EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32015R0061

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 ( 2014. gada 10. oktobris ), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm Dokuments attiecas uz EEZ

OV L 11, 17.1.2015, p. 1–36 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 08/07/2022

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2015/61/oj

17.1.2015   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2015/61

(2014. gada 10. oktobris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 460. pantu,

tā kā:

(1)

Finanšu krīzes agrīnajā “likviditātes posmā”, kas sākās 2007. gadā, daudzas kredītiestādes neatkarīgi no pietiekama kapitāla līmeņa saskārās ar lielām grūtībām, jo tās savu likviditātes risku nebija pārvaldījušas saprātīgi. Dažas kredītiestādes kļuva pārāk atkarīgas no īstermiņa finansējuma, kas, krīzei sākoties, ātri vien izsīka. Tādējādi šādas kredītiestādes kļuva neaizsargātas pret likviditātes pieprasījumiem, jo tām nebija pietiekamu likvīdo aktīvu, lai varētu izpildīt pieprasījumus pēc līdzekļu izņemšanas (izejošās naudas plūsmas) spriedzes periodos. Līdz ar to šādas kredītiestādes bija spiestas likvidēt aktīvus, veicot to ārkārtas pārdošanu, kas savukārt izraisīja pašpastiprinošu lejupēju cenu spirāli un uzticēšanās trūkumu tirgum, tādējādi radot maksātspējas krīzi. Visbeidzot, daudzas kredītiestādes kļuva pārāk atkarīgas no centrālo banku nodrošinātās likviditātes un tās bija jāglābj, iepludinot tajās milzīgus valsts budžeta līdzekļus. Tādējādi kļuva skaidrs, ka nepieciešams izstrādāt detalizētu likviditātes seguma prasību, par kuras mērķi būtu jānosaka izvairīšanās no šā riska, samazinot kredītiestāžu atkarību no īstermiņa finansējuma un centrālās bankas likviditātes nodrošinājuma un padarot tās noturīgākas pret pēkšņiem likviditātes šokiem.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktu kredītiestādēm noteiktā likviditātes seguma prasība ir vispārīgi formulēta kā pienākums turēt “likvīdus aktīvus, kuru vērtību summa sedz likviditātes izejošajās naudas plūsmas mīnus ienākošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos”. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. pantu Komisija ir pilnvarota precizēt noteikto likviditātes seguma prasību un apstākļus, kādos kompetentām iestādēm attiecībā uz kredītiestādēm ir jānosaka konkrēti ienākošās un izejošās naudas plūsmas līmeņi, lai aptvertu specifisko risku, kuram kredītiestādes ir pakļautas. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 101. apsvērumu noteikumiem vajadzētu būt salīdzināmiem ar likviditātes seguma koeficientuāju, kas noteikts Bāzeles Banku uzraudzības komitejas (“BCBS”) starptautiskajā sistēmā likviditātes riska noteikšanai, standartiem un uzraudzībai, ņemot vērā Savienības un valstu specifiku. Līdz brīdim, kad likviditātes seguma prasība būs pilnībā ieviesta, proti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, dalībvalstīm būtu jāspēj kredītiestādēm piemērot likviditātes seguma prasību līdz pat 100 % apmērā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(3)

Saskaņā ar BCBS likviditātes standartiem būtu jāpieņem noteikumi, lai likviditātes seguma prasību definētu kā kredītiestādes “likvīdo aktīvu” rezervju attiecību pret tās “neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām” 30 kalendāro dienu spriedzes periodā. “Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” būtu jāaprēķina, no kredītiestādes likviditātes izejošajām naudas plūsmām atskaitot likviditātes ienākošās naudas plūsmas. Likviditātes seguma seguma koeficientss būtu jāizsaka procentos un, kad tas būs pilnībā ieviests, jānosaka minimums 100 % apmērā, kas norāda uz to, ka kredītiestādei ir pietiekami likvīdie aktīvi, lai varētu segt savas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas 30 dienu spriedzes periodā. Šajā periodā kredītiestādei būtu jāspēj savus likvīdos aktīvus ātri konvertēt skaidrā naudā, neizmantojot centrālās bankas likviditāti vai publisko finansējumu, kā rezultātā tās likviditātes seguma koeficients uz laiku var būt mazāks par 100 % līmeni. Ja šāda situācija rodas vai jebkurā laikā var rasties, kredītiestādēm būtu jāizpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantā noteiktās īpašās prasības, lai laicīgi varētu atjaunot savu likviditātes seguma koeficientu līdz minimālajam līmenim.

(4)

Tikai brīvi pārvedami aktīvi, kurus var ātri konvertēt skaidrā naudā privātajos tirgos īsā laikā un bez būtiskas vērtības samazināšanās, būtu jādefinē kā “likvīdie aktīvi” kredītiestāžu likviditātes rezervju vajadzībām. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sesto daļu un BCBS likvīdo aktīvu klasifikāciju, attiecīgos noteikumos būtu jānošķir starp aktīviem ar ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti vai 1. līmeņa aktīviem un aktīviem ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti vai 2. līmeņa aktīviem. Pēdējie minētie būtu sīkāk jāiedala 2.A un 2.B līmeņa aktīvos. Kredītiestāžu rīcībā vajadzētu būt pienācīgi diversificētām likvīdo aktīvu rezervēm, ņemot vērā to relatīvo likviditāti un kredītkvalitāti. Attiecīgi katram līmenim un apakšlīmenim būtu jāpiemēro īpašas prasības attiecībā uz diskontiem un vispārējo rezervju ierobežojumiem, un vajadzības gadījumā līmeņiem un apakšlīmeņiem un likvīdo aktīvu kategorijām tajā pašā līmenī vai apakšlīmenī būtu jāpiemēro atšķirīgas prasības, kam vajadzētu būt jo stingrākām līdz ar zemāku likviditātes klasifikāciju.

(5)

Dažas vispārējās un operacionālās prasības būtu jāpiemēro likvīdiem aktīviem, lai nodrošinātu, ka īsā termiņā tos var konvertēt skaidrā naudā, nepieciešamības gadījumā noteiktiem 1. līmeņa aktīviem nosakot dažus izņēmumus. Šajās prasībās būtu jāprecizē, ka likvīdiem aktīviem vajadzētu būt brīviem no jebkādiem šķēršļiem to realizācijai, to vērtībai vajadzētu būt viegli nosakāmai un tiem vajadzētu būt reģistrētiem atzītās biržās vai tirgojamiem aktīvos pārdošanas vai repo tirgos. Tāpat arī tiem būtu jānodrošina, lai kredītiestādes likviditātes pārvaldības funkcijai visu laiku būtu piekļuve un kontrole pār tās likvīdajiem aktīviem un lai aktīvi, kas veido likviditātes rezerves, būtu pienācīgi diversificēti. Diversifikācija ir svarīga, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes spēju ātri likvidēt likvīdos aktīvus bez būtiskas vērtības samazināšanās neietekmē minēto aktīvu neaizsargātība pret kopējo riska faktoru. Tāpat arī kredītiestādēm būtu jānodrošina atbilstība starp savu likvīdo aktīvu denominācijas valūtu un to neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām, lai pārmērīga valūtu nesakritība netraucētu tām izmantot savas likviditātes rezerves, lai spriedzes periodā atbilstīgā valūtā varētu segt likviditātes izejošās naudas plūsmas.

(6)

Saskaņā ar Eiropas Banku iestādes (EBI) ieteikumiem savā 2013. gada 20. decembra ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. un 5. punktu, visu veidu obligācijām, kuru emitenti vai galvotāji ir dalībvalstu centrālās valdības un centrālās bankas, kā arī obligācijām, kuru emitenti vai galvotāji ir pārvalstiskas iestādes, būtu jāpiešķir 1. līmeņa statuss. Kā EBI atzīmēja, pastāv spēcīgi uzraudzības argumenti, lai starp dažādām dalībvalstīm nebūtu diskriminācijas, jo dažu valsts obligāciju izslēgšana no 1. līmeņa radītu stimulus ieguldīt citās valsts obligācijās Savienībā, kas savukārt radītu iekšējā tirgus sadrumstalotību un palielinātu savstarpējas ķēdes reakcijas iespējamību krīzes periodā starp kredītiestādēm un to valstīm (“banku un valsts saikne”). Kas attiecas uz trešām valstīm, 1. līmeņa statuss būtu jāpiešķir riska darījumiem ar centrālajām bankām un valstīm, kurām ir piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 3. daļas II sadaļas kredītriska noteikumiem, kā paredzēts BCBS standartā. Riska darījumiem ar reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm un publiskā sektora struktūrām būtu jāpiešķir 1. līmeņa statuss vienīgi tad, ja tie ir pielīdzināti riska darījumiem ar to centrālo valdību, kam ir piešķirta 0 % riska pakāpe saskaņā ar tiem pašiem kredītriska noteikumiem. Tāds pats statuss būtu jāpiemēro riska darījumiem ar daudzpusējām attīstības bankām un starptautiskajām organizācijām, kam ir piešķirta 0 % riska pakāpe. Ņemot vērā minēto aktīvu ārkārtīgi augsto likviditāti un kredītkvalitāti, būtu jāļauj kredītiestādēm tos turēt savās rezervēs bez ierobežojuma, un tiem nedrīkst piemērot diskontu vai diversifikācijas prasību.

(7)

Kredītiestāžu emitētus aktīvus parasti nevajadzētu atzīt par likvīdiem aktīviem, taču 1. līmeņa režīms būtu jānosaka dalībvalstu valdību atbalstītiem banku aktīviem, piemēram, attīstību veicinošu kreditoru un valsts kreditoru aktīviem, kā arī privāto banku aktīviem ar nepārprotamu valsts garantiju. Pēdējie ir finanšu krīzes mantojums un pakāpeniski būtu jālikvidē, un līdz ar to vienīgi banku aktīvi ar valsts garantiju, kas ir piešķirta vai par kuru ir uzņemtas saistības līdz 2014. gada 30. jūnijam, būtu jāatzīst par likvīdiem aktīviem. Tāpat arī augstākās prioritātes obligācijas, kuras emitējušas noteiktu dalībvalstu konkrētas aktīvu pārvaldīšanas aģentūras, būtu jāpielīdzina 1. līmeņa aktīviem, un tām būtu jāpiemēro tādas pašas prasības kā riska darījumiem ar centrālo valdību to attiecīgajā dalībvalstī, taču šāds statuss tām būtu jāpiešķir tikai uz ierobežotu laiku.

(8)

Segtās obligācijas ir parāda instrumenti, kurus emitējušas kredītiestādes un kurus nodrošina ar aktīvu seguma portfeli, ko prasti veido hipotekārie kredīti vai publiskā sektora parāds, attiecībā uz kuru saistību neizpildes gadījumā ieguldītājiem ir prioritāras tiesības. Pateicoties to nodrošinājumam un dažiem citiem drošības elementiem, piemēram, emitentam noteiktajai prasībai ienākumus nenesošos aktīvus seguma portfelī aizstāt un saglabāt seguma portfeli vērtībā, kas pārsniedz obligāciju nominālvērtību (“aktīvu seguma prasība”), ir veicināta segto obligāciju tapšana par peļņu nesošiem instrumentiem ar salīdzinoši zemu risku, kuriem lielākajā daļā dalībvalstu ir būtiska finansēšanas instrumentu loma hipotēku tirgos. Dažās dalībvalstīs neatmaksāto segto obligāciju emisija pārsniedz neatmaksāto valsts obligāciju portfeli. Jo īpaši dažām kredītkvalitātes 1. pakāpes segtajām obligācijām EBI pārskatā analizētajā laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 30. jūnijam bija izcili likviditātes rādītāji. Tomēr EBI ieteica šīs segtās obligācijas pielīdzināt 2.A līmeņa aktīviem, lai tās pielāgotu BCBS standartiem. Taču, ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus par to kredītkvalitāti, likviditātes rādītājiem un lomu Savienības finansējuma tirgos, ir lietderīgi šīs kredītkvalitātes 1. pakāpes segtās obligācijas pielīdzināt 1. līmeņa aktīviem. Atšķirībā no citiem 1. līmeņa aktīviem, lai izvairītos no pārmērīgiem koncentrācijas riskiem, kredītkvalitātes 1. pakāpes segtās obligācijas likviditātes rezervēs nedrīkst pārsniegt 70 % no kopējām rezervēm, tām jānosaka minimālais 7 % diskonts un diversifikācijas prasība.

(9)

Kredītkvalitātes 2. pakāpes segtās obligācijas būtu jāatzīst par 2.A līmeņa aktīviem un tām būtu jāpiemēro tāda pati maksimālā robežvērtība (40 %) un diskonts (15 %) kā citiem šā līmeņa likvīdajiem aktīviem. To var pamatot ar pieejamajiem tirgus datiem, kuri norāda, ka kredītkvalitātes 2. pakāpes segtajām obligācijām ir lielāka likviditāte nekā citiem pielīdzināmiem 2.A un 2.B līmeņa aktīviem, piemēram, kredītkvalitātes 1. pakāpes ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem. Ja šīs segtās obligācijas ļautu iekļaut likviditātes rezervēs, tas sekmētu rezervēs pieejamo aktīvu portfeļa diversifikāciju un novērstu nepamatotu diskrimināciju vai “domino efektu” starp tām un kredītkvalitātes 1. pakāpes segtajām obligācijām. Tomēr būtu jāatzīmē, ka būtiska šo segto obligāciju daļa kļuva par kredītkvalitātes 2. pakāpes obligācijām, jo tika pazemināts centrālās valdības reitings dalībvalstī, kurā šo obligāciju emitents veica uzņēmējdarbību. Tas atspoguļoja parasti reitinga aģentūru metodēs noteiktos ar valsts atbalstu saistītos griestus, kas paredz, ka finanšu instrumentiem nedrīkst piešķirt reitingu, kas būtu augstāks par noteiktu līmeni attiecībā pret to attiecīgo valsts kredītreitingu. Tādējādi noteikto valsts griestu dēļ minētajās dalībvalstīs emitētās segtās obligācijas nevarēja sasniegt kredītkvalitātes 1. pakāpi neatkarīgi no to kredītkvalitātes, kas savukārt samazināja to likviditāti salīdzinājumā ar līdzīgas kvalitātes segtajām obligācijām, kuras bija emitējušas dalībvalstis, kuru reitings netika pazemināts. Tā rezultātā finansējuma tirgi Savienībā ir kļuvuši ļoti sadrumstaloti, kas norāda uz nepieciešamību rast piemērotu alternatīvu ārējiem reitingiem kā vienu no prudenciāla regulējuma kritērijiem, lai klasificētu segto obligāciju un citu aktīvu kategoriju likviditāti un kredītrisku. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1060/2009 (2) 39.b panta 1. punktu Komisijai līdz 2015. gada 31. decembrim jāiesniedz ziņojums par alternatīviem instrumentiem, lai līdz 2020. gada 1. janvārim no Savienības tiesību aktiem svītrotu visas atsauces uz kredītreitingiem regulatīvos nolūkos.

(10)

Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nodrošināti ar aktīviem (“ABS”), EBI saskaņā ar saviem empīriskajiem konstatējumiem un BCBS standartu ieteica par 2.B līmeņa aktīviem atzīt vienīgi kredītkvalitātes 1. pakāpes ar mājokļa hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus, tiem piemērojot 25 % diskontu. Tāpat arī ir lietderīgi atkāpties no šā ieteikuma un 2.B līmenī iekļaut arī dažus ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus, kuri ir nodrošināti ar citiem aktīviem. Plašāks atbilstīgo aktīvu apakškategoriju klāsts palielinātu diversifikāciju likviditātes rezervēs un sekmētu reālās ekonomikas finansēšanu. Turklāt, tā kā pieejamie tirgus dati norāda uz zemu korelāciju starp ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem un citiem likvīdiem aktīviem, piemēram, valsts obligācijām, banku un valsts saikne tiktu vājināta un sadrumstalotība iekšējā tirgū tiktu samazināta. Turklāt ir dokumentēts, ka ieguldītāji tiecas slepus uzkrāt augstas kvalitātes ar aktīviem nodrošinātus vērtspapīrus ar īsu vidējo svērto termiņu un lieliem avansa maksājumiem finanšu nestabilitātes periodos, jo tos ātri var konvertēt skaidrā naudā un tie ir drošs likviditātes avots. Tas jo īpaši attiecas uz ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, kuri ir nodrošināti ar kredītiem un nomas līgumiem saistībā ar mehānisko transportlīdzekļu finansēšanu (“ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri, kuri ir nodrošināti ar kredītu automašīnas iegādei”), kuru cena bija svārstīga un kredītriska starpība bija vidēja, kas atbilst ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam. Daži patēriņa kredītu nodrošināti vērtspapīri, piemēram, kredītkartes, arī uzrādīja salīdzinoši labu likviditāti. Visbeidzot, ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru, kuri nodrošināti ar reālās ekonomikas aktīviem, piemēram, ar jau iepriekšminētajiem aktīviem un aizdevumiem MVU, atļaušana varētu sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo tas ieguldītājiem attiecībā uz šiem aktīviem sūtītu pozitīvu signālu. Tādēļ būtu jāievieš atbilstoši noteikumi, saskaņā ar kuriem par 2.B līmeņa aktīviem tiktu atzīti ne tikai ar mājokļu hipotekārajiem kredītiem nodrošināti vērtspapīri, bet arī vērtspapīri, kas ir nodrošināti ar kredītiem automašīnas iegādei, patēriņa kredītu un aizdevumiem MVU. Taču, lai saglabātu likviditātes rezerves integritāti un funkcionalitāti, to atbilstības kritērijiem būtu jāpiemēro dažas augstas kvalitātes prasības atbilstoši kritērijiem, ko piemēro vienkāršai, pārredzamai un standartizētai vērtspapīrošanai citos finanšu nozares tiesību aktos. Jo īpaši attiecībā uz ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem šīm augstās kvalitātes prasībām būtu jāietver arī noteiktu attiecības rādītāju ievērošana – kredīta attiecība pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecība pret ienākumu apmēru –, taču tās nebūtu jāpiemēro ar mājokļu hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem, kas emitēti pirms likviditātes seguma prasības stāšanās spēkā datuma. Vērtspapīriem, kas ir nodrošināti ar patēriņa kredītu un aizdevumiem MVU, ir mazāka likviditāte salīdzinājumā ar mājokļa hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem un vērtspapīriem, kas nodrošināti ar kredītu automašīnas iegādei, līdz ar to pirmajiem minētajiem būtu jānosaka augstāks diskonts (35 %). Visiem ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, tāpat kā citiem 2.B līmeņa aktīviem, būtu jāpiemēro vispārējā 15 % maksimālā robežvērtība likviditātes rezervēs un diversifikācijas prasība.

(11)

Noteikumi attiecībā uz klasifikāciju, prasībām, maksimālajām robežvērtībām un diskontiem atlikušajiem 2.A un 2.B līmeņa aktīviem būtu cieši jāsaskaņo ar BCBS un EBI ieteikumiem. Savukārt kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu (“KIU”) daļas vai ieguldījumi būtu jāpielīdzina tāda paša līmeņa un kategorijas likvīdiem aktīviem kā kolektīvā uzņēmuma pamatā esošie aktīvi.

(12)

Saistībā ar likviditātes seguma koeficienta noteikšanu ir lietderīgi arī ņemt vērā likviditātes centralizēto pārvaldību kooperatīvajos tīklos un institucionālajā aizsardzības shēmā, kur centrālā iestāde vai struktūra ieņem centrālai bankai analogu lomu, jo tīkla dalībniekiem parasti nav tiešas piekļuves pēdējai minētajai. Tādēļ ar atbilstīgiem noteikumiem par likvīdiem aktīviem būtu jāatzīst tīkla dalībnieku veikti pieprasījuma noguldījumi centrālajā iestādē un cits tiem no centrālās iestādes pieejamais likviditātes finansējums. Noguldījumiem, kuri netiek uzskatīti par likvīdiem aktīviem, būtu jāpiemēro operacionālajiem noguldījumiem noteiktās preferenciālās izejošo naudas plūsmu likmes.

(13)

Izejošo naudas plūsmu likme stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem būtu jānosaka standarta 5 % likmes apmērā, savukārt preferenciālu izejošo naudas plūsmu likmi 3 % apmērā būtu jāļauj piemērot visām kredītiestādēm, kas ir piesaistītas noguldījumu garantiju shēmai dalībvalstī, kas izpilda noteiktus stingrus kritērijus. Pirmkārt, būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (3) īstenošana dalībvalstīs. Otrkārt, dalībvalsts garantiju shēmai būtu jāizpilda noteiktas prasības saistībā ar atmaksāšanas termiņu, iepriekšēju finansējumu un papildu finanšu līdzekļu pieejamību lielu pieprasījumu gadījumā no tās rezervēm. Treškārt, preferenciālo 3 % likmi var piemērot, ja ir saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums, kas būtu jāpiešķir vienīgi gadījumā, ja Komisija ir guvusi pārliecību, ka dalībvalsts noguldījumu garantiju shēma atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem un nav nekādu būtisku problēmu attiecībā uz iekšējā tirgus darbību saistībā ar privātpersonu vai MVU noguldījumiem. Jebkurā gadījumā 3 % preferenciālā likme stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem nebūtu jāpiemēro pirms 2019. gada 1. janvāra.

(14)

Kredītiestādēm būtu jāspēj identificēt citi privātpersonu vai MVU noguldījumi, kuriem tiek piemērotas augstākas priekšlaicīga noguldījuma pārtraukšanas likmes. Atbilstošos noteikumos, kas balstīti uz EBI pamatnostādnēm par privātpersonu vai MVU noguldījumiem, kam piemēro dažādas izejošās naudas plūsmas, būtu jānosaka kritēriji minēto privātpersonu vai MVU noguldījumu identificēšanai, pamatojoties uz to īpatnībām, proti, kopējā noguldījuma apmēru, noguldījuma veidu, procentu likmēm, izņemšanas iespējamību un to, vai noguldītājs ir rezidents vai nerezidents.

(15)

Nevar pieņemt, ka kredītiestādes no citām tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas sabiedrībām saņems likviditātes atbalstu vienmēr, kad tām būs grūtības izpildīt savas maksājumu saistības. Taču, ja netiek noteikts nekāds atbrīvojums attiecībā uz likviditātes seguma koeficienta piemērošanu individuālā līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. vai 10. pantu, likviditātes plūsmām starp divām tās pašas grupas vai tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas kredītiestādēm principā būtu jānosaka simetriskas ienākošo un izejošo naudas plūsmu likmes, lai izvairītos no likviditātes samazināšanās iekšējā tirgū ar nosacījumu, ka ir ieviesti visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi, un ja ir saņemts iesaistītās kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums. Šāds preferenciāls režīms būtu jāpiemēro tikai pārrobežu naudas plūsmām, pamatojoties uz objektīviem papildkritērijiem, tostarp devēja un saņēmēja zemu likviditātes riska profilu.

(16)

Lai kredītiestādes savu likviditātes seguma koeficientu izpildei neizmantotu vienīgi paredzamās ienākošās naudas plūsmas un lai to rīcībā nodrošinātu minimālo likvīdo aktīvu līmeni, ienākošajām naudas plūsmām, lai izlīdzinātu izejošās naudas plūsmas, vajadzētu būt maksimums 75 % apmērā no kopējām gaidāmajām izejošajām naudas plūsmām. Taču, ņemot vērā specializēto darījumdarbības modeļu esamību, būtu jāatļauj daži atbrīvojumi no šīs maksimālās robežvērtības – vai nu pilnībā, vai daļēji –, lai varētu piemērot proporcionalitātes principu, ja ir saņemts kompetento iestāžu iepriekšējs apstiprinājums. To starpā vajadzētu būt atbrīvojumam grupas un institucionālās aizsardzības shēmas naudas plūsmām un kredītiestādēm, kuras ir specializējušās pastarpinātu hipotekāro kredītu izsniegšanā vai nomas un faktūrkreditēšanas pakalpojumos. Turklāt kredītiestādēm, kas specializējušās mehānisko transportlīdzekļu iegādes finansēšanā vai patēriņa kredīta aizdevumos, būtu jāļauj piemērot augstāku maksimālo robežvērtību, proti, 90 % apmērā. Šos atbrīvojumus būtu jāvar piemērot gan individuālā, gan konsolidētā līmenī, bet tikai tādā gadījumā, ja ir izpildīti noteikti kritēriji.

(17)

Likviditātes seguma koeficients būtu jāpiemēro kredītiestādēm gan individuāli, gan konsolidēti, ja vien kompetentās iestādes individuāli neatbrīvo no tā piemērošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. vai 10. pantu. Veicot meitasuzņēmumu konsolidāciju trešās valstīs, pienācīgi būtu jāņem vērā šajās valstīs piemērojamās likviditātes seguma prasības. Līdz ar to konsolidācijas noteikumiem Savienībā nevajadzētu paredzēt labvēlīgāku režīmu attiecībā uz likvīdiem aktīviem, likviditātes izejošajām naudas plūsmām vai ienākošajām naudas plūsmām trešo valstu meitasuzņēmumos salīdzinājumā ar režīmu, kas noteikts attiecīgo trešo valstu tiesību aktos.

(18)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. panta 2. punktu Komisijai ne vēlāk kā līdz 2015. gada 31. decembrim jāziņo likumdevējām iestādēm par to, vai un kā Sestajā daļā noteiktā likviditātes seguma prasība būtu piemērojama ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Līdz šā noteikuma spēkā stāšanās brīdim uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām joprojām būtu jāattiecas dalībvalstu tiesību aktiem par likviditātes seguma prasību. Taču uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās ietilpst banku grupā, konsolidēti būtu jāattiecina šajā regulā noteiktais likviditātes seguma koeficients.

(19)

Kredītiestādēm ir pienākums savām kompetentajām iestādēm sniegt pārskatu par likviditātes seguma prasību, kā precizēts šajā regulā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu.

(20)

Lai kredītiestādēm dotu pietiekamu laiku pilnībā izpildīt detalizēto likviditātes seguma prasību, tā būtu jāievieš pakāpeniski saskaņā ar grafiku Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. panta 2. punktā, sākot ar minimums 60 % no 2015. gada 1. oktobra līdz 100 %, sākot no 2018. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

LIKVIDITĀTES SEGUMA KOEFICIENTS

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi, lai sīkāk precizētu Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktā noteikto likviditātes seguma prasību.

2. pants

Darbības joma un piemērošana

1.   Šo regulu piemēro kredītiestādēm, ko uzrauga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (4).

2.   Kredītiestādes nodrošina atbilstību šai regulai individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. panta 4. punktu. Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot šo regulu individuāli attiecībā uz kredītiestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. un 10. pantu, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

3.   Ja grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes, ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēta iestāde vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēta iestāde konsolidēti piemēro šajā regulā noteiktās saistības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 11. panta 3. punktu un visiem turpmāk minētajiem noteikumiem:

a)

trešās valsts aktīvus, kas atbilst II sadaļā noteiktajām prasībām un ko tur meitasuzņēmums trešā valstī, neatzīst par likvīdiem aktīviem konsolidētas piemērošanas nolūkiem, ja tos neuzskata par likvīdiem aktīviem saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kura nosaka likviditātes seguma prasību;

b)

tās likviditātes izejošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, kuros likviditātes seguma prasībai noteikti augstāki procenti par III sadaļā minētajiem, konsolidē saskaņā ar augstākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos;

c)

tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas meitasuzņēmumā trešā valstī, attiecībā uz kurām piemēro trešās valsts tiesību aktus, kuros likviditātes seguma prasībai noteikti zemāki procenti par III sadaļā minētajiem, konsolidē saskaņā ar zemākām likmēm, kas noteiktas trešās valsts tiesību aktos;

d)

grupas ieguldījumu brokeru sabiedrībām konsolidēti piemēro šīs regulas 4. pantu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. pantu attiecībā uz likvīdo aktīvu, kā arī likviditātes izejošo un ienākošo naudas plūsmu definēšanu gan individuālas, gan konsolidētas piemērošanas nolūkiem. Ja vien šajā punktā nav norādīts savādāk, ieguldījumu brokeru sabiedrībām turpina piemērot detalizēto likviditātes seguma prasību, kā noteikts dalībvalstu tiesību aktos, kamēr likviditātes seguma prasība nav precizēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 508. pantu;

e)

konsolidētā līmenī ienākošo naudas plūsmu summu, kas izriet no 33. panta 3. un 4. punktā minētas specializētas kredītiestādes, iekļauj tikai apmērā, kas nepārsniedz no tā paša uzņēmuma izrietošo izejošo naudas plūsmu summu.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“1. līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar ārkārtīgi augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta otro daļu;

2)

“2. līmeņa aktīvi” ir aktīvi ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 416. panta 1. punkta otro daļu; 2. līmeņa aktīvus sīkāk iedala 2.A un 2.B līmeņa aktīvos saskaņā ar šīs regulas II sadaļas 2. nodaļu;

3)

“likviditātes rezerves” ir tādu likvīdu aktīvu summa, kas ir kredītiestādes rīcībā saskaņā ar šīs regulas II sadaļu;

4)

“pārskata sniegšanas valūta” ir valūta, kurā par Regulas (ES) Nr. 575/2013 Sestās daļas II un III sadaļā minētajiem likviditātes posteņiem sniedz pārskatu kompetentajai iestādei saskaņā ar minētās regulas 415. panta 1. punktu;

5)

“aktīvu seguma prasība” ir aktīvu attiecība pret saistībām, kā noteikts dalībvalsts vai trešās valsts tiesību aktos kredītkvalitātes uzlabojumu nolūkā saistībā ar segtajām obligācijām;

6)

“MVU” ir mikrouzņēmums, mazs un vidējs uzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (5);

7)

“neto likviditātes izejošās naudas plūsmas” ir summa, kas rodas, no kredītiestādes likviditātes izejošajām naudas plūsmām atskaitot tās likviditātes ienākošās naudas plūsmas saskaņā ar šīs regulas III sadaļu;

8)

“privātpersonu vai MVU noguldījumi” ir saistības pret fizisku personu vai MVU, ja MVU piederētu pie riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijas saskaņā ar standartizēto vai uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) pieeju kredītriskam, vai saistības pret uzņēmumu, kam var piemērot Regulas (ES) Nr. 575/2013 153. panta 4. punktā noteikto pieeju, un ja kopējie šāda MVU vai uzņēmuma noguldījumi grupas līmenī nepārsniedz 1 miljonu euro;

9)

“finanšu klients” ir klients, kas kā savu galveno darbību veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām vai ir viena no šādām struktūrām:

a)

kredītiestāde;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

c)

finanšu iestāde;

d)

īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu (“SSPE”);

e)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (“KIU”);

f)

slēgta tipa ieguldījumu shēma;

g)

apdrošināšanas sabiedrība;

h)

pārapdrošināšanas sabiedrība;

i)

finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

10)

“privātā ieguldījumu brokersabiedrība” (“PIC”) ir sabiedrība vai trasts, kura īpašnieks vai faktiskais īpašnieks attiecīgi ir fiziska persona vai cieši saistītu fizisku personu grupa, kas tika izveidota ar vienīgo mērķi pārvaldīt īpašnieku bagātību un kas neveic nekādu citu komerciālu, rūpniecisku vai profesionālu darbību. Privātās ieguldījumu brokersabiedrības mērķis cita starpā var būt citu papildu darbību īstenošana, piemēram, īpašnieku aktīvu nošķiršana no korporatīvajiem aktīviem, aktīvu nodošanas ģimenes ietvaros atvieglošana vai novēršana, ka aktīvi pēc ģimenes locekļa nāves tiktu sadalīti, ar nosacījumu, ka šīs darbības ir saistītas ar galveno mērķi, proti, pārvaldīt īpašnieku bagātību;

11)

“spriedze” nozīmē pēkšņu vai būtisku kredītiestādes maksātspējas vai likviditātes pozīcijas pasliktināšanos tirgus apstākļu izmaiņu vai ļoti specifisku faktoru dēļ, kuru rezultātā var rasties būtisks risks, ka kredītiestāde vairs nespēs izpildīt savas saistības, kuru termiņš ir nākamo 30 kalendāro dienu laikā;

12)

“maržinālie aizdevumi” ir nodrošināti aizdevumi klientiem, lai tie varētu iegādāties tirdzniecības pozīcijas ar sviras efektu.

4. pants

Likviditātes seguma koeficients

1.   Detalizētā likviditātes seguma prasība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktu atbilst kredītiestādes likviditātes rezervju attiecībai pret tās neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām 30 kalendāro dienu spriedzes periodā, un to izsaka procentos. Kredītiestādes savu likviditātes seguma koeficientu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

Formula

2.   Kredītiestāžu likviditātes seguma koeficients ir vismaz 100 %.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, kredītiestādes savus likvīdos aktīvus var pārvērst naudā, lai segtu savas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes periodos, pat ja šādas likvīdo aktīvu izmantošanas rezultātā to likviditātes seguma koeficients šādos periodos var samazināties zem 100 %.

4.   Jebkurā laikā, kad kredītiestādes likviditātes seguma radītājs ir samazinājies vai var pamatoti sagaidīt, ka tas samazināsies zem 100 %, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantā noteikto prasību. Līdz brīdim, kamēr likviditātes seguma koeficients nav atjaunots līdz 2. punktā minētajam līmenim, kredītiestāde kompetentajai iestādei sniedz pārskatu par likviditātes seguma koeficientu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (6).

5.   Kredītiestādes aprēķina un uzrauga savu likviditātes seguma koeficientu pārskata sniegšanas valūtā un katrā valūtā, par kuru tiek sniegts atsevišķs pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktu, kā arī attiecībā uz saistībām pārskata sniegšanas valūtā. Kredītiestādes sniedz pārskatu attiecīgajai kompetentajai iestādei par likviditātes seguma koeficientu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.

5. pants

Spriedzes scenāriji likviditātes seguma seguma koeficientaa vajadzībām

Turpmāk minētos scenārijus var uzskatīt par tādu apstākļu rādītājiem, kādos kredītiestādi var uzskatīt par pakļautu spriedzei:

a)

būtiskas privātpersonu vai MVU noguldījumu daļas vērtības samazināšanās;

b)

nenodrošinātas starpbanku finansējuma spējas, tostarp starpbanku noguldījumu un citu iespējamo finansējuma avotu, piemēram, saņemtu, piešķirtu vai nepiešķirtu likviditātes vai kredītlīniju, daļēja vai pilnīga zaudēšana;

c)

nodrošināta īstermiņa finansējuma daļēja vai pilnīga zaudēšana;

d)

papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītreitinga pazemināšanu par līdz pat trim pakāpēm;

e)

paaugstināta tirgus nestabilitāte, kas ietekmē nodrošinājuma vērtību vai kvalitāti vai rada papildu nodrošinājuma vajadzības;

f)

neplānota likviditātes un kredītiespēju izmantošana;

g)

potenciāls pienākums atpirkt parādu vai pildīt ārpuslīgumiskas saistības.

II SADAĻA

LIKVIDITĀTES REZERVES

1. NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

6. pants

Likviditātes rezervju sastāvs

Lai varētu pretendēt uz iekļaušanu kredītiestādes likviditātes rezervēs, likvīdiem aktīviem jāizpilda visas turpmāk minētās prasības:

a)

7. pantā noteiktās vispārīgās prasības;

b)

8. pantā noteiktās operacionālās prasības;

c)

attiecīgie atbilstības kritēriji to klasificēšanai par 1. vai 2. līmeņa aktīviem saskaņā ar 2. nodaļu.

7. pants

Vispārīgas prasības attiecībā uz likvīdiem aktīviem

1.   Lai kredītiestādes aktīvus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem, tiem jāatbilst 2.–6. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Aktīvi ir kredītiestādes īpašums, tiesības, pilnvarojums vai līdzdalības daļa bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Šajā nolūkā aktīvu uzskata par neapgrūtinātu, ja kredītiestāde nav pakļauta nekādiem juridiskiem, līgumiskiem, regulatīviem vai citiem ierobežojumiem, kas tai neļautu šādu aktīvu likvidēt, pārdot, pārvest, cedēt vai vispārīgi no šāda aktīva atbrīvoties ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu turpmāko 30 kalendāro dienu laikā. Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:

a)

portfelī iekļauti aktīvi, kas ir uzreiz pieejami kā nodrošinājums, lai iegūtu papildu finansējumu saistībā ar piešķirtām, bet finansējumu vēl nesaņēmušām kredītiespējām, kas ir pieejamas kredītiestādei. Tas ietver aktīvus, kurus kredītiestāde noguldījusi centrālajā iestādē kooperatīvā tīklā vai institucionālā aizsardzības shēmā. Kredītiestādes pieņem, ka portfelī iekļautie aktīvi ir apgrūtināti, pamatojoties uz 2. nodaļā izklāstīto likviditātes klasifikāciju pieaugošā secībā, sākot ar aktīviem, kuri nav iekļaujami likviditātes rezervēs;

b)

aktīvi, kurus kredītiestāde ir saņēmusi kā nodrošinājumu, lai mazinātu kredītrisku aktīvu pirkšanas ar atpārdošanu vai vērtspapīru finansēšanas darījumos, un no kuriem kredītiestāde var atbrīvoties.

3.   Aktīvus nedrīkst būt emitējusi ne pati kredītiestāde, ne tās mātesuzņēmums – ja vien runa nav par publiskā sektora struktūru, kas nav kredītiestāde, – ne arī tās meitasuzņēmums vai cits tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ne arī tāda īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu un ar ko kredītiestāde ir cieši saistīta.

4.   Aktīvus nav emitējusi neviena no šīm struktūrām:

a)

cita kredītiestāde, ja vien emitents nav publiskā sektora struktūra saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, aktīvs nav segta obligācija saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu vai ja aktīvs nav iekļauts 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētajā kategorijā;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība;

c)

apdrošināšanas sabiedrība;

d)

pārapdrošināšanas sabiedrība;

e)

finanšu pārvaldītājsabiedrība;

f)

jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

g)

cita struktūra, kas veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā uzskaitītajām darbībām. Šajā pantā īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu, nav iekļauta šajā punktā minēto struktūru vidū.

5.   Aktīvu vērtību vajadzētu būt iespējams noteikt, pamatojoties uz plaši zināmām un viegli pieejamām tirgus cenām. Ja tirgus cenas nav pieejamas, aktīvu vērtība jāspēj noteikt, pamatojoties uz viegli aprēķināmu formulu, kurā tiek izmantoti publiski pieejami dati un kura nav būtiski atkarīga no stingriem pieņēmumiem.

6.   Aktīvi ir iekļauti atzītā biržā vai tirgojami tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršu repo darījumu vispāratzītos repo tirgos. Šos kritērijus katram tirgum izvērtē atsevišķi. Aktīvu, kuru dalībvalstī vai trešā valstī atļauts tirgot tirdzniecības vietā, kas nav atzīta birža, uzskata par likvīdu vienīgi tad, ja tirdzniecības vieta ir aktīvs un apjomīgs tirgus aktīvu tiešajai pārdošanai. Lai novērtētu, vai tirdzniecības vieta ir aktīvs un apjomīgs tirgus šā punkta mērķiem, kredītiestāde kā minimālos kritērijus ņem vērā šādus aspektus:

a)

vēsturiski pierādījies tirgus plašums un dziļums, ko pierāda pirkšanas un pārdošanas likmju mazās starpības, liels tirdzniecības apjoms un liels skaits dažādu tirgus dalībnieku;

b)

spēcīga tirgus infrastruktūra.

7.   Prasības 5. un 6. punktā neattiecas uz

a)

banknotēm un monētām saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

riska darījumiem ar centrālajām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 11. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

c)

piešķirtām likviditātes iespējām ar ierobežotu lietošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu;

d)

noguldījumiem un citu finansējumu kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās saskaņā ar 16. pantu.

8. pants

Operacionālās prasības

1.   Kredītiestādes piemēro politiku un ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka to līdzdalība likvīdos aktīvos, kas veido to likviditātes rezerves, vienmēr ir pienācīgi diversificēta. Tādēļ kredītiestādes ņem vērā diversifikācijas apmēru starp dažādām likvīdo aktīvu kategorijām un vienas un tās pašas likvīdo aktīvu kategorijas ietvaros saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, un jebkādus citus būtiskus diversifikācijas faktorus, piemēram, emitentu tipus, darījuma partnerus vai šo emitentu un darījuma partneru ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Kompetentās iestādes var noteikt īpašus ierobežojumus vai prasības attiecībā uz kredītiestādes līdzdalību likvīdajos aktīvos, lai nodrošinātu to atbilstību šajā punktā noteiktajai prasībai. Taču šāds ierobežojums vai prasība neattiecas uz:

a)

šādām 1. līmeņa aktīvu kategorijām:

i)

banknotes un monētas saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

ii)

riska darījumi ar centrālajām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu;

iii)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta g) apakšpunktu;

b)

1. līmeņa aktīvu kategorijas, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu ar nosacījumu, ka kredītiestādei ir līdzdalība attiecīgajā aktīvā, lai segtu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgās dalībvalsts vai trešās valsts valūtā, vai ka aktīvu ir emitējušas kredītiestādes piederības dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras;

c)

piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

2.   Kredītiestādēm ir tūlītēja piekļuve savām līdzdalībām likvīdajos aktīvos, un tām jebkurā laikā 30 kalendāro dienu spriedzes periodā jāspēj tās pārvērst naudā ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vispāratzītos repo tirgos. Likvīdu aktīvu uzskata par viegli pieejamu kredītiestādei, ja nepastāv juridisku vai praktisku šķēršļu kredītiestādes spējai šādu aktīvu savlaicīgi pārvērst naudā.

Aktīvus, ar kuriem nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai ar kuriem sedz kredītiestāžu operacionālās izmaksas, neuzskata par viegli pieejamiem kredītiestādei.

Trešā valstī turētos aktīvus, ja pastāv ierobežojumi to brīvai pārvedamībai, uzskata par viegli pieejamiem tikai tad, ja kredītiestāde minētos aktīvus izmanto likviditātes izejošo naudas plūsmu segšanai attiecīgajā trešā valstī. Nekonvertējamā valūtā turētos aktīvus uzskata par viegli pieejamiem, ja kredītiestāde minētos aktīvus izmanto likviditātes izejošo naudas plūsmu segšanai attiecīgajā valūtā.

3.   Kredītiestādes nodrošina, ka to likvīdos aktīvus kredītiestādē kontrolē īpaša likviditātes pārvaldības struktūrvienība. Šīs prasības izpildi kompetentajai iestādei demonstrē kādā no šiem veidiem:

a)

ievietojot likvīdos aktīvus atsevišķā portfelī, ko tieši pārvalda likviditātes struktūrvienība, un ar vienīgo nolūku izmantot tos kā iespējamo līdzekļu avotu, tostarp spriedzes periodos;

b)

ieviešot iekšējas sistēmas un kontroles nolūkā likviditātes pārvaldības struktūrvienībai nodrošināt efektīvu operatīvo kontroli, lai jebkurā laikā 30 kalendāro dienu spriedzes periodā līdzdalību likvīdos aktīvos varētu pārvērst naudā un piekļūt iespējamajiem līdzekļiem, nenonākot tiešā pretrunā ar pašreizējām darījumdarbības vai riska pārvaldības stratēģijām. Proti, aktīvu neiekļauj likviditātes rezervēs, ja tā pārdošana bez aizvietošanas 30 kalendāro dienu spriedzes periodā noņemtu riska ierobežošanas pozīciju, kas radītu atklātu riska pozīciju, pārsniedzot attiecīgās kredītiestādes iekšējos ierobežojumus;

c)

piemērojot a) un b) risinājumu kombināciju ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde šo kombināciju ir atzinusi par pieņemamu.

4.   Kredītiestādes regulāri un vismaz reizi gadā pietiekami reprezentatīvu izlasi ar savu līdzdalību likvīdajos aktīvos pārvērš naudā ar tiešo pārdošanu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vispāratzītā repo tirgū. Kredītiestādes izstrādā stratēģijas, lai atbrīvotos no to likvīdo aktīvu daļām, kuri ir piemēroti šādiem mērķiem:

a)

testēt tirgus pieejamību šiem aktīviem un to izmantošanas iespējas;

b)

pārbaudīt, vai kredītiestādes procesi savlaicīgai aktīvu pārvēršanai naudas izteiksmē ir efektīvi;

c)

samazināt risku, ka kredītiestādes aktīvu pārvēršana naudā spriedzes periodos tirgum sūtītu negatīvi vēstījumu.

Pirmajā daļā noteiktā prasība neattiecas ne uz 10. pantā minētajiem 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ne uz 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām piešķirtām likviditātes iespējām ar ierobežotu lietošanu, ne arī uz 16. pantā minētajiem noguldījumiem un citu likviditātes finansējumu kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās.

5.   Prasības, kas noteiktas 2. punktā, neliedz kredītiestādēm segt tirgus risku saistībā ar to likviditātes aktīviem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

kredītiestāde ievieš atbilstīgus iekšējos noteikumus saskaņā ar 2. un 3. punktu, lai nodrošinātu, ka minētie aktīvi joprojām ir viegli pieejami un tos kontrolē likviditātes pārvaldības struktūrvienība;

b)

neto likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kas rastos, ja riska ierobežošanas pozīcija tiktu priekšlaicīgi izpārdota, tiek ņemtas vērā, vērtējot attiecīgo aktīvu saskaņā ar 9. pantu.

6.   Kredītiestādes nodrošina, ka to likvīdo aktīvu denominācija atbilst to neto likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām. Tomēr nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes var lūgt kredītiestādēm ierobežot valūtu nesakritības, nosakot ierobežojumus tai neto likviditātes izejošo naudas plūsmu daļai valūtā, kuru spriedzes periodā var segt ar turētajiem likvīdajiem aktīviem, kas nav denominēti attiecīgajā valūtā. Minēto ierobežojumu var piemērot tikai pārskata sniegšanas valūtai vai valūtai, uz kuru var attiecināt atsevišķu pārskatu sniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktu. Nosakot iespējamo ierobežojumu līmeni, ko saskaņā ar šo punktu var piemērot valūtu nesakritībai, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz šādus aspektus:

a)

kredītiestādes spēju veikt kādu no turpmāk minētajām darbībām:

i)

izmantot likvīdos aktīvus, lai radītu likviditāti valūtā un jurisdikcijā, kurā rodas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas;

ii)

veikt valūtu maiņas darījumus un ārvalstu valūtas tirgos piesaistīt līdzekļus spriedzes apstākļos, kas atbilst 4. pantā noteiktajam 30 kalendāro dienu spriedzes periodam;

iii)

pārvest likviditātes pārpalikumu no vienas valūtas uz otru un starp jurisdikcijām un juridiskajām personām grupas ietvaros spriedzes apstākļos, kas atbilst 4. pantā noteiktajam 30 kalendāro dienu spriedzes periodam;

b)

pēkšņu, negatīvu valūtas kursa svārstību ietekme uz esošajām nesakritīgajām pozīcijām un uz ārvalstu valūtas nodrošinājuma efektivitāti.

Visus saskaņā ar šo punktu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valūtu nesakritību uzskata par īpašu likviditātes prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.

9. pants

Likvīdu aktīvu novērtēšana

Likviditātes seguma koeficienta aprēķināšanai kredītiestāde izmanto savu likvīdo aktīvu tirgus vērtību. Nepieciešamības gadījumā likvīdo aktīvu tirgus vērtību samazina atbilstoši 2. nodaļā un 8. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem diskontiem.

2. NODAĻA

Likvīdie aktīvi

10. pants

1. līmeņa aktīvi

1.   1. līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

a)

monētas un banknotes;

b)

šādi riska darījumi ar centrālajām bankām:

i)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē Eiropas Centrālā banka (ECB) vai dalībvalsts centrālā banka;

ii)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē trešo valstu centrālās bankas ar nosacījumu, ka norīkota ārējā kredītu novērtēšanas institūcija (ĀKNI) riska darījumiem ar centrālo banku vai tās centrālo valdību ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu;

iii)

kredītiestādes rezerves centrālā bankā saskaņā ar i) un ii) punktu ar nosacījumu, ka kredītiestāde jebkurā laikā spriedzes periodos ir tiesīga izņemt šādas rezerves, un nosacījumi šādai izņemšanai ir atrunāti nolīgumā starp attiecīgo kompetento iestādi un ECB vai centrālo banku;

c)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē kāda no šādām centrālām valdībām vai reģionālajām pašvaldībām, vietējām pašpārvaldēm vai publiskā sektora struktūrām:

i)

dalībvalsts centrālā valdība;

ii)

trešās valsts centrālā valdība ar nosacījumu, ka norīkota ĀKNI tai ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu;

iii)

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes dalībvalstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

iv)

reģionālās pašvaldības vai vietējās pašpārvaldes ii) punktā minētā tipa trešā valstī ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar trešās valsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 4. punktu;

v)

publiskā sektora struktūras ar nosacījumu, ka tos pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību vai ar vienu no iii) punktā minētajām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 116. panta 4. punktu;

d)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, kurai norīkota ĀKNI nav piešķīrusi kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, ar nosacījumu, ka šādā gadījumā kredītiestāde aktīvu var atzīt par 1. līmeņa aktīvu vienīgi, lai segtu likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos tajā pašā valūtā, kurā aktīvs ir denominēts.

Ja aktīvs nav denominēts trešās valsts vietējā valūtā, kredītiestāde aktīvu var atzīt par 1. līmeņa aktīvu tikai līdz summai, ko veido kredītiestādes neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgajā ārvalsts valūtā, kas atbilst tās darījumiem jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku;

e)

aktīvi, ko emitējušas kredītiestādes, kas izpilda vismaz vienu no šādām divām prasībām:

i)

emitents ir kredītiestāde, ko ir dibinājusi vai izveidojusi dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, vai vietējā pašpārvalde dalībvalstī; šai valdībai, pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei ir juridisks pienākums aizsargāt kredītiestādes ekonomisko pamatu un uzturēt tās finansiālo dzīvotspēju visā tās darbības periodā, un visus riska darījumus ar attiecīgo reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

ii)

kredītiestāde ir attīstību veicinošs aizdevējs, ko šajā pantā saprot kā visas kredītiestādes, kuru mērķis ir veicināt Savienības vai centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vai vietējās pašpārvaldes noteikto sabiedriskās politikas mērķu īstenošanu dalībvalstī, galvenokārt piešķirot attīstību veicinošus aizdevumus, kurus piešķir bez konkurences un ne peļņas nolūkā ar nosacījumu, ka vismaz 90 % no tās piešķirtajiem aizdevumiem tieši vai netieši garantē centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, vai vietējā pašpārvalde un ka visus riska darījumus ar attiecīgo reģionālo pašvaldību vai vietējo pašpārvaldi attiecīgā gadījumā pielīdzina riska darījumiem ar dalībvalsts centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu;

f)

riska darījumi ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

i)

tās ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā minētās obligācijas vai obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās pieejas piemērošanas prasībām;

ii)

riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 129. panta 1. punkta pēdējās daļas nosacījumiem;

iii)

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, un emitents izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā minēto pārredzamības prasību;

iv)

to emisijas apmērs ir vismaz 500 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

v)

segtajām obligācijām ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu, ekvivalentu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā vai, ja kredītnovērtējums nav pieejams, tām piešķir 10 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas 129. panta 5. punktu;

vi)

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, proti, ka tā par vismaz 2 % pārsniedz summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām;

g)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē daudzpusējās attīstības bankas un starptautiskās organizācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 117. panta 2. punktu un 118. pantu.

2.   Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju tirgus vērtībai piemēro minimums 7 % diskontu. Ja vien nav norādīts citādi attiecībā uz kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļām vai ieguldījumiem 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, atlikušo 1. līmeņa aktīvu vērtībai netiek pieprasīts diskonts.

11. pants

2.A līmeņa aktīvi

1.   2.A līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

a)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras dalībvalstī, kurā riska darījumiem ar tām ir piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 1. un 5. punktu un 116. panta 1., 2. un 3. punktu;

b)

aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālā valdība vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka tiem ir piešķirta 20 % riska pakāpe saskaņā ar attiecīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. panta 2. punktu, 115. vai 116. pantu;

c)

riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

i)

tās ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā minētās obligācijas vai obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās pieejas piemērošanas prasībām;

ii)

riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunktā ietvertajiem nosacījumiem;

iii)

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, un emitents izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteikto pārredzamības prasību;

iv)

to emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

v)

segtajām obligācijām ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 2. pakāpes novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu, ekvivalentu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā, vai, ja kredītnovērtējums nav piešķirts, tām piešķir 20 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas 129. panta 5. punktu;

vi)

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, par vismaz 7 % pārsniedzot summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām. Tomēr, ja segtās obligācijas ar kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu neatbilst ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju minimālajam emisijas apmēram saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunkta iv) punktu, taču izpilda i), ii), iii) un iv) punktā noteiktās prasības augstas kvalitātes segtajām obligācijām, tām nosaka minimālo aktīvu seguma prasību 2 % apmērā;

d)

riska darījumi segto obligāciju veidā, ko emitējušas kredītiestādes trešās valstīs un kuras atbilst visām šādām prasībām:

i)

tās ir segtās obligācijas saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, kurai tās jādefinē kā parāda vērtspapīri, ko emitējušas kredītiestādes vai meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder kredītiestādei, kas garantē emisiju, un tās ir nodrošinātas ar aktīvu seguma portfeli, attiecībā uz kuru obligāciju turētājiem emitenta saistību nepildīšanas gadījumā ir tieša un prioritāra pieeja, kas attiecas uz pamatsummas un procentu atmaksas saņemšanu;

ii)

emitentam un segtajām obligācijām saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem piemēro īpašu obligāciju turētāju aizsardzībai paredzētu valsts uzraudzību, un uzraudzības un regulatīvajiem pasākumiem, ko piemēro trešā valstī, jābūt vismaz līdzvērtīgiem Savienībā piemērotajiem pasākumiem;

iii)

segtās obligācijas ir nodrošinātas ar viena vai vairāku Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta b) apakšpunktā, d) apakšpunkta i) punktā, f) apakšpunkta i) punktā vai g) apakšpunktā minēto tipu aktīvu portfeli. Ja portfelis ietver aizdevumus, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, jāizpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 208. pantā un 229. panta 1. punktā noteiktās prasības;

iv)

riska darījumi ar iestādēm seguma portfelī atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 129. panta 1. punkta pēdējās daļas nosacījumiem;

v)

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, un emitents izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteikto pārredzamības prasību;

vi)

segtajām obligācijām kredītnovērtējumu piešķir norīkota ĀKNI, un tām ir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. punktu, ekvivalenta kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā, vai, ja kredītnovērtējums nav piešķirts, piešķir 10 % riska pakāpi saskaņā ar minētās regulas 129. panta 5. punktu; un

vii)

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, par vismaz 7 % pārsniedzot summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām. Taču, ja segto obligāciju emisijas apmērs ir 500 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā) vai vairāk, tām piemēro minimālo aktīvu seguma prasību 2 % apmērā;

e)

uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst visām šādām prasībām:

i)

tiem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 122. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

ii)

vērtspapīru emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

iii)

maksimālais laiks līdz vērtspapīru dzēšanas termiņam to emisijas brīdī ir 10 gadi.

2.   Katra 2.A līmeņa aktīva tirgus vērtībai piemēro vismaz 15 % diskontu.

12. pants

2.B līmeņa aktīvi

1.   2. līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

a)

riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā, kas atbilst 13. pantā noteiktajām prasībām;

b)

uzņēmumu parāda vērtspapīri, kas atbilst visām šādām prasībām:

i)

tie ir saņēmuši norīkotas ĀKNI kredītnovērtējumu, kas ir vismaz kredītkvalitātes 3. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 122. pantu vai līdzvērtīga kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

ii)

vērtspapīru emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

iii)

maksimālais laiks līdz vērtspapīru dzēšanas termiņam to emisijas brīdī ir 10 gadi;

c)

akcijas un daļas, ja tās atbilst visām šādām prasībām:

i)

tās ir būtiska akciju indeksa sastāvdaļa dalībvalstī vai trešā valstī, ko kā tādu šajā punktā identificējusi dalībvalsts kompetentā iestāde vai attiecīgā valsts sektora iestāde trešā valstī. Ja kompetentā iestāde vai valsts sektora iestāde nav pieņēmusi nevienu lēmumu attiecībā uz būtiskiem akciju indeksiem, kredītiestādes par tādu uzskata akciju indeksu, kuru veido vadošie uzņēmumi attiecīgajā jurisdikcijā;

ii)

tās ir denominētas kredītiestādes piederības dalībvalsts valūtā vai, ja tās ir denominētas citā valūtā, tās uzskata par 2.B līmenī ietilpstošām tikai līdz summai, kas sedz likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes apstākļos attiecīgajā valūtā vai jurisdikcijā, kurā uzņemas likviditātes risku; un

iii)

tās ir vienmēr vēsturiski pierādījušas sevi kā uzticamu likviditātes avotu, tostarp spriedzes periodos. Šī prasība uzskatāma par izpildītu, ja uzņēmuma akciju kursa kritums vai diskonta likmju kāpums 30 kalendāro dienu tirgus spriedzes periodā nepārsniedz attiecīgi 40 % jeb 40 procentpunktus; un

d)

piešķirtas likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, ko ECB, dalībvalsts centrālā banka vai centrālā banka trešā valstī var nodrošināt ar nosacījumu, ka 14. pantā noteiktās prasības ir izpildītas;

e)

riska darījumi augstas kvalitātes segto obligāciju veidā, kas izpilda visas šādas prasības:

i)

tās ir Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā minētās obligācijas vai obligācijas, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 4. vai 5. punktā noteiktās pieejas piemērošanas prasībām;

ii)

kredītiestāde, kura iegulda segtajās obligācijās, izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punktā noteikto pārredzamības prasību;

iii)

segto obligāciju emitents Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 7. punkta a) apakšpunktā norādīto informāciju ieguldītājiem dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī;

iv)

to emisijas apmērs ir vismaz 250 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā);

v)

segtās obligācijas ir nodrošinātas vienīgi ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta a) punktā, d) apakšpunkta i) punktā un e) apakšpunktā minētajiem aktīviem;

vi)

pamatā esošo aktīvu portfeli veido vienīgi riska darījumi, kuriem piešķir 35 % vai zemāku riska pakāpi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 125. pantu;

vii)

seguma portfelis vienmēr izpilda aktīvu seguma prasību, par vismaz 10 % pārsniedzot summu, kas nepieciešama, lai izpildītu prasības saistībā ar segtajām obligācijām;

viii)

emisijas kredītiestādei katru mēnesi publiski jāatklāj informācija par to, ka to seguma portfelī ir ievērota prasība par 10 % aktīvu segumu;

f)

kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, procentus nenesoši aktīvi, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās bankas vai centrālā valdība, vai centrālā banka trešā valstī, vai reģionālā pašvaldība, vietējā pašpārvalde vai publiskā sektora struktūra trešā valstī ar nosacījumu, ka šiem aktīviem norīkota ĀKNI ir piešķīrusi vismaz kredītkvalitātes 5. pakāpes kredītnovērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 114. pantu vai līdzvērtīgu kredītkvalitātes pakāpi īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā.

2.   Katra 2.B līmeņa aktīva tirgus vērtībai piemēro šādus minimālos diskontus:

a)

attiecībā uz 2.B līmeņa vērtspapīrošanu 13. panta 14. punktā noteiktā piemērojamā diskonta likme;

b)

attiecībā uz uzņēmuma parāda vērtspapīriem 1. punkta b) apakšpunktā 50 % diskonts;

c)

attiecībā uz akcijām 1. punkta c) apakšpunktā 50 % diskonts;

d)

attiecībā uz segto obligāciju programmām vai emisijām 1. punkta e) apakšpunktā 30 % diskonts;

e)

attiecībā uz procentus nenesošiem aktīviem 1. punkta f) apakšpunktā 50 % diskonts.

3.   Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, kompetentā iestāde var ļaut atkāpties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par nepietiekamu to procentus nenesošo aktīvu pieejamību, kuri atbilst šīm prasībām, un ka attiecīgie procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi privātos tirgos.

Lai noteiktu, vai procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi pirmās daļas nolūkiem, kompetentā iestāde apsver šādus faktorus:

a)

pieejamie dati attiecībā uz to tirgus likviditāti, tostarp tirdzniecības apjomiem, novērotajām pirkšanas un pārdošanas likmju starpībām, cenu svārstīgumu un cenu ietekmi; un

b)

citi ar to likviditāti saistīti faktori, tostarp vēsturiski pierādījumi par tirgus plašumu un dziļumu šiem procentus nenesošajiem aktīviem, tirgus dalībnieku skaitu un dažādību un spēcīgas tirgus infrastruktūras klātbūtni.

13. pants

2.B līmeņa vērtspapīrošanas darījumi

1.   Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu kvalificējami kā 2.B līmeņa vērtspapīrošana, ja tie atbilst 2. līdz 14. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Vērtspapīrošanas pozīcija un šīs pozīcijas pamatā esošie riska darījumi atbilst visām šādām prasībām:

a)

šai pozīcijai ir piešķirts norīkotas ĀKNI kredītnovērtējums, kas ir vismaz kredītkvalitātes 1. pakāpe saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 251. vai 261. pantu vai līdzvērtīga kredītkvalitātes pakāpe īstermiņa kredītnovērtējuma gadījumā;

b)

pozīcija ir vērtspapīrošanas visaugstākās prioritātes laidienā vai laidienos, un tai šī visaugstākā prioritāte nepārtraukti piemīt visā darījuma dzīves ciklā. Šiem mērķiem laidienu uzskata par visaugstākās prioritātes laidienu, ja pēc paziņojuma par tiesību izmantošanu un – attiecīgā gadījumā – paziņojuma par tūlītēju samaksu izsniegšanas attiecīgais laidiens attiecībā uz pamatsummas un procentu maksājumu saņemšanu nav pakārtots citiem tā paša vērtspapīrošanas darījuma vai shēmas laidieniem, neņemot vērā summas, kas pienākas par procentu likmju vai valūtas atvasināto instrumentu līgumiem, apkalpošanas maksām vai citiem līdzīgiem maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 261. pantu;

c)

pamatā esošos riska darījumus ir iegādājusies īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu (SSPE), Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 66. apakšpunkta nozīmē tādā veidā, kas ir īstenojams pret jebkuru trešo personu, un tie nav pieejami pārdevējam (iniciatoram, sponsoram vai sākotnējam aizdevējam) un tā kreditoriem, tostarp pārdevēja maksātnespējas gadījumā;

d)

pamatā esošo riska darījumu pārvešanai uz SSPE nedrīkst piemērot nekādus stingrus smagas sekas izraisošus atgūšanas noteikumuspārdevēja (iniciatora, sponsora vai sākotnējā aizdevēja) inkorporācijas jurisdikcijā. Tas cita starpā ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem pārdevēja (iniciatora, sponsora vai sākotnējā aizdevēja) likvidators attiecīgo pamatā esošo riska darījumu pārdošanu var atzīt par spēkā neesošu, pamatojoties vienīgi uz to, ka pārdošana notikusi noteiktu laiku pirms pārdevēja atzīšanas par maksātnespējīgu, vai noteikumi, saskaņā ar kuriem SSPE var novērst šādu atzīšanu par spēkā neesošu vienīgi tad, ja tā var pierādīt, ka pārdošanas brīdī tā nezināja par pārdevēja maksātnespēju;

e)

pamatā esošo riska darījumu pārvaldība notiek saskaņā ar apkalpošanas līgumu, kurā ir ietverti apkalpošanas nepārtrauktības noteikumi, kas kā minimums nodrošina, ka parādus apkalpojošās sabiedrības saistību nepildīšana vai maksātnespēja neizraisa apkalpošanas izbeigšanu;

f)

dokumentācijā, kas reglamentē vērtspapīrošanu, ir ietverti nepārtrauktības noteikumi, kas attiecīgajā gadījumā kā minimums nodrošina atvasināto instrumentu darījuma partneru un likviditātes nodrošinātāju aizstāšanu, ja tie nepilda saistības vai ir maksātnespējīgi;

g)

vērtspapīrošanas pozīcija ir nodrošināta ar portfeli, ko veido homogēni pamatā esošie riska darījumi, kuri visi pieder tikai vienai no turpmāk minētajām apakškategorijām, vai ar homogēnu pamatā esošo riska darījumu portfeli, kurā kombinēti i) un ii) punktā minētie mājokļa kredīti:

i)

mājokļa kredīti, kas nodrošināti ar pirmā ranga hipotēku un piešķirti fiziskām personām galvenā mājokļa iegādei, ja ir izpildīts viens no šādiem diviem nosacījumiem:

portfelī iekļauto kredītu vidējā aizdevuma un ķīlas vērtības attiecība atbilst prasībai, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā,

valsts tiesību akti tajā dalībvalstī, kurā kredīti izsniegti, paredz kredīta un ienākumu attiecības limitu tai summai, kuru parādnieks var aizņemties kā mājokļa kredītu, un minētā dalībvalsts šos tiesību aktus ir paziņojusi Komisijai un EBI. Kredīta un ienākumu attiecības limitu aprēķina pēc parādnieka bruto gada ienākumiem, ņemot vērā parādnieka nodokļu un citas saistības un procentu likmju izmaiņu risku visā kredīta darbības laikā. Katram portfelī iekļautajam mājokļa kredītam parādnieka bruto ienākumu īpatsvars, kuru var izmantot kredīta apkalpošanai, ieskaitot procentu, pamatsummas un apkalpošanas maksu maksājumus, nepārsniedz 45 %;

ii)

pilnībā garantēti mājokļa kredīti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ja attiecīgie kredīti atbilst minētajā punktā noteiktajām nodrošinājuma prasībām un to vidējā kredīta un ķīlas vērtības attiecība atbilst prasībai, kura noteikta Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) punktā;

iii)

komercaizdevumi, nomas līgumi un kredītiespējas uzņēmumiem, kuri dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, lai finansētu kapitālizdevumus vai darījumdarbības, izņemot komerciāla nekustamā īpašuma iegādi vai attīstīšanu, ja vismaz 80 % no aizņēmējiem attiecīgajā portfelī tā bilances ziņā vērtspapīrošanas darījuma emisijas brīdī ir mazie un vidējie uzņēmumi un neviens no aizņēmējiem nav iestāde atbilstoši definīcijai Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 3) apakšpunktā;

iv)

kredīti automašīnu iegādei un nomas līgumi kredīta vai nomas ņēmējiem, kas veic uzņēmējdarbību vai dzīvo dalībvalstī. Šiem mērķiem tie ietver kredītus vai nomas līgumus, lai finansētu mehāniskos transportlīdzekļus vai piekabes, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 11. un 12. punktā, lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktorus, kuri minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/37/EK, motociklus vai trīsriteņu motociklus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/24/EK 1. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā, vai kāpurķēžu transportlīdzekļus, kuri minēti Direktīvas 2007/46/EK 2. panta 2. punkta c) apakšpunktā. Šie kredīti vai nomas līgumi var ietvert papildu apdrošināšanas produktus un pakalpojumus vai transportlīdzekļa papildu daļas un – attiecībā uz nomu – iznomāto transportlīdzekļu atlikušo vērtību. Visi portfelī iekļautie kredīti un nomas līgumi ir nodrošināti ar pirmā ranga prasību vai nodrošinājumu attiecībā uz konkrēto transportlīdzekli vai ar pienācīgu garantiju par labu SSPE, piemēram, noteikumu par īpašumtiesību saglabāšanu;

v)

kredīti un kredītiespējas fiziskām personām, kas dzīvo kādā dalībvalstī, personīgā, ģimenes vai mājsaimniecības patēriņa mērķiem;

h)

šī pozīcija nav ietverta atkārtotā vērtspapīrošanā vai sintētiskajā vērtspapīrošanā, kā attiecīgi minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 63. punktā un 242. panta 11. punktā;

i)

pamatā esošie riska darījumi neietver pārvedamus finanšu instrumentus vai atvasinātos instrumentus, izņemot pašas SSPE vai citu vērtspapīrošanas struktūrā ietilpstošo personu emitētos finanšu instrumentus un ārvalstu valūtas riska un procentu likmju riska ierobežošanai izmantotos atvasinātos instrumentus;

j)

brīdī, kad attiecīgais vērtspapīrošanas darījums emitēts vai kad tas jebkurā laikā pēc emitēšanas iekļauts pamatā esošo riska darījumu portfelī, pamatā esošie riska darījumi neietver riska darījumus ar grūtībās nonākušiem parādniekiem (vai attiecīgā gadījumā grūtībās nonākušiem garantijas devējiem), ja ar grūtībās nonākušu parādnieku (vai grūtībās nonākušu garantijas devēju) saprot aizņēmēju (vai garantijas devēju), kas:

i)

pieteicis bankrotu, vienojies ar saviem kreditoriem par parāda atlaišanu vai pārstrukturēšanu vai kura kreditoriem tiesa ir noteikusi izpildes tiesības vai zaudējumu atlīdzību, ko izraisījusi maksājumu neveikšana triju gadu laikā pirms iniciēšanas datuma;

ii)

iekļauts personu ar negatīvu kredītvēsturi oficiālā reģistrā;

iii)

saņēmis tādu ĀKNI kredītnovērtējumu vai kuram ir tāds kredītspējas vērtējums, kas liecina par ievērojamu risku, ka līgumā noteiktie maksājumi netiks veikti, salīdzinājumā ar vidusmēra parādnieku konkrētā veida aizdevumiem attiecīgajā jurisdikcijā;

k)

brīdī, kad attiecīgais vērtspapīrošanas darījums emitēts vai kad tas jebkurā laikā pēc emitēšanas iekļauta pamatā esošo riska darījumu portfelī, pamatā esošie riska darījumi neietver riska darījumus, kuru saistības netiek pildītas, Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta nozīmē.

3.   Vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana nedrīkst būt strukturēta tā, ka tā ir pārsvarā atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums nedrīkst liegt vēlāk šos riska darījumus pārguldīt vai refinansēt.

4.   Vērtspapīrošanas darījuma struktūra atbilst šādām prasībām:

a)

ja vērtspapīrošanas darījums ir izveidots bez atjaunošanas perioda vai atjaunošanas periods ir beidzies un ir izsniegts paziņojums par tiesību izmantošanu vai par tūlītēju samaksu, pamatsummas ieņēmumi no pamatā esošajiem riska darījumiem tiek nodoti vērtspapīrošanas pozīciju turētājiem ar vērtspapīrošanas pozīciju secīgu atmaksu, un katrā maksājuma datumā SSPE netiek aizturēta ievērojama naudas līdzekļu summa;

b)

ja vērtspapīrošanas darījums ir izveidots ar atjaunošanas periodu, darījuma dokumentācijā ir paredzēti atbilstīgi priekšlaicīgas atmaksas notikumi, kuri ietver vismaz turpmāk minētos:

i)

pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitātes pasliktināšanās;

ii)

nespēja pietiekamā apjomā piesaistīt jaunus vismaz līdzīgas kredītkvalitātes pamatā esošos riska darījumus;

iii)

ar maksātnespēju saistīta notikuma iestāšanās attiecībā uz iniciatoru vai parādus apkalpojošo sabiedrību.

5.   Attiecīgās vērtspapīrošanas emisijas brīdī aizņēmēji (vai attiecīgā gadījumā garantijas devēji) ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot, ja vērtspapīrošana ir nodrošināta ar kredītiespējām, kas minētas 2. punkta g) apakšpunkta v) punktā.

6.   Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuras pamatā esošie riska darījumi ir mājokļa kredīti, kas minēti 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā, kredītu portfelis neietver nevienu kredītu, kurš tirgots un parakstīts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka kredīta pieprasītājiem vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem darīts zināms, ka aizdevējs varētu nepārbaudīt sniegto informāciju.

7.   Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuras pamatā esošie riska darījumi ir mājokļa kredīti, kas minēti 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā, aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES (7) 18. panta 1. līdz 4. punktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

8.   Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuras pamatā esošie riska darījumi ir automašīnu iegādes kredīti un nomas līgumi un patēriņa kredīti un kredītiespējas, kas minētas 2. punkta g) apakšpunkta iv) un v) punktā, aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (8) 8. pantā.

9.   Ja vērtspapīrošanas iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs uzņēmējdarbību veic Savienībā, tas izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 piektajā daļā noteiktās prasības un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 8.b pantu publisko informāciju par pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitāti un rezultātiem, darījuma struktūru, naudas plūsmām un riska darījumu nodrošināšanu, kā arī jebkādu informāciju, kas ieguldītājiem nepieciešama visaptverošu un ar faktiem labi pamatotu spriedzes testu veikšanai. Ja iniciators, sponsors un sākotnējais aizdevējs uzņēmējdarbību veic ārpus Savienības, esošajiem un potenciālajiem ieguldītājiem un regulatoriem emisijas brīdī un pēc tam regulāri tiek darīti pieejami vispusīgi dati aizdevumu līmenī atbilstoši tirgus dalībnieku vispārpieņemtiem standartiem.

10.   Pamatā esošos riska darījumus nedrīkst būt iniciējusi kredītiestāde, kurai likviditātes rezervēs, tās meitasuzņēmumā, tās mātes uzņēmumā, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmumā vai jebkurā citā uzņēmumā, kas ir cieši saistīts ar attiecīgo kredītiestādi, ir vērtspapīrošanas pozīcija.

11.   Laidiena emisijas apmērs ir vismaz 100 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā).

12.   Laidiena atlikušais svērtais vidējais termiņš ir 5 gadi vai mazāk, ko aprēķina, izmantojot zemāko – vai nu darījuma cenas priekšapmaksas aplēsi vai 20 % nemainīgu priekšapmaksas likmi –, attiecībā uz kuru kredītiestāde pieņem, ka atsaukšanas iespējas tiek izmantotas pirmajā atļautajā atsaukšanas datumā.

13.   Vērtspapīrošanas darījuma pamatā esošo riska darījumu iniciators ir iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 3. punktā, vai sabiedrība, kas kā savu galveno darbību veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām.

14.   2.B līmeņa vērtspapīrošanas tirgus vērtībai piemēro šādus minimālos diskontus:

a)

25 % vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā minēto aktīvu apakškategorijām;

b)

35 % vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā minēto aktīvu apakškategorijām.

14. pants

Piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu

Lai par 2.B līmeņa aktīviem varētu uzskatīt piešķirtās likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, ko var nodrošināt centrālā banka saskaņā ar 12. panta 1. punkta d) apakšpunktu, tām jāatbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

periodā, kas nav spriedzes periods, likviditātes iespējām piemēro saistību maksu no piešķirtās kopsummas, kas ir vismaz lielākā no šādām summām:

i)

75 bāzes punkti gadā; vai

ii)

vismaz 25 bāzes punkti gadā virs starpības starp peļņu no aktīviem, ko izmanto kā nodrošinājumu kredītam, un peļņu no likvīdo aktīvu reprezentatīvā portfeļa pēc tam, kad ir koriģētas jebkādas būtiskas kredītriska atšķirības;

Spriedzes periodā centrālā banka var samazināt šā punkta pirmajā daļā minēto saistību maksu ar nosacījumu, ka ir izpildītas likviditātes iespējām noteiktās minimālās prasības alternatīvo likviditātes pieeju ietvaros saskaņā ar 19. pantu;

b)

kredīts ir nodrošināts ar centrālās bankas noteikta tipa neapgrūtinātiem aktīviem. Aktīvi, kas sniegti kā nodrošinājums, atbilst visiem šādiem kritērijiem:

i)

tie tiek turēti veidā, kas atsaukšanas gadījumā atvieglo to tūlītēju pārvešanu uz centrālo banku;

ii)

pēc diskonta piemērošanas to centrālās bankas noteiktā vērtība ir pietiekama, lai segtu likviditātes iespēju kopsummu;

iii)

tos neuzskata par likvīdiem aktīviem kredītiestādes likviditātes rezervju vajadzībām;

c)

likviditātes iespējas ir saderīgas ar centrālās bankas stratēģiju attiecībā uz darījuma partneriem;

d)

likviditātes iespēju saistību termiņš pārsniedz 4. pantā minēto 30 kalendāro dienu spriedzes periodu;

e)

centrālā banka likviditātes iespēju neatsauc pirms līgumā noteiktā termiņa, un kamēr attiecīgo kredītiestādi turpina uzskatīt par maksātspējīgu, netiek pieņemti nekādi turpmāki ar kredītu saistīti lēmumi;

f)

centrālā banka ir publicējusi savu oficiālo politiku, kas ietver tās lēmumu piešķirt likviditātes iespējas ar ierobežotu lietošanu, likviditātes iespēju nosacījumus un kredītiestāžu tipus, kas ir tiesīgas pieteikties uz šīm likviditātes iespējām.

15. pants

KIU

1.   KIU daļas vai ieguldījumu apliecības uzskata par tāda paša līmeņa likvīdiem aktīviem kā attiecīgajai sabiedrībai pamatā esošie likvīdie aktīvi līdz maksimālajai summai 500 miljonu euro apmērā (vai ekvivalentai summai vietējā valūtā) katrai kredītiestādei individuāli ar nosacījumu, ka

a)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punktā noteiktās prasības ir izpildītas;

b)

KIU iegulda vienīgi likvīdos aktīvos un atvasinātos instrumentos, pēdējā gadījumā tādā apmērā, kas nepieciešams, lai mazinātu procentu likmi, valūtas risku vai kredītrisku portfelī.

2.   Kredītiestādes savu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību vērtībai atkarībā no pamatā esošo likvīdo aktīvu kategorijas piemēro šādus minimālos diskontus:

a)

0 % monētām un banknotēm un riska darījumiem ar centrālām bankām saskaņā ar 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

b)

5 % 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajās obligācijas;

c)

12 % ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

d)

20 % 2.A līmeņa aktīviem;

e)

30 % 2.B līmeņa vērtspapīrošanai, kas nodrošināta ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) un iv) punktā minēto aktīvu apakškategorijām;

f)

35 % 2.B līmeņa segtajām obligācijām saskaņā ar 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

g)

40 % 2.B līmeņa vērtspapīrošanai, kas nodrošināta ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) un v) punktā minēto aktīvu apakškategorijām; un

h)

55 % 2.B līmeņa uzņēmumu parāda vērtspapīriem saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu, akcijām saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un procentus nenesošiem aktīviem saskaņā ar 12. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto pieeju piemēro šādi:

a)

ja kredītiestāde ir informēta par par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tā var caurskatīt minētos pamatā esošos riska darījumus, lai tiem piešķirtu piemērotu diskontu saskaņā ar 2. punktu;

b)

ja kredītiestāde nav informēta par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem, tai jāizdara pieņēmums, ka KIU iegulda līdz pilnvarā atļautajai maksimālajai summai augošā secībā likvīdos aktīvos, jo tie 2. punkta piemērošanas nolūkā ir klasificēti, sākot ar tiem, kas minēti 2. punkta g) apakšpunktā, un līdz ir sasniegta maksimālā kopējā ieguldījumu robeža. Tādu pašu pieeju piemēro, lai noteiktu pakārtoto aktīvu likviditātes līmeni, ja kredītiestāde nav informēta par KIU pamatā esošajiem riska darījumiem.

4.   Kredītiestādes izstrādā stabilas metodikas un procedūras, lai aprēķinātu un ziņotu par KIU daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtību un diskontiem. Ja riska darījumi nav pietiekami būtiski, lai kredītiestāde varētu izstrādāt pati savas metodikas, un ja katrā atsevišķā gadījumā kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka šis nosacījums ir izpildīts, kredītiestāde var izmantot vienīgi turpmāk norādīto trešo personu aprēķinus un pārskatus par KIU daļu vai ieguldījumu apliecību diskontiem:

a)

KIU depozitārā iestāde ar nosacījumu, ka KIU iegulda vienīgi vērtspapīros un visus šādus vērtspapīrus nogulda šajā depozitārajā iestādē; vai

b)

pārējo KIU gadījumā – KIU pārvaldes sabiedrība –, ja KIU pārvaldes sabiedrība atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 132. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajām prasībām.

5.   Ja kredītiestāde neizpilda šā panta 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, tā saskaņā ar 18. pantu tos vairs tos neatzīst par likvīdiem aktīviem šīs regulas vajadzībām.

16. pants

Noguldījumi un cits finansējums kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās

1.   Ja kredītiestāde pieder pie tāda tipa institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, pieder tīklam, kas varētu pretendēt uz minētās regulas 10. pantā paredzēto atbrīvojumu, vai kooperatīvajam tīklam dalībvalstī, kredītiestādes pieprasījuma noguldījumus centrālajā iestādē pielīdzina likvīdiem aktīviem saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:

a)

ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē šo shēmu vai tīklu, centrālai iestādei ir noteikts pienākums turēt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai konkrētas kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu pielīdzina tā paša līmeņa vai kategorijas likvīdajiem aktīviem;

b)

ja centrālajai iestādei nav noteikts pienākums turēt vai veikt noguldījumus konkrēta līmeņa vai kategorijas likvīdajos aktīvos, noguldījumus saskaņā ar šo regulu pielīdzina 2.B līmeņa aktīviem un atlikušajai summai piemēro minimālo diskontu 25 % apmērā.

2.   Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē vienu no 1. punktā aprakstītajiem tīkliem vai shēmām, kredītiestādei 30 kalendāro dienu laikā ir pieeja centrālās iestādes vai citas tam pašam tīklam vai shēmai piederošas iestādes likviditātes finansējumam, šādu finansējumu pielīdzina 2.B līmeņa aktīviem, ciktāl tas nav nodrošināts ar konkrēta līmeņa vai konkrētas kategorijas likvīdiem aktīviem. Minimālo diskontu 25 % apmērā piemēro likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.

17. pants

Likviditātes rezervju sastāvs pa aktīvu līmeņiem

1.   Kredītiestāde vienmēr ievēro šādas prasības saistībā ar tās likviditātes rezervju sastāvu:

a)

vismaz 60 % no likviditātes rezervēm ir jābūt 1. līmeņa aktīviem;

b)

vismaz 30 % no likviditātes rezervēm ir jābūt 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)

maksimums 15 % no likviditātes rezervēm drīkst būt 2.B līmeņa aktīvi.

2.   Prasības, kas izklāstītas 1. punktā, piemēro pēc tam, kad ir veikta korekcija, ņemot vērā to, kādu ietekmi uz likvīdo aktīvu krājumu rada nodrošinātais finansējums, nodrošināti aizdevumi vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, izmantojot likvīdos aktīvus, ja šo darījumu termiņš ir 30 kalendārās dienas pēc tam, kad atskaitīti jebkādi piemērojamie diskonti, un ar nosacījumu, ka kredītiestāde ir izpildījusi 8. pantā noteiktās operacionālās prasības.

3.   Kredītiestādes savu likviditātes rezervju sastāvu nosaka saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajām formulām.

18. pants

Prasību pārkāpums

1.   Ja likvīds aktīvs vairs neatbilst 7. pantā noteiktajām vispārīgajām prasībām, 8. panta 2. punktā noteiktajām operacionālajām prasībām vai citiem šajā nodaļā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, kredītiestāde ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā no dienas, kad prasības tika pārkāptas, to vairs neatzīst par likvīdu aktīvu.

2.   Šā panta 1. punktu attiecina uz KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kas vairs neizpilda atbilstības prasības, vienīgi tad, ja tie nepārsniedz 10 % no KIU kopējiem aktīviem.

19. pants

Alternatīvas likviditātes pieejas

1.   Ja attiecīgajā valūtā nav pietiekamu likvīdo aktīvu, lai kredītiestāde varētu sasniegt 4. pantā noteikto likviditātes seguma koeficientu, piemēro vienu vai vairākus no šiem noteikumiem:

a)

8. panta 6. punktā noteikto prasību par valūtu sakritību nepiemēro attiecībā uz minēto valūtu;

b)

kredītiestāde likvīdo aktīvu deficītu var segt ar dalībvalsts vai trešās valsts centrālās bankas kredītiespējām attiecīgajā valūtā ar nosacījumu, ka kredītiespējas atbilst visām šādām prasībām:

i)

tās ir līgumiski neatgriezeniski piešķirtas uz turpmākajām 30 kalendārajām dienām;

ii)

tām ir noteikta apkalpošanas maksa, kas maksājama neatkarīgi no iespējamās izņemtās summas;

iii)

apkalpošanas maksa ir noteikta tādā apmērā, ka neto peļņa no aktīviem, ko izmanto kredītiespējas nodrošināšanai, nedrīkst būt lielāka par neto peļņu no likvīdo aktīvu reprezentatīvā portfeļa pēc tam, kad ir koriģētas jebkādas būtiskas kredītriska atšķirības;

c)

ja attiecībā uz 1. līmeņa aktīviem pastāv deficīts, taču ir pietiekams skaits 2.A līmeņa aktīvu, kredītiestāde likviditātes rezervēs var turēt papildu 2.A līmeņa aktīvus, un līdz ar to 17. pantā noteiktās maksimālās robežvērtības aktīvu līmeņiem uzskata par attiecīgi grozītām. Šiem papildu 2.A līmeņa aktīviem piemēro minimālo diskontu 20 % apmērā. Visiem 2.B līmeņa aktīviem kredītiestādes rīcībā joprojām piemēro diskontus, ko katrā gadījumā piemēro saskaņā ar šo nodaļu.

2.   Kredītiestādes apgriezti proporcionāli piemēro 1. punktā paredzētos izņēmumus attiecībā uz atbilstošo likvīdo aktīvu pieejamību. Kredītiestādes novērtē savas likviditātes vajadzības šā panta piemērošanas vajadzībām, ņemot vērā to spēju – izmantojot pareizu likviditātes pārvaldību – samazināt vajadzību pēc minētajiem likvīdajiem aktīviem un citu tirgus dalībnieku rīcībā esošos šāda veida aktīvus.

3.   Valūtas, kurām var piemērot 1. punktā noteiktos izņēmumus, un apmēru, kādā vienu vai vairākus izņēmumus kopumā var piemērot attiecīgajai valūtai, nosaka ar īstenošanas regulu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 4. punktu.

4.   Sīki izstrādātus nosacījumus, ko piemēro 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām atkāpēm, nosaka ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 5. punktu.

III SADAĻA

LIKVIDITĀTES IZEJOŠĀS UN IENĀKOŠĀS NAUDAS PLŪSMAS

1. NODAĻA

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas

20. pants

Neto likviditātes izejošo naudas plūsmu definīcija

1.   Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas ir likviditātes izejošo naudas plūsmu summa a) punktā, no kuras atskaita likviditātes ienākošās naudas plūsmas summu b) punktā, bet tā nedrīkst būt mazāka par nulli, un to aprēķina šādi:

a)

likviditātes izejošo naudas plūsmu summa, kā noteikts 2. nodaļā;

b)

likviditātes ienākošo naudas plūsmu summa, kā noteikts 3. nodaļā un ko aprēķina šādi:

i)

ienākošās naudas plūsmas, kas ir atbrīvotas no maksimālās robežvērtības saskaņā ar 33. panta 2. un 3. punktu;

ii)

zemākā vērtība – starp ienākošajām naudas plūsmām 33. panta 4. punktā un 90 % no izejošajām naudas plūsmām a) punktā, atskaitot ienākošās naudas plūsmas 33. panta 2. un 3. punktā, kurām šāda maksimālā robežvērtība netiek piemērota, bet kas nav mazāka par nulli;

iii)

zemākā vērtība – starp ienākošajām naudas plūsmām, kas nav minētas 33. panta 2., 3. un 4. punktā, un 75 % no izejošajām naudas plūsmām a) punktā, atskaitot ienākošās naudas plūsmas 33. panta 2. un 3. punktā, kurām šo maksimālo robežvērtību nepiemēro, un ienākošās naudas plūsmas 33. panta 4. punktā, dalot ar 0,9, lai ņemtu vērā maksimālās robežvērtības 90 % apmērā ietekmi, bet kas nav mazāka par nulli.

2.   Likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas izvērtē 30 kalendāro dienu spriedzes periodā saskaņā ar pieņēmumu par kombinēto iestāžu un tirgus mēroga spriedzes scenāriju, kā minēts 5. pantā.

3.   Aprēķinu 1. punktā veic saskaņā ar II pielikumā noteikto formulu.

21. pants

Prasības, lai novērtētu atvasināto instrumentu darījumos saņemtā nodrošinājuma ietekmi

Kredītiestādes aprēķina no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem ar darījumu partneriem izrietošās izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuru samaksa paredzama 30 dienu laikā, neto apmēru, ja pastāv savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi saskaņā ar minētās regulas 295. pantu. Šajā pantā “neto apmērs” nozīmē, ka netiek ņemts vērā saņemamais nodrošinājums ar nosacījumu, ka tas tiek atzīts par likvīdo aktīvu saskaņā ar šīs regulas II sadaļu. Izejošās un ienākošās naudas plūsmas no atvasinātiem darījumiem ārvalstu valūtā, kas ietver vienlaicīgu (vai tajā pašā dienā) pilnīgu apmaiņu ar pamatsummām, aprēķina neto apmērā, pat ja uz minētajiem darījumiem neattiecas savstarpējo prasījumu ieskaita līgums.

2. NODAĻA

Likviditātes izejošās naudas plūsmas

22. pants

Likviditātes izejošās naudas plūsmu definīcija

1.   Likviditātes izejošās naudas plūsmas aprēķina, dažādu kategoriju vai veidu saistību atlikumus un ārpusbilances saistības reizinot ar likmēm, ar kādām tās paredzēts realizēt vai izņemt, kā norādīts šajā nodaļā.

2.   Likviditātes izejošās naudas plūsmas 1. punktā ietver turpmāk minētās summas, kas katrā atsevišķā gadījumā reizinātas ar piemērojamo izejošo naudas plūsmu likmi:

a)

aktuālās neatmaksātās summas stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem un citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ko aprēķina saskaņā ar 24., 25. un 26. pantu;

b)

citu saistību aktuālās neatmaksātās summas, kuru termiņš ir iestājies, kuras emitents vai finansējuma devējs var pieprasīt izmaksāt vai attiecībā uz kurām finansējuma devējs var sagaidīt, ka kredītiestāde saistības, ko aprēķina saskaņā ar 27. un 28. pantu, atmaksās nākamo 30 kalendāro dienu laikā;

c)

papildu izejošās naudas plūsmas, ko nosaka saskaņā ar 30. pantu;

d)

maksimālā summa, kādu var izņemt nākamo 30 kalendāro dienu laikā no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un likviditātes iespējām, ko aprēķina saskaņā ar 31. pantu;

e)

papildu izejošās naudas plūsmas, kas noteiktas novērtējumā saskaņā ar 23. pantu.

23. pants

Papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas citiem produktiem un pakalpojumiem

1.   Kredītiestādes regulāri novērtē likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamību un potenciālo apmēru 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nav minēti 27.–31. punktā un ko tās piedāvā vai kuru sponsori tās ir, vai ko potenciālie pircēji uzskatītu par saistītiem ar kredītiestādēm. Šie produkti vai pakalpojumi cita starpā ietver likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas izriet no jebkādiem līgumā paredzētiem noteikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un I pielikumā, piemēram:

a)

citas ārpusbilances un iespējamās finansējuma saistības, tostarp, bet ne tikai, nepiešķirtas finansējuma iespējas;

b)

neizmantoti aizdevumi un avansi korporatīvajiem darījumu partneriem;

c)

piešķirti, bet vēl neizmantoti hipotekārie aizdevumi;

d)

kredītkartes;

e)

konta pārtēriņa iespējas;

f)

plānotās izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar privātpersonu vai MVU vai korporatīvo aizdevumu atjaunošanu vai pagarināšanu;

g)

plānotie no atvasinātiem instrumentiem izrietošie maksājumi;

h)

tirdzniecības finansējuma ar ārpusbilanci saistītie produkti.

2.   Šā panta 1. punktā minētās izejošās naudas plūsmas novērtē saskaņā ar pieņēmumu par kombinēto iestāžu un tirgus mēroga spriedzes scenāriju, kā minēts 5. pantā. Minētajā novērtējumā kredītiestādes īpaši ņem vērā būtisku reputācijas kaitējumu, ko varētu izraisīt likviditātes atbalsta nesniegšana šādiem produktiem vai pakalpojumiem. Kredītiestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm par tiem produktiem un pakalpojumiem, kuru likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamība un potenciālais apmērs saskaņā ar 1. punktu ir būtisks, un kompetentās iestādes nosaka, kuras izejošās naudas plūsmas ir iedalāmas. Kompetentās iestādes izejošo naudas plūsmu likmi apmērā līdz 5 % produktiem var piemērot produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējumu ārpusbilances posteņiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un I pielikumā.

3.   Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatu EBI par tiem produktu vai pakalpojumu veidiem, kuriem tās ir noteikušas izejošās naudas plūsmas, pamatojoties uz kredītiestāžu pārskatiem, un minētajā pārskatā tiek izskaidrota arī izejošo naudas plūsmu noteikšanā izmantotā metodika.

24. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem

1.   Ja vien kritēriji augstākai izejošo naudas plūsmu likmei saskaņā ar 25. panta 2., 3. vai 5. punktu nav izpildīti, privātpersonu vai MVU noguldījumu apmēru, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēmaa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (9) vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzskata par stabilu un reizina ar 5 %, ja noguldījums vai nu

a)

ietilpst iedibinātās attiecībās, kā rezultātā tā izņemšana ir maz ticama; vai

b)

tiek turēts darījumu kontā.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumu uzskata, ka tas ietilpst iedibinātās attiecībās, ja noguldītājs atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

a)

tam ir aktīvas līgumiskās attiecības ar kredītiestādi vismaz 12 mēnešus;

b)

tam ar kredītiestādi ir aizņēmuma attiecības saistībā ar mājokļa kredītiem vai citiem ilgtermiņa aizdevumiem;

c)

izņemot aizdevumu, kredītiestādē tam ir vismaz viens cits aktīvs produkts.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā privātpersonu vai MVU noguldījumu uzskata par tādu, kas tiek turēts darījumu kontā, ja algas, ienākumus vai darījumus regulāri attiecīgi kreditē un debitē no šī konta.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, no 2019. gada 1. janvāra kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm to 1. punktā minēto stabilo privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, reizināt ar 3 % maksimums līdz 100 000 euro līmenim, kā norādīts minētās direktīvas 6. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka Komisija ir apstiprinājusi, ka oficiāli atzītā noguldījumu garantiju shēma atbilst visiem šādiem kritērijiem:

a)

noguldījumu garantiju shēmai ir pieejami finanšu līdzekļi, kā minēts Direktīvas 2014/49/ES 10. pantā, kurus nodrošina ar priekšiemaksām, kas to dalībniekiem jāveic vismaz reizi gadā;

b)

noguldījumu garantiju shēmai ir pietiekami līdzekļi, lai nodrošinātu tūlītēju papildu finansējuma saņemšanu, ja no tās rezervēm tiek veikti lieli pieprasījumi, tostarp ārkārtas iemaksu saņemšanu no dalībnieku kredītiestādēm un pieeju alternatīviem finansēšanas pasākumiem, kas ir atbilstoši, lai no publiskām vai privātām trešām personām saņemtu īstermiņa finansējumu;

c)

ar noguldījumu garantiju shēmu tiek nodrošināts septiņu darba dienu atmaksas termiņš saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 8. panta 1. punktu, skaitot no dienas, kad piemēro 3 % izejošo naudas plūsmu likmi.

5.   Kompetentās iestādes 4. punktā minēto atļauju piešķir tikai pēc tam, kad ir saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums. Lūgumu piešķirt šādu apstiprinājumu pamato, un tiek dokumentēts, ka vērtības samazināšanās likmes stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem būtu zemākas par 3 % spriedzes periodos, kas atbilst 5. pantā minētajiem scenārijiem. Pamatotu lūgumu Komisijai iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms datuma, sākot no kura atļauja tiek pieprasīta. Komisija novērtē, vai attiecīgā noguldījumu garantiju shēma atbilst 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, Komisija apstiprina kompetentās iestādes lūgumu piešķirt apstiprinājumu, ja vien nepastāv īpaši svarīgi iemesli neapstiprināšanai, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem. Visas kredītiestādes, kas ir piesaistītas šādai apstiprinātai noguldījumu garantiju shēmai, ir tiesīgas piemērot 3 % izejošo naudas plūsmu likmi. Komisija lūdz EBI atzinumu par to, vai attiecīgā noguldījumu garantiju shēma atbilst 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.   Kompetentā iestāde savām kredītiestādēm var atļaut ar 3 % reizināt privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kura ir līdzvērtīga 1. punktā minētajai shēmai, ja trešā valsts to atļauj.

25. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem

1.   Kredītiestādes ar 10 % reizina citus privātpersonu vai MVU noguldījumus, tostarp tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem neattiecas 24. pants, ja vien netiek piemēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem piemēro augstākas izejošo naudas plūsmu likmes, kā noteikusi kredītiestāde saskaņā ar 3. punktu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

kopējais noguldījumu atlikums, ieskaitot visus klientu noguldījumu kontus attiecīgajā kredītiestādē vai grupā, pārsniedz 500 000 euro;

b)

noguldījumu pieņemšana notiek tikai internetā;

c)

noguldījums piedāvā procentu likmi, kas atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

i)

likme ievērojami pārsniedz vidējo likmi līdzīgiem privātpersonu vai MVU noguldījumu produktiem;

ii)

tā ienesīgums ir atkarīgs no tirgus indeksa vai indeksu kopuma ienesīguma;

iii)

tā ienesīgums ir atkarīgs no tirgus mainīgā lieluma, kas nav mainīgā procentu likme;

d)

noguldījums sākotnēji tika veikts uz noteiktu laiku ar 30 kalendāro dienu dzēšanas termiņu vai arī noguldījumam ir noteikts iepriekšēja brīdinājuma termiņš, kas ir īsāks par 30 kalendārajām dienām, saskaņā ar līgumā paredzētajiem noteikumiem, izņemot noguldījumus, kuri atbilst 4. punktā paredzētajam režīmam;

e)

kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, noguldītājs ir rezidents trešā valstī vai arī noguldījums ir denominēts valūtā, kas nav ne euro, ne arī dalībvalsts vietējā valūta. Kredītiestādēm vai filiālēm trešās valstīs noguldītājs nav rezidents trešā valstī vai arī noguldījums ir denominēts valūtā, kas nav trešās valsts vietējā valūta.

3.   Kredītiestādes piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu likmi, ko nosaka šādi:

a)

ja privātpersonu vai MVU noguldījumi atbilst 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem vai diviem no 2. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, piemēro izejošo naudas plūsmu likmi amplitūdā no 10 % līdz 15 %;

b)

ja privātpersonu vai MVU noguldījumi atbilst 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem kritērijiem un vismaz vēl vienam 2. punktā minētajam kritērijam, vai trim vai vairāk 2. punktā minētajiem kritērijiem, piemēro izejošo naudas plūsmu likmi amplitūdā no 15 % līdz 20 %.

Izskatot katru gadījumu atsevišķi, kompetentās iestādes var piemērot augstāku izejošo naudas plūsmu likmi, ja to pamato attiecīgās kredītiestādes īpašie apstākļi. Kredītiestādes 3. punkta b) apakšpunktā minēto izejošo naudas plūsmu likmi piemēro privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ja 2. punktā minētais novērtējums nav veikts vai nav pabeigts.

4.   Kredītiestādes no izejošo naudas plūsmu aprēķina var izslēgt noteiktas skaidri definētas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas, ja katrā atsevišķā gadījumā kredītiestādes stingri piemēro turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz visu minēto noguldījumu kategoriju, ja vien noguldītāja grūtību dēļ nevar piemērot pamatotu izņēmumu:

a)

noguldītājs nedrīkst izņemt noguldījumu 30 kalendārās dienas; vai

b)

priekšlaicīgas izņemšanas – 30 kalendāro dienu laikā – gadījumā noguldītājam ir jāmaksā līgumsods, kas ietver procentu ienākumu zaudējumus starp izņemšanas dienu un līgumā noteiktā termiņa dienu, pieskaitot soda naudu, kam nav jābūt lielākai par procentu ienākumiem, kas pienākas par laikposmu, kurš pagājis starp noguldīšanas dienu un izņemšanas dienu.

Ja daļu no pirmajā daļā minētā noguldījuma var izņemt bez šādas soda naudas piemērošanas, tikai šo daļu pielīdzina pieprasījuma noguldījumam, savukārt atlikušo daļu pielīdzina termiņnoguldījumam, kā minēts šajā punktā. Izejošo naudas plūsmu likmi 100 % apmērā piemēro atceltiem noguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 kalendārajām dienām, un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta citai kredītiestādei.

5.   Atkāpjoties no 1. līdz 4. punktam un 24. panta, kredītiestādes privātpersonu vai MVU noguldījumus, ko tās ir saņēmušas trešās valstīs, reizina ar augstāku izejošo naudas plūsmu procentu likmi, ja šāda procentu likme ir paredzēta valsts tiesību aktos, kas nosaka likviditātes prasības attiecīgajā trešā valstī.

26. pants

Izejošās naudas plūsmas ar savstarpēji atkarīgām ienākošajām naudas plūsmām

Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, kredītiestādes var aprēķināt likviditātes izejošās naudas plūsmas, no tām atskaitot savstarpēji atkarīgas ienākošās naudas plūsmas, kuras atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas ir tieši saistītas ar izejošajām naudas plūsmām, un tās neietver 3. nodaļā paredzētās likviditātes ienākošo naudas plūsmu aprēķināšanā;

b)

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas izriet no juridiskām, regulatīvām vai līgumiskām saistībām;

c)

savstarpēji atkarīgās ienākošās naudas plūsmas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

i)

tās obligāti rodas pirms izejošajām naudas plūsmām;

ii)

tās tiek saņemtas 10 dienu laikā, un tās garantē kādas dalībvalsts centrālā valdība.

27. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar operacionālajiem noguldījumiem

1.   Kredītiestādes ar 25 % reizina saistības, kas izriet no noguldījumiem, kurus uztur

a)

noguldītājs, lai saņemtu tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumus vai citus līdzīgus pakalpojumus no kredītiestādes iedibinātu operacionālo attiecību kontekstā;

b)

saistībā ar kopēju uzdevumu veikšanu institucionālās aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai kooperatīvo kredītiestāžu grupā, kuras ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kas atbilst minētās regulas 113. panta 6. punkta prasībām, vai kā juridisks vai līgumā noteikts noguldījums, ko veic cita kredītiestāde, kura ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas vai kooperatīvā tīkla dalībniece, ar nosacījumu, ka minētie noguldījumi netiek atzīti par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņa ar 3. punktu un 16. pantu;

c)

noguldītājs saistībā ar iedibinātām operacionālām attiecībām, kas nav minētas a) punktā;

d)

noguldītājs, lai saņemtu naudas līdzekļu tīrvērtes un centrālo iestāžu pakalpojumus, un ja kredītiestāde ietilpst vienā no 16. pantā minētajiem tīkliem vai shēmām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kredītiestādes ar 5 % reizina to saistību daļu, kas izriet no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem noguldījumiem un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

3.   Centrālajā iestādē veiktus kredītiestāžu noguldījumus, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņā ar 16. pantu, centrālajai iestādei reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi no šo likvīdo aktīvu vērtības pēc diskonta piemērošanas. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot šā panta pirmajā daļā minētās naudas plūsmas, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušās likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

4.   Tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumi vai citi līdzīgi pakalpojumi, kas minēti 1. punkta a) un d) apakšpunktā, aptver šādus pakalpojumus tikai tiktāl, cik tos sniedz saistībā ar iedibinātām attiecībām, kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas. Noguldījumiem, kas minēti 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas. Lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

5.   Noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas, nepielīdzina operacionālajiem noguldījumiem, un tiem piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi.

6.   Lai identificētu 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos ieguldījumus, kredītiestāde pieņem, ka pastāv iedibinātas operacionālās attiecības ar nefinanšu klientiem, izņemot termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus un starpnieku veiktos noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

konta procentu likme tiek noteikta vismaz par 5 bāzes punktiem zemāka salīdzinājumā ar spēkā esošo likmi starpbanku noguldījumiem ar līdzīgām iezīmēm, taču tai nav obligāti jābūt negatīvai;

b)

noguldījums tiek turēts īpaši paredzētos kontos, un tā procentu likme tiek noteikta tā, lai noguldītājam neradītu ekonomiskus stimulus noguldījumā turēt vairāk līdzekļu par tiem, kas nepieciešami saistībā ar operacionālām attiecībām;

c)

būtiski darījumi regulāri tiek kreditēti un debitēti no attiecīgā konta;

d)

ir izpildīts viens no šādiem kritērijiem:

i)

attiecības ar noguldītāju ir pastāvējušas vismaz 24 mēnešus;

ii)

noguldījumu izmanto vismaz diviem aktīviem pakalpojumiem. Šie pakalpojumi var ietvert tiešu vai netiešu piekļuvi valsts vai starptautiskiem maksājumu pakalpojumiem, vērtspapīru tirdzniecībai vai depozitārija pakalpojumiem.

Tikai to noguldījuma daļu, kas ir nepieciešama tā pakalpojuma izmantošanai, kurā noguldījums ir blakusprodukts, pielīdzina operacionālam noguldījumam. Atlikušo daļu uzskata par neoperacionālu.

28. pants

Izejošās naudas plūsmas no citām saistībām

1.   Kredītiestādes saistības, kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti, valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas, publiskā sektora struktūras, kompetentās iestādes apstiprinātas krājaizdevu sabiedrības, privāto ieguldījumu sabiedrības vai klienti, kas ir noguldījumu brokeri, ciktāl uz tām neattiecas 27. pants, reizina ar 40 %.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja uz minētajā daļā norādītajām saistībām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, tās reizina ar 20 %.

2.   Kredītiestādes saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām, reizina ar 0 %.

3.   Kredītiestādes saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, reizina ar

a)

0 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par 1. līmeņa aktīviem saskaņā ar 10. pantu, izņemot 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, vai ja aizdevējs ir centrālā banka;

b)

7 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par ārkārtīgi augstas kvalitātes segtajām obligācijām saskaņā ar 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu;

c)

15 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus varētu uzskatīt par 2.A līmeņa aktīviem saskaņā ar 11. pantu;

d)

25 %:

i)

ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kas minēti 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i), ii) vai iv) punktā;

ii)

ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 10. un 11. pantu, un ja aizdevējs ir centrālā valdība vai publiskā sektora struktūra dalībvalstī vai trešā valstī, kurā kredītiestādeir ir atļauts darboties vai ir izveidota filiāle, vai arī daudzpusējas attīstības banka. Publiskā sektora struktūras, kurām piemēro šo režīmu, ietver tikai struktūras, kuru riska pakāpe ir 20 % vai mazāk atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 116. panta 4. un 5. punktam;

e)

35 %, ja tās ir nodrošinātas ar to aktīvu apakškategorijām, kas minēti 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta iii) vai v) punktā;

f)

50 %, ja tās ir nodrošinātas ar:

i)

uzņēmumu parāda vērtspapīriem, ko varētu uzskatīt par 2.B līmeņa aktīviem saskaņā ar 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

ii)

akcijām, ko varētu uzskatīt par 2.B līmeņa aktīviem saskaņā ar 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

g)

100 %, ja tās ir nodrošinātas ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, izņemot darījumus, uz kuriem attiecas šā punkta d) apakšpunkta ii) punkts, vai ja aizdevējs ir centrālā banka.

4.   Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuru termiņš beidzas nākamo 30 dienu laikā, rada izejošās naudas plūsmas attiecībā uz aizņemto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizdoto aktīvu likviditātes vērtību, ja vien darījumu partneris nav centrālā banka – šādā gadījumā piemēro 0 % izejošo naudas plūsmu likmi.

5.   Atsevišķos kontos turētos ieskaita atlikumus, kas saistīti ar klientu aizsardzības režīmiem, ko ievieš valsts noteikumi, pielīdzina ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar 32. pantu un izslēdz no likvīdo aktīvu krājuma.

6.   Kredītiestādes piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi visām parādzīmēm, obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem, ko emitējusi kredītiestāde, ja vien obligācija netiek pārdota vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un netiek glabāta privātpersonu vai MVU kontā – šādā gadījumā minētos instrumentus var pielīdzināt atbilstošai privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijai. Nosaka tādus ierobežojumus, lai minētos instrumentus nevarētu nopirkt un turēt puses, kas nav mazumtirdzniecības klienti.

29. pants

Izejošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

1.   Atkāpjoties no 31. panta, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ļaut neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām piemērot zemāku ienākošo naudas plūsmu likmi, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ir pamats sagaidīt zemākas ienākošās naudas plūsmas, pat ja aizsardzības devējs atrodas kombinētā iestāžu un tirgus mēroga spriedzes situācijā;

b)

darījuma partneris ir kredītiestādes mātes iestāde vai meitas iestāde vai tās pašas mātes iestādes cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Padomes Septītās direktīvas 83/349/EEK (10) 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieks, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar minētās regulas 10. pantu;

c)

zemākā izejošo naudas plūsmu likme nav zemāka par ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro darījumu partneris;

d)

kredītiestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī.

2.   Kompetentās iestādes var nepiemērot 1. punkta d) apakšpunktā ietverto nosacījumu, ja tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Šādā gadījumā ir jābūt izpildītiem šādiem objektīviem papildkritērijiem:

a)

likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils;

b)

starp grupas vienībām ir noslēgti juridiski saistoši nolīgumi un saistības attiecībā uz neizmantotām kredīta vai likviditātes iespējām;

c)

likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņem vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profilu.

Ja ir atļauts piemērot šādu zemāku izejošo naudas plūsmu likmi, kompetentā iestāde informē EBI par Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā procesa rezultātu. Kompetentā iestāde regulāri pārbauda, vai nosacījumi šādām zemākām izejošajām naudas plūsmām ir izpildīti.

30. pants

Papildu izejošās naudas plūsmas

1.   Nodrošinājumam, kas nav 10. pantā minētā skaidra nauda un aktīvi un ko kredītiestāde ir sniegusi saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 20 % apmērā.

Nodrošinājumam10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto aktīvu veidā, kuru kredītiestāde ir sniegusi saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 10 % apmērā.

2.   Kredītiestādes aprēķina un informē kompetentās iestādes par papildu izejošajām naudas plūsmām visiem noslēgtajiem līgumiem, ja, būtiski pasliktinoties kredītiestādes kredītkvalitātei, līguma nosacījumi 30 kalendāro dienu laikā ir radījuši papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas vai nepieciešamību pēc papildu nodrošinājuma. Kredītiestādes par šīm izejošajām naudas plūsmām kompetentās iestādes informē, vēlākais, saistībā ar pārskata iesniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu. Ja kompetentās iestādes šādas izejošās naudas plūsmas uzskata par būtiskām saistībā ar kredītiestādes potenciālajām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, tās pieprasa, lai kredītiestāde tādiem līgumiem pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilstu papildu nodrošinājuma vajadzībām vai izejošajām naudas plūsmām saistībā ar kredītiestādes kredītkvalitātes būtisku pasliktināšanos, kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazemināšanai par trim pakāpēm. Kredītiestāde minētajam papildu nodrošinājumam vai izejošajām naudas plūsmām piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestāde regulāri pārskata šīs būtiskās pasliktināšanās apmēru, ņemot vērā ar noslēgtajiem līgumiem saistītos aspektus, un šā pārskata rezultātus dara zināmus kompetentajām iestādēm.

3.   Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz kredītiestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska. Šo aprēķinu veic saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

4.   Kredītiestādes ņem vērā no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošās neto izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuru samaksa paredzama 30 kalendāro dienu laikā, saskaņā ar 21. pantu. Neto izejošo naudas plūsmu gadījumā kredītiestāde rezultātu reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestādes no šādiem aprēķiniem izslēdz tās likviditātes prasības, kas rastos no 1., 2. un 3. punkta piemērošanas.

5.   Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu 100 % tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, ja vien kredītiestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu tikai pēc 30 kalendārajām dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem. Ja īsā pozīcija tiek segta ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

6.   Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas, kas atbilst 100 % no

a)

nodrošinājuma pārpalikumam, kas ir kredītiestādes turējumā, kuru darījuma partneris var atsaukt jebkurā laikā;

b)

nodrošinājuma, kuram pienācis termiņš atgriešanai darījumu partnerim 30 kalendāro dienu laikā;

c)

nodrošinājuma, kas atbilst aktīviem, kurus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu un ko var aizvietot ar aktīviem, kurus nevarētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu bez iestādes piekrišanas.

7.   Noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām 27. vai 29. pantā, bet nepieciešamības gadījumā uz tiem attiecas 1. līdz 6. punkta noteikumi.

8.   Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % apmērā saistībā ar zaudētu finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, ja šos instrumentus emitējusi pati kredītiestāde vai īpašas finansēšanas struktūras, vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru sponsors ir kredītiestāde.

9.   Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % saistībā ar zaudēto finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, īpašas finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem. Šo 100 % izejošo naudas plūsmu likmi piemēro summai, kurai pienācis dzēšanas termiņš, vai to aktīvu summai, kuri potenciāli varētu tikt atdoti, vai nepieciešamajai likviditātei.

10.   Attiecībā uz 8. un 9. pantā paredzēto finansēšanas programmu daļu kredītiestādēm, kas ir saistīto likviditātes iespēju devējas, nav divreiz jāuzskaita finanšu instruments, kam ir pienācis dzēšanas termiņš, un likviditātes iespējas konsolidētajām programmām.

11.   Attiecībā uz aktīviem, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, pieņem, ka tie ir pilnībā likvidēti, kas izraisa likvīdo aktīvu izejošās naudas plūsmas 100 % apmērā, ja vien kredītiestādei nepieder vērtspapīri un tie nav daļa no kredītiestādes likviditātes rezervēm.

12.   Saistībā ar specializēto brokera pakalpojumu sniegšanu, ja kredītiestāde ir finansējusi viena klienta aktīvus, ieskaitot tos pret cita klienta īsās pozīcijas pārdošanu, šādiem darījumiem piemēro 50 % izejošās naudas plūsmas iespējamajām saistībām, jo klientu aiziešanas gadījumā kredītiestādei var nākties rast papildu finansējuma avotus šo pozīciju segšanai.

31. pants

Izejošās naudas plūsmas saistībā ar kredītiespējām un likviditātes iespējām

1.   Šajā pantā ar likviditātes iespējām saprot piešķirto, bet neizmantoto atbalsta mehānismu, ko izmantos klienta parādsaistību refinansēšanai situācijās, kad šāds klients nespēj parādu refinansēt finanšu tirgos. Tā summu aprēķina kā klienta emitētā parāda neatmaksāto summu, kuras termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kura ir nodrošināta ar šo mehānismu. To likviditātes iespēju daļu, ar ko nodrošina parādu, kura termiņš nebeidzas 30 kalendāro dienu laikā, izslēdz no šā mehānisma definīcijas darbības jomas. Visas pārējās mehānisma iezīmes pielīdzina īpašam kreditēšanas instrumentam ar to saistīto, šajā pantā precizēto izņemšanas likmi. Vispārējā apgrozāmā kapitāla mehānismi komercsabiedrībām netiks klasificēti kā likviditātes iespējas, bet gan kā kredītiespējas.

2.   Kredītiestādes izejošās naudas plūsmas kredītiespējām un likviditātes iespējām aprēķina, reizinot kredītiespēju un likviditātes iespēju summu ar attiecīgajām 3. līdz 5. punktā noteiktajām izejošās naudas plūsmas likmēm. Izejošās naudas plūsmas no piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām nosaka kā procentuālu attiecību no maksimālās summas, ko var izņemt 30 kalendāro dienu laikā, atskaitot visas likviditātes prasības, kuras saskaņā ar 23. pantu būtu piemērojamas attiecībā uz tirdzniecības finansējumu ārpusbilances posteņiem, un atskaitot kredītiestādei sniegto nodrošinājumu, kas novērtēts saskaņā ar 9. pantu, ja nodrošinājums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

attiecīgā kredītiestāde var to atkārtoti izmantot;

b)

tas tiek turēts likvīdo aktīvu veidā, bet netiek iekļauts likviditātes rezervēs;

c)

to neveido aktīvi, ko emitējis mehānisma darījuma partneris vai kāda no tā radniecīgajām struktūrām.

Ja kredītiestādei ir pieejama nepieciešamā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt saistībā ar kredītiespējām un likviditātes iespējām, nosaka kā maksimālo summu, ko varētu izņemt, ņemot vērā darījuma partnera paša saistības vai ņemot vērā iepriekš definētā izņemšanas grafika termiņu saskaņā ar līgumu, kas beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā.

3.   Maksimālo summu, ko nākamo 30 kalendāro laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, reizina ar 5 %, ja tās pieder pie riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai.

4.   Maksimālo summu, ko 30 kalendāro dienu laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, reizina ar 10 %, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

tās neietilpst riska darījumu ar privātpersonu un MVU noguldījumiem kategorijā;

b)

tās ir sniegtas klientiem, kas nav finanšu klienti, tostarp nefinanšu uzņēmumiem, valdībām, centrālajām bankām, daudzpusējām attīstības bankām vai publiskā sektora struktūrām;

c)

tās nav sniegtas, lai refinansētu klientu situācijās, kad tas nespēj nodrošināt savas finansējuma vajadzības finanšu tirgos.

5.   Maksimālo summu, ko nākamo 30 kalendāro dienu laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, reizina ar 30 %, ja tās atbilst 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un 40 %, ja tās tiek sniegtas privātajām ieguldījumu brokersabiedrībām.

6.   Neizmantoto piešķirto likviditātes iespēju summu, kas tika izsniegta SSPE ar nolūku ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, reizina ar 10 % tādā apmērā, kādā tā pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

7.   16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālā iestāde ar izejošo naudas plūsmu likmi 75 % apmērā reizina likviditātes finansējumu, kas piešķirts dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde likviditātes finansējumu var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 16. panta 2. punktu. Izejošo naudas plūsmu likmi 75 % apmērā piemēro likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.

8.   Kredītiestāde maksimālo summu, ko var izmantot no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām 30 kalendāro dienu laikā, reizina ar atbilstošu izejošo naudas plūsmu likmi šādi:

a)

40 % kredītiespējām un likviditātes iespējām, kas piešķirtas kredītiestādēm, un kredītiespējām, kas piešķirtas citām regulētām finanšu iestādēm, tostarp apdrošināšanas sabiedrībām, ieguldījumu sabiedrībām, KIU vai slēgta tipa ieguldījumu shēmai;

b)

100 % likviditātes iespējām, ko kredītiestāde ir piešķīrusi SSPE, izņemot 6. punktā noteiktās, un nolīgumiem, kas iestādei uzliek par pienākumu pirkt aktīvus no SSPE vai īstenot ar to aktīvu mijmaiņu;

c)

100 % kredītiespējām un likviditātes iespējām finanšu klientiem, kas nav minēti 1. līdz 7. punkta a) un b) apakšpunktā.

9.   Atkāpjoties no 1. līdz 8. punktam, kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, 3. un 4. punktā noteiktās procedūras var piemērot kredītiespējām un likviditātes iespējām, kuras ir sniegtas attīstību veicinošiem aizdevējiem vienīgi nolūkā tieši vai netieši finansēt attīstību veicinošos aizdevumus ar nosacījumu, ka minētie aizdevumi atbilst 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz izejošo naudas plūsmu likmēm.

Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kredītiestāde var piemērot simetriskas ienākošās un izejošās naudas plūsmas, ja minētos attīstību veicinošos aizdevumus kā pastarpinātos aizdevumus sniedz cita kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks.

Šajā punktā minētie attīstību veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences un nevis peļņas nolūkā, bet lai sekmētu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu, ko noteikusi Savienība vai attiecīgās dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība. Izmantot šādas iespējas ir iespējams vienīgi tad, ja ir saņemts pamatots attīstību veicinošs aizdevuma pieprasījums, un ne vairāk kā šāda pieprasījuma apmērā ar nosacījumu, ka pēc tam tiek iesniegts pārskats par piešķirto līdzekļu izlietošanu.

10.   Kredītiestādes reizina ar 100 % likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas izriet no saistībām, kuras jānokārto 30 kalendāro dienu laikā, izņemot 23. līdz 31. pantā minētās saistības.

3. NODAĻA

Likviditātes ienākošās naudas plūsmas

32. pants

Ienākošās naudas plūsmas

1.   Likviditātes ienākošās naudas plūsmas novērtē 30 kalendāro dienu laikā. Tās ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka 30 kalendāro dienu laikā netiks pildītas saistības.

2.   Likviditātes ienākošajām naudas plūsmām piešķir 100 % ienākošo naudas plūsmu likmi, tostarp jo īpaši šādām ienākošajām naudas plūsmām:

a)

naudas līdzekļi, kas pienākas no centrālajām bankām un finanšu klientiem. Attiecībā uz pēdējo minēto ienākošās naudas plūsmas no turpmāk minētajiem darījumiem uzskata par tādām, kam piemēro 100 % ienākošo naudas plūsmu likmi:

i)

vērtspapīri ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā;

ii)

tirdzniecības finansēšanas darījumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 162. panta 3. punkta otrajā daļā un kuru atlikušais atmaksas termiņš ir īsāks par 30 kalendārajām dienām;

b)

naudas līdzekļi, kas pienākas no pašu kapitāla instrumentu pozīcijām būtiskos indeksos ar nosacījumu, ka tos neuzskaita divreiz – arī kā likvīdos aktīvus; Šie naudas līdzekļi ietver naudas līdzekļus, kuru dzēšanas termiņš saskaņā ar līgumu ir 30 kalendāro dienu laikā, piemēram, dividendes skaidrā naudā no šādiem būtiskiem indeksiem un naudas līdzekļus no šādiem pašu kapitāla instrumentiem, kas ir pārdoti, bet par kuriem vēl nav veikts norēķins, ja tie netiek atzīti par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, šajā punktā norādītajām ienākošajām naudas plūsmām piemēro šādas prasības:

a)

naudas līdzekļus, kuri pienākas no klientiem, kas nav finanšu klienti, pamatsummas vajadzībām samazina par 50 % no to vērtības vai par līgumā noteiktajām saistībām šiem klientiem, lai pagarinātu finansējumu, atkarībā no tā, kura vērtība ir lielāka. Šajā pantā nefinanšu klienti ietver uzņēmumus, valdības, daudzpusējas attīstības bankas un publiskā sektora struktūras. Atkāpjoties no šā noteikuma, kredītiestādes, kuras ir saņēmušas kādu no 31. panta 9. punktā minētajiem piešķīrumiem nolūkā tos izmaksāt kā attīstību veicinošu aizdevumu galīgajam saņēmējam vai kuras ir saņēmušas līdzīgus piešķīrumus no daudzpusējās attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras, ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā līdz izejošo naudas plūsmas summai, ko tās piemēro atbilstīgiem piešķīrumiem, lai izsniegtu šos attīstību veicinošos aizdevumus;

b)

naudas līdzekļus, kuri pienākas no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, un kuri nodrošināti ar likvīdiem aktīviem, neņem vērā līdz likvīdo aktīvu vērtībai, atskaitot spēkā esošos diskontus saskaņā ar II sadaļu. Naudas līdzekļi, kuri pienākas par atlikušo vērtību vai, ja tie ir nodrošināti ar aktīviem, kurus nevar uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, ņem vērā pilnībā. Ienākošās naudas plūsmas neņem vērā, ja nodrošinājumu izmanto, lai segtu īso pozīciju saskaņā ar 30. panta 5. punktu;

c)

naudas līdzekļiem, kuri pienākas no līgumā noteiktajiem maržinālajiem aizdevumiem ar dzēšanas termiņu un kuri ir izsniegti pret nodrošinājumu nelikvīdo aktīvu veidā, var piemērot ienākošo naudas plūsmu likmi 50 % apmērā. Šādas ienākošās naudas plūsmas var ņemt vērā vienīgi tad, ja kredītiestāde neizmanto nodrošinājumu, ko tā sākotnēji saņēmusi aizdevumiem, lai segtu visas īsās pozīcijas;

d)

pienākošos naudas līdzekļus, kuriem iestāde, kas ir šos naudas līdzekļus parādā, piemēro 27. pantā minēto procedūru, izņemot noguldījumus centrālajā iestādē saskaņā ar 27. panta 3. punktu, reizina ar atbilstošu simetrisku ienākošo naudas plūsmu likmi. Ja atbilstošu likmi nav iespējams noteikt, piemēro 5 % ienākošo naudas plūsmu likmi;

e)

nodrošinājuma mijmaiņas darījumi ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā rada ienākošās naudas plūsmas attiecībā uz aizdoto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizņemto aktīvu likviditātes vērtību;

f)

ja nodrošinājums, ko iegūst ar aktīvu pirkšanu ar atpārdošanu, vērtspapīru aizņemšanos vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumiem, ar dzēšanas termiņu 30 dienu laikā tiek tālākieķīlāts un izmantots, lai segtu īsās pozīcijas, kas var tikt pagarinātas ilgāk par 30 dienām, kredītiestāde pieņem, ka šāda aktīva pirkšana ar atpārdošanu vai vērtspapīru aizņemšanās tiks pagarināta un neradīs ienākošās naudas plūsmas, kas atspoguļo nepieciešamību arī turpmāk segt īso pozīciju vai attiecīgos vērtspapīrus atpirkt. Īsās pozīcijas ietver gan gadījumus, kad vienlīdzīgi sadalītā portfelī kredītiestāde vērtspapīru ir pārdevusi kā īso pozīciju tieši saistībā ar tirdzniecības vai riska ierobežošanas stratēģijām, gan gadījumus, kad kredītiestādei vienlīdzīgi sadalītajā repo darījumu portfelī attiecībā uz vērtspapīru ir īsā pozīcija, un uz noteiktu laiku tā vērtspapīru ir aizņēmusies, savukārt uz ilgāku laiku vērtspapīru ir aizdevusi;

g)

visas neizmantotās kredītiespējas vai likviditātes iespējas un visi citi piešķīrumi, kas saņemti no struktūrām, kas nav centrālās bankas un 34. pantā minētās struktūras, neņem vērā. Neizmantotās piešķirtās likviditātes iespējas no centrālās bankas, kuras ir atzītas par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 14. pantu, neņem vērā kā ienākošās naudas plūsmas;

h)

naudas līdzekļus, kuri pienākas no vērtspapīriem, ko emitējusi pati kredītiestāde vai ar to saistīta struktūra, ņem vērā neto apmērā ar ienākošo naudas plūsmu likmi, ko piemēro, pamatojoties uz pamatā esošajam aktīvam saskaņā ar šo pantu piemērojamo ienākošo naudas plūsmu likmi;

i)

aktīvus, kuriem nav līgumā noteikta konkrēta termiņa, ņem vērā, tiem piemērojot 20 % ienākošo naudas plūsmu likmi, ja saskaņā ar līgumu kredītiestādei ir iespējams tos izņemt vai pieprasīt maksājumu 30 dienu laikā.

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktu nepiemēro naudas līdzekļiem, kuri pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja tie ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā. Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību tiek pilnībā ņemtas vērā ar nosacījumu, ka minētie atsevišķie atlikumi tiek turēti likvīdos aktīvos, kā minēts II sadaļā.

5.   Ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kuras 30 kalendāro dienu laikā sagaidāmas no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, aprēķina neto apmērā, kā minēts 21. pantā, un reizina ar 100 %, ja runa ir par neto ienākošajām naudas plūsmām.

6.   Kredītiestādes neņem vērā ienākošās naudas plūsmas no visiem II sadaļā minētajiem likvīdajiem aktīviem, izņemot maksājumus, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

7.   Kredītiestāde neņem vērā ienākošās naudas plūsmas no jebkādām jaunām noslēgtām saistībām.

8.   Kredītiestādes ņem vērā likviditātes ienākošās naudas plūsmas, ko ir paredzēts saņemt trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās apmērā, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām attiecīgi trešā valstī vai attiecīgajā valūtā.

33. pants

Ienākošo naudas plūsmu maksimālā robežvērtība

1.   Kredītiestādes likviditātes ienākošajām naudas plūsmām nosaka ierobežojumu 75 % apmērā no kopējām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kā noteikts 2. nodaļā, ja vien noteiktas ienākošās naudas plūsmas no šā noteikuma nav atbrīvotas saskaņā ar 2., 3. vai 4. punktu.

2.   Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, kredītiestāde var pilnībā vai daļēji no 1. punktā minētās maksimālās robežvērtības atbrīvot šādas likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

a)

ienākošas naudas plūsmas, ja likviditātes devējs ir iestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums vai tā paša mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar kredītiestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē;

b)

ienākošās naudas plūsmas no noguldījumiem citās kredītiestādēs tādu struktūru grupā, kuras atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 6. vai 7. punktā noteiktās procedūras piemērošanai;

c)

ienākošās naudas plūsmas, kas minētas 26. pantā, tostarp ienākošās naudas plūsmas no aizdevumiem, kuri saistīti ar hipotekārajiem aizdevumiem vai attīstību veicinošajiem aizdevumiem, kas minēti 31. panta 9. punktā, vai no daudzpusējas attīstības bankas vai publiskā sektora struktūras aizdevumiem, attiecībā uz kuriem kredītiestāde ir darbojusies kā starpnieks.

3.   Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, specializētas kredītiestādes var atbrīvot no ienākošajām naudas plūsmām piemērojamās maksimālās robežvērtības, ja to galvenā darbība ir nomas un faktūrkreditēšanas pakalpojumi, izņemot 4. punktā minētās darbības, un ja ir izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi.

4.   Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, specializētajām kredītiestādēm var piemērot ienākošajām naudas plūsmām noteikto 90 % maksimālo robežvērtību, ja ir izpildīti 5. punktā noteiktie nosacījumi un to galvenās darbības ir šādas:

a)

finansējums mehānisko transportlīdzekļu iegādei;

b)

patēriņa kredīts, kā noteikts Patēriņa kredīta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/48/EK.

5.   Kredītiestādes, kas minētas 3. punktā, var atbrīvot no ienākošajām naudas plūsmām noteiktās maksimālās robežvērtības, un 4. punktā minētajām kredītiestādēm var piemērot augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā, ja tās izpilda šādus nosacījumus:

a)

darījumdarbībām ir zems likviditātes riska profils, ņemot vērā šādus faktorus:

i)

ienākošo naudas plūsmu laiks atbilst izejošo naudas plūsmu laikam;

ii)

individuālā līmenī kredītiestāde netiek būtiski finansēta no privātpersonu vai MVU noguldījumiem;

b)

individuālā līmenī to galvenās darbības saskaņā ar 3. vai 4. punktu veido vairāk nekā 80 % no kopējās bilances;

c)

šīs atkāpes ir atspoguļotas gada pārskatos.

Kompetentās iestādes informē EBI par to, kuras specializētās kredītiestādes ir atbrīvotas vai kurām tiek piemērota augstāka maksimālā robežvērtība, un sniedz tam pamatojumu. EBI publicē un uztur sarakstu ar specializētām kredītiestādēm, kurām ir piemērots atbrīvojums vai augstāka maksimālā robežvērtība. EBI var pieprasīt apliecinošus dokumentus.

6.   Atbrīvojumus 2., 3. un 4. punktā, ja tos apstiprinājusi kompetentā iestāde, var piemērot gan individuālā, gan konsolidētā līmenī saskaņā ar 2. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

7.   Kredītiestādes aprēķina neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summu, piemērojot ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību saskaņā ar šīs regulas II pielikumā noteiktajām formulām.

34. pants

Ienākošās naudas plūsmas grupas ietvaros vai institucionālajā aizsardzības shēmā

1.   Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ļaut piemērot augstākas ienākošo naudas plūsmju likmes neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ir pamats sagaidīt augstākas ienākošās naudas plūsmas, pat ja likviditātes devējs atrodas kombinētajā iestāžu un tirgus mēroga spriedzes situācijā;

b)

darījuma partneris ir kredītiestādes mātesuzņēmums vai meitasuzņēmums, vai tā pašas mātesuzņēmuma cits meitasuzņēmums, vai to ar iestādi saista attiecības Direktīvas 83/349/EEK 12. panta 1. punkta izpratnē, vai tas ir dalībieks tajā pašā institucionālajā aizsardzības shēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, vai centrālā iestāde vai dalībnieks kādā tīklā vai kooperatīvajā grupā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu;

c)

ja ienākošo naudas plūsmu likme pārsniedz 40 %, darījumu partneris piemēro atbilstīgu simetrisku izejošo naudas plūsmu likmi, atkāpjoties no 31. panta;

d)

kredītiestāde un darījuma partneris veic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī.

2.   Ja kredītiestāde un darījumu partnera kredītiestāde veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, kompetentās iestādes var atbrīvot no 1. punkta d) apakšpunktā ietvertā nosacījuma, ja papildus 1. punktā minētajiem kritērijiem ir izpildīti šādi objektīvi papildkritēriji a) līdz c) punktā:

a)

likviditātes devējam un saņēmējam ir zems likviditātes riska profils;

b)

starp grupas struktūrām ir noslēgti juridiski saistoši nolīgumi un saistības attiecībā uz kredītiespējām vai likviditātes iespējām;

c)

likviditātes devēja likviditātes riska pārvaldībā pienācīgi ņemts vērā likviditātes saņēmēja likviditātes riska profils.

Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu, vai šajā punktā noteiktie papildkritēriji ir izpildīti.

3.   Ja 2. punktā noteiktie papildkritēriji ir izpildīti, likviditātes saņēmēja kompetentā iestāde drīkst piemērot preferenciālu ienākošo naudas plūsmju likmi apmērā līdz 40 %. Taču abām kompetentajām iestādēm ir jāapstiprina preferenciālās likmes, kas ir augstākas par 40 % un ko piemēro simetriski.

Ja ir atļauts piemērot šādu preferenciālo ienākošo naudas plūsmju likmi, kas ir augstāka par 40 %, kompetentās iestādes informē EBI par 2. punktā minētā procesa rezultātu. Kompetentās iestādes regulāri pārbauda, vai nosacījumi šādām augstākām ienākošajām naudas plūsmām joprojām tiek izpildīti.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

35. pants

Dalībvalsts garantētu banku aktīvu tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus

1.   Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības, ir kvalificējami kā 1. līmeņa aktīvi vienīgi tad, ja garantija:

a)

tika piešķirta vai parakstīta par maksimālo summu līdz 2014. gada 30. jūnijam;

b)

ir tieša, precīzi formulēta, neatsaucama un bez nosacījumiem, un tā attiecas uz pamatsummas un procentu nesamaksāšanu noteiktajā termiņā.

2.   Ja garantijas devējs ir reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde dalībvalstī, garantētos aktīvus uzskata par 1. līmeņa aktīviem vienīgi tad, ja riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu un garantija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

3.   Aktīvi, kas minēti 1. un 2. punktā, arī turpmāk ir kvalificējami kā 1. līmeņa aktīvi, kamēr garantija ir spēkā attiecīgajam emitentam vai tā aktīviem, kurā laiku pa laikam tiek izdarīti grozījumi vai kura tiek aizstāta. Ja garantijas summa par labu emitentam vai tā aktīviem jebkurā laikā pēc 2014. gada 30. jūnija tiek palielināta, aktīvus par likvīdiem aktīviem uzskata vienīgi līdz maksimālajai garantijas summai, kas tika piešķirta līdz minētajam datumam.

4.   Šajā pantā minētajiem aktīviem piemēro tādas pašas prasības, kādas saskaņā ar šo regulu piemērojamas 1. līmeņa aktīviem, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

5.   Ja uz kredītiestādi vai tās aktīviem attiecas garantiju shēma, šajā pantā visu shēmu kopumā uzskata par garantiju.

36. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz dalībvalstu finansētām aģentūrām samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai

1.   Visaugstākās prioritātes obligācijas, ko emitējušas turpmāk minētās dalībvalstu finansētās aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, ir kvalificējamas kā 1. līmeņa aktīvi līdz 2023. gada 31. decembrim:

a)

Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (NAMA) Īrijā;

b)

Sociedad de Gestión de Activos Procedentes de la Reestructuración Bancaria, S.A. (SAREB) Spānijā;

c)

Banku aktīvu pārvaldības uzņēmums, kas izveidots Slovēnijas Republikas pasākumu banku akta stabilitātes stiprināšanas ietvaros (MSSBA) Slovēnijā;

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem aktīviem piemēro tādas pašas prasības, kādas saskaņā ar šo regulu piemērojamas 1. līmeņa aktīviem, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

37. pants

Pārejas noteikumi vērtspapīrošanas darījumiem, kas nodrošināti ar mājokļa kredītiem

1.   Atkāpjoties no 13. panta, vērtspapīrošanas darījumi, kas veikti līdz 2015. gada 1. oktobrim, ja pamatā esošie riska darījumi ir mājokļu kredīti saskaņā ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu, ir kvalificējami kā 2.B līmeņa aktīvi, ja tie atbilst visām 13. pantā noteiktajām prasībām, izņemot 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktā noteiktajām prasībām saistībā ar kredīta attiecību pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecību pret ienākumu apmēru.

2.   Atkāpjoties no 13. panta, vērtspapīrošanas darījumi, kas veikti pēc 2015. gada 1. oktobra, ja pamatā esošie riska darījumi ir mājokļu kredīti saskaņā ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu, kuri neatbilst minētajā punktā noteiktajām caurmēra prasībām saistībā ar kredīta attiecību pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecību pret ienākumu apmēru, ir kvalificējami kā 2.B līmeņa aktīvi līdz 2025. gada 1. oktobrim ar nosacījumu, ka pamatā esošie riska darījumi ietver mājokļa kredītus, uz kuriem neattiecās valsts tiesību akti par ierobežojumiem saistībā ar kredīta attiecību pret ienākumu apmēru šādu mājokļu kredītu piešķiršanas laikā, un ka šādi kredīti tika piešķirti līdz 2015. gada 1. oktobrim.

38. pants

Pārejas noteikumi saistībā ar likviditātes seguma koeficienta ieviešanu

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. panta 2. punktu 4. pantā noteikto likviditātes seguma koeficientu ievieš šādi:

a)

60 % no likviditātes seguma prasības, sākot no 2015. gada 1. oktobra;

b)

70 %, sākot no 2016. gada 1. janvāra;

c)

80 %, sākot no 2017. gada 1. janvāra;

d)

100 %, sākot no 2018. gada 1. janvāra.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 5. punktu dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes vai šo iestāžu apakšgrupas ievērotu augstāku likviditātes seguma prasību – līdz 100 % – līdz brīdim, kad saskaņā ar šo regulu pilnībā ir ieviesti saistošie minimālie standarti, kas paredz 100 % līmeni.

39. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2015. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 10. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2009 par kredītreitingu aģentūrām (OV L 302, 17.11.2009., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīva 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(5)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6)  Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 4. februāra Direktīva 2014/17/ES par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Direktīva 2008/48/EK par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

(10)  Padomes 1983. gada 13. jūnija Septītā direktīva 83/349/EEK, kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz konsolidētajiem pārskatiem (OV L 193, 18.7.1983., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Formulas likviditātes rezervju sastāva noteikšanai

1.

Kredītiestādes izmanto šajā pielikumā norādītās formulas, lai saskaņā ar 17. pantu noteiktu savu likviditātes rezervju sastāvu.

2.

Likviditātes rezervju aprēķināšana: kredītiestādes likviditātes rezerves aprēķina datumā atbilst:

a)

1. līmeņa aktīvu summai; plus

b)

2.A līmeņa aktīvu summai; plus

c)

2.B līmeņa aktīvu summai,

atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

d)

a), b) un c) summu; vai

e)

“likvīdo aktīvu pārsnieguma summu”, ko aprēķina saskaņā ar šā pielikuma 3. un 4. punktu.

3.

“Likvīdo aktīvu pārsnieguma” summa. Šo summu veido šādi komponenti:

a)

koriģēta nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 1. līmeņa likvīdo aktīvu vērtībai (izņemot 1. līmeņa segtās obligācijas), kas būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas darījumus, nodrošinātos kreditēšanas darījumus, aktīvu apmaiņu vai nodrošināto atvasināto instrumentu darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu;

b)

koriģēta segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 1. līmeņa segto obligāciju vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuras būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas darījumus, nodrošinātos kreditēšanas darījumus, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātos atvasināto instrumentu darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu;

c)

koriģēta 2.A līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 2.A līmeņa aktīvu vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuri būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas darījumus, nodrošinātos kreditēšanas darījumus, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātos atvasināto instrumentu darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu; un

d)

koriģēta 2.B līmeņa aktīvu summa, kas atbilst visu 2.B līmeņa aktīvu vērtībai pēc diskonta piemērošanas, kuri būtu kredītiestādes rīcībā, noslēdzot nodrošinātos finansēšanas darījumus, nodrošinātos kreditēšanas darījumus, aktīvu apmaiņu vai nodrošinātos atvasināto instrumentu darījumus ar dzēšanas termiņu 30 kalendāro dienu laikā no aprēķina datuma, un kad kredītiestāde un tās darījumu partneris apmainās ar likvīdiem aktīviem attiecībā uz vismaz vienu darījuma posmu.

4.

“Likvīdo aktīvu pārsnieguma summas” aprēķins: šī summa atbilst:

a)

koriģētajai nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summai; plus

b)

koriģētajai 1. līmeņa segto obligāciju summai; plus

c)

koriģētajai 2.A līmeņa aktīvu summai; plus

d)

koriģētajai 2.B līmeņa aktīvu summai,

atskaitot mazāko no šīm vērtībām:

e)

a), b) un c) un d) summu;

f)

100/30, reizinot ar a);

g)

100/60, reizinot ar a) un b) summu;

h)

100/85, reizinot ar a), b) un c) summu.

5.

Likviditātes rezervju sastāvu pēc tam, kad būs noslēgti nodrošinātie finansēšanas darījumi, nodrošinātie kreditēšanas darījumi, aktīvu apmaiņa vai nodrošinātie atvasināto instrumentu darījumi un tiks piemērotas iepriekšminētās maksimālās robežvērtības saskaņā ar 17. pantu, nosaka šādi:

 

a″ (koriģētā nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= a (koriģētā nesegto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas)

 

b″ (koriģētā segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= MIN(b, a70/30),

kur b = koriģētā segto obligāciju 1. līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

 

c″ (koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= MIN(c, (a + b″)40/60, MAX(a70/30 – b″, 0)),

kur c = koriģētā 2.A līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas

 

d″ (koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa pēc maksimālās robežvērtības piemērošanas)

= MIN (d, (a + b″ + c″)15/85, MAX((a + b″)40/60 – c″,0), MAX(70/30a – b'' – c″, 0)),

kur d = koriģētā 2.B līmeņa aktīvu summa pirms maksimālās robežvērtības piemērošanas


II PIELIKUMS

Formula neto likviditātes izejošās naudas plūsmas aprēķināšanai

NLO

=

neto likviditātes izejošā naudas plūsma

TO

=

izejošās naudas plūsmas kopā

TI

=

ienākošās naudas plūsmas kopā

FEI

=

pilnībā atbrīvotās ienākošās naudas plūsmas

IHC

=

ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā no izejošajās naudas plūsmām

IC

=

ienākošās naudas plūsmas, kam piemēro maksimālo robežvērtību 75 % apmērā no izejošās naudas plūsmām

Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas atbilst izejošās naudas plūsmām kopā, atskaitot samazinājumu, kas atbilst pilnībā atbrīvotām ienākošās naudas plūsmām, atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošās naudas plūsmām ar maksimālo robežvērtību 90 % apmērā, un atskaitot samazinājumu, kas atbilst ienākošās naudas plūsmām ar maksimālo robežvērtību 75 % apmērā

NLO = TO – MIN(FEI, TO) – MIN(IHC, 0,9*MAX(TO – FEI, 0)) – MIN(IC, 0,75*MAX(TO – FEI – IHC/0,9, 0))


Top