1.   Šo regulu piemēro kredītiestādēm, ko uzrauga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (4).

2.   Kredītiestādes nodrošina atbilstību šai regulai individuāli saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. panta 4. punktu. Kompetentās iestādes var pilnībā vai daļēji nepiemērot šo regulu individuāli attiecībā uz kredītiestādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 8. un 10. pantu, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi.

3.   Ja grupa ietver vienu vai vairākas kredītiestādes, ES mātes iestāde, ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēta iestāde vai ES mātes jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības kontrolēta iestāde konsolidēti piemēro šajā regulā noteiktās saistības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 11. panta 3. punktu un visiem turpmāk minētajiem noteikumiem:

1.   Detalizētā likviditātes seguma prasība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 1. punktu atbilst kredītiestādes likviditātes rezervju attiecībai pret tās neto likviditātes izejošajām naudas plūsmām 30 kalendāro dienu spriedzes periodā, un to izsaka procentos. Kredītiestādes savu likviditātes seguma koeficientu aprēķina saskaņā ar šādu formulu:

2.   Kredītiestāžu likviditātes seguma koeficients ir vismaz 100 %.

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, kredītiestādes savus likvīdos aktīvus var pārvērst naudā, lai segtu savas neto likviditātes izejošās naudas plūsmas spriedzes periodos, pat ja šādas likvīdo aktīvu izmantošanas rezultātā to likviditātes seguma koeficients šādos periodos var samazināties zem 100 %.

4.   Jebkurā laikā, kad kredītiestādes likviditātes seguma radītājs ir samazinājies vai var pamatoti sagaidīt, ka tas samazināsies zem 100 %, piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 414. pantā noteikto prasību. Līdz brīdim, kamēr likviditātes seguma koeficients nav atjaunots līdz 2. punktā minētajam līmenim, kredītiestāde kompetentajai iestādei sniedz pārskatu par likviditātes seguma koeficientu saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (6).

5.   Kredītiestādes aprēķina un uzrauga savu likviditātes seguma koeficientu pārskata sniegšanas valūtā un katrā valūtā, par kuru tiek sniegts atsevišķs pārskats saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktu, kā arī attiecībā uz saistībām – pārskata sniegšanas valūtā. Kredītiestādes sniedz pārskatu attiecīgajai kompetentajai iestādei par likviditātes seguma koeficientu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.

1.   Lai kredītiestādes aktīvus varētu uzskatīt par likvīdiem aktīviem, tiem jāatbilst 2.–6. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Aktīvi ir kredītiestādes īpašums, tiesības, pilnvarojums vai līdzdalības daļa bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Šajā nolūkā aktīvu uzskata par neapgrūtinātu, ja kredītiestāde nav pakļauta nekādiem juridiskiem, līgumiskiem, regulatīviem vai citiem ierobežojumiem, kas tai neļautu šādu aktīvu likvidēt, pārdot, pārvest, cedēt vai vispārīgi no šāda aktīva atbrīvoties ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu turpmāko 30 kalendāro dienu laikā. Par neapgrūtinātiem uzskata šādus aktīvus:

3.   Aktīvus nedrīkst būt emitējusi ne pati kredītiestāde, ne tās mātesuzņēmums – ja vien runa nav par publiskā sektora struktūru, kas nav kredītiestāde, – ne arī tās meitasuzņēmums vai cits tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, ne arī tāda īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu un ar ko kredītiestāde ir cieši saistīta.

4.   Aktīvus nav emitējusi neviena no šīm struktūrām:

5.   Aktīvu vērtību vajadzētu būt iespējams noteikt, pamatojoties uz plaši zināmām un viegli pieejamām tirgus cenām. Ja tirgus cenas nav pieejamas, aktīvu vērtība jāspēj noteikt, pamatojoties uz viegli aprēķināmu formulu, kurā tiek izmantoti publiski pieejami dati un kura nav būtiski atkarīga no stingriem pieņēmumiem.

6.   Aktīvi ir iekļauti atzītā biržā vai tirgojami tiešajā pārdošanā vai ar vienkāršu repo darījumu vispāratzītos repo tirgos. Šos kritērijus katram tirgum izvērtē atsevišķi. Aktīvu, kuru dalībvalstī vai trešā valstī atļauts tirgot tirdzniecības vietā, kas nav atzīta birža, uzskata par likvīdu vienīgi tad, ja tirdzniecības vieta ir aktīvs un apjomīgs tirgus aktīvu tiešajai pārdošanai. Lai novērtētu, vai tirdzniecības vieta ir aktīvs un apjomīgs tirgus šā punkta mērķiem, kredītiestāde kā minimālos kritērijus ņem vērā šādus aspektus:

7.   Prasības 5. un 6. punktā neattiecas uz

1.   Kredītiestādes piemēro politiku un ierobežojumus, lai nodrošinātu, ka to līdzdalība likvīdos aktīvos, kas veido to likviditātes rezerves, vienmēr ir pienācīgi diversificēta. Tādēļ kredītiestādes ņem vērā diversifikācijas apmēru starp dažādām likvīdo aktīvu kategorijām un vienas un tās pašas likvīdo aktīvu kategorijas ietvaros saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, un jebkādus citus būtiskus diversifikācijas faktorus, piemēram, emitentu tipus, darījuma partnerus vai šo emitentu un darījuma partneru ģeogrāfisko atrašanās vietu.

Kompetentās iestādes var noteikt īpašus ierobežojumus vai prasības attiecībā uz kredītiestādes līdzdalību likvīdajos aktīvos, lai nodrošinātu to atbilstību šajā punktā noteiktajai prasībai. Taču šāds ierobežojums vai prasība neattiecas uz:

2.   Kredītiestādēm ir tūlītēja piekļuve savām līdzdalībām likvīdajos aktīvos, un tām jebkurā laikā 30 kalendāro dienu spriedzes periodā jāspēj tās pārvērst naudā ar tiešo pārdošanu vai līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vispāratzītos repo tirgos. Likvīdu aktīvu uzskata par viegli pieejamu kredītiestādei, ja nepastāv juridisku vai praktisku šķēršļu kredītiestādes spējai šādu aktīvu savlaicīgi pārvērst naudā.

Aktīvus, ar kuriem nodrošina kredītkvalitātes uzlabojumus strukturētos darījumos vai ar kuriem sedz kredītiestāžu operacionālās izmaksas, neuzskata par viegli pieejamiem kredītiestādei.

Trešā valstī turētos aktīvus, ja pastāv ierobežojumi to brīvai pārvedamībai, uzskata par viegli pieejamiem tikai tad, ja kredītiestāde minētos aktīvus izmanto likviditātes izejošo naudas plūsmu segšanai attiecīgajā trešā valstī. Nekonvertējamā valūtā turētos aktīvus uzskata par viegli pieejamiem, ja kredītiestāde minētos aktīvus izmanto likviditātes izejošo naudas plūsmu segšanai attiecīgajā valūtā.

3.   Kredītiestādes nodrošina, ka to likvīdos aktīvus kredītiestādē kontrolē īpaša likviditātes pārvaldības struktūrvienība. Šīs prasības izpildi kompetentajai iestādei demonstrē kādā no šiem veidiem:

4.   Kredītiestādes regulāri un vismaz reizi gadā pietiekami reprezentatīvu izlasi ar savu līdzdalību likvīdajos aktīvos pārvērš naudā ar tiešo pārdošanu vai vienkāršu līgumu par aktīvu pārdošanu ar atpirkšanu vispāratzītā repo tirgū. Kredītiestādes izstrādā stratēģijas, lai atbrīvotos no to likvīdo aktīvu daļām, kuri ir piemēroti šādiem mērķiem:

Pirmajā daļā noteiktā prasība neattiecas ne uz 10. pantā minētajiem 1. līmeņa aktīviem, izņemot ārkārtīgi augstas kvalitātes segtās obligācijas, ne uz 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajām piešķirtām likviditātes iespējām ar ierobežotu lietošanu, ne arī uz 16. pantā minētajiem noguldījumiem un citu likviditātes finansējumu kooperatīvos tīklos un institucionālās aizsardzības shēmās.

5.   Prasības, kas noteiktas 2. punktā, neliedz kredītiestādēm segt tirgus risku saistībā ar to likviditātes aktīviem, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.   Kredītiestādes nodrošina, ka to likvīdo aktīvu denominācija atbilst to neto likviditātes izejošo naudas plūsmu sadalījumam pa valūtām. Tomēr nepieciešamības gadījumā kompetentās iestādes var lūgt kredītiestādēm ierobežot valūtu nesakritības, nosakot ierobežojumus tai neto likviditātes izejošo naudas plūsmu daļai valūtā, kuru spriedzes periodā var segt ar turētajiem likvīdajiem aktīviem, kas nav denominēti attiecīgajā valūtā. Minēto ierobežojumu var piemērot tikai pārskata sniegšanas valūtai vai valūtai, uz kuru var attiecināt atsevišķu pārskatu sniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. panta 2. punktu. Nosakot iespējamo ierobežojumu līmeni, ko saskaņā ar šo punktu var piemērot valūtu nesakritībai, kompetentās iestādes ņem vērā vismaz šādus aspektus:

Visus saskaņā ar šo punktu noteiktos ierobežojumus attiecībā uz valūtu nesakritību uzskata par īpašu likviditātes prasību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu.

1.   1. līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

2.   Šā panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto ārkārtīgi augstas kvalitātes segto obligāciju tirgus vērtībai piemēro minimums 7 % diskontu. Ja vien nav norādīts citādi attiecībā uz kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļām vai ieguldījumiem 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, atlikušo 1. līmeņa aktīvu vērtībai netiek pieprasīts diskonts.

1.   2.A līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

2.   Katra 2.A līmeņa aktīva tirgus vērtībai piemēro vismaz 15 % diskontu.

1.   2. līmeņa aktīvi ietver vienīgi aktīvus, kas ietilpst vienā vai vairākās no turpmāk minētajām kategorijām un katrā atsevišķā gadījumā izpilda šeit izklāstītos atbilstības kritērijus:

2.   Katra 2.B līmeņa aktīva tirgus vērtībai piemēro šādus minimālos diskontus:

3.   Kredītiestādēm, kuras saskaņā ar saviem statūtiem reliģisku apsvērumu dēļ nedrīkst turēt procentus nesošus aktīvus, kompetentā iestāde var ļaut atkāpties no šā panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) un iii) punkta ar nosacījumu, ka ir pierādījumi par nepietiekamu to procentus nenesošo aktīvu pieejamību, kuri atbilst šīm prasībām, un ka attiecīgie procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi privātos tirgos.

Lai noteiktu, vai procentus nenesošie aktīvi ir pietiekami likvīdi pirmās daļas nolūkiem, kompetentā iestāde apsver šādus faktorus:

1.   Riska darījumi ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru veidā saskaņā ar 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu kvalificējami kā 2.B līmeņa vērtspapīrošana, ja tie atbilst 2. līdz 14. punktā noteiktajiem kritērijiem.

2.   Vērtspapīrošanas pozīcija un šīs pozīcijas pamatā esošie riska darījumi atbilst visām šādām prasībām:

3.   Vērtspapīrošanas pozīciju atmaksāšana nedrīkst būt strukturēta tā, ka tā ir pārsvarā atkarīga no to aktīvu pārdošanas, ar kuriem nodrošināti pamatā esošie riska darījumi. Tomēr šis noteikums nedrīkst liegt vēlāk šos riska darījumus pārguldīt vai refinansēt.

4.   Vērtspapīrošanas darījuma struktūra atbilst šādām prasībām:

5.   Attiecīgās vērtspapīrošanas emisijas brīdī aizņēmēji (vai attiecīgā gadījumā garantijas devēji) ir veikuši vismaz vienu maksājumu, izņemot, ja vērtspapīrošana ir nodrošināta ar kredītiespējām, kas minētas 2. punkta g) apakšpunkta v) punktā.

6.   Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuras pamatā esošie riska darījumi ir mājokļa kredīti, kas minēti 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā, kredītu portfelis neietver nevienu kredītu, kurš tirgots un parakstīts, pamatojoties uz pieņēmumu, ka kredīta pieprasītājiem vai – attiecīgā gadījumā – starpniekiem darīts zināms, ka aizdevējs varētu nepārbaudīt sniegto informāciju.

7.   Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuras pamatā esošie riska darījumi ir mājokļa kredīti, kas minēti 2. punkta g) apakšpunkta i) un ii) punktā, aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/17/ES (7) 18. panta 1. līdz 4. punktā, 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punktā, vai līdzvērtīgām prasībām trešās valstīs.

8.   Attiecībā uz vērtspapīrošanu, kuras pamatā esošie riska darījumi ir automašīnu iegādes kredīti un nomas līgumi un patēriņa kredīti un kredītiespējas, kas minētas 2. punkta g) apakšpunkta iv) un v) punktā, aizņēmēja kredītspējas novērtējums atbilst prasībām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (8) 8. pantā.

9.   Ja vērtspapīrošanas iniciators, sponsors vai sākotnējais aizdevējs uzņēmējdarbību veic Savienībā, tas izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 piektajā daļā noteiktās prasības un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1060/2009 8.b pantu publisko informāciju par pamatā esošo riska darījumu kredītkvalitāti un rezultātiem, darījuma struktūru, naudas plūsmām un riska darījumu nodrošināšanu, kā arī jebkādu informāciju, kas ieguldītājiem nepieciešama visaptverošu un ar faktiem labi pamatotu spriedzes testu veikšanai. Ja iniciators, sponsors un sākotnējais aizdevējs uzņēmējdarbību veic ārpus Savienības, esošajiem un potenciālajiem ieguldītājiem un regulatoriem emisijas brīdī un pēc tam regulāri tiek darīti pieejami vispusīgi dati aizdevumu līmenī atbilstoši tirgus dalībnieku vispārpieņemtiem standartiem.

10.   Pamatā esošos riska darījumus nedrīkst būt iniciējusi kredītiestāde, kurai likviditātes rezervēs, tās meitasuzņēmumā, tās mātes uzņēmumā, tās mātesuzņēmuma meitasuzņēmumā vai jebkurā citā uzņēmumā, kas ir cieši saistīts ar attiecīgo kredītiestādi, ir vērtspapīrošanas pozīcija.

11.   Laidiena emisijas apmērs ir vismaz 100 miljoni euro (vai līdzvērtīga summa vietējā valūtā).

12.   Laidiena atlikušais svērtais vidējais termiņš ir 5 gadi vai mazāk, ko aprēķina, izmantojot zemāko – vai nu darījuma cenas priekšapmaksas aplēsi vai 20 % nemainīgu priekšapmaksas likmi –, attiecībā uz kuru kredītiestāde pieņem, ka atsaukšanas iespējas tiek izmantotas pirmajā atļautajā atsaukšanas datumā.

13.   Vērtspapīrošanas darījuma pamatā esošo riska darījumu iniciators ir iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 3. punktā, vai sabiedrība, kas kā savu galveno darbību veic vienu vai vairākas no Direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12. punktā un 15. punktā uzskaitītajām darbībām.

14.   2.B līmeņa vērtspapīrošanas tirgus vērtībai piemēro šādus minimālos diskontus:

1.   KIU daļas vai ieguldījumu apliecības uzskata par tāda paša līmeņa likvīdiem aktīviem kā attiecīgajai sabiedrībai pamatā esošie likvīdie aktīvi līdz maksimālajai summai 500 miljonu euro apmērā (vai ekvivalentai summai vietējā valūtā) katrai kredītiestādei individuāli ar nosacījumu, ka

2.   Kredītiestādes savu KIU daļu vai ieguldījumu apliecību vērtībai atkarībā no pamatā esošo likvīdo aktīvu kategorijas piemēro šādus minimālos diskontus:

3.   Šā panta 2. punktā minēto pieeju piemēro šādi:

4.   Kredītiestādes izstrādā stabilas metodikas un procedūras, lai aprēķinātu un ziņotu par KIU daļu vai ieguldījumu apliecību tirgus vērtību un diskontiem. Ja riska darījumi nav pietiekami būtiski, lai kredītiestāde varētu izstrādāt pati savas metodikas, un ja katrā atsevišķā gadījumā kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka šis nosacījums ir izpildīts, kredītiestāde var izmantot vienīgi turpmāk norādīto trešo personu aprēķinus un pārskatus par KIU daļu vai ieguldījumu apliecību diskontiem:

5.   Ja kredītiestāde neizpilda šā panta 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, tā saskaņā ar 18. pantu tos vairs tos neatzīst par likvīdiem aktīviem šīs regulas vajadzībām.

1.   Ja kredītiestāde pieder pie tāda tipa institucionālās aizsardzības shēmas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, pieder tīklam, kas varētu pretendēt uz minētās regulas 10. pantā paredzēto atbrīvojumu, vai kooperatīvajam tīklam dalībvalstī, kredītiestādes pieprasījuma noguldījumus centrālajā iestādē pielīdzina likvīdiem aktīviem saskaņā ar vienu no šādiem nosacījumiem:

2.   Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem vai juridiski saistošiem dokumentiem, kas reglamentē vienu no 1. punktā aprakstītajiem tīkliem vai shēmām, kredītiestādei 30 kalendāro dienu laikā ir pieeja centrālās iestādes vai citas tam pašam tīklam vai shēmai piederošas iestādes likviditātes finansējumam, šādu finansējumu pielīdzina 2.B līmeņa aktīviem, ciktāl tas nav nodrošināts ar konkrēta līmeņa vai konkrētas kategorijas likvīdiem aktīviem. Minimālo diskontu 25 % apmērā piemēro likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.

1.   Kredītiestāde vienmēr ievēro šādas prasības saistībā ar tās likviditātes rezervju sastāvu:

2.   Prasības, kas izklāstītas 1. punktā, piemēro pēc tam, kad ir veikta korekcija, ņemot vērā to, kādu ietekmi uz likvīdo aktīvu krājumu rada nodrošinātais finansējums, nodrošināti aizdevumi vai nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, izmantojot likvīdos aktīvus, ja šo darījumu termiņš ir 30 kalendārās dienas pēc tam, kad atskaitīti jebkādi piemērojamie diskonti, un ar nosacījumu, ka kredītiestāde ir izpildījusi 8. pantā noteiktās operacionālās prasības.

3.   Kredītiestādes savu likviditātes rezervju sastāvu nosaka saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteiktajām formulām.

1.   Ja likvīds aktīvs vairs neatbilst 7. pantā noteiktajām vispārīgajām prasībām, 8. panta 2. punktā noteiktajām operacionālajām prasībām vai citiem šajā nodaļā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, kredītiestāde ne vēlāk kā 30 kalendāro dienu laikā no dienas, kad prasības tika pārkāptas, to vairs neatzīst par likvīdu aktīvu.

2.   Šā panta 1. punktu attiecina uz KIU daļām vai ieguldījumu apliecībām, kas vairs neizpilda atbilstības prasības, vienīgi tad, ja tie nepārsniedz 10 % no KIU kopējiem aktīviem.

1.   Ja attiecīgajā valūtā nav pietiekamu likvīdo aktīvu, lai kredītiestāde varētu sasniegt 4. pantā noteikto likviditātes seguma koeficientu, piemēro vienu vai vairākus no šiem noteikumiem:

2.   Kredītiestādes apgriezti proporcionāli piemēro 1. punktā paredzētos izņēmumus attiecībā uz atbilstošo likvīdo aktīvu pieejamību. Kredītiestādes novērtē savas likviditātes vajadzības šā panta piemērošanas vajadzībām, ņemot vērā to spēju – izmantojot pareizu likviditātes pārvaldību – samazināt vajadzību pēc minētajiem likvīdajiem aktīviem un citu tirgus dalībnieku rīcībā esošos šāda veida aktīvus.

3.   Valūtas, kurām var piemērot 1. punktā noteiktos izņēmumus, un apmēru, kādā vienu vai vairākus izņēmumus kopumā var piemērot attiecīgajai valūtai, nosaka ar īstenošanas regulu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 4. punktu.

4.   Sīki izstrādātus nosacījumus, ko piemēro 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām atkāpēm, nosaka ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 419. panta 5. punktu.

1.   Neto likviditātes izejošās naudas plūsmas ir likviditātes izejošo naudas plūsmu summa a) punktā, no kuras atskaita likviditātes ienākošās naudas plūsmas summu b) punktā, bet tā nedrīkst būt mazāka par nulli, un to aprēķina šādi:

2.   Likviditātes ienākošās un izejošās naudas plūsmas izvērtē 30 kalendāro dienu spriedzes periodā saskaņā ar pieņēmumu par kombinēto iestāžu un tirgus mēroga spriedzes scenāriju, kā minēts 5. pantā.

3.   Aprēķinu 1. punktā veic saskaņā ar II pielikumā noteikto formulu.

1.   Likviditātes izejošās naudas plūsmas aprēķina, dažādu kategoriju vai veidu saistību atlikumus un ārpusbilances saistības reizinot ar likmēm, ar kādām tās paredzēts realizēt vai izņemt, kā norādīts šajā nodaļā.

2.   Likviditātes izejošās naudas plūsmas 1. punktā ietver turpmāk minētās summas, kas katrā atsevišķā gadījumā reizinātas ar piemērojamo izejošo naudas plūsmu likmi:

1.   Kredītiestādes regulāri novērtē likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamību un potenciālo apmēru 30 kalendāro dienu laikā attiecībā uz produktiem vai pakalpojumiem, kas nav minēti 27.–31. punktā un ko tās piedāvā vai kuru sponsori tās ir, vai ko potenciālie pircēji uzskatītu par saistītiem ar kredītiestādēm. Šie produkti vai pakalpojumi cita starpā ietver likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas izriet no jebkādiem līgumā paredzētiem noteikumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un I pielikumā, piemēram:

2.   Šā panta 1. punktā minētās izejošās naudas plūsmas novērtē saskaņā ar pieņēmumu par kombinēto iestāžu un tirgus mēroga spriedzes scenāriju, kā minēts 5. pantā. Minētajā novērtējumā kredītiestādes īpaši ņem vērā būtisku reputācijas kaitējumu, ko varētu izraisīt likviditātes atbalsta nesniegšana šādiem produktiem vai pakalpojumiem. Kredītiestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatus kompetentajām iestādēm par tiem produktiem un pakalpojumiem, kuru likviditātes izejošo naudas plūsmu iespējamība un potenciālais apmērs saskaņā ar 1. punktu ir būtisks, un kompetentās iestādes nosaka, kuras izejošās naudas plūsmas ir iedalāmas. Kompetentās iestādes izejošo naudas plūsmu likmi apmērā līdz 5 % produktiem var piemērot produktiem, kas saistīti ar tirdzniecības finansējumu ārpusbilances posteņiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 429. pantā un I pielikumā.

3.   Kompetentās iestādes vismaz reizi gadā sniedz pārskatu EBI par tiem produktu vai pakalpojumu veidiem, kuriem tās ir noteikušas izejošās naudas plūsmas, pamatojoties uz kredītiestāžu pārskatiem, un minētajā pārskatā tiek izskaidrota arī izejošo naudas plūsmu noteikšanā izmantotā metodika.

1.   Ja vien kritēriji augstākai izejošo naudas plūsmu likmei saskaņā ar 25. panta 2., 3. vai 5. punktu nav izpildīti, privātpersonu vai MVU noguldījumu apmēru, uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēmaa saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 94/19/EK (9) vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, uzskata par stabilu un reizina ar 5 %, ja noguldījums vai nu

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumu uzskata, ka tas ietilpst iedibinātās attiecībās, ja noguldītājs atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā privātpersonu vai MVU noguldījumu uzskata par tādu, kas tiek turēts darījumu kontā, ja algas, ienākumus vai darījumus regulāri attiecīgi kreditē un debitē no šī konta.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, no 2019. gada 1. janvāra kompetentās iestādes var atļaut kredītiestādēm to 1. punktā minēto stabilo privātpersonu vai MVU noguldījumu summu, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES, reizināt ar 3 % maksimums līdz 100 000 euro līmenim, kā norādīts minētās direktīvas 6. panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka Komisija ir apstiprinājusi, ka oficiāli atzītā noguldījumu garantiju shēma atbilst visiem šādiem kritērijiem:

5.   Kompetentās iestādes 4. punktā minēto atļauju piešķir tikai pēc tam, kad ir saņemts Komisijas iepriekšējs apstiprinājums. Lūgumu piešķirt šādu apstiprinājumu pamato, un tiek dokumentēts, ka vērtības samazināšanās likmes stabiliem privātpersonu vai MVU noguldījumiem būtu zemākas par 3 % spriedzes periodos, kas atbilst 5. pantā minētajiem scenārijiem. Pamatotu lūgumu Komisijai iesniedz vismaz trīs mēnešus pirms datuma, sākot no kura atļauja tiek pieprasīta. Komisija novērtē, vai attiecīgā noguldījumu garantiju shēma atbilst 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja šie nosacījumi ir izpildīti, Komisija apstiprina kompetentās iestādes lūgumu piešķirt apstiprinājumu, ja vien nepastāv īpaši svarīgi iemesli neapstiprināšanai, ņemot vērā iekšējā tirgus darbību attiecībā uz privātpersonu vai MVU noguldījumiem. Visas kredītiestādes, kas ir piesaistītas šādai apstiprinātai noguldījumu garantiju shēmai, ir tiesīgas piemērot 3 % izejošo naudas plūsmu likmi. Komisija lūdz EBI atzinumu par to, vai attiecīgā noguldījumu garantiju shēma atbilst 4. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.   Kompetentā iestāde savām kredītiestādēm var atļaut ar 3 % reizināt privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, kura ir līdzvērtīga 1. punktā minētajai shēmai, ja trešā valsts to atļauj.

1.   Kredītiestādes ar 10 % reizina citus privātpersonu vai MVU noguldījumus, tostarp tos privātpersonu vai MVU noguldījumus, uz kuriem neattiecas 24. pants, ja vien netiek piemēroti 2. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Citiem privātpersonu vai MVU noguldījumiem piemēro augstākas izejošo naudas plūsmu likmes, kā noteikusi kredītiestāde saskaņā ar 3. punktu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

3.   Kredītiestādes piemēro augstāku izejošo naudas plūsmu likmi, ko nosaka šādi:

Izskatot katru gadījumu atsevišķi, kompetentās iestādes var piemērot augstāku izejošo naudas plūsmu likmi, ja to pamato attiecīgās kredītiestādes īpašie apstākļi. Kredītiestādes 3. punkta b) apakšpunktā minēto izejošo naudas plūsmu likmi piemēro privātpersonu vai MVU noguldījumiem, ja 2. punktā minētais novērtējums nav veikts vai nav pabeigts.

4.   Kredītiestādes no izejošo naudas plūsmu aprēķina var izslēgt noteiktas skaidri definētas privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijas, ja katrā atsevišķā gadījumā kredītiestādes stingri piemēro turpmāk minētos noteikumus attiecībā uz visu minēto noguldījumu kategoriju, ja vien noguldītāja grūtību dēļ nevar piemērot pamatotu izņēmumu:

Ja daļu no pirmajā daļā minētā noguldījuma var izņemt bez šādas soda naudas piemērošanas, tikai šo daļu pielīdzina pieprasījuma noguldījumam, savukārt atlikušo daļu pielīdzina termiņnoguldījumam, kā minēts šajā punktā. Izejošo naudas plūsmu likmi 100 % apmērā piemēro atceltiem noguldījumiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par 30 kalendārajām dienām, un ja ir norunāts, ka summa tiks izmaksāta citai kredītiestādei.

5.   Atkāpjoties no 1. līdz 4. punktam un 24. panta, kredītiestādes privātpersonu vai MVU noguldījumus, ko tās ir saņēmušas trešās valstīs, reizina ar augstāku izejošo naudas plūsmu procentu likmi, ja šāda procentu likme ir paredzēta valsts tiesību aktos, kas nosaka likviditātes prasības attiecīgajā trešā valstī.

1.   Kredītiestādes ar 25 % reizina saistības, kas izriet no noguldījumiem, kurus uztur

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, kredītiestādes ar 5 % reizina to saistību daļu, kas izriet no 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem noguldījumiem un uz ko attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī.

3.   Centrālajā iestādē veiktus kredītiestāžu noguldījumus, kurus uzskata par likvīdiem aktīviem deponējošajai kredītiestādei saskaņā ar 16. pantu, centrālajai iestādei reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi no šo likvīdo aktīvu vērtības pēc diskonta piemērošanas. Šie likvīdie aktīvi netiek ierēķināti kā segums izejošajām naudas plūsmām, izņemot šā panta pirmajā daļā minētās naudas plūsmas, un tos neņem vērā, aprēķinot atlikušās likviditātes rezervju sastāvu saskaņā ar 17. pantu centrālajai iestādei individuālā līmenī.

4.   Tīrvērtes, turētājbankas, naudas pārvaldības pakalpojumi vai citi līdzīgi pakalpojumi, kas minēti 1. punkta a) un d) apakšpunktā, aptver šādus pakalpojumus tikai tiktāl, cik tos sniedz saistībā ar iedibinātām attiecībām, kuras noguldītājam ir ārkārtīgi svarīgas. Noguldījumiem, kas minēti 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā, ir būtiski juridiskie vai operatīvie ierobežojumi, kas būtiskas izņemšanas 30 kalendāro dienu laikā padara maz ticamas. Lielākus līdzekļus par tiem, kas nepieciešami operacionālo pakalpojumu sniegšanai, pielīdzina noguldījumiem, kas nav operacionālie noguldījumi.

5.   Noguldījumus, kas izriet no korespondentbanku attiecībām vai no specializēto brokera pakalpojumu sniegšanas, nepielīdzina operacionālajiem noguldījumiem, un tiem piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi.

6.   Lai identificētu 1. punkta c) apakšpunktā noteiktos ieguldījumus, kredītiestāde pieņem, ka pastāv iedibinātas operacionālās attiecības ar nefinanšu klientiem, izņemot termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus un starpnieku veiktos noguldījumus, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

Tikai to noguldījuma daļu, kas ir nepieciešama tā pakalpojuma izmantošanai, kurā noguldījums ir blakusprodukts, pielīdzina operacionālam noguldījumam. Atlikušo daļu uzskata par neoperacionālu.

1.   Kredītiestādes saistības, kas izriet no tādu klientu noguldījumiem, kuri nav finanšu klienti, valdības, centrālās bankas, daudzpusējās attīstības bankas, publiskā sektora struktūras, kompetentās iestādes apstiprinātas krājaizdevu sabiedrības, privāto ieguldījumu sabiedrības vai klienti, kas ir noguldījumu brokeri, ciktāl uz tām neattiecas 27. pants, reizina ar 40 %.

Atkāpjoties no pirmās daļas, ja uz minētajā daļā norādītajām saistībām attiecas noguldījumu garantiju shēma saskaņā ar Direktīvu 94/19/EK vai Direktīvu 2014/49/ES vai līdzvērtīga noguldījumu garantiju shēma trešā valstī, tās reizina ar 20 %.

2.   Kredītiestādes saistības, kas izriet no iestādes pašas pamatdarbības izmaksām, reizina ar 0 %.

3.   Kredītiestādes saistības, kas izriet no nodrošinātajiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, reizina ar

4.   Nodrošinājuma mijmaiņas darījumi, kuru termiņš beidzas nākamo 30 dienu laikā, rada izejošās naudas plūsmas attiecībā uz aizņemto aktīvu likviditātes virsvērtību salīdzinājumā ar aizdoto aktīvu likviditātes vērtību, ja vien darījumu partneris nav centrālā banka – šādā gadījumā piemēro 0 % izejošo naudas plūsmu likmi.

5.   Atsevišķos kontos turētos ieskaita atlikumus, kas saistīti ar klientu aizsardzības režīmiem, ko ievieš valsts noteikumi, pielīdzina ienākošajām naudas plūsmām saskaņā ar 32. pantu un izslēdz no likvīdo aktīvu krājuma.

6.   Kredītiestādes piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi visām parādzīmēm, obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem, ko emitējusi kredītiestāde, ja vien obligācija netiek pārdota vienīgi privātpersonu vai MVU tirgū un netiek glabāta privātpersonu vai MVU kontā – šādā gadījumā minētos instrumentus var pielīdzināt atbilstošai privātpersonu vai MVU noguldījumu kategorijai. Nosaka tādus ierobežojumus, lai minētos instrumentus nevarētu nopirkt un turēt puses, kas nav mazumtirdzniecības klienti.

1.   Atkāpjoties no 31. panta, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ļaut neizmantotām kredītiespējām vai likviditātes iespējām piemērot zemāku ienākošo naudas plūsmu likmi, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

2.   Kompetentās iestādes var nepiemērot 1. punkta d) apakšpunktā ietverto nosacījumu, ja tiek piemērots Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Šādā gadījumā ir jābūt izpildītiem šādiem objektīviem papildkritērijiem:

Ja ir atļauts piemērot šādu zemāku izejošo naudas plūsmu likmi, kompetentā iestāde informē EBI par Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā procesa rezultātu. Kompetentā iestāde regulāri pārbauda, vai nosacījumi šādām zemākām izejošajām naudas plūsmām ir izpildīti.

1.   Nodrošinājumam, kas nav 10. pantā minētā skaidra nauda un aktīvi un ko kredītiestāde ir sniegusi saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 20 % apmērā.

Nodrošinājumam10. panta 1. punkta f) apakšpunktā minēto aktīvu veidā, kuru kredītiestāde ir sniegusi saistībā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem un kredītu atvasinātajiem instrumentiem, piemēro papildu izejošo naudas plūsmu 10 % apmērā.

2.   Kredītiestādes aprēķina un informē kompetentās iestādes par papildu izejošajām naudas plūsmām visiem noslēgtajiem līgumiem, ja, būtiski pasliktinoties kredītiestādes kredītkvalitātei, līguma nosacījumi 30 kalendāro dienu laikā ir radījuši papildu likviditātes izejošās naudas plūsmas vai nepieciešamību pēc papildu nodrošinājuma. Kredītiestādes par šīm izejošajām naudas plūsmām kompetentās iestādes informē, vēlākais, saistībā ar pārskata iesniegšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 415. pantu. Ja kompetentās iestādes šādas izejošās naudas plūsmas uzskata par būtiskām saistībā ar kredītiestādes potenciālajām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, tās pieprasa, lai kredītiestāde tādiem līgumiem pievieno papildu izejošo naudas plūsmu, kas atbilstu papildu nodrošinājuma vajadzībām vai izejošajām naudas plūsmām saistībā ar kredītiestādes kredītkvalitātes būtisku pasliktināšanos, kas atbilst tās ārējā kredītnovērtējuma pazemināšanai par trim pakāpēm. Kredītiestāde minētajam papildu nodrošinājumam vai izejošajām naudas plūsmām piemēro 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestāde regulāri pārskata šīs būtiskās pasliktināšanās apmēru, ņemot vērā ar noslēgtajiem līgumiem saistītos aspektus, un šā pārskata rezultātus dara zināmus kompetentajām iestādēm.

3.   Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas nodrošinājuma vajadzībām, kuras izrietētu no negatīva tirgus scenārija ietekmes uz kredītiestādes darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, finansēšanas darījumiem un citiem līgumiem, ja šāda ietekme ir būtiska. Šo aprēķinu veic saskaņā ar deleģēto aktu, kas Komisijai jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 423. panta 3. punktu.

4.   Kredītiestādes ņem vērā no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem izrietošās neto izejošās un ienākošās naudas plūsmas, kuru samaksa paredzama 30 kalendāro dienu laikā, saskaņā ar 21. pantu. Neto izejošo naudas plūsmu gadījumā kredītiestāde rezultātu reizina ar 100 % izejošo naudas plūsmu likmi. Kredītiestādes no šādiem aprēķiniem izslēdz tās likviditātes prasības, kas rastos no 1., 2. un 3. punkta piemērošanas.

5.   Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas, kas atbilst tādu vērtspapīru vai citu aktīvu 100 % tirgus vērtībai, kuri ir pārdoti kā īsās pozīcijas un kuri ir jāpiegādā 30 kalendāro dienu laikā, ja vien kredītiestādei nepieder piegādājamie vērtspapīri vai ja vien tā nav tos aizņēmusies ar noteikumiem, kas paredz to atdošanu tikai pēc 30 kalendārajām dienām, kā arī ja vien vērtspapīri neveido daļu no kredītiestāžu likvīdajiem aktīviem. Ja īsā pozīcija tiek segta ar nodrošinātu vērtspapīru finansēšanas darījumu, kredītiestāde pieņem, ka šī īsā pozīcija tiks saglabāta visā 30 kalendāro dienu periodā un saņems 0 % izejošās naudas plūsmas.

6.   Kredītiestāde pievieno papildu izejošās naudas plūsmas, kas atbilst 100 % no

7.   Noguldījumus, kas saņemti kā nodrošinājums, neuzskata par saistībām 27. vai 29. pantā, bet nepieciešamības gadījumā uz tiem attiecas 1. līdz 6. punkta noteikumi.

8.   Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % apmērā saistībā ar zaudētu finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, segtajām obligācijām un citiem strukturētiem finanšu instrumentiem, kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, ja šos instrumentus emitējusi pati kredītiestāde vai īpašas finansēšanas struktūras, vai īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, kuru sponsors ir kredītiestāde.

9.   Kredītiestādes pieņem, ka izejošās naudas plūsmas ir 100 % saistībā ar zaudēto finansējumu no ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem, īpašas finansēšanas struktūrām, vērtspapīru ieguldījumu instrumentiem un citiem šādiem finansēšanas mehānismiem. Šo 100 % izejošo naudas plūsmu likmi piemēro summai, kurai pienācis dzēšanas termiņš, vai to aktīvu summai, kuri potenciāli varētu tikt atdoti, vai nepieciešamajai likviditātei.

10.   Attiecībā uz 8. un 9. pantā paredzēto finansēšanas programmu daļu kredītiestādēm, kas ir saistīto likviditātes iespēju devējas, nav divreiz jāuzskaita finanšu instruments, kam ir pienācis dzēšanas termiņš, un likviditātes iespējas konsolidētajām programmām.

11.   Attiecībā uz aktīviem, kuri aizņemti uz nenodrošināta pamata un kuru termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā, pieņem, ka tie ir pilnībā likvidēti, kas izraisa likvīdo aktīvu izejošās naudas plūsmas 100 % apmērā, ja vien kredītiestādei nepieder vērtspapīri un tie nav daļa no kredītiestādes likviditātes rezervēm.

12.   Saistībā ar specializēto brokera pakalpojumu sniegšanu, ja kredītiestāde ir finansējusi viena klienta aktīvus, ieskaitot tos pret cita klienta īsās pozīcijas pārdošanu, šādiem darījumiem piemēro 50 % izejošās naudas plūsmas iespējamajām saistībām, jo klientu aiziešanas gadījumā kredītiestādei var nākties rast papildu finansējuma avotus šo pozīciju segšanai.

1.   Šajā pantā ar likviditātes iespējām saprot piešķirto, bet neizmantoto atbalsta mehānismu, ko izmantos klienta parādsaistību refinansēšanai situācijās, kad šāds klients nespēj parādu refinansēt finanšu tirgos. Tā summu aprēķina kā klienta emitētā parāda neatmaksāto summu, kuras termiņš beidzas 30 kalendāro dienu laikā un kura ir nodrošināta ar šo mehānismu. To likviditātes iespēju daļu, ar ko nodrošina parādu, kura termiņš nebeidzas 30 kalendāro dienu laikā, izslēdz no šā mehānisma definīcijas darbības jomas. Visas pārējās mehānisma iezīmes pielīdzina īpašam kreditēšanas instrumentam ar to saistīto, šajā pantā precizēto izņemšanas likmi. Vispārējā apgrozāmā kapitāla mehānismi komercsabiedrībām netiks klasificēti kā likviditātes iespējas, bet gan kā kredītiespējas.

2.   Kredītiestādes izejošās naudas plūsmas kredītiespējām un likviditātes iespējām aprēķina, reizinot kredītiespēju un likviditātes iespēju summu ar attiecīgajām 3. līdz 5. punktā noteiktajām izejošās naudas plūsmas likmēm. Izejošās naudas plūsmas no piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām nosaka kā procentuālu attiecību no maksimālās summas, ko var izņemt 30 kalendāro dienu laikā, atskaitot visas likviditātes prasības, kuras saskaņā ar 23. pantu būtu piemērojamas attiecībā uz tirdzniecības finansējumu ārpusbilances posteņiem, un atskaitot kredītiestādei sniegto nodrošinājumu, kas novērtēts saskaņā ar 9. pantu, ja nodrošinājums atbilst visiem šiem nosacījumiem:

Ja kredītiestādei ir pieejama nepieciešamā informācija, maksimālo summu, ko var izņemt saistībā ar kredītiespējām un likviditātes iespējām, nosaka kā maksimālo summu, ko varētu izņemt, ņemot vērā darījuma partnera paša saistības vai ņemot vērā iepriekš definētā izņemšanas grafika termiņu saskaņā ar līgumu, kas beidzas nākamo 30 kalendāro dienu laikā.

3.   Maksimālo summu, ko nākamo 30 kalendāro laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, reizina ar 5 %, ja tās pieder pie riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijai.

4.   Maksimālo summu, ko 30 kalendāro dienu laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām kredītiespējām, reizina ar 10 %, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem:

5.   Maksimālo summu, ko nākamo 30 kalendāro dienu laikā var izņemt no neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām, reizina ar 30 %, ja tās atbilst 4. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, un 40 %, ja tās tiek sniegtas privātajām ieguldījumu brokersabiedrībām.

6.   Neizmantoto piešķirto likviditātes iespēju summu, kas tika izsniegta SSPE ar nolūku ļaut šādai SSPE iegādāties aktīvus, kas nav vērtspapīri, no klientiem, kas nav finanšu klienti, reizina ar 10 % tādā apmērā, kādā tā pārsniedz no klientiem jau iegādāto aktīvu apmēru, un ja maksimālā summa, kas var tikt izņemta, atbilstoši līgumam nedrīkst pārsniegt pašreiz iegādāto aktīvu apmēru.

7.   16. pantā minētās shēmas vai tīkla centrālā iestāde ar izejošo naudas plūsmu likmi 75 % apmērā reizina likviditātes finansējumu, kas piešķirts dalībniecei kredītiestādei, ja šāda dalībniece kredītiestāde likviditātes finansējumu var uzskatīt par likvīdiem aktīviem saskaņā ar 16. panta 2. punktu. Izejošo naudas plūsmu likmi 75 % apmērā piemēro likviditātes finansējuma piešķirtajai pamatsummai.

8.   Kredītiestāde maksimālo summu, ko var izmantot no citām neizmantotām piešķirtām kredītiespējām un neizmantotām piešķirtām likviditātes iespējām 30 kalendāro dienu laikā, reizina ar atbilstošu izejošo naudas plūsmu likmi šādi:

9.   Atkāpjoties no 1. līdz 8. punktam, kredītiestādes, kas izveidotas un ko finansē vismaz vienas dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība, 3. un 4. punktā noteiktās procedūras var piemērot kredītiespējām un likviditātes iespējām, kuras ir sniegtas attīstību veicinošiem aizdevējiem vienīgi nolūkā tieši vai netieši finansēt attīstību veicinošos aizdevumus ar nosacījumu, ka minētie aizdevumi atbilst 3. un 4. punktā noteiktajām prasībām attiecībā uz izejošo naudas plūsmu likmēm.

Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kredītiestāde var piemērot simetriskas ienākošās un izejošās naudas plūsmas, ja minētos attīstību veicinošos aizdevumus kā pastarpinātos aizdevumus sniedz cita kredītiestāde, kas darbojas kā starpnieks.

Šajā punktā minētie attīstību veicinošie aizdevumi ir pieejami tikai personām, kas nav finanšu klienti, un tos piešķir bez konkurences un nevis peļņas nolūkā, bet lai sekmētu sabiedriskās politikas mērķu sasniegšanu, ko noteikusi Savienība vai attiecīgās dalībvalsts centrālā valdība vai reģionālā pašvaldība. Izmantot šādas iespējas ir iespējams vienīgi tad, ja ir saņemts pamatots attīstību veicinošs aizdevuma pieprasījums, un ne vairāk kā šāda pieprasījuma apmērā ar nosacījumu, ka pēc tam tiek iesniegts pārskats par piešķirto līdzekļu izlietošanu.

10.   Kredītiestādes reizina ar 100 % likviditātes izejošās naudas plūsmas, kas izriet no saistībām, kuras jānokārto 30 kalendāro dienu laikā, izņemot 23. līdz 31. pantā minētās saistības.

1.   Likviditātes ienākošās naudas plūsmas novērtē 30 kalendāro dienu laikā. Tās ietver tikai līgumos noteiktās ienākošās naudas plūsmas no riska darījumiem, kuriem nav kavējumu un attiecībā uz kuriem kredītiestādei nav pamata sagaidīt, ka 30 kalendāro dienu laikā netiks pildītas saistības.

2.   Likviditātes ienākošajām naudas plūsmām piešķir 100 % ienākošo naudas plūsmu likmi, tostarp jo īpaši šādām ienākošajām naudas plūsmām:

3.   Atkāpjoties no 2. punkta, šajā punktā norādītajām ienākošajām naudas plūsmām piemēro šādas prasības:

4.   Šā panta 3. punkta a) apakšpunktu nepiemēro naudas līdzekļiem, kuri pienākas no nodrošinātiem kreditēšanas un kapitāla tirgus darījumiem, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 192. panta 2. un 3. punktā, ja tie ir nodrošināti ar likvīdiem aktīviem saskaņā ar II sadaļu, kā minēts 3. punkta b) apakšpunktā. Ienākošās naudas plūsmas no atsevišķos kontos turēto atlikumu atbrīvošanas saskaņā ar regulatīvajām prasībām par klientu tirdzniecībai paredzēto aktīvu aizsardzību tiek pilnībā ņemtas vērā ar nosacījumu, ka minētie atsevišķie atlikumi tiek turēti likvīdos aktīvos, kā minēts II sadaļā.

5.   Ienākošās un izejošās naudas plūsmas, kuras 30 kalendāro dienu laikā sagaidāmas no Regulas (ES) Nr. 575/2013 II pielikumā uzskaitītajiem līgumiem, aprēķina neto apmērā, kā minēts 21. pantā, un reizina ar 100 %, ja runa ir par neto ienākošajām naudas plūsmām.

6.   Kredītiestādes neņem vērā ienākošās naudas plūsmas no visiem II sadaļā minētajiem likvīdajiem aktīviem, izņemot maksājumus, kas jāveic par aktīviem, kuri nav atspoguļoti aktīva tirgus vērtībā.

7.   Kredītiestāde neņem vērā ienākošās naudas plūsmas no jebkādām jaunām noslēgtām saistībām.

8.   Kredītiestādes ņem vērā likviditātes ienākošās naudas plūsmas, ko ir paredzēts saņemt trešās valstīs, kurās pastāv pārvedumu ierobežojumi, vai kas ir denominētas nekonvertējamās valūtās apmērā, kas atbilst izejošajām naudas plūsmām attiecīgi trešā valstī vai attiecīgajā valūtā.

1.   Kredītiestādes likviditātes ienākošajām naudas plūsmām nosaka ierobežojumu 75 % apmērā no kopējām likviditātes izejošajām naudas plūsmām, kā noteikts 2. nodaļā, ja vien noteiktas ienākošās naudas plūsmas no šā noteikuma nav atbrīvotas saskaņā ar 2., 3. vai 4. punktu.

2.   Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, kredītiestāde var pilnībā vai daļēji no 1. punktā minētās maksimālās robežvērtības atbrīvot šādas likviditātes ienākošās naudas plūsmas:

3.   Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, specializētas kredītiestādes var atbrīvot no ienākošajām naudas plūsmām piemērojamās maksimālās robežvērtības, ja to galvenā darbība ir nomas un faktūrkreditēšanas pakalpojumi, izņemot 4. punktā minētās darbības, un ja ir izpildīti 5. punktā minētie nosacījumi.

4.   Ja ir saņemts kompetentās iestādes iepriekšējs apstiprinājums, specializētajām kredītiestādēm var piemērot ienākošajām naudas plūsmām noteikto 90 % maksimālo robežvērtību, ja ir izpildīti 5. punktā noteiktie nosacījumi un to galvenās darbības ir šādas:

5.   Kredītiestādes, kas minētas 3. punktā, var atbrīvot no ienākošajām naudas plūsmām noteiktās maksimālās robežvērtības, un 4. punktā minētajām kredītiestādēm var piemērot augstāku maksimālo robežvērtību 90 % apmērā, ja tās izpilda šādus nosacījumus:

Kompetentās iestādes informē EBI par to, kuras specializētās kredītiestādes ir atbrīvotas vai kurām tiek piemērota augstāka maksimālā robežvērtība, un sniedz tam pamatojumu. EBI publicē un uztur sarakstu ar specializētām kredītiestādēm, kurām ir piemērots atbrīvojums vai augstāka maksimālā robežvērtība. EBI var pieprasīt apliecinošus dokumentus.

6.   Atbrīvojumus 2., 3. un 4. punktā, ja tos apstiprinājusi kompetentā iestāde, var piemērot gan individuālā, gan konsolidētā līmenī saskaņā ar 2. panta 3. punkta e) apakšpunktu.

7.   Kredītiestādes aprēķina neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summu, piemērojot ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību saskaņā ar šīs regulas II pielikumā noteiktajām formulām.

1.   Atkāpjoties no 32. panta 3. punkta g) apakšpunkta, kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var ļaut piemērot augstākas ienākošo naudas plūsmju likmes neizmantotām kredītiespējām un likviditātes iespējām, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

2.   Ja kredītiestāde un darījumu partnera kredītiestāde veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, kompetentās iestādes var atbrīvot no 1. punkta d) apakšpunktā ietvertā nosacījuma, ja papildus 1. punktā minētajiem kritērijiem ir izpildīti šādi objektīvi papildkritēriji a) līdz c) punktā:

Kompetentās iestādes sadarbojas, pilnībā apspriežoties, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lai noteiktu, vai šajā punktā noteiktie papildkritēriji ir izpildīti.

3.   Ja 2. punktā noteiktie papildkritēriji ir izpildīti, likviditātes saņēmēja kompetentā iestāde drīkst piemērot preferenciālu ienākošo naudas plūsmju likmi apmērā līdz 40 %. Taču abām kompetentajām iestādēm ir jāapstiprina preferenciālās likmes, kas ir augstākas par 40 % un ko piemēro simetriski.

Ja ir atļauts piemērot šādu preferenciālo ienākošo naudas plūsmju likmi, kas ir augstāka par 40 %, kompetentās iestādes informē EBI par 2. punktā minētā procesa rezultātu. Kompetentās iestādes regulāri pārbauda, vai nosacījumi šādām augstākām ienākošajām naudas plūsmām joprojām tiek izpildīti.

1.   Kredītiestāžu emitētie aktīvi, kas saņem garantiju no dalībvalsts centrālās valdības, ir kvalificējami kā 1. līmeņa aktīvi vienīgi tad, ja garantija:

2.   Ja garantijas devējs ir reģionālā pašvaldība vai vietējā pašpārvalde dalībvalstī, garantētos aktīvus uzskata par 1. līmeņa aktīviem vienīgi tad, ja riska darījumus ar šādām reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm pielīdzina riska darījumiem ar savu centrālo valdību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu un garantija atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

3.   Aktīvi, kas minēti 1. un 2. punktā, arī turpmāk ir kvalificējami kā 1. līmeņa aktīvi, kamēr garantija ir spēkā attiecīgajam emitentam vai tā aktīviem, kurā laiku pa laikam tiek izdarīti grozījumi vai kura tiek aizstāta. Ja garantijas summa par labu emitentam vai tā aktīviem jebkurā laikā pēc 2014. gada 30. jūnija tiek palielināta, aktīvus par likvīdiem aktīviem uzskata vienīgi līdz maksimālajai garantijas summai, kas tika piešķirta līdz minētajam datumam.

4.   Šajā pantā minētajiem aktīviem piemēro tādas pašas prasības, kādas saskaņā ar šo regulu piemērojamas 1. līmeņa aktīviem, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

5.   Ja uz kredītiestādi vai tās aktīviem attiecas garantiju shēma, šajā pantā visu shēmu kopumā uzskata par garantiju.

1.   Visaugstākās prioritātes obligācijas, ko emitējušas turpmāk minētās dalībvalstu finansētās aģentūras samazinātas vērtības aktīvu pārvaldīšanai, ir kvalificējamas kā 1. līmeņa aktīvi līdz 2023. gada 31. decembrim:

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem aktīviem piemēro tādas pašas prasības, kādas saskaņā ar šo regulu piemērojamas 1. līmeņa aktīviem, kas ir prasījumi pret vai prasījumi, ko garantē centrālās valdības vai reģionālās pašvaldības, vietējās pašpārvaldes vai publiskā sektora struktūras saskaņā ar 10. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

1.   Atkāpjoties no 13. panta, vērtspapīrošanas darījumi, kas veikti līdz 2015. gada 1. oktobrim, ja pamatā esošie riska darījumi ir mājokļu kredīti saskaņā ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu, ir kvalificējami kā 2.B līmeņa aktīvi, ja tie atbilst visām 13. pantā noteiktajām prasībām, izņemot 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktā noteiktajām prasībām saistībā ar kredīta attiecību pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecību pret ienākumu apmēru.

2.   Atkāpjoties no 13. panta, vērtspapīrošanas darījumi, kas veikti pēc 2015. gada 1. oktobra, ja pamatā esošie riska darījumi ir mājokļu kredīti saskaņā ar 13. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktu, kuri neatbilst minētajā punktā noteiktajām caurmēra prasībām saistībā ar kredīta attiecību pret nodrošinājuma vērtību un kredīta attiecību pret ienākumu apmēru, ir kvalificējami kā 2.B līmeņa aktīvi līdz 2025. gada 1. oktobrim ar nosacījumu, ka pamatā esošie riska darījumi ietver mājokļa kredītus, uz kuriem neattiecās valsts tiesību akti par ierobežojumiem saistībā ar kredīta attiecību pret ienākumu apmēru šādu mājokļu kredītu piešķiršanas laikā, un ka šādi kredīti tika piešķirti līdz 2015. gada 1. oktobrim.

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 460. panta 2. punktu 4. pantā noteikto likviditātes seguma koeficientu ievieš šādi:

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 412. panta 5. punktu dalībvalstis vai kompetentās iestādes var pieprasīt, lai iekšzemē atļauju saņēmušās iestādes vai šo iestāžu apakšgrupas ievērotu augstāku likviditātes seguma prasību – līdz 100 % – līdz brīdim, kad saskaņā ar šo regulu pilnībā ir ieviesti saistošie minimālie standarti, kas paredz 100 % līmeni.