Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32022R0932

    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/932 (2022. gada 9. jūnijs) par vienotu praktisku kārtību, kā veicamas pārtikas kontaminantu oficiālās kontroles, par valsts daudzgadu kontroles plānu konkrēto papildu saturu un par šo plānu sagatavošanas īpašo papildu kārtību (Dokuments attiecas uz EEZ)

    C/2022/740

    OV L 162, 17.6.2022, p. 13–22 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_impl/2022/932/oj

    17.6.2022   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 162/13


    KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/932

    (2022. gada 9. jūnijs)

    par vienotu praktisku kārtību, kā veicamas pārtikas kontaminantu oficiālās kontroles, par valsts daudzgadu kontroles plānu konkrēto papildu saturu un par šo plānu sagatavošanas īpašo papildu kārtību

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (1), un jo īpaši tās 19. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu,

    tā kā:

    (1)

    Regula (ES) 2017/625 nosaka noteikumus par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, ko dalībvalstu kompetentās iestādes veic, lai pārbaudītu atbilstību Savienības tiesību aktiem pārtikas un pārtikas nekaitīguma jomā. Minētās regulas 109. pants dalībvalstīm paredz pienākumu nodrošināt, ka kompetentās iestādes oficiālās kontroles veic, pamatojoties uz valsts daudzgadu kontroles plānu (VDKP). Turklāt Regula (ES) 2017/625 precizē VDKP vispārīgo saturu, nosaka dalībvalstīm pienākumu savos VDKP paredzēt oficiālas kontroles attiecībā uz pārtikas kontaminantiem un šajā ziņā pilnvaro Komisiju noteikt konkrētu VDKP papildu saturu un konkrētu papildu kārtību tā sagatavošanai, kā arī oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu, ņemot vērā apdraudējumus un riskus saistībā ar minētās regulas 19. panta 1. punktā minētajām vielām.

    (2)

    Regula (ES) 2017/625 atcēla Padomes Direktīvu 96/23/EK (2), kura paredzēja pasākumus, kas noteiktas vielas, arī kontaminantus, kontrolētu dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un, konkrētāk, savā tvērumā izvirzīja prasības atlieku vai vielu detektēšanai paredzētiem dalībvalstu monitoringa plāniem. Tomēr Regula (ES) 2017/625 neietver visus attiecīgajā direktīvā vai uz tās pamata pieņemtajos Komisijas aktos paredzētos pasākumus. Tāpēc, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju, Regulā (ES) 2017/625 bija paredzēts, ka kompetentajām iestādēm oficiālās kontroles saskaņā ar Direktīvas 96/23/EK pielikumiem jāturpina veikt līdz 2022. gada 14. decembrim vai līdz dienai, kad sāk piemērot attiecīgos noteikumus, kas jāpieņem Komisijai. Tāpēc šī regula kopā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2022/931 (3) Regulas (ES) 2017/625 satvarā tiecas nodrošināt, lai attiecībā uz VDKP saturu un tā sagatavošanu, kā arī attiecībā uz pārtikas kontaminantu oficiālo kontroļu minimālo biežumu, nebūtu Direktīvas 96/23/EK noteikumu pārrāvuma.

    (3)

    Ņemot vērā Regulas (ES) 2017/625 47. pantā paredzētos īpašos noteikumus par Savienībā no trešām valstīm ievestas dzīvnieku izcelsmes pārtikas oficiālajām kontrolēm, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis savos VDKP iekļautu divus atšķirīgus plānus attiecībā uz pārtikas kontaminantu kontroli – vienu attiecībā uz šādu dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ko ieved Savienībā, un otru attiecībā uz jebkuru citu pārtiku, kas laista Savienības tirgū.

    (4)

    Plānā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ko ieved Savienībā, būtu jāiekļauj oficiālās kontroles visai šādai pārtikai, ko paredzēts laist Savienības tirgū, kā arī zivsaimniecības produktu oficiālās kontroles, kas jāveic kuģiem, kad tie piestāj dalībvalsts ostā, saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/627 (4) 68. pantu, jo minētie kuģi neatkarīgi no karoga ir uzskatāmi par līdzīgiem robežkontroles punktiem.

    (5)

    Plānam attiecībā uz Savienības tirgū laisto pārtiku būtu jāattiecas uz jebkuru citu pārtiku, proti, katras dalībvalsts vietējo pārtikas ražošanu, no citām dalībvalstīm ievestu pārtiku un Savienībā ievestu nedzīvnieku izcelsmes pārtiku. Tam būtu jāattiecas arī uz kombinētiem produktiem Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/625 (5) nozīmē, pat tiem, ko Savienībā ieved no trešām valstīm, jo daži no šiem produktiem saskaņā ar Regulu (ES) 2017/625 nav jākontrolē robežkontroles punktos.

    (6)

    Papildus noteikumiem par kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombinācijām attiecībā uz dalībvalstīm ņemamajiem paraugiem un paraugu ņemšanas stratēģiju, tostarp kritērijiem, kas tām jāizmanto, lai noteiktu savu plānu saturu un veiktu saistītās oficiālās kontroles, kā noteikts Deleģētajā regulā (ES) 2022/931, šajā regulā būtu jānosaka kontroļu minimālais biežums katram plānam, lai nodrošinātu, ka kontroles visiem produktiem vismaz zināmā mērā tiek veiktas visā Savienībā. Tomēr, lai nodrošinātu proporcionalitāti, minētais gada kontroļu minimālais biežums būtu jānosaka atkarībā no produktiem, atsaucoties uz dalībvalstu ražošanas datiem un dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, bet ar saprātīgu minimālo daudzumu un ņemot vērā importēto sūtījumu skaitu. Tā paša iemesla dēļ un jo īpaši, lai izvairītos no pārmērīga sloga un pārmērīgām izmaksām, ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm ik gadu neveikt oficiālas kontroles konkrētām kontaminantu/preču kombinācijām, ja vien šādu izvēli pamato VDKP. Jo īpaši attiecībā uz importētiem sūtījumiem pārtikas produkti, kas importēti no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2129 (6) II pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus par līdzvērtību attiecībā uz fiziskajām kontrolpārbaudēm, nebūtu jāskaita attiecībā pret importēto sūtījumu skaitu, jo dalībvalstīm kontroles ir jāveic tik bieži, cik tas paredzēts minētajos nolīgumos.

    (7)

    Lai nodrošinātu visaptverošu VDKP saturu par kontaminantu klātbūtni pārtikā, būtu jādefinē, kāda informācija dalībvalstīm jāiekļauj savos VDKP attiecībā uz savos plānos izdarītajām izvēlēm.

    (8)

    Lai nodrošinātu šīs regulas vienādu īstenošanu, ir lietderīgi pieprasīt dalībvalstīm katru gadu iesniegt Komisijai izvērtēšanai savus kontroles plānus un paredzēt procedūru šādai novērtēšanai.

    (9)

    Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (7) 33. pantu dalībvalstīm oficiālo kontroļu ietvaros savāktie dati par kontaminatu klātbūtni pārtikā jānosūta arī Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA). Lai varētu uzraudzīt jaunākos datus par sastopamību, visām dalībvalstīm būtu regulāri un līdz tam pašam datumam jāiesniedz dati.

    (10)

    Regulas (ES) 2017/625 150. panta 1. punkts noteic pārejas periodu, kurš dalībvalstīm līdz 2022. gada 14. decembrim uzliek pienākumu oficiālas kontroles veikt saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK. Regulas (ES) 2017/625 19. panta 1. punkts noteic, ka oficiālās kontroles, kurās tiek pārbaudīta atbilstība pārtikas un pārtikas nekaitīguma un barības un barības nekaitīguma noteikumiem, ietver arī oficiālās kontroles attiecībā uz attiecīgajām vielām, arī vielām, kuras paredzēts izmantot materiālos, kas ir saskarē ar pārtiku, attiecībā uz kontaminantiem un neatļautām, aizliegtām un nevēlamām vielām, kuru izmantošana vai klātbūtne kultūraugos vai dzīvniekos vai vai pārtikas vai barības ražošanas vai apstrādes vajadzībām var radīt šādu vielu atliekas pārtikā vai barībā. Tomēr 2022. gadā un tātad arī pēc 2022. gada 14. decembra tiks piemēroti jaunākie monitoringa plāni, ko dalībvalstis pieņēmušas saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK, tāpēc ir lietderīgi šo regulu piemērot no 2023. gada 1. janvāra,

    (11)

    Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    I NODAĻA

    PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    Ar šo regulu nosaka vienotu praktisku kārtību oficiālo kontroļu veikšanai attiecībā uz kontaminantu klātbūtni pārtikā attiecībā uz:

    a)

    šo oficiālo kontroļu vienotu minimālo biežumu gadā; un

    b)

    konkrētu kārtība un konkrētu saturu attiecībā uz dalībvalstu VDKP papildus tām prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) 2017/625 110. pantā.

    2. pants

    Definīcijas

    Šajā regulā piemēro Padomes Regulā (EEK) Nr. 315/93 (8), Regulā (EK) Nr. 178/2002, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 396/2005 (11), Komisijas Ieteikumā 2013/165/ES (12), Komisijas Regulā (ES) 2017/644 (13) un Komisijas Regulā (ES) 2017/2158 (14) noteiktās definīcijas.

    II NODAĻA

    VDKP SATURS

    3. pants

    Vispārīgi noteikumi

    Dalībvalstis nodrošina, ka VDKP daļa, kas attiecas uz oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz kontaminantu klātbūtni pārtikā, ietver:

    a)

    “Savienības tirgū laistās pārtikas kontroles plānu”, kā paredzēts 4. pantā; un

    b)

    “Savienība ievestas dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroles plānu”, kā paredzēts 5. pantā.

    4. pants

    Savienības tirgū laistās pārtikas kontroles plāns

    1.   Dalībvalstis sagatavo kontroles plānu attiecībā uz kontaminantu vai kontaminantu grupu klātbūtni Savienības tirgū laistā pārtikā, kas nav Savienībā ievesta dzīvnieku izcelsmes pārtika. Šis plāns aptver oficiālās kontroles attiecībā uz katras dalībvalsts iekšzemes pārtikas ražošanu, pārtiku, kas ievesta no citām dalībvalstīm, Savienībā ievestu nedzīvnieku izcelsmes pārtiku un kombinētiem produktiem, pat tiem, ko Savienībā ieved no trešām valstīm.

    2.   Savienības tirgū laistās pārtikas kontroles plānā nosaka:

    a)

    kontrolējamo kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombināciju sarakstu saskaņā ar dalībvalsts lēmumu atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2022/931 I pielikumam;

    b)

    paraugu ņemšanas stratēģiju, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/931 II pielikumu; un

    c)

    faktiskās kontroles biežumu, par ko dalībvalsts lemj, ņemot vērā I pielikumā noteikto kontroļu minimālo biežumu gadā.

    3.   Dalībvalstis kontroles plānos var iekļaut informāciju par kontrolēm attiecībā uz kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombinācijām, kurām valsts tiesību aktos ir noteikti maksimāli pieļaujamie līmeņi vai citi normatīvie līmeņi.

    5. pants

    Savienībā ievestas dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroles plāns

    1.   Dalībvalstis sagatavo kontroles plānu attiecībā uz kontaminantu vai kontaminantu grupu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes pārtikā, ko ieved Savienībā un ko paredzēts laist Savienības tirgū. Šis plāns attiecas uz oficiālajām kontrolēm attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, ko ieved Savienībā un ko paredzēts laist Savienības tirgū, un attiecībā uz zivsaimniecības produktu oficiālajām kontrolēm, kas jāveic kuģiem, kad tie piestāj dalībvalsts ostā.

    2.   Savienībā ievestas dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroles plānā nosaka:

    a)

    kontrolējamo kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombināciju sarakstu saskaņā ar dalībvalsts lēmumu atbilstoši Deleģētās regulas (ES) 2022/931 I pielikumam;

    b)

    paraugu ņemšanas stratēģiju, ko dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2022/931 II pielikumu, un

    c)

    faktiskās kontroles biežumu, par ko dalībvalsts lemj, ņemot vērā II pielikumā noteikto kontroļu minimālo biežumu gadā.

    3.   Dalībvalstis kontroles plānos var iekļaut informāciju par kontrolēm attiecībā uz kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombinācijām, kurām valsts tiesību aktos ir noteikti maksimāli pieļaujamie līmeņi vai citi normatīvie līmeņi.

    6. pants

    Kopīgas prasības attiecībā uz kontroles plāniem

    Kontroles plānos, kas minēti 3. pantā, papildus norāda:

    a)

    pamatojumu atsevišķām kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombinācijām, arī paskaidrojumu par to, kā ņemti vērā Deleģētās regulas (ES) 2022/931 I pielikumā uzskaitītie kritēriji, pat ja salīdzinājumā ar iepriekšējā gada plānu nav veiktas nekādas izmaiņas;

    b)

    gadījumā, ja plānā paredzēts, ka konkrētu kontaminantu vai kontaminantu grupu un preču grupu kombināciju oficiālās kontroles netiek veiktas katru gadu, bet gan noteiktā laikposmā, šāda lēmuma pamatojumu; un

    c)

    informāciju par kompetento iestādi/iestādēm, kas atbild par plānu īstenošanu.

    III NODAĻA

    KONTROLES PLĀNU IESNIEGŠANA UN IZVĒRTĒŠANA UN DATU IESNIEGŠANA, KO VEIC DALĪBVALSTIS

    7. pants

    Kontroles plānu iesniegšana un izvērtēšana

    Katru gadu līdz 31. martam dalībvalstis elektroniski iesniedz Komisijai 3. pantā minētos kontroles plānus par kārtējo gadu.

    Komisija izvērtē kontroles plānus, pamatojoties uz šo regulu un Deleģēto regulu (ES) 2022/931, un vajadzības gadījumā paziņo savu novērtējumu katrai dalībvalstij.

    Dalībvalstis ņem vērā Komisijas komentārus, īstenojot savus kontroles plānus un gatavojot nākamo plānu iesniegšanu saskaņā ar šo pantu. Tomēr, ja Komisija konstatē būtisku plāna neatbilstību, tā var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij iesniegt atjauninātu plānu agrāk nekā nākamā gada 31. martā.

    Ja dalībvalsts nolemj neatjaunināt savus kontroļu plānus, balstoties uz Komisijas komentāriem, tā pamato savu nostāju.

    8. pants

    Datu iesniegšana, ko veic dalībvalstis

    Līdz 30. jūnijam dalībvalstis nosūta Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) visus datus, kas savākti saskaņā ar 3. pantā minētajiem kontroles plāniem.

    IV NODAĻA

    VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

    9. pants

    Stāšanās spēkā un piemērošana

    Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2022. gada 9. jūnijā

    Komisijas vārdā –

    priekšsēdētāja

    Ursula VON DER LEYEN


    (1)  OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

    (2)  Padomes Direktīva 96/23/EK (1996. gada 29. aprīlis), ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos, un ar ko atceļ Direktīvu 85/358/EEK un Direktīvu 86/469/EEK, kā arī Lēmumu 89/187/EEK un Lēmumu 91/664/EEK (OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp.).

    (3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/931 (2022. gada 23. marts), ar ko, noteicot noteikumus par oficiālo pārtikas kontaminantu kontroļu veikšanu, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 7.. lpp.).

    (4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/627 (2019. gada 15. marts), ar ko nosaka vienotu praktisku kārtību lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālo kontroļu veikšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 un attiecībā uz oficiālajām kontrolēm groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2074/2005 (OV L 131, 17.5.2019., 51. lpp.).

    (5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/625 (2019. gada 4. marts), ar ko attiecībā uz prasībām par lietošanai pārtikā paredzētu noteiktu dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanu Savienībā papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 18. lpp.).

    (6)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/2129 (2019. gada 25. novembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā vienādi piemērot tādu identitātes kontrolpārbaužu un fizisko kontrolpārbaužu biežumu, kuras veic konkrētiem dzīvnieku un preču sūtījumiem, ko ieved Savienībā (OV L 321, 12.12.2019., 122. lpp.).

    (7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

    (8)  Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.).

    (9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.).

    (10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

    (11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.).

    (12)  Komisijas Ieteikums 2013/165/ES (2013. gada 27. marts) par T-2 un HT-2 toksīnu klātbūtni labībā un graudaugu produktos (OV L 91, 3.4.2013., 12. lpp.).

    (13)  Komisijas Regula (ES) 2017/644 (2017. gada 5. aprīlis), ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes dioksīnu, dioksīniem līdzīgu polihlorbifenilu (PCB) un PCB, kas nav līdzīgi dioksīniem, koncentrācijas kontrolei konkrētos pārtikas produktos un atceļ Regulu (ES) Nr. 589/2014 (OV L 92, 6.4.2017., 9. lpp.).

    (14)  Komisijas Regula (ES) 2017/2158 (2017. gada 20. novembris), ar ko nolūkā mazināt akrilamīda klātbūtni pārtikā nosaka mazinošus pasākumus un references līmeņus (OV L 304, 21.11.2017., 24. lpp.).


    I PIELIKUMS

    Minimālais kontroles biežums katrai dalībvalstij Savienības tirgū laistās pārtikas kontroles plānā

    1.   Dzīvnieku izcelsmes pārtika

    a)

    Savienības tirgū laistās pārtikas kontroles plānā dalībvalstis ievēro šādu minimālo kontroles biežumu:

     

    Kontroles biežums

    Neapstrādāta liellopu gaļa (arī ēdami subprodukti)

    Vismaz 0,02 % no nokauto dzīvnieku kopskaita

    Neapstrādāta aitas un kazas gaļa (arī ēdami subprodukti)

    Vismaz 0,004 % no nokauto dzīvnieku kopskaita

    Neapstrādāta cūkgaļa (arī ēdami subprodukti)

    Vismaz 0,003 % no nokauto dzīvnieku kopskaita

    Neapstrādāta zirgu gaļa (arī ēdami subprodukti)

    Katra dalībvalsts paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    Neapstrādāta mājputnu gaļa (arī ēdami subprodukti)

    Katrā attiecīgajā mājputnu kategorijā (broileri, izbrāķētas vaislas vistas, tītari un citi mājputni) vismaz 1 paraugs uz 3 000  tonnām gadā saražotās produkcijas (kautsvars)

    Neapstrādāta citu lauksaimniecības sauszemes dzīvnieku gaļa (*1) (arī ēdami subprodukti)

    Katra dalībvalsts paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    Liellopu svaigpiens

    Vismaz 1 paraugs uz 110 000  tonnām piena gada produkcijas

    Aitas un kazas svaigpiens

    Katra dalībvalsts paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    Svaigas vistu olas un citas olas

    Vismaz 1 paraugs uz 3 700  tonnām olu gada produkcijas

    Medus

    Vismaz 1 paraugs uz 1 300  tonnām gada produkcijas

    Neapstrādāti zivsaimniecības produkti (*2) (izņemot vēžveidīgos)

    Vismaz 1 paraugs uz 700 tonnām akvakultūras gada produkcijas no pirmajām 60 000  tonnām produkcijas un pēc tam 1 paraugs no katrām papildu 2 000  tonnām

    Katra dalībvalsts savvaļā nozvejotu zivsaimniecības produktu paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    Vēžveidīgie un gliemenes

    Katra dalībvalsts paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    Dzīvnieku un jūras tauki un eļļas

    Katra dalībvalsts paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    Dzīvnieku izcelsmes pārstrādes produkti (*3)

    Katra dalībvalsts paraugu skaitu nosaka atkarībā no ražošanas jaudas un identificētajām problēmām.

    b)

    Dalībvalstis katru gadu veic metālu kontroli vismaz 10 % paraugu, kas ņemti no katras preču grupas saskaņā ar šā pielikuma tabulu, izņemot preču grupas “vēžveidīgie un gliemenes”, “dzīvnieku un jūras tauki un eļļas” un “dzīvnieku izcelsmes pārstrādes produkti”.

    c)

    Dalībvalstis katru gadu veic mikotoksīnu kontroli vismaz 10 % paraugu, kas saskaņā ar šā pielikuma tabulu ņemti no preču grupas “liellopu svaigpiens” un “aitas un kazas svaigpiens”.

    d)

    Preču grupā “neapstrādāta liellopu, aitas un kazas gaļa (arī ēdami subprodukti)” dalībvalstis ņem paraugus no visām sugām, ņemot vērā to relatīvo ražošanas apjomu.

    e)

    Preču grupā “neapstrādāta mājputnu gaļa (arī ēdami subprodukti)” dalībvalstis ņem paraugus no visām sugām, ņemot vērā to relatīvo ražošanas apjomu.

    f)

    Lai noteiktu paraugu skaitu zivsaimniecības produktiem un gliemenēm, dalībvalstis ņem vērā arī ģeogrāfiskos aspektus, izkraušanas/ražošanas apjomus un īpašus kontaminācijas modeļus apgabalos, no kuriem tos ievāc.

    g)

    Lai aprēķinātu minimālo kontroles biežumu, dalībvalstis izmanto jaunākos pieejamos ražošanas datus – vismaz par iepriekšējo gadu, bet ne senākus datus kā par priekšpēdējo gadu –, vajadzības gadījumā tos koriģējot, lai atspoguļotu zināmo ražošanas attīstību kopš datu sniegšanas.

    h)

    Ja saskaņā ar šo pielikumu aprēķinātais kontroles biežums ir mazāks par pieciem paraugiem gadā, paraugu ņemšanu var veikt reizi divos gados.

    i)

    Ja trīs gadu laikā produkcija, kas atbilst vismaz vienam paraugam, netiek sasniegta, dalībvalstis reizi trijos gados analizē vismaz divus paraugus ar noteikumu, ka minētā produkta ražošana notiek to teritorijā.

    j)

    Kontaminantu kontrolei var izmantot arī paraugus, kas ņemti saistībā ar citiem kontroles plāniem, kuri attiecas uz kontaminantu (piemēram, farmakoloģiski aktīvo vielu un to atlieku, pesticīdu atlieku u. c.) analīzi, ja tiek ievērotas prasības attiecībā uz kontaminantu kontroli.

    2.   Nedzīvnieku izcelsmes pārtika (1)

    Dalībvalstis ņem vismaz 100 līdz 2 000 paraugus gadā atkarībā no to iedzīvotāju skaita. Tomēr, ja tas ir nepieciešams riska dēļ, ņem vairāk paraugu, lai nodrošinātu, ka kontroles joprojām ir efektīvas.

    Paraugu ņemšana ir reprezentatīva attiecībā uz dažādiem kontaminantiem, kas var būt dažādos produktos dalībvalsts tirgū, ņemot vērā arī atšķirīgos kontaminantu modeļus produktos, kuru izcelsme ir dažādos reģionos, un pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku atšķirīgo skaitu un lielumu.


    (*1)  Citi lauksaimniecības sauszemes dzīvnieki, kas definēti Regulas (EK) Nr. 396/2005 I pielikuma A daļas 1017000. ierakstā.

    (*2)  Zivsaimniecības produkti, kas definēti Regulā (EK) Nr. 853/2004.

    (*3)  Pārstrādes produkti, kas definēti Regulā (EK) Nr. 852/2004.

    (1)  Šajā regulā kombinētajiem produktiem piemēro kritērijus, kas attiecas uz nedzīvnieku izcelsmes pārtiku.


    II PIELIKUMS

    Minimālais kontroles biežums katrai dalībvalstij Savienībā ievestas dzīvnieku izcelsmes pārtikas kontroles plānā

    Dalībvalstis ievēro minimālo kontroles biežumu, kas norādīts turpmākajā tabulā.

    Lai sasniegtu šajā pielikumā noteikto minimālo kontroles biežumu, neieskaita kontroles, kas veiktas saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 47. panta 1. punkta d) apakšpunktu (pastiprinātas pārbaudes) un 47. panta 1. punkta e) apakšpunktu (drošības pasākumi).

    Lai sasniegtu šajā pielikumā noteikto minimālo kontroles biežumu, neieskaita kontroles, kas veiktas saskaņā ar noteiktajiem ārkārtas pasākumiem un pastiprinātajām oficiālajām kontrolēm, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. pantu un Regulas (ES) 2017/625 65. panta 4. punktu.

    Lai sasniegtu šajā pielikumā noteikto minimālo kontroles biežumu, neieskaita tādu pārtikas produktu kontroles, kuri ievesti no konkrētām trešām valstīm, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2019/2129 II pielikumā un ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus par līdzvērtību attiecībā uz fiziskām kontrolpārbaudēm.

    Attiecībā uz zivsaimniecības produktu kontrolēm, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) 2019/627 68. pantu, dalībvalstis ņem vērā ģeogrāfiskos aspektus, izkraušanas/ražošanas apjomus un īpašus kontaminācijas modeļus apgabalos, no kuriem tos ievāc.

     

    Kontroles biežums

    Liellopi (ietver gaļu, malto gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, ēdamus subproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Aitas/kazas (ietver gaļu, malto gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, ēdamus subproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Cūkas (ietver gaļu, malto gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, ēdamus subproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Zirgi (ietver gaļu, malto gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, ēdamus subproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Mājputni (ietver gaļu, malto gaļu, mehāniski atdalītu gaļu, ēdamus subproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Citu lauksaimniecības sauszemes dzīvnieku gaļa (*1) (ietver gaļu, malto gaļu, ēdamus subproduktus, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Piens (ietver visu sugu dzīvnieku svaigpienu, piena produktus, jaunpienu un jaunpiena produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Olas (ietver visu sugu putnu olas un olu produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Medus (ietver medu un citus biškopības produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Neapstrādāti zivsaimniecības produkti (*2), izņemot vēžveidīgos

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Vēžveidīgie un gliemenes (ietver muskuļu gaļu un muskuļu gaļas produktus)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Neapstrādāti dzīvnieku un jūras tauki un eļļas (*3)

    Vismaz 1 % no importētajiem sūtījumiem

    Papildu noteikumi

    1.

    Kontroles biežumu citiem pārstrādātiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, piemēram, želatīnam un kolagēnam, nosaka katra dalībvalsts, ņemot vērā importēto sūtījumu skaitu un konstatētās problēmas.

    2.

    Lai aprēķinātu šajā pielikumā norādīto minimālo kontroles biežumu, dalībvalstis izmanto jaunākos datus – vismaz par iepriekšējo gadu, bet ne senākus datus kā par priekšpēdējo gadu –, par sūtījumu skaitu, kas Savienībā ievesti caur to robežkontroles punktiem.

    3.

    Ja tādu pārtikas sūtījumu skaits, ko ieved Savienībā un ko paredzēts laist Savienības tirgū, ir mazāks par sūtījumu skaitu, kas atbilst vienam paraugam, dalībvalstis paraugu ņemšanu var veikt reizi divos vai trijos gados. Ja trīs gadu laikā importēto sūtījumu skaits ir mazāks par sūtījumu skaitu, kas atbilst vienam paraugam, dalībvalstis ņem vismaz vienu paraugu reizi trijos gados.

    4.

    Kontaminantu kontrolei var izmantot arī paraugus, kas ņemti saistībā ar citiem kontroles plāniem, kuri attiecas uz kontaminantu (piemēram, farmakoloģiski aktīvo vielu un to atlieku, pesticīdu atlieku u. c.) analīzi, ja tiek ievērotas prasības attiecībā uz kontaminantu kontroli.


    (*1)  Citi lauksaimniecības sauszemes dzīvnieki, kas definēti Regulas (EK) Nr. 396/2005 I pielikuma A daļas 1017000. ierakstā.

    (*2)  Zivsaimniecības produkti, kas definēti Regulā (EK) Nr. 853/2004.

    (*3)  Pārstrādes produkti, kas definēti Regulā (EK) Nr. 852/2004.


    Top