52006PC0822

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 18.12.2006

COM(2006) 822 galīgā redakcija

2006/0269 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Pamatojums

- Priekšlikuma pamatojums un mērķi: vienkāršāks tiesiskais regulējums KLP — ar vienu horizontālu kopīgo tirgus organizāciju aizstāj 21

Ierosinātās regulas galvenais mērķis ir pārskatīt spēkā esošo 21 regulu par atsevišķu nozaru kopīgajām tirgus organizācijām (KTO) un apvienot tās vienā vispārējā regulā, lai racionalizētu un vienkāršotu tiesisko regulējumu, nemainot politikas pamatnostādnes.

Tādējādi priekšlikuma mērķis ir nodrošināt vienotu, saskaņotu noteikumu kopumu tādās klasiskās tirgus politikas nozarēs kā intervence, privātā uzglabāšana, importa tarifu kvotas, eksporta kompensācijas, aizsardzības pasākumi, valsts atbalsta un konkurences noteikumi un datu paziņošana. Atsevišķās nozarēs patlaban spēkā esošie noteikumi, kas attiecas uz minētajiem jautājumiem, ir pārstrukturēti, izmantojot juridisku instrumentu vai politikas dokumentu, un pēc iespējas apvienoti horizontālos noteikumos. Ierosinātā regula, ko var uzskatīt par pašreizējo KTO noteikumu sintēzi Padomes līmenī, būtu jāpiemēro visiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem patlaban attiecas KTO.

- Vispārīgais konteksts

Šis priekšlikums ir būtiska daļa no Komisijas iecerēm racionalizēt un vienkāršot kopējo lauksaimniecības politiku (KLP). Komisijas pieejas nozīmīgākie jautājumi izklāstīti 2005. gada paziņojumā „Par kopējas lauksaimniecības politikas vienkāršošanu un labāku regulējumu” (turpmāk tekstā — „paziņojums”)[?]. Šajā dokumentā Komisija uzsvēra, ka „mazinot birokrātiju lauku saimniecību nozarē ar pārredzamāku, vieglāk saprotamu un mazāk apgrūtinošu noteikumu palīdzību, tiks samazinātas uzņēmējdarbības izmaksas, un Eiropas pilsoņi varēs efektīvāk izmantot savus līdzekļus.”

- Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma jomā

Pašreizējās KLP tiesiskā regulējuma būtisku daļu veido 21 KTO, kas ir izveidotas kopš KLP ieviešanas (sk. šā dokumenta 1. pielikumu ). Katru KTO reglamentē atsevišķa Padomes pamatregula, bieži vien ar Padomes papildnoteikumu kopumu.

Lielākajai daļai pamatregulu ir vienāda struktūra, un tajās ietverti vairāki kopīgi nosacījumi. Tas jo īpaši attiecas uz noteikumiem par tirdzniecību ar trešām valstīm un vispārīgiem noteikumiem, bet zināmā mērā arī uz iekšējā tirgus noteikumiem. Turklāt pamatregulās bieži vien ir minēti atšķirīgi risinājumi identiskām vai līdzīgām problēmām. Ņemot vērā pēdējo argumentu, paziņojumā norādīts, ka ar 2003. gada KLP reformu „tika vienkāršoti KLP tiesību akti, izveidojot horizontālu tiesību aktu sistēmu visiem tiešajiem maksājumiem un apvienojot atbalsta sistēmas vienreizējo maksājumu shēmā.” Minētajā paziņojumā Komisija darīja zināmu savu apņemšanos paplašināt horizontālo pieeju attiecība uz 21 KTO un šajā sakarā izpētīt, cik lielā mērā ir iespējama saskaņošana un ciktāl nozaru pieejas var aizvietot ar horizontālām pieejām.

- Atbilstība pārējiem ES politikas virzieniem un mērķiem

Šis priekšlikums lauksaimniecības jomā ir neatņemama sastāvdaļa no Kopienas vispārējās pieejas labākam regulējumam un vienkāršošanai, kā tā izklāstīta 2005. gada 25. oktobra paziņojumā „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana — normatīvas vides vienkāršošanas stratēģija”[?] un apstiprināts 2003. gada 16. decembra Iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi[?].

2. APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

- Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija nodomu izstrādāt priekšlikumu vispārējai KTO regulai darīja zināmu 2005. gada 19. oktobra paziņojumā. Pēc apspriešanās Padome 2005. gada decembrī pieņēma secinājumus, tomēr īpaši nepievērsās šim jautājumam. Priekšlikuma sagatavošanas darbu laikā gan dalībvalstīm, gan arī ieinteresētajām personām bija dota iespēja paust savus uzskatus par projektu. Apspriešanās ar dalībvalstīm notika Komisijas vienkāršošanas ekspertu grupas sanāksmes laikā 2006. gada 27. jūnijā, bet ieinteresēto pušu apspriešanās notika Lauksaimniecības padomdevējas komitejas ad hoc sanāksmē 2006. gada 30. jūnijā, abos gadījumos pamatojās uz informatīvu paziņojumu, kurā apkopotas paredzētā priekšlikuma vadlīnijas.

Dalībvalstu pārstāvji kopumā apstiprināja, ka ar šādu pieeju varētu vienkāršot KLP tiesisko regulējumu. Tomēr viņi atturējās paust oficiālu valdības viedokli līdz detalizēta tiesību akta priekšlikuma iesniegšanai.

Arī ieinteresēto personu pārstāvji nevēlējās sniegt sīkākus komentārus par pieeju. Lielākā daļa piekrita apsvērt priekšlikumu vispārējai KTO regulai, ja tas būs tikai tehnisks risinājums, kas nemainīs pašreizējās politikas jomas. Tika izteiktas bažas par vienas pārvaldības komitejas izveidi visiem tirgus sektoriem.

- Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neatkarīgu ekspertu atzinumi nebija vajadzīgi.

- Ietekmes novērtējums

Neattiecas. Priekšlikumam nav jāveic ietekmes novērtējums, jo tas nav iekļauts Komisijas likumdošanas un darba programmā.

3. HORIZONTāLāS KTO JURIDISKIE ASPEKTI UN GALVENāS IEZīMES

- Juridiskais pamats

Līguma 36. un 37. pants.

- Priekšlikuma saturs

Tiesiskā regulējuma vienkāršošana, nemainot politiku

Šāda mēroga tiesību akta projekts, ar ko ievērojamu skaitu atsevišķu tiesību aktu apvieno vienā vispārējā regulā, noteikti nav uzskatāms par vienkāršu spēkā esošo juridisko tekstu konsolidāciju. Daudzi attiecīgie noteikumi ir jāpārstrukturē un jāpārformulē. Tomēr to nav jāuzskata par mēģinājumu mainīt politiskus lēmumus, ko Padome daudzus gadus ir pieņēmusi KLP jautājumos un kas ir atspoguļoti pašreizējās KTO. Kaut gan nav universālas un saskaņotas vienkāršošanas iniciatīvu tipoloģijas, ierosinātā regula būtībā būs „tehniska vienkāršošana”, t. i., kā tas norādīts paziņojumā, tā ietver „tiesiskā regulējuma, administratīvo procedūru un vadības mehānismu pārskatīšanu, lai panāktu labāku racionalizēšanu un rentabilitāti un efektīvāk sasniegtu esošos politikas mērķus, nemainot pašu politiku.” Tātad netiek ierosināts atcelt vai mainīt spēkā esošos juridiskos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, lieki vai pēc būtības nav vajadzības tos izskatīt Padomes līmenī. Tāpēc arī ar šo priekšlikumu netiek paplašināta KTO pašreizējā darbības joma un netiek ieviesti jauni instrumenti vai pasākumi.

Ņemot vērā minētos kritērijus, ierosinātie pasākumi tikai nedaudzos punktos atšķiras no noteikumiem patlaban spēkā esošajās regulās. Šis jautājums īpaši attiecas uz daudziem noteikumiem, saskaņā ar kuriem patlaban Padome var pieņemt tiesību aktus, neapspriežoties ar Parlamentu (tā sauktie „otrās paaudzes” tiesību akti). Saskaņā ar Līguma 202. panta trešajā ievilkumā noteikto institucionālo līdzsvaru tiek ierosināts vai nu pieņemt šādus aktus atbilstoši Līguma 37. pantā noteiktajai procedūrai, t. i., apspriežoties ar Parlamentu, vai nodot šādas pilnvaras Komisijai.

Tomēr, tā kā pašlaik nav vajadzības mainīt vai atcelt attiecīgās otrās paaudzes regulas, — būtībā ar priekšlikumu tās tiek atstātas spēkā, — vienlaikus Komisijai nepārprotami tiek piešķirtas pilnvaras vajadzības gadījumā grozīt vai atcelt šādus aktus ar pārvaldības komitejas procedūru. Turklāt jāatzīmē, ka attiecībā uz dažiem jautājumiem, kurus īpašu tehnisku aspektu dēļ nevar risināt ar Padomes pamatregulu, tiek ierosināts attiecīgās pilnvaras nodot Komisijai.

Priekšlikuma darbības joma

Ierosinātās regulas darbības jomā atspoguļota jau paziņojumā izklāstītā pakāpeniskā pieeja. Tātad tiek ierosināts jauno pamatregulu no paša sākuma piemērot visiem lauksaimniecības produktiem, ko šobrīd reglamentē ar KTO. Turklāt pilnīguma un saskanīguma labad jaunajā pamatregulā jāiekļauj arī daži citi lauksaimniecības produkti, piemēram, zīdtārpiņi, lauksaimniecības izcelsmes etilspirts un biškopības produkti, uz kuriem šobrīd neattiecas pilntiesīga KTO, bet ko regulē ar īpašu lauksaimniecības noteikumu kopumu, kuram tomēr nav piešķirts pilntiesīgas KTO statuss. Tomēr jāatzīmē, ka kokvilnas īpašā statusa dēļ (uz to neattiecas Līguma[?] I pielikums) tā nav iekļauta šajā priekšlikumā.

Attiecībā uz nozarēm, kuru politiku patlaban pārskata vai drīzumā pārskatīs (svaigi un pārstrādāti augļi un dārzeņi, vīns), šķiet, ka būtu lietderīgi priekšlikumā iekļaut tikai tos noteikumus, uz kuriem neattiecas vai neattieksies minētā pārskatīšana. Tas jo īpaši attiecas uz horizontāliem vai kopīgiem noteikumiem, piemēram, noteikumiem par valsts atbalstu un konkurenci, komitoloģijas procedūrām un dalībvalstu paziņojumiem Komisijai. Tāpēc katras pārskatīšanas pamatā būs atsevišķs priekšlikums. Pabeidzot pārskatīšanas procesu, pieņemtie tiesību akti otrajā posmā būs jāiekļauj jaunajā pamatregulā. Komisija šajā nolūkā laikus iesniegs Padomei attiecīgus priekšlikumus. Līdz šo priekšlikumu pieņemšanai papildus jaunajai pamatregulai spēkā būs pašreizējās regulas, ar ko reglamentē minētos noteikumus.

Iekļautie tiesību akti

Papildus 1. punktā minētajiem Padomes tiesību aktiem tiek ierosināts, ka jaunajā pamatregulā tiks iekļauti papildu Padomes noteikumi, kuri pašlaik oficiāli nav iekļauti KTO regulās, kaut arī tos piemēro lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas pašreizējās KTO un citi Padomes tiesību akti. Šī kategorija aptver, piemēram, noteikumus par piena kvotām, īpašus noteikumus par privātu uzglabāšanu un valsts intervenci[?] un noteikumus, kas iekļauti Regulā Nr. 1184/2006[?] attiecībā uz konkurenci un valsts atbalsta noteikumiem lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai. Šā dokumenta 2. pielikumā sniegts minēto tiesību aktu pilns saraksts.

Struktūra

Jaunās KTO struktūrai principā jābūt tādai, kāda ir lielākajai daļai pašreizējo pamatregulu. Tomēr šķiet lietderīgi paredzēt īpašu daļu par konkurences noteikumiem to nozīmīguma dēļ. Ierosinātas regulas pamatteksts ir sadalīts šādi:

- ievada noteikumi (piem., darbības joma, definīcijas, tirdzniecības gadi);

- iekšējā tirgus noteikumi (piem., valsts intervence, privāta uzglabāšana, īpaši intervences pasākumi, kvotas, atbalsta shēmas);

- noteikumi par tirdzniecību ar trešām valstīm (piem., licences, ievedmuitas nodokļi, tarifu kvotas, īpaši drošības pasākumi, eksporta kompensācijas, drošības klauzula, ievešana un izvešana pārstrādei);

- konkurences noteikumi (pretmonopola procedūras, valsts atbalsti);

- vispārīgi noteikumi (piem., traucējumu klauzula, paziņojumi, pārvaldības komiteja);

- pārejas un nobeiguma noteikumi (piem., grozījumi, atcelšana, pārejas noteikums, stāšanās spēkā).

Turklāt ierosinātajai regulai ir arī vairāki pielikumi, kas galvenokārt ietver pašreizējo KTO regulu pielikumus.

Komisijas lēmumu pieņemšana

Tāpat kā pašreizējās KTO, arī šajā priekšlikumā paredzēts, ka Komisijai lielākajā daļā gadījumu jāizmanto lēmumu pieņemšanas pilnvaras atbilstoši tā sauktajai pārvaldības komitejas procedūrai. Lai nevajadzētu vienmēr atkārtot vajadzīgo atsauci uz attiecīgu komitoloģijas noteikumu, šī prasība priekšlikumā ir noteikta horizontālā līmenī.

Stāšanās spēkā un piemērošana

Ierosināts, ka jaunā regula stājas spēkā septītajā diena pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Tomēr ir jānosaka ierosinātās regulas noteikumu piemērošanas datumi, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu. Tas ietver arī nosacījumu, ka jaunie noteikumi nestājas spēkā tirdzniecības gada vidū, un Komisijai jāatvēl laiks, lai sagatavotu un pieņemtu nepieciešamos īstenošanas aktus. Pieņemot, ka Padome oficiāli pieņems ierosināto regulu 2007. gada rudenī, tās noteikumus jāpiemēro

- nozarēs, kurās nosaka tirdzniecības gadus, — no attiecīgā tirdzniecības gada sākuma 2008. gadā;

- nozarēs, kurās nenosaka tirdzniecības gadus, — no 2008. gada 1. janvāra.

Saskaņā ar pašreizējo režīmu noteikumus par cukura un piena kvotām jāpiemēro ne ilgāk kā līdz 2014./2015. cukura tirdzniecības/piena kvotu gadam.

- Subsidiaritātes princips

Ar priekšlikumu cenšas vienkāršot KTO tiesisko regulējumu, nemainot attiecīgās politikas pamatnostādnes.

- Juridisko instrumentu izvēle

Ierosinātais juridiskais instruments: regula.

Citi instrumenti nebūtu piemēroti, jo priekšlikuma mērķis ir izveidot horizontālu KTO, ko tieši piemēro visās dalībvalstīs.

4. Ietekme uz budžetu

Tā kā ar priekšlikumu netiks mainīti pašreizējie KLP pasākumi, tas neietekmē budžetu.

5. VIENKāRšOšANA

Paredzēts, ka ar priekšlikumu ievērojami vienkāršos pašreizējos tiesību aktus. Ar to

- ievērojami samazinās to tiesību aktu un noteikumu skaitu, ar ko reglamentē KLP;

- saskaņos un racionalizēs KLP instrumentus un pasākumus;

- palielinās KLP tiesiskā regulējuma pārredzamību un uzlabos tā pieejamību lauksaimniekiem, tirgus dalībniekiem un valsts pārvaldes iestādēm;

- samazinās administratīvās izmaksas.

Turklāt lielāko daļu KLP aspektu reglamentēs tikai ar četrām Padomes regulām:

- Padomes regula par kopīgo tirgus organizāciju;

- Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 par tiešajiem maksājumiem;

- Padomes Regula (EK) Nr. 1698/2005 par lauku attīstību;

- Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 par KLP finansēšanu.

Tāpēc priekšlikums ir nozīmīgs ieguldījums tiesiskā regulējuma vienkāršošanā.

Tomēr par tā ieguldījumu KLP vienkāršošana nav jāspriež atrauti no pārējiem jautājumiem, bet tas jāaplūko saistībā ar Komisijas centieniem šajā jomā kopumā. No paziņojuma nepārprotami izriet, ka Komisijas darbības attiecībā uz labāku regulējumu un KLP vienkāršošanu ietver dažādus tehniskus un ar politiku saistītus pasākumus un darbības, no kurām priekšlikums ir tikai viena būtiska sastāvdaļa.

Spēkā esošu tiesību aktu atcelšana

Pieņemot šo priekšlikumu, atcels 35 Padomes regulas.

1. PIELIKUMS

KOPīGāS TIRGUS ORGANIZāCIJAS, KAS IEKļAUTAS HORIZONTāLAJā KTO

Regula | Darbības joma |

1. | (EEK) Nr. 234/68 | Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un tamlīdzīgi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi |

2. | (EEK) Nr. 827/68 | „Pārējie” (KTO daudziem produktiem, uz kuriem neattiecas citas KTO) |

3. | (EEK) Nr. 2759/75 | Cūkgaļa |

4. | (EEK) Nr. 2771/75 | Olas |

5. | (EEK) Nr. 2777/75 | Mājputnu gaļa |

6. | (EEK) Nr. 2075/92 | Jēltabaka |

7. | (EK) Nr. 1254/1999 | Liellopu un teļa gala |

8. | (EK) Nr. 1255/1999 | Piens un piena produkti |

9. | (EK) Nr. 1673/2000 | Lini un kaņepes |

10. | (EK) Nr. 2529/2001 | Aitu un kazu gaļa |

11. | (EK) Nr. 1784/2003 | Labība |

12. | (EK) Nr. 1785/2003 | Rīsi |

13. | (EK) Nr. 1786/2003 | Žāvētā rupjā lopbarība |

14. | (EK) Nr. 865/2004 | Olīveļļa |

15. | (EK) Nr. 1947/2005 | Sēklas |

16. | (EK) Nr. 1952/2005 | Apiņi |

17. | (EK) Nr. 318/2006 | Cukurs |

18. | (EEK) Nr. 404/93 | Banāni |

19. | (EK) Nr. 2200/96 | Svaigi augļi un dārzeņi |

20. | (EK) Nr. 2201/96 | Augļu un dārzeņu pārstrādes produkti |

21. | (EK) Nr. 1493/1999 | Vīns |

2. PIELIKUMS

TIESīBU AKTI, KAS IEKļAUTI IEROSINāTAJā HORIZONTāLAJā KTO, IZņEMOT KTO PAMATREGULAS

Produkti, kam nav izveidota KTO

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 845/72 | Zīdtārpiņi |

(EEK) Nr. 707/76 | Zīdtārpiņu ražotāju grupas |

(EK) Nr. 670/2003 | Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts |

(EK) Nr. 797/2004 | Biškopības produkti |

Horizontāli noteikumi

Regula | Darbības joma |

(EK) Nr. 1184/2006 | Padomes regula, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai (iepriekš Regula Nr. 26) |

(EEK) Nr. 1055/77 | Padomes Regula par intervences aģentūras iepirkto produktu uzglabāšanu un pārvietošanu |

(EEK) Nr. 2931/79 | Padomes Regula par palīdzības piešķiršanu to lauksaimniecības produktu eksportam, uz kuriem trešā valstī var attiecināt īpašu importa režīmu |

(EEK) Nr. 386/90 | Padomes Regula par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kas saņem kompensācijas vai citas summas |

Cukura nozare

Lēmums | Darbības joma |

74/583/EEK | Padomes 1974. gada 20. novembra Lēmums par cukura aprites pārraudzību |

Augļu un dārzeņu nozare

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 2517/69 | Padomes Regula, ar ko nosaka noteiktus pasākumus Kopienas augļu ražošanas reorganizācijai |

Cūkgaļas nozare

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 2763/75 | Padomes Regula, ar ko paredz vispārējus noteikumus atbalsta piešķiršanai par privātu cūkgaļas uzglabāšanu |

Piena nozare

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 1898/87 | Padomes Regula par to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā |

(EEK) Nr. 2204/90 | Padomes Regula, ar ko paredz papildu vispārīgus noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz sieru (iepriekšēja atļauju saņemšana un administratīva kontrole) |

(EK) Nr. 2991/94 | Padomes Regula, ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem |

(EK) Nr. 2597/97 | Padomes Regulas, ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu |

(EK) Nr. 2250/1999 | Padomes Regula par tarifu kvotu sviestam, kura izcelsme ir Jaunzēlandē |

(EK) Nr. 1788/2003 | Padomes Regula, ar no nosaka maksājumu piena un piena produktu nozarē |

Olu nozare

Regula | Darbības joma |

(EK) Nr. 1028/2006 | Padomes Regula par olu tirdzniecības standartiem (iepriekš Regula Nr. 1907/90) |

Mājputnu gaļas nozare

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 1906/90 | Padomes Regula par dažiem standartiem tirdzniecībā ar mājputnu gaļu |

Ziedkopības nozare

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 4088/87 | Padomes Regula, ar ko nosaka nosacījumus atvieglotu muitas nodokļu piemērošanai noteiktu ziedu importam, kuru izcelsme ir Kiprā, Izraēlā un Jordānā |

Tabakas nozare

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 2077/92 | Padomes Regula par starpnozaru organizācijām un līgumiem tabakas nozarē |

Liemeņu klasifikācija

Regula | Darbības joma |

(EEK) Nr. 1358/80 | Padomes Regula, ar ko nosaka pieaugušu liellopu orientējošo cenu un intervences cenu 1980./81. tirdzniecības gadam un ievieš Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu šķirošanai |

(EK) Nr. 1183/2006 | Padomes Regula par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (iepriekš Regula Nr. 208/81) |

(EEK) Nr. 3220/84 | Padomes Regula, ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai |

(EEK) Nr. 1186/90 | Padomes Regula, ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai |

(EEK) Nr. 2137/92 | Padomes Regula, ar ko paredz Kopienas klasifikācijas tabulu aitu liemeņiem un Kopienas standarta kvalitāti svaigiem vai dzesinātiem aitu liemeņiem un ar ko pagarina Regulas (EEK) Nr. 338/91 piemērošanas termiņu |

2006/0269 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko izveido kopīgo lauksaimniecības tirgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus atsevišķiem lauksaimniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[?],

SATURS

I DAĻA IEVADA NOTEIKUMI 32

II DAĻA IEKŠĒJAIS TIRGUS 35

I SADAĻA TIRGUS INTERVENCE 35

I NODAļA VALSTS INTERVENCE UN UZGLABāšANA PRIVāTāS NOLIKTAVāS 35

I IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 35

II IEDAĻA VALSTS INTERVENCE 37

I apakšiedaļa Vispārīgi noteikumi 37

II apakšiedaļa Iepirkšanas sākšana un pārtraukšana 38

III apakšiedaļa Intervences cena 39

IV apakšiedaļa Intervences produktu realizācija 40

III IEDAĻA UZGLABĀŠANA PRIVĀTĀS NOLIKTAVĀS 42

I apakšiedaļa Obligātais atbalsts 42

II apakšiedaļa Fakultatīvais atbalsts 43

IV IEDAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI 45

II NODAļA ĪPAšI INTERVENCES PASāKUMI 48

I IEDAĻA ĀRKĀRTAS TIRGUS ATBALSTA PASĀKUMI 48

II IEDAĻA PASĀKUMI LABĪBAS UN RĪSU NOZARĒS 49

III IEDAĻA PASĀKUMI CUKURA NOZARĒ 49

IV IEDAĻA PIEDĀVĀJUMA PIELĀGOŠANA 52

III NODAļA RAžOšANAS IEROBEžOšANAS SISTēMAS 53

I IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 53

II IEDAĻA CUKURS 53

I apakšiedaļa Kvotu piešķiršana un pārvaldība 53

II apakšiedaļa Kvotas pārsniegšana 55

III IEDAĻA PIENS 57

I apakšiedaļa vispārīgi noteikumi 57

II apakšiedaļa Kvotu piešķiršana un pārvaldība 58

III apakšiedaļa Kvotas pārsniegšana 63

IV IEDAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI 66

IV NODAļA ATBALSTA SHēMAS 66

I IEDAĻA ATBALSTS PĀRSTRĀDEI 66

I apakšiedaļa Žāvētā rupjā lopbarība 66

II apakšiedaļa Šķiedras lini un kaņepes 69

II IEDAĻA RAŽOŠANAS KOMPENSĀCIJA 70

III IEDAĻA ATBALSTS PIENA UN PIENA PRODUKTU NOZAREI 71

IV IEDAĻA ATBALSTS OLĪVU NOZAREI 72

V IEDAĻA KOPIENAS TABAKAS FONDS 73

VI IEDAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI BIŠKOPĪBAS NOZAREI 74

VII IEDAĻA ATBALSTS ZĪDTĀRPIŅU NOZAREI 75

II SADAĻA TIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOTEIKUMI 76

I NODAļA TIRDZNIECīBAS STANDARTI UN RAžOšANAS NOSACīJUMI 76

I IEDAĻA TIRDZNIECĪBAS STANDARTI 76

II IEDAĻA RAŽOŠANAS NOSACĪJUMI 78

III IEDAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI 79

II NODAļA RAžOTāJU ORGANIZāCIJAS, STARPNOZARU ORGANIZāCIJAS, UZņēMēJU ORGANIZāCIJAS 80

I IEDAĻA VISPĀRĪGI PRINCIPI 80

II IEDAĻA NOTEIKUMI STARPNOZARU ORGANIZĀCIJĀM TABAKAS NOZARĒ 81

III IEDAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI 82

III DAĻA TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM 83

I NODAļA VISPāRīGI NOTEIKUMI 83

II NODAļA IMPORTS 83

I IEDAĻA IEVEŠANAS ATĻAUJAS 83

II IEDAĻA IEVEDMUITAS NODOKĻI UN MAKSĀJUMI 85

III IEDAĻA IMPORTA KVOTU PĀRVALDĪBA 87

IV IEDAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶIEM PRODUKTIEM 89

I apakšiedaļa Īpaši importa noteikumi labības un rīsu nozarē 89

II apakšiedaļa Atvieglots importa režīms cukuram 90

III apakšiedaļa Īpaši noteikumi kaņepju importam 91

IV apakšiedaļa Īpaši noteikumi apiņu importam 92

V IEDAĻA AIZSARDZĪBA UN IEVEŠANA PĀRSTRĀDEI 92

III NODAļA EKSPORTS 93

I IEDAĻA IZVEŠANAS ATĻAUJAS 93

II IEDAĻA EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS 94

III IEDAĻA EKSPORTA KVOTU PĀRVALDĪBA PIENA UN PIENA PRODUKTU NOZARĒ 98

IV IEDAĻA ĪPAŠA IEVEŠANAS PROCEDŪRA, KO PIEMĒRO TREŠĀS VALSTĪS 99

V IEDAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI DZĪVIEM AUGIEM 99

VI IEDAĻA IZVEŠANA PĀRSTRĀDEI 99

IV DAĻA KONKURENCES NOTEIKUMI 101

I NODAļA NOTEIKUMI, KO PIEMēRO UZņēMUMIEM 101

II NODAļA NOTEIKUMI PAR VALSTS ATBALSTU 103

V DAĻA ĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS 105

VI DAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 107

VII DAĻA ĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 109

I NODAļA ĪSTENOšANAS NOTEIKUMI 109

II NODAļA PāREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI 110

tā kā:

1. Kopējā lauksaimniecības produktu tirgus darbībai un attīstībai jānosaka kopēja lauksaimniecības politika (šeit turpmāk “KLP”), ko īsteno kopīga lauksaimniecības tirgus organizācija (šeit turpmāk “KTO”), kurai saskaņā ar Līguma 34. pantu atkarībā no produkta var būt dažādas formas.

2. Kopš KLP ieviešanas Padome ir izveidojusi 21 kopīgo tirgus organizāciju atsevišķiem produktiem vai produktu grupām; katru no tām nosaka ar savu Padomes pamatregulu:

3. Padomes 1968. gada 27. februāra Regula (EEK) Nr. 234/68 par veģetējošu koku un citu augu, sīpolu, sakņu un tamlīdzīgi, grieztu ziedu un dekoratīvo zaļumu tirgus kopīgās organizācijas izveidi [?];

4. Padomes 1968. gada 28. jūnija Regula (EEK) Nr. 827/68 par tirgus kopējo organizāciju dažiem produktiem, kas uzskaitīti Līguma II pielikumā[?];

5. Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2759/75 par cūkgaļas tirgus kopējo organizāciju[?];

6. Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2771/75 par olu tirgus kopīgo organizāciju[?];

7. Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2777/75 par mājputnu gaļas tirgus kopīgo organizāciju[?];

8. Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2075/92 par jēltabakas tirgus kopīgo organizāciju[?];

9. Padomes 1993. gada 13. februāra Regula (EK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju[?];

10. Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2200/96 par augļu un dārzeņu tirgus kopējo organizāciju[?];

11. Padomes 1996. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 2201/96 par augļu un dārzeņu pārstrādes produktu tirgus kopīgo organizāciju[?];

12. Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju[?];

13. Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju[?];

14. Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju[?];

15. Padomes 2000. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 1673/2000 par šķiedras linu un kaņepju tirgu kopējo organizāciju[?];

16. Padomes 2001. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju[?];

17. Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju[?];

18. Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju[?];

19. Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1786/2003 par žāvētās rupjās lopbarības tirgus kopīgo organizāciju[?];

20. Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 865/2004, kas attiecas uz olīveļļas un galda olīvu tirgus kopīgo organizāciju un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 827/68[?];

21. Padomes 2005. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 1947/2005, kas attiecas uz sēklu tirgus kopīgo organizāciju un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 2358/71 un Regulu (EEK) Nr. 1674/72[?];

22. Padomes 2005. gada 23. novembra Regula (EK) Nr. 1952/2005 par apiņu tirgu kopīgo organizāciju un Regulas (EEK) Nr. 1696/71, Regulas (EEK) Nr. 1037/72, Regulas (EEK) Nr. 879/73 un Regulas (EEK) Nr. 1981/82 atcelšanu[?];

23. Padomes 2006. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju[?].

24. Bez tam Padome ir pieņēmusi trīs regulas ar īpašiem noteikumiem atsevišķiem produktiem, nenosakot tiem kopīgas tirgus organizācijas:

25. Padomes 2003. gada 8. aprīļa Regula (EK) Nr. 670/2003, ar ko nosaka īpašus pasākumus attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgu[?];

26. Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 797/2004 par pasākumiem, lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības vispārējos nosacījumus[?].

27. Padomes 2006. gada 5. oktobra Regula (EK) Nr. 1544/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus, lai veicinātu zīdtārpiņu audzēšanu[?];

28. Iepriekš minētās regulas (šeit turpmāk “pamatregulas”) bieži papildina tām sekojošs Padomes regulu kopums. Vairākumam pamatregulu ir vienāda struktūra un daudzi kopīgi noteikumi. Īpaši tas attiecas uz tirdzniecības noteikumiem ar trešām valstīm un vispārīgiem noteikumiem, bet daļēji arī uz iekšējā tirgus noteikumiem. Pamatregulās bieži ir dažādi risinājumi identiskām vai līdzīgām problēmām.

29. Kopiena jau kādu laiku strādā pie KLP regulu vienkāršošanas. Attiecīgi tika izveidota horizontāla juridiska sistēma visiem tiešajiem maksājumiem, kas apvieno atbalsta sistēmu virkni vienotā maksājumu shēmā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem[?]. Šāda pieeja būtu jāizveido arī pamatregulām. Šajā kontekstā regulu noteikumi būtu jāapvieno vienotā juridiskā sistēmā, un nozaru pieeja jāaizstāj ar horizontālu pieeju, kur tas ir iespējams.

30. Pastāvošo noteikumu vienkāršošanā nav jāņem vērā politiku lēmumi, kas gadu gaitā ir pieņemti KLP. Tādēļ šī regula pamatā veic tehnisku vienkāršošanu. Tādējādi tā neatceļ un negroza pastāvošos instrumentus, ja vien tie nav novecojuši, kļuvuši lieki vai pēc būtības nevar tikt izskatīti Padomes līmenī, ne arī ievieš jaunus instrumentus un pasākumus.

31. Attiecīgi šī regula neievieš KTO, kuru politikas pašlaik tiek pārskatītas. Tas attiecas uz atsevišķām KTO daļām augļu un dārzeņu, banānu un vīna nozarēs. Tādēļ attiecīgo Regulu (EEK) Nr. 40/93, (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999 noteikumi vienkārši jāiekļauj šajā regulā, ja vien pašos noteikumos netiek veiktas politikas reformas.

32. Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, pamatregulas ir jāatceļ un jāaizstāj ar vienotu regulu.

33. Labības, rīsu, cukura, žāvētās rupjās lopbarības, sēklu, olīvu, šķiedras linu un kaņepju, banānu, vīna, piena un piena produktu un zīdtārpiņu KTO tirdzniecības gadus pielāgo šo produktu bioloģiskās ražošanas cikliem. Attiecībā uz augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu KTO Komisijai tika piešķirtas pilnvaras noteikt tirdzniecības gadus, tā kā šo produktu ražošanas cikli ir ļoti dažādi un dažos gadījumos nav nepieciešamības noteikt tirdzniecības gadu. Noteiktie tirdzniecības gadi minētajās nozarēs un Komisijas pilnvaras noteikt tirdzniecības gadus augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēs jāiekļauj šajā regulā.

34. Lai stabilizētu tirgu un panāktu pietiekami augstu lauku iedzīvotāju dzīves līmeni, paralēli tiešā atbalsta shēmām ir izveidotas atšķirīgas cenu atbalsta sistēmas dažādās nozarēs, ņemot vērā, no vienas puses, atšķirīgās vajadzības katrā no šīm nozarēm un, no otras puses, dažādu nozaru savstarpējo atkarību. Šo pasākumu forma ir valsts intervence jeb atbalsta maksājums labības, rīsu, cukura, olīvu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru produktu uzglabāšanai privātās noliktavās. Ņemot vērā šīs regulas mērķus, iepriekš noteiktie cenu atbalsta pasākumi, ja tādi ir paredzēti instrumentos, jāsaglabā bez ievērojamām pārmaiņām salīdzinājumā ar iepriekšējo juridisko situāciju.

35. Skaidrības un pārredzamības dēļ šo pasākumu noteikumiem jāatbilst kopējai struktūrai, saglabājot katras nozares atsevišķo politiku. Šādā nolūkā jāizšķir salīdzināmās cenas un intervences cenas.

36. Labības, liellopu un teļa gaļas un piena un piena produktu KTO paredz noteikumus, pēc kuriem Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt cenu līmeņus. Ņemot vērā cenu sistēmu nestabilitāti, jāsaglabā norāde uz šādu iespēju. Tomēr, tā kā šī iespēja neattiecas tikai uz iepriekšminētajām nozarēm, tā jāpiemēro visām šajā regulā minētajām nozarēm.

37. Lai iegūtu drošu informāciju par Kopienas cukura tirgus cenām, šajā regulā jāiekļauj cukura KTO izveidotā cenu paziņošanas sistēma, pēc kuras nosaka baltā cukura tirgus cenu līmeņus.

38. Lai izvairītos no labības, rīsu, sviesta un sausā vājpiena intervences sistēmas izveidošanās par atsevišķu noieta tirgu, jāsaglabā iespēja sākt valsts intervenci tikai atsevišķos gada periodos. Attiecībā uz liellopu un teļa gaļu un sviestu valsts intervences sākumam un beigām jābūt atkarīgam no tirgus cenu līmeņiem attiecīgajā laika posmā. Rīsu un cukura nozarēs jāievēro iepirkuma daudzumu ierobežojumi valsts intervencē. Attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu jāsaglabā Komisijas pilnvaras pārtraukt parasto iepirkšanu, kad ir sasniegts konkrēts daudzums, vai aizstāt to ar iepirkšanu konkursa kārtībā.

39. Iepirkšanas cena valsts intervencē (“intervences cena”) labības, rīsu un liellopu un teļa gaļas KTO iepriekš bija pazeminājusies, bet ar tiešā atbalsta shēmu palīdzību šajās nozarēs tā ir fiksēta. Tādējādi šo shēmu atbalsts un intervences cenas ir tieši saistīti. Piena un piena produktu nozarē intervences cena tika fiksēta, lai atbalstītu šīs nozares produktu patēriņu un uzlabotu konkurētspēju. Rīsu un cukura nozarēs cenas tika fiksētas, lai veicinātu tirgus stabilitāti gadījumos, kad tirgus cena attiecīgajā tirdzniecības gadā nokrītas zemāk par nākamā tirdzniecības gada fiksēto salīdzināmo cenu. Šie Padomes politikas lēmumi joprojām ir spēkā.

40. Līdz šim Padome ir noteikusi cenu līmeni standarta kvalitātes produktiem rīsu un cukura nozarēs. Tā kā šāda pieeja ir ļoti tehniska, pilnvaras noteikt standarta kvalitāti būtu jāpiešķir Komisijai. To darot, Komisijai īpaši jāņem vērā attiecīgo produktu tirgus un tirdzniecības vide.

41. Kā noteikts iepriekšminētajās KTO, šai regulai jānodrošina iespēja laist apgrozībā produktus, kas iepirkti valsts intervencē. Veicot šos pasākumus, jāizvairās no tirgus traucējumiem un jānodrošina vienāda pieeja precēm un vienādi noteikumi pircējiem.

42. Dažādu lauksaimniecības produktu intervences rezerves ir Kopienai pieejami līdzekļi, lai sniegtu ievērojamu palīdzību vistrūcīgākajiem cilvēkiem Kopienā. Kopienas interesēs ir ilgstoši izmantot šo iespēju, kamēr, veicot atbilstošus pasākumus, šīs rezerves būs samazinājušās līdz parastam līmenim. Ņemot vērā šos apsvērumus, līdz šim Padomes 1987. gada 10. decembra Regula (EEK) Nr. 3730/87, ar ko nosaka vispārīgus noteikumus pārtikas piegādei no intervences krājumiem izraudzītām organizācijām sadalei vistrūcīgākajām personām Kopienā[?], noteica pārtikas izplatīšanu ar labdarības organizācijām. Šis nozīmīgais sabiedriskais pasākums ar augstu vērtību saņēmējiem jāsaglabā un jāiekļauj šajā regulā.

43. Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt tirgus cenas, KTO pienam un piena produktiem ir paredzējusi atbalstu atsevišķu sviesta un siera produktu uzglabāšanai privātās noliktavās. Bez tam Komisijai ir piešķirtas pilnvaras lemt par atbalsta piešķiršanu citu atsevišķu siera produktu, kā arī baltā cukura, atsevišķu olīveļļas veidu un atsevišķu liellopu un teļa gaļas produktu, sausā vājpiena, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas uzglabāšanai privātās noliktavās. Ņemot vērā šīs regulas mērķi, šie pasākumi jāsaglabā un attiecīgi jāievieš.

44. Liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas un aitu un kazu gaļas nozaru pamatregulās ir noteiktas Kopienas skalas liemeņu klasifikācijai. Šīs shēmas ir nozīmīgas cenu reģistrēšanā un intervences pasākumu piemērošanā liellopu un teļa gaļas un cūkgaļas nozarēs. Bez tam to mērķis ir uzlabot tirgus pārredzamību. Šīs liemeņu klasifikācijas shēmas jāsaglabā. Tomēr, ņemot vērā to tehnisko raksturu, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt attiecīgus noteikumus, balstoties uz pastāvošo shēmu kritērijiem.

45. Brīvās aprites ierobežojumi, ko rada tādu pasākumu piemērošana, kuru mērķis ir novērst dzīvnieku slimību izplatīšanos, var izraisīt sarežģījumus atsevišķu produktu tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs. Pieredze rāda, ka nopietnus tirgus traucējumus, piemēram, ievērojamu patēriņa vai cenu pazemināšanos var izraisīt patērētāju uzticības zaudēšana sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības risku dēļ.

46. Ārkārtas tirgus atbalsta pasākumi, lai izvairītos no šādām situācijām, kas ir paredzēti attiecīgajās liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas KTO, jāiekļauj šajā regulā ar tiem pašiem nosacījumiem, ar kādiem tie līdz šim darbojušies. Šādi ārkārtas atbalsta pasākumi jāveic Komisijai, un tiem jābūt tieši saistītiem ar veselības un veterināriem pasākumiem vai jāizriet no šādiem pasākumiem, kas pieņemti, lai apkarotu slimību izplatīšanos. Tie jāpieņem pēc dalībvalstu pieprasījuma, lai izvairītos no attiecīgo tirgu ievērojamiem traucējumiem.

47. Šajā regulā attiecīgi jāapstiprina Komisijas pilnvaras noteikt īpašus intervences pasākumus, kur tas ir nepieciešams, lai efektīvi un prasmīgi reaģētu uz tirgus traucējumu draudiem labības nozarē un izvairītos no liela mēroga valsts intervences piemērošanas rīsu nozarē atsevišķos Kopienas reģionos vai kompensētu nelobīto rīsu iztrūkumu pēc dabas katastrofām, kā tas ir paredzēts labības un rīsu KTO.

48. Lai nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni Kopienas cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, ir jānosaka minimālā kvotas cukurbiešu cena atbilstīgi standarta kvalitātei, kas vēl būtu jādefinē. Kvotas cukurbiešu standarta kvalitāte līdz šim ir noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikumā. Ņemot vērā noteikumu tehnisko raksturu, šos jautājumus ieteicams izskatīt Komisijas līmenī.

49. Ar īpašiem instrumentiem jānodrošina tiesību un pienākumu līdzsvars starp cukura ražošanas uzņēmumiem un cukurbiešu audzētājiem. Tādēļ šajā regulā jāiekļauj pašreizējie cukura KTO standarta noteikumi, lai pārvaldītu līgumattiecības starp cukurbiešu pircējiem un pārdevējiem. Līdz šim šos nosacījumus noteica cukura KTO Regulas (EK) Nr. 318/2006 II pielikumā. Ņemot vērā nosacījumu tehnisko raksturu, šos jautājumus ieteicams izskatīt Komisijas līmenī.

50. Dabas apstākļu, kā arī ekonomisko un tehnisko apstākļu dažādība ievērojami apgrūtina vienotu cukurbiešu iepirkšanas noteikumu ieviešanu visā Kopienā. Starp cukurbiešu audzētāju asociācijām un cukura ražošanas uzņēmumiem jau pastāv tirdzniecības līgumi. Vispārīgajos noteikumos vienkārši būtu jādefinē garantiju minimums, ko pieprasa gan cukurbiešu audzētāji, gan cukura ražošanas nozare, lai nodrošinātu cukura tirgus vienmērīgu funkcionēšanu, bet iespēja izdarīt atkāpi no dažiem minētajiem noteikumiem būtu jāparedz nozares nolīgumos.

51. Jāpiemēro ražošanas maksa, lai veicinātu izdevumu finansēšanu cukura nozares KTO.

52. Lai saglabātu strukturālo tirgus līdzsvaru cukuram, ja tā cenas līmenis ir tuvs salīdzināmajai cenai, Komisijai jābūt pilnvarām izlemt par cukura izņemšanu no tirgus, līdz atjaunojas tirgus līdzsvars.

53. Dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas KTO paredz iespēju pieņemt attiecīgus pasākumus, lai atvieglotu piegādes saskaņošanu ar tirgus prasībām. Šie pasākumi palīdz stabilizēt tirgu un nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni attiecīgajai lauksaimniecības sabiedrībai. Ņemot vērā šīs regulas mērķus, šī iespēja ir jāsaglabā. Saskaņā ar šiem noteikumiem Padome var pieņemt vispārīgus noteikumus par šādiem pasākumiem atbilstoši Līguma 37. panta procedūrai. Pasākumu mērķi ir skaidri noteikti un ierobežoti, bet pasākumu veids ir pielāgojams. Tādējādi Padomei nav jāpieņem citi papildu vispārīgi noteikumi.

54. Cukura un piena un piena produktu nozarēs kvantitatīvie ražošanas ierobežojumi, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 318/2006 un Padomes 2003. gada 29. septembra Regulā (EK) Nr. 1788/2003, ar ko nosaka nodevas piena un piena produktu nozarē[?], daudzus gadus ir bijuši būtiski tirgus politikas instrumenti. Joprojām ir spēkā iemesli, kādēļ Kopiena pieņēma ražošanas kvotu sistēmas abās šajās nozarēs. Tā kā cukura kvotu sistēma ir iekļauta Regulā (EK) Nr. 318/2006[?], atbilstošo sistēmu piena nozarē līdz šim regulēja ar atsevišķu tiesību aktu — Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Ņemot vērā šo shēmu nozīmību un pašreizējās regulas mērķus, regulā jāiekļauj attiecīgi noteikumi bez ievērojamām shēmu un to darbības veida izmaiņām, salīdzinot ar iepriekšējo juridisko stāvokli.

55. Cukura kvotu shēmai šajā regulā jāatbilst Regulas (EK) Nr. 318/2006 noteikumiem, un īpaši jāsaglabā kvotu juridiskais statuss, ciktāl saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi kvotu sistēma veido cukura tirgus regulēšanas mehānismu, lai nodrošinātu sabiedrības interesēs esošu mērķu sasniegšanu.

56. Tādēļ šai regulai jānodrošina, lai Komisija pēc Padomes 2006. gada 20. februāra Regulas (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā[?], izveidotā restrukturizācijas fonda darbības pārtraukšanas 2010. gadā būtu tiesīga koriģēt kvotas līdz ilgtspējīgam līmenim.

57. Ņemot vērā vajadzību pēc zināma elastīguma valsts līmenī attiecībā uz strukturāliem pielāgojumiem pārstrādes rūpniecībā un cukurbiešu un cukurniedru audzēšanā laikposmā, kurā tiks piemērotas kvotas, dalībvalstīm konkrētās robežās būtu jāatļauj mainīt uzņēmumiem piešķirtās kvotas, tomēr neierobežojot restrukturizācijas fonda darbību, kas izveidots kā instruments.

58. Lai izvairītos no tā, ka cukura pārpalikums izkropļo cukura tirgu, Komisijai jābūt iespējai izveidot konkrētus kritērijus, ar ko cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa pārpalikumu varētu pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu. Bez tam, ja attiecībā uz konkrētiem daudzumiem netiek izpildīti spēkā esošie nosacījumi, būtu jāuzliek papildu nodeva, lai novērstu šādu daudzumu uzkrāšanos, kas varētu apdraudēt tirgus situāciju.

59. Saskaņā ar šīs regulas mērķi piena kvotas struktūra jāsaskaņo ar cukura kvotas noteikumu struktūru. Attiecīgi piena produktu noteikumu pamatā vairs nav obligātā papildu nodeva, ja valsts references daudzums ir pārsniegts, bet fiksētas valsts kvotas, kuru pārsniegšanas gadījumā jāmaksā papildu nodeva.

60. Pēc būtības piena kvotu shēma jāveido saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1788/2003. Īpaši jāsaglabā atšķirība starp piegādēm un tiešo tirdzniecību, un shēma jāpiemēro, pamatojoties uz individuālo raksturīgo tauku saturu un valsts salīdzināmo tauku saturu. Lauksaimniekiem konkrētos apstākļos jābūt pilnvarotiem uz laiku nodot savu individuālo kvotu. Kaut arī jāsaglabā princips, ka, pārdodot, iznomājot vai nododot mantojumā zemnieku saimniecību, atbilstošā kvota tiek nodota pircējam, nomniekam vai mantiniekam kopā ar attiecīgo zemi, jāparedz daži izņēmumi principam, ka references daudzumi tiek piesaistīti zemnieku saimniecībām, lai turpinātu piena ražošanas pārstrukturēšanu un uzlabotu vidi. Saskaņā ar references daudzumu nodošanas dažādajiem veidiem un izmantojot objektīvos kritērijus, dalībvalstīm jāļauj daļu nodotā daudzuma ieskaitīt valsts rezervē.

61. Papildu nodeva jānosaka preventīvā līmenī, un dalībvalstīm tā jāmaksā, tiklīdz tiek pārsniegts valsts references daudzums. Tādā gadījumā dalībvalstij jāsadala maksājums starp ražotājiem, kas veicinājuši limita pārsniegšanu. Pēdējiem jābūt atbildīgiem attiecībā pret dalībvalsti par savu iemaksu attiecīgās nodevas samaksāšanai sakarā ar to, ka viņi pārsnieguši pieejamo daudzumu. Dalībvalstis maksā nodevu Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam (ELGF) atbilstoši valsts references daudzuma pārsniegumam, kas samazināts par 1 % pēc vienotas likmes, lai ņemtu vērā bankrota gadījumus vai dažu ražotāju pilnīgu nespēju veikt savu iemaksu attiecīgās nodevas maksājumā.

62. Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu[?] 34. panta 1. punkta b) apakšpunktā tiek noteikti ieņēmumi no papildu nodevām piena nozarē jeb “piešķirtie ieņēmumi”, kas jāpārskaita Kopienas budžetā un atkārtotas izmantošanas gadījumā jāizmanto tikai ELGF vai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumu finansēšanai. Tādējādi Regulas (EK) Nr. 1788/2003 22. pants, kas nodevu ieņēmumus uzskata par intervenci lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai un ko piemēro piena nozarē radušos izdevumu finansēšanai, ir novecojis un netiek pārņemts šajā regulā.

63. Dažādas KTO paredz atšķirīgas atbalsta shēmas.

64. Žāvētās rupjās lopbarības un šķiedras linu un kaņepju KTO ir ieviesušas atbalstu pārstrādei, lai pārvaldītu iekšējo tirgu šajās nozarēs.

65. Ņemot vērā īpašo labības un kartupeļu cietes tirgus situāciju, labības KTO bija noteikumi, kas paredzēja piešķirt ražošanas kompensāciju, ja tika pierādīta tās nepieciešamība. Ražošanas kompensācijai jānodrošina ražošanā izmantojamie pamatprodukti par zemākām cenām kā parastās pieejamās cenas. Cukura KTO paredzēja piešķirt ražošanas kompensāciju gadījumos, kad dažu rūpniecisku, ķīmisku vai farmaceitisku produktu ražošanā rodas vajadzība ieviest pasākumus atsevišķu cukura produktu pieejamībai.

66. Kopienas līdzekļi procentos no tiešā atbalsta, ko dalībvalstis var iegūt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 4. punktu, ir nepieciešami, lai pamudinātu apstiprinātas uzņēmēju organizācijas izveidot darba programmas olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošanai. Šajā sakarā olīveļļas un galda olīvu KTO paredzēja piešķirt Kopienas atbalstu atbilstoši attiecīgās darba programmas darbību prioritātēm.

67. Lai palīdzētu līdzsvarot piena tirgu un stabilizēt piena un piena produktu tirgus cenas, jāizstrādā pasākumi piena produktu realizācijas iespējas palielināšanai. Tādēļ piena un piena produktu KTO paredzēja piešķirt atbalstu īpašai lietošanai un saņēmējiem paredzētu piena produktu tirdzniecībai. Bez tam šī KTO paredzēja, ka Kopienai daļēji jāsedz izdevumi piena piegādei skolēniem skolās, lai rosinātu jaunatni dzert pienu.

68. Ar Regulu (EEK) Nr. 2075/92 tika izveidots Kopienas tabakas fonds, kuru finansē ar atskaitījumiem no atbalsta shēmām šajā nozarē, lai tajā varētu veikt dažādus pasākumus. 2007. gads būs pēdējais gads, kurā Kopienas tabakas fondam tiks piešķirti Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.c nodaļā paredzētie atbalsta shēmas atskaitījumi. Tā kā fonda finansēšana beigsies pirms šīs regulas spēkā stāšanās, jāsaglabā Regulas (EEK) Nr. 2075/92 13. panta noteikumi kā Kopienas tabakas fonda finansēto daudzgadīgo programmu juridiskais statuss.

69. Biškopību kā lauksaimniecības nozari raksturo ražošanas apstākļu un ražu dažādība, kā arī uzņēmēju izkliedētība un dažādība gan ražošanas, gan tirdzniecības posmā. Turklāt, ņemot vērā varroatozes izplatīšanos vairākās dalībvalstīs pēdējos gados un problēmas, ko šī slimība rada medus ražošanā, joprojām vajadzīga Kopienas rīcība, jo varroatozi nevar pilnībā apkarot, un tā jāārstē ar apstiprinātiem produktiem. Ņemot vērā šos apstākļus un lai uzlabotu biškopības produktu ražošanu un tirdzniecību Kopienā, reizi trīs gados jāizstrādā valstu programmas, kas ietver tehnisko palīdzību, varroatozes kontroli, ceļojošās dravniecības racionalizāciju, stropos esošā bišu skaita atjaunināšanas pārvaldību Kopienā un sadarbību pētniecības programmās par biškopību un biškopības produktiem, ar nolūku uzlabot vispārējos biškopības produktu ražošanas un tirdzniecības apstākļus.

70. Regula (EK) Nr. 1544/2006 aizstāja visas valstu palīdzības ar Kopienas atbalsta shēmu zīdtārpiņu audzēšanai noteiktas summas veidā par izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti.

71. Tā kā joprojām pastāv politikas apsvērumi, kuru dēļ tika ieviestas iepriekš minētās shēmas, visas šīs shēmas jāiekļauj šajā regulā.

72. Standartu piemērošana lauksaimniecības produktu tirdzniecībā var uzlabot šo produktu ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, kā arī produktu kvalitāti. Tādējādi šo standartu piemērošana ir ražotāju, tirgotāju un patērētāju interesēs. Attiecīgi banānu, olīvu, dzīvu augu, olu un mājputnu gaļas KTO sistēmā tika izveidoti tirdzniecības standarti — īpaši attiecībā uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu un marķējumu. Šī pieeja ir jāsaglabā šajā regulā.

73. Olīveļļas un galda olīvu un banānu KTO līdz šim Komisijai ir uzticējušas pilnvaras izveidot tirdzniecības standartu noteikumus. Ņemot vērā noteikumu tehnisko raksturu, nepieciešamību pastāvīgi uzlabot efektivitāti un piemērot tos tirdzniecības prakses attīstībai, būtu noderīgi paplašināt šo pieeju citās saistītās nozarēs, precizējot kritērijus, kas Komisijai jāņem vērā attiecīgo noteikumu izveidē. Bez tam būtu jāizveido īpaši pasākumi, piemēram, jaunākās analīzes metodes, un citi pasākumi attiecīgo standartu īpašību noteikšanai, lai izvairītos no nelikumībām attiecībā uz pircējiem piedāvāto produktu kvalitāti un autentiskumu un ar tām saistītiem nopietniem tirgus traucējumiem.

74. Ir izveidoti vairāki juridiski instrumenti piena un piena produktu un citu tauku produktu tirdzniecības un nosaukumu regulēšanai. To mērķis, no vienas puses, ir uzlabot piena un piena produktu pozīciju tirgū un, no otras puses, — nodrošināt godīgu konkurenci starp piena izcelsmes un citas izcelsmes ziežamajiem taukiem, kā rezultātā ieguvēji būtu gan ražotāji, gan patērētāji. Padomes 1987. gada 2. jūlija Regulas (EEK) Nr. 1898/87 par nosaukumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā[?], noteikumu mērķis ir aizsargāt patērētāju un izveidot konkurences nosacījumus starp piena produktiem un konkurējošiem produktiem, lai izvairītos no izkropļojumiem produktu nosaukumu, marķējuma un reklāmas jomā. Padomes 1997. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 2597/97, ar ko paredz papildu noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz dzeramo pienu[?], paredz noteikumus, kuru mērķis ir garantēt augstu kvalitāti dzeramajam pienam un produktiem, kas atbilst patērētāju vajadzībām un vēlmēm, tādējādi stabilizējot attiecīgo tirgu un nodrošinot patērētājam augstas kvalitātes dzeramo pienu. Padomes 1994. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 2991/94, ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem[?], paredz tirdzniecības standartus pienam un attiecīgajiem produktiem, kas nav piena produkti, un skaidru klasifikāciju kopā ar noteikumiem par nosaukumiem. Atbilstoši šīs regulas mērķiem šie noteikumi jāsaglabā bez izmaiņām.

75. Kā līdz šim novērots apiņu KTO, Kopienas līmenī būtu jāturpina īstenot kvalitātes politika, piemērojot sertificēšanas noteikumus kopā ar noteikumiem, kas principā aizliedz tirgot produktus, par kuriem nav izsniegts atbilstības sertifikāts vai, attiecībā uz importētiem produktiem, kuri neatbilst līdzvērtīgām kvalitātes īpašībām.

76. Olīveļļas un apraksts, definīcija un nosaukums ir svarīgs tirgus kārtības elements, kas nosaka kvalitātes standartus un sniedz patērētājiem atbilstošu informāciju par produktu.

77. Viena no iepriekš minētajām atbalsta shēmām, kas veic piena un piena produktu tirgus līdzsvarošanu un tirgus cenu stabilizēšanu šajā nozarē, ir atbalsta shēma sausā vājpiena pārstrādei kazeīnā un kazeinātos, ko līdz šim noteica Regulas (EK) Nr. 1255/1999 12. pants. Padomes 1990. gada 24. jūlija Regula (EEK) Nr. 2204/90, ar ko paredz papildu vispārīgos noteikumus piena un piena produktu tirgus kopīgajai organizācijai attiecībā uz sieru[?], kas ieviesa noteikumus par kazeīna un kazeinātu izmantošanu siera rūpniecībā, lai izvairītos no negatīvās ietekmes, ko var radīt atbalsta shēma, ņemot vērā siera neaizsargātību pret apmaiņas darbībām ar kazeīnu un kazeinātiem, tādējādi paredzot stabilizēt tirgu. Šie noteikumi būtu jāiekļauj šajā regulā.

78. Dažu lauksaimniecības izejvielu pārstrāde etilspirtā ir cieši saistīta ar šo izejvielu ekonomiku. Tā galvenokārt ir saistīta ar to vērtības paaugstināšanu, un tai var būt īpaša ekonomiska un sociāla nozīme dažu Kopienas reģionu ekonomikā, vai arī tā var kalpot par ievērojamu ienākumu avotu attiecīgo izejvielu ražotājiem. Tāpat tā ļauj realizēt neapmierinošas kvalitātes produktus un īslaicīgus pārpalikumus, kas var izraisīt īslaicīgas problēmas dažās nozarēs.

79. Apiņu, olīvu, tabakas un zīdtārpiņu nozarēs, sadarbojoties dažādām organizācijām, ir ieviesti atsevišķi politikas instrumenti kopīgai tirgus stabilizēšanai un attiecīgo produktu kvalitātes uzlabošanai un garantēšanai. Noteikumi, kas regulē šo organizāciju sistēmas, līdz šim ir balstīti uz dalībvalstu atzītām organizācijām vai, atsevišķos gadījumos saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem noteikumiem, uz Komisijas atzītām organizācijām. Šī sistēma jāsaglabā, un līdz šim ievērotie noteikumi jāsaskaņo.

80. Lai atbalstītu atsevišķas starpnozaru organizāciju darbības, kas ir pašreizējo tabakas KTO noteikumu interesēs, jāparedz, ka starpnozaru organizācijas noteikumus tās biedriem var paplašināt un atsevišķos gadījumos attiecināt uz visiem ražotājiem un grupām, kas nav tās biedri, vienā vai vairākos reģionos. Tas pats attiecas uz citu atzītu starpnozaru organizāciju darbību, kurām ir vispārēja ekonomiska vai tehniska saistība ar tabakas nozari un no kurām gūst labumu visas attiecīgajās nozarēs darbojošās personas. Dalībvalstīm un Komisijai cieši jāsadarbojas. Komisijai jāpiešķir pastāvīgas uzraudzības pilnvaras, īpaši attiecībā uz šo organizāciju parakstītajiem līgumiem un saskaņoto praksi.

81. Vienota Kopienas tirgus izveidošana ir saistīta ar tirdzniecības sistēmas ieviešanu pie Kopienas ārējām robežām. Šai tirdzniecības sistēmai jānosaka importa nodevas un eksporta kompensācijas un kopumā jāstabilizē Kopienas tirgus. Tirdzniecības sistēma jābalsta uz saistībām, kas pieņemtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās Urugvajas kārtā.

82. Labības, rīsu, cukura, sēklu, olīvu, šķiedras linu un kaņepju, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas, dzīvu augu un etilspirta nozaru KTO lauksaimniecības produktu apjoma uzraudzība tirdzniecībā ar trešām valstīm līdz šim gan importam, gan eksportam ir noteikta ar obligātu licenču sistēmām vai ar Komisijas pilnvarām ieviest licenču prasības.

83. Tirdzniecības plūsmas uzraudzībā galvenā ir vadība, kurai jābūt elastīgai. Ņemot to vērā un pēc KTO pieredzes, kas Komisijai jau uzticējušas licenču vadību, šī pieeja būtu jāievieš visās nozarēs, kurās izmanto importa un eksporta licences. Komisija pieņem licenču prasību ieviešanas lēmumu, ņemot vērā importa licenču nepieciešamību attiecīgo tirgu vadībai, un īpaši attiecīgo produktu importa uzraudzībai.

84. Muitas nodokļi, kas piemērojami lauksaimniecības produktiem saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) nolīgumiem, lielākoties ir noteikti kopējā muitas tarifā. Tomēr attiecībā uz dažiem produktiem papildu mehānismu ieviešana rada vajadzību nodrošināt izņēmumu pieļaušanas iespēju.

85. Lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Kopienas tirgu, ko varētu izraisīt dažu lauksaimniecības produktu imports, šādu produktu importam ir jāuzliek papildu ievedmuita, ja tam atbilst konkrēti nosacījumi.

86. Konkrētos apstākļos ir lietderīgi piešķirt Komisijai pilnvaras noteikt un pārvaldīt tarifu kvotas, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līgumu, vai no citiem Padomes aktiem.

87. Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2729/75 par ievedmuitas nodokli labības maisījumiem, rīsiem un šķeltajiem rīsiem[?] paredz nodrošināt pienācīgu nodokļu sistēmas darbību labības maisījumu, rīsu un šķelto rīsu importam. Šie noteikumi jāiekļauj šajā regulā.

88. Kopiena ir noslēgusi vairākus preferenču nolīgumus ar trešām valstīm par pieeju tirgum, kas ļauj šīm valstīm ar labvēlīgiem nosacījumiem uz Kopienu eksportēt cukurniedru cukuru. Tādēļ ir jāizvērtē rafinēšanas uzņēmumu vajadzība pēc rafinēšanai paredzētā cukura, un importa licences ar konkrētiem nosacījumiem jāpiešķir specializētiem uzņēmumiem, kuri izmanto ievērojamu daudzumu importēta niedru jēlcukura un kuri uzskatāmi par pilnas slodzes Kopienas rafinēšanas uzņēmumiem.

89. Lai novērstu nelikumīgu kultūru radītos traucējumus šķiedras kaņepju KTO, būtu jāizstrādā noteikumi kaņepju un kaņepju sēklu importa pārbaudēm, kas nodrošinātu šo produktu konkrētas garantijas attiecībā uz tetrahidrokanabinola saturu. Turklāt tādu kaņepju sēklu imports, kuras nav domātas sēšanai, jāpakļauj kontroles režīmam, kas paredz atļauju piešķiršanas sistēmu attiecīgajiem importētājiem.

90. Kopienā ir vienota kvalitātes politika apiņu nozares produktiem. Attiecībā uz importu jāievieš noteikumi, lai nodrošinātu tikai tādu produktu importu, kuri atbilst līdzvērtīgām minimālajām kvalitātes īpašībām.

91. Muitas nodokļu sistēma ļauj iztikt bez visiem citiem aizsardzības pasākumiem pie Kopienas ārējām robežām. Ārkārtas apstākļos iekšējais tirgus un muitas nodokļi var izrādīties neatbilstoši. Šādos gadījumos, lai Kopienas tirgu neatstātu neaizsargātu pret iespējamiem traucējumiem, Kopienai jāspēj bez kavēšanās veikt visus vajadzīgos pasākumus. Šiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Kopienas starptautiskajām saistībām.

92. Lai nodrošinātu pareizu KTO darbību un īpaši lai pasargātu tirgus no traucējumiem, vairāku produktu KTO parasti paredz iespēju aizliegt izmantot ievešanas un izvešanas apstrādes procedūras. Šis noteikums ir jāsaglabā. Bez tam pieredze rāda, ka, lai šis tirgus vadības instruments sasniegtu savus mērķus, tas parasti jāpiemēro bez lielas kavēšanās. Tādēļ dažās nozarēs Komisijai ir piešķirtas attiecīgas pilnvaras. Šī pieeja būtu jāievieš citās saistītajās nozarēs.

93. Noteikumiem kompensāciju piešķiršanai par eksportu uz trešām valstīm, kuri pamatojas uz cenu starpību Kopienas un pasaules tirgū un kuri atbilst PTO Kopienas saistībās paredzētajam ierobežojumiem, ir jāsekmē Kopienas līdzdalība atsevišķu šīs regulas produktu starptautiskajā tirdzniecībā. Subsidētam eksportam ir vērtības un daudzuma ierobežojumi.

94. Nosakot eksporta kompensācijas, jānodrošina atbilstība minētajiem vērtības ierobežojumiem, pārraugot maksājumus saskaņā ar noteikumiem, kas attiecas uz ELGF. Pārraudzību var atvieglot, obligātā kārtā iepriekš nosakot eksporta kompensācijas, vienlaikus pieļaujot iespēju attiecībā uz diferencētām kompensācijām mainīt precizēto galamērķi viena ģeogrāfiskā apgabala robežās, kam piemēro vienotu eksporta kompensācijas likmi. Par galamērķa maiņu jāmaksā eksporta kompensācija, ko piemēro faktiskajam galamērķim un kas ietilpst tās summas robežās, kuru piemēro iepriekš noteiktajam galamērķim.

95. Lai nodrošinātu daudzuma ierobežojumu ievērošanu, jāievieš uzticama un efektīva pārraudzības sistēma. Šajā nolūkā eksporta kompensācijas jāpiešķir ar nosacījumu, ka tiek uzrādīta izvešanas atļauja. Eksporta kompensācijas jāpiešķir līdz pieejamajai robežai atkarībā no katra attiecīgā produkta konkrētās situācijas. Izņēmumi ir pieļaujami tikai pārstrādes produktiem, kas nav minēti Līguma I pielikumā un uz ko neattiecas daudzuma ierobežojumi. Jāparedz atkāpes no stingras pakļaušanās pārvaldes noteikumiem, ja preču eksports, par kuru pienākas kompensācija, visticamāk, nepārsniegs noteiktos kvantitatīvos ierobežojumus;

96. Dzīvu liellopu eksporta gadījumā jāparedz, ka kompensāciju piešķir un izmaksā tikai tad, ja ir ievēroti noteikumi, kas paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un it īpaši par dzīvnieku aizsardzību transportēšanas laikā.

97. Dažos gadījumos, ja lauksaimniecības produkti atbilst konkrētai specifikācijai un/vai cenas noteikumiem, tie var iegūt īpašu importa statusu trešās valstīs. Lai nodrošinātu šīs sistēmas pareizu piemērošanu, vajadzīga administratīva sadarbība starp importētājas trešās valsts iestādēm un Kopienu. Šim nolūkam Kopiena produktiem izsniedz atbilstošu sertifikātu.

98. Puķu sīpolu eksports uz trešām valstīm Kopienai ekonomiski ir ļoti svarīgs. Šāda eksporta turpināšanu un attīstību var nodrošināt cenu stabilizēšana šajā tirdzniecības nozarē. Tādēļ minētajiem produktiem būtu jāparedz vismazākās eksporta cenas.

99. Saskaņā ar Līguma 36. pantu Līguma konkurences noteikumu nodaļa attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tikai Padomes noteiktajā 37. panta 2. un 3. punkta izpratnē un saskaņā ar tajos noteikto procedūru. Daudzās KTO ir lielākoties noteikta valsts atbalsta noteikumu piemērojamība. Līguma noteikumu piemērošana uzņēmumos tika noteikta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1184/2006[?]. Saskaņā ar mērķi izveidot vispārīgus tirgus politikas noteikumus šie noteikumi jāiekļauj šajā regulā.

100. Konkurences noteikumi, kas saistīti ar Līguma 81. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un praksi un ar dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, jāattiecina uz lauksaimniecības produktu ražošanu un tirdzniecību tiktāl, cik to piemērošana nekavē valstu lauksaimniecības tirgu organizāciju darbību vai neapdraud kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanu.

101. Īpaša uzmanība ir piešķirta lauksaimnieku organizācijām, kas tieši saistītas ar lauksaimniecības produktu kopīgu ražošanu vai tirdzniecību vai kopīgu iekārtu izmantošanu, ja vien šāda kopīga darbība neizslēdz konkurenci vai neapdraud Līguma 33. panta mērķu sasniegšanu.

102. Lai izvairītos no kopējās lauksaimniecības politikas attīstības kompromitēšanas, nodrošinātu juridisko noteiktību un nediskriminētu attiecīgos uzņēmumus, Komisijai jābūt Kopienu Tiesas noteiktām ekskluzīvām pilnvarām izlemt, vai Līguma 81. pantā minētie nolīgumi, lēmumi un prakse ir saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem.

103. Valsts atbalsta piešķiršana apdraudētu vienotā tirgus pareizu darbību, kura pamatā ir kopējas cenas. Tādēļ Līguma noteikumi par valsts atbalstu vienmēr jāpiemēro šajā regulā minētajiem produktiem. Dažos gadījumos jāpieļauj izņēmumi. Ja tiek piemēroti izņēmumi, Komisijai jāpārzina esošie, jaunie un ierosinātie valsts atbalsti, lai veiktu nepieciešamo novērošanu dalībvalstīs un ieteiktu tām atbilstošus pasākumus.

104. Somija un Zviedrija kopš pievienošanās var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu gaļas un ziemeļbriežu gaļas produktu ražošanai un tirdzniecībai sakarā ar tās īpašo ekonomisko situāciju. Bez tam Somija ar Komisijas atļauju īpašo klimatisko apstākļu dēļ var piešķirt valsts atbalstu par konkrētu daudzumu sēklu un labības sēklu, kas audzētas vienīgi šajā dalībvalstī. Šie izņēmumi jāsaglabā.

105. Dalībvalstīs, kurās gaidāms būtisks cukura kvotu samazinājums, cukurbiešu ražotāji saskarsies ar īpašām pielāgošanās problēmām. Šādos gadījumos pārejas posma Kopienas atbalsts cukurbiešu audzētājiem (kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f nodaļā) nebūs pietiekams, lai pilnībā risinātu cukurbiešu audzētāju grūtības. Tādēļ dalībvalstīm, kuras kvotu samazinājušas par vairāk nekā 50 %, būtu jāatļauj cukurbiešu ražotājiem sniegt valsts atbalstu, kamēr piemēro pārejas posma Kopienas atbalstu. Lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis piešķir valsts atbalstu apjomā, kas pārsniedz cukurbiešu audzētāju vajadzības, attiecīgā valsts atbalsta noteikšana būtu jāapstiprina Komisijai, izņemot Itāliju, kur maksimālo vajadzību, lai produktīvākie cukurbiešu ražotāji pielāgotos tirgus apstākļiem pēc reformas, var novērtēt EUR 11 apmērā par katru saražoto cukurbiešu tonnu. Turklāt, ņemot vērā īpašās Itālijā gaidāmās problēmas, būtu jāizstrādā noteikumi kārtībai, kas cukurbiešu audzētājiem no izsniegtiem valsts atbalstiem ļautu gūt tiešu vai netiešu labumu.

106. Somijā cukurbiešu audzēšana notiek īpašos ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļos, kas papildus vispārējai cukura sektora reformas ietekmei negatīvi ietekmē audzēšanu. Tādēļ būtu jāizstrādā noteikums, ar ko šai dalībvalstij pastāvīgi ļautu cukurbiešu audzētājiem izsniegt pienācīgu valsts atbalsta summu.

107. Ņemot vērā konkrēto situāciju Vācijā, kur pašreiz saskaņā ar Vācijas alkohola monopola īpašajiem nosacījumiem tiek piešķirts valsts atbalsts lielam skaitam spirta mazo ražotāju, uz ierobežotu laiku ir jāļauj turpināt šāda atbalsta piešķiršanu. Ir arī jāsniedz ziņojums par šī izņēmuma darbību katra laika posma beigās, kam pievienoti attiecīgi priekšlikumi.

108. Ja dalībvalsts savā teritorijā vēlas atbalstīt pasākumus piena un piena produktu patēriņa veicināšanai, jāparedz iespēja finansēt šādus pasākumus, uzliekot piena ražotājiem veicināšanas nodokli valsts līmenī.

109. Lai ņemtu vērā iespējamu žāvētās rupjās lopbarības ražošanas attīstību, Komisijai līdz 2008. gada 30. septembrim jāiesniedz Padomei ziņojums par šo nozari, kas balstīts uz žāvētās rupjās lopbarības KTO vērtējumu. Ja nepieciešams, ziņojums jāpapildina ar atbilstošiem piedāvājumiem. Bez tam Komisijai noteiktos starplaikos jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par biškopības nozarē piemēroto atbalsta shēmu.

110. Jāiegūst pietiekama informācija par pašreizējo apiņu tirgus stāvokli un tā attīstības perspektīvām Kopienā. Tādēļ būtu lietderīgi veikt visu Kopienā ražoto apiņu piegādes līgumu reģistrāciju.

111. Atsevišķiem produktiem konkrētos apstākļos jānosaka pasākumi, kas veicami traucējumu gadījumos, kā arī tad, ja šādi traucējumi ir paredzami ievērojamu cenu izmaiņu dēļ iekšējā tirgū vai kursu un cenu izmaiņu dēļ pasaules tirgū.

112. Ir jāizveido īpaši pasākumi attiecībā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, lai tirgus pārraudzības nolūkā varētu savākt ekonomikas datus un analizēt statistikas informāciju. Ciktāl lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgus ir saistīts ar etilspirta tirgu vispār, jāpadara pieejama arī informācija par nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgu.

113. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 Kopiena sedz izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, pildot saistības, kuras izriet no šīs regulas piemērošanas.

114. Komisijai jābūt pilnvarotai ieviest vajadzīgos pasākumus, lai neparedzētos gadījumos atrisinātu īpašas praktiskas problēmas.

115. Tā kā lauksaimniecības produktu kopējie tirgi turpina attīstīties, dalībvalstīm un Komisijai jābūt savstarpēji informētām par attiecīgajiem jaunumiem attīstībā.

116. Lai izvairītos no šajā regulā paredzēto priekšrocību ļaunprātīgas izmantošanas, šīs priekšrocības nepiešķir vai vajadzības gadījumā atņem, ja tiek atklāts, ka apstākļi šo priekšrocību iegūšanai ir radīti mākslīgi — pretēji šīs regulas mērķiem.

117. Lai garantētu atbilstību šajā regulā noteiktajām saistībām, jāveic kontrole un pārkāpumu gadījumos jāuzliek naudassodi. Tādējādi Komisijai jāpiešķir pilnvaras izveidot atbilstošus noteikumus, tai skaitā par nepiemērotu maksājumu atlīdzināšanu un dalībvalstu ziņošanas saistībām.

118. Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību[?]. Tomēr attiecībā uz atsevišķām šajā regulā noteiktām pilnvarām, kas ir tikai Komisijas kompetencē, kad darbība jāveic nekavējoties, vai kam ir tīri administratīvs raksturs, Komisijai jābūt pilnvarotai rīkoties pēc savas iniciatīvas.

119. Šī regula piešķir Komisijai pilnvaras noteikt atbilstību Līguma 37. pantā paredzētajai balsošanas procedūrai, kas iepriekš bija Padomes kompetencē. Padomes pilnvaras paliek spēkā, līdz Komisija pieņem attiecīgos noteikumus šajā regulā paredzēto pilnvaru pārņemšanai. Lai nepieļautu, ka šādos gadījumos Padome un Komisija pieņem paralēlus noteikumus, Komisijai jābūt tiesībām atcelt Padomes aktus.

120. Vīna, svaigu augļu un dārzeņu un to pārstrādes produktu KTO dažādu aspektu dēļ šajās KTO jāievieš daži grozījumi.

121. Šajā regulā noteikta Līgumā paredzēto konkurences noteikumu piemērošana. Līdz šim tika izmantota Padomes 2006. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1184/2006, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai. Šajā regulā jāizdara grozījumi, lai paskaidrotu, ka noteikumi attiecas uz produktu sarakstu Līguma I pielikumā, kas nav minēti šajā regulā.

122. Šajā regulā iekļauti aspekti no regulām, kas minētas (2) un (3) apsvērumā, izņemot Regulas (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1493/1999. Bez tam šajā regulā iekļauti aspekti no šādām regulām:

123. Regula (EEK) Nr. 2729/75;

124. Padomes 1976. gada 25. marta Regula (EEK) Nr. 707/76 par zīdtārpiņu audzēšanas ražotāju grupu atzīšanu[?];

125. Padomes 1977. gada 17. maija Regula (EEK) Nr. 1055/77 par intervences aģentūras iepirkto produktu uzglabāšanu un pārvietošanu[?];

126. Padomes 1979. gada 20. decembra Regula (EEK) Nr. 2931/79 par palīdzības piešķiršanu to lauksaimniecības produktu eksportam, uz kuriem trešā valstī var attiecināt īpašu importa režīmu[?];

127. Regula (EEK) Nr. 1898/87;

128. Regula (EEK) Nr. 3730/87;

129. Padomes 1990. gada 12. februāra Regula (EEK) Nr. 386/90 par uzraudzību, ko eksporta laikā veic lauksaimniecības produktiem, kuri saņem kompensācijas vai citas summas[?];

130. Padomes 1990. gada 7. maija Regula (EEK) Nr. 1186/90, ar ko paplašina darbības jomu Kopienas skalai, kas paredzēta pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai[?];

131. Regula (EEK) Nr. 2204/90;

132. Padomes 1992. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2077/92 par starpnozaru organizācijām un līgumiem tabakas nozarē[?];

133. Regula (EK) Nr. 2291/94;

134. Regula (EK) Nr. 2597/97;

135. Padomes 1999. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 2250/1999 par tarifu kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande[?];

136. Regula (EK) Nr. 1788/2003;

137. Padomes 2006. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1183/2006 par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai[?].

138. Šīs regulas tādējādi būtu jāatceļ. Tomēr jāparedz, ka pāreja no esošajām KTO uz šo regulu stājas spēkā attiecīgo produktu tirdzniecības gadu sākumā. Tādēļ attiecīgās regulas turpina būt spēkā līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām. Ja tirdzniecības gadi nav noteikti, šī regula stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī, tādējādi līdz tam turpina piemērot attiecīgās regulas par esošajām KTO. Ar šo regulu Komisijai piešķir Regulas (EEK) Nr. 386/90, Regulas (EEK) Nr. 1186/90 un Regulas (EK) Nr. 1183/2006 satura ieviešanas kompetenci. Šīs regulas tādējādi turpina piemērot līdz 2008. gada 31. decembrim.

139. Līdz ar to ir lieki un ir jāatceļ šādi Padomes tiesību akti:

140. Padomes 1969. gada 9. decembra Regula (EEK) Nr. 2517/69, ar ko nosaka konkrētus pasākumus Kopienas augļu tirgus reorganizācijai[?];

141. Padomes 1975. gada 29. oktobra Regula (EEK) Nr. 2728/75 par atbalstu, ko piešķir par kartupeļu cietes un cietes ražošanai paredzētu kartupeļu ražošanu un tirdzniecību [?];

142. Padomes 1980. gada 5. jūnija Regula (EEK) Nr. 1358/80, ar ko nosaka pieaugušu liellopu orientējošo cenu un intervences cenu 1980./1981. tirdzniecības gadam un ievieš Kopienas šķirošanas skalu pieaugušu liellopu liemeņiem[?];

143. Padomes 1987. gada 21. decembra Regula (EEK) Nr. 4088/87, ar ko nosaka nosacījumus atvieglotu muitas nodokļu piemērošanai atsevišķu ziedu importam, kuru izcelsmes valsts ir Kipra, Izraēla un Jordāna[?];

144. Padomes 1974. gada 20. novembra Lēmums Nr. 74/583/EEK par cukura aprites pārraudzību[?].

145. Pāreja no pašreizējā režīma, kas paredzēts noteikumos un regulās, ko aizstāj ar šo regulu, varētu radīt sarežģījumus, kuri nav paredzēti šajā regulā. Lai risinātu šādas grūtības, Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt pārejas posma pasākumus.

146. Šī regula pilnībā stājas spēkā 2008. gada 1. janvārī. Tomēr, lai izvairītos, ka jaunie noteikumi traucē tajā brīdi aizsāktiem tirdzniecības gadiem, jāparedz izņēmumi attiecībā uz šīs regulas spēkā stāšanās laiku atsevišķiem produktiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I DAĻA IEVADA NOTEIKUMI

1. pants Darbības joma

1. Ar šo regulu izveido kopīgo tirgus organizāciju šādu nozaru produktiem, kā tālāk noteikts I pielikumā:

a) labībai, I pielikuma I daļa (šeit turpmāk “labības nozare”);

b) rīsiem, I pielikuma II daļa (šeit turpmāk “rīsu nozare”);

c) cukuram, I pielikuma III daļa (šeit turpmāk “cukura nozare”);

d) žāvētajai rupjajai lopbarībai, I pielikuma IV daļa (šeit turpmāk “žāvētās rupjās lopbarības nozare”);

e) sēklām, I pielikuma V daļa (šeit turpmāk “sēklu nozare”);

f) apiņiem, I pielikuma VI daļa (šeit turpmāk “apiņu nozare”);

g) olīveļļai un galda olīvām, I pielikuma VII daļa (šeit turpmāk “olīvu nozare”);

h) šķiedras liniem un kaņepēm, I pielikuma VIII daļa (šeit turpmāk “šķiedras linu un kaņepju nozare”);

i) augļiem un dārzeņiem, I pielikuma IX daļa (šeit turpmāk “augļu un dārzeņu nozare”);

j) augļu un dārzeņu pārstrādes produktiem, I pielikuma X daļa (šeit turpmāk “augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozare”);

k) banāniem, I pielikuma XI daļa (šeit turpmāk “banānu nozare”);

l) vīnam, I pielikuma XII daļa (šeit turpmāk “vīna nozare”);

m) dzīviem augiem, I pielikuma XIII daļa (šeit turpmāk “dzīvu augu nozare”);

n) jēltabakai, I pielikuma XIV daļa (šeit turpmāk “jēltabakas nozare”);

o) liellopu un teļa gaļai, I pielikuma XV daļa (šeit turpmāk “liellopu un teļa gaļas nozare”);

p) pienam un piena produktiem, I pielikuma XVI daļa (šeit turpmāk “piena un piena produktu nozare”);

q) cūkgaļai, I pielikuma XVII daļa (šeit turpmāk “cūkgaļas nozare”);

r) aitu un kazu gaļai, I pielikuma XVIII daļa (šeit turpmāk “aitu un kazu gaļas nozare”);

s) olām, I pielikuma XIX daļa (šeit turpmāk “olu nozare”);

t) mājputnu gaļai, I pielikuma XX daļa (šeit turpmāk “mājputnu gaļas nozare”);

u) citiem produktiem, I pielikuma XXI daļa.

2. Attiecībā uz augļu un dārzeņu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu un vīna nozari piemēro tikai šādus regulas noteikumus:

a) 3. un 4. pantu;

b) IV daļu;

c) 183. pantu;

d) 184. pantu;

e) 185. pantu;

f) 188. pantu un 189. panta pirmo daļu;

g) 195. panta a) punktu.

3. Šī regula nosaka īpašus pasākumus nozarēm, kas minētas un dažos gadījumos sīkāk definētas II pielikumā:

a) lauksaimniecības izcelsmes etilspirtam, II pielikuma I daļa (šeit turpmāk “etilspirta nozare”);

b) biškopības produktiem, II pielikuma II daļa (šeit turpmāk “biškopības nozare”);

c) zīdtārpiņiem, II pielikuma III daļa (šeit turpmāk “zīdtārpiņu nozare”).

2. Pants Definīcijas

1. Šīs regulas vajadzībām attiecībā uz dažām nozarēm piemēro III pielikumā noteiktas definīcijas.

2. Šajā regulā:

a) “lauksaimnieks” ir lauksaimnieks, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta a) punktā;

b) “maksātāja aģentūra” ir dalībvalsts nozīmēta iestāde vai iestādes saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005.

3. pants Tirdzniecības gadi

1. Tiek noteikti šādi tirdzniecības gadi:

a) no 1. janvāra līdz tekošā gada 31. decembrim banānu nozarei;

b) no 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam:

i) žāvētās rupjās lopbarības nozarei,

ii) zīdtārpiņu nozarei;

c) no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam:

i) labības nozarei,

ii) sēklu nozarei,

iii) olīvu nozarei,

iv) šķiedras linu un kaņepju nozarei,

v) piena un piena produktu nozarei;

d) no 1. augusta līdz nākamā gada 31. jūlijam vīna nozarei;

e) no 1. septembra līdz nākamā gada 31. augustam rīsu nozarei;

f) no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim cukura nozarei.

2. Augļu un dārzeņu un augļu un dārzeņu pārstrādes produktu nozarēm tirdzniecības gadus, ja nepieciešams, nosaka Komisija.

4. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 2. un 3. panta piemērošanai, īpaši attiecībā uz konversijas likmju noteikšanu rīsiem dažādās apstrādes stadijās, apstrādes izmaksas un blakusproduktu vērtību.

Komisija var grozīt III pielikuma I daļā noteiktās definīcijas attiecībā uz rīsiem un tā paša pielikuma II daļas 12. punktā noteikto “ĀKK/Indijas cukura” definīciju.

II DAĻA IEKŠĒJAIS TIRGUS

I SADAĻA TIRGUS INTERVENCE

I NODAļA VALSTS INTERVENCE UN UZGLABāšANA PRIVāTāS NOLIKTAVāS

I IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

5. PANTS Darbības joma

1. Šī nodaļa paredz noteikumus iepirkšanai valsts intervencē un atbalsta sniegšanai uzglabāšanai privātās noliktavās šādās nozarēs:

a) labības nozarē;

b) rīsu nozarē;

c) cukura nozarē;

d) olīvu nozarē;

e) liellopu un teļa gaļas nozarē;

f) piena un piena produktu nozarē;

g) cūkgaļas nozarē;

h) aitu un kazu gaļas nozarē.

2. Šajā nodaļā:

a) “labība” ir labība, kas novākta Kopienā;

b) “piens” ir govs piens, kas ražots Kopienā;

c) “vājpiens” ir vājpiens, kas iegūts tieši un vienīgi no govs piena, kas ražots Kopienā;

d) “krējums” ir krējums, kas iegūts tieši un vienīgi no piena.

6. Pants Kopienas izcelsme

Neskarot 5. panta 2. punktu, tikai Kopienas izcelsmes produktus var iepirkt valsts intervencē vai piešķirt atbalstu to uzglabāšanai privātās noliktavās.

7. pants Salīdzināmās cenas

1. Produktiem, kam var piemērot 5. panta 1. punktā minētos intervences pasākumus, nosaka fiksētas salīdzināmās cenas:

a) Labības nozarē:

EUR 101,31 par tonnu, kas nākamajos mēnešos pieaug par šādu summu:

- novembrī EUR 0,46 par tonnu;

- decembrī EUR 0,92 par tonnu;

- janvārī EUR 1,38 par tonnu;

- februārī EUR 1,84 par tonnu;

- martā EUR 2,30 par tonnu;

- aprīlī EUR 2,76 par tonnu;

- maijā EUR 3,22 par tonnu;

- jūnijā EUR 3,22 par tonnu.

Cena kukurūzai un graudu sorgo, kura ir spēkā jūnijā, paliek spēkā tā paša gada jūlijā, augustā un septembrī.

b) EUR 150 par tonnu Komisijas noteiktās standarta kvalitātes nelobīto rīsu, ņemot vērā tirgus un tirdzniecības vidi un to attīstību, īpaši tirdzniecībai atbilstošu kvalitāti, ražas īpašības un mitruma saturu.

c) Cukura nozarē:

i) baltajam cukuram:

- EUR 541,5 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,

- EUR 404,4 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu;

ii) jēlcukuram:

- EUR 448,8 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,

- EUR 335,2 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

i) un ii) daļā minētās salīdzināmās cenas piemēro Komisijas noteiktās standarta kvalitātes neiepakotam cukuram, kas ir izvests no rūpnīcas, ņemot vērā tirgus un tirdzniecības vidi un to attīstību, īpaši tirdzniecībai atbilstošu kvalitāti baltajam cukuram un jēlcukuram — iznākumu baltajā cukurā.

d) Liellopu un teļa gaļas nozarē EUR 2224 par tonnu Komisijas noteiktās standarta kvalitātes vīriešu dzimuma liellopu liemeņu pēc 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās Kopienas skalas liemeņu šķirošanai.

e) Piena un piena produktu nozarē:

i) EUR 246,39 par 100 kg sviesta,

ii) EUR 174,69 par 100 kg sausā vājpiena.

f) Cūkgaļas nozarē EUR 1509,39 par tonnu Komisijas noteiktās standarta kvalitātes cūku liemeņu pēc 39. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktās Kopienas skalas liemeņu šķirošanai.

2. Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var mainīt šī panta 1. punktā noteiktās salīdzināmās cenas, ņemot vērā ražošanas un tirgus attīstību.

8. pants Cenu paziņošana cukura tirgū

Komisija izveido informācijas sistēmu cukura tirgus cenām, tai skaitā cukura tirgus cenu līmeņu publicēšanas sistēmu.

Sistēmas pamatā ir baltā cukura ražotāju vai citu ar cukura tirdzniecību saistītu uzņēmēju iesniegtā informācija. Šī informācija ir konfidenciāla. Komisija nodrošina, ka publicētā informācija neļauj noteikt individuālu uzņēmumu vai uzņēmēju cenas.

II IEDAĻA VALSTS INTERVENCE

I APAKšIEDAļAVISPāRīGI NOTEIKUMI

9. pants Produkti, kuri ir piemēroti valsts intervencei

Valsts intervenci piemēro šādiem produktiem, kuriem piemēro šajā iedaļā izveidotos nosacījumus un turpmākās prasības un nosacījumus, ko izveido Komisija saskaņā ar 40. pantu:

a) kviešiem, cietajiem kviešiem, rudziem, miežiem, kukurūzai un sorgo,

b) nelobītiem rīsiem,

c) jebkādam baltam cukuram vai jēlcukuram, kas ir ražots saskaņā ar kvotām un izgatavots no cukurbietēm vai cukurniedrēm, kuras ievāktas Kopienas teritorijā,

d) svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, uz ko attiecas KN kods 02011000 un kodi no 0201 20 20 līdz 0201 20 50,

e) sviestam, kurš ir ražots tieši un vienīgi no pasterizēta krējuma apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kurā piena tauku minimālais saturs ir 82 %, bet maksimālais mitruma saturs ir 16 %,

f) visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kas ir ražots ar izsmidzināšanas metodi un iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā, tieši un vienīgi no vājpiena ar minimālo olbaltumvielu saturu 35,6 % beztauku sausnā.

II APAKšIEDAļAIEPIRKšANAS SāKšANA UN PāRTRAUKšANA

10. pants Labība

1. Labības produktiem valsts intervenci veic:

a) no 1. augusta līdz 30. aprīlim — Grieķijā, Spānijā, Itālijā un Portugālē,

b) no 1. decembra līdz 30. jūnijam — Zviedrijā,

c) no 1. novembra līdz 31. maijam — pārējās dalībvalstīs.

2. Gadījumā, ja Zviedrijai noteiktā intervences perioda rezultātā citu dalībvalstu labības produkti tiek izmantoti intervencei Zviedrijā, Komisija pieņem noteikumus, lai labotu šo situāciju.

11. pants Rīsi

Nelobītiem rīsiem valsts intervenci veic no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam. Tomēr iepirkšanai valsts intervencē ir ierobežojums — 75 000 tonnu noteiktajā laika periodā.

12. pants Cukurs

1. Cukuram valsts intervenci veic visa 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gada garumā. Tomēr iepirkšanai valsts intervencē ir ierobežojums — 600 000 tonnu baltā cukura vienā tirdzniecības gadā.

2. Atbilstoši 1. panta noteikumiem uzglabātajam cukuram tirdzniecības gada laikā nevar piemērot nekādus citus uzglabāšanas noteikumus saskaņā ar 29., 49. vai 60. pantu.

13. pants Liellopu un teļa gaļa

1. Komisija sāk valsts intervenci liellopu un teļa gaļai, ja divu secīgu nedēļu laikā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta, pamatojoties uz 39. panta b) apakšpunktā noteikto Kopienas skalu, kādā dalībvalstī vai kādas dalībvalsts reģionā nokrītas zem EUR 1560 par tonnu.

2. Komisija pārtrauc valsts intervenci, ja vismaz vienu nedēļu 1. punktā minētie apstākļi vairs nav spēkā.

14. pants Sviests

1. Ja divu secīgu nedēļu laikā sviesta tirgus cena vienā vai vairākās dalībvalstīs ir zemāka nekā 92 % no salīdzināmās cenas, Komisija sāk valsts intervenci sviestam attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs no 1. marta līdz 31. augustam visos gados nemainīgi.

2. Ja sviesta tirgus cena attiecīgajā dalībvalstī vai dalībvalstīs divu secīgu nedēļu laikā ir 92 % no salīdzināmās cenas vai augstāka, Komisija pārtrauc valsts intervenci.

Bez tam, ja intervencei piedāvātais produkta daudzums paredzētajā periodā pārsniedz 30 000 tonnu, Komisija var pārtraukt valsts intervenci. Šajā gadījumā iepirkšanu var turpināt veikt Komisijas noteiktā konkursa kārtībā.

3. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus sviesta tirgus cenu noteikšanai.

15. pants Sausais vājpiens

Sausajam vājpienam valsts intervenci veic no 1. marta līdz 31. augustam.

Tomēr Komisija var pārtraukt valsts intervenci, ja intervencei piedāvātais produkta daudzums paredzētajā periodā pārsniedz 109 000 tonnu. Šajā gadījumā iepirkšanu var turpināt veikt Komisijas noteiktā konkursa kārtībā.

III APAKšIEDAļAINTERVENCES CENA

16. pants Labība

Labības cena iepirkšanai intervencē ir vienāda ar salīdzināmo cenu.

Tomēr, ja maksātājai aģentūrai piedāvātā produkta kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes, intervences cenu paaugstina vai pazemina.

17. pants Rīsi

Rīsu cena iepirkšanai intervencē ir vienāda ar salīdzināmo cenu.

Tomēr, ja maksātājai aģentūrai piedāvātā produkta kvalitāte atšķiras no standarta kvalitātes, intervences cenu paaugstina vai pazemina.

Bez tam cenas paaugstināšanu un pazemināšanu var noteikt Komisija, lai nodrošinātu produkcijas daudzveidību.

18. pants Cukurs

Cukuru iepērk par 80 % no salīdzināmās cenas, kas noteikta nākamajam tirdzniecības gadam attiecībā pret tirdzniecības gadu, kurā tiek izvirzīts piedāvājums.

Tomēr, ja maksātājai aģentūrai piedāvātā produkta kvalitāte atšķiras no 7. panta 1. punkta f) apakšpunktā noteiktās standarta kvalitātes, kurai piemēro salīdzināmo cenu, intervences cenu attiecīgi paaugstina vai pazemina.

19. pants Liellopu un teļa gaļa

1. Liellopu un teļa gaļai intervences cenas un intervences pieļaujamos daudzumus konkursa kārtībā nosaka Komisija. Īpašos gadījumos tos var noteikt atsevišķai dalībvalstij vai atsevišķam dalībvalsts reģionam, pamatojoties uz reģistrētajām vidējām tirgus cenām.

2. Drīkst pieņemt tikai tos piedāvājumus, kuri ir vienādi ar vidējo tirgus cenu vai mazāki par to, kas reģistrēta kādā dalībvalstī vai dalībvalsts reģionā un palielināta par summu, kas Komisijai jānosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

20. pants Sviests

Neskarot 14. panta 2. punktā minēto gadījumu, kad intervences cenu nosaka konkursa kārtībā, sviestu iepērk par 90 % no salīdzināmās cenas.

21. pants Sausais vājpiens

Neskarot 15. panta otrajā daļā minēto gadījumu, kad intervences cenu nosaka konkursa kārtībā, sausā vājpiena intervences cena ir vienāda ar salīdzināmo cenu.

Tomēr, ja produkta olbaltumvielu saturs ir zemāks par 9. panta f) punktā noteikto minimālo olbaltumvielu saturu 35,6 %, bet nav zemāks par olbaltumvielu saturu beztauku sausnā — 31,4 %, intervences cenu aprēķina, atņemot 1,75 % no salīdzināmās cenas par katru procentu, par kuru olbaltumvielu saturs ir zemāks nekā 35,6 %.

IV APAKšIEDAļAINTERVENCES PRODUKTU REALIZāCIJA

22. pants Vispārīgi principi

Valsts intervencē iepirkto produktu realizāciju veic, neradot traucējumus tirgū un nodrošinot vienādu pieeju precēm un vienādus noteikumus pircējiem.

23. pants Cukura realizācija

Valsts intervencē iepirkto cukuru maksātājas aģentūras var pārdot tikai par tādu cenu, kas ir augstāka nekā attiecīgajā tirdzniecības gadā noteiktā salīdzināmā cena.

Tomēr, ievērojot līgumu saistības, kas noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, Komisija var izlemt, ka:

a) Maksātājas aģentūras var pārdot cukuru par šī panta pirmajā daļā noteikto salīdzināmo cenu vai zemāku par to, ja cukurs ir paredzēts:

i) izmantošanai dzīvnieku barībā,

ii) eksportam — vai nu bez turpmākas pārstrādes, vai pēc pārstrādes produktos, kas uzskaitīti Līguma I pielikumā, vai precēs, kas uzskaitītas šīs regulas III daļas XVII pielikumā.

b) Maksātājām aģentūrām to īpašumā esošais nepārstrādātais cukurs patēriņam cilvēku uzturā Kopienas iekšējā tirgū jādara pieejams labdarības organizācijām, kuras atzinusi attiecīgā dalībvalsts vai Komisija — gadījumos, kad dalībvalsts nav atzinusi nevienu no šīm organizācijām, par cenu, kas ir zemāka nekā pašreizējā salīdzināmā cena, vai nododot tām šo cukuru bez maksas brīvai izplatīšanai atsevišķos ārkārtas palīdzības pasākumos.

24. pants Sadale vistrūcīgākajām personām Kopienā

1. Produkti no intervences rezervēm ir pieejami atsevišķām norīkotām organizācijām, kas izplata pārtiku vistrūcīgākajām personām Kopienā saskaņā ar gada plānu.

Izplatīšana ir:

a) bezmaksas,

b) par cenu, kas nekādā gadījumā nav augstāka par norīkoto organizāciju izmaksām šīs darbības veikšanai.

2. Produktu var mobilizēt Kopienas tirgū, kur:

a) tas īslaicīgi nav pieejams Kopienas intervences rezervēs 1. punktā minētā gada plāna īstenošanas laikā, ciktāl nepieciešams plāna īstenošanai vienā vai vairākās dalībvalstīs,

b) plāna īstenošana nozīmētu produktu nelielu daudzumu pārvietošanu starp dalībvalstīm, ja intervencē esošie produkti atrodas citā dalībvalstī, nevis tajā, kur šis produkts ir pieprasīts.

3. Attiecīgās dalībvalstis norīko 1. pantā minētās organizācijas un katru gadu paredzētajā laikā paziņo Komisijai, ja tās vēlas piemērot šo shēmu.

4. 1. un 2. punktā minētos produktus norīkotajām organizācijām izsniedz bez maksas. Šo produktu grāmatvedības vērtība ir intervences cena, kam piemēro koeficientu, ja jānošķir dažādas kvalitātes produkti.

5. Neskarot 183. pantu, produktus, kuri izsniegti atbilstīgi šī panta 1. un 2. punktam, finansē ar asignējumiem attiecīgajā budžeta nodaļā Eiropas Kopienu budžeta ELGF. Var izveidot nosacījumus arī, lai segtu produktu transporta izmaksas no intervences centriem un norīkoto organizāciju administratīvās izmaksas šajā pantā aprakstītās shēmas īstenošanai, izņemot jebkādas izmaksas, kas var rasties saņēmējiem 1. un 2. punktā minētās piemērošanas laikā.

III IEDAĻAUZGLABĀŠANA PRIVĀTĀS NOLIKTAVĀS

I APAKšIEDAļAOBLIGāTAIS ATBALSTS

25. pants Produkti, kas var pretendēt uz atbalstu

Atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās piešķir produktiem, kuri atbilst šajā iedaļā minētajiem nosacījumiem un turpmākām prasībām un nosacījumiem, ko pieņem Komisija saskaņā ar 40. pantu:

a) Attiecībā uz sviestu:

i) krējumam,

ii) nesālītam sviestam, kurš ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kura piena tauku minimālais saturs ir 82 %, bet maksimālais mitruma saturs ir 16 %,

iii) sālītam sviestam, kurš ražots no krējuma vai piena apstiprinātā Kopienas uzņēmumā un kura piena tauku minimālais saturs ir 80 %, maksimālais mitruma saturs ir 16 %, bet maksimālais sāls saturs ir 2 %;

b) Attiecībā uz sieru:

i) Grana Padano sieram, kas ir vismaz deviņus mēnešus vecs,

ii) Parmigiano Reggiano sieram, kas ir vismaz 15 mēnešus vecs,

iii) Provolone sieram, kas ir vismaz trīs mēnešus vecs.

26. pants Nosacījumi un atbalsta līmenis sviestam

Sviestu klasificē atbilstoši Komisijas noteiktajām valsts kvalitātes kategorijām un attiecīgi marķē.

Atbalsta apjomu nosaka Komisija, ievērojot uzglabāšanas izmaksas un iespējamās svaigā sviesta un rezervju sviesta cenu tendences.

Ja, izvedot sviestu no noliktavas, tirgū notikušas negatīvas izmaiņas, kas nebija paredzamas uzglabāšanas sākumā, atbalstu var palielināt.

27. pants Nosacījumi un atbalsta līmenis sieram

Sieram maksājamā atbalsta nosacījumus un apjomu nosaka Komisija. Atbalsta apjomu nosaka, ņemot vērā uzglabāšanas izmaksas un iespējamo tirgus cenu tendenci.

Maksātāja aģentūra, ko izraudzījusies dalībvalsts, kurā ražo attiecīgos sierus, kas ir tik kvalitatīvi, ka uz tiem var norādīt cilmes vietas nosaukumu, īsteno šī panta pirmajā daļā minētos Komisijas noteiktos pasākumus.

II APAKšIEDAļAFAKULTATīVAIS ATBALSTS

28. pants Produkti, kas var pretendēt uz atbalstu

1. Atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās var piešķirt produktiem, kas atbilst šajā iedaļā minētajiem nosacījumiem un turpmākām prasībām un nosacījumiem, ko pieņem Komisija saskaņā ar 40. pantu:

a) baltajam cukuram;

b) olīveļļai;

c) svaigai vai atdzesētai pieaugušu liellopu gaļai, kas ir liemeņu, liemeņu pušu, kompensēto liemeņa ceturtdaļu, priekšējo liemeņa ceturtdaļu vai pakaļējo liemeņa ceturtdaļu formā, kas klasificēti saskaņā ar 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto Kopienas skalu;

d) visaugstākās kvalitātes sausajam vājpienam, kas ir iegūts apstiprinātā uzņēmumā Kopienā, tieši un vienīgi no vājpiena;

e) ilgi glabājamiem sieriem un sieriem, kuri ražoti no aitas un/vai kazas piena un kurus nogatavina vismaz sešus mēnešus;

f) cūkgaļai;

g) aitu un kazu gaļai.

Komisija var grozīt pirmās daļas c) apakšpunktā minēto produktu sarakstu, ja to pieprasa tirgus situācija.

2. Komisija iepriekš vai konkursa kārtībā nosaka atbalstu 1. punktā minētajai uzglabāšanai privātās noliktavās.

29. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi baltajam cukuram

1. Ja vidējā Kopienā reģistrētā cena baltajam cukuram reprezentatīvā laika posmā ir un, visticamāk, saglabāsies mazāka par salīdzināmo cenu, tad, ņemot vērā situāciju tirgū, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu baltā cukura uzglabāšanai privātās noliktavās uzņēmumiem, kuriem ir piešķirta cukura kvota.

2. Cukuram, kas ir uzglabāts saskaņā ar 1. panta noteikumiem attiecīgajā tirdzniecības gadā, nevar piemērot nekādus citus 12., 49. un 60. pantā minētos uzglabāšanas pasākumus.

30. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi olīveļļai

Komisija var izlemt pilnvarot dalībvalstu apstiprinātas iestādes, kas nodrošina pietiekamas garantijas, slēgt līgumus par pārdodamās olīveļļas uzglabāšanu nopietnu tirgus traucējumu gadījumā atsevišķos Kopienas reģionos, tostarp, ja vidējā reģistrētā tirgus cena reprezentatīvā laika posmā ir zemāka nekā:

a) EUR 1779 par tonnu neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas,

b) EUR 1710 par tonnu neapstrādātas olīveļļas,

c) EUR 1524 par tonnu spīdīgās olīveļļas, kurā brīvo skābju daudzums ir divi grādi, par katru papildus skābuma grādu samazinot minēto summu par 36,70 EUR tonnā.

31. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi liellopu un teļa gaļas nozares produktiem

Ja vidējā tirgus cena Kopienā, kas reģistrēta, pamatojoties uz 39. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto Kopienas skalu, ir un, visticamāk, saglabāsies zemāka nekā 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

32. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi sausajam vājpienam

Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās, jo īpaši, ja produktu cenu un rezervju tendences norāda uz nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, no kuras var izvairīties vai kuru var samazināt ar sezonālu uzglabāšanu.

33. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi sieram

1. Ja 28. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto sieru cenu un rezervju izmaiņu tendences uzrāda nopietnu tirgus nelīdzsvarotību, no kuras var izvairīties vai kuru var samazināt ar sezonālu uzglabāšanu, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

2. Ja laikā, kad beidzas glabāšanas līgums, noliktavās esošo sieru tirgus cenas ir augstākas par cenām, kas dominēja līguma parakstīšanas laikā, Komisija var pieņemt lēmumu attiecīgi koriģēt atbalsta summu.

34. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi cūkgaļai

1. Ja cūku liemeņu vidējā cena Kopienas tirgū, kas noteikta, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī Kopienai raksturīgos tirgos, un novērtēta ar koeficientu, kas parāda katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu, ir un, domājams, paliks vismaz 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

2. Komisija izveido 1. punktā minēto Kopienas raksturīgo tirgu sarakstu.

35. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi aitu un kazu gaļai

Komisija var izlemt piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās, ja aitu un kazu gaļas nozarē ir īpaši sarežģīta tirgus situācija vienā vai vairākās šādās kotācijas zonās:

a) Lielbritānijā,

b) Ziemeļīrijā,

c) atsevišķi ņemtā jebkurā dalībvalstī, izņemot Apvienoto Karalisti.

IV IEDAĻA KOPĪGI NOTEIKUMI

36. PANTS Uzglabāšanas noteikumi

1. Maksātājas aģentūras nevar uzglabāt iepirktos produktus ārpus tās dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tās atrodas, ja vien tās nav ieguvušas iepriekšēju Komisijas atļauju.

Šajā pantā Beļģijas un Luksemburgas teritorijas tiek uzskatītas par vienu dalībvalsti.

2. Atļauju piešķir, ja uzglabāšana ir nepieciešama un ņemot vērā šādus faktorus:

a) uzglabāšanas iespējas un prasības dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas maksātāja aģentūra, un citās dalībvalstīs,

b) jebkuras papildu izmaksas, ko rada uzglabāšana dalībvalstī, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgā maksātāja aģentūra, un transportēšana.

3. Atļauju uzglabāšanai trešā valstī piešķir tikai, ja, pamatojoties uz 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, uzglabāšana citā dalībvalstī rada ievērojamas grūtības.

4. 2. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iegūst, konsultējoties ar visām dalībvalstīm.

5. Jebkādi muitas nodokļi un citas piešķiramās vai maksājamās summas saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku neattiecas uz šādiem produktiem:

a) kas ir transportēti pēc atļaujas saņemšanas saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu,

b) pārvesti no vienas maksātājas aģentūras uz otru.

6. Jebkura maksātāja aģentūra, kas izmanto saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu piešķirto atļauju, ir atbildīga arī par produktiem, kas tiek uzglabāti ārpus tās valsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tā atrodas.

7. Ja produkti, ko maksātāja aģentūra tur ārpus dalībvalsts teritorijas, kuras jurisdikcijā tā atrodas, netiek atgriezti dalībvalstī, tos realizē par cenām un pēc noteikumiem, ko nosaka vai kas jānosaka glabāšanas vietā.

37. pants Konkursa kārtības noteikumi

Konkursa kārtība nodrošina vienlīdzīgu pieeju visām ieinteresētajām personām.

Atlasot piedāvājumus, priekšroku dod tiem konkursantiem, kas ir vislabvēlīgākie Kopienai. Jebkurā gadījumā līguma piešķiršana obligāti neseko.

38. pants Intervences centri

1. Komisija nozīmē intervences centrus, kuros var uzglabāt valsts intervencē iepirktos labības un rīsu nozares produktus, kā arī piemērot nosacījumus.

Labības nozares produktiem Komisija var nozīmēt intervences centrus katram labības veidam.

2. Izveidojot intervences centru sarakstu, Komisija īpaši ņem vērā šādus faktorus:

a) telpu atbilstība konkrētajiem produktiem,

b) pietiekama platība un tehniskais aprīkojums,

c) ērti piebraucama vieta.

39. pants Liemeņu klasifikācija

1. Komisija izveido Kopienas skalas liemeņu klasificēšanai, tai skaitā noteikumus, pēc kuriem dalībvalstis veic paziņošanu par atsevišķu produktu cenām, šādās nozarēs:

a) liellopu un teļa gaļas nozarē — attiecībā uz pieaugušiem liellopiem,

b) cūkgaļas nozarē,

c) aitu un kazu gaļas nozarē.

2. Izveidojot 1. punktā minētās Kopienas skalas, Komisija vadās galvenokārt pēc šādiem kritērijiem:

a) pieaugušu liellopu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;

b) cūku liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to liesās gaļas satura attiecībā pret svaru, nosaka liesās gaļas saturu procentos, pamatojoties uz objektīvu mērījumu, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē;

c) aitu un kazu liemeņus pēc skalas klasificē, ņemot vērā to uzbūvi un tauku slāni, pēc kā iedala liemeņus klasēs, un klasificētos liemeņus identificē.

Vilnas jēru liemeņiem izmanto citus kritērijus — svaru, gaļas nokrāsu un tauku nokrāsu.

40. pants Īstenošanas noteikumi

Neskarot šajā nodaļā Komisijai piešķirtās īpašās pilnvaras, Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai, kas īpaši attiecas uz:

a) prasībām un noteikumiem produktiem, ko iepērk valsts intervencē atbilstoši 9. pantam vai kam piešķir valsts atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās atbilstoši 25. un 28. pantam, īpaši attiecībā uz kvalitāti, kvalitāšu grupām, kvalitātes šķirām, produktu kategorijām, daudzumu, iepakojumu, tai skaitā marķējumu, maksimālo vecumu, saglabāšanu, produktu veidu, piegādes posmu, uz kuru attiecas intervences cena, un uzglabāšanas ilgumu privātā noliktavā;

b) cenu paaugstinājumu un pazeminājumu skalu vajadzības gadījumā;

c) procedūrām un noteikumiem, kas jāievēro maksātājām aģentūrām un piešķirot palīdzību uzglabāšanai privātās noliktavās, īpaši attiecībā uz:

i) līgumu noslēgšanu un līgumu saturu,

ii) uzglabāšanas ilgumu privātās noliktavās un noteikumiem, kad šo līgumā noteikto laiku var saīsināt vai pagarināt,

iii) noteikumiem, pēc kuriem produktus, kas atrodas uzglabāšanā privātās noliktavās, var pārdot vai realizēt,

iv) dalībvalsti, kurā var iesniegt pieprasījumu uzglabāšanai privātās noliktavās;

d) realizācijas noteikumiem produktiem, kas iepirkti valsts intervencē, īpaši attiecībā uz pārdošanas cenām, nosacījumiem izlaišanai no noliktavas un, ja nepieciešams, šo produktu tālāku izmantošanu un galamērķi, veicamajām pārbaudēm un iespējamo drošības sistēmas piemērošanu;

e) 24. panta 1. punktā minētā gada plāna izveidošanu;

f) 24. panta 2. punktā minētās Kopienas tirgus mobilizācijas nosacījumus;

g) noteikumus 36. pantā minētajām atļaujām, tai skaitā īpašas nepieciešamības gadījumā — atbrīvojumus tirdzniecības noteikumos;

h) noteikumus kārtībai, ja tiek izmantots konkurss;

i) 38. pantā minēto intervences centru norīkošanas noteikumus.

II NODAļA ĪPAšI INTERVENCES PASāKUMI

I IEDAĻA ĀRKĀRTAS TIRGUS ATBALSTA PASĀKUMI

41. PANTS Dzīvnieku slimības

1. Komisija var veikt ārkārtas atbalsta pasākumus slimību skartajā tirgū, lai ņemtu vērā tirdzniecības aizliegumus Kopienā un ar trešām valstīm, kas izveidoti, īstenojot dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumus.

Šī panta pirmajā daļā minētos pasākumus piemēro šādās nozarēs:

a) liellopu un teļa gaļas nozarē,

b) piena un piena produktu nozarē,

c) cūkgaļas nozarē,

d) aitu un kazu gaļas nozarē,

e) olu nozarē,

f) mājputnu gaļas nozarē.

2. 1. punkta pirmajā daļā minētos pasākumus veic pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma.

Tos var veikt tikai tad, ja attiecīgās dalībvalstis ir veikušas veselības un veterināros pasākumus, lai ātri likvidētu slimību un tikai tādā apjomā un tik ilgi, cik noteikti nepieciešams, lai atbalstītu attiecīgo tirgu.

42. pants Patērētāju uzticības zaudēšana

Attiecībā uz mājputnu gaļu un olām Komisija var pieņemt ārkārtas pasākumus tirgus atbalstīšanai, lai novērstu nopietnus tirgus traucējumus, ko izraisījusi patērētāju uzticības zaudēšana saistībā ar sabiedrības veselības vai dzīvnieku veselības risku.

Šos pasākumus veic pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.

43. pants Finansējums

1. 41. un 42. pantā minētajiem ārkārtas pasākumiem Kopiena piešķir līdzfinansējumu 50 % apmērā no dalībvalstu izdevumiem.

Tomēr liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu un aitu un kazu gaļas nozarēs Kopiena piešķir līdzfinansējumu 60 % apmērā no šiem izdevumiem, ja tiek apkarota mutes un nagu sērga.

2. Dalībvalstis nodrošina, lai ražotāju ieguldījumi dalībvalstu izdevumos neradītu izmaiņas konkurencē starp ražotājiem dažādās dalībvalstīs.

3. Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro dalībvalstu finanšu ieguldījumiem 41. un 42. pantā minētajos ārkārtas pasākumos.

II IEDAĻAPASĀKUMI LABĪBAS UN RĪSU NOZARĒS

44. PANTS Īpaši tirgus pasākumi labības nozarē

1. Komisija var veikt īpašus intervences pasākumus labības nozarē, ja tas nepieciešams atbilstoši tirgus situācijai.

2. Komisija nosaka īpašo intervences pasākumu veidu un piemērošanu, kā arī pārdošanas nosacījumus un procedūras vai jebkurus citus to produktu realizācijas veidus, uz kuriem attiecas šādi pasākumi.

45. pants Īpaši tirgus pasākumi rīsu nozarē

1. Komisija var veikt īpašus pasākumus, lai:

a) novērstu valsts intervences visaptverošu piemērošanu rīsu nozarē saskaņā ar šīs daļas I nodaļas II iedaļas noteikumiem atsevišķos Kopienas reģionos;

b) kompensētu nelobītu rīsu trūkumu pēc dabas katastrofām.

2. Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šī panta īstenošanai.

III IEDAĻAPASĀKUMI CUKURA NOZARĒ

46. PANTS Minimālā biešu cena

1. Minimālā kvotas cukurbiešu cena ir:

a) EUR 27,83 par tonnu 2008./2009. tirdzniecības gadā,

b) EUR 26,29 par tonnu, sākot ar 2009./2010. tirdzniecības gadu.

2. Minimālā cena, kas minēta 1. punktā, attiecas uz cukurbietēm ar pienācīgi labu un tirdzniecības prasībām atbilstošu kvalitāti, ko nosaka Komisija, un ar 16 % cukura saturu pieņemšanas punktā.

Nosakot pirmajā daļā minēto cukurbiešu kvalitāti, Komisija ņem vērā tirgus un tirdzniecības vidi un to attīstību, un jo īpaši tirdzniecībai atbilstošās kvalitātes īpašības.

3. Cukura ražošanas uzņēmumi, kuri iepērk kvotas cukurbietes, kas ir piemērotas pārstrādei cukurā un paredzētas pārstrādei kvotas cukurā, maksā vismaz minimālo cenu, ko koriģē, šo cenu paaugstinot vai pazeminot, lai ņemtu vērā atkāpes no standarta kvalitātes.

Šī punkta pirmajā daļā minētos cenu paaugstinājumus un pazeminājumus piemēro saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kas jāparedz Komisijai.

4. Attiecībā uz cukurbiešu daudzumiem, kas atbilst rūpnieciskā cukura vai pārpalikuma cukura daudzumiem, kam piemēro 61. pantā paredzēto papildu nodevu, attiecīgais cukura ražošanas uzņēmums koriģē pirkuma cenu tā, lai šī cena būtu vismaz vienāda ar kvotas cukurbiešu minimālo cenu.

47. pants Starpnozaru nolīgumi

1. Nozares nolīgumi un piegādes līgumi atbilst 3. punkta prasībām un iepirkuma noteikumiem, ko izveido Komisija, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, ar ko reglamentē cukurbiešu pirkšanu, piegādi, pārņemšanu un samaksu par tām.

2. Cukurbiešu un cukurniedru iepirkšanas noteikumus reglamentē ar nozares nolīgumiem, kas noslēgti starp šo izejvielu audzētājiem Kopienā un cukura ražošanas uzņēmumiem Kopienā.

3. Piegādes līgumos ir jānošķir, vai cukura daudzumi, ko paredzēts saražot no piegādātajām cukurbietēm, ir:

a) kvotas cukurs,

b) ārpuskvotas cukurs.

4. Ikviens cukura ražošanas uzņēmums dalībvalstij, kurā tas ražo cukuru, iesniedz šādu informāciju:

a) šī panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto cukurbiešu daudzums, par ko uzņēmums ir noslēdzis pirmssēšanas piegādes līgumus, un cukura sastāvs, kas ņemts vērā minētajos līgumos;

b) atbilstīgā prognozētā raža.

Dalībvalstis var pieprasīt papildu informāciju.

5. Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssēšanas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, pieprasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.

6. Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares nolīgumos var pieļaut atkāpes no 3. un 4. punkta noteikumiem.

7. Ja nozares nolīgumu nav, attiecīgā dalībvalsts veic ar šo regulu saderīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu attiecīgo pušu intereses.

48. pants Ražošanas nodeva

1. Izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumiem uzliek ražošanas nodevu par tiem piešķirto cukura kvotu, izoglikozes kvotu vai inulīna sīrupa kvotu.

2. Ražošanas nodeva ir EUR 12,00 par tonnu kvotas cukura un tonnu kvotas inulīna sīrupa. Ražošanas nodeva izoglikozei ir 50 % no cukuram piemērojamās nodevas.

3. Ražošanas nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, kopumā dalībvalsts piemēro uzņēmumiem, kuri atrodas tās teritorijā, atbilstīgi konkrētā tirdzniecības gada kvotai, kas piešķirta attiecīgajam uzņēmumam.

Uzņēmumi veic maksājumus vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada februāra beigām.

4. Kopienas cukura un inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumi var pieprasīt, lai cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji vai cigoriņu piegādātāji sedz līdz 50 % no attiecīgās ražošanas nodevas.

49. pants Cukura izņemšana

1. Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenas līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas pienākumus, kuri izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam no tirgus var izņemt visām dalībvalstīm vienādu kvotas cukura, kvotas izoglikozes un kvotas inulīna sīrupa procentuālo daļu.

Minētajā gadījumā attiecībā uz ievestā jēlcukura rafinēšanu ierastās vajadzīgās piegādes, kas minētas šīs regulas 147. pantā, konkrētajam tirdzniecības gadam samazina par tādu pašu procentuālo daļu.

2. Izņemamo procentuālo daļu, kas minēta 1. punktā, nosaka vēlākais līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim, pamatojoties uz minētajam tirdzniecības gadam prognozētajām tirgus tendencēm.

3. Ikviens uzņēmums, kam ir piešķirta kvota, izņemšanas periodā uz sava rēķina glabā cukura daudzumus, kas atbilst 1. punktā minētajai procentuālajai daļai, kuru piemēro šī uzņēmuma kvotu produkcijai konkrētajā tirdzniecības gadā.

Tirdzniecības gadā izņemtos cukura daudzumus uzskata par pirmajiem kvotā ietilpstošajiem daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā. Tomēr, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, Komisija var nolemt, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu izņemto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai daļu no tā uzskata par:

a) pārpalikuma cukuru, pārpalikuma izoglikozi vai pārpalikuma inulīna sīrupu, kas ir pieejams kā rūpnieciskais cukurs, rūpnieciskā izoglikoze vai rūpnieciskais inulīna sīrups,

b) papildkvotas produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem.

4. Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, Komisija var nolemt, ka konkrētu daudzumu izņemtā cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa drīkst pārdot Kopienas tirgū pirms izņemšanas perioda beigām.

5. Cukuru, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar šajā pantā minētajiem pasākumiem, nedrīkst uzglabāt saskaņā ar citiem noteikumiem, kas minēti 12., 29. vai 60. pantā.

50. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija var paredzēt sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, jo īpaši:

a) kritērijus, ko cukura ražošanas uzņēmumi piemēro, cukurbiešu pārdevējiem iedalot cukurbiešu daudzumus, uz kuriem attiecina pirmssēšanas piegādes līgumus, kā minēts 47. panta 4. punktā;

b) izņemtā kvotas cukura procentuālo daļu, kas minēta 49. panta 1. punktā;

c) nosacījumus par minimālās cenas maksāšanu tad, ja izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū saskaņā ar 49. panta 4. punktu.

IV IEDAĻAPIEDĀVĀJUMA PIELĀGOŠANA

51. PANTS Pasākumi, kas atvieglo piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām

1. Lai veicinātu tirdzniecības organizāciju un vienotu tirgus organizāciju darbību atvieglot piedāvājuma pielāgošanu tirgus prasībām, izņemot pasākumu, kas saistīts ar produkcijas izņemšanu no tirgus, Komisija var piemērot turpmāk minētos pasākumus dzīvu augu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs:

a) pasākumus, lai uzlabotu kvalitāti,

b) pasākumus, lai uzlabotu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības organizāciju,

c) pasākumus, lai atvieglotu tirgus cenu tendenču reģistrēšanu,

d) pasākumus, kas, ņemot vērā izmantotos ražošanas līdzekļus, ļauj veikt īstermiņa un ilgtermiņa prognozes.

III NODAļA RAžOšANAS IEROBEžOšANAS SISTēMAS

I IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

52. pants Kvotu sistēmas

1. Kvotu sistēmu piemēro šādiem produktiem:

a) pienam un citiem 62. panta a) un b) apakšpunktā minētajiem piena produktiem,

b) cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam.

2. Ja ražotājs pārsniedz attiecīgo kvotu un attiecībā uz cukuru neatbilstoši izmanto papildu daudzumus, par šo daudzumu jāmaksā papildu nodeva.

II IEDAĻA CUKURS

I APAKšIEDAļAKVOTU PIEšķIRšANA UN PāRVALDīBA

53. pants Kvotu piešķiršana

1. Cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa ražošanas kvotas valsts vai reģiona līmenī ir noteiktas IV pielikumā.

2. Dalībvalstis piešķir kvotas katram cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumam, kas ir reģistrēts tās teritorijā un atzīts saskaņā ar 54. pantu.

Katram uzņēmumam piešķirtā kvota ir vienāda ar Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteikto kvotu, ko uzņēmumam piešķīra par 2007./2008. tirdzniecības gadu.

3. Ja kvotu piešķir cukura ražošanas uzņēmumam, kuram ir vairākas ražotnes, dalībvalstis paredz pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, lai pienācīgi aizsargātu cukurbiešu un cukurniedru audzētāju intereses.

54. pants Apstiprināti uzņēmumi

1. Pēc pieprasījuma dalībvalstis oficiāli atzīst cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa ražošanas uzņēmumu, kas ražo cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu vai kas šos produktus pārstrādā tādos, kuri minēti 59. panta 2. punktā, ja konkrētais uzņēmums:

a) pierāda savu profesionālās ražošanas spēju,

b) piekrīt sniegt jebkuru šajā regulā paredzēto informāciju un tikt pakļauts šajā nodaļā paredzētajām pārbaudēm,

c) nav iesaistīts atzīšanas procedūras apturēšanā vai atsaukšanā.

2. Atzītie uzņēmumi sniedz dalībvalstij, kuras teritorijā notiek cukurbiešu vai cukurniedru novākšana vai arī rafinēšana, šādu informāciju:

a) cukurbiešu vai cukurniedru daudzumi, par kuriem ir noslēgts piegādes līgums, kā arī atbilstīgā prognozētā cukurbiešu vai cukurniedru raža un attiecīgi iegūstamais cukura daudzums no hektāra,

b) dati par provizoriskajām un faktiskajām cukurbiešu, cukurniedru un jēlcukura piegādēm, cukura ražošanu un cukura rezervēm,

c) pārdotā baltā cukura daudzumi un atbilstīgās cenas un nosacījumi.

55. pants Izoglikozes papildu kvota un papildkvota

1. 2008./2009. tirdzniecības gadā izoglikozes kvota tiks papildināta par 100 000 tonnu salīdzinājumā ar iepriekšējo tirdzniecības gadu.

Dalībvalstis piešķir papildu kvotas uzņēmumiem proporcionāli izoglikozes kvotai, kas piešķirta saskaņā ar 53. panta 2. punktu.

2. Itālija, Lietuva un Zviedrija pēc jebkura šo valstu attiecīgajā teritorijā reģistrēta uzņēmuma lūguma laikposmā var piešķirt izoglikozes papildkvotu, ko piemēro līdz 2009./2010. tirdzniecības gadam. Maksimālās katrai dalībvalsti pieejamās papildkvotas ir noteiktas V pielikumā.

3. Par papildkvotām, kas uzņēmumam piešķirtas saskaņā ar 2. punktu, uzliek vienreizēju nodevu EUR 730 apmērā. To iekasē par katru piešķirtās papildkvotas tonnu.

56. pants Kvotu pārvaldība

1. Komisija koriģē kvotas, kas noteiktas IV pielikumā, vēlākais līdz februāra beigām par iepriekšējo tirdzniecības gadu attiecībā uz 2008./2009., 2009./2010., un 2010./2011. tirdzniecības gadu. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šī panta 2. punktu, šīs regulas 55. pantu un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu.

2. Ņemot vērā Padomes Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija vēlākais līdz 2010. gada 28. februārim nosaka, kādā procentuālā apjomā jāsamazina esošās cukura, izoglikozes un inulīna sīrupa kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības, sākot ar 2010./2011. tirdzniecības gadu.

3. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katram uzņēmumam piešķirto kvotu.

57. pants Kvotu pārdale valsts līmenī

1. Dalībvalsts var samazināt cukura vai izoglikozes kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam, par summu līdz 10 % attiecībā uz katru tirdzniecības gadu.

2. Dalībvalstis var pārdalīt kvotas starp uzņēmumiem saskaņā ar VI pielikumā paredzētajiem noteikumiem un atbilstīgi visu iesaistīto pušu, jo īpaši cukurbiešu un cukurniedru audzētāju interesēm.

3. Daudzumus, kas samazināti saskaņā ar 1. un 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts piešķir vienam vai vairākiem tās teritorijā esošiem uzņēmumiem, kuriem kvota jau ir vai vēl nav piešķirta.

II APAKšIEDAļAKVOTAS PāRSNIEGšANA

58. Pants Darbības joma

Tirdzniecības gadā saražoto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa daudzumu, kas pārsniedz 53. pantā minēto kvotu, var:

a) izlietot konkrētu produktu pārstrādei, kā minēts 59. pantā;

b) pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkciju saskaņā ar 60. pantu;

c) izmantot īpašam piegādes režīmam attālākajiem reģioniem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 II sadaļu[?];

vai

d) eksportēt atbilstoši daudzumam, ko nosaka Komisija, ievērojot saistības, kas izriet no atbilstīgi Līguma 300. pantam noslēgtajiem nolīgumiem.

Pārējiem daudzumiem piemēro papildu nodevu, kas minēta 61. pantā.

59. pants Rūpnieciskais cukurs

1. Rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu rezervē kāda 2. punktā minēta veida produktu ražošanai, ja:

a) uz tiem attiecas piegādes līgums, ko pirms tirdzniecības gada beigām noslēguši ražotājs un lietotājs, kas abi ir atzīti saskaņā ar 54. pantu,

un

b) tie ir piegādāti lietotājam vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 30. novembrim.

2. Komisija sastāda to produktu sarakstu, kuru ražošanā izmanto rūpniecisko cukuru, rūpniecisko izoglikozi vai rūpniecisko inulīna sīrupu.

Šajā sarakstā jo īpaši ietver:

a) bioetanolu, spirtu, rumu, dzīvo raugu un sīrupu daudzumus, kas paredzēti ziedēm, un tos, ko pārstrādās produktā ar nosaukumu “Rinse appelstroop”;

b) dažus rūpnieciskos produktus, kuri nesatur cukuru, bet kuru apstrādē izmanto cukuru, izoglikozi vai inulīna sīrupu;

c) dažus ķīmiskās un farmaceitiskās rūpniecības produktus, kuru sastāvā ir cukurs, izoglikoze vai inulīna sīrups.

60. pants Pārpalikuma cukura pārnešana

1. Uzņēmums var nolemt pārnest uz nākamo tirdzniecības gadu visu produkciju vai daļu produkcijas, kas saražota, pārsniedzot šim uzņēmumam piešķirto cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa kvotu, un uzskatīt to par daļu no nākamajā tirdzniecības gadā saražotās produkcijas. Neierobežojot 3. punkta noteikumus, minētais lēmums ir neatsaucams.

2. Uzņēmumi, kas pieņem 1. punktā minēto lēmumu:

a) informē attiecīgo dalībvalsti pirms dienas, ko šī dalībvalsts konkretizēs:

- laikā no 1. februāra līdz 30. jūnijam kārtējā tirdzniecības gadā par pārnestajiem cukurniedru cukura daudzumiem,

- laikā no 1. februāra līdz 15. aprīlim kārtējā tirdzniecības gadā par pārnestajiem citiem cukura vai inulīna sīrupa daudzumiem;

b) apņemas šādus daudzumus uz sava rēķina glabāt līdz kārtējā tirdzniecības gada beigām.

3. Ja attiecīgajā tirdzniecības gadā uzņēmuma galīgā produkcija bijusi mazāka, nekā aptuveni novērtēts laikā, kad pieņēma lēmumu saskaņā ar 1. punktu, tad pārnesto daudzumu var koriģēt ar atpakaļejošu spēku vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 31. oktobrim.

4. Pārnestos daudzumus uzskata par pirmajiem kvotas daudzumiem, kas saražoti nākamajā tirdzniecības gadā.

5. Cukuru, ko tirdzniecības gadā uzglabā saskaņā ar šajā pantā minētajiem pasākumiem, nedrīkst uzglabāt saskaņā ar citiem noteikumiem, kas minēti 12., 29. vai 49. pantā.

61. pants Papildu nodeva

1. Papildu nodevu piemēro daudzumiem, kas atbilst:

a) konkrētā tirdzniecības gadā saražotam pārpalikuma cukuram, pārpalikuma izoglikozei un pārpalikuma inulīna sīrupam, izņemot daudzumus, kas pārnesti uz nākamo tirdzniecības gadu kā kvotu produkcija un uzglabāti saskaņā ar 60. pantu, vai 58. panta c) un d) punktā minētos daudzumus;

b) rūpnieciskajam cukuram, rūpnieciskajai izoglikozei un rūpnieciskajam inulīna sīrupam, attiecībā uz kuriem līdz datumam, kas vēl jānosaka, nav iesniegti pierādījumi par pārstrādi 59. panta 2. punktā minētajos produktos;

c) cukuram, izoglikozei un inulīna sīrupam, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 49. pantu, un attiecībā uz ko nav izpildīti 49. panta 3. punktā paredzētie pienākumi.

2. Papildu nodevu nosaka Komisija pietiekami augstā līmenī, lai novērstu 1. punktā minēto daudzumu uzkrāšanos.

3. Papildu nodevu, ko maksā saskaņā ar 1. punktu, dalībvalsts tās teritorijā esošiem uzņēmumiem uzliek atbilstīgi 1. punktā minēto produktu daudzumiem, kas attiecīgajā tirdzniecības gadā konkrētajiem uzņēmumiem ir konstatēti.

III IEDAĻA PIENS

I APAKšIEDAļAVISPāRīGI NOTEIKUMI

62. Pants Definīcijas

Šajā iedaļā:

a) “piens” ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;

b) “citi piena produkti” ir jebkurš piena produkts, kas nav piens, jo īpaši vājpiens, krējums, sviests, jogurts un siers; vajadzības gadījumā tos var izteikt “piena ekvivalentos”, piemērojot Komisijas noteiktus koeficientus;

c) “ražotājs” ir lauksaimnieks, kam pieder lauku saimniecība dalībvalsts ģeogrāfiskajā teritorijā un kas ražo un pārdod pienu vai gatavojas to darīt tuvākā nākotnē;

d) “saimniecība” ir saimniecība, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 2. panta b) apakšpunktā;

e) “pircējs” ir uzņēmumi vai grupas, kas iepērk pienu no ražotājiem:

- lai to savāktu, iepakotu, uzglabātu, atdzesētu un pārstrādātu, tai skaitā uz līguma pamata,

- lai to pārdotu vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas apstrādā vai pārstrādā pienu vai piena produktus.

Tomēr jebkuru pircēju grupu vienā ģeogrāfiskā apgabalā, kas veic administratīvas un grāmatvedības darbības maksājuma veikšanai savu biedru vārdā, uzskata par pircēju. Šī apakšpunkta pirmā teikuma nozīmē Grieķija ir vienots ģeogrāfisks apgabals, un to var uzskatīt par pircēju grupu oficiālu iestādi;

f) “piegāde” ir ražotāja veikta piena piegāde pircējam, neiekļaujot citus piena produktus, neatkarīgi no tā, vai transportēšanu veic ražotājs, pircējs, minēto produktu pārstrādes vai apstrādes uzņēmums vai trešā persona;

g) “tiešā tirdzniecība” ir piena pārdošana vai nodošana tieši patērētājam, kā arī citu piena produktu pārdošana vai nodošana, ja to veic ražotājs. Komisija, ievērojot “piegādes” definīciju f) apakšpunktā, var grozīt definīciju “tiešā tirdzniecība”, lai nodrošinātu, ka viss piens un piena produkti ietilpst kvotu pasākumos;

h) “realizācija” ir piena piegāde vai piena vai citu piena produktu tiešā tirdzniecība;

i) “individuālā kvota” ir ražotāja kvota jebkura divpadsmit mēnešu perioda 1. aprīlī;

k) “valsts kvota” ir 63. pantā minētā kvota, kas ir noteikta katrai dalībvalstij;

l) “pieejamā kvota” ir kvota, kas pieejama ražotājiem divpadsmit mēnešu perioda 31. martā, ņemot vērā periodu, kuram noteikta kvota, un visu attiecīgajā divpadsmit mēnešu periodā veikto nodošanu, pārdošanu, pārveidošanu un pagaidu pārdali, kā noteikts šajā regulā.

II APAKšIEDAļAKVOTU PIEšķIRšANA UN PāRVALDīBA

63. pants Valsts kvotas

1. Piena un citu piena produktu, ko tirgo septiņus secīgus mēnešus divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2008. gada 1. aprīlī (šeit turpmāk “divpadsmit mēnešu periods”), ražošanai paredzētās valsts kvotas ir noteiktas VII pielikuma 1. punktā.

2. 1. pantā minētās kvotas sadala starp ražotājiem saskaņā ar 64. pantu, atšķirot piegādi un tiešo tirdzniecību. Jebkuru valsts kvotas pārsniegšanu nosaka katra dalībvalsts saskaņā ar šo iedaļu un atšķirot piegādi un tiešo tirdzniecību.

3. VII pielikuma 1. punktā minētās valsts kvotas nosaka, neņemot vērā iespējamo vispārējo tirgus situāciju un īpašos apstākļus atsevišķās dalībvalstīs.

4. Bulgārijai un Rumānijai izveido īpašu restrukturizācijas rezervi, kā paredzēts VII pielikuma 2. punktā. Šo rezervi atmaksā no 2009. gada 1. aprīļa tādā apjomā, par kādu laikposmā no 2002. gada ir samazinājies piena un piena produktu patēriņš saimniecības līmenī katrā no šīm valstīm.

Lēmumu par rezerves atmaksāšanu un par tās sadalījumu starp piegādes kvotu un tiešās pārdošanas kvotu pieņem Komisija, pamatojoties uz izvērtējumu par ziņojumiem, ko Bulgārija un Rumānija iesniedz līdz 2008. gada 31. decembrim. Šajos ziņojumos precizē pašreizējā restrukturizācijas procesa rezultātus un tendences katras valsts piena pārstrādes nozarē, un jo īpaši pārejā no ražošanas saimniecību vajadzībām uz ražošanu tirgum.

5. Attiecībā uz Bulgāriju, Čehiju, Igauniju, Kipru, Latviju, Lietuvu, Maltu, Poliju, Rumāniju, Slovēniju, Slovākiju un Ungāriju valsts kvotas ietver visu pienu vai piena ekvivalentu, kas piegādāts pircējiem vai tieši pārdots patēriņam, neņemot vērā, vai tas ražots vai tirgots atbilstīgi pārejas posma pasākumiem, ko piemēro šīm valstīm.

64. pants Individuālās kvotas

1. Dalībvalstis nosaka ražotāju individuālās kvotas pēc individuālā references daudzuma vai daudzumiem, kuri piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1788/2003 2. nodaļu divpadsmit mēnešu periodā, kas sākas 2007. gada 1. aprīlī.

2. Ražotājiem var būt viena vai divas individuālas kvotas: viena — piegādei, bet otra — tirdzniecībai. Tikai dalībvalsts kompetentā iestāde var pārvietot ražotāja daudzumus no vienas kvotas uz otru pēc pamatota ražotāja pieprasījuma.

3. Ja ražotājam ir divas kvotas, viņa ieguldījumu katrā nodevā aprēķina katrai kvotai atsevišķi.

4. Daļu no Somijas valsts kvotas, kas piešķirta 63. pantā minētajai piegādei, Komisija var paaugstināt līdz 200 000 tonnu, lai kompensētu Finnish SLOM ražotājus. Šī rezerve jāpiešķir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un jāizmanto tikai un vienīgi ražotājiem, kuru tiesības atsākt ražošanu ir ietekmējusi pievienošanās.

5. Individuālās kvotas maina, ja tas ir nepieciešams, katram attiecīgajam divpadsmit mēnešu periodam, lai katras dalībvalsts individuālo kvotu summa piegādei un tiešajai tirdzniecībai nepārsniegtu atbilstošo valsts kvotas daļu, kas pieņemta saskaņā ar 66. pantu, ņemot vērā jebkādus pazeminājumus valsts rezervju piešķiršanai, kā paredzēts 68. pantā.

65. pants Kvotu piešķiršana no valsts rezervēm

Dalībvalstis pieņem noteikumus, kas ļauj piešķirt ražotājiem visu kvotu vai tās daļu no 68. pantā minētajām valsts rezervēm, pamatojoties uz Komisijai iesniegtiem objektīviem kritērijiem.

66. pants Kvotu pārvaldība

1. Komisija katrai dalībvalstij un katram periodam pirms tā beigām pieņem dalījumu starp “piegādes” un “tiešās tirdzniecības” valsts kvotām, ņemot vērā ražotāju pieprasīto atšķirību starp individuālajām kvotām piegādei un tirdzniecībai.

2. Dalībvalstis katru gadu Komisijas noteiktā laikā un pēc tās noteikumiem saskaņā ar 185. panta 2. punktu piegādā Komisijai vajadzīgo informāciju, lai:

a) veiktu šī panta 1. punktā minēto pielāgošanu;

b) aprēķinātu papildu summu, kas viņiem jāmaksā.

67. pants Tauku saturs

1. Katram ražotājam piešķir references tauku saturu, kas jāpiemēro ražotājam piešķirtajai individuālajai kvotai vai kvotām.

2. Kvotām, kas piešķirtas ražotājiem 2008. gada 31. martā saskaņā ar 64. panta 1. punktu, 1. punktā minētais references tauku saturs ir vienāds ar tajā dienā attiecīgajai kvotai piemērojamo references tauku saturu.

3. References tauku saturs mainās 64. panta 2. punktā minētās pārveidošanas laikā un kad kvotas tiek saņemtas vai pārvietotas.

4. Jaunajiem ražotājiem tauku saturu individuālajai piegādes kvotai, kas pilnībā piešķirta no valsts rezervēm, nosaka Komisija.

5. 1. punktā minēto individuālo references tauku saturu koriģē, ja nepieciešams, šai regulai stājoties spēkā un pēc tam katra divpadsmit mēnešu perioda sākumā, lai katrai dalībvalstij vidējais svērtais individuālais tipiskais tauku saturs nepārsniegtu 0,1 gramu uz kilogramu VIII pielikumā noteiktā tauku satura.

Rumānijā VIII pielikumā noteikto tauku saturu pārskata, pamatojoties uz visa 2004. gada datiem, un, ja nepieciešams, Komisija to koriģē.

68. pants Valsts rezerve

1. Katra dalībvalsts nosaka VIII pielikumā fiksēto valsts kvotu valsts rezervi 65. pantā minētā īpašā atbalsta piešķiršanai. Valsts rezervi papildina, pēc vajadzības atņemot no daudzuma atbilstoši 69. pantam, ieturot daļu pārskaitījumu atbilstoši 73. pantam vai veicot vispārēju individuālo kvotu samazinājumu. Minētajām kvotām saglabājas to sākotnējais mērķis, t.i., piegādei vai tiešajai tirdzniecībai.

2. Jebkādu dalībvalstij piešķirtu papildu kvotu automātiski aizstāj ar valsts rezervi un sadala piegādei un tiešajai tirdzniecībai saskaņā ar paredzamām vajadzībām.

3. Valsts rezervei paredzētajām kvotām nav references tauku satura.

69. pants Neaktivitātes gadījumi

1. Ja fiziska vai juridiska persona, kurai piešķirtas individuālās kvotas, divpadsmit mēnešu periodā vairs neatbilst 62. panta c) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, atbilstošie daudzumi pāriet valsts rezervē ne vēlāk kā nākamā kalendārā gada 1. aprīlī, izņemot gadījumu, ja persona pirms minētā datuma atkal kļūst par ražotāju 62. panta c) apakšpunkta nozīmē.

Ja attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona atkārtoti kļūst par ražotāju ne vēlāk kā otrā divpadsmit mēnešu perioda beigās pēc darbības izbeigšanas, visu individuālo kvotu vai daļu no individuālās kvotas, kas pārgāja no minētās fiziskās vai juridiskās personas valsts rezervē, atdod tai atpakaļ ne vēlāk kā 1. aprīlī pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas.

2. Ja ražotāji vismaz viena divpadsmit mēnešu perioda laikā nerealizē daudzumu, kas līdzvērtīgs vismaz 70 % no viņu individuālās kvotas, dalībvalstis var lemt par to, vai visa neizmantotā kvota vai daļa no tās pāriet atpakaļ valsts rezervē un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas notiek.

Dalībvalstis var noteikt, saskaņā ar kādiem nosacījumiem kvotu nodod atpakaļ attiecīgajam ražotājam, ja viņš atsāk realizāciju.

3. Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro force majeure gadījumos un attiecīgi pamatotos gadījumos, kuri uz laiku ietekmē attiecīgo ražotāju ražošanas jaudu un kurus par tādiem atzīst kompetentā iestāde.

70. pants Pagaidu nodošana

1. Līdz katra divpadsmit mēnešu perioda beigām dalībvalstis par attiecīgo periodu atļauj to individuālo kvotu daļas pagaidu nodošanu, kuras ražotāji, kam uz kvotām ir tiesības, nav paredzējuši izmantot.

Dalībvalstis var reglamentēt nodošanu atbilstīgi attiecīgajām ražotāju kategorijām vai piena ražošanas struktūrām, var tās ierobežot līdz pircēja līmenim vai konkrētam reģionam, atļaut pilnīgu nodošanu 69. panta 3. punktā paredzētajos gadījumos un noteikt, kādā apmērā nodevējs var atkārtot nodošanu.

2. Dalībvalsts var nolemt neīstenot 1. punktu, pamatojoties vismaz uz vienu no šādiem kritērijiem:

a) vajadzība veicināt strukturālas izmaiņas un pielāgojumus;

b) globālas administratīvās vajadzības.

71. pants Kvotu nodošana kopā ar zemi

1. Individuālās kvotas kopā ar saimniecību nodod ražotājiem, kas to pārņem gadījumā, ja saimniecību pārdod, iznomā, nodod faktiska vai paredzama mantojuma gadījumā vai ar jebkuriem citiem līdzekļiem, kuri rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas ražotājiem, saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kas jānosaka dalībvalstij, ņemot vērā piena produktu ražošanai izmantotos apgabalus vai citus objektīvus kritērijus un attiecīgā gadījumā pušu vienošanos. Kvotas daļu, kura attiecīgā gadījumā netiek nodota kopā ar saimniecību, pievieno valsts rezervei.

2. Ja kvotas ir nodotas vai ja tās nodod saskaņā ar 1. punktu, izmantojot lauku nomu vai citus līdzekļus, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un lai nodrošinātu, ka kvotas attiecina vienīgi uz ražotājiem, var lemt par to, ka kvota netiek nodota kopā ar saimniecību.

3. Ja zemi nodod valsts iestādēm un/vai izmantošanai sabiedrības interesēs, vai ja nodošana notiek nelauksaimnieciskos nolūkos, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie pasākumi, lai aizsargātu pušu likumiskās intereses un — jo īpaši — lai ražotāji, atsakoties no minētās zemes, varētu turpināt piena ražošanu, ja viņi to vēlas.

4. Ja pušu starpā nepastāv vienošanās, gadījumā, kad beidzas lauku nomas termiņš un nav iespējams turpināt nomu saskaņā ar līdzīgiem noteikumiem, vai gadījumos, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, attiecīgās individuālās kvotas saskaņā ar noteikumiem, kurus pieņēmušas vai pieņems dalībvalstis, ņemot vērā pušu likumiskās intereses, pilnībā vai daļēji nodod tiem ražotājiem, kas kvotas pārņem.

72. pants Īpaši nodošanas pasākumi

1. Sekmīgas piena ražošanas pārstrukturēšanas vai vides uzlabošanas nolūkā dalībvalstis saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus tās paredz, ņemot vērā attiecīgo pušu likumiskās intereses, var:

a) vienā vai vairākos gada maksājumos piešķirt kompensāciju ražotājiem, kuri apņemas pilnībā vai daļēji pastāvīgi atteikties no savas piena ražošanas un tādā veidā atbrīvotās individuālās kvotas ieskaitīt valsts rezervē;

b) pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, paredzēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem ražotāji, veicot maksājumu, divpadsmit mēnešu perioda sākumā var panākt to, ka kompetentā iestāde vai struktūra, kuru izraudzījusies minētā iestāde, pārdala individuālās kvotas, ko pilnībā atdevuši citi ražotāji iepriekšējā divpadsmit mēnešu perioda beigās, saņemot kompensāciju vienā vai vairākos gada maksājumos, kas līdzvērtīgi iepriekšminētajam maksājumam;

c) centralizēt un pārraudzīt kvotu nodošanu bez zemes;

d) gadījumā, kad zeme nodota, lai uzlabotu vidi, nodrošināt attiecīgās individuālās kvotas piešķiršanu ražotājam, kas atsakās no zemes, bet vēlas turpināt piena ražošanu;

e) pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, noteikt reģionus vai savākšanas apgabalus, kur atļauta pastāvīga kvotu nodošana bez atbilstošās zemes nodošanas, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru;

f) pēc ražotāja pieprasījuma kompetentai iestādei vai struktūrai, ko izraudzījusies minētā iestāde, atļaut kvotu galīgo nodošanu bez atbilstošās zemes nodošanas vai pretēji, lai uzlabotu piena ražošanas struktūru saimniecības līmenī vai lai būtu iespējama ražošanas ekstensifikācija.

2. 1. punkta noteikumus var īstenot valsts līmenī, atbilstošā teritoriālā līmenī vai noteiktos savākšanas apgabalos.

73. pants Nodotās kvotas daļas saglabāšana

1. Nodošanas gadījumā, kā minēts 71. un 72. pantā, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, var saglabāt individuālās kvotas daļu savas valsts rezervei.

2. Ja kvotas ir nodotas vai tās nodod saskaņā ar 71. un 72. pantu kopā ar attiecīgo zemi vai bez tās, izmantojot lauku nomu vai citus līdzekļus, kas rada līdzvērtīgas tiesiskās sekas, dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un lai nodrošinātu kvotu attiecināšanu vienīgi uz ražotājiem, var lemt par to, vai nodotā kvota vai daļa no tās pāriet atpakaļ valsts rezervē un saskaņā ar kādiem nosacījumiem tas notiek.

74. pants Atbalsts kvotu iegūšanai

Neviena valsts iestāde nevar piešķirt finansiālu palīdzību, kas tieši saistīta ar kvotu iegūšanu, kvotu pārdošanai, nodošanai vai piešķiršanai saskaņā ar šo iedaļu.

III APAKšIEDAļAKVOTAS PāRSNIEGšANA

75. pants Papildu nodeva

1. Papildu nodevu uzliek pienam un citiem piena produktiem, kas pārdoti, pārsniedzot II apakšiedaļā noteikto valsts kvotu.

Papildu nodeva 100 kilogramiem piena ir EUR 27,83.

2. Dalībvalstis ir atbildīgas Kopienai par valsts kvotas pārsniegšanas rezultātā radušos papildu nodevu, kas noteikta valsts līmenī atsevišķi piegādēm un tiešajai tirdzniecībai, un laikā no 16. oktobra līdz 30. novembrim pēc attiecīgā divpadsmit mēnešu perioda beigām, nepārsniedzot 99 % no maksājamās summas, iemaksā to ELGF.

3. Ja 1. punktā paredzētā papildu nodeva nav samaksāta noteiktajā termiņā, pēc apspriešanās ar Lauksaimniecības fondu komiteju Komisija no mēneša maksājumiem Regulas (EK) Nr. 1290/2005 14. panta un 15. panta 2. punkta nozīmē atskaita nesamaksātajai papildu nodevai līdzvērtīgu summu. Pirms lēmuma pieņemšanas Komisija brīdina attiecīgo dalībvalsti, kura savu nostāju dara zināmu vienas nedēļas laikā. Regulas (EK) Nr. 2040/2000 14. panta[?] noteikumus nepiemēro.

4. Komisija nosaka šī panta īstenošanas kārtību.

76. pants Ražotāju maksātās papildu nodevas

Saskaņā ar 77. un 80. panta noteikumiem papildu nodevu pilnībā sadala starp ražotājiem, kas bijuši saistīti ar katru no 63. panta 2. punktā minētās valsts kvotas pārsniegšanas gadījumiem.

Neierobežojot 77. panta 3. punktu un 80. panta 1. punktu, ražotāji ir atbildīgi attiecībā pret dalībvalsti par saskaņā ar 66., 67. un 77. pantā viņiem aprēķinātās papildu nodevas samaksu, ņemot vērā faktu, ka ir tikusi pārsniegta pieejamā kvota.

77. pants Papildu nodeva par piegādi

1. Lai sagatavotu galīgo pārskatu par papildu nodevu, katra ražotāja piegādātos daudzumus palielina vai samazina, izmantojot koeficientus un ievērojot Komisijas paredzētos noteikumus, lai atspoguļotu jebkuras atšķirības starp faktisko tauku saturu un references tauku saturu.

2. Ja to piegāžu summa valsts līmenī, kas pielāgotas saskaņā ar 1. punktu, ir mazāka nekā faktiskās piegādes, papildu nodevu aprēķina, pamatojoties uz faktiskajām piegādēm. Tādos gadījumos uz samazināšanu vērstu pielāgojumu proporcionāli samazina tā, lai pielāgoto piegāžu summa atbilstu faktiskajām piegādēm.

Ja saskaņā ar 1. punktu pielāgoto piegāžu summa ir lielāka nekā faktiskās piegādes, papildu nodevu aprēķina, pamatojoties uz pielāgotajām piegādēm.

3. Katra ražotāja iemaksu papildu nodevas samaksai nosaka ar dalībvalsts lēmumu pēc tam, kad piegādēm piešķirtās valsts kvotas neizmantotā daļa ir pārdalīta vai nav pārdalīta proporcionāli katra ražotāja individuālajām kvotām vai saskaņā ar dalībvalstu noteiktiem objektīviem kritērijiem:

a) vai nu valsts līmenī, pamatojoties uz daudzumu, par kādu pārsniegta katra ražotāja kvota;

b) vai vispirms pircēja līmenī un pēc tam attiecīgā gadījumā valsts līmenī.

78. pants Pircēju nozīme

1. Pircēji ir atbildīgi par attiecīgo iemaksu iekasēšanu no ražotājiem atbilstīgi papildu nodevām, un tie pirms Komisijas noteiktā datuma un ievērojot Komisijas noteikto kārtību samaksā dalībvalsts kompetentajai iestādei attiecīgo iemaksu summu, kas atskaitīta no piena cenas, kura samaksāta par limita pārsniegšanu atbildīgajiem ražotājiem vai, ja tas nav iespējams, savākta ar jebkuriem citiem atbilstošiem līdzekļiem.

2. Ja pircējs pilnībā vai daļēji aizstāj vienu vai vairākus citus pircējus, ražotājiem pieejamo individuālo kvotu ņem vērā esošā divpadsmit mēnešu perioda atlikušajā daļā pēc jau piegādāto daudzumu atskaitīšanas un ņemot vērā tauku saturu.

Šī punkta pirmo daļu piemēro arī tad, ja ražotājs pāriet no viena pircēja pie cita.

3. Ja atskaites periodā ražotāja piegādātie daudzumi pārsniedz minētā ražotāja pieejamo kvotu, attiecīgā dalībvalsts var nolemt, ka pircējs kā attiecīgā ražotāja iemaksas avansu atbilstīgi maksājumam ietur daļu no tā piena cenas, ko ražotājs piegādājis, pārsniedzot kvotu, saskaņā ar dalībvalsts paredzētiem sīki izstrādātiem noteikumiem. Dalībvalsts var veikt īpašus pasākumus, lai dotu iespēju pircējiem ieturēt minēto avansu, ja ražotāji piegādā pienu vairākiem pircējiem.

79. pants Apstiprinājums

Pircēja statusu iepriekš apstiprina dalībvalsts saskaņā ar Komisijas paredzētajiem kritērijiem.

Nosacījumi, kas jāizpilda ražotājiem, un informācija, kas tiem jāsniedz tiešās tirdzniecības gadījumos, noteikta saskaņā ar Komisijas paredzēto kārtību.

80. pants Papildu nodeva par tiešo tirdzniecību

1. Tiešās tirdzniecības gadījumā katra ražotāja iemaksu papildu nodevas samaksai nosaka ar dalībvalsts lēmumu atbilstošā teritoriālā vai valsts līmenī pēc tam, kad tiešajai tirdzniecībai atvēlētās valsts kvotas neizmantotā daļa ir pārdalīta vai nav pārdalīta.

2. Dalībvalstis nosaka to, kā aprēķināt ražotāja iemaksas daļu attiecīgajā papildu nodevā, kas jāmaksā par tā piena kopējo daudzumu, kurš pārdots, nodots vai izmantots pārdoto vai nodoto piena produktu ražošanai, piemērojot kritērijus, ko noteikusi Komisija.

3. Lai sagatavotu galīgo pārskatu par papildu nodevu, netiek ņemti vērā ar tauku saturu saistītie labojumi.

4. Komisija nosaka kārtību, kādā papildu nodeva jāmaksā dalībvalsts kompetentai iestādei, kā arī tās iemaksas datumu.

81. pants Pārmaksātās vai nesamaksātās summas

1. Ja piegādes vai tiešās tirdzniecības gadījumā izrādās, ka ir jāmaksā papildu nodeva un ka no ražotājiem iekasētā iemaksa ir lielāka nekā veicamais maksājums, dalībvalsts var:

a) daļēji vai pilnībā izmantot pārmaksāto summu, lai finansētu 72. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pasākumus,

b) daļēji vai pilnībā to atkārtoti sadalīt:

- ražotājiem, kas pieder pie prioritārām kategorijām, kuras noteikusi dalībvalsts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un Komisijas noteiktā termiņā,

- ražotājiem, kurus ietekmējuši ārkārtas apstākļi, kas radušies, piemērojot valsts noteikumus, kuri nav saistīti ar šajā nodaļā noteikto kvotu sistēmu pienam un piena produktiem.

2. Ja noteikts, ka papildu nodeva nav jāmaksā, pircēju vai dalībvalsts iekasētais avanss jāatmaksā ne vēlāk kā līdz nākamā divpadsmit mēnešu perioda beigām.

3. Ja pircējs nepilda pienākumu un neiekasē ražotāju iemaksu papildu nodevas maksāšanai saskaņā ar 78. pantu, dalībvalsts var iekasēt nesamaksāto summu tieši no ražotāja, neierobežojot sodus, ko tā var uzlikt pircējam, kurš nav pildījis savas saistības.

4. Ja ražotājs vai pircējs neievēro maksājuma termiņu, dalībvalstij par nokavēto maksājumu tiek maksāti procenti, kas jānosaka Komisijai.

IV IEDAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

82. PANTS Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas īstenošanai, kas var īpaši attiekties uz:

a) sīki izstrādātiem noteikumiem par 58., 59., 60. un 61. panta piemērošanu, īpaši uz nosacījumiem, ar kādiem piešķir ražošanas kompensācijas, šādu kompensāciju apjomu un atbilstīgos daudzumus;

b) papildu informāciju, ko iesniedz 54. pantā minētie apstiprinātie uzņēmumi, kā arī kritērijus sankcijām pret uzņēmējiem, to atzīšanas apturēšanai vai atsaukšanai;

c) 55. un 61. pantā minēto apjomu noteikšanu;

d) atbrīvojumus no 60. pantā noteiktajiem datumiem.

IV NODAļA ATBALSTA SHēMAS

I IEDAĻA ATBALSTS PĀRSTRĀDEI

I APAKšIEDAļAŽāVēTā RUPJā LOPBARīBA

83. pants Uzņēmumi, kuriem ir tiesības uz atbalstu

1. Atbalstu pārstrādei žāvētās rupjās lopbarības nozarē piešķir nozares pārstrādes uzņēmumiem, kas ietilpst vismaz vienā no šīm kategorijām:

a) Pārstrādātāji, kas noslēguši līgumus ar ražotājiem par rupjās lopbarības žāvēšanu. Ja līgums ir īpaša pasūtījuma līgums tādas rupjās lopbarības pārstrādei, ko piegādā ražotājs, tajā ietver noteikumu, no kura izriet pārstrādes uzņēmumu pienākums izmaksāt ražotājam atbalstu, kas saņemts par daudzumu, kurš pārstrādāts saskaņā ar līgumu;

b) Uzņēmumi, kas pārstrādājuši pašu audzēto kultūru, vai arī ražotāju grupas uzņēmumi, kas pārstrādājuši savas grupas biedru audzēto kultūru;

c) Uzņēmumi, kuri savus krājumus ieguvuši no fiziskām vai juridiskām personām, kas noslēguši līgumus ar ražotājiem par rupjās lopbarības žāvēšanu.

2. 1. punktā noteikto atbalstu izmaksā par žāvēto rupjo lopbarību, kas izvesta no pārstrādes uzņēmuma un atbilst šādiem kritērijiem:

a) tās maksimālais mitruma saturs ir no 11 % līdz 14 %, kas var atšķirties atkarībā no produkta noformējuma;

b) tās minimālais kopējais olbaltumvielu saturs sausnā nav mazāks par šādu:

i) 15 % produktos, kas minēti I pielikuma IV daļas a) apakšpunktā un b) apakšpunkta otrajā ievilkumā;

ii) 45 % produktos, kas minēti I pielikuma IV daļas b) punkta pirmajā ievilkumā;

c) tai ir pienācīgi laba un tirdzniecības prasībām atbilstoša kvalitāte.

84. pants Avansa maksājums

1. Pārstrādes uzņēmumi ir tiesīgi uz avansa maksājumu EUR 19,80 par tonnu vai EUR 26,40 par tonnu, ja tie ir iemaksājuši nodrošinājumu EUR 6,60 par tonnu.

Dalībvalstis izdara vajadzīgās pārbaudes, lai pārbaudītu tiesības saņemt atbalstu. Tiklīdz tiesības saņemt atbalstu ir atzītas, izmaksā avansu.

Tomēr avansu drīkst izmaksāt pirms tiesību atzīšanas, ja pārstrādātājs ir iemaksājis nodrošinājumu, kas līdzvērtīgs avansa maksājumam plus 10 %. Šis nodrošinājums kalpo arī kā nodrošinājums mērķiem, kas minēti 1. daļā. To samazina līdz pirmajā daļā noteiktajam apjomam, tiklīdz atzītas tiesības saņemt atbalstu, un atmaksā pilnā apmērā, izmaksājot atbalsta atlikumu.

2. Pirms avansu izmaksā, žāvētajai rupjajai lopbarībai jābūt izvestai no pārstrādes uzņēmuma.

3. Ja avanss ir izmaksāts, atlikumu līdz starpībai starp avansa summu un atbalsta kopsummu, kas pienākas pārstrādes uzņēmumam, izmaksā, piemērojot 85. panta 2. punktu.

4. Ja avanss pārsniedz kopsummu, ko pārstrādes uzņēmumam ir tiesības saņemt pēc 85. panta 2. punkta piemērošanas, pārstrādātājs pēc pieprasījuma dalībvalsts kompetentajai iestādei atmaksā pārsnieguma summu.

85. pants Atbalsta apjoms

1. 83. pantā noteiktais atbalsts ir EUR 33 par tonnu.

2. 1. pantu neņem vērā, ja tirdzniecības gadā žāvētas rupjās lopbarības daudzums, par ko tiek prasīts atbalsts, pārsniedz maksimālo garantēto daudzumu, kurš norādīts 86. pantā, un atbalstu proporcionāli minētajam pārsniegumam samazina katrā dalībvalstī, kur ražošana pārsniedz valstij garantēto daudzumu.

Komisija nosaka samazinājumu nosaka tādā līmenī, kas nodrošina, ka budžeta izdevumi nepārsniedz tos, kādi rastos, ja garantētais maksimālais daudzums nebūtu pārsniegts.

86. Pants Garantētais daudzums

Kaltētās un/vai saulē žāvētās rupjās lopbarības maksimālais garantētais daudzums, par kuru tirdzniecības gadā var piešķirt atbalstu saskaņā ar 83. pantu, ir noteikts 4 960 723 tonnas. Daudzumu sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar IX pielikuma B punktu.

87. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai, īpaši šādus noteikumus:

a) deklarācijas, kas jāiesniedz uzņēmumiem, iesniedzot pieteikumus atbalstam;

b) nosacījumus, kas jāievēro, lai ievērotu tiesības uz atbalstu, īpaši attiecībā uz krājumu un citu apliecinošu dokumentu uzskaiti;

c) šajā apakšiedaļā un iepriekš paredzēto atbalsta piešķiršanu, kā arī 83. panta 3. punktā paredzēto nodrošinājuma atbrīvošanu;

d) nosacījumus, kas jāievēro uzņēmumiem, kuri minēti G 5. panta 1. punktā un kuri savus krājumus ieguvuši no fiziskām vai juridiskām personām, kā arī noteikumus par garantijām, kas jānodrošina šīm personām;

e) apstiprināšanas nosacījumus dalībvalstu pieteiktajiem rupjās lopbarības ražotājiem, kas veic žāvēšanu;

f) kritērijus 83. panta 2. punktā minēto kvalitātes standartu noteikšanai;

g) kritērijus, kas jāievēro, lai slēgtu līgumus, un informāciju, kas tajos jāuzrāda;

h) 86. pantā minētā maksimālā garantētā daudzuma piemērošanu;

i) papildu prasības tām, kas minētas 83. pantā, jo īpaši par šķiedru un karotīna saturu.

II APAKšIEDAļA ŠķIEDRAS LINI UN KAņEPES

88. pants Atbilstība

1. Atbalstu linu un kaņepju stiebru pārstrādei piešķir pilnvarotiem pirmapstrādes veicējiem, pamatojoties uz faktisko šķiedras daudzumu, kas iegūts no stiebriem, attiecībā uz ko ar lauksaimnieku ir noslēgts pirkšanas/pārdošanas līgums.

Tomēr gadījumos, kad lauksaimnieki saglabā īpašumtiesības uz stiebriem, kurus saskaņā ar līgumu ir apstrādājis pilnvarots pirmapstrādes veicējs, un pierāda, ka viņi iegūto šķiedru laiduši tirgū, atbalstu piešķir lauksaimniekiem.

Gadījumos, kad pilnvarotais pirmapstrādes veicējs un lauksaimnieks nav viena un tā pati persona, pirkšanas/pārdošanas līgumu aizvieto ar attiecīgās puses saistībām veikt apstrādi pašai.

2. Šajā apakšiedaļā “pilnvarots pirmapstrādes veicējs” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa neatkarīgi no juridiskā statusa, ko šādai grupai vai tās biedriem piešķir attiecīgās valsts tiesības un kas ir dalībvalsts kompetentās iestādes apstiprināts teritorijā, kurā atrodas šīs personas vai grupas linu vai kaņepju šķiedras ražotnes.

89. pants Atbalsta apjoms

1. 88. pantā noteiktais atbalsts pārstrādei ir EUR 200 par tonnu garās linšķiedras.

2. Šķiedras, kam ir tiesības uz atbalstu, daudzumus ierobežo, pamatojoties uz tām jomām, kas bijušas 88. pantā minēto līgumu vai saistību priekšmets.

Pirmajā daļā norādītos ierobežojumus nosaka dalībvalstis tā, lai ievērotu 91. pantā norādītos valstij garantētos daudzumus.

90. pants Avansa maksājums

Pēc pilnvarotā pirmapstrādes veicēja lūguma izmaksā 88. pantā minētā atbalsta avansu, pamatojoties uz iegūtās šķiedras daudzumu.

91. pants Garantētais daudzums

1. Attiecībā uz garo linšķiedru nosaka maksimālo garantēto daudzumu 80 878 tonnas realizācijas gadā, par kuru var piešķirt atbalstu. Daudzumu sadala starp attiecīgajām dalībvalstīm kā valstij garantēto daudzumu saskaņā ar IX pielikuma A punktu.

2. Gadījumos, kad vienā dalībvalstī iegūst šķiedru no citā dalībvalstī ievāktiem stiebriem, attiecīgās šķiedras daudzumu kompensē no valstij garantētā daudzuma tajā dalībvalstī, kurā stiebri ievākti. Atbalstu izmaksā dalībvalsts, kurai kompensē valstij garantēto daudzumu.

92. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas īstenošanai, īpaši šādus noteikumus:

a) nosacījumus 88. pantā minēto pirmapstrādes veicēju pilnvarošanai;

b) nosacījumus, kas jāpilda apstiprinātiem pirmapstrādes veicējiem attiecībā uz pirkšanas/pārdošanas līgumiem un 88. panta 1. punktā minētajām saistībām;

c) prasības, kas jāpilda lauksaimniekiem 88. panta 1. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā;

d) garās linšķiedras kritērijus;

e) nosacījumus atbalsta un avansa maksājuma piešķiršanai un jo īpaši pierādījumus par stiebru apstrādi;

f) nosacījumus, kas jāievēro, lai noteiktu 89. panta 2. punktā norādītos ierobežojumus.

II IEDAĻARAŽOŠANAS KOMPENSĀCIJA

93. pants Ražošanas kompensācija par cieti

1. Ražošanas kompensāciju var piešķirt:

a) par cieti, kas iegūta no kukurūzas, kviešiem vai kartupeļiem, kā arī par dažiem tās atvasinājumiem, kurus izmanto atsevišķu produktu ražošanā, kuru sarakstu izveido Komisija;

b) ja Somijā un Zviedrijā cietes ražošanai nav ievērojamas citu labības veidu vietējās ražošanas, ražošanas kompensāciju var piešķirt par cieti, kas šajās valstīs iegūta no miežiem un auzām, ciktāl tas neizraisa no minētajiem diviem graudaugiem ražotās cietes daudzuma pieaugumu virs:

i) 50 000 tonnu — Somijā;

ii) 10 000 tonnu — Zviedrijā.

2. Šā panta 1. punktā minēto kompensāciju regulāri nosaka Komisija.

94. pants Ražošanas kompensācija cukura nozarē

1. Ražošanas kompensāciju par produktiem cukura sektorā, kas minēti I pielikuma III daļas b) līdz e) apakšpunktā, var piešķirt tad, ja pārpalikuma cukurs vai importētais cukurs, pārpalikuma izoglikoze vai pārpalikuma inulīna sīrups nav pieejami par cenu, kas atbilst 59. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētās produkcijas ražošanas cenai pasaules tirgū.

2. 1. punktā minēto ražošanas kompensācijas apjomu nosaka, jo īpaši ņemot vērā ar importētā cukura izmantošanu saistītās izmaksas, kas nozarei būtu jāsedz, veicot piegādes pasaules tirgū, un Kopienas tirgū pieejamā pārpalikuma cukura cenu vai salīdzināmo cenu, ja pārpalikuma cukura nav.

95. pants Atbalsta piešķiršanas nosacījumi

Komisija pieņem nosacījumus, ar kādiem piešķir šajā iedaļā minēto ražošanas kompensāciju, kā arī šādu kompensāciju apjomu un atbilstīgos daudzumus.

III IEDAĻA ATBALSTS PIENA UN PIENA PRODUKTU NOZAREI

96. PANTS Atbalsts lopbarībā izmantojamajam vājpienam un sausajam vājpienam

1. Atbalstu piešķir par vājpienu un sauso vājpienu, ko paredzēts izmantot lopbarībā, ja šie produkti atbilst konkrētiem standartiem.

Šajā pantā paniņas un sausās paniņas uzskata par vājpienu vai sauso vājpienu.

2. Atbalsta summas nosaka Komisija, ņemot vērā šādus faktorus:

a) 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkumā minētā sausā vājpiena salīdzināmo cenu;

b) piedāvājuma attīstību attiecībā uz vājpienu un sauso vājpienu un tā izmantošanas pieaugumu lopbarībai;

c) teļu cenu tendences;

d) konkurējošo olbaltumvielu tirgus cenu tendences salīdzinājumā ar sausā vājpiena cenu tendencēm.

97. pants Atbalsts vājpienam, kas pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos

1. Ievērojot nosacījumus, kas noteikti saskaņā ar 2. punktu, atbalstu piešķir par Kopienā ražotu vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, ja šāds piens un no tā ražots kazeīns vai kazeināts atbilst konkrētiem standartiem.

2. Atbalstu nosaka Komisija, ņemot vērā šādus faktorus:

a) sausā vājpiena salīdzināmo cenu vai pirmās šķiras sausā vājpiena, kas iegūts izsmidzināšanas procesā, tirgus cenu, ja šī cena pārsniedz salīdzināmo cenu,

b) kazeīna un kazeinātu tirgus cenas Kopienas un pasaules tirgos.

Atbalsts var mainīties atbilstīgi tam, vai vājpiens ir pārstrādāts kazeīnā vai kazeinātos, un atbilstīgi šo produktu kvalitātei.

98. pants Atbalsts krējuma, sviesta un koncentrēta augsta tauku satura sviesta iegādei par pazeminātām cenām

Ja rodas vai varētu rasties piena produktu pārpalikumi, Komisija var nolemt piešķirt atbalstu, lai dotu iespēju iegādāties krējumu, sviestu vai koncentrētu augsta tauku satura sviestu par pazeminātām cenām:

a) bezpeļņas institūcijām un organizācijām;

b) dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un tiem pielīdzinātām vienībām;

c) mīklas izstrādājumu un saldējuma ražotājiem;

d) citu pārtikas produktu ražotājiem, kas vēl jānosaka Komisijai;

e) tiešam koncentrēta augsta tauku satura sviesta patēriņam.

99. pants Atbalsts piena produktu piegādei skolēniem

1. Kopienas atbalstu piešķir, lai piegādātu skolēniem mācību iestādēs konkrētus pārstrādātus piena produktus, ko nosaka Komisija un kas atbilst kombinētās nomenklatūras kodiem 0401, 0403, 040490 un 0406 vai kodam 220290.

2. Neņemot vērā 172. pantu, dalībvalstis papildus Kopienas atbalstam piešķir valsts atbalstu, piegādājot 1. punktā minētos produktus skolēniem mācību iestādēs. Dalībvalstis var finansēt savu valsts atbalstu, uzliekot nodevu piensaimniecības nozarei vai ar jebkuru citu ieguldījumu no piensaimniecības nozares puses.

3. Attiecībā uz pilnpienu Komisijas atbalsts ir EUR 18,15 par 100 kg.

Citu piena produktu gadījumā atbalsta summas nosaka Komisija, ievērojot attiecīgo produktu piena sastāvdaļas.

4. Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir par maksimālo daudzumu — 0,25 litri piena ekvivalenta uz skolēnu dienā.

IV IEDAĻAATBALSTS OLĪVU NOZAREI

100. PANTS Atbalsts uzņēmēju organizācijām

1. Ar dalībvalstu iegūtajiem līdzekļiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.i panta 4. punktu Komisija finansē trīs gadu darba programmas, ko izveido 119. pantā minētās uzņēmēju organizācijas vienā no šādām jomām:

a) tirgus pārraudzība un administratīvā pārvaldība olīvu nozarē;

b) olīvu nozares ietekmes uz vidi uzlabošana;

c) olīveļļas un galda olīvu ražošanas kvalitātes uzlabošana;

d) izsekojamības sistēma, olīveļļas un galda olīvu sertifikācija un kvalitātes aizsardzība, īpaši gala patērētājiem pārdotās olīveļļas uzraudzība, ko veic valsts iestāžu administrācija;

e) informācijas izplatīšana par darbībām, ko veic uzņēmēju organizācijas ar mērķi uzlabot olīveļļas kvalitāti.

2. Maksimālais Kopienas 1. punktā minēto darba programmu finansējums ir vienāds ar dalībvalstu ieturētajām summām. Maksimāli piešķiramā šā finansējuma summa ir:

a) 100 % 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām darbībām;

b) 100 % ieguldījumiem nekustamajā īpašumā un 75 % citām darbībām 1. punkta c) apakšpunktā minētajā jomā;

c) 75 % darba programmām, ko atzītas uzņēmumu organizācijas no vismaz divām dalībvalstīm, kurās notiek ražošana, īsteno vismaz trijās trešajās valstīs vai dalībvalstīs, kurās nenotiek ražošana, 1. punkta d) un e) apakšpunktā minētajās jomās, un 50 % citām darbībām šajās jomās.

Dalībvalsts nodrošina papildu finansējumu līdz 50 % no izmaksām, ko nesedz Kopienas finansējums.

Komisija paredz dalībvalstu pieņemto programmu apstiprināšanas procedūras un darbības, kas jāveic šo programmu īstenošanai.

3. Dalībvalstis pārbauda, vai ir ievēroti Kopienas finansējuma piešķiršanas nosacījumi. Tālab tās īsteno darba programmu revīziju un kontroles plānu, kurā, pamatojoties uz riska analīzi, paredz kontrolēt atlasītu ražotāju organizāciju grupu, ko veido vismaz 30 % no olīvu nozares ražotāju organizācijām un visām pārējām olīvu nozares tirgus dalībnieku organizācijām gadā, kuras saņem Kopienas finansējumu saskaņā ar šo pantu.

V IEDAĻA KOPIENAS TABAKAS FONDS

101. pants Tabakas fonds

1. Kopienas tabakas fondu (šeit turpmāk “fonds”) izveido, lai finansētu pasākumus šādās jomās:

a) sabiedrības informētības uzlabošana attiecībā uz visa veida tabakas patēriņa kaitīgajām sekām, jo īpaši informējot un izglītojot; atbalsts datu vākšanai, lai noteiktu tabakas patēriņa modeļus un veiktu epidemioloģiskus pētījumus par nikotīnismu Kopienā; nikotīnisma profilakses pētīšana;

b) īpaši pasākumi, lai palīdzētu tabakas audzētājiem pārorientēties uz citiem kultūraugiem vai citām saimnieciskām darbībām, kas veicina nodarbinātību, kā arī pētījumi par tabakas audzētāju iespējām tā rīkoties.

2. Fondu finansē:

a) 2 % no piemaksas attiecībā uz 2002. gada ražu un 3 % no piemaksas attiecībā uz 2004., 2004. un 2005. gada ražu, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2075/92 I sadaļā, kuru piemēro līdz 2005. gada ražai ieskaitot jebkādu 1. punktā paredzēto pasākumu finansēšanai;

b) 2006. un 2007. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 110.m pantu.

3. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

VI IEDAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI BIŠKOPĪBAS NOZAREI

102. PANTS Darbības joma

1. Lai uzlabotu biškopības produktu ražošanas un realizācijas vispārējos nosacījumus, dalībvalstis var izstrādāt trīs gadu valsts programmu (šeit turpmāk “biškopības programma”).

2. Neņemot vērā 172. pantu, Līguma 87., 88., un 89. pantu nepiemēro:

a) dalībvalstu finansiālajam ieguldījumam pasākumos, kas saskaņā ar šo iedaļu saņem Kopienas atbalstu;

b) īpašam valsts atbalstam to biškopības uzņēmumu aizsardzībai, kuri ir nelabvēlīgākā situācijā strukturālu vai dabas apstākļu dēļ vai kuri ir iesaistīti ekonomikas attīstības programmās, izņemot atbalstu, ko piešķir ražošanai vai tirdzniecībai.

Dalībvalstis b) apakšpunktā minēto atbalstu paziņo Komisijai vienlaikus ar 106. pantā paredzēto biškopības programmu.

103. pants Pasākumi, kas var pretendēt uz atbalstu

Biškopības programmā var ietvert šādus pasākumus:

a) tehniskais atbalsts biškopjiem un biškopju grupām;

b) varroatozes apkarošana;

c) ceļojošās dravniecības racionalizācija;

d) pasākumi to laboratoriju atbalstam, kurās veic medus fizikāli ķīmisko īpašību analīzi;

e) pasākumi bišu skaita atjaunināšanai stropos Kopienā;

f) sadarbība ar specializētām struktūrām, lai īstenotu lietišķās pētījumu programmas biškopības un biškopības produktu jomā.

Biškopības programmā neietver pasākumus, ko finansē ELFLA saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005[?].

104. pants Ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēte biškopības nozarē

Lai iegūtu tiesības uz daļēju finansējumu, kas paredzēts 105. panta 1. punktā, dalībvalstis veic biškopības nozares ražošanas un tirdzniecības struktūras izpēti savā teritorijā.

105. pants Finansējums

1. Kopiena biškopības programmām sniedz daļēju finansējumu, kas vienāds ar 50 % no dalībvalstu izdevumiem.

2. Izdevumus saistībā ar pasākumiem biškopības programmās dalībvalstis veic līdz katra gada 15. oktobrim.

106. pants Konsultācijas

Biškopības programmu izstrādā ciešā sadarbībā ar pārstāvju organizācijām un biškopības kooperatīviem. To paziņo Komisijai apstiprināšanai.

VII IEDAĻAATBALSTS ZĪDTĀRPIŅU NOZAREI

107. PANTS Atbalsts zīdtārpiņu audzētājiem

1. Atbalstu piešķir attiecībā uz Kopienā audzētiem zīdtārpiņiem, kas atbilst KN kodam 01060090 un zīdtārpiņu oliņām, kas atbilst KN kodam 05119980.

2. Atbalstu piešķir zīdtārpiņu audzētājiem par katru izmantoto zīdtārpiņu oliņu kastīti ar nosacījumu, ka kastītēs ir obligātais oliņu daudzums, kas jānosaka, un ka zīdtārpiņi ir sekmīgi izaudzēti.

3. Atbalsts par izmantotu zīdtārpiņu oliņu kastīti ir EUR 133,26.

108. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija izstrādā sīkus noteikumus šīs iedaļas īstenošanai, kas īpaši attiecas uz 107. panta 2. punktā minēto obligāto daudzumu.

II SADAĻATIRDZNIECĪBAS UN RAŽOŠANAS NOTEIKUMI

I NODAļA TIRDZNIECīBAS STANDARTI UN RAžOšANAS NOSACīJUMI

I IEDAĻA TIRDZNIECĪBAS STANDARTI

109. PANTS Tirdzniecības standarti

1. Komisija var pieņemt tirdzniecības standartu noteikumus vienam vai vairākiem produktiem šādās nozarēs:

a) olīvu nozarē;

b) banānu nozarē;

c) dzīvu augu nozarē;

d) olu nozarē;

e) mājputnu nozarē.

2. Standarti, kas minēti 1. punktā:

a) tiek izveidoti, īpaši ņemot vērā attiecīgo produktu specifiku, nepieciešamību nodrošināt apstākļus nevainojamai šo produktu realizācijai tirgū un patērētāju intereses saņemt atbilstošu un pārredzamu informāciju par produktu;

b) īpaši var attiekties uz kvalitāti, šķirošanu, svaru, izmēriem, iepakojumu, iesaiņojumu, uzglabāšanu, transportu, noformējumu un marķējumu.

3. Ja saskaņā ar 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem Komisija neparedz citādi, produktus, kuriem noteikti tirdzniecības standarti, var realizēt Kopienas tirgū tikai saskaņā ar šiem standartiem.

Neierobežojot citus Komisijas īpašus noteikumos, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 187. pantu, dalībvalstis pārbauda, vai šie produkti atbilst šiem standartiem, un attiecīgi piemēro sodus.

110. pants Tirdzniecības standarti pienam un piena produktiem

1. Pārtikas produktus var pārdot kā pienu un piena produktus tikai tad, ja tie atbilst X pielikumā noteiktajām definīcijām un nosaukumiem.

2. Neierobežojot sabiedrības veselības aizsardzības pasākumus, pienu, kas atbilst KN kodam 0401 un kas ir paredzēts lietošanai pārtikā, saskaņā ar XI pielikuma noteikumiem var realizēt tikai Kopienā.

111. pants Tirdzniecības standarti taukiem

Neierobežojot 110. panta 1. punktu vai jebkurus citus noteikumus, kas pieņemti veterinārijas un pārtikas produktu nozarēs, lai nodrošinātu produktu atbilstību higiēnas un veselības standartiem un aizsargātu dzīvnieku un cilvēku veselību, XII pielikumā noteiktos standartus piemēro šādiem produktiem ar minimālo tauku saturu 10 %, bet maksimālo — 90 % to masas, kuri paredzēti lietošanai pārtikā:

a) piena taukiem, kas atbilst KN kodiem 0405 un ex 2106;

b) taukiem, kas atbilst KN kodam ex 1517;

c) taukiem, kuri sastāv no augu un/vai dzīvnieku produktiem, kas atbilst KN kodiem ex 1517 un ex 2106.

Vismaz divām trešdaļām sausnas, izņemot sāli, jābūt taukiem.

Tomēr šos standartus piemēro tikai attiecībā uz produktiem, kas 20 °C temperatūrā ir cietā stāvoklī, un kas ir piemēroti ziešanai.

112. pants Apiņu sertifikācija

1. Uz apiņu nozares produktiem, kas ievākti vai sagatavoti Kopienā, attiecas sertifikācijas procedūra.

2. Sertifikātus var izsniegt tikai attiecībā uz produktiem, kuriem ir obligātās kvalitātes raksturlielumi, kas atbilst attiecīgajam tirdzniecības posmam. Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem sertifikātu var izsniegt vienīgi tad, ja alfa- skābes saturs šajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kā šie produkti iegūti.

3. Sertifikātos jānorāda vismaz:

a) apiņu ražošanas vieta,

b) ražas novākšanas gads,

c) šķirnes.

4. Apiņu nozares produktus var tirgot un eksportēt tikai, ja ir izsniegts 1., 2. un 3. punktā minētais sertifikāts.

Attiecībā uz importētiem produktiem apiņu nozarē 152. panta 2. punktā paredzēto apliecību uzskata par līdzvērtīgu sertifikātam.

5. Komisija var pieņemt pasākumus, atkāpjoties no 4. punkta:

a) lai nodrošinātu atbilstību dažu trešo valstu tirdzniecības prasībām,

b) attiecībā uz produktiem, kas paredzēti īpašai izmantošanai.

Pirmajā daļā minētie pasākumi:

a) neierobežo tādu produktu parastu realizāciju, attiecībā uz kuriem izsniegts sertifikāts;

b) ir jāveic, garantējot, ka tiek novērsti jebkādi pārpratumi attiecībā uz minētajiem produktiem.

113. pants Tirdzniecības standarti olīveļļai un olīvu izspaidu eļļai

1. XIII pielikumā izklāstīto olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas aprakstu un definīciju izmantošana ir obligāta saistībā ar attiecīgo produktu tirdzniecību Kopienā un tirdzniecībā ar trešām valstīm ciktāl tie ir saderīgi ar obligātajiem starptautiskajiem noteikumiem.

2. Tikai eļļas, kas minētas XIII pielikuma 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 3. un 6. punktā, var tirgot mazumtirdzniecības posmā.

II IEDAĻARAŽOŠANAS NOSACĪJUMI

114. PANTS Kazeīna un kazeinātu izmantošana siera ražošanā

III pielikuma V daļas 2. punktā noteiktajai kazeīna un kazeinātu izmantošanai siera ražošanā vajadzīgas iepriekšējas atļaujas, ko piešķir tikai tad, ja to izmantošana šo produktu ražošanā ir nepieciešams nosacījums.

115. pants Etilspirta ražošanas metode

Ražošanas metodi un īpašības etilspirtam, kas iegūts no Līguma I pielikumā minēta konkrēta lauksaimniecības produkta, var noteikt Komisija.

III IEDAĻA PROCEDŪRAS NOTEIKUMI

116. PANTS Standartu pieņemšana, noteikumu un atkāpju ieviešana

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, īpaši tie var ietvert:

a) noteikumus 109. pantā minētajiem tirdzniecības standartiem, tai skaitā noteikumus šo standartu atcelšanai, standartos paredzētajai ziņošanai un standartu piemērošanai Kopienā ievestajiem produktiem un no kopienas izvestajiem produktiem;

b) noteikumus par to, vai produktus, kuriem ir noteikti standarti, var tirgot Kopienā tikai saskaņā ar šiem standartiem;

c) definīcijas un nosaukumus, ko var izmantot piena un piena produktu tirdzniecībā saskaņā ar 110. panta 1. punktu:

i) sastāda un vajadzības gadījumā papildina X pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minēto produktu sarakstu, pamatojoties uz sarakstiem, ko tai iesūtījušas dalībvalstis,

ii) ja nepieciešams, papildina X pielikuma II punkta 2. apakšpunkta otrās daļas a) ievilkumā minēto nosaukumu sarakstu;

d) attiecībā uz 111. pantā minētajiem ziežamo tauku standartiem:

i) XII pielikuma I punkta 2. apakšpunkta trešās daļas a) ievilkumā minēto produktu sarakstu, pamatojoties uz sarakstiem, kurus dalībvalstis iesniedz Komisijai,

ii) 111. pantā minēto produktu sastāva un ražošanas procesa parametru pārbaudei nepieciešamās analīzes metodes,

iii) detalizētus paraugu ņemšanas noteikumus,

iv) detalizētus 111. pantā minēto produktu tirdzniecības statistiskās informācijas iegūšanas noteikumus;

e) obligātās kvalitātes prasības 112. pantā minētajiem apiņu nozares produktiem;

f) izmantojamās analīzes metodes, kur nepieciešams;

g) attiecībā uz 114. pantā minēto kazeīna un kazeinātu lietošanu:

i) nosacījumus, pēc kuriem dalībvalstis piešķir atļaujas un iekļaujamos maksimumus procentos, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un ņemot vērā tehniskās vajadzības,

ii) saistības, kas jāievēro uzņēmumiem, kuriem izsniegtas atļaujas saskaņā ar i) punktu.

II NODAļA RAžOTāJU ORGANIZāCIJAS, STARPNOZARU ORGANIZāCIJAS, UZņēMēJU ORGANIZāCIJAS

I IEDAĻA VISPĀRĪGI PRINCIPI

117. PANTS Ražotāju organizācijas

Dalībvalstis atzīst ražotāju organizācijas, kas:

a) sastāv no ražotājiem vienā no šādām nozarēm:

i) apiņu nozarē,

ii) olīvu nozarē,

iii) zīdtārpiņu nozarē;

b) ir izveidotas pēc pašu ražotāju iniciatīvas;

c) seko noteiktam mērķim, īpaši:

i) lai koncentrētu grupas dalībnieku produkcijas piegādi un tirdzniecību,

ii) lai piemērotu ražošanu vienlaicīgi tirgus prasībām un produkta uzlabošanai,

iii) lai atbalstītu ražošanas racionalizāciju un mehanizāciju.

118. pants Starpnozaru organizācijas

Dalībvalstis atzīst starpnozaru organizācijas, kas:

a) sastāv no pārstāvjiem, kuri veic ekonomiskas darbības saistībā ar produktu ražošanu, tirdzniecību vai pārstrādi šādās nozarēs:

i) olīvu nozarē,

ii) tabakas nozarē;

b) ir izveidotas pēc visu vai dažu to organizāciju vai apvienību iniciatīvas, kas tajās sastāv;

c) seko noteiktam mērķim, īpaši:

i) lai koncentrētu un koordinētu visu grupas dalībnieku produkcijas piegādi un tirdzniecību,

ii) lai piemērotu ražošanu vienlaicīgi tirgus prasībām un produkta uzlabošanai,

iii) lai atbalstītu ražošanas un pārstrādes racionalizāciju un uzlabošanu,

iv) lai veiktu ražošanas uzlabošanas metožu un tirgus attīstības pētniecību.

Arī ja starpnozaru organizācijas veic darbību vairāku dalībvalstu teritorijās, tās atzīst Komisija.

119. pants Uzņēmēju organizācijas

Šajā regulā “uzņēmēju organizācijas” nozīmē uzņēmēju un uzņēmēju asociāciju atzītas organizācijas, tai skaitā ražotāju organizācijas un starpnozaru organizācijas, kas ražo un pārstrādā olīvas.

II IEDAĻANOTEIKUMI STARPNOZARU ORGANIZĀCIJĀM TABAKAS NOZARĒ

120. PANTS Dalības maksa personām vai grupām, kas nav organizācijas biedri

1. Ja vienu vai vairākas 2. punktā minētās darbības veic tabakas nozarē atzīta starpnozaru organizācija un tās ir to uzņēmēju vispārējo saimniecisko interešu lokā, kuru darbības attiecas uz vienu vai vairākiem attiecīgajiem produktiem, dalībvalsts, kas to atzinusi, vai Komisija, ja tai piešķirtas tādas pilnvaras, var nolemt, ka individuāli uzņēmēji vai uzņēmēju grupas, kas nav organizācijas biedri, bet kas gūst labumu no šīm darbībām, maksā organizācijai tādu finansiālo iemaksu, kā tās biedri, visu vai tās daļas ekvivalentu, lai šādas iemaksas segtu izmaksas, kas tieši radušās attiecīgo darbību rezultātā.

2. Šā panta 1. punktā minētās darbības saistībā ar kādu no šiem mērķiem:

a) pētījumiem, lai palielinātu produkcijas vērtību, īpaši ar jauniem lietojumiem, kas nerada draudus sabiedrības veselībai;

b) pētījumiem, lai uzlabotu kvalitāti lapu tabakai vai tabakai ķīpās;

c) pētījumiem par audzēšanas metodēm, kas ļauj samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un garantē augsnes un vides aizsardzību.

3. Attiecīgās dalībvalstis dara Komisijai zināmus lēmumus, ko tās gatavojas pieņemt saskaņā ar 1. punktu. Šie lēmumi nestājas spēkā, pirms nav pagājuši trīs mēneši no paziņojuma Komisijai. Komisija šajā laika posmā var prasīt visa lēmuma projekta vai tā daļas noraidīšanu, ja izvirzītās vispārīgās ekonomiskās intereses nav labi pamatotas.

4. Ja darbības, ko veic starpnozaru organizācija, kuru Komisija atzinusi saskaņā ar šo nodaļu, ir vispārējās ekonomiskās interesēs, Komisija dara zināmu sava lēmuma projektu attiecīgajām dalībvalstīm, kas divu mēnešu laikā var sniegt komentārus.

III IEDAĻAPROCEDŪRAS NOTEIKUMI

121. PANTS Īstenošanas noteikumi

Komisija paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs nodaļas piemērošanai, īpaši ražotāju, starpnozaru un uzņēmēju organizāciju nosacījumus un procedūras vienā nozarē, tai skaitā:

a) šādu organizāciju īpašos mērķus,

b) šādu organizāciju statūtus,

c) šādu organizāciju darbības,

d) atkāpes no 117., 118. un 119. pantā noteiktajām prasībām,

e) šādu organizāciju atzīšanas procedūru,

f) vajadzības gadījumā sekas atzīšanai par starpnozaru organizāciju.

III DAĻA TIRDZNIECĪBA AR TREŠĀM VALSTĪM

I NODAļA VISPāRīGI NOTEIKUMI

122. pants Vispārīgi principi

Ja vien šajā regulā vai saskaņā ar šo regulu pieņemtos noteikumos nav paredzēts citādi, tirdzniecībā ar trešām valstīm tiek aizliegts

a) iekasēt jebkādas nodevas, kuru ietekme ir līdzvērtīga muitas nodokļa ietekmei;

b) piemērot jebkādus kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu ietekmi.

123. pants Kombinētā nomenklatūra

Kombinētās nomenklatūras interpretēšanas vispārīgie noteikumi un īpašie noteikumi tās piemērošanai attiecas uz to produktu tarifu klasifikāciju, uz kuriem attiecas šī regula. Tarifu nomenklatūru, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, vajadzības gadījumā ieskaitot III pielikumā uzskaitītās definīcijas, iekļauj kopīgajos muitas tarifos.

II NODAļA IMPORTS

I IEDAĻA IEVEŠANAS ATĻAUJAS

124. PANTS Fakultatīvo ievešanas atļauju sistēma

1. Neskarot gadījumus, kad ievešanas atļaujas pieprasa saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka ievešanas atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu ievešanai Kopienā šādās nozarēs:

a) labības nozare,

b) rīsu nozare,

c) cukura nozare,

d) sēklu nozare,

e) olīvu nozare — attiecībā uz produktiem ar KN kodu 1509, 1510 00, 0709 9039, 0711 2090, 2306 9019, 1522 0031 un 1522 0039,

f) linu un kaņepju nozare — attiecībā uz kaņepēm,

g) banānu nozare,

h) dzīvu augu nozare,

g) liellopu un teļa gaļas nozare,

h) piena un piena produktu nozare,

i) cūkgaļas nozare,

j) aitu un kazu gaļas nozare,

k) olu nozare,

l) mājputnu gaļas nozare,

m) etilspirta nozare.

2. Piemērojot 1. punktu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc ievešanas atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu ievešanas uzraudzībai.

125. pants Atļauju izsniegšana

Dalībvalstis izsniedz pretendentiem ievešanas atļaujas neatkarīgi no reģistrācijas vietas Kopienā, ja vien Padomes regulā vai citā Padomes tiesību aktā nav paredzēts citādi, kā arī neskarot šīs nodaļas piemērošanai veiktos pasākumus.

126. pants Derīgums

Ievešanas atļaujas ir derīgas visā Kopienas teritorijā.

127. pants Drošība

1. Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, šādu atļauju izsniegšana ir atkarīga no nodrošinājuma iemaksas, kas garantē produktu ievešanu, kamēr nav beidzies atļaujas derīguma termiņš.

2. Izņemot force majeure gadījumus, nodrošinājumu pilnībā vai daļēji atsavina, ja ievešanas atļaujas derīguma termiņa laikā ievešanu neveic vai veic tikai daļēji.

128. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, tostarp atļauju derīguma termiņus.

II IEDAĻAIEVEDMUITAS NODOKĻI UN MAKSĀJUMI

129. PANTS Ievedmuitas nodokļi

Ja vien šajā iedaļā nav paredzēts citādi, 1. pantā uzskaitītajiem produktiem piemēro kopējā muitas tarifa nodokļu likmes.

130. pants Ievedmuitas nodokļu aprēķināšana labībai

1. Atkāpjoties no 129. panta, ievedmuitas nodoklis produktiem ar KN kodu 1001 1000, 1001 9091, ex 1001 9099 (augstākā labuma mīkstie kvieši), 1002, 1005 1090 un 1007 0090, kas nav hibrīdu sēklas, ir vienāds ar šo produktu ievedumiem piemēroto intervences cenu, kas palielināta par 55 % un no kā atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa parasto nodokļa likmi.

2. Lai aprēķinātu 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, regulāri nosaka reprezentatīvas CIF importa cenas minētajā punktā norādītajiem produktiem.

131. pants Ievedmuitas nodokļu aprēķināšana lobītiem rīsiem

1. Atkāpjoties no 129. panta, Komisija desmit dienās pēc attiecīgā pārskata perioda beigām saskaņā ar XIV pielikuma 1. punktu nosaka ievedmuitas nodokli lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20.

Komisija nosaka jaunu piemērojamo nodokli, ja atbilstoši šim pielikumam veiktie aprēķini liecina, ka tas ir jāmaina. Līdz jauna nodokļa noteikšanai piemēro iepriekšējo nodokli.

2. Aprēķinot XIV pielikuma 1. punktā minētos ievedumus, ņem vērā daudzumus, par kuriem attiecīgajā pārskata periodā izsniegtas ievešanas atļaujas attiecībā uz lobītiem rīsiem ar KN kodu 100620, izņemot 132. pantā paredzētās basmati rīsu ievešanas atļaujas.

3. References daudzums ir 449 678 tonnas gadā.

Katram tirdzniecības gadam references daudzuma daļa atbilst pusei no gada references daudzuma.

132. pants Ievedmuitas nodokļu aprēķināšana lobītiem basmati rīsiem

Atkāpjoties no 129. panta noteikumiem, XV pielikumā minētajiem lobītiem basmati rīsiem ar KN kodu 1006 2017 un 1006 2098 atbilstīgi Komisijas paredzētiem nosacījumiem piemēro ievedmuitas nodokļa nulles likmi.

133. pants Ievedmuitas nodokļu aprēķināšana slīpētiem rīsiem

1. Atkāpjoties no 129. panta noteikumiem, Komisija desmit dienās pēc attiecīgā pārskata perioda beigām saskaņā ar XIV pielikuma 2. punktu nosaka ievedmuitas nodokli daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.

Komisija nosaka jaunu piemērojamo nodokli, ja atbilstoši šim pielikumam veiktie aprēķini liecina, ka tas ir jāmaina. Līdz jauna nodokļa noteikšanai piemēro iepriekšējo nodokli.

2. Lai aprēķinātu XIV pielikuma 2. punktā minētos ievedumus, ņem vērā daudzumus, par kuriem attiecīgajā pārskata periodā izsniegtas ievešanas atļaujas attiecībā uz daļēji vai pilnīgi slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30.

134. pants Ievedmuitas nodokļu aprēķināšana šķeltajiem rīsiem

Atkāpjoties no 129. panta, šķeltajiem rīsiem ar KN kodu 1006 4000 piemērojamais ievedmuitas nodoklis ir EUR 65 par tonnu.

135. pants Papildu ievedmuitas nodokļi

1. Papildu ievedmuitas nodokli uzliek viena vai vairāku tādu produktu ievešanai, kam piemēro 129.–134. pantā noteiktās nodokļa likmes, labības, rīsu, cukura, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un banānu nozarē, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgas sekas Kopienas tirgū, ko var izraisīt šo produktu ievešana, ja

a) ievešana realizēta par cenu, kas ir zemāka par to, ko Kopiena paziņojusi Pasaules tirdzniecības organizācijai (“sprūda cena”),

b) ievešanas apjoms gadā pārsniedz konkrētu līmeni (“sprūda apjoms”).

Sprūda apjoma noteikšanas pamatā ir tirgus piekļuves iespējas, kuras attiecīgā gadījumā noteiktas ka importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa iepriekšējos trīs gados.

2. Papildu ievedmuitas nodokli neuzliek, ja attiecīgie ievedumi nevar radīt traucējumus Kopienas tirgū vai arī ja nodokļa ietekme būtu neproporcionāla paredzētajam mērķim.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos importa cenas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar konkrētā produkta reprezentatīvām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Kopienas importa tirgū.

136. pants Ievedmuitas nodokļu apturēšana cukura nozarē

Komisija var pilnībā vai daļēji apturēt ievedmuitas nodokļa uzlikšanu konkrētiem turpmāk minēto produktu daudzumiem, lai nodrošinātu to piegādi, kas vajadzīga 59. panta 2. punktā minēto produktu ražošanai:

a) cukurs, kas atbilst KN kodam 1701,

b) izoglikoze, kas atbilst KN kodam 1702 3010, 1702 4010, 1702 6010 un 1702 9030.

137. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši paredzot

a) attiecībā uz 130. pantu —

i) augstākā labuma mīksto kviešu kvalitātes obligātās prasības,

ii) vērā ņemamo cenu noteikšanu,

iii) ja īpašos gadījumos vajadzīgs — iespēju tirgus dalībniekiem uzzināt piemērojamo nodokli pirms attiecīgo sūtījumu pienākšanas;

b) attiecībā uz 135. pantu — produktus, kuriem uzliek papildu ievedmuitas nodokli un citus vajadzīgos kritērijus, lai nodrošinātu šā panta 1. punkta piemērošanu.

III IEDAĻAIMPORTA KVOTU PĀRVALDĪBA

138. PANTS Tarifu kvotas

1. Komisija saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem atver un pārvalda tarifu kvotas I pielikumā minēto produktu ievešanai, ko veic saskaņā ar nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, vai citu Padomes dokumentu.

2. Tarifu kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a) metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips „kas pirmais iesniedz, tā pieteikumu izskata pirmo”);

b) metode, kura paredz pieprasītajiem daudzumiem proporcionālu sadali pēc tam, kad iesniegti visi pieteikumi („vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c) metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus („metode tradicionāls/jaunpienācējs”).

3. Ar pieņemto pārvaldības metodi attiecīgā gadījumā pienācīgi ievēro prasības attiecībā uz piegādēm Kopienas tirgū un vajadzību saglabāt šā tirgus līdzsvaru.

139. pants Tarifu kvotu atvēršana

Komisija paredz ikgadējās tarifu kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un nosaka izmantojamo pārvaldības metodi.

140. pants Īpaši noteikumi

1. Attiecībā uz importa kvotu 54 703 tonnām saldētas liellopu un teļa gaļas, uz ko attiecas KN kods 0202 2030, 0202 30 un 0206 2991 un kas paredzēta pārstrādei, Padome saskaņā ar Līguma 37. panta 2. punktā noteikto procedūru var nolemt, ka visa kvota vai tās daļa attiecas uz līdzvērtīgiem kvalitatīvas gaļas daudzumiem, piemērojot konversijas likmi 4,375.

2. Attiecībā uz tarifu kvotu 2 000 000 tonnu kukurūzas un 300 000 tonnu sorgo ievešanai Spānijā, kā arī uz tarifu kvotu 500 000 tonnu kukurūzas ievešanai Portugālē, 142. pantā minētie sīki izstrādātie noteikumi ietver arī prasības preču ievešanai, ko veic saskaņā ar tarifu kvotām, un vajadzības gadījumā attiecīgo dalībvalstu maksājumu aģentūru ievesto preču daudzumu uzglabāšanu valsts noliktavās, kā arī to laišanu šo dalībvalstu tirgū.

141. pants Tarifu likmes banāniem

Šo nodaļu noteikumus piemēro, neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1964/2005 noteikumus[?].

142. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši par

a) garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, izcelsmes vietu un izcelsmi;

b) tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto a) punktā minēto garantiju pārbadīšanai;

c) nosacījumiem, saskaņā ar kuriem izsniedz ievešanas atļaujas, un to derīguma termiņu.

IV IEDAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶIEM PRODUKTIEM

I APAKšIEDAļAĪPAšI IMPORTA NOTEIKUMI LABīBAS UN RīSU NOZARē

143. pants Dažādu labības graudu maisījumu imports

Ievedmuitas nodokli, kas piemērojams maisījumiem, kuros ir I pielikuma I daļas a) un b) punktos minēto labību graudi, aprēķina šādi.

a) Maisījumiem, kuros ir divu labību graudi, piemēro to ievedmuitas nodokli, ar ko apliek

i) labību, kuras graudi maisījumā ir pārsvarā pēc masas, ja tie veido vismaz 90 % no maisījuma svara,

ii) labību, kam piemēro augstāko ievedmuitas nodokli, ja nevienas maisījuma sastāvā esošās labības graudi neveido vismaz 90 % no maisījuma svara.

b) Ja maisījuma sastāvā ir vairāk nekā divu labību graudi un ja vairāku labību graudi veido vairāk nekā 10 % no maisījuma svara, šim maisījumam piemēro ievedmuitas nodokli, kurš ir augstākais no tiem ievedmuitas nodokļiem, ar ko apliek attiecīgo labību, pat ja ievedmuitas nodokļa likme divām vai vairākām attiecīgajām labībām ir vienāda.

Ja tikai vienas labības graudi veido vairāk nekā 10 % no maisījuma svara, piemēro ievedmuitas nodokli, ar ko apliek šo labību.

c) Visos gadījumos, uz kuriem neattiecas a) un b) punkts, piemēro ievedmuitas nodokli, kurš ir augstākais no tiem ievedmuitas nodokļiem, ar ko apliek labību, kuras graudi veido minēto maisījumu, pat ja ievedmuitas nodokļa likme divām vai vairākām labībām ir vienāda.

144. pants Labības graudu un rīsu maisījumu imports

Maisījumiem, kuru sastāvā ir vienas vai vairāku labību graudi, uz ko attiecas I pielikuma I daļas a) un b) punkts, un viens vai vairāki produkti, uz ko attiecas I pielikuma II daļas a) un b) punkts, piemēro ievedmuitas nodokli, ar ko apliek maisījuma sastāvā esošos labības graudus vai produktu, kam piemēro augstāko ievedmuitas nodokli.

145. pants Rīsu maisījumu imports

Maisījumiem, kuru sastāvā ir vai nu rīsi, kas klasificējami saskaņā ar dažādām apstrādes grupām vai pakāpēm, vai rīsi, kas klasificējami saskaņā ar vienu vai vairākām dažādām apstrādes grupām vai pakāpēm, un šķeltie rīsi, piemēro ievedmuitas nodokli, ar ko apliek

a) sastāvdaļu, kura maisījumā ir pārsvarā pēc masas, ja šī sastāvdaļa veido vismaz 90 % no maisījuma svara,

b) sastāvdaļu, ko apliek ar augstāko ievedmuitas nodokli, ja neviena no sastāvdaļām neveido vismaz 90 % no maisījuma svara.

146. pants Tarifu klasifikācijas piemērojamība

Ja 143.–145. pantā paredzēto ievedmuitas nodokļa noteikšanas metodi nevar piemērot, šajos pantos minētajiem maisījumiem piemērojamo ievedmuitas nodokli nosaka saskaņā ar maisījumu tarifu klasifikāciju.

II APAKšIEDAļAATVIEGLOTS IMPORTA REžīMS CUKURAM

147. pants Ierastās vajadzīgās piegādes rafinēšanai

1. Atkāpjoties no 49. panta 1. punkta, ierastā vajadzīgā cukura piegāde rafinēšanai, izsakot baltajā cukurā, Kopienā ir 1 961 351 tonna vienam tirdzniecības gadam.

- 2008./2009. tirdzniecības gadam ierastās vajadzīgās piegādes sadala šādi:

- 296 627 tonnas Francijai;

- 100 000 tonnas Itālijai;

- 356 633 tonnas Portugālei, no kurām 65 000 tonnu ir rezervētas vienīgajai cukurbiešu pārstrādes rūpnīcai, kas darbojas Portugālē 2005. gadā un ko uzskata par pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumu;

- 19 585 tonnas Slovēnijai;

- 59 925 tonnas Somijai;

- 1 128 581 tonna Apvienotajai Karalistei.

2. Rafinēšanai paredzēta cukura ievešanas atļaujas izsniedz tikai pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, ja attiecīgie daudzumi nepārsniedz daudzumus, ko var importēt atbilstīgi 1. punktā minētajām ierastajām vajadzīgajām piegādēm. Šīs atļaujas var nodot tikai citiem pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem, un šo atļauju derīguma termiņš beidzas tā tirdzniecības gada beigās, kuram tās ir izsniegtas.

Šo punktu piemēro attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un attiecībā uz turpmāko tirdzniecības gadu pirmajiem trim mēnešiem.

3. Ievedmuitas nodokļu piemērošanu rafinēšanai paredzētam niedru cukuram ar KN kodu 1701 1110 un ar izcelsmi XVI pielikumā minētās valstīs, aptur attiecībā uz papildu daudzumu, kas vajadzīgs, lai 2008./2009. tirdzniecības gadā nodrošinātu pietiekamu piegādi pilnas slodzes rafinēšanas uzņēmumiem.

Papildu daudzumu nosaka Komisija, pamatojoties uz attiecību starp 1. punktā minētajām ierastajām vajadzīgajām piegādēm un prognozētajām rafinējamā cukura piegādēm attiecīgajā tirdzniecības gadā. Šo attiecību Komisija var pārskatīt tirdzniecības gada gaitā, un to var pamatot ar kādreizējo vienotas likmes summu novērtējumu attiecībā uz patēriņam paredzēto jēlcukuru.

148. pants Garantētā cena

1. ĀKK/Indijas cukuram noteikto garantēto cenu piemēro standarta kvalitātes jēlcukura un baltā cukura importam no

a) mazāk attīstītajām valstīm saskaņā ar režīmu, kas minēts Padomes Regulas (EK) Nr. 980/2005 12. un 13. pantā[?];

b) valstīm, kas norādītas XVI pielikumā, par 147. panta 4. punktā minētajiem papildu daudzumiem.

2. Kopā ar ievešanas atļauju pieteikumiem par cukuru, kam piemēro garantēto cenu, iesniedz eksportētājvalsts iestāžu izdotu eksporta atļauju, ar ko apliecina konkrētā cukura atbilstību attiecīgajos nolīgumos paredzētajiem noteikumiem.

149. pants Cukura protokolā paredzētās saistības

Komisija var pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ĀKK/Indijas cukuru Kopienā importē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ĀKK un EK Partnerattiecību nolīguma V pielikuma 3. protokolā un Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumā par cukurniedru cukuru. Ar minētajiem pasākumiem vajadzības gadījumā var paredzēt atkāpi no šīs regulas 147. panta.

150. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus šīs apakšiedaļas piemērošanai un jo īpaši starptautisko saistību izpildei. Tie var ietvert grozījumus XVI pielikumā.

III APAKšIEDAļAĪPAšI NOTEIKUMI KAņEPJU IMPORTAM

151. pants Kaņepju imports

1. Kopienā var ievest tikai turpmāk norādītos produktus, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a) neapstrādāti kaņepāji, uz kuriem attiecas KN kods 5302 1000, atbilst Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantā noteiktajām prasībām;

b) dažādu šķirņu kaņepju sēklas, uz kurām attiecas KN kods ex 1207 99 15 un kuras paredzētas sēšanai, ir pievienots apliecinājums, ka tetrahidrokanabinola saturs nepārsniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 52. pantu noteikto saturu;

c) kaņepju sēklas, kuras nav paredzētas sēšanai un uz kurām attiecas KN kods 1207 99 91, var ievest tikai dalībvalsts pilnvaroti importētāji, lai nodrošinātu, ka šādas sēklas nav paredzētas sēšanai.

2. Neskarot īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar 187. pantu, uz šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā norādīto produktu ievešanu Kopienā attiecas pārbaudes, lai noteiktu, vai šā panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti.

3. Šo pantu piemēro, neskarot stingrākus noteikumus, ko dalībvalstis pieņem saskaņā ar Līgumu un saistībām, kas izriet no Pasaules tirdzniecības organizācijas Lauksaimniecības nolīguma („Lauksaimniecības nolīgums”).

IV APAKšIEDAļAĪPAšI NOTEIKUMI APIņU IMPORTAM

152. pants Apiņu imports

1. Apiņu nozares produktus var ievest no trešām valstīm vienīgi tad, ja to kvalitātes standarti ir vismaz līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti attiecībā uz tādiem pašiem produktiem, kas ievākti Kopienā vai ražoti no Kopienā ievāktiem produktiem.

2. Produktus uzskata par atbilstošiem 1. punktā minētajam standartam, ja tiem pievienots izcelsmes valsts iestāžu izsniegts apliecinājums, kas atzīts par līdzvērtīgu 112. pantā minētajam sertifikātam.

Attiecībā uz apiņu pulveri, apiņu pulveri ar augstāku lupulīna saturu, apiņu ekstraktu un jauktiem apiņu produktiem apliecinājumu var atzīt par līdzvērtīgu sertifikātam vienīgi tad, ja alfa skābes saturs šajos produktos nav mazāks par tās saturu apiņos, no kuriem šie produkti iegūti.

Šo apliecinājumu līdzvērtību nosaka saskaņā ar Komisijas pieņemtiem sīki izstrādātiem noteikumiem.

V IEDAĻA AIZSARDZĪBA UN IEVEŠANA PĀRSTRĀDEI

153. PANTS Aizsardzības pasākumi

1. Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 519/94[?] un Padomes Regulu (EK) Nr. 3285/94[?] veic šā panta 3. punktā minētos aizsardzības pasākumus attiecībā uz importu Kopienā. Tomēr Regulas (EK) Nr. 519/94 3. un 18. pantu un Regulas (EK) Nr. 3285/94 3. un 21. pantu nepiemēro.

2. Ja vien citā Padomes dokumentā nav paredzēts citādi, Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu veic aizsardzības pasākumus attiecībā uz ievedumiem Kopienā, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

3. Komisija veic 1. un 2. punktā minētos pasākumus pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas. Ja Komisija saņem pieprasījumu no kādas dalībvalsts, tā pieņem lēmumu par to trīs darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

Dalībvalstīm paziņo par šādiem pasākumiem, un tos piemēro nekavējoties.

Jebkura dalībvalsts trīs darbdienu laikā no pasākumu paziņošanas dienas var informēt Padomi par pasākumiem, ko Komisija paredzējusi saskaņā ar 1. un 2. punktu. Padomei jāsanāk nekavējoties. Tā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, drīkst grozīt vai atcelt minētos pasākumus viena mēneša laikā pēc dienas, kad par tiem paziņots Padomei.

4. Ja Komisija uzskata, ka kāds no aizsardzības pasākumiem, kas veikts saskaņā ar 1. vai 2. punktu, ir jāatceļ vai jāgroza, tā rīkojas šādi:

a) ja pasākumu ieviesusi Padome, Komisija ierosina Padomei to atcelt vai grozīt. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu;

b) visos pārējos gadījumos Kopienas aizsardzības pasākumus atceļ vai groza Komisija.

154. pants Nolīgumu par ievešanu pārstrādei apturēšana

Ciktāl tas vajadzīgs lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pareizai darbībai, un jo īpaši, ja nolīgumi par ievešanu pārstrādei ir izraisījuši vai var izraisīt traucējumus Kopienas tirgū, Komisija var pilnībā vai daļēji aizliegt izmantot nolīgumus par ievešanu pārstrādei attiecībā uz labības, rīsu, cukura, olīvu, liellopu un teļa gaļas, piena un piena produktu, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas, olu, mājputnu gaļas un etilspirta nozares produktiem.

III NODAļA EKSPORTS

I IEDAĻA IZVEŠANAS ATĻAUJAS

155. PANTS Fakultatīvo izvešanas atļauju sistēma

1. Neskarot gadījumus, kad izvešanas atļaujas pieprasa saskaņā ar šo regulu, Komisija var noteikt, ka izvešanas atļauja vajadzīga viena vai vairāku produktu izvešanai no Kopienas šādās nozarēs:

a) labības nozare,

b) rīsu nozare,

c) cukura nozare,

d) olīvu nozare — attiecībā uz I pielikuma VII daļas a) punktā minēto olīveļļu,

e) liellopu un teļa gaļas nozare,

f) piena un piena produktu nozare,

g) cūkgaļas nozare,

h) aitu un kazu gaļas nozare,

i) olu nozare,

j) mājputnu gaļas nozare,

k) etilspirta nozare.

Piemērojot šā punkta pirmo daļu, Komisija ņem vērā vajadzību pēc izvešanas atļaujām attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu izvešanas uzraudzībai.

2. Šīs regulas 125.–127. pantu piemēro mutatis mutandis .

3. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus 1. un 2. punkta piemērošanai, tostarp atļauju derīguma termiņus.

II IEDAĻA EKSPORTA KOMPENSĀCIJAS

156. PANTS Eksporta kompensāciju darbības joma

1. Ciktāl nepieciešams, lai ļautu eksportēt produktus, pamatojoties uz šādu produktu kursu vai cenām pasaules tirgū, tādā apjomā, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, starpību starp minētajiem kursiem vai cenām un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensācijām par

a) produktiem, kurus eksportē nepārstrādātus un kuri ietilpst šādās nozarēs:

i) labības nozare,

ii) rīsu nozare,

iii) cukura nozare — attiecībā uz I pielikuma III daļas b), c), d) un g) punktā minētajiem produktiem,

iv) liellopu un teļa gaļas nozare,

v) piena un piena produktu nozare,

vi) cūkgaļas nozare,

vii) olu nozare,

viii) mājputnu gaļas nozare;

b) produktiem, kas minēti a) apakšpunktā un kas eksportējami XVII pielikumā minēto preču veidā.

Attiecībā uz pienu un piena produktiem, kas eksportējami XVII pielikuma IV daļā minēto preču veidā, eksporta kompensācijas var piešķirt tikai par I pielikuma XVI daļas a) līdz e) punktos, kā arī g) punktā minētajiem produktiem.

2. Eksporta kompensācijas par pārstrādātiem produktiem XVII pielikumā uzskaitīto preču veidā nedrīkst būt lielākas par tām, ko piemēro šādiem produktiem, kurus eksportē bez tālākas pārstrādes.

3. Ciktāl tas nepieciešams, lai ņemtu vērā īpatnības, kas raksturīgas konkrētu alkoholisko dzērienu ražošanai no graudiem, Komisija var pieņemt kritērijus 1. un 2. punktā minēto eksporta kompensāciju piešķiršanai un paredzēt pārbaudes procedūru, lai pielāgotos attiecīgajai īpašajai situācijai.

157. pants Eksporta kompensāciju sadale

Produktu daudzumiem, ko var eksportēt, saņemot eksporta kompensāciju, piemēro tādu metodi, kas

a) ir vispiemērotākā produkta īpašībām un situācijai attiecīgajā tirgū un kas ļauj, cik vien iespējams efektīvi, izmantot pieejamos resursus, ņemot vērā Kopienas eksporta efektivitāti un struktūru, neradot attiecīgo tirgus dalībnieku un jo īpaši lielu un mazu uzņēmēju diskrimināciju;

b) attiecībā uz administratīvu prasību ievērošanu vismazāk apgrūtina tirgus dalībniekus administratīvā ziņā.

158. pants Eksporta kompensācijas noteikšana

1. Eksporta kompensācijas ir vienādas visā Kopienā. Tās var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

2. Komisija nosaka kompensācijas.

Kompensācijas var noteikt

a) regulāri;

b) izsludinot uzaicinājumu uz konkursu attiecībā uz produktiem, kuriem iepriekš ir paredzēts noteikums par minēto procedūru.

Izņemot gadījumus, kad to nosaka konkursa kārtībā, produktu sarakstu, par kuriem tiek piešķirta eksporta kompensācija, un šādas kompensācijas apjomu nosaka vismaz vienu reizi trijos mēnešos. Kompensācijas apjoms tomēr var palikt nemainīgs ilgāk nekā trīs mēnešus, un Komisija vajadzības gadījumā to grozīt var intervences laikā pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc pašas Komisijas iniciatīvas.

3. Nosakot atsevišķu produktu kompensācijas, ņem vērā vienu vai vairākus šādus aspektus:

a) esošā situācija un nākotnes tendences attiecībā uz

- attiecīgā produkta cenām un tā pieejamību Kopienas tirgū,

- attiecīgo produktu cenām pasaules tirgū;

b) kopīgās tirgus organizācijas mērķi, kuriem jānodrošina līdzsvars un dabīga cenu un tirdzniecības attīstība šajā tirgū;

c) vajadzība nepieļaut traucējumus, kas uz ilgu laiku var izjaukt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu Kopienas tirgū;

d) paredzētā eksporta ekonomiskie aspekti;

e) ierobežojumi, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu;

f) vajadzība panākt līdzsvaru starp Kopienas izejvielu izmantošanu gatavu preču ražošanai eksportam uz trešām valstīm un to trešo valstu produktu izmantošanu, kas ievesti saskaņā ar pārstrādes nolīgumiem;

g) vislabvēlīgākās tirdzniecības izmaksas un transporta izmaksas no Kopienas tirgiem līdz Kopienas ostām vai citām eksporta vietām kopā ar izmaksām par nosūtīšanu līdz galamērķa valstīm;

h) pieprasījums Kopienas tirgū;

i) attiecība uz cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozari — atšķirība starp cenām Kopienā un cenām pasaules tirgū lopbarības graudu daudzumam, kas Kopienā vajadzīgs produktu ražošanai šajās nozarēs.

4. Korektīvo summu, ko piemēro attiecībā uz eksporta kompensācijām, var noteikt Komisija. Tomēr vajadzības gadījumā Komisija var mainīt korektīvo summu.

Šā punkta pirmās daļas prasības var piemērot produktiem, kurus eksportē kā XVII pielikumā minētās preces.

159. pants Eksporta kompensācijas pielāgošana labībai

Ja vien Komisija nav noteikusi citādi, Komisija pielāgo saskaņā ar 160. panta 2. punktu piešķirto kompensāciju par produktiem, kas minēti I pielikuma I daļas a) un b) punktā, atbilstoši paaugstinājumam, ko katru mēnesi piemēro intervences cenām, un vajadzības gadījumā minētās cenas izmaiņām.

Pirmo daļu pilnībā vai daļēji var piemērot I pielikuma I daļas c) un d) punktā minētajiem produktiem, kā arī I pielikuma I daļā minētajiem produktiem, ko eksportē XVII pielikuma I daļā minēto preču veidā. Tādā gadījumā pirmajā daļā minēto pielāgošanu koriģē, ikmēneša paaugstinājumam piemērojot koeficientu, ko nosaka kā attiecību starp pamatprodukta daudzumu un tā daudzumu eksportētajā pārstrādes produktā vai izmantoto daudzumu eksportētajās precēs.

160. pants Eksporta kompensācijas piešķiršana

1. Kompensācijas par 156. panta 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitītajiem produktiem, kurus eksportē bez tālākas pārstrādes, piešķir tikai pēc atbilstīgas izvešanas atļaujas uzrādīšanas.

2. Šā panta 1. punktā minētajiem produktiem piemēro kompensāciju, kas piemērojama atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienā vai attiecīgā gadījumā dienā, kas izriet no konkrētās konkursa procedūras, un diferencētas kompensācijas gadījumā — kompensāciju, kas tajā pašā dienā piemērojama attiecībā uz

a) atļaujā norādīto galamērķi, vai

b) attiecīgā gadījumā — faktisko galamērķi, ja tas atšķiras no atļaujā norādītā galamērķa, un šādā gadījumā piemērojamā summa nedrīkst pārsniegt summu, ko piemēro attiecībā uz atļaujā norādīto galamērķi.

Komisija var veikt piemērotus pasākumus, lai novērstu šajā punktā paredzētās elastīgās pieejas ļaunprātīgu izmantošanu.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija var nolemt, ka atļaujas inkubējamo olu un dienu vecu cāļu izvešanai var piešķirt ex post .

4. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. panta 2. punktā[?] minēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka 156. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām precēm piemēro 1. un 2. punktu.

5. Komisija var piešķirt atkāpes no 1. un 2. punkta attiecībā uz produktiem, par kuriem eksporta kompensācijas izmaksā saskaņā ar pārtikas atbalsta pasākumiem.

6. Kompensāciju izmaksā, ja tiek iesniegts pierādījums, ka

a) produkti ir eksportēti no Kopienas;

b) attiecībā uz diferencētu kompensāciju — produkti ir nogādāti atļaujā norādītajā galamērķī vai citā galamērķī, attiecībā uz kuru kompensācija ir noteikta, neierobežojot 2. punkta b) apakšpunkta prasības.

Tomēr Komisija var noteikt izņēmumus, ja ir paredzēti nosacījumi, kas nodrošina līdzīgas garantijas.

7. Komisija var paredzēt turpmākus nosacījumus eksporta kompensāciju piešķiršanai vienam vai vairākiem produktiem. Tie var būt šādi:

a) kompensācijas izmaksā tikai Kopienas izcelsmes produktiem;

b) kompensāciju apjoms importētiem produktiem ir pielīdzināms nodokļiem, kas iekasēti importējot, ja minētie nodokļi ir mazāki par piemērojamo kompensāciju.

161. pants Eksporta kompensācijas par dzīviem dzīvniekiem liellopu un teļa gaļas nozarē

Attiecībā uz liellopu un teļa gaļas nozari eksporta kompensāciju piešķiršana un maksājumi par dzīvu dzīvnieku eksportu ir pakļauti noteikumiem, kas ir paredzēti Kopienas tiesību aktos par dzīvnieku labturību un it īpaši par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā.

162. pants Eksporta ierobežojumi

To apjoma ierobežojumu ievērošanu, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, nodrošina, pamatojoties uz izvešanas atļaujām, kas ir izsniegtas par salīdzināmiem laikposmiem, ko piemēro attiecīgajiem produktiem. Attiecībā uz atbilstību saistībām, kas izriet no Lauksaimniecības nolīguma, pārskata perioda beigšanās neietekmē izvešanas atļaujas derīgumu.

163. pants Īstenošanas noteikumi

Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus šīs iedaļas piemērošanai, jo īpaši

a) noteikumus par eksportējamo daudzumu pārdali;

b) noteikumus par kvalitāti un citām īpašām prasībām un nosacījumiem attiecībā uz produktiem, par kuriem var piešķirt eksporta kompensāciju;

c) noteikumus, lai uzraudzītu, vai darbības, par kurām ir tiesības pretendēt uz kompensāciju un citu summu samaksu par eksporta darījumiem, ir faktiski veiktas un pareizi izpildītas, tostarp paredzot fiziskas kontroles un dokumentu pārbaudes.

Komisija izdara visus vajadzīgos grozījumus XVII pielikumā.

Tomēr sīki izstrādātus noteikumus 160. panta piemērošanai attiecībā uz 156. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem produktiem pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 3448/93 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

III IEDAĻAEKSPORTA KVOTU PĀRVALDĪBA PIENA UN PIENA PRODUKTU NOZARĒ

164. PANTS Trešo valstu atvērtu tarifu kvotu pārvaldība

1. Attiecībā uz pienu un piena produktiem Komisija pieņem piemērojamo pārvaldības metodi un sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz šo metodi, ja nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar Līguma 300. pantu, paredzēta pilnīga vai daļēja trešās valsts atvērtu tarifa kvotu pārvaldība.

2. Šā panta 1. punktā minēto tarifu kvotu pārvaldību veic tā, lai novērstu attiecīgo tirgus dalībnieku diskrimināciju un nodrošinātu saskaņā ar attiecīgo kvotu pieejamo iespēju pilnīgu izmantošanu, piemērojot vienu no turpmāk minētajām metodēm vai šo metožu apvienojumu, vai citu atbilstīgu metodi:

a) metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (princips „kas pirmais iesniedz, tā pieteikumu izskata pirmo”);

b) metode, kura paredz pieprasītajiem daudzumiem proporcionālu sadali pēc tam, kad iesniegti visi pieteikumi („vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c) metode, kura paredz ņemt vērā tradicionālus tirdzniecības modeļus („metode tradicionāls/jaunpienācējs”).

IV IEDAĻAĪPAŠA IEVEŠANAS PROCEDŪRA, KO PIEMĒRO TREŠĀS VALSTĪS

165. PANTS Sertifikāti produktiem, kam trešā valstī piemēro īpašu ievešanas procedūru

1. Ja eksportē produktus, kuriem atbilstīgi Kopienas noslēgtajiem nolīgumiem saskaņā ar Līguma 300. pantu var tikt piemērota īpaša ievešanas procedūra trešā valstī, ja tiek ievēroti atsevišķi nosacījumi, dalībvalstu kompetentās iestādes pēc pieprasījuma un atbilstošām pārbaudēm izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka nosacījumi ir ievēroti.

2. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai.

V IEDAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI DZĪVIEM AUGIEM

166. PANTS Minimālās eksporta cenas

1. Dzīvu augu nozares produktiem, uz ko attiecas KN kods 0601 10, katru gadu laikus pirms tirdzniecības sezonas var noteikt vienu vai vairākas minimālās cenas eksportam uz trešām valstīm.

Šādu produktu eksportu atļauj tikai par cenu, kas ir vienāda vai lielāka par minētajam produktam noteikto minimālo cenu.

2. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus 1. punkta piemērošanai, ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.

VI IEDAĻAIZVEŠANA PĀRSTRĀDEI

167. PANTS Nolīgumu par izvešanu pārstrādei apturēšana

Ciktāl tas vajadzīgs lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pareizai darbībai, un jo īpaši, ja nolīgumi par izvešanu pārstrādei ir izraisījuši vai var izraisīt traucējumus Kopienas tirgū, Komisija var pilnībā vai daļēji aizliegt izmantot nolīgumus par ievešanu pārstrādei attiecībā uz labības, rīsu, liellopu un teļa gaļas, cūkgaļas, aitu un kazu gaļas un mājputnu gaļas nozares produktiem.

IV DAĻAKONKURENCES NOTEIKUMI

I NODAļA NOTEIKUMI, KO PIEMēRO UZņēMUMIEM

168. pants Līguma 81.–86. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, Līguma 81.–86. pantu un to īstenošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 169. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas saistītas ar šīs regulas 1. pantā uzskaitīto produktu ražošanu vai tirdzniecību.

169. pants Izņēmumi

1. Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro tādiem šīs regulas 168. pantā minētiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas veido būtisku valsts tirgus organizācijas daļu vai ir vajadzīgi Līguma 33. pantā ietverto mērķu sasniegšanai.

Jo īpaši Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro vienas dalībvalsts lauksaimnieku, lauksaimnieku apvienību vai šādu apvienību savienību nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas attiecas uz lauksaimniecības produktu ražošanu vai tirdzniecību, vai kopīgu iekārtu izmantošanu lauksaimniecības produktu uzglabāšanai, apstrādei vai pārstrādei, un saskaņā ar ko nav pienākuma noteikt vienādas cenas, ja vien Komisija neuzskata, ka tādā veidā tiek izslēgta konkurence vai apdraudēti Līguma 33. panta mērķi.

2. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību un citu saistītu fizisku personu vai juridisku personu uzklausīšanas, ko Komisija uzskata par lietderīgu, Komisijai vienīgajai ir tiesības, kuras pārskata Kopienu Tiesa, pieņemt publicējamu lēmumu, ar ko nosaka, kuri nolīgumi, lēmumi un darbības atbilst 1. punkta nosacījumiem.

Komisija veic šādu noteikšanu pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts kompetentās iestādes, ieinteresēta uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pieprasījuma.

3. Šā panta 2. punkta pirmajā daļā minētā lēmuma publikācijā ir norādīti iesaistīto pušu vārdi un lēmuma galvenais saturs. Tajā ņem vērā uzņēmumu likumiskās intereses komercnoslēpumu aizsargāšanā.

170. pants Nolīgumi un saskaņotas darbības tabakas nozarē

1. Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro atzītu starpnozaru organizāciju nolīgumiem un saskaņotām darbībām tabakas nozarē, ar ko īsteno šīs regulas 117. panta c) punktā minētos pasākumus, ja

a) par šiem nolīgumiem un saskaņotām darbībām ir informēta Komisija;

b) Komisija trīs mēnešos pēc visas pieprasītās informācijas saņemšanas nav pierādījusi, ka šie nolīgumi un saskaņotās darbības būtu nesaderīgi ar Kopienas konkurences noteikumiem.

Nolīgumus un saskaņotas darbības nevar ieviest minētajā trīs mēnešu laikposmā.

2. Nolīgumus un saskaņotas darbības atzīst par nesaderīgām ar Kopienas konkurences noteikumiem, ja tie

a) var izraisīt jebkāda veida tirgus dalīšanos Kopienā;

b) var ietekmēt tirgus organizācijas pareizu darbību;

c) var radīt konkurences traucējumus, kas nav būtiski kopējās lauksaimniecības politikas mērķu sasniegšanai, ievērojot starpnozaru organizācijas pasākumus;

d) ietver cenu vai kvotu noteikšanu, neierobežojot starpnozaru organizāciju veiktos pasākumus īpašu Kopienas noteikumu piemērošanai;

e) var radīt diskrimināciju vai likvidēt konkurenci attiecībā uz būtisku konkrēto produktu daļu.

3. Ja pēc 1. punkta b) apakšpunktā minētā trīs mēnešu laikposma beigām Komisija atzīst, ka nav panākta atbilstība šīs nodaļas piemērošanas nosacījumiem, tā pieņem lēmumu, paziņojot, ka Līguma 81. panta 1. punktu piemēro attiecīgajam līgumam vai saskaņotai darbībai.

Šis lēmums nestājas spēkā agrāk par paziņojuma dienu attiecīgajai starpnozaru organizācijai, ja vien šī starpnozaru organizācija nav iesniegusi nepareizu informāciju vai ļaunprātīgi izmantojusi 1. punktā minēto izņēmumu.

171. pants Nolīgumu un saskaņotu darbību saistības personām un grupām, kuri nav tabakas nozares organizāciju biedri

1. Starpnozaru organizācijas tabakas nozarē var pieprasīt dažu to nolīgumu atzīšanu par saistošiem uz ierobežotu laikposmu personām un grupām attiecīgajā ekonomikas nozarē, kuri nav pārstāvēto darbības nozaru biedri, apgabalos, kurās nozares darbojas.

Lai to noteikumus ieviestu plašāk, starpnozaru organizācijām jāpārstāv vismaz divas trešdaļas no attiecīgās produkcijas un/vai darbības nozares. Ja ierosinātā noteikumu ieviešanas paplašināšana ir starpreģionāla, starpnozaru organizācijām jāpierāda, ka tām ir vismaz noteikts minimālais pārstāvības līmenis attiecībā uz katru sagrupēto nozari katrā aptvertajā reģionā.

2. Noteikumiem, kuriem pieprasa darbības jomas paplašināšanu, jābūt spēkā vismaz vienu gadu un jābūt saistītiem ar kādu no šiem mērķiem:

a) zināšanas par ražošanu un tirgu;

b) kvalitātes minimuma noteikšana;

c) tādu audzēšanas metožu izmantošana, kas ir saderīgas ar vides aizsardzību;

d) iepakošanas un sagatavošanas obligāto standartu noteikšana;

e) sertificēta sēklas materiāla izmantošana un produkcijas kvalitātes uzraudzība.

3. Komisija apstiprina noteikumu darbības jomas paplašināšanu.

II NODAļA NOTEIKUMI PAR VALSTS ATBALSTU

172. pants Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošana

Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, to produktu ražošanai un tirdzniecībai, kas minēti šīs regulas 1. pantā, piemēro Līguma 87., 88. un 89. pantu, izņemot valsts atbalstu, kas noteikts 175. pantā. Tomēr Līguma 88. panta 1. punkta un 88. panta 3. punkta pirmā teikuma noteikumus piemēro bez izņēmumiem.

173. pants Īpaši noteikumi piena un piena produktu nozarē

Saskaņā ar Līguma 87. panta 2. punktu ir aizliegts atbalsts, kura summa noteikta, pamatojoties uz piena produktu cenu vai daudzumu.

Ir aizliegti arī valsts pasākumi, kas pieļauj piena produktu cenu izlīdzināšanu.

174. pants Īpaši noteikumi vīna nozarē

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 II nodaļas II sadaļa nekavē tā valsts atbalsta piešķiršanu, kura nolūks ir sasniegt mērķus, kas līdzīgi minētajā nodaļā izvirzītajiem mērķiem. Tomēr šīs regulas 172. pantu piemēro šādiem atbalstiem.

175. pants Īpaši valstu noteikumi

1. Ar Komisijas atļauju Somija un Zviedrija var piešķirt atbalstu ziemeļbriežu un ziemeļbriežu produktu ražošanai un tirdzniecībai (KN ex 0208 un ex 0210), ciktāl netiek paaugstināts ierastais ražošanas apjoms.

2. Somija ar Komisijas atļauju īpašo klimatisko apstākļu dēļ var piešķirt valsts atbalstu attiecīgi par konkrētiem daudzumiem sēklu un konkrētiem daudzumiem graudaugu sēklu, ko audzē vienīgi Somijā.

3. Dalībvalstis, kas samazina cukura kvotas par vairāk nekā 50 %, var piešķirt valsts pagaidu atbalstu uz laiku, kurā cukurbiešu audzētājiem maksā pārejas posma atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 10.f daļu. Komisija, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts pieteikumu, lemj par kopējo valsts atbalsta apjomu, kas pieejams šim pasākumam.

Attiecībā uz Itāliju šā punkta pirmajā daļā minētais pagaidu atbalsts nepārsniedz kopējo summu EUR 11 vienā tirdzniecības gadā par vienu cukurbiešu tonnu, ko piešķir cukurbiešu audzētājiem un cukurbiešu transportēšanai.

Somija var piešķirt atbalstu cukurbiešu audzētājiem līdz pat EUR 350 par hektāru vienā tirdzniecības gadā.

Attiecīgās dalībvalstis informē Komisiju 30 dienas pirms katra tirdzniecības gada beigām par faktiski saņemto valsts atbalstu.

4. Vācija līdz 2010. gada 31. decembrim var piešķirt atbalstu saskaņā ar Vācijas Alkohola monopolu attiecībā uz produktiem, ko pēc tālākas pārveidošanas Monopols tirgo kā Līguma I pielikumā minēto lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Šā atbalsta kopsumma nedrīkst pārsniegt EUR 110 miljonus gadā.

Vācija katru gadu līdz 30. jūnijam ziņo Komisijai par sistēmas darbību. Līdz 2009. gada 31. decembrim Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par izņēmuma piemērošanu, tostarp par novērtējumu palīdzībai, kas piešķirta Vācijas Alkohola monopola ietvaros, līdz ar atbilstošiem priekšlikumiem.

V DAĻAĪPAŠI NOTEIKUMI ATSEVIŠĶĀS NOZARĒS

176. pants Veicināšanas nodeva piena un piena produktu nozarē

Neierobežojot Līguma 87., 88. un 89. panta piemērošanu, kā noteikts šīs regulas 172. pantā, dalībvalsts var uzlikt piena ražotājiem veicināšanas nodevu attiecībā uz tirgū realizētajiem piena vai piena ekvivalenta daudzumiem, lai finansētu pasākumus patēriņa veicināšanai Kopienā, paplašinot piena un piena produktu tirgu un uzlabojot kvalitāti.

177. pants Ziņošana atsevišķās nozarēs

Komisija iesniedz ziņojumu

1) līdz 2008. gada 30. septembrim — Padomei par žāvētas rupjās lopbarības nozari, ņemot vērā šajā regulā paredzēto nosacījumu novērtējumu, jo īpaši attiecībā uz pārmaiņām jomās, kas saistītas ar pākšaugiem un citu rupjo lopbarību zaļmasas veidā, žāvētas rupjās lopbarības ražošanu un degizrakteņu kurināmā ietaupījumu. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus;

2) līdz 2010. gada 31. decembrim un pēc tam reizi trijos gados — Eiropas Parlamentam un Padomei par pasākumiem biškopības nozarē, kas noteikti II daļas I sadaļas IV nodaļas VI iedaļā.

178. pants Līgumu reģistrācija apiņu nozarē

1. Ikvienu piegādes līgumu, kas attiecas uz Kopienā audzētiem apiņiem un kas noslēgts starp vienu vai vairākiem audzētājiem no vienas puses un pircēju no otras puses, reģistrē struktūras, ko katra audzētāja dalībvalsts norīko šim nolūkam.

2. Līgumus, kuri paredz konkrētu daudzumu piegādi par konkrētām cenām laikposmā, kas aptver vienu vai vairākas ražas, un kuri noslēgti pirms 1. augusta pirmās attiecīgās ražas gadā, dēvē par „iepriekšējiem līgumiem”. Tos reģistrē atsevišķi.

3. Informāciju, uz ko attiecas reģistrācija, var izmantot vienīgi šīs regulas piemērošanas mērķiem.

4. Komisija nosaka sīki izstrādātus noteikumus apiņu piegādes līgumu reģistrācijai.

179. pants Traucējumi attiecībā uz iekšējā tirgus cenām

Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus šādās situācijās, ja tām ir tendence atkārtoties, tādējādi radot traucējumus vai traucējumu draudus tirgos:

a) attiecībā uz produktiem labības, cukura, apiņu, liellopu un teļa gaļas un aitu un kazu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami krīt vai ceļas cenas Kopienas tirgū;

b) attiecībā uz produktiem olīvu, cūkgaļas, olu un mājputnu gaļas nozarēs, ja kādam no šiem produktiem ievērojami ceļas cenas Kopienas tirgū.

180. pants Traucējumi attiecībā uz kursu vai cenām pasaules tirgū

Ja labības, rīsu, cukura un piena un piena produktu nozarēs viena vai vairāku produktu kursi vai cenas pasaules tirgū sasniedz tādu līmeni, kas traucē vai varētu traucēt piegādes Kopienas tirgū, un ja minētā situācija varētu turpināties un pasliktināties, Komisija var veikt vajadzīgos pasākumus attiecīgajās nozarēs.

181. pants Nosacījumi pasākumiem, ko piemēro traucējumu gadījumā

Šīs regulas 179. un 180. pantā paredzētos pasākumus var veikt,

a) ja citi šajā regulā paredzētie pasākumi nav pietiekami;

b) ņemot vērā saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. panta 2. punktu.

182. pants Paziņošana etilspirta nozarē

1. Attiecībā uz produktiem etilspirta nozarē dalībvalstis iepazīstina Komisiju ar šādu informāciju:

a) saražotais lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, kas izteikts tīrā spirta hektolitros un iedalīts pēc izmantotajiem spirta ieguves produktiem;

b) realizētais lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta daudzums, kas izteikts tīrā spirta hektolitros un iedalīts pēc galamērķa nozarēm;

c) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta krājumi, kas pieejami dalībvalstī iepriekšējā gada beigās;

d) kārtējā gada paredzamā produkcija.

Komisija pieņem noteikumus attiecībā uz šīs informācijas nosūtīšanu un jo īpaši nosūtīšanas biežumu un galamērķa nozaru noteikšanu.

2. Pamatojoties uz 1. punktā minēto informāciju un jebkādu citu pieejamu informāciju, Komisija sastāda Kopienas lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta tirgus bilanci iepriekšējam gadam un paredzēto bilanci kārtējam gadam.

Kopienas bilance arī ietver informāciju par nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu. Šādas informācijas precīzu saturu un savākšanas veidu nosaka Komisija.

Šajā punktā „nelauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts” ir produkti ar KN kodiem 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, kuri nav iegūti no Līguma I pielikumā minēta konkrēta lauksaimniecības produkta.

3. Komisija informē dalībvalstis par 2. punktā minētajām bilancēm.

VI DAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

183. pants Finanšu noteikumi

Izdevumiem, kas dalībvalstīm radušies, pildot šajā regulā paredzētās saistības, piemēro Regulu (EK) Nr. 1290/2005 un tās īstenošanas noteikumus.

184. pants Ārkārtas situācijas

Komisija pieņem pasākumus, kas ir gan nepieciešami, gan pamatoti ārkārtas situācijā, lai atrisinātu praktiskas un konkrētas problēmas.

Tādos pasākumos var izdarīt atkāpes no šīs regulas noteikumiem, bet tikai tādā apjomā un tādā laikposmā, kādā tas noteikti vajadzīgs.

185. pants Informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju

1. Dalībvalstis un Komisija cita citai nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu, veiktu tirgus uzraudzību un analīzi un lai izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz 1. pantā minētajiem produktiem.

2. Komisija pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai noteiktu 1. punkta piemērošanai nepieciešamo informāciju, tai skaitā tās formu, saturu, laiku un termiņus, kā arī pasākumus informācijas un dokumentu pārsūtīšanai un pieejamības nodrošināšanai.

186. pants Likuma apiešana

Neierobežojot nekādus īpašos noteikumus, šajā regulā noteiktās priekšrocības nepiešķir fiziskām vai juridiskām personām, kuras pretēji saviem mērķiem ir mākslīgi radījušas apstākļus, kas vajadzīgi tādu priekšrocību ieguvei.

187. pants Pārbaudes un sodi un to paziņošana

Komisija nosaka

a) noteikumus administratīvajām un fiziskajām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz saistībām, kas izriet no šīs regulas piemērošanas;

b) sodu piemērošanas sistēmu, ja tiek atklāta neatbilstība šīs regulas saistību piemērošanā;

c) noteikumus nepamatotu maksājumu atgūšanai;

d) noteikumus ziņojumiem par veiktajām pārbaudēm, kā arī šo pārbaužu rezultātiem.

Sodus, kas minēti b) punktā, iedala pēc atklātās neatbilstības nopietnības, apjoma, pastāvības un atkārtošanās.

VII DAĻAĪSTENOŠANAS, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

I NODAļA ĪSTENOšANAS NOTEIKUMI

188. pants Komiteja

1. Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja (še turpmāk — „Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais laikposms ir viens mēnesis.

3. Komiteja pieņem savu reglamentu.

189. pants Īstenošanas noteikumi un Komisijas kompetence

Ja ar šo regulu kompetenci piešķir Komisijai, tā rīkojas saskaņā ar 188. panta 2. punktā minēto procedūru.

Tomēr Komisija rīkojas pēc savas iniciatīvas, neievērojot 188. panta 2. punktā noteikto procedūru, attiecībā uz

a) lēmumiem sākt vai pārtraukt valsts intervenci, kas minēta 13. pantā attiecībā uz liellopu un teļa gaļas produktiem, kā arī 14. panta 1. punktā un 2. punkta pirmajā daļā attiecībā uz sviestu;

b) lēmumiem par Līguma 81. panta 1. punkta piemērojamību starpnozaru organizāciju nolīgumiem un saskaņotām darbībām, kas minēti šīs regulas 170. pantā;

c) starpnozaru organizāciju atzīšanu, kas minēta 118. panta otrajā daļā;

d) lēmumiem par personu vai grupu, kas nav starpnozaru organizāciju biedri, 120. pantā minētajām saistībām maksāt dalības maksu;

e) aizsardzības pasākumu piemērošanu saskaņā ar 153. pantu;

f) eksporta kompensāciju apjoma koriģēšanu intervences periodā, kas minēta 158. panta 2. punkta otrajā daļā;

g) eksporta kompensācijām piemērojamos korektīvo summu grozījumus, kas minēti 158. panta 4. punkta otrajā teikumā;

h) Kopienas bilancēm, kas minētas 182. panta 2. punktā.

190. pants Gadījumi, kad Komisija atceļ atsevišķas Padomes pieņemtas regulas

Izmantojot šīs regulas piešķirtās pilnvaras, Komisija var atcelt vai grozīt Padomes pieņemtās regulas, pamatojoties uz jebkuru regulu vai noteikumiem, kas atcelti vai grozīti ar 191., 192., 193. un 195. pantu.

II NODAļA PāREJAS NOTEIKUMI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

191. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1493/1999

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 71. pantu un 73.–77. pantu svītro.

192. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2200/96

Regulas (EK) Nr. 2200/96 43., 44., 46., 47., 48. un 52. pantu svītro.

193. pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2201/96

Regulas (EK) Nr. 2201/96 23., 26., 27., 29. un 30. pantu svītro.

194. Pants Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1184/2006

Regulu (EK) Nr. 1184/2006 groza šādi:

1) Virsrakstu aizstāj ar šādu:

„Padomes 2006. gada 24. jūlija Regula (EK) Nr. 1184/2006, ar ko piemēro konkrētus konkurences noteikumus atsevišķu lauksaimniecības produktu ražošanai un tirdzniecībai”.

2) Regulas 1. pantu aizstāj ar šādu:

„1. pants

Šajā regulā paredz noteikumus, kas jāpiemēro attiecībā uz Līguma 81. un 86. panta un atsevišķiem 88. panta noteikumu piemērojamību Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanai un tirdzniecībai, izņemot produktus, uz ko attiecas Padomes Regulas (EK) Nr. [xxx] darbības joma, kā noteikts minētās regulas 1. pantā.

1.a pants

Līguma 81.–86. pantu un to piemērošanas noteikumus, ievērojot šīs regulas 2. pantu, piemēro visiem Līguma 81. panta 1. punktā un 82. pantā minētajiem nolīgumiem, lēmumiem un darbībām, kas saistītas ar 1. pantā minēto produktu ražošanu vai tirdzniecību.

* OV L xxxx, xxx. lpp. …”

3) Regulas 2. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

„Līguma 81. panta 1. punktu nepiemēro šīs regulas 1.a pantā minētajiem nolīgumiem un darbībām, ja tās veido valsts tirgus organizācijas neatņemamu daļu vai ir vajadzīgas Līguma 33. pantā minēto mērķu sasniegšanai.”

4) Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Līguma 88. panta 1. punkta un 3. punkta pirmā teikuma noteikumus piemēro atbalstam, kas piešķirts 1. pantā minēto produktu ražošanai un tirdzniecībai.”

195. pants Atcelšana

1. Tiek atceltas šādas regulas:

a) no 2008. gada 1. janvāra — Regulas (EEK) Nr. 234/68, (EEK) Nr. 827/68, (EEK) Nr. 2517/69, (EEK) Nr. 2728/75, (EEK) Nr. 2729/75, (EEK) Nr. 2759/75, (EEK) Nr. 2771/75, (EEK) Nr. 2777/75, (EEK) Nr. 1055/77, (EEK) Nr. 2931/79, (EEK) Nr. 1358/80, (EEK) Nr. 3730/87, (EEK) Nr. 4088/87, (EEK) Nr. 2075/92, (EEK) Nr. 2077/92, (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 2529/2001, (EK) Nr. 670/2003, (EK) Nr. 797/2004 un (EK) Nr. 1952/2005;

b) no 2008. gada 1. aprīļa — Regulas (EEK) Nr. 707/76, (EK) Nr. 1786/2003, (EK) Nr. 1788/2003 un (EK) Nr. 1544/2006;

c) no 2008. gada 1. jūlija — Regulas (EEK) Nr. 1898/87, (EEK) Nr. 2204/90, (EEK) Nr. 2991/94, (EK) Nr. 2597/97 (EK) Nr. 1255/1999, (EK) Nr. 2250/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EK) Nr. 1784/2003, (EK) Nr. 865/2004 un (EK) Nr. 1947/2005;

d) no 2008. gada 1. septembra — Regula (EK) Nr. 1785/2003;

e) no 2008. gada 1. oktobra — Regula (EK) Nr. 318/2006.

f) no 2009. gada 1. janvāra — Regulas (EEK) Nr. 386/90, (EEK) Nr. 1186/90 un (EK) Nr. 1183/2006.

2. Lēmumu 74/583/EEK atceļ no 2008. gada 1. janvāra.

196. pants Atsauču skaidrojums

Atsauces uz noteikumiem un regulām, ko groza vai atceļ ar 191.–195. pantu, uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar XVIII pielikumā dotajām atbilstības tabulām.

197. pants Pārejas posma noteikumi

Komisija var pieņemt pasākumus, kuru mērķis ir atvieglot pāreju no režīma, kas paredzēts regulās, ko groza vai atceļ ar 191.–195. pantu, uz šajā regulā paredzēto režīmu.

198. pants Stāšanās spēkā

1. Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

2. To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr to piemēro

a) labības, sēklu, olīvu un linu un kaņepju nozarē no 2008. gada 1. jūlija;

b) rīsu nozarē no 2008. gada 1. septembra;

c) cukura nozarē no 2008. gada 1. oktobra, izņemot 56. pantu, ko piemēro no 2008. gada 1. janvāra;

d) žāvētās rupjās lopbarības un zīdtārpiņu nozarē no 2008. gada 1. aprīļa;

e) vīna nozarē un 191. pantu no 2008. gada 1. augusta;

f) piena un piena produktu nozarē no 2008. gada 1. jūlija, izņemot II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētos noteikumus;

g) attiecībā uz II daļas I sadaļas III nodaļā noteiktajiem piena ražošanas ierobežojumiem no 2008. gada 1. aprīļa;

3. Attiecībā uz cukura nozari II daļas I sadaļas noteikumus cukuram piemēro līdz 2014./2015. tirdzniecības gada beigām.

4. Šīs regulas II daļas I sadaļas III nodaļā paredzētos noteikumus attiecībā uz piena ražošanas ierobežojumu sistēmu saskaņā ar 63. pantu piemēro līdz 2015. gada 31. martam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, ...

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS 1. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS

I daļa. Labība

Attiecībā uz labību šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | 0709 90 60 | Svaiga vai dzesināta cukurkukurūza |

0712 90 19 | Žāvēta cukurkukurūza, vesela, sagriezta, šķēlēs, šķelta vai pulverī, bet bez tālākas apstrādes un izņemot hibrīdus sējai |

1001 90 91 | Parastie kvieši un labības maisījums: |

1001 90 99 | Speltas kvieši, parastie kvieši un labības maisījums, izņemot sējai paredzēto |

1002 00 00 | Rudzi |

1003 00 | Mieži |

1004 00 | Auzas |

1005 10 90 | Kukurūzas sēklas, izņemot hibrīdus |

1005 90 00 | Kukurūza, izņemot sēklas |

1007 00 90 | Graudu sorgo, izņemot hibrīdus sējai |

1008 | Griķi, prosa un Kanāriju spulgzāles sēklas; citi graudaugi |

b) | 1001 10 | Cietie kvieši |

c) | 1101 00 00 | Kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma milti |

1102 10 00 | Rudzu milti |

1103 11 | Kviešu putraimi un rupja maluma milti |

1107 | Grauzdēts vai negrauzdēts iesals |

d) | 0714 | Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un gumi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, dzesināti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlēs vai granulās; sago palmas serdes |

ex 1102 | Labības milti, izņemot kviešu vai kviešu un rudzu maisījuma miltus |

1102 20 | – Kukurūzas milti |

1102 90 | – Citi: |

1102 90 10 | – – Miežu milti |

1102 90 30 | – – Auzu milti |

1102 90 90 | – – Citi |

ex 1103 | Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas, izņemot kviešu putraimus un rupja maluma miltus (1103 11. apakšpozīcija), rīsu putraimus un rupja maluma miltus (1103 19 50. apakšpozīcija) un rīsu granulas (1103 20 50. apakšpozīcija) |

ex 1104 | Graudi, kas apstrādāti citādā veidā (piemēram, lobīti, placināti, saspiesti pārslās, slīpēti, pulēti, kapāti vai drupināti), izņemot rīsus, kas iekļauti 1006. pozīcijā, un rīsu pārslas, kas iekļautas 1104 19 91. apakšpozīcijā; graudu dīgļi, veseli, placināti, pārslu veidā vai samalti |

1106 20 | Milti, rupja maluma milti un pulveris no sago, saknēm vai gumiem, kas iekļauti 0714. pozīcijā |

ex 1108 | Cietes; inulīns: |

– Cietes: |

1108 11 00 | – – Kviešu ciete |

1108 12 00 | – – Kukurūzas ciete |

1108 13 00 | – – Kartupeļu ciete |

1108 14 00 | – – Manioka ciete |

ex 1108 19 | – – Citādas cietes |

1108 19 90 | – – – Citādas |

1109 00 00 | Izžāvēts vai neizžāvēts kviešu lipeklis |

1702 | Pārējie cukura veidi, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi cietā stāvoklī; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, sajaukts vai nesajaukts ar dabisko medu; grauzdēts cukurs: |

ex 1702 30 | – Glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā pēc svara satur mazāk nekā 20 % fruktozes: |

– – Citi: |

– – – Citi: |

1702 30 91 | – – – – Aglomerēta vai neaglomerēta, balta kristāliska pulvera veidā |

1702 30 99 | – – – – Citi |

ex 1702 40 | – Glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā pēc svara satur vismaz 20 %, bet mazāk kā 50 % fruktozes , izņemot invertcukuru: |

1702 40 90 | – – Citi |

ex 1702 90 | – Citi produkti, ieskaitot invertcukuru un citu cukuru, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā no svara satur 50 % fruktozes: |

1702 90 50 | – – Maltodekstrīns un maltodekstrīna sīrups |

– – Grauzdēts cukurs: |

– – – Citi: |

1702 90 75 | – – – – Aglomerēta vai neaglomerēta pulvera veidā |

1702 90 79 | – – – – Citi |

2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

ex 2106 90 | – Citi |

– – Aromatizēti vai iekrāsoti cukursīrupi: |

– – – Citi |

2106 90 55 | – – – – Glikozes sīrups un maltodekstrīna sīrups |

ex 2302 | Klijas, atsijas un pārējie atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot graudaugus |

ex 2303 | Cietes ražošanas atlikumi un līdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanasatlikumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti: |

2303 10 | – Cietes ražošanas atlikumi un līdzīgi atlikumi |

2303 30 00 | – Alus vai spirta rūpniecības šķiedenis un atkritumi |

ex 2306 | Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot produktus, kas iekļauti 2304.un 2305. pozīcijā: |

2306 90 05 | – no kukurūzas dīgļiem |

ex 2308 | Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, augu atlikumi un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, kas izmantojami dzīvnieku barībai un kas citur nav aprakstīti vai minēti: |

2308 00 40 | – Ozolzīles un zirgkastaņi; augļu izspaidas vai čagas, izņemot vīnogu čagas |

2309 | Produkti, ko izmanto dzīvnieku barībai: |

ex 2309 10 | – Suņu un kaķu barība, kas iesaiņota pārdošanai mazumtirdzniecībā: |

2309 10 11 2309 10 13 2309 10 31 2309 10 33 2309 10 51 2309 10 53 | – – kas satur 1702 30 51.–1702 30 99., 1702 40 90., 1702 90 50. un 2106 90 55. apakšpozīcijā iekļauto cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu vai satur piena produktus (1), izņemot produktus un dzīvnieku barību, kurā piena produktu saturs pēc svara ir ne mazāks kā 50 % |

ex 2309 90 | – Citi: |

2309 90 20 | – – Produkti, kas minēti Kombinētās nomeklatūras 23. nodaļas 5. papildpiezīmē |

– – Citi produkti, tostarp premiksi: |

2309 90 31 2309 90 33 2309 90 41 2309 90 43 2309 90 51 2309 90 53 | – – – Citi produkti, kas satur 1702 30 51.–1702 30 99., 1702 40 90., 1702 90 50. un 2106 90 55. apakšpozīcijā iekļauto cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu vai satur piena produktus (1), izņemot produktus un dzīvnieku barību, kurā piena produktu saturs pēc svara ir ne mazāk kā 50 % |

(1) Šajā apakšpozīcijā "piena produkti" ir produkti, kas iekļauti 0401.–0406. pozīcijā, kā arī 1702 11., 1702 19.un 2106 90 51. apakšpozīcijā. |

II daļa. Rīsi

Attiecībā uz rīsiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | 1006 10 21 līdz 1006 10 98 | Nelobīti rīsi |

1006 20 | Lobīti (brūnie) rīsi |

1006 30 | Daļēji vai pilnīgi slīpēti rīsi, pulēti vai nepulēti vai glazēti vai neglazēti |

b) | 1006 40 00 | Šķelti rīsi |

c) | 1102 90 50 | Rīsu milti |

1103 19 50 | Rīsu putraimi un rupja maluma milti |

1103 20 50 | Rīsu granulas |

1104 19 91 | Rīsu pārslas |

ex 1104 19 99 | Placināti rīsu graudi |

1108 19 10 | Rīsu ciete |

III daļa. Cukurs

Attiecībā uz cukuru šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | 1212 91 | Cukurbietes |

1212 99 20 | Cukurniedres |

b) | 1701 | Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze cietā veidā |

c) | 1702 20 | Kļavu cukurs un kļavu sīrups |

1702 60 95 un 1702 90 99 | Pārējie cukura veidi cietā stāvoklī un cukura sīrupi bez aromātiskām un krāsojošām piedevām, izņemot laktozi, glikozi, maltodekstrīnu un izoglikozi |

1702 90 60 | Mākslīgais medus, kas ir sajaukts ar dabisko medu vai nav ar to sajaukts |

1702 90 71 | Grauzdēts cukurs, kas sausā veidā pēc svara satur 50 % vai vairāk procentu glikozes |

2106 90 59 | Aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi, izņemot izoglikozi, laktozi, glikozi un maltodekstrīna sīrupu |

d) | 1702 30 10 1702 40 10 1702 60 10 1702 90 30 | Izoglikoze |

e) | 1702 60 80 1702 90 80 | Inulīna sīrups |

f) | 1703 | Melase, kas iegūta ekstrahējot vai rafinējot cukuru |

g) | 2106 90 30 | Aromatizēti vai iekrāsoti izoglikozes sīrupi: |

h) | 2303 20 | Biešu mīkstums, cukurniedru rauši un pārējie cukura rūpniecības atlikumi |

IV daļa. Žāvēta rupjā lopbarība

Attiecībā uz žāvētu rupjo lopbarību šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | ex 1214 10 00 | – Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas ir mākslīgi žāvētas |

– Lucernas rupja maluma milti un granulas, kas žāvētas citādā veidā un samaltas |

ex 1214 90 90 | – Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un līdzīgi rupjās lopbarības produkti, kas ir mākslīgi žāvēti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus un produktus, kuri satur sienu |

– Lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi and vanagnadziņi, kas žāvēti citādā veidā un malti |

b) | ex 2309 90 99 | – Olbaltumvielu koncentrāti, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas |

– Dehidrēti produkti, kas iegūti vienīgi no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot iepriekšminētos koncentrātus |

V daļa. Sēklas

Attiecībā uz sēklām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

0712 90 11 | Cukurkukurūzas hibrīdi: – paredzēti sējai |

0713 10 10 | Zirņi (Pisum sativum) – paredzēti sējai |

ex 0713 20 00 | Aunazirņi: – paredzēti sējai |

ex 0713 31 00 | Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek sugas pupiņas: – paredzētas sējai |

ex 0713 32 00 | Šķautnainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis): – paredzētas sējai |

0713 33 10 | Dārza pupiņas, ieskaitot Phaseolus vulgaris: – paredzētas sējai |

ex 0713 39 00 | Citas pupiņas: – paredzētas sējai |

ex 0713 40 00 | Lēcas: – paredzētas sējai |

ex 0713 50 00 | Cūku pupas (Vicia faba var. major) un lauka pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor): – paredzētas sējai |

ex 0713 90 00 | Citi kaltēti pākšu dārzeņi – paredzēti sējai |

1001 90 10 | Speltas kvieši: – paredzēti sējai |

ex 1005 10 | Hibrīdkukurūzas sēklas |

1006 10 10 | Nelobīti rīsi: – paredzēti sējai |

1007 00 10 | Graudu sorgo hibrīdi: – paredzēti sējai |

1201 00 10 | Sojas pupiņas, veselas vai šķeltas: – paredzētas sējai |

1202 10 10 | Nelobīti zemesrieksti, kas nav grauzdēti vai citādā veidā termiski apstrādāti: – paredzēti sējai |

1204 00 10 | Linsēklas, veselas vai drupinātas: – paredzētas sējai |

1205 10 10 | Rapšu sēklas, veselas vai drupinātas: – paredzētas sējai |

1206 00 10 | Saulespuķu sēklas, veselas vai drupinātas: – paredzētas sējai |

ex 1207 | Citas eļļas augu sēklas un eļļas augļi, veseli vai drupināti: – paredzēti sējai |

1209 | Sēklas, augļi un sporas, kas izmantojamas – sējai |

VI daļa. Apiņi

1. Attiecībā uz apiņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

1210 | Apiņu rogas, svaigas vai žāvētas, arī maltas, pulverī vai granulās; lupulīns |

2. Šīs regulas noteikumi par tirgvedību un tirdzniecību ar trešām valstīm attiecas arī uz šādiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

1302 13 00 | Augu izcelsmes sulas un apiņu ekstrakti |

VII daļa. Olīveļļa un galda olīvas

Attiecībā uz olīveļļu un galda olīvām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | 1509 | Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām: |

1510 00 | Citas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas vienīgi no olīvām, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar 1509. pozīcijā iekļautajām eļļām vai frakcijām |

b) | 0709 90 31 | Svaigas vai dzesinātas olīvas, kas nav izmantojamas eļļas ražošanā |

0709 90 39 | Citas svaigas vai dzesinātas olīvas |

0710 80 10 | Saldētas olīvas (termiski neapstrādātas vai apstrādātas, tvaicējot vai vārot ūdenī) |

0711 20 | Olīvas, kuras konservētas īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kuras nav derīgas tūlītējai lietošanai: |

ex 0712 90 90 | Žāvētas olīvas, veselas, sagrieztas gabalos vai šķēlēs, drupinātas vai pulverī, bet bez tālākas apstrādes |

2001 90 65 | Olīvas, kas sagatavotas vai konservētas etiķī vai etiķskābē |

ex 2004 90 30 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas, saldētas olīvas |

2005 70 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas, nesasaldētas olīvas |

c) | 1522 00 31 1522 00 39 | Atlikumi, kas rodas apstrādājot taukvielas vai dzīvnieku vai augu vasku, kas satur eļļu ar olīveļļas īpašībām |

2306 90 11 – 2306 90 19 | Eļļas rauši un citi olīveļļas ekstrakcijas atlikumi |

VIII daļa. Šķiedras lini un kaņepes

Attiecībā uz šķiedras liniem un kaņepēm šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

5301 | Linšķiedra, neapstrādāta vai apstrādāta, bet nevērpta; linu pakulas un atlikumi (ieskaitot vērpšanas atkritumus un plucinātas šķiedras) |

5302 | Kaņepāji (Cannabis sativa L.), neapstrādāti vai apstrādāti, bet nevērpti; kaņepāju pakulas un atlikumi (ieskaitot vērpšanas atlikumus un plucinātas šķiedras) |

IX daļa. Augļi un dārzeņi

Attiecībā uz augļiem un dārzeņiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem.

KN kods | Apraksts |

0702 00 00 | Svaigi vai dzesināti tomāti |

0703 | Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi ķiploku dārzeņi, svaigi vai dzesināti |

0704 | Galviņkāposti, ziedkāposti, kolrābji, lapu kāposti un līdzīgi pārtikas kāpostaugi, svaigi vai dzesināti |

0705 | Dārza salāti (Lactuca sativa) un cigoriņi (Cichorium spp.), svaigi vai dzesināti |

0706 | Burkāni, galda rāceņi un kāļi, galda bietes, auzu saknes (puravlapu plostbārži), sakņu selerijas, redīsi un līdzīgi pārtikas sakņu dārzeņi, svaigi vai dzesināti |

0707 00 | Svaigi vai dzesināti gurķi un kornišoni |

0708 | Pākšu dārzeņi, lobīti vai nelobīti, svaigi vai dzesināti |

ex 0709 | Svaigi vai dzesināti citi dārzeņi, izņemot dārzeņus, kas iekļauti 0709 60 91., 0709 60 95., 0709 60 99., 0709 90 31., 0709 90 39. un 0709 90 60. apakšpozīcijā |

ex 0802 | Citi rieksti, svaigi vai žāvēti, arī lobīti vai mizoti, izņemot 0802 90 20. apakšpozīcijā iekļautos beteļriekstus un kolas riekstus |

0803 00 11 | Svaigi miltu banāni |

ex 0803 00 90 | Žāvēti miltu banāni |

0804 20 10 | Svaigas vīģes |

0804 30 00 | Ananasi |

0804 40 00 | Avokado |

0804 50 00 | Guavas, mango un mangostīni |

0805 | Svaigi vai žāvēti citrusaugļi |

0806 10 10 | Svaigas galda vīnogas |

0807 | Svaigas melones (ieskaitot arbūzus) un papaijas |

0808 | Svaigi āboli, bumbieri un cidonijas |

0809 | Svaigas aprikozes, ķirši, persiki (ieskaitot nektarīnus), plūmes un dzeloņplūmes |

0810 | Citi svaigi augļi |

0813 50 31 0813 50 39 | Maisījumi tikai no žāvētiem 0801. un 0802. pozīcijā iekļautajiem riekstiem |

1212 99 30 | Ceratonija |

X daļa. Apstrādāti augļu un dārzeņu produkti

Attiecībā uz apstrādātiem augļu un dārzeņu produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | ex 0710 | Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī), izņemot 0710 40 00. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu, 0710 80 10. apakšpozīcijā iekļautās olīvas un 0710 80 59. apakšpozīcijā iekļautos Capsicum un Pimenta ģints dārzeņus |

ex 0711 | Dārzeņi, kuri konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot 0711 20. apakšpozīcijā iekļautās olīvas, 0711 90 10. apakšpozīcijā iekļautos Capsicum vai Pimenta ģints dārzeņus un 0711 90 30. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu |

ex 0712 | Žāvēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabalos vai šķēlēs, drupināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti, izņemot ex 0712 90 05. apakšpozīcijā iekļautos kartupeļus, kas dehidrēti, izmantojot mākslīgo žāvēšanu un nav derīgi tūlītējais lietošanai, ex 0712 90 11. un 0712 90 19. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu un ex 0712 90 90. apakšpozīcijā iekļautās olīvas |

0804 20 90 | Žāvētas vīģes |

0806 20 | Rozīnes |

ex 0811 | Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, izņemot ex 0811 90 95. apakšpozīcijā iekļautos saldētos banānus |

ex 0812 | Augļi un rieksti, kuri ir konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kas nav derīgi tūlītējai lietošanai, izņemot ex 0812 90 98. apakšpozīcijā iekļautos banānus |

ex 0813 | Žāvēti augļi, kas nav iekļauti 0801.–0806. pozīcijā; riekstu un žāvētu augļu maisījumi, kas iekļauti šajā nodaļā, izņemot tikai to riekstu maisījumus, kuri iekļauti 0801. un 0802. pozīcijas 0813 50 31. un 0813 50 39. apakšpozīcijā |

0814 00 00 | Citrusaugļu vai meloņu (ieskaitot arbūzu) mizas, svaigas, saldētas, žāvētas vai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā īslaicīgai glabāšanai |

0904 20 10 | Žāvēti dārzeņpipari, kas nav drupināti vai malti |

b) | ex 0811 | Augļi un rieksti, kas nav termiski apstrādāti vai ir apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, saldēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |

ex 1302 20 | Pektīnvielas un pektināti |

ex 2001 | Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas, izņemot: – Capsicum ģints augļus, kas nav 2001 90 20. apakšpozīcijā iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari – cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), kas iekļauta 2001 90 30. apakšpozīcijā – 2001 90 40. apakšpozīcijā iekļauto jamsu, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes – palmu serdes, kas iekļautas 2001 90 60. apakšpozīcijā – olīvas, kas iekļautas 2001 90 65. apakšpozīcijā – vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas ex 2001 90 99. apakšpozīcijā |

2002 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti tomāti |

2003 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles |

ex 2004 | Saldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav 2006. pozīcijā iekļautie produkti, izņemot ex 2004 90 10. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), 2004 90 30. apakšpozīcijā iekļautās olīvas un kartupeļus, kuri sagatavoti vai konservēti 2004 10 91. apakšpozīcijā iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex 2005 | Nesaldēti, bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai citi konservēti dārzeņi, kas nav 2006. pozīcijā iekļautie produkti, izņemot 2005 70. apakšpozīcijā iekļautās olīvas, 2005 80 00. apakšpozīcijā iekļauto cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) un Capsicum ģints augļus, kuri nav 2005 99 10. apakšpozīcijā iekļautie dārzeņpipari vai Jamaikas pipari, un kartupeļi, kuri sagatavoti vai konservēti 2005 20 10. apakšpozīcijā iekļauto miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex 2006 00 | Augļi, rieksti, augļu mizas un pārējās augu daļas, kas konservētas ar cukuru (sausinātas, glazētas vai kristalizētas), izņemot ex 2006 00 38. un ex 2006 00 99. pozīcijā iekļautos banānus, kas konservēti ar cukuru |

ex 2007 | Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot: – homogenizētus banānu produktus, kas iekļauti ex 2007 10. apakšpozīcijā – banānu džemus, želejas, marmelādes, biezeņus vai pastas, kas iekļautas ex 2007 99 39., ex 2007 99 57. un ex 2007 99 98. apakšpozīcijā |

ex 2008 | Citur neminēti vai neiekļauti augļi, rieksti un citas augu ēdamās daļas, kas sagatavotas vai konservētas citādā veidā, ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu vai bez tās, izņemot – zemesriekstu sviestu, kas iekļauts 2008 11 10. apakšpozīcijā – palmu serdes, kas iekļautas 2008 91 00. apakšpozīcijā – kukurūzu, kas iekļauta 2008 99 85. apakšpozīcijā – 2008 99 91. apakšpozīcijā iekļauto jamsu, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes – vīnogulāju lapas, apiņu dzinumus un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas iekļautas ex 2008 99 99. apakšpozīcijā – citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumus, kas iekļauti ex 2008 92 59., ex 2008 92 78., ex 2008 92 93. un ex 2008 92 98. apakšpozīcijā – citādi sagatavotus vai konservētus banānus, kas iekļauti ex 2008 99 49., ex 2008 99 67. un ex 2008 99 99. apakšpozīcijā |

ex 2009 | Augļu sulas (izņemot vīnogu sulu un vīnogu misu, kas iekļauta 2009 61. un 2009 69. apakšpozīcijā, un banānu sulu, kas iekļauta ex 2009 80. apakšpozīcijā) un dārzeņu sulas, kas nav fermentētas un nesatur spirta piedevu, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās |

XI daļa. Banāni

Attiecībā uz banāniem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kodi | Apraksts |

0803 00 19 | Svaigi banāni, izņemot miltu banānus |

ex 0803 00 90 | Žāvēti banāni, izņemot miltu banānus |

ex 0812 90 98 90 | Īslaicīgai glabāšanai konservēti banāni |

ex 0813 50 99 | Maisījumi, kas satur žāvētus banānus |

1106 30 10 | Banānu milti, rupja maluma milti un pulveri |

ex 2006 00 99 | Cukurā konservēti banāni |

ex 2007 10 99 | Homogenizēti banānu produkti |

ex 2007 99 39 ex 2007 99 57 ex 2007 99 98 | Banānu džemi, želejas, marmelādes, biezeņi un pastas |

ex 2008 92 59 ex 2008 92 78 ex 2008 92 93 ex 2008 92 98 | Citādi sagatavotu vai konservētu banānu maisījumi |

ex 2008 99 49 ex 2008 99 67 ex 2008 99 99 | Citādi sagatavoti vai konservēti banāni |

ex 2009 80 35 ex 2009 80 38 ex 2009 80 79 ex 2009 80 86 ex 2009 80 89 ex 2009 80 99 | Banānu sula |

XII daļa. Vīni

Attiecībā uz vīnu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | 2009 61 2009 69 | Vīnogu sula (ieskaitot vīnogu misu) |

2204 30 92 2204 30 94 2204 30 96 2204 30 98 | Citas vīnogu misas, izņemot to, kura atrodas fermentācijas procesā vai kurai fermentācija apturēta bez alkohola pievienošanas |

b) | ex 2204 | Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus; vīnogu misu, kas nav iekļauta 2009. pozīcijā, izņemot citu vīnogu misu, kas iekļauta 2204 30 92., 2204 30 94., 2204 30 96. un 2204 30 98. apakšpozīcijā |

c) | 0806 10 90 | Svaigas vīnogas, izņemot galda vīnogas |

2209 00 11 2209 00 19 | Vīna etiķis |

d) | 2206 00 10 | Čagu ekstrakta vīns |

2307 00 11 2307 00 19 | Vīna nogulsnes |

2308 00 11 2308 00 19 | Vīnogu čagas |

XIII daļa. Dzīvi koki un citi augi, sīpoli, saknes un līdzīgi augi, griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi

Attiecībā uz dzīviem kokiem un citiem augiem, sīpoliem, saknēm un līdzīgiem augiem un grieztiem ziediem un dekoratīviem zaļumiem šī regula attiecas uz visiem produktiem, kas iekļauti Kombinētās nomenklatūras 6. nodaļā.

XIV daļa. Jēltabaka

Attiecībā uz jēltabaku šī regula aptver jēltabaku vai neapstrādātu tabaku un tabakas atkritumus, kas iekļauti 2401. pozīcijā.

XV daļa. Liellopu un teļa gaļa

Attiecībā uz liellopu un teļa gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

a) | 0102 90 05 līdz 0102 90 79 | Dzīvi liellopu sugas mājlopi, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |

0201 | Liellopu gaļa, svaiga vai dzesināta |

0202 | Liellopu gaļa, saldēta |

0206 10 95 | Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, svaiga vai dzesināta |

0206 29 91 | Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, saldēta |

0210 20 | Liellopu gaļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |

0210 99 51 | Diafragmas biezā daļa un plānā daļa, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |

0210 99 90 | Uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti |

1602 50 10 | Cita sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti, kas nav termiski apstrādāta; termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījums |

1602 90 61 | Cita sagatavota vai konservēta gaļa, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, kas nav termiski apstrādāta; termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījums |

b) | 0102 10 | Dzīvi tīršķirnes vaislas liellopi |

0206 10 91 | Uzturā lietojami liellopu subprodukti, izņemot diafragmas biezo un plāno daļu, svaigi vai dzesināti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |

0206 10 99 |

0206 21 00 | Uzturā lietojami liellopu subprodukti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu , saldēti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |

0206 22 00 |

0206 29 99 |

0210 99 59 | Uzturā lietojami liellopu subprodukti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti, izņemot diafragmas biezo daļu un plāno daļu |

ex 1502 00 90 | Jēli vai kausēti liellopu tauki, spiesti vai nespiesti, vai iegūti, ekstrahējot ar šķīdinātāju |

1602 50 31 līdz 1602 50 80 | Cita sagatavota vai konservēta liellopu gaļa vai subprodukti, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai gaļas subproduktus un maisījumus no termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem |

1602 90 69 | Cita sagatavota vai konservēta gaļa, kas satur liellopu gaļu vai subproduktus, kura nav termiski apstrādāta, un maisījumi no termiski apstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktiem |

XVI daļa. Piens un piena produkti

Attiecībā uz pienu un piena produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

a) | 0401 | Neiebiezināts piens un krējums, bez cukura vai cita saldinātāja piedevas |

b) | 0402 | Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu |

c) | 0403 10 11 līdz 39 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, kas ir iebiezināti vai neiebiezināti vai satur vai nesatur cukura vai citu saldinātāju piedevu, nav aromatizēti, bez augļu, riekstu vai kakao piedevas |

0403 90 11 līdz 69 |

d) | 0404 | Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur |

e) | ex 0405 | Sviests un citi no piena iegūti tauki un eļļas; piena tauku pasta, kam tauku saturs ir lielāks par 75 %, bet mazāks par 80 %; |

f) | 0406 | Siers un biezpiens |

g) | 1702 19 00 | Laktoze uz laktozes sīrups, kas nav aromatizēts un nesatur krāsvielas, [1>kas pēc svara satur mazāk nekā 99 % laktozes<1], izteikts kā bezūdens laktoze, kura aprēķināta sausnai |

h) | 2106 90 51 | Aromatizēts vai iekrāsots laktozes sīrups |

i) | ex 2309 | Produkti, ko izmanto dzīvnieku barībai: – Izstrādājumi un dzīvnieku barība, kas satur produktus, kam tieši vai, pamatojoties uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2730/75, piemērojama šī regula, izņemot izstrādājumus un dzīvnieku barību, kas iekļauta šā pielikuma I daļā. |

XVII daļa. Cūkgaļa

Attiecībā uz cūkgaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

a) | ex 0103 | Dzīvas mājas cūkas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |

b) | ex 0203 | Svaiga, dzesināta vai saldēta mājas cūku gaļa |

ex 0206 | Svaigi, dzesināti vai saldēti uzturā lietojami mājas cūku subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai |

ex 0209 00 | Svaigs, dzesināts, saldēts, sālīts, sālījumā sagatavots, žāvēts vai kūpināts cūkas speķis, kas nav kausēts |

ex 0210 | Sālīta, sālījumā sagatavota, žāvēta vai kūpināta mājas cūku gaļa un ēdami subprodukti |

1501 00 11 1501 00 19 | Cūku tauki (ieskaitot speķi) |

c) | 1601 00 | Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi no šiem produktiem |

1602 10 00 | Homogenizēti gaļas, gaļas subproduktu vai asins izstrādājumi |

1602 20 90 | Jebkuru dzīvnieku, izņemot zosu un pīļu, aknu izstrādājumi vai konservi |

1602 41 10 1602 42 10 1602 49 11 līdz 1602 49 50 | Citi izstrādājumi un konservi, kas satur mājas cūku gaļu vai subproduktus |

1602 90 10 | Jebkuru dzīvnieku asins izstrādājumi |

1602 90 51 | Citi ražojumi vai konservi, kas satur mājas cūku vai subproduktus |

1902 20 30 | Pildīti mīklas izstrādājumi, kas ir vai nav termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % desas un līdzīgu produktu, jebkuras gaļas un gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus |

XVIII daļa. Aitas gaļa un kazu gaļa

Attiecībā uz aitas gaļu un kazu gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

a) | 0104 10 30 0104 10 80 0104 20 90 0204 0210 99 21 0210 99 29 | Jēri (līdz 1 gada vecumam) Dzīvas aitas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki, un jēri Dzīvas kazas, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki Svaiga, dzesināta vai saldēta aitas gaļa vai kazu gaļa Aitas gaļa un kazu gaļa, ar kauliem, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta Aitas gaļa un kazu gaļa, bez kauliem, sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta |

b) | 0104 10 10 0104 20 10 0206 80 99 0206 90 99 0210 99 60 ex 1502 00 90 | Dzīvas aitas — tīršķirnes vaislas dzīvnieki Dzīvas kazas — tīršķirnes vaislas dzīvnieki Svaigi vai dzesināti ēdami aitu un kazu subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai Saldēti ēdami aitu un kazu subprodukti, kas nav paredzēti farmācijas produktu ražošanai Sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti ēdami aitu un kazu subprodukti Aitu vai kazu tauki, kas nav iekļauti 1503. pozīcijā |

c) | 1602 90 72 1602 90 74 | Cita sagatavota vai konservēta aitu vai kazu gaļa vai subprodukti, kas nav termiski apstrādāta Termiski apstrādātas gaļas vai subproduktu un termiski neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījumi |

d) | 1602 90 76 1602 90 78 | Cita sagatavota vai konservēta aitu vai kazu gaļa vai subprodukti, izņemot termiski neapstrādātu gaļu vai gaļas subproduktus vai termiski apstrādātas un neapstrādātas gaļas vai gaļas subproduktu maisījumus |

XIX daļa. Olas

Attiecībā uz olām šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

a) | 0407 00 11 0407 00 19 0407 00 30 | Mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas |

b) | 0408 11 80 0408 19 81 0408 19 89 0408 91 80 0408 99 80 | Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, kas ir svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai citādi konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, izņemot tos, kas nav piemēroti cilvēku uzturam |

XX daļa. Mājputnu gaļa

Attiecībā uz mājputnu gaļu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Preču apraksts |

a) | 0105 | Dzīvi mājputni, t. i., Gallus domesticus ģints putni, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas |

b) | Ex 0207 | Svaiga, dzesināta vai saldēta mājputnu gaļa un uzturā lietojami subprodukti, kas iekļauti 0105. pozīcijā, izņemot aknas, kas minētas c) punktā |

c) | 0207 13 91 | Svaigas, dzesinātas vai saldētas mājputnu aknas |

0207 14 91 |

0207 26 91 |

0207 27 91 |

0207 34 |

0207 35 91 |

0207 36 81 |

0207 36 85 |

0207 36 89 |

0210 99 71 | Sālītas, sālījumā sagatavotas, žāvētas vai kūpinātas mājputnu aknas |

0210 99 79 |

d) | 0209 00 90 | Svaigi, dzesināti, saldēti, sālīti, sālījumā sagatavoti, žāvēti vai kūpināti nekausēti mājputnu tauki |

e) | 1501 00 90 | Mājputnu tauki |

f) | 1602 20 11 | Citādi sagatavotas vai konservētas zosu vai pīļu aknas |

1602 20 19 |

1602 31 | Citādi sagatavota vai konservēta mājputnu gaļa vai subprodukti, kas iekļauti 0105. pozīcijā |

1602 32 |

1602 39 |

XXI daļa. Citi produkti

KN kods | Apraksts |

ex 0101 | Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi: |

0101 10 | – Tīršķirnes vaislas dzīvnieki: |

0101 10 10 | – – Zirgi (a) |

0101 10 90 | – – Citi |

0101 90 | – Citi: |

– – Zirgi: |

0101 90 19 | – – – Zirgi, kas nav paredzēti kaušanai |

0101 90 30 | – – Ēzeļi |

0101 90 90 | – – Mūļi un zirgēzeļi |

ex 0102 | Dzīvi liellopi: |

ex 0102 90 | – Dzīvnieki, kas nav tīršķirnes vaislas dzīvnieki |

0102 90 90 | – – Izņemot mājlopu sugas |

ex 0103 | Dzīvas cūkas: |

0103 10 00 | – Tīršķirnes vaislas dzīvnieki (b) |

– Citas: |

ex 0103 91 | – – kuru svars nepārsniedz 50 kg: |

0103 91 90 | – – – izņemot mājlopu šķirnes |

ex 0103 92 | – – kuru svars nepārsniedz 50 kg un vairāk |

0103 92 90 | – – izņemot mājlopu šķirnes |

0106 00 | Citi dzīvi dzīvnieki |

ex 0203 | Svaiga, dzesināta vai saldēta cūkgaļa |

– Svaiga vai dzesināta: |

ex 0203 11 | – – liemeņi vai pusliemeņi: |

0203 11 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0203 12 | – – Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu: |

0203 12 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0203 19 | – – Cita: |

0203 19 90 | – – – izņemot mājas cūku |

– – Saldēta: |

ex 0203 21 | – – liemeņi vai pusliemeņi: |

0203 21 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0203 22 | – – Šķiņķi, lāpstiņas un to izcirtņi, ar kaulu: |

0203 22 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0203 29 | – – Cita: |

0203 29 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0205 00 | Svaiga, dzesināta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu gaļa: |

ex 0205 00 20 ex 0205 00 80 | – svaigi dzesināta vai saldēta ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu gaļa – saldēta ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu gaļa |

ex 0206 | Svaigi, dzesināti vai saldēti ēdami liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļas subprodukti: |

ex 0206 10 | – Liellopu, svaigi un dzesināti: |

0206 10 10 | – – Farmācijas produktu ražošanai (c) |

– Liellopu, saldēti: |

ex 0206 22 00 | – – Aknas: |

– – – farmācijas produktu ražošanai |

ex 0206 29 | – – Citi: |

0206 29 10 | – – – farmācijas produktu ražošanai (c) |

ex 0206 30 00 | – Cūku, svaigi vai dzesināti |

– – Mājas cūku: |

– – – farmācijas produktu ražošanai |

– – Citi |

– Cūku, saldēti: |

ex 0206 41 00 | – – Aknas: |

– – – mājas cūku: |

– – – – farmācijas produktu ražošanai |

– – – Citi |

ex 0206 49 | – – Citi: |

ex 0206 49 20 | – – – mājas cūku: |

– – – – farmācijas produktu ražošanai |

0206 49 80 | – – – Citi |

ex 0206 80 | – Citi, svaigi vai dzesināti: |

0206 80 10 | – – farmācijas produktu ražošanai (c) |

– – Citi: |

0206 80 91 | – – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |

ex 0206 90 | – Citi, saldēti: |

0206 90 10 | – – farmācijas produktu ražošanai (c) |

– – Citi: |

0206 90 91 | – – – zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu |

0208 | Citāda svaiga, dzesināta vai saldēta gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti |

0210 | Gaļa un uzturā lietojami gaļas subprodukti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti; uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti un rupja maluma milti: |

– Cūkgaļa: |

ex 0210 11 | – – šķiņķi, pleci un to izcirtņi, ar kaulu: |

0210 11 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0210 12 | – – Krūtiņas (cauraugušas) un to izcirtņi: |

0210 12 90 | – – – izņemot mājas cūku |

ex 0210 19 | – – Cita: |

0210 19 90 | – – – izņemot mājas cūku |

– Cita, tostarp uzturā lietojami gaļas un gaļas subproduktu milti un rupja maluma milti: |

0210 91 00 | – – primātu |

0210 92 00 | – – vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (Cetacea kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju) |

0210 93 00 | – – Reptiļu (tostarp čūsku un bruņrupuču) |

ex 0210 99 | – – Cita: |

– – – Gaļa: |

0210 99 31 | – – – – ziemeļbriežu |

0210 99 39 | – – – – Cita |

– – – Subprodukti: |

– – – – izņemot mājas cūku, liellopu, aitas un kazu |

0210 99 80 | – – – – – Izņemot mājputnu aknas |

ex 0407 00 | Putnu olas ar čaumalu, svaigas, konservētas vai termiski apstrādātas: |

0407 00 90 | – izņemot mājputnu |

ex 0408 | Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai citādi konservēti, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās: |

– Olu dzeltenumi: |

ex 0408 11 | – – žāvēti: |

0408 11 20 | – – – nederīgi lietošanai pārtikā (d) |

ex 0408 19 | – – Citi: |

0408 19 20 | – – – nederīgi lietošanai pārtikā (d) |

– Citi: |

ex 0408 91 | – – Žāvēti: |

0408 91 20 | – – – nederīgi lietošanai pārtikā (d) |

ex 0408 99 | – – Citi: |

0408 99 20 | – – – nederīgi lietošanai pārtikā (d) |

0410 00 00 | Dzīvnieku izcelsmes uzturā lietojami produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti |

0504 00 00 | Dzīvnieku (izņemot zivju) zarnas, pūšļi un kuņģi, veseli un to daļas, svaigi, dzesināti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti |

ex 0511 | Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai iekļauti; uzturā nederīgi beigti 1. vai 3. nodaļā iekļauti dzīvnieki |

0511 10 00 | – Buļļu sperma |

– Citi: |

0511 91 | – – zivju vai vēžveidīgo, molusku vai citu ūdens bezmugurkaulnieku produkti; beigti 3. nodaļā iekļautie dzīvnieki |

ex 0511 99 | – – Citi: |

0511 99 31 un 0511 99 39 0511 99 85 | – – dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi: – – –Citi |

ex 0709 | Citi dārzeņi, svaigi vai dzesināti: |

ex 0709 60 | – Capsicum ģints vai Pimenta ģints dārzeņi |

– – Citi: |

0709 60 91 | – – – Capsicum ģints dārzeņi, capsicin vai capsicum oleosveķu krāsvielu ražošanai (c) |

0709 60 95 | – – – Ēterisko eļļu un rezinoīdu rūpnieciskai ražošanai (c) |

0709 60 99 | – – – Citi |

ex 0710 | Saldēti dārzeņi (kas nav termiski apstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |

ex 0710 80 | – Citi dārzeņi: |

– – Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi |

0710 80 59 | – – – Izņemot dārzeņpiparus |

ex 0711 | Dārzeņi, kuri konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, sēra dioksīda gāzē, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kas nav derīgi tūlītējai lietošanai: |

ex 0711 90 | – Citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |

– – Dārzeņi: |

0711 90 10 | – – – Capsicum ģints vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus |

0713 | Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti: |

ex 0713 10 | – zirņi (Pisum sativum) |

0713 10 90 | – – izņemot sējai paredzētos |

ex 0713 20 00 | – Aunazirņi: |

– – izņemot sējai paredzētos |

– Pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.): |

ex 0713 31 00 | – – Vigna mungo (L) Hepper vai Vigna radiata (L) Wilczek sugas pupiņas: |

– – – zņemot sējai paredzētās |

ex 0713 32 00 | – – Šķautnainās pupiņas (Phaseolus vai Vigna angularis): |

– – – izņemot sējai paredzētās |

ex 0713 33 | – – Dārza pupiņas, ieskaitot Phaseolus vulgaris: |

0713 33 90 | – – – izņemot sējai paredzētās |

ex 0713 39 00 | – – Citi: |

– – – izņemot sējai paredzētos |

ex 0713 40 00 | – Lēcas: |

– – – izņemot sējai paredzētās |

ex 0713 50 00 | – Cūku pupas (Vicia faba var. major) un lauka pupas (Vicia faba var. equina un Vicia faba var. minor): |

– – izņemot sējai paredzētās |

ex 0713 90 00 | – Citi: |

– – Izņemot sējai paredzētos |

0801 | Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai žāvēti, arī lobīti vai mizoti |

0802 | Citi rieksti, svaigi vai žāvēti, lobīti vai nelobīti vai mizoti vai nemizoti: |

ex 0802 90 | – Citi: |

ex 0802 90 20 | – – Beteļrieksti un kolas rieksti |

ex 0804 | Svaigas vai žāvētas dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostīni: |

0804 10 00 | – Dateles |

0902 | Aromatizēta vai nearomatizēta tēja |

ex 0904 | Piper ģints pipari; žāvēti vai drupināti, vai malti Capsicum vai Pimenta ģints augļi, izņemot dārzeņpiparus, kas iekļauti 0904 20 10. apakšpozīcijā |

0905 00 00 | Vaniļa |

0906 | Kanēlis un kanēļkoka ziedi |

0907 00 00 | Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji) |

0908 | Muskatrieksti, žāvētas muskatriekstu mizas un kardamons |

0909 | Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas; kadiķu ogas |

0910 | Ingvers, safrāns, kurkuma, timiāns, lauru lapas, karijs un citas garšvielas |

ex 1106 | Milti, rupja maluma milti un pulveris no žāvētiem 0713. pozīcijā iekļautajiem pākšu dārzeņiem, 0714. pozīcijā iekļautā sāgo vai saknēm, vai gumiem vai 8. nodaļā iekļautajiem produktiem: |

1106 10 00 | – no žāvētiem 0713. pozīcijā iekļautajiem pākšu dārzeņiem |

ex 1106 30 | – No 8. nodaļā iekļautajiem produktiem: |

1106 30 90 | – – izņemot banānus |

ex 1108 | Cietes; inulīns: |

1108 20 00 | – inulīns |

1202 10 90 | Negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, nelobīti zemesrieksti, kas nav paredzēti sējai |

1202 20 00 | Negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, lobīti zemesrieksti, drupināti vai nedrupināti |

1203 00 00 | Kopra |

1206 00 91 | Drupinātas vai nedrupinātas saulespuķu sēklas, kas nav paredzētas sējai |

1206 00 99 |

1207 20 90 | Drupinātas vai nedrupinātas kokvilnas sēklas, kas nav paredzētas sējai |

1207 40 90 | Drupinātas vai nedrupinātas sezama sēklas, kas nav paredzētas sējai |

1207 50 90 | Drupinātas vai nedrupinātas sinepju sēklas, kas nav paredzētas sējai |

1207 91 90 | Drupinātas vai nedrupinātas magoņu sēklas, kas nav paredzētas sējai |

1207 99 91 | Drupinātas vai nedrupinātas kaņepju sēklas, kas nav paredzētas sējai |

ex 1207 99 97 | Drupinātas vai nedrupinātas citas eļļas sēklas un eļļas augļi, kas nav paredzēti sējai |

1208 | Citu eļļas sēklu un eļļas augļu, izņemot sinepju sēklu, milti un rupja maluma milti |

1211 | Augi un augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai vai līdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, drupināti vai saberzti pulverī |

ex 1212 | Ceratoniju augļi, jūraszāles un citas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas vai žāvētas, maltas un nemaltas; augļu kauliņi un citi dārzeņu produkti (ieskaitot negrauzdētas cigoriņu saknes, kas pieder Cichorium intybus sativum šķirnei), kas galvenokārt izmantojami pārtikā un citur nav minēti vai iekļauti: |

ex 1212 20 00 | – Jūraszāles un citas aļģes, ko izmanto galvenokārt farmācijas nozarē vai pārtikā |

– Citi: |

ex 1212 99 | – – izņemot cukurniedres, ceratoniju augļus un ceratoniju augļu sēklas: |

ex 1212 99 70 | – – – citi, izņemot cigoriņu saknes |

1213 00 00 | Graudaugu salmi un sēnalas, nesagatavotas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulu veidā |

ex 1214 | Kāļi, runkuļi, lopbarības bietes, siens, zilā lucerna (sējas lucerna), āboliņš, sējas esparsete, lopbarības kāposti, lupīnas, vīķi un līdzīgi lopbarības produkti, granulēti vai negranulēti: |

ex 1214 10 | Mākslīgi žāvētas lucernas rupja maluma milti un granulas, izņemot: citādi žāvētas lucernas rupja maluma milti un granulas |

ex 1214 90 | – Citi: |

1214 90 10 | – – runkuļi, kāļi un citas lopbarības saknes |

ex 1214 90 90 | – – Citi, izņemot: |

– mākslīgi žāvēta lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi un līdzīgi lopbarības produkti, izņemot sienu un lopbarības kāpostus un produktus, kas satur sienu |

– Citādi žāvēta un malta lucerna, sējas esparsete, āboliņš, lupīnas, vīķi, amoliņš, aunazirņi un vanagzirņi |

ex 1502 00 | Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot 1503. pozīcijā iekļautos: |

ex 1502 00 10 | – Rūpnieciskai izmantošanai, izņemot pārtikas preču ražošanu cilvēku uzturam, izņemot taukus, kas iegūti no kauliem un atkritumiem (c) |

1503 00 | Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, kas nav emulģēta vai maisījums vai citādi sagatavota |

1504 | Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

1507 | Sojas pupiņu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

1508 | Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

1511 | Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

1512 | Saulespuķu sēklu, šaflora un kokvilnas sēklu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

1513 | Kokosriekstu (kopras), palmu kodolu vai babasū eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

1514 | Rapšu vai sinepju eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

ex 1515 | Citi negaistoši augu tauki un eļļas (izņemot jojoba eļļu, kas minēta ex 1515 90 11. apakšpozīcijā) un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nemodificētas |

ex 1516 | Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, daļēji vai pilnīgi hidrogenizētas, esterificētas, pāresterificētas vai elaidininētas, rafinētas vai nerafinētas, bet tālāk neapstrādātas (izņemot hidrogenizētu rīcineļļu, tā saukto opālvasku, kas iekļauts 1516 20 10. apakšpozīcijā) |

ex 1517 | Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām vai dažādu šajā nodaļā minētu tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kas iekļautas 1516. pozīcijā, izņemot 1517 10 10., 1517 90 10. un 1517 90 93. apakšpozīcijas |

1518 00 31 | Negaistošas augu eļļas, šķidras, jauktas tehniskai vai rūpnieciskai izmantošanai, izņemot pārtikas produktu ražošanu cilvēku uzturam (c) |

1518 00 39 |

1522 00 91 | Eļļas nogulsnes un atliekas; ziepju ražošanā izmantojamas vielas, kas rodas taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādē, izņemot tās, kuras satur eļļu, kam ir olīveļļas īpašības |

1522 00 99 | Citi atlikumi, kas rodas taukvielu vai dzīvnieku vai augu vasku apstrādē, izņemot tos, kuri satur eļļu, kam ir olīveļļas īpašības |

ex 1602 | Citi gaļas, subproduktu vai asins izstrādājumi vai konservi: |

– No cūkgaļas: |

ex 1602 41 | – – šķiņķis un tā izcirtņi: |

1602 41 90 | – – – Izņemot mājas cūku |

ex 1602 42 | – – Lāpstiņas un to izcirtņi: |

1602 42 90 | – – – Izņemot mājas cūku |

ex 1602 49 | – – Citi, ieskaitot maisījumus |

1602 49 90 | – – – Izņemot mājas cūku |

ex 1602 90 | – Citi, ieskaitot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm: |

– – izņemot izstrādājumus no jebkuru dzīvnieku asinīm: |

1602 90 31 | – – – medījumu vai trušu |

1602 90 41 | – – – ziemeļbriežu |

– – – Citi: |

– – – – kas nesatur mājas cūku gaļu vai subproduktus: |

– – – – – kas nesatur liellopu gaļu vai subproduktus: |

1602 90 98 | – – – – – – Izņemot aitu vai kazu gaļu vai subproduktus |

1603 00 | Gaļas, zivju, vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas |

1801 00 00 | Kakao pupiņas, veselas vai maltas, negrauzdētas vai grauzdētas |

1802 00 00 | Kakao čaumalas, apvalki, miziņas un citi kakao atlikumi |

ex 2001 | Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas: |

ex 2001 90 | – Citi: |

2001 90 20 | – – Capsicum ģints augļi, kas nav dārzeņpipari vai Jamaikas pipari |

ex 2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā minētos produktus: |

ex 2005 90 | – Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |

2005 99 10 | – – Capsicum ģints augļi, kas nav dārzeņpipari vai Jamaikas pipari |

ex 2206 | Citi raudzēti dzērieni (piemēram, sidrs, bumbieru sidrs, medalus); raudzētu dzērienu maisījumi un raudzētu dzērienu un bezalkoholisko dzērienu maisījumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

2206 00 31 to 2206 00 89 | – Citi, izņemot čagu ekstrakta vīnu |

ex 2301 | Pārtikā nederīgi milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivs vai vēžveidīgajiem, moluskiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem; dradži: |

2301 10 00 | – Milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem; dradži |

ex 2302 | Klijas, atsijas un pārējie atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti pēc labības vai pākšaugu sijāšanas, malšanas vai citādas apstrādes |

2302 50 00 | – Pākšaugu |

2304 00 00 | Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot sojas pupu eļļu |

2305 00 00 | Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu |

ex 2307 00 | Vīna nogulsnes; vīnakmens: |

2307 00 90 | – Vīnakmens |

ex 2308 00 | Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, augu atlikumi un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti vai ietverti: |

2308 00 90 | – – Izņemot vīnogu čagas, ozolzīles un zirgkastaņus, augļu, izņemot vīnogu, izspaidas vai čagas |

ex 2309 | Izstrādājumi, ko izmanto dzīvnieku barībai: |

ex 2309 10 | – Suņu un kaķu barība, kas iesaiņota pārdošanai mazumtirdzniecībā: |

2309 10 90 | – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēts 1702 30 51–1702 30 99., 1702 40 90., 1702 90 50. un 2106 90 55. apakšpozīcijā, vai piena produktus |

ex 2309 90 | – Citi: |

2309 90 10 | – – Zivju vai jūras zīdītāju šķīstošās atliekas |

– – Citi, ieskaitot premiksus: |

ex 2309 90 91 līdz 2309 90 99 | – – – kas nesatur cieti, glikozi, glikozes sīrupu, maltodekstrīnu vai maltodekstrīna sīrupu, kas minēts 1702 30 51–1702 30 99., 1702 40 90., 1702 90 50. un 2106 90 55. pozīcijā, vai piena produktus, izņemot: |

– Olbaltumvielu koncentrātus, kas iegūti no lucernas sulas un zāles sulas |

– Dehidrēti produkti, kas iegūti tikai no cietajiem atlikumiem un sulas, kas rodas, sagatavojot pirmajā ievilkumā minētos koncentrātus |

(a) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas attiecīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Padomes Direktīvu 94/28/EK (OV L 178, 12.7.1994., 66. lpp.); Komisijas Lēmums 93/623/EEK (OV L 298, 3.12.1993., 45. lpp.) (b) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas attiecīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Padomes Direktīvu 88/661/EEK (OV L 382, 31.12.1988., 36. lpp.); Padomes Direktīva 94/28/EK (OV L 178, 12.07.1994., 66. lpp.) Komisijas Lēmums 96/510/EK (OV L 210, 20.8.1996., 53. lpp.) (c) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas attiecīgajos Kopienas noteikumos paredzētie nosacījumi (sk. Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 291.–300. pantu (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) un turpmākie grozījumi. (d) Uz šajā apakšpozīcijā ietvertajām precēm attiecas nosacījumi, kas paredzēti Kombinētās nomenklatūras pagaidu noteikumu II apakšnodaļas F punktā (Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikums). |

II PIELIKUMS1. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTO PRODUKTU SARAKSTS

I daļa. Etilspirts

1. Attiecībā uz etilspirtu šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

ex 2207 10 00 | Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % vai vairāk, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |

ex 2207 20 00 | Denaturēts jebkāda stipruma etilspirts un citi spirti, kas iegūti no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |

ex 2208 90 91 un ex 2208 90 99 | Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju, kura mazāka par 80 %, kas iegūts no EK Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem |

2. III daļas II nodaļas I apakšnodaļa par importa licencēm un minētās daļas III nodaļas I apakšnodaļa attiecas arī uz produktiem, kuru pamatā ir KN 2208. kodā iekļautais lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, kas iepakots konteineros, kuru tilpums ir lielāks nekā 2 l, un kam piemīt visas 1. punktā aprakstītās etilspirtam raksturīgās īpašības.

II daļa. Biškopības produkti

1. Attiecībā uz biškopības produktiem šī regula attiecas uz šajā tabulā minētajiem produktiem:

KN kods | Apraksts |

0409 | Dabiskais medus |

ex 0410 00 00 | Peru pieniņš, uzturā lietojams propoliss |

ex 0511 99 90 | Peru pieniņš, uzturā nederīgs propoliss |

ex 1212 99 80 | Ziedputekšņi |

ex 1521 90 | Bišu vasks |

III daļa. Zīdtārpiņi

Attiecībā uz zīdtārpiņiem šī regula attiecas uz zīdtārpiņiem, kas iekļauti KN 0106 90 00. apakšpozīcijā, un zīdtārpiņu olas, kas iekļautas 0511 99 85. apakšpozīcijā.

III PIELIKUMS 2. PANTĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS

I daļa. Definīcijas, kas attiecas uz rīsu nozari

I Terminus „nelobīti rīsi", „lobīti rīsi", „daļēji slīpēti rīsi", „pilnībā slīpēti rīsi", „apaļgraudu rīsi", „vidējgraudu rīsi", „garengraudu rīsi A vai B" un „šķeltie rīsi" definē šādi.

1. a) Nelobīti rīsi: rīsi, kuriem pēc kulšanas ir saglabājusies miziņa.

b) Lobīti rīsi: nelobīti rīsi, kuriem novilkts tikai sēklapvalks. Šī definīcija, piemēram, attiecas, uz rīsiem ar standartapzīmējumiem „brūnie rīsi", cargo rice , loonzain un riso sbramato ;

c) Daļēji slīpēti rīsi: nelobīti rīsi, kuriem atdalīts sēklapvalks, daļa no dīgļa un visi augļapvalka ārējie slāņi vai daļa no tiem, bet ne iekšējie slāņi;

d) Pilnīgi noslīpēti rīsi: nelobīti rīsi, kuriem atdalīts sēklapvalks, visi augļapvalka ārējie un iekšējie slāņi, viss dīglis, ja tie ir garengraudu un vidējgraudu rīsi, un vismaz daļa no tā, ja tie ir apaļgraudu rīsi, bet kuriem uz ne vairāk kā 10 % grauduvar palikt gareniskas baltas svītras. .

2. a) Apaļgraudu rīsi: rīsi, kuru graudi garumā nepārsniedz 5,2 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 2.

b) Vidējgraudu rīsi: rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 5,2 mm, bet nepārsniedz 6,0 mm, un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir mazāka par 3.

c) Garengraudu rīsi: ir

i) garengraudu rīsi A: rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir lielāka par 2, bet mazāka par 3;

ii) garengraudu rīsi B: rīsi, kuru graudi garumā pārsniedz 6,0 mm un kuru graudu garuma un platuma attiecība ir vienāda ar 3 vai lielāka par 3.

d) Graudu mērīšana: graudu mērīšanu veic pilnīgi noslīpētiem rīsiem ar šādu metodi:

i) ņem reprezentatīvu paraugu no partijas;

ii) paraugu sijā, lai paturētu tikai veselus graudus, ieskaitot nenobriedušus graudus;

iii) veic divus mērījumus katram no 100 graudiem un aprēķina vidējo;

iv) izsaka rezultātu milimetros, kas noapaļoti līdz desmitdaļai.

3. Šķeltie rīsi: graudu fragmenti, kas garumā nepārsniedz trīs ceturtdaļas no vesela grauda vidējā garuma.

II Veseliem un šķeltiem graudiem, kuru kvalitāte ir nevainojama, piemērojamas šādas definīcijas:

A Veseli graudi

Graudi, no kuriem atdalīta tikai daļa gala, neatkarīgi no katrā slīpēšanas stadijā radītajiem raksturlielumiem.

B Apgriezti graudi

Graudi, kuriem atdalīts viss gals.

C Šķeltie graudi jeb fragmenti

Graudi, kuriem atdalīta daļa, kas lielāka nekā gals. Pie šķeltiem graudiem pieder:

- lieli šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par pusi grauda, bet kuras neveido veselu graudu),

- vidēji šķeltie graudi (graudu daļas, kuru garums nav mazāks par ceturto daļu grauda garuma, bet kuras ir mazākas par "lielu šķelto graudu" minimālo lielumu),

- smalki šķeltie graudi (graudu daļas, kas ir mazākas par ceturto daļu grauda, bet pārāk lielas, lai izkļūtu cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm),

- fragmenti (mazi graudu gabaliņi vai daļiņas, kas var izkļūt cauri sietam ar acu izmēru 1,4 mm); šķelti graudi (gabaliņi, kas radušies, graudam šķeļoties garenvirzienā) atbilst šai definīcijai.

D Zaļi graudi

Graudi, kas nav pilnīgi nogatavojušies.

E Graudi ar dabisku anomāliju

Dabiska anomālija ir anomālija, izdarot salīdzinājumu ar šķirnei raksturīgām morfoloģiskajām pazīmēm un kura ir vai nav mantota. .

F Kaļķaini graudi

Graudi, kuriem vismaz trīs ceturtdaļas virsmas ir necaurspīdīga un kaļķaina.

G Sarkani svītroti graudi

Graudi, kuriem no augļapvalka atliekām garenvirzienā ir radies sarkans dažādas intensitātes un toņu svītrojums.

H Plankumaini graudi

Graudi, kuriem ir skaidri saskatāms neliels vairāk vai mazāk regulāras formas tumšas krāsas aplis; pie plankumainiem graudiem pieder arī tie, kuriem ir nelielas melnas svītras tikai uz virsmas; svītrām un plankumiem nedrīkst būt dzeltens vai tumšs oreols.

I Iekrāsoti graudi

Graudi, kuriem nelielā virsmas laukumā dabīgā krāsa ir acīm redzami izmainījusies; plankumi var būt dažādās krāsās (melnīgsnēji, sarkanīgi, brūni); par plankumiem uzskatāmas arī tumši melnas svītras. Ja plankumu krāsa ir pietiekami spilgta (melna, rozā, sarkanbrūna), lai to uzreiz pamanītu, un ja plankumi klāj vismaz pusi grauda virsmas, tad graudi jāuzskata par dzeltenajiem graudiem.

J Dzeltenie graudi

Graudi, kuru dabīgā krāsa ir pilnīgi vai daļēji mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot, un kas ir ieguvuši citrondzeltenu vai apelsīndzeltenu toni.

K Dzintarkrāsas graudi

Graudi, kuru krāsa pa visu virsmu ir nedaudz vienmērīgi mainījusies, ja vien tas nav noticis žāvējot; šo izmaiņu dēļ graudi ieguvuši gaišu dzintardzeltenu krāsu.

II daļa. Definīcijas, kas attiecas uz cukura nozari

1. „Baltais cukurs" ir cukurs, kas nav aromatizēts vai krāsots un nesatur nekādus citus piemaisījumus, un kam pēc svara sausā veidā saharozes saturs ir 99,5 % vai vairāk, ko nosaka ar polarimetrisko metodi;

2. „Jēlcukurs" ir cukurs, kas nav aromatizēts vai krāsots un nesatur nekādus citus piemaisījumus, un kam pēc svara sausā veidā saharozes saturs ir mazāk par 99,5 %, ko nosaka ar polarimetrisko metodi;

3. „Izoglikoze" ir produkts, ko iegūst no glikozes vai tās polimēriem, kurai sausā veidā fruktozes saturs nav mazāks par 10 %;

4. „Inulīna sīrups" ir tiešais produkts, ko iegūst inulīna vai oligofruktožu hidrolīzē un kas sausā veidā satur vismaz 10 % fruktozes brīvā veidā vai kā saharozi un izteiktu kā cukura vai izoglikozes ekvivalentus. Lai novērstu tirgus ierobežojumus produktiem ar zemu saldināšanas spēju, ko ražo inulīna šķiedras apstrādātāji bez inulīna sīrupa kvotas, Komisija šo definīciju var grozīt;

5. „Kvotas cukurs", "kvotas izoglikoze" un "kvotas inulīna sīrups" ir jebkurš cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas daudzums, kas ietilpst attiecīgā uzņēmuma kvotā konkrētam tirdzniecības gadam;

6. „Rūpnieciskais cukurs" ir jebkurš cukura produkcijas daudzums, kas pārsniedz 5. punktā minēto cukura daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam un paredzēts, lai rūpniecībā ražotu kādu no 59. panta 2. punktā minētajiem produktiem;

7. „Rūpnieciskā izoglikoze" un "rūpnieciskais inulīna sīrups" ir jebkurš izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas daudzums konkrētam tirdzniecības gadam, kas paredzēts, lai rūpniecībā ražotu kādu no 59. panta 2. punktā minētajiem produktiem;

8. „Pārpalikuma cukurs", "pārpalikuma izoglikoze" un "pārpalikuma inulīna sīrups" ir jebkurš cukura, izoglikozes vai inulīna sīrupa produkcijas daudzums konkrētam tirdzniecības gadam, kas pārsniedz 5., 6. un 7. punktā minēto attiecīgo daudzumu;

9. „Kvotas cukurbietes" ir visas cukurbietes, ko pārstrādā kvotas cukurā;

10. „Piegādes līgums" ir līgums, kas noslēgts starp pārdevēju un uzņēmumu par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai;

11. „Nozares nolīgums" ir:

a) nolīgums, kas pirms piegādes līgumu slēgšanas noslēgts Kopienas līmenī starp attiecīgās valsts ražotāju organizāciju grupu, no vienas puses, un attiecīgās valsts pārdevēju grupu, no otras puses;

b) nolīgums, kas pirms piegādes līgumu slēgšanas ir noslēgts starp attiecīgās dalībvalsts atzītiem ražotājiem vai ražotāju organizāciju, no vienas puses, un attiecīgās dalībvalsts atzītu pārdevēju organizāciju, no otras puses;

c) ja nav a) vai b) apakšpunktā minēto nolīgumu, likums par uzņēmumiem un likums par kooperatīvām sabiedrībām tādā apmērā, kādā tas reglamentē cukurbiešu piegādi, ko veic tāda uzņēmuma vai kooperatīvas sabiedrības akcionāri vai biedri, kurš ražo cukuru;

d) ja nav a) vai b) apakšpunktā minēto nolīgumu, kārtība, kas pastāv pirms piegādes līgumu noslēgšanas, ar nosacījumu, ka pārdevēji, kas pieņem šo kārtību, piegādā vismaz 60 % no kopējā biešu daudzuma, ko ražotāji iepērk cukura ražošanai vienā vai vairākās fabrikās;

12. „ĀAK/Indijas cukurs" ir cukurs, uz kuru attiecas KN 1701. kods, kura izcelsme ir valstis, kas uzskaitītas XVI pielikumā, un kurš Kopienā importēts saskaņā ar:

- ĀAK un EK Partnerības nolīguma V pielikuma 3. protokolu;

- Eiropas Kopienas un Indijas Republikas Nolīgumu par cukurniedru cukuru[?].

13. „Pilna laika rafinētājs" ir ražotne:

- kuras vienīgā darbība ir importēta cukurniedru jēlcukura rafinēšana vai

- kura 2004./2005. tirdzniecības gadā rafinēja vismaz 15 000 tonnas importēta cukurniedru jēlcukura.

III daļa. Definīcijas, kas attiecas uz apiņu nozari

1. „Apiņi" ir ložņājošā apiņa (humulus lupulus) (sievišķā) auga kaltētas ziedkopas, kas pazīstamas arī kā rogas; šīm ziedkopām, kas ir zaļgani dzeltenā krāsā un olveida formā, ir ziedkātiņš, un to lielākais garums parasti ir no 2 līdz 5 cm;

2. „Apiņu pulveris" ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, un kas satur visas to dabiskās sastāvdaļas;

3. „Apiņu pulveris ar augstāku lupulīna saturu" ir produkts, ko iegūst, samaļot apiņus, kad mehāniski noņemta daļu lapu, kātu, seglapu un stublāju;

4. „Apiņu ekstrakts" ir koncentrēts produkts, ko iegūst, apiņus vai apiņu pulveri apstrādājot ar šķīdinātāju;

5. „Jaukti apiņu produkti" ir divu vai vairāku no a) līdz d) apakšpunktā minēto produktu maisījums.

IV daļa. Definīcijas, kas attiecas uz liellopu un jaunlopu gaļas nozari

1. „Liellopi" ir dzīvi mājas liellopu sugu dzīvnieki, uz ko attiecas KN ex 0102 10. kods, 0102 90 05.–0102 90 79. kods;

2. „Pieauguši liellopi" ir liellopi, kuru dzīvsvars ir vairāk nekā 300 kilogramu.

V daļa. Definīcijas, kas attiecas uz piena nozari

1. Lai ieviestu tarifu kvotu sviestam, kura izcelsmes valsts ir Jaunzēlande, frāze "ražots tieši no piena vai krējuma" neizslēdz sviestu, kas ražots no piena vai krējuma, neizmantojot uzkrātas izejvielas, vienotā, noslēgtā un nepārtrauktā procesā, kurš var ietvert krējuma atrašanos koncentrētu piena tauku stāvoklī un/vai šādu piena tauku frakcionēšanu.

2. Lai piemērotu 114. pantu parkazeīna un kazeinātu izmantošanu siera ražošanā:

(a) „siers" ir produkti, uz kuriem attiecas kombinētās nomenklatūras 0406. kods un kurus ražo Kopienas teritorijā;

(b) „kazeīns un kazeināti" ir produkti, uz kuriem attiecas kombinētās nomenklatūras 3501 10 90. un 3501 90 90. kods un kurus izmanto bez turpmākas apstrādes vai maisījumā.

VI daļa. Definīcijas, kas attiecas uz olu nozari

1. „Olas čaumalās" ir mājputnu olas čaumalās, svaigas, konservētas, izņemot inkubējamās olas, kas minētas b) apakšpunktā;

2. „Inkubējamās olas" ir mājputnu inkubējamās olas;

3. „Veseli produkti" ir putnu olas bez čaumalas ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzētas lietošanai pārtikā;

4. „Atdalīti produkti" ir putnu olu dzeltenumi ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās, kas paredzēti lietošanai pārtikā.

VII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz mājputnu nozari

1. „Dzīvi mājputni" ir dzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver vairāk par 185 gramiem;

2. „Cāļi" ir dzīvas vistas, pīles, zosis, zosis, tītari un pērļu vistiņas, kas katra sver ne vairāk par 185 gramiem;

3. „Nokauti mājputni" ir nedzīvas vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas, veselas, ar subproduktiem vai bez tiem;

4. „Atvasināti produkti" ir:

a) produkti, kas norādīti 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot cāļus;

b) produkti, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunktā, izņemot nokautus mājputnus un uzturā izmantojamus subproduktus, kas pazīstami kā "mājputnu izcirtņi",

c) uzturā izmantojami subprodukti, kas norādīti 1. punkta b) apakšpunktā;

d) produkti, kas norādīti 1. punkta c) apakšpunktā;

i) produkti, kas norādīti 1. punkta d) un e) apakšpunktā;

ii) 1. punkta f) apakšpunktā minētie produkti, izņemot produktus, kas atbilst KN 1602 20 11.un 1602 20 19. kodam.

VIII daļa. Definīcijas, kas attiecas uz biškopības nozari

1. Medus ir dabiska, salda viela, ko ražo Apis mellifera bites no augu nektāra vai no augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcējinsektu izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām, kurus bites vāc, pārveido, papildinot ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnās nobriest un nogatavoties.

Galvenie medus veidi ir šādi:

a) pēc izcelsmes:

i) ziedu medus jeb nektāra medus: medus, ko iegūst no augu nektāra;

ii) izsvīduma un lapu medus: medus, ko iegūst galvenokārt no sūcējinsektu ( Hemiptera ) izdalījumiem uz augu dzīvajām daļām vai no augu dzīvo daļu sekrēta;

(b) pēc ražošanas veida un/vai noformējuma:

iii) šūnu medus: medus, ko bites uzkrāj pašu darinātās jaunās bezperu kāru šūnās vai kārēs, kuras darinātas tikai no bišu vaska šūnu plāksnēm, un ko pārdod aizvākotās veselās kārēs vai šādu kāru daļās;

iv) šūnu gabalu medus jeb medus ar šūnu daļām: medus ar vienu vai vairākiem šūnu medus gabaliem;

v) tecināts medus: medus, ko iegūst, tecinot atvākotas bezperu kāru šūnas;

vi) izsviests medus: medus, ko iegūst, centrifugējot atvākotas bezperu kāru šūnas;

vii) spiests medus: medus, ko iegūst, spiežot atvākotas bezperu kāru šūnas, sildot mērenā temperatūrā, kas nepārsniedz 45°C, vai nesildot;

viii) kāsts medus: medus, kas iegūts, atdalot svešas neorganiskas vai organiskas vielas tā, ka tiek atdalīts būtisks daudzums putekšņu.

"Rūpnieciskais medus" ir medus:

(a) kas ir piemērots rūpnieciskai izmantošanai vai ir sastāvdaļa citos pārtikas produktos, ko pārstrādā, un

(b) kas:

- ir ar svešas izcelsmes garšu vai smaržu

- ir sācis rūgt vai ir sarūdzis,

- vai ir pārkarsēts.

2. „Biškopības produkti" ir medus, bišu vasks, peru pieniņš, propoliss vai ziedputekšņi, ko izmanto biškopībā.

IV PIELIKUMS VALSTU UN REĢIONU KVOTAS, kas minētas 53. un 56. pantā

(tonnās)

Dalībvalstis vai reģioni (1) | Cukurs (2) | Izoglikoze (3) | Inulīna sīrups (4) |

Beļģija | 819 812 | 85 694 | 0 |

Čehija | 454 862 | – | – |

Dānija | 420 746 | – | – |

Vācija | 3 655 456 | 42 360 | – |

Grieķija | 317 502 | 15 433 | – |

Spānija | 903 843 | 98 845 | – |

Francija (kontinentālā) | 3 552 221 | 23 755 | 0 |

Francijas aizjūras departamenti | 480 245 | – | – |

Īrija | 0 | – | – |

Itālija | 778 706 | 24 301 | – |

Latvija | 66 505 | – | – |

Lietuva | 103 010 | – |

Ungārija | 401 684 | 164 736 | – |

Nīderlande | 864 560 | 10 891 | 0 |

Austrija | 387 326 | – | – |

Polija | 1 671 926 | 32 056 | – |

Portugāle (kontinentālā) | 34 500 | 11 870 | – |

Azoru salu autonomais apgabals | 9 953 | – | – |

Slovākija | 207 432 | 50 928 | – |

Slovēnija | 52 973 | – | – |

Somija | 146 087 | 14 210 | – |

Zviedrija | 325 700 | – | – |

Apvienotā Karaliste | 1 138 627 | 32 602 | – |

KOPĀ | 16 793 675 | 607 681 | 0 |

V PIELIKUMS 55. panta 2. punktā minētās izoglikozes papildu kvotas

(tonnās)

Dalībvalstis | Papildu kvota |

Itālija | 60 000 |

Lietuva | 8 000 |

Zviedrija | 35 000 |

VI PIELIKUMS SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR CUKURA VAI IZOGLIKOZES KVOTU NODOŠANU SASKAŅĀ AR 57. PANTU

I punkts

Šajā pielikumā:

a) „uzņēmumu apvienošana" ir divu vai vairāku uzņēmumu apvienošana vienā uzņēmumā;

b) „uzņēmuma nodošana citam īpašniekam" nozīmē, ka vienam vai vairākiem uzņēmumiem nodod tāda uzņēmuma aktīvus, kuram ir kvotas, vai šie uzņēmumi tos pārņem;

c) „fabrikas nodošana citam īpašniekam" ir tehniska objekta īpašumtiesību nodošana, tajā skaitā visu attiecīgā produkta ražošanai vajadzīgo iekārtu īpašumtiesību nodošana, vienam vai vairākiem uzņēmumiem, kas beidzas ar tā uzņēmuma daļēju vai pilnīgu pārņemšanu, kurš nodod savas īpašumtiesības;

d) „fabrikas iznomāšana" ir līgums par tehniska objekta nomu, tajā skaitā visu to cukura ražošanai vajadzīgo iekārtu nomu, lai tas varētu darboties, līgumu slēdzot vismaz uz trim tirdzniecības gadiem pēc kārtas un ko puses apņemas nepārtraukt pirms trešā tirdzniecības gada beigām, ar uzņēmumu, kas reģistrēts tajā pašā dalībvalstī kā attiecīgā fabrika, ja pēc nomas līguma stāšanās spēkā uzņēmumu, kas nomā fabriku, var uzskatīt par uzņēmumu, kas nodarbojas vienīgi ar cukura ražošanu.

II punkts

1. Neskarot 2. punktu, ja notiek cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās vai cukurfabriku nodošana citam īpašniekam, kvotu pielāgo šādi:

a) cukura ražošanas uzņēmumu apvienošanās gadījumā uzņēmumam, kas izveidojies pēc apvienošanās, dalībvalsts piešķir kvotu, kas vienāda ar to kvotu summu, kas pirms apvienošanās bija piešķirtas attiecīgajiem cukura ražošanas uzņēmumiem;

b) ja cukura ražošanas uzņēmumu nodod citam īpašniekam, dalībvalsts piešķir nodotā uzņēmuma kvotu cukura ražošanai pārņēmējā uzņēmumā vai, ja ir vairāk nekā viens pārņēmējs uzņēmums, piešķīrumu veic proporcionāli cukura ražošanai, ko katrs no tiem pārņem;

c) cukurfabrikas pārņemšanas gadījumā dalībvalsts samazina kvotu uzņēmumam, kas nodod attiecīgās fabrikas īpašumtiesības, un par samazināto lielumu palielina kvotu cukura ražotnei vai ražotnēm, kuras pērk attiecīgo fabriku, proporcionāli pārņemtajai ražošanai jaudai.

2. Ja vairāki cukurbiešu vai cukurniedru audzētāji, ko tieši skar kāda no 1. punktā minētajām darbībām, nepārprotami izrāda vēlēšanos piegādāt savas bietes vai cukurniedres cukura ražošanas uzņēmumam, kas nav iesaistīts minētajās darbībās, dalībvalstis var veikt piešķīrumu, pamatojoties uz tā uzņēmuma pārņemto ražošanas apjomu, kuram viņi plāno piegādāt savas cukurbietes vai cukurniedres.

3. Ja apstākļos, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem, slēdz:

a) cukura ražošanas uzņēmumu;

b) vienu vai vairākas cukura ražošanas uzņēmuma fabrikas,

dalībvalsts var piešķirt to kvotu daļu, kura saistīta ar attiecīgo slēgšanu, vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem.

Arī iepriekšējās daļas b) apakšpunktā minētajos gadījumos, kad daži attiecīgie ražotāji nepārprotami pauž vēlēšanos piegādāt savas cukurbietes vai cukurniedres attiecīgam cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var piešķirt daļu kvotu, kas atbilst attiecīgajām cukurbietēm vai cukurniedrēm, uzņēmumam, kuram šie ražotāji plāno piegādāt minētos produktus.

4. Ja izdara 47. panta 6. punktā minēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts var prasīt, lai tie cukurbiešu audzētāji un cukura ražotāji, uz kuriem attiecas minētā atkāpe, savos nozares nolīgumos iekļauj īpašu klauzulu, kas dalībvalstīm vajadzības gadījumā ļauj piemērot šā punkta 2.un 3. punktu.

5. Ja iznomā fabriku, kas pieder cukura ražošanas uzņēmumam, dalībvalsts var samazināt kvotu fabrikas iznomātājam uzņēmumam un piešķirt samazināto daļu uzņēmumam, kas nomā šo fabriku, lai tajā ražotu cukuru.

Ja nomu pārtrauc I punkta d) apakšpunktā minēto triju tirdzniecības gadu laikā, dalībvalsts ar atpakaļejošu spēku atceļ saskaņā ar šā punkta pirmo daļu veikto kvotas pielāgošanu no datuma, kurā noma stājās spēkā. Ja nomu tomēr pārtrauc nepārvaramas varas apstākļu dēļ, dalībvalstij nav pienākuma atcelt pielāgojumu.

6. Ja cukura ražošanas uzņēmums vairs nevar nodrošināt savu saistību izpildi saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz minētajiem cukurbiešu vai cukurniedru audzētājiem un ja minēto stāvokli apstiprina attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, dalībvalsts uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem var piešķirt daļu no attiecīgajām kvotām vienam vai vairākiem cukura ražošanas uzņēmumiem proporcionāli pārņemtajam ražošanas apjomam.

7. Ja dalībvalsts piešķir cukura ražošanas uzņēmumam cenu un noieta garantijas attiecībā uz cukurbiešu pārstrādi etilspirtā, dalībvalsts pēc vienošanās ar minēto uzņēmumu un attiecīgajiem cukurbiešu ražotājiem var piešķirt visas cukura ražošanas kvotas vai to daļu vienam vai vairākiem uzņēmumiem uz vienu vai vairākiem tirdzniecības gadiem.

III punkts

Ja notiek izoglikozes ražošanas uzņēmumu apvienošanās vai nodošana citam īpašniekam vai izoglikozes fabrikas nodošana citam īpašniekam, dalībvalsts var piešķirt attiecīgās kvotas izoglikozes ražošanai vienam vai vairākiem citiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tiem ir ražošanas kvota vai tās nav.

IV punkts

Pasākumi, kas veikti saskaņā ar IIun III punktu, stājas spēkā tikai tad, ja izpildīti šādi nosacījumi:

a) ir ņemtas vērā visu iesaistīto pušu intereses;

b) attiecīgā dalībvalsts uzskata, ka tie var uzlabot cukurbiešu, cukurniedru un cukura ražošanas nozaru struktūru;

c) tie attiecas uz uzņēmumiem, kas nodibināti tajā pašā teritorijā, kurai IV pielikumā noteikta kvota.

V punkts

Ja apvienošanās vai nodošana citam īpašniekam notiek laikā no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. aprīlim, IIun III punktā minētie pasākumi stājas spēkā kārtējā tirdzniecības gadā.

Ja apvienošanās vai nodošana citam īpašniekam notiek laikā no 1. maija līdz tā paša gada 30. septembrim, II un III punktā minētie pasākumi stājas spēkā ar nākamo tirdzniecības gadu.

VI punkts

Ja piemēro 56. panta 3. punktu, dalībvalstis piešķir pielāgotās kvotas vēlākais līdz februāra beigām, to piemērošanu paredzot ar nākamo tirdzniecības gadu.

VII punkts

Ja piemēro II un III punktu, dalībvalstis informē Komisiju par pielāgotajām kvotām ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc V punktā minēto laikposmu beigām.

VII PIELIKUMS 63. pantā minētās VALSTU KVOTAS UN PĀRSTRUKTURĒŠANAS REZERVES DAUDZUMS

1. Valstu kvotas

Dalībvalsts | Daudzums tonnās |

Beļģija | 3 360 087,000 |

Bulgārija | 979 000,000 |

Čehija | 2 737 931,000 |

Dānija | 4 522 176,000 |

Vācija | 28 282 788,000 |

Igaunija | 646 368,000 |

Grieķija | 820 513,000 |

Spānija | 6 116 950,000 |

Francija | 24 599 335,000 |

Īrija | 5 395 764,000 |

Itālija | 10 530 060,000 |

Kipra | 145 200,000 |

Latvija | 728 648,000 |

Lietuva | 1 704 839,000 |

Luksemburga | 273 084,000 |

Ungārija | 1 990 060,000 |

Malta | 48 698,000 |

Nīderlande | 11 240 814,000 |

Austrija | 2 790 642,000 |

Polija | 8 980 143,000 |

Portugāle | 1 948 550,000 |

Rumānija | 3 057 000,000 |

Slovēnija | 576 638,000 |

Slovākija | 1 040 788,000 |

Somija | 2 443 069,324 |

Zviedrija | 3 352 545,000 |

Apvienotā Karaliste | 14 828 597,000 |

2. Īpašās pārstrukturēšanas rezerves daudzums

Dalībvalsts | Īpašās pārstrukturēšanas rezerves daudzums, tonnās |

Bulgārija | 39 180 |

Rumānija | 188 400 |

VIII PIELIKUMS 67. pantā minētais REFERENCES TAUKU SATURS

Dalībvalsts | References tauku saturs (g/kg) |

Beļģija | 36,91 |

Bulgārija | 39,10 |

Čehija | 42,10 |

Dānija | 43,68 |

Vācija | 40,11 |

Igaunija | 43,10 |

Grieķija | 36,10 |

Spānija | 36,37 |

Francija | 39,48 |

Īrija | 35,81 |

Itālija | 36,88 |

Kipra | 34,60 |

Latvija | 40,70 |

Lietuva | 39,90 |

Luksemburga | 39,17 |

Ungārija | 38,50 |

Nīderlande | 42,36 |

Austrija | 40,30 |

Polija | 39,00 |

Portugāle | 37,30 |

Rumānija | 35,93 |

Slovēnija | 41,30 |

Slovākija | 37,10 |

Somija | 43,40 |

Zviedrija | 43,40 |

Apvienotā Karaliste | 39,70 |

IX PIELIKUMS

A Maksimālā garantētā daudzuma sadalījums starp 91. panta 1. punktā minētajām dalībvalstīm:

Beļģija | 13 800 |

Bulgārija | 13 |

Čehija | 1 923 |

Vācija | 300 |

Igaunija | 30 |

Spānija | 50 |

Francija | 55 800 |

Latvija | 360 |

Lietuva | 2263 |

Nīderlande | 4800 |

Austrija | 150 |

Polija | 924 |

Portugāle | 50 |

Rumānija | 42 |

Slovākija | 73 |

Somija | 200 |

Zviedrija | 50 |

Apvienotā Karaliste | 50 |

B Maksimālā garantētā daudzuma sadalījums starp 94. pantā minētajām dalībvalstīm

Beļģijas un Luksemburgas Ekonomikas savienība | 8 000 |

Čehija | 27 942 |

Dānija | 334 000 |

Vācija | 421 000 |

Grieķija | 37 500 |

Spānija | 1 325 000 |

Francija | 1 605 000 |

Īrija | 5 000 |

Itālija | 685 000 |

Lietuva | 650 |

Ungārija | 49 593 |

Nīderlande | 285 000 |

Austrija | 4 400 |

Polija | 13 538 |

Portugāle | 30 000 |

Slovākija | 13 100 |

Somija | 3 000 |

Zviedrija | 11 000 |

Apvienotā Karaliste | 102 000 |

X PIELIKUMS DEFINĪCIJAS UN APZĪMĒJUMI SAISTĪBĀ AR PIENU UN PIENA PRODUKTIEM, kas minēti 110. panta 1. punktā

I Definīcijas:

Šajā pielikumā:

a) „tirgvedība" ir glabāšana vai izstādīšana ar nolūku pārdot, piedāvāšana pārdošanai, pārdošana, piegāde vai jebkāda cita veida piedāvāšana tirgū;

b) „apzīmējums" ir visos tirgvedības posmos lietotais nosaukums.

II Termina „piens" lietojums

1. Termins „piens" apzīmē vienīgi parastu piena dziedzeru sekrēciju, ko iegūst vienā vai vairākās slaukšanas reizēs, neveicot piedevu pievienošanu vai ekstrahēšanu.

Tomēr terminu „piens" var lietot:

a) attiecinot to uz pienu, kas apstrādāts, nemainot tā sastāvu, vai pienu, kura tauku saturs ir standartizēts 110. panta 2. punktā saistībā ar XI pielikumu;

(b) saistībā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu šāda piena veidu, kategoriju, izcelsmi un/vai paredzēto lietojumu vai lai aprakstītu fizisko apstrādi vai sastāva pārveidošanu, kādai tas ir bijis pakļauts, ar noteikumu, ka pārveidošana ir ierobežota ar dabisko piena sastāvdaļu pievienošanu un/vai izņemšanu.

2. Šajā pielikumā „piena produkti" ir produkti, kas iegūti vienīgi no piena, ar nosacījumu, ka drīkst pievienot to ražošanai nepieciešamās vielas, ja šīs vielas neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām.

Tikai piena produktiem paredz:

a) šādus apzīmējumus:

i) sūkalas

ii) krējums

iii) sviests

iv) paniņas

v) sviesta eļļa

vi) kazeīni

vii) bezūdens piena tauki (AMF)

viii) siers

ix) jogurts

x) kefīrs

xi) kumiss

xii) viili/fil

xiii) smetana

xiv) fil

b) apzīmējumi jeb nosaukumi Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvas 2000/13/EK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķējumu, noformējumu un reklāmu[?] 5. panta izpratnē, ko faktiski lieto piena produktiem.

3. Terminu „piens" un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuru neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas piena sastāvdaļas vietu un kuru būtiska daļa daudzuma vai produkta īpašību ziņā ir piens vai piena produkts.

4. Piena un piena produktu izcelsme, kas jānosaka Komisijai, ir jānorāda, ja tas nav liellopu piens.

III Apzīmējumu lietojums konkurējošiem produktiem

1. Apzīmējumus, kas minēti šā pielikuma II punktā, nevar izmantot produktam, kas nav tajā punktā minētais produkts.

Tomēr šo noteikumu nepiemēro to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību.

2. Attiecībā uz produktiem, kas nav aprakstīti šā pielikuma II punktā, nevar lietot tādu marķējumu, komercdokumentus, reklāmas materiālus vai jebkura veida reklāmu, kura noteikta 2. panta 1. punktā Padomes 1984. gada 10. septembra Direktīvā 84/450/EEK par maldinošu un salīdzinošu reklāmu[?] un kura apgalvo, netieši norāda vai vedina domāt, ka produkts ir piena produkts.

Tomēr attiecībā uz produktu, kas satur pienu vai piena produktus, apzīmējumu "piens" vai šā pielikuma II punkta 2. punkta otrajā daļā minētos apzīmējumus var izmantot vienīgi, lai aprakstītu pamatizejvielas un uzskaitītu sastāvdaļas atbilstoši Direktīvai 2000/13/EK.

IV Produktu saraksts; saziņa

1. Dalībvalstis Komisijai sniedz indikatīvu to produktu sarakstu, kurus tās savā teritorijā uzskata par tādiem, kas atbilst šā pielikuma III punkta 1. punkta otrajā daļā minētajiem produktiem.

Vajadzības gadījumā dalībvalstis pēc tam papildina šo sarakstu un par to informē Komisiju.

2. Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis saistībā ar šā pielikuma īstenošanu ziņo Komisijai par piena produktu un konkurējošo produktu tirgus attīstību, lai Komisija var ziņot Padomei līdz nākamā gada 1. martam.

XI PIELIKUMS CILVĒKU PATĒRIŅAM PAREDZĒTĀ PIENA TIRDZNIECĪBA, kas minēta 110. panta 2. daļā

I Definīcijas

Šajā pielikumā:

a) „piens" ir produkts, kas iegūts, slaucot vienu vai vairākas govis;

b) „dzeramais piens" ir šā pielikuma 3. punktā minētie, bez turpmākās apstrādes piedāvātie produkti, kas paredzēti piegādei patērētājam;

c) „tauku saturs" ir piena tauku daļu masas attiecība uz simt piena daļām attiecīgajā pienā;

d) „olbaltumvielu saturs" ir olbaltumvielu daļu masas attiecība uz simt piena daļām attiecīgajā pienā (kas iegūta, reizinot ar 6,38 kopējā piena slāpekļa saturu, kAS izteikts kā masas procentuālā attiecība).

II Piegāde vai pārdošana galapatērētājam

1. neveicot apstrādi, galapatērētājam vai nu tieši, vai ar restorānu, slimnīcu, ēdnīcu vai citu līdzīgu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu starpniecību var piegādāt vai pārdot tikai tādu pienu, kas atbilst dzeramajam pienam izvirzītajām prasībām.

2. Tirdzniecības nosaukumi, kas jāizmanto šiem produktiem, ir minēti šā pielikuma III punktā. Šos aprakstus izmanto vienīgi šajā punktā minētajiem produktiem, neierobežojot to lietošanu saliktajos aprakstos.

3. Ja pastāv iespēja, ka šādas informācijas trūkums var radīt sajukumu, dalībvalstis paredz pasākumus, lai informētu patērētājus par attiecīgo produktu veidu un sastāvu.

III Dzeramais piens;

1. Par dzeramo pienu uzskata šādus produktus:

a) svaigpiens: piens, kas ir karsēts temperatūrā, kura nepārsniedz 40°C, vai bijis pakļauts ekvivalentas iedarbības apstrādei;

b) pilnpiens: termiski apstrādāts piens, kas attiecībā uz tauku saturu atbilst vienai no šādām prasībām:

i) standartizēts pilnpiens: piens, kura tauku saturs ir vismaz 3,50 % (m/m). Tomēr dalībvalstis var paredzēt pilnpiena papildkategoriju ar tauku saturu 4,00 % (m/m) vai vairāk,

ii) nestandartizēts pilnpiens: piens ar tādu tauku saturu, kas saglabāts nemainīgs kopš slaukšanas, vai nu pievienojot, vai samazinot piena taukus vai sajaucot ar tādu pienu, kuram izmainīts dabiskais tauku saturs. Tomēr tauku saturs nevar būt mazāks par 3,50 % (m/m);

c) pilnpiens ar samazinātu tauku saturu: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts vismaz līdz 1,50 % (m/m), bet nepārsniedz 1,80 % (m/m);

d) vājpiens: termiski apstrādāts piens, kura tauku saturs ir samazināts un nepārsniedz 0,50 % (m/m).

2. Neierobežojot 1. punkta b) apakšpunkta otro ievilkumu, ir atļauta vienīgi šāda pārveidošana:

a) lai ievērotu dzeramajam pienam noteikto tauku saturu, dabiskā tauku satura izmainīšana, noņemot vai pievienojot krējumu vai pievienojot pilnpienu, pilnpienu ar samazinātu tauku saturu vai vājpienu;

b) piena bagātināšana ar piena olbaltumvielām, minerālsāļiem vai vitamīniem;

c) laktozes satura samazināšana, to pārvēršot glikozē vai galaktozē.

Piena sastāva pārveidošana, kas minēta b)un c) apakšpunktā, ir atļauta tikai tad, ja tas ir neizdzēšami norādīts uz produkta iesaiņojuma tā, ka tas ir viegli saskatāms un izlasāms. Tomēr šāda norāde neatbrīvo no pienākuma attiecībā uz uzturvērtības marķējumu, ko paredz Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīva 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu[?]. Ja pievieno olbaltumvielas, bagātinātā piena olbaltumvielu saturam jābūt 3,8 % (m/m) vai augstākam.

Tomēr dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt b)un c) apakšpunktā minēto piena sastāva pārveidošanu.

3. Dzeramā piena:

a) sasalšanas punkts ir tuvs vidējam svaiga piena sasalšanas punktam, kāds ir reģistrēts savāktā dzeramā piena izcelsmes apgabalā;

b) masa, kas 20°C temperatūrā satur 3,5 % (m/m) tauku, ir ne mazāka par 1 028 gramiem uz litru vai ekvivalents svaram uz litru piena ar citādu tauku saturu;

c) olbaltumvielu saturs ir 2,9 % (m/m) pienam, kas satur 3,5 % (m/m) tauku, vai ekvivalenta koncentrācija, ja pienam ir cits tauku saturs;;

IV Importētie produkti

Produkti, kuri ievesti pārdošanai Kopienā kā dzeramais piens, atbilst šīs regulas prasībām.

V Direktīvu 2000/13/EEK piemēro jo īpaši attiecībā uz dalībvalsts noteikumiem par dzeramā piena marķēšanu.

VI Kontroles un sankcijas un ziņošana par tām

Neskarot jebkurus konkrētus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar šīs regulas 187. pantu, dalībvalstis paredz visus atbilstīgos pasākumus, lai uzraudzītu šīs regulas piemērošanu, uzliktu sankcijas par pārkāpumiem un novērstu vai ierobežotu krāpšanu.

Par šādiem pasākumiem un jebkuriem grozījumiem Komisijai paziņo viena mēneša laikā pēc to noteikšanas.

XII PIELIKUMS 111. pantā minētie STANDARTI, KAS PIEMĒROJAMI ZIEŽAMAJIEM TAUKIEM

I Tirdzniecības nosaukumi

1. Bez apstrādes veikšanas galapatērētājam vai nu tieši, vai ar restorānu, slimnīcu, ēdnīcu vai citu līdzīgu sabiedriskās ēdināšanas iestāžu starpniecību var piegādāt vai pārdot tikai tos 111. pantā minētos produktus, kas atbilst šajā pielikumā izklāstītajām prasībām.

2. Tirdzniecības nosaukumi, kas jāizmanto šiem produktiem, ir minēti pielikumā, neierobežojot šā pielikuma II punkta 2. punktā vai IV punktā noteikto.

Pielikumā ietvertie tirdzniecības nosaukumi ir rezervēti tur noteiktajiem produktiem.

Šī rindkopa tomēr neattiecas uz:

a) to produktu apzīmējumiem, kuru precīzais raksturojums ir skaidri noprotams no tradicionālā lietojuma un/vai tad, kad apzīmējumus nepārprotami lieto, lai aprakstītu raksturīgu produkta īpašību,

b) koncentrētiem produktiem (sviests, margarīns, maisījumi) ar tauku saturu 90 % vai vairāk.

II Marķējums un noformējums

1. Papildus Direktīvā 2000/13/EK paredzētajiem noteikumiem šā pielikuma I punkta 1. punktā minēto produktu marķējumā un noformējumā jānorāda šāda informācija.

a) produkta tirdzniecības nosaukums, kā norādīts pielikumā;

b) tauku satura kopējais procents no pielikumā minēto produktu svara ražošanas laikā;

c) augu, piena vai citu dzīvnieku tauku saturs procentos no kopējā svara dilstošā secībā tauku maisījumiem, kas minēti pielikuma C daļā, ražošanas laikā;

d) sāls saturs procentos īpaši skaidri salasāmā veidā jānorāda sastāvdaļu sarakstā produktiem, kas minēti pielikumā.

2. Neievērojot 1. punkta a) apakšpunktu, tirdzniecības nosaukumu „minarīns" vai „halvarīns" var izmantot pielikuma B daļas 3. punktā minētajiem produktiem.

3. 1. punkta a) apakšpunktā minēto tirdzniecības nosaukumu var izmantot kopā ar vienu vai vairākiem terminiem, lai norādītu augu un/vai dzīvnieku sugas, no kurām iegūti produkti, vai paredzēto produktu lietojumu, kā arī kopā ar citiem terminiem, kas attiecas uz ražošanas metodēm, ciktāl šie termini nav pretrunā ar citiem Kopienas noteikumiem, jo īpaši ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām [?].

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var izmantot arī saskaņā ar noteikumiem, kas minēti Padomes 2006. gada 20. marta Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību[?].

4. Terminu „augu" var izmantot kopā ar tirdzniecības nosaukumiem, kas ietverti pielikuma B daļā, ar nosacījumu, ka produkts satur tikai augu izcelsmes taukus, turklāt dzīvnieku taukiem pieļaujama 2 % novirze. Šī pieļaujamā novirze piemērojama, ja ir atsauce uz augu sugām.

5. Norādēm, kas minētas 1., 2.un 3. punktā, jābūt viegli saprotamām un jāatrodas labi saredzamā vietā tā, lai tās būtu viegli pamanāmas, skaidri salasāmas un neizdzēšamas.

6. Komisija var ieviest īpašus pasākumus attiecībā uz 1. punkta a)un b) apakšpunktā minēto informāciju konkrētiem reklāmas veidiem.

III Terminoloģija

1. Terminu „tradicionāls" var izmantot kopā ar pielikuma A daļas 1. punktā paredzēto nosaukumu „sviests", ja produktu iegūst tieši no piena vai krējuma.

Šajā punktā, „krējums" ir produkts, ko iegūst no piena kā emulsiju, kura līdzīga „eļļai ūdenī" un kuras piena tauku saturs ir vismaz 10 %.

2. Papildinājumā minēto produktu termini, kas nosaka, netieši norāda vai vedina domāt, ka tauku saturs ir citāds nekā minēts šajā pielikumā, ir aizliegti.

3. Atkāpjoties no 2. punkta un veicot papildinājumu:

a) terminu „pazemināts tauku saturs" var izmantot papildinājumā minētiem produktiem, kam tauku saturs ir lielāks par 41 %, bet nepārsniedz 62 %,

b) terminu „zems tauku saturs" vai „liess" var izmantot papildinājumā minētiem produktiem, kam tauku saturs ir 41 % vai zemāks.

Termins „pazemināts tauku saturs" un termins „zems tauku saturs" vai „liess" tomēr var attiecīgi aizstāt papildinājumā lietoto terminu „trīs ceturtdaļas tauku" vai „puse tauku".

IV Valsts noteikumi

1. Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem dalībvalstis var pieņemt vai uzturēt valstu noteikumus, kas nosaka dažādus kvalitātes līmeņus. Šādi noteikumi ļauj attiecīgos kvalitātes līmeņus novērtēt, pamatojoties uz kritērijiem, kas jo īpaši attiecas uz lietotajiem izejmateriāliem, produktu organoleptiskajām īpašībām un to fizikālo un mikrobioloģisko stabilitāti.

Dalībvalstis, kas izmanto šo iespēju, nodrošina, lai citu dalībvalstu produktiem, kuri atbilst šajos noteikumos paredzētajiem kritērijiem, var nediskriminējošos apstākļos izmantot terminus, kas, pamatojoties uz šiem noteikumiem, nosaka, ka šie kritēriji ir ievēroti.

2. II punkta 1. punkta a) apakšpunktā minētos tirdzniecības aprakstus var papildināt ar atsauci uz attiecīgo produktu raksturojošu kvalitātes līmeni.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka pārbaudes kvalitātes līmeņa noteikšanai, veic, piemērojot visus kritērijus, kas minēti 1. punkta otrajā daļā. Regulāras un biežas pārbaudes jāveic līdz pat galaproduktam, un tās veic viena vai vairākas organizācijas, kuras ir publisko tiesību subjekts un kuras norīkojusi dalībvalsts, vai apstiprināta institūcija, ko uzrauga dalībvalsts. Dalībvalstis paziņo Komisijai šādi norīkoto iestāžu sarakstu.

V Importētie produkti

Gadījumos, kas minēti šā pielikuma I punkta 1. punktā, Kopienā ievestie produkti atbilst šajā pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

VI Sankcijas

Neskarot jebkādus īpašus noteikumus, ko Komisija var pieņemt saskaņā ar šīs Regulas 187. pantu, dalībvalstis nosaka efektīvas sankcijas, kas piemērojamas gadījumos, kad pārkāpti 111. panta un šā pielikuma noteikumi, un, ja atbilstīgi, valsts pasākumus, kas nepieciešami to īstenošanai, un par to informē Komisiju.

XII pielikuma papildinājums

Tauku grupa | Tirdzniecības nosaukumi | Produktu kategorijas: |

Definīcijas | Kategorijas papildu apraksts, norādot tauku saturu procentos no svara |

A Piena tauki Produkti, kas ir cieta, veidojama emulsija, galvenokārt pieder emulsiju veidam "ūdens eļļā", un iegūti tikai no piena un/vai konkrētiem piena produktiem, kuros tauki ir galvenā vērtības sastāvdaļa. Tomēr var pievienot citas vielas, kas nepieciešamas to ražošanai, ja šīs vielas neizmanto, lai pilnīgi vai daļēji aizvietotu jebkuru piena sastāvdaļu. | 1. Sviests | Produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 80 %, bet nepārsniedz 90 %, maksimālo ūdens saturu 16 % un maksimālo sauso piena sastāvdaļu, kas nav tauki, 2 %. |

2. Sviests, kas satur trīs ceturtdaļas tauku* | Produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 60 %, bet nepārsniedz 62 %. |

3. Sviests, kas satur pusi tauku** | Produkts ar piena tauku saturu, kas nav mazāks par 39 %, bet nepārsniedz 41 %. |

4. Ziežams piena produkts X % | Produkts ar šādu piena tauku saturu: – mazāku par 39 %, – lielāku par 41 %, bet mazāku par 60 %, – lielāku par 62 %, bet mazāku par 80 %. |

(*) Atbilst smør 60 dāņu valodā. (**) Atbilst smør 40 dāņu valodā. |

Tauku grupa | Tirdzniecības nosaukums | Produktu kategorijas: |

Definīcijas | Kategorijas papildu apraksts ar tauku satura norādi procentos no svara |

B Tauki: Produkti, kas ir cieta, veidojama emulsija, galvenokārt pieder emulsiju veidam "ūdens eļļā", iegūti no pārtikā derīgiem cietiem un/vai šķidriem augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar piena tauku saturu, kas nepārsniedz 3 % vai tauku saturu. | 1. Margarīns | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 80 % un nav lielāks par 90 %. |

2. Margarīns, kas satur trīs ceturtdaļas tauku* | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 60 % un nav lielāks par 62 %. |

3. Margarīns, kas satur pusi tauku** | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 39 % un nav lielāks par 41 %. |

4. Tauku pastas X % | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku taukiem, ar šādu tauku saturu: – mazāks par 39 %, – lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, – lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %. |

* Atbilst margarine 60 Dāņu valodā. ** Atbilst margarine 40 Dāņu valodā. |

Tauku grupa | Tirdzniecības nosaukums | Produktu kategorijas: |

Definīcijas | Kategorijas papildu apraksts ar tauku satura norādi procentos no svara |

C Tauki, ko veido augu un/vai dzīvnieku izcelsmes produkti | 1. Maisījums | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 80 % un nav lielāks par 90 %. |

2. Maisījums, kas satur trīs ceturtdaļas tauku* | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 60 % un nav lielāks par 62 %. |

3. Maisījums, kas satur pusi tauku** | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar tauku saturu, kas nav mazāks par 39 % un nav lielāks par 41 %. |

4. Tauku pastu maisījums X % | Produkts, kas iegūts no augu un/vai dzīvnieku tauku maisījuma, ar šādu tauku saturu: – mazāks par 39 %, – lielāks par 41 %, bet mazāks par 60 %, – lielāks par 62 %, bet mazāks par 80 %. |

* Atbilst blandingsprodukt 60 dāņu valodā. ** Atbilst blandingsprodukt 40 dāņu valodā. |

Piezīme: Šajā pielikumā uzskaitīto produktu piena tauku komponentu var mainīt tikai fizikāli procesi.

XIII PIELIKUMS 113. pantā minētie olīveļļu un olīvu izspaidu eļļu apzīmējumi un definīcijas

1. Neapstrādāta olīveļļa

Eļļas, kas iegūtas no olīvkoku augļiem, izmantojot tikai mehāniskus vai citus fiziskus līdzekļus, apstākļos, kuri neizraisa pārmaiņas eļļā, un kas apstrādātas tikai mazgājot, dekantējot, centrifugējot vai filtrējot, izslēdzot eļļas, kas iegūtas, izmantojot šķīdinātājus, palīgvielas ar ķīmisku vai bioķīmisku iedarbību vai pāresterificēšanas procesus, un eļļas, kas sajauktas ar cita veida eļļām.

Neapstrādātas olīveļļas iedala un raksturo šādi:

a) Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

Neapstrādāta olīveļļa, kurai maksimālais brīvo skābju daudzums ir 0,8 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

b) Neapstrādāta olīveļļa

Neapstrādāta olīveļļa, kurai maksimālais brīvo skābju daudzums ir 2 g oleīnskābes uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

c) Spīdīgā olīveļļa

Neapstrādāta olīveļļa ar brīvo skābju daudzumu, kurā oleīnskābe pārsniedz 2 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

2. RAFINĒTA OLĪVEĻĻA

Olīveļļa, kuru iegūst, rafinējot neapstrādātu olīveļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

3. OLĪVEĻĻA, KO VEIDO RAFINĒTĀS OLĪVEĻĻAS UN NEAPSTRĀDĀTAS OLĪVEĻĻAS

Olīveļļa, kuru iegūst, veidojot maisījumu no rafinētas olīveļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 1 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

4. NEATTĪRĪTA OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA

Eļļa, kuru iegūst no olīvu izspaidām, tās apstrādājot ar šķīdinātājiem, fiziskiem līdzekļiem, vai eļļa, kas ir atbilstīga spīdīgajai eļļai, neskaitot konkrētas noteiktas īpašības, izņemot eļļu, kas iegūta pāresterificēšanas procesā, un maisījumus ar cita veida eļļām, un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

5. RAFINĒTA OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA

Eļļa, kuru iegūst, rafinējot neattīrītu olīvu izspaidu eļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 0,3 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

6. OLĪVU IZSPAIDU EĻĻA

Olīveļļa, kuru iegūst, veidojot maisījumu no rafinētas olīvu izspaidu eļļas un neapstrādātas olīveļļas, izņemot spīdīgo olīveļļu, kuras brīvo skābju daudzumā oleīnskābe nepārsniedz 1 g uz 100 g un kuras pārējās īpašības atbilst šai kategorijai noteiktajām īpašībām.

XIV PIELIKUMS RĪSU PRODUKTU IEVEDMUITA saskaņā ar 131. un 133. pantu

1. Lobītu rīsu ievedmuita

a) EUR 30 par tonnu šādos gadījumos:

aa) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, nav sasniedzis 3. punkta pirmajā daļā paredzēto gada references daudzumu, kurš samazināts par 15 %,

bb) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos nav sasniedzis 3. punkta otrajā daļā paredzēto gada references daudzuma daļu, kura samazināta par 15 %;

b) EUR 42,5 par tonnu šādos gadījumos:

aa) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, pārsniedz 3. punkta pirmajā daļā paredzēto gada references daudzumu, kurš samazināts par 15 %, bet nepārsniedz to pašu gada references daudzumu, kurš palielināts par 15 %,

bb) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos pārsniedz 3. punkta otrajā daļā paredzēto gada references daudzuma daļu, kura samazināta par 15 %, tomēr nepārsniedz to pašu gada references daudzuma daļu, kura palielināta par 15 %;

c) EUR 65 par tonnu šādos gadījumos:

aa) ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, pārsniedz 3. punkta pirmajā daļā paredzēto gada references daudzumu, kurš palielināts par 15 %,

bb)– ja konstatēts, ka lobītu rīsu imports tirdzniecības gada pirmajos sešos mēnešos pārsniedz 3. punkta otrajā daļā paredzēto gada references daudzuma daļu, kura palielināta par 15%.

2. Slīpētu rīsu ievedmuita

a) EUR 175 par tonnu šādos gadījumos:

aa) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, pārsniedz 387 743 tonnas;

bb) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gada pirmo sešu mēnešu laikā pārsniedz 182 239 tonnas;

b) EUR 145 par tonnu šādos gadījumos:

aa) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gadā, kas tikko beidzies, nepārsniedz 387 743 tonnas;

bb) ja konstatēts, ka daļēji slīpētu vai pilnīgi slīpētu rīsu imports tirdzniecības gada pirmo sešu mēnešu laikā nepārsniedz 182 239 tonnas.

XV PIELIKUMS 132. pantā minētās BASMATI RĪSU ŠĶIRNES

Basmati 217

Basmati 370

Basmati 386

Kernel (Basmati)

Pusa Basmati

Ranbir Basmati

Super Basmati

Taraori Basmati (HBC–19)

Type–3 (Dehradun)

XVI PIELIKUMS 147. PANTA 3. PUNKTĀ UN 148. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTĀ UN III PIELIKUMA II DAĻAS 12. PUNKTĀ MINĒTĀS VALSTIS

Barbadosa

Beliza

Kotdivuāra

Kongo Republika

Fidži

Gajāna

Indija

Jamaika

Kenija

Madagaskara

Malāvija

Maurīcija

Mozambika

Sentkitsa un Nevisa — Angilja

Surinama

Svazilenda

Tanzānija

Trinidāda un Tobāgo

Uganda

Zambija

Zimbabve

XVII PIELIKUMS 23. panta a) apakšpunkta ii) ievilkumā un III daļas III nodaļas II apakšnodaļā minēto PREČU SARAKSTS

I daļa. LABĪBA

KN kods | Apraksts |

ex 0403 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |

0403 10 | – Jogurts: |

0403 10 51 to 0403 10 99 | – – Aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

0403 90 | – Citi: |

0403 90 71 to 0403 90 99 | – – Aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

ex 0710 | Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |

0710 40 00 | – Cukurkukurūza |

ex 0711 | Dārzeņi, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzē, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kurus nevar tieši lietot uzturā bez papildu apstrādes: |

0711 90 30 | – – – Cukurkukurūza |

ex 1704 | Cukura konditoreja (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao, izņemot 1704 90 10. apakšpozīcijā iekļauto lakricas ekstraktu |

1806 | Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu |

ex 1901 | Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas citur nav minēti vai iekļauti; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijā iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas citur nav minēti vai iekļauti: |

1901 10 00 | – Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |

1901 20 00 | – Maisījumi un mīkla 1905. pozīcijā iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai |

1901 90 | – Citi: |

1901 90 11 to 1901 90 19 | – – Iesala ekstrakts |

– – Citi: |

1901 90 99 | – – – Citi |

ex 1902 | Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, vai ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, tādi kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |

– Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma vai citādi nesagatavoti |

1902 11 00 | – – Ar olu piedevu |

1902 19 | – – Citi |

ex 1902 20 | – Pildīti makaronu izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |

– – Citi: |

1902 20 91 | – – – Termiski apstrādāti |

1902 20 99 | – – – Citi |

1902 30 | – Citi makaronu izstrādājumi |

1902 40 | – Kuskuss |

1903 00 00 | Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu vai kliju formā vai līdzīgā formā |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

1905 | Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, tukšas kapsulas, ko izmanto farmācijā, pildāmas vafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti |

ex 2001 | Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas: |

– Citi: |

2001 90 30 | – – Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata) |

2001 90 40 | – – Jamss, batātes un līdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes |

ex 2004 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos: |

– Kartupeļi: |

– – Citi: |

2004 10 91 | – – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

– Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |

2004 90 10 | – – Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata) |

ex 2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos: |

– Kartupeļi: |

2005 20 10 | – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

2005 80 00 | – Saldā kukurūza (Zea mays var. saccharata) |

ex 2008 | Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas vai iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu: |

– Citi, ieskaitot maisījumus, kas nav iekļauti 2008 19. apakšpozīcijā |

– – Citi: |

– – – Bez spirta piedevas: |

– – – – Bez cukura piedevas: |

2008 99 85 | – – – – – Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata) |

2008 99 91 | – – – – – Jamss, batātes un līdzīgas pārtikas augu daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |

ex 2101 | Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

– – Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |

2101 12 98 | – – – Citi |

2101 20 | – Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz tējas vai mates pamata: |

2101 20 98 | – – – Citi |

2101 30 | Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

– – Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji: |

2101 30 19 | – – – Citi |

– – Grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti: |

2101 30 99 | – – – Citi |

ex 2102 | Raugs (aktīvais vai neaktīvais); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas iekļautas 3002. pozīcijā); gatavie cepamie pulveri: |

– Aktīvais raugs |

2102 10 31 and 2102 10 39 | – – Maizes raugs |

2105 00 | Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |

ex 2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

– Citi: |

– – Citi: |

2106 90 92 | – – – kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |

2106 90 98 | – – – Citi |

2202 | Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētus, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas 2009. pozīcijā: |

2205 | Vermuts un pārējie vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu |

ex 2208 | Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |

– Viskiji: |

2208 30 32 to 2208 30 88 | – – Izņemot burbonu |

2208 50 | – Džins un kadiķogu uzlējums |

2208 60 | – Degvīns |

2208 70 | – Liķieri un kordiāli |

– Citi: |

– – Citi stiprie alkoholiskie dzērieni un alkoholu saturoši dzērieni, tarā ar tilpumu: |

– – – 2 l vai mazāk |

2208 90 41 | – – – – ūzo |

– – – – Citi: |

– – – – – Stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus): |

– – – – – – Citi: |

2208 90 52 | – – – – – – – Graudu degvīns |

2208 90 54 | – – – – – – – Tekila |

2208 90 56 | – – – – – – – Citi |

2208 90 69 | – – – – – Pārējie alkoholiskie dzērieni |

– – – Vairāk nekā 2 l: |

– – – – Stiprie alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus): |

2208 90 75 | – – – – – Tekila |

2208 90 77 | – – – – – Citi |

2208 90 78 | – – – – Pārējie alkoholiskie dzērieni |

2905 43 00 | Mannīts |

2905 44 | D–glucīts (sorbīts) |

ex 3302 | Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |

– Pārtikas vai dzērienu rūpniecībā izmantojami: |

– – Dzērienu rūpniecībā izmantojami: |

– – – Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam: |

– – – – Citi: |

3302 10 29 | – – – – – Citi |

3505 | Dekstrīni un pārējās modificētās cietes (piemēram, želatinizētās un esterificētās cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citas modificētās cietes bāzes: |

ex 3809 | Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai līdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

3809 10 | – Uz cieti saturošu vielu pamata |

3824 60 | – Sorbīts, izņemot 2905 44. apakšpozīcijā minēto |

II daļa. Rīsi

KN kods | Apraksts |

ex 0403 | Paniņas, rūgušpiens, skābais krējums, jogurts, kefīrs un citi raudzēti vai skābēti piena un krējuma produkti, arī iebiezināti un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kā arī aromatizēti vai ar augļu, riekstu un kakao piedevu: |

0403 10 | – Jogurts: |

0403 10 51 to 0403 10 99 | – – Aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

0403 90 | – Citi: |

0403 90 71 to 0403 90 99 | – – Aromatizēti vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

ex 1704 | Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao: |

1704 90 51 to 1704 90 99 | – – Citi |

ex 1806 | Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot preces, kas iekļautas 1806 10., 1806 20 70., 1806 90 60., 1806 90 70. un 1806 90 90. apakšpozīcijā |

ex 1901 | Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijā iekļautajiem produktiem, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |

1901 10 00 | – Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |

1901 20 00 | – Maisījumi un mīkla 1905. pozīcijā iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai |

1901 90 | – Citi: |

1901 90 11 to 1901 90 19 | – – Iesala ekstrakts |

– – Citi: |

1901 90 99 | – – – Citi |

ex 1902 | Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |

1902 20 91 | – – – Termiski apstrādāti |

1902 20 99 | – – – Citi |

1902 30 | – Pārējie makaronu izstrādājumi |

1902 40 90 | – – Citi |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |

ex 1905 | Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |

1905 90 20 | – – Dievmaizītes, tukšas kapsulas, ko izmanto farmācijā, pildāmas vafeles, rīspapīrs un līdzīgi produkti |

ex 2004 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, citi saldēti dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos: |

– Kartupeļi: |

– – Citi: |

2004 10 91 | – – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex 2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, citi nesasaldēti dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos: |

– Kartupeļi: |

2005 20 10 | – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex 2101 | Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

2101 12 | – – Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |

2101 12 98 | – – – Citi |

2101 20 | – –Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz tējas vai mates pamata: |

2101 20 98 | – – – Citi |

2105 00 | Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |

ex2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

– Citi: |

– – Citi: |

2106 90 92 | – – – Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |

2106 90 98 | – – – Citi |

ex 3505 | Dekstrīni un pārējās modificētās cietes (piemēram, želatinizētās un esterificētās cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes pamata, izņemot 3505 10 50. apakšpozīcijā iekļautās cietes |

ex 3809 | Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai līdzīgās nozarēs, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

3809 10 | – – Uz cieti saturošu vielu pamata |

III daļa. Cukurs

KN kods | Apraksts |

ex 0403 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |

0403 10 | – Jogurts |

0403 10 51 to 0403 10 99 | – – Aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

0403 90 | – Citi: |

0403 90 71 to 0403 90 99 | – – Aromatizēti vai ar augļiem, riekstiem vai kakao |

ex 0710 | Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī): |

0710 40 00 | – Cukurkukurūza |

ex 0711 | Dārzeņi, kas konservēti īslaicīgai uzglabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet kurus nevar tieši lietot uzturā bez papildu apstrādes: |

0711 90 | – Citi dārzeņi; dārzeņu maisījumi: |

– – Dārzeņi |

0711 90 30 | – – – Cukurkukurūza |

1702 50 00 | – Ķīmiski tīra fruktoze |

ex 1704 | Cukura konditoreja (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao, izņemot 1704 90 10. apakšpozīcijā iekļauto lakricas ekstraktu |

1806 | Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu |

ex 1901 | Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas citur nav minēti vai iekļauti; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijā iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas citur nav minēti vai iekļauti: |

1901 10 00 | – Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |

1901 20 00 | – Maisījumi un mīkla 1905. pozīcijā iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai |

1901 90 | – Citi: |

– – Citi: |

1901 90 99 | – – – Citi |

ex 1902 | Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |

1902 20 | – Pildīti pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |

– – Citi: |

1902 20 91 | – – – Termiski apstrādāti |

1902 20 99 | – – – Citi |

1902 30 | – Pārējie makaronu izstrādājumi |

1902 40 | – Kuskuss: |

1902 40 90 | – – Citi |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas citur nav minēti vai iekļauti |

ex 1905 | Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |

1905 10 00 | – Sausmaizītes |

1905 20 | – – Piparkūkas un tām līdzīgi izstrādājumi |

1905 31 | – – Saldie cepumi |

1905 32 | – – Vafeles |

1905 40 | – – Sausiņi, grauzdēta maize un līdzīgi grauzdēti produkti |

1905 90 | – Citi: |

– – Citi: |

1905 90 45 | – – – Cepumi |

1905 90 55 | – – – Izspiesti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti |

– – – Citi: |

1905 90 60 | – – – – Ar saldinātāju piedevu |

1905 90 90 | – – – – Citi |

ex 2001 | Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un pārējās augu ēdamās daļas: |

2001 90 | – Citi: |

2001 90 30 | – – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |

2001 90 40 | – – Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes |

ex 2004 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos produktus: |

2004 10 | – Kartupeļi |

– – Citi |

2004 10 91 | – – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

2004 90 | – Citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi: |

2004 90 10 | – – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |

ex 2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos produktus: |

2005 20 | – Kartupeļi: |

2005 20 10 | – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

2005 80 00 | – Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata) |

ex 2101 | Kafijas, tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo produktu pamata vai uz kafijas, tējas vai mates pamata; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

– Kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |

– – Izstrādājumi uz šādu ekstraktu, esenču vai koncentrātu pamata vai uz kafijas pamata: |

2101 12 98 | – – – Citi: |

– Tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu pamata vai uz tējas vai mates pamata: |

– – Izstrādājumi |

2101 20 98 | – – – Citi |

– Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti: |

– – Grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizvietotāji: |

2101 30 19 | – – – Citi |

– – Grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti: |

2101 30 99 | – – – Citi |

2105 00 | Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |

ex 2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

2106 90 | – Citi: |

2106 90 92 | – – – – – Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |

2106 90 98 | – – – – – Citi |

2202 | Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētus, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas 2009. pozīcijā: |

2205 | Vermuts un pārējie vīnogu vīni ar augu vai aromātisko vielu piedevu |

ex 2208 | Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |

2208 20 | – Stiprie alkoholiskie dzērieni, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas |

2208 50 91 to 2208 50 99 | Kadiķu degvīns |

2208 70 | – Liķieri un kordiāli |

2208 90 41 to 2208 90 78 | – – Citi stiprie alkoholiskie dzērieni un alkoholu saturoši dzērieni |

2905 43 00 | – – Mannīts |

2905 44 | – –– D-glicīts (sorbīts): |

ex 3302 | Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |

3302 10 | – Pārtikas vai dzērienu rūpniecībā |

– – Dzērienu rūpniecībā: |

– – – Izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam: |

– – – – – Citi (ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju mazāku par 0,5 %) |

3302 10 29 | – – – – – Citi |

ex 38. nodaļa | Dažādas ķīmiskas vielas: |

3824 60 | – Sorbīts, izņemot 2905 44. apakšpozīcijā iekļauto |

IV daļa. Piens

KN kods | Preču apraksts |

ex 0405 | Sviests un citi tauki un eļļas, kas iegūtas no piena; piena tauku pastas: |

0405 20 | – Piena tauku pastas: |

0405 20 10 | – – Ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 % |

0405 20 30 | – – Ar tauku saturu pēc svara 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 % |

ex 1517 | Margarīns; pārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, izņemot 1516. pozīcijā iekļautos pārtikas taukus un eļļas vai to frakcijas: |

1517 10 | – Margarīns, izņemot šķidro margarīnu: |

1517 10 10 | – – Ar piena tauku saturu pēc svara vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % |

1517 90 | – Citi: |

1517 90 10 | – – Ar piena tauku saturu pēc svara vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % |

ex 1704 | Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi), kas nesatur kakao: |

ex 1704 90 | – Citi, izņemot lakricas ekstraktu, kas pēc svara satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām |

ex 1806 | Šokolāde vai citi pārtikas izstrādājumi, kas satur kakao, izņemot kakao pulveri, kurš saldināts, pievienojot tikai 1806 10. apakšpozīcijā iekļauto saharozi |

ex 1901 | Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijā iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |

1901 10 00 | – Pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai |

1901 20 00 | – Maisījumi un mīkla 1905. pozīcijā iekļauto maizes izstrādājumu un konditorejas izstrādājumu ražošanai |

1901 90 | – Citi: |

– – Citi: |

1901 90 99 | – – – Citi |

ex 1902 | Makaronu izstrādājumi, termiski apstrādāti vai neapstrādāti, ar pildījumu (ar gaļu vai citiem produktiem) vai bez tā, vai sagatavoti ar citu paņēmienu, kā spageti, makaroni, nūdeles, lazanja, gnoči, ravioli, kaneloni; kuskusmakaroni, sagatavoti vai nesagatavoti: |

– Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma vai citādi nesagatavoti |

1902 19 | – – Citi |

1902 20 | – Pildīti pastas izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti: |

– – Citi: |

1902 20 91 | – – – Termiski apstrādāti |

1902 20 99 | – – – Citi |

1902 30 | – Pārējie makaronu izstrādājumi |

1902 40 | – –Kuskuss: |

1902 40 90 | – – Citi |

1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti vai iekļauti citur |

ex1905 | Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |

1905 10 00 | – Sausmaizītes |

1905 20 | – – Piparkūkas un tām līdzīgi izstrādājumi |

– – Saldie cepumi; vafeles: |

1905 31 | – – Saldie cepumi |

1905 32 | – – Vafeles |

1905 40 | – – Sausiņi, grauzdēta maize un līdzīgi grauzdēti produkti |

1905 90 | – Citi: |

– – Citi: |

(…) | (…) |

1905 90 45 | – – – Cepumi |

1905 90 55 | – – – Izspiesti vai uzpūsti izstrādājumi, vircoti vai sālīti |

– Citi |

1905 90 60 | – – – – Ar saldinātāju piedevu |

1905 90 90 | – – – – Citi |

ex 2004 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos produktus: |

2004 10 | – Kartupeļi: |

– – Citi: |

2004 10 91 | – – – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

ex 2005 | Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot 2006. pozīcijā iekļautos produktus: |

2005 20 | – Kartupeļi: |

2005 20 10 | – Miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā |

2105 00 | Saldējums un pārējie pārtikas ledus veidi, ar kakao piedevu vai bez tās |

ex 2106 | Pārtikas izstrādājumi, kas citur nav minēti vai iekļauti: |

2106 90 | – Citi: |

– – Citi: |

2106 90 92 | – – – Kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas pēc svara satur mazāk nekā 1,5 % piena tauku, 5 % saharozes vai izoglikozes, 5 % glikozes vai cietes |

2106 90 98 | – – – Citi |

ex 2202 | Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētus, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas 2009. pozīcijā: |

2202 90 | – Citi: |

– – Citi, kas pēc svara satur no 0401.–0404. pozīcijā iekļautajiem produktiem iegūtus taukus: |

2202 90 91 | – – – Mazāk nekā 0,2 % |

2202 90 95 | – – – 0,2 % vai vairāk, bet mazāk nekā 2 % |

2202 90 99 | – – – 2 % vai vairāk |

ex 2208 | Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |

2208 70 | – Liķieri un kordiāli |

2208 90 | – Citi: |

– – Citi stiprie alkoholiskie dzērieni un alkoholu saturoši dzērieni, tarā ar tilpumu: |

– – – 2 l vai mazāk: |

– – – – Citi: |

2208 90 69 | – – – – – Pārējie alkoholiskie dzērieni |

– – – Vairāk nekā 2 l: |

2208 90 78 | – – – – Pārējie alkoholiskie dzērieni |

ex 3302 | Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā: |

3302 10 | – Pārtikas vai dzērienu rūpniecībā: |

– – Dzērienu rūpniecībā: |

3302 10 29 | – – – – – Citi |

3501 | Kazeīni, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes |

ex 3502 | Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielas, pārrēķinot sausnā), albumināti un pārējie albumīna atvasinājumi: |

3502 20 | – Piena albumīni, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus: |

– – Citi: |

3502 20 91 | – – – Kaltēts (piemēram, plāksnes, zvīņas, pārslas, pulveris) |

3502 20 99 | – – – Citi |

V daļa. Olas

KN kods | Apraksts |

ex 0403 10 51 līdz ex 0403 10 99 ex 0403 90 71 līdz ex 0403 90 99 | Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao: |

1806 | Šokolāde un pārējie pārtikas produkti ar kakao piedevu |

ex 1901 | Pārtikas izstrādājumi no 0401.–0404. pozīcijā iekļautajām precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no kakao svara un kas nav minēti vai iekļauti citur: |

– Termiski neapstrādāti makaronu izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti: |

1902 11 00 | – – Ar olu piedevu |

ex 1904 | Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudus vai graudu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugi (izņemot kukurūzu) graudu vai pārslu veidā vai citā veidā apstrādāti graudi (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav minēti un iekļauti citur, kas satur kakao: |

ex 1905 | Maizes, miltu konditorejas izstrādājumi, kūkas, cepumi un pārējie maizes izstrādājumi ar kakao piedevas vai bez tās; hostijas (dievmaizītes), tukšas kapsulas, kuras izmanto farmācijā, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti: |

1905 20 | –– Piparkūkas un tām līdzīgi izstrādājumi |

1905 31 | –– Saldie cepumi: |

1905 32 | –– Vafeles |

1905 40 | –– Sausiņi, grauzdēta maize un līdzīgi grauzdēti produkti |

1905 90 | –– Citi, izņemot produktus, kas iekļauti 1905 90 10.–1905 90 30. apakšpozīcijas kodā |

ex 2105 00 | Saldējums un pārējie pārtikas ledus, ar kakao piedevu |

2208 | Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni: |

2208 70 | –– Liķieri |

3502 | Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus, kas satur vairāk nekā 80 % sūkalu olbaltumvielu, pārrēķinot sausnā), albumināti un pārējie albumīna atvasinājumi: |

3502 11 90 | –– –– –– Citi žāvēti olu albumīni |

3502 19 90 | –– –– –– Citi olu albumīni |

XVIII PIELIKUMS ATBILSTĪBAS TABULAS, kas minētas 196. pantā

1. Regula (EEK) Nr. 234/68

Regula (EEK) Nr. 234/68 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta m) apakšpunkts |

2. pants | 51. pants |

3. līdz 5. pants | 109. pants |

6. pants | – |

7. pants | 166. pants |

8. pants | III daļas II nodaļas I iedaļa |

9. pants | 129. pants |

10. panta 1. punkts | 123. pants |

10. panta 2. punkts | 122. pants |

10.a pants | 153. pants |

11. pants | 172. pants |

12. pants | – |

13. pants | 188. pants |

14. pants | 188. pants |

15. pants | – |

16. pants | – |

17. pants | – |

18. pants | – |

2. REGULA (EEK) NR. 827/68

Regula (EEK) Nr. 827/68 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta u) apakšpunkts |

2. panta 1. punkts | 129. pants |

2. panta 2. punkts | 123. pants |

2. panta 3. punkts | 122. pants |

3. pants | 153. pants |

4. pants | – |

5. panta pirmā daļa | 172. pants |

5. panta otrā daļa | 175. panta 1. punkts |

6. pants | 188. pants |

7. pants | – |

8. pants | – |

9. pants | – |

3. REGULA (EEK) NR. 2729/75

Regula (EEK) Nr. 2729/75 | Šī regula |

1. pants | 143. pants |

2. panta 1. punkts | 144. pants |

2. panta 2. punkts | 145. pants |

3. pants | 146. pants |

4. REGULA (EEK) NR. 2759/75

Regula (EEK) Nr. 2759/75 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta q) apakšpunkts |

2. pants | 51. pants |

3. panta pirmā daļa, pirmais ievilkums | 28. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

3. panta pirmā daļa, otrais ievilkums un otrā un trešā daļa | – |

4. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

4. panta 2. punkts | 34. pants |

4. panta 5. punkts | 39. pants |

4. panta 6. punkta pirmais ievilkums | 34. panta 1. punkts |

4. panta 6. punkta otrais ievilkums | 34. panta 2. punkts |

4. panta 6. punkta trešais ievilkums | 40. pants |

5. pants | – |

6. pants | – |

7. panta 1. punkts | – |

7. panta 2. punkts | 40. pants |

8. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. pants un 155. panta 1. punkts |

8. panta 1. punkta otrā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

8. panta 1. punkta trešā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

8. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

9. pants | 129. pants |

10. panta 1. līdz 3. punkts | 135. pants |

10. panta 4. punkts | 137. pants |

11. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

11. panta 4. punkts | 142. pants |

12. pants | 179. panta b) punkts |

13. panta 1. punkts | 156. panta 1. punkts |

13. panta 2. punkts | 157. pants |

13. panta 3. un 4. punkts | 158. pants |

13. panta 5. punkts | 163. pants |

13. panta 6. līdz 10. punkts | 160. pants |

13. panta 11. punkts | 162. pants |

13. panta 12. punkts | 163. pants |

14. pants | 154. un 167. pants |

15. panta 1. punkts | 123. pants |

15. panta 2. punkts | 122. pants |

16. pants | 153. pants |

19. pants | – |

20. panta 1. punkts | 41. pants |

20. panta 2. līdz 4. punkts | 43. pants |

21. pants | 172. pants |

22. pants | 185. pants |

24. pants | 188. pants |

25. pants | – |

26. pants | – |

27. pants | – |

5. REGULA (EEK) NR. 2771/75

Regula (EEK) Nr. 2771/75 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkta ) apakšpunkts |

1. panta 2. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. panta 1. punkts | 51. pants |

2. panta 2. punkts | 109. pants |

3. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. un 155. pants |

3. panta 1. punkta otrā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

3. panta 1. punkta trešā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

3. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

4. pants | 129. pants |

5. panta 1. līdz 3. punkts | 135. pants |

5. panta 4. punkts | 137. pants |

6. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

6. panta 4. punkts | 139. un 142. pants |

7. pants | 179. panta b) punkts |

8. panta 1. punkts | 156. panta 1. punkts |

8. panta 2. punkts | 157. pants |

8. panta 3. un 4. punkts | 158. pants |

8. panta 5. punkts | 163. pants |

8. panta 6. līdz 11. punkts | 160. pants |

8. panta 12. punkts | 162. pants |

8. panta 13. punkts | 163. pants |

9. pants | 154. pants |

10. panta 1. punkts | 123. pants |

10. panta 2. punkts | 122. pants |

11. pants | 153. pants |

13. pants | – |

14. panta 1. punkts | 41. pants |

14. panta 2. un 3. punkts | 43. pants |

15. pants | 185. pants |

16. un 17. pants | 188. pants |

18. pants | – |

19. pants | 172. pants |

20. pants | – |

21. pants | – |

6. REGULA (EEK) NR. 2777/75

Regula (EEK) Nr. 2777/75 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkta t) apakšpunkts |

1. panta 2. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. panta 1. punkts | 51. pants |

2. panta 2. punkts | 109. pants |

3. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. un 155. pants |

3. panta 1. punkta otrā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

3. panta 1. punkta trešā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

3. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

4. pants | 129. pants |

5. panta 1. līdz 3. punkts | 135. pants |

5. panta 4. punkts | 137. pants |

6. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

6. panta 4. punkts | 139. un 142. pants |

7. pants | 179. panta b) punkts |

8. panta 1. punkts | 156. panta 1. punkts |

8. panta 2. punkts | 157. pants |

8. panta 3. un 4. punkts | 158. pants |

8. panta 5. punkts | 163. pants |

8. panta 6. līdz 10. punkts | 160. pants |

8. panta 11. punkts | 162. pants |

8. panta 12. punkts | 163. pants |

9. pants | 154. un 167. pants |

10. panta 1. punkts | 123. pants |

10. panta 2. punkts | 122. pants |

11. pants | 153. pants |

13. pants | – |

14. panta 1. punkts | 41. pants |

14. panta 2. un 3. punkts | 43. pants |

15. pants | 185. pants |

16. un 17. pants | 188. pants |

18. pants | – |

19. pants | 172. pants |

20. pants | – |

21. pants | – |

7. REGULA (EEK) NR. 707/76

Regula (EEK) Nr. 707/76 | Šī regula |

1. pants | 117. pants |

2. un 3. pants | 121. pants |

8. REGULA (EEK) NR. 1055/77

Regula (EEK) Nr. 1055/77 | Šī regula |

1. pants | 36. panta 1. līdz 4. punkts |

2. pants | 36. panta 5. punkts |

3. pants | 36. panta 6. un 7. punkts |

4. pants | 40. pants |

5. pants | 36. panta 1. punkta otrā daļa |

9. REGULA (EEK) NR. 2931/79

Regula (EEK) Nr. 2931/79 | Šī regula |

1. pants | 165. pants |

10. REGULA (EEK) NR. 1898/87

Regula (EEK) Nr. 1898/87 | Šī regula |

1. pants | 110. panta 1. punkts saistībā ar X pielikuma I punktu |

2. pants | 110. panta 1. punkts saistībā ar X pielikuma II punktu |

3. pants | 110. panta 1. punkts saistībā ar X pielikuma III punktu |

4. panta 1. un 3. punkts | 110. panta 1. punkts saistībā ar X pielikuma IV punktu |

4. panta 2. punkts | 116. pants |

11. REGULA (EEK) NR. 3730/87

Regula (EEK) Nr. 3730/87 | Šī regula |

1. pants | 24. panta 1. punkts |

2. pants | 24. panta 2. punkts |

3. pants | 24. panta 3. punkts |

4. pants | 24. panta 4. punkts |

5. pants | – |

6. pants | 40. pants |

12. REGULA (EEK) NR. 2204/90

Regula (EEK) Nr. 2204/90 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 114. pants |

1. panta 2. punkts | 116. panta g) punkts |

2. pants | 114. pants saistībā ar III pielikuma V daļas 2. punktu |

3. panta 1. punkts | 116. panta g) punkts un 187. pants |

3. panta 2. punkts | 185. un 187. pants |

4. pants | – |

5. pants | 116. pants |

13. REGULA (EEK) NR. 2075/92

Regula (EEK) Nr. 2075/92 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta n) apakšpunkts |

13. pants | 101. panta 1. un 2. punkts |

14.a pants | 101. panta 3. punkts |

15. pants | 129. pants |

16. panta 1. punkts | 123. pants |

16. panta 2. punkts | 122. pants |

16.a pants | 153. pants |

17. pants | 187. pants |

18. pants | 172. pants |

20. pants | – |

21. pants | 185. pants |

22. un 23. pants | 188. pants |

24. pants | – |

14. REGULA (EEK) NR. 2077/92

Regula (EEK) Nr. 2077/92 | Šī regula |

1. un 2. pants | 118. pants |

3. līdz 6. pants | 121. pants |

7. pants | 170. pants |

8. pants | 171. pants |

9. pants | 121. pants |

10. pants | 120. pants |

11. un 12. pants | 121. pants |

15. REGULA (EEK) NR. 404/93

Regula (EEK) Nr. 404/93 | Šī regula |

1. panta 1. un 2. punkts | 1. panta 1. punkta k) apakšpunkts |

1. panta 3. punkts | 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

2. pants | 109. panta 1. un 2. punkts |

3. pants | 109. panta 3. punkts |

4. pants | 116. un 187. pants |

15. panta 1. punkts | 129. pants |

15. panta 2. līdz 4. punkts | 135. pants |

15. panta 5. punkts | 137. pants |

21. pants | 122. pants |

22. pants | 123. pants |

23. pants | 153. pants |

24. pants | 172. pants |

27. pants | 188. pants |

28. pants | – |

29. pants | 185. pants |

16. REGULA (EK) NR. 2991/94

Regula (EK) Nr. 2991/94 | Šī regula |

1. pants | 111. pants |

2. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma I punktu |

3. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma II punktu |

4. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma III punkta 1. apakšpunktu |

5. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma III punkta 2. un 3. apakšpunktu |

6. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma IV punktu |

7. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma V punktu |

8. pants | 116. pants |

9. pants | – |

10. pants | 111. pants saistībā ar XII pielikuma VI punktu |

17. REGULA (EK) NR. 2200/96

Regula (EK) Nr. 2200/96 | Šī regula |

1. panta 1. un 2. punkts | 1. panta 1. punkta i) apakšpunkts |

1. panta 3. punkts | 3. panta 2. punkts |

43. pants | 172. pants |

44. pants | 185. pants |

46. pants | 188. pants |

47. pants | – |

48. pants | – |

52. pants | 183. pants |

18. REGULA (EK) NR. 2201/96

Regula (EK) Nr. 2201/96 | Šī regula |

1. panta 1. un 2. punkts | 1. panta 1. punkta j) apakšpunkts |

1. panta 3. punkts | 3. panta 2. punkts |

23. pants | 172. pants |

26. pants | – |

27. pants | 185. pants |

29. pants | 188. pants |

30. pants | – |

19. REGULA (EK) NR. 2597/97

Regula (EK) Nr. 2597/97 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 110. panta 2. punkts |

1. panta 2. punkts | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma I punktu |

2. pants | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma II punktu |

3. pants | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma III punkta 1. un 2. apakšpunktu |

4. pants | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma III punkta 3. apakšpunktu |

5. pants | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma IV punktu |

6. pants | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma V punktu |

7. panta 1. punkts | 110. panta 2. punkts saistībā ar XI pielikuma VI punktu |

7. panta 2. punkts | 116. pants |

20. REGULA (EK) NR. 1254/1999

Regula (EK) Nr. 1254/1999 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkta o) apakšpunkts |

1. panta 2. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. pants | 51. pants |

26. panta 1. punkts | 31. pants |

26. panta 2. punkts | 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

26. panta 3. punkts | 28. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

26. panta 4. punkts | 7. panta 2. punkts |

26. panta 5. punkts | 40. pants |

27. panta 1. punkts | 6. pants, 9. panta d) apakšpunkts, 13. pants un 40. panta a) punkts |

27. panta 2. punkts | 19. panta 2. punkts |

27. panta 3. punkts | 19. panta 1. punkts, 37. pants un 40. panta d) punkts |

27. panta 4. punkts | 40. pants |

27. panta 5. punkts | 189. pants, otrā daļa, a) punkts |

28. pants | 22. pants un 40. panta d) punkts |

29. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. pants |

29. panta 1. punkta otrā daļa | 124. un 155. pants |

29. panta 1. punkta trešā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

29. panta 1. punkta ceturtā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

29. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

30. pants | 129. pants |

31. pants | 135. pants |

32. panta 1. punkta pirmā daļa un 2. un 3. punkts | 138. pants |

32. panta 1. punkta otrā daļa | 140. panta 1. punkts |

32. panta 4. punkts | 142. pants |

33. panta 1. punkts | 156. panta 1. punkts |

33. panta 2. punkts | 157. pants |

33. panta 3. un 4. punkts | 158. pants |

33. panta 5. punkts | 163. pants |

33. panta 6. punkts līdz 9. punkta pirmā daļa | 160. pants |

33. panta 9. punkta otrā daļa | 161. pants |

33. panta 10. punkts | 160. panta 7. punkts |

33. panta 11. punkts | 162. pants |

33. panta 12. punkts | 163. pants |

34. pants | 154. un 167. pants |

35. panta 1. punkts | 123. pants |

35. panta 2. punkts | 122. pants |

36. pants | 153. pants |

37. pants | 39. pants |

38. pants | 179. panta a) punkts |

39. panta 1. punkts | 41. pants |

39. panta 2. līdz 4. punkts | 43. pants |

40. pants | 172. pants |

41. pants | 185. pants |

42. un 43. pants | 188. pants |

44. pants | – |

45. pants | 183. pants |

46. līdz 49. pants | – |

50. pants, pirmais ievilkums | – |

50. pants, otrais ievilkums | 184. pants |

21. REGULA (EK) NR. 1255/1999

Regula (EK) Nr. 1255/1999 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta p) apakšpunkts |

2. pants | 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) daļa |

3. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

3. panta 2. punkts | 7. panta 2. punkts |

5. pants | – |

6. panta 1. punkta pirmā daļa | 14. panta 1. punkts |

6. panta 1. punkta otrā un trešā daļa | 14. panta 2. punkta otrā daļa |

6. panta 1. punkta ceturtā daļa | 14. panta 2. punkta pirmā daļa |

6. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkts, pirmais ievilkums | 9. panta e) punkts |

6. panta 2. punkta pirmā daļa, a) apakšpunkts, otrais un trešais ievilkums un b) apakšpunkts | 9. pants saistībā ar 40. panta a) punktu |

6. panta 2. punkta otrā un trešā daļa | 9. pants saistībā ar 40. panta a) punktu |

6. panta 3. punkta pirmā daļa | 25. panta a) punkts |

6. panta 3. punkta otrā un trešā daļa | 26. pants |

6. panta 3. punkta ceturtā daļa | 40. panta c) punkta i) apakšpunkts |

6. panta 3. punkta piektā daļa | 40. panta c) punkta iii) apakšpunkts |

6. panta 4. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums | 22. pants un 40. panta d) punkts |

6. panta 4. punkta otrās daļas otrais teikums | 40. panta c) punkta iii) apakšpunkts |

6. panta 5. punkts | – |

6. panta 6. punkts | 5. panta 2. punkta b) un d) apakšpunkts |

7. panta 1. punkta pirmā daļa | 9. panta f) punkts, 15. panta pirmā daļa un 40. panta a) punkts |

7. panta 1. punkta otrā daļa | 21. panta otrā daļa |

7. panta 1. punkta trešā daļa | 21. panta pirmā daļa un 40. panta a) punkts |

7. panta 1. punkta ceturtā daļa | 38. pants un 40. panta i) punkts |

7. panta 2. punkts | 15. panta otrā daļa |

7. panta 3. punkta pirmā daļa | 28. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 32. pants un 40. panta a) punkts |

7. panta 3. punkta otrā daļa | 28. panta 2. punkts |

7. panta 3. punkta trešā daļa | 40. panta c) punkta i) un iii) apakšpunkts |

7. panta 4. punkts | 22. pants un 40. panta d) apakšpunkts |

7. panta 5. punkts | 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts |

8. panta 1. punkts | 25. panta b) punkts |

8. panta 2. un 3. punkts | 27. pants un 40. panta c) punkta i) un iii) apakšpunkts |

9. panta 1. punkts | 28. panta 1. punkta e) apakšpunkts un 33. panta 1. punkts |

9. panta 2. punkts | 28. panta 2. punkts |

9. panta 3. punkts | 40. panta c) punkta iii) apakšpunkts |

9. panta 4. punkts | 33. panta 2. punkts |

10. panta a) punkts | 14. panta 3. punkts un 40. pants |

10. panta b) punkts | 26. panta otrā daļa, 27. panta pirmā daļa un 28. panta 2. punkts |

10. panta c) punkts | 40. pants |

11. pants | 96. pants |

12. pants | 97. pants |

13. pants | 98. pants |

14. pants | 99. pants |

15. pants | 96. līdz 99. pants |

26. panta 1. punkts | 124. un 155. pants |

26. panta 2. punkta pirmā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

26. panta 2. punkta otrā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

26. panta 3. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

27. pants | 129. pants |

28. pants | 135. pants |

29. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

29. panta 4. punkts | 139. un 142. pants |

30. pants | 164. pants |

31. panta 1. punkts | 156. panta 1. un 2. punkts |

31. panta 2. punkts | 157. pants |

31. panta 3. un 4. punkts | 158. pants |

31. panta 5. punkts | 163. pants |

31. panta 6. līdz 12. punkts | 160. pants |

31. panta 13. punkts | 162. pants |

31. panta 14. punkts | 163. pants |

32. pants | 154. pants |

33. panta 1. punkts | 123. pants |

33. panta 2. punkts | 122. pants |

34. pants | 180. pants |

35. pants | 153. pants |

36. panta 1. punkts | 41. pants |

36. panta 2. līdz 4. punkts | 43. pants |

37. pants | 172. pants |

38. pants | 173. pants |

39. pants | 176. pants |

40. pants | 185. pants |

41. un 42. pants | 188. pants |

43. pants | – |

44. pants | – |

45. pants | 183. pants |

46. pants | – |

47. panta pirmais ievilkums | – |

47. panta otrais ievilkums | 184. pants |

22. REGULA (EK) NR. 2250/1999

Regula (EK) Nr. 2250/1999 | Šī regula |

1. pants | 2. panta 1. punkts saistībā ar III pielikuma V daļas I punkta 1. apakšpunktu |

23. REGULA (EK) NR. 1493/1999

Regula (EK) Nr. 1493/1999 | Šī regula |

1. panta 1. un 2. punkts | 1. panta 1. punkta l) apakšpunkts |

1. panta 4. punkts | 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

71. panta 1. punkts | 172. pants |

71. panta 2. punkts | 174. pants |

73. pants | 185. pants |

74. un 75. pants | 188. pants |

76. pants | – |

77. pants | – |

24. REGULA (EK) NR. 1673/2000

Regula (EK) Nr. 1673/2000 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkta h) apakšpunkts |

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts |

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 88. panta 2. punkts |

1. panta 3. punkts | – |

2. panta 1. punkts | 88. panta 1. punkts |

2. panta 2. punkts | 186. pants |

2. panta 3. punkts un 4. punkts | 89. pants |

2. panta 5. punkts | 90. pants |

3. panta 1. un 3. punkts | 91. pants |

3. panta 2. punkts, 4. punkts un 5. punkts | – |

4. pants | – |

5. pants | 151. pants |

6. pants | 122. pants |

7. pants | 153. pants |

8. pants | 172. pants |

9. panta pirmā daļa | 92. pants |

9. panta otrā daļa | 187. pants |

10. pants | 188. pants |

11. pants | 183. pants |

12. pants | – |

13. pants | – |

14. panta pirmais ievilkums | – |

14. panta otrais ievilkums | 184. pants |

15. pants | – |

25. REGULA (EK) NR. 2529/2001

Regula (EK) Nr. 2529/2001 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta r) apakšpunkts |

2. pants | 51. pants |

12. pants | 28. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 35. pants |

13. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. un 155. pants |

13. panta 1. punkta otrā daļa | 126. pants un 155. panta 2. punkts |

13. panta 1. punkta trešā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

13. panta 1. punkta ceturtā daļa | 127. pants un 155. panta 2. punkts |

13. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

14. pants | 129. pants |

15. pants | 135. pants |

16. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

16. panta 4. punkta a) un b) apakšpunkts | 139. pants |

16. panta 4. punkta c) līdz e) apakšpunkts | 142. pants |

17. pants | 154. un 167. pants |

18. panta 1. punkts | 122. pants |

18. panta 2. punkts | 121. pants |

19. pants | 153. pants |

20. pants | 39. pants |

21. pants | 179. panta a) punkts |

22. panta 1. punkts | 41. pants |

22. panta 2. līdz 4. punkts | 43. pants |

23. pants | 172. pants |

24. pants | 185. pants |

25. pants | 188. pants |

26. pants | 184. pants |

27. pants | 183. pants |

28. pants | – |

29. pants | – |

30. pants | – |

26. REGULA (EK) NR. 670/2003

Regula (EK) Nr. 670/2003 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts |

2. pants | 115. pants |

3. pants | 182. pants |

4. panta 1. punkts | 124. un 155. pants |

4. panta 2. punkts | 125., 126. pants un 155. panta 2. punkts |

4. panta 3. punkts | 127. pants un 155. panta 2. punkts |

4. panta 4. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

5. pants | 129. pants |

6. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

6. panta 4. punkts | 139. un 142. pants |

7. pants | 154. pants |

8. panta 1. punkts | 123. pants |

8. panta 2. punkts | 122. pants |

9. pants | 153. pants |

10. panta 1. punkts | 172. pants |

10. panta 2. un 3. punkts | 175. panta 4. punkts |

11. pants | 185. pants |

12. pants | 188. pants |

13. pants | – |

14. pants | – |

15. panta a) punkts | – |

15. panta b) punkts | 184. pants |

27. REGULA (EK) NR. 1784/2003

Regula (EK) Nr. 1784/2003 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

2. pants | 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) daļa |

3. pants | – |

4. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

4. panta 2. punkts | 40. panta a) punkts |

4. panta 3. punkts | 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts |

4. panta 4. punkts | 7. panta 2. punkts |

5. panta 1. punkts | 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts, 9. panta a) punkts un 40. panta a) punkts |

5. panta 2. punkts | 10. pants |

5. panta 3. punkts | 16. pants |

6. panta a) punkts | 38. pants un 40. panta i) punkts |

6. panta b) punkts | 40. panta a) punkts |

6. panta c) punkts | 40. panta b) punkts |

6. panta d) punkts | 40. panta c) punkts |

6. panta e) punkts | 40. panta d) punkts |

7. pants | 44. pants |

8. panta 1. un 2. punkts | 93. pants |

8. panta 3. punkts | 95. pants |

9. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. un 155. pants |

9. panta 1. punkta otrā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

9. panta 1. punkta trešā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

9. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

10. panta 1. punkts | 129. pants |

10. panta 2. un 3. punkts | 130. pants |

10. panta 4. punkts | 137. pants |

11. pants | 135. pants |

12. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

12. panta 4. punkta pirmā daļa | 139. un 142. pants |

12. panta 4. punkta otrā daļa | 140. panta 2. punkts |

13. panta 1. punkts | 156. panta 1. un 2. punkts |

13. panta 2. punkts | 157. pants |

13. panta 3. punkts | 158. pants |

14. pants | 160. pants |

15. panta 1. un 3. punkts | 159. pants |

15. panta 2. punkts | 158. panta 4. punkts |

15. panta 4. punkts | 158. panta 2. punkts un 163. pants |

16. pants | 156. panta 3. punkts |

17. pants | 162. pants |

18. pants | 163. pants |

19. pants | 154. un 167. pants |

20. panta 1. punkts | 123. pants |

20. panta 2. punkts | 122. pants |

21. pants | 180. pants |

22. pants | 153. pants |

23. pants | 172. pants |

24. pants | 185. pants |

25. pants | 188. pants |

26. pants | – |

27. pants | 184. pants |

28. pants | 183. pants |

29. pants | – |

30. pants | – |

28. REGULA (EK) NR. 1785/2003

Regula (EK) Nr. 1785/2003 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

2. panta 1. punkts | 2. panta 1. punkts |

2. panta 2. punkts | 4. pants |

3. pants | 3. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

4. pants | – |

6. panta 1. punkts | 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts |

6. panta 2. punkta pirmais teikums | 40. panta a) punkts |

6. panta 2. punkta otrais un trešais teikums | 38. pants un 40. panta i) punkts |

6. panta 3. punkts | 40. panta a) un i) punkts |

7. panta 1. punkts | 9. panta b) punkts un 11. pants |

7. panta 2. punkts | 17. pants un 40. panta b) punkts |

7. panta 3. punkts | 22. pants un 40. panta d) punkts |

7. panta 4. un 5. punkts | 40. pants |

8. pants | 45. pants |

9. pants | 185. pants |

10. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. un 155. pants |

10. panta 1. punkta otrā daļa | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

10. panta 1. punkta trešā daļa | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

10. panta 1.a punkts | 124. pants |

10. panta 2. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

11. panta 1. punkts | 129. pants |

11. panta 4. punkts | 137. pants |

11.a pants | 131. pants |

11.b pants | 132. pants |

11.c pants | 133. pants |

11.d pants | 134. pants |

12. pants | 135. pants |

13. panta 1. līdz 3. punkts | 138. pants |

13. panta 4. punkts | 142. pants |

14. panta 1. punkts | 156. panta 1. un 2. punkts |

14. panta 2. punkts | 157. pants |

14. panta 3. un 4. punkts | 158. pants |

15. pants | 160. pants |

16. pants | 158. panta 4. punkts |

17. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts | 160. panta 7. punkts |

17. panta 1. punkta pirmās daļas b) un c) apakšpunkts | 160. panta 6. punkts |

17. panta 1. punkta otrā daļa | 163. pants |

17. panta 2. punkts | 160. panta 7. punkts |

18. pants | 162. pants |

19. pants | 163. pants |

20. pants | 154. un 167. pants |

21. panta 1. punkts | 123. pants |

21. panta 2. punkts | 122. pants |

22. pants | 180. pants |

23. pants | 153. pants |

24. pants | 172. pants |

25. pants | 185. pants |

26. pants | 188. pants |

27. pants | – |

28. pants | 184. pants |

29. pants | 183. pants |

30. pants | – |

31. pants | – |

32. pants | – |

29. REGULA (EK) NR. 1786/2003

Regula (EK) Nr. 1786/2003 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta d) apakšpunkts |

2. pants | 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) daļa |

3. pants | – |

4. panta 1. punkts | 83. panta 1. punkts |

4. panta 2. punkts | 85. panta 1. punkts |

5. pants | 86. pants |

6. pants | 85. panta 2. punkts |

7. pants | 84. pants |

8. pants | 185. pants |

9. panta pirmā daļa | 83. panta 2. punkts |

9. panta otrā daļa | 87. panta i) punkts |

10. panta a) un b) punkts | 87. panta b) punkts |

10. panta c) punkts | 83. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 87. panta e) apakšpunkts |

11. pants | 87. panta a) punkts |

12. pants | 87. panta g) punkts |

13. pants | 187. pants |

14. pants | 129. pants |

15. panta 1. punkts | 123. pants |

15. panta 2. punkts | 122. pants |

16. pants | 153. pants |

17. pants | 172. pants |

18. pants | 188. pants |

19. pants | – |

20. panta a) punkts | 87. pants |

20. panta b) punkts | 187. pants |

20. panta c) punkts | 87. panta c) punkts |

20. panta d) punkts | 87. panta f) punkts |

20. panta e) punkts | 87. panta d) punkts |

20. panta f) punkts | 187. pants |

20. panta g) punkts | 87. panta g) punkts |

20. panta h) punkts | 87. panta h) punkts |

21. pants | – |

22. pants | 185. pants |

23. pants | 177. panta 1. punkts |

24. pants | 183. pants |

25. pants | – |

30. REGULA (EK) NR. 1788/2003

Regula (EK) Nr. 1788/2003 | Šī regula |

1. pants | 63. pants un 75. panta 1. punkta pirmā daļa |

2. pants | 75. panta 1. punkta otrā daļa |

3. pants | 75. panta 2. līdz 4. punkts |

4. pants | 76. pants |

5. pants | 62. pants |

6. pants | 64. pants |

7. pants | 65. pants |

8. pants | 66. pants |

9. pants | 67. pants |

10. pants | 77. pants |

11. pants | 78. pants |

12. pants | 80. pants |

13. pants | 81. pants |

14. pants | 68. pants |

15. pants | 69. pants |

16. pants | 70. pants |

17. pants | 71. pants |

18. pants | 72. pants |

19. pants | 73. pants |

20. pants | 74. pants |

21. pants | 79. pants |

22. pants | – |

23. pants | 188. pants |

24. pants | 82. pants |

25. pants | – |

26. pants | – |

31. REGULA (EK) NR. 797/2004

Regula (EK) Nr. 797/2004 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 102. panta 1. punkts |

1. panta 2. punkts | 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts |

1. panta 3. punkta pirmā daļa, pirmais teikums | 172. pants |

1. panta 3. punkta pirmā daļa, otrais teikums un otrā daļa | 102. panta 2. punkts |

2. pants | 103. pants |

3. pants | 104. pants |

4. panta 1. punkts | 183. pants |

4. panta 2. un 3. punkts | 105. pants |

5. pants | 106. pants |

6. pants | 188. pants |

7. pants | 177. panta 2. punkts |

8. pants | – |

32. REGULA (EK) NR. 865/2004

Regula (EK) Nr. 865/2004 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta g) apakšpunkts |

2. pants | 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

3. pants | – |

4. pants | 113. pants |

5. panta 1. punkts | 109. pants |

5. panta 2. punkts | 187. pants |

5. panta 3. punkts | 116. panta f) punkts |

6. pants | 28. un 30. pants |

7. panta 1. punkts | 119. pants |

7. panta 2. punkts | 118. pants |

8. pants | 100. pants |

9. panta a) punkts | 121. pants |

9. panta b) un c) punkts | 100. panta 2. punkta trešā daļa |

9. panta d) punkts | 187. pants |

9. panta e) punkts | 121. pants |

10. panta 1. punkta pirmā daļa | 124. pants |

10. panta 1. punkta otrā daļa | 125. pants |

10. panta 2. punkts | 126. un 127. pants |

10. panta 3. punkts | 155. pants |

10. panta 4. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

11. panta 1. punkts | 129. pants |

11. panta 2. punkts | 179. panta b) punkts |

12. panta 1. punkts | 123. pants |

12. panta 2. punkts | 122. pants |

13. pants | 154. pants |

14. pants | 153. pants |

15. pants | 172. pants |

16. pants | – |

17. pants | 185. pants |

18. pants | 188. pants |

19. pants | 184. pants |

20. pants | 183. pants |

24. pants | – |

25. pants | – |

33. REGULA (EK) NR. 1947/2005

Regula (EK) Nr. 1947/2005 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta e) apakšpunkts |

2. pants | 3. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

3. pants | – |

4. panta 1. punkts | 124. pants |

4. panta 2. punkts | 125. pants |

4. panta 3. punkts | 126. un 127. pants |

5. pants | 129. pants |

6. panta 1. punkts | 123. pants |

6. panta 2. punkts | 122. pants |

7. pants | 153. pants |

8. panta 1. punkts | 172. pants |

8. panta 2. punkts | 175. panta 2. punkts |

9. pants | 185. pants |

10. pants | 188. pants |

11. pants | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

12. pants | – |

34. REGULA (EK) NR. 1952/2005

Regula (EK) Nr. 1952/2005 | Šī regula |

1. pants | 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

2. pants | 2. panta 1. punkts |

3. pants | – |

4. pants | 112. panta 1. līdz 3. punkts |

5. pants | 112. panta 4. un 5. punkts |

6. pants | 117. pants |

7. pants | 121. pants |

8. pants | 129. pants |

9. pants | 152. pants |

10. panta 1. punkts | 123. pants |

10. panta 2. punkts | 122. pants |

11. pants | 153. pants |

12. pants | 172. pants |

13. pants | – |

14. pants | 178. panta 1. līdz 3. punkts |

15. pants | 185. pants |

16. pants | 188. pants |

17. panta pirmais ievilkums | 116. panta e) punkts |

17. panta otrais ievilkums | 121. pants |

17. panta trešais ievilkums | 121. pants |

17. panta ceturtais ievilkums | 178. panta 4. punkts |

17. panta piektais ievilkums | 185. pants |

18. pants | – |

19. pants | – |

35. REGULA (EK) NR. 318/2006

Regula (EK) Nr. 318/2006 | Šī regula |

1. panta 1. punkts | 1. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

1. panta 2. punkts | 3. panta 1. punkta f) apakšpunkts |

2. pants | 2. panta 1. punkts |

3. pants | 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts |

4. pants | 8. pants |

5. pants | 46. pants |

6. pants | 47. pants |

7. pants | 53. pants |

8. pants | – |

9. pants | 55. pants |

10. pants | 56. pants |

11. pants | 57. pants |

12. pants | 58. pants |

13. pants | 59. pants |

14. pants | 60. pants |

15. pants | 61. pants |

16. pants | 48. pants |

17. pants | 54. pants |

18. panta 1. punkts | 28. panta a) punkts un 29. panta 1. punkts, |

18. panta 2. punkta pirmā daļa un pirmais ievilkums | 9. panta c) punkts un 12. panta 1. punkts |

18. panta 2. punkta pirmās daļas otrais ievilkums | 40. panta c) punkta i) apakšpunkts |

18. panta 2. punkta otrā daļa | 18. pants |

18. panta 3. punkts | 23. pants |

19. pants | 49. pants |

20. pants | 12. panta 2. punkts, 29. panta 2. punkts, 49. panta 5. punkts un 60. panta 5. punkts |

21. pants | 123. pants |

22. pants | 122. pants |

23. panta 1. punkts | 124. un 155. pants |

23. panta 2. punkts | 125. pants un 155. panta 2. punkts |

23. panta 3. punkts | 126., 127. pants un 155. panta 2. punkts |

23. panta 4. punkts | 128. pants un 155. panta 3. punkts |

24. pants | 154. pants |

25. pants | 153. pants |

26. panta 1. punkts | 129. pants |

26. panta 2. punkts | 179. panta a) punkts un 180. pants |

26. panta 3. punkts | 136. pants |

27. pants | 135. pants |

28. pants | 138. pants |

29. pants | 147. pants |

30. pants | 148. pants |

31. pants | 149. pants |

32. pants | 156. panta 1. un 2. punkts |

33. panta 1. punkts | 157. pants |

33. panta 2. punkts | 158. pants |

33. panta 3. un 4. punkts | 160. pants |

34. pants | 162. pants |

35. pants | 180. un 181. pants |

36. panta 1. punkts | 172. pants |

36. panta 2. līdz 4. punkts | 175. panta 3. punkts |

37. pants | 179. panta a) punkts un 181. pants |

38. pants | 185. pants |

39. pants | 188. pants |

40. panta 1. punkta a) apakšpunkts | 40. panta b) punkts un 46. panta 3. punkta otrā daļa |

40. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts | 82. pants |

40. panta 1. punkta d) apakšpunkts | 50., 82. un 185. pants |

40. panta 1. punkta e) apakšpunkts | 137. pants, 138. panta 1. punkts, 139. un 142. pants |

40. panta 1. punkta f) apakšpunkts | 185. panta 2. punkts |

40. panta 1. punkta g) apakšpunkts | 163. un 180. pants |

40. panta 2. punkta a) apakšpunkts | 50. panta a) punkts |

40. panta 2. punkta b) apakšpunkts | 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrā daļa, 46. panta 2. punkts un 47. panta 1. punkts |

40. panta 2. punkta c) apakšpunkts | 82. panta d) punkts |

40. panta 2. punkta d) apakšpunkts | 40. pants, 50. panta b) un c) punkts un 82. panta b) punkts |

40. panta 2. punkta e) apakšpunkts | 124. un 155. pants |

40. panta 2. punkta f) apakšpunkts | 4. panta otrā daļa un 150. pants |

40. panta 2. punkta g) apakšpunkts | 179. panta a) punkts un 181. pants |

41. pants | – |

42. pants | 184. pants |

43. pants | 183. pants |

44. pants | – |

45. pants | – |

36. REGULA (EK) NR. 1184/2006

Regula (EK) Nr. 1184/2006 | Šī regula |

1. pants | 168. pants |

2. pants | 169. pants |

3. pants | – |

37. REGULA (EK) NR. 1544/2006

Regula (EK) Nr. 1544/2006 | Šī regula |

1. pants | 107. pants |

2. pants | 108., 185. un 187. pants |

3. pants | 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļa |

4. pants | 188. pants |

5. pants | 183. pants |

6. pants | – |

[1] COM(2005) 509, galīgā redakcija.

[2] COM(2005) 535, galīgā redakcija.

[3] OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.

[4] Kokvilnas atbalsta shēmas pamatā ir Grieķijas pievienošanās līguma Eiropas Ekonomikas kopienai 4. protokols.

[5] Piemēram, Regula (EEK) Nr. 2763/75 par noteikumiem attiecībā uz privātu cūkgaļas uzglabāšanu; Regula (EEK) Nr. 1055/77 par horizontāliem noteikumiem par produktu uzglabāšanu un pārvietošanu valsts intervencē.

[6] Kodificē un aizstāj Padomes 1962. gada 4. aprīļa Regulu Nr. 26

[7] OV C …, ..., … lpp.

[8] OV L 55, 2.3.1968., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

[9] OV L 151, 30.6.1968., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2004 (OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp.).

[10] OJ L 282, 1.11.1975., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

[11] OV L 282, 1.11.1975., 49. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006 (OV L 119, 4.5.2006., 1. lpp.).

[12] OV L 282, 1.11.1975., 77. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 679/2006.

[13] OV L 215, 30.7.1992., 70. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1679/2005 (OV L 271, 15.10.2005., 1. lpp.).

[14] OJ L 47, 25.2.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[15] OV L 297, 21.11.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 47/2003 (OV L 7, 11.1.2003., 64. lpp.).

[16] OV L 297, 21.11.1996., 29. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 386/2004 (OV L 64, 2.3.2004., 25. lpp.).

[17] OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

[18] OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

[19] OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2165/2005 (OV L 345, 28.12.2005., 1. lpp.).

[20] OV L 193, 29.7.2000., 16. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 953/2006 (OV L 175, 29.6.2006., 1. lpp.).

[21] OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005.

[22] OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

[23] OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

[24] OV L 270, 21.10.2003., 114. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 456/2006 (OV L 82, 21.3.2006., 1. lpp.).

[25] OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp. Redakcija ar labojumiem OV L 206, 9.6.2004., 37. lpp.

[26] OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp.

[27] OV L 314, 30.11.2005., 1. lpp.

[28] OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 24.10.2006., 19. lpp.)

[29] OV L 97, 15.4.2003., 6. lpp.

[30] OV L 125, 28.4.2004., 1. lpp.

[31] OV L 286, 17.10.2006., 1. lpp.

[32] OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1156/2006 (OV L 208, 29.7.2006., 3. lpp.).

[33] OV L 352, 15.12.1987., 1.–2. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1997., 1.–2. lpp.).

[34] OV L 270, 21.10.2003., 123. lpp. Regula grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1406/2006 (OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.).

[35] Regulas (EK) Nr. 318/2006 II sadaļas II nodaļa.

[36] OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

[37] OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

[38] OV L 182, 3.7.1987., 36. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 222/88 (OV L 28, 1.2.1988., 1. lpp.).

[39] OV L 351, 23.12.1997., 13. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

[40] OV L 316, 9.12.1994., 2. lpp.

[41] OV L 201, 31.7.1990., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2583/2001 (OV L 345, 29.12.2001., 6. lpp.).

[42] OV L 281, 1.11.1975., 18. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3290/94 (OV L 349, 31.12.1994., 105. lpp.).

[43] OV L 214, 4.8.2006., 7. lpp.

[44] OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

[45] OV L 84, 31.3.1976., 1. lpp.

[46] OV L 128, 24.5.1977., 1. lpp.

[47] OV L 334, 28.12.1979.

[48] OV L 42, 16.2.1990., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 163/94 (OV L 24, 29.1.1994., 2. lpp.).

[49] OV L 119, 11.5.1990., 32. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 1994. gada Pievienošanās aktu.

[50] OV L 215, 30.7.1992., 80. lpp.

[51] OV L 275, 26.10.1999., 4. lpp.

[52] OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp.

[53] OV L 318, 18.12.1969., 15. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EEK) Nr. 1153/78 (OV L 144, 31.5.1978., 4. lpp.).

[54] OV L 281, 11.1.1975., 17. lpp.

[55] OV L 140, 5.6.1980., 4. lpp.

[56] OV L 382, 31.12.1987., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1300/97 (OV L 177, 5.7.1992., 1. lpp.).

[57] OV L 317, 27.11.1974., 21. lpp.

[58] OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp.

[59] OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.

[60] OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

[61] OV L 316, 2.12.2005., 1. lpp.

[62] OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

[63] OV L 67, 10.3.1994., 89. lpp.

[64] OV L 349, 31.12.1994., 53. lpp.

[65] OV L 318, 20.12.1993., 18. lpp.

[66] OV L 190, 23.7.1975., 36. lpp.

[67] OV L 109, 6.05.2000., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003, 15. lpp.).

[68] OV L 250, 19.9.1984., 17. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/29/EK (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp).

[69] OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[70] OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp..

[71] OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.