1)

“Reversīvs gaisa kondicionētājs” ir gaisa kondicionētājs, kas spēj darboties gan dzesēšanas, gan sildīšanas režīmā.

2)

“Nominālie standartapstākļi” ir iekštelpas (Tin) un ārvides (Tj) temperatūras kombinācija, kas raksturo ekspluatācijas apstākļus, nosakot akustiskās jaudas līmeni, nominālo jaudu, nominālo gaisa plūsmas ātrumu, īpatnējo energoefektivitātes koeficientu (EERrated ) un/vai īpatnējo efektivitātes koeficientu (COPrated ), kā noteikts II pielikuma 2. tabulā.

3)

“Iekštelpas temperatūra” (Tin) ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra telpās (°C) (relatīvo mitrumu norāda ar atbilstošu mitrā termometra temperatūru).

4)

“Ārvides temperatūra” (Tj) ir ar sauso termometru mērīta gaisa temperatūra ārpus telpām (°C) (relatīvo mitrumu norādot ar atbilstošu mitrā termometra temperatūru).

5)

“Īpatnējās energoefektivitātes koeficients” (EER rated ) ir ierīces deklarētās dzesēšanas jaudas (kW) un nominālās ieejas dzesēšanas jaudas (kW) attiecība pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanas režīmā.

6)

“Īpatnējās efektivitātes koeficients” (COP rated ) ir ierīces deklarētās sildīšanas jaudas (kW) un nominālās ieejas sildīšanas jaudas (kW) attiecība pie nominālajiem standartapstākļiem sildīšanas režīmā.

7)

“Globālās sasilšanas potenciāls” (GSP) ir 1 kg aukstumaģenta, ko izmanto tvaika kompresijas ciklā, globālās sasilšanas veicināšanas potenciāls 100 gados, un to izsaka kilogramos CO2 ekvivalenta.

Izmantoto tās GSP vērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 842/2006 I. pielikumā.

Fluoru saturošiem aukstumaģentiem GSP vērtības ir tās, kas publicētas trešajā novērtējuma ziņojumā (TNZ), kuru pieņēma Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (KPSP) (1) (2001. gadā KPSP noteiktās GSP vērtības 100 gadu periodam).

Gāzēm, kuras nesatur fluoru, GSP vērtības ir tās, kas publicētas pirmajā KPSP novērtējumā (2) 100 gadu periodam.

GSP vērtības aukstumaģentu maisījumiem aprēķina pēc Regulas (EK) Nr. 842/2006 I pielikumā norādītās formulas.

Attiecībā uz aukstumaģentiem, kurus neaptver iepriekšējās norādes, kā atsauci izmanto KPSP/UNEP 2010. gada ziņojumu par dzesēšanu, gaisa kondicionēšanu un siltumsūkņiem, datētu ar 2011. gada februāri, vai jaunāku.

8)

“Izslēgts režīms” ir stāvoklis, kad gaisa kondicionētājs vai komforta ventilators ir pieslēgts elektrotīklam, bet netiek darbināts. Par izslēgtu režīmu uzskata arī stāvokli, kas tikai norāda uz izslēgta režīma stāvokli, kā arī stāvokļus, kuros nodrošinātas tikai tās funkcijas, ar ko paredzēts nodrošināt elektromagnētisko savietojamību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/108/EC (3).

9)

“Gaidstāves režīms” ir stāvoklis, kad iekārta (gaisa kondicionētājs vai komforta ventilators) ir pieslēgta elektrotīklam, ir atkarīga no strāvas avota pievadītās enerģijas, lai darbotos, kā paredzēts, un nodrošina tikai šādas funkcijas, kas var ilgt nenoteiktu laiku: reaktivācijas funkcija ar/bez ieslēgta reaktivācijas funkcijas indikatora un/vai informācijas vai statusa rādījums.

10)

“Reaktivācijas funkcija” ir funkcija, ar kuru, izmantojot tālvadības slēdzi, tostarp tālvadības pulti, iebūvētu sensoru vai taimeri, var aktivizēt citus režīmus, tostarp aktīvo režīmu, lai nodrošinātu papildu funkcijas, tostarp pamatfunkcijas.

11)

“Informācijas vai statusa rādījumi” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda iekārtas statusu, tostarp pulksteņa laiku.

12)

“Akustiskās jaudas līmenis” ir A-svērtais iekštelpas un/vai āra elementu akustiskās jaudas līmenis (dB(A)), ko mēra pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanas režīmā (vai sildīšanas režīmā, ja ražojumam nav dzesēšanas funkcijas).

13)

“Aprēķina references apstākļi” ir aprēķina references temperatūras, maksimālās bivalentās temperatūras un maksimālās ekspluatācijas robežas temperatūras prasību kombinācija saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu.

14)

“Aprēķina references temperatūra” ir ārvides temperatūra (°C) dzesēšanas (Tdesignc) vai sildīšanas (Tdesignh) režīmā saskaņā ar II pielikuma 3. tabulu, kurā nepilnās slodzes koeficients ir 1 un kura mainās atkarībā no paredzētās dzesēšanas vai sildīšanas sezonas.

15)

“Nepilnās slodzes koeficients” (pl(Tj)) dzesēšanas vai sildīšanas režīmā ir ārvides temperatūra, no kuras atņem 16 °C, dalīta ar aprēķina references temperatūru, no kuras atņem 16 °C.

16)

“Sezona” ir viens no četriem ekspluatācijas apstākļu kopumiem (četrām sezonām, no kurām viena ir dzesēšanas sezona, bet trīs sildīšanas sezonas – vidējā/vēsākā/siltākā), kas sadalījumā pa biniem raksturo ārvides temperatūru kombinācijā ar stundu skaitu, kad šī temperatūra ir katrā sezonā, kurai iekārta deklarēta kā atbilstoša.

17)

“Bins” (ar indeksu j) ir ārvides temperatūras (Tj) un binstundu (hj) kombinācija, kā norādīts II pielikuma 1. tabulā.

18)

“Binstundas” ir katra bina ārvides temperatūras stundu skaits sezonā (hj), kā norādīts II pielikuma 1. tabulā.

19)

“Sezonas energoefektivitātes koeficients” (SEER) ir iekārtas kopējais energoefektivitātes koeficients, kas ir tipisks visai dzesēšanas sezonai un ko aprēķina kā references gada dzesēšanas pieprasījuma un dzesēšanai gadā patērētās elektroenerģijas attiecību.

20)

“References gada dzesēšanas pieprasījums” (Qc) ir references dzesēšanas pieprasījums (kWh/gadā), kurš ir pamatā SEER aprēķinam un kuru nosaka, reizinot aprēķina dzesēšanas slodzi (Pdesignc) un ekvivalento aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaitu (HCE ).

21)

“Ekvivalentais aktīvā dzesēšanas režīma stundu skaits” (H CE ) ir pieņemtais stundu skaits gadā (h/gadā), kad iekārtai jānodrošina aprēķina dzesēšanas slodze (Pdesignc), lai izpildītu references gada dzesēšanas pieprasījumu, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā.

22)

“Gada elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai” (QCE ) ir elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā), kas nepieciešams, lai izpildītu references gada dzesēšanas pieprasījumu, un to aprēķina, dalot references gada dzesēšanas pieprasījumu ar aktīvā režīma energoefektivitātes koeficientu (SEERon) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanas sezonā izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

23)

“Aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients” (SEERon) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma energoefektivitātes koeficients dzesēšanas funkcijas nodrošināšanai, un to iegūst no nepilnās slodzes un binu energoefektivitātes koeficientiem (EERbin(Tj)), piemērojot to binstundu skaita svērto vērtību, kad ir bina stāvoklis.

24)

“Nepilna slodze” ir dzesēšanas slodze (Pc(Tj)) vai sildīšanas slodze (Ph(Tj)) (kW) pie konkrētas ārvides temperatūras Tj, un to aprēķina reizinot aprēķina slodzi ar nepilnās slodzes koeficientu.

25)

“Bina energoefektivitātes koeficients” (EERbin(Tj)) ir energoefektivitātes koeficients, kas noteikts katram binam j ar ārvides temperatūru Tj sezonā, un to konkrētiem biniem (j) iegūst no nepilnās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā energoefektivitātes koeficienta (EERd(Tj)), un citiem biniem aprēķina, izmantojot interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, izmantojot pazeminājuma koeficientu.

26)

“Sezonas efektivitātes koeficients” (SCOP) ir iekārtas kopējais efektivitātes koeficients, kas ir tipisks visai paredzētajai sildīšanas sezonai (SCOP vērtība attiecas uz paredzēto sildīšanas sezonu), un to aprēķina kā references gada sildīšanas pieprasījumu un sildīšanai gadā patērētās elektroenerģijas attiecību.

27)

“References gada sildīšanas pieprasījums” (QH ) ir references sildīšanas pieprasījums (kWh/gadā), kas attiecas uz noteiktu sildīšanas sezonu un ir pamatā SCOP aprēķinam, un to aprēķina, reizinot aprēķina sildīšanas slodzi (Pdesignh) un sezonas ekvivalento aktīvā sildīšanas režīma stundu skaitu (HHE ).

28)

“Ekvivalentais aktīvā sildīšanas režīma stundu skaits” (HHE ) ir uzdotais stundu skaits gadā (h/gadā), kad iekārtai jānodrošina aprēķina slodze (Pdesignh), lai nodrošinātu references gada sildīšanas pieprasījumu, kā noteikts II pielikuma 4. tabulā.

29)

“Gada elektroenerģijas patēriņš sildīšanas funkcijas nodrošināšanai” (QHE ) ir elektroenerģijas patēriņš (kWh/gadā), kas nepieciešams, lai izpildītu norādīto references gada sildīšanas pieprasījumu; tas attiecas uz noteiktu sildīšanas sezonu. To aprēķina, dalot references gada sildīšanas pieprasījumu ar aktīvā režīma efektivitātes koeficientu (SCOPon) un iekārtas elektroenerģijas patēriņu sildīšanas sezonā izslēgta termostata režīmā, gaidstāves režīmā, izslēgtā režīmā un kartera sildīšanas režīmā.

30)

“Aktīvā režīma efektivitātes koeficients” (SCOPon) ir iekārtas vidējais aktīvā režīma efektivitātes koeficients attiecīgajai sildīšanas sezonai, un to iegūst no nepilnās slodzes, elektriskā rezerves sildītāja jaudas (attiecīgos gadījumos) un konkrēto binu efektivitātes koeficientiem (COPbin(Tj), un pēc binstundu skaita vidējo svērto attiecīgo binu efektivitātes koeficienta.

31)

“Elektriskā rezerves sildītāja jauda” (elbu(Tj)) ir faktiskā vai uzdotā elektriskā rezerves sildītāja, kura COP = 1, jauda (kW), kas papildina deklarēto sildīšanas jaudu (Pdh(Tj)), lai pie ārvides temperatūras Tj nodrošinātu nepilno sildīšanas slodzi (Ph(Tj)) gadījumā, ja Pdh(Tj) ir mazāka nekā Ph(Tj).

32)

“Bina efektivitātes koeficients” (COPbin(Tj)) ir katra bina j efektivitātes koeficients ārvides temperatūru Tj sezonā, un konkrētiem biniem (j) to iegūst no nepilnās slodzes, deklarētās jaudas un deklarētā efektivitātes koeficienta (COPd(Tj)) un citiem biniem aprēķina ar interpolāciju/ekstrapolāciju, ja nepieciešams, korekcijai izmantojot pazeminājuma koeficientu.

33)

“Deklarētā jauda” (kW) ir ražotāja deklarētā iekārtas tvaika kompresijas cikla jauda dzesēšanas (Pdc(Tj)) vai sildīšanas (Pdh(Tj)) režīmā pie ārvides temperatūras Tj un iekštelpas temperatūras (Tin).

34)

“Īpatnējais ražīgums” (SV) ((m3/min)/W) komforta ventilatoriem ir ventilatora maksimālās plūsmas (m3/min) un ventilatora ieejas jaudas (W) attiecība.

35)

“Jaudas regulēšana” ir iekārtas spēja mainīt jaudu, tādējādi mainot plūsmas ātrumu. Iekārtām jānorāda, ka tās ir “fiksētas” jaudas, ja iekārtai nevar izmainīt gaisa plūsmu, ar “pakāpjveida” regulēšanu, ja gaisa plūsmas ātrumu maina vai variē, izmantojot ne vairāk kā divus iestatījumus, vai “maināmas” jaudas, ja gaisa plūsmu maina vai variē ar trim vai vairāk iestatījumiem.

36)

“Funkcija” ir norāde, vai iekārta spēj dzesēt vai sildīt gaisu telpās vai nodrošināt abas funkcijas.

37)

“Aprēķina slodze” ir deklarētā dzesēšanas slodze (Pdesignc) un/vai deklarētā sildīšanas slodze (Pdesignh) (kW) pie aprēķina references temperatūras, kad

dzesēšanas režīmā Pdesignc ir vienāda ar deklarēto dzesēšanas jaudu, ja Tj ir vienāda ar Tdesignc;

sildīšanas režīmā Pdesignh ir līdzvērtīga nepilnajai slodzei, ja Tj ir vienāda ar Tdesignh.

38)

“Deklarētais energoefektivitātes koeficients” (EERd(Tj)) ir ražotāja deklarētais energoefektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārvides temperatūras (Tj).

39)

“Deklarētais efektivitātes koeficients” (COPd(Tj)) ir ražotāja deklarētais efektivitātes koeficients ierobežotam skaitam konkrētu binu (j) pie ārvides temperatūras (Tj).

40)

“Bivalentā temperatūra” (Tbiv) attiecas uz sildīšanas režīmu un ir ražotāja deklarētā ārvides temperatūra (Tj) (°C), kurā deklarētā jauda ir vienāda ar nepilno slodzi un kurai pazeminoties deklarētā jauda jāpapildina ar elektriskā rezerves sildītāja jaudu, lai nodrošinātu nepilno sildīšanas slodzi.

41)

“Ekspluatācijas robežtemperatūra” (Tol) ir ārvides temperatūra (°C), ko ražotājs deklarējis sildīšanai, zem kuras gaisa kondicionētājs vairs nespēj nodrošināt sildīšanu. Ja temperatūra ir zemāka par šo temperatūru, deklarētā jauda ir vienāda ar nulli.

42)

“Ciklisko intervālu jauda” (kW) ir (laikā svērtā) vidējā deklarētās jaudas vērtība ciklisko testu intervālā dzesēšanai (Pcycc) vai sildīšanai (Pcych).

43)

“Ciklisko intervālu efektivitāte dzesēšanai” (EERcyc) ir vidējais energoefektivitātes koeficients ciklisko testu intervālā (kompresors ieslēdzas un izslēdzas), ko aprēķina, kopējo dzesēšanas enerģiju intervāla laikā (kWh) dalot ar kopējo kompresora dzinēja patērēto elektroenerģiju tajā pašā intervālā (kWh).

44)

“Ciklisko intervālu efektivitāte sildīšanai” (COPcyc) ir vidējais efektivitātes koeficients ciklisko testu intervālā (kompresors ieslēdzas un izslēdzas), ko aprēķina, kopējo sildīšanas enerģiju intervāla laikā (kWh) dalot ar kopējo kompresora patērēto elektroenerģiju tajā pašā intervālā (kWh).

45)

“Pasliktinājuma koeficients” ir cikliskuma radītā efektivitātes zuduma mērs (kompresors ieslēdzas/izslēdzas aktīvajā režīmā) lielums, kas noteikts dzesēšanai (Cdc), sildīšanai (Cdh) vai kuram piešķirta standarta vērtība 0,25.

46)

“Aktīvais režīms” ir režīms, kurš atbilst ēkas dzesēšanas vai sildīšanas slodzes stundu skaitam un kurā ir aktivizēta ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija. Šis stāvoklis var būt saistīts ar ierīces ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu, lai sasniegtu vai uzturētu vajadzīgo telpas gaisa temperatūru.

47)

“Izslēgta termostata režīms” ir režīms, kurš atbilst stundu skaitam bez dzesēšanas vai sildīšanas slodzes un kurā ierīces dzesēšanas vai sildīšanas funkcija ir ieslēgta, bet iekārta netiek izmantota, jo nav dzesēšanas vai sildīšanas slodzes. Tāpēc šis stāvoklis ir saistīts ar ārvides temperatūru, nevis telpu slodzi. Ieslēgta/izslēgta stāvokļa ciklu maiņu aktīvajā režīmā neuzskata par režīmu ar izslēgtu termostatu.

48)

“Režīms ar ieslēgtu kartera sildītāju” ir stāvoklis, kad iekārta ir aktivizējusi kompresora kartera sildītāju, lai novērstu aukstumaģenta nonākšanu kompresorā un kompresora palaišanas brīdī samazinātu aukstumaģenta koncentrāciju kompresora eļļā.

49)

“Elektroenerģijas patēriņš izslēgta termostata režīmā” (PTO ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas izslēgta termostata režīmā.

50)

“Elektroenerģijas patēriņš gaidstāves režīmā” (PSB ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas gaidstāves režīmā.

51)

“Elektroenerģijas patēriņš izslēgtā režīmā” (POFF ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas izslēgtā režīmā.

52)

“Elektroenerģijas patēriņš režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju” (P CK ) ir iekārtas elektroenerģijas patēriņš (kWh), kad tā atrodas režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju.

53)

“Darbības stundu skaits izslēgta termostata režīmā” (H TO ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta darbojas izslēgta termostata režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

54)

“Darbības stundu skaits gaidstāves režīmā” (HSB ) ir stundu skaits gada (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta darbojas gaidstāves režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

55)

“Darbības stundu skaits izslēgtā režīmā” (HOFF ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta atrodas izslēgtā režīmā. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

56)

“Darbības stundu skaits režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju” (HCK ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka iekārta atrodas režīmā ar ieslēgtu kartera sildītāju. Vērtība ir atkarīga no attiecīgās sezonas un funkcijas.

57)

“Nominālais gaisa plūsmas ātrums” ir gaisa plūsmas ātrums (m3/h), ko mēra pie gaisa kondicionētāju telpās un/vai ārpus telpām izvietotu bloku gaisa izplūdes atverēm pie nominālajiem standartapstākļiem dzesēšanai (vai sildīšanai, ja produktam nav dzesēšanas funkcijas).

58)

“Nominālā elektriskā jauda dzesēšanai” (PEER ) ir iekārtai pievadītā elektriskā jauda (kW), kad tā nodrošina dzesēšanu pie nominālajiem standartapstākļiem.

59)

“Nominālā sildīšanas ieejas jauda” (PCOP) ir iekārtai pievadītā elektriskā jauda (kW), kad tā nodrošina sildīšanu pie nominālajiem standartapstākļiem.

60)

“Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš” (attiecīgi QSD un QDD ) ir vienkanāla vai divkanālu gaisa kondicionētāju elektroenerģijas patēriņš dzesēšanas un/vai sildīšanas režīmā (atkarībā no izmantotā) (vienkanāla gaisa kondicionētājiem kWh/h, divkanālu gaisa kondicionētājiem kWh/gadā).

61)

“Jaudas attiecība” ir visu darbojošos telpās izvietoto bloku kopējās uzrādītās dzesēšanas vai sildīšanas jaudas attiecība pret āra bloka uzrādīto dzesēšanas vai sildīšanas jaudu pie nominālajiem apstākļiem.

62)

“Maksimālā ventilācijas plūsma” (F) ir komforta ventilatora radītā gaisa plūsma pie maksimāla iestatījuma (m3/min), ko mēra pie ventilatora izvada ar izslēgtu oscilācijas mehānismu (ja tāds ir).

63)

“Oscilācijas mehānisms” ir komforta ventilatora spēja automātiski mainīt gaisa plūsmas virzienu ventilatora darbības laikā.

64)

“Ventilatora akustiskās jaudas līmenis” ir komforta ventilatora akustiskās jaudas līmeņa A-svērtā vērtība, kad ventilators nodrošina maksimālu ventilācijas plūsmu, ko mēra pie gaisa izvada.

65)

“Ventilatora aktīvā režīma stundas” (HCE ) ir stundu skaits gadā (h/gadā), par kurām uzskata, ka komforta ventilators tajās nodrošina maksimālu ventilācijas plūsmu, kā aprakstīts II pielikuma 4. tabulā.

a)

Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji atbilst prasībām, kas iekļautas 1., 2. un 3. tabulā un aprēķinātas saskaņā ar II pielikumu. Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori atbilst gaidstāves un izslēgta režīma prasībām, kas norādītas 2. tabulā. Prasības par minimālo energoefektivitāti un maksimālo akustisko jaudu attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā.

1.   tabula

Energoefektivitātes minimālās prasības

2.   tabula

Prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru maksimālo enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā

3.   tabula

Prasības par maksimālo akustiskās jaudas līmeni

Akustiskās jaudas līmenis telpās, dB(A)

65

b)

Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētāji, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst minimālās energoefektivitātes un maksimālā akustiskās jaudas līmeņa prasībām, kā norādīts 4. un 5. tabulā un aprēķināts saskaņā ar II pielikumu. Energoefektivitātes prasībām ievēro aprēķina references nosacījumus, kas noteikti II pielikuma 3. tabulā, ja nepieciešams, izmantojot “vidējo” sildīšanas sezonu. Prasības par akustisko jaudu attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā.

4.   tabula

Energoefektivitātes minimālās prasības

5.   tabula

Prasības attiecībā uz akustiskās jaudas līmeni

c)

Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētāji atbilst prasībām, kas norādītas tabulā un aprēķinātas saskaņā ar II pielikumu. Energoefektivitātes prasības gaisa kondicionētājiem, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, attiecas uz aprēķina references nosacījumiem, kas noteikti II pielikuma 3. tabulā, ja nepieciešams, izmantojot “vidējo” sildīšanas sezonu. Prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju minimālo energoefektivitāti attiecas uz nominālajiem standartapstākļiem, kas noteikti II pielikuma 2. tabulā.

6.   tabula

Energoefektivitātes minimālās prasības

d)

Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori atbilst noteikumiem, kas norādīti 7. tabulā un aprēķināti saskaņā ar II pielikumu.

7.   tabula

Prasības par maksimālo enerģijas patēriņu izslēgtā režīmā un gaidstāves režīmā

a)

Sākot ar 2013. gada 1. janvāri, gaisa kondicionētājiem un komforta ventilatoriem šādās vietās sniedz saskaņā ar II pielikumu aprēķināto un turpmākajos punktos noteikto informāciju, ko norāda šādās vietās:

b)

Gaisa kondicionētāju un komforta ventilatoru ražotājs pēc pieprasījuma sniedz laboratorijām, kas veic tirgus uzraudzības pārbaudes, nepieciešamo informāciju par iekārtas iestatījumiem, kas izmantoti, lai noteiktu deklarētās jaudas, SEER/EER, SCOP/COP vērtības un īpatnējos ražīgumus , un sniedz kontaktinformāciju šādas informācijas saņemšanai;

c)

Informācijas par ražojumu prasības gaisa kondicionētājiem, izņemot divkanālu un vienkanāla gaisa kondicionētājus.

1.   tabula

Prasības par sniedzamo informāciju  (4)

(ciparu skaits aiz komata tabulas ailēs norāda sniedzamās informācijas precizitāti)

Informācija tā modeļa(-u) norādīšanai, uz kuriem informācija attiecas:

Atbilstoši attiecīgajai funkcionalitātei ražotājs sniedz 1. tabulā norādīto informāciju ražojuma tehniskajā dokumentācijā. Iekārtām, kurām jaudas regulēšana atzīmēta kā “pakāpjveida”, katrā ailē sadaļā “Deklarētā jauda” deklarē divas ar slīpsvītru (“/”) atdalītas vērtības – augstāko un zemāko (“hi/lo”).

d)

Informācijas prasības attiecībā uz vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājiem

Vienkanāla gaisa kondicionētājus uz iepakojuma un elektroniskā vai papīra dokumentācijā, un reklāmas materiālos dēvē par “lokāliem gaisa kondicionētājiem”.

Ražotājs sniedz turpmāk tabulā norādīto informāciju.

2.   tabula

Prasības par sniedzamo informāciju

e)

Informācijas prasības attiecībā uz ko ventilatoriem.

Ražotājs sniedz turpmākajā tabulā norādīto informāciju.

3.   tabula

Prasības par sniedzamo informāciju

1.

Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības verifikācijai, mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot harmonizētos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citu ticamu, precīzu un reproducējamu mērīšanas metodi, kas ir mūsdienīga un vispāratzīta un ar kuru iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu. Tie atbilst visiem turpmāk norādītajiem tehniskajiem parametriem.

2.

Nosakot sezonas enerģijas patēriņu un sezonas energoefektivitātes koeficientu (SEER) un sezonas efektivitātes koeficientu (SCOP), ņem vērā:

3.

Ja informācija, kas attiecas uz konkrētu modeli, kas sastāv no telpās un ārpus telpām uzstādīta bloka(-iem), ir iegūta ar aprēķiniem, pamatojoties uz konstrukciju un/vai ekstrapolāciju no citām kombinācijām, tad dokumentācijā ir iekļaujamas ziņas par šādiem aprēķiniem un/vai ekstrapolācijām, un testiem, kas veikti, lai verificētu veikto aprēķinu pareizību (tostarp ziņas par šādu kombināciju darbības efektivitātes aprēķina matemātisko modeli un par mērījumiem, kas izdarīti, lai verificētu šo modeli).

4.

Vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāju īpatnējo energoefektivitātes koeficientu (EERrated) un, attiecīgos gadījumos, īpatnējo efektivitātes koeficientu (COPrated) nosaka pie nominālajiem standartapstākļiem, kā noteikts turpmākajā 2. tabulā.

5.

Aprēķinot sezonas elektroenerģijas patēriņu dzesēšanai (un/vai sildīšanai), ņem vērā elektroenerģijas patēriņu visos attiecīgajos ekspluatācijas režīmos, kā noteikts turpmākajā 3. tabulā, izmantojot ekspluatācijas stundas, kā noteikts turpmākajā 4. tabulā.

6.

Komforta ventilatoru efektivitāti nosaka, pamatojoties uz iekārtas nominālo gaisa plūsmas ātrumu, kas dalīts ar iekārtai pievadīto nominālo elektroenerģiju.

1.

Dalībvalstu iestādes testē vienu atsevišķu iekārtu.

2.

Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja tā sezonas energoefektivitātes koeficients (SEER) vai, attiecīgos gadījumos, sezonas efektivitātes koeficients (SCOP) pie ierīces deklarētās jaudas ir ne mazāks par deklarēto vērtību mīnus 8 %. SEER un SCOP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu.

Uzskata, ka vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāja modelis atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja izslēgta režīma un gaidstāves režīma nosacījumu rezultāts nepārsniedz robežvērtības par vairāk kā 10 % un ja energoefektivitātes koeficients (EERrated) vai, attiecīgos gadījumos, efektivitātes koeficients (COPrated) nav mazāks par deklarēto vērtību mīnus 10 %. EER un COP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu.

Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, ja maksimālais akustiskās jaudas līmenis nepārsniedz mērķvērtību vairāk kā par 2 dB(A).

3.

Ja 2. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, konkrēto modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu.

4.

Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis, izņemot vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētājus, atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja trīs iekārtu sezonas energoefektivitātes koeficienta (SEER) vai, attiecīgos gadījumos, sezonas efektivitātes koeficienta (SCOP) vidējā vērtība pie ierīces deklarētās jaudas ir ne mazāka par deklarēto vērtību mīnus 8 %. SEER un SCOP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu.

Uzskata, ka vienkanāla un divkanālu gaisa kondicionētāja modelis atbilst I pielikumā noteiktajām attiecīgajām šīs regulas prasībām, ja trīs iekārtu izslēgta režīma un gaidstāves režīma nosacījumu rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz robežvērtības par vairāk kā 10 % un ja vidējais energoefektivitātes koeficients (EERrated) vai, attiecīgos efektivitātes koeficients (COPrated) nav mazāks par deklarēto vērtību mīnus 10 %. EER un COP vērtību nosaka saskaņā ar II pielikumu.

Uzskata, ka gaisa kondicionētāja modelis atbilst šajā regulā noteiktajām attiecīgajām prasībām, ja maksimālā akustiskās jaudas līmeņa vidējā vērtība nepārsniedz uzrādīto vērtību par vairāk kā 2 dB(A).

5.

Ja 4. punktā norādītais rezultāts netiek sasniegts, konkrēto modeli uzskata par šīs regulas prasībām neatbilstošu.