Accept Refuse

EUR-Lex Access to European Union law

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R2421

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2421 (2015. gada 16. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

OJ L 341, 24.12.2015, p. 1–13 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2015/2421/oj

24.12.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 341/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2015/2421

(2015. gada 16. decembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 861/2007, ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un Regulu (EK) Nr. 1896/2006, ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2007 (3) izveidoja Eiropas procedūru maza apmēra prasībām. Minēto regulu piemēro apstrīdētiem un neapstrīdētiem pārrobežu prasījumiem civillietās un komerclietās, kad prasības apmērs nepārsniedz EUR 2 000. Tā arī nodrošina, ka spriedumi, kas taisīti saskaņā ar šo procedūru, ir izpildāmi bez procedūras starpposmiem, jo īpaši bez vajadzības deklarēt spriedumu izpildāmību izpildes dalībvalstī (exequatur atcelšana). Regulas (EK) Nr. 861/2007 vispārējais mērķis ir bijis uzlabot tiesu pieejamību gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, samazinot izmaksas un paātrinot civilprocesus attiecībā uz prasījumiem, kas ir tās darbības jomā.

(2)

Komisijas 2013. gada 19. novembra ziņojumā par Regulas (EK) Nr. 861/2007 piemērošanu ir teikts, ka tiek uzskatīts, ka kopumā Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir atvieglojusi pārrobežu tiesvedību par maza apmēra prasībām Savienībā. Tomēr minētajā ziņojumā ir arī identificēti šķēršļi tam, lai pilnībā izmantotu Eiropas procedūru maza apmēra prasībām patērētāju un uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), interesēs. Minētajā ziņojumā cita starpā atzīts, ka Regulā (EK) Nr. 861/2007 noteiktās prasības summas nelielā sliekšņa dēļ daudzi potenciāli prasītāji, kas iesaistīti pārrobežu strīdos, atturas izmantot vienkāršoto procedūru. Turklāt tajā norādīts, ka vairākus procedūras elementus varētu vienkāršot vēl vairāk, lai samazinātu izmaksas un tiesvedības ilgumu. Komisijas ziņojumā secināts, ka minētos šķēršļus visefektīvāk varētu novērst, grozot Regulu (EK) Nr. 861/2007.

(3)

Patērētājiem vajadzētu būt iespējai pilnā apmērā izmantot iekšējā tirgus sniegtās priekšrocības, un viņu uzticēšanos nebūtu jāierobežo efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekļu trūkums attiecībā uz strīdiem, kuros ir pārrobežu elements. Šajā regulā ierosināto Eiropas procedūras maza apmēra prasībām uzlabojumu mērķis ir sniegt patērētājiem efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tādējādi uzlabot viņu tiesību īstenošanu praksē.

(4)

Prasības summas sliekšņa palielināšana līdz EUR 5 000 uzlabotu piekļuvi efektīvam un izmaksu ziņā lietderīgam tiesiskās aizsardzības mehānismam pārrobežu strīdos, jo īpaši MVU. Labāka tiesu pieejamība uzlabotu uzticēšanos pārrobežu darījumiem un veicinātu iekšējā tirgus sniegto iespēju plašāku izmantošanu.

(5)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai pārrobežu lietām. Par pārrobežu lietu būtu jāuzskata lieta, kurā vismaz vienas iesaistītās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir kādā dalībvalstī, kam šī regula ir saistoša un kas nav dalībvalsts, kurā atrodas tiesa, kas uzsākusi tiesvedību.

(6)

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām būtu vēl vairāk jāpilnveido, izmantojot tehnoloģiju attīstības tendences tieslietu jomā un tiesām pieejamus jaunus instrumentus, kas var palīdzēt mazināt ģeogrāfiskā attāluma ietekmi un tā sekas, proti, lielās izmaksas un tiesvedības ilgumu.

(7)

Lai vēl vairāk samazinātu tiesvedības izmaksas un procedūras ilgumu, puses un tiesas arī turpmāk būtu jāmudina izmantot modernu saziņas tehnoloģiju.

(8)

Attiecībā uz dokumentiem, kas pusēm jāizsniedz Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, elektroniskais pakalpojums būtu jāuzskata par līdzvērtīgu pasta pakalpojumam. Tālab ar šo regulu būtu jāizveido vispārēja sistēma, kas ļauj izmantot elektronisku pakalpojumu, kad vien vajadzīgie tehniskie līdzekļi ir pieejami un ja elektroniska pakalpojuma izmantošana ir saderīga ar iesaistīto dalībvalstu procesuālajiem noteikumiem. Kas attiecas uz visu pārējo rakstveida saziņu starp pusēm vai citām personām, kas iesaistītas tiesvedībā, un tiesām, pēc iespējas vairāk priekšroka būtu jādod elektroniskajiem līdzekļiem, ja šādi līdzekļi ir pieejami un pieļaujami.

(9)

Ja vien saskaņā ar valsts tiesību aktiem pusēm vai citiem adresātiem nav pienākuma pieņemt elektroniskos līdzekļus, tiem būtu jādod iespēja izvēlēties, vai izmantot elektroniskus līdzekļus, ja šādi līdzekļi ir pieejami un pieņemami, vai tradicionālākus līdzekļus dokumentu izsniegšanai vai cita veida rakstiskai saziņai ar tiesu. Puses piekrišana saziņai ar elektroniskiem līdzekļiem neskar tās tiesības atteikties pieņemt dokumentu, kas nav rakstīts vai papildināts ar tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir minētās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta, vai, ja minētajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas, – tās domicila vai pastāvīgās dzīvesvietas oficiālajā valodā vai kādā no tās oficiālajām valodām, vai arī valodā, ko tā saprot.

(10)

Ja dokumentu izsniegšanai vai cita veida rakstiskai saziņai izmanto elektroniskus līdzekļus, dalībvalstīm būtu jāizmanto esošā paraugprakse, lai nodrošinātu to, ka izsniegto dokumentu un cita veida saņemtās rakstiskās saziņas saturs ir patiess un atbilst nosūtīto dokumentu un cita veida rakstiskās saziņas saturam un ka metode, ko izmanto apliecinājumam par dokumentu saņemšanu, sniedz apstiprinājumu par to, ka adresāts tos ir saņēmis, un par saņemšanas datumu.

(11)

Eiropas procedūra maza apmēra prasībām būtībā ir rakstiska procedūra. Lietas mutiskai izskatīšanai būtu jānotiek tikai izņēmuma kārtā, ja, pamatojoties uz rakstiskajiem pierādījumiem, nav iespējams taisīt spriedumu vai ja mutisku izskatīšanu tiesa piekrīt rīkot pēc kādas puses lūguma.

(12)

Lai personas varētu uzklausīt, neprasot tām ierasties tiesā, lietas mutiska izskatīšana, kā arī pierādījumu iegūšana, uzklausot lieciniekus, ekspertus vai puses, būtu jāveic, izmantojot jebkurus piemērotus distances saziņas līdzekļus, kas ir pieejami tiesai, ja vien lietas īpašo apstākļu dēļ šādu tehnoloģiju izmantošana nav nepiemērota taisnīgai lietas izskatīšanai. Attiecībā uz personām, kuru domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir tiesa, kas uzsākusi tiesvedību lietā, lietas mutiska izskatīšana būtu jāorganizē, izmantojot procedūras, kuras paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1206/2001 (4).

(13)

Dalībvalstīm būtu jāsekmē distances saziņas tehnoloģiju izmantošana. Lietas mutiskas izskatīšanas nolūkā būtu jāveic pasākumi, lai tiesām, kas ir kompetentas saistībā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, būtu piekļuve piemērotām distances saziņas tehnoloģijām ar mērķi nodrošināt tiesvedības taisnīgumu, ņemot vērā lietas konkrētos apstākļus. Attiecībā uz videokonferencēm būtu jāņem vērā 2015. gada 15. un 16. jūnijā pieņemtie Padomes Ieteikumi par pārrobežu videokonferencēm un darbs, kas veikts saistībā ar Eiropas e-tiesiskumu.

(14)

Iespējamajām tiesvedības izmaksām var būt ietekme uz prasītāja lēmumu par to, vai uzsākt prasības sniegšanu tiesā. Kopā ar citām izmaksām tiesas nodevas var mazināt prasītāju motivāciju sniegt prasību tiesā. Lai nodrošinātu tiesu pieejamību maza apmēra prasību pārrobežu gadījumos, tiesas nodevām, ko dalībvalstī iekasē Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, nevajadzētu būt nesamērīgām salīdzinājumā ar prasību un nevajadzētu būt lielākām nekā tiesas nodevām, ko par valsts vienkāršotajām tiesas procedūrām iekasē minētajā dalībvalstī. Tomēr tam nebūtu jāliedz iespēja iekasēt saprātīgu tiesas nodevu minimumu un nebūtu jāskar iespēja saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem iekasēt atsevišķu maksu par apelācijas procedūru par spriedumu, kas taisīts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām.

(15)

Piemērojot šo regulu, tiesas nodevām būtu jāaptver nodevas un maksas, kuras maksājamas tiesai un kuru summa ir noteikta saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tām nebūtu jāaptver, piemēram, summas, kas tiesvedības laikā pārskaitītas trešām personām, tādas kā advokātu honorāri, tulkošanas izmaksas, tādas dokumentu izsniegšanas izmaksas, ko veic vienības, kuras nav tiesa, vai ekspertiem vai lieciniekiem izmaksājamās atlīdzības izmaksas.

(16)

Galvenais mērķis ir faktiska tiesu iestāžu pieejamība visā Savienībā. Lai šādu faktisku pieejamību nodrošinātu saistībā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, juridiskā palīdzība būtu jāsniedz saskaņā ar Padomes Direktīvu 2003/8/EK (5).

(17)

Nevajadzētu būt tā, ka tiesas nodevas samaksas dēļ prasītājam būtu jāierodas atbilstīgās tiesas dalībvalstī vai minētajā nolūkā jāalgo advokāts. Lai nodrošinātu faktisku tiesvedības pieejamību arī tiem prasītājiem, kuri atrodas kādā citā dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā atrodas atbilstīgā tiesa, dalībvalstīm vismaz kā minimums būtu jāpiedāvā kaut viena no šajā regulā paredzētajām distances norēķinu metodēm.

(18)

Būtu jāprecizē, ka tiesas izlīgums, ko tiesa apstiprinājusi vai kas noslēgts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, ir izpildāms tādā pašā veidā kā spriedums, kas taisīts minētajā procedūrā.

(19)

Lai līdz minimumam samazinātu vajadzību pēc tulkošanas un ar to saistītās izmaksas, tiesai, kad tā, veicot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, apliecību minētajā procedūrā taisīta sprieduma vai tiesas apstiprināta vai tiesā noslēgta izlīguma izpildei izsniedz valodā, kas nav pašas tiesas valoda, būtu jāizmanto tāda apliecības standarta veidlapa attiecīgajā valodā, kura dinamiskā tiešsaistes formātā ir pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā. Šajā sakarībā tiesai vajadzētu būt tiesībām balstīties uz tā tulkojuma pareizību, kas pieejams minētajā portālā. Visas izmaksas par teksta tulkošanu, kas jāveic apliecības brīvā teksta laukos, ir jāsadala tā, kā noteikts tiesas dalībvalsts tiesību aktos.

(20)

Dalībvalstīm būtu jāsniedz pusēm praktiska palīdzība attiecībā uz to standarta veidlapu aizpildīšanu, kuras paredzētas Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. Turklāt tām būtu jāsniedz vispārēja informācija par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām piemērošanas jomu un par to, kuras tiesas ir kompetentas saistībā ar to. Tomēr minētajam pienākumam nebūtu jāietver juridiskas palīdzības vai juridiskas konsultācijas sniegšana konkrētas lietas juridiska novērtējuma veidā. Dalībvalstīm būtu jādod iespēja brīvi izlemt par šādas praktiskas palīdzības un vispārējas informācijas sniegšanas piemērotākajiem veidiem un līdzekļiem, un lēmums par to, kurām struktūrām uzdot veikt minētos pienākumus, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā. Šādu vispārēju informāciju par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām piemērošanas jomu un par kompetentajām tiesām var arī sniegt, atsaucoties uz informāciju, kas dota brošūrās vai rokasgrāmatās, valstu tīmekļa vietnēs vai Eiropas e-tiesiskuma portālā vai ko sniedz attiecīgas atbalsta organizācijas, piemēram, Eiropas Patērētāju centru tīkls.

(21)

Informācija par tiesas nodevām un apmaksas veidiem, kā arī par iestādēm vai organizācijām, kuras ir kompetentas sniegt praktisku palīdzību dalībvalstīs, būtu jāpadara pārredzamāka un viegli pieejama internetā. Minētajā nolūkā dalībvalstīm būtu jāsniedz minētā informācija Komisijai, kurai savukārt, izmantojot jebkādus piemērotus līdzekļus, jo īpaši Eiropas e-tiesiskuma portālu, būtu jānodrošina, lai informācija būtu publiski pieejama un plaši izplatīta.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1896/2006 (6) būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad uz strīdu attiecas Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, minētajai procedūrai vajadzētu būt pieejamai arī prasītājam, kurš ir iesaistīts Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā, ja atbildētājs ir iesniedzis paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu.

(23)

Lai vēl vairāk atvieglotu piekļuvi Eiropas procedūrai maza apmēra prasībām, prasības pieteikuma standarta veidlapai vajadzētu būt pieejamai ne tikai tiesās, kas ir kompetentas saistībā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, bet tai vajadzētu būt pieejamai arī attiecīgajās valstu tīmekļa vietnēs. Minēto pienākumu varētu izpildīt, attiecīgajās valstu tīmekļa vietnēs ievietojot saiti uz Eiropas e-tiesiskuma portālu.

Lai uzlabotu atbildētāja aizsardzību, Regulā (EK) Nr. 861/2007 paredzētajās standarta veidlapās būtu jānorāda informācija par sekām, kas varētu rasties atbildētājam, ja viņš neiebilst pret prasību vai nepiedalās lietas mutiskā izskatīšanā, kad ir uzaicināts, jo īpaši attiecībā uz iespēju, ka pret viņu var taisīt vai izpildīt spriedumu un ka var iestāties atbildība par tiesvedības izmaksām. Standarta veidlapās būtu jānorāda informācija arī par to, ka puse, kuras labā taisīts spriedums, iespējams, nespēs atgūt tiesvedības izmaksas tādā apjomā, kādā tās ir radušās bez vajadzības vai ir nesamērīgas ar prasības summu.

(24)

Lai Eiropas procedūras maza apmēra prasībām un Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras standarta veidlapas vienmēr būtu atjauninātas, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz izmaiņām Regulas (EK) Nr. 861/2007 I līdz IV pielikumā un attiecībā uz izmaiņām Regulas (EK) Nr. 1896/2006 I līdz VII pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paziņojušas par savu vēlmi piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(26)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un tāpēc Dānijai tā nav saistoša vai nav jāpiemēro.

(27)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 861/2007 un Regula (EK) Nr. 1896/2006,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 861/2007 groza šādi:

1)

regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Darbības joma

1.   Šī regula attiecas uz pārrobežu civillietām un komerclietām, kā definēts 3. pantā, neatkarīgi no tā, kāda tiesa tās izskata, ja prasības summa tad, kad prasības pieteikuma veidlapa ir saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija, nepārsniedz EUR 5 000, neņemot vērā visus procentus, izdevumus un izmaksātas summas. Tā neattiecas jo īpaši uz nodokļu, muitas vai administratīvajām lietām vai uz valsts atbildību par darbību un bezdarbību, īstenojot valsts varu (acta jure imperii).

2.   Šo regulu nepiemēro lietām par:

a)

fizisko personu juridisko statusu vai tiesībspēju un rīcībspēju;

b)

īpašumtiesībām, kas izriet no laulības attiecībām vai attiecībām, kuru ietekmi saskaņā ar šādām attiecībām piemērojamiem tiesību aktiem uzskata par pielīdzināmu laulības ietekmei;

c)

uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes, vecāku un bērnu, laulības vai radniecības attiecībām;

d)

testamentiem un mantošanu, tostarp uzturēšanas saistībām, kas rodas nāves gadījumā;

e)

bankrotu, ar maksātnespējīgu uzņēmējsabiedrību vai citu juridisko personu likvidāciju saistītām procedūrām, tiesas rīkojumiem, mierizlīgumiem un līdzīgām procedūrām;

f)

sociālo nodrošinājumu;

g)

šķīrējtiesu;

h)

darba tiesībām;

i)

nekustama īpašuma īri, izņemot naudas prasījumiem; vai

j)

privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp neslavas celšanu.”;

2)

regulas 3. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Domicilu nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 62. un 63. pantu. (7)

3.   Nosakot, vai attiecīgā lieta ir pārrobežu lieta, noteicošais aspekts ir datums, kurā prasības pieteikuma veidlapa saņemta tiesā, kurai ir jurisdikcija.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (OV L 351, 20.12.2012., 1. lpp.).”;"

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punkta otrajā daļā pievieno šādu teikumu:

“Tiesa informē prasītāju par šādu noraidījumu un par to, vai šāda noraidījuma gadījumā ir pieejama pārsūdzība.”;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Dalībvalstis nodrošina, lai prasības pieteikuma standarta A veidlapa būtu pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un lai tā būtu pieejama attiecīgajās valstu tīmekļa vietnēs.”;

4)

regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Eiropas procedūra maza apmēra prasībām ir rakstiska procedūra.

1.a.   Tiesa lietu izskata mutiski tikai tad, ja tā uzskata, ka nav iespējams taisīt spriedumu, pamatojoties uz rakstiskajiem pierādījumiem, vai ja to pieprasa viena no pusēm. Tiesa var noraidīt šādu lūgumu, ja uzskata, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, lietas mutiska izskatīšana nav vajadzīga taisnīgai lietas izskatīšanai. Noraidījuma iemeslus pamato rakstiski. Noraidījumu nevar pārsūdzēt atsevišķi no paša sprieduma.”;

5)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Lietas mutiska izskatīšana

1.   Ja saskaņā ar 5. panta 1.a punktu uzskata, ka ir vajadzīga lietas mutiska izskatīšana, to rīko, izmantojot jebkuru piemērotu distances saziņas tehnoloģiju, piemēram, videokonferenci vai telefonkonferenci, kas ir pieejama tiesai, izņemot, ja lietas īpašo apstākļu dēļ šādas tehnoloģijas izmantošana nav piemērota taisnīgai lietas izskatīšanai.

Ja uzklausāmās personas domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā ir tiesa, kas uzsākusi tiesvedību lietā, minētās personas piedalīšanos lietas mutiskā izskatīšanā ar videokonferences, telefonkonferences vai citas piemērotas distances saziņas tehnoloģijas palīdzību, organizē, izmantojot procedūras, kuras paredzētas Padomes Regulā (EK) Nr. 1206/2001 (8).

2.   Jebkura puse, kas ir uzaicināta būt fiziski klāt lietas mutiskā izskatīšanā, var lūgt, lai tiktu izmantota distances saziņas tehnoloģija, ar noteikumu, ka šāda tehnoloģija ir tiesai pieejama, pamatojoties uz to, ka pasākumi, lai nodrošinātu fizisku klātbūtni, jo īpaši attiecībā uz iespējamām izmaksām, kas rastos minētajai pusei, nebūtu samērīgi ar prasību.

3.   Puse, kas ir uzaicināta piedalīties lietas mutiskā izskatīšanā, izmantojot distances saziņas tehnoloģiju, var lūgt būt fiziski klāt minētajā izskatīšanā. Standarta pieteikuma A veidlapā un standarta atbildes C veidlapā, kas izveidotas saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru, pusēm sniedz informāciju par to, ka visu to izmaksu atgūšanai, kuras pusei radušās, tai esot fiziski klāt lietas mutiskā izskatīšanā pēc minētās puses lūguma, piemēro 16. pantā paredzētos nosacījumus.

4.   Tiesas lēmumu par 2. un 3. punktā paredzēto lūgumu nevar pārsūdzēt atsevišķi no paša sprieduma.

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).”;"

6)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Pierādījumu iegūšana

1.   Tiesa nosaka sprieduma taisīšanai vajadzīgo pierādījumu iegūšanas līdzekļus un apjomu saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro pierādījumu pieņemamībai. Tā izmanto vienkāršāko pierādījumu iegūšanas metodi, kas rada vismazāk apgrūtinājumu.

2.   Tiesa var atļaut pierādījumus iegūt, izmantojot rakstiskas liecinieku, ekspertu vai pušu liecības.

3.   Ja pierādījumu iegūšanai nepieciešams uzklausīt kādu personu, minētā uzklausīšana notiek saskaņā ar 8. panta nosacījumiem.

4.   Tiesa var iegūt ekspertu atzinumus vai mutiskas liecības tikai tad, ja nav iespējams taisīt spriedumu, pamatojoties uz citiem pierādījumiem.”;

7)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Palīdzība pusēm

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm ir iespējams saņemt gan praktisku palīdzību veidlapu aizpildīšanā, gan vispārēju informāciju par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām piemērošanas jomu, kā arī vispārēju informāciju par to, kuras tiesas attiecīgajā dalībvalstī ir kompetentas taisīt spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām. Minēto palīdzību sniedz bez maksas. Šajā punktā dalībvalstīm nav paredzēts pienākums sniegt juridisku palīdzību vai juridisku konsultāciju konkrētas lietas juridiska novērtējuma veidā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai informācija par iestādēm vai organizācijām, kuras ir kompetentas sniegt palīdzību saskaņā ar 1. punktu, būtu pieejama visās tiesās, kurās var uzsākt Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un būtu pieejama attiecīgajās valstu tīmekļa vietnēs.”;

8)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Dokumentu izsniegšana un pārējā rakstiskā saziņa

1.   Regulas 5. panta 2. un 6. punktā minētos dokumentus un spriedumus, kas taisīti saskaņā ar 7. pantu, izsniedz:

a)

izmantojot pasta pakalpojumu vai

b)

izmantojot elektroniskus līdzekļus,

i)

ja šādi līdzekļi ir tehniski pieejami un pieņemami saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem, kurā tiek veikta Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, un, ja pusei, kurai spriedums jāizsniedz, domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem; un

ii)

ja puse, kurai izsniedzami dokumenti, iepriekš ir skaidri apliecinājusi savu piekrišanu tam, ka dokumentus tai var izsniegt elektroniskā formātā, vai ja tai saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem, kurā ir minētās puses domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta, ir juridisks pienākums atzīt minēto konkrēto izsniegšanas metodi.

Izsniegšanu apliecina ar apstiprinājumu par saņemšanu, kurā norādīts saņemšanas datums.

2.   Visa 1. punktā neminētā rakstiskā saziņa starp tiesu un pusēm vai citām tiesvedībā iesaistītām personām notiek, izmantojot elektroniskus līdzekļus, un to apliecina apstiprinājums par saņemšanu, ja šādi līdzekļi ir tehniski pieejami un pieņemami saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem, kurā tiek veikta Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, ar noteikumu, ka puse vai persona ir iepriekš piekritusi šādu saziņas līdzekļu izmantošanai vai ka tai saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem, kurā ir minētās puses vai personas domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta, ir juridisks pienākums atzīt šādus saziņas līdzekļus.

3.   Papildus visiem citiem līdzekļiem, kas saskaņā ar dalībvalstu procesuālajiem noteikumiem ir pieejami iepriekšējas piekrišanas apliecināšanai, kura saskaņā ar 1. un 2. punktu ir nepieciešama, lai izmantotu elektroniskus līdzekļus, ir iespējams apliecināt šādu piekrišanu, izmantojot standarta pieteikuma A veidlapu un standarta atbildes C veidlapu.

4.   Ja izsniegšana saskaņā ar 1. punktu nav iespējama, dokumentus var izsniegt, izmantojot jebkuru no metodēm, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1896/2006 13. vai 14. pantā.

Ja saziņa saskaņā ar 2. punktu nav iespējama vai lietas īpašo apstākļu dēļ nav piemērota, var izmantot jebkuru citu saziņas metodi, kas ir pieņemama saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā Eiropas procedūra maza apmēra prasībām tiek veikta.”;

9)

regulā iekļauj šādu pantu:

“15.a pants

Tiesas nodevas un apmaksas veidi

1.   Tiesas nodevas, ko dalībvalstī iekasē Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, nav nesamērīgas un nav lielākas nekā tiesas nodevas, ko minētajā dalībvalstī iekasē par valsts vienkāršotajām tiesas procedūrām.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka puses var samaksāt tiesas nodevas, izmantojot distances norēķinu metodes, kas pusēm ļauj veikt maksājumu arī no dalībvalsts, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas tiesa, piedāvājot izmantot vismaz vienu no šādiem apmaksas veidiem:

a)

bankas pārskaitījums;

b)

maksājums ar kredītkarti vai debetkarti; vai

c)

tiešs debets no prasītāja bankas konta.”;

10)

regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pārsūdzību gadījumā piemēro 15. a un 16. pantu.”;

11)

regulas 18. pantu aizstāj ar šādu:

“18. pants

Sprieduma pārskatīšana izņēmuma gadījumos

1.   Atbildētājam, kas nebija ieradies tiesā, ir tiesības prasīt pārskatīt spriedumu, kas taisīts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām, tās dalībvalsts kompetentajā tiesā, kurā spriedums taisīts, ja:

a)

atbildētājam netika izsniegta pieteikuma veidlapa vai lietas mutiskas izskatīšanas gadījumā tas netika uzaicināts uz minēto izskatīšanu pietiekami laicīgi, lai viņš varētu nodrošināt sev aizstāvību, vai

b)

atbildētājs nav varējis iebilst pret prasību force majeure vai no viņa neatkarīgu ārkārtēju apstākļu dēļ,

ja vien atbildētājs nav pārsūdzējis spriedumu, kad tam bija iespējams to darīt.

2.   Termiņš pārskatīšanas pieteikuma iesniegšanai ir 30 dienas. To skaita no dienas, kad atbildētājs faktiski ir iepazinies ar sprieduma saturu un ir varējis attiecīgi reaģēt, vēlākais, no dienas, kad ir veikts pirmais izpildes pasākums, kura rezultātā atbildētāja īpašums pilnībā vai daļēji nav pieejams. Termiņu nevar pagarināt.

3.   Ja tiesa noraida 1. punktā minēto pārskatīšanas pieteikumu, pamatojoties uz to, ka tas neatbilst nevienam no minētajā punktā izklāstītajiem pārskatīšanas pamatiem, spriedums paliek spēkā.

Ja tiesa izlemj, ka pārskatīšanai ir pamatota jebkura 1. punktā noteiktā pamatojuma dēļ, Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām taisīts spriedums nav spēkā. Prasītājs tomēr nezaudē nekāda noilguma vai ierobežojuma termiņa pārtraukšanas priekšrocības, ja šādu pārtraukšanu piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”;

12)

regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Pēc kādas puses lūguma tiesa izdod apliecinājumu par Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām taisītu spriedumu, izmantojot standarta D veidlapu, kas ietverta IV pielikumā, un nenosakot papildu samaksu. Pēc lūguma tiesa nodrošina minētajai pusei apliecinājumu jebkurā citā Savienības iestāžu oficiālajā valodā, izmantojot daudzvalodu dinamisko standarta veidlapu, kas pieejama Eiropas e-tiesiskuma portālā. Šajā regulā tiesai nav paredzēts pienākums nodrošināt minētā apliecinājuma brīva teksta laukos iekļautā teksta tulkojumu un/vai transliterāciju.”;

13)

regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

regulas 20. panta 2. punktā minēto apliecinājumu un vajadzības gadījumā tā tulkojumu izpildes dalībvalsts oficiālajā valodā vai – ja attiecīgajā dalībvalstī ir vairākas oficiālās valodas – oficiālajā tiesvedības valodā vai vienā no oficiālajām tiesvedības valodām, ko lieto teritorijā, kurā pieprasa sprieduma izpildi saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, vai citā valodā, ko izpildes dalībvalsts ir norādījusi kā pieņemamu.”;

14)

iekļauj šādu pantu:

“21.a pants

Apliecinājuma valoda

1.   Katra dalībvalsts var norādīt citu Savienības iestāžu oficiālo valodu vai valodas, kas nav attiecīgās dalībvalsts valoda, bet ir tai pieņemama attiecībā uz 20. panta 2. punktā minēto apliecinājumu.

2.   Jebkuru tulkojumu attiecībā uz informāciju par sprieduma būtību, kas paredzēta apliecinājumā, kā minēts 20. panta 2. punktā, sagatavo persona, kas ir kvalificēta veikt tulkojumus kādā no dalībvalstīm.”;

15)

iekļauj šādu pantu:

“23.a pants

Tiesas izlīgumi

Tiesas izlīgumu, kuru tiesa apstiprinājusi vai noslēgusi Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām un kurš ir izpildāms dalībvalstī, kurā tika veikta procedūra, atzīst un izpilda citā dalībvalstī saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā spriedumu, kas taisīts Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām.

III nodaļas noteikumus mutatis mutandis piemēro tiesas izlīgumiem.”;

16)

regulas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Informācija, ko jāsniedz dalībvalstīm

1.   Dalībvalstis līdz 2017. gada 13. janvārim paziņo Komisijai:

a)

tiesas, kas ir kompetentas taisīt spriedumu Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām;

b)

saziņas līdzekļus, ko pieņem, piemērojot Eiropas procedūru maza apmēra prasībām un kas ir pieejami tiesām saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

c)

iestādes vai organizācijas, kas ir kompetentas sniegt praktisku palīdzību saskaņā ar 11. pantu;

d)

elektronisko pakalpojumu un saziņas līdzekļus, kas ir tehniski pieejami un pieļaujami, ievērojot to procesuālos noteikumus saskaņā ar 13. panta 1., 2. un 3. punktu, un līdzekļus, ja tādi noteikti, kas saskaņā ar to valsts tiesību aktiem ir pieejami, lai iepriekš izteiktu piekrišanu elektronisku līdzekļu izmantošanai, kā prasīts 13. panta 1. un 2. punktā;

e)

personas vai profesiju veidus, ja tādi noteikti, kam ir juridisks pienākums pieņemt dokumentu izsniegšanu vai pārējo rakstisko saziņu, izmantojot elektroniskos līdzekļus, saskaņā ar 13. panta 1. un 2. punktu;

f)

tiesas nodevas Eiropas procedūrā maza apmēra prasībām vai kā tās tiek aprēķinātas, kā arī kādi ir pieņemamie maksājumu veidi tiesas nodevu apmaksai saskaņā ar 15.a pantu;

g)

vai jebkuru pārsūdzību, kas pieejama saskaņā ar to procesuālajām tiesībām, ievērojot 17. pantu, termiņu, kādā šāda pārsūdzība jāiesniedz, un tiesu, kam šādu pārsūdzību var iesniegt;

h)

procedūras, lai pieprasītu pārskatīšanu, kā tas paredzēts 18. pantā, un tiesas, kas ir kompetentas veikt šādu pārskatīšanu;

i)

valodas, kas tām ir pieņemamas, ievērojot 21.a panta 1. punktu; un

j)

iestādes, kas ir kompetentas attiecībā uz sprieduma izpildi, un iestādes, kas ir kompetentas, lai piemērotu 23. pantu.

Dalībvalstis informē Komisiju par visām turpmākām izmaiņām minētajā informācijā.

2.   Saskaņā ar 1. punktu paziņoto informāciju Komisija dara publiski pieejamu, izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, piemēram, publicējot to Eiropas e-tiesiskuma portālā.”;

17)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pielikuma grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu attiecībā uz I līdz IV pielikuma grozījumiem.”;

18)

regulas 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 26. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 13. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 26. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 26. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”;

19)

regulas 28. pantu aizstāj ar šādu:

“28. pants

Pārskatīšana

1.   Līdz 2022. gada 15. jūlijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par šīs regulas darbību, tostarp novērtējumu, vai:

a)

regulas 2. panta 1. punktā minētā prasības summas sliekšņa turpmāka palielināšana ir piemērota, lai sasniegtu šīs regulas mērķi atvieglot tiesu iestāžu pieejamību iedzīvotājiem un mazo un vidējo uzņēmumu pārrobežu lietās; un

b)

Eiropas procedūras maza apmēra prasībām darbības jomas paplašināšana, jo īpaši attiecībā uz atalgojuma prasījumiem, ir piemērota, lai atvieglotu tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu darba strīdos ar darba devēju, ņemot vērā, kādu ietekmi pilnībā atstās šāda paplašināšana.

Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvo aktu priekšlikumus.

Minētajā nolūkā un līdz 2021. gada 15. jūlijam dalībvalstis iesniedz Komisijai informāciju par to, cik pieteikumu ir iesniegts saskaņā ar Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, kā arī to, cik pieprasījumi ir iesniegti par Eiropas procedūras maza apmēra prasībām satvarā taisīto spriedumu izpildi.

2.   Līdz 2019. gada 15. jūlijam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par informācijas izplatīšanu dalībvalstīs attiecībā uz Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, un var sniegt ieteikumus par to, kā padarīt minēto procedūru labāk zināmu.”

2. pants

Regulu (EK) Nr. 1896/2006 groza šādi:

1)

regulas 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Pieteikuma papildinājumā prasītājs var norādīt tiesai, kuras, ja vispār kādu, no 17. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajām procedūrām, viņš pieprasa piemērot savai prasībai turpmākajā civilprocesā gadījumā, ja atbildētājs iesniedz paziņojumu par iebildumu pret Eiropas maksājuma rīkojumu.

Papildinājumā, kas paredzēts pirmajā daļā, prasītājs var arī tiesai norādīt, ka viņš iebilst pret pārcelšanu uz civilprocesu 17. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta nozīmē gadījumā, ja atbildētājs iebilst. Tas neliedz prasītājam par to informēt tiesu vēlāk, tomēr jebkurā gadījumā pirms rīkojuma izdošanas.”;

2)

regulas 17. pantu aizstāj ar šādu:

“17. pants

Paziņojuma par iebildumu iesniegšanas sekas

1.   Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā, tiesvedība turpinās izcelsmes dalībvalsts kompetentajās tiesās, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis tādā gadījumā izbeigt tiesvedību. Tiesvedību turpina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)

Regulā (EK) Nr. 861/2007 noteikto Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, ja tā piemērojama; vai

b)

jebkuru attiecīgo valsts civilprocesa procedūru.

2.   Ja prasītājs nav norādījis, kuru no 1. punkta a) un b) apakšpunktā uzskaitītajām procedūrām viņš lūdz piemērot savai prasībai procesā, kas sākas, ja iesniedz paziņojumu par iebildumu, vai ja prasītājs ir lūdzis, lai viņa prasībai, kas neietilpst Regulas (EK) Nr. 861/2007 darbības jomā, tiktu piemērota minētajā regulā noteiktā Eiropas procedūra maza apmēra prasībām, procesu pārceļ uz attiecīgo valsts civilprocesu, ja vien prasītājs nav skaidri lūdzis neveikt šādu pārcelšanu.

3.   Ja prasītājs ir iesniedzis savu prasību, izmantojot Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru, nekas valsts tiesību aktos neskar viņa stāvokli turpmākā civilprocesā.

4.   Pārcelšanu uz civilprocesu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nozīmē reglamentē izcelsmes dalībvalsts tiesību akti.

5.   Prasītāju informē par to, vai atbildētājs ir iesniedzis paziņojumu par iebildumu un par jebkuru pārcelšanu uz civilprocesu 1. punkta nozīmē.”;

3)

regulas 25. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Ja dalībvalstī tiesas nodevas par civilprocesu 17. panta 1. punkta a) vai, attiecīgi, b) apakšpunkta nozīmē ir līdzvērtīgas vai lielākas par tiesas nodevām Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā, kopējās tiesas nodevas par Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru un civilprocesu, kas sākas gadījumā, ja ir iesniegts paziņojums par iebildumu saskaņā ar 17. panta 1. punktu, nepārsniedz nodevas par procesu, ja nav iepriekšējas Eiropas maksājuma rīkojuma procedūras attiecīgajā dalībvalstī.

Nevar iekasēt nekādas papildu tiesas nodevas par civilprocesu dalībvalstī, kas sākas gadījumā, ja ir iesniegts paziņojums par iebildumu saskaņā ar 17. panta 1. punkta a) vai, attiecīgi, b) apakšpunktu, ja tiesas nodevas attiecīgajā dalībvalstī par šādu procesu ir mazākas nekā tiesas nodevas Eiropas maksājuma rīkojuma procedūrā.”;

4)

regulas 30. pantu aizstāj ar šādu:

“30. pants

Pielikumu grozījumi

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu attiecībā uz I līdz VII pielikuma grozījumiem.”;

5)

regulas 31. pantu aizstāj ar šādu:

“31. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 30. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2016. gada 13. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 30. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 30. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2017. gada 14. jūlija, izņemot 1. panta 16. punktu, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 861/2007 25. pantu, kuru piemēro no 2017. gada 14. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2015. gada 16. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

N. SCHMIT


(1)  OV C 226, 16.7.2014., 43. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 7. oktobra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2015. gada 3. decembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un krimināllietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 2003/8/EK (2003. gada 27. janvāris) par to, kā uzlabot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos (OV L 26, 31.1.2003., 41. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).


Top