21.12.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 340/1

(1)

Komisija 2000. gada 5. aprīlī saņēma vēstuli no Dānijas komerciālās televīzijas raidorganizācijas SBS Broadcasting SA/TvDanmark (turpmāk – “SBS/TvDanmark”) ar sūdzību par valsts finansējuma piešķiršanu Dānijas sabiedriskajai televīzijas raidorganizācijai TV2/Danmark (turpmāk – “TV2”) (3). Tikšanās ar sūdzības iesniedzēju notika 2000. gada 3. maijā. Sūdzības iesniedzējs 2001. gada 28. februāra, 2001. gada 3. maija un 2001. gada 11. decembra vēstulē sniedza papildu informāciju.

(2)

Komisijas dienesti 2002. gada 5. jūnija vēstulē Dānijas iestādēm nosūtīja informācijas pieprasījumu, uz kuru Dānijas iestādes atbildēja 2002. gada 10. jūlija vēstulē. Ar Dānijas iestādēm notika divas tikšanās, proti, 2002. gada 25. oktobrī un 2002. gada 19. novembrī. Papildu informācija tika saņemta 2002. gada 19. novembra un 2002. gada 3. decembra vēstulē.

(3)

Komisija 2003. gada 24. janvāra vēstulē (4) informēja Dāniju par lēmumu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz valsts finansējumu Dānijas sabiedriskajai televīzijas raidorganizācijai TV2.

(4)

Komisijas lēmumu uzsākt procedūru 2003. gada 14. martā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes attiecībā uz minētajiem pasākumiem.

(5)

Komisija 2003. gada 24. marta vēstulē saņēma Dānijas iestāžu piezīmes. Turklāt Komisija saņēma vairāku ieinteresēto personu piezīmes. TvDanmark iesniedza piezīmes 2003. gada 14. aprīļa vēstulē. Eiropas komerctelevīzijas uzņēmumu apvienība (Association of Commercial Television in Europe, turpmāk – “ACT”) savas piezīmes iesniedza 2003. gada 14. aprīļa vēstulē. Komerciālās raidorganizācijas Antena 3 TV un Gestevisión Telecinco iesniedza piezīmes 2003. gada 16. aprīlī. Komerciālā televīzijas raidorganizācija TV3 iesniedza piezīmes 2003. gada 14. aprīļa vēstulē. Komisija šīs piezīmes nosūtīja Dānijai, kas uz tām atbildēja 2003. gada 12. septembra vēstulē.

(6)

Komisija 2003. gada 15. decembra un 2004. gada 6. janvāra vēstulē saņēma papildu informāciju no sūdzības iesniedzēja. Lai precizētu sūdzības iesniedzēja 2003. gada 15. decembra vēstulē sniegto informāciju, 2003. gada 17. decembrī tika organizēta sūdzības iesniedzēja un Komisijas dienestu tikšanās. Komisija šo informāciju nosūtīja Dānijas valdībai, kas uz to atbildēja 2004. gada 15. marta vēstulē. Dānijas iestāžu un Komisijas dienestu tikšanās notika 2004. gada 9. februārī.

(7)

Komisija 2004. gada 19. maijā pieņēma lēmumu par valsts finansējumu, kas TV2 piešķirts laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam licenču maksu un citu pasākumu veidā (6). Lēmumā tika secināts, ka atbalsts bija saderīgs ar kopējo tirgu, izņemot DKK 628,2 miljonus (aptuveni EUR 84,3 miljoni), kas bija jāatgūst kopā ar procentiem (turpmāk – “lēmums par atgūšanu”).

(8)

Pēc tam TV2, Dānijas iestādes, kā arī privātās raidorganizācijas Viasat un SBS/Tv Danmark pārsūdzēja Komisijas lēmumu par atgūšanu.

(9)

Dānijas iestādes īstenoja Komisijas lēmumu par atgūšanu. Praksē TV2 atmaksāja DKK 1 050 miljonus (7).

(10)

Faktiskās atgūšanas rezultātā TV2 iestājās finanšu krīze. Tāpēc 2004. gadā Dānija paziņoja par TV2 rekapitalizāciju.

(11)

Ar 2004. gada 6. oktobra lēmumu (8) Komisija apstiprināja Dānijas valdības lēmumu rekapitalizēt TV2, palielinot TV2 kapitālu par DKK 440 miljoniem un pārvēršot valsts aizdevumu DKK 394 miljonu apmērā par pašu kapitālu (turpmāk – “rekapitalizācijas pasākumi”). Gan SBS, gan Viasat šo lēmumu pārsūdzēja.

(12)

Pirmās instances tiesa (tagad – Vispārējā tiesa) 2008. gada 22. oktobrī (9), apstiprinot TV2 sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma darbības jomu, atcēla Komisijas lēmumu par atgūšanu (turpmāk – “spriedums”). Šo spriedumu neapstrīdēja.

(13)

Pēc šā sprieduma Komisijai ir jāpieņem jauns lēmums, jo atkal ir uzsākta formālā izmeklēšanas procedūra, kas attiecas uz laikposmu no 1995. līdz 2002. gadam.

(14)

Turklāt Tiesa rekapitalizācijas lietā 2009. gada 24. septembrī izdeva rīkojumu (10) (turpmāk – “rīkojums”), kurā bija noteikts, ka prasībai lietā T-12/05 vairs nav pamata. Saskaņā ar Tiesas rīkojuma 35. punktu patiešām ir cieša saikne starp lēmumu par atgūšanu un rekapitalizācijas lēmumu. Tāpēc lēmuma par atgūšanu atcelšanas dēļ Vispārējā tiesa izlēma, ka rekapitalizācijas lēmumam nebija priekšmeta un nozīmes. Tā norādīja, ka “lai gan pašreizējās lietas konkrētie apstākļi mudināja Komisiju pieņemt divus lēmumus, ir acīmredzams, ka abi lēmumi ir saistīti ar vienas un tās pašas tiesvedības diviem aspektiem attiecībā uz valsts atbalsta klasifikāciju EK līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un tādā gadījumā attiecībā uz to saderības noteikšanu ar kopējo tirgu saistībā ar Dānijas Karalistes īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz TV2, vēlāk – TV2 A/S (11)”. Tāpēc saistībā ar lēmuma par atgūšanu atcelšanu “ir no jauna jāizskata visi Dānijas Karalistes īstenotie pasākumi attiecībā uz TV2”. Šo rīkojumu neapstrīdēja.

(15)

Saskaņā ar Tiesas rīkojumu Komisijai savā novērtējumā šajā lietā jāņem vērā pasākumi, ko Dānijas iestādes īstenoja 2004. gadā pēc atgūšanas, kura bija paredzēta atceltajā lēmumā par atgūšanu.

(16)

Tāpēc saskaņā ar iepriekš minēto 13., 14. un 15. apsvērumu šis lēmums attiecas tikai uz valsts pasākumiem TV2 labā laikposmā no 1995. līdz 2000. gadam un – saskaņā ar Tiesas rīkojumu – Komisija savā novērtējumā šā lēmuma ietvaros ņems vērā 2004. gada rekapitalizācijas pasākumus, ko piemēroja saistībā ar atgūšanu, kuru paredzēja atceltais lēmums par atgūšanu.

(17)

Komisija 2009. gada 20. marta vēstulē lūdza Dānijas iestādēm veikt analīzi attiecībā uz lietas sprieduma ietekmi.

(18)

Pēc vairāku termiņa pagarinājumu pieprasīšanas Dānijas iestādes 2009. gada 26. jūnijā atsūtīja savas piezīmes. Savas vēstules pielikumā Dānijas iestādes pievienoja arī TV2 piezīmes.

(19)

Ar Dānijas iestādēm un/vai TV2 organizēja vairākas tikšanās, tostarp 2009. gada 25. augustā, 2011. gada 7. februārī un 2011. gada 4. martā.

(20)

Komisija arī nosūtīja papildu pieprasījumus pēc informācijas, tostarp 2010. gada 22. septembrī, 2010. gada 28. oktobrī, 2010. gada 19. novembrī un 2011. gada 14. janvārī, uz ko Dānijas iestādes atbildēja 2010. gada 17. novembrī, 2010. gada 30. novembrī, 2011. gada 3. februārī, 2011. gada 24. februārī un 2011. gada 7. martā. Dānijas iestādes dažādus datus iesniedza arī 2011. gada martā un aprīlī.

(21)

Komisija arī saņēma trešo personu piezīmes, tostarp 2011. gada 7. februārī no SBS/Tv Danmark.

(22)

Jāatzīmē arī, ka 2008. gada 4. augustā Komisija pieņēma lēmumu necelt iebildumus pret glābšanas atbalstu TV2, kas piešķirams kredīta veidā DKK 1 000 miljonu apmērā (12). Šo lēmumu apstrīdēja konkurents MTG/Viasat. Vispārējā tiesa izlēma atlikt tiesas procesu līdz Komisijas lēmuma pieņemšanai pārstrukturēšanas lietā (13).

(23)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktu Dānija 2009. gada 4. februārī informēja Komisiju par pārstrukturēšanas plānu attiecībā uz TV2 Danmark A/S (turpmāk – “pārstrukturēšanas lieta”). Komisija ar 2009. gada 2. jūlija vēstuli informēja Dāniju, ka tā ir sākusi procedūru attiecībā uz pārstrukturēšanas lietu (14).

(24)

Komisijas izmeklēšana pārstrukturēšanas lietā notika paralēli novērtējumam pašreizējā lietā, un Komisijas lēmumu pārstrukturēšanas lietā pieņems paralēli un vienlaikus ar pašreizējo lēmumu.

(25)

Laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam Dānijā darbojās divas sabiedriskās raidorganizācijas, proti, Danmarks Radio (turpmāk – “DR”) un TV2. DR gandrīz pilnībā finansēja ar ieņēmumiem no licenču maksām. TV2 daļēji finansēja ar ieņēmumiem no licenču maksām, daļēji – ar ieņēmumiem no reklāmas.

(26)

TV2 tika dibināts 1986. gadā (15) kā neatkarīgs, ar valsts aizdevumiem finansēts uzņēmums. Uzņēmums 1988. gada 1. oktobrī sāka raidīt visā valstī. Tas raidīja virszemes apraides kanālā TV2 un 2000. gadā sāka raidīt arī satelītkanālā TV2 Zulu. Savukārt 2002. gada beigās TV2 Zulu no sabiedriskās raidorganizācijas tika pārveidots par maksas televīzijas komerckanālu. Valdība turklāt ir apstiprinājusi arī astoņas reģionālās TV2 raidstacijas. TV2 bija jāraida reģionālo TV2 raidstaciju programmas savā valsts mēroga virszemes apraides kanālā.

(27)

Laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam papildus sabiedriskajām raidorganizācijām Dānijas valsts mēroga televīzijas apraides tirgū darbojās arī divas komerciālās raidorganizācijas, proti, TvDanmark un TV3/3+. Komerciālās raidorganizācijas bija TV2 konkurenti valsts mēroga televīzijas reklāmas tirgū. TvDanmark ietilpst “SBS Broadcasting S.A.” un Dānijā raida divos kanālos. Kopš 1997. gada tas TvDanmark2 raida tīklā, kurā raida 10 vietējās komerctelevīzijas raidstacijas, un kopš 2000. gada tas TvDanmark1 raida Apvienotās Karalistes licencētā satelītkanālā. Satelītkanāli TV3 un 3 + sāka raidīt 1992. gadā. Tie pieder uzņēmumam Modern Times Group (“MTG”).

(28)

Izmeklēšanas periodā no 1995. līdz 2002. gadam sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma juridiskās prasības bija noteiktas Radio un televīzijas apraides likumā (16) (turpmāk – “Apraides likums”) ar turpmākiem grozījumiem.

(29)

TV2 uzdevums ir veidot un raidīt valsts mēroga un reģionālos televīzijas raidījumus. Apraidei var izmantot radioiekārtas, ieskaitot satelītu vai kabeļu sistēmas. Noteikumus par TV2 saistībām pieņem kultūras ministrs.

(30)

TV2 ir sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Saskaņā ar Apraides likumu (atbilstīgi tā 1994. gada redakcijai) (17) TV2 ir neatkarīgs uzņēmums, kura mērķis ir ar neatkarīgām programmām veidot un raidīt valsts mēroga un reģionālos televīzijas raidījumus. Jānodrošina augsta veidoto raidījumu kvalitāte, vispusība un daudzveidība. Plānojot TV2 reģionālo raidstaciju raidījumus, prioritāti piešķir arī reģiona vajadzībām.

(31)

Kā minēts spriedumā (18), TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma definīcija laika gaitā ir attīstījusies, bet jebkurā gadījumā visas šīs sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību definīcijas, kas TV2 bija saistošas dažādajos izmeklēšanas periodos, paredz “augstu kvalitāti, vispusību un daudzveidību”, un tās ir būtiskākās kvalitātes prasības attiecībā uz TV2 uzticēto sabiedriskās apraides pakalpojumu.

(32)

Plašāka sabiedriskā pakalpojuma definīcija ir sniegta TV2 statūtos. Piemēram, tajos ir noteiktas TV2 apraides saistības attiecībā uz mākslas un kultūras raidījumiem, dāņu filmu veidošanu, kā arī bērnu, jauniešu un etnisko minoritāšu programmām. TV2 pienākums ir arī pārraidīt iedzīvotājiem brīdinājumus par ārkārtas situācijām.

(33)

TV2 sabiedriskos pakalpojumus finansē ar TV2 daļu no licenču maksām, ienākumiem no reklāmu izvietošanas TV2 un citiem ienākumiem. Apraides likuma redakcijā, kas bija spēkā 1994. gadā (19), bija noteikts, ka TV2 kopējās darbības finansē ar līdzekļiem, kuri tiek pārskaitīti no TV2 fonda saskaņā ar kultūras ministra noteiktajiem pamatbudžetiem, un ar ienākumiem no programmu tirdzniecības un citām iemaksām, subsīdijām utt. Jāatzīmē, ka par 1995. un 1996. gadu TV2 savu licenču maksas daļu un reklāmas ieņēmumus saņēma no īpaša fonda (TV2 fonds) (20).

(34)

Prasības raidīt komerctelevīzijas raidstacijās, pārsniedzot vienas vietējās teritorijas robežas, ir noteiktas Apraides likuma 5. nodaļā. Savukārt 6. nodaļa attiecas uz vietējā mēroga radio un televīzijas pakalpojumiem. Šīs prasības galvenokārt attiecas uz licences iegūšanu. Programmu prasības, ko piemēro licenču turētājiem, ir noteiktas izpildrīkojumā Nr. 874 par Eiropas saturu un izpildrīkojumā Nr. 1349 par vietēja mēroga radio un televīziju (21). Saskaņā ar minētajiem izpildrīkojumiem tīkla raidstacijām, kas iegūst vietējā mēroga televīzijas licenci, vismaz vienu stundu dienā ir jāraida vietējās programmas, un būtiskai to veidoto programmu daļai jābūt dāņu valodā vai paredzētai dāņu auditorijai. Tā kā TV3, 3 + un TvDanmark pirmais kanāls tiek translēts saskaņā ar Apvienotajā Karalistē izdotu licenci, šie noteikumi attiecas tikai uz TvDanmark2.

(35)

Laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam TV2 īstenoja vairākas komercdarbības, jo, sākot no 1997. gada 1. janvāra (22), tam šādam nolūkam tika piešķirts īpašs tiesiskais pamats, kas cita starpā ietvēra tehniskā aprīkojuma izmantošanu, jaunu uzņēmumu izveidi vai kapitāla ieguldījumus esošajos uzņēmumos. Laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam šādas komercdarbības bija, piemēram, reklāmu izvietošana, programmu tirdzniecība, aprīkojuma iznomāšana, preču tirdzniecība, interneta aktivitātes, sporta tiesību tālākpārdošana utt.

(36)

Sākot ar 2001. gada janvāri, TV2 bija pienākums grāmatvedības atskaitēs nošķirt sabiedriskos pakalpojumus no “jebkādas cita veida darbības”, ja šo cita veida darbību apgrozījums pārsniedz 5 % no apgrozījuma un DKK 3 miljonus gadā. Bija jāveic visu izdevumu uzskaite; to pakalpojumu/preču cenas, kas neietilpst sabiedrisko pakalpojumu kategorijā, bija jānosaka, pamatojoties uz tirgus noteikumiem; un kapitāla plūsmai starp sabiedriskajiem pakalpojumiem un citām darbībām bija jāpiemēro tirgus ekonomikas ieguldītāja princips, turklāt šiem nolūkiem nedrīkstēja izmantot licenču maksas līdzekļus (23).

(37)

Laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam TV2 guva ieņēmumus no licenču maksām.

(38)

Kultūras ministrs uz vienu vai vairākiem gadiem nosaka licenču maksas apmēru, kas jāmaksā visiem iedzīvotājiem, kuriem pieder radio vai televīzijas uztvērēji (24). Televīzijas licences maksu iekasē DR, un atbilstīgi kultūras ministra lēmumam saskaņā ar plašsaziņas līdzekļu nolīgumu ar Dānijas parlamentu ieņēmumi no licenču maksām tiek sadalīti starp DR un TV2.

(39)

Kultūras ministrs izdod noteikumus par pienākuma maksāt licences maksu piemērošanu un atbrīvošanu no tā, par maksājumu termiņiem un iekasēšanu, kā arī par maksām, ko piemēro gadījumos, kad ir jānosūta atgādinājums, utt. Saskaņā ar Likumu par procentu aprēķināšanu nokavēta maksājuma gadījumos aprēķina procentus. Nesamaksātās maksas un summas var iekasēt Dānijas Hipotēku banka. Nesamaksāto summu var, piemēram, atskaitīt no parādnieka algas saskaņā ar iedzīvotāju nodokļu iekasēšanas noteikumiem, kā paredzēts Likumā par nodokļu ieturēšanu no ienākumu avota.

(40)

Līdz 1997. gadam TV2 visus savus ieņēmumus (ieņēmumi no reklāmas un licenču maksām) saņēma ar TV2 fonda starpniecību. Sākot no 1997. gada, TV2 savu licenču maksu ieņēmumu daļu saņēma tieši no DR.

(41)

TV2 1995. un 1996. gadā no TV2 fonda saņēma ieņēmumus no reklāmas (25).

(42)

Turklāt TV2 no Radio fonda saņēma DKK 58 miljonus, lai sniegtu lielāku ieguldījumu dāņu filmu veidošanā.

(43)

Tāpat 1997. gadā, kad TV2 fondu likvidēja, TV2 no TV2 fonda saņēma DKK 167 miljonus ieguldīšanai savu producēšanas sistēmu digitalizācijā un DKK 50 miljonus darbības izmaksu segšanai.

(44)

TV2 turklāt ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa saskaņā ar Uzņēmumu likumu. Izmeklēšanas periodā TV2 ieguvums no šā atbrīvojuma bija DKK 159,4 miljoni. Dānijas valdība 2001. gada janvārī ieviesa mehānismu, lai kompensētu nodokļa atbrīvojuma ietekmi uz TV2 komercdarbībām. TV2 bija jānovirza 30 % no savas gada peļņas no pakalpojumiem, kas nav sabiedriskie pakalpojumi, uz savām sabiedrisko pakalpojumu darbībām. Šī likme atbilst parastam uzņēmumu ienākuma nodoklim, ko Dānija ieviesa 2000. gadā.

(45)

Darbības sākumposmā TV2 dibināšanas izmaksas un darbības deficītu nodrošināja ar valsts aizdevumiem. Saskaņā ar sākotnējiem aizdevumu līgumiem TV2 bija jāmaksā procenti par saņemto kapitālu un jāatmaksā visa aizdevumu summa. Taču visā izmeklēšanas laikposmā TV2 ir bijis atbrīvots no procentu maksājumiem un drīkstēja atlikt par aizdevumiem veicamās iemaksas. Ieguvums no dibināšanas un darbības kapitāla aizdevumiem, par kuriem nebija jāmaksā procenti un nebija jāveic iemaksas, izmeklēšanas laikposmā veido DKK 341,8 miljonus.

(46)

Līdz 1996. gada beigām valsts nodrošināja garantijas aizdevumiem, ko TV2 fonds saņēma TV2 darbības finansēšanai. Pēc TV2 fonda slēgšanas garantētos aizdevumus nodeva TV2. No šīs garantijas izrietošā priekšrocība TV2 ir DKK 9,8 miljoni.

(47)

Izmeklēšanas laikposmā Dānijai bija piekļuve trim valsts mēroga virszemes raidīšanas frekvencēm, kas bija rezervētas sabiedriskajām raidorganizācijām. Viena frekvence bija rezervēta TV2, otra – DR, savukārt trešā – ciparu televīzijai.

(48)

Par iespēju lietot rezervēto valsts mēroga apraides frekvenci TV2 maksāja nodevu Valsts informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju aģentūrai, kas ir Pētniecības, tehnoloģiju un attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts struktūra (26). Šīs nodevas apmērs bija noteikts Dānijas Finanšu likumā. Izmeklēšanas laikposmā TV2 gadā par frekvenču nodevām maksāja no 2 līdz 4 miljoniem DKK.

(49)

Dānijai ir arī piekļuve frekvencēm, kam ir tikai reģionāla mēroga segums. Valdība 1997. gadā piedāvāja iespēju savienot reģionālās frekvences, lai iegūtu plašāku pārklājumu (tīklu). Laikposmā no 1998. līdz 2001. gadam vietējām komerctelevīzijas raidstacijām, kas saņēmušas licences apraidei tīkla konfigurācijā, bija valstij jāmaksā gada nodeva (27). TV2 reģionālajiem pakalpojumiem nepiemēroja nodevas, jo šos pakalpojumus raida TV2 valsts mēroga frekvences “logos”. Komerciālā raidorganizācija TvDanmark bija vienīgais operators, kas maksāja šo nodevu par savu otro kanālu. Kopējā TvDanmark iemaksātā summa ir DKK 85 miljoni.

(50)

Visiem kopīgo antenu īpašniekiem ir pienākums raidīt TV2 sabiedrisko pakalpojumu televīzijas programmas, izmantojot savas iekārtas.

(51)

Pēc lēmuma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru Komisija saņēma vairākas ieinteresēto personu piezīmes. Turpmāk sniegts šo piezīmju galveno elementu kopsavilkums.

(52)

TvDanmark uzskata, ka tas, ka valsts nodrošināja valsts mēroga raidīšanas frekvenci, ir valsts atbalsts, jo valsts negūst ienākumus no šā ierobežotā resursa. Konkurentu daļa nav lielāka par 77 %. TvDanmark piezīmēja, ka tas, ka raidtīkla nodeva tika pieprasīta vienīgi no TvDanmark2 un ne no TV2 vietējām raidstacijām, lai gan ekonomikas un uzņēmējdarbības ziņā tās ir vienlīdzīgā situācijā, ir valsts atbalsts TV2 vietējām raidstacijām. Savukārt ACT, Antena 3 TV un Telecinco” uzskata, ka saskaņā ar EK raidstaciju neitralitātes principu nodeva būtu jāmaksā ikvienam raidtīklam.

(53)

Turklāt attiecībā uz atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa “ACT”, “Antena 3 TV” un “Telecinco” piebilda, ka pienākumu novirzīt 30 % no komercdarbību peļņas uz TV2 sabiedrisko pakalpojumu darbībām nevar uzskatīt par vienlīdzīgu šā nodokļa iemaksai valsts kasē, jo tādā veidā tiek izkropļota konkurence apraides tirgū.

(54)

Vairākas trešās personas uzskatīja, ka TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma definīciju nevar atzīt par likumīgu. Tika apšaubīts arī tas, vai ir nodrošināti pilnvarojuma un proporcionalitātes nosacījumi. It sevišķi TvDanmark piezīmēja, ka Komisijas aprēķinā attiecībā uz pārmērīgu kompensāciju jāņem vērā TV2 ieguvums no uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojuma, no atbrīvojuma attiecībā uz dibināšanas kapitāla aizdevuma procentiem un iemaksām, valsts garantijas aizdevumiem darbības nodrošināšanai un no bezmaksas raidīšanas frekvences. TvDanmark argumentēja, ka televīzijas reklāmas ienākumu vispārīgās tirgus svārstības ir ierobežotas un nepamato TV2 pašu kapitāla uzkrāšanu.

(55)

Turklāt attiecībā uz reklāmas tirgu TvDanmark piezīmēja, ka TV2 cenu noteikšanas prakse komercoperatoriem rada apstākļus, kuros viņi nespēj segt vienkāršās izmaksas. TvDanmark bija spiests pazemināt savu mērķa reitinga punktu (turpmāk – “TRP”) cenu par apmēram 30–40 % salīdzinājumā ar TV2 cenu (TV2 TPR un bruto reitinga punktiem (turpmāk – “GRP”) ir lielāka vērtība, jo tam ir labāks pārklājums) (28), lai gūtu atsaucību tirgū. Tā kā TV2 ir ekskluzīvs pārklājums un programmu budžets, reklāmdevējs vienmēr ieguldīs daļu sava reklāmai atvēlētā budžeta TV2, lai sasniegtu maksimālu ietekmi, t. i., lielāku skaitu sasniegto iedzīvotāju, plašāku auditoriju un/vai attiecīgo frekvenci budžeta ietvaros. TvDanmark iesniedza datus, parādot, ka tā darbības ir cietušas zaudējumus laikposmā no 1997. līdz 2002. gadam, un apgalvojot, ka TV2 negodīgā konkurence nav ļāvusi TvDanmark gūt pietiekamus ieņēmumus. TvDanmark arī iesniedza Copenhagen Economics izstrādātu analītisku pētījumu par cenu noteikšanu Dānijas televīzijas reklāmas tirgū. Ziņojumā salīdzinātas vidējās un marginālās cenas tirgū un secināts, ka konkurence pastāv tikai attiecībā uz atlikušo pieprasījumu, tāpēc salīdzinājuma pamatā jābūt marginālajām cenām. TvDanmark turklāt sniedza arī informāciju, kurā TV2 reklāmas cenas salīdzinātas ar citiem plašsaziņas līdzekļu veidiem un cenām citās valstīs.

(56)

TV3 norādīja, ka bija spiests piedāvāt ļoti lielas reklāmlaika cenu atlaides, lai noturētos reklāmas tirgū, jo TV2 piedāvāja marginālas papildu atlaides reklāmdevēju televīzijas reklāmām atvēlētā budžeta atlikušajai daļai, ja viņi arī šo atlikušo daļu reklāmas izvieto TV2.

(57)

Pēc lēmuma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru Komisija saņēma arī piezīmes no Dānijas iestādēm. Turpmāk sniegts šo piezīmju galveno elementu kopsavilkums.

(58)

Dānijas iestādes argumentēja, ka TV2 piešķirtās raidīšanas frekvences nevar uzskatīt par priekšrocību, jo arī vietējām televīzijas raidstacijām ir rezervētas raidīšanas frekvences. Tāpēc TV2 nav saņēmis nekādu īpašu attieksmi. TV2 – tāpat kā citas raidstacijas – ir maksājis nodevu par frekvences izmantošanu.

(59)

Saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumu Dānijas iestādes piezīmēja, ka peļņa no komercdarbībām bija samērā ierobežota un ka metode, kas tika izvēlēta TV2 komercdarbību uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojuma neitralizēšanai, neļāva šīm darbībām gūt finansiālu ieguvumu no šā atbrīvojuma.

(60)

Jautājumā par proporcionalitāti Dānijas iestādes atzīmēja, ka no TV2 fonda pārskaitītie DKK 167 miljoni tika piešķirti raidtīkla pāriešanai uz ciparu sistēmu. Tādēļ šos līdzekļus nevar uzskatīt par brīvi lietojamu pašu kapitālu.

(61)

Dānijas iestādes arī norādīja, ka pārpalikums laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam atspoguļoja saprātīgu peļņu no TV2 apgrozījuma. Šis kapitāls turklāt bija nepieciešams kā rezerve neparedzēta reklāmas ieņēmumu krituma gadījumā, un TV2 saskaņā ar likumu nebija atļauti aizdevumi, kas pārsniedz 4 % no gada apgrozījuma. Dānijas iestādes arī apgalvoja, ka valsts rīkojās saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu, jo TV2 pašu kapitāls nepārsniedza apjomu, ko parasts tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu ieguldījis. Šāds kapitāls nav pretrunā Līgumam, ciktāl šo kapitālu neizmanto TV2 komercdarbību šķērssubsīdijām.

(62)

Attiecībā uz TV2 rīcību reklāmas tirgū, Dānijas iestādes norādīja, ka TV2 vienmēr ir noteicis cenas tā, lai gūtu pēc iespējas lielākus ieņēmumus. Cenas noteica, pamatojoties tikai un vienīgi uz piedāvājumu un pieprasījumu. Katru gadu cenas noteica, ņemot vērā TV2 reklāmas nodaļas aplēses par skatītāju komerciāli aktīvo grupu (vecumā no 21 līdz 50 gadiem), kā arī programmu plānojumu, ekonomikas tendences un konkurenci tirgū. Aplēsēs neņēma vērā TV2 darbības izmaksas un licenču maksu summas. TV2 bija augstākās cenas Dānijas tirgū, tāpēc nav pamata aplūkot cenu samazināšanu, kas būtu palielinājusi nepieciešamību pēc papildu valsts finansējuma.

(63)

Dānijas iestādes iesniedza RBB Economics ziņojumu par konkurenci Dānijas televīzijas reklāmas tirgū. Šajā ziņojumā secināts, ka TV2 piemērotās vidējās neto cenas faktiski ir augstākas par konkurentu cenām, un TV2 un TvDanmark reklāmas cenu starpības pamatā ir relatīvais pieprasījums pēc to programmām un spēja piesaistīt skatītājus.

(64)

Pēc sprieduma pieņemšanas Komisija pieprasīja Dānijas iestādēm veikt analīzi attiecībā uz sprieduma ietekmi uz lietu.

(65)

Dānijas iestādes iesniedza savas piezīmes, kā arī TV2 piezīmes. Turpmāk sniegts šo piezīmju galveno elementu kopsavilkums.

(66)

Attiecībā uz reklāmas ieņēmumiem par 1995. un 1996. gadu Dānijas iestādes un TV2 apgalvoja, ka Dānijas valstij nebija kontroles pār šīm summām, tāpēc tās nevar uzskatīt par valsts līdzekļiem. Attiecībā uz skaitļiem Dānijas iestādes neapstiprināja Komisijas iesniegtās summas, bet paskaidroja, ka reklāmas ieņēmumu aprēķinā par 1995. un 1996. gadu jāņem vērā tas, ka daļu no TV2 fonda iegūtās naudas izmantoja, lai finansētu TV2 reģionālās raidstacijas, un ka šo daļu varēja finansēt tikai ar licenču maksām. Tomēr Dānijas iestādes piekrita, ka jebkurā gadījumā reklāmas ieņēmumi ir jāņem vērā, aprēķinot sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevuma neto izmaksas, un ka reklāmas ieņēmumi ir ieņēmumi, kas gūti no sabiedriskā pakalpojuma darbībām.

(67)

Turklāt Dānijas iestādes un TV2 atsaucās uz Tiesas spriedumu, apgalvojot, ka 2003. gada 24. jūlijaAltmark sprieduma (29) nosacījumi ir izpildīti. Šajā kontekstā Dānijas iestādes atgādināja, ka – tāpat kā BUPA lieta (30) – TV2 lieta ir saistīta ar apstākļiem, kas pastāvēja jau pirms Altmark sprieduma. Dānijas iestādes uzskatīja, ka Altmark nosacījumi ir jāpiemēro saskaņā ar minēto nosacījumu būtību un mērķi, lai varētu ņemt vērā lietas konkrētos faktus. Iestādes uzskatīja, ka saskaņā ar spriedumu, vienīgā Tiesas piemērotā prasība Dānijas valstij paredz, ka tai ir “pēc būtības” jāievēro Altmark nosacījumi.

(68)

Proti, Dānijas iestādes un TV2 uzskatīja, ka licences maksas noteikšanai piemērotā procedūra bija pārredzama un saskaņā ar Altmark 2. kritērija prasībām (vismaz pēc būtības), kas, viņuprāt, ir pietiekami, pamatojoties uz Tiesas spriedumu. Dānijas iestādes un TV2 uzskatīja, ka bija atbilstība arī 3. kritērijam, ciktāl TV2 bija atļauts paturēt saprātīgu peļņu. Attiecībā uz Altmark 4. nosacījumu Dānijas iestādes un TV2 uzsvēra dažādos kontroles pasākumus, ko piemēroja TV2, kā arī minēja BUPA judikatūru un Tiesas spriedumu, apgalvojot, ka šajā konkrētajā gadījumā šis kritērijs jāpadara elastīgāks vai atbilstība tam jānodrošina tikai pēc būtības. Pamatojoties uz Chronopost lietu (31), tie arī norādīja, ka praksē nav iespējams TV2 salīdzināt ar tipisku, labi vadītu uzņēmumu. Dānijas iestādes arī apgalvoja, ka kompensācija ir jāapstiprina saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja kritēriju.

(69)

Turklāt Dānijas iestādes un TV2 uzskatīja, ka valsts atbalsts ir atzīstams par saderīgu. Tie paskaidroja procesu, kura rezultātā palielināja TV2 pašu kapitālu, un uzsvēra dažādos iemeslus, kādēļ šis pašu kapitāls bija vajadzīgs, lai TV2 varētu pildīt savus sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas uzdevumus.

(70)

Dažas trešās personas iesniedza piezīmes arī pēc Tiesas sprieduma. Būtībā tās paskaidroja, ka Altmark kritērijus nevar uzskatīt par izpildītiem, it sevišķi tādēļ, ka Tiesas minētie ekonomikas ziņojumi ir nepietiekami, lai parādītu, ka ir izpildīts 2. un 4. kritērijs. Tās arī norādīja, ka Komisijai jāsaglabā secinājums, kas bija tās atceltajā lēmumā par atgūšanu, proti, ka atbalsts nebija saderīgs.

(71)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(72)

Komisijai jānovērtē, vai iepriekš aprakstītie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(73)

Komisijai jānovērtē, vai attiecīgie pasākumi ir saistīti ar valsts līdzekļiem.

(74)

Attiecībā uz licenču maksām Komisija atzīmē, kādus secinājumus Tiesa šai saistībā ir izdarījusi savā spriedumā (32). Summu nosaka Dānijas iestādes; pienākums maksāt licences maksu neizriet no līgumiskām attiecībām starp TV2 un maksātāju, bet vienīgi no īpašumtiesībām uz televīzijas vai radio uztvērēju; vajadzības gadījumā licences maksu iekasē saskaņā ar iedzīvotāju nodokļu iekasēšanas noteikumiem; un, visbeidzot, tieši Dānijas iestādes nosaka TV2 daļu no licenču maksu ienākumiem. Tiesa secināja, ka licenču maksas līdzekļi ir pieejami Dānijas iestādēm, kas tos kontrolē, un ka tādēļ tie ir valsts līdzekļi.

(75)

Attiecībā uz reklāmas ieņēmumiem par 1995. un 1996. gadu Tiesa savā spriedumā norādīja, ka licenču maksas un reklāmas ieņēmumi pēc būtības ir atšķirīgi (33).

(76)

Šajā saistībā Tiesa savā spriedumā (34) norādīja, ka Komisija nebija sniegusi pietiekamu pamatojumu, kādēļ reklāmas ieņēmumi par 1995. un 1996. gadu jāuzskata par valsts līdzekļiem.

(77)

Ņemot vērā Preussen Elektra spriedumu (35), Komisijai ir jāparāda, vai reklāmas ieņēmumus par 1995. un 1996. gadu var uzskatīt par valsts līdzekļiem. Šai nolūkā tai jānovērtē, vai Dānijas valsts kontrolēja šos reklāmas ieņēmumus.

(78)

Šajā saistībā Komisija atzīmē šādus elementus, kas ir būtiski, izlemjot, vai reklāmas ieņēmumi par 1995. un 1996. gadu ir valsts līdzekļi.

(79)

TV2 1995. un 1996. gadā saņēma reklāmas ieņēmumus no TV2 fonda, kas savukārt tos saņēma no TV2 Reklame A/S.

(80)

TV2 Reklame bija atsevišķa, valstij piederoša sabiedrība, kas bija neatkarīga no TV2. Šo sabiedrību izveidoja, lai tā darbotos kā reklāmas pārdošanas aģents, pamatojoties uz TV2 komercdarbībām (36). TV2 Reklame bija līgumiskas attiecības ar reklāmdevējiem.

(81)

Nebija nekāda pienākuma pārskaitīt TV2 Reklame ieņēmumus TV2 fondam. Lēmumu par pārskaitījumu pieņēma Dānijas valsts (37). Kultūras ministram bija jāpieņem lēmums par TV2 Reklame peļņas daļu, kas jāpārskaita TV2 fondam. Šādu lēmumu pieņēma par vienu vai vairākiem gadiem vienlaikus, saņemot Dānijas parlamenta (parlamenta pastāvīgās Finanšu komitejas) apstiprinājumu. Kultūras ministrs varēja pieņemt lēmumu, ka nepārskaitītā peļņa – saņemot Finanšu komitejas apstiprinājumu – jāizmanto iepriekš izdotas valsts garantijas TV2 Reklame segšanai vai kultūras vajadzībām.

(82)

Praksē 1995. un 1996. gadā visa TV2 Reklame ieņēmumi tika pārskaitīti TV2 fondam.

(83)

TV2 fondu izveidoja ar mērķi nodrošināt TV2 licenču maksu ienākumus un reklāmas ieņēmumus. TV2 fonds piederēja TV2 grupai. To vadīja TV2 direktoru valde.

(84)

Nebija nekāda pienākuma reizi gadā pārskaitīt TV2 fonda līdzekļus TV2. Lēmumu par pārskaitījumu TV2 pieņēma Dānijas valsts. TV2 fondam patiešām bija juridisks pienākums pārskaitīt līdzekļus TV2 saskaņā ar kultūras ministra noteiktajiem pamatbudžetiem (38).

(85)

Praksē 1995. un 1996. gadā TV2 no TV2 fonda nesaņēma visus reklāmas ieņēmumus.

(86)

Turklāt TV2 fondam nebija atsevišķas uzskaites par reklāmas ieņēmumiem un licenču maksām. Ieņēmumi, kas netika pārskaitīti TV2, uzkrājās TV2 fondā. Tos pārskaitīja TV2, kad TV2 fondu slēdza.

(87)

Saskaņā ar TV2 un Dānijas iestāžu sniegto informāciju reklāmas ieņēmumi piederēja TV2, kam uz tiem bija juridiski pamatotas tiesības. TV2 un Dānijas iestādes atsaucās uz tieslietu ministra 2003. gada 22. novembra vēstuli, kurā tika norādīts, ka TV2 fonda līdzekļus drīkst izmantot tikai TV2 darbībām. Tāpēc saskaņā ar TV2 un Dānijas iestāžu sniegto informāciju pastāvēja juridisks pienākums galu galā TV2 fonda reklāmas ieņēmumus pārskaitīt TV2. Tomēr, kā norādīts iepriekš, nebija tiesību aktos paredzēta noteikuma pārskatīt visus reklāmas ieņēmumus TV2, un ministram bija jāpieņem konkrēts lēmums par to, vai un cik daudz līdzekļu jāpārskaita TV2.

(88)

Attiecībā uz TV2 arī jānorāda, ka TV2 nebija līgumisku attiecību ar reklāmdevējiem un TV2 nevarēja ietekmēt reklāmas darbības (39). Dānijas valdība apstiprināja, ka reklāmas ieņēmumu prognozes par nākamo gadu noteica neatkarīgi no TV2.

(89)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto informāciju, Komisija uzskata, ka ministrs kontrolēja summas, kas bija TV2 Reklame un TV2 fondā. It sevišķi i) Dānijas valsts izlēma, vai daļa vai visi reklāmas ieņēmumi ir jāpārskaita TV2 fondam un TV2; ii) 1995. un 1996. gadā TV2 nesaņēma visus reklāmas ieņēmumus; un iii) nepārskaitītie reklāmas ieņēmumi uzkrājās TV2 fondā, kur praksē tie tika glabāti kopā ar licenču maksām.

(90)

Tādēļ Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā reklāmas ieņēmumi par 1995. un 1996. gadu, ko TV2 pārskaitīja ar TV2 Reklame un TV2 fonda starpniecību, ir valsts līdzekļi.

(91)

Jebkurā gadījumā valsts atbalsta summa, ko varētu atzīt par saderīgu, neatšķirtos, ja reklāmas ieņēmumus neuzskatītu par valsts līdzekļiem (quod non). Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo praksi un 2001. gada Apraides paziņojumu (40) ieņēmumi no tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā reklāma ir jāņem vērā, aprēķinot sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas, t. i., pat ja tos neuzskatītu par valsts līdzekļiem, šie ieņēmumi mazinātu vajadzību pēc valsts finansējuma. Dānijas iestādes uzskata tāpat (41).

(92)

Jāpiebilst, ka līdzekļu ad hoc pārskaitījums TV2 no Radio fonda attiecas uz licenču maksu ieņēmumiem, kas bija pieejami TV2 saskaņā ar valsts lēmumu. Tas pats attiecas uz līdzekļu ad hoc pārskaitījumu no TV2 fonda, kad to likvidēja, jo – papildus iepriekš minētajam, ka Dānijas valstij bija kontrole pār TV2 – līdzekļi no TV2 fonda tika nodrošināti TV2 tikai saskaņā ar valsts lēmumu. Tāpēc, tā kā valsts joprojām kontrolēja šos līdzekļus, tie ir jāuzskata par valsts līdzekļiem. Tā kā reklāmas ieņēmumus uzskata par valsts līdzekļiem un tā kā jebkurā gadījumā lēmumu par pārskaitījumu TV2 minētā fonda likvidēšanas laikā pieņēma valsts, šo secinājumu neietekmē Dānijas iestāžu apgalvojums, ka vienreizējas summas pārskatījums TV2, ko veica saistībā ar likvidēšanu, izriet tikai un vienīgi no reklāmas ieņēmumiem.

(93)

Attiecībā uz citiem valsts pasākumiem Komisija uzskata, ka runa ir par valsts līdzekļu izmantošanu saistībā ar atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa, jo nodokļu ieņēmumu zaudējums ir līdzvērtīgs valsts līdzekļu patēriņam fiskālo izdevumu formā (42).

(94)

TV2 piešķirto atbrīvojumu no aizdevuma procentiem un iemaksām tieši nodrošina valsts un piešķir no valsts budžeta. Atsakoties no procentiem un iemaksām par šiem aizdevumiem, Dānijas valsts zaudē ienākumus, tāpēc šīs summas ir valsts līdzekļi. Turklāt tieši Dānijas valsts garantē aizdevumus darbības nodrošināšanai. Ieguvums no valsts garantijas ir tāds, ka ar garantiju saistīto risku uzņemas valsts. Šāda riska uzņemšanos valstij parasti atlīdzina ar atbilstīgu prēmiju. Ja valsts atsakās no šādas prēmijas, TV2 ir ieguvējs, savukārt valsts zaudē līdzekļus (43).

(95)

Turklāt valsts ir raidorganizācijai TV2 rezervējusi valsts mēroga raidīšanas frekvenci, par ko TV2 valsts struktūrai maksā frekvences nodevu. Izmeklēšanas periodā TV2 samaksātā gada nodeva bija no 2 līdz 4 miljoniem Dānijas kronu.

(96)

Tā kā trūkst pamata salīdzinājumam attiecībā uz samaksātajām nodevām par valsts mēroga frekvenci, šo nodevu var salīdzināt tikai ar nodevu, kas samaksāta par atļauju translēt lielākai iedzīvotāju daļai, izmantojot tīkla konfigurāciju. TV2 frekvences nodeva par valsts mēroga pārklājumu ir būtiski zemāka nekā tīkla nodeva, ko piemēroja TvDanmark un kas bija diapazonā no DKK 5 miljoniem 1997. gadā līdz DKK 30 miljoniem 2001. gadā, lai gan TvDanmark reģionālo frekvenču tīkla pārklājums ir tikai 77 %. Tādējādi TV2 varēja sasniegt lielāku Dānijas iedzīvotāju daļu par zemāku cenu.

(97)

Tāpēc Komisija uzskata, ka frekvences nodeva neatspoguļo tirgus nosacījumus un ka, nepieprasot tirgus likmi par šo resursu, valsts zaudēja ieņēmumus, ko varēja iekasēt valsts budžetā.

(98)

Savukārt, tā kā TV2 neraida, izmantojot vietējo frekvenču konfigurāciju, lai izveidotu valsts mēroga tīklu, TV2 nav jāmaksā tīkla nodeva. Tā kā valsts nebūtu varējusi likumīgi iekasēt šo nodevu no TV2, tā nezaudēja ieņēmumus, kas būtu iekasējami valsts budžetā, un tāpēc tas nav saistīts ar valsts līdzekļiem.

(99)

Tāpat Komisija nav konstatējusi valsts līdzekļus saistībā ar juridisko noteikumu, kas paredz pienākumu kopīgo antenu iekārtu īpašniekiem raidīt sabiedriskā pakalpojuma programmas, izmantojot šīs iekārtas ( must-carry ), jo valsts neatsakās no ienākumiem, ne arī aktīvi pārskaita līdzekļus šiem operatoriem. Tādējādi, izmantojot piekļuves noteikumus, TV2 negūst finansiālas priekšrocības no valsts līdzekļiem (44).

(100)

Visi iepriekš aprakstītie pasākumi ir attiecināmi uz Dānijas valsti, jo, kā aprakstīts iepriekš, tie kaut kādā veidā ir saistīti ar Dānijas valsts lēmumu.

(101)

Komisija uzskata, ka licenču maksas ieņēmumi, pārskaitījumi no TV2 fonda (tostarp reklāmas ieņēmumi par 1995. un 1996. gadu) un no Radio fonda, atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa, atbrīvojums no aizdevuma procentiem un iemaksām, kā arī valsts garantija aizdevumiem darbības nodrošināšanai un piekļuve valsts mēroga frekvencei saskaņā ar labvēlīgiem nosacījumiem nodrošina ekonomisku un finansiālu priekšrocību TV2, kas to atbrīvo no darbības izmaksām, kuras pretējā gadījumā būtu jāsedz no tā budžeta. Turklāt TV2 konkurenti šādus līdzekļus nesaņēma.

(102)

Tomēr valsts pasākumi, ar ko kompensē vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma (turpmāk – “VTNP”) papildu izmaksas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ja ir izpildīti četri nosacījumi, kas izklāstīti Tiesas Altmark spriedumā (45):

(103)

Kā tiks plašāk izskatīts šā lēmuma daļā, kas attiecas uz saderību (sk. šā lēmuma 160. apsvērumu un turpmākos apsvērumus), no Tiesas sprieduma izriet, ka Altmark 1. kritērijs ir izpildīts.

(104)

Attiecībā uz Altmark 2. kritēriju, saskaņā ar kuru sabiedriskā pakalpojuma kompensācijas aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš noteiktiem objektīvā un pārredzamā veidā, Komisijai ir jānovērtē juridiskie un ekonomiskie apstākļi, kādos izmeklēšanas periodā tika noteikti licences maksas ieņēmumi, kādi jāsaņem TV2. Šajā saistībā Komisija norāda, ka procedūra atbilda turpmāk aprakstītajam.

(105)

Saskaņā ar Dānijas iestāžu 2003. gada 24. marta vēstules 29. un 30. punktu Radio un televīzijas apraides likumā, kas bija spēkā izmeklēšanas periodā (46), bija noteikts, kā finansējama TV2 raidstacija kopumā (licences maksa, reklāmas ieņēmumi un citi ieņēmumu avoti), un paredzēts, ka kultūras ministrs nosaka TV2 un DR licences maksu daļu, tātad attiecīgi arī TV2 piešķiramās kompensācijas summu. Jāatzīmē, ka par 1995. un 1996. gadu TV2 savu licenču maksu daļu saņēma no TV2 fonda.

(106)

Atbilstīgi iedibinātai praksei šo kompensācijas summu noteica ministrs, apspriežoties ar Dānijas parlamenta Finanšu ministriju, atbilstīgi plašsaziņas līdzekļu nolīgumam, kas noslēgts ar lielāko daļu Dānijas parlamenta politisko partiju. Attiecīgajā periodā bija noslēgti 3. plašsaziņas līdzekļu nolīgumi: plašsaziņas līdzekļu nolīgums par 1994.–1997. gadu, kas noslēgts 1993. gada 16. septembrī, plašsaziņas līdzekļu nolīgums par 1997.–2000. gadu, kas noslēgts 1996. gada 10. maijā, un plašsaziņas līdzekļu nolīgums par 2001.–2004. gadu, kas noslēgts 2000. gada 28. martā.

(107)

Tādējādi licences maksu ieņēmumi bija noteikti uz samērā ilgu laikposmu. Izmeklēšanas periodā TV2 piešķirto kompensāciju nevienu reizi nepārskatīja – pat tad, kad TV2 ieņēmumi sāka samazināties. Piemēram, lai gan TV2 reklāmas ieņēmumi 1999. gadā krasi samazinājās, kompensācija netika pielāgota, lai to atspoguļotu.

(108)

Dānijas iestādes informēja, ka kompensāciju noteica, pamatojoties uz cenām un algu indeksāciju saskaņā ar TV2 budžetu un pārskatiem, kā arī uz ekonomikas analīzi.

(109)

Revidentu uzņēmums KPMG 1995. un 1999. gadā veica padziļinātas ekonomikas analīzes. KPMG palīdzēja uzraudzības grupa, kuras sastāvā bija vadošo tirgus dalībnieku pārstāvji, tostarp TV2 konkurenti saistībā ar 1999. gada ziņojumu. It sevišķi uzmanību pievērsa iespējamiem ieņēmumiem no citiem ienākumu avotiem, kas nebūtu licenču maksas, piemēram, no reklāmas ieņēmumiem.

(110)

Dānijas iestādes savas 2003. gada 24. marta vēstules 164. un 165. punktā norādīja, ka KPMG konsultatīvie pētījumi, kuru mērķis bija prognozēt reklāmas apgrozījuma iespējamākās tendences Dānijas reklāmas tirgū un TV2 ienākumu avotus, kā arī konstatēt ar šīm prognozēm saistītās nenoteiktības, tika izstrādāti, lai nodrošinātu labāku pamatu Dānijas valdībai un Dānijas parlamentam sarunu par plašsaziņas līdzekļu politiku laikā noteikt un sadalīt licenču maksas ieņēmumus.

(111)

Dānijas iestādes informēja, ka dokumenti, ko izmantoja kompensācijas noteikšanai, bija publiski pieejami. Plašsaziņas līdzekļu nolīgumi bija publicēti paziņojumos presei un parlamenta protokolu formālajā ziņojumā (Folketingstidende). Tiesību akti, ar kuriem bija paredzēts īstenot plašsaziņas līdzekļu nolīgumus, tika publicēti Dānijas oficiālajā laikrakstā Lovtidende. Kopā ar iepriekš minētajām ekonomikas analīzēm publicēja arī TV2 pārskatus.

(112)

Ņemot vērā Tiesas spriedumu, Komisijai jānovērtē, vai, balstoties uz iepriekš aprakstīto procedūru, var izdarīt secinājumu, ka Altmark 2. kritērijs ir izpildīts.

(113)

No vienas puses, Komisija atzīmē, ka savā spriedumā (47) Tiesa norādīja, ka “[…] ka nevar izslēgt, ka iepriekš minētie nosacījumi pat licenču līdzekļu daļu, kas pienākas TV2, var būt objektīvi un pārskatāmi, jo tajos cita starpā paredzēta Dānijas Parlamenta līdzdalība, tie ir balstīti uz ekonomiskām analīzēm, kuras ir izstrādājis revīzijas uzņēmums, kam palīdzēja ekspertu uzraudzības grupa, kurā esot piedalījušies TV2 konkurenti, un ka šīs analīzes, tāpat kā TV2 grāmatvedības atskaites, tika publicētas. Tātad nevar izslēgt, ka nopietna šo nosacījumu analīze attiecīgajā gadījumā liktu izdarīt secinājumu, ka Dānijas Karaliste, pat pirms Tiesa noteica Altmark kritērijus, būtībā bija nodrošinājusi otrā kritērija nodrošināšanu”. Turklāt Tiesa arī sprieda, “ka licenču līdzekļu daļa, kas pienākas TV2, tika aprēķināta, balstoties uz pieņēmumu, ka TV2 turpinātu gūt labumu no citiem valsts pasākumiem  (48)” (t. i., nodokļa atbrīvojums utt.).

(114)

Komisija uzskata, ka Dānijas parlamenta iesaistīšanās procesā, kura rezultātā noteica licenču maksu, nodrošināja zināmu pārredzamību un objektivitāti. Turklāt par plašsaziņas līdzekļu nolīgumiem, kuros bija noteiktas licenču maksu summas, kas jāsaņem TV2, lēmums tika pieņemts par vairākiem gadiem uz priekšu, un izmeklēšanas periodā TV2 kompensācija netika vēlāk pārskatīta.

(115)

Tomēr KPMG sagatavotajos ekonomikas ziņojumos bija prognozēta tikai tā reklāmas ieņēmumu summa, ko TV2 uzkrāj (t. i., ienākumi). Attiecībā uz izmaksām saistībā ar kompensācijas noteikšanu šajos ekonomikas ziņojumos netika pausta nostāja, un Komisijai šķiet, ka plašsaziņas līdzekļu nolīgumu pamatā bija vienīgi TV2 iepriekšējo gadu izmaksu indeksācija. Dānijas iestādes patiesi norādīja, ka kompensāciju noteica, pamatojoties uz cenu un algu indeksāciju saskaņā ar TV2 budžetu un pārskatiem, kā arī uz ekonomikas analīzēm, kurās novērtēja tikai ienākumus un kuras neattiecās uz 1993. gada 16. septembrī noslēgtajā plašsaziņas līdzekļu nolīgumā ietverto periodu.

(116)

Turklāt nebija nekādu norāžu par to, saskaņā ar kādiem kritērijiem kompensācija aprēķināma. Kompensācijas summa tika noteikta iepriekš, taču Altmark 2. kritērijs paredz, ka kompensācijas aprēķināšanas parametriem jābūt iepriekš noteiktiem objektīvā un pārredzamā veidā.

(117)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka Altmark 2. kritērijs nav izpildīts. Jebkurā gadījumā Altmark kritēriji ir kumulatīvi, un Komisija uzskata, ka 4. kritērijs nav izpildīts (skatīt turpmāk).

(118)

Saskaņā ar Altmark 4. kritēriju “ja uzņēmums sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām konkrētajā gadījumā nav izvēlēts sabiedrisko iepirkumu procedūras rezultātā, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kurš spēj šos pakalpojumus piedāvāt par sabiedrībai viszemāko cenu, kompensācijas apjoms nosakāms, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kādi, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi vadīts un adekvāti nodrošināts ar transporta līdzekļiem, lai spētu izpildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā atbilstošos ieņēmumus un paredzot saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi”.

(119)

Konkrētajā gadījumā sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs TV2 netika izvēlēts publiskā iepirkuma procedūras ietvaros. Tā kā nebija konkursa, Komisijai ir jānovērtē, vai kompensācijas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz izmaksām, ar kādām saskartos tipisks, labi vadīts un ar ražošanas līdzekļiem atbilstīgi nodrošināts uzņēmums, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

(120)

Ekonomikas un juridiskie nosacījumi, kas bija pamatā TV2 kompensācijas noteikšanai, ir aprakstīti iepriekš. Ņemot vērā Tiesas spriedumu un to, ka Tiesa minēja, ka Dānijas Karalistes ieviestā procedūra, lai noteiktu TV2 maksājamos licenču maksu ienākumus laikposmā no 1995. līdz 2002. gadam, cita starpā bija saistīta ar ekonomikas analīžu sagatavošanu ar TV2 konkurentu palīdzību, Komisijai it sevišķi jāņem vērā KPMG 1995. un 1999. gada ziņojumi, lai novērtētu, vai tika veikts TV2 izmaksu salīdzinājums ar tipiska, labi vadīta uzņēmuma izmaksām.

(121)

Ziņojumos, ko sagatavoja ar KPMG palīdzību, izskatīja dažādus scenārijus attiecībā uz reklāmas tirgus attīstību konkrētajos licenču maksas periodos. Ziņojumos nav ietverta nekāda informācija par pašu TV2 (piemēram, par tā finansiālo stāvokli vai darbības izmaksām), bet tajos ir atspoguļots, kā reklāmas ieņēmumi varēja attīstīties un kāda vispārējā reklāmas tirgus daļa varēja nodrošināt ieņēmumus TV2. Šie ziņojumi, kuros bija prognozēta iespējamākā reklāmas apgrozījuma attīstība Dānijas reklāmas tirgū un noteiktas ar šīm prognozēm saistītās nenoteiktības, bija daļa no procedūras, ko Dānijas iestādes izmantoja, lai noteiktu TV2 piešķiramo licences maksu.

(122)

KPMG ziņojumos nav novērtētas TV2 vai citu operatoru izmaksas. Tajos izskatīta tikai reklāmas tirgus attīstība un TV2 daļa reklāmas ieņēmumos. Jāatzīmē arī, ka šie ziņojumi nav saistīti ar izmeklēšanas perioda pirmajiem gadiem, uz kuriem attiecās 1993. gada plašsaziņas līdzekļu nolīgums.

(123)

Zināmā mērā šo ziņojumu izstrādē bija iesaistīti konkurenti. Attiecībā uz 1995. gada ziņojumu ir norādīts, ka bija iesaistītas “daudzas ieinteresētās personas”, bet ziņojumā nav skaidri norādīts, kas tieši. KPMG 1999. gada ziņojumā ir minēta ekspertu uzraudzības grupa, kurā patiešām piedalījās TV2 konkurenti. Tomēr tas, ka šos ziņojumus zināmā mērā sagatavoja ar TV2 konkurentu palīdzību, pats par sevi nenozīmē, ka tika veikta konkurentu izmaksu analīze.

(124)

Turklāt šajos ziņojumos nav analīzes par izmaksām, ar kādām saskartos tipisks, labi vadīts un ar ražošanas līdzekļiem atbilstīgi nodrošināts uzņēmums, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, bet drīzāk izskatīts vispārīgāks jautājums par reklāmas tirgus prognozēm, kā arī par TV2 reklāmas ieņēmumu apmēru nākotnē. Jāpiebilst arī, ka reklāmas tirgus cenas tika noteiktas, pamatojoties uz tādiem dažādiem elementiem kā skatītāju daļa, nevis tikai uz izmaksām.

(125)

Dānijas iestādes un TV2 arī izvirzīja juridiskus un uz faktiem balstītus argumentus saistībā ar Altmark 4. kritēriju.

(126)

Pirmkārt, Dānija atsaucās uz BUPA lietu un apgalvoja, ka Komisijai nav obligāti jāpiemēro Altmark 4. kritērijs vai ka vismaz, ņemot vērā Tiesas spriedumu, jānovērtē tikai, vai tas ir izpildīts pēc būtības. Komisija uzskata, ka BUPA lietā situācija bija ļoti specifiska, jo attiecīgā shēma, kas bija saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, nebija saistīta ar izmaksām, kā tas ir sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, bet sistēmas pamatā bija klientu riska profili. Šādā situācijā uzņēmumam nebija iespējas uzlabot efektivitāti, balstoties uz savām izmaksām. Savukārt sabiedriskajām raidorganizācijām ir iespējams aprēķināt kompensāciju, pamatojoties uz izmaksām un ieņēmumiem.

(127)

Otrkārt, atsaucoties uz Chronopost lietu (49), Dānija argumentē, ka tādu sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju kā TV2 nevar salīdzināt ar privātu uzņēmumu. Tomēr Komisija uzskata, ka – pretēji izmaksu sadalījuma jautājumam saistībā ar saderības novērtējumu, ko veica Chronopost lietā – Altmark 4. kritērija būtība tieši paredz, ka, ja nav rīkots konkurss, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja izmaksas jāsalīdzina ar tipiska, labi vadīta un ar ražošanas līdzekļiem atbilstīgi nodrošināta uzņēmuma izmaksām.

(128)

Turklāt Dānija apgalvoja, ka saistībā ar regulārām TV2 pārbaudēm Valsts revīzijas birojs veica finanšu un vadības revīzijas attiecībā uz TV2 pārskatiem un ka tika piemēroti regulāri kontroles pasākumi, kas aptvēra arī efektivitātes aspektus. Tomēr Komisija uzskata, ka tas, ka TV2 pārskati tika iesniegti apstiprināšanai Kultūras ministrijai, nav pietiekami, lai parādītu, ka TV2 izmaksas atbilst tipiska, labi vadīta uzņēmuma izmaksām. Turklāt ir apšaubāms, ka ex post kontroles pasākumi ir būtiski, lai nodrošinātu 4. kritērija izpildi, ja pirms kompensācijas noteikšanas netika veikta izmaksu analīze.

(129)

Tāpat Dānijas iestādes jo īpaši atsaucās uz Dānijas Valsts revīzijas biroja 2000. gada ziņojumu, kurā TV2 produktivitātes tendences zināmā mērā salīdzinātas ar DR un ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju (Lielbritānijas apraides korporācijas “BBC”, Sveriges Television“SVT” un Norsk Riksringkastning“NRK”) produktivitātes tendencēm. Šajā ziņojumā Valsts revīzijas birojs secināja, ka gan DR, gan TV2 uzlaboja produktivitāti laikposmā no 1990. līdz 1999. gadam. DR lielākā mērā nekā TV2 samazināja stundas izmaksas, kas saistītas ar pirmajām translācijām, taču 1999. gadā DR stundas izmaksas par pirmajām translācijām vienalga bija par 53 % augstākas nekā TV2 izmaksas. DR stundas apraides izmaksas 1999. gadā bija par aptuveni 29 % augstākas nekā TV2 izmaksas. Valsts revīzijas birojs arī uzskatīja, ka DR un TV2 produktivitātes tendences bija labākas nekā trīs citu sabiedrisko raidorganizāciju produktivitātes tendences vai līdzvērtīgas tām.

(130)

Tomēr ar šo ziņojumu nepietiek, lai apliecinātu, ka 4. kritērijs ir izpildīts.

(131)

Ziņojums patiešām tika izstrādāts tikai pēc plašsaziņas līdzekļu nolīgumiem, kuros noteikta kompensācijas summa, tāpēc tas neapliecina, ka kompensācija tika noteikta, pamatojoties uz izmaksām, ar kādām būtu saskāries tipisks uzņēmums, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumus.

(132)

Turklāt ziņojumā tiek veikts salīdzinājums ar citām sabiedriskajām raidorganizācijām, tāpēc tas nav par “tipisku” raidorganizāciju. Piemēram, nav noteikts, ka DR izmaksas, kuram nav atļauts gūt finansējumu no reklāmas un kura kompensācijas līmenis ir noteikts tajā pašā plašsaziņas līdzekļu nolīgumā, kur noteikts TV2 kompensācijas līmenis, ir tipiska uzņēmuma izmaksas. Tāpēc saskaņā ar Altmark 4. kritēriju nav iespējams izdarīt secinājumus no salīdzinājuma ar DR izmaksām.

(133)

Turklāt, runājot par salīdzinājumu ar ārvalstu sabiedriskajām raidorganizācijām, ziņojumā TV2 produktivitātes tendences ir salīdzinātas tikai ar vienu citu sabiedrisko raidorganizāciju, bet netiek pausts viedoklis par efektivitāti kā tādu, tādēļ viedoklis nav pausts arī par izmaksām. Zemākas produktivitātes prognozes var izraisīt vairāki cēloņi, tostarp arī tas, ka efektivitāte kā tāda bija augstāka perioda sākumā, vai tas, ka raidorganizācija nespēja palielināt savu raidlaiku. Piemēram, ziņojuma 51. punktā norādīts, ka “konkrētajā laikposmā BBC un SVT bija gandrīz identiska izmaksu attīstība, t. i., apmēram 50 % pieaugums reālā izteiksmē, savukārt NRK izmaksas palielinājās par aptuveni 60 % reālā izteiksmē. Kā minēts iepriekš, DR izmaksas palielinājās par 23 % reālā izteiksmē, savukārt TV2 – par 63 %. Tā kā BBC un SVT raidlaiks nepalielinājās tikpat lielā mērā, cik pārējo raidorganizāciju raidlaiks, kā jau norādīts iepriekš, šī izmaksu attīstība nozīmēja, ka SVT un BBC neuzlaboja savu produktivitāti tāpat, kā to darīja pārējās trīs sabiedriskās raidorganizācijas”.

(134)

Komisija arī atzīmē, ka ziņojuma 50. punktā ir sacīts, ka “tā kā Valsts revīzijas birojs nav sīkāk izskatījis ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju pārskatus, ir iespējamas atšķirības starp šo raidorganizāciju darbībām un starp aprēķinu metodēm, kas izmantotas atsevišķiem pārskata posteņiem. Tas nozīmē, ka izmantotās izmaksas un no tām izrietošās vienību izmaksas ne vienmēr attiecas uz identiskām darbībām un ka tās ne vienmēr ir aprēķinātas saskaņā ar identiskiem uzskaites principiem. Rezultātā vienību izmaksu līmeņi nav piemēroti salīdzināšanai. Tā kā ārvalstu raidorganizācijas ziņojumā ir iekļautas, lai varētu salīdzināt produktivitātes “attīstību”, nevis produktivitātes līmeni kā tādu, Valsts revīzijas birojs uzskata, ka ar ārvalstu televīzijas raidorganizācijām saistītie dati pašreizējā formā tomēr var tikt izmantoti kā pamatots attīstības rādītājs”. Ziņojuma 53. punktā ir arī norādīts, ka “Valsts revīzijas birojs nav sīkāk izskatījis iepriekš aprakstītās attīstības cēloņus, jo, kā norādīts iepriekš, noteikto vienības izmaksu attīstība ir atkarīga no raidorganizāciju programmu piedāvājuma, un analīzē jebkurā gadījumā pieņem, ka kvalitāte nav mainījusies. Tā kā tas sarežģī salīdzinājumus starp attiecīgajām sabiedriskajām raidorganizācijām, analīzes konstatējumi ir jāinterpretē, ievērojot zināmu piesardzību. Šajā saistībā Kultūras ministrija ir paziņojusi, ka piekrīt aprakstītajai izmaksu attīstībai un ka DR, TV2 un ārvalstu sabiedrisko raidorganizāciju vienības izmaksas jāinterpretē, ievērojot zināmu piesardzību”.

(135)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Komisija uzskata, ka ziņojumā nav norādīts, ka TV2 izmaksas bija tādas, ar kurām saskartos tipisks, labi vadīts uzņēmums, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus.

(136)

Visbeidzot, pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka Altmark 4. kritērijs nav izpildīts, un, tā kā šie kritēriji ir kumulatīvi, TV2 piešķirtā kompensācija neatbilst Tiesas kritērijiem Altmark spriedumā. Jebkurā gadījumā, kā tiks parādīts turpmāk, Komisija uzskata, ka kompensāciju var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(137)

Komisijai jānovērtē arī, vai attiecīgie pasākumi varētu atbilst tirgus ieguldītāja principam. Dānijas iestādes un TV2 argumentēja, ka pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu, jo ir izpildīts tirgus ieguldītāja princips. Tās it sevišķi uzskata, ka saskaņā ar tirgus ieguldītāja principu bija pilnīgi pamatoti pārpalikumu atstāt TV2, lai uzkrātu pašu kapitālu.

(138)

Šajā saistībā vispirms jāatzīmē, ka jautājums par to, ciktāl pasākumi izpildīja tirgus ieguldītāja principu, atšķiras no jautājuma par to, ciktāl pasākumus varētu uzskatīt par vajadzīgiem, lai pildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus (sk. saderības novērtējumu turpmāk), t. i., tas, ka varētu būt nepieciešamas zināmas rezerves un pašu kapitāls, lai TV2 varētu pildīt savus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus, nenozīmē, ka privāts ieguldītājs būtu atstājis šos naudas līdzekļus uzņēmumā un nebūtu pieprasījis dividendes.

(139)

Komisijai saskaņā ar iedibināto judikatūru ir jānosaka, vai līdzīgos apstākļos no privāta ieguldītāja, kura lielums būtu pielīdzināms struktūrām, kas pārvalda valsts sektoru, varētu sagaidīt tādas pašas kapitāla iemaksas (50). Lai gan privāta ieguldītāja rīcībai, ar kuru jāsalīdzina valsts sektora ieguldītājs, nav jābūt tāda parasta ieguldītāja rīcībai, kas iegulda, lai samērā īsā laikā gūtu peļņu, tai jābūt vismaz tādas privātas kontrolakciju sabiedrības vai privātas uzņēmumu grupas rīcībai, kura īsteno struktūrpolitiku un vadās pēc rentabilitātes perspektīvām ilgākā termiņā.

(140)

Turklāt saskaņā ar iedibināto judikatūru vērtējums par to, vai kritērijs ir izpildīts, jāveic lēmuma pieņemšanas laikā, nevis ex post  (51).

(141)

Šajā gadījumā Dānija ir vienīgais TV2 akcionārs un gan pirmais, gan pēdējais kreditors, kam jāsaņem kompensācija uzņēmuma bankrota gadījumā. Tāpēc, skatoties no ieguldītāja perspektīvas, Dānijas valsts varētu censties gūt peļņu no sava ieguldījuma, vai nu pieprasot atlīdzinājumu procentu veidā no aizdevuma, vai peļņu no pašu kapitāla ieguldījuma.

(142)

Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka konkrētajā periodā Dānija atteicās no savām tiesībām uz procentu maksājumiem un pieļāva, ka par aizdevumiem neveic iemaksas. Turklāt Dānijas valsts nav pieprasījusi nekādu atlīdzību par TV2 uzkrāto kapitālu. Tātad Dānijas valsts nepieprasīja normālu peļņu no sava ieguldījuma, kā parasti rīkotos kreditors vai uzņēmuma īpašnieks.

(143)

Turklāt Dānijas iestādes nav minējušas derīgus pamatojumus, kādēļ stratēģiski būtu saprātīgi pārpalikumu no jauna ieguldīt TV2, nevis pieprasīt atlīdzību procentu vai dividenžu veidā. Šādu lēmumu ieguldītājs parasti pieņemtu tikai tad, ja uzskatītu, ka atkārtots ieguldījums paaugstinās sākotnējā ieguldījuma vērtību.

(144)

Šajā gadījumā nav konstatēts, ka būtu pastāvējis uzņēmējdarbības plāns vai konkrēta uzņēmējdarbības stratēģija, kas apliecinātu iepriekš sacīto. Tāpat nav bijušas nekādas citas norādes, ka TV2 plānoja attīstīt savas darbības, lai nodrošinātu šādu vērtības pieaugumu. Šādi Komisija necenšas paļauties uz formāliem argumentiem, lai atspēkotu Dānijas iestāžu argumentu par tirgus ieguldītāju principu, bet tikai lai novērtētu, vai tirgus ekonomikas ieguldītājs būtu izlēmis līdzekļus atstāt TV2, pamatojoties uz informāciju, kas bija tā rīcībā laikā, kad tas pieņēma šo lēmumu. Tomēr, ņemot vērā informāciju, kura bija pieejama laikā, kad līdzekļus atstāja TV2  (52), neatkarīgi no apsvērumiem, kas saistīti ar TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumiem un ko privāts ieguldītājs nebūtu ņēmis vērā, Komisija uzskata, ka nebija ne uzņēmējdarbības plāna, ne ieguldījumu projekta, ne arī kāda cita elementa, uz kura pamata saprātīgs privātais ieguldītājs būtu uzskatījis, ka atkārtots ieguldījums palielinātu vērtību tā sākotnējam ieguldījumam, un tādēļ būtu izlēmis līdzekļus atstāt TV2, nevis pieprasīt atlīdzību.

(145)

Turklāt Dānijas iestādes ir izmantojušas peļņu no apgrozījuma kā kritēriju, lai parādītu, ka tās rīkojās kā privāts ieguldītājs, atkārtoti ieguldot līdzekļus TV2. Tomēr šajā gadījumā ir jāuzsver, ka Dānijas valdība jau ir TV2 finansējuma nodrošinātājs, jo tā tam nodrošina būtiskus ieņēmumus, lai segtu daļu no darbības izmaksām. Šo ieņēmumu apmēram ir tieša ietekme uz rezultātiem, ko TV2 var sasniegt. Praksē rezultātu koeficientu var uzlabot, vienkārši palielinot valsts finansējuma apmēru. Tomēr, tā kā pārmērīgs finansējums parasti arī sekmē neefektivitāti, kā rezultātā tiek patērēts vēl vairāk valsts līdzekļu, noteikti nevar uzskatīt, ka lielāks finansējums vienmēr nodrošina labākus rezultātus.

(146)

Tādējādi Dānijas iestāžu rīcību nevar uzskatīt par tirgus ekonomikas ieguldītāja rīcību. Jebkurā gadījumā, kā tiks parādīts turpmāk, Komisija uzskata, ka kompensāciju var uzskatīt par saderīgu. Kā jau minēts, jautājums par tirgus ieguldītāja principu atšķiras no jautājuma par to, vai Dānijas valsts lēmums atstāt pārpalikumu TV2, lai uzkrātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumiem vajadzīgo pašu kapitālu, bija pamatots.

(147)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka izmeklēšanas periodā TV2 šie pasākumi nodrošināja priekšrocības. Televīzijas apraides tirgū TV2 konkurē ar citām raidorganizācijām, kas nesaņēma tādas pašas priekšrocības. Tāpēc pasākumi jāuzskata par selektīviem un par tādiem, kas izkropļo konkurenci, LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(148)

Uz valsts pasākumiem attiecas LESD 107. panta 1. punkts, ciktāl tie ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tā tas ir gadījumos, kad attiecīgās darbības ir saistītas ar tirdzniecību Kopienā.

(149)

Tiesa ir izstrādājusi plašu šā jēdziena interpretāciju. Saskaņā ar Tiesas judikatūru, ja atbalsts nostiprina uzņēmuma pozīcijas salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas konkurē tirdzniecības jomā Kopienā, jāuzskata, ka minētais atbalsts ietekmē šādu tirdzniecību (53). Tas, ka attiecīgais uzņēmums neiesaistās eksportā, nenozīmē, ka tirdzniecība nav skarta. Ja dalībvalsts piešķir atbalstu uzņēmumam, ir iespējams saglabāt vai pat palielināt tā iekšzemes darbības, kas savukārt samazina citu uzņēmumu iespējas nostiprināties tirgū. Attiecīgi atbalsts ļauj saņēmējam paturēt tirgus daļu, ko pretējā gadījumā varēja iegūt konkurenti no citām dalībvalstīm (54).

(150)

Komisija Apraides paziņojuma 18. punktā, atsaucoties uz Tiesas judikatūru, norāda, ka “tādēļ sabiedrisko raidorganizāciju valsts finansējums būtībā ietekmē dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Tas skaidri attiecas uz programmu tiesību pārņemšanu un pārdošanu, kas bieži vien notiek starptautiskā līmenī. Arī reklāmai to sabiedrisko raidorganizāciju gadījumā, kurām atļauts pārdot reklāmas laiku, ir pārrobežu ietekme, jo īpaši viendabīgos valodu reģionos, kas pārsniedz valsts robežas. Turklāt komerciālo raidorganizāciju īpašnieku struktūra var pārsniegt vienas dalībvalsts robežas”.

(151)

Šajā gadījumā Komisija atzīmē, ka TV2 darbojas starptautiskajā tirgū un apmainās ar televīzijas programmām (55). Tas tieši konkurē ar komerciālajām raidorganizācijām, kas darbojas starptautiskajā apraides tirgū un kam ir starptautiska īpašumtiesību struktūra. TV2 piešķirtie finanšu līdzekļi ir tam nodrošinājuši konkurētspējas priekšrocību, lai nopirktu audiovizuālās tiesības un ieguldītu programmās, ko pēc tam var pārdot. Turklāt atbalsta pasākumi ir TV2 nodrošinājuši labvēlīgu situāciju salīdzinājumā ar tā konkurentiem Eiropas Savienībā, samazinot konkurentu iespējas nostiprināties Dānijas tirgū.

(152)

Tāpēc Komisija secina, ka TV2 piešķirtie pasākumi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(153)

Tā kā ir izpildīti visi LESD 107. panta 1. punkta nosacījumi, Komisija secina, ka TV2 piešķirtie un iepriekš aprakstītie pasākumi ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(154)

Tā kā TV2 sāka raidīt 1989. gadā, visi pasākumi par labu TV2 ir īstenoti pēc Dānijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Tādēļ pasākumi, tostarp licences maksa, ir jauns valsts atbalsts (nevis pastāvošs atbalsts LESD 108. panta 1. punkta izpratnē).

(155)

Komisija uzskata, ka nav acīmredzama pamata piemērot LESD 107. panta 2. punktu un 107. panta 3. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu, un ne Dānijas iestādes, ne TV2 nav šajā saistībā izvirzījuši argumentus.

(156)

Tāpēc Komisija izvērtēs, vai būtu piemērojams LESD 106. panta 2. punkts.

(157)

Saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu “uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai kas darbojas kā dalībvalstu fiskāli monopoli, attiecas Līgumos ietvertie noteikumi un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums de iure vai de facto netraucē veikt tiem uzticētos konkrētos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Savienības interesēm”.

(158)

Lai pasākumam varētu piemērot šo izņēmumu, jāizpilda šādi nosacījumi:

(159)

Komisijas 2001. gada Apraides paziņojumā (56) ir izklāstīti principi un metodes, ko Komisija ir paredzējusi piemērot apraides nozarē, lai nodrošinātu atbilstību iepriekš minētajiem nosacījumiem.

(160)

Saskaņā ar Apraides likumu (atbilstīgi tā 1994. gada redakcijai) (57) TV2 ir neatkarīgs uzņēmums, kura mērķis ir, īstenojot neatkarīgas programmu darbības, veidot un raidīt valsts mēroga un reģionālos televīzijas raidījumus. Jānodrošina raidījumu augsta kvalitāte, vispusība un daudzveidība. Plānojot TV2 reģionālo raidstaciju raidījumus, prioritāti piešķir arī reģiona vajadzībām. Sabiedriskās apraides pakalpojums ir sīkāk izklāstīts TV2 statūtos, kuros noteikts, ka TV2 jānodrošina programmas, kas ietver ziņas, vispārēju informāciju, izglītības, mākslas un izklaides pārraides visiem Dānijas iedzīvotājiem (58).

(161)

Komisija atzīmē, ka Tiesa savā spriedumā (59) pauda viedokli par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus sniegt ir likumā noteikts TV2 pienākums.

(162)

Pirmkārt, Tiesa atgādināja, ka dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība, nosakot, ko tās uzskata par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem, tāpēc Komisija šādas definīcijas var apšaubīt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā (60).

(163)

Turklāt, kā noteikts Apraides paziņojuma 33. punktā, tieši dalībvalstis nosaka sabiedriskas raidorganizācijas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu.

(164)

Proti, attiecībā uz VTNP apraides jomā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra atzīst, ka dalībvalstis var likumīgi noteikt tādu VTNP, kas ietver programmu vispusīga klāsta apraidi (61).

(165)

Turklāt, Amsterdamas protokolā (62) nosakot, “ka sabiedriskās apraides sistēma dalībvalstīs ir tieši saistīta ar katras valsts sabiedrības demokrātijas, sociālajām un kultūras vajadzībām un vajadzību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu”, dalībvalstis tieši atsaucas uz sabiedriskās apraides sistēmām, ko tās ir ieviesušas un kam tās ir uzticējušas nodrošināt televīzijas programmu vispusīgu klāstu visiem šo valstu iedzīvotājiem.

(166)

Savā spriedumā Tiesa noteica, ka nevar apstrīdēt dalībvalstu pilnvaras noteikt apraides VTNP plašā un kvalitatīvā nozīmē, lai nodrošinātu programmu vispusīga klāsta apraidi, kā arī nevar apstrīdēt dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz reklāmas ieņēmumu izmantošanu, lai finansētu šādus VTNP (63).

(167)

Dalībvalstīm doto iespēju plaši noteikt apraides VTNP, lai nodrošinātu programmu vispusīga klāsta apraidi, nevar apšaubīt ar to, ka sabiedriskā raidorganizācija ir iesaistīta arī komercdarbībās, it sevišķi reklāmlaika pārdošanā. Sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma noteikšana patiešām ir jānošķir no jautājuma par šo pakalpojumu sniegšanai izvēlētajiem finansēšanas mehānismiem (64).

(168)

Turklāt Tiesa skaidri norādīja, ka Komisijai nav jāsalīdzina TV2 programmas ar komerciālo kanālu programmām. Ja apraides VTNP noteikšana būtu atkarīga –, t. i., veicot programmu salīdzinošu analīzi – no komerciālo raidorganizāciju piedāvātajām programmām, dalībvalstīm tiktu atņemtas pilnvaras noteikt šo sabiedrisko pakalpojumu. Faktiski galīgajā analīzē VTNP noteikšana būtu atkarīga no komerciālajiem operatoriem un to lēmumiem par to, vai pārraidīt konkrētas programmas.

(169)

Tiesa (65) arī apstiprināja, ka komerciālajām raidorganizācijām piemērotās saistības nav salīdzināmas ar TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Šo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību mērķis ir Dānijas iedzīvotājiem nodrošināt tādu programmu dažādību, kas apmierina kvalitātes, vispusības un daudzveidības prasības. Ar šīm sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām nosaka visas TV2 apraides darbības, un tas ir daudz neelastīgāks nosacījums kā Dānijas tiesību aktos aprakstītās obligātās saistības apraides atļaujas piešķiršanai.

(170)

Tāpēc Tiesa secināja (66), ka “Dānijas iestāžu izvēlētā definīcija ir plaša, jo, tā kā tā būtībā ir kvalitatīva rakstura, tā atstāj raidorganizācijas ziņā tās programmu klāsta izstrādi. Tomēr prasītāju apgalvotais iebildums par neprecizitāti nav atbilstošs. Gluži pretēji – TV2 uzdevums ir pilnībā skaidrs un precīzs, proti, piedāvāt visiem Dānijas iedzīvotājiem augstas kvalitātes, vispusīgus un daudzveidīgus televīzijas raidījumus”.

(171)

Pamatojoties uz iepriekšminēto un ņemot vērā apraides nozares specifiku, Komisija uzskata, ka “plaša” definīcija attiecībā uz līdzsvarota un daudzveidīga programmu klāsta nodrošināšanas uzticēšanu konkrētai raidorganizācijai saskaņā ar tās uzdevumu, ņemot vērā protokola skaidrojošos noteikumus, ir likumīga saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu. Šāda definīcija būtu saskaņā ar mērķi nodrošināt konkrētas sabiedrības demokrātijas, sociālās un kultūras vajadzības, kā arī garantēt plurālismu, tostarp kultūru un valodu daudzveidību.

(172)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem faktoriem, Komisija uzskata, ka var pieņemt definīciju attiecībā uz sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas jāsniedz TV2.

(173)

Jāpiebilst, ka aplūkotajā periodā TV2 saistībā ar savu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu izmantoja interneta vietni. Šajā interneta vietnē lietotāji saņem informāciju par TV2 sabiedriskajām televīzijas programmām. Komisija piekrīt, ka TV2 interneta vietne, kurā lietotāji var iegūt informāciju tikai par TV2 sabiedriskajām televīzijas programmām, ietilpst TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumā. Tāpēc šīs vietnes izmantošanas iekļaušana sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumā nav uzskatāma par acīmredzamu kļūdu. Turklāt TV2 izmantoja komerciālu interneta vietni ar spēlēm utt. Šī TV2 komerciālā interneta vietne jāuzskata tikai un vienīgi par komercdarbību, jo tajā tiek piedāvāti interaktīvi produkti pēc individuāla pieprasījuma, piemēram, spēles vai “tērzēšanas” iespējas, kas neatšķiras no līdzīgiem komerciāliem produktiem. Tāpēc šīs minētās komercdarbības neietilpst TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma jomā.

(174)

Lai varētu piemērot LESD 106. panta 2. punktā paredzēto atbrīvojumu, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevums TV2 ir jāuztic, pieņemot formālu aktu. Komisija atzīmē, ka Apraides likumā (67) TV2 ir formāli pilnvarots pildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu. Komisija arī atzīmē, ka spriedumā Tiesa noteica, ka “ir acīmredzams, ka TV2 ir uzdota šāda uzdevuma [sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma] izpilde” (68).

(175)

Tomēr, tā kā juridiskā definīcija pietiekami skaidra nenorāda, kādi citi pakalpojumu veidi ir atļauti kā sabiedriskie pakalpojumi, sabiedriskajai raidorganizācijai ir vajadzīgs formāls iepriekšējs pilnvarojums attiecībā uz katru papildu darbību, ko TV2 vēlas ietvert sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumā. Komisija atzīmē, ka aplūkotajā laikposmā TV2 nesniedza šādus citus pakalpojumus papildus saviem sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumiem. Tādējādi interneta vietne, kas piedāvāja citus pakalpojumus, piemēram, spēles, bija komerciāls pakalpojums, savukārt interneta vietni, kurā lietotāji varēja saņemt informāciju tikai par TV2 sabiedriskajām televīzijas programmām, var uzskatīt par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma daļu, jo to nevar nošķirt no apraides pakalpojuma. Tāpēc Komisija secina, ka aplūkotajā laikposmā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevums bija pareizi uzticēts TV2.

(176)

Tomēr, kā noteikts 2001. gada Apraides paziņojuma 41.–43. punktā, sabiedrisko pakalpojumu pilnvaras ir ne tikai vienkārši formāli jānodod raidorganizācijai, bet arī jāīsteno, kā noteikts aktā, ar kuru šīs pilnvaras tiek piešķirtas. Tā kā Komisija nevar spriest par to, vai ir izpildīti kvalitātes standarti, ir vēlams, lai šim nolūkam būtu atbilstīga uzraudzības iestāde, jo dalībvalsts ziņā ir izvēlēties mehānismu, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību, ar nosacījumu, ka šī iestāde ir neatkarīga no pilnvarotā uzņēmuma.

(177)

Šajā kontekstā Komisija atzīmē, ka Valsts revīzijas birojs 2000. gadā veica īpašu izmeklēšanu par TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību saturu un būtību, kā arī par to, kā tās tika īstenotas praksē. Šajā izmeklēšanā neatklāja, ka TV2 nebūtu ievērojis savas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Turklāt laikposmā no 2001. līdz 2002. gadam darbojās Sabiedrisko pakalpojumu padome, lai nodrošinātu, ka TV2 ievēroja savas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, lai gan šī struktūra savā īsajā pastāvēšanas laikā šajā saistībā nepublicēja nevienu ziņojumu. Tāpat Komisijas rīcībā nav norādes, ka TV2 nepildīja savas saistības vai tas darbojās tā, ka raidorganizācijas darbību vairs nevarētu uzskatīt par VTNP saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.

(178)

Attiecībā uz sabiedriskā apraides pakalpojuma finanšu kontroli Komisija atzīmē, ka Valsts revīzijas birojs visā izmeklēšanas laikposmā ir veicis TV2 pārskatu revīzijas. Šīs revīzijas ietvēra gan finanšu revīzijas, gan vadības revīzijas, lai gan Valsts revīzijas birojs nebija pilnvarots novērst TV2 sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksu pārmērīgu kompensāciju.

(179)

Attiecībā uz valsts atbalsta proporcionalitāti Komisija ir pilnvarota veikt šo novērtējumu. Komisija atzīmē, ka Dānijā ir ieviesta Pārredzamības direktīva. Komisija ir saņēmusi datus no Dānijas iestādēm, lai tā varētu novērtēt, vai valsts atbalsts ir proporcionāls.

(180)

Ņemot vērā Tiesas spriedumu un 2001. gada Apraides paziņojumu, Komisijai jāvērtē, vai proporcionalitātes prasība ir izpildīta, ņemot vērā divus aspektus.

(181)

Pirmkārt, Komisijai jāaprēķina TV2 uzticētā sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma neto izmaksas un jāpārbauda, vai šīs izmaksas ir pārmērīgi kompensētas, ņemot vērā uzņēmuma pienākumu īstenot savus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus.

(182)

Otrkārt, Komisijai jāanalizē TV2 rīcība reklāmas tirgū. Patiešām, saskaņā ar 2001. gada Apraides paziņojumu sabiedriskā raidorganizācija, ciktāl zemākus ieņēmumus sedz valsts atbalsts, var vēlēties samazināt reklāmas vai citu komerciālu pakalpojumu cenas tirgū, lai tādējādi samazinātu konkurentu ieņēmumus. Tāpēc Komisija uzskata, ka gadījumos, kad sabiedriska raidorganizācija nosaka tik zemas komercpakalpojumu cenas, ka tās nesedz vienkāršās izmaksas, kādas būtu jāsedz efektīvam komerciālam operatoram līdzīgā situācijā, šāda prakse norāda uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pārmērīgu kompensēšanu.

(183)

Dalībvalstīm saskaņā ar Pārredzamības direktīvu (69) par sabiedriskajiem pakalpojumiem un komerciālajiem pakalpojumiem ir jāveic atsevišķa uzskaite. Izmaksas un ieņēmumus atbilstīgi attiecina, pamatojoties uz skaidri noteiktiem, objektīviem izmaksu uzskaites principiem.

(184)

Komisija uzskata, ka apraides nozarē izmaksu uzskaites nošķiršana var būt sarežģīta vai pat neiespējama, jo dažādām darbībām vajadzīgi vieni un tie paši ieguldījumi. Šajā nozarē dalībvalstis var uzskatīt visu raidorganizācijas programmu klāstu par sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu, vienlaicīgi pieļaujot to komerciālu izmantošanu (70).

(185)

Šajā lēmumā Komisijai vispirms jānosaka TV2 sniegto VTNP izmaksas.

(186)

Tā kā TV2 īsteno arī komercdarbības, tam jāveic atsevišķa uzskaite par savām atšķirīgajām darbībām. Kopš 2001. gada TV2 ir juridisks pienākums veikt atsevišķu uzskaiti par saviem sabiedriskajiem pakalpojumiem un atsevišķu – par komercdarbībām.

(187)

Aprēķinot neto izmaksas, Komisijai no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas bruto izmaksām jāatskaita visi neto ieguvumi no sabiedrisko pakalpojumu komerciālās izmantošanas. Dānijas iestādes ir iesniegušas datus saskaņā ar Apraides paziņojuma 56. punktā izklāstīto metodi, lai parādītu TV2 rezultātus komerciālo darbību un sabiedrisko pakalpojumu jomā. Skaitļi liecina, ka lielākajai daļai TV2 komerciālo darbību bija vajadzīgi tādi paši ieguldījumi, kā sabiedriskajiem pakalpojumiem. Tādēļ uz šīm komercdarbībām nav attiecinātas nekādas būtiskas izmaksas. Šādā gadījumā Komisija atskaita komerciālās darbības neto ieņēmumus, lai aprēķinātu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Komercdarbības interneta vietnē ir vienīgās darbības, ko var uzskatīt par nošķiramām no sabiedriskā pakalpojuma. TV2 interneta vietnes komercdarbību zaudējumi kopš šo darbību sākšanas 1997. gadā ir DKK […] (71) miljoni.

(188)

Pēc tam Komisija no sabiedriskā pakalpojuma bruto izmaksām ir atskaitījusi ieņēmumus, kas gūti no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas (reklāmas ieņēmumi un citi komerciālie ieņēmumi), lai iegūtu sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas. Pēc tam no sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksām atskaitīts valsts finansējums. Šis aprēķins ir attēlots tabulā turpmāk tekstā.

(189)

Jāatzīmē, ka, neraugoties uz vairākiem Komisijas pieprasījumiem norādīt precīzus reklāmas ieņēmumus 1995. un 1996. gadā, Dānijas iestādes un TV2 nav snieguši skaidrus un nepārprotamus skaitļus.

(190)

Savā 2009. gada 26. jūnija atbildē Dānijas iestādes norādīja, ka nevar apstiprināt, ka reklāmas ieņēmumi, ko TV2 saņēma no TV2 fonda, bija DKK 400,1 miljons 1995. gadā un DKK 337,7 miljoni 1996. gadā.

(191)

Savā atbildē TV2 norādīja, ka i) TV2 fonds 1995. un 1996. gadā, pirmkārt, saņēma reklāmas ieņēmumus no TV2 Reklame (attiecīgi DKK 824 miljonus un DKK 904,5 miljonus) un, otrkārt, licenču maksas no valsts (attiecīgi DKK 330,3 miljonus un DKK 356,3 miljonus), kā arī, ka ii) TV2 fonds 1995. un 1996. gadā pārskaitīja attiecīgi DKK 730,4 miljonus un DKK 694 miljonus TV2 un DKK 269,6 miljonus un DKK 275 miljonus – TV2 reģionālajām raidstacijām. TV2 fondam pārskaitīto summu mērķis bija segt TV2 un tā reģionālo raidstaciju vajadzības.

(192)

Turklāt savās 2009. gada 26. jūnija, 2010. gada 17. novembra un 2010. gada 30. novembra atbildēs Dānijas iestādes apstiprināja, ka, tā kā TV2 reģionālajām raidstacijām nebija citu komerciālu ieņēmumu, tās de facto pilnībā finansēja ar licenču maksām, tāpēc TV2 reģionālajām raidstacijām ik gadu pārskaitītās summas varēja izrietēt tikai no licenču maksu līdzekļiem, kurus pārskaitīja TV2 fondam. Šāds pamatojums norāda uz to, ka TV2 pārskaitītos licenču maksu līdzekļus var uzskatīt par līdzvērtīgiem maksimālajai licenču maksu summai, kas visos aplūkotajos gados tika pārskaitīta TV2 fondam pēc TV2 reģionālajām raidstacijām pārskaitīto summu atskaitīšanas. Tādēļ Dānijas iestādes un TV2 apgalvo, ka tas nozīmē, ka lielākā daļa finansējuma, ko 1995. un 1996. gadā no TV2 fonda pārskaitīja TV2, sastāvēja no reklāmas neto ienākumiem. Šāds pamatojums, kā norāda Dānijas iestādes, nozīmētu, ka 1995. gadā TV2 saņēma DKK 60,7 miljonus kā licenču maksas (atlikums pēc reģionālajām raidstacijām piešķirto līdzekļu atskaitīšanas) un DKK 669,7 miljonus kā reklāmas ieņēmumus (atlikums), savukārt 1996. gadā – DKK 81,3 miljonus kā licenču maksas un DKK 612,7 miljonus kā reklāmas ieņēmumus.

(193)

Komisiju nepārliecina TV2 un Dānijas iestāžu pamatojums attiecībā uz reklāmas ieņēmumu summu 1995. un 1996. gadā. Komisija it sevišķi atzīmē, ka TV2 fondā nebija nošķirtas uzskaites starp reklāmas ieņēmumiem un licenču maksām, tāpēc šie ieņēmumi bija apvienoti. Komisija pauž nožēlu, ka Dānijas iestādes nesniedza skaidrus un nepārprotamus skaitļus par reklāmas ieņēmumu summām 1995. un 1996. gadā. Tomēr Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā nav jāturpina šā jautājuma izskatīšana, jo tas nerada lielu problēmu un jo, kā jau minēts iepriekš, Komisija uzskata, ka 1995. un 1996. gada reklāmas ieņēmumi ir valsts līdzekļi, kas jebkurā gadījumā jāatskaita no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas bruto izmaksām. Tāpēc turpmākajā tabulā TV2 fonda par 1995. un 1996. gadu pārskaitītie reklāmas ieņēmumi ir norādīti tajā pašā rindā kā licenču maksas.

(194)

Jāatzīmē arī, ka Komisija ir ietvērusi arī 1997.–2002. gada licenču maksas, ko TV2 pārskaitīja TV2 reģionālajām raidstacijām. Komisija uzskata, ka, tā kā šīs summas saņēma TV2, kas tās pēc tam pārskaitīja reģionālajām raidstacijām, šīs summas jāietver aprēķinos gan kā ieņēmumi, gan kā izdevumi, un tas faktiski norāda, ka tās neietekmē Komisijas aprēķinu, kas izklāstīts turpmāk.

(195)

Kapitāla iemaksa, ko raidorganizācijai TV2 pārskaitīja digitalizācijas vajadzībām, 1997. gadā ir uzrādīta kā ienākumi. Attiecīgie samazinājumi ir ņemti vērā kā izmaksas ieguldījumu veikšanas laikā. Patiešām, digitalizācijas izmaksas ir sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Lai vienas un tās pašas izmaksas neattiecinātu divas reizes, ar ieguldījumiem saistītā amortizācija ir atskaitīta no sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas bruto izmaksām. Neraugoties uz TV2 pausto kritiku šajā saistībā Komisija uzskata, ka saskaņā ar pastāvīgo praksi attiecībā uz valsts kompensācijas aprēķināšanu ieņēmumi no valsts vai no valsts fonda jāņem vērā tajā gadā, kad tie ir piešķirti, nevis gadā, kad tie ir iztērēti vai izmantoti.

1.   tabula

Pārskatu dati par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas izmaksām un kompensācijas pasākumiem 1995.–2002. gadā

(196)

Kā izriet no tabulas iepriekš, finansējums pārsniedz izmaksas par DKK 628,2 miljoniem (EUR 84,4 miljoni).

(197)

Komisija atzīmē, ka TvDanmark uzskata, ka pārmērīgas kompensācijas novērtējumā jāņem vērā arī citi pasākumi par labu TV2, piemēram, atbrīvojums no procentu maksājumiem un nodokļa, kā arī piekļuve valsts mēroga raidīšanas frekvencei uz labvēlīgiem nosacījumiem. Turpmākajā tabulā sniegts šo ieguvumu kopsavilkums.

2.   tabula

Paredzamie ieguvumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojuma, procentu atbrīvojuma un raidīšanas frekvences

(198)

Komisija piekrīt, ka šajā izmeklēšanā šie pasākumi ir jāņem vērā. Tomēr, aprēķinot pārmērīgu kompensāciju, nav atbilstīgi tos ietvert 1. tabulā attēlotajā aprēķinā. Saskaņā ar Komisijas nostāju RAI lietā (73) šos papildu ieguvumus var uzskatīt par kompensējošām izmaksām, kas pretējā gadījumā būtu jāsedz. Tādējādi, lai aprēķinātu valsts finansējuma proporcionalitāti attiecībā pret sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevuma izmaksām, šīs papildu priekšrocības nedrīkst ietvert, jo, ja attiecīgās izmaksas būtu jāsedz, proporcionāli palielinātos TV2 uzticētā sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas sākotnējās izmaksas. Tas nekādi neietekmē neto rezultātu. Tomēr ir jānodrošina, ka šīs priekšrocības nodrošina ieguvumus tikai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumam, nevis arī komercdarbībām. Pēdējais minētais jautājums ir aplūkots 234.–237. apsvērumā turpmāk.

(199)

Dānijas iestādes un TV2 izvirzīja vairākus argumentus, lai pamatotu pārmērīgu finansējumu, kas aprēķināts 196. apsvērumā. Ņemot vērā Tiesas spriedumu, Komisijai it sevišķi jānovērtē, vai pārmērīgs finansējums patiešām bija vajadzīgs, lai TV2 varētu pildīt savus sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus.

(200)

Šai saistībā pirmām kārtām jāatzīmē, ka Amsterdamas protokolā (74) ir uzsvērta apraides nozares specifika salīdzinājumā ar citiem VTNP, jo “sabiedriskās apraides sistēma dalībvalstīs ir tieši saistīta ar katras valsts sabiedrības demokrātijas, sociālajām un kultūras vajadzībām un vajadzību saglabāt plašsaziņas līdzekļu plurālismu”. Šī specifika ir jāņem vērā Komisijas novērtējumā par saderību, ko veic šā lēmuma ietvaros.

(201)

Turklāt iepriekšējos lēmumos Komisija ir pieņēmusi, ka ir pamatoti izmantot konkrētu pašu kapitāla struktūru, lai raidorganizācijas turpinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Piemēram, Austrijas apraides lietā (75) Komisija noteica, ka “saskaņā ar EK līguma 86. panta 2. punktu, kā interpretēts Amsterdamas protokolā, dalībvalstis principā sabiedriskām raidorganizācijām var nodrošināt tik lielu valsts finansējumu, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Tas attiecas ne tikai uz VTNP sniegšanas kārtējām izmaksām, bet arī uz pašu kapitālu”.

(202)

Kā Tiesa noteica savā spriedumā (76), “Komisija nevar balstīties uz iespējamo kontroles nepietiekamību, lai izdotu rīkojumu atgūt visas summas, kuras Dānijas Karaliste apzīmē kā sabiedriskajiem pakalpojumiem vajadzīgo rezervi, jo bija pilnīgi iespējams veikt visu juridisko un ekonomisko nosacījumu, kas pamatoja šīs rezerves ieviešanu izmeklēšanas laikposmā, nopietnu pārbaudi, ņemot vērā faktisko un tiesisko informāciju, kas bija Komisijas rīcībā, un šādai pārbaudei neesot, nav iespējams tiesiski lemt par to, vai šī rezerve bija pilnībā vai vismaz daļēji faktiski vajadzīga sabiedriskajiem pakalpojumiem”.

(203)

Tiesa piebilda (77), ka pēc būtības pilnībā formālas prasības, piemēram, prasība, ka rezervēm jābūt konkrētām un pārredzamām, nevar pamatot atgūšanas rīkojumu, un tas, ka TV2 praksē neizmantoja savas rezerves, nepamato secinājumu, ka šīs rezerves jāuzskata par neproporcionālām attiecībā pret finansējumu, kas vajadzīgs, lai sniegtu sabiedrisko pakalpojumu (78).

(204)

Tāpēc Komisijai jānovērtē visi elementi, ko Dānijas iestādes izmantoja tam, lai noteiktu TV2 piešķiramo kompensāciju par 1995.–2002. gadu un lai pieņemtu lēmumu par rezervju izveidošanu. Šajā saistībā iepriekš 105. apsvērumā ir novērtēta procedūra, saskaņā ar kuru noteica licences maksu.

(205)

Attiecībā uz elementiem, kuru rezultātā Dānijas iestādes izlēma izveidot rezerves TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu īstenošanai, jāņem vērā turpmāk sniegtā Dānijas iestāžu informācija.

(206)

TV2 dibināšanas laikā 1988. gadā netika ieguldīts nekāds kapitāls. TV2 darbības finansēja tikai ar piešķirto dibināšanas kapitāla aizdevumu DKK 510,8 miljonu apmērā, pateicoties kam TV2 varēja iegādāties ražošanai vajadzīgo aprīkojumu, ēkas utt. Tādējādi TV2 bija trūcīgs kapitāls, jo to nodrošināja neparasti lieli aizdevumi un neparasti mazs pašu kapitāls. Rezultātā TV2 ātri saskārās ar finansiāliem sarežģījumiem.

(207)

Gan pārskatu revīziju, gan administratīvo revīziju bija uzdots veikt Valsts revīzijas birojam (Rigsrevisionen), kas ir neatkarīga Dānijas parlamentam pakļauta struktūra. Šis birojs 1995. gadā secināja, ka lielu daļu TV2 finansiālo sarežģījumu var attiecināt uz to, ka raidstacija ir izveidota bez kapitāla ieguldījuma (79). Valsts pārskatu revīzijas birojs pirmām kārtām ieteica valstij TV2 ieguldīt aptuveni DKK 530 miljonus pašu kapitāla veidā, konvertējot darbības sākšanas aizdevumus. Tas TV2 nodrošinātu pašu kapitālu aptuveni DKK 350 miljonu apmērā un maksātspējas koeficientu aptuveni 50 % apmērā. Ieteiktais maksātspējas koeficients aptuveni 50 % apmērā bija līdzvērtīgs privātu uzņēmumu, piemēram, TV2 Norge (Norvēģija) un TV4 (Zviedrija), maksātspējas koeficientiem.

(208)

Pēc šā ziņojuma valsts revidenti – Dānijas parlamenta deputāti, kas norīkoti kā atbildīgās personas par kritisku revīziju cita starpā attiecībā uz valstij piederošu uzņēmumu pārskatiem – aicināja finanšu ministru sagatavot paziņojumu par to, vai TV2 vajadzētu uzkrāt pašu kapitālu. Finanšu ministrs savā 1995. gada augustā sniegtajā paziņojumā, atbildot uz Valsts revīzijas biroja priekšlikumu, ka TV2 būtu vajadzīgs pašu kapitāls, norādīja, ka “gan saistībā ar jaunu uzņēmumu izveidi, gan esošu valstij piederošu uzņēmumu pārveidošanu jānodrošina, ka uzņēmumam ir vajadzīgais pašu kapitāls. Bet tajā pašā laikā ir jānodrošina, ka valsts neveic pārāk lielu kapitāla ieguldījumu, jo, pirmkārt, tie būs nevajadzīgi izdevumi valstij, un, otrkārt, tas varētu nodrošināt uzņēmumam nepamatotu konkurētspējas priekšrocību. Jānodrošina, ka uzņēmums nesaņem pārāk mazu vai pārāk lielu kapitālu”. Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, Dānijas valsts uzskatīja, ka ir jāuzkrāj TV2 pašu kapitāls. Tomēr tika pieņemts lēmums, ka valsts visu kapitālu nenodrošinās uzreiz. Tā vietā TV2 pats uzkrātu vajadzīgo pašu kapitālu, pateicoties kārtējiem pārpalikumiem.

(209)

Prasība par pašu kapitālu bija noteikta TV2 statūtos, sākot no 1997. gada. Kopš 1997. gada TV2 statūtos bija skaidri noteikts, ka, sākot ar 2001. gadu, TV2 brīvajam pašu kapitālam jābūt vismaz DKK 200 miljoni un ka šī summa jāizmanto, lai kompensētu raidorganizācijas darbības zaudējumus (80). Kā norādīts 1997. gada 18. augusta izpildrīkojumā, 2000. gada 31. decembrī iespējamo darbības zaudējumu finansēšanai TV2 brīvajam pašu kapitālam –, t. i., pašu kapitālam, no kā atskaita rezervētos līdzekļus un citus iedalītus līdzekļus – jābūt vismaz DKK 200 miljoniem. Brīvo pašu kapitālu veidoja tā, lai tas būtu vismaz DKK 50 miljoni 1998. gada 31. decembrī un vismaz DKK 100 miljoni 1999. gada 31. decembrī. Sākot no 2001. gada, brīvajam pašu kapitālam jebkurā laikā jābūt vismaz DKK 200 miljoniem saskaņā ar jaunākajiem pārskatiem. Ja ir sagaidāms, ka pašu kapitāls samazināsies un būs mazāks par minētajām summām, jāinformē kultūras ministrs. Kultūras ministrs īpašos gadījumos pēc apspriešanās ar Valsts revīzijas biroju var akceptēt zemāku pašu kapitāla līmeni, piemērojot tam īpašus nosacījumus.

(210)

Ministra 1997. gada izpildrīkojums, kurā tika norādīts obligātais brīvais pašu kapitāls, tika publicēts Dānijas oficiālajā laikrakstā Lovtidende. Turklāt, sākot no 1998. gada, pašu kapitāla veidošanu saskaņā ar statūtiem it sevišķi atspoguļoja publicētajos TV2 gada pārskatos.

(211)

Saskaņā ar Dānijas iestāžu sniegto informāciju, ja netiktu izpildītas obligātās kapitāla prasības DKK 200 miljonu apmērā atbilstīgi statūtiem, TV2 pakļautu valsts pārvaldībai.

(212)

Komisija uzskata, ka svarīgākais jautājums ir tas, vai un kādā mērā pašu kapitāla bāze, ko ieguva, pateicoties kompensācijai, patiešām bija vajadzīga TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumu pildīšanai.

(213)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto procedūru un iemeslus, kuru rezultātā izveidoja TV2 rezerves pašu kapitāla veidā, un ņemot vērā Tiesas spriedumu, Komisija uzskata, ka rezerves izveidošana patiešām bija vajadzīga, lai TV2 varētu pildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus.

(214)

Tomēr Komisija nav pārliecināta, vai patiešām bija pamatota un vajadzīga visa rezervju summa, t. i., vai visa pašu kapitāla summa, kas bija izveidota 2002. gada beigās, patiešām bija vajadzīga, lai pildītu TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus.

(215)

Komisija uzskata, ka pašu kapitāla bāzes līmenis, ko varētu uzskatīt par proporcionālu un vajadzīgu, lai nodrošinātu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ir atkarīgs no faktiem un tiesiskā regulējuma katrā atsevišķā gadījumā.

(216)

Attiecībā uz TV2 pašu kapitāla bāzi Komisijas rīcībā ir turpmāk norādītie dati.

(217)

TV22002. gada 31. decembrī bija uzkrājis pašu kapitālu DKK 550,5 miljonu apmērā, tostarp DKK 72 miljonus piesaistītā pašu kapitāla (digitalizācija), kas atbilst maksātspējas koeficientam 34 % apmērā. Brīvā pašu kapitāla summa 2002. gada beigās bija DKK 478,5 miljoni.

(218)

Komisija pirmām kārtām atzīmē, ka daļa kapitāla nebija brīvais kapitāls. Patiešām, saskaņā ar TV2 1997. gada pārskatu (82) Plašsaziņas līdzekļu valde Medieforliget bija pieņēmusi lēmumu, ka TV2 ir jāveic sava producēšanas aprīkojuma digitalizācija līdz 2000. gada beigām. TV2 un reģionālo raidstaciju digitalizācijai rezervēja DKK 300 miljonus. Šim nolūkam 1997. gadā raidorganizācijai TV2 pārskaitīja DKK 167 miljonus. Tāpēc Komisija uzskata, ka šī summa bija nepieciešama TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Tas, ka 2003. gada 1. janvārī beidzot atbrīvoja līdzekļus, kas nebija ieguldīti digitalizācijā (t. i., atlikumu DKK 72 miljonu apmērā), nemaina šo secinājumu, jo izmeklēšanas periodā šīs summas TV2 kontos bija nepārprotami rezervētas kā piesaistītais kapitāls un tās varēja izmantot tikai un vienīgi digitalizācijai, un tas, kā Tiesa norādījusi spriedumā, ka TV2 praksē neizmantoja šo rezervi, nepamato secinājumu, ka šīs rezerves jāuzskata par neproporcionālām attiecībā pret finansējumu, kurš vajadzīgs, lai sniegtu sabiedrisko pakalpojumu (83).

(219)

Jānorāda arī, ka 1994. gada 31. decembrī (t. i., šā lēmuma aptvertā perioda sakumā) TV2 pašu kapitāls bija negatīvs par gandrīz DKK 156 miljoniem un ka 1995. un 1996. gadā TV2 bija negatīvs maksātspējas koeficients un negatīvs pašu kapitāls, kas izskaidro, kādēļ kopējais pašu kapitāls 2002. gada beigās bija mazāks par saņemto kompensāciju. Tikai 2000. gada beigās TV2 brīvais pašu kapitāls bija lielāks par obligāto slieksni DKK 200 miljonu apmērā.

(220)

Lai parādītu, ka TV2 pašu kapitāla līmenis bija pamatots, Dānijas iestādes iesniedza PricewaterhouseCoopers sagatavotu 2002. gada 18. novembra atzinumu. Šajā atzinumā ir norādīts, ka TV2 maksātspējas līmenis izmeklēšanas perioda beigās bija zemāks nekā citu tādu Skandināvijas valstu raidorganizāciju maksātspēja, kuru izmērs, darbības, struktūra un darbības tirgi ir salīdzināmi ar TV2. Piemēram, TV2 maksātspējas līmenis bija zemāks par TV2 Norge maksātspēju (36 %) un būtiski zemāks par TV4 (Zviedrija) maksātspēju, jo tās maksātspējas līmenis bija 65 % – gandrīz divreiz lielāks nekā TV2. Saskaņā ar minēto atzinumu TV2 maksātspējas līmenis bija zemāks par salīdzināmu uzņēmumu maksātspēju, tādēļ to nevar uzskatīt par pārmērīgu. Atzinumā ir arī norādīts, ka nav iemesla uzskatīt, ka salīdzināmo raidorganizāciju kapitāla struktūra netika optimizēta. PricewaterhouseCoopers arī norādīja, ka maksātspējas koeficients, kas mazāks par 30 %, laika gaitā būtu neparasts un padarītu uzņēmumu mazaizsargātu pret ienākumu svārstībām.

(221)

Šis salīdzinājums ar citiem operatoriem jāizmanto piesardzīgi, jo šie operatori nesniedz tādus pašus sabiedriskos pakalpojumus kā TV2, netiek finansēti tādā pašā veidā un tiem nav tāds pats juridiskais statuss. Tomēr šajā atzinumā sniegtas norādes, ko kopā ar citiem elementiem var ņemt vērā vērtējumā.

(222)

Komisija šajā saistībā atzīmē, ka Dānijas iestādes iesniedza informāciju, kas parāda, ka šīs izmeklēšanas perioda pēdējā posmā tās plānoja mainīt TV2 juridisko statusu, pārveidojot to par akciju sabiedrību un privatizējot to. Saistībā ar TV2 pārveidošanu tika arī analizēts, kā pakāpeniski samazināt licenču maksas, jo Dānijas iestādes vēlējās pēc TV2 privatizācijas pārtraukt finansējumu no licenču maksām.

(223)

Lai sasniegtu šos mērķus, Dānijas valdība 2002. gada jūnijā noslēdza vienošanos ar parlamenta vairākumu par Dānijas plašsaziņas līdzekļu politikas pilnīgu liberalizāciju. Saskaņā ar šo vienošanos bija paredzēta TV2 pārveidošana, lai to pēc iespējas ātrāk privatizētu. Tika veikta analīze attiecībā uz finansiālo pamatu saistībā ar TV2 pārveidošanu par sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Kultūras ministrs 2002. gada vasarā norīkoja vadības grupu, kurā bija pārstāvji no Kultūras ministrijas, Finanšu ministrijas un Ģenerālprokuratūras, lai precizētu TV2 privatizācijas ekonomisko pamatu un pārveidotu TV2 par akciju sabiedrību. Lai atbalstītu savu darbu, vadošā grupa iesaistīja revidentu uzņēmumu un finanšu konsultantu ar mērķi, piemēram, aprēķināt TV2 vajadzīgo pašu kapitālu. Revidentu uzņēmums secināja, ka TV2 pašu kapitāls jānosaka DKK 640 miljonu apmērā.

(224)

Dānijas parlamenta Finanšu komiteja apstiprināja TV2 pārveidošanu par akciju sabiedrību. TV2 juridiskā statusa maiņa un tā pārveidošana par akciju sabiedrību tika īstenota ar atpakaļejošu datumu, proti, 2003. gada 1. janvāri. TV2 juridiskā statusa maiņas un tā pārveidošanas sākumposmā tika atcelti vairāki pasākumi par labu TV2, piemēram, aizdevumi bez procentiem un iemaksām, kā arī nodokļu atbrīvojums. Privatizāciju 2005. gadā atlika, bet TV2 pēc 2004. gada vairs nesaņēma licenču maksas.

(225)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka tai papildus citiem faktoriem savā novērtējumā par rezervju saderību jāņem vērā tas, ka šīs izmeklēšanas perioda pēdējā posmā Dānijas iestādes jau plānoja mainīt TV2 juridisko statusu, kas nozīmē vajadzību pēc pašu kapitāla.

(226)

Saskaņā ar savu lēmumu pieņemšanas praksi Komisija principā ir labvēlīgi noskaņota pret tādu valsts uzņēmumu, kas konkurē ar komerciāliem uzņēmumiem, pārveidošanu par akciju sabiedrībām, jo šāda pārveidošana var samazināt konkurences izkropļojumus, aizstājot valsts neierobežotās priekšrocības ar ierobežotu pašu kapitāla summu un skaidri nošķirot valsts kā publiskas iestādes lomu no valsts kā ieguldītāja lomu, kam vajadzīga peļņa no ieguldījuma.

(227)

Turklāt papildus citiem elementiem, kas jāņem vērā, Komisija uzskata, ka TV2 rezervju līmenis jāaplūko, ņemot vērā reklāmas tirgus ieņēmumu svārstības.

(228)

TV2 patiešām bija neaizsargāts pret ieņēmumu svārstībām, kas reklāmas tirgū ir nenovēršamas. Piemēram, viena gada laikā, proti, 1998.–1999. gadā, TV2 reklāmas ieņēmumi samazinājās par aptuveni DKK 104 miljoniem. Saskaņā ar Dānijas iestāžu sniegto informāciju TV2 var pārvarēt problēmas saistībā ar tik lielu ieņēmumu samazinājumu tikai ar būtisku brīvo pašu kapitāla summu, jo licenču maksas ieņēmumi bija noteikti par vairākiem gadiem uz priekšu. Lai gan TV2 bija mazāk atkarīgs no reklāmas ieņēmumiem nekā TV2 Norge un TV4, kas nesaņēma licenču maksas, finansējums ar reklāmas ieņēmumu starpniecību konkrētajā periodā tomēr bija svarīgs finansējuma avots TV2 darbībām.

(229)

Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka savā spriedumā (84) Tiesa norādīja, ka “fakts, ka TV2 nav bijis jāizmanto šīs rezerves 1999. gadā, neliek secināt, ka šīs rezerves ir jāuzskata par nesamērīgām ar TV2 sabiedrisko pakalpojumu vajadzībām. Faktiski pašas rezerves raksturs ir tāds, ka tās tiek izveidotas, lai nodrošinātos vajadzības gadījumam, nevis lai noteikti tās izmantotu”.

(230)

Komisija piekrīt Dānijas iestādēm, ka TV2 vajadzību novērtējumā turklāt jāņem vērā tas, ka TV2 likviditāte būtiski svārstījās gada laikā un starp gadiem, jo tādi būtiski sporta notikumi kā Olimpiskās spēles notiek tikai reizi vairākos gados un programmu tiesības parasti piedāvā saskaņā ar daudzgadu līgumiem. Piemēram, 1995. gada pārskatā (85) redzams, ka 1995. gada pārpalikumu pārnesa uz 1996. gadu, lai segtu šajā gadā prognozēto deficītu, jo tad bija īpaši lieli izdevumi saistībā ar Olimpiskajām spēlēm un Eiropas futbola čempionātu.

(231)

Turklāt jānorāda arī, ka izmeklēšanas periodā TV2 nebija pieejams finansējums parastu aizdevumu veidā. Bija atļauti ieguldījumu aizdevumi līdz 4 % apmērā no ieņēmumiem saskaņā ar jaunākajiem pārskatiem. TV2 bija aizliegti visi pārējie aizdevumu veidi, garantijas un finanšu līzinga saistības, izņemot parastu kredītu darbības nodrošināšanai. Tā kā TV2 bija ierobežotas iespējas piesaistīt finansējumu aizdevumu veidā, tā likviditātes vajadzības principā bija jāsedz ar darbības likviditāti.

(232)

Visbeidzot, publicētajos pārskatos ir skaidri norādīts pašu kapitāla apjoms. Konkrētajā periodā Valsts revīzijas birojs veica TV2 pārskatu revīziju. Šīs revīzijas ietvēra gan finanšu revīzijas, gan vadības revīzijas, lai gan Valsts revīzijas birojs nebija pilnvarots novērst TV2 sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izmaksu pārmērīgu kompensāciju. Kā savā spriedumā (86) noteica Tiesa, tas, ka revīzijas struktūra pati nebija pilnvarota novērst pārmērīgu kompensāciju, neļauj secināt, ka Dānijas iestādes neveica pārbaudes. Gluži pretēji – Dānijas iestādes norādīja, ka, ja Valsts revīzijas birojs būtu secinājis, ka kapitāla bāze ir pārāk liela, tā rezultātā, piemēram, nākamajā plašsaziņas līdzekļu nolīgumā varēja samazināt TV2 maksājamos licenču maksu līdzekļus.

(233)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem kopumā, Komisija uzskata, ka attiecībā uz pirmo proporcionalitātes novērtējuma daļu šajā konkrētajā gadījumā un, ņemot vērā Amsterdamas protokolu un Tiesas spriedumu, līdz 2002. gada beigām uzkrātā pašu kapitāla summa (t. i., DKK 550 miljoni) bija vajadzīga, lai pildītu TV2 sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas uzdevumus. Tāpēc šim nolūkam saņemtie DKK 628 miljoni bija proporcionāla un vajadzīga summa saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu.

(234)

Lai gan šajā lēmumā netiek novērtēts iespējamais valsts atbalsts, kas piešķirts TV2 2003. un 2004. gadā, izņemot rekapitalizācijas pasākumus, Komisija arī atzīmē, ka Dānijas iestādes sniedza informāciju, dokumentējot to, ka 2004. gadā TV2 pašu kapitāls bija DKK 640 miljoni. Summu DKK 96 miljonu apmērā ieguldīja komercdarbībās, un nav iespējams noteikt, vai to finansēja ar pašu kapitālu vai ārēju finansējumu. Ja uzskata, ka izmantoja tikai pašu kapitālu, tas nozīmētu, ka TV2 bija pieejams pašu kapitāls DKK 544 miljonu apmērā, lai veiktu sabiedriskās apraides darbības.

(235)

Saistībā ar 198. apsvērumu jānorāda, ka TV2 arī īsteno vairākas komercdarbības. Ņemot vērā TV2 darbības kopā, komercdarbību apjoms ir visai margināls. Šo komercdarbību izmaksas ir attiecinātas, pamatojoties uz 2001. gada Apraides paziņojumā (87) izklāstīto metodi, kas paredz, ka pretēji citās pakalpojumu nozarēs parasti piemērotajai pieejai izmaksas ir pilnībā attiecināmas uz sabiedrisko pakalpojumu darbībām, vienlaikus gūstot labumu arī no komercdarbībām, tās nav jādala starp šiem diviem darbības veidiem un var pilnībā attiecināt uz sabiedriskajiem pakalpojumiem. Minētajā 2001. gada Apraides paziņojumā pauda nostāju, ka šo izmaksu pilnīga sadalīšana starp šiem diviem darbības veidiem būtu patvaļīga un nevajadzīga. Attiecībā uz TV2 priekšrocībām saistībā ar piekļuvi raidīšanas frekvencei Komisija atzīmē, ka tā ir nesaraujami saistīta ar sabiedrisko pakalpojumu. Komisija arī uzskata, ka saskaņā ar Apraides paziņojumu finansēšanas izmaksas (procentu ieguvumi) var pilnībā attiecināt uz sabiedrisko pakalpojumu darbībām.

(236)

Lai neitralizētu ietekmi, ko rada sabiedrisko pakalpojumu darbībām piešķirtais nodokļa atbrīvojums, 30 % no komercdarbības peļņas novirza uz sabiedrisko pakalpojumu darbībām. Tā rīkojās tikai kopš 2001. gada. Tādējādi Komisija atzīst, ka apraides tirgū bija iespējami izkropļojumi, jo TV2, nosakot savas komerciālās cenas, nebija ņēmis vērā uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi. Tomēr nākotnē priekšrocība vairs nepastāvēs, ņemot vērā, ka novirzīšanas daļa atbilst faktiskajai nodokļa likmei, pateicoties šim “neitralizēšanas” mehānismam. Attiecībā uz pagātni tas neapgrūtina pārmērīgās kompensācijas summas noteikšanu, jo šo komercdarbību kopējie ienākumi ir izmantoti, lai samazinātu sabiedriskā pakalpojuma neto izmaksas.

(237)

TV2 īstenoja komercdarbības internetā, kas tam radīja zaudējumus. Tā kā šīs darbības neietilpst sabiedriskās apraides uzdevumā, valsts finansējums nav iespējams. Turklāt tā kā nav citu darbību, ko īstenoja par vienkāršajām izmaksām, komercdarbības nerada pārpalikumus, ar ko varētu segt interneta darbību zaudējumus.

(238)

Apraides paziņojuma 58. punktā sacīts, ka “sabiedriska raidorganizācija, ciktāl zemāki ieņēmumi tiek segti ar valsts atbalstu, varētu censties tirgū pazemināt reklāmas vai citu nesabiedrisku pakalpojumu sniedzēju darbību cenas, lai samazinātu konkurentu ieņēmumus. […] Ja sabiedriska raidorganizācija nosaka cenas par nesabiedrisku pakalpojumu sniedzēja darbībām zemāk nekā efektīvam uzņēmējam līdzīgā gadījumā būtu nepieciešams vienkāršo izmaksu segšanai, šāda rīcība norāda uz sabiedrisku pakalpojumu sniedzēja saistību pārmērīgu kompensāciju […]”.

(239)

TvDanmark iesniedza informāciju, kas parādīja, ka tas nespēj segt savu televīzijas darbību vienkāršās izmaksas ar reklāmas cenām, kādas piemēro TV2. TvDanmark savas izmaksas salīdzināja ar TRP 21–50 reklāmas cenām, kādas piemēroja TV2.

(240)

Lai šo salīdzinājumu varētu ņemt vērā, Komisijai vispirms jānosaka, vai var uzskatīt, ka TvDanmark ir līdzīgā situācijā kā TV2 un vai tā darbība ir efektīva.

(241)

Pirmkārt, Komisijai jānovērtē, vai TvDanmark ir līdzīgā situācijā kā TV2. Komisija atzīmē turpmāk norādīto. Izmeklēšanas periodā TV2 skatītāju daļa bija aptuveni 35 %, savukārt atbilstošā TvDanmark daļa – aptuveni 15 %. Būtiski atšķiras arī reklāmas tirgus daļas. TV2 tirgus daļa bija 60 %, savukārt TvDanmark daļa – aptuveni 8 %. TV2 reklāmas apgrozījums bija aptuveni piecas reizes lielāks par TvDanmark apgrozījumu. Turklāt TV2 ir vienīgā raidstacija, ka sasniedz 100 % visus iedzīvotājus, savukārt TvDanmark2 – 77 % un TvDanmark1 – vēl mazāk. Pamatojoties uz iepriekš aprakstīto, Komisija uzskata, ka TvDanmark nevar tieši salīdzināt ar TV2.

(242)

Otrkārt, Komisijai jānosaka, vai TvDanmark ir efektīvs tirgus operators. Efektīvu operatoru var noteikt, analizējot parasti izmantotos grāmatvedības koeficientus un salīdzinot operatora rezultātus ar dalībvalsts vidējiem rezultātiem. Analīzē jāņem vērā uzņēmumu dažādie izmēri un konkrētā izmaksu struktūra. Tomēr Dānijas tirgus operatoru situāciju nevar uzskatīt par līdzīgu, lai varētu veikt rezultātu koeficientu tiešu salīdzinājumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nav piemēroti analizēt šādus koeficientus Dānijas tirgū.

(243)

Tā vietā Komisija ir analizējusi datus par TvDanmark un SBS Broadcasting finanšu rezultātiem. Šīs analīzes rezultātā Komisija nevar droši noteikt, vai radušies zaudējumi izriet no augstām sākotnējām izmaksām, ar ko bija saistītas uzsākšanas darbības un ko TvDanmark vēl nav spējis atgūt, vai TvDanmark tomēr strādā neefektīvi. Neraugoties uz vairākiem pieprasījumiem, Komisijai neizdevās apkopot datus par trešā operatora TV3 finanšu datiem, lai būtu iespējams salīdzinājums ar tirgus trešo operatoru. Tādējādi Komisija nevar droši noteikt, vai TvDanmark zaudējumi izriet no TV2 cenu politikas, vai arī šos zaudējumus ir radījuši citi faktori, ko TvDanmark pats var ietekmēt.

(244)

Tā kā nav iespējams droši noteikt, vai TvDanmark darbība ir efektīva, un tā kā nav iespējams šo abu operatoru tiešs salīdzinājums, Komisija uzskata, ka šāds vērtējums šajā gadījumā nav noteicošs.

(245)

Tāpēc Komisija ir izlēmusi veikt detalizētāku TV2 cenu politikas un par reklāmas tirgu pieejamo datu analīzi, lai novērtētu, vai TV2 rīkojās tā, lai izmeklēšanas periodā maksimāli palielinātu savus reklāmas ieņēmumus.

(246)

Pirmkārt, Komisija ir salīdzinājusi abu operatoru cenas un analizējusi TV2 cenu politiku. Analīzē uzmanība ir koncentrēta uz 1998.–2002. gadu, kas ir periods, kurā, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, TV2 uzsāka cenu “dempingu” reklāmas tirgū. Otrkārt, Komisija ir analizējusi Dānijas reklāmas izdevumus ES un it sevišķi citu Skandināvijas valstu kontekstā. Treškārt, ir salīdzinātas kontaktcenas [kontaktcena – maksa par 30 sekunžu raidlaiku 1 000 televīzijas skatītājiem] Skandināvijas valstīs un starp plašsaziņas līdzekļu veidiem.

(247)

Komisija atzīmē, ka Dānijas konkurences iestādes ir izmeklējušas TV2 rīcību reklāmas tirgū. Dānijas Konkurences padome 2005. gada 21. decembrī pieņēma lēmumu, ka TV2 ir pārkāpis LESD 102. pantu un attiecīgos valsts tiesību aktu noteikumus, piemērojot lojalitāti veicinošas atlaides reklāmas tirgū. Konkurences apelācijas tiesa šo lēmumu anulēja 2006. gada 1. novembrī, bet pēc tam, 2009. gada 22. jūnijā, to pārsūdzēja Austrumdānijas Augstajā tiesā. Pēdējo minēto spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā, kas 2011. gada 18. martā apstiprināja Augstās tiesas spriedumu. Dānijas Konkurences padome bija agrāk, 2000. gada 29. novembrī, lēmusi, ka TV2 piedāvātās atlaides 2000. gadā ir ļaunprātīga prakse. Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka Dānijas konkurences iestāžu izmeklēšana attiecas uz 2000.–2005. gadu, tātad tikai uz pēdējiem šā lēmuma izmeklēšanas perioda gadiem. Īpaši jāatzīmē, ka lojalitātes atlaides uzreiz nenozīmē, ka būtu ietvertas šķērssubsīdijas 2001. gada Apraides paziņojuma izpratnē (t. i., “ja sabiedriska raidorganizācija nosaka cenas par nesabiedrisku pakalpojumu sniedzēja darbībām zemāk nekā efektīvam uzņēmējam līdzīgā gadījumā būtu nepieciešams vienkāršo izmaksu segšanai, šāda rīcība norāda uz sabiedrisku pakalpojumu sniedzēja saistību pārmērīgu kompensāciju”.). Patiesībā, kā paskaidrots turpmāk, vidēji TV2 reklāmas pakalpojumu cenas bija būtiski augstākas par konkurentu cenām. Turklāt lojalitātes atlaides nozīmē, ka klienti TV2 izmantoja lielāku daļu gada reklāmas budžeta, nekā būtu izmantojuši citos apstākļos. Tāpēc apgalvojums netieši norāda, ka TV2 palielināja savus reklāmas ieņēmumus ar atlaižu shēmu, kas patiesībā būtu samazinājis licenču maksu nepieciešamību. Jebkurā gadījumā Dānijas konkurences iestāžu lēmumi Komisijai nav saistoši.

(248)

Skatītāju daļas un struktūra, programmu saturs, regulējumā noteiktais reklāmlaika ierobežojums un raidstaciju finansējuma mehānisms ir faktori, kas ietekmē konkurences iezīmes reklāmas tirgū. Rezultātā dažādām raidorganizācijām ir dažādas cenas. Raidstacijas arī pārdod daudzveidīgus produktus, kam turklāt ir atšķirīgas cenas (88).

(249)

Raidstaciju piemērotās cenas ietver būtiskas atlaides. Tāpēc nav atbilstīgi salīdzināt televīzijas reklāmas pakalpojuma cenrāžu cenas. Lielākā daļa televīzijas reklāmu (apmēram 90 % no visām valsts mēroga reklāmām) tiek īstenotas saskaņā ar gada līgumiem, pamatojoties uz kuriem televīzijas kanāli piešķir gada atlaides. Turklāt ir vairāki citi atlaižu veidi (jauniem reklāmdevējiem, mazāk pievilcīgiem reklāmlaikiem, papildu kvantitātes atlaides utt.). Sarunas par līgumiem ved un līgumus slēdz tā dēvētās plašsaziņas līdzekļu aģentūras.

(250)

Lai varētu salīdzināt dažādas raidstacijas, jānosaka dažādo cenu vidējais rādītājs. Turpmākajā tabulā ir norādītas vidējās cenas mērķa grupai TRP 21–50. Šīs cenas iegūtas, dalot attiecīgo raidstaciju valsts mēroga reklāmas pakalpojumu apgrozījumu ar sasniegto TRP 21–50 skaitu, kā norādīts turpmāk (89).

(251)

Saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem datiem TvDanmark TRP 21–50 cena bija par aptuveni 30–40 % zemāka nekā TV2 cena. Kā Komisija norādīja savā lēmumā par valsts atbalstu France2 un France 3  (91), starp vidējo pakalpojumu skaitu un vidējo neto cenu par televīzijas reklāmas pakalpojumu ir novērojama pozitīva sakarība. Tāpēc cenu atšķirības starp raidorganizācijām var izskaidrot ar raidstaciju relatīvo spēju piesaistīt skatītājus. Šādā situācijā būtiski izvērtēt, vai faktiskās cenu atšķirības atspoguļo tirgus apstākļus.

(252)

Atšķirībā no Francijas gadījuma šajā gadījumā ir iespējams analizēt novērojumus tikai attiecībā uz diviem operatoriem. Tādēļ lineārās regresijas līknes rādītājus var aprēķināt pēc šo divu pakalpojumu operatoru cenām, un šādam rezultātam nav pārāk lielas statistiskas vērtības. Tādā veidā nav iespējams noteikt, cik lielā mērā līknes rādītāji ir precīzi.

(253)

Tāpēc, lai pārbaudītu, vai faktiskās cenu atšķirības starp šiem diviem operatoriem atspoguļo situāciju tirgū, tika piemērots korekcijas faktors ar mērķi neitralizēt TV2 noteicošo lomu tirgū. Svēršanas faktoru ieguva no plašsaziņas līdzekļu aģentūru aprēķiniem, kas atspoguļo atšķirību starp skatītāju daļu, kuru var sasniegt attiecībā uz vēlamo mērķa auditoriju, iegādājoties 100 TRP 21–50 no TvDanmark un no TV2. TvDanmark rādītāji vidēji ir nedaudz zem 70 % no TV2 skatītāju daļas (iegādājoties 100 TRP 21–50). Piemērojot šo faktoru, cenu atšķirība samazinās. Jāpiemin, ka TV2 cena joprojām ir nedaudz augstāka par TvDanmark cenu. Tāpēc var secināt, ka cenu atšķirības atspoguļo tirgus apstākļus. Taču šis secinājums jāapsver piesardzīgi, jo nedrīkst aizmirst, ka šādā korekcijas faktorā nav iespējams ņemt vērā visas atšķirības starp raidstacijām.

(254)

Turklāt Komisija atzīmē, ka sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka faktiskā konkurence televīzijas reklāmu tirgū nenotiek par pakalpojuma cenrāžu cenām, ne arī par vidējām GRP un TRP cenām, kā tika minēts iepriekš. TvDanmark apgalvo, ka operatori konkurē tā saucamo marginālo cenu ziņā. Šīs marginālās cenas izrietot no TV2 noteicošās pozīcijas tirgū. Lai sasniegtu reklāmas kampaņas mērķi, reklāmdevējiem jāiegādājas konkrēta daļa reitingu punktu tikai no TV2. Šīm tā saucamajām inframarginālajām vienībām nebija konkurences, un tāpēc TV2 varēja gūt lielāku peļņu. Rezultātā operatori konkurēja par atlikušajiem reitinga punktiem un par marginālajām cenām. TvDanmark apgalvo, ka šīs cenas bija zemākas pat par vidējām cenām, kas norādītas tabulās iepriekš.

(255)

Neņemot vērā jautājumu par šā apgalvojuma patiesumu, Komisija uzskata, ka šāda rīcība būtu bijusi iespējama, pateicoties TV2 spēcīgajai pozīcijai tirgū. Tomēr šajā izmeklēšanā ir jānosaka, vai šāda TV2 rīcība reklāmas tirgū ir bijusi pamatota ar mērķi maksimāli palielināt ieņēmumus. Šajā saistībā nevar izslēgt, ka TV2 saglabāja zemu cenu līmeni, lai saglabātu lielu tirgus daļu, taču šī rīcība nav pretrunā centieniem maksimāli palielināt ieņēmumus.

(256)

No iepriekš aprakstītā izriet, ka izmeklēšanas periodā TV2 cenas bija augstākas par TvDanmark cenām. Ir arī acīmredzams, ka, neraugoties uz pakalpojumu cenrāžu cenu pieaugumu, faktiskais cenu līmenis periodā pazeminājās. TV2 būtiski palielināja savu piešķirto atlaižu līmeni.

(257)

Tomēr, pamatojoties uz cenu analīzi, nevar noteikt, vai cenu attīstība patiešām veicināja reklāmas kopējo ienākumu samazinājumu, tādējādi palielinot vajadzību pēc valsts finansējuma. Lai risinātu šo jautājumu, Komisija ir turpmāk analizējusi TV2 cenu noteikšanas politiku un šīs politikas sekas attiecībā uz TV2 gūtajiem kopējiem reklāmas ieņēmumiem.

(258)

Kā paskaidrots turpmāk, izmeklēšanas periodā TV2 īstenoja vairākus cenu paaugstinājumus un pazeminājumus (piešķirot lielākas atlaides). Turpmāk tabulā sniegts pārskats par TV2 kopējo reklāmas ieņēmumu attīstību 1998.–2002. gadā, kas ir periods, kad, kā apgalvo sūdzības iesniedzējs, TV2 samazināja cenas Dānijas tirgū (miljonos DKK).

(259)

TV2 1997. gadā pieņēma stratēģisku lēmumu nepalielināt kapacitātes izmantojumu, bet 1998. gadā paaugstināt savas cenas. Cenas vēlreiz paaugstināja 1999. gadā. Dānijas iestādes argumentē, ka 1999. gadā konkurences situācija bija kļuvusi tik saspringta, ka cenu paaugstināšanās rezultātā TV2 radās problēmas un TV2 reklāmas ieņēmumi samazinājās par aptuveni 10 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

(260)

TV2 prognozēja, ka 2000. gadā konkurence būtiski palielināsies un cenas nepaaugstināja. Patiesībā faktiskās cenas pazeminājās, pateicoties jaunai TV2 atlaižu shēmai. Rezultātā TV2 savu kapacitātes izmantojumu paplašināja par 33 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tomēr cenu pasākumu rezultātā par 8,4 % palielinājās TV2 reklāmas apgrozījums visā valstī. TV2 vēlreiz paaugstināja savas cenas 2001. gadā. Neraugoties uz cenu paaugstināšanos, TV2 reklāmas ieņēmumi un kapacitātes izmantojums samazinājās līdz 1999. gada līmenim. TV2 2002. gadā vēlreiz samazināja cenas un saskārās ar nelielu kopējā apgrozījuma samazinājumu. Taču kopējais apgrozījums reklāmas tirgū samazinājās vēl vairāk.

(261)

No iepriekš aprakstītā var secināt, ka plašu atlaižu izmantošana ir novedusi pie faktiskā cenu līmeņa samazināšanās. TV2 šo cenu samazinājumu varēja kompensēt, paplašinot kapacitātes izmantojumu. Tā kā konkurenti nebija izmantojuši tādas pašas kapacitātes rezerves, tiem nebija tādu pašu iespēju. Lai spētu konkurēt tirgū, tiem bija jārīkojas tāpat kā TV2. Laikposmā, kad TV2 paaugstināja savas cenas, samazinājās tā kopējais reklāmas apgrozījums. Savukārt, kad TV2 samazināja savas cenas, tas spēja palielināt kopējo apgrozījumu. Tāpēc Komisija secina, ka TV2 īstenotie cenu samazinājumi patiesībā ir nodrošinājuši lielākus kopējos ienākumus. Tāpēc TV2 cenu politika nenorāda, ka uzņēmums necentās maksimāli palielināt savus ieņēmumus.

(262)

Dānijas operatoru cenu salīdzinājums un TV2 cenu politikas analīze nesniedz norādes par to, vai Dānijas televīzijas reklāmas tirgus vispārējās cenas ir bijušas pārāk zemas. Tik zems cenu līmenis varētu norādīt uz to, ka TV2 bija izmantojis savu noteicošo pozīciju, lai samazinātu televīzijas reklāmu izdevumu vispārējo līmeni zemāk par līmeni, kāds būtu normālos konkurētspējas apstākļos

(263)

Lai noskaidrotu šo jautājumu, Komisija ir analizējusi visu ES valstu reklāmas tirgu ekonomikas datus un salīdzinājusi tos ar Dānijas datiem. Tā kā Dānijas televīzijas reklāmas tirgu vislabāk var salīdzināt ar Ziemeļeiropas valstu situāciju, Komisija salīdzināja arī Dānijas un citu Ziemeļvalstu (Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas) datus (92). Tika apskatīti galvenie dati par televīzijas reklāmas izdevumiem šādās kategorijās: 1) televīzijas reklāmas izdevumu daļa kopējos reklāmas izdevumos, 2) televīzijas reklāmas izdevumi uz vienu iedzīvotāju, un 3) televīzijas reklāmas izdevumu daļa no IKP. Turpmāk tabulā sniegts pārskats par šiem galvenajiem datiem.

Galvenie dati par televīzijas reklāmas izdevumiem Dānijā, ES un citās Ziemeļvalstīs

(264)

No tabulas iepriekš izriet, ka televīzijas reklāmas daļa reklāmas kopējos izdevumos Dānijā (27 %) ir bijusi mazāka par ES vidējo rādītāju (37 %). Dati tai pat laikā norāda uz to, ka pastāv atšķirība starp Ziemeļeiropas un Dienvideiropas valstīm (93). Dienvidu dalībvalstīs televīzijas reklāmas izdevumi ir daudz augstāki nekā ziemeļu dalībvalstīs (94). Tā pati tendence vērojama attiecībā uz televīzijas reklāmas izdevumiem kā daļu no IKP (95). Arī dati par televīzijas reklāmas izdevumiem uz iedzīvotāju liecina par lielu atšķirību starp dalībvalstīm (96). Salīdzinot Ziemeļvalstu datus, var secināt, ka Dānijas izdevumu līmenis ir tāds pats kā pārējās Ziemeļvalstīs.

(265)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav noteiktas un neapšaubāmas norādes uz to, ka Dānijas reklāmas tirgus cenas sistemātiski un nepārtraukti ietekmēja TV2 cenu politika.

(266)

Sūdzības iesniedzējs arī iesniedza datus, salīdzinot viena plašsaziņas līdzekļa kontaktcenas (izteiktas CMP  (97)) dažādās valstīs un starp dažādiem plašsaziņas līdzekļu veidiem vienā konkrētā valstī. Sūdzības iesniedzēja nodrošinātajos datos ir salīdzinātas izmaksas, kas vajadzīgs, lai ar reklāmu sasniegtu 1 000 iedzīvotājus, izmantojot vai nu drukātus materiālus, vai televīziju Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā (98).

(267)

Šie dati liecina, ka Dānijas televīzijas reklāmas cenas ir zemākas par cenām Zviedrijā un Norvēģijā (99), savukārt situācija ir pretēja drukāto plašsaziņas līdzekļu jomā (100).

(268)

Komisija nevar pārbaudīt sniegto datu uzticamību, un tie nav pieejami publiski. Tāpēc, ņemot vērā samērā ierobežoto informāciju un to, ka tajā nav ņemtas vērā iespējamās kultūras atšķirības, Komija nevar izdarīt pamatotus secinājumus par kontaktcenu līmeni dažādiem plašsaziņas līdzekļu veidiem Skandināvijas valstīs.

(269)

Tādējādi Komisija secina, ka TV2 cena bija augstākā cena Dānijas tirgū izmeklēšanas periodā, jo tas spēja saviem produktiem noteikt par 15–40 % augstāku cenu nekā tā konkurenti atkarībā no attiecīgās mērķa grupas sasniegšanas līmeņa. Salīdzinājumā ar Zviedriju un Norvēģiju Dānijā cenas ir par aptuveni 20 % zemākas.

(270)

Ņemot vērā iepriekš aprakstītās dažādās analīzes, Komisija secina, ka, skatoties no valsts atbalsta perspektīvas, nav skaidru liecību, kas parādītu, ka TV2 necentās maksimāli palielināt savus reklāmas ieņēmumus un ka tā rīcība reklāmas tirgū veicināja lielāku nepieciešamību pēc valsts finansējuma.