(1)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 izklāstīti vispārīgi principi, kas Savienības un valsts līmenī reglamentē pārtiku un barību vispār, un jo īpaši pārtikas un barības nekaitīgumu. Tajā paredzēti ārkārtas pasākumi gadījumos, kad no trešās valsts ievesta pārtika nepārprotami var radīt nopietnus draudus cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi un kad šos draudus nevar apmierinoši novērst ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) veiktiem pasākumiem.

(2)

Padomes 1996. gada 29. aprīļa Direktīvā 96/23/EK, ar ko paredz pasākumus, lai kontrolētu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos un dzīvnieku izcelsmes produktos (2), noteikts, ka dzīvnieku audzēšanas un pirmapstrādes dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas procesu uzrauga, lai atklātu noteiktas vielas un to atliekas dzīvos dzīvniekos, to ekskrementos un izdalījumos, kā arī audos, dzīvnieku produktos, dzīvnieku barībā un dzeramajā ūdenī.

(3)

Komisijas 2002. gada 12. augusta Lēmumā 2002/657/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu (3), paredzēti noteikumi attiecībā uz analītiskajām metodēm, kuras izmanto, pārbaudot oficiālus paraugus, kas ņemti saskaņā ar Direktīvu 96/23/EK, un tajā precizēti kopīgi kritēriji oficiālo kontroles laboratoriju analīžu rezultātu interpretēšanai attiecībā uz šādiem paraugiem.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulā (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos (4), paredzēti noteikumi un procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu klasifikācijai un lai noteiktu šādu vielu atlieku maksimāli pieļaujamās koncentrācijas dzīvnieku izcelsmes pārtikā.

(5)

Turklāt Regulā (EK) Nr. 470/2009 paredzēti noteikumi un procedūras, lai noteiktu farmakoloģiski aktīvās vielas atlieku daudzumu kontroles nolūkos konkrētu vielu gadījumā, kurām nav noteikts maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums saskaņā ar minēto regulu.

(6)

Komisijas 2009. gada septembra pārbaudes apmeklējuma rezultāti Indijā atklāja trūkumus sistēmā, ar ko kontrolē atliekas akvakultūras produktos, un to, ka laboratoriju kapacitāte ir nepietiekama, lai noteiktu dažas farmakoloģiski aktīvas vielas šādos produktos atbilstoši Direktīvai 96/23/EK un Lēmumam 2002/657/EK.

(7)

Pēc šā pārbaudes apmeklējuma Indija iesniedza rīcības plānu un garantijas, lai īstenotu pārbaudes ziņojumā sniegtos ieteikumus. Līdz laikam, kad pilnībā tiks īstenots minētais plāns un garantijas, saglabājas risks, ka Indijas izcelsmes akvakultūras produkti satur dažu farmakoloģiski aktīvu vielu atliekas. Tādēļ ir jāveic turpmāki pasākumi Savienības līmenī, lai šo risku samazinātu.

(8)

Komisijas 2009. gada 30. septembra Lēmumā 2009/727/EK par ārkārtas pasākumiem, kuri piemērojami no Indijas importētiem vēžveidīgajiem, kas paredzēti lietošanai cilvēku uzturā vai dzīvnieku barībā (5), jau ir paredzēts, ka tādu akvakultūras izcelsmes vēžveidīgo sūtījumiem, kas ievesti no Indijas un paredzēti lietošanai cilvēku uzturā vai dzīvnieku barībā, pirms importēšanas Savienībā pārbauda nitrofurānu vai to metabolītu klātbūtni. Turklāt ir arī zināms, ka Indijā akvakultūras produktiem, kas nav vēžveidīgie, tiek izmantots hloramfenikols un tetraciklīni.

(9)

Kopš Lēmuma 2009/727/EK pieņemšanas ir samazinājies dalībvalstu paziņoto tādu gadījumu skaits, kad vēžveidīgajos konstatēti nitrofurāni un to metabolīti. Tādēļ ir lietderīgi pieņemt pasākumus, kas līdzinās minētajā lēmumā noteiktajiem pasākumiem attiecībā uz visiem akvakultūras produktiem, kuri importēti no Indijas un paredzēti lietošanai pārtikā.

(10)

Turklāt ievērojamai no Indijas importēto akvakultūras produktu daļai pirms šo produktu laišanas tirgū ir jāveic obligāta testēšana dalībvalstīs, lai noteiktu Regulā (EK) Nr. 470/2009 definētās farmakoloģiski aktīvās vielas. Šīs obligātās testēšanas rezultātiem ir jāsniedz precīzāka informācija par faktisko Indijas izcelsmes akvakultūras produktu piesārņojumu ar minēto vielu atliekām. Šai testēšanai arī būtu jāattur Indijas ražotāji no nepareizas minēto vielu lietošanas.

(11)

Ir lietderīgi, ka dalībvalstis Komisijai paziņo veikto testu rezultātus gadījumā, ja ir atklāta tādu attiecīgo farmakoloģiski aktīvo vielu klātbūtne, kuras nav atļauts lietot pārtikas ražošanā izmantojamiem dzīvniekiem, vai ja ir pārsniegti Savienības tiesību aktos noteiktie maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi. Dalībvalstīm arī regulāri jāiesniedz ziņojumi par visiem to veiktajiem testiem.

(12)

Šā lēmuma darbības jomā ietverti arī akvakultūras izcelsmes vēžveidīgie, uz kuriem pašreiz attiecas Lēmums 2009/727/EK. Līdz ar to Savienības tiesību aktu skaidrības un saskaņotības labad minētais lēmums ir jāatceļ.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,