatnostādņu pārskatīšanu, kā ES var uzlabot TEN-E politikas virzību, efektivitāti un ietekmi esošā budžeta ietvaros?

8. Vai TEN-E jāpaplašinās, ietverot naftas infrastruktūru? Vai tai jāpaplašinās, ietverot arī jaunus CO2, biogāzes un citus tīklus?

9. Ko jūs domājat par jaunajiem prioritārajiem projektiem un vai varat ieteikt citus prioritāros projektus, kas ES būtu jāatbalsta?

10. Vai TEN-E/ES iegūtu lielāku ietekmi un būtu pamanāmāka, ja TEN-E pārveidotu par operatīvu apgādes drošības un solidaritātes instrumentu?

11. Kādi papildu ES pasākumi bez Zaļajā grāmatā iepriekš minētā palīdzētu nodrošināt ilgtspējīgu ES infrastruktūru?

Plašāku informāciju skatiet http://ec.europa.eu/energy/index_en.html. Atbildes sūtiet līdz 2009. gada 31. martam uz Eiropas Komisiju, adresējot šādi:

Christine Jenkins

European Commission

DG Energy and Transport

DM 24 – 6/127

1049 Brussels

Belgium

[1] Enerģētikas politika Eiropai, COM(2007)1 galīgā redakcija.

[2] Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājums par 20 %, 20 % atjaunojamās enerģijas avotu īpatsvars ES enerģijas galapatēriņā un 20 % energoefektivitātes uzlabojums līdz 2020. gadam.

[3] http://ec.europa.eu/energy/climate_actions/index_en.htm.

[4] http://www.consilium.europa.eu/cms3_applications/Applications/newsRoom/related.asp?BID=76&GRP=14127&LANG=1&cmsId=339.

[5] http://ec.europa.eu/energy/electricity/package_2007/index_en.htm.

[6] EUR 17 miljardi elektroenerģijas tīklos nākamo 5 gadu laikā saskaņā ar UCTE ziņojumu (2008. gada maija Pārvades attīstības plāns) un aptuveni EUR 300 miljardi elektroenerģijas un gāzes tīkliem nākamo 25 gadu laikā.

[7] Iecelti 2007. gada septembrī četriem īpaši sarežģītiem projektiem: Starpsavienojums starp Spāniju un Franciju (prof. Monti [Monti]), Augstsprieguma līnijas savienojums starp Poliju un Lietuvu (prof. Mielčarskis [Mielczarski]), Tīkls ar vēja spēkstacijām jūrā (G. V. Adamovičs [Adamowitsch]), Gāzes tranzīta dienvidu koridors (J. J van Ārtsens [van Aartsen]). Ziņojumi pieejami http://ec.europa.eu/ten/energy/coordinators/index_en.htm.

[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Lēmums Nr. 1364/2006/EK, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu 96/391/EK un Lēmumu Nr. 1229/2003/EK, OV L 262, 22.9.2006.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 680/2007, ar ko paredz vispārīgus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā, OV L 162/1, 22.6.2007.

[10] Ziņojums par Eiropas Enerģētikas tīklu programmas īstenošanu laikposmā no 2002. līdz 2006. gadam, COM (2008) 770.

[11] “Viedas” tīklu tehnoloģijas un to ieguldījums mērķu “20-20-20” sasniegšanai izklāstīti ELECTRA ziņojumā http://ec.europa.eu/enterprise/electr_equipment/electra.htm. Sk. arī „Energoefektivitātes paaugstināšana ar informācijas un sakaru tehnoloģijām”, COM(2008) 241. Plānota publikācija The Contribution of the European Electrical Engineering Industry to the Community's Climate Action Plan and Agenda for Growth and Jobs.

[12] Otrais stratēģiskais enerģētikas pārskats, COM(2008)781.

[13] Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

[14] Jūras vēja enerģija, COM(2008)768.

[15] Eiropas energotehnoloģiju stratēģiskais plāns, COM(2007)0723, ko atbalstīja Padome un Parlaments.

[16] Sk. Energotehnoloģiju stratēģisko plānu.

[17] Prezidentūras secinājumi, Eiropadomes 2007. gada 8.-9. marta sanāksme.

[18] Sk. Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāta tīmekļa vietni http://ec.europa.eu/ten/energy/coordinators/index_en.htm.

[19] Oil infrastructures: An assessment of the existing and planned oil infrastructures within and towards the EU , SEC(2008)2869.

[20] Prioritāru savienojumu plāns, COM(2006)846.

[21] Skatīt 13. zemsvītras piezīmi.

[22] www.molgroup.hu/en/press_centre/press_releases/european_energy_infrastructure__ndash__nets_project/

[23] www.energy-community.org/.

[24] www.ens-newswire.com/ens/apr2007/2007-04-03-03.asp.