(a)

…

(o)

klientu aktīvu nodošana (D24. punkts);

(p)

finanšu saistību dzēšana ar pašu kapitāla instrumentiem (D25. punkts); un

(q)

smaga hiperinflācija (D26.–D30. punkts).

(a)

nav pieejams drošticams vispārējs cenu indekss, ko varētu izmantot visi tie uzņēmumi, kuri veic darījumus šajā valūtā un kuru atlikumi ir izteikti šajā valūtā;

(b)

nav iespējams apmainīt šo valūtu pret relatīvi stabilu ārvalstu valūtu.

a)

risku, kas piemīt noteiktam vērtēšanas paņēmienam, ko izmanto patiesās vērtības novērtēšanai (piem., cenas noteikšanas modelim);

b)

risku, kas piemīt datiem vērtēšanas paņēmienā.

a)

tie ir savstarpēji neatkarīgi, t. i., tie nav saistītas puses, kā definēts 24. SGS, kaut gan saistītu pušu darījuma cenu var izmantot par datiem patiesās vērtības novērtējumam, ja uzņēmumam ir apliecinājums tam, ka darījums tika veikts, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem;

b)

tie ir zinoši un tiem piemīt saprātīga izpratne par aktīvu vai saistību un darījumu, jo tie izmanto pieejamo informāciju, tostarp informāciju, kuru var iegūt, veicot parastu un tradicionālu izpēti;

c)

tie var veikt darījumu ar aktīvu vai saistību;

d)

tie vēlas veikt darījumu ar aktīvu vai saistību, t. i., tiem ir motivācija, bet tie nav spiesti vai citādi pakļauti obligātam nosacījumam veikt darījumu.

a)

tās rodas tieši darījuma rezultātā un ir nozīmīgas konkrētajam darījumam;

b)

uzņēmumam tās neveidotos, ja tas nebūtu pieņēmis lēmumu pārdot aktīvu vai nodot saistību (līdzīgi kā 5. SFPS definētās pārdošanas izmaksas).

a)

konkrētais aktīvs vai saistība, kas tiks novērtēta (atbilstīgi attiecīgajai uzskaites vienībai);

b)

attiecībā uz nefinanšu aktīvu jānosaka vērtēšanas priekšnoteikums, kas ir atbilstīgs novērtējumam (atbilstīgi visplašākajai un vislabākajai izmantošanai);

c)

aktīva vai saistības galvenais (vai visizdevīgākais) tirgus;

d)

novērtējumam atbilstošs vērtēšanas paņēmiens (paņēmieni), ņemot vērā pieejamos datus, kurus izmanto tādu datu izstrādei, kuri rāda tirgus dalībnieku izmantotos pieņēmumus aktīva vai saistības cenas noteikšanai, un patiesās vērtības hierarhijas līmenis, kurā dati iedalīti.

a)

aktīva patiesā vērtība var būt tāda pati, neatkarīgi no tā, vai aktīvu izmanto kā atsevišķu aktīvu vai apvienojumā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām. Tā var būt gadījumā, ja aktīvs ir uzņēmējdarbība, kuru tirgus dalībnieki turpinās veikt. Šādā gadījumā darījums sevī ietver uzņēmējdarbības kā kopuma vērtēšanu. Izmantojot aktīvus kā grupu nepārtrauktā uzņēmējdarbībā, tiktu radīta tirgus dalībniekiem pieejama sinerģija (t. i., tirgus dalībnieku sinerģijas, kuras tādējādi ietekmēs aktīva patieso vērtību neatkarīgi no tā, vai tas būs kā atsevišķs aktīvs vai tiks apvienots ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām);

b)

aktīva izmantošana apvienojumā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām var būt ietverta patiesās vērtības novērtējumā, izmantojot tāda aktīva patiesās vērtības korekcijas, kuru izmanto kā atsevišķu aktīvu. Tā var būt gadījumā, kad aktīvs ir iekārta un patieso vērtību novērtē, izmantojot novērojamu cenu par līdzīgu iekārtu (kas nav uzstādīta vai citādi konfigurēta izmantošanai), kuru koriģē, ņemot vērā transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas tā, ka patiesās vērtības novērtējums rāda iekārtas (kas uzstādīta un konfigurēta izmantošanai) pašreizējo stāvokli un atrašanās vietu;

c)

aktīva izmantošana apvienojumā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām var būt ietverta patiesās vērtības novērtējumā, izmantojot tirgus dalībnieku pieņēmumus, kurus izmanto aktīva patiesās vērtības novērtēšanai. Piemēram, ja aktīvs ir vienreizēji nepabeigtās ražošanas krājumi un tirgus dalībnieki krājumus pārvērtīs pabeigtās precēs, krājumu patiesās vērtības nolūkā pieņems, ka tirgus dalībnieki iegādājušies vai iegādāsies speciālas iekārtas, kas nepieciešamas krājumu pārvēršanai pabeigtās precēs;

d)

aktīva izmantošana apvienojumā ar citiem aktīviem vai citiem aktīviem un saistībām var būt ietverta vērtēšanas paņēmienā, ko izmanto aktīva patiesās vērtības novērtēšanai. Tā var būt gadījumā, ja nemateriālā aktīva patiesās vērtības novērtēšanai izmanto daudzperiodu pārsnieguma peļņas metodi, jo vērtēšanas paņēmiens īpaši ņem vērā ieguldījumu, kādu dod papildaktīvi un to attiecīgās saistības grupā, kurā izmantos šādu nemateriālo aktīvu;

e)

ierobežotā skaitā gadījumu, kad uzņēmums aktīvu izmanto aktīvu grupā, uzņēmums var novērtēt aktīvu par summu, kas ir aptuveni līdzīga tā patiesajai vērtībai, attiecinot aktīvu grupas patieso vērtību uz atsevišķiem grupas aktīviem. Tā var būt gadījumā, kad vērtēšana sevī ietver nekustamo īpašumu un uzlabota īpašuma patiesā vērtība (t. i., aktīvu grupa) tiek attiecināta uz to veidojošiem aktīviem (piem., zemi un uzlabojumiem).

a)

darījums tiek veikts starp saistītām pusēm, kaut gan saistītu pušu darījuma cenu var izmantot kā datus patiesās vērtības novērtēšanai, ja uzņēmumam ir apliecinājums tam, ka darījums veikts, pamatojoties uz tirgus nosacījumiem;

b)

darījums notiek piespiedu kārtā vai pārdevējs ir spiests pieņemt darījuma cenu. Tā var būt, piem., gadījumā, kad pārdevējam ir finansiālas grūtības;

c)

uzskaites vienība, ko rāda darījuma cena, atšķiras no tāda aktīva vai saistības uzskaites vienības, kam tiek novērtēta patiesā vērtība. Tā var būt, piem., gadījumā, ja aktīvs vai saistība, kam tiek novērtēta patiesā vērtība, ir tikai viens darījuma elements (piem., uzņēmējdarbības apvienošana), darījums sevī ietver neizsludinātas tiesības un privilēģijas, kuras tiek novērtētas atsevišķi saskaņā ar citu SFPS, vai darījuma cenā ietvertas darījuma izmaksas;

d)

tirgus, kurā darījums tiek veikts, nav galvenais (vai visizdevīgākais) tirgus. Piemēram, tirgus var atšķirties, ja uzņēmums ir dīleris, kas veic darījumus ar klientiem mazumtirdzniecības tirgū, bet galvenais (vai visizdevīgākais) tirgus darījuma pabeigšanas darījumam ir ar citiem dīleriem dīleru tirgū.

a)

pašreizējās vērtības paņēmienus (sk. B12–B30 punktu);

b)

iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus, piem., Bleka–Šolla–Mertona (Black-Scholes-Merton) formulu vai binominālu modeli (t. i., režģa modeli), kurā ietverti pašreizējās vērtības paņēmieni un kurš rāda iespējas līguma laika vērtību un iekšējo vērtību;

c)

daudzperiodu peļņas pārsnieguma metodi, kuru izmanto dažu nemateriālo aktīvu patiesās vērtības novērtēšanai.

a)

aplēsi par novērtējamā aktīva vai saistības nākotnes naudas plūsmām;

b)

prognozes par iespējamām pārmaiņām tādu naudas plūsmu summās un laikā, kuras rāda naudas plūsmām piemītošu nenoteiktību;

c)

naudas laika vērtību, ko rāda tādu bezriska monetāru aktīvu likme, kuru termiņa beigas un ilgums sakrīt ar naudas plūsmu aptvertajiem periodiem un nerada ne nenoteiktību saistībā ar laiku, ne saistību neizpildes risku turētājam (t. i., bezriska procentu likmi);

d)

cenu par naudas plūsmām piemītošas nenoteiktības turēšanu (t. i., riska prēmiju);

e)

citus faktorus, kurus tirgus dalībnieki ņems vērā noteiktajos apstākļos;

f)

attiecībā uz saistību — pienākuma nepildīšanas risku attiecībā uz šo saistību, tostarp uzņēmuma (t. i., pildītāja) paša kredītrisku.

a)

naudas plūsmas un diskonta likmes atspoguļo pieņēmumus, kurus tirgus dalībnieki izmantos, nosakot aktīva vai saistības cenu;

b)

naudas plūsmas un diskonta likmes ņem vērā tikai tādus faktorus, kurus attiecina uz novērtējamo aktīvu vai saistību;

c)

lai nepieļautu dubultuzskaiti vai riska faktoru radīto ietekmi, diskonta likmes rāda pieņēmumus, kuri atbilst naudas plūsmām piemītošajiem pieņēmumiem. Piemēram, diskonta likme, kas atspoguļo nenoteiktību saistībā ar prognozēm par saistību neizpildi nākotnē, ir atbilstīga, ja tiek izmantotas aizdevuma līgumiskās naudas plūsmas (t. i., diskonta likmes korekcijas paņēmiens). Tādu pašu likmi nevar izmantot, ja izmanto plānotas (t. i., ar iespējamību svērtas) naudas plūsmas (t. i., plānotās pašreizējās vērtības paņēmienu), jo plānotās naudas plūsmas jau rāda pieņēmumus par nenoteiktību attiecībā uz saistību neizpildi nākotnē; tās vietā izmanto diskonta likmi, kas ir samērīga ar plānotajām naudas plūsmām piemītošo risku;

d)

pieņēmumiem par naudas plūsmām un diskonta likmēm jābūt iekšēji atbilstīgiem. Piemēram, nominālas naudas plūsmas, kas sevī ietver inflācijas radīto ietekmi, tiek diskontētas, izmantojot likmi, kura sevī ietver inflācijas radīto ietekmi. Nominālā bezriska procentu likme sevī ietver inflācijas radīto ietekmi. Reālās naudas plūsmas, kas sevī neietver inflācijas radīto ietekmi, tiek diskontētas, izmantojot likmi, kura sevī neietver inflācijas radīto ietekmi. Līdzīgi naudas plūsmas pēc nodokļu nomaksas tiek diskontētas, izmantojot diskonta likmi pēc nodokļu nomaksas. Naudas plūsmas pirms nodokļu nomaksas tiek diskontētas, izmantojot likmi, kas atbilst šādām naudas plūsmām;

e)

diskonta likmes atbilst pamatā esošajiem ekonomikas faktoriem valūtā, kurā ir naudas plūsmas.

a)

diskonta likmes korekcijas paņēmienā (sk. B18–B22 punktu) tiek izmantota diskonta likme, kuru koriģē, ņemot vērā risku, un līgumā noteikta, apsolīta vai visiespējamākā naudas plūsma;

b)

plānotās pašreizējās vērtības paņēmiena pirmā metode (sk. B25 punktu) izmanto plānotas naudas plūsmas, kuras tiek koriģētas, ņemot vērā risku, un bezriska likmi;

c)

plānotās pašreizējās vērtības paņēmiena otrā metode (sk. B26 punktu) izmanto plānotās naudas plūsmas, kuras netiek koriģētas, ņemot vērā risku, un diskonta likmi, kas ir koriģēta, tajā ietverot tirgus dalībnieku pieprasītu riska prēmiju. Šī likme atšķiras no likmes, kuru izmanto diskonta likmes korekcijas paņēmienā.

a)

B aktīvs ir līgumā noteiktas tiesības saņemt 1 200 VV vienā gadā, un tā tirgus cena ir 1 083 VV. Tādējādi nosacītā gada atdeves likme (t. i., viena gada tirgus atdeves likme) ir 10,8 procenti [(1 200 VV/1 083 VV) -1];

b)

C aktīvs ir līgumā noteiktas tiesības saņemt 700 VV divos gados, un tā tirgus cena ir 566 VV. Tādējādi nosacītā gada atdeves likme (t. i., divu gadu tirgus atdeves likme) ir 11,2 procenti [(700 VV/566 VV)^0,5-1];

c)

visi trīs aktīvi ir salīdzināmi attiecībā uz risku (t. i., iespējamo izmaksu un kredīta dispersija).

a)

nesistemātisks (diversificējams) risks, kas ir konkrētam aktīvam vai saistībai raksturīgs risks;

b)

sistemātisks (nediversificējams) risks, kas ir parasts risks un ir kopīgs aktīvam vai saistībai un citiem posteņiem diversificētā portfelī.

a)

izmantojot pirmo metodi, plānotās naudas plūsmas tiek koriģētas, ņemot vērā sistemātisko (t. i., tirgus) risku. Ja nav tirgus datu, kuri tieši norāda riska korekcijas summas, šādu korekciju var iegūt no modeļa aktīvu cenas noteikšanai, izmantojot varbūtības ekvivalentu koncepciju. Piemēram, riska korekciju (t. i., naudas riska prēmiju 22 VV apmērā) var noteikt, izmantojot sistemātisku riska prēmiju trīs procentu apmērā (780 VV – [780 VV × (1,05/1,08)]), un rezultātā iegūst plānotu naudas plūsmu, kas koriģēta, ņemot vērā risku, 758 VV apmērā (780 VV – 22 VV). Rādītājs 758 VV ir rādītāja 780 VV varbūtības ekvivalents, un to diskontē, izmantojot bezriska procentu likmi (kas ir pieci procenti). Aktīva pašreizējā vērtība (t. i., patiesā vērtība) ir 722 VV (758 VV/1,05).

b)

izmantojot otro metodi, plānotās naudas plūsmas netiek koriģētas, ņemot vērā sistemātisko (t. i., tirgus) risku. Korekcija, ņemot vērā šo risku, drīzāk ietverta diskonta likmē. Tādējādi plānotās naudas plūsmas tiek diskontētas, izmantojot plānoto atdeves likmi, kas ir astoņi procenti (t. i., bezriska procentu likme pieci procenti, kam pieskaitīta sistemātiskā riska prēmija trīs procenti). Aktīva pašreizējā vērtība (t. i., patiesā vērtība) ir 722 VV (780 VV/1,08).

a)

par kādas darbības veikšanu (t. i., pienākuma izpildes vērtību, piem., izmantojot resursus, kurus varētu izmantot citām darbībām);

b)

par riska uzņemšanos saistībā ar pienākumu (t. i., riska prēmiju, kura rāda risku, ka faktiskās izejošās naudas plūsmas var atšķirties no plānotajām izejošajām naudas plūsmām; sk. B33 punktu).

a)

koriģējot naudas plūsmas (t. i., kā izejošo naudas plūsmu summas palielinājumu);

b)

koriģējot likmi, kuru izmanto nākotnes naudas plūsmas diskontam līdz to pašreizējai vērtībai (t. i., kā diskonta likmes samazinājumu).

a)

valūtu tirgus. Valūtas tirgū cenas dienas beigās ir viegli pieejamas un tās vispārīgi rāda patieso vērtību. Šāds tirgus ir, piem., Londonas birža;

b)

dīleru tirgus. Dīleru tirgū dīleri ir gatavi veikt tirdzniecību (pirkt vai pārdot uz sava rēķina), tāpēc tie nodrošina likviditāti, izmantojot savu kapitālu, lai to turējumā būtu tādu posteņu krājumi, kuriem tie nosaka tirgu. Parasti solītā cena un prasītā cena (kas attiecīgi rāda cenu, par kādu dīleris vēlas pirkt, un cenu, par kādu tas vēlas pārdot) ir vieglāk pieejamas nekā darījumu cenas dienas beigās. Ārpusbiržas tirgus (cenas šādā tirgū ir publiski pieejamas) ir dīleru tirgus. Dīleru tirgus pastāv arī citiem aktīviem un saistībām, tostarp dažiem finanšu instrumentiem, precēm un fiziskiem aktīviem (piem., lietotām iekārtām);

c)

brokeru tirgus. Brokeru tirgū brokeri cenšas savest kopā pircējus ar pārdevējiem, bet nav gatavi veikt tirdzniecību uz sava rēķina. Citiem vārdiem sakot, brokeri neizmanto savu pašu kapitālu, lai turētu krājumā posteņus, kuriem tie nosaka tirgu. Brokeri zina attiecīgo pušu solītās un prasītās cenas, bet katra puse parasti nezin otras puses prasības attiecībā uz cenu. Dažreiz pieejamas noslēgtu darījumu cenas. Brokeru tirgus ir, piem., elektroniskās saziņas tīkli, kuros pirkšanas rīkojumi atbilst pārdošanas rīkojumiem, komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma tirgus;

d)

tirgus, kurā pilnvarotāji veic savstarpējus darījumus. Šādā tirgū par darījumiem, kas ir gan iniciēšanas darījumi, gan atkārtota pārdošana, vienojas patstāvīgi, bez starpnieka. Par šādiem darījumiem sabiedrībai var būt pieejama neliela informācija.

a)

procentu likmju mijmaiņas darījumi, kuros saņem fiksētu summu, bet maksā mainīgu summu, un kuru pamatā ir Londonas starpbanku tirgus likmes (LIBOR) mijmaiņas darījumiem. Otrā līmeņa dati ir LIBOR mijmaiņas darījumiem, ja šāda likme ir novērojama vispārīgi kotētos intervālos būtībā visā mijmaiņas līguma termiņā;

b)

procentu likmju mijmaiņas darījumi, kuros saņem fiksētu summu, bet maksā mainīgu summu, un kuru pamatā ir ienesīguma līkne ārvalstu valūtā. Otrā līmeņa dati ir mijmaiņas darījumu likme, kuras pamatā ir ienesīguma līkne ārvalstu valūtā, ko var novērot vispārīgi kotētos intervālos būtībā visā mijmaiņas līguma termiņā. Tā būtu gadījumos, kad mijmaiņas līguma termiņš ir 10 gadu un likme ir novērojama vispārīgi kotētos intervālos deviņus gadus, ja ienesīguma līknes pamatota ekstrapolācija desmitajā gadā nav būtiska, novērtējot patieso vērtību mijmaiņas līgumam kopumā;

c)

procentu likmju mijmaiņas darījumi, kuros saņem fiksētu summu, bet maksā mainīgu summu, un kuru pamatā ir īpaša bankas primārā likme. Otrā līmeņa dati ir bankas primārā likme, kuru iegūst, izmantojot ekstrapolāciju, ja ekstrapolētās vērtības tiek apvienotas ar atskaites tirgus datiem, piem., korelācijā ar procentu likmi, kas novērojama būtībā visā mijmaiņas darījuma termiņa laikā;

d)

triju gadu iespējas līgums ar biržā tirgotām akcijām. Otrā līmeņa dati ir ietvertais svārstīgums akcijām, kuru iegūst, izmantojot ekstrapolāciju līdz trešajam gadam, ja pastāv šādi divi nosacījumi:

Šādā gadījumā ietverto svārstīgumu var iegūt, veicot ekstrapolāciju no ietvertā svārstīguma viena gada un divu gadu iespējas līgumiem ar akcijām un apvienojot ar ietverto svārstīgumu triju gadu iespējas līgumiem ar salīdzināmu uzņēmumu akcijām, ja ir izveidota šāda korelācija ar viena gada un divu gadu ietverto svārstīgumu;

e)

licencēšanas vienošanās. Attiecībā uz licencēšanas vienošanos, kuru iegūst uzņēmējdarbības apvienošanā un par kuru pārņemtais uzņēmums (licencēšanas vienošanās procesā iesaistīta puse) nesen veicis sarunas ar nesaistīto pusi, otrā līmeņa dati ir autoratlīdzības likme līgumā ar nesaistīto pusi vienošanās sākumā;

f)

gatavo preču krājums mazumtirdzniecības pārdošanas vietā. Attiecībā uz gatavu preču krājumu, kuru iegūst uzņēmējdarbības apvienošanā, otrā līmeņa dati būs vai nu mazumtirdzniecības cena klientiem, vai vairumtirdzniecības cena mazumtirgotājiem, kuru koriģē, ņemot vērā atšķirības starp krājumu posteņa un salīdzināma (t. i., līdzīga) krājumu posteņa stāvokli un atrašanās vietu, lai patiesās vērtības novērtējums rādītu cenu, kādu saņems darījumā, pārdodot krājumu citam mazumtirgotājam, kas pabeigs nepieciešamo pārdošanas darbu. Konceptuāli patiesās vērtības novērtējums būs tāds pats, neatkarīgi no tā, vai korekcijas veiktas mazumtirdzniecības cenai (lejupvērsta korekcija) vai vairumtirdzniecības cenai (augšupvērsta korekcija). Vispārīgi runājot, patiesās vērtības novērtējumam izmanto cenu, kura subjektīvi jākoriģē vismazāk;

g)

turētās un izmantotās ēkas. Otrā līmeņa dati būs cena par kvadrātmetru šādā ēkā (vērtēšanas koeficients), kuru iegūst no atskaites tirgus datiem, piem., koeficienti, kurus iegūst no cenām novērotos darījumos, kuros ietvertas salīdzināmas (t. i., līdzīgas) ēkas ar tādu pašu atrašanās vietu;

h)

naudu ienesošas vienības. Otrā līmeņa dati ir vērtēšanas koeficients (piem., peļņas vai ieņēmumu vai līdzīgu darbības rezultātu novērtējuma koeficients), kuru iegūst no atskaites tirgus datiem, piem., koeficienti, kurus iegūst no cenām novērotos darījumos, kas saistīti ar salīdzināmu (t. i., līdzīgu) uzņēmējdarbību, ņemot vērā darbības, tirgus, finanšu un nefinanšu faktorus.

a)

valūtas mijmaiņas darījums ar ilgu termiņu. Trešā līmeņa dati būs procentu likme noteiktā valūtā, kas ir novērojama un kuru nevar apvienot ar atskaites tirgus datiem vispārīgi kotētos intervālos vai citādi būtībā visā valūtas mijmaiņas darījuma termiņā. Procentu likmes valūtas mijmaiņas darījumā ir mijmaiņas darījumu likme, ko aprēķina no attiecīgo valstu ienesīguma līknēm;

b)

triju gadu iespējas līgums ar biržā tirgotām akcijām. Trešā līmeņa dati būs vēsturiskais svārstīgums, t. i., svārstīgums attiecībā uz akcijām, kuru iegūst no akciju vēsturiskās cenas. Vēsturiskais svārstīgums nerāda kārtējās tirgus dalībnieku prognozes par nākotnes svārstīgumu, pat ja tā ir vienīgā informācija, kas ir pieejama, lai noteiktu iespējas līguma cenu;

c)

procentu likmju mijmaiņas darījums. Trešā līmeņa dati būs korekcija vidējai tirgus konsensa (nesaistošai) cenai mijmaiņas darījumam, kuru izstrādā, izmantojot datus, kuri nav tieši novērojami un kurus nevar citādi apvienot ar atskaites tirgus datiem;

d)

likvidācijas saistības, kas izveidojas uzņēmējdarbības apvienošanā. Trešā līmeņa dati būs kārtējā aplēse, izmantojot paša uzņēmuma datus par nākotnes izejošām naudas plūsmām, kuras maksās, izpildot pienākumu (tostarp tirgus dalībnieku prognozes par izmaksām saistībā ar pienākuma izpildi, un kompensāciju, kādu tirgus dalībnieki pieprasīs, uzņemoties pienākumu demontēt aktīvu), ja nav pamatoti pieejamas informācijas, kura norādītu, ka tirgus dalībnieki izmantos citus pieņēmumus. Šādus trešā līmeņa datus izmantos pašreizējās vērtības paņēmienā kopā ar citiem datiem, piem., kārtējo bezriska procentu likmi vai kredītkoriģētu bezriska likmi, ja uzņēmuma kredītstāvokļa ietekme uz saistības patieso vērtību atspoguļojas diskonta likmē, nevis aplēsēs par nākotnes izejošām naudas plūsmām;

e)

naudu ienesošas vienības. Trešā līmeņa dati būs finanšu prognozes (piem., par naudas plūsmām, peļņu vai zaudējumiem), ko izstrādās, izmantojot paša uzņēmuma datus, ja nav pamatoti pieejamas informācijas, kas norādītu, ka tirgus dalībnieki izmantos citādus pieņēmumus.

a)

nesen veikti tikai daži darījumi;

b)

kotētās cenas nav izstrādātas, izmantojot kārtējo informāciju;

c)

kotētās cenas būtiski atšķiras vai nu laika gaitā, vai starp tirgus organizētājiem (piem., dažos brokeru tirgos);

d)

indeksi, kuri iepriekš bija lielā mērā korelēti ar aktīva vai saistības patieso vērtību, ir acīm redzami nekorelēti ar jaunākajām norādēm par aktīva vai saistības patieso vērtību;

e)

būtiski palielinājušās ietvertās likviditātes riska prēmijas, ienesīguma vai darbības rezultātu rādītāji (piem., nolaidības gadījumu skaits vai zaudējumu smagums) novērotiem darījumiem vai kotētām cenām, salīdzinot ar uzņēmuma aplēsēm par plānotajām naudas plūsmām, ņemot vērā visus pieejamos tirgus datus par kredītrisku un citu pienākuma nepildīšanas risku saistībā ar aktīvu vai saistību;

f)

pastāv ievērojama starpība starp prasīto un piedāvāto cenu vai būtiski palielinājusies šāda starpība;

g)

aktīva vai saistības vai līdzīgu aktīvu vai saistību jaunu emisiju tirgū (t. i., primārajā tirgū) pastāv ievērojams aktivitātes kritums vai šāda tirgus nav;

h)

publiski pieejama tikai neliela informācija (piem., par darījumiem, kuri tiek veikti tirgū, kurā pilnvarotāji veic savstarpējus darījumus).

a)

nav bijusi pietiekama pakļautība tirgum periodā pirms novērtēšanas datuma, lai varētu veikt reklāmas darbību, kas ir parasta un tradicionāla darījumiem, kuri ietver šādus aktīvus vai saistības esošajos tirgus apstākļos;

b)

bijis parasts un tradicionāls reklāmas periods, bet pārdevējs reklamējis aktīvu vai saistību vienam tirgus dalībniekam;

c)

pārdevējs ir bankrotējis vai ir tuvu bankrotam vai pārņemšanai (t. i., pārdevējs ir spiests veikt darījumu);

d)

pārdevējam tiek prasīts veikt pārdošanu, lai tas izpildītu regulējošas vai juridiskas prasības (t. i., pārdevējs ir spiests veikt pārdošanu);

e)

darījuma cena ir netradicionāla, salīdzinot ar citiem nesen veiktiem darījumiem ar tādu pašu vai līdzīgu aktīvu vai saistību.

a)

ja apliecinājumi norāda, ka darījums nav ierindas darījums, uzņēmums darījuma cenai piešķir nelielu nozīmi (ja vispār piešķir) salīdzinājumā ar citiem norādījumiem par patieso vērtību;

b)

ja apliecinājums norāda, ka darījums ir ierindas darījums, uzņēmums ņem vērā darījuma cenu. Tas, kādu nozīmi uzņēmums piešķirs darījuma cenai, salīdzinot ar citām norādēm par patieso vērtību, būs atkarīgs no, piem., šādiem faktiem un apstākļiem:

c)

ja uzņēmumam nav pietiekamas informācijas, lai secinātu, ka darījums ir ierindas darījums, tas ņem vērā darījuma cenu. Tomēr šāda darījuma cena var neatspoguļot patieso vērtību (t. i., darījuma cena ne vienmēr ir vienīgais vai primārais pamats patiesās vērtības novērtēšanai vai tirgus riska prēmiju aplēšanai). Ja uzņēmumam nav pietiekamas informācijas, lai secinātu, ka konkrētais darījums ir ierindas darījums, uzņēmums šādiem darījumiem piešķir mazāku nozīmi, salīdzinot ar citiem darījumiem, par kuriem ir skaidri zināms, ka tie ir ierindas darījumi.

39J

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek svītrots 19. punkts, grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija A pielikumā un D15 un D20 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

D15

Ja pirmreizējs piemērotājs novērtē šādu ieguldījumu izmaksās saskaņā ar 27. SGS, tas savā atsevišķajā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finansiālā stāvokļa pārskatā novērtē šo ieguldījumu kā vienu no šādām summām:

[…]

D20

Neskatoties uz 7. un 9. punkta prasībām, uzņēmums drīkst piemērot 39. SGS AG76 punkta a) apakšpunkta prasības vienā no šādiem veidiem:

[…]

6A

Šajā SFPS termina „patiesā vērtība” izmantošana dažos aspektos atšķiras no termina „patiesā vērtība” definīcijas 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana”. Tāpēc, piemērojot 2. SFPS, uzņēmums novērtē patieso vērtību atbilstīgi šim SFPS, nevis 13. SFPS.

20.

Standarta 24.–31. punktā norādīti identificējamu aktīvu un saistību veidi, kuri sevī ietver posteņus, uz kuriem saskaņā ar šo SFPS attiecas ierobežoti atbrīvojumi no novērtēšanas principa.

29.

Atpirktu tiesību, kas atzītas kā nemateriāls aktīvs, vērtību pircējs nosaka, pamatojoties uz atbilstošā līguma atlikušo darbības termiņu, neatkarīgi no tā, vai tirgus dalībnieki, nosakot to patieso vērtību, ņemtu vērā līguma atjaunošanas iespējamību. Atbilstošie norādījumi par piemērošanu ietverti B35 un B36 punktā.

33.

Lai noteiktu nemateriālās vērtības apjomu uzņēmējdarbības apvienošanā, kurā atlīdzība netiek nodota, pircējs izmanto pircēja līdzdalības iegādātajā uzņēmumā patieso vērtību iegādes datumā, nevis nodotās atlīdzības patieso vērtību iegādes datumā (32. punkta a) apakšpunkta i) daļa). […]

47.

Piemēram, ja vien nevar identificēt notikumu, kas mainījis aktīva patieso vērtību, tā pārdošana trešajai personai neilgi pēc iegādes datuma par summu, kas būtiski atšķiras no tā provizoriskās patiesās vērtības, kas novērtēta šajā datumā, visticamāk, norāda uz kļūdu provizoriskās summas noteikšanā.

64F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 20., 29., 33. un 47. punkts, termina „patiesā vērtība” definīcija A pielikumā un B22, B40, B43–B46, B49 un B64 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

B22

Tā kā konsolidētie finanšu pārskati ir juridiskā meitasuzņēmuma finanšu pārskatu turpinājums, izņemot tā kapitāla struktūru, konsolidētie finanšu pārskati atspoguļo:

[…]

[…]

B40

Identificējamības kritēriji nosaka, vai nemateriālo aktīvu atzīst atsevišķi no nemateriālās vērtības. Tomēr šie kritēriji nesniedz norādījumus par nemateriālā aktīva patiesās vērtības novērtēšanu un arī neierobežo nemateriālā aktīva patiesās vērtības novērtēšanā izmantotos pieņēmumus. Piemēram, novērtējot patieso vērtību, pircējs ņemtu vērā pieņēmumus, ko izmantos tirgus dalībnieki, nosakot nemateriālā aktīva cenu, piem., līguma termiņa turpmākas pagarināšanas izredzes. […]

B43

Lai nosargātu savu konkurētspējas pozīciju vai citu iemeslu dēļ pircējs var plānot, ka tas neizmantos iegādāto nefinanšu aktīvu vai nenodrošinās tā visplašāko un vislabāko izmantošanu. Piemēram, tā var būt, ja iegādāto pētniecības un attīstības nemateriālo aktīvu pircējs plāno izmantot kā aizsardzību, neļaujot to izmantot citiem. Tomēr pircējam jānovērtē nefinanšu aktīva patiesā vērtība, pieņemot, ka tirgus dalībnieki nodrošina tā visplašāko un vislabāko izmantošanu saskaņā ar atbilstīgu vērtēšanas priekšnoteikumu, gan sākotnēji, gan novērtējot patieso vērtību, no kuras atskaitītas atsavināšanas izmaksas, turpmākai vērtības samazināšanās testēšanai.

B44

Šis SFPS ļauj pircējam novērtēt nekontrolējošo līdzdalību iegādātajā uzņēmumā atbilstoši tās patiesajai vērtībai iegādes datumā. Dažkārt pircējs varēs novērtēt nekontrolējošas līdzdalības patieso vērtību iegādes datumā, pamatojoties uz kotētām cenām aktīvā tirgū kapitāla akcijām (t. i., kas neatrodas pircēja turējumā). Tomēr dažās situācijās kapitāla akciju kotētā cena aktīvā tirgū nebūs pieejama. Šādās situācijās pircējs novērtēs nekontrolējošās līdzdalības patieso vērtību, izmantojot citu vērtēšanas paņēmienu.

B45

Pircēja līdzdalības iegādātajā uzņēmumā patiesā vērtība un nekontrolējošas līdzdalības par akciju patiesā vērtība var atšķirties. Visticamāk, galveno atšķirību izraisa kontroles uzcenojuma iekļaušana pircēja līdzdalības iegādātajā uzņēmumā akcijas patiesajā vērtībā vai, tieši pretēji, diskonta iekļaušana par kontroles trūkumu (to sauc arī par nekontrolējošas līdzdalības diskontu) nekontrolējošās līdzdalības akcijas patiesajā vērtībā, ja tirgus dalībnieki ņems vērā šādu uzcenojumu vai diskontu, nosakot nekontrolējošās līdzdalības cenu.

B46

Uzņēmējdarbības apvienošanā, kas veikta, nenododot atlīdzību, pircējam ir jāaizstāj tā līdzdalības iegādātajā uzņēmumā patiesā vērtība iegādes datumā ar nodotās atlīdzības patieso vērtību iegādes datumā, lai novērtētu nemateriālo vērtību vai guvumu no darījuma, kas noslēgts savstarpējas vienošanās ceļā (sk. 32.–34. punktu).

B49

Kopējā uzņēmuma patiesās vērtības novērtējumā jāietver tirgus dalībnieku pieņēmumi par kopējā uzņēmuma dalībnieku priekšrocībām nākotnē, kā arī visi citi atbilstošie tirgus dalībnieku pieņēmumi par kopējo uzņēmumu. Piemēram, kopējā uzņēmuma patiesās vērtības novērtēšanai var izmantot pašreizējās vērtības paņēmienu. Naudas plūsmām, ko izmanto par modeļa datiem, jāpamatojas uz paredzamām kopējā uzņēmuma naudas plūsmām, kas, visticamāk, atspoguļo atskaitītās dalībnieku priekšrocības, piem., samazinātu maksu par precēm vai pakalpojumiem.

B64

Lai sasniegtu 59. punktā norādīto mērķi, pircējs par katru pārskata periodā notikušu uzņēmējdarbības apvienošanas gadījumu atklāj šādu informāciju:

[…]

41E

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija A pielikumā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

44H

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija A pielikumā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

3.

Šo SFPS piemēro visi uzņēmumi visu veidu finanšu instrumentiem, izņemot:

[…]

28.

Dažos gadījumos uzņēmums neatzīst guvumus vai zaudējumus, veicot finanšu aktīva vai finanšu saistības sākotnējo atzīšanu, jo par patieso vērtību neliecina identiska aktīva vai saistības kotēta cena aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa dati) un to nepamato vērtēšanas paņēmiens, kurā izmanto tikai atskaites tirgus datus (sk. 39. SGS AG76 punktu). Šādos gadījumos uzņēmums atklāj informāciju pa finanšu aktīva vai finanšu saistības grupām:

29.

Informācijas atklāšana par patieso vērtību nav nepieciešama:

[…]

[…]

44P

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 3., 28., 29., B4 un B26 punkts un A pielikums un svītrots 27.–27B punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

citu cenu risks

Risks, ka finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākotnes naudas plūsmas svārstīsies tirgus cenu izmaiņu dēļ (kas nav tās, kas rodas no procentu likmes riska vai valūtas riska), vienalga, vai šīs izmaiņas rada faktori, kas ir specifiski atsevišķam finanšu instrumentam vai tā emitentam vai faktori, kas ietekmē visus līdzīgos tirgū tirgotos finanšu instrumentus.

5.1.1.

Veicot sākotnējo atzīšanu, uzņēmums novērtē finanšu aktīvu patiesajā vērtība, kam — ja finanšu aktīvs netiek vērtēts patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, — pieskaita darījuma izmaksas, kuras tieši attiecina uz finanšu aktīva iegādi.

5.1.1.A

Tomēr, ja finanšu aktīva patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu, atšķiras no darījuma cenas, uzņēmums piemēro B5.1. punktu un 39. SGS AG76 punktu.

5.2.1.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums novērtē finanšu aktīvu atbilstīgi 4.1.–4.5. punktam patiesajā vērtībā vai amortizētās izmaksās.

5.3.2.

Ja saskaņā ar 4.9. punktu uzņēmums pārklasificē finanšu aktīvu tā, ka tas tiek novērtēts patiesajā vērtībā, aktīva patieso vērtību novērtē pārklasificēšanas datumā. Ikvienu guvumu vai zaudējumu, ko rada starpība starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību, atzīst peļņā vai zaudējumos.

8.2.5.

Ja uzņēmums novērtē hibrīdlīgumu patiesajā vērtībā saskaņā ar 4.4. vai 4.5. punktu, bet hibrīdlīguma patiesā vērtība nav novērtēta salīdzināmos pārskatu periodos, hibrīdlīguma patiesā vērtība salīdzināmos pārskatu periodos ir sastāvdaļu (t. i., pamatinstrumenta, kas nav atvasināts finanšu instruments, un iegultā atvasinātā finanšu instrumenta) patieso vērtību summa katra salīdzināmā pārskata perioda beigās.

8.2.11.

Ja uzņēmums iepriekš uzskaitījis ieguldījumu kapitāla instrumentā, kura identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu) (vai atvasinātā finanšu instrumentā, kas ir saistīts ar šāda kapitāla instrumenta piegādi un par kuru norēķins jāveic, piegādājot šādu kapitāla instrumentu), izmaksās saskaņā ar 39. SGS, tas novērtē šādu instrumentu patiesajā vērtībā sākotnējās piemērošanas datumā. […]

8.1.3.

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 5.1.1., 5.2.1., 5.3.2., 8.2.5., 8.2.11., B5.1., B5.4., B5.5., B5.7., C8, C20, C22, C27 un C28 punkts un pievienots 5.1.1.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

B5.1.

Finanšu aktīva patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu, parasti ir darījuma cena (t. i., samaksātās atlīdzības patiesā vērtība, sk. arī 13. SFPS un 39. SGS AG76 punktu). Tomēr, ja atlīdzības daļa samaksāta par ko citu, nevis finanšu instrumentu, uzņēmums novērtē finanšu instrumenta patieso vērtību. Piemēram, bezprocentu ilgtermiņa aizdevuma vai debitora parāda patieso vērtību var novērtēt kā visu nākotnē saņemamo naudas summu pašreizējo vērtību, ko diskontē, izmantojot dominējošu tirgus procentu likmi (dominējošas tirgus procentu likmes) par līdzīgu instrumentu (līdzīgu attiecībā uz valūtu, termiņu, procentu likmes veidu un citiem faktoriem) ar līdzīgu kredītreitingu. Ikviena papildus aizdota summa ir izdevums vai ienākumu samazinājums, ja vien to nevar atzīt par citu aktīvu veidu.

B5.5.

[…] Tā var būt gadījumos, kad pieejamā jaunākā informācija nav pietiekama, lai novērtētu patieso vērtību, vai ja pastāv plašs patiesās vērtības novērtējumu diapazons un izmaksas rāda labāko aplēsi par patieso vērtību šajā diapazonā.

B5.7.

[…] Šādos gadījumos uzņēmums novērtē patieso vērtību.

D24

Standarta C pielikuma C8 punktā grozījumi 7. SFPS „Finanšu instrumenti: informācijas atklāšana” 29. pantā tiek grozīti šādi:

D25

Standarta C20 punktā grozījumi 28. SGS „Asociētajos uzņēmumos veikto ieguldījumu uzskaite” 1. punktā tiek grozīti šādi:

D26

Standarta C22 punktā grozījumi 31. SGS „Līdzdalība kopuzņēmumos” 1. punktā tiek grozīti šādi:

D27

Standarta C27 punktā grozījumi 39. SGS „Finanšu instrumenti: atzīšana un novērtēšana” 9., 13. un 88. punktā tiek grozīti šādi:

D28

Standarta C28 punktā grozījumi 39. SGS AG64, AG80, AG81 un AG96 punktā tiek grozīti šādi:

3.2.14.

Kad uzņēmums veic lielāka finanšu aktīva iepriekšējās uzskaites vērtības sadali starp daļu, kuras atzīšana tiek turpināta, un daļu, kuras atzīšana tiek pārtraukta, novērtē tās daļas patieso vērtību, kuras atzīšana tiek turpināta. Ja uzņēmums iepriekš pārdevis daļas, kas ir līdzīgas daļai, kuras atzīšana tiek turpināta, vai saistībā ar šādām daļām pastāv citi darījumi tirgū, jaunākās cenas par faktiskajiem darījumiem nodrošina vislabāko aplēsi par daļas patieso vērtību. […]

4.3.7.

Ja uzņēmums nevar ticami novērtēt iegultā atvasinātā finanšu instrumenta patieso vērtību, pamatojoties uz tā nosacījumiem, iegultā atvasinātā finanšu instrumenta patiesā vērtība ir starpība starp hibrīdlīguma patieso vērtību un galvenā līguma patieso vērtību. Ja uzņēmums nevar novērtēt iegultā atvasinātā finanšu instrumenta patieso vērtību, izmantojot šo metodi, piemērojams 4.3.6. punkts, un hibrīdlīgums tiek noteikts patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus.

5.1.1.

Veicot sākotnējo atzīšanu, uzņēmums novērtē finanšu aktīvu vai finanšu saistību patiesajā vērtībā, kurai — ja finanšu aktīvs vai finanšu saistība netiek vērtēta patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, — pieskaita vai no kuras atņem darījuma izmaksas, kuras tieši attiecina uz finanšu aktīva vai finanšu saistības iegādi vai emisiju.

5.1.1.A

Tomēr, ja, veicot sākotnējo atzīšanu, finanšu aktīva vai finanšu saistības patiesā vērtība atšķiras no darījuma cenas, uzņēmums piemēro B5.1.2.A punktu.

5.2.1.

Pēc sākotnējās atzīšanas uzņēmums novērtē finanšu aktīvu atbilstīgi 4.1.1.–4.1.5. punktam patiesajā vērtībā vai amortizētās izmaksās (sk. 9. punktu un 39. SGS AG5–AG8 punktu).

5.6.2.

Ja saskaņā ar 4.4.1. punktu uzņēmums pārklasificē finanšu aktīvu tā, ka tas tiek novērtēts patiesajā vērtībā, aktīva patieso vērtību novērtē pārklasificēšanas datumā. Ikvienu guvumu vai zaudējumu, ko rada starpība starp iepriekšējo uzskaites vērtību un patieso vērtību, atzīst peļņā vai zaudējumos.

7.2.5.

Ja uzņēmums novērtē hibrīdlīgumu patiesajā vērtībā saskaņā ar 4.1.4. vai 4.1.5. punktu, bet hibrīdlīguma patiesā vērtība nav novērtēta salīdzināmos pārskatu periodos, hibrīdlīguma patiesā vērtība salīdzināmos pārskatu periodos ir sastāvdaļu (t. i., galvenā instrumenta, kas nav atvasināts finanšu instruments, un iegultā atvasinātā finanšu instrumenta) patieso vērtību summa katra salīdzināmā pārskata perioda beigās.

7.2.11.

Ja uzņēmums iepriekš uzskaitījis ieguldījumu kapitāla instrumentā, kura identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu) (vai atvasinātā finanšu instrumentā, kas ir saistīts ar šāda kapitāla instrumenta piegādi un par kuru norēķins jāveic, piegādājot šādu kapitāla instrumentu), tā izmaksās saskaņā ar 39. SGS, tas novērtē šādu instrumentu patiesajā vērtībā sākotnējās piemērošanas datumā. […]

7.2.12.

Ja uzņēmums iepriekš uzskaitījis atvasināta finanšu instrumenta saistības, kas ir saistīts ar tāda kapitāla instrumenta piegādi un par kuru norēķins jāveic, piegādājot tādu kapitāla instrumentu, kura identiskam instrumentam nav kotētas cenas aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa datu) izmaksās saskaņā ar 39. SGS, tas novērtē šāda atvasināta finanšu instrumenta saistības patiesajā vērtībā sākotnējās piemērošanas datumā. […]

7.1.3.

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 3.2.14., 4.3.7., 5.1.1., 5.2.1., 5.4.1., 5.6.2., 7.2.5., 7.2.11. un 7.2.12. punkts, grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija A pielikumā, grozīts B3.2.11., B3.2.17., B5.1.1., B5.2.2., B5.4.8., B5.4.14., B5.4.16., B5.7.20., C3, C11, C26, C28, C30, C49 un C53 punkts, svītrots 5.4.2. un B5.4.1.–B5.4.13. punkts un pievienots 5.1.1.A, B5.1.2.A un B5.2.2.A punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

B3.2.11.

Novērtējot tās daļas patieso vērtību, kuras atzīšana tiek turpināta, un tās daļas patieso vērtību, kuras atzīšana tiek pārtraukta, lai piemērotu 3.2.13. punktu, uzņēmums piemēro patiesās vērtības novērtēšanas prasības, kas papildus 3.2.14. punktam noteiktas 13. SFPS.

B3.2.17.

Šajā punktā ilustrēta pastāvīgas iesaistīšanās metodes piemērošana, kad uzņēmuma pastāvīga iesaistīšanās ir finanšu aktīva daļa.

Pieņem, ka uzņēmumam ir priekšapmaksas aizdevumu portfelis. Aizdevumu patiesā vērtība darījuma datumā ir 10 VV un 100 VV, un pārsnieguma starpības, kas ir 0,5 procenti, patiesā vērtība ir 40 VV.

[…]

Uzņēmums aprēķina guvumus vai zaudējumus no 90 procentu naudas plūsmu pārdošanas. Pieņemot, ka 90 procentu nodotās un 10 procentu saglabātās patiesās vērtības atsevišķās daļas nav pieejamas nodošanas datumā, saskaņā ar 3.2.14. punktu uzņēmums sadala aktīva uzskaites vērtību šādā veidā:

[…]

B5.2.2.

Finanšu instrumenta patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu, parasti ir darījuma cena (t. i., samaksātās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, sk. arī B5.1.2.A punktu un 13. SFPS). Tomēr, ja atlīdzības daļa samaksāta vai saņemta par ko citu, nevis finanšu instrumentu, uzņēmums novērtē finanšu instrumenta patieso vērtību. Piemēram, ilgtermiņa aizdevuma vai debitoru parāda, kam nav procentu, patieso vērtību var novērtēt kā visu nākotnes naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, ko diskontē, izmantojot dominējošu tirgus procentu likmi (dominējošas tirgus procentu likmes) līdzīgam instrumentam (līdzīgam attiecībā uz valūtu, termiņu, procentu likmes veidu un citiem faktoriem) ar līdzīgu kredītreitingu. Jebkura papildu aizdevuma summa ir izdevums vai ienākuma samazinājums, ja vien tas neatbilst atzīšanai kā kāds cita veida aktīvs.

B5.1.2A

Labākais apliecinājums par finanšu instrumenta patieso vērtību, veicot sākotnējo atzīšanu, parasti ir darījuma cena (t. i., samaksātās vai saņemtās atlīdzības patiesā vērtība, sk. arī 13. SFPS). Ja uzņēmums nosaka, ka patiesā vērtība, veicot sākotnējo atzīšanu, atšķiras no 5.1.1.A punktā minētās darījuma cenas, uzņēmums uzskaita šādu instrumentu minētajā datumā šādi:

B5.2.2A

Finanšu aktīva vai finanšu saistības turpmāka novērtēšana un guvumu un zaudējumu turpmāka atzīšana aprakstīta B5.1.2.A punktā, un tā atbilst šī SFPS prasībām.

B5.4.14.

[…] Tā var būt gadījumos, kad pieejamā jaunākā informācija nav pietiekama, lai novērtētu patieso vērtību, vai pastāv plašs iespējamo patiesās vērtības novērtējumu diapazons un izmaksas rāda labāko aplēsi par patieso vērtību šajā diapazonā.

B5.4.16.

[…] Ja pastāv šādi nozīmīgi faktori, tie var norādīt, ka izmaksas var nerādīt patieso vērtību. Šādos gadījumos uzņēmums novērtē patieso vērtību.

B5.7.20.

Tāpat kā visos patiesās vērtības novērtējumos arī uzņēmuma novērtēšanas metodē, ar kuru tas nosaka to saistības patiesās vērtības pārmaiņas daļu, kuru attiecina uz kredītriska pārmaiņām, pēc iespējas vairāk izmanto svarīgus novērojamus datus un pēc iespējas mazāk izmanto nenovērojamus datus.

D15

Ja pirmreizējs piemērotājs novērtē šādu ieguldījumu izmaksās saskaņā ar 27. SGS, tas savā atsevišķajā atbilstoši SFPS sagatavotajā sākuma finansiālā stāvokļa pārskatā novērtē šo ieguldījumu kā vienu no šādām summām:

[…]

D20

Neskatoties uz 7. un 9. punkta prasībām, uzņēmums drīkst piemērot 9. SFPS B5.1.2.A punkta b) apakšpunkta prasības vienā no šādiem veidiem:

…

28.

Dažos gadījumos uzņēmums neatzīst guvumus vai zaudējumus, veicot finanšu aktīva vai finanšu saistības sākotnējo atzīšanu, jo par patieso vērtību neliecina identiska aktīva vai saistības kotēta cena aktīvā tirgū (t. i., pirmā līmeņa dati) un to nepamato vērtēšanas paņēmiens, kurā izmanto tikai atskaites tirgus datus (sk. 9. SFPS B5.1.2.A punktu). Šādos gadījumos uzņēmums atklāj informāciju pa finanšu aktīva vai finanšu saistības grupām:

1.

Šo standartu piemēro, uzskaitot ieguldījumus asociētajos uzņēmumos. Tomēr tas neattiecas uz ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, kurus tur:

kurus novērtē patiesajā vērtībā, izmantojot peļņu vai zaudējumus, atbilstīgi 9. SFPS„Finanšu instrumenti”. Uzņēmums, kas tur šādus ieguldījumus, atklāj 37. punkta f) apakšpunktā prasīto informāciju.

1.

Šo standartu piemēro, lai uzskaitītu līdzdalību kopuzņēmumos un uzrādītu kopuzņēmuma aktīvus, saistības, ienākumus un uzdevumus kopuzņēmuma dalībnieku un ieguldītāju finanšu pārskatos neatkarīgi no kopuzņēmuma darbības struktūras vai veida. Tomēr tas neattiecas uz kopuzņēmuma dalībnieku līdzdalību kopīgi kontrolētos uzņēmumos, kuru tur:

23.

[…] Viens piemērs ir uzņēmuma pienākums saskaņā ar nestandartizētu nākotnes līgumu pirkt tā paša kapitāla instrumentus par naudu. Finanšu saistību sākotnēji atzīst izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā, un tā tiek pārklasificēta no pašu kapitāla. […]

A8

Dalībnieku akcijas, kuras pārsniedz izpirkšanas aizliegumu, ir finanšu saistības. Kooperatīvais uzņēmums šīs finanšu saistības novērtē patiesajā vērtībā, veicot sākotnējo atzīšanu. Tā kā šīs akcijas ir izpērkamas pēc pieprasījuma, kooperatīvais uzņēmums šādu finanšu saistību patieso vērtību novērtē saskaņā ar 13. SFPS 47. punktu, kurā noteikts: „Patiesā vērtība finanšu saistībai ar pieprasījuma iezīmi (piem., pieprasījuma noguldījumam) nedrīkst būt mazāka par summu, kas jāmaksā pēc pieprasījuma […].” Attiecīgi kooperatīvs uzņēmums klasificē finanšu saistībās maksimālās summas, kas jāmaksā pēc pieprasījuma saskaņā ar izpirkšanas nosacījumiem.

7.

Ja emitēto kapitāla instrumentu patieso vērtību nevar ticami novērtēt, tad, lai noteiktu dzēstās finanšu saistības patieso vērtību, jāvērtē kapitāla instrumenti. Novērtējot tādas dzēstās finanšu saistības patieso vērtību, kas ietver pieprasījuma iezīmes (piem., pieprasījuma noguldījumu), 13. SFPS 47. punktu nepiemēro.

128.

Standarta 125. punktā nav prasīta informācijas atklāšana par aktīviem un saistībām ar nozīmīgu risku, ka to uzskaites vērtība varētu būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, ja pārskata perioda beigās tos novērtē patiesajā vērtībā, kas balstās uz identisku aktīvu vai saistību kotētām cenām aktīvā tirgū. Šādas patiesās vērtības var būtiski mainīties nākamajā finanšu gadā, bet šādas pārmaiņas neradīsies no pieņēmumiem vai citiem aplēses nenoteiktības avotiem pārskata perioda beigās.

133.

Citu SFPS kontekstā tiek pieprasīta dažu pieņēmumu atklāšana, ko citādi pieprasītu saskaņā ar 125. punktu. Piemēram, 37. SGS konkrētos apstākļos pieprasa informācijas atklāšanu par galvenajiem pieņēmumiem attiecībā uz nākotnes notikumiem, kas ietekmē uzkrājumu grupas. Saskaņā ar 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” jāatklāj informācija par nozīmīgiem pieņēmumiem (tostarp vērtēšanas paņēmienu (paņēmieniem) un datiem kādus uzņēmums izmanto, novērtējot tādu aktīvu un saistību patieso vērtību, kuri tiek uzskaitīti patiesajā vērtībā.

139I

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 128. un 133. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

7.

Neto pārdošanas vērtība attiecas uz neto summu, ko uzņēmums plāno saņemt, pārdodot krājumus parastā uzņēmējdarbības gaitā. Patiesā vērtība rāda cenu, par kādu tirgus dalībnieki veiktu ierindas darījumu, pārdodot tādus pašus krājumus šādu krājumu galvenajā (vai visizdevīgākajā) tirgū novērtēšanas datumā. Pirmā ir uzņēmumam raksturīga vērtība, otrā tāda nav. Krājumu neto pārdošanas vērtība var nebūt vienāda ar patieso vērtību, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas.

40C

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 6. punktā un 7. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

52.

Tāpēc, retrospektīvi piemērojot jaunu grāmatvedības politiku vai koriģējot iepriekšējā perioda kļūdu, nepieciešama atsevišķa informācija, kas:

no citas informācijas. Dažiem aplēšu veidiem (piem., patiesās vērtības novērtējumam, kuram tiek izmantoti svarīgi nenovērojami dati) nav iespējams nošķirt šādus informācijas veidus. Ja retrospektīvai piemērošanai vai retrospektīvai atkārtotai uzrādīšanai nepieciešama nozīmīga aplēse, attiecībā uz kuru ir neiespējami nošķirt šos divus informācijas veidus, nav iespējams retrospektīvi piemērot jauno grāmatvedības politiku vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu.

54C

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 52. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

11.

Nekoriģējošs notikums pēc pārskata perioda beigām ir, piemēram, ieguldījumu tirgus vērtības samazinājums starp pārskata perioda beigām un datumu, kad finanšu pārskatus apstiprina publiskošanai. Patiesās vērtības samazinājums parasti nav saistīts ar ieguldījumu stāvokli pārskata perioda beigās, bet atspoguļo apstākļus, kas ir radušies vēlāk. […]

23A

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 11. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

26.

Aktīva patieso vērtību var ticami novērtēt, ja a) mainīgums pamatotu patiesās vērtības novērtējumu diapazonā attiecībā uz konkrēto aktīvu nav būtisks vai b) dažādu aplēšu iespējamību noteiktā diapazonā var pamatoti novērtēt un izmantot, novērtējot patieso vērtību. Ja uzņēmums spēj pamatoti novērtēt saņemtā vai nodotā aktīva patieso vērtību, tad nodotā aktīva patieso vērtību izmanto, lai novērtētu saņemtā aktīva izmaksas, ja vien saņemtā aktīva patiesā vērtība nav skaidrāk redzama.

35.

Ja pamatlīdzekļu posteni novērtē atkārtoti, uzkrāto nolietojumu atkārtotas novērtēšanas datumā traktē vienā no šādiem veidiem:

[…]

77.

Ja pamatlīdzekļu posteni uzrāda atkārtoti novērtētās summās, papildus 13. SFPS prasītajai informācijai atklāj arī šādu informāciju:

[…]

[…]

81F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 6. punktā un 26., 35. un 77. punkts un svītrots 32. un 33. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

6A

17. SGS termina „patiesā vērtība” izmantošana dažos aspektos atšķiras no termina „patiesā vērtība” definīcijas 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana”. Tāpēc, piemērojot 17. SGS, uzņēmums novērtē patieso vērtību atbilstīgi 17. SGS, nevis 13. SFPS.

42.

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 7. punktā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

50.

Noteiktu pabalstu plānu uzskaite uzņēmumā sastāv no šādiem posmiem:

[…]

[…]

102.

Jebkuru plāna aktīvu patieso vērtību atskaita, nosakot summu, kuru finansiālā stāvokļa pārskatā atzīst atbilstīgi 54. punktam.

162.

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 7. punktā un 50. un 102. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

45.

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 3. punktā. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

23.

Katra pārskata perioda beigās:

[…]

60G

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 8. punktā un 23. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

1.

Šo standartu piemēro, uzskaitot ieguldījumus asociētajos uzņēmumos. Tomēr tas neattiecas uz ieguldījumiem asociētajos uzņēmumos, kurus tur:

37.

Jāatklāj šāda informācija:

[…]

41G

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 1. un 37. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

1.

Šo standartu piemēro, lai uzskaitītu līdzdalību kopuzņēmumos un uzrādītu kopuzņēmuma aktīvus, saistības, ienākumus un uzdevumus kopuzņēmuma dalībnieku un ieguldītāju finanšu pārskatos neatkarīgi no kopuzņēmuma darbības struktūras vai veida. Tomēr tas neattiecas uz kopuzņēmuma dalībnieku līdzdalību kopīgi kontrolētos uzņēmumos, kuru tur:

58F

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” tiek grozīts 1. punkts. Uzņēmums piemēro šo grozījumu, kad tas piemēro 13. SFPS.

23.

[…] Finanšu saistību sākotnēji atzīst izpirkšanas summas pašreizējā vērtībā, un tā tiek pārklasificēta no pašu kapitāla. […]

97J

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīta termina „patiesā vērtība” definīcija 11. punktā un 23. un AG31 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

AG31

Saliktā finanšu instrumenta parastā forma ir parāda instruments ar iegultu konvertācijas iespēju, piemēram, obligācija, kas ir konvertējama parastās emitenta akcijās, un bez jebkādām citām iegulta atvasināta finanšu instrumenta īpašībām. 28. punkts pieprasa, lai šāda finanšu instrumenta emitents saistību sastāvdaļu un pašu kapitāla sastāvdaļu uzrādītu finansiālā stāvokļa pārskatā atsevišķi šādi:

[…]

8.

32. SGS „Finanšu instrumenti: informācijas sniegšana” definētie termini šajā standartā tiek lietoti 32. SGS 11. punktā dotajās nozīmēs, ja nav norādīts citādi. 32. SGS definē finanšu instrumentu, finanšu aktīvu, finanšu saistību un kapitāla instrumentu un sniedz norādījumus par šo definīciju piemērošanu. 13. SFPS „Patiesās vērtības novērtēšana” definēts termins „patiesā vērtība” un noteiktas prasības šīs definīcijas piemērošanai.

47A

Akciju iespējas līgumiem un citiem vienošanās dokumentiem par maksājumiem ar akcijām, uz kurām attiecas 2. SFPS „Maksājumi ar akcijām”, 46. punktā minētajā emisijas cenā un 47. punktā minētajā izmantošanas cenā ietver tādu preču vai pakalpojumu patieso vērtību (kas novērtēta saskaņā ar 2. SFPS), kurus uzņēmumam nākotnē piegādās saskaņā ar akcijas iespējas līgumu vai citu vienošanos par maksājumu ar akcijām.

74C

Atbilstīgi 2011. gada maijā izdotajam 13. SFPS tiek grozīts 8., 47A un A2 punkts. Uzņēmums piemēro šos grozījumus, kad tas piemēro 13. SFPS.

A2

Parasto akciju emisija potenciālo parasto akciju izmantošanas vai konvertēšanas brīdī parasti nerada prēmijas elementu. Tas ir tādēļ, ka potenciālās parastās akcijas parasti tiek emitētas patiesajā vērtībā, un rezultātā proporcionāli mainās uzņēmumam pieejamie resursi. Tomēr tiesību emisijā izmantošanas cena bieži ir zemāka par akciju patieso vērtību. Teorētisko akcijas patieso vērtību pēc tiesību izmantošanas aprēķina, saskaitot akciju kopējo patieso vērtību tieši pirms tiesību izmantošanas un ieņēmumus no tiesību izmantošanas, un dalot ar apgrozībā esošo akciju skaitu pēc tiesību izmantošanas. Ja tiesības un akcijas tiks tirgotas atsevišķi pirms izmantošanas datuma, patieso vērtību novērtē tās pēdējās dienas beigās, kurā akcijas tiek tirgotas kopā ar tiesībām.