52007PC0069

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 23.2.2007

COM(2007) 69 galīgā redakcija

2007/0032 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

110 | Priekšlikuma pamatojums un mērķi Valsts, Eiropas un starptautisko institūciju rīcībā jābūt pietiekami ticamai informācijai par iedzīvotājiem un mājokļiem Eiropas Savienībā. Izvirzot darbības mērķus un vērtējot sasniegumus, gandrīz nevienā ES politikas jomā (ekonomikas, sociālajā vai vides jomā) nevar iztikt bez kvalitatīviem iedzīvotāju uzskaites datiem. Tautas skaitīšanas dati nepieciešami, lai varētu veiktu derīgus ES dalībvalstu salīdzinājumus. Datus var izmantot tieši (piemēram, lai uzzinātu, cik cilvēku iespaido tā vai cita problēma/pasākums) vai kā vidējos rādītājus uz vienu iedzīvotāju, kas ļauj veikt salīdzināšanu. Turklāt Eiropas līmenī salīdzināmus skaitīšanas datus var ņemt par pamatu, veicot ikgadējo tautas skaitīšanu, izlases veida apsekojumus un reģionālo analīzi. Visbeidzot ar šo priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai ir radīts juridisks pamats Eiropas līmenī salīdzināmu mājokļu uzskaites datu vākšanai. 1) Saskaņā ar šo priekšlikumu reizi desmit gados iesniedzamajiem datiem jāaptver pienācīgs mainīgo lielumu klāsts. Galvenais mērķis ir iegūt pietiekami detalizētu priekšstatu par iedzīvotāju struktūru un raksturlielumiem, lai varētu veikt daudzās politikas jomās īstenojamajai plānošanai, pārvaldībai un pārraudzībai vajadzīgo padziļināto analīzi. Šāda valsts politika nereti ir ar Eiropas dimensiju, tādēļ Eiropas Savienības iestādes un arī dalībvalstis Eiropas kontekstā pieprasa ticamus salīdzinājumus. 2) Saskaņā ar šo priekšlikumu iesniegtie dati ļauj saglabāt augstu ikgadējās tautas skaitīšanas kvalitāti. Tās pamatā parasti ir vai nu iedzīvotāju reģistri vai cita veida demogrāfiskā uzskaite, ko atjaunina, pamatojoties uz administratīviem aktiem. Neapšaubāmi, ka šīs aplēses laiku pa laikam jāpārbauda un jāprecizē, pamatojoties uz tautas skaitīšanas datiem, lai izvairītos no statistikas un tehniskām kļūdām. Intervāls starp divām, ar tautas skaitīšanas datiem pamatotām ikgadējās iedzīvotāju uzskaites pārbaudēm/precizēšanu nedrīkstētu pārsniegt aptuveni desmit gadus. Šajā priekšlikumā paredzētais datu vākšanas process labvēlīgi ietekmēs ikgadējo iedzīvotāju uzskaiti. To, ka ikgadējās iedzīvotāju uzskaites datiem jābūt īpaši kvalitatīviem, apliecina šādi piemēri: - Eiropas Savienības demokrātijas process nosaka, ka ikgadējai iedzīvotāju uzskaitei jābūt cik vien iespējams kvalitatīvai. Eiropas Savienības Padomes reglamenta 11. panta 5. punktā ir definēta kvalificēta balsu vairākuma procedūra Padomē. Viens no tās kritērijiem nosaka, ka kvalificētu balsu vairākumu veido dalībvalstis, kas pārstāv vismaz 62 % no Savienības iedzīvotāju kopskaita. - Eiropas Savienība atbalsta tās mazāk pārticīgo reģionu attīstību. Struktūrfondu konverģences mērķis ir ES kohēzijas politikas galvenā prioritāte. Par vājāk attīstītajiem reģioniem uzskata reģionus, kuros iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75 % no Kopienas (ES 25) vidējā līmeņa. Lai noteiktu atbilstīgos reģionus, ir vajadzīgi ļoti kvalitatīvi reģionāla līmeņa iedzīvotāju uzskaites dati. Iedzīvotāju reģionālās uzskaites kvalitāte ir atkarīga no reģionālā ziņā pietiekami detalizēta tā avota iedalījuma, kurš ir aplēšu pamatā. Pašlaik likumīgais pamats, kas nosaka vispārējos struktūrfondu noteikumus, ir Padomes 2006. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 1083/2006. - Ikgadējās iedzīvotāju uzskaites dati var netieši iespaidot nacionālos kontus. 3) Reģionālā kohēzija, kas budžetā parasti ir viena no apjomīgākajām pozīcijām, ir Eiropas Savienības kompetencē. Šajā regulā paredzētā datu vākšanas kārtība ļauj iegūt reģionāla līmeņa iedzīvotāju uzskaites datus tajā apjomā, kas vajadzīgs, lai novērtētu reģionālās kohēzijas virzību. 4) Veicot daudzus svarīgus ES līmenī saskaņotus izlases veida apsekojumus (piemēram, darbaspēka izlases veida apsekojumus), ir vajadzīgi reģionāla līmeņa statistikas dati par iedzīvotāju struktūru, lai izvēlētos aptaujājamo iedzīvotāju paraugus un ekstrapolētu rezultātus. Lai nodrošinātu apsekojumu rezultātu salīdzināmību, statistikas sistēmai jābūt saskaņotai Eiropas līmenī. Šajā priekšlikumā ieteiktā datu vākšanas kārtība nodrošina šādu statistikas sistēmu. 5) Ar šo priekšlikumu ir radīts juridisks pamats kvalitatīvu un salīdzināmu mājokļu uzskaites datu vākšanai. Tālejoša ietekme ir jautājumam par iedzīvotāju mājokļiem. - Sociālās politikas galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka ir pieejami pienācīgi mājokļi. Eiropadomes sanāksmē Lākenē 2001. gadā dalībvalstu valdību pārstāvji ir uzsvēruši vajadzību izstrādāt kopīgus rādītājus attiecībā uz sociālo iekļaušanos, īpaši atsaucoties uz mājokļu jautājumu, un uzsvēruši vajadzību šajā nolūkā papildināt statistikas mehānismus. Tomēr mājokļu uzskaites rādītāju joprojām trūkst kā Eiropas, tā nacionālā līmenī. Par mājokļu jautājumu atbildīgie dalībvalstu ministri ir atkārtoti apstiprinājuši vajadzību pēc salīdzināmiem mājokļu uzskaites datiem. - Liels enerģijas, ūdens un pārējās apgādes un pakalpojumu, kam ir saistība ar vidi, patēriņš rodas ēkām, kurās atrodas privātās mājsaimniecības. - Mājokļi ir svarīgi ekonomiskajā ziņā (mājokļu piedāvājums un pieprasījums, finanses, celtniecība un renovācija). |

120 | Vispārīgais konteksts Ja neizdosies sasniegt šā tiesību akta priekšlikuma mērķus, tas nopietni un negatīvi iespaidos gan daudzas Eiropas statistikas sistēmas daļas, gan juridisko saistību izpildi (piemēram, balsu vairākumu, struktūrfondus), gan tās analīzes kvalitāti un politikas novērtējumu, kura pamatā ir attiecīgā statistika. Pēdējā iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana Eiropas Savienībā ir veikta par 2001. pārskata gadu. Tās pamatā nav bijuši Eiropas tiesību akti, bet ,,džentlmeņu vienošanās”. Šī tautas skaitīšana ir skaidri pierādījusi, ka, ņemot vērā to, kādiem mērķus datus ir paredzēts turpmāk izmantot, džentlmeņu vienošanās pienācīgi negarantē vajadzīgo datu kvalitāti. - Datu salīdzināmību lielā mērā mazina plašā pārskata dienu amplitūda: pārskata dienas aptver 39 mēnešu laikposmu, sākot no 1999. gada marta (Francija) līdz 2002. gada maijam (Polija); Maltas dati attiecas pat uz 1995. gada novembri. - Nav bijusi nodrošināta datu iesniegšanas precizitāte: lai gan džentlmeņu vienošanās noteica, ka visi dati Eiropas Kopienu Statistikas birojam jāiesniedz līdz 2003. gada 30. jūnijam, jaunākie dati ir saņemti 2005. gada vidū un publicēti 2005. gada septembrī, tātad 44 mēnešus pēc pārskata gada beigām. - Sākotnēji iesniegtie dati nereti ir bijuši nepilnīgi, nepietiekami pārbaudīti vai nekonsekventi. Vairākkārtējas prasības datus vēlreiz pārbaudīt ir nopietni kavējušas statistikas veidošanu. Ņemot vērā skaitīšanas datu svarīgo turpmāko lietojumu, ir vajadzīgi augstāki metadatu un kvalitātes nodrošināšanas standarti. |

139 | Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. |

140 | Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem Eiropas tiesību akti nosaka, ka Eiropas Kopienas Statistikas birojam jānodrošina cik vien iespējams kvalitatīvi iedzīvotāju uzskaites dati (piemēram, balsu vairākums, struktūrfondi; skatīt iepriekš tekstā ,,Priekšlikuma pamatojuma un mērķu” 2) punkts). Turklāt, lai labāk noteiktu darbības mērķus un novērtētu panākto, daudzās ES politikas jomās nepieciešami tautas un/vai mājokļu skaitīšanas dati. Tiem jābūt pilnīgi salīdzināmiem Eiropas līmenī, turklāt bieži tiem jābūt sadalītiem reģionālā līmenī pēc mainīgajiem lielumiem un tik kvalitatīviem, ka vajadzīgo kvalitātes līmeni var nodrošināt tikai ar Eiropas tiesību aktiem par tautas un mājokļu skaitīšanām. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

211 | Apspriešanās metodes, galvenās mērķnozares un vispārīgs respondentu raksturojums Regulas ,,Par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu Eiropas Savienībā” projekts 2005. gada 28. septembrī tika iesniegts ,,Sociālās statistikas direktoriem” (no nacionālajām iestādēm, kas atbild par skaitīšanas pasākumiem), bet 2005. gada 30. novembrī ar šo likumprojektu tika iepazīstināta Statistikas programmu komiteja. Gan ar ANO EEK, gan ar ES ir notikušas spraigas apspriešanās par ES reģiona iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanā aptveramajiem tematiem. Apspriešanās piedalījās daudzi Eiropas valstu eksperti. Turklāt saistībā ar tematiem un to reģionālās izstrādes līmeni Eiropas Kopienas Statistikas birojs ir veicis priekšizpēti. Izpētes gaitā ir aptaujāti valsts statistikas institūti. |

212 | Atbilžu kopsavilkums un izmantošana Statistikas programmu komiteja ir pārliecinoši atbalstījusi tiesību akta projektu un tajā pausto nostāju. Pēc dažu ES dalībvalstu lūgumu regulai ir pievienots pielikums ar vispusīgu tautas skaitīšanā aptveramo tematu sarakstu. |

Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |

221 | Zinātnes nozares un specializācijas jomas Tautas skaitīšanas metodoloģija un tehnoloģija; tautas skaitīšanā aptveramie temati un raksturlielumi. |

222 | Izmantotās metodes Eiropas statistikas sistēmā laba prakse ir pēc iespējas vairāk ņemt vērā iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai piemērojamos Eiropas Statistiķu konferences ieteikumus (ESK ieteikumi), kuros ir atspoguļotas ar iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas datiem saistītās svarīgākās nacionālās, starptautiskās un Kopienas prasības. ESK ieteikumi nosaka tautas skaitīšanas metodoloģiju un tehnoloģija, kā arī pārskatos iekļaujamos tematus. Šajā priekšlikumā iekļautais saraksts ar tautas skaitīšanā aptveramajiem tematiem ir saskaņā ar ESK ieteikumiem. Šie temati ir atzītas par svarīgākajiem pēc turpmākajos gados veiktās padziļinātas izpētes un apspriešanās ar lietotājiem. Dalībvalstis ir atzinušas, ka ESK ieteikumos minētie dati atbilst to mērķiem. Priekšlikumā ir skaidra atsauce uz ESK ieteikumiem, lai norādītu, ka lēmumu pamatā būs pienācīgas apspriešanās un analīze. ESK ieteikumus izstrādā liels ekspertu skaits no iestādēm, kas atbild par tautas skaitīšanas norisi un rezultātu analīzi. ESK ieteikumus sagatavoja pēc izvērstām diskusijām un viedokļu apmaiņas, organizējot konferences, tikšanās, darba grupas, speciālistu darba grupas un rakstveida apspriedes. |

223 | Galvenās organizācijas un eksperti, no kuriem pieprasīja atzinumu Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas nodaļa (ANO SN), Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas ekonomikas komisija (ANO EEK), nacionālie statistikas biroji. |

2249 | Saņemto un izmantoto atzinumu kopsavilkums Kvalitatīvu ES tautas skaitīšanas datu trūkums var nopietni un neatgriezeniski ietekmēt politikas izstrādi un novērtējumu, pārvaldi un finanšu vadību. |

225 | Ekspertu ieteikumi ir atspoguļoti kā ESK ieteikumos, tā arī dalībvalstīs veiktās priekšizpētes rezultātos. |

226 | Ekspertu atzinumu publiskošanai izmantotie līdzekļi ESK ieteikumu pašreizējā redakcija ir atrodama tīmekļa vietnē http://www.unece.org/stats/documents/ece/ces/ge.41/2006/zip.1.e.pdf. |

230 | Ietekmes novērtējums Apsvērtie varianti A) Tautas skaitīšana Eiropas Savienībā notiek nesaskaņoti. Vidējā termiņā tas nozīmētu, ka ES nebūtu pieejami visaptveroši un salīdzināmi iedzīvotāju un mājokļu uzskaites dati. Tam būtu nopietnas un negatīvas juridiskas (piemēram, saistībā ar balsu vairākumu, struktūrfondiem) un politiskas (piemēram, saistībā ar politikas izstrādi un novērtējumu) sekas. B) ,,Džentlmeņu vienošanās” par tautas skaitīšanu Eiropas Savienībā. Šajā variantā ES iedzīvotāju un mājokļu uzskaites datiem būtu nekvalitatīvi. Nebūtu iespējams nodrošināt datu salīdzināmību. Arī šajā gadījumā būtu jārēķinās ar nopietnām un negatīvām juridiskām un politiskām sekām. C) Direktīva par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ES. Transponējot tehniskas prasības valsts tiesību aktos, pastāv ievērojams novirzīšanās un neobjektivitātes risks, kas var ievērojami mazināt datu salīdzināmību, līdz ar to radot nopietnas un negatīvas tiesiskas un politiskas sekas. D) Eiropas tiesību akts par tautas skaitīšanu (Eiropas Parlamenta un Padomes regula un Komisijas īstenošanas regula). Tiesību akts ir orientēts uz rezultātu, nevis ieguldījumu. Tajā ir noteikti pienākumi un uzdevumi, kā arī vispārējas prasības par rezultātu un metožu kvalitāti un pārredzamību. Tas nodrošinātu, kas Eiropas Savienībā ir pieejami salīdzināmi un kvalitatīvi iedzīvotāju uzskaites dati. Juridiskās un politiskās saistības tiktu izpildītas. E) Eiropas tiesību akts par tautas skaitīšanu (Eiropas Parlamenta un Padomes regula un Komisijas īstenošanas regula). Tiesību akts ir orientēts uz ieguldījumu. Tajā ir sīki norādīts, kādi datu avoti dalībvalstīm jāizmanto (anketas, reģistri utt.), un kā no šiem avotiem jāiegūst vajadzīgie dati. Šāda pieeja var būt ļoti darbietilpīga. Dalībvalstīm būtu jāpielāgo visi tautas skaitīšanā izmantojamie reģistri, jo īpaši visi iedzīvotāju un mājokļu reģistri. Daudziem iedzīvotājiem, iespējams, būtu jāanketē, tādēļ tautas skaitīšanas birojiem un skaitītājiem būtu jāveic apjomīga datu vākšana uz vietas. ES iejaukšanās finansiālās sekas ievērojami iespaidotu dalībvalstu budžetu. |

231 | D variants ir ieteicams. Šādi var garantēt, ka skaitīšanas dati būs ticami, pārredzami un pietiekami salīdzināmi. Tiesību akti būs orientēti nevis uz ieguldījumu, bet gan rezultātu, ļaujot dalībvalstīm izvēlēties, kā vislabāk organizēt skaitīšanu savā valstī; tiktu nodrošināta pietiekama kvalitāte, īpaši salīdzināmība, jo tiesību akti noteiktu dalībvalstīm par pienākumu ievērot galvenos standartus un īpašas kvalitātes prasības. Šī iespēja mazinās papildu noslodzi, kas rodas rīcības dēļ ES mērogā. Būs pienākums ziņot par iepriekš pieņemtiem jautājumiem un būs jāizpilda vienotas kvalitātes prasības, kā arī statistikas iestādēm būs noteikti pienākumi (kvalitātes pārskatu gatavošana, metadatu un pārējo skaidrojošo dokumentu sniegšana). |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

305 | Ierosināto pasākumu kopsavilkums Saistībā ar reizi desmit gados iesniedzamajiem visaptverošajiem tautas uzskaites datiem priekšlikumā ir noteikti pienākumi un uzdevumi, kā arī vispārējas prasības par rezultātu un metožu kvalitāti un pārredzamību. Vajadzīgos datus dalībvalstis var gatavot, izvēlētos sev piemērotāko veidu. Tas attiecas arī uz avotiem, ko dalībvalstis vēlas izmantot datu ieguvei. Vienlaikus priekšlikums nodrošina datu kvalitāti, jo īpaši datu salīdzināmību Eiropas līmenī. Šī pieeja būtībā ir orientēta nevis uz ieguldījumu, bet gan uz rezultātu. |

310 | Juridiskais pamats Kopienas statistikas juridiskais pamats ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 285. pants. Padome, rīkojoties saskaņā ar koplēmuma procedūru, paredz Kopienas statistikas izveides pasākumus, ja tie vajadzīgi Kopienas darbībām. Pantā ir izklāstītas prasības Kopienas statistikas izveidei un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, rentabilitātes un statistikas konfidencialitātes prasībām. |

320 | Subsidiaritātes princips Subsidiaritātes principu piemēro, ciktāl priekšlikums nav Kopienas ekskluzīvā kompetencē. |

Dalībvalstis nevar pietiekami sasniegt priekšlikuma mērķus turpmāk tekstā izklāstīto iemeslu dēļ. |

331 | Viens no svarīgākajiem statistikas datu kvalitātes elementiem ir to salīdzināmība. Ņemot vērā, ka iedzīvotāju un mājokļu uzskaites datus izmanto, lai īstenotu Eiropas tiesisko regulējumu, vērtētu Eiropas politiku un/vai salīdzinātu nacionālās politikas rezultātus Eiropas līmenī, ir pilnīgi skaidrs, ka izejas datiem jābūt Eiropas līmenī salīdzināmiem datiem. Dalībvalstis nevar panākt pietiekamu datu salīdzināmības līmeni, ja nepastāv skaidra Eiropas sistēma, proti, Eiropas tiesiskais regulējums, kas nosaka statistikas kopīgos elementus un kvalitātes prasības. Salīdzināmības priekšnoteikums ir arī dažādās valstīs izmantojamā tautas skaitīšanas metodoloģija un tehnoloģiju pārredzamība. Pārredzamības priekšnoteikums savukārt ir Eiropas tiesiskais regulējums un ar šo regulējumu pamatota strukturēta nacionālā un Eiropas līmeņa atbildīgo statistikas iestāžu sadarbība. Līdzšinējā pieredze nepārprotami rāda, ka džentlmeņu vienošanās bez saskaņotas, skaidras un pārraudzībai pakļautas sistēmas neļauj iegūt datu turpmākajam lietojumam atbilstīgi kvalitatīvus statistikas rezultātus. |

332 | Priekšlikuma mērķi ir labāk sasniedzami, rīkojoties Kopienai, turpmāko iemeslu dēļ. |

Ierosinātais ES tiesību akts ir vajadzīgs, lai garantētu datu kvalitāti, jo īpaši to salīdzināmību. Lai to panāktu un nodrošinātu arī dalībvalstīs izmantojamās metodoloģijas un tehnoloģiju pārredzamību, regulā ir noteiktas visām dalībvalstīm kopīgas prasības: - Dalībvalstīm jānodrošina nosūtāmo datu un metadatu kvalitāte un jāgādā, lai izvēlētie datu avoti un metodoloģija pēc iespējas atbilstu iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas pamatelementiem, jo īpaši individuālā uzskaite, vienlaicīgums, vispusīgums konkrētā teritorijā, nelielu reģionu datu pieejamība un definēts periodiskums. - Dalībvalstīm jāziņo par datu avotiem, ko tās izmanto, lai izpildītu saistības, jāpamato šo avotu izvēle un jāpaskaidro, kā datu avotu izvēle var iespaidot iesniedzamos rezultātus. Dalībvalstīm jāziņo par to, cik lielā mērā izvēlētie datu avoti un metodoloģija atbilst iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas pamatelementiem. - Pamattemati, par kuriem jāsniedz dati, ir kopīgi visām valstīm. - Visu valstu statistikā pārskata dienai jābūt vienā un tai pašā kalendārajā gadā. - Dalībvalstis datus nosūta 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām Komisijas (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) noteiktajā tehniskajā formātā. - Iedzīvotāji ir visas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir attiecīgajā valstī. Regulā ir sniegta šā jēdziena definīcija. - Regulā ir definēts jēdziens ,,nacionāls” un ,,reģionāls”. - Regulā ir noteiktas tikai vispārējas prasības, un to īstenošanai dalībvalstis var izvēlēties sev piemērotāko veidu. |

IETEKME UZ BUDžETU |

409 | Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

PAPILDU INFORMāCIJA |

510 | Vienkāršošana |

511 | Priekšlikums paredz vienkāršot (ES un valsts) pārvaldes iestāžu administratīvās procedūras. |

513 | Atzīts, ka regulas projektā paredzētie vispārīgie pienākumi ir īstenojami risinājumi un sniedz skaidras ievirzes tautas skaitīšanā iesaistītajām nacionālajām iestādēm. Tā kā statistikas rezultātus saistībā ar definīcijām un jēdzieniem retrospektīvi nesaskaņo, tiek vienkāršotas statistikas biroju administratīvās procedūras. |

Eiropas Ekonomikas zona Tiesību akta priekšlikums attiecas uz EEZ, tādēļ tā darbības joma jāpaplašina, ietverot Eiropas Ekonomikas zonu. |

CEļVEDIS |

511 | Pašlaik nav iespējams ierosināt konkrētus pasākumus, kas būtu jāveic, lai regulu pieņemtu un īstenotu, jo turpmākā rīcība būs atkarīga no Eiropas Komisijas, Padomes un Eiropas Parlamenta apspriešanās rezultātiem un no tā, cik drīzā laikā regulu oficiāli pieņems. Tomēr pagaidu grafiks varētu būt šāds (tas var mainīties atkarībā no regulas spēkā stāšanās dienas): 2006. gada otrā puse Regulas projekta apspriešana Eiropas Komisijas starpdienestu līmenī. Eiropas Komisijas oficiāls tiesību akta projekta tulkojums visās ES oficiālajās valodās. 2007. gada pirmā puse Priekšlikuma projekta iesniegšana kolēģijai oficiālai apstiprināšanai. Eiropas Komisijas oficiālā tiesību akta projekta iesniegšana ES Padomei pirmajam lasījumam. 2006. gada otrā puse/2007. gads Speciālistu darba grupu tikšanās, lai apspriestu ar regulu saistītos tehniskos jautājumus. Specifikāciju izstrāde, papildinot ar tautas skaitīšanu saistītos ANO EEK/Eiropas Kopienas Statistikas biroja ieteikumus. Komisijas īstenošanas regulas sagatavošana. |

- 2007/0032 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu[1],

apspriežoties ar Statistikas programmu komiteju (SPK), kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom[2],

rīkojoties saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru[3],

tā kā:

1. Lai Komisija varētu pildīt tai uzticētos, jo īpaši Līguma 2. un 3. pantā paredzētos uzdevumus, tās rīcībā jābūt pietiekami ticamiem, detalizētiem un salīdzināmiem iedzīvotāju un mājokļu uzskaites datiem. Attiecībā uz metodoloģiju, definīcijām statistikas datu un metadatu programmu jānodrošina pietiekama salīdzināmība Eiropas līmenī.

2. Periodiski statistikas dati par iedzīvotājiem un svarīgākajiem personu ģimenes, sociālajiem, ekonomiskajiem un mājokļu raksturlielumiem ir vajadzīgi, lai pētītu un izstrādātu reģionālo un sociālo politiku, kas ietekmē konkrētas Kopienas nozares.

3. Lai, salīdzinot dažādas dalībvalstis, datus varētu izmantot pēc iespējas mērķtiecīgāk, datiem būtu jāattiecas uz vienu un to pašu pārskata gadu.

4. Saskaņā ar Padomes 1997. gada 17. februāra Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku[4], kas ir šīs regulas pamatprincipu kopums, statistikas vākšanai jābūt saderīgai ar taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes prasībām.

5. Kopienas statistikas izveidē un izplatīšanā saskaņā ar šo regulu valsts un Kopienas statistikas iestādēm būtu jāņem vērā principi, kas izklāstīti Eiropas Statistikas prakses kodeksā, kuru 2005. gada 24. februārī ir pieņēmusi Statistikas programmu komiteja un kurš ir pievienots Komisijas ieteikumam par valstu un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību[5].

6. Paredzētās rīcības mērķi, proti, salīdzināmu un visaptverošu Kopienas statistikas datu par iedzīvotājiem un mājokļiem vākšana un apkopošana dalībvalstu līmenī nav pienācīgi sasniedzami, jo nepastāv kopīgi statistikas elementi un kvalitātes prasības un nav pārredzamas metodoloģijas, tādēļ šie mērķi ir labāk sasniedzami Kopienas līmenī, izmantojot vienotu statistikas sistēmu, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma 5. pantā. Atbilstīgi minētajā pantā noteiktajam proporcionalitātes principam šī regula par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu nepārsniedz to, kas vajadzīgs tās mērķu sasniegšanai.

7. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[6].

8. Komisijai jāpiešķir īpašas pilnvaras, lai noteiktu definīciju pielāgošanas nosacījumus, nākamos pārskata gadus un pieņemtu statistikas datu un metadatu programmu. Tā kā tie ir vispārīgi pasākumi ar mērķi grozīt mazsvarīgus šās regulas elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvas kontroles procedūru.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz vispārīgus noteikumus, kas attiecas uz visaptverošu iedzīvotāju un mājokļu uzskaites datu nodrošināšanu reizi desmit gados.

2. pants

Definīcijas

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a) ,,iedzīvotāji” ir valsts un reģionu iedzīvotāji, kas 5. panta 2. punktā minētajā pārskata dienā atrodas savā pastāvīgajā dzīvesvietā;

(b) ,,mājokļi” ir dzīvojamās vienības un ēkas, kā arī starp iedzīvotājiem un dzīvojamajām telpām valsts un reģionālā līmenī pastāvošā saistība pārskata dienā. ,,Ēkas” ir tādas ēkas, kurās faktiski atrodas vai var atrasties dzīvojamās vienības;

(c) „pastāvīga dzīvesvieta” ir vieta, kurā indivīdi parasti pavada dienas atpūtas daļu, neņemot vērā īslaicīgu prombūtni izklaides, brīvdienu pavadīšanas, draugu un radinieku apciemošanas, darīšanu, ārstniecības vai svētceļojumu nolūkā, vai šādas vietas neesības gadījumā juridiskā vai oficiāli reģistrētā rezidence;

(d) ,,pārskata diena” ir diena, uz kuru saskaņā ar šīs regulas 5. panta 2. punktu attiecas dalībvalstu dati;

(e) ,,nacionāls” ir tāds, kas atrodas dalībvalsts teritorijā;

(f) ,,reģionāls” ir atbilstošs NUTS 1. līmenim, NUTS 2. līmenim un NUTS 3. līmenim saskaņā ar definīciju statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā (NUTS), kurš ir noteikts ar pārskata dienā spēkā esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003[7] redakciju, kā arī atbilstošs vietējo administratīvo vienību 2. līmenim (LAU 2. līmenim);

(g) ,,iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas galvenās pazīmes” ir individuāla uzskaite, vienlaicīgums, vispusīgums konkrētā teritorijā, nelielu reģionu datu pieejamība un definēts periodiskums;

(h) ,,anonimizēti mikrodati” ir atsevišķas statistiskās datu kopas, kas mainītas, lai saskaņā ar pašreizējo vislabāko praksi samazinātu to statistikas vienību identifikācijas iespēju, ar kurām šīs datu kopas saistās.

2. Vajadzības gadījumā Komisija 7. panta 3. punktā noteiktajā kārtībā var pielāgot 1. punktā minētās definīcijas.

3. pants

Datu iesniegšana

Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) iedzīvotāju un mājokļu uzskaites datus, kas aptver noteiktus demogrāfiskus, sociālus, ekonomiskus un mājokļu raksturlielumus, kuri attiecas uz atsevišķām personām, ģimenēm, mājsaimniecībām, dzīvojamajām vienībām un ēkām nacionālā un reģionālā līmenī saskaņā ar pielikumu.

4. pants

Datu avoti un kvalitāte

1. Statistikas izveidei dalībvalstis var izmantot dažādus, bet jo īpaši šādus datu avotus:

a) parastā tautas skaitīšana;

b) tautas skaitīšana, izmantojot reģistrus;

c) parastā tautas skaitīšana un izlases veida apsekojums;

d) tautas skaitīšana, izmantojot reģistrus, un izlases veida apsekojumi;

e) parastā tautas skaitīšana un reģistru izmantošana;

f) atbilstīgs apsekojums, izlases izmantojot pēc rotācijas principa (adaptīvā tautas skaitīšana).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka datu avoti un metodoloģija, ko dalībvalstis izmanto, lai izpildītu šīs regulas prasības, pēc iespējas atbilst 2. panta 1. punktā definētajiem iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas galvenajām pazīmēm.

3. Dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu nosūtāmo datu un metadatu kvalitāti. Komisija (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starptautiskām organizācijām sniedz metodiskus ieteikumus un prasības, kas jāievēro, lai nodrošinātu sagatavoto datu un metadatu kvalitāti, jo īpaši iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai piemērojamos Eiropas Statistiķu konferences ieteikumus.

4. Dalībvalstis ziņo Komisijai (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) par izmantotajiem datu avotiem, šo avotu izvēles pamatojumu un par izvēlēto datu avotu ietekmi uz statistikas kvalitāti (kvalitātes ziņojumi). Šajā kontekstā dalībvalstis ziņo par to, cik lielā mērā izvēlētie datu avoti un metodika atbilst 2. panta 1. punktā definētajiem iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas galvenajām pazīmēm.

5. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) par atbilstīgi šai regulai iesniegtās statistikas pārskatīšanu un labojumiem un par jebkurām pārmaiņām izmantotajā metodoloģijā un datu avotos.

6. Komisija saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto kārtību nosaka kvalitātes pārskata saturu un kvalitātes kritērijus, kas jāievēro datu izveidē un izplatīšanā.

5. pants

Datu nosūtīšana

1. Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) apstiprinātus datus un metadatus šajā regulā noteiktajā kārtībā katras desmitgades sākumā.

2. Katra dalībvalsts nosaka dienu, uz kuru attiecas tās dati (pārskata dienu). Pārskata dienai jābūt saskaņā ar šo regulu noteikto gadu (pārskata gadā). Pirmais pārskata gads ir 2011. gads. Komisija nosaka nākamos pārskata gadus saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto kārtību.

3. Dalībvalstis nosūta datus 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

4. Komisija saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto kārtību apstiprina programmu, kurā ir noteikti statistikas dati un metadati, kas jānosūta, lai izpildītu datu vākšanas prasības. Saskaņā ar šo regulu aptveramie temati konkrētiem ģeogrāfiskajiem līmeņiem nedrīkst pārsniegt tematus, kas saistībā ar šiem ģeogrāfiskajiem līmeņiem ir uzskaitīti pielikumā.

5. Statistikas datu programmā līdzās apkopotiem datiem (tabulu programmas veidā) var iekļaut arī anonimizētu mikrodatu izlasi.

6. Apstiprinātos datus un metadatus dalībvalstis nosūta Komisijai (Eiropas Kopienas Statistikas birojs) elektroniski. Komisija saskaņā ar 7. panta 2. punktā noteikto kārtību apstiprina atbilstīgo tehnisko formātu, kas jāizmanto, nosūtot vajadzīgos datus.

7. Ja dalībvalstis saskaņā ar šīs regulas 4. panta 5. punktu datus pārskata vai labo, grozītos datus nekavējoties nosūta Komisijai (Eiropas Kopienas Statistikas birojs).

6. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Saskaņā ar 7. panta 2. punktā noteikto kārtību apstiprina šādus pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai:

a) atbilstīga tehniskā formāta pieņemšana, kā to paredz 5. panta 6. punkts.

2. Saskaņā ar 7. panta 3. punktā noteikto kārtību apstiprina šādus pasākumus, kas vajadzīgi šīs regulas īstenošanai:

a) definīciju pielāgošana, kā to paredz 2. panta 2. punkts;

b) kvalitātes ziņojuma satura noteikšana, kā to paredz 4. panta 6. punkts;

c) kvalitātes kritēriju noteikšana, kā to paredz 4. panta 6. punkts;

d) pārskata gadu noteikšana, kā to paredz 5. panta 2. punkts;

e) statistikas datu un metadatu programmas pieņemšana, kā to paredz 5. panta 4. punkts.

3. Jāievēro princips, ka atjaunināšanas ieguvumiem jābūt lielākiem par šā procesa izmaksām, kā arī princips, ka papildu izmaksām un administratīvajam slogam jābūt samērīgam.

7. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Lēmumu 89/382/EEK, Euratom.

2. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus. Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais laikposms ir trīs mēneši.

3. Atsaucoties uz šo punktu, piemēro Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. punktu un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.

4. Komiteja apstiprina savu reglamentu.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē

Eiropas Pa rlamenta vārdā –– Padomes vārdā ––

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

… …

PIELIKUMS

Tautas skaitīšanā aptveramie temati

1 Iedzīvotājus raksturojoši jautājumi

1.1 Obligātie temati par NUTS 3, LAU 2 ģeogrāfiskajiem līmeņiem

1.1.1 Neatvasinātie temati

- Pastāvīgā dzīvesvieta

- Dzimums

- Vecums

- Ģimenes stāvoklis

- Dzimšanas valsts un vieta

- Valstiskā piederība

- Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās diena pašreizējā dzīvesvietā vai Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas

- Radnieciskās attiecības ar mājsaimniecības locekļiem

1.1.2 Atvasinātie temati

- Iedzīvotāju kopskaits

- Atrašanās vieta

- Mājsaimniecības statuss

- Ģimenes stāvoklis

- Ģimenes kodola veids

- Ģimenes kodola lielums

- Privātās mājsaimniecības veids

- Privātās mājsaimniecības lielums

1.2 Obligātie temati par nacionālo, NUTS 1, NUTS 2 ģeogrāfisko līmeni

1.2.1 Neatvasinātie temati

- Pastāvīgā dzīvesvieta

- Darbavietas atrašanās vieta

- Dzimums

- Vecums

- Ģimenes stāvoklis

- Pašreizējā nodarbošanās

- Profesija

- Rūpniecības nozare (ekonomiskās darbības nozare)

- Nodarbinātības statuss

- Iegūtā izglītība

- Dzimšanas valsts un vieta

- Valstiskā piederība

- Dzīvošana ārzemēs un ierašanās gads valstī

- Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās diena pašreizējā dzīvesvietā vai Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas

- Radnieciskās attiecības ar mājsaimniecības locekļiem

- Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss

1.2.2 A tvasinātie temati

- Iedzīvotāju kopskaits

- Apdzīvota vieta

- Mājsaimniecības statuss

- Ģimenes statuss

- Ģimenes kodola veids

- Ģimenes kodola lielums

- Privātās mājsaimniecības veids

- Privātās mājsaimniecības lielums

1.3 Ieteicamie temati par nacionālo, NUTS 1, NUTS 2, NUTS 3, LAU 2 ģeogrāfisko līmeni

1.3.1 Ziņojot par visiem reģionālajam līmenim NUTS 2 obligātajiem tematiem, dalībvalstīm ieteicams iekļaut arī visus, ieskaitot zemākos reģionālos līmeņus.

1.3.2 Neatvasinātie temati

- Skolas, speciālās mācību iestādes vai augstskolas atrašanās vieta

- Transporta veids nokļūšanai uz darbu

- Transporta veids nokļūšanai uz skolu, speciālo mācību iestādi vai augstskolu

- Attālums līdz darbavietai un ceļā pavadāmais laiks

- Attālums līdz skolai, speciālajai mācību iestādei vai augstskolai un ceļā pavadāmais laiks

- Faktiskais ģimenes stāvoklis

- Kopējais dzīvi dzimušo bērnu skaits

- Oficiāli precētu sieviešu laulību noslēgšanas diena(-s): i) pirmā laulība, ii) pašreizējā laulība

- Civillaulībā dzīvojošu sieviešu civillaulību sākuma diena(-s): i) pirmā civillaulība, ii) pašreizējā civillaulība

- Pastāvīgā nodarbošanās

- Pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, brīvprātīgo darbs

- Nozares veids (institucionālā vienība)

- Neoficiālā nodarbinātība

- Darbavietas veids

- Parastais darbalaiks

- Pagaidu bezdarbs

- Bezdarba ilgums

- Iestādes vietējā nodaļā nodarbināto skaits

- Galvenais iztikas līdzekļu avots

- Ienākumi

- Izglītība un kvalifikācija

- Pētniecības joma

- Skolas apmeklējums

- Lasīt- un rakstītprasme

- Datorprasmes

- Ārvalsts, kurā atradās iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta

- Kopējais dzīvošanas laiks valstī

- Pastāvīgā dzīvesvieta piecus gadus pirms tautas skaitīšanas

- Migrēšanas iemesls

- Vecāku dzimšanas valsts

- Pilsonības iegūšana

- Etniskā piederība

- Valoda

- Reliģija

- Darbnespēja

- Atsevišķa vai kopēja dzīvesvieta

- Īre

- Mājsaimniecībai piederošas ilglietojamas patēriņa preces

- Mājsaimniecības rīcībā esošo vieglo automašīnu skaits

- Autostāvvietas pieejamība

- Telefona un Internet tīkla pieslēgums

- Lauksaimnieciskā ražošana pašu patēriņam (mājsaimniecību līmenī)

- Visu ar lauksaimniecību saistīto darbu raksturojums pagājušajā gadā (individuāli)

1.3.3 Atvasinātie temati

- Pilsētu un lauku rajoni

- Sociāli ekonomiskās grupas

- Ārvalstu/vietējās izcelsmes personas

- Ar starptautisko migrāciju saistītas iedzīvotāju grupas

- Bēgļu izcelsmes iedzīvotāji

- Valstī pārvietotas personas

- Attiecības ar sava dzimuma partneriem

- Paplašinātas ģimenes statuss

- Atkārtoti izveidotas ģimenes veids

- Paplašinātās ģimenes veids

- Privāto mājsaimniecību paaudžu sastāvs

2 Ar mājokļiem saistītie mainīgie lielumi

2.1 Obligāt ie temati par NUTS 3, LAU 2 ģeogrāfisko līmeni

2.1.1 Neatvasinātie temati

- Dzīvojamo telpu veids

- Dzīvojamo telpu atrašanās vieta

- Standarta mājokļu apdzīvotība

- Iemītnieku skaits

- Dzīvojamā platība un/vai Dzīvojamo vienību istabu skaits

- Mājokļu iedalījums pēc ēku tipa

- Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika

2.1.2 Atvasinātie temati

- Iedzīvotāju blīvuma standarts

2.2 Obligātie temati par nacionālo, NUTS 1, NUTS 2 ģeogrāfisko līmeni

2.2.1 Neatvasinātie temati

- Mājokļu aprīkojums

- Dzīvojamo telpu veids

- Dzīvojamo telpu atrašanās vieta

- Standarta mājokļu apdzīvotība

- Īpašumtiesību veids

- Iemītnieku skaits

- Dzīvojamā platība un/vai Dzīvojamo vienību istabu skaits

- Ūdensvads

- Tualete

- Vanna

- Apkures veids

- Mājokļu iedalījums pēc ēku tipa

- Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika

2.2.2 Atvasinātie temati

- Iedzīvotāju blīvuma standarts

2.3 Ieteicamie temati par nacionālo, NUTS 1, NUTS 2, NUTS 3, LAU 2 ģeogrāfisko līmeni

2.3.1 Ziņojot par visiem reģionālajam līmenim NUTS 2 obligātajiem tematiem, dalībvalstīm ieteicams iekļaut arī visus, ieskaitot zemākos reģionālos līmeņus.

2.3.2 Neatvasinātie temati

- Papildu, sezonas un brīvu mājokļu pieejamība un raksturojums

- Apdzīvotība pēc privāto mājsaimniecību skaita

- Istabu veids

- Karstais ūdens

- Sadzīvē izmantojamā ūdens sildīšana

- Kanalizācijas veids

- Virtuve

- Ēdiena gatavošanas iekārtas

- Apkures enerģijas avoti

- Mājokļu siltumizolācija

- Elektrība

- Elektrības ražošana

- Centralizēta gāzes apgāde

- Gaisa kondicionēšanas ierīces

- Ventilācija

- Mājokļa atrašanās vieta ēkā

- Piekļuves iespējas mājoklim

- Lifts

- Mājokļu iedalījums pēc ēkas stāvu skaita

- Mājokļu iedalījums pēc materiāliem, kas izmantoti to ēkas daļu celtniecībā, kur atrodas mājokļi

- Mājokļu iedalījums pēc ēkas nolietojuma pakāpes

- Atkritumu šķirošana mājsaimniecībā

[1] OV C […], […]., […]. lpp.

[2] OV L 181, 28.06.1989., 47. lpp.

[3] OV C […], […]., […]. lpp.

[4] OV L 52, 22.02.1997., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[5] COM(2005) 217 galīgā redakcija.

[6] OV L 184, 17.07.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK

(OV L 200, 22.07.2006., 11. lpp.).

[7] OV L 154, 21.06.2003., 1. lpp.