52006DC0855

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2006

COM(2006) 855 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs un Padomes Regula (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū {SEC(2006) 1785}

SATURS

1. Ievads 3

2. Veicināšanas politikas ieviešana 2004. – 2006. gadā 3

2.1. Budžeta apropriācijas un izdevumi 4

2.2. Programmas, kas 2004. – 2006. gadā iesniegtas līdzfinansējumam 5

2.2.1. Pieņemtās programmas un noraidītās programmas 5

2.2.2. Programmas, kas paredzētas trešo valstu tirgum 6

2.2.3. Programmas, kas paredzētas iekšējam tirgum 7

2.2.4. Daudzvalstu programmas 8

2.3. Programmas, kuras pārvalda Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts 9

2.3.1. Pasākumi, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999 pārvalda pati Komisija 9

2.3.2. Kampaņa bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai 10

2.3.3. Pētījumi, lai novērtētu veicināšanas un informācijas pasākumu rezultātus 10

3. Citi veicināšanas pasākumi 11

4. Profesionālo organizāciju nostāja 11

5. Secinājumi un turpmākā darbība 11

5.1. Vispārīgie secinājumi 11

5.2. Turpmākā darbība 12

5.2.1. Reglamentējošu noteikumu konsolidācija 12

5.2.2. Budžeta plānošana, ko veic ierosinātājas organizācijas 12

5.2.3. Dalībvalstu izdevumu deklarācijas 12

5.2.4. Īstenotājas iestādes atlase 13

5.2.5. Vadlīniju sagatavošana 13

1. IEVADS

Komisija 2004. gadā iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs un iekšējā tirgū[1]. Saskaņā ar paredzēto kārtību divus gadus vēlāk Komisijai jāsniedz otrais ziņojums[2].

Šis ziņojums sagatavots, lai ievērotu šo prasību. Ziņojumā sniegti dati par divu regulu piemērošanu laikposmā no 2003. gada, kad tika sagatavots iepriekšējais ziņojums (kuru iesniedza 2004. gadā), līdz 2006. gada jūlijam (atsauces periods). Ziņojumā ņemti vērā visi Komisijas lēmumi, kas pieņemti minētajā periodā, jo īpaši saistībā ar pēdējo Eiropas Savienības paplašināšanos, pārejot no 15 uz 25 dalībvalstīm. Tajā analītiski izskatīti dati attiecībā uz minētajā periodā veiktajiem lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumiem. Ziņojuma secinājumos sniegti priekšlikumi vienkāršot un uzlabot darbību pašreizējā veicināšanas pasākumu sistēmā.

2. VEICINāšANAS POLITIKAS IEVIEšANA 2004. – 2006. GADā

Kopienas veicināšanas politikai raksturīga horizontālā pieeja — tā aptver vairākas produktu nozares, kuras balstās uz līdzīgām īpašībām un kopīgām tēmām, proti, kvalitāti, drošību, marķēšanu, īpašām ražošanas metodēm, dzīvnieku labturības un vides aizsardzības prasību ievērošanu ražošanas posmā u.c. Šī politika sniedz pievienoto vērtību valsts un privātajai iniciatīvai, jo tā atbalsta vai stimulē dalībvalstu un privāto uzņēmumu darbību veicināšanas pasākumu jomā. Turklāt šai politikai jāpalīdz visām dalībvalstīm sadarbībā ar to profesionālajām un starpnozaru organizācijām uzsākt veicināšanas un informācijas pasākumus, lai atbalstītu savus ražojumus.

Mūsu tirdzniecības partneri (ASV, Japāna un Austrālija) atzinuši, ka veicināšanas politikai jābūt aktīvai, un no savas puses ieviesuši efektīvu veicināšanas politiku, kurai tiek piešķirti lieli finanšu līdzekļi, lai saglabātu vai palielinātu savas daļas pasaules tirgū. Piemērām, darbībām, kas veiktas saistībā ar dažādām ASV eksporta veicināšanas programmām, federālā valdība piešķīrusi 145 miljonus dolāru gadā. Tas norāda uz to, ka Eiropas Savienībai no savas puses arī jārīkojas pārliecināti un efektīvi eksporta veicināšanas jomā.

2.1. Budžeta apropriācijas un izdevumi

Tabula Nr.1 – ES budžeta apropriācijas veicināšanas pasākumiem

miljoni euro |

Budžeta virsraksts | Budžeta pozīcija | 2007* | 2006 | 2005 | 2004 |

Veicināšanas pasākumi | iekšējais tirgus | 05 08 04 | ) |

(IT) | >=2004 | ) |

(ex B1-3800 un B1-3801) | trešās valstis | 05 02 10 01 | ) |

(TV) | >=2006 | ) | 38 000 | 42 000 | 48 500 | 48 500 |

Veicināšanas pasākumi | iekšējais tirgus | 05 08 05 | ) |

(IT) | >=2004 | ) |

(ex B1-3810 un B1-3811) | trešās valstis | 05 02 10 02 | ) |

(TV) | >=2006 | ) | 7 840 | 10 000 | 11 000 | 11 000 |

Kopā (veicināšanas pasākumi) | 45 840 | 52 000 | 59 500 | 59 500 |

* Prognozes attiecībā uz finanšu gada beigām, pamatojoties uz 2006. gada 30. septembra budžeta izpildes datiem. |

Šajā tabulā norādītas apropriācijas, ko budžeta lēmējinstitūcija piešķīrusi informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem. Piešķirto apropriāciju apjoms tika pakāpeniski samazināts no 60 miljoniem euro 2004. gadā līdz 52 miljoniem euro 2006. gadā, proti, piešķirto apropriāciju apjoms samazinājies par 15 %. 2007. gadā paredzēts vēl viens samazinājums. Samazinājums izskaidrojams ar to, ka šai nozarei jau sen ir raksturīga nespēja izmantot tai piešķirtās apropriācijas, kas noved pie tā, ka liela daļa līdzekļu netiek izlietota, kā norādīts tabula Nr. 2. Nepilnīga izlietojuma rezultātā daļa no budžeta, ko sākotnēji piešķīra informācijas un veicināšanas pasākumiem, gada beigās tiek pāradresēta citu lauksaimniecības izdevumu apmaksāšanai.

Tabula Nr.2 – ES budžeta izdevumi veicināšanas pasākumiem

miljoni euro |

Budžeta virsraksts (maksājumu apropriācijas) | Budžeta pozīcija | 2007* | 2006 | 2005 | 2004 |

Veicināšanas pasākumi: | IT | 05 08 04 | ) | 26 000 | 26 145 | 22 118 |

dalībvalstu veiktie maksājumi | >=2004 | ) |

(ex B1-3800 un B1-3801) | TV | 05 02 10 01 | ) | 6 000 | 4 085 | 5 119 |

>=2006 | ) | 32 000 | 30 230[3] | 27 237 |

Veicināšanas pasākumi: | IT | 05 08 05 | ) |

Komisijas veiktie maksājumi | >=2004 | ) |

(ex B1-3810 un B1-3811) | TV | 05 02 10 02 | ) |

>=2006 | ) | 5 000 | 2 349 | 2 568 |

Kopā (veicināšanas pasākumi) | 37 000 | 32 579 | 29 805 |

Izpildes līmenis % | 71,1% | 54,8% | 50,0% |

* Prognozes attiecībā uz finanšu gada beigām, pamatojoties uz 2006. gada 30. septembra budžeta izpildes datiem. |

Nepilnīga izlietojuma galvenie iemesli ir šādi:

1. atsevišķu dalībvalstu iesniegto projektu pārcelšana uz citu laiku: piemēram, ja līguma parakstīšana starp ierosinātāju organizāciju un īstenotāju iestādi ir pārcelta, izdevumu apmaksu veic turpmāko budžeta gadu laikā;

2. dalībvalstis aizkavē izdevumu atlīdzināšanas pieteikumus;

3. pieņemto programmu nepilnīga izpilde;

4. tieši pārvaldītu pasākumu gadījumā — SOP ietvaros netiek veiktas brīvprātīgas iemaksas.

Ziņojuma 5. sadaļā "Secinājumi un turpmākā darbība" precizēti daži priekšlikumi, kā mazināt nepilnīga izlietojuma parādību.

2.2. Programmas, kas 2004. – 2006. gadā iesniegtas līdzfinansējumam

Atsauces periodā dalībvalstu interese attiecībā uz veicināšanas programmām nostabilizējusies. Gandrīz visas dalībvalstis pakāpeniski iesniedza savas programmas, arī jaunās dalībvalstis kopš pievienošanās aktīvi piedalījās šajos pasākumos.

Tabula Nr. 3 – Ierosinātāju dalībvalstu skaits, ņemot vērā konkrētus lēmumus

[pic]

MI – Marché intérieur | Iekšējais tirgus |

PT – Pays tiers | Trešās valstis |

Jāatzīmē, ka jaunās dalībvalstis pārsvarā izvēlējās veicināt savus lauksaimniecības ražojumus ES iekšējā tirgū, kas tām kļuva pieejams kopš pievienošanās ES.

2.2.1. Pieņemtās programmas un noraidītās programmas

Kopš 2004. gada tika pieņemtas 174 veicināšanas programmas, no kurām 128 programmas attiecas uz iekšējo tirgu un 46 — uz trešām valstīm, ņemot vērā visus ražojumus kopā (skat. darba dokumentu[4]). Absolūtā izteiksmē programmu skaits ir nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar sākotnējo periodu, kurā attiecībā uz iekšējo tirgu bija 94 programmas un 31 programma — attiecībā uz trešām valstīm (skat. darba dokumentu). Šiem skaitļiem ir vēl lielāka nozīme, ņemot vērā to, ka pēdējo gadu laikā atlases prasības pieaugušas. Turklāt, šie dati liecina par to, ka dalībvalstis turpina interesēties par programmām, kas paredzētas iekšējam tirgum.

Atsauces periodā programmu noraidīšanas iemesli bija šādi: ierosinātājas organizācijas nebija sniegušas pietiekami precīzu programmas, tās pasākumu un attiecīgā budžeta aprakstu, konkrētās tirdzniecības zīmes reklāma vai arī nozares reprezentativitātes trūkums.

Tabula Nr. 4 – Programmas, kas ir pieņemtas vai noraidītas līdz 2006. gada jūlijam |

Lēmums | Saņemtie priekšlikumi | Pieņemtas programmas | Noraidītas programmas |

Iekšējais tirgus | Skaits | Līdzfinansējums | Skaits | Līdzfinansējums |

C(2004) 2000 | 11/06/2004 | 30 | 26 | 10 721 161 € | 4 | 832 985 € |

C(2004) 5360 | 28/12/2004 | 34 | 20 | 24 068 756 € | 14 | 11 075 424 € |

C(2005) 1767 | 15/06/2005 | 32 | 26 | 26 130 535 € | 6 | 7 357 163 € |

C(2006) 6 | 12/01/2006 | 40 | 25 | 25 459 807 € | 15 | 16 227 822 € |

C(2006) 3079 | 7/07/2006 | 79 | 31 | 27 660 899 € | 48 | 49 942 266 € |

Kopā | 215 | 128 | 114 041 158 € | 87 | 85 435 660 € |

Trešās valstis |

C(2004) 817 | 22/03/2004 | 6 | 5 | 3 016 781 € | 1 | 632 502 € |

C(2004) 3536 | 27/09/2004 | 10 | 8 | 5 027 325 € | 2 | 1 868 550 € |

C(2005) 615 | 14/03/2005 | 18 | 10 | 10 182 124 € | 8 | 7 976 353 € |

C(2005) 4082 | 21/10/2005 | 25 | 15 | 13 239 540 € | 10 | 12 462 386 € |

C(2006) 796 | 17/03/2006 | 12 | 8 | 8 186 583 € | 4 | 4 203 229 € |

Kopā | 71 | 46 | 39 652 353 € | 25 | 27 143 020 € |

Lai labāk saprastu šo tabulu un šajā ziņojumā sniegtos statistikas datus, jāatceras, ka līdz 2005. gadam Komisija katru gadu pieņēma divus lēmumus attiecībā uz iekšējo tirgu un divus lēmumus attiecībā uz trešo valstu tirgu. 2006. gadā kārtība ir mainījusies un lēmumu skaits samazinājies no 4 līdz 2 lēmumiem gadā.

2.2.2. Programmas, kas paredzētas trešo valstu tirgum

Atsauces perioda laikā šīs programmas veido aptuveni tikai 25 % no ierosināto programmu apjoma. Arī attiecībā uz līdzfinansējumu šīs programmas saņēma aptuveni ceturto daļu no Kopienas līdzekļiem, kas piešķirti pieņemtajām veicināšanas programmām.

Mērķa valstu starpā pirmā ir Ziemeļamerika, pēc tam — Krievija un Japāna.

Attiecībā uz produktiem, kurus veicina trešās valstīs, pirmo vietu ir ieņēmuši produkti ar kvalitātes zīmi (ACVN (aizsargāts cilmes vietas nosaukums), AĢIN (aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm), GTĪ (garantētās tradicionālās īpatnības)), pēc tam — vīni un alkoholiskie dzērieni, svaigi un pārstrādāti augļi un dārzeņi, augstas kvalitātes gaļa. Turpmāk norādītajā grafiskajā tabulā sniegti precīzi dati.

Tabula Nr. 5 – EK dalība attiecībā uz katru produktu atsevišķi – trešās valstis

[pic]

Fresh fruit and vegetables | Svaigi augļi un dārzeņi |

Milk and milk products | Piens un piena produkti |

Multi products | Dažādi produkti |

Olive oil and table olives | Olīveļļa un galda olīvas |

Organic farming and products | Bioloģiskā lauksaimniecība un tās produkti |

Ornamental horticulture | Dekoratīvās dārzkopības produkti |

PDO, PGI and TSG | ACVN, AĢIN un GTĪ |

Processed cereals and rice | Pārstrādātie rīsi un graudi |

Processed fruit and vegetables | Pārstrādātie augļi un dārzeņi |

Quality meat | Augstas kvalitātes gaļa |

Spirit drinks | Alkoholiskie dzērieni |

Wines | Vīni |

in million Euro | miljoni euro |

2.2.3. Programmas, kas paredzētas iekšējam tirgum

Iesniegto programmu skaits ir palielinājies no 64 programmām 2004. gadā līdz 72 programmām 2005. gadā un 79 programmām 2006. gadā, proti, programmu skaits ir pieaudzis par 23,4 %. Toties pieņemto programmu skaits ir šāds: 2004. gadā — 46, 2005. gadā — 51 un 2006. gadā — 31. Stingrāku prasību piemērošana, izskatot šīs programmas, neapšaubāmi ietekmēja šo statistiku.

Dati turpmāk sniegtajā grafiskajā tabulā (skat. darba dokumentu) liecina par to, ka atsauces periodā veicināšanas programmās tika iekļauti visi atbilstoši produkti, izņemot šķiedras linus. Vislielākos līdzekļus piešķīra piena produktu, svaigu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozarēm, kā arī dekoratīvu augu un krūmu, bioloģiskas lauksaimniecības un augstas kvalitātes gaļas nozarēm.

Informāciju par iekšējam tirgum paredzēto programmu mērķa valstīm var saņemt pielikumā pievienotajās tabulās. Interesanti atzīmēt, ka kopš ieviesa veicināšanas pasākumu sistēmu, pusē gadījumu programmas mērķa valsts bija programmas ierosinātāja valsts (skat. darba dokumentu), toties 2004.–2006. gadā šī tendence ievērojami samazinājusies.

Tabula Nr. 6 – EK dalība attiecībā uz katru produktu atsevišķi – iekšējais tirgus

[pic]

All agricultural products | Visi lauksaimniecības produkti |

Fresh fruit and vegetables | Svaigi augļi un dārzeņi |

Honey and beekeeping products | Medus un biškopības produkti |

Labelling of eggs | Olu marķēšana |

Milk and milk products | Piens un piena produkti |

Multi products | Dažādi produkti |

Olive oil and table olives | Olīveļļa un galda olīvas |

Organic farming and products | Bioloģiskā lauksaimniecība un tās produkti |

Ornamental horticulture | Dekoratīvās dārzkopības produkti |

Outermost regions | Attālākie reģioni |

PDO, PGI and TSG | ACVN, AĢIN un GTĪ |

Processed fruit and vegetables | Pārstrādātie augļi un dārzeņi |

Quality meat | Augstas kvalitātes gaļa |

Seed oils | Sēklu eļļas |

Wines | Vīni |

in million Euro | miljoni euro |

2.2.4. Daudzvalstu programmas

Jāatzīmē, ka ierosināto programmu kopumā daudzvalstu programmu daļa ir salīdzinoši neliela gan attiecībā uz iekšējo tirgu gan attiecībā uz trešām valstīm.

Tabula Nr. 7 – daudzdalībvalstu programmu daļa ierosināto programmu kopumā |

Lēmums | Ierosinātas programmas | Ierosinātas daudzdalībvalstu programmas |

Iekšējais tirgus |

C(2004) 2000 | 11/06/2004 | 30 | 0 |

C(2004) 5360 | 28/12/2004 | 34 | 2 |

C(2005) 1767 | 15/06/2005 | 32 | 2 |

C(2006) 6 | 12/01/2006 | 40 | 2 |

C(2006) 3079 | 7/07/2006 | 79 | 6 |

Kopā | 215 | 12 |

Trešās valstis |

C(2004) 817 | 22/03/2004 | 6 | 1 |

C(2004) 3536 | 27/09/2004 | 10 | 1 |

C(2005) 615 | 14/03/2005 | 18 | 5 |

C(2005) 4082 | 21/10/2005 | 25 | 1 |

C(2006) 796 | 17/03/2006 | 12 | 1 |

Kopā | 71 | 9 |

2.3. Programmas, kuras pārvalda Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts

Jau tika norādīts, ka atsevišķus pasākumus no ES budžeta var finansēt 100 % apmērā. Šos pasākumus uzsāk un pārvalda pati Komisija, tos īsteno, pieaicinot konkursa ceļā atlasītus līgumslēdzējus.

2.3.1. Pasākumi, ko saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2702/1999 pārvalda pati Komisija

1. Informatīvas kampaņas organizēšana ASV un Kanādā, Ķīnā un Japānā par Kopienas sistēmu attiecībā uz aizsargātiem cilmes vietas nosaukumiem (ACVN), aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (AĢIN) un garantētām tradicionālām īpatnībām (GTĪ), kā arī uz bioloģisko lauksaimniecību.

Ikgadējais budžets: 2 miljoni euro (1 miljons euro Ziemeļamerikai un 1 miljons euro Āzijai).

2. Augsta līmeņa tirdzniecības vizītes.

2004. gadā — tirdzniecības vizīte Ķīnā, ko vadīja Francs Fišlers, iepriekšējais Eiropas komisārs lauksaimniecības un zivsaimniecības jautājumos.

Piešķirtais budžets: 0,8 miljoni euro.

Tiek organizēta Mariannas Fišeres Boelas augsta līmeņa tirdzniecības vizītes Indijā, kura notiks 2007. gada martā un kurā piedalīsies dažādu uzņēmumu vadītāju delegācija. Vizīte ilgs sešas dienas un tās mērķis ir nodibināt sakarus starp ES un Indiju. Vizīte notiks Deli un Bombejā, turklāt Aahaar lauksaimniecības produktu gadatirgū Deli tiks prezentēts Eiropas Savienības ekspozīcijas stends.

Piešķirtais budžets: 1 miljons euro.

2.3.2. Kampaņa bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai

Pamatojoties uz Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 un īstenojot Eiropas plānu attiecībā uz uzturu un bioloģisko lauksaimniecību, Komisija uzsākusi attiecīgu veicināšanas kampaņu. Šī ir trīs gadu programma un tās budžets visam periodam ir 3 miljoni euro. Šo kampaņu veiks paralēli valstu programmām, kurām šajā strauji augošā nozarē piešķirts Eiropas Savienības līdzfinansējums; kampaņas mērķis ir atbalstīt bioloģiskās lauksaimniecības iniciatīvas.

Šajā kontekstā, balstoties uz konkursa rezultātiem, tika noslēgts pamatlīgums ar specializēto uzņēmumu, lai izveidotu tīmekļa vietni un "informatīvo līdzekļu paketi", kurā piedāvāti dažādi informatīvie materiāli, ko var izmantot, lai veicinātu bioloģisko lauksaimniecību un informētu par tās produktiem. Šīs kampaņas ietvaros, ja vajag, var veikt arī citus informācijas, komunikācijas un veicināšanas pasākumus, tomēr nedrīkst aizmirst veicināt tieši pašu bioloģisko lauksaimniecību, informējot attiecīgu sabiedrības daļu.

Šajā uzdevumā Komisijai sniedz padomus ekspertu grupa, kurā piedalās dažādi nozares speciālisti, ko Komisija izvēlējusies pēc dalībvalstu priekšlikuma.

2.3.3. Pētījumi, lai novērtētu veicināšanas un informācijas pasākumu rezultātus

Novērtējuma darbs ļauj pārbaudīt programmas efektivitāti, citiem vārdiem sakot, kontrolēt programmas mērķu ievērošanu un uzraudzīt, vai attiecīgie (finanšu, tiesiskie un administratīvie) līdzekļi tika pareizi izmantoti, lai nodrošinātu rezultātu sasniegšanu. Turklāt tiek pārbaudīta programmu konsekvence, atbilstība, lietderība un programmās paredzēto pasākumu kvalitāte.

Saskaņā ar 8. pantu Padomes Regulās (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000 Komisijas dienesti ir tiesīgi veikt līdzfinansēto programmu novērtējuma pētījumus.

Izsludinot konkursu, tika pasūtīts novērtējuma pētījums attiecībā uz komunikācijas programmām, ko līdzfinansēja saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1358/2001, kurā paredzēti īpaši komunikācijas pasākumi liellopu gaļas nozarē; pētījumu pabeidza 2005. gadā. Pētījuma rezultātā tika noskaidrots, ka līdzfinansētas programmas atbilda noteiktajiem mērķiem un vadlīnijām. Tomēr no saturiska viedokļa līdzfinansēto programmu vienotās stratēģijas trūkums ne vienmēr ļāvis sniegt skaidru informāciju, lai iedrošinātu patērētāju. Turklāt, ņemot vērā to, ka programmu īstenošanas laikā tajās nebija paredzēta veicināšanas pasākumu ietekmes izvērtēšana, pat vairākus gadus pēc programmu īstenošanas bija ārkārtīgi grūti spriest par šo programmu efektivitāti.

Attiecībā uz turpmākajiem gadiem, balstoties uz konkursa rezultātiem, Komisija parakstīja divus pamatlīgumus par novērtējuma pētījumu veikšanu gan iekšējā tirgū gan trešās valstīs; katra pamatlīguma ilgums ir no četriem līdz sešiem mēnešiem un to mērķis ir pārbaudīt programmu īstenošanu.

Abu pamatlīgumu kopējais budžets ir 3 750 000 euro.

3. CITI VEICINāšANAS PASāKUMI

Jāatgādina, ka papildus līdzfinansējuma pasākumiem, kas balstās uz noteikumiem, kuri aprakstīti šajā ziņojumā, pastāv virkne veicināšanas un/vai informācijas pasākumu attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas citi kopīgas lauksaimniecības politikas pasākumi, proti:

- nozares veicināšanas pasākumi attiecībā uz augļiem un dārzeņiem,

- nozares veicināšanas pasākumi, kas paredzēti vīna tirgus kopīgā organizācijā, kas pašlaik tiek pārskatīta,

- pasākumi valsts atbalsta politikas ietvaros,

- pasākumi lauku vides attīstības politikas ietvaros, kurā papildpasākumu klāsts, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999[5], ir paplašināts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1783/2003[6].

4. PROFESIONāLO ORGANIZāCIJU NOSTāJA

Ražotājus pārstāvošas profesionālās organizācijas tika informētas par šā ziņojuma sagatavotības stāvokli 2006. gada 12. septembra konsultatīvas grupas sanāksmes laikā. Izmantojot šo iespēju, tās informēja Komisiju par saviem apsvērumiem attiecībā uz veicināšanas sistēmas darbību.

1. Tās vēlas noteikumu vienkāršošanu, īpaši attiecībā uz daudzvalstu programmām.

2. Tās lūdz labāk definēt tirdzniecības zīmju klātbūtnes iespēju vispārīgas veicināšanas pasākumos.

3. Tās uzstāj uz to, ka tām vajadzīgas vadlīnijas savu programmu izstrādāšanai.

5. SECINāJUMI UN TURPMāKā DARBīBA

5.1. Vispārīgie secinājumi

Ņemot vērā noteikumu grozījumus, kas ieviesti 2004. gada beigās un 2005. gadā, vēl ir pāragri sniegt galīgo vērtējumu par to, kādus rezultātus devuši veicināšanas pasākumi, kas uzsākti kopš šā ziņojuma atsauces perioda beigām. Tomēr kopš tika sagatavots pirmais ziņojums veicināšanas sistēmas pamatprincipi pierādīja savu vērtību un apliecināja savu efektivitāti:

- Komisijas "netiešā" pārvaldība, proti, kad profesionālās organizācijas un dalībvalstis uzņemas iniciatīvu un atbild par pārvaldību;

- attiecībā uz visām atbilstošām nozarēm — harmonizētais triju pušu līdzfinansējums (Eiropas Savienība, dalībvalstis un profesionālās organizācijas), savukārt skaidri noteiktajos gadījumos — iespēja vienādi sadalīt līdzfinansējumu;

- prasība saglabāt Kopienas veicināšanas pasākumu vispārīgu raksturu, proti, likt uzsvaru uz nozarēm un konkrētām tēmām nevis uz katru produktu atsevišķi;

- reglamentējošie noteikumi ļauj regulāri plānot pasākumus nevis rīkoties tad, kad jārisina krīzes situācija.

Lai veiktu papildu uzlabojumus veicināšanas sistēmā, jāizskata šādi jautājumi:

- profesionālās organizācijas un dalībvalstis izrādījušas lielu interesi uzsākt programmas iekšējā tirgū. Tomēr jāatzīmē, ka dažos priekšlikumos galvenokārt ņemtas vērā valsts intereses, savukārt Eiropas intereses gandrīz netika ievērotas. Ir vairāk jāuzstāj uz tādu programmu izstrādāšanu, kurās priekšrocība dota Kopienas interesēm, arī jāveicina labāka sadarbība un savstarpēja palīdzībā starp valstu iestādēm;

- attiecībā uz trešām valstīm profesionālās organizācijas izrādījušas mazāku interesi;

- pieaug interese attiecībā uz veicināšanas pasākumiem, ko veic to nozaru profesionālās organizācijas, kurās notika vai vēl notiek KLP paredzētā reforma.

5.2. Turpmākā darbība

Komisija uzskata, ka jāturpina piemērot spēkā esošā veicināšanas pasākumu sistēma, kura noteikta Padomes Regulā (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un jāsaglabā šā mehānisma galvenās līnijas. Lai uzlabotu dažus konkrētus aspektus sistēmas darbībā, tiek ierosināti šādi grozījumi.

5.2.1. Reglamentējošu noteikumu konsolidācija

Būtu lietderīgi vienkāršot noteikumus, proti:

- no vienas puses, pārstrādāt abas Padomes pamatregulas par iekšējo tirgu un trešām valstīm, attiecīgi izstrādājot vienu regulu,

- no otras puses, pārstrādāt abas Komisijas piemērošanas regulas par iekšējo tirgu un trešām valstīm, attiecīgi izstrādājot vienu regulu.

5.2.2. Budžeta plānošana, ko veic ierosinātājas organizācijas

Lai nodrošinātu labāku budžeta saistību izpildi konkrētā gada laikā, budžets attiecībā uz izdevumiem būtu jāplāno uz speciāli noteiktu budžeta periodu nevis uz "12 mēnešu periodu".

5.2.3. Dalībvalstu izdevumu deklarācijas

Lai nodrošinātu budžeta apropriāciju izlietojuma sistemātisku uzraudzību, jāparedz tādi programmas ietvaros veikto izdevumu apmaksas un deklarēšanas termiņi, kas ļaus izpildīt konkrētajā budžeta gadā uzņemtās saistībās.

5.2.4. Īstenotājas iestādes atlase

Var saglabāt iespēju izvēlēties īstenotāju iestādi pēc tam, kad ierosinātāja organizācija ir nosūtījusi attiecīgu programmu dalībvalstij, taču šajā jautājumā jāparedz precizējumi, lai šo iespēju izmantotu saprātīgi.

5.2.5. Vadlīniju sagatavošana

Vadlīnijas tiek sagatavotas tādā veidā, lai tās būtu skaidras un ilgspējīgas, lai tās tiktu ievērotas, izstrādājot līdzfinansējumam paredzēto programmu priekšlikumus, un lai tās mazinātu dažādas neprecizitātes un citus trūkumus programmu formulējumos. Patlaban notiek šo vadlīniju sagatavošana ar mērķi nodrošināt iespējami labi organizētu lauksaimniecības produktu veicināšanu nākotnē.

[1] Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Padomes Regula (EK) Nr. 2702/1999 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs un Padomes Regula (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū, COM(2004) 233.

[2] Padomes Regulas (EK) Nr. 2702/1999 (trešās valstis) 13. pants un Padomes Regulas (EK) Nr. 2826/2006 (iekšējais tirgus) 14. pants, kuros grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004.

[3] Šajā summā iekļauti 773 miljoni euro, kas attiecas uz iepriekšējiem veicināšanas pasākumiem.

[4] Atsauces norāda uz darba dokumentu, ko sagatavoja Komisijas dienesti un kas ir iesniegts kopā ar šo ziņojumu.

[5] Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1257/99 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp.)

[6] Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1783/2003 par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (OV L 270, 21.10.2003., 70. lpp.)