13.10.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/11

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 6. oktobris)

par Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas un tās tehnisko elementu definēšanu

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7547)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/750/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/52/EK par ceļu lietotāju nodokļa elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 4. pantu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 2004/52/EK paredzēts, ka Komisijai saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru jādefinē Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskā iekasēšanas sistēma (EETS).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/52/EK 3. panta 1. punktu vienam ar EETS pakalpojumu sniedzēju noslēgtam līgumam vajadzētu ļaut EETS lietotājiem samaksāt nodevas visos EETS apgabalos Eiropas ceļu tīklā, cita starpā izmantojot vienu transportlīdzeklī uzstādītu aprīkojumu (OBE), ko iespējams lietot visos EETS apgabalos.

(3)	Šis lēmums aptver informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, nodevu iekasētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un ceļu lietotājiem, lai saistībā ar EETS nodrošinātu pareizu nodevu deklarāciju.

(4)	EETS ieviešana ir saistīta ar personas datu apstrādi, ko veic, stingri ievērojot attiecīgās Kopienas normas, kā noteikts inter alia Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 95/46/EK (2) un 2002/58/EK (3).

(5)	Nodevu iekasētājiem jānodrošina EETS pakalpojumu sniedzējiem piekļuve savam EETS apgabalam bez jebkādas diskriminācijas.

(6)	Lai visiem EETS pakalpojumu sniedzējiem nodrošinātu pārskatāmību un piekļuvi EETS apgabaliem bez jebkādas diskriminācijas, nodevu iekasētāji publicē visu nepieciešamo informāciju saistībā ar piekļuves tiesībām EETS apgabala ziņojumā.

(7)	EETS ir balstīta uz pārskatāmības un efektīvas un godīgas cenu noteikšanas principiem.

(8)

Jānodrošina saskaņošanas procedūra, lai atrisinātu nodevu iekasētāju un EETS pakalpojumu sniedzēju strīdus līgumsarunu laikā un savstarpējās līgumattiecībās. Nodevu iekasētājiem un EETS pakalpojumu sniedzējiem jāapspriežas ar nacionālajām saskaņošanas iestādēm, lai rastu risinājumus strīdiem, kas saistīti ar nediskriminējošu piekļuvi EETS apgabaliem.

(9)

Lai efektīvi pārvaldītu vienādu un nediskriminējošu piekļuvi EETS, tai skaitā izvairītos no nevajadzīga administratīva sloga, jānodrošina cieša sadarbība starp dalībvalstu saskaņošanas iestādēm (4) attiecībā uz šo Kopienas noteikumu piemērošanu un iespējamo apelācijas sūdzību apstrādi, neraugoties uz iespējamu izskatīšanu tiesā.

(10)

Nodevu iekasētājiem var būt dažādi maksas iekasēšanas plāni saistībā ar dažādām lietotāju un/vai transportlīdzekļu kategorijām, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (5) (Vispārējās pakalpojumu direktīvas) izpratnē nevar tikt diskriminēti Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas sistēmas (EETS) lietotāji.

(11)	EETS lietotāji nemaksās lielāku nodevu par to, kāda ir attiecīgā valsts vai vietējā nodeva.

(12)

Nodevu iekasētāji drīkst uzturēt vai izveidot īpašus valsts vai vietēja mēroga pakalpojumus ar manuālām, automātiskām vai elektroniskām sistēmām valsts vai vietējiem nolūkiem. EETS ir maksas iekasēšanas pakalpojums papildus dalībvalstu vietējām vai valsts mēroga ceļu lietotāju nodevu elektroniskajām iekasēšanas sistēmām, bet dalībvalstīm, kurās jau pastāv nodevu iekasēšanas sistēmas, jāveic nepieciešamie pasākumi, lai paplašinātu elektronisko iekasēšanas sistēmu izmantošanu, un jācenšas nodrošināt, ka vismaz 50 % satiksmes plūsmas katrā iekasēšanas stacijā var izmantot elektroniskās iekasēšanas sistēmas.

(13)

Nodevu iekasēšanas politikas pamatā ir Eiropas, valstu un vietējie normatīvie akti; par to piemērošanu atbild nodevu iekasētāji. Katra dalībvalsts lemj par nodevu deklarācijas monitoringu saskaņā ar Eiropas likumdošanu, ja tas nepieciešams. EETS nodrošina savstarpēji izmantojamus līdzekļus, lai uzraudzītu, vai tiem transportlīdzekļiem, kas, iespējams, izmanto EETS, nodeva ir pareizi deklarēta.

(14)	Sekmējot ceļu satiksmes drošību un mazinot sastrēgumus, ceļu lietotāju nodevu iekasēšanas tehnoloģija ļauj iekasēt nodevas, neizmantojot šim nolūkam fiziskas barjeras.

(15)

Ienākumus no nodevām galvenokārt izmanto transporta infrastruktūras būvniecībai un uzturēšanas izmaksu segšanai; pārvadātāji, kas nemaksā nodevas, dalībvalstīm un Kopienai atņem šim nolūkam paredzētos finanšu līdzekļus un gūst negodīgu priekšrocību konkurencē ar pārvadātājiem, kas maksā nodevas; izvairīšanās no nodevu maksāšanas var nelabvēlīgi ietekmēt tādu transporta politikas mērķu kā satiksme un sastrēgumu un piesārņojuma pārvaldība īstenošanu.

(16)	Jādefinē pamatprasības visai Kopienai, kuras tiks piemērotas EETS.

(17)

EETS ir gan tehniski, gan organizācijas aspekti. Pamatprasības ir jāprecizē abos šajos aspektos, lai EETS savstarpējā izmantojamība sekmīgi darbotos visādā ziņā. Lai panāktu atbilstību tehniskajām pamatprasībām, visai Kopienai ir vajadzīgas vienots tehnisko specifikāciju kopums, jo īpaši saskarņu komponentiem.

(18)

Lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem noteikumiem par iepirkuma procedūrām autotransporta nozarē un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/18/EK (6), līgumslēdzējām iestādēm jāiekļauj tehniskās specifikācijas paziņojumos par līgumu vai citos dokumentos, piemēram, vispārīgos dokumentos vai katra līguma noteikumos. Tehniskās specifikācijas var definēt ar atsauci uz konkrētiem dokumentiem; šim nolūkam ir svarīgi izveidot tehnisko specifikāciju kopumu, lai tās varētu izmantot kā atsauces materiālus.

(19)

Direktīvas 2004/18/EK izpratnē tehnisko specifikāciju var cita starpā definēt, atsaucoties uz Eiropas standartu vai saskaņoto standartu, Eiropas tehnisko apstiprinājumu vai kopējo tehnisko specifikāciju. Pēc Komisijas rīkojuma saskaņotos standartus izstrādā Eiropas standartizācijas iestāde, piemēram, Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) vai Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts (ETSI), un to atsauces tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7).

(20)

Kopienas interesēs būtu radīt starptautisku standartizācijas sistēmu, kas spēj izstrādāt standartus, kurus reāli izmantotu starptautiskas tirdzniecības subjekti un kuri atbilstu Kopienas politikas prasībām. Tādēļ Eiropas standartizācijas organizācijām jāturpina sadarbība ar starptautiskajām standartizācijas organizācijām.

(21)	Turpmākas tehniskās specifikācijas vai citus standartus, iespējams, būs nepieciešams definēt vēlāk. Šīm specifikācijām vajadzētu palīdzēt pilnveidot Kopienas līmenī saskaņotās EETS prasības.

(22)

Procedūrām, kas nosaka EETS savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai, vajadzētu būt balstītām uz Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (8) minēto moduļu izmantojumu. Cik vien tas iespējams, rūpnieciskās attīstības veicināšanas nolūkā ir lietderīgi izstrādāt procedūras, kas ietver kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Šīm procedūrām jāļauj paziņotajām iestādēm izvērtēt EETS savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un piemērotību lietošanai, lai pārliecinātos, ka tādos posmos kā projektēšana, būvniecība un nodošana ekspluatācijā, kā arī ekspluatācijas laikā rezultāts atbilst spēkā esošajām regulām un tehniskajiem un ekspluatācijas noteikumiem. Šādi visās valstīs ir arī jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret ražotājiem.

(23)	Minētajām paziņotajām iestādēm pēc iespējas vairāk jāsaskaņo savi lēmumi.

(24)	Var izrādīties, ka ar atbilstību specifikācijām vien nepietiek, lai izvērtētu funkcionālo savstarpējo izmantojamību uz vietas; tāpēc ir vajadzīgs CE marķējums attiecībā uz piemērotību lietošanai.

(25)

Direktīvas 2004/52/EK 4. panta 4. punkts paredz, ka Komisija pieņem lēmumus attiecībā uz EETS definēšanu atbilstoši Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumam 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto pilnvaru īstenošanas procedūru (9). Nepieciešamības gadījumā Direktīvas 2004/52/EK pielikumu tehnisku iemeslu dēļ ir iespējams mainīt saskaņā ar šīs direktīvas 5. panta 2. punktā minēto procedūru.

(26)

Pašreizējais lēmums ir balstīts uz tādu Eiropas mēroga izpētes projektu (10) ietvaros veikto darbu, kurus atbalsta Komisija un kuros ir iesaistīti galvenie akcionāri, kā arī tādu Eiropas Komisijas izveidoto ekspertu grupu darbu, kuru mērķis ir precīzi definēt EETS saturu un organizatorisko struktūru.

(27)

Ņemot vērā EETS izvēršanas lielo nozīmi, lietderīgi ir tas, ka Komisija veiks pārskatīšanu 18 mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Balstoties uz secinājumiem pēc vidējā termiņa pārskatīšanas attiecībā uz progresu, kas sasniegts saistībā ar EETS izvēršanu, Komisija, izmantojot Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas komitejas palīdzību, ierosinās jebkādus nepieciešamos pasākumus.

(28)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi ar Direktīvas 2004/52/EK 5. panta 1. punktu izveidotā Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šis lēmums definē Eiropas ceļu lietotāju nodevu elektronisko iekasēšanas sistēmu (EETS).

Tas nosaka šai nolūkā nepieciešamās tehniskās specifikācijas un prasības, kā arī līguma nosacījumus saistībā ar EETS nodrošinājumu.

2.   Šis lēmums nosaka EETS pakalpojumu sniedzēju, nodevu iekasētāju un EETS lietotāju tiesības un pienākumus.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)	“EETS apgabals” ir nodevas apgabals, kas ietilpst Direktīvas 2004/52/EK piemērošanas jomā;

b)	“EETS pakalpojumu sniedzējs” ir juridiska persona, kas atbilst 3. panta prasībām un ir reģistrēta dalībvalstī, kurā tā veic uzņēmējdarbību, un kas nodrošina EETS lietotājam piekļuvi EETS;

c)	“EETS lietotājs” ir (fiziska vai juridiska) persona, kura noslēdz līgumu ar EETS pakalpojumu sniedzēju, lai iegūtu piekļuvi EETS;

d)

“savstarpējas izmantojamības komponenti” ir jebkura atsevišķa detaļa, detaļu grupa, iekārtas mezgla daļa vai vesels mezgls, kas iekļauts vai paredzēts iekļaušanai EETS un no kura tieši vai netieši ir atkarīga sistēmas savstarpējā izmantojamība, tai skaitā gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūra;

e)	“transportlīdzeklī uzstādītais aprīkojums” ir pilnīgs aparatūras un programmatūras komponentu komplekts transportlīdzeklī uzstādītā EETS nodrošināšanai, lai apkopotu, saglabātu, apstrādātu un attāli saņemtu un pārraidītu datus;

f)	“piemērotība lietošanai” ir savstarpējas izmantojamības komponenta spēja sasniegt un uzturēt noteiktu veiktspēju ekspluatācijas laikā, kad tas ir pienācīgi integrēts EETS saistībā ar nodevu iekasēšanas sistēmu;

g)	“tarifa kategorija” ir transportlīdzekļu kopums, kam nodevu iekasētājs piemēro līdzīgus nosacījumus;

h)	“tarifu shēma” ir nodevu iekasētāja noteiktais uz tarifu kategorijām attiecināmo nodevu sadalījums;

i)	“tehniskā specifikācija” ir Direktīvas 2004/18/EK 23. pantā un VI pielikumā noteiktā specifikācija;

j)	“nodeva” ir maksa, takse vai nodoklis, ko iekasē saistībā ar transportlīdzekļa atrašanos kustībā kādā nodevas apgabalā;

k)	“nodevu iekasētājs” ir valsts vai privāta organizācija, kas apliek ar nodevām par transportlīdzekļu kustību EETS apgabalā;

l)	“nodevas konteksta dati” ir atbildīgā nodevas iekasētāja definētā informācija, kas nepieciešama, lai aprēķinātu nodevas maksājumu par transportlīdzekļa kustību konkrētā nodevas apgabalā, kā arī lai noslēgtu nodevas darījumu;

m)	“nodevu deklarācija” ir nodevu iekasētājam paredzēts ziņojums, kas apliecina transportlīdzekļa kustību nodevas apgabalā tādā formātā, par kādu vienojušies nodevu pakalpojumu sniedzējs un nodevu iekasētājs;

n)	“nodevas apgabals” ir ES teritorijas apgabals, daļa no Eiropas autoceļu tīkla vai tāda konstrukcija kā tunelis, tilts vai prāmis, uz kura iekasē nodevas;

o)	“nodevu režīms” ir noteikumu kopums, ietverot piemērošanas noteikumus, kas nodevas apgabalā nosaka nodevas iekasēšanu;

p)	“nodevas darījums” ir darbība vai darbību secība, kādā nodevu deklarāciju nodod nodevu iekasētājam;

q)	“transportlīdzekļu klasifikācijas parametri” ir ar transportlīdzekli saistītā informācija, saskaņā ar kuru aprēķina nodevas, balstoties uz nodevas konteksta datiem.

II   NODAĻA

VISPĀRĪGI PRINCIPI

3. pants

Prasības, kas jāizpilda EETS pakalpojumu sniedzējiem

EETS pakalpojumu sniedzējiem ir jāpieprasa, lai dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, tos reģistrētu; lai tos varētu reģistrēt, tiem jāizpilda šādas prasības:

a)	jābūt saņemtam EN ISO 9001 sertifikātam vai tā ekvivalentam;

b)	jāpierāda tehniskā aprīkojuma esamība un jāuzrāda EK deklarācija vai sertifikāts, kas apliecina savstarpēji izmantojamo komponentu atbilstību, kā tas izklāstīts šā lēmuma IV pielikuma 1. punktā;

c)	jāapliecina kompetence ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas pakalpojumu nodrošināšanā vai saistītās jomās;

d)	jābūt atbilstīgam finansiālajam stāvoklim;

e)	jāuztur globālas riska pārvaldības plāns, ko pārbauda vismaz ik pēc diviem gadiem;

f)	jābūt labai reputācijai.

4. pants

EETS pakalpojumu sniedzēju tiesības un pienākumi

1.   24 mēnešu laikā pēc reģistrācijas saskaņā ar 19. pantu EETS pakalpojumu sniedzēji slēdz EETS līgumus, aptverot visus EETS apgabalus.

EETS pakalpojumu sniedzējs vienmēr saglabā visu EETS apgabalu pārklājumu. Ja EETS apgabalos rodas izmaiņas vai kādi citi apstākļi ietekmē pilnīgu pārklājumu, pakalpojumu sniedzējam jāatjauno pilnīgs pārklājums sešu mēnešu laikā.

2.   EETS pakalpojumu sniedzēji ziņo EETS lietotājiem par to EETS apgabalu pārklājumu un jebkurām saistītām izmaiņām.

EETS pakalpojumu sniedzēji reģistrācijas dalībvalstij izstrādā ikgada paziņojumu par to EETS apgabalu pārklājumu.

3.   Vajadzības gadījumā EETS pakalpojumu sniedzēji nodrošina EETS lietotājus ar transportlīdzeklī uzstādītu aprīkojumu, kas atbilst šajā lēmumā noteiktajām attiecīgajām tehniskajām prasībām. Tie sniedz pierādījumus par atbilstību attiecīgajām prasībām.

4.   EETS pakalpojumu sniedzēji uzrauga savu pakalpojumu līmeni. To rīcībā ir pārbaudīti operacionālie procesi, kas, atklājot veiktspējas problēmas vai integritātes pārkāpumus, nodrošina atbilstošus pasākumus.

5.   EETS pakalpojumu sniedzēji nodrošina piemērotu pakalpojumu un tehnisko atbalstu, lai nodrošinātu transportlīdzeklī uzstādītā aprīkojuma pareizu personalizēšanu. EETS pakalpojumu sniedzēji atbild par noteiktiem transportlīdzekļu klasifikācijas parametriem, kas ir saglabāti transportlīdzeklī uzstādītajā aprīkojumā vai to informācijas sistēmās. Mainīgie transportlīdzekļu klasifikācijas parametri, kas var atšķirties atsevišķos braucienos vai mainīties brauciena laikā un ko paredzēts ieviest, izmantojot transportlīdzeklī uzstādītas tehnoloģijas, ir konfigurējami, izmantojot piemērotu cilvēka–mašīnas saskarni.

6.   EETS pakalpojumu sniedzēji izveido sarakstus, kuros iekļauj to nederīgo transportlīdzeklī uzstādīto aprīkojumu, kurš ir saistīts ar EETS līgumiem, kas noslēgti ar EETS lietotājiem. Šādi saraksti jāuztur, stingri ievērojot Kopienas noteikumus par personas datu aizsardzību, kas inter alia izklāstīti Direktīvā 95/46/EK un Direktīvā 2002/58/EK.

7.   EETS pakalpojumu sniedzējiem jāpublisko sava līgšanas politika attiecībā uz EETS lietotājiem.

8.   EETS pakalpojumu sniedzēju izsniegtajos rēķinos EETS lietotājiem jābūt skaidri nodalītām EETS pakalpojumu sniedzēju pakalpojumu izmaksām un nodevām un jābūt precizētam, ja vien lietotājs nenolemj citādi, vismaz laikam un vietai, kur nodevas bija jāmaksā, kā arī norādītam lietotājam atbilstošam konkrētu nodevu sastāvam.

9.   EETS pakalpojumu sniedzējiem pēc iespējas nekavējoties jāinformē EETS lietotājs par jebkuru situāciju, kad saistībā ar viņa kontu nav deklarēta kāda nodeva, piedāvājot nokārtot šo problēmu, kur vien tas iespējams, pirms tiek veikti kādi piespiedu pasākumi.

10.   Savos izpildes pasākumos EETS pakalpojumu sniedzēji sadarbojas ar nodevu iekasētājiem.

5. pants

Nodevu iekasētāju tiesības un pienākumi

1.   Ja EETS apgabals neatbilst EETS savstarpējās izmantojamības tehniskajiem un procesuālajiem noteikumiem, ko paredz Direktīva 2004/52/EK un šis lēmums, atbildīgais nodevu iekasētājs risina problēmu kopā ar iesaistītajām personām un, ja tas ietilpst viņa pienākumos, veic korektīvas darbības, lai nodrošinātu nodevu sistēmas EETS savstarpējo izmantojamību. Ja rodas šāda nepieciešamība, nodevu iekasētājs informē dalībvalsti, lai atjauninātu 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto reģistru.

2.   Saskaņā ar I pielikumu katrs nodevu iekasētājs izstrādā un uztur EETS apgabala ziņojumu, kas EETS pakalpojumu sniedzējiem nosaka vispārīgus nosacījumus par piekļuvi to apgabaliem.

3.   Nodevu iekasētāji bez diskriminācijas pieņem jebkuru EETS pakalpojumu sniedzēju, kurš lūdz nodrošināt EETS tādam(-iem) EETS apgabalam(-iem), par ko ir atbildīgs attiecīgais nodevu iekasētājs.

EETS pakalpojumu sniedzēju nodevas apgabalā pieņem ar nosacījumu, ka ir ievēroti vispārējie nosacījumi, kas izklāstīti EETS apgabala ziņojumā, lai sarunas noslēgtos atbilstīgi 4. panta 1. punktā norādītajam grafikam, un tam var arī piemērot īpašus līguma nosacījumus.

Ja nodevu iekasētājs un EETS pakalpojumu sniedzējs nespēj vienoties, lietu nosūta saskaņošanas iestādei, atbildīgai par attiecīgo nodevas apgabalu.

4.   Nodeva, ko EETS lietotāji maksā nodevu iekasētājiem, nepārsniedz atbilstošo valsts vai vietējo nodevu.

5.   Nodevu iekasētāji no EETS pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem tos saista līgumattiecības, savā EETS apgabalā pieņem jebkuru funkcionējošu transportlīdzeklī uzstādītu aprīkojumu, kas ir sertificēts atbilstoši IV pielikumam un nav iekļauts 7. panta 3. punktā minētajā nederīga transportlīdzeklī uzstādīta aprīkojuma sarakstā.

Nodevu iekasētāju uzturētajā tīmekļa vietnē sabiedrībai ir bez grūtībām pieejams visu to EETS pakalpojumu sniedzēju saraksts, ar kuriem tiem ir noslēgts līgums.

6.   Nodevu iekasētājs drīkst lūgt, lai EETS pakalpojumu sniedzējs sadarbojas tādu nepieteiktu un detalizētu nodevu sistēmas pārbaužu veikšanā, kas skar transportlīdzekļus, kuri atrodas kustībā vai nesen ir atradušies kustībā nodevu iekasētāja EETS apgabalā(-os). Konkrētam EETS pakalpojumu sniedzējam gada laikā šādām pārbaudēm pakļauto transportlīdzekļu skaits ir proporcionāls EETS pakalpojumu sniedzēja gada vidējai satiksmei vai prognozētajai satiksmei nodevu iekasētāja EETS apgabalā(-os).

7.   Ja nodevu iekasētāja vainas dēļ EETS nefunkcionē, nodevu iekasētājs nodrošina pakalpojuma traucētas darbības režīmu, ļaujot transportlīdzekļiem ar 5. punktā minēto aprīkojumu droši atrasties kustībā, minimāli aizkavējoties un netiekot uzskatītiem par nodevu nemaksātājiem.

8.   Lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu piemērotību lietošanai nodevu iekasētāju nodevu apgabalos, tie bez diskriminācijas sadarbojas ar EETS pakalpojumu sniedzējiem un/vai ražotāju, un/vai paziņoto iestādi.

6. pants

Nodevas konteksta dati

Nodevu iekasētāji paziņo dalībvalstij(-īm), kur atrodas to nodevu apgabali, par jebkurām izmaiņām to nodevu konteksta datos, kas inter alia saistītas ar šādiem faktiem:

a)	EETS apgabala definīcija, it īpaši ar nodevu apliekamā apgabala ģeogrāfiskās robežas un infrastruktūra;

b)	nodevu maksāšanas būtība un to iekasēšanas principi;

c)	ar nodevu apliekamie transportlīdzekļi;

d)	transportlīdzekļu klasifikācijas parametri (piemēram, asu skaits, maksimālais pieļaujamais piekabes svars, balstiekārtas tips u. c.) un to plānotā vieta nodevu iekasētāja tarifu struktūrā;

e)	nepieciešamās nodevu deklarācijas.

7. pants

Nodevas

1.   Nodevu nosaka nodevu iekasētājs inter alia atbilstoši transportlīdzekļa klasifikācijai. Transportlīdzekļa klasifikāciju nosaka, pamatojoties uz VI pielikumā minētajiem transportlīdzekļu klasifikācijas parametriem. Ja EETS pakalpojumu sniedzēja izmantotā klasifikācija neatbilst nodevu iekasētāja izmantotajai klasifikācijai, priekšroka tiek dota nodevu iekasētāja klasifikācijai, ja vien netiek pierādīta kļūda.

2.   Līdztekus maksājumam, kuru no EETS pakalpojumu sniedzēja pieprasa par katru pamatotu nodevu deklarēšanu, nodevu iekasētājs var no EETS pakalpojumu sniedzēja pieprasīt maksājumu par pamatotu nedeklarēšanu saistībā ar jebkuru lietotāja kontu, kuru pārvalda EETS pakalpojumu sniedzējs.

3.   Ja EETS pakalpojumu sniedzējs nodevu iekasētājam ir nosūtījis nederīgā transportlīdzeklī uzstādītā aprīkojuma sarakstu, kurš minēts 4. panta 6. punktā, tad EETS pakalpojumu sniedzējs neatbild par turpmākām nodevām, kas radušās, lietojot šādu nederīgu transportlīdzeklī uzstādītu aprīkojumu. Nodevu iekasētājam un EETS pakalpojumu sniedzējam jāvienojas par ierakstu skaitu nederīgā transportlīdzeklī uzstādītā aprīkojuma sarakstā, par saraksta formātu un tā atjaunināšanas biežumu.

4.   Uz mikroviļņiem balstītu nodevu iekasēšanas sistēmu ietvaros nodevu iekasētāji nosūta EETS pakalpojumu sniedzējiem pamatotas nodevu deklarācijas par nodevām, kas jāmaksā attiecīgiem EETS lietotājiem.

8. pants

Uzskaite

Ja kāda organizācija nodrošina gan nodevu iekasētāja, gan EETS pakalpojumu sniedzēja pakalpojumus, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par katru no darbības veidiem tiek glabāti un publicēti atsevišķi peļņas un zaudējumu pārskati un bilances, kā arī to, ka nav iekļauta abu darbību šķērssubsidēšana.

Uzskaites sistēmas nodevu iekasētāja un EETS pakalpojumu sniedzēja darbībām jāuztur atsevišķi no uzskaites, kas attiecas uz citiem darbību veidiem, lai varētu precīzi izvērtēt ar EETS nodrošinājumu saistītās izmaksas un peļņu.

9. pants

EETS lietotāju tiesības un pienākumi

1.   EETS lietotāji ar jebkura EETS pakalpojumu sniedzēja starpniecību var abonēt EETS neatkarīgi no tautības, dzīvesvietas valsts vai transportlīdzekļa reģistrācijas valsts. Slēdzot līgumu, EETS lietotājus pienācīgi informē par personas datu apstrādi un tiesībām, kas izriet no piemērojamiem tiesību aktiem par personas datu aizsardzību.

2.   EETS lietotājiem jānodrošina tas, ka visi EETS pakalpojumu sniedzējam iesniegtie lietotāju un transportlīdzekļu dati ir pareizi.

3.   EETS lietotāji veic visus iespējamos pasākumus, lai nodrošinātu transportlīdzeklī uzstādītā aprīkojuma darbību, transportlīdzeklim atrodoties kustībā EETS apgabalā.

4.   EETS lietotāji izmanto transportlīdzeklī uzstādīto aprīkojumu atbilstoši EETS pakalpojumu sniedzēja norādījumiem, jo īpaši – kad tas saistīts ar transportlīdzekļu mainīgo parametru deklarēšanu.

5.   EETS lietotājam samaksājot nodevu tā EETS pakalpojumu sniedzējam, tiek uzskatīts, ka EETS lietotājs ir izpildījis savu pienākumu samaksāt attiecīgajam nodevu iekasētājam.

III   NODAĻA

SASKAŅOŠANAS STRUKTŪRA

10. pants

Izveide un funkcijas

1.   Katra dalībvalsts ar vismaz vienu EETS apgabalu izrauga vai izveido saskaņošanas iestādi, lai atvieglotu starpniecību starp nodevu iekasētājiem, kuru nodevas apgabali atrodas dalībvalsts teritorijā, un EETS pakalpojumu sniedzējiem, kas ir noslēguši līgumus ar šiem nodevu iekasētājiem vai risina sarunas par līgumu ar tiem. Saskaņošanas iestāde ir īpaši pilnvarota pārbaudīt, vai nodevu iekasētāja noteiktie līguma nosacījumi dažādiem EETS pakalpojumu sniedzējiem nav diskriminējoši un godīgi atspoguļo līguma pušu izmaksas un riskus.

2.   Attiecīgā dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās saskaņošanas iestāde savā organizācijā un juridiskajā formā ir neatkarīga no nodevu iekasētāju un EETS pakalpojumu sniedzēju uzņēmējdarbības interesēm.

11. pants

Saskaņošanas procedūra

1.   Nodevu iekasētājam vai EETS pakalpojumu sniedzējam būtu jāpieprasa, lai attiecīgā saskaņošanas iestāde iejaucas visos strīdos, kas attiecas uz to līgumattiecībām vai sarunām.

2.   Mēneša laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums iejaukties, saskaņošanas iestāde paziņo, vai tās rīcībā ir visi starpniecībai nepieciešamie dokumenti.

3.   Saskaņošanas iestāde sniedz savu atzinumu par strīdu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts pieprasījums iejaukties.

4.   Lai atvieglinātu saskaņošanas iestādes uzdevumus, dalībvalstis pilnvaro iestādi pieprasīt attiecīgu informāciju no nodevu iekasētājiem, EETS pakalpojumu sniedzējiem un jebkurām trešām personām, kas konkrētajā dalībvalstī piedalās EETS pakalpojumu sniegšanā.

5.   Saskaņošanas iestādes apmainās ar informāciju par to darbu, pamatprincipiem un praksi.

IV   NODAĻA

TEHNISKIE NOTEIKUMI

12. pants

Vienots un nepārtraukts pakalpojums

Dalībvalstis nodrošina to, ka EETS tiek sniegts EETS lietotājiem kā vienots un nepārtraukts pakalpojums. Tas nozīmē, ka:

a)	tiklīdz transportlīdzekļu klasifikācijas parametri, tai skaitā mainīgie, ir saglabāti un/vai deklarēti, nav nepieciešama turpmāka cilvēka iejaukšanās, atrodoties transportlīdzeklī, brauciena laikā, ja vien nav mainījušies transportlīdzekļa rādītāji;

b)	neatkarīgi no EETS apgabala cilvēka mijiedarbība ar noteiktu transportlīdzeklī uzstādītā aprīkojuma daļu saglabājas nemainīga.

13. pants

Prasības, ko piemēro EETS

1.   EETS jāatbilst III pielikumā noteiktajām pamatprasībām.

2.   Papildus nodevu iekasēšanai EETS transportlīdzeklī uzstādītajam aprīkojumam nākotnē būtu jāļauj izstrādāt citus atrašanās vietas noteikšanas pakalpojumus. EETS transportlīdzeklī uzstādītā aprīkojuma lietošana citu pakalpojumu vajadzībām netraucēs nodevu iekasēšanas darbībām nevienā nodevas apgabalā.

14. pants

Savstarpējas izmantojamības komponenti

1.   Savstarpējas izmantojamības komponenti, tai skaitā saskarnes, atbilst II pielikumā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis uzskata par attiecīgajām pamatprasībām atbilstīgiem tādus savstarpējas izmantojamības komponentus, kam ir CE marķējums.

2.   Savstarpējās izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un/vai piemērotību lietošanai izvērtē, kā izklāstīts IV pielikumā.

CE marķējums var būt uz EETS savstarpējas izmantojamības komponentiem, ja to paredz EK deklarācijas par atbilstību specifikācijām un/vai piemērotību lietošanai.

3.   Deklarācijas par atbilstību specifikācijām un/vai piemērotību lietošanai saskaņā ar IV pielikumu sagatavo savstarpējās izmantojamības komponentu ražotājs, EETS pakalpojumu sniedzējs vai pilnvarots pārstāvis.

Deklarācijas saturs atbilst IV pielikuma 3. punktā izklāstītajam.

4.   Dalībvalstis ar šo lēmumu saistītu iemeslu dēļ neaizliedz, neierobežo un netraucē savstarpējas izmantojamības komponentu laišanu tirgū izmantošanai EETS, ja tiem ir CE marķējums vai deklarācija par atbilstību specifikācijām un/vai piemērotību lietošanai. Jo īpaši tās nedrīkst pieprasīt pārbaudes, kas jau veiktas atbilstības specifikācijām un/vai piemērotības lietošanai pārbaudes procedūru ietvaros.

5.   Kad pēc šā lēmuma pieņemšanas tiek publicētas atbilstošas EETS tehniskās specifikācijas, Komisija apsver to piemērojamību atbilstoši Direktīvas 2004/52/EK 5. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

V   NODAĻA

DROŠĪBAS KLAUZULAS

15. pants

1.   Ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka tirgū laistie savstarpējas izmantojamības komponenti ar CE marķējumu, tos izmantojot paredzētajiem mērķiem, visticamāk, neatbildīs pamatprasībām, tai jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai ierobežotu komponentu izmantošanas jomu, aizliegtu to izmantošanu vai izņemtu tos no tirgus. Dalībvalsts tūlīt informē Komisiju par veiktajiem pasākumiem un pamato savu lēmumu, konkrēti norādot, vai neatbilstības iemesls ir:

a)	tehnisko specifikāciju nepareiza piemērošana;

b)	tehnisko specifikāciju neatbilstība.

2.   Cik drīz vien iespējams, Komisija apspriežas ar attiecīgajām pusēm.

a)	Ja pēc apspriešanās Komisija konstatē, ka šis pasākums ir pamatots, tā tūlīt par to informē attiecīgo dalībvalsti, kā arī pārējās dalībvalstis;

b)	ja pēc apspriešanās ar attiecīgajām personām Komisija konstatē, ka pasākums ir nepamatots, tā tūlīt par to informē attiecīgo dalībvalsti, kā arī ražotāju vai Kopienā reģistrētu viņa pilnvarotu pārstāvi un pārējās dalībvalstis.

3.   Ja savstarpējas izmantojamības komponenti ar CE marķējumu neatbilst savstarpējas izmantojamības prasībām, kompetentā dalībvalsts vēršas pie ražotāja vai Kopienā reģistrēta viņa pilnvarota pārstāvja, pieprasot nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību specifikācijām un/vai piemērotību lietošanai saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem nosacījumiem, un par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

16. pants

Jebkurā lēmumā, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstības novērtējumu vai novērtējumu par piemērotību lietošanai, un jebkurā lēmumā, kas pieņemts, ievērojot 15. pantu, iekļauj tā detalizētu pamatojumu. Par tiem pēc iespējas nekavējoties paziņo ieinteresētajai pusei, vienlaikus norādot tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas ir pieejami saskaņā ar attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kā arī termiņus šo līdzekļu piemērošanai.

VI   NODAĻA

ADMINISTRATĪVIE PASĀKUMI

17. pants

Paziņotās iestādes

1.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm iestādes, kas ir tiesīgas veikt vai pārraudzīt IV pielikumā minēto atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma procedūru, norādot katras iestādes atbildības jomu un Komisijas iepriekš piešķirto identifikācijas numuru. Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī iestāžu sarakstu, to identifikācijas numurus un kompetences jomas, kā arī periodiski šo sarakstu atjaunina.

2.   Novērtējot pilnvarojamās iestādes, dalībvalstis piemēro V pielikumā paredzētos kritērijus. Uzskata, ka iestādes, kuras atbilst attiecīgajos Eiropas standartos paredzētajiem vērtēšanas kritērijiem, atbilst minētajiem kritērijiem.

3.   Dalībvalsts atsauc iestādes apstiprinājumu, ja tā vairs neatbilst V pielikumā minētajiem kritērijiem. Tā tūlīt to dara zināmu Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

4.   Ja dalībvalsts vai Komisija uzskata, ka iestāde, ko paziņojusi cita dalībvalsts, neatbilst vajadzīgajiem kritērijiem, šo jautājumu nodod izskatīšanai Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas komitejai, kas trīs mēnešu laikā sniedz savu atzinumu. Komisija, ņemot vērā komitejas atzinumu, informē attiecīgo dalībvalsti par pārmaiņām, kas jāveic, lai paziņotā iestāde varētu saglabāt tai piešķirto statusu.

18. pants

Koordinācijas grupa

Atbilstoši šā lēmuma 17. panta 1. punktam paziņoto iestāžu koordinācijas grupa (turpmāk tekstā “koordinācijas grupa”) tiek izveidota kā Ceļu lietotāju nodevu elektroniskās iekasēšanas komitejas darba grupa saskaņā ar šīs komitejas reglamentu.

Koordinācijas grupa apkopo un uztur visaptverošu to standartu, tehnisko specifikāciju un normatīvo dokumentu sarakstu, saskaņā ar kuriem ir iespējams novērtēt EETS savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību specifikācijām un to piemērotību lietošanai. Koordinācijas grupa kalpo kā forums jebkādu tādu problēmu apspriešanai, kas var rasties saistībā ar procedūrām, kuras izmanto, lai novērtētu atbilstību specifikācijām un piemērotību lietošanai, un šo problēmu risinājumu ierosināšanai.

19. pants

Reģistri

1.   Šā lēmuma izpildes nolūkā visas dalībvalstis uztur savu valsts elektronisko reģistru, kurā ir informācija:

a)

par tās teritorijā esošajiem EETS apgabaliem, tostarp informācija par: — attiecīgajiem nodevu iekasētājiem, — izmantotajām nodevu iekasēšanas tehnoloģijām, — nodevu konteksta datiem, — EETS apgabala ziņojumu, — EETS pakalpojumu sniedzējiem, kam ir EETS līgums ar nodevu iekasētājiem, kas darbojas attiecīgajā kompetences jomā. Dalībvalsts ievada grozījumus nodevu iekasētāju reģistrā, tai skaitā, ja nepieciešams, to spēkā stāšanās datumu, nekavējoties pēc šo grozījumu pieņemšanas, ņemot vērā VI pielikuma 3. un 4. punktu;

b)

par EETS pakalpojumu sniedzējiem, kurus tās ir reģistrējušas saskaņā ar 3. pantu. Ja vien nav norādīts citādi, dalībvalstis vismaz vienu reizi gadā pārbauda, vai joprojām tiek ievērotas 3. panta a), d), e) un f) punktā un 4. panta 2. punktā minētās prasības, un attiecīgi atjaunina reģistru. Reģistrs arī ietver 3. panta e) punktā minētos revīzijas secinājumus. Dalībvalsts neuzņemas atbildību par tās reģistrā minēto EETS pakalpojumu sniedzēju rīcību.

2.   Dalībvalstis pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka valsts elektroniskajā reģistrā ietvertie dati ir atjaunināti un precīzi.

3.   Reģistriem jābūt elektroniskā veidā pieejamiem sabiedrībai.

4.   Šie reģistri būs pieejami deviņu mēnešu laikā no šā lēmuma spēkā stāšanās brīža.

5.   Katra kalendārā gada beigās par reģistriem atbildīgās dalībvalstu iestādes elektroniskā veidā paziņo attiecīgajām iestādēm pārējās dalībvalstīs un Komisijai iekasēšanas sistēmu un EETS apgabalu un EETS pakalpojumu sniedzēju reģistrus. Ja konstatē neatbilstības attiecībā uz situāciju kādā dalībvalstī, to dara zināmu attiecīgajai reģistrācijas dalībvalstij un Komisijai.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Nodevu iekasēšanas eksperimentālās sistēmas

Lai sekmētu EETS tehnisku attīstību, dalībvalstis – atsevišķos sava nodevu apgabala posmos līdztekus EETS atbilstīgai sistēmai – pagaidu kārtā var atļaut tādas eksperimentālas sistēmas nodevu iekasēšanai, kurās būtu integrētas jaunākās tehnoloģijas vai jaunas koncepcijas, kas neatbilstu vienam vai vairākiem no Direktīvā 2004/52/EK vai šajā lēmumā paredzētajiem noteikumiem.

Šādas sistēmas atļauj ar nosacījumu, ka to Komisija iepriekš apstiprina. Sākumā atļauju piešķir uz laika posmu, kas nepārsniedz trīs gadus.

EETS pakalpojumu sniedzēju piedalīšanās nodevu iekasēšanas eksperimentālajās sistēmās nav obligāta.

21. pants

Ziņojums

Vēlākais 18 mēnešus pēc šā lēmuma spēkā stāšanās Komisija sagatavo ziņojumu par EETS izvēršanas norisi.

22. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 166, 30.4.2004., 124. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(4)  Lēmums par saskaņošanas iestādes, kurai uzticēta starpniecības funkcija, praktisku ieviešanu paliek katras dalībvalsts ziņā ar nosacījumu, ka tiek izpildītas IV nodaļas prasības, kas paredz visiem EETS pakalpojumu sniedzējiem vienādu piekļuvi valsts EETS apgabaliem.

(5)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(7)  Galvenie jaunās pieejas elementi ir noteikti Padomes 1985. gada 7. maija Rezolūcijā par jauno pieeju tehniskajai saskaņošanai un standartizēšanai (OV C 136, 4.6.1985., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Lēmums Nr. 768/2008/EK par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 93/465/EEK (OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.).

(9)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(10)  Projekti CESARE un RCI.

---

---

---

---

---

---

---