16.7.2018   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/1

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijā, kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ir paredzēti saglabāšanas pienākumi, tostarp izmantojamo sugu populāciju uzturēšana vai atjaunošana tādā apmērā, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības samitā, kas notika Ņujorkā 2015. gadā, Savienība un tās dalībvalstis apņēmās līdz 2020. gadam faktiski noregulēt zivju iegūšanu, izbeigt pārzveju, nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju un destruktīvu zvejas praksi un īstenot zinātniski pamatotus pārvaldības plānus, lai tādējādi pēc iespējas īsā laikā atjaunotu zivju krājumus vismaz tādā līmenī, kas spēj nodrošināt MSY, kuru nosaka to bioloģiskās īpašības.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3) ir paredzēti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) noteikumi, kas ir saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām. KZP jāpalīdz aizsargāt jūras vidi, ilgtspējīgi pārvaldīt visas komerciāliem mērķiem izmantotās sugas un jo īpaši vēlākais līdz 2020. gadam sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/56/EK (4) 1. panta 1. punktā.

(4)

KZP mērķi ir inter alia nodrošināt zvejniecības un akvakultūras vidisko ilgtspēju, piemērot piesardzīgu pieeju zvejniecības pārvaldībā un ieviest ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā.

(5)

Lai sasniegtu KZP mērķus, pēc vajadzības piemērotā salikumā ir jāpieņem virkne saglabāšanas pasākumu, piemēram, daudzgadu plāni, tehniskie pasākumi, zvejas iespēju noteikšana un iedalīšana.

(6)

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantu, daudzgadu plāniem jābalstās uz zinātniskiem, tehniskiem un ekonomiskiem ieteikumiem. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem daudzgadu plānam, kas izveidots ar šo regulu (“plāns”), būtu jāsatur mērķi, kvantitatīvi nosakāmi mērķapjomi un skaidri termiņi to sasniegšanai, saglabāšanas references rādītāji, aizsardzības pasākumi un tehniskie pasākumi, kas izstrādāti nevēlamu nozveju nepieļaušanai un samazināšanai.

(7)

“Labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi” būtu jāsaprot kā publiski pieejami zinātniskie ieteikumi, kurus pamato visjaunākie zinātniskie dati un metodes un kurus sniegusi vai pārskatījusi neatkarīga zinātniskā struktūra, kas ir atzīta Savienības vai starptautiskā līmenī.

(8)

Komisijai būtu jāiegūst labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi par krājumiem, kas ietilpst plāna darbības jomā. Lai to nodrošinātu, Komisija noslēdz saprašanās memorandus ar Starptautisko Jūras pētniecības padomi (ICES). ICES sniegtie zinātniskie ieteikumi būtu jābalsta uz plānu un jo īpaši būtu jānorāda F MSY diapazoni un biomasas references rādītāji, t. i., MSY Btrigger un Blim. Minētās vērtības būtu jānorāda ieteikumos par attiecīgo krājumu un vajadzības gadījumā jebkuros citos publiski pieejamos zinātniskos ieteikumos, tostarp, piemēram, ICES sniegtos ieteikumos par jauktu sugu zvejniecībām.

(9)

Padomes Regulas (EK) Nr. 676/2007 (5) un (EK) Nr. 1342/2008 (6) paredz noteikumus par mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgu izmantošanu Ziemeļjūrā un tai blakus esošajos ūdeņos. No minētajiem un citiem bentiskajiem krājumiem zvejo jauktu sugu zvejniecībās. Tāpēc ir lietderīgi izveidot vienotu daudzgadu plānu, kurā ņemta vērā šāda tehniska mijiedarbība.

(10)

Turklāt šādam daudzgadu plānam būtu jāattiecas uz bentiskajiem krājumiem un ar tiem saistītajām zvejniecībām Ziemeļjūrā. Minētie krājumi ir apaļzivis, plekstveidīgās zivis un skrimšļzivis, Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un Ziemeļu garnele (Pandalus borealis), kas dzīvo vertikālā ūdens slāņa apakšdaļā uz grunts vai tās tuvumā.

(11)

Daži bentiskie krājumi tiek izmantoti gan Ziemeļjūrā, gan blakus esošajos ūdeņos. Tāpēc to plāna noteikumu darbības joma, kas saistīti ar mērķapjomiem un aizsardzības pasākumiem attiecībā uz krājumiem, kurus galvenokārt izmanto Ziemeļjūrā, būtu jāpaplašina tā, lai tie attiektos arī uz minētajiem ūdeņiem ārpus Ziemeļjūras. Turklāt tādu krājumu daudzgadu plānos, kuri atrodas Ziemeļjūrā, bet kurus galvenokārt izmanto ārpus Ziemeļjūras, ir jānosaka mērķapjomi un aizsardzības pasākumi, kas aptver ārpus Ziemeļjūras esošos apgabalus, kuros galvenokārt izmanto minētos krājumus, un minēto daudzgadu plānu noteikumi būtu jāpaplašina tā, lai tie attiektos arī uz Ziemeļjūru.

(12)

Plāna ģeogrāfiskais tvērums būtu jābalsta uz krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas norādīts ICES sniegtajos jaunākajos zinātniskajos ieteikumos par krājumiem. Turpmākas izmaiņas krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā, kas noteikts plānā, varētu būt nepieciešamas vai nu tādēļ, ka saņemta labāka zinātniskā informācija, vai arī krājumu migrācijas dēļ. Tāpēc Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem koriģētu krājumu ģeogrāfisko sadalījumu, kas noteikts plānā, ja ICES sniegtie zinātniskie ieteikumi liecina par izmaiņām attiecīgo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā.

(13)

Ja kopēju interešu krājumus izmanto arī trešās valstis, Savienībai būtu jāsadarbojas ar šīm trešām valstīm, lai nodrošinātu, ka minētie krājumi tiek pārvaldīti ilgtspējīgā veidā, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķiem, jo īpaši tās 2. panta 2. punktu, un šo regulu. Ja nav panākts nekāds oficiāls nolīgums, Savienībai būtu jāpieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību šādu krājumu zvejai, nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību, tādējādi sekmējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības operatoriem.

(14)

Plāna mērķim vajadzētu būt palīdzēt sasniegt KZP mērķus un jo īpaši panākt un uzturēt MSY no attiecīgajiem mērķsugu krājumiem, īstenot izkraušanas pienākumu attiecībā uz bentisko krājumu sugām, kurām piemēro nozvejas limitus, veicināt pienācīgu dzīves līmeni personām, kuras pārtiek no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejas un sociālekonomiskos aspektus, un īstenot ekosistēmas pieeju zvejniecības pārvaldībā. Plānā būtu arī sīkāk jāizklāsta kārtība, kādā īstenot izkraušanas pienākumu Savienības ūdeņos Ziemeļjūrā attiecībā uz visu to sugu krājumiem, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu.

(15)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā prasīts, lai zvejas iespējas tiktu noteiktas saskaņā ar mērķiem, kas paredzēti tās 2. panta 2. punktā un atbilst daudzgadu plānos izklāstītajiem mērķapjomiem, termiņiem un ierobežojumiem.

(16)

Ir lietderīgi noteikt MSY sasniegšanas un uzturēšanas mērķim atbilstošu zvejas izraisītas zivju mirstības (“F”) mērķapjomu, kas izteikts kā vērtību diapazoni, kuri atbilst MSY sasniegšanai (“F MSY ”). Minētie ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem pamatotie diapazoni ir vajadzīgi, lai nodrošinātu elastību, kura ļauj ņemt vērā pārmaiņas zinātniskajos ieteikumos, un palīdzētu īstenot izkraušanas pienākumu, un ņemtu vērā jauktu sugu zvejniecību īpatnības. F MSY diapazoni būtu jāaprēķina un jāsniedz ICES, jo īpaši tās periodiskajos ieteikumos par nozveju. Balstoties uz šo plānu, tie ir noteikti tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %, kā noteikts ICES atbildē uz ES lūgumu ICES sniegt F MSY diapazonus atsevišķiem Ziemeļjūras un Baltijas jūras krājumiem. Diapazona augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka krājuma apjoms kļūst mazāks par Blim, nepārsniegtu 5 %. Minētā augšējā robeža atbilst arī tā sauktajam ICES ieteikuma principam, proti, ja nārsta bara biomasas vai sastopamības līmenis ir zems, F vērtība tiek samazināta tiktāl, ka tās augšējā robeža nav augstāka par F MSY punkta vērtību, kas reizināta ar nārsta bara biomasu vai sastopamību konkrētajā kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) gadā, dalot ar MSY Btrigger. Minētos apsvērumus un ieteikuma principu ICES izmanto, kad tā sniedz zinātniskos ieteikumus par zvejas izraisītu zivju mirstību un nozvejas iespējām.

(17)

Lai noteiktu zvejas iespējas, būtu jānosaka parasti lietojamā F MSY diapazonu augšējais robežslieksnis un – ja tiek uzskatīts, ka konkrētais krājums ir labā stāvoklī, – augšējā robeža atsevišķiem gadījumiem. Zvejas iespējas līdz augšējai robežai būtu jāspēj noteikt tikai tad, ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs regulas mērķus attiecībā uz jauktu sugu zvejniecībām vai lai novērstu kaitējumu, ko krājumam nodara sugu iekšējā vai starpsugu dinamika, vai lai ierobežotu zvejas iespēju atšķirības dažādos gados.

(18)

Ja šādi ar MSY saistīti mērķapjomi ir pieejami, aizsardzības pasākumu piemērošanas labad ir jānosaka saglabāšanas references rādītāji, kurus zivju krājumiem izsaka ar nārsta bara biomasas robežvērtību, bet Norvēģijas omāram – ar sastopamības robežvērtību.

(19)

Būtu jāparedz pienācīgi aizsardzības pasākumi, kurus veic gadījumā, ja krājuma apmērs kļūst mazāks par minētajām robežvērtībām. Aizsardzības pasākumiem būtu jāietver zvejas iespēju samazināšana un īpaši saglabāšanas pasākumi gadījumos, kad zinātniskajā ieteikumā norādīts, ka ir vajadzīgi korektīvi pasākumi. Minētie pasākumi būtu jāpapildina ar visiem citiem piemērotiem pasākumiem, kā, piemēram, Komisijas pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. pantu vai dalībvalstu pasākumiem saskaņā ar minētās regulas 13. pantu.

(20)

Vajadzētu būt iespējamam, ka Norvēģijas omāram ICES 2.a rajonā un 4. apakšapgabalā KPN nosaka, summējot attiecīgajā KPN apgabalā katrai funkcionālajai vienībai un ārpus funkcionālajām vienībām esošajam statistiskajam taisnstūrim noteiktos nozvejas limitus. Tomēr tam nebūtu jāliedz pieņemt pasākumus, ar kuriem aizsargā konkrētas funkcionālās vienības.

(21)

Ja Padome noteikta krājuma zvejas iespēju regulējumā ņem vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi, vajadzētu būt iespējamam noteikt KPN komercnozvejai, kurā ņemtu vērā atpūtas zvejas apjomu, un/vai pieņemt citus pasākumus, ar kuriem ierobežo atpūtas zveju, piemēram, nosakot dienas nozvejas limitus un zvejas aizlieguma sezonas.

(22)

Lai ievērotu izkraušanas pienākumu, kas ieviests ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu, plānā būtu jāparedz pārvaldības papildpasākumi, kas sīkāk jāizklāsta saskaņā ar minētās regulas 18. pantu.

(23)

Lai izvairītos no postošas zvejas darbību pārvietošanas, kam varētu būt negatīva ietekme uz mencu krājumu stāvokli, ir lietderīgi saglabāt zvejas atļauju sistēmu, kas saistīta ar zvejas kuģu dzinēja jaudas kopējās kapacitātes ierobežojumu ICES 7.d rajonā un kas iepriekš piemērota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1342/2008.

(24)

Kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1380/2013, būtu jānosaka kopīgo ieteikumu iesniegšanas termiņš pārvaldībā tieši ieinteresētajām dalībvalstīm.

(25)

Līdz 2023. gada 6. augustam un pēc tam reizi piecos gados saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 10. panta 3. punktu būtu jāparedz noteikumi par šīs regulas piemērošanas atbilstības un efektivitātes novērtējumu, ko veic Komisija, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem. Minētais laikposms ļauj pilnībā īstenot izkraušanas pienākumu, kā arī pieņemt un īstenot reģionalizētus pasākumus un konstatēt to ietekmi uz krājumiem un zvejniecībām. Tas turklāt ir minimālais laikposms, ko prasa zinātniskās struktūras.

(26)

Lai laikus un samērīgi pielāgotos tehnikas un zinātnes attīstībai, nodrošinātu elastību un pieļautu konkrētu pasākumu pārveidošanas iespēju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz to, lai šo regulu papildinātu attiecībā uz šīs regulas darbības jomā ietilpstošo krājumu korekcijām pēc izmaiņām šo krājumu ģeogrāfiskajā sadalījumā, korektīviem pasākumiem un izkraušanas pienākuma īstenošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas (7) procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(27)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir lietderīgi precizēt to, ka pagaidu pārtraukšanas pasākumus, kas pieņemti nolūkā sasniegt plāna mērķus, var uzskatīt par tādiem, kas ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 508/2014 (8).

(28)

Regulas (EK) Nr. 676/2007 un (EK) Nr. 1342/2008 būtu jāatceļ,

a)

menca (Gadus morhua) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 7.d rajonā (Lamanša austrumu daļa) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

b)

pikša (Melanogrammus aeglefinus) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 6.a rajonā (ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

c)

jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

d)

saida (Pollachius virens) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra), 6. apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas) un 3.a rajonā (Skageraks un Kategats);

e)

jūrasmēle (Solea solea) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra);

f)

jūrasmēle (Solea solea) 3.a rajonā (Skageraks un Kategats) un 22.–24. apakšrajonā (Baltijas jūras rietumu daļa);

g)

merlangs (Merlangius merlangus) 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 7.d rajonā (Lamanša austrumu daļa);

h)

Eiropas jūrasvelns (Lophius piscatorius) 3.a rajonā (Skageraks un Kategats), 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) un 6. apakšapgabalā (Rokola un ūdeņi uz rietumiem no Skotijas);

i)

ziemeļu garnele (Pandalus borealis) 4.a East rajonā (Ziemeļjūra, Norvēģijas ieplaka) un 3.a20. rajonā (Skageraks);

j)

Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) 3.a rajonā (3.–4. funkcionālā vienība);

k)

Norvēģijas omārs 4. apakšapgabalā (Ziemeļjūra) šādās funkcionālās vienībās:

1)

“F MSY diapazons” ir vērtību diapazons, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) ieteikumos, kurā visi zvejas izraisītās zivju mirstības līmeņi ilgtermiņā nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY), ņemot vērā konkrēto zvejas modeli un pašreizējos caurmēra vidiskos apstākļus, un kurā netiek būtiski ietekmēts attiecīgā krājuma reprodukcijas process. Tas ir aprēķināts tā, lai ilgtermiņa ieguves apjoma samazinājums salīdzinājumā ar MSY nepārsniegtu 5 %. Tā augšējā robeža ir noteikta tā, lai varbūtība, ka nārsta bara biomasa kļūst mazāka par biomasas limita references rādītāju (Blim), nepārsniegtu 5 %;

2)

“MSY Flower” ir F MSY diapazona zemākā vērtība;

3)

“MSY Fupper” ir F MSY diapazona augstākā vērtība;

4)

“F MSY punkta vērtība” ir aplēstā zvejas izraisītās zivju mirstības vērtība, kas, ņemot vērā konkrēto zvejas modeli un pašreizējos caurmēra vidiskos apstākļus, ilgtermiņā nodrošina MSY;

5)

“F MSY apakšējais diapazons” ir diapazons, kas atbilst vērtībām no MSY Flower līdz F MSY punkta vērtībai;

6)

“F MSY augšējais diapazons” ir diapazons, kas atbilst vērtībām no F MSY punkta vērtības līdz MSY Fupper;

7)

“Blim” ir nārsta bara biomasas references rādītājs, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši ICES ieteikumos, un par kuru mazāka rādītāja gadījumā var samazināties reproduktīvā kapacitāte;

8)

“MSY Btrigger” ir nārsta bara biomasas – un attiecībā uz Norvēģijas omāra krājumiem sastopamības – references rādītājs, kurš paredzēts labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos, jo īpaši ICES ieteikumos, un par kuru mazāka rādītāja gadījumā ir jāuzsāk īpaša un pienācīga pārvaldības darbība, lai nodrošinātu, ka izmantošanas intensitāte apvienojumā ar dabīgo dinamiku atjauno krājumus virs līmeņa, kas ilgtermiņā spēj nodrošināt MSY.

a)

nodrošināt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertā 3. raksturlieluma nosacījumu izpildi; un

b)

palīdzēt sasniegt Direktīvas 2008/56/EK I pielikumā ietvertos pārējos būtiskos raksturlielumus proporcionāli tam, cik liela ir zvejniecību nozīme to sasniegšanā.

a)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai jauktu sugu zvejniecībās sasniegtu 3. pantā noteiktos mērķus;

b)

ja, pamatojoties uz zinātnisko ieteikumu vai pierādījumiem, tas ir vajadzīgs, lai novērstu būtisku kaitējumu, ko krājumam nodara sugas iekšējā vai starpsugu dinamika; vai

c)

lai zvejas iespējas secīgos gados neatšķirtos vairāk kā par 20 %.

a)

MSY Btrigger krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā;

b)

Blim krājumiem, kas minēti 1. panta 1. punktā.

a)

ārkārtas pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 12. un 13. pantu;

b)

pasākumus saskaņā ar šīs regulas 8. un 9. pantu.

a)

zvejas rīku raksturlielumiem, jo īpaši linuma acs izmēru, āķu izmēru, zvejas rīku konstrukciju, auklas diametru, zvejas rīka izmēru vai atlases ierīču izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

b)

zvejas rīku izmantošanu, jo īpaši ūdenī atrašanās laiku vai zvejas rīka ievietošanas dziļumu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti;

c)

zvejas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos apgabalos, lai aizsargātu nārstojošas zivis un zivju mazuļus, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

d)

zvejošanas vai konkrēta tipa zvejas rīku izmantošanas aizliegšanu vai ierobežošanu konkrētos laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis, zivis, kas ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa sugu zivis;

e)

minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, lai šādi nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību;

f)

citiem ar selektivitāti saistītiem raksturlielumiem.

a)

zvejas rīku raksturlielumu specifikācijas un noteikumi par to izmantošanu, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

b)

zvejas rīku pārveidojumu vai palīgierīču specifikācijas, lai nodrošinātu vai uzlabotu selektivitāti, samazinātu nevēlamas nozvejas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu;

c)

konkrētu zvejas rīku izmantošanas un zvejas darbību ierobežojumi vai aizliegumi noteiktos apgabalos vai laikposmos, lai aizsargātu nārstojošas zivis vai tādas zivis, kuras ir mazākas par minimālo saglabāšanas references izmēru, vai nemērķa zivju sugas vai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmu; un

d)

minimālā saglabāšanas references izmēra noteikšana jebkuram krājumam, uz ko attiecas šī regula, lai nodrošinātu jūras organismu mazuļu aizsardzību.

a)

grunts traļi un vadi (OTB, OTT, PTB, SDN, SSC, SPR) ar šādiem linuma acs izmēriem:

b)

rāmja traļi (TBB) ar šādiem linuma acs izmēriem:

c)

žaunu tīkli, iepinējtīkli (GN);

d)

vairāksienu tīkli (GT);

e)

āķu jedas (LL).