(1)

Maza darbības attāluma ierīces (SRD) parasti ir plaša patēriņa tirgus preces un/vai pārnēsājami izstrādājumi, kurus var vienkārši paņemt līdzi un izmantot ārvalstīs. Radiofrekvenču spektra piekļuves nosacījumu atšķirības var kavēt tādu ierīču brīvu apriti, palielināt ražošanas izmaksas un neatļautas izmantošanas dēļ radīt kaitīgu traucējumu risku citiem radiosakaru lietojumiem un pakalpojumiem. Komisijas Lēmumā 2006/771/EK (2) harmonizēti tehniskie nosacījumi spektra izmantošanai plašam maza darbības attāluma ierīču klāstam.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (3) liek dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju attiecīgos gadījumos veicināt spektra kolektīvu lietošanu, kā arī spektra koplietošanu, lai paaugstinātu efektivitāti un elastību, un censties nodrošināt spektra pieejamību lietu internetam (IoT), aptverot arī radioidentifikāciju (RFID). Tehniskos nosacījumus 863–870 MHz frekvenču joslas izmantošanai IoT vajadzībām, ieskaitot RFID, aptver Lēmums 2006/771/EK, kurā doti vispārīgie harmonizētie tehniskie nosacījumi visdažādāko maza darbības attāluma ierīču izmantošanai, kurām līdz ar to vajadzīga tikai vispārēja atļauja valsts tiesību aktos. Taču koplietošanas vide 874–876 MHz un 915–921 MHz joslā neatbilst šai pieejai spektra izmantošanā maza darbības attāluma ierīcēm un prasa specifisku regulatīvu režīmu.

(3)

Pamatojoties uz 2006. gada jūlijā saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 4. panta 2. punktu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) doto pastāvīgo pilnvarojumu atjaunināt Lēmuma 2006/771/EK pielikumu atbilstoši tehnoloģiju un tirgus attīstībai maza darbības attāluma ierīču jomā, Komisija 2014. gada jūlija norādījumos par attiecīgo sesto atjaunināšanas ciklu (RSCOM 13–78rev2) konkrēti lūdza CEPT izpētīt iespēju ieviest maza darbības attāluma ierīces 870–876 MHz un 915–921 MHz frekvenču joslā, tomēr atvēlot valstu administrācijām zināmu elastību un aizsargājot pastāvošo spektra izmantojumu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības vajadzībām un aizsardzībai (piemēram, bezpilota gaisa kuģiem un sauszemes transportlīdzekļiem, tālvadībai un telemetrijai, taktiskajām radiorelejlīnijām, taktiskajām sakaru sistēmām un datu savienojumiem), un dzelzceļiem.

(4)

Par atbildi 2017. gada 6. martāCEPT iesniedza 2016. gada 17. jūlija 59. ziņojuma papildinājumu (RSCOM17-07) ar secinājumiem par iespēju tehniski harmonizētā veidā izmantot 870–876 MHz un 915–921 MHz frekvenču joslu, lai būtu iespējams ieviest tehniski augstāk attīstītos RFID risinājumus, kā arī jaunas maza darbības attāluma ierīces, paverot iespējas jauniem mašīnas–mašīnas sakaru un IoT lietojumiem. Šie mašīnas–mašīnas sakaru un IoT lietojumi balstās uz tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm, ko vada tīkla piekļuves punkti, kuri, datu tīklā būdami fiksēta tīkla piekļuves punkti, citām maza darbības attāluma ierīcēm tajā kalpo par punktu savienojumam ar pakalpojumu platformām ārpus minētā tīkla, pārsūtot datus, kas iegūti no to vadītajiem galamezgliem. Iespējamā harmonizēšanā ņemtas vērā arī jaunas iespējas 863–868 MHz joslā, kas jau harmonizēta maza darbības attāluma ierīcēm.

(5)

RFID ierīces, kas izmanto spektru 900 MHz joslas zemākajās frekvencēs, ir pieejamas gandrīz visā pasaulē. Nodrošinot to pilnīgu pieejamību arī Savienībā, rastos jaunas globālas izmantošanas iespējas, no kā būtu ieguvums ES uzņēmumiem. Līdzīgs ieguvums no vispārējās harmonizēšanas potenciāla varētu būt tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm, kas ļauj īstenot plašu IoT lietojumu klāstu, to vidū lētu IoT, un tās varētu padarīt iespējamus arī tādus lietojumus kā aktīvu globālā izsekošana vai palīdzēt novatoriskiem Savienības viedmājokļu ierīču izstrādātājiem iziet plašākā tirgū. Tādējādi šīs jaunās ierīces ir svarīga strauji augoša nozare ar augstu inovācijas potenciālu. Savienībai jāizmanto šādu ierīču un attiecīgo lietojumu pieejamība gandrīz visā pasaulē un to ievērojamie apjomradītie ietaupījumi un izmaksu samazinājums, spektra izmantošanas tehnisko nosacījumu harmonizēšanu 874–876 MHz un 915–921 MHz frekvenču joslās nodrošinot visās dalībvalstīs.

(6)

Harmonizētie tehniskie izmantošanas nosacījumi izveido prognozējamu koplietošanas vidi, frekvenču joslā nosakot maza darbības attāluma ierīču kategorijas raidīšanas jaudas, lauka intensitātes vai jaudas blīvuma robežvērtības, kā arī dažus papildu parametrus un izmantošanas ierobežojumus, kas pamatoti ar attiecīgiem savietojamības pētījumiem. Šādiem nosacījumiem jānovērš kaitīgi traucējumi, jāsekmē frekvenču joslu uzticama un efektīva izmantošana un jāpanāk elastība dažādu lietojumu vajadzībām. Rezultātā tiem jārada iespēja lielāko daļu maza darbības attāluma ierīču lielākajā daļā dalībvalstu darbināt neekskluzīvi un koplietošanas kārtā uz to tiesību aktiem atbilstošas vispārējas atļaujas pamata, līdzīgi, kā darbojas maza darbības attāluma ierīces, kuras harmonizē Lēmums 2006/771/EK. Teiktais neskar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (4) 5. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (5) 9. panta 3. un 4. punktu, kā arī atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/53/ES (6) 7. pantam, kur paredzēta iespēja noteiktu iemeslu dēļ izvirzīt papildu prasības šo joslu kopīgai neekskluzīvai izmantošanai, ja harmonizētie tehniskie nosacījumi vai vispārējās atļaujas nosacījumi nav pietiekami, lai nodrošinātu pienācīgu pakalpojuma kvalitāti.

(7)

Lai gan 873–876 un 918–921 MHz frekvenču joslas nav harmonizētas izmantošanai GSM-R ne ar Savienības aktiem, ne Eiropas Sakaru komitejas (ECC) lēmumu, tās šim nolūkam var izmantot valsts līmenī ar tās lēmumu, kas atbilst Starptautiskās telesakaru savienības (ITU) radionoteikumiem. Tāpēc gadījumos, kur vispārējās atļaujas harmonizēti tehniskie nosacījumi nebūtu pietiekami, lai aizsargātu šādu 873–876 MHz un 918–921 MHz joslu izmantošanu nacionālajam GSM paplašinājumam dzelzceļa vajadzībām (E-GSM-R), attiecīgajām dalībvalstīm jābūt iespējai maza darbības attāluma ierīču izmantošanu noteikt ar individuālām neekskluzīvām atļaujām vai specifiskām uzstādīšanas vai ekspluatācijas prasībām, ģeogrāfiskiem ierobežojumiem vai specifiskiem traucējumu mazināšanas paņēmieniem, neietekmējot harmonizētos tehniskos nosacījumus maza darbības attāluma ierīču piekļuvei spektram šajās joslās. Galvenais, tādi konkrētā dalībvalstī vajadzīgi ierobežojumi varētu nodrošināt koordinēšanu, kas dod iespēju lietošanā ģeogrāfiski dalīties, no vienas puses, E-GSM-R, no otras – RFID ierīcēm un tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm.

(8)

Bez tam saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 1. panta 4. punktu dalībvalstis patur tiesības organizēt un izmantot savu radiofrekvenču spektru sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības vajadzībām un aizsardzībai, tāpēc jāsaglabā to rīcības brīvība šo frekvenču joslu un blakusjoslu pastāvošo un turpmāko izmantošanu aizsargāt militāriem un citādiem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanas mērķiem, vienlaikus tiecoties minimālās harmonizētās pamata joslas padarīt pieejamas tīklā savienotām maza darbības attāluma ierīcēm saskaņā ar šajā lēmumā definētajiem tehniskajiem nosacījumiem.

(9)

2012. gadā Eiropas dzelzceļi sāka nākotnes dzelzceļa mobilo sakaru sistēmas (FRMCS) projektu, lai sagatavotos GSM-R pēcteces ieviešanai. Tā kā CEPT 59. ziņojuma papildinājuma (RSCOM17-07) sagatavošanas laikā projekts nebija pietiekami izstrādāts, papildinājumā šāda nākotnes sistēma nav ņemta vērā. Radiofrekvenču spektra komitejas 59. sanāksme 2017. gada 15.–16. martā to atzina un aicināja Komisiju izstrādāt risinājumu, kurā ņemtas vērā iespējamās turpmākās FRMCS vajadzības. Tālab 2017. gada 19. jūnijā Komisija sarīkoja ieinteresēto personu semināru “Spektra lietderīga izmantošana 870–876 un 915–921 MHz joslās lietu internetam (IoT) un dzelzceļam”.

(10)

Seminārā tajā klātesošās ieinteresētās personas (no dzelzceļa, RFID un IoT aprindām) stingri pieprasīja harmonizēt 870–876 un 915–921 MHz joslas turpmāko izmantošanu. Balstoties uz tālāku informāciju un CEPT papildu informāciju (RSCOM18-14) pēc semināra un ņemot vērā Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu, 874,4–876 un 919,4–921 MHz apakšjoslas būtu rezervējamas nākotnē iespējamai izmantošanai dzelzceļam. Bez tam piemērots spektrs jādara pieejams RFID un lietu internetam, lai tie gūtu savu labumu un visā Savienībā tiktu panākta harmonizēta pieeja. Šā iemesla dēļ ir nepieciešams atkāpties no CEPT 59. ziņojuma papildinājuma. Atkāpe, kas koriģē frekvenču joslu vietu un lielumu, tomēr paliek CEPT ierosināto tehnisko nosacījumu robežās.

(11)

874,4–876 un 919,4–921 MHz joslu rezervēšana FRMCS vēl jāpēta, un nākotnē var būt vajadzīgs pārskatīt šajā lēmumā noteikto joslu izmantošanu.

(12)

Lai gan šis lēmums ļauj īstenošanā rīkoties elastīgāk nekā Lēmums 2006/771/EK un, aizsargājot joslu izmantošanu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības vajadzībām un aizsardzībai, un dzelzceļiem, dažās dalībvalstīs var rasties spektra ierobežojumi vai pat daļēja vai pilnīga nepieejamība, tam jānovērš joslu turpmāka neviengabalainība un jāpadara iespējama IoT pakalpojumu izmantošana, ieskaitot RFID, visā Savienībā harmonizētajās minimālajās pamata joslās.

(13)

Saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 5. un 10. pantu un pildot Komisijas Lēmumu 2007/344/EK par harmonizētu informācijas pieejamību attiecībā uz radiofrekvenču spektra izmantošanu Kopienā (7), dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par šā lēmuma īstenošanu.

(14)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,