(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/695 (3) tiek izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” (“pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa””). Lai panāktu iespējami lielāku Savienības finansējuma ietekmi un vislietderīgāko ieguldījumu Savienības politikas mērķu sasniegšanā, pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļas var īstenot, veidojot Eiropas partnerības ar privātā un/vai publiskā sektora partneriem.

(2)

Saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695 atbalstu var sniegt kopuzņēmumiem, kas ir izveidoti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros. Šādas partnerības būtu jāīsteno tikai tad, ja ar citām pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” daļām, tostarp cita veida Eiropas partnerībām, nebūtu iespējams sasniegt attiecīgos mērķus vai panākt vajadzīgo ietekmi un ja tā ir pamatota izvēle no ilgtermiņa perspektīvas un augstas integrācijas pakāpes dēļ. Minētajā regulā ir precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem tiek veidotas šādas partnerības.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2021/694 (4) izveido programmu “Digitālā Eiropa”. Programma “Digitālā Eiropa” atbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir pasaules klases superdatošanas, kvantu un datu infrastruktūras iegāde, ieviešana un ekspluatācija, federalizēšana un savstarpēja savienošana, kā arī superdatošanas pakalpojumu izmantošanas paplašināšana un pamatprasmju attīstīšana.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2021/1153 (5) ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments dod iespēju Eiropas komunikāciju tīklu politikas ietvaros sagatavot un īstenot kopīgu interešu projektus transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Jo īpaši Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments atbalsta tādu kopīgu interešu projektu īstenošanu, kuru mērķis ir jaunu infrastruktūru un pakalpojumu izstrāde un izveide vai esošo infrastruktūru un pakalpojumu modernizēšana transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments palīdz atbalstīt kopīgu interešu digitālās savienojamības infrastruktūras, kas sniedz būtiskus papildu ieguvumus sabiedrībai.

(5)

Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas Datu stratēģija” ir izklāstīta Eiropas stratēģija attiecībā uz politikas pasākumiem un investīcijām, kuras nepieciešamas, lai nākamo piecu gadu laikā izveidotu datu ekonomiku. Tajā ir uzsvērta Eiropas publisko kopīgo datu telpu izveide, kas veicinās izaugsmi un radīs vērtību. Atbalsts šādu kopīgo Eiropas datu telpu un federalizētu, drošu mākoņdatošanas infrastruktūru izveidei nodrošinātu, ka izmantošanai ekonomikā un sabiedrībā kļūtu pieejams vairāk datu, un vienlaikus tiktu saglabāta kontrole pār uzņēmumiem un privātpersonām, kas ģenerē datus. Augstas veiktspējas datošana un kvantu datošana ir būtiski elementi tam, lai netraucēti nodrošinātu datošanas resursus ar atšķirīgiem veiktspējas raksturlielumiem, kas nepieciešami, lai maksimāli palielinātu Eiropas publisko kopīgo datu telpu un federalizētu, drošu mākoņdatošanas infrastruktūru izaugsmi un izmantošanu publiskiem, rūpnieciskiem un zinātniskiem lietojumiem.

(6)

Lai nodrošinātu, ka digitālie risinājumi palīdz Eiropai uz digitālo pārveidi, kas darbojas cilvēku labā, virzīties atbilstīgi savām vērtībām, Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” ir izklāstīta Eiropas digitālā stratēģija un aplūkoti svarīgākie mērķi. Viena no galvenajām darbībām, kas tajā ierosināta, ir ieguldīt progresīvu kopīgu digitālo spēju veidošanā un ieviešanā, arī superdatošanas un kvantu tehnoloģiju jomā, un paplašināt Eiropas superdatošanas spējas, lai izstrādātu inovatīvus risinājumus medicīnā, transportā un vidē.

(7)

Lai Eiropa virzītu divējādo pāreju uz klimatneitralitāti un digitālo līderību, Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumā “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” ir aprakstīta vērienīga industriālā stratēģija Eiropai. Paziņojumā cita starpā uzsvērts atbalsts tādu svarīgu pamattehnoloģiju izstrādei, kas ir stratēģiski nozīmīgas Eiropas rūpniecības nākotnei, to vidū minamas augstas veiktspējas datošana un kvantu tehnoloģijas.

(8)

Komisijas 2020. gada 27. maija paziņojumā “Eiropas lielā stunda – jāatjaunojas un jāsagatavo ceļš nākamajai paaudzei” ir apzinātas vairākas stratēģiski nozīmīgas digitālās spējas un iespējas, to skaitā augstas veiktspējas datori un kvantu tehnoloģijas, kas būs prioritāte tādos instrumentos kā Atveseļošanas un noturības mehānisms, InvestEU un Stratēģisko investīciju mehānisms.

(9)

Eiropas vadošā loma datu ekonomikā, tās zinātniskā izcilība un rūpniecības spēks arvien vairāk ir atkarīgi no tās spējas izstrādāt svarīgas augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas, nodrošināt piekļuvi pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūrām un saglabāt savu pašreizējo vadošo lomu augstas veiktspējas datošanas lietojumos. Augstas veiktspējas datošana ir Eiropas ekonomikas digitālās pārveides galvenā tehnoloģija, kas daudzām tradicionālajām rūpniecības nozarēm ļauj ieviest inovācijas ar augstākas vērtības produktiem un pakalpojumiem. Apvienojumā ar citām progresīvām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgo intelektu, lielajiem datiem un mākoņdatošanas tehnoloģijām, augstas veiktspējas datošana paver ceļu uz inovatīviem sociāliem un rūpnieciskiem lietojumiem tādās Eiropai svarīgās jomās kā personalizēta medicīna, laikapstākļu prognozes un klimata pārmaiņas, vieda un videi nekaitīga attīstība un transports, jauni materiāli tīrai enerģijai, zāļu izstrāde un virtuāla testēšana, ilgtspējīga lauksaimniecība, kā arī inženierija un ražošana.

(10)

Augstas veiktspējas datošana ir stratēģisks resurss politikas veidošanai, kas nodrošina vajadzīgo jaudu lietojumprogrammām, kuras ļauj izprast un izstrādāt efektīvus risinājumus daudzu sarežģītu globālu problēmu risināšanai un krīžu pārvarēšanai. Augstas veiktspējas datošana sniedz ieguldījumu tādās svarīgās politikas jomās kā Eiropas zaļais kurss, jo tā nodrošina modeļus un instrumentus, ar kuriem arvien lielāku skaitu sarežģītu vides problēmu pārvērst sociālās inovācijas un ekonomiskās izaugsmes iespējās. Kā piemērs minama iniciatīva “Galamērķis Zeme”, kas izziņota Komisijas 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” un 2020. gada 19. februāra paziņojumos “Eiropas datu stratēģija” un “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”.

(11)

Tādi globāli satricinājumi kā Covid-19 pandēmija ir parādījuši, cik svarīgi ir ieguldīt augstas veiktspējas datošanas un ar veselību saistītas modelēšanas platformās un rīkos, jo cīņā pret pandēmiju tiem ir būtiska nozīme, bieži vien apvienojumā ar citām digitālajām tehnoloģijām, piemēram, lielajiem datiem un mākslīgo intelektu. Augstas veiktspējas datošana tiek izmantota, lai paātrinātu ārstēšanas metožu, tostarp vakcīnu, identificēšanu un izstrādi, prognozētu vīrusa izplatīšanos, palīdzētu plānot medicīnisko preču un resursu sadali un modelētu pēcepidemiskās izejas pasākumus ar mērķi izvērtēt dažādus scenārijus. Augstas veiktspējas datošanas modelēšanas platformas un rīki ir būtiski instrumenti saistībā ar pašreizējo pandēmiju un nākotnes pandēmijām, un tiem būs izšķiroša nozīme veselības un personalizētās medicīnas jomā.

(12)

Ar Padomes Regulu (ES) 2018/1488 (6) tika izveidots Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (“kopuzņēmums EuroHPC”), kura pamatuzdevums ir Savienībā izstrādāt, ieviest, paplašināt un uzturēt integrētu pasaules klases superdatošanas un datu infrastruktūru un izstrādāt un atbalstīt ļoti konkurētspējīgu un inovatīvu augstas veiktspējas datošanas ekosistēmu.

(13)

Ņemot vērā norises augstas veiktspējas datošanas jomā, lai nodrošinātu iniciatīvas turpināšanu, ir nepieciešams pārskatīt Regulu (ES) 2018/1488, lai kopuzņēmumam EuroHPC noteiktu jaunu pamatuzdevumu un mērķus, ņemot vērā analīzi par galvenajiem sociālekonomiskajiem un tehnoloģiskajiem virzītājspēkiem, kas ietekmē augstas veiktspējas datošanas un datu infrastruktūras, tehnoloģiju un lietojumu turpmāko attīstību Savienībā un visā pasaulē, un pieredzi, kas gūta no kopuzņēmuma EuroHPC pašreizējām darbībām. Pārskatīšana turklāt ļautu saskaņot kopuzņēmuma EuroHPC noteikumus ar jauno tiesisko regulējumu, jo īpaši ar Regulu (ES) 2021/695, kā arī ar Regulām (ES) 2021/694 un (ES) 2021/1153.

(14)

Lai apgādātu Savienību ar datošanas veiktspēju, kas tai vajadzīga, lai saglabātu līderpozīcijas tās pētniecības un rūpniecisko spēju jomā, būtu jākoordinē dalībvalstu investīcijas augstas veiktspējas datošanā un kvantu datošanā un gan publiskajā, gan privātajā sektorā būtu jāstiprina augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju un kvantu datošanas tehnoloģiju ieviešana rūpniecībā un tirgū. Savienībai savas tehnoloģiskās izstrādes būtu rezultatīvāk jāpārvērš uz pieprasījumu orientētās un uz lietojumiem vērstās Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmās, kam būtu visaugstākā kvalitāte, un jāizveido reāla saikne starp tehnoloģiju piegādi, kopizstrādi ar lietotājiem un pasaules klases sistēmu kopīgu iepirkumu, kā arī jārada pasaules klases ekosistēma augstas veiktspējas datošanas un kvantu tehnoloģiju un lietojumu jomā visā Eiropā. Vienlaikus Savienībai būtu jāparedz iespēja Savienības piegādes nozarei balstīties uz šādām investīcijām, nodrošinot to ieviešanu plaša mēroga un jaunu lietojumu jomās, piemēram, personalizētas medicīnas, klimata pārmaiņu, satīklotas un automatizētas braukšanas vai citu pirmtirgu jomās, kuru pamatā ir mākslīgais intelekts, blokķēdes tehnoloģijas, perifērdatošana vai – plašākā mērogā – Eiropas rūpniecības digitalizācija.

(15)

Lai Savienība un tās dalībvalstis panāktu līderību tādās svarīgās digitālajās tehnoloģijās kā augstas veiktspējas datošana un kvantu datošana, tām būtu jāinvestē nākamās paaudzes mazjaudas un energoefektīvās superdatošanas tehnoloģijās, inovatīvā programmatūrā un progresīvās superdatošanas sistēmās eksalīmeņa un pēceksalīmeņa datošanai un kvantu datošanai, kā arī inovatīvā superdatošanā un datu lietojumos. Tam būtu jāļauj Eiropas piegādes nozarei attīstīties daudzās svarīgās tehnoloģiju un lietojumu jomās, kas sniedzas tālāk par augstas veiktspējas datošanu un kvantu datošanu, un ilgtermiņā ar šādām tehnoloģijām papildināt plašākus IKT tirgus. Tas arī palīdzētu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas zinātnes un lietotāju aprindām pārveidoties līdz ar digitālās pārveides procesu un palielinātu šīs nozares inovācijas potenciālu.

(16)

Vienota stratēģiska Savienības redzējuma īstenošana augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā ir būtiska, lai īstenotu Savienības un tās dalībvalstu mērķi nodrošināt sev vadošo lomu digitālajā ekonomikā. Mērķis būtu Eiropā izveidot pasaulē vadošu hipersavienotu, federalizētu un drošu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras ekosistēmu un spēt radīt inovatīvas un konkurētspējīgas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmas, kuru pamatā ir piegādes ķēde, kas ir noturīgāka un kas nodrošinās sastāvdaļu, tehnoloģiju un zināšanu pieejamību un tādējādi ierobežos iztrūkuma risku.

(17)

Kopuzņēmums ir labākais instruments, kas spēj īstenot ES stratēģisko redzējumu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā, tādējādi nodrošinot, ka Savienībai ir pasaules klases superdatošanas, kvantu datošanas un datu spējas, kas ir samērīgas ar tās ekonomisko potenciālu un atbilst Eiropas lietotāju vajadzībām. Kopuzņēmums ir labākais instruments pašreizējo ierobežojumu pārvarēšanai, kurš piedāvā vislielāko ietekmi uz ekonomiku, sabiedrību un vidi un vislabāk aizsargā Savienības intereses augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā. Tas var apvienot Savienības, dalībvalstu un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociēto trešo valstu resursus un privātā sektora resursus. Tas var īstenot iepirkumu un ekspluatēt pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas sistēmas. Tas var uzsākt pētniecības un inovācijas programmas ar mērķi izstrādāt Eiropas tehnoloģijas un pēc tam tās integrēt pasaules klases superdatošanas sistēmās.

(18)

Kopuzņēmums veidos daļu no pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” paredzētā institucionalizēto partnerību portfeļa, kam būtu jācenšas stiprināt Savienības zinātniskās spējas risināt jaunus apdraudējumus un nākotnes problēmas nostiprinātā Eiropas pētniecības telpā, nodrošināt uz ilgtspēju orientētas Savienības vērtības ķēdes un Savienības stratēģisko autonomiju un veicināt inovatīvu risinājumu izmantošanu klimata, vides, veselības un citu globālu sabiedrības problēmu risināšanai saskaņā ar Savienības stratēģiskajām prioritātēm, to skaitā mērķi līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti.

(19)

Kopuzņēmums būtu jāfinansē no Savienības programmām saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (“DFS 2021.–2027. gadam”). Lai nodrošinātu Savienību ar pasaules klases, federalizētu, drošu un hipersavienotu superdatošanas infrastruktūru un izstrādātu nepieciešamās tehnoloģijas, lietojumprogrammas un prasmes eksalīmeņa spēju sasniegšanai ap 2022.–2024. gadu un pēceksalīmeņa sasniegšanai ap 2025.–2027. gadu, vienlaikus sekmējot pasaules klases Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas inovācijas ekosistēmas izveidi, kopuzņēmumam vajadzētu būt izveidotam 2021. gadā un tam būtu jādarbojas līdz 2033. gada 31. decembrim. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 10. panta 2. punkta c) apakšpunktu kopuzņēmumiem jāizmanto skaidra aprites cikla pieeja. Savienības finanšu interešu pienācīgas aizsardzības nolūkā kopuzņēmums būtu jāizveido uz laikposmu līdz 2033. gada 31. decembrim, lai tas varētu pildīt savus pienākumus attiecībā uz dotāciju īstenošanu līdz pēdējo uzsākto netiešo darbību pabeigšanai un attiecībā uz to pasākumu pabeigšanu, kas saistīti ar EuroHPC superdatoru ekspluatāciju.

(20)

Publiskā un privātā sektora partnerībai kopuzņēmuma veidā būtu jāapvieno finansiālie un tehniskie līdzekļi, kas ir būtiski, lai šajā jomā varētu piemēroties arvien straujākās inovāciju attīstības kompleksajam procesam. Tāpēc kopuzņēmuma loceklēm vajadzētu būt Savienībai, dalībvalstīm un pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētajām trešām valstīm, kuras vienojas par kopīgu Eiropas iniciatīvu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā, un apvienībām, kuras pārstāv to sastāvvienības un citas organizācijas, kuras ir nepārprotami un aktīvi iesaistītas pētniecības un inovācijas rezultātu radīšanā, augstas veiktspējas datošanas vai kvantu datošanas spēju izstrādē un ieviešanā vai kuras palīdz novērst prasmju trūkumu un saglabāt zinātību augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jomā Eiropā. Kopuzņēmumam vajadzētu būt atvērtam jaunu locekļu uzņemšanai.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 III pielikumu finansiālajiem ieguldījumiem, kas saņemti no locekļiem, kuri nav Eiropas Savienība, vajadzētu būt vismaz 50 % apmērā, un tiem būtu jāvar sasniegt 75 % no apkopotajām kopuzņēmuma budžeta saistībām. Savukārt Savienības ieguldījumam, tostarp visiem papildu līdzekļiem no trešām valstīm, kas ir asociētas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, programmu “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, nevajadzētu pārsniegt 50 % no apkopotajām kopuzņēmuma budžeta saistībām.

(22)

Savienības sniegtajam ieguldījumam būtu jāsedz kopuzņēmuma administratīvās izmaksas.

(23)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu kopuzņēmumam koordinētā pieejā jāīsteno visu finansiālo ieguldījumu centralizēta pārvaldība. Attiecīgi katrai iesaistītajai valstij būtu jānoslēdz viens vai vairāki administratīvie nolīgumi ar kopuzņēmumu, kuros nosaka koordinācijas mehānismu ieguldījumu maksājumiem un ziņošanai par tiem pieteikuma iesniedzējiem, kas ir iedibināti minētajā iesaistītajā valstī. Lai nodrošinātu saskaņotību ar valsts stratēģiskajām prioritātēm, būtu jāparedz veto tiesības iesaistītajām valstīm attiecībā uz valsts finansiālo ieguldījumu izmantošanu pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir iedibināti minētajās iesaistītajās valstīs. Lai mazinātu administratīvo slogu saņēmējiem, panāktu vienkāršošanu un nodrošinātu efektīvāku īstenošanu, katrai iesaistītajai valstij būtu jācenšas sinhronizēt sava un kopuzņēmuma maksājumu grafiku, ziņošanu un revīzijas, kā arī saskaņot savu izmaksu attiecināmību pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumiem. Iesaistītajās valstīs iedibinātajiem saņēmējiem, kas ir uzticējuši maksājumu darbības kopuzņēmumam, būtu jānoslēdz vienots dotācijas nolīgums ar kopuzņēmumu, ievērojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” noteikumus.

(24)

Lai atgūtu vadošo lomu augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijās un izveidotu Savienībai pilnīgu augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas ekosistēmu, apvienības Eiropas Augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju platforma (ETP4HPC) rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas 2014. gadā izveidoja līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību. Tās pamatuzdevums ir izveidot Eiropā pasaules klases augstas veiktspējas datošanas tehnoloģijas vērtības ķēdi, kas būtu globāli konkurētspējīga, veicinot sinerģiju starp augstas veiktspējas datošanas ekosistēmas trim galvenajiem elementiem, proti, tehnoloģiju izstrādi, lietojumiem un superdatošanas infrastruktūru. Ņemot vērā ETP4HPC lietpratību un to, ka tajā apvienojušās attiecīgās augstas veiktspējas datošanā ieinteresētās personas no privātā sektora, tai vajadzētu būt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(25)

Lai stiprinātu datu vērtības ķēdi, uzlabotu kopienas veidošanu datu jomā un radītu Savienībā pamatu plaukstošai datu virzītai ekonomikai, apvienības Big Data Value Association (BDVA) rūpniecības un pētniecības jomā ieinteresētās personas 2014. gadā izveidoja līgumisku publiskā un privātā sektora partnerību ar Savienību. 2020. gadā BDVA mainīja nosaukumu uz Data, AI and Robotics (DAIRO). Ņemot vērā DAIRO lietpratību un to, ka tajā apvienojušās attiecīgās lielajos datos ieinteresētās personas no privātā sektora, tai vajadzētu būt tiesīgai būt par kopuzņēmuma locekli.

(26)

Privātās apvienības ETP4HPC un DAIRO ir rakstiski paudušas gatavību sniegt ieguldījumu kopuzņēmuma daudzgadu stratēģiskajā programmā un likt lietā lietpratību kopuzņēmuma mērķu īstenošanā. Ir lietderīgi noteikt, ka minētās privātās apvienības ar apstiprinājuma vēstuli atzīst šīs regulas pielikumā izklāstītos statūtus.

(27)

Kopuzņēmumam būtu jārisina skaidri noteikti jautājumi, kas akadēmiskajām aprindām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem ļautu projektēt, izstrādāt un izmantot visinovatīvākās tehnoloģijas augstas veiktspējas datošanā un kvantu datošanā un visā Savienībā izveidot integrētu, federalizētu un drošu tīklā sasaistītu infrastruktūru ar pasaules klases augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jaudām, ātrdarbīgiem savienojumiem, pirmrindas lietojumiem un datu un programmatūras pakalpojumiem saviem zinātniekiem un citiem vadošiem nozares lietotājiem, tostarp maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un publiskajam sektoram. Kopuzņēmumam būtu jātiecas izstrādāt un izmantot augstākās klases tehnoloģijas un infrastruktūras, kuras atbilstu Eiropas zinātnes, rūpniecības un publiskā sektora lietotāju augstajām prasībām.

(28)

Kopuzņēmumu pamatuzdevuma struktūras pamatā vajadzētu būt vienam administratīvajam pīlāram un sešiem tehniskiem pīlāriem, kas attiecīgi vērsti uz infrastruktūras darbībām, superdatošanas pakalpojumu federalizēšanas darbībām, ar tehnoloģiju saistītām darbībām, ar superdatošanas lietojumiem saistītām darbībām, lietošanas paplašināšanas un prasmju pilnveides darbībām un starptautiskās sadarbības pasākumiem. Infrastruktūras pīlāra, daļas no superdatošanas pakalpojumu federalizēšanas pīlāra un lietošanas paplašināšanas un prasmju pilnveides pīlāra finansēšanai būtu jāizmanto programma “Digitālā Eiropa”. Lai finansētu pārējās superdatošanas pakalpojumu federalizēšanas pīlāra darbības – proti, augstas veiktspējas datošanu, kvantu datošanas un datu resursu savstarpēju savienošanu, kā arī savstarpēju savienošanu ar Savienības kopīgajām Eiropas datu telpām un drošām mākoņdatošanas infrastruktūrām – būtu jāizmanto Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments. Tehnoloģiju pīlāra, lietojumu pīlāra un starptautiskās sadarbības pīlāra finansēšanai būtu jāizmanto pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa”.

(29)

Kopuzņēmumam būtu jāvar sadarboties ar Eiropas Modernizētās datošanas partnerību (PRACE), lai nodrošinātu un pārvaldītu piekļuvi federalizētai un savstarpēji savienotai superdatošanas un datu infrastruktūrai un tās pakalpojumiem, kā arī mācību iekārtas un prasmju pilnveides iespējas. Kopuzņēmumam būtu jāvar sadarboties ar tīklu GÉANT, lai nodrošinātu savienojamību starp kopuzņēmuma superdatoriem, kā arī ar citām Eiropas superdatošanas un datu infrastruktūrām.

(30)

Kopuzņēmumam būtu jācenšas mazināt specifisku prasmju trūkumu visā Savienībā, iesaistoties informētības uzlabošanas pasākumos un palīdzot veidot jaunas zināšanas un cilvēkkapitālu. Tas ietver konkrētu izglītības un mācību darbību izstrādi un atbalstīšanu ciešā sadarbībā ar attiecīgajiem valsts un privātā sektora dalībniekiem.

(31)

Saskaņā ar Savienības ārpolitikas mērķiem un starptautiskajām saistībām kopuzņēmumam būtu jāatvieglo sadarbība starp Savienību un starptautiskajiem dalībniekiem, nosakot sadarbības stratēģiju, tai skaitā apzinot un veidojot sadarbību pētniecības un izstrādes un prasmju pilnveides jomā un īstenojot darbības, kas sniedz savstarpēju labumu, kā arī nodrošinot piekļuves kārtību attiecīgajām augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas spējām un lietojumiem, galvenokārt pamatojoties uz savstarpīgumu.

(32)

Kopuzņēmumam būtu jācenšas veicināt visu no tā izrietošo augstas veiktspējas datošanas tehnoloģiju izmantošanu Savienībā. Kopuzņēmumam būtu jātiecas arī nodrošināt investīcijas superdatoros, ko tas iegādājas. To darot, tam būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, kuri nodrošinātu iegūto tehnoloģiju piegādes ķēdes drošību, kam būtu jāaptver viss šo superdatoru kalpošanas laiks.

(33)

Kopuzņēmumam būtu jāsagatavo pamats ilgtermiņa redzējumam un, integrējot klasiskās datošanas arhitektūras ar kvantu datošanas ierīcēm, jāveido pirmā hibrīdā augstas veiktspējas datošanas infrastruktūra Eiropā. Lai pētniecības grupām un Eiropas rūpniecības uzņēmumiem palīdzētu radīt pasaules līmeņa rezultātus, kas visā Savienībā nodrošinātu Eiropas pētniecības un tehnoloģiju ātru un plašu izmantošanu rūpniecībā, radot būtisku labumu sabiedrībai, un lai kopā uzņemtos riskus un apvienotu spēkus, saskaņojot stratēģijas un investīcijas kopīgu Eiropas interešu īstenošanai, ir vajadzīgs strukturēts un saskaņots Eiropas līmeņa finansiālais atbalsts.

(34)

Lai sasniegtu savus mērķus – augstas veiktspējas datošanā un kvantu datošanā projektēt, izstrādāt un izmantot inovatīvākās tehnoloģijas –, būtu jāparedz, ka kopuzņēmums sniedz finansiālu atbalstu jo īpaši dotāciju un iepirkuma veidā, saskaņā ar gada darba programmām rīkojot atklātus un uz konkursu balstītus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus. Šādam finansiālam atbalstam vajadzētu būt īpaši vērstam uz pierādītām tirgus nepilnībām, kas rada šķēršļus attiecīgās programmas izstrādei, un tam nevajadzētu izspiest privātās investīcijas un būtu jāstimulē saņēmēja uzvedības maiņa.

(35)

Lai sasniegtu mērķus – palielināt rūpniecības un jo īpaši MVU inovācijas potenciālu, palīdzēt samazināt specifisku prasmju trūkumu, atbalstīt zināšanu un cilvēkkapitāla palielināšanu un uzlabot augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas jaudu –, kopuzņēmumam būtu jāatbalsta valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centru izveide un jo īpaši to tīklošana un koordinācija visās iesaistītajās valstīs. Minētajiem kompetences centriem būtu jānodrošina augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas pakalpojumi nozarei, akadēmiskajām aprindām un publiskās pārvaldes iestādēm pēc to pieprasījuma. Tiem galvenokārt būtu jāsekmē augstas veiktspējas datošanas inovācijas ekosistēmas izveide, jānodrošina piekļuve tai, jāatvieglo piekļuve superdatoriem un kvantu datoriem, jānovērš būtisks kvalificētu tehnisko ekspertu trūkums, rīkojot informētības uzlabošanas, apmācības un komunikācijas pasākumus un iesaistoties tīklošanā ar ieinteresētajām personām un citiem valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centriem ar mērķi panākt plašāku inovāciju, piemēram, apmainoties ar paraugpraksi vai lietošanas pieredzi un to popularizējot, kopīgojot savas mācību iekārtas un daloties pieredzē, atvieglinot paralēlu kodu līdzizstrādi un apmaiņu vai atbalstot tādu inovatīvu lietojumu un rīku kopīgošanu, kas paredzēti publiskā un privātā sektora lietotājiem, jo īpaši MVU.

(36)

Lai sagādātu lietotājiem stratēģisko datošanas resursu, kas tiem vajadzīgs, lai izstrādātu jaunus, inovatīvus risinājumus un atrisinātu sabiedrības, vides, ekonomiskās un drošības problēmas, kopuzņēmumam būtu jānodrošina uz pieprasījumu orientēts un uz lietotāju vērsts satvars un jādod iespēja izmantot kopizstrādes pieeju integrētas, pasaules klases līmenī federalizētas, drošas un hipersavienotas superdatošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras iegādei Savienībā. Šajā nolūkā kopuzņēmumam būtu jāveicina pasaules klases superdatoru iegāde. Kopuzņēmuma superdatori, tostarp kvantu datori, būtu jāuzstāda iesaistītajā valstī, kas ir dalībvalsts.

(37)

Lai izmaksu ziņā efektīvi īstenotu kopuzņēmuma pamatuzdevumu Savienībā izstrādāt, ieviest, paplašināt un uzturēt pasaulē vadošu superdatošanas ekosistēmu, kopuzņēmumam būtu attiecīgā gadījumā jāizmanto iespēja modernizēt tam piederošos superdatorus. Tādējādi šādai modernizācijai vajadzētu paildzināt superdatoru darbmūžu, paaugstināt ekspluatācijas rādītājus un nodrošināt jaunas funkcionalitātes, lai ņemtu vērā izmaiņas lietotāju vajadzībās. Tā superdatoru modernizēšanas nolūkā kopuzņēmumam būtu jāvar infrastruktūras pīlāra ietvaros izsludināt uzaicinājumus paust ieinteresētību. Uzaicinājumos paust ieinteresētību būtu jānosaka konkrēti atbilstības nosacījumi, kas būtu jāpiemēro mitinātājam, kurš jau mitina EuroHPC superdatoru.

(38)

Kopuzņēmumam ar modernu tīklošanas tehnoloģiju palīdzību vajadzētu hipersavienot visus superdatorus un datu infrastruktūras, kas tam pieder vai ir tā kopīpašumā, tādējādi padarot tos plaši pieejamus visā Savienībā, tāpat tam vajadzētu kopīgā platformā savstarpēji savienot un federalizēt tā superdatošanas un kvantu datošanas datu infrastruktūru, kā arī valstu, reģionālās un citas datošanas infrastruktūras. Lai nodrošinātu netraucētu pakalpojumu sniegšanu plašam publiskā un privātā sektora lietotāju lokam visā Eiropā, kopuzņēmumam būtu arī jānodrošina federalizētās, drošās superdatošanas un kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūras savstarpēja savienošana ar kopīgām Eiropas datu telpām, tostarp ar Eiropas atvērtās zinātnes mākoni (EOSC) un federalizētām, drošām mākoņdatošanas infrastruktūrām, par kurām paziņots Komisijas 2020. gada 19. februāra paziņojumā “Eiropas datu stratēģija”.

(39)

Pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa” un programmai “Digitālā Eiropa” būtu attiecīgi jāveicina pētniecības un inovācijas plaisas mazināšana Savienībā un plaša mēroga superdatošanas spēju ieviešana, sekmējot sinerģiju ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu (EJZAF) un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), kā arī Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM). Tādēļ kopuzņēmumam būtu jācenšas veidot ciešu mijiedarbību ar minētajiem fondiem, kas var īpaši palīdzēt stiprināt vietējās, reģionālās un valstu pētniecības un inovācijas spējas.

(40)

Kopuzņēmumam būtu jānodrošina labvēlīgs satvars tām iesaistītajām valstīm, kuras ir dalībvalstis, lai tās augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas un datu infrastruktūru iegādei un to savstarpējai savienošanai varētu izmantot finansiālos ieguldījumus saskaņā ar ERAF, ESF+, EJZAF un ELFLA līdzfinansētajām programmām. Minēto finansiālo ieguldījumu izmantošanai kopuzņēmuma darbībās ir būtiska nozīme, lai Savienībā izstrādātu integrētu, federalizētu, drošu un hipersavienotu pasaules klases augstas veiktspējas datošanas, kvantu datošanas pakalpojumu un datu infrastruktūru, jo priekšrocības, ko sniedz šāda infrastruktūra, izmanto ievērojami plašāks lietotāju loks, nevis tikai dalībvalstu lietotāji. Ja dalībvalstis nolemj izmantot minētos finansiālos ieguldījumus kopuzņēmuma darbību finansēšanai, šie finansiālie ieguldījumi būtu jāuzskata par iesaistīto valstu, kuras ir dalībvalstis, valsts ieguldījumiem kopuzņēmuma budžetā ar nosacījumu, ka ir ievērots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (7) 106. pants un citi piemērojamie noteikumi, kā arī konkrēto fondu regulas.

(41)

Kopuzņēmums var atvieglot ANM līdzekļu izmantošanu iesaistītajām valstīm, kuras ir dalībvalstis. ANM līdzekļi var papildināt kopuzņēmuma finansētās darbības, ar nosacījumu, ka ANM atbalsts papildina atbalstu, ko sniedz no kopuzņēmumam piešķirtajiem Savienības līdzekļiem, un ka tas nesedz vienas un tās pašas izmaksas. ANM izmantošanu nevajadzētu uzskatīt par valsts ieguldījumu kopuzņēmuma budžetā, jo īpaši attiecībā uz augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas pakalpojumiem un datu infrastruktūrām, kā arī tehnoloģiju, lietojumu un prasmju pilnveides projektiem.

(42)

Lai atbalstītu kopuzņēmuma mērķi palīdzēt apvienot resursus Savienības aprīkošanai ar augstas klases superdatoriem un kvantu datoriem, Savienības ieguldījumam no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem būtu daļēji jāsedz augstas klases superdatoru, kvantu datoru, industriālu superdatoru un vidējas klases superdatoru iegādes izmaksas. Šo superdatoru un kvantu datoru papildu izmaksas būtu jāsedz iesaistītajām valstīm, privātā sektora locekļiem vai privātā sektora partneru konsorcijiem. Savienības piekļuves šiem superdatoriem vai kvantu datoriem laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam šo superdatoru un kvantu datoru iegādē, un tā nedrīkstētu pārsniegt 50 % no šo superdatoru vai kvantu datoru kopējā piekļuves laika.

(43)

Kopuzņēmumam vajadzētu būt tā iegādāto augstas klases superdatoru un kvantu datoru īpašniekam. Katra augstas klases superdatora vai kvantu datora ekspluatācija būtu jāuztic mitinātājam. Mitinātājam būtu jāspēj pārstāvēt vienu iesaistīto valsti, kas ir dalībvalsts, vai iesaistīto valstu mitinātāju konsorciju. Mitinātājam būtu jāspēj nodrošināt precīzu tāmi un pārbaudīt superdatora ekspluatācijas izmaksas, nodrošinot, piemēram, kopuzņēmuma augstas klases superdatoru vai kvantu datoru funkcionālu nošķiršanu un, ciktāl iespējams, fizisku nošķiršanu no jebkurām valsts vai reģiona datošanas sistēmām, kuras tas darbina. Mitinātājs būtu jāizraugās kopuzņēmuma valdei (“Valde”) pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, ko izvērtē neatkarīgi eksperti. Tiklīdz mitinātājs ir izraudzīts, iesaistītajai valstij, kurā mitinātājs ir iedibināts, vai mitinātāju konsorcijam būtu jāvar pieņemt lēmumu aicināt citas iesaistītās valstis pievienoties un palīdzēt finansēt augstas klases superdatoru vai kvantu datoru, kurš jāuzstāda izraudzītajā mitinātājā. Ja izraudzītajam mitināšanas konsorcijam pievienojas vēl citas iesaistītās valstis, tam nevajadzētu skart Savienības piekļuves laiku superdatoriem. Iesaistīto valstu mitinātāju konsorcija ieguldījumi superdatorā vai kvantu datorā būtu jāpārvērš minētā superdatora vai kvantu datora piekļuves laika daļās. Iesaistītajām valstīm savā starpā būtu jāvienojas par to, kā sadalīt superdatora vai kvantu datora piekļuves laika daļas.

(44)

Kopuzņēmumam būtu jāpaliek tā iegādāto superdatoru vai kvantu datoru īpašniekam līdz šo datoru nolietojumam. Kopuzņēmumam būtu jāvar nodot šīs īpašumtiesības mitinātājam izņemšanai no ekspluatācijas, likvidēšanai vai jebkādai citai izmantošanai. Ja īpašumtiesības tiek nodotas mitinātājam vai ja kopuzņēmums tiek likvidēts, mitinātājam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam superdatora vai kvantu datora atlikusī vērtība.

(45)

Kopuzņēmumam kopīgi ar iesaistītajām valstīm būtu jāiepērk vidējas klases superdatori. Katra vidējas klases superdatora ekspluatācija būtu jāuztic mitinātājam. Mitinātājam būtu jāspēj pārstāvēt vienu iesaistīto valsti, kura ir dalībvalsts, vai iesaistīto valstu mitinātāju konsorciju. Kopuzņēmuma īpašumā vajadzētu būt daļai, kas atbilst Savienības finansiālā ieguldījuma daļai iegādes izmaksās, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem. Mitinātājs būtu jāizraugās Valdei pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, ko izvērtē neatkarīgi eksperti. Savienības katra vidējas klases superdatora piekļuves laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem, kas izmantoti minētā vidējas klases superdatora iegādei. Kopuzņēmumam būtu jāvar nodot savas īpašumtiesības mitinātājam ne agrāk kā piecus gadus pēc izturētās kopuzņēmuma rīkotās pieņemšanas pārbaudes vai arī likvidācijas gadījumā. Mitinātājam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam superdatora atlikusī vērtība.

(46)

Lai veicinātu EuroHPC superdatoru taisnīgu un līdzsvarotu sadali Savienībā un federalizētas infrastruktūras ekosistēmas pieejas ieviešanu, uzaicinājumos paust ieinteresētību attiecībā uz EuroHPC superdatoru būtu jādefinē atbilstības nosacījumi, kas būtu piemērojami iesaistītajai valstij, kura jau mitina EuroHPC superdatoru.

(47)

Kopuzņēmumam būtu jāvar kopā ar privātā sektora partneru konsorciju iegādāties industriālus superdatorus. Katra šāda superdatora ekspluatācija būtu jāuztic esošajam mitinātājam. Mitinātājam būtu jāvar apvienoties ar privātā sektora partneru konsorciju šāda superdatora iegādei un ekspluatācijai. Kopuzņēmuma īpašumā vajadzētu būt daļai, kas atbilst Savienības finansiālā ieguldījuma daļai iegādes izmaksās, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem. Mitinātājs un privātā sektora partneru konsorcijs, ar ko tas apvienojies, būtu jāizraugās Valdei pēc uzaicinājuma paust ieinteresētību, kuru izvērtē neatkarīgi eksperti. Savienības katra šāda superdatora piekļuves laika daļai vajadzētu būt tieši proporcionālai Savienības finansiālajam ieguldījumam no programmas “Digitālā Eiropa” līdzekļiem, kas izmantoti minētā industriāla superdatora iegādei. Kopuzņēmumam būtu jāvar vienoties ar privātā sektora partneru konsorciju par šāda superdatora pārdošanu citam subjektam vai par tā izņemšanu no ekspluatācijas. Alternatīvi kopuzņēmumam būtu jāvar nodot šāda superdatora īpašumtiesības privātā sektora partneru konsorcijam. Minētajā gadījumā vai tad, ja kopuzņēmums tiek likvidēts, privātā sektora partneru konsorcijam būtu jāatlīdzina kopuzņēmumam Savienības superdatora daļas atlikusī vērtība. Gadījumā, ja kopuzņēmums un privātā sektora partneru konsorcijs nolemj veikt superdatora izņemšanu no ekspluatācijas pēc tā pilnīga nolietojuma, šādas izmaksas būtu jāsedz privātā sektora partneru konsorcijam.

(48)

Attiecībā uz industriāliem superdatoriem kopuzņēmumam būtu jāņem vērā rūpniecisko lietotāju īpašās vajadzības, piemēram, piekļuves procedūras, pakalpojumu kvalitāte un veids, datu aizsardzība, rūpniecisko inovāciju un intelektuālā īpašuma aizsardzība, izmantojamība, uzticamība un citas konfidencialitātes un drošības prasības.

(49)

Kopuzņēmuma atbalstīto superdatoru projektēšanā un ekspluatācijā būtu jāņem vērā energoefektivitāte un vidiskā ilgtspēja, izmantojot, piemēram, mazjaudas tehnoloģijas, dinamiskus energotaupības un atkalizmantošanas paņēmienus, tādus kā moderna dzesēšana un siltuma reciklēšana.

(50)

Kopuzņēmuma superdatoru izmantošanai vajadzētu būt orientētai uz civiliem lietojumiem to publiskā un privātā sektora lietotāju vajadzībām, kuri dzīvo, ir iedibināti vai atrodas dalībvalstī vai valstī, kas ir programmas “Digitālā Eiropa” vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā trešā valsts, kā arī uz kiberdrošības jomas lietojumiem, kuriem var būt divējāds izmantojums. Lietotājiem būtu jāpiešķir Savienības piekļuves laika daļa saskaņā ar Valdes noteiktajiem piekļuves kārtības noteikumiem. Izmantojot šos superdatorus, būtu jāievēro arī Savienības noslēgtie starptautiskie nolīgumi.

(51)

Laikam, kas iedalīts publiskiem lietotājiem to piekļuvei kopuzņēmuma superdatoriem, vajadzētu būt bez maksas. Tam vajadzētu būt bez maksas arī privātā sektora lietotājiem attiecībā uz tādiem lietojumiem, kas saistīti ar pētniecības un inovācijas darbībām, kuras finansē no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” vai programmas “Digitālā Eiropa”, kā arī attiecīgā gadījumā MVU privātās inovācijas darbībām. Šāda piekļuves laika piešķiršanā galvenokārt būtu jābalstās uz atklātiem uzaicinājumiem paust ieinteresētību, ko izsludina kopuzņēmums un izvērtē neatkarīgi eksperti. Izņemot MVU lietotājus, kuri veic privātas inovācijas darbības, visiem lietotājiem, kuri gūst labumu no bezmaksas piekļuves laika kopuzņēmuma superdatoriem, saskaņā ar Regulu (ES) 2021/695 būtu jāpieņem atvērtās zinātnes pieeja un jāizplata zināšanas, kas iegūtas, izmantojot minēto piekļuvi. Lietotāju piekļuves laiks tādām saimnieciskām darbībām, kas nav MVU privātās inovācijas darbības, kuras saskaras ar konkrētām tirgus nepilnībām, būtu jāpiešķir, pamatojoties uz maksu par katru lietojumu, balstoties uz tirgus cenām. Piekļuves laika piešķiršana šādām saimnieciskām darbībām būtu jāatļauj – tomēr ierobežoti –, un Valdei būtu jānosaka maksājamās maksas apmērs. Piekļuves tiesības būtu jāpiešķir pārredzamā veidā. Attiecībā uz iniciatīvām, kuras uzskata par Savienībai stratēģiskām, Valdei būtu jānosaka īpaši noteikumi piekļuves laika piešķiršanai attiecīgā gadījumā bez maksas un bez uzaicinājuma paust ieinteresētību. Savienības stratēģisko iniciatīvu reprezentatīvi piemēri ir: iniciatīva “Galamērķis Zeme”, pamatiniciatīvas projekts “Cilvēka smadzenes”, iniciatīva “Vismaz miljons genomu” un kopīgās Eiropas datu telpas, kuras darbojas sabiedrības interešu jomās, un jo īpaši veselības datu telpa, augstas veiktspējas datošanas izcilības centri un valstu augstas veiktspējas datošanas kompetences centri un digitālās inovācijas centri.

Pēc Savienības pieprasījuma kopuzņēmumam būtu uz laiku vai pastāvīgi jāpiešķir tieša piekļuve stratēģiskām iniciatīvām un esošajām vai turpmākajām lietojumprogrammu platformām, kuras tas uzskata par būtiskām, lai nodrošinātu ar veselību saistītus vai citus kritiskus ārkārtas atbalsta pakalpojumus sabiedrības labā, ārkārtas situācijās un krīzes pārvaldības situācijās vai gadījumos, ko Savienība uzskata par izšķirīgiem tās drošībai un aizsardzībai. Būtu jāatļauj kopuzņēmumam veikt ierobežotu saimniecisko darbību komerciāliem mērķiem. Piekļuve būtu jāpiešķir lietotājiem, kuri dzīvo, ir iedibinājušies vai atrodas kādā dalībvalstī vai programmas “Digitālā Eiropa” vai pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” asociētā trešā valstī. Piekļuves tiesībās visiem lietotājiem vajadzētu būt līdztiesīgiem, un tās būtu jāpiešķir pārredzamā veidā. Valdei būtu jānosaka un jāuzrauga tiesības piekļūt Savienības piekļuves laika daļai attiecībā uz katru superdatoru.

(52)

Tiesības piekļūt Savienības piekļuves laika daļai eksalīmeņa un petalīmeņa superdatoru prekursoriem, kurus iegādājies ar Regulu (ES) 2018/1488 izveidotais EuroHPC kopuzņēmums, arī turpmāk būtu jāpiešķir lietotājiem, kas ir iedibināti Savienībā vai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” asociētā trešā valstī.

(53)

Kopuzņēmuma superdatori būtu jāekspluatē un jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2002/58/EK (9) un (ES) 2016/943 (10).

(54)

Kopuzņēmuma pārvaldība būtu jānodrošina divām struktūrām – Valdei un Rūpnieciskajai un zinātniskajai konsultatīvajai padomei. Valdes sastāvā vajadzētu būt Savienības un iesaistīto valstu pārstāvjiem. Valdei vajadzētu būt atbildīgai par stratēģiskās politikas veidošanu un finansēšanas lēmumiem, kas attiecas uz kopuzņēmuma darbībām, tostarp par visiem publiskā iepirkuma jautājumiem. Rūpnieciskajā un zinātniskajā konsultatīvajā padomē vajadzētu būt akadēmisko aprindu un rūpniecības pārstāvjiem, kas ir lietotāji un tehnoloģiju piegādātāji. Tai būtu jāsniedz neatkarīgas konsultācijas Valdei par stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, kopuzņēmumam piederošo superdatoru iegādi un ekspluatāciju, spēju veidošanas un paplašināšanas pasākumu programmu un federalizēšanas, savienojamības un starptautiskās sadarbības pasākumu programmu.

(55)

Attiecībā uz kopuzņēmuma vispārīgajiem administratīvajiem uzdevumiem iesaistīto valstu balsstiesības būtu jāsadala vienādi starp tām. Attiecībā uz uzdevumiem, kas atbilst tās darba programmas daļas izstrādei, kura attiecas uz superdatoru un kvantu datoru iegādi, mitinātāja izraudzīšanās procedūru un kopuzņēmuma īstenotajām federalizēšanas, savienojamības un pētniecības un izstrādes darbībām, iesaistīto valstu, kuras ir dalībvalstis, balsstiesībām būtu jābalstās uz kvalificēta balsu vairākuma principu. Iesaistītajām valstīm, kuras ir pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētās trešās valstis, arī vajadzētu paredzēt balsstiesības attiecībā uz attiecīgajām darbībām, kuras tiek atbalstītas ar budžeta finansējumu no katras minētās programmas. Attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar superdatoru un kvantu datoru iegādi un ekspluatāciju, balsstiesības vajadzētu paredzēt tikai tām iesaistītajām valstīm un Savienībai, kas nodrošina resursus minēto uzdevumu veikšanai.

(56)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (11). Noteikumi, kas piemērojami kopuzņēmuma publiskā iepirkuma procedūrām, būtu jāizklāsta tā finanšu noteikumos.

(57)

Lai visā Eiropā izkoptu inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas augstas veiktspējas datošanas un kvantu datošanas ekosistēmu ar atzītu izcilību, kopuzņēmumam būtu pienācīgi jāizmanto iepirkuma un dotāciju instrumenti, ieskaitot kopīgo iepirkumu, iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu. Tādējādi tiktu izveidotas saiknes starp tehnoloģijām, kas galvenokārt izstrādātas Savienībā, kopizstrādi ar lietotājiem un pirmo šāda veida pasaules klases superdatošanas un kvantu datošanas sistēmu iegādi.

(58)

Vērtējot kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, privātā sektora locekļu investīcijas netiešajās darbībās būtu jāņem vērā kā iemaksas natūrā, kas sastāv no attiecināmajām izmaksām, kuras tiem radušās darbību īstenošanā un no kurām atskaitīti kopuzņēmuma, iesaistīto valstu vai citi Savienības ieguldījumi. Vērtējot kopuzņēmuma vispārējo ietekmi, privātā sektora locekļu investīcijas citās darbībās būtu jāņem vērā kā iemaksas natūrā, kas sastāv no attiecināmajām izmaksām, kuras tiem radušās darbību īstenošanā un no kurām atskaitīti kopuzņēmuma un iesaistīto valstu ieguldījumi vai citi Savienības ieguldījumi šajās izmaksās.

(59)

Lai visiem iekšējā tirgū aktīvajiem uzņēmumiem saglabātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, Savienības programmu finansējumam vajadzētu būt saderīgam ar valsts atbalsta principiem, tādējādi nodrošinot publiskā sektora izdevumu lietderīgumu un nepieļaujot tirgus traucējumus, kā privātā finansējuma izspiešana, nelietderīgu tirgus struktūru rašanās, neefektīva uzņēmumu saglabāšana vai uz subsīdijām vērstas kultūras veidošanās.

(60)

Dalībai netiešajās darbībās, ko finansē kopuzņēmums, būtu jāatbilst Regulai (ES) 2021/695. Turklāt kopuzņēmumam būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem. Lai netiešajām darbībām nodrošinātu pietiekamu iesaistīto valstu līdzfinansējumu, ievērojot Regulu (ES) 2021/695, iesaistītajām valstīm būtu jātiecas ieguldīt summu, kas ir vismaz vienāda ar atlīdzību, ko kopuzņēmums sniedz par attiecināmajām izmaksām, kas saņēmējiem radušās, īstenojot darbībās. Minētajā nolūkā Valdei būtu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/695 34. pantu jānosaka maksimālās pieļaujamās finansējuma likmes, kas izklāstītas kopuzņēmuma gada darba programmā.

(61)

Lai nodrošinātu ieinteresēto personu līdzdalības atbilstīgu līdzsvaru kopuzņēmuma finansētajās darbībās, ir jāparedz atkāpe no Regulas (ES) 2021/695 34. panta, kas dotu iespēju atkarībā no dalībnieka, proti, MVU, veida un darbības veida diferencēt atlīdzināšanas likmes, ko vienādi piemēro saņēmējiem no visām iesaistītajām valstīm. Attiecībā uz programmas “Digitālā Eiropa” finansētajām darbībām būtu jāparedz iespēja, ka kopuzņēmums var atkarībā no dalībnieka, proti, MVU, veida un darbības veida diferencētas atlīdzināšanas likmes vienādi piemērot saņēmējiem no visām iesaistītajām valstīm.

(62)

Finansiālam atbalstam, kas darbībām tiek sniegts no programmas “Digitālā Eiropa”, būtu jāatbilst Regulai (ES) 2021/694. Jo īpaši attiecībā uz klasificētu informāciju – darbībām, ko finansē no programmas “Digitālā Eiropa”, būtu jāatbilst minētās regulas 12. panta 1. punktam.

(63)

Finansiālam atbalstam, kas darbībām tiek sniegts no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta, būtu jāatbilst Regulai (ES) 2021/1153.

(64)

Saņēmējiem no pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta asociētajām trešām valstīm, kuras ir iesaistītās valstis, vajadzētu būt tiesīgiem piedalīties darbībās tikai tad, ja iesaistītā valsts ir trešā valsts, kas ir asociētas ar vienu vai vairākām programmām, kuras ir saistītas ar attiecīgo darbību.

(65)

Visā izdevumu ciklā Savienības un citu kopuzņēmuma locekļu finansiālās intereses būtu jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, ieskaitot pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto un nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgos gadījumos administratīvo un finansiālo sodu piemērošanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2018/1046.

(66)

Kopuzņēmumam būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, laikus sniedzot visu attiecīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savas darbības, arī veicot informēšanas un izplatīšanas darbības. Kopuzņēmuma struktūru reglamentiem vajadzētu būt publiski pieejamiem.

(67)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu pušu administratīvais slogs. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un pārmērīgas dokumentēšanas un pārskatu sniegšanas.

(68)

Komisijas iekšējam revidentam kopuzņēmumā vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir Komisijā.

(69)

Komisijai, kopuzņēmumam, Revīzijas palātai, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai (EPPO) vajadzētu būt piekļuvei visai nepieciešamajai informācijai un telpām, lai varētu veikt kopuzņēmuma dotāciju, parakstīto līgumu un nolīgumu revīzijas un izmeklēšanas.

(70)

Visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumos iesniegt piedāvājumus saskaņā ar šo regulu būtu jāņem vērā attiecīgi pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa”, programmas “Digitālā Eiropa” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības ilgums, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Kopuzņēmuma iepirkuma procedūrām superdatoru un kvantu datoru iegādei vajadzētu būt saskaņā ar piemērojamiem programmas “Digitālā Eiropa” noteikumiem. Pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atlikuša DFS 2021.–2027. gadam paredzēta budžeta pieejamību kopuzņēmumam būtu jāvar izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus līdz 2028. gada 31. decembrim.

(71)

Kopuzņēmuma starpposma un galīgā izvērtēšana būtu jāveic Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību. Pārredzamības garā attiecīgais neatkarīgo ekspertu ziņojums būtu jādara publiski pieejams saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem.

(72)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, pētniecības un inovācijas spēju stiprināšanu, superdatošanas spēju veidošanu un paplašināšanas darbības, pasaules klases superdatoru federalizēšanu, savstarpēju savienošanu, starptautisko sadarbību un iegādi, piekļuvi augstas veiktspējas datošanas, kvantu datošanas pakalpojumiem un datu infrastruktūrai visā Savienībā, izmantojot kopuzņēmumu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, izvairoties no liekas dublēšanās, saglabājot kritisko masu un nodrošinot publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,