Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32011D0784

    2011/784/ES: Komisijas Lēmums ( 2011. gada 25. augusts ) par valsts atbalstu C 39/09 (ex N 385/09) – Latvija – Publiskais finansējums ostas infrastruktūrai Ventspils ostā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 6043) Dokuments attiecas uz EEZ

    OV L 319, 2.12.2011, p. 92–101 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2011/784/oj

    2.12.2011   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 319/92


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2011. gada 25. augusts)

    par valsts atbalstu C 39/09 (ex N 385/09) – Latvija – Publiskais finansējums ostas infrastruktūrai Ventspils ostā

    (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 6043)

    (Autentisks ir tikai teksts latviešu valodā)

    (Dokuments attiecas uz EEZ)

    (2011/784/ES)

    EIROPAS KOMISIJA,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

    pēc tam, kad ieinteresētajām personām ir lūgts iesniegt savas piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1),

    tā kā:

    1.   PROCEDŪRA

    (1)

    Ar 2009. gada 26. jūnija elektronisko paziņojumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 3. punktu Latvija paziņoja par pasākumu, ar ko sniedz publisko finansējumu ostas infrastruktūras būvniecībai Ventspils ostā.

    (2)

    Ar 2009. gada 15. decembra vēstuli Komisija informēja Latviju, ka tā attiecībā uz daļu no pasākuma nolēmusi uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, kā paredzēts LESD 108. panta 2. punktā.

    (3)

    Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (turpmāk – “lēmums par procedūras uzsākšanu”). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

    (4)

    No ieinteresētajām personām Komisija piezīmes nesaņēma. Ar 2010. gada 16. marta, 2010. gada 7. aprīļa, 2010. gada 12. aprīļa un 2010. gada 14. aprīļa vēstulēm Latvijas iestādes iesniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par procedūras uzsākšanu.

    (5)

    Komisija ar 2010. gada 21. septembra, 2010. gada 22. decembra un 2011. gada 18. marta vēstulēm pieprasīja papildu informāciju par pasākumu. Latvijas iestādes sniedza prasīto informāciju 2010. gada 8. oktobra, 2011. gada 20. janvāra, 2011. gada 22. marta un 2011. gada 31. marta vēstulēs.

    (6)

    Turklāt notika vairākas sanāksmes starp Komisijas dienestiem un Latvijas iestādēm. Pirms šīm sanāksmēm un pēc tām Latvijas iestādes nosūtīja papildu informāciju.

    2.   APRAKSTS

    2.1.   PROJEKTS

    (7)

    Projekta mērķis ir uzlabot ostas infrastruktūru. Projekts sastāv no šādiem apakšprojektiem, kurus paredzēts īstenot laikposmā no 2010. līdz 2014. gadam:

    a)

    sauso beramkravu termināļa celtniecība;

    b)

    piestātnes Nr. 35 celtniecība;

    c)

    piestātnes Nr. 12 celtniecība;

    d)

    ziemeļu viļņlauža rekonstrukcija;

    e)

    ostas baseina bagarēšana;

    f)

    dzelzceļa pievadceļu izbūve;

    g)

    ostas pārvaldes peldlīdzekļu pietauvošanās molu renovācija;

    h)

    kanāla krasta nostiprināšana.

    2.2.   ŠĀ LĒMUMA PIEMĒROŠANAS JOMA

    (8)

    Savā 2009. gada 15. decembra lēmumā (3) Komisija uzskatīja, ka nav jālemj par to, vai publiskais finansējums viļņlauzim, kanāla krasta nostiprināšanai un ostas pārvaldes peldlīdzekļu pietauvošanās molu renovācijai ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē ostas pārvaldes līmenī, jo šāds atbalsts būtu saderīgs ar iekšējo tirgu.

    (9)

    Attiecībā uz publisko finansējumu bagarēšanai un dzelzceļa pievadceļiem Komisija uzskatīja, ka tas ietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, un paziņoja, ka atbalsts ostas pārvaldes līmenī ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

    (10)

    Attiecībā uz publisko finansējumu jaunajam terminālim un divām piestātnēm Komisija uzskatīja, ka tas ietver atbalstu ostas pārvaldes līmenī. Komisija secināja, ka atbalsts ostas pārvaldei ir saderīgs ar iekšējo tirgu.

    (11)

    Sauso beramkravu termināli un abas piestātnes ekspluatēs privātas puses. Tāpēc ostas pārvalde slēgs koncesijas līgumus ar ostas pakalpojumu sniedzējiem uz 35 gadiem. Lai piešķirtu koncesijas līgumus, netiks izsludināts konkurss. Koncesijas maksa, ko maksā izraudzītie ostas pakalpojumu sniedzēji, ir noteikta iepriekš, pamatojoties uz neatkarīga eksperta veiktu novērtējumu.

    (12)

    Savā 2009. gada 15. decembra lēmumā Komisija apšaubīja, vai koncesijas maksa neietver valsts atbalstu. Pamatojoties uz tolaik pieejamo informāciju, Komisija nevarēja izdarīt secinājumu par publiskā finansējuma atbalsta raksturu konkrētam lietotājam piesaistītas ostas infrastruktūras trīs koncesionāru līmenī.

    (13)

    Komisija arī atzina, ka jaunuzceltā infrastruktūra būs pieejama galalietotājiem, pamatojoties uz nediskriminējošiem nosacījumiem.

    (14)

    Tātad oficiālā izmeklēšanas procedūra attiecās tikai uz iespējamo atbalstu koncesionāru līmenī.

    2.3.   KONCESIJAS LĪGUMI

    2.3.1.   SAUSO BERAMKRAVU TERMINĀLIS

    (15)

    Ostas pārvalde paredz piešķirt koncesijas līgumu par jaunuzceltā termināļa ekspluatāciju […] (4). Patlaban šis uzņēmums veic kravas apstrādes operācijas teritorijā, kuru ostas pārvalde iznomājusi […], pamatojoties uz apakšnomas līgumu, kas noslēgts ar […].

    (16)

    Saskaņā ar Latvijas iestāžu sniegto informāciju […] paredz paplašināt savu darbību un izmantot visu nomāto teritoriju savai darbībai un tāpēc plāno pārtraukt apakšnomas līgumu.

    (17)

    Ostas pārvalde ir nolēmusi uzcelt jaunu termināli un pēc tam piešķirt koncesiju[…], lai […] varētu turpināt darbību ostā.

    2.3.2.   PIESTĀTNE Nr. 35 LEJAMKRAVĀM

    (18)

    Saskaņā ar Latvijas iestāžu sniegto informāciju lejamkravu apjoma atjaunošana Ventspils ostā ir saistīta ar šo konkrēto atrašanās vietu, pamatojoties uz ierobežojumiem saistībā ar dziļumu, kas nepieciešams atbilstošas tonnāžas lejamkravu kuģu uzņemšanai.

    (19)

    Visa piegulošā teritorija patlaban ir iznomāta […]. Latvijas iestādes ir paredzējušas piešķirt koncesijas līgumu par jaunās piestātnes ekspluatāciju […], jo tas ir apstrādājis lejamkravas ostā un tāpēc tam jau pieder iekārtas, kas nepieciešamas lejamkravu pārkraušanai, tostarp ugunsdzēsības iekārtas.

    2.3.3.   PIESTĀTNE Nr. 12 ĢENERĀLKRAVĀM UN BERAMKRAVĀM

    (20)

    Viens no šīs piestātnes izmantotājiem būs […] meitasuzņēmums, kas paredzējis ostas teritorijā izveidot celtniecības moduļu ražotni, pamatojoties uz ilgtermiņa zemes nomas līgumu ar ostas pārvaldi. Celtniecības moduļus transportēs uz eksporta tirgiem ar RO-RO tipa kuģiem.

    (21)

    Moduļu transportēšana no rūpnīcas uz piestātni notiks pa dzelzceļu un ceļu universālā termināļa Nr. 2 teritorijā, ko ekspluatē […]. Šajā nolūkā pēc piestātnes izbūves starp […], […] un ostas pārvaldi tiks noslēgts trīspusējs līgums.

    (22)

    Saskaņā ar Latvijas iestāžu sniegto informāciju […] un […] ir vienīgie potenciālie piestātnes Nr. 12 operatori. Ostas pārvalde sākotnēji paredzēja piešķirt koncesiju […].

    2.4.   OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS IEROSINĀŠANAS PAMATOJUMS ATTIECĪBĀ UZ PASĀKUMA ATBALSTA RAKSTURU KONCESIONĀRU LĪMENĪ

    2.4.1.   VALSTS ATBALSTA ESĪBA

    (23)

    Savā lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda sākotnējo viedokli, ka nebija pilnībā ievēroti nepieciešamie kritēriji, lai secinātu, ka ostas pārvalde rīkojusies kā privāts ieguldītājs, nosakot koncesijas maksas, kas jāmaksā nākamajiem koncesionāriem.

    (24)

    Komisija apšaubīja gan metodi, kas izmantota koncesijas maksas noteikšanai, gan eksperta vērtējuma neatkarīgo raksturu.

    2.4.1.1.   Ostas pārvaldes izmantotās metodes koncesijas maksu noteikšanai

    (25)

    Neatkarīgais eksperts, kas novērtēja koncesijas maksas, izmantojis divas dažādas metodes, proti, salīdzinājuma un ienākumu metodi. Attiecībā uz lejamkravu piestātni eksperts izmantojis tikai ienākumu metodi.

    (26)

    Attiecībā uz salīdzinājuma metodi Komisija ievēroja, ka tās pamatā galvenokārt bija tajā pašā ostā spēkā esošie līgumi. Tāpēc Komisija apšaubīja tās uzticamību. Komisija atzīmēja, ka šāds salīdzinājums nevar būt pārliecinošs, ja nav norādes, ka uz tirgu vērstā koncesijas maksa ir maksāta atbilstoši līgumiem, kas izmantoti atsaucei. Turklāt Komisija atzīmēja, ka analīze ir veikta saistībā ar tiem pašiem trim koncesijas līgumiem gan attiecībā uz sauso beramkravu termināli, gan piestātni Nr. 12, kas paredzēta ģenerālkravām un beramkravām, neraugoties uz to, ka minētie termināļi pēc savām īpašībām būtiski atšķiras.

    (27)

    Attiecībā uz novērtējumā izmantoto ienākumu metodi Komisija ievēroja, ka tā neatspoguļo visas ieguldījumu izmaksas saistībā ar sauso beramkravu termināli un piestātni Nr. 12.

    2.4.1.2.   Eksperta vērtējuma neatkarīgais raksturs

    (28)

    Komisija atzīmēja, ka ostas valdes jau 2006. gada martā pieņemtais lēmums liecināja par ostas apņemšanos pēc būvdarbu pabeigšanas koncesiju piestātnes Nr. 35 ekspluatācijai piešķirt […]. Tajā sīki izklāstīta koncesijas maksas aprēķina metode, kuras pamatā ir tādi paši principi kā neatkarīgajam vērtējumam. Tāpēc Komisija pauda bažas par vērtējuma neatkarību kā tādu.

    2.4.1.3.   Secinājums

    (29)

    Komisija uzskatīja, ka publiskais finansējums termināļa un abu piestātņu būvniecībai šķita esam tāds, kas nodrošināja selektīvas ekonomiskās priekšrocības attiecīgās infrastruktūras operatoriem un kas tāpēc būtu uzskatāms par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

    2.4.2.   ATBALSTA SADERĪBA

    (30)

    Komisijas sākotnējā nostāja bija tāda, ka jebkāds atbalsts koncesionāriem ir darbības atbalsts, kas atbrīvo tos no izmaksām, kuras tiem parasti būtu jāsedz. Saskaņā ar Tiesas judikatūru šāds darbības atbalsts principā nav saderīgs ar iekšējo tirgu (5).

    3.   LATVIJAS IESNIEGTĀS PIEZĪMES

    3.1.1.   KONCESIONĀRI

    (31)

    Latvijas iestādes apgalvo, ka ostas pārvalde trīs operatorus ir izvēlējusies, pamatojoties uz objektīviem apsvērumiem, un tie ir visdzīvotspējīgākā izvēle jaunuzceltās infrastruktūras ekspluatācijai.

    3.1.1.1.   Sauso beramkravu terminālis

    (32)

    Ostas pārvalde paredz piešķirt koncesiju par sauso beramkravu termināļa ekspluatāciju […], kas galvenokārt nodarbojas ar kokmateriālu pārkraušanu. Latvijas iestādes skaidro, ka […] klātbūtne ostā ir ļoti svarīga, jo kokmateriālu eksportam šajā reģionā ir īpaša nozīme.

    (33)

    Kā paskaidrots iepriekš, […] patlaban sniedz kravas apstrādes pakalpojumus teritorijā, ko ostas pārvalde iznomājusi […], pamatojoties uz apakšnomas līgumu, kas noslēgts ar […]. Ņemot vērā to, ka […] plāno paplašināt savu darbību un izmantot visu iznomāto teritoriju, ostas valde 2005. gada oktobrī pieņēma rezolūciju par jauna termināļa būvniecību un koncesijas piešķiršanu […] attiecībā uz tā ekspluatāciju (sk. I pielikumu).

    (34)

    Latvijas iestādes apgalvo, ka lēmums piešķirt koncesijas līgumu šim konkrētajam operatoram ir pamatots vienīgi ar objektīviem komerciāliem apsvērumiem. Šajā ziņā Latvijas iestādes uzsver, ka […] ir visreālākais risinājums termināļa ekspluatācijai, jo uzņēmumam jau pieder iekārtas, kas nepieciešamas sauso beramkravu apstrādei. Turklāt neviens cits potenciālais koncesionārs nav izrādījis interesi ekspluatēt sauso beramkravu termināli. Latvijas iestādes uzsver, ka ostas pārvaldes interesēs ir uzsākt sarunas ar visām potenciāli ieinteresētajām pusēm, jo īpaši tādēļ, ka ievērojama ostas zemes daļa vēl aizvien netiek izmantota.

    (35)

    […] jau ir pārkrāvusi ostā vairāk nekā […] tūkstošus m3 gadā un tādējādi jau ir izveidojusi stabilu uzņēmējdarbības tīklu. Ostas pārvalde uzskata, ka uzņēmums spēs saglabāt šādu kravu apgrozījumu arī turpmāk un tādējādi sniegs vajadzīgās garantijas attiecībā uz ostas pārvaldes veikto ieguldījumu atgūšanu.

    3.1.1.2.   Piestātne Nr. 35

    (36)

    Piestātne aizstās molu Nr. 1, kurā tika pārkrautas bīstamās lejamkravas. Šis mols patlaban ir fiziski nolietojies, un tāpēc to nevar izmantot kravu apstrādei. Kā paskaidrots iepriekš, lejamkravu apjoma atjaunošana Ventspils ostā ir saistīta ar šo konkrēto atrašanās vietu, pamatojoties uz drošības prasībām un ierobežojumiem saistībā ar dziļumu, kas nepieciešams atbilstošas tonnāžas lejamkravu kuģiem.

    (37)

    Latvijas iestādes norāda, ka koncesijas piešķiršana piestātnes Nr. 35 ekspluatācijai citam uzņēmumam praktiski nav iespējama, tieši pamatojoties uz attiecīgās infrastruktūras konkrēto atrašanās vietu ostā. Patlaban visa piegulošā ostas teritorija ir iznomāta uzņēmumam […] (sk. II pielikumu).

    (38)

    Turklāt tiek norādīts, līdzīgi kā […] gadījumā, tā kā […] jau ir apstrādājis lejamkravas Ventspils ostā, šim operatoram ir visas iekārtas, kuras nepieciešamas lejamkravu pārkraušanai, kas ir ļoti svarīgi piestātnes ekspluatācijai.

    3.1.1.3.   Piestātne Nr. 12

    (39)

    Projekta mērķis ir palielināt ģenerālkravu izkraušanas jaudu. Latvijas iestādes paskaidro, ka lēmums būvēt piestātni ir saistīts ar ilgtermiņa zemes nomas līgumu, ko ostas pārvalde ir noslēgusi ar […] meitasuzņēmumu. […] meitasuzņēmums ostas teritorijā plāno izveidot celtniecības moduļu ražotni. Celtniecības moduļus var transportēt uz eksporta tirgiem tikai ar RO-RO tipa kuģiem.

    (40)

    Tomēr Latvijas iestādes uzsver, ka pirms nomas līguma noslēgšanas ar […] ostas pārvalde ir piedalījusies dažādos iepirkumos, ko organizējuši kravu ekspeditori un potenciālie piestātnes Nr. 12 koncesionāri, piemēram, […], taču šī dalība bijusi nesekmīga.

    (41)

    Saskaņā ar Latvijas iestāžu sniegto informāciju moduļu transportēšanu no pašas rūpnīcas uz piestātni var veikt tikai pa dzelzceļu un ceļu universālā termināļa Nr. 2 teritorijā, ko ekspluatē […]. Šajā nolūkā pēc piestātnes izbūves starp […], […] un ostas pārvaldi tiks noslēgts trīspusējs līgums.

    (42)

    Turklāt Latvijas iestādes norāda, ka ir tikai divi potenciālie piestātnes operatori, t. i., […] un […]. Piezīmēs, kas iesniegtas saistībā ar oficiālo izmeklēšanas procedūru, Latvijas iestādes paskaidrojušas, ka koncesijas līgumu par piestātnes ekspluatāciju piešķirs uzņēmumam […].

    (43)

    Ņemot vērā, ka vienīgais veids celtniecības moduļu nogādāšanai no rūpnīcas uz piestātni Nr. 12 ir caur […] iznomāto teritoriju (sk. III pielikumu), ostas pārvalde uzskata […] par visreālistiskāko izvēli.

    (44)

    Turklāt Latvijas iestādes uzsver, ka ostas zemes gabala virsma, kas pieguļ piestātnei, nav piemērota kravas uzglabāšanai. Tāpēc jānodrošina droši savienojumi ar citām ostas daļām, kurās uzglabāšana ir iespējama.

    (45)

    Norādīts arī, ka, ievērojot gan piestātnes atrašanās vietu, gan tās tehniskos rādītājus, piestātne kalpos līdz 12 ha teritorijā izvietotajiem kravu ekspeditoriem neatkarīgi no apstrādātās kravas veida.

    3.1.2.   EKSPERTA VĒRTĒJUMS

    (46)

    Atsevišķi ir novērtēts katrs no koncesijas līgumiem par konkrētam lietotājam piesaistītu infrastruktūru. Latvijas iestādes apgalvo, ka šie vērtējumi ir veikti saskaņā ar Latvijas vērtēšanas standartiem un starptautiskajiem vērtēšanas standartiem.

    (47)

    Attiecībā uz izmantoto metodi Latvijas iestādes uzsver, ka, ievērojot Rīgas un Liepājas ostas atrašanās vietu un īpatnības, pilnīgi drošs ir salīdzinošais vērtējums (tā sauktā salīdzinājuma metode). Minētajās ostās darbojošos pakalpojumu sniedzēju maksātās koncesijas maksas ir noteikušas pašas ostas pārvaldes, un tāpēc tās ir uzskatāmas par drošām.

    (48)

    Latvijas iestādes uzskata, ka pārskatītajiem novērtējumiem, kuru pamatā ir naudas plūsmas analīze, arī jāmazina Komisijas šaubas par to neatkarīgo raksturu.

    (49)

    Līdz ar to Komisija turpmāk sīki izskatīs eksperta izmantoto metodi koncesijas maksu noteikšanai.

    3.1.2.1.   Sauso beramkravu terminālis

    (50)

    Vērtējums pamatojas uz šādām divām metodēm.

    (51)

    Salīdzinošais vērtējums ir veikts attiecībā uz trim līgumiem, ko Ventspils ostā uzskata par salīdzināmiem. Lai noteiktu atbilstošu koncesijas maksu, eksperts izmantojis korekcijas koeficientus. Vērā tika ņemti šādi faktori: līguma noslēgšanas laiks un nosacījumi, atrašanās vieta, piestātņu apraksts, nomas platība, termināļu tehniskais stāvoklis un aprīkojuma pieejamība.

    (52)

    Aprēķinātā koncesijas maksa ir EUR […] par m2 gadā. Vērtētāja noteiktā koncesijas maksa ir EUR […] par m2 gadā.

    (53)

    Ienākumu metodi izmanto, lai novērtētu, vai nākotnes ieņēmumu diskontētā vērtība ļauj pilnībā nosegt kopējās ieguldījumu izmaksas (ieskaitot iekraušanas vietas, bagarēšanas darbu un dzelzceļa pievadceļu izmaksas) un paredz finanšu prognozes 25 gadu laikposmam. Paredzētos ieņēmumus un izmaksas koriģē ar diskonta likmi 7,5 %, kas atspoguļo ieguldījumu riska līmeni.

    (54)

    Neatkarīgajā vērtējumā vērā ņemti ieņēmumi no ostas nodevām un maksām, kā arī ieņēmumi, kas saistīti ar ostas zemes un infrastruktūras izmantošanu. Vērā ņemtas kopējās ieguldījumu izmaksas.

    (55)

    Pamatojoties uz dažādajiem kravu apgrozījuma līmeņiem, neto pašreizējā vērtība (NPV), iekšējā ienesīguma norma (IRR) un ieguvumu un izmaksu samērs (BCR) attiecībā uz koncesijas maksām ir prognozēti no EUR […] par m2 līdz EUR […] par m2 gadā. Finanšu rādītāji pamato, ka koncesijas maksai jābūt vismaz EUR […] par m2 gadā, ja vidējais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā, un EUR […] par m2 gadā, ja vidējais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā. Ja vidējais apgrozījums pārsniedz […] tonnu gadā, koncesijas maksa var būt minimāla.

    (56)

    Ņemot vērā, ka prognozētais vidējais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā, neatkarīgais vērtētājs secinājis, ka ir pamatoti noteikt gada koncesijas maksu no EUR […] līdz EUR […] par m2 gadā.

    (57)

    Ņemot vērā abas iepriekš sīki izklāstītās metodes, neatkarīgais vērtētājs noteicis koncesijas maksu EUR […] par m2 gadā.

    (58)

    Turpmāk norādītajā tabulā sniegtas projekta finanšu rādītāju vērtības, ievērojot izrietošo koncesijas maksu.

    Kravu apgrozījums […] tonnu, koncesijas maksa EUR […] par m2 gadā, diskonta likme 7,5 %, pieauguma koeficients 2,28 %

    Rādītājs

    Bez Kohēzijas fonda piešķīruma

    Ar Kohēzijas fonda piešķīrumu

    IRR

    […] %

    […] %

    NPV

    […]

    […]

    (59)

    Tādējādi neatkarīgā vērtētāja novērtējumā apstiprināta tās koncesijas maksas atbilstība, kas aprēķināta, kā sīki izklāstīts iepriekš, t. i., EUR […] par m2 gadā.

    3.1.2.2.   Piestātne Nr. 35

    (60)

    Ienākumu metode sniedz finanšu prognozes 25 gadu laikposmam. Paredzētie ieņēmumi un izmaksas koriģēti ar tādu pašu diskonta likmi 7,5 %, kas atspoguļo ieguldījumu riska līmeni.

    (61)

    Neatkarīgajā vērtējumā vērā ņemti ieņēmumi no ostas nodevām un maksām, kā arī ieņēmumi, kas saistīti ar ostas zemes un infrastruktūras izmantošanu. Vērā ņemtas kopējās ieguldījumu izmaksas.

    (62)

    Pamatojoties uz dažādajiem kravu apgrozījuma līmeņiem, neto pašreizējā vērtība (NPV), iekšējā ienesīguma norma (IRR) un ieguvumu un izmaksu samērs (BCR) attiecībā uz koncesijas maksām ir prognozēti no EUR […] līdz EUR […] gadā. Finanšu rādītāji pamato, ka koncesijas maksai jābūt virs EUR […] gadā, ja paredzētais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā, un virs EUR […] gadā, ja paredzētais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā. Ja kravu apgrozījums ir lielāks, koncesijas maksa var būt minimāla.

    (63)

    Ņemot vērā 30 gadu amortizācijas periodu dziļūdens piestātnēm, neatkarīgais vērtētājs noteica koncesijas maksas vērtību EUR […] gadā, t. i., 1/30 no piestātnes ieguldījumu izmaksām, izņemot bagarēšanas darbus.

    (64)

    Turpmāk norādītajā tabulā sniegti projekta finanšu rezultāti, ja kravu apgrozījums gadā ir […] tonnu, ņemot vērā koncesijas maksu EUR […] gadā. Aprēķinā vērā ņemtas kopējās ieguldījumu izmaksas, ieskaitot bagarēšanas darbus.

    Kravu apgrozījums […] tonnu, koncesijas maksa EUR […] gadā, diskonta likme 7,5 %, pieauguma koeficients 2,28 %

    Rādītājs

    Bez Kohēzijas fonda piešķīruma

    Ar Kohēzijas fonda piešķīrumu

    IRR

    […] %

    […] %

    NPV

    […]

    […]

    (65)

    Tādējādi vērtētājs noteicis koncesijas maksu EUR […] gadā (nevis EUR […] gadā, kā paredzēts sākotnēji).

    3.1.2.3.   Piestātne Nr. 12

    (66)

    Vērtējuma pamatā ir divas metodes, t. i., salīdzinājuma metode un ienākumu metode.

    (67)

    Vispirms koncesijas līgums ir salīdzināts ar trim līgumiem, ko uzskata par salīdzināmiem Ventspils ostā. Ņemot vērā tās infrastruktūras īpašās pazīmes un īpatnības, uz ko attiecas minētie trīs līgumi, lai noteiktu atbilstošu koncesijas maksu, vērtētājs izmantojis korekcijas koeficientus. Vērā tika ņemti šādi faktori: darījuma noslēgšanas laiks un nosacījumi, atrašanās vieta, piestātņu apraksts, nomas platība, infrastruktūras tehniskais stāvoklis, aprīkojuma pieejamība.

    (68)

    Aprēķinātā koncesijas maksa ir EUR […] par m2 gadā. Koncesijas maksa noteikta EUR […] par m2 gadā.

    (69)

    Ienākumu metode, kas izmantota, lai novērtētu, vai nākotnes ieņēmumu diskontētā vērtība ļauj nosegt kopējās ieguldījumu izmaksas (ieskaitot bagarēšanas darbu un dzelzceļa pievadceļu izmaksas), paredz finanšu prognozes 25 gadu laikposmam. Prognozētie ieņēmumi un izmaksas koriģēti ar diskonta likmi – 7,5 %, kas atspoguļo ieguldījumu riska līmeni.

    (70)

    Neatkarīgajā vērtējumā vērā ņemti ieņēmumi no ostas nodevām un maksām, kā arī ieņēmumi, kas saistīti ar ostas zemes un infrastruktūras izmantošanu. Vērā ņemtas kopējās ieguldījumu izmaksas, ieskaitot publisko finansējumu.

    (71)

    Pamatojoties uz dažādajiem kravu apgrozījuma līmeņiem, neto pašreizējā vērtība (NPV), iekšējā ienesīguma norma (IRR) un ieguvumu un izmaksu samērs (BCR) attiecībā uz koncesijas maksām ir prognozēti no EUR […] par m2 līdz EUR […] par m2 gadā. Neatkarīgais vērtētājs secināja, ka finanšu radītāji pamato (NPV ir pozitīva), ka koncesijas maksai jābūt ne zemākai par EUR […] par m2 gadā, ja paredzētais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā, un EUR […] par m2 gadā, ja paredzētais kravu apgrozījums ir […] tonnu gadā.

    (72)

    Ņemot vērā prognozēto apjomu […] tonnu gadā, vērtētājs secināja, ka pamatota ir koncesijas maksa vismaz EUR […] par m2 gadā.

    (73)

    Ņemot vērā abu iepriekš sīki izklāstīto metožu rezultātus, neatkarīgais vērtētājs noteicis koncesijas maksu EUR […] par m2 gadā.

    (74)

    Turpmāk norādītajā tabulā sniegtas projekta finanšu rādītāju vērtības, ievērojot izrietošo koncesijas maksu.

    Kravu apgrozījums […] tonnu, koncesijas maksa EUR […] par m2 gadā, diskonta likme 7,5 %, pieauguma koeficients 2,28 %

    Rādītājs

    Bez Kohēzijas fonda piešķīruma

    Ar Kohēzijas fonda piešķīrumu

    IRR

    […] %

    […] %

    NPV

    […]

    […]

    (75)

    Tādējādi neatkarīgo vērtētāju novērtējumā apstiprināta tās koncesijas maksas atbilstība, kas aprēķināta, kā sīki izklāstīts iepriekš, t. i., EUR […] par m2 gadā.

    3.1.3.   KONCESIJAS MAKSA

    (76)

    Pamatojoties uz neatkarīgā vērtētāja veiktajiem novērtējumiem, Latvijas iestādes nolēma noteikt šādas koncesijas maksas.

    Koncesionārs

    Infrastruktūra

    Neatkarīgais vērtējums

    (gadā)

    Koncesijas maksa

    (gadā)

    […]

    Sauso beramkravu terminālis

    EUR […]

    EUR […]

    […]

    Piestātne Nr. 35

    EUR […]

    EUR […]

    […]

    Piestātne Nr. 12

    EUR […]

    EUR […]

    4.   NOVĒRTĒJUMS

    4.1.   ATBALSTA ESĪBA

    (77)

    Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja vien LESD nav paredzēts citādi.

    (78)

    Kritēriji, kas noteikti 107. panta 1. punktā, ir kumulatīvi. Tāpēc, lai noteiktu, vai paziņotais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, ir jāizpilda visi iepriekš minētie nosacījumi. Proti:

    a)

    finansiālo atbalstu piešķir dalībvalsts vai arī tas tiek piešķirts no valsts līdzekļiem;

    b)

    finansiālais atbalsts dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai;

    c)

    finansiālais atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus;

    d)

    finansiālais atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

    4.1.1.   EKONOMISKĀS PRIEKŠROCĪBAS

    (79)

    Saskaņā ar Tiesas judikatūru (6) koncesionāriem nav priekšrocības, ja privāts ieguldītājs līdzīgos apstākļos būtu noteicis koncesijas maksu tādā pašā līmenī.

    (80)

    Jau no paša sākuma Komisija atzīmē, ka šajā gadījumā koncesijas maksas ir noteiktas iepriekš, izmantojot atsevišķus novērtējumus, ko veicis neatkarīgs eksperts. Latvijas iestādes ir iesniegušas pierādījumus tam, ka šim ekspertam ir pienācīga akadēmiskā kvalifikācija un pieredze.

    (81)

    Kā norādīts iepriekš, neatkarīgais vērtētājs salīdzināja aprēķinātās koncesijas maksas ar maksām, kas noteiktas trijos līgumos, ko uzskata par salīdzināmiem Ventspils ostā. Ņemot vērā tās infrastruktūras īpašās pazīmes un īpatnības, uz ko attiecas minētie līgumi, lai noteiktu atbilstošu koncesijas maksu, neatkarīgais eksperts izmantojis korekcijas koeficientus.

    (82)

    Tomēr Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, nevar noteikt, vai līgumi, ko uzskata par atsauci, ir piešķirti piedāvājumu konkursos, kā arī vai patlaban ir kāda pazīme, ka koncesijas maksas, ko maksā, pamatojoties uz minētajiem līgumiem, var uzskatīt par tirgus cenu.

    (83)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka salīdzinošais vērtējums nav pietiekami drošs un tāpēc nevar būt pietiekams, lai izslēgtu iespēju, ka koncesionāri gūs priekšrocības.

    (84)

    Saskaņā ar neatkarīgā vērtētāja otru izmantoto metodi koncesijas maksām un citiem ostas pārvaldes ieņēmumiem jānodrošina infrastruktūras ieguldījumu izmaksu atgūšana un konkrēta atdeves likme pēc 25 gadiem. Ostas pārvalde nolēma noteikt koncesijas maksu attiecībā uz sauso beramkravu termināli (EUR […] par m2, nevis EUR […] par m2 gadā) un piestātni Nr. 35 (EUR […], nevis EUR […] gadā) ievērojami virs eksperta ieteiktās vērtības. Tāpēc ostas pārvaldes paredzētā faktiskā atdeve ir ievērojami augstāka nekā eksperta aprēķinātā vērtība.

    (85)

    Tāpēc Komisija secina, ka koncesijas maksa un citi ostas pārvaldes ienākumi ļaus tai atgūt visas infrastruktūras ieguldījumu izmaksas, ieskaitot bagarēšanas darbu un dzelzceļa pievadceļu izmaksas, un gūt peļņu, kas atbilst tādai peļņai, kādu prasītu privātais ieguldītājs.

    (86)

    Komisija arī atzīmē, ka šajā lietā nekas nenorāda uz to, ka ostas pārvalde koncesijas maksu ir noteikusi tādā līmenī, kas nepalielinātu tās ienākumus.

    (87)

    Turklāt pārskatīšanas klauzulas iekļaušana ļauj periodiski pārskatīt koncesijas maksu.

    (88)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā var secināt, ka koncesijas maksa, kas noteikta, kā sīki izklāstīts iepriekš, nesniedz pārmērīgas priekšrocības koncesionāriem, kam ir konkrētam lietotājam piesaistīta infrastruktūra.

    (89)

    Šis lēmums nekādi neietekmē jebkādu iespējamo Komisijas papildu analīzi, ciktāl tā attiecas uz ES publiskā iepirkuma noteikumu ievērošanu vai citiem LESD vispārējiem principiem.

    4.1.2.   SECINĀJUMS

    (90)

    Komisija uzskata, ka publiskais finansējums attiecībā uz konkrētam lietotājam piesaistītu infrastruktūru Ventspils ostā nesniedz ekonomiskās priekšrocības koncesionāru līmenī, un tādējādi pasākums nenostāda izvēlētos pakalpojumu sniedzējus labvēlīgākā konkurences stāvoklī, salīdzinot ar uzņēmumiem, kas konkurē ar tiem.

    (91)

    Saskaņā ar iedibināto judikatūru, lai pasākumu klasificētu kā valsts atbalstu, jāizpilda visi LESD 107. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi (7). Tā kā Latvijas iestāžu īstenojamais pasākums neietver ekonomiskās priekšrocības nākamajiem koncesionāriem, tas kumulatīvi neatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam.

    5.   SECINĀJUMS

    (92)

    Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka publiskais finansējums konkrētam lietotājam piesaistītas infrastruktūras būvniecībai Ventspils ostā neietver valsts atbalstu koncesionāru līmenī.

    (93)

    Šis lēmums attiecas tikai uz valsts atbalsta aspektiem un neskar citu LESD noteikumu piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz pakalpojumu koncesijām,

    IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

    1. pants

    Valsts atbalsts, ko Latvija plāno piešķirt Ventspils ostas pārvaldei attiecībā uz sauso beramkravu termināļa, piestātnes Nr. 12 un piestātnes Nr. 35 būvniecību, koncesionāru līmenī neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

    Līdz ar to šā pasākuma īstenošana tiek atļauta.

    2. pants

    Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.

    Briselē, 2011. gada 25. augustā

    Komisijas vārdā

    priekšsēdētāja vietnieks

    Joaquín ALMUNIA


    (1)  OV C 62, 13.3.2010., 7. lpp.

    (2)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

    (3)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

    (4)  Informācija izslēgta, balstoties uz profesionālās konfidencialitātes noteikumiem.

    (5)  Lieta T-459/93 Siemens/Komisija (1995), Krājums, II-1675. lpp., 48. punkts. Sk. šajā saistībā arī 2010. gada 8. jūlija spriedumu T-396/08 Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt/Komisija, 46.–48. punkts; lieta C-156/98 Vācija/Komisija (2000), Krājums, I-6857. lpp., 30. punkts.

    (6)  Apvienotās lietas C-328/99 un C-399/00, Itālija un SIM 2 Multimedia/Komisija (2003), Krājums, I-4053. lpp.

    (7)  Apvienotās lietas C-278/92 līdz C-280/92 Spānija/Komisija (1994), Krājums, I-4103. lpp., 20. punkts; lieta C-482/99 Francija/Komisija (2002), Krājums, I-4397. lpp., 68. punkts.


    I PIELIKUMS

    SAUSO BERAMKRAVU TERMINĀĻA ESOŠĀ UN JAUNĀ TERITORIJA

    Image


    II PIELIKUMS

    […] NOMĀTĀS TERITORIJAS SHĒMA (IESKAITOT PLĀNOTO PIESTĀTNI Nr. 35)

    Image


    III PIELIKUMS

    CELTNIECĪBAS MODUĻU TRANSPORTĒŠANAS SHĒMA NO […] NOMĀTĀS TERITORIJAS UZ PIESTĀTNI Nr. 12

    Image


    Top