EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32012R0465

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 465/2012 ( 2012. gada 22. maijs ), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 Dokuments attiecas uz EEZ un ES/Šveices Nolīgumu

OJ L 149, 8.6.2012, p. 4–10 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Special edition in Croatian: Chapter 05 Volume 006 P. 328 - 334

In force

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2012/465/oj

8.6.2012   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 149/4


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 465/2012

(2012. gada 22. maijs),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulu (EK) Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004

(Dokuments attiecas uz EEZ un ES/Šveices Nolīgumu)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 48. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Lai ņemtu vērā dažās dalībvalstīs veiktās tiesiskās izmaiņas un iesaistītajām pusēm garantētu juridisko noteiktību, ir jāpielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (3).

(2)

Ir saņemti attiecīgi Sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijas administratīvās komisijas priekšlikumi par sociālās nodrošināšanas shēmu koordināciju ar mērķi uzlabot un modernizēt Savienības tiesību aktus, un šie priekšlikumi ir iekļauti šajā regulā.

(3)

Pārmaiņas sociālajā realitātē var ietekmēt sociālās nodrošināšanas sistēmu koordināciju. Lai reaģētu uz šādām pārmaiņām, ir nepieciešams veikt grozījumus jomā, kas attiecas uz piemērojamo tiesību aktu noteikšanu un bezdarbnieku pabalstiem.

(4)

Jēdziens “mājas bāze” attiecībā uz lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem ir definēts III pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (4). Lai atvieglinātu Regulas (EK) Nr. 883/2004 II sadaļas piemērošanu minētajai personu grupai, ir pamatoti izstrādāt īpašu noteikumu, saskaņā ar kuru jēdziens “mājas bāze” kļūst par kritēriju, lai noteiktu lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem piemērojamos tiesību aktus. Tomēr lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem piemērojamiem tiesību aktiem būtu jāpaliek stabiliem un “mājas bāzes” principa izmantošanai nevajadzētu izraisīt piemērojamo tiesību aktu biežu maiņu sakarā ar nozares darba organizācijas shēmām vai sezonas rakstura pieprasījumiem.

(5)

Attiecībā uz gadījumiem, kad persona strādā divās vai vairāk dalībvalstīs, būtu jāprecizē, ka nosacījums veikt “būtisku darbības daļu” Regulas (EK) Nr. 883/2004 13. panta 1. punkta nozīmē attiecas arī uz tām personām, kuras nodarbina vairāki uzņēmumi vai darba devēji.

(6)

Regula (EK) Nr. 883/2004 būtu jāgroza, iekļaujot jaunu noteikumu, kas nodrošinātu, ka pašnodarbināts pierobežas darbinieks, tam kļūstot par pilnīgu bezdarbnieku, saņem pabalstu, ja viņš ir pabeidzis apdrošināšanas periodus kā pašnodarbināta persona vai pašnodarbinātības periodus, kuri kompetentajā dalībvalstī ir atzīti bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, un ja dzīvesvietas dalībvalstī nav bezdarbnieku pabalstu sistēmas, kura attiektos uz pašnodarbinātām personām. Minētais noteikums pēc diviem īstenošanas gadiem būtu jāpārskata, ņemot vērā pieredzi, un vajadzības gadījumā tas būtu jāgroza.

(7)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 883/2004 un (EK) Nr. 987/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi:

1)

visā tekstā vārdus “Eiropas Kopienu Komisija” aizstāj ar vārdiem “Eiropas Komisija”;

2)

iekļauj šādu apsvērumu:

“(18.b)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (5) III pielikumā jēdziens “mājas bāze” attiecībā uz lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem ir definēts kā ekspluatanta noteikta atrašanās vieta apkalpes loceklim, no kuras apkalpes loceklis parasti sāk un kurā parasti beidz summāro darba laiku vai summāro darba laiku sēriju, un kur ekspluatants parasti neatbild par attiecīgā apkalpes locekļa izmitināšanu. Lai atvieglinātu šīs regulas II sadaļas piemērošanu lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem, jēdzienu “mājas bāze” ir pamatoti izmantot kā kritēriju, lai noteiktu lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem piemērojamos tiesību aktus. Tomēr lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļiem piemērojamiem tiesību aktiem būtu jāpaliek stabiliem un mājas bāzes principa izmantošanai nevajadzētu izraisīt piemērojamo tiesību aktu biežu maiņu sakarā ar nozares darba organizācijas shēmām vai sezonas rakstura pieprasījumiem.

3)

regulas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Dalībvalstu deklarācijas par šīs regulas darbības jomu

1.   Dalībvalstis Eiropas Komisijai rakstiski paziņo par deklarācijām, kas saskaņā ar 1. panta l) punktu sniegtas par 3. pantā minētajiem tiesību aktiem un shēmām, konvencijām, kurās tās iesaistījušās, kā noteikts 8. panta 2. punktā, 58. pantā minēto pabalstu minimumu un 65.a panta 1. punktā minētās apdrošināšanas sistēmas neesamību, kā arī par būtiskiem grozījumiem. Šajos paziņojumos norāda dienu, no kuras šo regulu piemēros shēmām, ko dalībvalstis tajos norādījušas.

2.   Šos paziņojumus iesniedz Eiropas Komisijai ik gadu un atbilstīgi publisko.”;

4)

regulas 11. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Pasažieru vai kravas pārvadājumu lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekļu darbību uzskata par darbību, ko veic dalībvalstī, kurā atrodas Regulas (EEK) Nr. 3922/91 III pielikumā definētā mājas bāze.”;

5)

regulas 12. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uz personu, kas kādā dalībvalstī veic darbību nodarbinātas personas statusā tāda darba devēja uzdevumā, kurš parasti tur veic savas darbības, un ko minētais darba devējs ir nosūtījis uz citu dalībvalsti veikt darbu minētā darba devēja uzdevumā, arī turpmāk attiecas pirmās minētās dalībvalsts tiesību akti, ja paredzamais minētā darba ilgums nepārsniedz 24 mēnešus un ja minētā persona nav nosūtīta aizstāt citu turp nosūtītu personu.”;

6)

regulas 13. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Uz personu, kas parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecas:

a)

dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja viņa šajā dalībvalstī veic būtisku savas darbības daļu; vai

b)

ja viņa dzīvesvietas dalībvalstī neveic būtisku savas darbības daļu:

i)

tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina viens uzņēmums vai darba devējs; vai

ii)

tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmumu vai darba devēju juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir tikai vienā dalībvalstī; vai

iii)

tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir uzņēmuma vai darba devēja juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ārpus attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, kuru juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir divās dalībvalstīs, no kurām viena ir dzīvesvietas dalībvalsts; vai

iv)

dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja šo personu nodarbina divi vai vairāk uzņēmumi vai darba devēji, vismaz diviem no kuriem juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta ir dažādās dalībvalstīs ārpus dzīvesvietas dalībvalsts.”;

7)

regulas 36. panta 2.a punktu aizstāj ar šādu:

“2.a   Kompetentā iestāde nedrīkst atteikt 20. panta 1. punktā paredzēto atļauju personai, kas cietusi nelaimes gadījumā darbā vai ieguvusi arodslimību un kam pienākas pabalsti no attiecīgās iestādes, ja šīs personas dzīvesvietas dalībvalsts teritorijā medicīniski pamatotā termiņā, ņemot vērā personas tā brīža veselības stāvokli un iespējamo slimības attīstību, nav iespējams sniegt pienācīgu ārstēšanu.”;

8)

regulas 63. pantu aizstāj ar šādu:

“63. pants

Īpaši noteikumi par dzīvesvietas noteikumu nepiemērošanu

Šīs nodaļas nolūkā 7. pantu piemēro vienīgi 64., 65. un 65.a pantā paredzētajos gadījumos un ievērojot minētajos pantos noteiktos ierobežojumus.”;

9)

iekļauj šādu pantu:

“65.a pants

Īpaši noteikumi pašnodarbinātiem pierobežas darbiniekiem, kas kļuvuši par pilnīgiem bezdarbniekiem, ja dzīvesvietas dalībvalstī nav bezdarbnieku pabalstu sistēmas, kura attiektos uz pašnodarbinātām personām

1.   Atkāpjoties no 65. panta, pilnīgs bezdarbnieks, kurš, būdams pierobežas darbinieks, dalībvalstī, kas nav viņa dzīvesvietas dalībvalsts, pēdējos apdrošināšanas periodus ir pabeidzis kā pašnodarbināta persona vai ir pabeidzis pašnodarbinātības periodus, kas ir atzīti bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai, un kura dzīvesvietas dalībvalsts ir iesniegusi paziņojumu, ka minētajā dalībvalstī nevienai no pašnodarbināto personu kategorijām nav iespējams piemērot bezdarbnieku pabalstu sistēmu, reģistrējas un piesakās tās dalībvalsts nodarbinātības dienestos, kurā viņš veica savu pēdējo darbību pašnodarbinātās personas statusā, un laikā, kad viņš piesakās uz pabalstu, viņš turpina izpildīt pēdējās minētās dalībvalsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus. Kā papildu pasākums – pilnīgais bezdarbnieks var pieteikties dzīvesvietas dalībvalsts nodarbinātības dienestiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajam pilnīgajam bezdarbniekam pabalstu nodrošina tā dalībvalsts, kuras tiesību aktus šai personai piemēroja pēdējos saskaņā ar šīs dalībvalsts piemērotajiem tiesību aktiem.

3.   Ja 1. punktā minētais pilnīgais bezdarbnieks pēc reģistrēšanās nevēlas kļūt vai palikt pieejams tās dalībvalsts nodarbinātības dienestiem, kurā viņš veica savu pēdējo darbību, un vēlas meklēt darbu dzīvesvietas dalībvalstī, tad mutatis mutandis piemēro 64. pantu, izņemot tā 1. punkta a) apakšpunktu. Kompetentā iestāde var pagarināt 64. panta 1. punkta c) apakšpunkta pirmajā teikumā minēto laikposmu līdz tā laikposma beigām, kurā ir tiesības uz pabalstiem.”;

10)

regulas 71. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Administratīvā komisija lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts Līgumos, izņemot gadījumus, kad tā pieņem savus noteikumus, ko izstrādā, savstarpēji vienojoties tās locekļiem.

Lēmumus par 72. panta a) punktā minēto jautājumu skaidrojumiem atbilstīgi publisko.”;

11)

iekļauj šādu pantu:

“87.a pants

Pārejas noteikumi Regulas (ES) Nr. 465/2012 piemērošanai

1.   Ja, stājoties spēkā Regulai (ES) Nr. 465/2012, saskaņā ar šīs regulas II sadaļu uz personu attiecas tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav dalībvalsts, kuras tiesību akti uz šo personu attiecās pirms minētās stāšanās spēkā, tad tiesību aktus, kas uz šo personu attiecās pirms minētās dienas, viņai turpina piemērot pārejas periodā, kamēr attiecīgā situācija paliek nemainīga, un jebkurā gadījumā ne ilgāk kā desmit gadus no dienas, kad stājas spēkā Regula (ES) Nr. 465/2012. Šāda persona var lūgt, lai uz viņu vairs neattiecina pārejas periodu. Šādu lūgumu iesniedz iestādei, ko norādījusi dzīvesvietas dalībvalsts kompetentā iestāde. Līdz 2012. gada 29. septembrim iesniegtos lūgumus izpilda no 2012. gada 28. jūnija. Pēc 2012. gada 29. septembra iesniegtos lūgumus izpilda no nākamā mēneša pirmās dienas pēc to iesniegšanas.

2.   Ne vēlāk kā 2014. gada 29. jūnijā Administratīvā komisija izvērtē šīs regulas 65.a pantā paredzēto noteikumu īstenošanu un iesniedz ziņojumu par to piemērošanu. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Eiropas Komisija attiecīgā gadījumā var iesniegt priekšlikumus minēto noteikumu grozīšanai.”;

12)

regulas X un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 987/2009 groza šādi:

1)

regulas 6. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)

attiecīgās personas dzīvesvietas dalībvalsts tiesību akti, ja attiecīgā persona strādā vai ir pašnodarbināta divās vai vairāk dalībvalstīs un veic daļu darbības vai darbību dzīvesvietas dalībvalstī vai ja attiecīgā persona nav ne nodarbināta, ne pašnodarbināta;

c)

visos citos gadījumos – tās dalībvalsts tiesību akti, kuras tiesību aktu piemērošana bija pieprasīta pirmā, ja persona veic darbību vai darbības divās vai vairāk dalībvalstīs.”;

2)

regulas 14. pantu groza šādi:

a)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Piemērojot pamatregulas 13. panta 1. punktu, persona, kas “parasti veic darbību nodarbinātas personas statusā divās vai vairāk dalībvalstīs”, ir persona, kas vienlaikus vai pārmaiņus divās vai vairāk dalībvalstīs vienā un tajā pašā uzņēmumā vai pie viena un tā paša darba devēja vai arī dažādos uzņēmumos un pie dažādiem darba devējiem veic vienu vai vairākas atsevišķas darbības.”;

b)

iekļauj šādus punktus:

“5.a   Piemērojot pamatregulas II sadaļu, “juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta” ir tā juridiskā adrese vai uzņēmējdarbības vieta, kur tiek pieņemti uzņēmuma svarīgākie lēmumi un īstenota tā centrālā pārvalde.

Pamatregulas 13. panta 1. punkta nolūkā uz nodarbinātu lidojumu apkalpes un salona apkalpes locekli, kas parasti veic pasažieru vai kravas pārvadājumu pakalpojumus divās vai vairāk dalībvalstīs, attiecas tās dalībvalsts tiesību akti, kurā ir mājas bāze, kā tā definēta III pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 3922/91 (1991. gada 16. decembris) par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (6).

5.b   Nosakot piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, neņem vērā nenozīmīgas darbības. Visos gadījumos, uz ko attiecas šis pants, piemēro īstenošanas regulas 16. pantu.

3)

regulas 15. panta 1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Minētā iestāde attiecīgajai personai izsniedz īstenošanas regulas 19. panta 2. punktā minēto apliecinājumu un tās dalībvalsts kompetentās iestādes norādītajai iestādei, kurā darbība tiek veikta, nekavējoties sniedz informāciju par tiesību aktiem, kas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punkta b) apakšpunktu vai 12. pantu piemērojami minētajai personai.”;

4)

regulas 54. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Lai piemērotu pamatregulas 62. panta 3. punktu, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kuras tiesību akti attiecīgajai personai kā nodarbinātai vai pašnodarbinātai personai bija piemērojami pēdējās nodarbinātības vai pašnodarbinātības laikā, pēc dzīvesvietas iestādes lūguma nekavējoties paziņo tai visu informāciju, kas vajadzīga, lai aprēķinātu bezdarbnieka pabalstus, ko minētā persona var saņemt tajā dalībvalstī, kurā tā atrodas, un jo īpaši algas apmēru vai saņemtos profesionālos ienākumus.”;

5)

regulas 55. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1.   Lai uz viņu attiektos pamatregulas 64. vai 65.a pants, bezdarbnieks, kas dodas uz citu dalībvalsti, pirms došanās prom par to informē kompetento iestādi un lūdz, lai tā izsniedz dokumentu, kas apliecina, ka viņam joprojām ir tiesības saņemt pabalstus saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti pamatregulas 64. panta 1. punkta b) apakšpunktā.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“7.   Šā panta 2. līdz 6. punktu mutatis mutandis piemēro situācijās, uz kurām attiecas pamatregulas 65.a panta 3. punkts.”;

6)

regulas 56. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:

“1.   Ja bezdarbnieks saskaņā ar pamatregulas 65. panta 2. punktu vai 65.a panta 1. punktu nolemj pieteikties arī tās dalībvalsts nodarbinātības dienestos, kura nenodrošina pabalstu, reģistrējoties tur kā darba meklētājs, viņš par to informē tās dalībvalsts iestādi un nodarbinātības dienestus, kura nodrošina pabalstu.

Pēc tās dalībvalsts nodarbinātības dienestu pieprasījuma, kura nenodrošina pabalstu, tās dalībvalsts nodarbinātības dienesti, kura nodrošina pabalstu, pārsūta atbilstīgo informāciju par bezdarbnieka reģistrāciju un viņa darba meklējumiem.

2.   Ja dalībvalsts tiesību aktos paredzēts, ka bezdarbniekam jāpilda konkrēti pienākumi un/vai jāmeklē darbs, tad prioritāte ir pienākumiem un/vai darba meklējumiem, ko bezdarbnieks veic dalībvalstī, kas nodrošina pabalstus.

Tas, ka bezdarbnieks neizpilda visus pienākumus un/vai nemeklē darbu dalībvalstī, kas nenodrošina pabalstus, neietekmē otrā dalībvalstī piešķirtos pabalstus.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2012. gada 22. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

N. WAMMEN


(1)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 18. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2012. gada 10. maija lēmums.

(2)  OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(4)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.

(5)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.”;

(6)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.”;


PIELIKUMS

Regulu (EK) Nr. 883/2004 groza šādi:

1)

regulas X pielikumu groza šādi:

a)

iedaļā “NĪDERLANDE” a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

1997. gada 24. aprīļa likums “Par darba un nodarbinātības pabalstu jauniešiem ar invaliditāti” (Wet Wajong);”;

b)

iedaļā “APVIENOTĀ KARALISTE”:

i)

svītro c) punktu;

ii)

pievieno šādu punktu:

“e)

nodarbinātības un atbalsta pabalsts ienākumu papildināšanai (2007. gada likums “Par sociālās labklājības sistēmas reformu” un 2007. gada likums “Par sociālās labklājības sistēmas reformu” (Ziemeļīrija)).”;

2)

regulas XI pielikumu groza šādi:

a)

iedaļā “VĀCIJA” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Neskarot šīs regulas 5. panta a) punkta un Sozialgesetzbuch VI (Sociālās apdrošināšanas kodeksa VI sējuma) 7. pantu, persona, kas piedalās obligātajā apdrošināšanā kādā citā dalībvalstī vai saņem vecuma pensiju saskaņā ar citas dalībvalsts tiesību aktiem, var iesaistīties Vācijas brīvprātīgās apdrošināšanas shēmā.”;

b)

iedaļā “FRANCIJA” svītro 1. punktu;

c)

iedaļu “NĪDERLANDE” groza šādi:

i)

svītro 1. punkta “Veselības aprūpes apdrošināšana” g) apakšpunktu;

ii)

iedaļas 1. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“h)

Šīs regulas 18. panta 1. punkta nolūkā šā pielikuma 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā minētajām personām, kuras īslaicīgi uzturas Nīderlandē, ir tiesības saņemt pabalstus natūrā saskaņā ar polisi, ko Nīderlandē apdrošinātajām personām piedāvā uzturēšanās vietas iestāde, ņemot vērā Zorgverzekeringswet (Veselības aprūpes apdrošināšanas likums) 11. panta 1., 2. un 3. punktu un 19. panta 1. punktu, kā arī pabalstus natūrā, kas noteikti likumā Algemene wet bijzondere ziektekosten (Vispārējs likums par īpašiem medicīnas izdevumiem).”;

iii)

iedaļas 2. punktu groza šādi:

a)

ievaddaļā un a) apakšpunktā tekstu “(Nīderlandes likuma “Par vispārējo vecuma apdrošināšanu”)” aizstāj ar tekstu “(likums “Par vispārējām vecuma pensijām”)”;

b)

punkta b) apakšpunkta pirmajā daļā vārdus “saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “saskaņā ar iepriekšminētajiem tiesību aktiem”;

c)

punkta g) apakšpunkta otrajā daļā tekstu “(Nīderlandes tiesību aktiem par vispārēju likumu attiecībā uz apgādnieku zaudētājiem)” aizstāj ar tekstu “(Vispārējs likums attiecībā uz apgādnieku zaudētājiem)”;

iv)

iedaļas 3. punktu groza šādi:

a)

ievaddaļā tekstu “(Nīderlandes likuma “Par pārdzīvojušās apgādājamās personas vispārējo apdrošināšanu”)” aizstāj ar tekstu “(Vispārējs likums attiecībā uz apgādnieku zaudētājiem)”;

b)

punkta d) apakšpunkta pirmajā daļā vārdus “šīs valsts tiesību aktiem” aizstāj ar vārdiem “iepriekšminētajiem tiesību aktiem”;

v)

iedaļas 4. punktu groza šādi:

a)

punkta a) apakšpunkta i) punkta pirmajā ievilkumā tekstu “(likums “Par darba nespēju”)” aizstāj ar tekstu “(likums “Par invaliditātes apdrošināšanu”)”;

b)

punkta a) apakšpunkta ii) punktā tekstu “(Likums par pašnodarbināto personu darba nespēju)” aizstāj ar tekstu “(likums “Par pašnodarbinātu personu invaliditātes pabalstiem”).


Top