16.5.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 120/51

A.

Eiropas ekonomika ir cieši integrēta pasaules ekonomikā. Atkarībā no nozares šī integrācija ir vairāk vai mazāk spēcīga; īpaši izteikta tā ir tajās rūpniecības nozarēs, kas ir visatvērtākās globalizācijai. Eiropas Savienības ekonomikas un nodokļu politika attiecīgi ir jādefinē, ņemot vērā pasaules ekonomikas attīstību. Neskatoties uz to, ka šajā atzinumā tiek pētīta nodokļu likumdošanas teritoriālās nosacītības ietekme uz rūpniecības pārmaiņām ES, to nevar apskatīt atrauti no pasaules.

B.

ES un katras dalībvalsts pienākums ir pārvaldīt ekonomikas, finanšu, sociālās un vides aizsardzības politikas jomas, kuru vajadzības sniedzas tālāk par tirgus dinamiku. Tāpēc ir jārūpējas par to, lai nodokļu likumdošanas teritoriālā nosacītība pozitīvi ietekmē rūpniecības pārmaiņas Eiropā; protams, ka šim procesam jāatbilst tirgus dinamikai, bet tas ir arī jāiekļauj plašākā kontekstā, proti, iepriekšminētajās politikas jomās. Lisabonas process būtībā balstās uz dažādu virzienu līdzsvaru (konkurētspēja, sociālā dimensija, dabas aizsardzība), par kuru ir jārūpējas, tostarp, saistībā ar dalībvalstu nodokļu sistēmu konkurenci (1).

C.

Komiteja konstatē, ka nodokļu konkurence ir viena no iekšējā tirgus realitātēm, kas var radīt konkurences traucējumus. Tajā ir jāparedz pārredzamības noteikumi un iespējamu pārkāpumu un nelabvēlīgas prakses apzināšana (2). Jānosaka arī indikatori, kas būtu labi rādītāji nodokļu konkurences situācijas izvērtēšanai. EESK tomēr novēro, ka nodokļi nav noteicošais faktors lēmumos par ieguldījumiem MVU. Šim faktoram ir daudz lielāka nozīme mobilākos daudznacionālos uzņēmumos.

D.

Nodokļu konkurence neattiecas tikai uz nodokļu uzlikšanu uzņēmējdarbībai. Sakarā ar finanšu aktīvu arvien pieaugošo mobilitāti minētā konkurence skar arī personu ienākuma nodokļus, kā arī kapitāla nodokli.

E.

Komiteja uzskata, ka dažādu pārvaldes iestāžu nodokļu noteikumu koordinācija var būt līdzeklis, ar kura palīdzību, novēršot nodokļu jomas saskaņošanas procesa nepilnības un izmaksas, jo īpaši pierobežas rajonos, var stiprināt iekšējā tirgus darbību. EESK atkārto ieteikumus, ko tā bija izteikusi nesenajā atzinumā par Fiscalis 2013 (3).

F.

EESK uzskata, ka, tā kā nav dalībvalstu koordinācijas attiecībā uz valsts tiešajiem nodokļiem, veidojas situācijas, kad nav uzlikts nodoklis (4), notiek krāpšana vai rodas izkropļojumi vienotā tirgus darbībā. Tāpat tas izraisa Eiropas Savienības nodokļu destabilizāciju, pat vispārējo nodokļu ieņēmumu samazinājumu.

G.

Nodokļu konkurence bez ierobežojumiem Kopienā var, pirmkārt, palielināt mazāk mobilo subjektu — mazo uzņēmumu un nepārvietojamu pakalpojumu — nodokļu bāzes faktorus un, otrkārt, grozīt nodokļu sloga sadalījumu starp nodokļu maksātājiem un patērētājiem, lai segtu valsts izdevumus un sociālos pabalstus. Tā rezultātā varētu rasties kaitējums sociālai kohēzijai.

H.

MVU un pakalpojumu uzņēmumiem ir vismazāk iespēju gūt labumu no nodokļu konkurences. Komiteja iesaka ieviest papildu pasākumus, šo uzņēmumu vadošo darbinieku (kā arī valsts pārvaldes ierēdņu) mācību programmas, izveidot piemērotas datu bāzes, jo īpaši ES robežu un attālākajos reģionos, lai palīdzētu šiem uzņēmumiem virzībā uz internacionalizāciju.

I.

Komiteja uzskata, ka cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jākļūst par prioritāti, un atgādina sava nesenā atzinuma šajā jomā secinājumus (5).

J.

Nodokļu sloga pārnešana uz mazāk mobiliem ražošanas faktoriem var izraisīt situāciju, kad attiecīgie uzņēmumi un darbavietas ir mazāk konkurētspējīgas nekā to ārvalstu konkurentiem. Šāda nodokļu sloga pārnešana negatīvi ietekmēs valsts IKP pieauguma līmeni, līdz ar to, nesaņemot jaunus budžeta līdzekļus, var samazināties valsts ieguldījuma iespējas.

K.

Nodokļu konkurences dēļ katrai dalībvalstij ir labāk jāpārvalda valsts izdevumi. Komiteja vēlas, lai tas notiktu, nekaitējot ne piedāvājumam, ne valsts pakalpojumu kvalitātei. Tie ir būtiski, lai saglabātu un darītu pievilcīgas darbības, kas rada labklājību, nodarbinātību un gala rezultātā — nodokļu bāzi. Nodokļu konkurence nedrīkst apdraudēt sociālās aizsardzības finansējumu un segumu.

L.

Komiteja atbalsta dalībvalstu centienus, lai izskaustu nodokļu sistēmu kaitīgu konkurenci, kā arī to apņemšanos vēlākais līdz 2010. gadam likvidēt virkni kaitīgu nodokļu režīmu, kas norādīti 1997. gadā pieņemtajā Rīcības kodeksā (6). No otras puses, tā aicina Komisiju turpināt savus centienus šajā virzienā, kas uzsākti kopš 1997. gada.

M

Komiteja atbalsta arī Komisijas politiku, kas paredz to, lai valsts atbalsts, tostarp uzņēmumiem selektīvi piešķirtie nodokļu atvieglojumi, būtu lietderīgi rūpniecības pārmaiņu un teritoriālās attīstības ilgtspējīgu mērķu sasniegšanā, vienlaikus, būdami saderīgi ar konkurences politiku Eiropas Savienībā.

N.

Komiteja aicina izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (7), lai dalībvalstu nodokļu prakse būtu vienkāršāka, taisnīgāka, pārskatāmāka. Tas ļautu maksimāli izmantot iekšējā tirgus potenciālu, vienlaikus neskarot dalībvalstu budžeta un fiskālo autonomiju un novēršot iespējamo neatbilstību Līguma noteikumiem. Ņemot vērā to, ka KKUINB, iespējams, izveidos, pamatojoties uz pastiprinātu sadarbību, Komiteja vēlētos, lai to pieņemtu pēc iespējas lielāks dalībvalstu skaits.

O.

Komiteja, pirms atzinuma par šo sarežģīto un stratēģisko jautājumu papildināšanas, lūdz vairāk informācijas par KKUINB projekta saturu, metodēm un izstrādi un šobrīd vienīgi atsaucas uz izpētes atzinumu, ko tā 2006. gadā izstrādāja pēc komisāra KOVÁCS lūguma (8).

P.

Komitejai tomēr ir dažas pārdomas un jautājumi attiecībā uz KKUINB. Tā uzskata, ka ir vēlams, lai šo izvēles projektu pieņemtu pēc iespējas lielāks dalībvalstu skaits (paredzot arī pārejas pasākumus) un lai rezultātā dalībvalstis visiem nodokļu maksātājiem piemērotu vienu nodokļu ieņēmumu sistēmu pēc līdzāspastāvēšanas perioda. Turklāt vajadzētu izpētīt, vai kopējā bāze, ko piemēro uzņēmumiem, kuri strādā ārējā tirgū, tiks uzticēta transnacionālai struktūrai. Visbeidzot, ir jāuzdod jautājumi par šādas bāzes ietekmi uz likmēm, kuru sadrumstalotība varētu palielināties. Šādā gadījumā varētu noteikt maksimālo likmes robežu, kas varētu būt nedaudz mazāka par pašreizējo vidējo likmi jaunajās dalībvalstīs.

Q.

Komiteja iesaka Komisijai intensīvāk veikt nodokļu prakses pārbaudi noteiktās “nodokļu paradīzēs”, kuras mēģinātu nelikumīgi piesavināties dalībvalstu nodokļu sistēmu ar nodokļiem apliekamos resursus.

1.1

Nodokļi (nodokļu sloga līmenis un atskaitītās nodokļu summas) ir viens no bieži minētajiem kritērijiem, lai izvērtētu, cik teritorija ir izdevīga kā ražošanas, finanšu un tirdzniecības darbību vieta. Tomēr nav vienprātīga viedokļa par šā kritērija ietekmi, salīdzinot ar citiem kritērijiem, piemēram, tirdzniecības potenciāla tuvums, ražojumu izmaksas, kvalificētu darbinieku pieejamība, valsts infrastruktūra un aprīkojums, valsts atbalsts u.c.

1.2

Nodokļu sistēmas ir sarežģītas, un tās nav viegli salīdzināt. Tomēr ļoti svarīga būtu iespēja izvērtēt, vai dažādo nodokļu iestāžu pieņemtie nodokļu atvieglojumi sasniedz paredzētos mērķus, kā arī ietekmi, kāda varētu būt lēmumiem, kas paredzēti, lai attiecīgajā teritorijā veicinātu konstruktīvas pārmaiņas rūpniecībā un nodrošinātu to atbilstību paredzētajām izmaksām.

1.3

Komitejas atzinuma mērķis ir sniegt norādes attiecībā uz rūpniecības pārmaiņu paredzēšanu un pārvaldību, Eiropas konkurētspējas palielināšanu Lisabonas mērķu ietvaros, patiesa iekšējā tirgus izveidi, ko raksturo veselīga un netraucēta konkurence vai vismaz “pieļaujama” konkurence (saderīga ar iekšējā tirgus noteikumiem).

2.1

Ekonomikas faktoru mobilitāte Eiropas Savienībā palielinās šādu iemeslu dēļ:

2.2

Katra dalībvalsts izmanto visus savas nodokļu sistēmas īpašos un strukturālos elementus, lai piesaistītu savā teritorijā ieguldījumus un saimniecisko darbību, tādējādi palielinot savu darbavietu potenciālu un nodokļu bāzi.

Kas attiecas uz nodokļu maksātājiem (uzņēmumiem un privātpersonām), tie cenšas savu ekonomisko situāciju uzlabot ārpus savas valsts. Maksājamais nodokļu apjoms, ko ietekmē valstu atšķirīgie nodokļu režīmi, ir viens no mainīgajiem stratēģiskajiem elementiem.

2.3

Šāda nodokļu sistēmu konkurence nolūkā piesaistīt ieguldījumus pastāv arī katras valsts iekšienē.

2.4

Nav viegli noteikt tās intensitāti un tās patieso ietekmi uz ražošanas faktoru un kapitālu mobilitāti. Par šo jautājumu ir veikti daudzi pētījumi, taču par izdarītajiem secinājumiem nav vienprātības, izņemot to, ka nodokļu faktors ir tikai viens no elementiem, kas nosaka mobilo ieguldījumu lokalizāciju. Šis punkts tiks sīkāk izskatīts turpmāk.

2.5

Eiropas Savienība, kuras sastāvs paplašināšanās rezultātā mainījās no 15 līdz 27 dalībvalstīm, ir kļuvusi daudzveidīgāka. Katrai no jaunajām dalībvalstīm ir īpaši ģeogrāfiski, vēsturiski, kultūras, sociāli, politiski un ekonomiski apstākļi. Tām ir sava īpaša rūpniecības sistēma, kā arī tiesību akti nodokļu jomā.

3.1

Eiropas Savienībā kopumā nodokļu maksājumi un sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veido vidēji 39 % no Eiropas Savienības IKP. Minēto maksājumu kopsummu var sadalīt šādi (10):

3.2

Netiešajos nodokļos galvenokārt ietilpst vispārējie nodokļi par patēriņu, konkrēti, pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kas ES mērogā ir saskaņots, kā arī noteiktas nodevas un nodokļi — daļēji saskaņoti ES mērogā — par atsevišķām precēm un pakalpojumiem, kā piemēram, akcīzes nodoklis. Tā kā netiešo nodokļu ietekme uz uzņēmumu darbības vietas izvēli ir neliela, šajā atzinumā galvenā uzmanība tiks pievērsta ar nodarbinātību saistītiem nodokļiem (3.2.1. punkts) un nodokļiem, kas uzlikti uzņēmumu kapitālam (3.2.2. punkts).

3.2.1

Darbinieku ienākuma nodoklis un sociālās apdrošināšanas iemaksas veido apmēram pusi no tiešo un netiešo nodokļu kopsummas. Tā kā šie nodokļu maksājumi balstās tieši uz nodarbinātību, tie neapšaubāmi palielina darbaspēka izmaksas. Ņemot vērā, ka rūpniecības nozarē darbaspēka izmaksas ir svarīgs finansiāls faktors, varam konstatēt, ka tiešie un netiešie nodokļi, kas ietekmē darbinieku ieņēmumus, tostarp sociālais nodrošinājums, var tiešā un netiešā veidā ietekmēt ES rūpniecības uzņēmumu konkurētspēju. Šī ietekme ir tieša, ja valsts iestādes iekasē no uzņēmumiem nodokļus vai darba devēja veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Ja minētie nodokļu maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek iekasētas no darbinieka, vispirms samazinās darbinieku tīrie ienākumi. Tas var netieši ietekmēt vienošanos par viņu bruto algām, pat radīt aizplūšanu uz citiem reģioniem un veicināt tikai tādu rūpniecības darbību attīstību, kas saistītas ar zemām darbaspēka izmaksām.

3.2.1.1

Darbaspēka izmaksu pieaugums liek uzņēmumiem palielināt darba ražīgumu, palielinot ieguldītā kapitāla intensitāti. Tas īpaši izpaužas dalībvalstīs, kur darbaspēka izmaksas ir ļoti augstas. Turpretī darbaspēka izmaksas ir viens no rādītājiem (citu starpā), kas mudina uzņēmumus intensīvi ieguldīt tajās dalībvalstīs, kur darbaspēka izmaksas ir salīdzinoši mazas. Tā kā nodokļu maksājumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas parasti ir lielākas dalībvalstīs, kur darbinieku atalgojuma līmenis (ieskaitot darba devēja apmaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas un nodokļu maksājumus) pārsniedz Eiropas vidējo rādītāju, nodokļu slogs, kas saistīts ar nodarbinātību, palielina darbaspēka izmaksu diferenciāli un tādējādi veicina darbavietu izveidi tajās dalībvalstīs, kurās ir konkurētspējīgāka izmaksu struktūra.

3.2.1.2

Skatot no patērētāja viedokļa, katrs izmaksu elements, tostarp nodokļi, neapšaubāmi ietekmē rūpniecības ražojumu galīgo cenu. Netiešie nodokļi attiecas vienādi uz visiem ražojumiem brīdī, kad tas tiek pārdots patērētājam. PVN iekasē, piemērojot vienādu procentu likmi patērētāja dalībvalstī, neņemot vērā to, vai prece ir ražota uzņēmumā, kas atrodas tajā pašā valstī, citā dalībvalstī vai valstī ārpus ES. Turpretī nodokļi, ko Eiropas Savienībā iekasē dažādos ražošanas posmos, konkrēti, ar darbaspēka izmaksām saistītie tiešie un netiešie nodokļi, ir valsts noteikti maksājumi, kuri ietekmē ražojumus to ražošanas vietā. Tāpēc patērētājs var izvēlēties starp ražojumiem, uz kuriem attiecas lielāki vai mazāki nodokļi atkarībā no ražošanas dalībvalsts. Pat ja sociālās apdrošināšanas iemaksas un ar darbaspēku saistītie nodokļi Eiropas Savienībā būtu saskaņoti, patērētājs varētu vienmēr izvēlēties starp ES ražoto preci, uz kuru attiecas vieglāki vai smagāki nodokļi, un ārpus ES ražotu preci, uz kuru attiecas citi nodokļi, kas ir daudz vieglāki. Ir svarīgi ne tikai koordinēt ar nodarbinātību saistīto nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu struktūru Eiropas Savienībā, bet arī integrēt analīzē aspektus, kas saistīti ar tirdzniecību ES un pārējo pasaules valstu savstarpēju tirdzniecību.

3.2.1.3

Komiteja iesaka Komisijai intensīvāk veikt nodokļu prakses pārbaudi noteiktās “nodokļu paradīzēs”, kuras mēģinātu nelikumīgi piesavināties dalībvalstu nodokļu sistēmu ar nodokļiem apliekamos resursus.

3.2.2

Kapitāla aplikšana ar nodokli jāanalizē vispirms uzņēmuma līmenī un pēc tam ieguldītāja — visbiežāk akcionāra — līmenī.

3.2.2.1

Uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek iekasēts, piemērojot nominālo likmi (11), kas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga (skatīt tabulu 2. pielikumā). Uzņēmumu ienākuma nodokļu likmes Beļģijā, Vācijā, Spānijā un Maltā ir no 34 līdz 38 %, bet Kiprā, Īrijā, Lietuvā un Latvijā tās ir no 10 līdz 15 %.

Jaunajās dalībvalstīs noteiktā nodokļu likme parasti ir daudz zemāka nekā vecajās dalībvalstīs: vidējais radītājs 15 valstu Eiropas Savienībā ir 29,5 %, turpretī 10 valstu ES tas ir 20,3 % (12).

3.2.2.2

Noteiktā nodokļu likme tomēr tikai nepilnīgi atspoguļo patieso nodokļu slogu. Patiesajā nodokļu maksājumu summā ir jāņem vērā veids, kā nosaka ar nodokļiem apliekamos ienākumus, un dažādi tehniski procesi, ko veic, nosakot nodokļa apjomu. Tāpēc būtu lietderīgi atsaukties arī uz nodokļu netiešo likmi, kurā salīdzina uzņēmumu maksājamo nodokli un uzņēmumu darbības bruto rezultātu (13)(skatīt tabulu 3. pielikumā).

3.2.2.3

Atšķirība starp abiem rādītājiem ir milzīga:

3.2.2.4

Šie statistikas rādītāji paši par sevi liecina, cik sarežģīts ir nodokļu jautājums (15). Mēs neizdarīsim pārsteidzīgus secinājumus, bet gan norādīsim uz atšķirību, kas pastāv starp dalībvalstīm un kuras rezultātā konkrētās situācijās uzņēmums, kas Eiropas tirgū veic uzņēmējdarbību, var saskarties ar nodokļu maksājumiem — tostarp ieguldījumiem sociālās apdrošināšanas iemaksās — kas dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi.

3.3

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) un jo īpaši tie, kas atrodas ES pierobežu un nomaļajos reģionos, kļūst arvien atvērtāki tirgus globalizācijai — vai nu tie šajā procesā piedalās, vai nu tiek tam pakļauti. MVU, kas bieži ir privātkapitāla un ģimenes kapitāla uzņēmumi, no nodokļu konkurences negūst tik lielu labumu kā lielie daudznacionālie uzņēmumi. Tiem nav ne tādu vadības un pārvaldības struktūru, ne līdzekļu, ne zināšanu, lai spētu gūt labumu no šādas konkurences. Starp valstīm pastāvošā nodokļu deklarāciju saskaņošana, atšķirības attiecībā uz nodokļa bāzi, likmi, atbrīvošanu, amortizācijas noteikumiem u.c. rada šiem MVU papildu izmaksas, kā arī kavē piekļuvi ārējiem tirgiem. Tieši šie starptautiskie (vai kuriem vēl jākļūst par starptautiskiem) MVU ir viens no labākajiem izaugsmes “trumpjiem” gan materiālo vērtību ražošanas, pievienotās vērtības radīšanas un inovāciju jomā, gan darbavietu izveides jomā atbilstīgi Lisabonas procesam. Lai palīdzētu uzņēmumiem šajās darbībās, ir nepieciešami papildu pasākumi. Tāpēc attiecīgi ir jāapmāca uzņēmumu vadošie darbinieki, kā arī valsts pārvaldes iestāžu ierēdņi, lai sniegtu palīdzību pārmaiņu situācijā.

3.4

Daudzi uzņēmumi, kuriem ir nozīmīga ietekme uz Kopienas tirdzniecību, un jo īpaši uzņēmumi, kas ir aktīvi starptautiskajā tirdzniecībā ārpus ES, parasti darbojas saskaņā ar citu ekonomikas modeli, proti:

3.5

Mūsdienu ražotāju grupas veic daudzas savstarpēji saistītas saimnieciskas funkcijas (pievienotās vērtības radīšanas un piegādes ķēžu pārvaldība, ražošanas procesa dažādu posmu organizēšana, tādu nemateriālu aktīvu kā zinātības, patentu un franšīzes izmantošana u.c.), lai panāktu produkcijas noietu saskaņā ar stratēģiju, kas pamatojas uz regulāru tirgus analīzi. Dažādu saimniecisko funkciju lokalizācija atbilst kopējai loģikai, kurā nodokļi ir viens no mainīgajiem lielumiem.

3.6

Tādā grupas struktūrā ir jāanalizē gan katra struktūrvienība, gan visa grupa kopumā. Grupa piešķir katrai vienībai saimnieciskas funkcijas — atkarībā no tirgus ekonomiskajiem rādītājiem un lai uzlabotu visas grupas efektivitāti un rentabilitāti plašākā perspektīvā. Dalībvalstis pamatoti pilnveido nodokļu sistēmas, lai veicinātu saimniecisko darbību. Tikpat pamatoti ir tas, ka uzņēmumi pret nodokļu maksājumiem izturas tāpat kā pret citiem maksājumiem, kas gulstas uz uzņēmumiem.

3.7

Uz katru juridisko personu attiecas tie nodokļu tiesību akti, kas piemērojami tās atrašanās vietā, un nodokļu dati ir viens no apsvērumiem, kas tiek ņemti vērā ar grupas pārvaldību saistīto lēmumu pieņemšanā.

3.8

Ražotāju grupas, kas darbojas Eiropas Savienības tirgū, veic darbību sarežģītos apstākļos. Pareizāk būtu runāt nevis par kādas grupas izvietošanu vai pārvietošanu, bet gan veikt rūpniecības struktūras funkcionālu analīzi un noteikt tos lokalizācijas faktorus, kas ietekmē dažādās saimnieciskās funkcijas dalībvalsts, Eiropas Savienības un pasaules mērogā. Dažas saimnieciskās funkcijas ir mobilākas nekā pārējās, un attiecībā uz atsevišķām mobilām funkcijām nodokļi ir svarīgāks lokalizācijas kritērijs. Ir skaidrs, ka nodokļi ir viens no lēmuma par uzņēmuma darbības vietu pieņemšanas apsvērumiem, tomēr nevajadzētu pārvērtēt nodokļu nozīmi lokalizācijas izvēlē.

4.1

Eiropas Savienībā uz nodokļu sistēmu konkurenci pašlaik attiecas trīs pasākumu veidi:

4.2

Rīcības kodekss, kas nav juridiski saistošs, taču nosaka dalībvalstīm pienākumu ievērot veselīgas nodokļu konkurences principus. Šā procesa rezultātā tika noteikti nodokļu pasākumi, kas ir juridiska, regulējoša un administratīva veida pasākumi un kas būtiski ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmumu saimniecisko darbību lokalizāciju Eiropas Savienībā. Iesaistītās dalībvalstis piekrita un uzņēmās konkrētas saistības, lai grozītu šīs sistēmas, lai vēlākais 2010. gadā bez izņēmumiem būtu likvidēti nodokļu kaitīgās konkurences elementi (16).

4.3

Komiteja pauž gandarījumu par rīcības kodeksa piemērošanas rezultātiem, jo, izskaužot nelabvēlīgu nodokļu praksi (17), dalībvalstis stiprina nodokļu veselīgu konkurenci Eiropas Savienībā un veicina iekšējā tirgus attīstību.

Komiteja rosina Komisiju turpināt šo iniciatīvu, paplašinot rīcības kodeksa piemērošanas jomu un izvērtējot atsevišķus nodokļu režīmus, kas ieviesti pēdējos gados.

4.4

Vienlaikus starp dalībvalstīm un Komisiju tika izveidota komunikācijas sistēma, lai pārbaudītu to, vai nodokļu tiesību aktu grozījumi atbilst Eiropas Savienības politikai. Dalībvalstis uzņēmās saistības neieviest jaunus nodokļu pasākumus, kas atzīti par kaitīgiem Eiropas Savienības interesēm.

4.5

Romas līgumā jau bija iekļauti noteikumi, ar ko dalībvalstīm aizliedz sniegt uzņēmumiem atbalstu, tostarp nodokļu priekšrocības, kas kropļo vai varētu kropļot konkurenci iekšējā tirgū, un ar ko Komisijai piešķir uzraudzības un pārraudzības funkcijas šajā jomā. ECOFIN padomē 1997. gadā finanšu ministri, uzsākot darbu saistībā ar rīcības kodeksu, piešķīra Komisijai pilnvaras turpināt darbību valsts atbalsta jomā, kā arī apkarot tos dalībvalstu nodokļu tiesību aktus, kas būtu pretrunā ar Līguma noteikumiem.

4.6

Aizvadītajos desmit gados Komisija ir pakāpeniski pastiprinājusi darbību šajā jomā. Tā ne tikai, apspriežoties ar dalībvalstīm, sāka skaidrošanas procesu, kura noslēgumā tā precizēja savas darbības kritērijus vairākās jomās, bet arī īstenoja īpašas darbības attiecībā uz dažu dalībvalstu pieņemtiem konkrētiem nodokļu pasākumiem.

4.7

Pretēji rīcības kodeksam, kas nav saistošs politikas jomā, tiesību aktiem par valsts atbalstu ir juridiski saistošs raksturs. Komisijai ir plašas pilnvaras, un tā var aizliegt kāda neatbilstīga atbalsta pasākuma stāšanos spēkā, likt to grozīt, likt attiecīgajai dalībvalstij atgūt atbalstus, kas nav saderīgi ar kopīgo tirgu, ja par tiem netika paziņots pirms to īstenošanas. Šādā gadījumā uzņēmumiem, kas saņēma atbalstu, ir jāatmaksā gūtais finansiālais labums nodokļu jomā.

4.8

Vairākumā dalībvalstu ir nodokļu noteikumi, kuru mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un finansiālu darbību pārvietošanu uz teritorijām, kur ir izdevīgāki nodokļu noteikumi. Visas dalībvalstis patiesībā vēlas piesaistīt saimniecisko darbību savā teritorijā, iegūt ar tām saistītus nodokļu ienākumus un nepieļaut nodokļu bāzes pārvietošanu uz ārvalstīm.

4.8.1

Lai arī dalībvalstu pieņemtie nodokļu pasākumi atšķiras, dažreiz rodas jautājums, vai tādi noteikumi ir saderīgi ar iekšējo tirgu un brīvu apriti Eiropas Savienībā, vai visās dalībvalstīs piemērojamie nodokļu tiesību akti atbilst Kopienas tiesību aktiem. Eiropas Kopienu Tiesai ir bijusi iespēja precizēt savu nostāju šajā jautājumā, kas ir šāda — noteikumi, kas pieņemti nolūkā novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ienākumu pārvietošanu uz teritorijām ar izdevīgāku nodokļu sistēmu, principā nav savienojami ar brīvas aprites principu Eiropas Savienībā; tos var pieļaut tikai tad, ja to mērķis ir samērīgi apkarot mākslīgu vai nelikumīgu struktūru izveidi.

4.9

Komiteja uzskata, ka cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas ir jābūt prioritātei, un atgādina par šo tematu nesen pieņemtā atzinuma secinājumus (18).

4.10

Romas līguma 93. pantā paredzēts, ka Padome ar vienprātīgu lēmumu pieņem “noteikumus par tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem (…) tiktāl, ciktāl tāda saskaņošana ir vajadzīga, lai nodrošinātu iekšējā tirgus izveidi un darbību”.

4.11

Eiropas Komisija ir sākusi vairākas interesantas iniciatīvas, lai iekšējā tirgū ieviestu pilnveidojošus pasākumus, kas attiecas uz uzņēmumu nodokļiem. Komisija 2007. gada 3. maijā apstiprināja to, ka tā turpina darboties, lai izveidotu kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB). Par nodokļiem atbildīgais komisārs ir paredzējis 2008. gada pirmajā pusē iepazīstināt ar priekšlikumu direktīvai, kurā noteikta KKUINB piemērošana 2010. gadā. Komiteja piekrīt Komisijas viedoklim, ka KKUINB var sniegt lielu ieguldījumu iekšējā tirgū, pat ja tas nozīmē lielāku pārskatāmību un tādējādi aktīvāku nodokļu konkurenci. Komiteja aicina Komisiju turpināt darbu, neskatoties uz jautājuma sarežģītību. Pašlaik ir par agru dziļāk apspriest šo projektu, jo Komisija vēl nav izstrādājusi detalizētāku paraugu attiecībā uz kopējās konsolidētās nodokļa bāzes definīciju un konsolidētas nodokļu piemērošanas sistēmas ieviešanu 27 ES dalībvalstīs. Komitejai tomēr rodas dažas pārdomas un jautājumi par uzņēmējdarbības aplikšanu ar nodokļiem nākotnē saistībā ar KKUINB projektu.

5.1

Ņemot vēra to, ka KKUINB dalībvalstīm varētu nebūt obligāta (iespējams, izveidota, pamatojoties uz pastiprinātu sadarbību), Komiteja vēlētos, lai to pieņemtu pēc iespējas vairāk dalībvalstu, paredzot pārejas pasākumus.

5.2

Tā kā KKUINB projekts nebūs obligāts uzņēmumiem, tas nozīmēs, ka brīvprātīgo dalībvalstu pārvaldēm būs jāapstrādā divas dažādas nodokļu sistēmas. Vai tas ir saprotams brīdī, kad lielākā daļa dalībvalstu cenšas palielināt sabiedrisko pakalpojumu produktivitāti?

5.3

Ja KKUINB projektu pieņem daudznacionālie uzņēmumi, vai nepastāv apstrādes traucējumu risks (formalitātes, uzskaites un nodokļu režīms) starp uzņēmumiem konkrētajā valstī, kura atbalsta KKUINB piemērošanu?

5.4

Atsaucoties uz abiem iepriekšējiem punktiem, vai nebūtu vēlams panākt to, ka visiem nodokļu maksātājiem vienā un tajā pašā dalībvalstī pakāpeniski piemēro vienu sistēmu?

5.5

Ņemot vērā, ka KKUINB projektam jāsniedz lielāka pārredzamība, vai kopīgais deklaratīvais tiesiskais pamats ir jāuztic transnacionālai struktūrai?

5.6

Izmantojot KKUINB sistēmu, nodokļu atšķirības, kas bija slēptas nodokļu bāzes aprēķinā, tiks atspoguļotas likmēs dalībvalstīs, kuras izvēlējušās piemērot KKUINB. Vai kopējas nodokļu bāzes sistēmas piemērošanas rezultātā neradīsies vēl lielākas likmju (vismaz nominālo likmju) atšķirības? Nodokļu konkurence var palielināties likmju norādīšanas līmenī. Komisijas (2001. gada) pētījumā bija norādīts, ka nominālo likmju atšķirības bija viens no galvenajiem iemesliem ar nodokļu konkurenci saistītajiem ekonomikas traucējumiem!

5.7

Ja nodokļu likmju atšķirībām starp dalībvalstīm, kuras izvēlējušās piemērot KKUINB, ir jāsaglabājas (pretēji nesenajai tendencei tās samazināt), pat jāpalielinās, vai nevar paredzēt ieviest minimālo likmi šīm dalībvalstīm? Šo likmi, piemēram, varētu noteikt zemāku nekā jauno dalībvalstu piemērotās likmes. Minētajās valstīs situācija attiecībā uz ārzemju kapitāla ieplūšanu nemainītos. Pārējās dalībvalstis varētu pieņemt lielāku nodokļu likmi, nebaidoties no pārāk agresīvās ārējās nodokļu politikas, kas skar to ekonomikas kapitālu.