1.   Veicot labas higiēnas prakses revīziju uzņēmumos, kompetentās iestādes pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs, rīkojoties ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, pastāvīgi un pareizi piemēro procedūras vismaz attiecībā uz:

2.   Revidējot procedūras, kas balstās uz apdraudējumu analīzi un kritiskajiem kontrolpunktiem (HACCP), kā noteikts Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. pantā, kompetentās iestādes pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs, kas rīkojas ar dzīvnieku izcelsmes produktiem, šīs procedūras piemēro pastāvīgi un pareizi.

3.   Tās jo īpaši nosaka, vai procedūras, ciktāl iespējams, nodrošina, ka dzīvnieku izcelsmes produkti:

4.   Ja pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 852/2004 5. panta 5. punktu izmanto procedūras, kas aprakstītas uz HACCP balstītu principu piemērošanas norādījumos, revīzija aptver pareizu šo norādījumu izmantošanu.

5.   Veicot revīzijas uzdevumus, kompetentās iestādes īpaši raugās, lai:

1.   Revīzijas uzdevumu daba un biežums attiecībā uz individuāliem uzņēmumiem ir atkarīgi no novērtētā riska. Šajā nolūkā kompetentās iestādes regulāri novērtē:

2.   Ja pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji, ieviešot integrētas sistēmas, privātas kontroles sistēmas vai sertifikāciju, ko īsteno neatkarīgas trešās personas, vai izmantojot citus līdzekļus, veic papildu pasākumus, kas nodrošina pārtikas nekaitīgumu, un, ja šie pasākumi ir dokumentēti un dzīvnieki, uz kuriem šīs shēmas attiecas, skaidri identificējami, kompetentās iestādes šādus pasākumus var ņemt vērā revīzijās, kurās pārbauda labu higiēnas praksi un uz HACCP balstītas procedūras.

1.   Papildus 3. un 4. pantā noteiktajām prasībām par revīzijām kompetentās iestādes, revidējot uzņēmumus, kuri rīkojas ar svaigu gaļu, pārbauda, vai pastāvīgi ir nodrošināta pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju procedūru atbilstība attiecībā uz svaigas gaļas savākšanu, pārvadāšanu un glabāšanu un rīkošanos ar to, un attiecībā uz tādu dzīvnieku blakusproduktu, arī tāda īpaša riska materiālu, izmantošanu vai iznīcināšanu, par ko šie uzņēmēji ir atbildīgi.

2.   Kautuvju revīzijās kompetentās iestādes pārbauda, kā tiek izvērtēta Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļā noteiktā pārtikas aprites informācija.

3.   Uz HACCP balstītu procedūru revīzijās kompetentās iestādes pārbauda, vai Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma II sadaļā aprakstītās procedūras ir pienācīgi ņemtas vērā un vai pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju procedūras, cik iespējams, garantē, ka svaiga gaļa:

1.   Kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju no izcelsmes saimniecības informē par pārtikas aprites informācijas elementu minimumu, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu jāsniedz un jāadresē kautuves operatoram.

2.   Kompetentās iestādes veic dokumentu kontrolpārbaudes, kas nepieciešamas, lai pārliecinātos, ka:

3.   Ja dzīvniekus nosūta kaušanai uz citu dalībvalsti, izcelsmes saimniecības un kaušanas vietas kompetentās iestādes sadarbojas, lai nodrošinātu, ka pārtikas aprites informācija, ko sniedzis izcelsmes saimniecības pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs, ir viegli pieejama saņēmējas kautuves operatoram.

1.   Oficiālais veterinārārsts pārbauda rezultātus, kas gūti kautuves operatora sniegtās pārtikas aprites informācijas kontrolpārbaudēs un izvērtēšanā; informācija ir tā informācija, ko operators sniedzis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma III sadaļu. Šīs kontrolpārbaudes un izvērtēšanu, kā arī citu būtisku no dzīvnieku izcelsmes saimniecības dokumentācijas gūtu informāciju oficiālais veterinārārsts ņem vērā pirmskaušanas apskatē vai pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē.

2.   Pirmskaušanas apskatē un pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē oficiālais veterinārārsts ņem vērā oficiālus sertifikātus, kas paredzēti saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 (38) 29. pantu, kā arī jebkādus apliecinājumus no veterinārārstiem, kuri oficiālās kontroles vai cita veida kontrolpārbaudes izdara primārās ražošanas līmenī.

3.   Ja mājas nagaiņi ārkārtas kaušanā tiek kauti ārpus kautuves, oficiālais veterinārārsts kautuvē pārbauda sertifikācijas dokumentus, ko izsniedzis oficiālais veterinārārsts, kurš veicis pirmskaušanas apskati, kā arī visu citu pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja sniegto būtisko informāciju; sertifikācijas dokumenti ir paredzēti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 29. pantu un pirmskaušanas apskate ir veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 6. punktu.

4.   Attiecībā uz lielajiem savvaļas medījamiem dzīvniekiem oficiālais veterinārārsts medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā pārbauda un ņem vērā dzīvnieka ķermenim līdzi doto apliecinājumu, ko apmācīta persona izsniegusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 4. punkta a) apakšpunktu.

1.   Pirms kaušanas visiem dzīvniekiem jāveic pirmskaušanas apskate. Tomēr var katrai saimei apskati veikt tikai reprezentatīvam paraugam ar putniem un katrai zaķveidīgo izcelsmes saimniecībai tikai reprezentatīvam paraugam ar zaķveidīgajiem.

2.   Pirmskaušanas apskatei jānotiek 24 stundu laikā no dzīvnieku ievešanas kautuvē un mazāk nekā 24 stundas pirms kaušanas. Oficiālais veterinārārsts jebkurā laikā var pieprasīt papildu pirmskaušanas apskati.

3.   Pirmskaušanas apskatēs jānosaka, vai attiecībā uz konkrēto apskatīto dzīvnieku jebkādas pazīmes liecina:

4.   Pirmskaušanas apskatē arī pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs pilda pienākumu nodrošināt, ka dzīvniekiem ir tīra āda un vilna, lai izvairītos no riska, ka kaušanas laikā svaigā gaļa tiek nepieņemami kontaminēta.

5.   Visus dzīvniekus, ko pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs vai oficiālais palīgs var būt atsevišķi paredzējuši rūpīgākai pirmskaušanas apskatei, oficiālais veterinārārsts pārbauda klīniski.

6.   Ja saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/624 5. pantu pirmskaušanas apskati izdara izcelsmes saimniecībā, oficiālais veterinārārsts pirmskaušanas apskati kautuvē izdara tikai tad un tikai tādā apmērā, kā norādīts.

1.   Ar nosacījumu, ka tiek ievērota Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 4. punktā prasītā atkāpe, liemeņiem un attiecīgajiem subproduktiem pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic:

2.   Kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam var lūgt nodrošināt īpašu tehnisku infrastruktūru un pietiekami daudz vietas subproduktu kontrolpārbaudēm.

3.   Kompetentās iestādes:

4.   Kaušanas līnijas ātrumam un ekspertīzi veicošo darbinieku skaitam jābūt tādam, lai varētu pienācīgi veikt ekspertīzi.

1.   Atkāpjoties no 12. panta 1. punkta, ja medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā vai kautuvē kaušanas un liemeņa apstrādes laikā neatrodas ne oficiālais veterinārārsts, ne veterinārārsta oficiālais palīgs, kompetentās iestādes var atļaut pēckaušanas veterināro ekspertīzi atlikt uz laiku, kas nepārsniedz 24 stundas no nokaušanas brīža vai brīža, kad notikusi saņemšana medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā, ja:

2.   Kompetentā iestāde šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā noteiktos sliekšņus var paaugstināt, nodrošinot, ka atkāpi piemēro vismazākajās kautuvēs un medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kuri atbilst mazjaudas kautuves vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmuma definīcijai, un ar nosacījumu, ka šo uzņēmumu kopējā gada produkcija nepārsniedz 5 % no kopējā dalībvalstī saražotā svaigas gaļas daudzuma šādās kategorijās:

Šādā gadījumā kompetentās iestādes šo atkāpi un tās pamatojuma pierādījumus paziņo atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (39) noteiktajai procedūrai;

3.   1. punkta a) apakšpunkta i) punkta vajadzībām izmanto Regulas (EK) Nr. 1099/2009 17. panta 6. punktā noteiktās konversijas likmes. Tomēr aitu, kazu un mazu ( dzīvsvars < 100 kg) Cervidae dzimtas dzīvnieku gadījumā izmanto konversijas likmi 0,05 nosacītās liellopu vienības, bet citu lielu medījamo dzīvnieku gadījumā – konversijas likmi 0,2 nosacītās liellopu vienības.

1.   Papildu pārbaudes, piemēram, liemeņa un subproduktu daļu palpāciju un iegriešanu, kā arī laboratoriskus testus veic pēc vajadzības, lai:

2.   Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā jāievēro piesardzības pasākumi, lai nodrošinātu, ka palpācijā, izciršanā vai iegriešanā svaigā gaļa tiek minimāli kontaminēta.

1.   Šā panta prasības piemēro papildus 12. un 14. panta prasībām.

2.   Oficiālais veterinārārsts pieprasa, lai mājas nepārnadžu, par astoņiem mēnešiem vecāku liellopu un piecām nedēļām vecāku mājas cūku liemeņus pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei iesniedz sadalītus pusliemeņos gareniski gar mugurkaulu.

3.   Ja pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē tas nepieciešams, oficiālais veterinārārsts var pieprasīt jebkuru galvu vai jebkuru liemeni pārdalīt gareniski. Tomēr, lai būtu ņemti vērā konkrēti ēšanas paradumi, tehnoloģiskā attīstība vai īpašas sanitārās situācijas, oficiālais veterinārārsts var atļaut pēckaušanas veterinārajai ekspertīzei iesniegt uz pusēm nesadalītus mājas nepārnadžu, par astoņiem mēnešiem vecāku liellopu un piecām nedēļām vecāku mājas cūku liemeņus.

4.   Sanitāru iemeslu labad mazjaudas kautuvēs vai medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos, kuri apstrādā mazāk nekā 1 000 nosacīto liellopu vienību gadā, oficiālais veterinārārsts var atļaut, ka pieaugušu mājas nepārnadžu, pieaugušu liellopu un pieaugušu lielu savvaļas medījamo dzīvnieku liemeņus ceturtdaļās sadala pirms pēckaušanas veterinārās ekspertīzes.

1.   Šā panta 2. punktā noteiktās pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras izpilda šādu liellopu liemeņiem un subproduktiem:

2.   Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūrās vizuāli apskata vismaz:

3.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl veic arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

1.   Attiecībā uz liellopu liemeņiem un subproduktiem, kas nav 18. panta 1. punktā minētie liemeņi un subprodukti, izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

2.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl veic arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

1.   Attiecībā uz aitu, kam nav izšķīlušies pastāvīgie priekšzobi, vai aitu, kas jaunākas par 12 mēnešiem, kā arī par sešiem mēnešiem jaunāku kazu liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

2.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl veic arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

1.   Attiecībā uz aitu, kam izšķīlušies pastāvīgie priekšzobi, vai aitu, kas ir vismaz 12 mēnešus vecas, kā arī attiecībā uz vismaz sešus mēnešus vecu kazu liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

2.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl veic arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

1.   Attiecībā uz mājas nepārnadžu liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

2.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, izpilda vēl arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

1.   Attiecībā uz mājas cūku liemeņiem un subproduktiem izpilda šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

2.   Ja saskaņā ar 24. pantu ir liecības par iespējamu risku cilvēka veselībai vai dzīvnieku veselībai vai labturībai, oficiālais veterinārārsts, izmantojot liemeņa un subproduktu palpāciju un iegriešanu, vēl izpilda arī šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

1.   Visiem mājputniem izdara pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kurā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 3. punktu palīdzību var sniegt kautuves personāls. Saskaņā ar minētās regulas 18. panta 2. punkta c) apakšpunktu oficiālais veterinārārsts vai oficiālais palīgs personīgi veic šādas kontrolpārbaudes:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kompetentās iestādes var izlemt, ka pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic tikai reprezentatīvai katras saimes mājputnu paraugkopai, ja:

3.   Attiecībā uz mājputniem, ko audzē foie gras ražošanai un attiecībā uz neķidātiem mājputniem, kas saņemti no izcelsmes saimniecības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma II sadaļas VI nodaļas 8. un 9. punktu, pēckaušanas veterināro ekspertīzi veic gaļas sadalīšanas uzņēmumā, uz kurieni šādi liemeņi tiek nogādāti tieši no izcelsmes saimniecības.

1.   Saimniecībā audzētiem medījamiem dzīvniekiem piemēro šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:

2.   Ja dzīvnieki nokauti ārpus kautuves, oficiālais veterinārārsts kautuvē pārbauda sertifikātu.

1.   Oficiālais veterinārārsts pārbauda, vai nenodīrātiem lieliem savvaļas medījamiem dzīvniekiem, ko medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā nogādā no citas dalībvalsts, tiek līdzi dots veterinārais sertifikāts, kurš atbilst paraugam Regulas (ES) Nr. 636/2014 pielikumā, vai apliecinājums(-i) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IV sadaļas II nodaļas 8. punkta b) apakšpunktu. Oficiālais veterinārārsts ņem vērā minētajā sertifikātā vai apliecinājumā(-os) iekļauto informāciju.

2.   Pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā oficiālais veterinārārsts veic:

3.   Ja oficiālais veterinārārsts pieprasa, mugurkauls un galva jāpārgriež gareniski.

4.   Attiecībā uz maziem savvaļas medījamiem dzīvniekiem, kam uzreiz pēc nonāvēšanas nav izņemti vēdera dobuma orgāni, oficiālais veterinārārsts pēckaušanas veterināro ekspertīzi izdara reprezentatīvam no viena avota nākušu dzīvnieku paraugam. Ja ekspertīzē atklāj slimību, kas var tikt pārnesta uz cilvēkiem, vai kādu 2. punkta e) apakšpunktā norādītajām pazīmēm, oficiālais veterinārārsts izdara papildu kontrolpārbaudes visai partijai, lai noteiktu, vai tā visa jāatzīst par nederīgu lietošanai pārtikā jeb katram liemenim veic individuālu ekspertīzi.

5.   Oficiālais veterinārārsts var veikt papildu iegriezumus un izmeklēt attiecīgas dzīvnieku daļas, kas nepieciešamas, lai noteiktu galīgo diagnozi. Ja novērtēšanu nevar izdarīt, balstoties tikai uz 2. punktā noteikto praktisko kārtību, laboratorijā veic papildu izmeklējumus.

6.   Papildus 45. pantā paredzētajiem gadījumiem gaļa, kam pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā atklāta kāda no 2. punkta e) apakšpunktā norādītajām pazīmēm, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu.

1.   Bez Regulas (EK) Nr. 999/2001 prasībām attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kas jāizdara attiecībā uz TSE, oficiālais veterinārārsts īpaša riska materiāla izņemšanu, atdalīšanu un attiecīgā gadījumā marķēšanu pārbauda arī saskaņā ar noteikumiem, kas noteikti minētās regulas 8. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1069/2009 par dzīvnieku blakusproduktiem 12. pantā.

2.   Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai kaušanas (arī apdullināšanas) laikā nepieļautu gaļas kontaminēšanu ar īpašu riska materiālu. Tas ietver īpašā riska materiāla izņemšanu.

1.   Minimālās prasības cisticerkozes pārbaudēm attiecībā uz liellopiem un Suidae dzimtas dzīvniekiem (mājas cūkas, saimniecībā audzēti medījamie dzīvnieki un savvaļas medījamie dzīvnieki) ir 18., 19. un 23. pantā aprakstītās pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras. Attiecībā uz 19. pantā minētajiem liellopiem kompetentā iestāde var izlemt, ka gremošanas muskuļu iegriešana pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā nav obligāta, ja:

2.   Ar cisticerkām inficēta gaļa jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu. Tomēr, ja dzīvnieki ar cisticerkām nav kopumā inficēti, neinficētās daļas var atzīt par derīgām lietošanai pārtikā pēc aukstumapstrādes.

1.   Suidae dzimtas dzīvnieku, nepārnadžu un citu pret Trichinella uzņēmīgu sugu liemeņus pārbauda attiecībā uz Trichinella klātbūtni saskaņā ar Regulu (ES) 2015/1375, ja vien nav piemērojama kāda no šīs regulas 3. pantā paredzētajām atkāpēm.

2.   Ar trihīnām inficētu dzīvnieku gaļa jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu.

1.   Svaigu nepārnadžu gaļu laiž tirgū tikai tad, ja tā iegūta no zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri vismaz 90 dienas pirms kaušanas datuma turēti dalībvalstī vai trešā valstī vai tās reģionā, no kura Savienībā ir atļauts ievest nepārnadžus.

2.   Ja nepārnadžu izcelsmes vieta ir tāda dalībvalsts vai trešā valsts vai tās reģions, kas neatbilst Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas kritērijiem attiecībā uz valsti, kas brīva no ļaunajiem ienāšiem, nepārnadžiem, vispirms vidējā plaknē pāršķeļot galvu un izgriežot deguna starpsienu, trahejas, balsenes, deguna dobumu, blakusdobumu un to atzarojumu gļotādu rūpīgi pārbauda attiecībā uz ļaunajiem ienāšiem.

3.   Tādu nepārnadžu gaļa, kam diagnosticēti ļaunie ienāši, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu.

1.   Ja dzīvniekiem ir pozitīva vai neskaidra reakcija uz tuberkulīnu vai ja aizdomām par infekciju ir cits pamats, tie jākauj atsevišķi no citiem dzīvniekiem, veicot piesardzības pasākumus, kas novērstu citu liemeņu un kaušanas līnijas kontaminēšanās un kautuvē esošo darbinieku inficēšanās risku.

2.   Visa tādu dzīvnieku gaļa, kuriem pēckaušanas veterinārā ekspertīzē vairākos orgānos vai vairākās liemeņa vietās atklāti lokalizēti bojājumi, kas līdzīgi tuberkulozes izraisītiem bojājumiem, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu. Tomēr, ja tuberkulozes izraisīti bojājumi ir atklāti tikai viena orgāna limfmezglos vai uz daļas no liemeņa, par lietošanai pārtikā nederīgiem jāatzīst tikai skartais orgāns vai liemeņa daļa un saistītie limfmezgli.

1.   Ja dzīvniekiem ir pozitīvs vai neskaidrs brucelozes testa rezultāts vai ja aizdomām par infekciju ir cits pamats, tie jākauj atsevišķi no citiem dzīvniekiem, veicot piesardzības pasākumus, kas novērstu citu liemeņu un kaušanas līnijas kontaminēšanās un kautuvē esošo darbinieku inficēšanās risku.

2.   Tādu dzīvnieku gaļa, kam pēckaušanas veterinārā ekspertīzē atklāti bojājumi, kas liecina par akūtu brucelozes infekciju, jāatzīst par lietošanai pārtikā nederīgu. Ja dzīvniekiem ir pozitīvs vai neviennozīmīgs brucelozes testa rezultāts, tesmenis, dzimumorgānu sistēma un asinis par lietošanai pārtikā nederīgām jāatzīst pat tad, ja šādi bojājumi nav atrasti.

1.   Kompetentā iestāde pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pareizi īsteno Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.3., 2.1.4. un 2.1.5. punktu, izmantojot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

2.   Ja pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs vairākas reizes neizpilda procesa higiēnas kritēriju, kompetentā iestāde tam pieprasa iesniegt rīcības plānu un stingri uzrauga šā plāna iznākumu.

3.   Saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktu paziņo paraugu kopskaitu un tādu paraugu skaitu, kuriem bijis pozitīvs Salmonella pārbaudes rezultāts, paraugus, kuri attiecīgā gadījumā ņemti uz 1. punkta a), b) vai c) apakšpunkta pamata, nodalot atsevišķi.

1.   Kompetentā iestāde pārbauda, vai pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji pareizi īsteno Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.9. punktu (procesa higiēnas kritērijs attiecībā uz Campylobacter broileru liemeņos), izmantojot šādus pasākumus:

2.   Ja pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs vairākas reizes neizpilda procesa higiēnas kritēriju, kompetentā iestāde tam pieprasa iesniegt rīcības plānu un stingri uzrauga šā plāna iznākumu.

3.   Saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK 9. panta 1. punktu paziņo paraugu kopskaitu un tādu Campylobacter paraugu skaitu, kuru rezultāts pārsniedzis 1 000 cfu/g, paraugus, kuri attiecīgā gadījumā ņemti uz 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pamata, nodalot atsevišķi.

1.   Veicot laboratoriskus testus saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) un iv) punktu, oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka paraugošanas laikā paraugus pareizi identificē, ar tiem pareizi rīkojas un nosūta attiecīgajai laboratorijai šādā satvarā:

2.   Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka vajadzības gadījumā tiek veikta papildu laboratoriska testēšana, ko uzskata par vajadzīgu, lai izpildītu pienākumus, kas izriet no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 2. punkta.

1.   Saskaņā ar 7.–38. pantu veikto oficiālo kontroļu rezultātus dokumentē un novērtē oficiālais veterinārārsts.

2.   Ja apskate atklāj slimību vai stāvokli, kas var ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību vai pazemināt dzīvnieku labturības līmeni, oficiālais veterinārārsts veic šādas darbības:

3.   Kompetentās iestādes oficiālo kontroļu rezultātus attiecīgajās datubāzēs ievada vismaz gadījumos, kur šādas informācijas ievākšana ir prasīta uz Direktīvas 2003/99/EK 4. panta, Padomes Direktīvas 64/432/EEK (41) 8. panta un Direktīvas 2007/43/EK III pielikuma pamata.

4.   Ja oficiālajam veterinārārstam pirmskaušanas apskates, pēckaušanas veterinārās ekspertīzes vai cita veida oficiālās kontroles laikā rodas aizdomas par dzīvnieku slimību, attiecībā uz kuru Regulā (ES) 2016/429 ir noteikti dzīvnieku veselības noteikumi, viņš/viņa informē kompetentās iestādes. Oficiālais veterinārārsts un kompetentās iestādes savās attiecīgajās kompetences jomās veic visas darbības un piesardzības pasākumus, kas nepieciešami, lai novērstu slimības izraisītāja iespējamo izplatīšanos.

5.   Par attiecīgajiem pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes rezultātiem izcelsmes saimniecībai, kurā dzīvnieki tika turēti pirms nokaušanas, oficiālais veterinārārsts var paziņot, izmantojot I pielikumā doto dokumenta paraugu.

6.   Ja dzīvnieki turēti izcelsmes saimniecībā citā dalībvalstī, to kaušanas dalībvalsts kompetentās iestādes attiecīgos pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes rezultātus paziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Kompetentās iestādes tam izmanto I pielikumā doto dokumenta paraugu abu iesaistīto dalībvalstu oficiālajās valodās vai valodā, par kuru vienojušās abas dalībvalstis.

1.   Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki netiek nokauti, pirms kautuves operators nav saskaņā ar 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu saņēmis, pārbaudījis un novērtējis attiecīgo pārtikas aprites informāciju.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, oficiālais veterinārārsts dzīvniekus kautuvē kaut var atļaut, pat ja attiecīgā pārtikas aprites informācija nav pieejama. Šādos gadījumos šādu informāciju sniedz, pirms gaļa apliecina par derīgu lietošanai pārtikā; līdz šāda apliecinājuma sniegšanai liemeņus un attiecīgos subproduktus glabā atsevišķi no citas gaļas.

3.   Ja attiecīgā pārtikas aprites informācija 24 stundu laikā no dzīvnieka ievešanas kautuvē nav kļuvusi pieejama, oficiālais veterinārārsts visu šā dzīvnieka gaļu atzīst par lietošanai pārtikā par nederīgu. Ja dzīvnieks vēl nav nokauts, to nonāvē no citiem dzīvniekiem atsevišķi, veicot visus nepieciešamos dzīvnieku un cilvēka veselības aizsardzībai paredzētos piesardzības pasākumus.

1.   Oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka kautuves operators dzīvniekus kaušanai nepieņem, ja pārtikas aprites informācija vai citi pavaddokumenti, dokumentācija vai informācija liecina, ka:

2.   Ja dzīvnieki jau atrodas kautuvē, tos nonāvē atsevišķi un atzīst par lietošanai pārtikā nederīgiem, veicot dzīvnieku un cilvēka veselības aizsardzībai paredzētos piesardzības pasākumus. Ja oficiālais veterinārārsts uzskata par nepieciešamu, izcelsmes saimniecībā veic oficiālas kontroles.

1.   Ja kompetentās iestādes atklāj, ka pavaddokumenti, dokumentācija vai cita informācija neatbilst patiesajai situācijai izcelsmes saimniecībā vai patiesajam dzīvnieku stāvoklim vai to nolūks ir oficiālo veterinārārstu apzināti maldināt, kompetentās iestādes attiecīgi rīkojas.

2.   Kompetentās iestādes vēršas pret pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju, kurš ir atbildīgs par dzīvnieku izcelsmes saimniecību, vai arī pret jebkuru citu iesaistīto personu, arī kautuves operatoru. Konkrētāk, šādās darbībās var ietilpt papildu kontroles. Šādu papildu kontroļu izmaksas sedz par izcelsmes saimniecību atbildīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai jebkura cita iesaistītā persona.

1.   Oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs pilda no Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas IV nodaļas 3. punkta izrietošo pienākumu nodrošināt, ka dzīvnieki, kas pieņemti, lai tos kautu lietošanai pārtikā, ir pienācīgi identificēti. Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvniekus, par kuru identitāti nav iespējams pārliecināties, nonāvē atsevišķi un atzīst par lietošanai pārtikā nederīgiem. Ja oficiālais veterinārārsts to uzskata par nepieciešamu, izcelsmes saimniecībā veic oficiālas kontroles.

2.   Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki, attiecībā uz kuriem, kā noteikts 11. panta 4. punktā, ir nepieņemams risks, ka kaušanas laikā gaļa kontaminēsies, lietošanai pārtikā tiek kauti tikai iepriekš notīrīti.

3.   Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka dzīvnieki, kuriem ir slimība vai stāvoklis, ko var pārnest dzīvniekiem vai cilvēkiem, kuri rīkojas ar šo gaļu vai to ēd, kā arī vispār dzīvnieki, kam ir sistēmiskas slimības vai novājēšanas, vai jebkāda cita tāda stāvokļa klīniskās pazīmes, kas gaļu padara lietošanai pārtikā nederīgu, lietošanai pārtikā netiek kauti. Šādus dzīvniekus nonāvē atsevišķi tā, lai nebūtu iespējama citu dzīvnieku vai liemeņu kontaminācija, un atzīst par lietošanai pārtikā nederīgiem.

4.   Tādu dzīvnieku kaušanu, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir slimi vai ka tiem ir tāds stāvoklis, kas var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka vai dzīvnieku veselību, oficiālais veterinārārsts atliek. Šādiem dzīvniekiem oficiālais veterinārārsts veic rūpīgu pirmskaušanas apskati, lai noteiktu diagnozi. Turklāt oficiālais veterinārārsts var izlemt, ka jāņem paraugu un jāizdara laboratoriskas pārbaudes, kas papildinātu pēckaušanas veterināro ekspertīzi. Ja tas vajadzīgs, lai nepieļautu pārējās gaļas kontaminēšanos, dzīvnieki jākauj atsevišķi vai parastās kaušanas beigās, veicot visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai nekontaminētu pārējo gaļu.

5.   Oficiālais veterinārārsts nodrošina, ka ar dzīvniekiem, kuri var saturēt aizliegtu vai neatļautu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas vai kuru gadījumā atļautu farmakoloģiski aktīvu vielu, pesticīdu vai kontaminantu atlieku līmenis var pārsniegt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteiktos līmeņus, rīkojas saskaņā ar Direktīvas 96/23/EK 16.–19. pantu.

6.   Oficiālais veterinārārsts paredz nosacījumus, pēc kuriem viņa/viņas tiešā uzraudzībā ar dzīvniekiem rīkojas saskaņā ar īpašām shēmām, kas paredzētas, lai kontrolētu vai izskaustu konkrētas slimības, piemēram, brucelozi vai tuberkulozi, vai arī zoonožu izraisītājus, piemēram, salmonellu. Šādu dzīvnieku kaušanas nosacījumus paredz kompetentās iestādes. Šos nosacījumus izstrādā tā, lai pēc iespējas mazinātu pārējo dzīvnieku un to gaļas kontamināciju.

Parasti kautuvei atvestus kaušanai paredzētus dzīvniekus kauj šajā kautuvē. Tomēr ārkārtas apstākļos, piemēram, kaušanas infrastruktūras nopietna bojājuma gadījumā, oficiālais veterinārārsts var atļaut tos pārvietot tieši uz citu kautuvi.

Ja izcelsmes saimniecībā pirmskaušanas apskates laikā tiek atklāta neatbilstība, kas rada risku dzīvnieku vai cilvēka veselībai vai dzīvnieku labturībai, oficiālais veterinārārsts dzīvniekus uz kautuvi vest neatļauj un saskaņā ar 39. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un iii) punktu tiek piemēroti attiecīgie pārbaudes rezultātu paziņošanas pasākumi.

1.   Ja netiek ievēroti Regulas (EK) Nr. 1099/2009 3.–9., 14.–17., 19. un 22. panta noteikumi par dzīvnieku aizsardzību kaušanas vai nonāvēšanas laikā, oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs nekavējoties veic nepieciešamos koriģējošos pasākumus un novērš atkārtotu neatbilstību.

2.   Attiecībā uz izpildes panākšanas darbībām oficiālais veterinārārsts izmanto samērīgu un stingrības ziņā pieaugošu pieeju, atkarībā no problēmas dabas un smaguma sākot ar norādījumiem par ražošanas palēnināšanu un beidzot ar tās apturēšanu.

3.   Attiecīgā gadījumā oficiālais veterinārārsts par labturības problēmām informē citas kompetentās iestādes.

4.   Ja oficiālais veterinārārsts atklāj neatbilstību Regulas (EK) Nr. 1/2005 noteikumiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā, viņš/viņa veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

5.   Ja dzīvnieku labturības pārbaudes veic oficiālais palīgs un to laikā tiek atklāta neatbilstība dzīvnieku aizsardzības noteikumiem, viņš/viņa nekavējoties informē oficiālo veterinārārstu. Ja steidzamos gadījumos tas nepieciešams, 1.–4. punktā minētos nepieciešamos pasākumus līdz oficiālā veterinārārsta ierašanās brīdim veic oficiālais palīgs.

1.   Kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistītajam uzņēmējam var norādīt, ka nekavējoties jāveic koriģējošas darbības, arī jāsamazina kaušanas ātrums, ja klātesošā amatpersona to uzskata par vajadzīgu šādos gadījumos:

2.   Šādos gadījumos kompetentās iestādes palielina pārbaužu intensitāti, līdz ir pārliecinājušās, ka pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs ir atguvis kontroli pār procesu.

1.   Veselības marķējumu un izmantotās zīmes uzrauga oficiālais veterinārārsts.

2.   Oficiālais veterinārārsts jo īpaši nodrošina, ka:

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka praktiskā kārtība attiecībā uz veselības marķējumu tiek piemērota atbilstoši II pielikumam.

4.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka attiecībā uz nedīrātu savvaļas medījamo dzīvnieku gaļu tai veselības marķējumu uzliek tikai pēc tam, kad medījamo dzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumā veikta dīrāšana un pēc tam, kad ir veikta pēckaušanas veterinārā ekspertīze un gaļa atzīta par derīgu lietošanai pārtikā.

1.   Oficiālais veterinārārsts pārliecinās, ka tiek ievērotas svaigpiena un jaunpiena ražošanai izvirzītās veselības prasības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļā. Oficiālais veterinārārsts jo īpaši pārbauda:

2.   1. punktā minētās oficiālās kontroles var veikt kopā ar veterinārajām kontrolpārbaudēm, kuru veikšana izriet no Savienības normām attiecībā uz dzīvnieku un cilvēka veselību un dzīvnieku labturību.

3.   Ja ir pamats aizdomām, ka 1. punktā minētās veselības prasības netiek pildītas, oficiālais veterinārārsts pārbauda dzīvnieku vispārējo veselības stāvokli.

4.   Kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles piena un jaunpiena ražošanas saimniecībās, lai pārliecinātos, ka tiek pildītas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II daļā noteiktās higiēnas prasības. Šāda kontrole var nozīmēt inspicēšanu un profesionālu organizāciju veikto kontroļu pārraudzību. Ja pierādīts, ka higiēna nav pietiekama, kompetentās iestādes pārbauda, vai tiek sperti attiecīgi soļi stāvokļa uzlabošanai.

1.   Kas attiecas uz svaigpienu un jaunpienu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļu veiktās kontrolpārbaudes pārrauga kompetentās iestādes. Testēšanas gadījumā kompetentās iestādes izmanto šīs regulas III pielikumā aprakstītās analītiskās metodes, lai pārbaudītu atbilstību līmeņiem, kas attiecībā uz svaigpienu un jaunpienu noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas III daļā.

2.   Ja pēc pirmā paziņojuma kompetentajām iestādēm par neatbilstību mikroorganismu koloniju skaita un/vai somatisko šūnu skaita kritērijiem, kas izvirzīti attiecībā uz svaigpienu un jaunpienu, pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs no ražošanas saimniecības trīs mēnešu laikā stāvokli nav labojis, kompetentās iestādes pārbauda, vai:

Šāda apturēšana vai šādas kompetento iestāžu prasības paliek spēkā, līdz pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs pierādījis, ka svaigpiens un jaunpiens atkal atbilst kritērijiem.

3.   Lai pārliecinātos, vai piena produktu pasterizācijas process tiek izmantots pareizi, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas II nodaļas II daļā, kompetentās iestādes izmanto šīs regulas III pielikumā aprakstītās analītiskās metodes.

1.   Kompetentās iestādes fiksē to ražošanas un izklāšanas teritoriju vietu un robežas, ko tās saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punktu klasificē. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes to var darīt, sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju.

2.   Ražošanas un izklāšanas teritorijas, no kurām kompetentās iestādes atļauj iegūt dzīvas gliemenes, šīs iestādes klasificē par A klases, B klases un C klases teritorijām atkarībā no fekālās kontaminācijas līmeņa. Attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes to var darīt, sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju.

3.   Lai klasificētu ražošanas un izklāšanas teritorijas, tādiem paraugošanas datiem no katras ražošanas un izklāšanas teritorijas, pēc kuriem nosaka atbilstību 53.,54. un 55. pantā minētajiem standartiem, kompetentās iestādes nosaka pārskatīšanas periodu.

1.   Par piederīgām A klasei kompetentās iestādes drīkst klasificēt teritorijas, no kurām dzīvas gliemenes drīkst iegūt tiešai lietošanai pārtikā.

2.   Dzīvas gliemenes, kas tirgū laistas no šādām teritorijām, atbilst veselības standartiem, kuri attiecībā uz dzīvām gliemenēm aprakstīti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļā.

3.   Kas attiecas uz paraugiem ar dzīvām gliemenēm no A klases teritorijām, 80 % no pārskatīšanas periodā ievāktajiem paraugiem nedrīkst būt vairāk par 230 E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

4.   Atlikušajos 20 % paraugu nedrīkst būt vairāk par 700 E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

5.   Vērtējot A klases teritorijas saglabāšanai paredzētā fiksētā pārskatīšanas perioda rezultātus, kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, kas izdarīts pēc izmeklēšanas, drīkst izlemt, ka anomālu rezultātu, kurš pārsniedz līmeni 700 E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma, neņem vērā.

1.   Par piederīgām B klasei kompetentās iestādes drīkst klasificēt teritorijas, no kurām dzīvas gliemenes ievākt un laist tirgū lietošanai pārtikā drīkst tikai pēc apstrādes attīrīšanas centrā vai tādas izklāšanas, lai būtu izpildīti 53. pantā minētie veselības standarti.

2.   Kas attiecas uz paraugiem ar dzīvām gliemenēm no B klases teritorijām, 90 % no paraugiem nedrīkst būt vairāk par 4 600E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

3.   Atlikušajos 10 % paraugu nedrīkst būt vairāk par 46 000E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

1.   Par piederīgām C klasei kompetentās iestādes drīkst klasificēt teritorijas, no kurām dzīvas gliemenes ievākt un laist tirgū lietošanai pārtikā drīkst tikai pēc tādas ilgstošas izklāšanas, lai būtu izpildīti 53. pantā minētie veselības standarti.

2.   Dzīvās gliemenēs no C klases teritorijām nedrīkst būt vairāk par 46 000E. coli uz 100 g gaļas un iekšējā šķidruma.

1.   Pirms kādu ražošanas vai izklāšanas teritoriju klasificē, kompetentās iestādes izdara sanitāro apsekojumu, kurā:

2.   Kompetentās iestādes atbilstoši 1. punkta prasībām sanitāri apseko visas klasificētās ražošanas un izklāšanas teritorijas, ja vien tas nav izdarīts jau iepriekš.

3.   Ievērojot kompetento iestāžu iedibinātos nosacījumus, šādā apsekošanā kompetentajām iestādēm var palīdzēt citas oficiālās iestādes vai pārtikas apritē iesaistīti uzņēmēji.

1.   Lai pārbaudītu atbilstību ierobežojumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā, un lai attiecīgā gadījumā pārbaudītu, vai atbilstību nodrošina pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji, kompetentās iestādes izmanto V pielikumā noteiktās analītiskās metodes. Attiecīgā gadījumā šīs metodes izmanto pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji.

2.   Saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES 4. pantu šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minētās procedūras vietā pēc iespējas izmanto zinātniski pieņemamu metodi vai testēšanas stratēģija, kas neparedz dzīvu dzīvnieku izmantošanu.

3.   Ja izmanto bioloģiskas metodes, saskaņā ar Direktīvas 2010/63/ES 4. pantu ņem vērā aizstāšanas, pilnveides un samazināšanas elementus.

1.   59. panta b), c) un d) punktos paredzēto kontrolpārbaužu vajadzībām kompetentās iestādes sagatavo paraugošanas plānus, paredzot, ka šādas kontrolpārbaudes notiek regulāri vai, ja ievākšanas periodi ir neregulāri, katrā gadījumā atsevišķi. Paraugošanas vietu ģeogrāfiskajam izvietojumam un paraugošanas biežumam jānodrošina, ka attiecīgās klasificētās ražošanas vai izklāšanas teritorijas analīžu rezultāti ir reprezentatīvi.

2.   Paraugošanas plānos dzīvu gliemeņu mikrobioloģiskās kvalitātes kontrolēm jo īpaši ņem vērā:

3.   Paraugošanas plānos toksīnus izdalošā planktona klātbūtnes kontrolei klasificēto ražošanas un izklāšanas teritoriju ūdeņos un jūras biotoksīnu pārbaudei dzīvās gliemenēs jo īpaši ņem vērā iespējami mainīgo jūras biotoksīnus saturošā planktona klātbūtni. Paraugošanai jāaptver:

4.   Paraugošanas biežums toksīnu analīzei dzīvās gliemenēs ievākšanas periodos ir reizi nedēļā, izņemot šādus gadījumus:

5.   4. punktā minēto riska novērtējumu periodiski pārskata, lai novērtētu risku, ka dzīvās gliemenēs no šīm teritorijām sastopami toksīni.

6.   Ja informācija par toksīnu uzkrāšanās intensitāti ir pieejama par vienā klasificētajā ražošanas vai izklāšanas teritorijā mītošu sugu grupu, sugas, kam intensitāte ir visaugstākā var izmantot par indikatorsugām. Tādējādi, ja toksīnu līmenis indikatorsugām nepārsniedz noteiktās robežas, kļūs iespējams izmantot visas šīs grupas sugas. Ja toksīnu līmenis indikatorsugām pārsniedz noteiktās robežas, citu sugu ievākšanu drīkst atļaut tikai tad, ja turpmākas citu sugu analīzes rezultātā tiek noteikts, ka toksīnu līmenis nepārsniedz noteiktās robežas.

7.   Kas attiecas uz planktona monitoringu, paraugiem klasificētajā ražošanas un izklāšanas teritorijā attiecībā uz ūdens kolonnu jābūt reprezentatīviem un jāinformē par indīgu sugu klātbūtni un populācijas tendencēm. Ja tiek konstatētas jebkādas indīgu populāciju pārmaiņas, kuru dēļ var uzkrāties toksīni, dzīvu gliemeņu paraugošanu veic biežāk vai piesardzības nolūkos šīs teritorijas līdz toksīnu analīžu rezultātu saņemšanai slēdz.

8.   Ķīmisko kontaminantu klātbūtnes kontrolpārbaudēm paredzētajiem paraugošanas plāniem jābūt tādiem, lai būtu iespējams atklāt ikvienu gadījumu, kur pārsniegti Regulā (EK) Nr. 1881/2006 noteiktie līmeņi.

1.   Ja 59. pantā paredzētā monitoringa rezultāti liecina, ka attiecībā uz dzīvām gliemenēm noteiktie veselības standarti nav izpildīti vai ka varētu būt citāda veida risks cilvēka veselībai, kompetentās iestādes attiecīgo klasificēto ražošanas teritoriju vai izklāšanas teritoriju slēdz, nepieļaujot dzīvu gliemeņu ievākšanu. Tomēr, ja ražošanas vai izklāšanas teritorijas atbilst attiecīgajiem 54. un 55. pantā noteiktajiem kritērijiem un nekādu citu risku cilvēka veselībai nerada, kompetentās iestādes šo teritoriju klasifikāciju var mainīt uz B vai C klasi.

2.   Ja mikrobioloģiskā monitoringa rezultāti liecina, ka 53. pantā minētie dzīvo gliemeņu veselības standarti netiek izpildīti, kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, drīkst uz laiku un vienreizējā kārtā, bez teritorijas slēgšanas un tās klasifikācijas maiņas atļaut ievākšanu turpināt, ja vien tiek ievēroti šādi nosacījumi:

3.   Līdzi dotajā reģistrācijas dokumentā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas I nodaļā, ir ietverta visa informācija, kura attiecas uz 2. punkta piemērošanu.

4.   Nosacījumus, ar kādiem var piemērot 2. punktu, lai panāktu, ka attiecīgās ražošanas teritorijas gadījumā tiek uzturēta atbilstība ar 53. pantu iedibinātajiem kritērijiem, iedibina kompetentās iestādes.

1.   Slēgtu ražošanas vai izklāšanas teritoriju kompetentās iestādes atkal atvērt drīkst tikai tad, ja veselības standarti attiecībā uz dzīvām gliemenēm atkal atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas attiecīgajām prasībām un šīs gliemenes nerada citu risku cilvēka veselībai.

2.   Ja kompetentās iestādes ražošanas vai izklāšanas teritoriju ir slēgušas sakarā ar planktona klātbūtni vai tādiem toksīnu līmeņiem dzīvās gliemenēs, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā noteikto jūras biotoksīnu robežu, šādu teritoriju tās atkal atvērt drīkst tikai tad, ja ar vismaz 48 stundu starplaiku bijuši vismaz divi secīgi analīžu rezultāti, kuru vērtība ir zemāka par tiesību aktos noteikto robežu.

3.   Lemjot par ražošanas vai izklāšanas teritorijas atkalatvēršanu, kompetentās iestādes var ņemt vērā informāciju par fitoplanktona tendencēm.

4.   Ja ir ļoti ticami dati par toksiskuma dinamiku attiecīgajā teritorijā un ja vien ir pieejami neseni dati par toksiskuma samazināšanās tendenci, kompetentās iestādes teritoriju var izlemt atkal atvērt arī tad, ja rezultāti, kuru vērtība zemāka par Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļas 2. punktā noteikto robežu, ir iegūti vienā paraugošanas reizē.

1.   Kompetentās iestādes izveido kontroles sistēmu, kas nodrošina, ka tirgū netiek laisti cilvēka veselībai kaitīgi dzīvnieku izcelsmes produkti. Šajā kontroles sistēmā ietilpst laboratoriski testi, ar kuriem pārliecinās, ka pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji visos ražošanas, pārstrādes un izplatīšanas posmos nodrošina atbilstību prasībām attiecībā uz galaproduktu, arī attiecībā uz dzīvām gliemenēm un jebkādiem no tām iegūtiem produktiem.

2.   Šajā kontroles sistēmā attiecīgā gadījumā jāpārliecinās, ka jūras biotoksīnu un kontaminantu līmenis nepārsniedz drošuma robežas un ka gliemeņu mikrobioloģiskā kvalitāte neapdraud cilvēka veselību.

1.   Ja ražošanas teritorija jāslēdz, jāmaina tās klasifikācija vai tā jāatver no jauna vai ja dzīvām gliemenēm jāpiemēro 62. panta 2. punktā minētie pasākumi, kompetentās iestādes rīkojas nekavējoties.

2.   Lemjot par ražošanas teritoriju klasifikāciju, klasifikācijas maiņu, atvēršanu vai slēgšanu saskaņā ar 52., 62. un 63. pantu, kompetentās iestādes pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju vai to pārstāvības organizāciju veiktas kontrolpārbaudes ņemt vērā var tikai tad, ja analīžu veicēja laboratorija ir kompetento iestāžu nozīmēta un ja paraugošanu un analīze veikta saskaņā ar protokolu, par ko kompetentās iestādes un attiecīgais pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs vai organizācija kopīgi vienojušies.

1.   Kompetentās iestādes oficiālās kontroles kuģiem veic tad, kad tie ierodas dalībvalsts ostā. Šīs kontroles attiecas uz visiem kuģiem, no kuriem ES ostās izkrauj zvejniecības produktus, neatkarīgi no to kuģošanas karoga.

2.   Karoga valsts kompetentās iestādes oficiālas kontroles ar šīs valsts karogu kuģojošiem kuģiem var veikt jūrā, citas dalībvalsts ostā vai trešās valsts ostā.

1.   Ar dalībvalsts karogu kuģojošu zivju apstrādes kuģi, saldētājkuģi vai refrižeratorkuģi inspicējot kuģa apstiprināšanas vajadzībām, karoga dalībvalsts kompetentās iestādes veic oficiālās kontroles saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu, jo īpaši ņemot vērā 148. panta 4. punktā minētos termiņus. Ja nepieciešams, kompetentās iestādes kuģi drīkst inspicēt, kamēr tas ir jūrā vai citas dalībvalsts vai trešās valsts ostā.

2.   Ja karoga dalībvalsts kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 148. pantu kuģim piešķīrušas apstiprinājumu ar nosacījumiem, citas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentajām iestādēm, – ja vien minētā trešā valsts ir to trešo valstu sarakstā, no kurām uz Regulas (ES) 2017/625 127. panta pamata atļauts importēt zvejniecības produktus, – karoga dalībvalsts kompetentās iestādes var atļaut veikt pēckontroli, lai piešķirtu pilnu apstiprinājumu, apstiprinājumu ar nosacījumiem pagarinātu vai to pārskatītu. Ja nepieciešams, šīs kompetentās iestādes kuģi drīkst inspicēt, kamēr tas ir jūrā vai citas dalībvalsts vai trešās valsts ostā.

3.   Ja dalībvalsts kompetentās iestādes citas dalībvalsts vai trešās valsts kompetentajām iestādēm kontroles saskaņā ar šo pantu atļauj izdarīt to uzdevumā, abas kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, kas šādu kontroli reglamentē. Šiem nosacījumiem jo īpaši jānodrošina, lai ziņojumus par kontroles rezultātiem un par jebkādu iespējamu neatbilstību karoga dalībvalsts kompetentās iestādes saņemtu bez kavēšanās, tādējādi gūstot spēju veikt nepieciešamos pasākumus.

1.   Lietošanai pārtikā paredzētiem zvejniecības produktiem, kurus nozvejojuši ar dalībvalsts karogu kuģojoši kuģi un kuri ar uzglabāšanu vai bez tās izkrauti sarakstā iekļautās trešās valstīs, kā noteikts Regulas (ES) 2017/625 126. panta 2. punkta a) apakšpunktā, pirms ievešanas Savienībā ar citu transporta veidu dod līdzi minētās trešās valsts kompetento iestāžu izsniegtu veterināro sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/628 III pielikuma II daļas B nodaļā paredzētā veterinārā sertifikāta paraugu.

2.   Ja 1. punktā minētie zvejniecības produkti izkrauti un pārvesti uz glabāšanas vietu, kas atrodas 1. punktā minētajā trešā valstī, šai glabāšanas vietai jābūt norādītai sarakstā, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 5. pantā.

3.   Ja 1. punktā minētie zvejniecības produkti iekrauti kuģī, kas kuģo ar trešās valsts karogu, šī trešā valsts ir norādīta sarakstā, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 3. pantā, un kuģis ir iekļauts sarakstā, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) 2019/625 5. pantā.

4.   Šī prasība neattiecas uz konteinerkuģiem, ko izmanto konteineros iekrautu zvejniecības produktu pārvadāšanai.