Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32020R0672

    Padomes Regula (ES) 2020/672 (2020. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma

    ST/7917/2020/INIT

    OV L 159, 20.5.2020, p. 1–7 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2020/672/oj

    20.5.2020   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 159/1


    PADOMES REGULA (ES) 2020/672

    (2020. gada 19. maijs),

    ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma

    EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 122. pantu,

    ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

    tā kā:

    (1)

    Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 122. panta 1. punkts ļauj Padomei pēc Komisijas priekšlikuma un dalībvalstu solidaritātes garā lemt par pasākumiem, kas ir piemēroti, lai reaģētu uz sociālekonomisko situāciju pēc Covid-19 uzliesmojuma.

    (2)

    LESD 122. panta 2. punkts ļauj Padomei sniegt Savienības finansiālu atbalstu, ja kādai dalībvalstij ir grūtības vai to nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus tā nevar ietekmēt.

    (3)

    Smagais akūtais respiratorais sindroms koronavīruss 2 (SARS-CoV-2), kas izraisa koronavīrusa slimību, kuru Pasaules Veselības organizācija (PVO) nosauca par Covid-19, ir jauns koronavīrusa celms, kas iepriekš cilvēkiem nav konstatēts. Šīs slimības uzliesmojums pasaulē strauji attīstās, un PVO to ir pasludinājusi par pandēmiju. Kopš Covid-19 uzliesmojuma sākuma Savienībā līdz 2020. gada 30. martam dalībvalstīs tika ziņots par 334 396 saslimšanas un 22 209 nāves gadījumiem.

    (4)

    Dalībvalstis ir īstenojušas ārkārtas pasākumus, lai ierobežotu Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi. Tiek uzskatīts, ka ir ļoti iespējama turpmāka Covid-19 izplatīšanās Savienībā. Papildus ietekmei uz sabiedrības veselību ar ievērojamiem letāliem iznākumiem Covid-19 uzliesmojums ir radījis milzīgu un graujošu ietekmi uz dalībvalstu ekonomikas sistēmām, izraisījis sabiedrības darbības traucējumus un palielinājis publiskos izdevumus arvien lielākā skaitā dalībvalstu.

    (5)

    Šī ārkārtas situācija, ko dalībvalstis nevar ietekmēt un kas ir imobilizējusi ievērojamu šo valstu darbaspēka daļu, ir izraisījusi pēkšņu un būtisku dalībvalstu publisko izdevumu pieaugumu saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem algotiem darbiniekiem, jo īpaši pašnodarbinātām personām, kā arī izdevumu pieaugumu atsevišķiem ar veselību saistītiem pasākumiem, īpaši darba vietā. Lai saglabātu šajā regulā paredzēto instrumenta stingro virzību un tādējādi tā efektivitāti, ar veselību saistītie pasākumi šā instrumenta vajadzībām var būt tādi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt arodapdraudējumu un aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātās personas darba vietā, un – vajadzības gadījumā – atsevišķi citi ar veselību saistīti pasākumi. Kamēr nav panākta kontrole pār Covid-19 uzliesmojumu un tā ietekmi uz darbaspēku, ir jāveicina dalībvalstu centieni novērst šo pēkšņo un būtisko publisko izdevumu pieaugumu.

    (6)

    Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā pēc Covid-19 uzliesmojuma (“SURE”) (“instruments”) izveidei būtu jāļauj Savienībai koordinēti, ātri un efektīvi, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, reaģēt uz krīzi darba tirgū, tādējādi mazinot ietekmi uz nodarbinātību privātpersonām un visvairāk skartajām ekonomikas nozarēm un vājinot šīs ārkārtas situācijas tiešo ietekmi uz dalībvalstu publiskajiem izdevumiem.

    (7)

    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (1) 220. panta 1. punktā noteikts, ka Savienības finansiālo palīdzību dalībvalstīm var sniegt aizdevuma veidā. Šādi aizdevumi, sākot no 2020. gada 1. februāra, būtu jāpiešķir dalībvalstīm, kurās valsts pasākumu dēļ Covid-19 uzliesmojums ir izraisījis pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pieaugumu. Minētais datums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām dalībvalstīm un ļauj segt to faktisko un, iespējams, arī plānoto izdevumu pieaugumu saistībā ar ietekmi uz dalībvalstu darba tirgiem neatkarīgi no tā, kad Covid-19 uzliesmojums noticis katrā konkrētā dalībvalstī. Valstu pasākumiem, kas ir uzskatāmi par saskanīgiem ar attiecīgajiem pamattiesību principiem, vajadzētu būt tieši saistītiem ar saīsināta darbalaika shēmu izveidi vai pagarināšanu un līdzīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem attiecībā uz pašnodarbinātām personām, vai ar atsevišķiem ar veselību saistītiem pasākumiem. Saīsināta darbalaika shēmas ir publiskas programmas, kas noteiktos apstākļos ļauj uzņēmumiem, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām, uz laiku samazināt nostrādāto stundu skaitu tiem darbiniekiem, kuriem ienākumu atbalsts par nenostrādāto stundu skaitu tiek sniegts no publiskiem avotiem .

    Līdzīgas shēmas pastāv attiecībā uz ienākumu aizstāšanu pašnodarbinātām personām. Dalībvalstij, kas lūdz finansiālo palīdzību, būtu jāsniedz pierādījumi par pēkšņu un būtisku faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pieaugumu saīsināta darbalaika shēmām vai līdzīgiem pasākumiem. Ja finansiālā palīdzība tiek piešķirta ar veselību saistītiem pasākumiem, dalībvalstij, kas lūdz finansiālo palīdzību, būtu arī jāsniedz pierādījumi par faktiskajiem vai plānotajiem izdevumiem, kuri attiecas uz attiecīgajiem ar veselību saistītajiem pasākumiem.

    (8)

    Lai skartajām dalībvalstīm saskaņā ar izdevīgiem nosacījumiem nodrošinātu pietiekamus finanšu līdzekļus, kas tām ļautu novērst Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz šo valstu darba tirgu, Savienības aizņēmumu un aizdevumu operācijām, īstenojot instrumentu, vajadzētu būt pietiekami lielām. Tāpēc Savienības piešķirtā finansiālā palīdzība aizdevumu veidā būtu jāfinansē, izmantojot starptautiskos kapitāla tirgus.

    (9)

    Covid-19 uzliesmojumam ir bijusi milzīga un graujoša ietekme uz ikvienas dalībvalsts ekonomikas sistēmu. Tāpēc ir nepieciešami kolektīvi dalībvalstu ieguldījumi garantiju veidā, kas atbalstītu aizdevumus no Savienības budžeta. Šādas garantijas ir vajadzīgas, lai Savienība varētu piešķirt pietiekama apjoma aizdevumus dalībvalstīm, lai atbalstītu darba tirgus politiku, kurā ir izveidojusies vislielākā spriedze. Lai nodrošinātu, ka iespējamās saistības, kas izriet no šādiem aizdevumiem, ir saderīgas ar piemērojamo daudzgadu finanšu shēmu (“DFS”) un pašu resursu maksimālajām summām, dalībvalstu sniegtajām garantijām vajadzētu būt neatsaucamām, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, savukārt ar papildu aizsardzības pasākumiem būtu jāveicina sistēmas stabilitāte. Ņemot vērā to, ka šādas garantijas ir papildinošas, un neskarot to, ka tās ir neatsaucamu, beznosacījumu un pēc pieprasījuma, no Komisijas tiek gaidīts, ka tā pirms dalībvalstu sniegto garantiju pieprasīšanas izmantos rezervi, kas līdz pašu resursu maksimālajai summai ir pieejama maksājumu apropriācijām, tādā apmērā, kādu Komisija uzskata par ilgtspējīgu, cita starpā, ņemot vērā kopējās iespējamās Savienības saistības, tostarp tās, kas izriet no maksājumu bilances mehānisma, kurš izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 332/2002 (2). Attiecīgajā garantiju pieprasījumā Komisijai būtu jāinformē dalībvalstis par to, cik lielā mērā ir izmantota pieejamā rezerve. Vajadzību pēc dalībvalstu sniegtām garantijām var pārskatīt, ja tiek panākta vienošanās par pārskatītu pašu resursu maksimālo summu.

    (10)

    Šajos papildu aizsardzības pasākumos nolūkā uzlabot sistēmas stabilitāti, būtu jāietver konservatīva finanšu pārvaldība, maksimālais ikgadējo riska darījumu apjoms un pietiekama aizdevumu portfeļa diversifikācija.

    (11)

    Aizdevumi, kas piešķirti saskaņā ar instrumentu, būtu jāuzskata par finansiālo palīdzību Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta nozīmē. Saskaņā ar minētās regulas 282. panta 3. punkta g) apakšpunktu minētās regulas 220. pantu piemēros aizdevumiem, kas piešķirti saskaņā ar instrumentu, tikai sākot no dienas, kad sāk piemērot DFS laikposmam pēc 2020. gada. Tomēr ir lietderīgi Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā noteiktās prasības piemērot aizņēmumu un aizdevumu operācijām, kas veiktas saskaņā ar instrumentu, sākot no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

    (12)

    Lai iespējamās saistības, kas izriet no aizdevumiem, kuri piešķirti saskaņā ar instrumentu, būtu saderīgas ar piemērojamo DFS un pašu resursu maksimālajām summām, ir jāparedz prudenciāli noteikumi, tostarp attiecībā uz iespēju refinansēt Savienības vārdā noslēgtos aizņēmumus.

    (13)

    Ņemot vērā to, ka lēmumi piešķirt finansiālo palīdzību, ievērojot šo regulu, rada konkrētu finansiālu ietekmi, ir jāizmanto īstenošanas pilnvaras, kuras būtu jāuztic Padomei. Lemjot par aizdevuma summu, Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāizskata pieprasītājas dalībvalsts esošās un paredzamās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar šo regulu, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, – ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principu un pilnībā ievērojot dalībvalstu kompetences.

    (14)

    Saskaņā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) (“Izstāšanās līgums”) 143. panta 1. punktu Apvienotās Karalistes atbildība par tās daļu Savienības iespējamajās finanšu saistībās attiecas tikai uz tām Savienības iespējamām finanšu saistībām, kas izriet no finanšu operācijām, kuras Savienība uzņēmusies pirms Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Jebkādas iespējamās Savienības finanšu saistības, kas izriet no finansiālās palīdzības saskaņā ar šo regulu, sekotu pēc Izstāšanās līguma spēkā stāšanās dienas. Tādēļ Apvienotajai Karalistei nevajadzētu piedalīties šajā regulā paredzētajā finansiālajā palīdzībā.

    (15)

    Tā kā instrumentam ir pagaidu raksturs, lai novērstu Covid-19 uzliesmojumu, Komisijai ik pēc sešiem mēnešiem būtu jānovērtē vai joprojām pastāv ārkārtas apstākļi, kas izraisa nopietnus ekonomikas traucējumus dalībvalstīs un jāziņo Padomei. Saskaņā ar šīs regulas pieņemšanas juridisko pamatu, tiklīdz Covid-19 radītā ārkārtas situācija būs beigusies, finansiāla palīdzība saskaņā ar šo regulu vairs nebūtu jādara pieejama. Šajā nolūkā ir lietderīgi ierobežot instrumenta pieejamības laiku. Padome būtu jāpilnvaro pēc Komisijas priekšlikuma pagarināt instrumenta pieejamības laikposmu, ja ārkārtas situācija, kas attaisno šīs regulas piemērošanu, turpina pastāvēt.

    (16)

    Eiropas Centrālā banka sniedza savu atzinumu 2020. gada 8. maijā.

    (17)

    Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un nepieciešamību steidzami reaģēt uz minētā uzliesmojuma sekām, šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

    1. pants

    Priekšmets un darbības joma

    1.   Lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma ietekmi un reaģētu uz tā sociālekonomiskajām sekām, ar šo regulu izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) (“instruments”).

    2.   Šajā regulā paredz nosacījumus un procedūras, kas ļauj Savienībai sniegt finansiālu palīdzību dalībvalstij, kura saskaras ar smagiem ekonomikas traucējumiem vai kuru nopietni apdraud smagi ekonomikas traucējumi, ko radījis Covid-19 uzliesmojums, lai finansētu galvenokārt saīsināta darbalaika shēmas vai līdzīgus pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus un pašnodarbinātas personas, tādējādi samazinot bezdarba un ienākumu zaudēšanas gadījumu skaitu, kā arī lai finansētu – blakus kārtā – atsevišķus ar veselību saistītus pasākumus, īpaši darba vietā.

    2. pants

    Instrumenta papildinošā būtība

    Instruments papildina valsts pasākumus, ko veikušas skartās dalībvalstis, tas sniedz finansiālu palīdzību, lai palīdzētu minētajām dalībvalstīm tikt galā ar tādu faktisko un, iespējams, arī plānoto publisko izdevumu pēkšņo un būtisko pieaugumu, kuri paredzēti, lai mazinātu Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ārkārtas situācijas tiešās ekonomiskās, sociālās un ar veselību saistītās sekas.

    3. pants

    Instrumenta izmantošanas nosacījumi

    1.   Dalībvalsts var lūgt Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar instrumentu (“finansiālā palīdzība”), ja tās faktiskie un, iespējams, arī plānotie publiskie izdevumi sākot no 2020. gada 1. februāra ir pēkšņi un būtiski palielinājušies tādu valsts pasākumu dēļ, kuri ir tieši saistīti ar saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kas paredzēti, lai novērstu Covid-19 uzliesmojuma izraisītās ārkārtas situācijas sociālekonomiskās sekas.

    2.   Saņēmējas dalībvalstis finansiālo palīdzību izmanto galvenokārt, lai atbalstītu savas valsts saīsināta darbalaika shēmas vai līdzīgus pasākumus, un – attiecīgā gadījumā – lai atbalstītu attiecīgos ar veselību saistītos pasākumus.

    4. pants

    Finansiālās palīdzības veids

    Finansiālo palīdzību sniedz kā aizdevumu, ko Savienība piešķir attiecīgajai dalībvalstij. Šajā nolūkā un saskaņā ar Padomes īstenošanas lēmumu, kas pieņemts, ievērojot 6. panta 1. punktu, Komisija ir pilnvarota Savienības vārdā vispiemērotākajā laikā kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm aizņemties līdzekļus, lai optimizētu finansējuma izmaksas un saglabātu savu kā Savienības emitenta reputāciju tirgos.

    5. pants

    Finansiālās palīdzības maksimālā summa

    Finansiālās palīdzības maksimālā summa visām dalībvalstīm kopā nepārsniedz 100 000 000 000 EUR.

    6. pants

    Finansiālās palīdzības pieprasīšanas procedūra

    1.   Finansiālo palīdzību dara pieejamu ar Padomes īstenošanas lēmumu, ko pieņem pēc Komisijas priekšlikuma.

    2.   Pirms priekšlikuma iesniegšanas Padomei Komisija bez liekas kavēšanās apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti, lai pārbaudītu, vai dalībvalstī, kas pieprasa finansiālo palīdzību, ir pēkšņi un būtiski palielinājušies faktiskie un, iespējams, arī plānotie publiskie izdevumi, kas ir tieši saistīti ar dalībvalstī īstenotām saīsināta darbalaika shēmām un līdzīgiem pasākumiem, kā arī – vajadzības gadījumā – ar attiecīgajiem ar veselību saistītajiem pasākumiem, kas ir saistīti ar ārkārtas situāciju, kuru izraisījis Covid-19 uzliesmojums. Minētajā nolūkā attiecīgā dalībvalsts sniedz Komisijai atbilstošus pierādījumus. Turklāt Komisija pārbauda atbilstību 9. pantā paredzētajiem prudenciālajiem noteikumiem.

    3.   Padomes īstenošanas lēmumā, kas minēts 1. punktā, ietver:

    a)

    aizdevuma summu, tā maksimālo vidējo termiņu, cenu noteikšanas formulu, maksimālo maksājumu skaitu, pieejamības periodu un citus sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi finansiālās palīdzības piešķiršanai;

    b)

    novērtējumu par dalībvalsts atbilstību 3. pantā noteiktajiem nosacījumiem; un

    c)

    aprakstu par valsts saīsināta darbalaika shēmām vai līdzīgiem pasākumiem, kā arī – vajadzības gadījumā – par attiecīgajiem ar veselību saistītajiem pasākumiem, kurus varētu finansēt.

    4.   Padome, pieņemot 1. punktā minēto īstenošanas lēmumu, ņem vērā pieprasītājas dalībvalsts esošās un gaidāmās vajadzības, kā arī finansiālās palīdzības pieprasījumus saskaņā ar šo regulu, ko jau ir iesniegušas vai plāno iesniegt citas dalībvalstis, un vienlaikus piemēro vienlīdzīgas attieksmes, solidaritātes, samērīguma un pārredzamības principu.

    7. pants

    Saskaņā ar instrumentu piešķirtā aizdevuma izmaksa

    Aizdevumu, kas piešķirts saskaņā ar instrumentu (“aizdevums”), izmaksā pa daļām.

    8. pants

    Aizņēmumu un aizdevumu operācijas

    1.   Aizņēmumu un aizdevumu operācijas saskaņā ar instrumentu veic euro.

    2.   Saņēmēja dalībvalsts un Komisija aizdevuma līgumā (“aizdevuma līgums”) vienojas par aizdevuma raksturlielumiem. Šādos līgumos ietver noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā.

    3.   Pēc saņēmējas dalībvalsts lūguma, un ja apstākļi ļauj uzlabot aizdevuma procentu likmi, Komisija var refinansēt visu tās sākotnējo aizdevumu vai tā daļu vai pārstrukturēt atbilstīgos finanšu nosacījumus.

    4.   Ekonomikas un finanšu komiteju informē par 3. punktā minēto refinansēšanu vai pārstrukturēšanu.

    9. pants

    Aizdevumu portfelim piemērojamie prudenciālie noteikumi

    1.   Aizdevumu daļa, kas ir piešķirta trim dalībvalstīm, kurām ir lielākā piešķirto aizdevumu daļa, nepārsniedz 60 procentus no 5. pantā minētās maksimālās summas.

    2.   Summas, kas Savienībai ir jāmaksā attiecīgajā gadā, nepārsniedz 10 procentus no 5. pantā minētās maksimālās summas.

    3.   Ja vajadzīgs, Savienības vārdā noslēgtos saistītos aizņēmumus Komisija var refinansēt.

    10. pants

    Aizdevumu pārvaldība

    1.   Komisija ar Eiropas Centrālā banku nosaka aizdevumu pārvaldībai vajadzīgos pasākumus.

    2.   Saņēmēja dalībvalsts atver īpašu kontu valsts centrālajā bankā, lai pārvaldītu saņemto finansiālo palīdzību. Tā arī pārskaita aizdevuma līgumā noteikto pamatsummu un procentus uz kontu Eiropas Centrālo banku sistēmā 20 TARGET2 darba dienu laikā pirms attiecīgā samaksas termiņa.

    11. pants

    Ieguldījumi instrumentā garantiju veidā no dalībvalstīm

    1.   Dalībvalstis var sniegt ieguldījumu instrumentā, sniedzot pretgarantiju riskam, ko uzņemas Savienība.

    2.   Dalībvalstis ieguldījumus sniedz neatsaucamu un beznosacījuma garantiju un garantiju pēc pieprasījuma veidā.

    3.   Komisija noslēdz līgumu ar ieguldījumus sniedzošo dalībvalsti par neatsaucamām, beznosacījuma un pēc 2. punktā minētajām pieprasījuma nodrošinātām garantijām. Šādos līgumos izklāsta maksāšanas nosacījumus.

    4.   Dalībvalstu garantiju pieprasījumi tiek veikti proporcionāli katras dalībvalsts relatīvajai daļai Savienības nacionālajā kopienākumā, kā minēts 12. panta 1. punktā. Ja kāda dalībvalsts – pilnībā vai daļēji – nav laikus izpildījusi pieprasījumu, Komisijai nolūkā segt attiecīgās dalībvalsts daļu ir tiesības veikt papildu pieprasījumus pēc garantijām no pārējām dalībvalstīm. Šādus pieprasījumus veic proporcionāli tai relatīvajai daļai, kāda katrai no pārējām dalībvalstīm ir Savienības nacionālajā kopienākumā, kā minēts 12. panta 1. punktā, kas pielāgots tā, ka netiek ņemta vērā attiecīgās dalībvalsts relatīvā daļa. Dalībvalstij, kas nav izpildījusi pieprasījumu, saglabājas saistības to izpildīt. No summām, ko Komisija atguvusi no attiecīgās dalībvalsts, pārējās dalībvalstis saņem atlīdzinājumu par papildu ieguldījumiem. Garantija, kas tiek pieprasīta no dalībvalsts, jebkurā gadījumā ir limitēta, proti, tā nepārsniedz minētās dalībvalsts saskaņā ar 3. punktā minēto līgumu sniegtās garantijas kopējo summu.

    5.   No Komisijas tiek gaidīts, ka tā pēc saviem ieskatiem un, uzņemoties atbildību kā Savienības iestāde, kurai ir uzticēta Savienības vispārējā budžeta izpilde saskaņā ar LESD 317. pantu, pirms dalībvalstu sniegto garantiju pieprasīšanas izskatīs iespējas izmantot rezervi, kas līdz pašu resursu maksimālajai summai ir pieejama maksājumu apropriācijām, tādā mērā, kādā Komisija to uzskata par ilgtspējīgu, cita starpā ņemot vērā kopējās iespējamās Savienības saistības, tostarp saskaņā ar maksājumu bilances mehānismu, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 332/2002, un Savienības vispārējā budžeta ilgtspēju. Šāda pārbaude neietekmē to, ka saskaņā ar 2. punktu sniegtās garantijas ir neatsaucamas, beznosacījumu un sniegtas pēc pieprasījuma. Garantiju pieprasījumā Komisija informē dalībvalstis par to, cik lielā mērā ir izmantota rezerve.

    6.   Summas, kas izriet no 2. punktā minētajiem garantiju pieprasījumiem, ir ārējie piešķirtie ieņēmumi, kas paredzēti instrumentam, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 21. panta 5. punktu.

    12. pants

    Instrumenta pieejamība

    1.   Instruments kļūst pieejams tikai pēc tam, kad visas dalībvalstis ir sniegušas ieguldījumus instrumentā saskaņā ar 11. pantu par summu, kas atbilst vismaz 25 % no 5. pantā minētās maksimālās summas, ar noteikumu, ka katras dalībvalsts ieguldījumu relatīvā daļa no dalībvalstu ieguldījumu kopējās summas atbilst dalībvalstu relatīvajai daļai Savienības kopējā nacionālajā kopienākumā, kā izriet no A daļas (“Ievads un vispārējā budžeta finansēšana”) 3. tabulas 1. ailes, kura iekļauta Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta 2020. gada budžeta ieņēmumu daļā, kas pieņemts 2019. gada 27. novembrī (4).

    2.   Komisija informē Padomi, kad instruments kļūst pieejams.

    3.   Instrumenta pieejamības laikposms, kura laikā var tik pieņemts lēmums, kas minēts 6. panta 1. punktā, beidzas 2022. gada 31. decembrī.

    4.   Ja Komisija 14. pantā minētajā ziņojumā ir secinājusi, ka smagie ekonomikas traucējumi, ko radījis Covid-19 uzliesmojums, kura dēļ ir jāfinansē 1. pantā minētie pasākumi, turpina pastāvēt, Padome pēc Komisijas priekšlikuma var nolemt pagarināt instrumenta pieejamības laikposmu ik reizi vēl par papildu sešu mēnešu laikposmu.

    13. pants

    Kontrole un revīzija

    1.   Aizdevuma līgumā ietver vajadzīgos noteikumus par kontroli un revīzijām, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 220. panta 5. punktā.

    2.   Ja saskaņā ar 3. panta 1. punktu iesniegtā finansiālās palīdzības pieprasījuma pamatā pilnībā vai daļēji ir plānoti publiskie izdevumi, saņēmēja dalībvalsts reizi sešos mēnešos informē Komisiju par šādu plānoto publisko izdevumu īstenošanu.

    14. pants

    Ziņojumu sniegšana

    1.   Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad instruments ir kļuvis pieejams saskaņā ar 12. pantu, un pēc tam ik pēc sešiem mēnešiem Komisija saistībā ar Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 250. pantu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Ekonomikas un finanšu komitejai un Nodarbinātības komitejai ziņojumu par finansiālās palīdzības izmantošanu, tostarp par summām, kas vēl nav samaksātas, un par piemērojamo atmaksāšanas grafiku saskaņā ar šo instrumentu, un par to ārkārtas apstākļu saglabāšanos, kas bija par pamatu šīs regulas piemērošanai.

    2.   Vajadzības gadījumā 1. punktā minētajam ziņojumam tiek pievienots priekšlikums Padomes īstenošanas lēmumam, ar ko pagarina instrumenta pieejamības laikposmu.

    15. pants

    Piemērojamība

    1.   Šo regulu nepiemēro Apvienotajai Karalistei vai Apvienotajā Karalistē.

    2.   Atsauces uz dalībvalstīm šajā regulā neuzskata par atsaucēm uz Apvienoto Karalisti.

    16. pants

    Stāšanās spēkā

    Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

    Briselē, 2020. gada 19. maijā

    Padomes vārdā –

    priekšsēdētājs

    G. GRLIĆ RADMAN


    (1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

    (2)  Padomes Regula (EK) Nr. 332/2002 (2002. gada 18. februāris), ar ko izveido vidēja termiņa finansiālas palīdzības mehānismu attiecībā uz dalībvalstu maksājumu bilancēm (OV L 53, 23.2.2002., 1. lpp.).

    (3)  OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

    (4)  Eiropas Savienības 2020. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšana galīgajā variantā (ES, Euratom) 2020/227 (OV L 57, 27.2.2020., 1. lpp.).


    Top