23.12.2016   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 352/39

(1)

Regulas (ES) Nr. 1380/2013 mērķis ir pakāpeniski izskaust izmetumus visās Savienības zvejniecībās, ieviešot izkraušanas pienākumu tādu sugu nozvejām, uz kurām attiecas nozvejas limiti.

(2)

Ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 6. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt izmetumu plānus uz laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, un šim nolūkam izmantot deleģētu aktu, pamatojoties uz kopīgiem ieteikumiem, kurus izstrādājušas dalībvalstis, kas apspriedušās ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

(3)

Ievērojot kopīgo ieteikumu, ko dalībvalstis iesniedza 2015. gadā, Komisija ar Deleģēto regulu (ES) 2015/2438 (2) ir izveidojusi 2016.–2018. gada izmetumu plānu dažām bentiskajām zvejniecībām, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos.

(4)

Beļģija, Īrija, Spānija, Francija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste ir tiešā veidā ieinteresētas ziemeļrietumu ūdeņu zvejniecību pārvaldībā. Pēc apspriešanās ar Ziemeļrietumu ūdeņu konsultatīvo padomi minētās dalībvalstis 2016. gada 3. jūnijā ir iesniegušas Komisijai jaunu kopīgu ieteikumu. No attiecīgām zinātniskajām struktūrām ir saņemti zinātnieku vērtējumi, ko izskatījusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Pasākumi, kas iekļauti kopīgajā ieteikumā, ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 3. punktu, un tos var iekļaut šajā regulā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu izkraušanas pienākumu ziemeļrietumu ūdeņos ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra piemēro attiecībā uz zvejniecības galvenajām sugām, kurām ir noteikti nozvejas limiti. Kopīgajā ieteikumā bija noteiktas flotes, uz kurām attiektos izkraušanas pienākums jauktajās mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībās, Norvēģijas omāra zvejniecībās, jauktajās parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībās, heka un pollaka zvejniecībās.

(6)

Deleģētajā regulā (ES) 2015/2438 ir paredzēti noteikumi par izkraušanas pienākuma ieviešanu dažās bentiskajās zvejniecībās, kas darbojas ziemeļrietumu ūdeņos, 2016.–2018. gada periodā.

(7)

Saskaņā ar jauno kopīgo ieteikumu, ko dalībvalstis iesniegušas 2016. gadā, izmetumu plāns no 2017. gada būtu jāpiemēro vēl citām galvenajām sugām izteikti jauktajā mencas, pikšas, merlanga un saidas zvejniecībā, Norvēģijas omāra zvejniecībā, jauktajā parastās jūrasmēles un jūras zeltplekstes zvejniecībā un heka un pollaka zvejniecībā. Dažās zvejniecībās tam būtu jāaptver arī piezvejas sugas.

(8)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojums no izkraušanas pienākuma attiecībā uz Norvēģijas omāru, kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai zivju krātiņveida lamatām nozvejots ICES VI rajonā un VII apakšapgabalā, jo ir zinātniski pierādījumi par augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā zvejas rīku, zvejas prakses un ekosistēmas parametrus. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(9)

Kopīgajā ieteikumā bija ierosināts atbrīvojumu no izkraušanas pienākuma piemērot parastās jūrasmēles nozvejām, kuras veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kuras gūtas ar traļiem ar traļu durvīm (linuma acs izmērs 80–99 mm) ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētajiem zivju mazuļu apgabaliem zvejas darbībās, kas atbilst dažiem īpašiem nosacījumiem. Zinātniskie pierādījumi liecina par augstiem izdzīvotības rādītājiem, ņemot vērā zvejas rīku un ekosistēmas parametrus. ZZTEK norādīja, ka izdzīvotība ir atkarīga no vairākiem faktoriem, ieteica izmēģinājuma rezultātus uz citām zvejniecībām attiecināt piesardzīgi un veikt vēl citus attiecīgus izmēģinājumus, lai pamatotu šo pieprasījumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā attiecībā uz 2017. gadu ar nosacījumu, ka flote, kas izmanto šo atbrīvojumu, darbojas ar izmēģinājuma apstākļiem salīdzināmos apstākļos un ka attiecīgās dalībvalstis veic papildu izmēģinājumus. Šo papildu izmēģinājumu rezultāti ZZTEK būtu jānovērtē 2017. gadā.

(10)

Kopīgajā ieteikumā ir iekļauti septiņi de minimis atbrīvojumi no izkraušanas pienākuma, kas līdz noteiktam līmenim piemērojami dažās zvejniecībās. ZZTEK ir izskatījusi dalībvalstu sniegtos pierādījumus un kopumā secinājusi, ka kopīgajā ieteikumā ir minēti pamatoti argumenti, kas saistīti ar grūtībām panākt lielāku selektivitāti un/vai nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām un dažos gadījumos papildināti ar izmaksu kvalitatīvu novērtējumu. Ņemot vērā iepriekšminēto un to, ka citas zinātniskas informācijas nav, ir lietderīgi iekļaut šos de minimis atbrīvojumus šajā regulā, ievērojot kopīgajā ieteikumā ierosināto procentuālo apjomu un nepārsniedzot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktā atļautos līmeņus.

(11)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017.–2018. gadā drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka atbrīvojums ir labi definēts, un tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(12)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut merlangu un kuri ar grunts traļiem un vadiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) un pelaģiskajiem traļiem zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(13)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut merlangu un kuri ar grunts traļiem un vadiem (linuma acs izmērs ne mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(14)

Attiecībā uz merlangu noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut merlangu un kuri ar grunts traļiem un vadiem (linuma acs izmērs mazāks par 100 mm) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti.

(15)

Saistībā ar šiem trim de minimis atbrīvojumiem attiecībā uz merlangu Deleģētajā regulā (ES) 2015/2438 attiecīgajām dalībvalstīm bija noteikta prasība iesniegt Komisijai papildu zinātnisko informāciju, kas pamato atbrīvojumu. ZZTEK norādīja, ka pilnīgi pierādījumi joprojām nav iesniegti, taču papildu informācija zināmā mērā ir mazinājusi ZZTEK bažas. ZZTEK uzsvēra, ka ir vajadzīga konsekventāka pieeja šim krājumam. Pamatojoties uz zinātniskajiem pierādījumiem, ko izskatījusi ZZTEK, un ņemot vērā to, ka ir iesniegti papildu pierādījumi, kas pamato atbrīvojumu, šo atbrīvojumu var turpināt piemērot, un tas būtu jāiekļauj šajā regulā.

(16)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VII apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(17)

Attiecībā uz Norvēģijas omāru noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. gadā drīkst izmest līdz 7 %, bet 2018. gadā līdz 6 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuriem ir pienākums izkraut ICES VI apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti un ir kvantitatīva papildu informācija par nesamērīgām nevēlamu nozveju manipulēšanas izmaksām. ZZTEK secināja, ka ir pamats piešķirt šādu atbrīvojumu. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(18)

Attiecībā uz parasto jūrasmēli noteiktais de minimis atbrīvojums – 2017. un 2018. gadā drīkst izmest līdz 3 % no šīs sugas gada kopējās nozvejas, kas gūta ar kuģiem, kuri ar paaugstinātu selektivitāti nodrošinošiem TBB zvejas rīkiem (linuma acs izmērs 80–119 mm) zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā, – ir pamatots ar to, ka selektivitātes pieaugumu panākt ir ļoti grūti. ZZTEK norādīja, ka atbrīvojuma funkcija ir atlīdzināt par selektīvāku zvejas rīku izmantošanu un ka prasītajam de minimis atbrīvojumam jāaptver atlikušie izmetumi. Tāpēc šis atbrīvojums būtu jāiekļauj šajā regulā.

(19)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2015/2438 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(20)

Tā kā šajā regulā paredzētie pasākumi tieši ietekmē Savienības kuģu saimniecisko darbību un zvejas sezonas plānošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas. Tā būtu jāpiemēro no 2017. gada 1. janvāra,

a)

Norvēģijas omāram (Nephrops norvegicus), kas ar zivju ķeramajiem groziem (murdiem) vai zivju krātiņveida lamatām (zvejas rīka kods (3) FPO un FIX) nozvejots ICES VI un VII apakšapgabalā;

b)

2017. gadā parastās jūrasmēles (Solea solea) nozvejām, ko veido par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāki īpatņi un kas gūtas ar traļiem ar traļu durvīm (zvejas rīka kods OTT, OTB, TBS, TBN, TB, PTB, OT, PT, TX), kuru āmja linuma acs izmērs ir 80–99 mm, ICES VIId rajonā sešu jūras jūdžu attālumā no krasta un ārpus identificētajiem zivju mazuļu apgabaliem zvejas darbībās, kas atbilst šādiem nosacījumiem: kuģu garums nepārsniedz 10 m, dzinēja jauda nepārsniedz 180 kW, zveja notiek ūdeņos, kuru dziļums ir 15 m vai mazāks, tralējuma ilgums nepārsniedz 1 h 30 min. Šādi nozvejotas parastās jūrasmēles nekavējoties atlaiž ūdenī.

a)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIId un VIIe rajonā;

b)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir ne mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VIIb–VIIj rajonā;

c)

attiecībā uz merlangu (Merlangius merlangus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut merlangu un kas ar grunts traļiem un vadiem (OTB, SSC, OTT, PTB, SDN, SPR, TBN, TBS, TB, SX, SV OT, PT un TX), kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm, un pelaģiskajiem traļiem (OTM, PTM) zvejo merlangu ICES VII apakšapgabalā, izņemot VIIa, VIId un VIIe rajonu;

d)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut ICES VII apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus;

e)

attiecībā uz Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus) – 2017. gadā līdz 7 % un 2018. gadā līdz 6 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut ICES VI apakšapgabalā nozvejotus Norvēģijas omārus;

f)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2017. un 2018. gadā līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kas ar vairāksienu tīkliem un žaunu tīkliem zvejo parasto jūrasmēli ICES VIId, VIIe, VIIf un VIIg rajonā;

g)

attiecībā uz parasto jūrasmēli (Solea solea) – 2017. un 2018. gadā līdz 3 % no minētās sugas gada kopējās nozvejas, kura gūta ar kuģiem, kam ir pienākums izkraut parasto jūrasmēli un kas ar TBB zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 80–119 mm un kuriem ir paaugstināta selektivitāte, piemēram, pagarinājuma daļa ar lielām linuma acīm, zvejo ICES VIId, VIIe, VIIf, VIIg un VIIh rajonā.