Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52008DC0301

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam

    /* COM/2008/0301 galīgā redakcija */

    52008DC0301

    Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam /* COM/2008/0301 galīgā redakcija */


    [pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

    Briselē, 14.5.2008

    COM(2008) 301 galīgā redakcija

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

    par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam

    KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

    par pārrunu rezultātiem saistībā ar kohēzijas politikas stratēģijām un programmām 2007.–2013. gada plānošanas periodam

    IEVADS

    Lai īstenotu jaunās 2007.–2013. gada Eiropas nozaru un reģionu kohēzijas programmas, būs vajadzīgs Kopienas atbalsts jauniem ieguldījumiem aptuveni EUR 347 miljardu apmērā, kas būs otrais lielākais Kopienas budžeta postenis. Šie resursi liecina par Eiropas Savienības pastāvīgajiem centieniem mazināt dzīves līmeņa un iespēju pieejamības atšķirības starp dalībvalstīm, reģioniem un privātpersonām, kā arī veicināt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, ņemot vērā pasaules ekonomikas virzību. Līdzekļus veltī dalībvalstīm un reģioniem, uz kuriem attiecas konverģences mērķis[1] (aptuveni 35 % ES iedzīvotāju un 81,5 % ieguldījumiem pieejamo līdzekļu[2]), un — vēl mērķtiecīgāk nekā agrāk — konkurētspējas faktoriem atbilstoši Eiropas Savienības galvenajai prioritātei, proti, Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai. Kohēzijas politika ir būtisks ES finansiālā atbalsta avots izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai, kas, iesaistot reģionāla un vietēja mēroga dalībniekus, nodrošina stratēģijas īstenošanu uz vietas.

    Komisijas un valsts, un reģionālo iestāžu pārrunu pamatā bija stratēģiska pieeja, nodrošinot, ka valstu stratēģijās un darbības programmās uzmanība tiek pievērsta galvenajām ES prioritātēm, vienlaikus ņemot vērā valstu un reģionu apstākļus. Pēc pagājušā pusotra gada intensīvā dialoga tagad ir izstrādāti visi 27 valstu stratēģiskie pamatdokumenti (VSP) un 429 no paredzētajām 455 darbības programmām.

    Pārrunu procesa pievienotā vērtība sniedzas tālāk par finanšu resursiem. Diskusijas ar dalībvalstīm, reģioniem, partneriem un vietēja mēroga dalībniekiem apliecināja, ka minētā politika ir rosinājusi pārmaiņas. Tā ir nodrošinājusi pamatu, uz kura veidot efektīvas reģionu un nozaru stratēģijas, lai veicinātu izaugsmi, radītu vairāk un labākas darbavietas un uzlabotu finansiālos un īstenošanas mehānismus, panākot ilgtermiņa ietekmi un publiskā sektora līdzekļu lietderīgāku izmantošanu. Pārrunu procesā ir būtiski uzlabota programmu kvalitāte, un to saturs ir ciešāk saskaņots ar galvenajām Kopienas prioritātēm.

    Šajā paziņojumā ir minēto sasniegumu kopsavilkums[3].

    KOHēZIJAS POLITIKA RISINA PAšREIZēJāS PROBLēMAS UN NāKOTNES UZDEVUMUS

    Atšķirības starp reģioniem joprojām sagādā grūtības paplašinātas Eiropas Savienības un palielinātas pasaules konkurences kontekstā. Tādēļ kohēzijas politikā ir ļoti svarīgi atbalstīt mazāk attīstītas dalībvalstis un reģionus, lai tie panāktu pārējās dalībvalstis un mazinātos reģionu atšķirības. Visas dalībvalstis ir daudz darījušas, lai noteiktu teritoriālās vajadzības un izstrādātu stratēģijas, kā mazināt nelīdzsvarotību reģionos un starp tiem.

    Īstenojot Līguma un politikas mērķus, jaunās kohēzijas programmas 2007.–2013. gadam sniedz būtisku ieguldījumu ES izaugsmes un nodarbinātības mērķu sasniegšanā. Tādējādi politika ir pilnībā saskaņota ar ES būtiskākajām ekonomikas un politikas prioritātēm, tā veicina ilgtspējīgu attīstību, stiprinot izaugsmi un konkurētspēju, palielinot nodarbinātību un sociālo iekļautību, sargājot vidi un uzlabojot tās kvalitāti[4].

    Vienlaikus, izmantojot integrētas politikas pieeju, kohēzijas politika palīdz privātpersonām, uzņēmumiem, pilsētām, reģioniem un dalībvalstīm, kā arī kandidātvalstīm risināt neparedzētas un plašas pasaules mēroga problēmas, nodrošinot labāku un drošāku nākotni. Komisija ir norādījusi vairākas no minētajām problēmām ceturtajā ziņojumā par kohēziju[5] un nesen pabeigtajā paziņojumā 2008/2009. gada budžeta pārskatam[6]. Turpmākajās sadaļās aprakstīts, kā programmas jau patlaban risina minētās problēmas.

    Kohēzijas politika Lisabonas stratēģijas pamatā

    Lai īstenotu Lisabonas stratēģiju, izšķirīgi svarīgi ir realizēt jauno kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, jo jaunajā plānošanas periodā ieviestas vairākas svarīgas reformas. Svarīgs pārrunu iznākums ir tas, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, būtiski palielinās ieguldījumi izaugsmes un nodarbinātības stratēģijā , it īpaši inovāciju, pētniecības, prasmju un cilvēkkapitāla jomā. Mazāk attīstītos ES-27 reģionos, kuros īstenojams konverģences mērķis, 65 % līdzekļu ir paredzēti izdevumiem, kas saistīti ar Lisabonas stratēģiju , bet attīstītākos reģionos, kuros sasniedzams reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķis, ar Lisabonas stratēģiju saistītu prioritāšu īstenošanā paredzēts ieguldīt 82 % līdzekļu . Konkrēti ES-15 dalībvalstu konverģences reģionos ar Lisabonas stratēģiju saistītiem izdevumiem atvēlēti 74 % līdzekļu, un reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības reģionos – 83 % līdzekļu. Tomēr šie rādītāji atšķiras gan starp dalībvalstīm, gan reģioniem. Skalas augšgalā ir konverģences reģioni Portugālē un Spānijā, kas plāno Lisabonas prioritātēm veltīt vidēji 80 % no to kopējā piešķīruma, bet konkurētspējas reģioni Austrijā tām velta 92 %, Zviedrija un Dānija — 91 % no kopējā piešķīruma.

    ES-12 dalībvalstu rezultāti liecina, ka Lisabonas prioritātes ir iekļautas to plānošanas dokumentos, lai gan resursi jāatvēl daudzām citām tautsaimniecības nozarēm un nav juridisku pienākumu rezervēt izdevumus[7]. Šajās valstīs ar Lisabonas stratēģiju saistītais piešķīrums vidēji atbilst 59 % izdevumu (piemēram, Polijā 64 %, Slovākijā 59 %, Rumānijā 52 %).

    Izaugsmes un nodarbinātības stratēģija ir būtiska arī Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa programmās. Gandrīz puse līdzekļu, kas paredzēti šim mērķim, tiks izmantoti ar Lisabonas stratēģiju saistītām darbībām, īpaši uzsverot pētījumus un inovācijas (27 % no kopējā budžeta piešķirti šai prioritātei).

    Atbilde uz globalizāciju un strukturālām pārmaiņām

    Aizvien lielāka globalizācija un pastiprināta konkurence pasaules tirgū piedāvā jaunas iespējas dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām, bet vienlaikus rada vajadzību pielāgoties strukturālām pārmaiņām un pārvaldīt to radītās sociālās sekas, kā arī uzlabot iekšējā tirgus darbību.

    Lai veicinātu privātus ieguldījumus, stiprinātu vienoto tirgu un veicinātu ekonomikas attīstību, ir ļoti svarīgi nodrošināt Eiropas tirgus pieejamību un vienkāršot piekļuvi jauniem tirgiem. Konverģences reģionos, it īpaši tajos, kas atrodas ES-12, ir nopietns transporta infrastruktūras deficīts, tādēļ vēl joprojām būtiska prioritāte resursu nepieciešamības ziņā ir apjomīgi ieguldījumi transporta jomā (82 miljardi euro jeb 24 % no līdzekļu kopuma). Ņemot vērā minēto reģionu stāvokli, šādu ieguldījumu robežderīgums ir liels, un paredzams ievērojams kopējā faktoru ražīguma pieaugums. Ieguldījumu apjoms ilgtspējīgā transportā, piemēram, pilsētas sabiedriskajā transportā, dzelzceļā (paredzēts, ka Polijā uzlabotā dzelzceļa tīkla garums trīskāršosies no 538 km līdz 1786 km), vairākveidu un inteliģentās transporta sistēmās, ir gandrīz 35 miljardi euro[8]; tas ir pieaugums par 71 % salīdzinājumā ar 2000.–2006. gada periodu. Piešķīrumi transportam, kuri ieguldāmi TEN - T prioritātēs, ir gandrīz 38 miljardi euro, t. i., par 13 miljardiem euro vairāk nekā 2000.–2006. gadā (Rumānija TEN-T projektiem plāno izmantot 72 % no transportam atvēlētajiem piešķīrumiem). Turklāt ieguldījumi transporta savienojumos un citās starpnozaru darbībās ietekmē visu reģionu kohēziju, taču tie ir vēl svarīgāki apgabalos ar īpašām grūtībām, piemēram, mazapdzīvotās vietās un attālākos reģionos.

    Lai palīdzētu Eiropas reģioniem izmantot mainīgās pasaules priekšrocības, ir vajadzīgi ieguldījumi, kas uzlabo konkurētspēju, uzlabojot zināšanas, inovācijas un stiprinot Eiropas zinātnes un tehnikas attīstību, lai veidotu salīdzinošas priekšrocības. Ieguldot cilvēkkapitālā un veicot materiālus ieguldījumus, kohēzijas politika stimulē Eiropas darba un kopējo faktoru ražīgumu; tas ir ļoti vēlams iznākums, ko nodrošina konkurētspējas saglabāšana.

    Iepriecina tas, ka dalībvalstis ir devušas priekšroku ieguldījumiem pētniecībā, attīstībā un inovācijās , nosakot vērienīgus mērķus, tādējādi tuvinoties Lisabonas 2010. gada mērķim, proti, ieguldīt 3 % no IKP šajā jomā. Saskaņā ar kohēzijas politiku pētniecībā, attīstībā un inovācijās ieguldīs vairāk nekā 86 miljardus euro jeb 25 % no kohēzijas politikas līdzekļiem. Īpaši izceļas Spānija: lai gan finansiālais atbalsts šai valstij salīdzinājumā ar 2000.–2006. gadu ir samazināts par 42 %, tā paredz divkāršot izdevumus (absolūtos skaitļos) pētniecības, attīstības un inovāciju jomā līdz aptuveni 8 miljardiem euro jeb 23 % no kopējā piešķīruma. Dažās ES-15 valstīs pētniecībai, attīstībai un inovācijām piešķirto līdzekļu īpatsvars no kopējiem kohēzijas resursiem ir ievērojams (Dānijā 70 %, Somijā un Austrijā aptuveni 50 %). ES-12 dalībvalstis pētniecībai, attīstībai un inovācijām piešķir aptuveni 20 % no kopējā kohēzijas budžeta. Visi šie rezultāti liecina, ka pārrunās daudz darīts, lai dotu priekšroku pētījumiem, attīstībai un inovācijām, uzlabojot pašreizējo pētniecības jaudu un potenciālu (Slovākija), meklējot jaunas iespējas (Apvienotā Karaliste), sniedzot atbalstu pētniekiem un zinātniskām pēcdiploma studijām (Slovēnija, Latvija, Igaunija, Ungārija, Lietuva), kā arī vispārinātākā nozīmē veicinot tehnoloģijas un zināšanu pārnesi, inovāciju kopas un partnerību starp pētniecību, attīstību un uzņēmējdarbību.

    Ar inovāciju programmu ir cieši saistīts darbs, ko veic, lai īstenotu programmas, kuru mērķis ir attīstīt uz zināšanām balstītu pakalpojumu ekonomiku , ieguldot līdzekļus informācijas un saziņas tehnoloģijā (IST), izglītībā un apmācībā, ar to saistīti arī tiešsaistes pakalpojumi uzņēmumiem un iedzīvotājiem un ilgtspējīga platjoslas infrastruktūra. Plaši atzīts, ka ļoti svarīgs ekonomikas attīstības un izaugsmes faktors, kā arī sociālās, ekonomikas un teritoriālās kohēzijas virzītājs ir piekļuve platjoslas internetam un stratēģisks IST izmantojums. Reģioni, kas efektīvi izmanto IST, spēj labāk ietekmēt tendences, kas saistītas ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un saimnieciskās darbības pārvietošanos, turklāt tie var veiksmīgāk integrēt cilvēkus un palielināt viņiem iespējas. Gaidāms, ka kopējie ar kohēzijas politiku saistītie ieguldījumi pakalpojumos, IST pakalpojumos un infrastruktūrā salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu palielināsies vairāk nekā divas reizes un tie būs ap 15,3 miljardiem euro, no kuriem lielākais budžets paredzēts Polijai, Itālijai, Grieķijai, Slovākijai un Spānijai (vairāk nekā 1 miljards euro).

    Lai ieguldījumi inovācijās, zināšanās un tehnoloģijā tiktu virzīti uz jaunu darbavietu izveidi, jācenšas veicināt uzņēmējdarbību tādās jomās kā uzņēmējdarbības un darījumu atbalsta pakalpojumi, palīdzot uzņēmumiem, galvenokārt MVU, palielināt konkurētspēju un iekļūt starptautiskajos tirgos. Atbalsts šajās jomās ir aptuveni 27 miljardi euro (8 % no kohēzijas politikas resursiem). Piemēram, Somija uzņēmumu darbības sākšanai atvēlēs 343 miljonus euro, savukārt kohēzijas politikas ieguldījumi Polijā paredzēti, lai samazinātu uzņēmuma reģistrācijai vajadzīgo dienu skaitu no 60 līdz 7. 2,8 miljardi euro tiks izlietoti, lai palīdzētu cilvēkiem izveidot jaunus uzņēmumus un kļūt pašnodarbinātiem, saņēmēju lokā būs arī tie, kam ir kādas speciālas vajadzības. Turklāt lielākā daļa dalībvalstu ir apņēmušās pastiprināt kohēzijas politikas līdzekļu ietekmi, īstenojot iniciatīvu JEREMIE [9].

    Lai pārvarētu grūtības, ko rada globālās konkurences pastiprināšanās, privātpersonām un uzņēmumiem jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem. Lai Eiropa gūtu panākumus globalizētajā pasaulē, svarīgi nodrošināt ļoti kvalitatīvu izglītību un vairāk un efektīvāk ieguldīt cilvēkkapitālā[10]. Jaunajās programmās aptuveni 14 miljardi euro atvēlēti, lai nostiprinātu uzņēmumu un darbinieku spēju sagatavoties pārmaiņām. No šīs summas apmēram 9,4 miljardi euro piešķirti, lai uzņēmumi ieviestu efektīvu cilvēkresursu attīstības politiku un tādējādi vairāk ieguldītu cilvēkos — savā lielākajā vērtībā. Šīs pieejas pamatā būs, piemēram, sadarbība starp dažādām iestādēm un grupu izveide (piem., Dānijā), sociālo partneru iesaistīšana (piem., Nīderlandē), vienlaikus motivējot cilvēkus visu mūžu ieguldīt savu prasmju izkopšanā. Uzņēmumiem un nozarēm, ko ietekmē globalizācija un kas pārstrukturējas, lai pielāgotos, atvēlēti 2,5 miljardi euro, no tiem vislielākā daļa — Zviedrijai, Somijai, Slovākijai, Īrijai un Polijai.

    Lai ieguldītu uz zināšanām balstītā pakalpojumu ekonomikā, pētniecībā un attīstībā vai IST, nepieciešams ļoti izglītots un kvalificēts cilvēkpotenciāls. Izprotot, cik svarīgs ir cilvēkkapitāls , gandrīz 26 miljardi euro atvēlēti, lai palielinātu izglītības un apmācības kvalitāti un pieejamību[11], šajā jomā lielākā uzmanība veltīta visaptverošām mūžizglītības sistēmām, cīņai pret mācību atstāšanu pirms laika (Portugālē, Grieķijā, Itālijā) un visiem pieejamas ļoti kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai. Lielākā daļa no šīs summas (76 %) piešķirta konverģences reģioniem, kur noteikts, ka tālāka attīstība nav iespējama bez izglītības un apmācības reformas. Šis ieguldījums ir ļoti svarīgs, lai vienkāršotu darbavietas maiņu un tādējādi nostiprinātu elastdrošību darba tirgos, kā arī lai sasniegtu Lisabonas mērķus, kas saistīti ar izglītības līmeni. Turklāt, ieguldot cilvēku prasmēs, tiek ļoti palielināts ražīgums, kas palīdz Eiropai saglabāt konkurētspēju.

    Demogrāfiskās pārmaiņas un iekļaujošāks darba tirgus, sabiedrība un ekonomika

    Lai demogrāfiskās lejupslīdes apstākļos nodrošinātu stabilu labklājību, ražīgumu, konkurētspēju un saliedētu sabiedrību, izšķirīgi svarīgi ir palielināt nodarbinātību un uzlabot prasmes . Lai panāktu Lisabonas stratēģijā iecerēto 70 % nodarbinātību, jaunajās programmās paredzēts atvēlēt aptuveni 19 miljardus euro, lai likvidētu šķēršļus nodarbinātībai, jo īpaši sieviešu, jauniešu, gados vecu cilvēku un mazkvalificētu darbinieku nodarbinātībai. Abiem mērķiem atvēlētas ievērojamas summas; vislielākā budžeta daļa paredzēta konkurētspējas reģioniem (vidēji 30,4 % ESF). Piemēram, Zviedrija no sava ESF budžeta piešķīrusi 67 % darbaspēka pieejamības palielināšanai. Tādējādi pat darba tirgos, kuros ir relatīvi liela nodarbinātība, īstenojot kohēzijas politiku, var īpaši pielāgot pasākumus, kas vērsti uz iedzīvotāju grupām, kuru potenciāls iesaistīšanai darba tirgū vēl nav atraisīts.

    Plašais saņēmēju loks, uz kuriem attiecas šādas darbības, liecina, kā programmas pielāgotas atsevišķu dalībvalstu un reģionu vajadzībām un kā tās papildina valsts politiku. Salīdzinājumā ar 2002.–2006. gada plānošanas periodu paredzēts ievērojamāks atbalsts migrantiem . Visa ES-15 un ievērojama daļa no ES-12 plāno tiešas, migrantiem paredzētas darbības, atvēlot tām pavisam 1,2 miljardus euro, un papildinot tās ar sistemātiskākām darbībām tādās jomās kā izglītība un apmācības (piem., Beļģijā). Šai jomai piesaistītas arī kohēzijas programmas, kas paātrina valstī nesen ieceļojušo cilvēku sociālo iekļaušanos jaunajā sabiedrībā (piem., Spānijā migrantu integrācija lauku, piekrastes un pilsētas kopienās, informācijas centru izveide migrantiem, kas strādā sezonas darbu, u. c.)

    Pat ja ekonomikas rādītāji ir labi, dažas iedzīvotāju grupas un kopienas vēl aizvien dzīvo nabadzībā un sociālā atstumtībā. Šī problēma ir sevišķi samilzusi daudzās pilsētu aglomerācijās, turklāt lielākajā daļā dalībvalstu. Lai palīdzētu tiem, kam ir vismazāk iespēju iesaistīties darba tirgū, atvēlēti apmēram 10 miljardi euro, kas izmantojami, sniedzot diferencētu atbalstu un vienlaikus apkarojot diskrimināciju darbavietā. Īpaši lieli piešķīrumi šajā jomā plānoti konkurētspējas programmām (18,2 %, savukārt konverģences programmām — 10,8 %). Visbeidzot kohēzijas politika nodrošina saskaņotu atbalstu etniskajām minoritātēm, ieskaitot romus, kas ir lielākā minoritāte ES. Lielākajā daļā valstu ar romiem saistītos jautājumus risinās, īstenojot integrētus projektus.

    Risinājumi ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā

    Ilgtspējīga attīstība, ieskaitot vajadzību mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, ieņēmusi ļoti svarīgu vietu ES politisko uzdevumu vidū[12]. Kvalitatīvāka vide visās dalībvalstīs ir kopīga prioritāte; tai paredzēts piešķirt ap vienu trešdaļu no kopējā kohēzijas politikas budžeta, kas ir 105 miljardi euro. Daudzās ES-12 dalībvalstīs šai politikai atvēlētus līdzekļus piešķir apjomīgiem pamatieguldījumiem vides infrastruktūras uzlabošanai un lai palīdzētu valstīm nodrošināt atbilstību ES tiesību aktiem, kas reglamentē šo jomu, tos papildinot ar darbībām apmācības jomā un lai uzlabotu prasmes apsaimniekot vidi. Piemēram Rumānija nolēmusi izmantot 80 % kohēzijas resursu, kas paredzēti vides jomai, lai panāktu atbilstību vides acquis . Latvija plāno palielināt no 9 % līdz 62 % to iedzīvotāju daļu, kuri var izmantot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus.

    No kohēzijas politikas līdzekļiem 48 miljardus euro (14 % no kopējā budžeta) plānots ieguldīt darbībās, ko veiks vairākās jomās, lai risinātu klimata pārmaiņu izraisītās problēmas, arī lai mazinātu šo pārmaiņu ietekmi un pielāgotos tām. Šos centienus īstenos, atbalstot tiešo ieguldījumu pasākumus, tostarp veicinot energoefektivitāti un atjaunojamu enerģiju (abām kategorijām vienādās daļās sadalot 9 miljardus euro) un veicot netiešos pasākumus, tostarp īstenojot ilgtspējīga pilsētas transporta projektus (6,2 miljardi euro). Vairāk uzmanības veltīs arī enerģētikas infrastruktūrai (1,8 miljardi euro) un enerģijas avotu pārvaldības uzlabošanai, pārslēdzoties uz efektīvu un integrētu ES enerģētikas politiku un sasaistot enerģētikas tīklus, ieskaitot TEN-E . Saistībā ar pēdējo minēto nepārprotami par prioritāriem atzīti darbi Polijā, Rumānijā un Grieķijā. Itālijai atvēlētā resursu daļa, ko paredzēts izmantot energoefektivitātei un atjaunojamai enerģijai, būs vairāk nekā četras reizes lielāka nekā iepriekšējā periodā. Luksemburga, ieguldot savus kohēzijas politikas līdzekļus, tiecas samazināt CO2 emisijas par 10 %, savukārt Slovākija vēlas mazināt enerģijas patēriņu ražošanā par vairāk nekā 20 %. Daudzās programmās paredzēts izstrādāt īpašas oglekļa novērtēšanas sistēmas, lai uzraudzītu ietekmi, kas samērojama ar Kioto protokola CO2 emisiju mērķiem (piem., Itālija, Francija, Čehija, Malta, Anglija un Velsa). Tādējādi, īstenojot kohēzijas politiku, var ievērojami uzlabot centienus, kas vērsti uz grandiozo mērķi līdz 2020. gadam samazināt enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas par 20 % un palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas struktūrā līdz 20 %[13].

    KOHēZIJAS POLITIKA NOSTIPRINA LABU PāRVALDīBU, ATBILDīBU PAR īSTENOšANU UN INSTITUCIONāLO RīCīBSPēJU

    Daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības izvēršana

    Jaunā politika lielā mērā ietekmējusi valsts politikas veidotājus, jo tā paredz stiprināt daudzlīmeņu pārvaldības sistēmu. Dialogā, kas risinājās programmas sagatavošanas posmā, iesaistījās plašs ieinteresēto personu loks, un tās varēja piedalīties efektīvas reģionu un nozaru attīstības stratēģijas izveidē, to papildināja valsts atbalsta politikas reforma, kas pavēra vēl vairāk iespēju mērķtiecīgāk izmantot valsts un Kopienas finansējumu[14]. Īstenojot politikā šādu stratēģiskāku pieeju, Lisabonas programmas un saistīto politikas jomu īstenošana notiek arī reģionu un vietējā līmeni, vienlaikus nodrošinot, ka pasākumus pielāgo apstākļiem uz vietas un ka ir reāla apņēmība veikt reformas.

    Daudzlīmeņu pārvaldības pievienotā vērtība vislabāk raksturojama ar triju veidu instrumentiem, kas iekļāva Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības programmu jaunajā kohēzijas politikā. Pirmkārt, ar 2006. gada Kopienas stratēģiskajām vadlīnijām[15] Kopienas līmenī jaunajam plānošanas periodam noteiktas daudzas prioritātes. Otrkārt, sarunās par dalībvalstu sagatavotajiem VSP tika panākta vienošanās par to dziļāku integrāciju galvenajā Lisabonas stratēģijā un jo īpaši valsts reformu programmās. Visos VSP noteikts un sadalīts, proti, rezervēts, plānotais ar Lisabonas stratēģiju saistītais izdevumu apjoms. Treškārt, pēc sarunām par darbības programmām bija iespējams valsts stratēģijas īstenot konkrētā reģiona vai vietējā situācijā.

    Rezultāts ir tāds, ka Lisabonas stratēģijas īstenošana norisināsies arī reģionu un vietējā līmenī un lielāks ieinteresēto personu loks uzņemsies par to atbildību, tādējādi mazinot lielākos trūkums, kas atzīti pirmajā Lisabonas politikas ciklā 2000.–2005. gadā[16]. Piemēram, Francijā Komisija, valsts un reģionu iestādes un starptautiskie eksperti kopā izstrādājuši reģionu inovāciju stratēģijas. Vācijā lielākā daļa jauno pasākumu, kas saistīti ar nodarbinātību, ir tapuši reģionu līmenī. Šo izvērsto līdzdalību palielina mērķtiecīgāka Lisabonas pasākumu orientēšana uz prasmēm un mūžizglītību.

    Lai veiksmīgi īstenotu kohēzijas politiku, ļoti svarīgs ir partnerības princips. Jau sarunās Komisija īpaši vadījās pēc šā principa, tādējādi varēja iesaistīt dažādus partnerus: NVO, augstskolas, reģionu attīstības aģentūras, sociālos partnerus. Decentralizēta fondu pārvaldība nodrošina ieinteresēto personu lielāku līdzdalību īstenošanā (tā plānots, piem., Spānijā, Īrijā, Zviedrijā). Šādi partnerības princips palīdz izmantot vietējo cilvēku zināšanas un veicina izaugsmes stratēģiju īstenošanu, efektīvāk un lietderīgāk izmantojot vietējos resursus. Tas arī sekmē sadarbību starp publisko un privāto sektoru (bieži vien šādas sadarbības oficiālā forma ir publiskā un privātā sektora partnerības), panākot plašāku iedarbību un nostiprinot ieguldījumu ietekmi.

    Institucionālās rīcībspējas veidošana

    Efektīvai valsts politikai vajadzīga kompetenta un efektīva pārvalde. Tāpēc iestāžu un pārvaldes rīcībspējas stiprināšana ir būtiska strukturālo uzlabojumu, izaugsmes un nodarbinātības, kā arī ekonomiskās attīstības veicināšanai. Kohēzijas politika var dažādos veidos pozitīvi ietekmēt efektīvas valsts politikas izveidošanu.

    Pirmkārt, jaunā kohēzijas politikas prioritāte, par kādu atzīta institucionālā rīcībspēja, palīdzēs stiprināt valsts pārvaldes un valsts dienestu rīcībspēju visos līmeņos konverģences mērķa reģionos un kohēzijas mērķa valstīs, kuras, neraugoties uz pēdējos gados veiktajiem iespaidīgajiem pasākumiem, raksturo lielas iestāžu problēmas. Intervences, kas bieži ir ievērojamas, plāno visās ES-12 dalībvalstīs, kā arī Grieķijas, AK (Velsas), Itālijas un Francijas konverģences mērķa reģionos, to kopējais budžets ir vairāk nekā 2 miljardi euro. Šie pasākumi atbalsta Lisabonas reformas tādās jomās kā labāks tiesiskais regulējums, vieglāka uzņēmumu dibināšana, valsts politikas efektīva vadība un iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvāto pakalpojumu uzlabošana, ieskaitot tiesu varas nostiprināšanu (piemēram, Bulgārijā, Slovēnijā, Polijā). Kohēzijas politika atbalstīs šos pasākumus ar vairāk nekā 1 miljardu euro ieguldījumiem e-pārvaldes atbalsta pasākumos.

    Otrkārt, šo pasākumu rezultātā uzlabosies fondu un citu valsts politikas jomu vadības efektivitāte. Par vairākām dalībvalstīm ir zināms, ka valsts politikā ir pieņemta kohēzijas politikas pieeja valsts politikas plānošanai, kuras pamatā ir daudzgadīga stratēģiska programma. Francijā „ Contrats de Plan Etat-Régions” ir pieņemts tas pats laikposms un līdzīgi politikas instrumenti. Itālijā Komisijas atbalstītie teritoriālie līgumi ir vispārīgi attiecināti uz visām politikas jomām kā reģionālo iniciatīvu politiskie instrumenti. Vācijā struktūrfondu pieejai pakāpeniski pieņēma „ Gemeinschaftsaufgabe ”. Citās valstīs reģionu iekšpolitikā pieņēma daudznozaru integrētu pieeju, piemēram, Somijā un Zviedrijā („Reģionu izaugsmes vienošanās”) un Anglijā („Reģionu ekonomiskās stratēģijas”).

    Turklāt visās ES-12 dalībvalstīs izmantos JASPERS tehniskā atbalsta iespējas[17], kas palīdzēs uzlabot rīcībspēju augstas kvalitātes projektu sagatavošanai, īpaši lieliem projektiem, un tādējādi uzlabos kohēzijas politikas vadību.

    Politikas efektīvai attīstībai un reformu veiksmīgai īstenošanai vajag arī plašu atbalstu, un kohēzijas politika to sniedz, jo nostiprina politikas īstenošanā iesaistīto sociālo partneru stāvokli. Apmēram 1,2 miljardi euro ir piešķirti konverģences mērķa reģioniem, galvenokārt Spānijā, lai uzlabotu sociālo partneru lomu. Rīcībspējas veidošanā paredz arī NVO atbalstu, ņemot vērā to būtisko ieguldījumu pakalpojumu sniegšanā dažādās jomās, piemēram, sociālajā integrācijā, veselībā, patērētāju aizsardzības politikā, utt. Papildu 1 miljards euro stiprinās darba līgumu attīstību un tīklu veidošanas iniciatīvas, lai mobilizētu reformas nodarbinātības un sociālās integrācijas jomās.

    Kohēzijas politikai ir nozīmīga loma, lai sagatavotu kandidātvalstis pievienoties ES, jo tā nodrošina rīcībspēju un efektīvas politikas plānošanas un īstenošanas metodes, kā arī ieguldījumus. Jaunā pirmspievienošanās instrumenta IPA izveide cieši saistīta ar kohēzijas politikas arhitektūru, ar integrētu stratēģiju, plānošanu daudzus gadus uz priekšu un lielāka skaita pienākumu nodošanu valsts iestādēm. Pienākumu lielāka decentralizācija izveidoja piederību nozaru ministrijām un nostiprināja ieguldījumu stratēģisko plānošanu. Pieeja šiem pasākumiem „mācīties darba gaitā” nodrošina, ka kandidātvalstis būs labāk sagatavotas dalībai ES un nākotnē efektīvi vadīs kohēzijas politikas fondus.

    VEIKSMīGAS POLITIKAS IZVIRZīšANA, ZINāšANU UN LABAS PRAKSES IZPLATīšANA

    Izstrādājot jaunās programmas, dalībvalstis un reģioni pamatojas uz kohēzijas politikas iepriekšējo veiksmīgo pieredzi, ieskaitot Kopienas iniciatīvas URBAN un EQUAL , un Inovācijas. Šāda izvirzīšana radījusi daudzas iespējas lielāka mēroga pasākumu veikšanai ar ievērojami lielākiem resursiem. Piemēram, programma EQUAL ar apmēram 3 miljardiem euro atbalsta starptautisku sadarbību būvniecībā, bet inovācijas, ieskaitot inovācijas sociālajā jomā radīsies programmas īstenošanas gaitā. Integrēti īstenojot iniciatīvu URBAN , kurā paredzēti eksperimenti, tīklu veidošana, izmēģinājuma projekti, var integrēti risināt pilsētu problēmas īpaši valstīs, kuras vēl nav izmantojušas šo iniciatīvu (piemēram, Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Maltā, Kiprā un Igaunijā). Tā kā integrētā pieeja pilsētai un pilsētas pasākumu vadība ir jaunums, vietējām pašvaldībām tās būs jāuzrauga, ieskaitot jaunās iniciatīvas JESSICA [18] izmantošanu.

    Jaunās kohēzijas politikas trešā mērķa, proti, teritoriālās sadarbības, nozīme ir palielināta, salīdzinot ar Kopienas iniciatīvu INTERREG , kas ļauj palielināt redzamību un palielina pieejamos resursus (no 5,8 miljardiem euro līdz 7,8 miljardiem euro). Komisijai ir izdevies pārliecināt dalībvalstis un reģionus izmantot Eiropas teritoriālās sadarbības programmas par pamatu jaunu ideju izstrādei un kopīgiem rīcības plāniem. Starptautisko sadarbību, piemēram, var izmantot lielāku apgabalu, kā Baltijas jūras reģions, Alpi, Vidusjūra vai Donavas reģions, stratēģiskās attīstības atbalstam.

    Beidzot, jaunā iniciatīva „ Reģioni par ekonomiskām pārmaiņām ” dos savu ieguldījumu labas prakses identificēšanā un apmaiņā starp reģioniem. Tā atbalstīs Eiropas mēroga tīklus, lai palīdzētu uzlabot kohēzijas politikas atbalstīto projektu kvalitāti.

    SECINāJUMI – SARUNU PIEVIENOTā VēRTīBA

    - Kohēzijas politika ir galvenā Kopienas politika, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropas Savienības teritorijā. Tā līdztekus un papildus citām Kopienas politikām risina kritiskas sociāli ekonomiskas problēmas, ar kurām Eiropa sastopas situācijā, kad notiek globālas pārmaiņas. Nesen notikušais dialogs starp dalībvalstīm un reģioniem ļāvis pieņemt stratēģiski orientētas programmas, kuras paredz ieguldīt lielus finanšu resursu apjomus, lai radītu apstākļus veiksmīgai konkurencei globalizētā pasaulē.

    - Viens no galvenajiem sarunu elementiem bija uzmanība, kas pievērsta Lisabonas mērķiem palielināt pētījumu un attīstības izdevumus līdz 3 % no IKP un paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 70 %, izmantojot atbalstu ieguldījumiem pamata infrastruktūrā, piemēram, transportā, izglītībā un apmācībā, darbinieku prasmēs un spējā pielāgoties, uzņēmējdarbībā, jaunu zināšanu vai zinātības radīšanā. Energoefektivitātes uzlabošana un atjaunojamās enerģijas daļas palielināšana līdz 20 % no enerģijas kombinācijas ir vēl viens nozīmīgs aspekts. Rezultātā lielākā daļa kohēzijas politikas resursu (65 % konverģences mērķa reģionos un 82 % reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības reģionos) būs veltīti Lisabonas prioritāšu sasniegšanai.

    - Dialogs starp Komisiju, dalībvalstīm un reģioniem ir ievērojami uzlabojis programmu kvalitāti, ieskaitot lielāku uzsvaru uz vērtēšanu, rādītājiem un uzraudzību. Tas mainījis apspriežamo jautājumu loku dalībvalstu un reģionu iekšienē uz lielākas iniciatīvas veicināšanu un attīstību, aptverošu un uz nākotni vērstu valsts politikas stratēģiju un programmām, ietverot jaunu inovatīvu finanšu vadības instrumentu plašāku izmantošanu, piemēram, JEREMIE un JESSICA , atbilstoši katras dalībvalsts atšķirīgajai situācijai. Turklāt salīdzinoši ātrā vienošanās ar dalībvalstīm par jaunajām programmām tika panākta, pateicoties neformālam dialogam, kas jau notika attiecīgo Komisijas tiesību aktu sagatavošanas noslēguma posmā.

    - Kohēzijas politikas daudzlīmeņu vadības sistēma, kas pamatojas uz pienākumu decentralizāciju un dalībnieku nozīmīgāku lomu, ir paplašinājusi arī piederības apzināšanos Lisabonas stratēģijai, uz ko Eiropas Padome aicināja 2007. gada decembrī[19]. Svarīgi, ka šī pieeja nodrošina arī ekonomikas efektivitāti, jo vietējie un reģionu līmeņi arvien vairāk cenšas būt pirmie, kas gaida un gūst labumu no globālajām pārmaiņām. To atspoguļo arī tendence tuvoties reģionu līmeņa pieejai plānošanā, ja salīdzina ar laikposmu no 2000. līdz 2006. gadam, īpaši jaunajās dalībvalstīs.

    - Iestāžu rīcībspējai atvēlētie ieguldījumi uzlabo to valsts iestāžu kvalitāti, kuras iesaistās politikas īstenošanā. Tas ir īpaši nozīmīgi kohēzijas politikas resursu kopējas vadības aspektā, kas liek dalībvalstīm īstenot programmas saskaņā ar pareizu finanšu vadību un kontroles praksi. Kohēzijas politikas daudzpakāpju sistēma, valstu un reģionu pārvaldes rīcībspēja šajā gadījumā ir izšķirīga.

    - Jaunas publicitātes prasības liek dalībvalstīm izstrādāt plānus, kā kohēzijas politikas pasākumus darīt zināmus plašai sabiedrībai, un prasības publicēt saņēmēju sarakstus palielina kohēzijas politikas atbalstīto pasākumu pārredzamību, likumību un redzamību.

    - Tagad ir ielikti pamati kohēzijas politikas fondu efektīvai izmantošanai no 2007. gada līdz 2013. gadam. Savlaicīga un efektīva izpilde ir nozīmīga gaidīto rezultātu sasniegšanai. Turpmāk dalībvalstīm un reģioniem būs svarīgi izpildīt savas saistības un nodrošināt visu pieejamo instrumentu sinerģiju. Tam vajag ciešu apņemšanos valsts un reģionu līmenī. Minētajā laikposmā Komisija kopā ar dalībvalstīm uzraudzīs progresu, lai nodrošinātu, ka programmu uzmanība paliek vērsta uz izaugsmes veicināšanu un darba vietu radīšanu, ka tās ir saskaņā ar citām svarīgām Kopienas prioritātēm un ir pielāgojamas , lai varētu atrisināt Eiropas un tās reģionu problēmas, ar kurām tie sastapsies vidēji ilgā laikā.

    [1] Reģioni, kuros IKP ir mazāks par 75 % no Kopienas vidējā rādītāja, kuru mēra pēc pirktspējas.

    [2] Sīkāku informāciju skatīt 1. pielikumā. Finansiālo dalījumu pa dalībvalstīm skatīt tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/regional_policy/atlas2007/fiche_index_en.htm.

    [3] Pēc šā paziņojuma tiks publicēts Komisijas dienestu darba dokuments, kurā būs detalizētāks pārskats par katras dalībvalsts rezultātiem.

    [4] 2.a un 2.b pielikumā ir detalizēts pārskats par kohēzijas politikas ieguldījumu galvenajās Kopienas prioritāšu jomās.

    [5] Ceturtais ziņojums par ekonomisko un sociālo kohēziju, COM(2007) 273, 30.5.2007.

    [6] Komisijas paziņojums „Budžeta reforma – pārmaiņas Eiropā. Sabiedriskās apspriešanas dokuments, kas sagatavots, lai pārskatītu 2008./2009. gada budžetu; SEC(2007) 1188, 12.9.2007.

    [7] Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.) 9. panta 3. punktā un IV pielikumā paredzēta prasība, ka ES-15 dalībvalstīs 60 % no līdzekļiem, kas pieejami konverģences mērķa īstenošanai, un 75 % no līdzekļiem, kas pieejami saskaņā ar reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķi, jāpiešķir ar Lisabonas stratēģiju saistītiem ieguldījumiem: pētījumiem, inovācijām, informācijas sabiedrībai, cilvēkresursiem un uzņēmējdarbības attīstībai. Sīkāks pārskats par to, kā jaunā kohēzijas politikas stratēģija un programmas palīdzēs īstenot Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības atjaunoto stratēģiju, ir sniegts paziņojumā „Dalībvalstis un reģioni, izmantojot ES kohēzijas politiku 2007.–2013. gadam, īsteno Lisabonas stratēģiju izaugsmei un nodarbinātībai”, COM(2007) 798, 11.12.2007.

    [8] Šī summa palielinās par 6,5 miljardiem euro, ja ņem vērā ieguldījumus ostās, lidostās un inteliģentās transporta sistēmās, no kurām lielākā daļa arī ietilpst tīklā TEN-T .

    [9] JEREMIE ( Joint European Resources for Micro to Medium Enterprises = Eiropas apvienotie resursi mazajiem, vidējiem un mikrouzņēmumiem) ir finansēšanas vadības instruments, kas izstrādāts sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku (EIB) un kā mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam, izmantojot aizdevumus, vērtspapīrus, riska kapitālu un garantijas. Vienlaikus izmantot iniciatīvu JEREMIE paredzējušas 20 dalībvalstis.

    [10] Skatīt 2008. gada 13.−14. marta Briseles Eiropadomes prezidentūras secinājumus.

    [11] Izglītības un apmācības akcentēšana lielākajā daļā darbības programmu atbilst prioritātēm, kas izklāstītas darba programmā „Izglītība un apmācība 2010” (atvērtās koordinācijas metode).

    [12] Prezidentūras secinājumi Briseles Eiropadomes sanāksmē 2007. gada martā (http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ec/93135.pdf).

    [13] Komisijas paziņojums „20 un 20 līdz 2020. gadam. Eiropas iespējas saistībā ar klimata pārmaiņām”; COM(2008) 30, 23.1.2008.

    [14] Valsts atbalsta rīcības plāns (7.6.2005.) - COM(2005) 107.

    [15] http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/2007/osc/index_lv.htm

    [16] Vima Koka vadītās augsta līmeņa darba grupas ziņojums Stājoties pretī izaicinājumam. Pieauguma un nodarbinātības Lisabonas stratēģija. 2004. gada novembrī. http://ec.europa.eu/growthandjobs/index_en.htm

    [17] JASPERS ( Joint Assistance in Supporting Projects in European Regions = Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos) ir tehniskas palīdzības instruments, kas palīdz dalībvalstīm sagatavot kvalitatīvus projektus, to nodrošina Komisija sadarbībā ar EIB un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku. JASPERS iniciatīva, kuras biroji atrodas Varšavā, Bukarestē un Vīnē, pašlaik vērtē 261 lielu projektu.

    [18] JESSICA (Joint European Support for Sustainable Investment in City Areas = Eiropas apvienotais atbalsts ilgtspējīgiem ieguldījumiem pilsētu teritorijā) ir aizdevumu - subsīdiju instruments, ko pilsētu atjaunošanas un attīstības projektu finansēšanai izstrādāja sadarbībā ar EIB. Vairāk nekā 80 darba programmas ietver nosacījumus par JESSICA tipa rīcību.

    [19] Eiropas Savienības Padome, Portugāles prezidentūras secinājumi 2007. gada 14. decembrī, Briselē, 16616/07, 3. secinājums.

    Top