31.12.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 354/34

(1)

Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, ir jāatjaunina Padomes Direktīva 88/388/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (3). Skaidrības un efektivitātes labad Direktīva 88/388/EEK būtu jāaizstāj ar šo regulu.

(2)

Padomes Lēmumā 88/389/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par izejmateriālu un vielu, ko izmanto aromatizētāju gatavošanā, inventāru, kuru ievieš Komisija (4), šā inventāra ieviešana paredzēta 24 mēnešos no minētā lēmuma pieņemšanas. Šobrīd minētais lēmums ir novecojis un būtu jāatceļ.

(3)

Komisijas Direktīvā 91/71/EEK (1991. gada 16. janvāris), ar kuru papildina Padomes Direktīvu 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz garšvielām, ko izmanto pārtikas produktos, un izejmateriāliem to ražošanai (5), paredzēti noteikumi par aromatizētāju marķējumu. Minētos noteikumus aizstāj ar šo regulu, un tagad minētā direktīva būtu jāatceļ.

(4)

Nekaitīgas un veselīgas pārtikas brīva aprite ir nozīmīgs iekšējā tirgus aspekts, kam ir būtiska ietekme uz cilvēku veselību, labklājību, kā arī viņu sociālajām un ekonomiskajām interesēm.

(5)

Lai aizsargātu cilvēku veselību, šai regulai būtu jāattiecas uz aromatizētājiem, aromatizētāju izejmateriāliem un pārtiku, kas satur aromatizētājus. Tai būtu jāattiecas arī uz dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām, kas ir pievienotas pārtikai, galvenokārt aromāta piešķiršanai, un kas ievērojami veicina noteiktu nevēlamu vielu klātbūtni, ko tā dabīgi satur (turpmāk “pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām”), to izejmateriālos un pārtikā, kas tos satur.

(6)

Šī regula neattiecas uz pārtikas izejmateriāliem, kam nav veikta nekāda apstrāde, un pārtiku ar tikai vienu sastāvdaļu, tādu kā garšvielas, garšaugi, tējas un infūziju uzlējumi (piemēram, augļu vai zāļu tēja), kā arī garšvielu un/vai garšaugu maisījumi, tējas maisījumi un infūziju uzlējumu maisījumi, ja vien tos patērē neapstrādātus, un/vai nepievieno pārtikai.

(7)

Aromatizētājus izmanto, lai patērētāju interesēs uzlabotu vai mainītu pārtikas smaržu un/vai garšu. Aromatizētājus un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām drīkstētu lietot vienīgi tad, ja tie atbilst šajā regulā noteiktajiem kritērijiem. Lietotajiem aromatizētājiem ir jābūt nekaitīgiem, un tādēļ noteiktiem aromatizētājiem būtu jāveic riska novērtējums, pirms tiem piešķir atļauju lietošanai pārtikā. Ciktāl tas iespējams, uzmanība būtu jāpievērš tam, vai noteiktu aromatizētāju lietošanai varētu būt negatīva ietekme uz jutīgām grupām. Aromatizētāju lietojums nedrīkst maldināt patērētājus, un tādēļ vienmēr ar atbilstīgu marķējumu būtu jānorāda, ka tie ir pievienoti pārtikai. Jo īpaši aromatizētājus nedrīkstētu lietot tā, ka tie maldinātu patērētāju attiecībā uz jautājumiem, kas cita starpā, saistīti ar lietoto sastāvdaļu īpašībām, svaigumu, kvalitāti, produkta dabīgumu vai ražošanas procesu, vai arī produkta uzturvērtības kvalitāti, taču ne tikai minētie jautājumi. Apstiprinot aromatizētājus, būtu jāņem vērā arī citi ar konkrēto jautājumu saistīti faktori, tostarp sociāli, ekonomiski, ar tradīcijām saistīti, kā arī ētikas un vides faktori, piesardzības princips un kontroļu īstenošana.

(8)

Kopš 1999. gada Pārtikas zinātniskā komiteja un vēlāk Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (6), ir sniegusi atzinumus par daudzām vielām, ko dabīgi satur aromatizētāju izejmateriāli un pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas saskaņā ar Eiropas Padomes Aromātvielu ekspertu komitejas atzinumu ir toksiskas. Vielas, kuras Pārtikas zinātniskā komiteja atzinusi par toksiskām, būtu jāuzskata par nevēlamām, un tās nedrīkstētu tīrā veidā pievienot pārtikai.

(9)

Tā kā augi var dabīgi saturēt nevēlamas vielas, tās var nokļūt aromatizējošos preparātos un pārtikas sastāvdaļās ar aromatizētāju īpašībām. Augus tradicionāli izmanto kā pārtiku vai pārtikas sastāvdaļas. Būtu jānosaka šo nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamais daudzums tajā pārtikā, ar kuru cilvēki visvairāk uzņem šīs vielas, ņemot vērā gan vajadzību aizsargāt cilvēku veselību, gan arī šo vielu neizbēgamu klātbūtni tradicionālajā pārtikā.

(10)

Nosakot maksimālo pieļaujamo daudzumu dažām nevēlamām vielām, ko produkti dabīgi satur, būtu jākoncentrējas uz to pārtiku vai pārtikas kategorijām, ko visbiežāk lieto uzturā. Ja kādas citas nevēlamas vielas, ko produkti dabīgi satur, radītu apdraudējumu patērētāju veselībai, būtu jānosaka maksimālais pieļaujamais daudzums, iepriekš saņemot Iestādes atzinumu. Dalībvalstīm būtu jāorganizē uz risku balstītas kontroles saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (7). Pārtikas ražotājiem ir pienākums ņemt vērā šo vielu klātbūtni, izmantojot pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām un/vai aromatizētājus jebkuras pārtikas gatavošanā, lai nodrošinātu, ka tirgū nenonāk pārtika, kas nav nekaitīga.

(11)

Būtu jāparedz noteikumi Kopienas līmenī, lai aizliegtu vai ierobežotu tādu konkrētu augu, dzīvnieku, mikrobioloģisku vai minerālvielu materiālu lietošanu, kuri rada bažas par cilvēku veselību, aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizējošām īpašībām ražošanā, un ierobežotu to izmantošanu pārtikas ražošanā.

(12)

Riska novērtējums būtu jāveic Iestādei.

(13)

Saskaņotības nodrošināšanai riska novērtēšana, kā arī to aromatizētāju un izejmateriālu apstiprināšana, kuriem nepieciešams novērtējums, būtu jāveic saskaņā ar procedūru, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1331/2008 (2008. gada 16. decembris), ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (8).

(14)

Aromatizējošas vielas ir vielas ar noteiktu ķīmisku sastāvu, kuras ietver aromatizējošas vielas, ko iegūst ķīmiskas sintēzes vai ķīmiskas izdalīšanas procesu rezultātā, kā arī dabīgas aromatizējošas vielas. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2232/96 (1996. gada 28. oktobris), ar ko nosaka Kopienas procedūru attiecībā uz garšvielām, kuras lieto vai kuras paredzētas lietošanai pārtikas produktu sastāvā vai to dekorēšanai (9), pašlaik tiek īstenota aromatizējošo vielu novērtēšanas programma. Piecos gados no minētās programmas pieņemšanas saskaņā ar šo regulu ir jāpieņem aromatizējošu vielu saraksts. Šā saraksta pieņemšanai būtu jānosaka jauns termiņš. Šo sarakstu ierosinās iekļaut sarakstā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1331/2008 2. panta 1. punktā.

(15)

Aromatizējoši preparāti ir aromatizētāji, kas nav noteiktas ķīmiskas vielas un kas iegūti no augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiāliem, izmantojot atbilstīgus fizikālus, fermentatīvus vai mikrobioloģiskus procesus vai nu neapstrādātā veidā vai pēc apstrādes patēriņam. No pārtikas ražotiem aromatizējošiem preparātiem nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikā vai uz tās, ja nav šaubu par to nekaitīgumu. Tomēr no nepārtikas materiāliem ražotu aromatizējošu preparātu nekaitīgums būtu jānovērtē un jāapstiprina.

(16)

Regulā (EK) Nr. 178/2002 pārtika ir definēta kā jebkura apstrādāta, daļēji apstrādāta vai neapstrādāta viela vai produkts, kas paredzēts cilvēkiem uzturam vai ko saprātīgi paredzamos apstākļos cilvēki varētu lietot uzturā. Augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiālus, par kuriem var pietiekami pierādīt, ka tie līdz šim lielā mērā izmantoti aromatizētāju ražošanai, uzskata par pārtikas materiāliem minētajam mērķim, pat ja kādi no šiem izejmateriāliem, piemēram, palisandrs un zemeņu lapas, nevar tikt izmantoti kā pārtika. Tie nav jānovērtē.

(17)

Tāpat arī termiskās apstrādes aromatizētājiem, kas iegūti no pārtikas, izmantojot īpašus apstrādes apstākļus, nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikā, ja vien nerodas bažas par to nekaitīgumu. Tomēr tādu termiskās apstrādes aromatizētāju nekaitīgums, kas ražoti no nepārtikas materiāliem vai neatbilst īpašiem apstrādes apstākļiem, pirms apstiprināšanas būtu jānovērtē un jāapstiprina.

(18)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 2065/2003 (2003. gada 10. novembris) par kūpināšanas aromatizētājiem, ko izmanto vai kas ir paredzēti izmantošanai pārtikas produktos vai uz tiem (10), noteikta nekaitīguma novērtējuma un kūpināšanas aromatizētāju apstiprinājuma procedūra, un tā tiecas izveidot primāro dūmu kondensātu un primāro darvas daļu izsmeļošu sarakstu, kuru izmantošana ir atļauta.

(19)

Aromātu prekursori, tādi kā ogļhidrāti, oligopeptīdi un aminoskābes, pārtikai aromātu piešķir ķīmisku reakciju rezultātā, kuras notiek pārtikas pārstrādes laikā. No pārtikas ražotiem aromātu prekursoriem nav jāveic novērtēšana vai apstiprināšana izmantošanai pārtikā vai uz tās, ja vien nerodas bažas par to nekaitīgumu. Tomēr no nepārtikas materiāliem ražotu aromātu prekursoru nekaitīgums būtu jānovērtē pirms to apstiprināšanas.

(20)

Citus aromatizētājus, kas nav iekļauti iepriekšminēto aromatizētāju definīcijās, var izmantot pārtikā vai uz tās pēc novērtēšanas un apstiprināšanas procedūras. Piemērs varētu būt aromatizētāji, kas iegūti, eļļu vai taukus karsējot ārkārtīgi augstā temperatūrā ļoti īsā laikposmā, tādējādi piešķirot grauzdēšanas aromātu.

(21)

Augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālvielu izcelsmes materiālu, kas nav pārtika, var apstiprināt aromatizētāju ražošanai vienīgi pēc tam, kad zinātniski novērtēts tā nekaitīgums. Varētu būt nepieciešams apstiprināt tikai noteiktu materiāla daļu izmantošanu vai paredzēt izmantošanas nosacījumus.

(22)

Aromatizētāji var saturēt pārtikas piedevas, kas atļautas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (11) un/vai citas pārtikas sastāvdaļas, kas izmantojamas tehnoloģiskiem mērķiem, tādiem kā glabāšana, standartizācija, atšķaidīšana vai šķīdināšana un stabilizācija.

(23)

Aromatizētājiem vai izejmateriāliem, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (12), atļaujas būtu jāpiešķir saskaņā gan ar minētos regulu, gan ar šo regulu.

(24)

Uz aromatizētājiem attiecas vispārējas marķēšanas prasības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (13) un, attiecīgos gadījumos, Regulā (EK) Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris), kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību (14). Papildus tam šajā regulā būtu jāietver īpaši noteikumi par tādu aromatizētāju marķēšanu, ko pārdod ražotājam vai galapatērētājam.

(25)

Aromatizējošas vielas vai aromatizējoši preparāti būtu jāmarķē kā “dabīgi” vienīgi tad, ja tie atbilst noteiktiem kritērijiem, kas nodrošina, ka patērētāji netiek maldināti.

(26)

Īpašām informācijas prasībām būtu jānodrošina, ka patērētāji netiek maldināti par dabīgu aromatizētāju ražošanai izmantotiem izejmateriāliem. Jo īpaši, ja jēdziens “dabīgs” ir izmantots, lai aprakstītu aromātu, izmantotajām aromatizējošajām sastāvdaļām vajadzētu būt pilnīgi dabīgas izcelsmes. Turklāt marķējumā būtu jānorāda aromatizētāja izejmateriāls, izņemot gadījumus, kas minētie izejmateriāli nav identificējami pārtikas aromātā vai garšā. Ja izejmateriāls ir minēts, vismaz 95 % no aromatizējošās sastāvdaļas vajadzētu būt iegūtiem no minētā materiāla. Tā kā aromatizētāju lietošana nedrīkstētu maldināt patērētājus, pārējo daudzumu, augstākais, 5 % var izmantot vienīgi standartizācijai vai lai aromatizētājam piešķirtu, piemēram, svaigāku, sīvāku, nobriedušāku vai nenobriedušāku piegaršu. Ja ir izmantots mazāk par 95 % no aromatizējošās sastāvdaļas, kas iegūta no minētā izejmateriāla, un izejmateriāla garšu joprojām var atpazīt, izejmateriāls būtu jānorāda kopā ar norādi par to, ka ir pievienoti citi, ne tikai dabīgi aromatizētāji, piemēram, kakao ekstrakts, kam pievienoti citi dabīgie aromatizētāji, lai piešķirtu banānu garšu.

(27)

Patērētājiem vajadzētu būt informētiem, ja noteiktas pārtikas kūpinājuma garšu rada tai pievienoti kūpināšanas aromatizētāji. Saskaņā ar Direktīvu 2000/13/EK marķējumam nevajadzētu maldināt patērētāju par to, vai pārtika ir tradicionāli kūpināta ar svaigiem dūmiem, vai arī apstrādāta ar kūpināšanas aromatizētājiem. Direktīva 2000/13/EK ir jāpielāgo aromatizētāju, kūpināšanas aromatizētāju un termina “dabīgs” definīcijām, lai raksturotu šajā regulā noteiktos aromatizētājus.

(28)

Aromatizējošu vielu nekaitīguma novērtēšanai attiecībā uz nekaitīgumu cilvēku veselībai ļoti būtiska ir informācija par patēriņu un aromatizējošu vielu izmantošanu. Tāpēc regulāri būtu jāpārbauda pārtikai pievienoto aromatizējošu vielu daudzums.

(29)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar kuru nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (15).

(30)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro grozīt šīs regulas pielikumus un pieņemt pienācīgus pārejas pasākumus attiecībā uz Kopienas saraksta izveidi. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia, to papildinot ar jauniem nebūtiskiem elementiem, ir jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(31)

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ regulatīvās kontroles procedūras parastos termiņus nav iespējams ievērot, Komisijai būtu jāvar piemērot Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 6. punktā paredzēto steidzamības procedūru, lai pieņemtu 8. panta 2. punktā aprakstītos pasākumus un grozījumus šīs regulas II līdz V pielikumā.

(32)

Šīs regulas II līdz V pielikumu vajadzības gadījumā būtu jāpielāgo zinātnes un tehnikas attīstībai, ņemot vērā aromatizētāju ražotāju un lietotāju sniegto informāciju un/vai saistībā ar dalībvalstu veiktu uzraudzību un kontrolēm.

(33)

Lai efektīvi un samērīgi izstrādātu un atjauninātu Kopienas tiesību aktus par aromatizētājiem, ir jāvāc dati, jāapmainās ar informāciju un jākoordinē darbs starp dalībvalstīm. Šim nolūkam varētu būt lietderīgi veikt pētījumus, lai risinātu specifiskus jautājumus ar mērķi atvieglot lēmumu pieņemšanas procesu. Kopienai būtu jāfinansē šādi pētījumi kā daļa no budžeta procedūras. Uz šādu pasākumu finansēšanu attiecas Regula (EK) Nr. 882/2004.

(34)

Līdz laikam, kamēr izveido Kopienas sarakstu, būtu jānosaka to aromatizējošo vielu novērtēšanas un apstiprināšanas kārtība, kas nav iekļautas Regulā (EK) Nr. 2232/96 paredzētajā novērtēšanas programmā. Tāpēc būtu jānosaka pagaidu režīms. Saskaņā ar šo režīmu tādas aromatizējošas vielas būtu jānovērtē un jāapstiprina, ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 1331/2008 noteikto procedūru. Tomēr nebūtu jāpiemēro termiņi, kas minētajā regulā paredzēti Iestādes atzinuma pieņemšanai un Komisijai regulas, ar kuru aktualizē Kopienas sarakstu, priekšlikuma iesniegšanai Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejai, jo būtu jādod priekšroka pašlaik īstenojamajai novērtēšanas programmai.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, paredzēt Kopienas noteikumus par aromatizētāju un noteiktu pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā vai uz tās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tirgus vienotības un patērētāju augsta līmeņa aizsardzības interesēs minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Padomes Regula (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu (16), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (17) ir jāpielāgo noteiktām jaunām definīcijām, kas paredzētas šajā regulā.

(37)

Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EEK) Nr. 1601/91, (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008, kā arī Direktīva 2000/13/EK,

a)

Kopienas saraksts ar aromatizētājiem un izejmateriāliem, kas apstiprināti izmantošanai pārtikā vai uz tās – I pielikumā (turpmāk “Kopienas saraksts”);

b)

noteikumi par aromatizētāju un pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izmantošanu pārtikā vai uz tās;

c)

noteikumi par aromatizētāju marķējumu.

a)

aromatizētājiem, ko izmanto vai kas paredzēti izmantošanai pārtikā vai uz tās, neskarot sīkāk izstrādātus noteikumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2065/2003;

b)

pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām;

c)

pārtiku ar aromatizētājiem un/vai pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām;

d)

aromatizētāju izejmateriāliem un/vai pārtikas sastāvdaļu ar aromatizētāju īpašībām izejmateriāliem.

a)

vielām, kurām ir tikai salda, skāba vai sāļa garša;

b)

jēlu/svaigu pārtiku;

c)

pārtiku ar tikai vienu sastāvdaļu un maisījumiem, piemēram, bet ne tikai, svaigām, kaltētām vai saldētām garšvielām un/vai garšaugiem, tējas maisījumiem tīrā veidā, ja vien tie nav izmantoti kā pārtikas sastāvdaļas.

a)

“aromatizētāji” ir produkti:

b)

“aromatizējoša viela” ir viela ar noteiktu ķīmisku sastāvu ar aromatizējošām īpašībām;

c)

“dabīga aromatizējoša viela” ir tāda aromatizējoša viela, kas atbilstīgu fizikālu, fermentatīvu vai mikrobioloģisku procesu rezultātā ir iegūta no augu, dzīvnieku vai mikrobioloģiskas izcelsmes materiāla vai nu neapstrādātā veidā, vai pēc apstrādes cilvēka patēriņam, izmantojot vienu vai vairākus tradicionālus pārtikas sagatavošanas procesus, kas minēti II pielikumā. Dabīgas aromatizējošas vielas atbilst vielām, kas pārtikā ir dabīgi, un to klātbūtne ir identificēta dabā;

d)

“aromatizējoši preparāti” ir produkti, izņemot aromatizējošas vielas, kas iegūti no:

e)

“termiskās apstrādes aromatizētāji” ir produkti, kas termiskās apstrādes rezultātā iegūti no tādu sastāvdaļu maisījuma, kurām nav noteikti jāpiemīt aromatizējošām īpašībām, no kurām vismaz viena satur slāpekli (amino-), bet otra ir reducējošais cukurs; termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas sastāvdaļas var būt:

f)

“kūpināšanas aromatizētāji” ir produkti, kas iegūti no dūmu kondensātiem frakcionētas destilācijas un attīrīšanas procesos, pie kuriem pieder primārie dūmu kondensāti, primārās darvas frakcijas, un/vai gatavi kūpināšanas aromatizētāji saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2065/2003 3. panta 1., 2. un 4. punktu;

g)

“aromātu prekursori” ir produkti, kuriem var nebūt aromatizējošu īpašību un kurus pievieno pārtikai ar nolūku iegūt aromātu, pārtikas pārstrādes laikā sašķeļot citas sastāvdaļas vai reaģējot ar tām; tos var iegūt no:

h)

“citi aromatizētāji” ir aromatizētāji, kas pievienoti vai paredzēti pievienošanai pārtikai, lai tai piedotu smaržu un/vai garšu, un kas nav iekļauti definīcijās b) līdz g) apakšpunktā;

i)

“pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām” ir pārtikas sastāvdaļas, kuras nav aromatizētāji un kuras var pievienot pārtikai tikai tāpēc, lai piedotu tai aromātu vai to izmainītu, un kuras ievērojami veicina noteiktu nevēlamu vielu klātbūtni, ko tās dabīgi satur;

j)

“izejmateriāli” ir augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālvielu izcelsmes izejmateriāli, no kuriem tiek ražoti aromatizētāji vai pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām; tie var būt:

k)

“atbilstīgs fizikāls process” ir tāds fizikāls process, kurā nenotiek aromatizētāju sastāvdaļu apzināta ķīmiskā sastāva pārveidošana, neskarot tradicionālo pārtikas produktu sagatavošanas procesu sarakstu II pielikumā, un kurā neizmanto, inter alia, atomāro skābekli, ozonu, neorganisku vielu vai metālu katalizatorus, metālorganiskus reaģentus un/vai UV starojumu.

a)

pamatojoties uz pieejamiem zinātniskajiem pierādījumiem, tie nerada apdraudējumu patērētāju veselībai; un

b)

to izmantošana nemaldina patērētājus.

a)

aromatizējošus preparātus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) punktā;

b)

termiskās apstrādes aromatizētājus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta i) punktā un kas atbilst termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas noteikumiem, un dažu V pielikumā noteikto vielu maksimāli pieļaujamais daudzums termiskās apstrādes aromatizētājos nepārsniedz tajā norādītos līmeņus;

c)

aromātu prekursorus, kas ir minēti 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta i) punktā;

d)

pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām.

a)

aromatizējošām vielām;

b)

aromatizējošiem preparātiem, kas ir minēti 3. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktā;

c)

termiskās apstrādes aromatizētājiem, kas iegūti, termiski apstrādājot sastāvdaļas, kuras daļēji vai pilnībā atbilst 3. panta 2. punkta e) apakšpunkta ii) punktam, un/vai attiecībā uz kuriem nav ievēroti termiskās apstrādes aromatizētāju ražošanas nosacījumi un/vai V pielikumā noteikto nevēlamo vielu maksimāli pieļaujamais daudzums;

d)

aromātu prekursoriem, kas minēti 3. panta 2. punkta g) apakšpunkta ii) punktā;

e)

citiem aromatizētājiem, kas ir minēti 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā;

f)

izejmateriāliem, izņemot pārtiku, kas minēta 3. panta 2. punkta j) apakšpunkta ii) punktā.

a)

apstiprinātā aromatizētāja vai izejmateriāla identifikāciju;

b)

vajadzības gadījumā, aromatizētāja izmantošanas noteikumus.

a)

vai minētā viela vai vielu maisījums, pārtikas materiāls vai veids ietilpst 2. panta 1. punktā uzskaitītajās kategorijās;

b)

pie kuras no 3. panta 2. punkta b) līdz j) apakšpunktā definētajām īpašajām kategorijām minētā viela pieder;

c)

vai konkrēta pārtika pieder pie pārtikas kategorijas vai kā pārtika ir minēta I vai III pielikuma B daļā.

a)

preces tirdzniecības nosaukums: vārds “aromatizētājs” vai konkrētāks aromatizētāja nosaukums vai apraksts;

b)

uzraksts “lietošanai pārtikā” vai arī “ierobežotai lietošanai pārtikā”, vai konkrētāka norāde par tā paredzēto izmantošanas veidu pārtikā;

c)

vajadzības gadījumos īpaši glabāšanas un/vai lietošanas noteikumi;

d)

ražošanas partija vai sērija;

e)

dilstošā secībā pēc masas – saraksts, kurā norāda:

f)

ražotāja, iepakotāja, vai pārdevēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums un adrese;

g)

katras tādas sastāvdaļas vai sastāvdaļu grupas maksimālais daudzums, uz ko attiecas kvantitatīvi ierobežojumi pārtikā un/vai attiecīga informācija skaidrā un viegli saprotamā veidā, kas ļauj pircējam nodrošināt, lai netiktu pārkāpta šī regula vai kādi citi Kopienas tiesību akti, kas uz to attiecas;

h)

neto daudzums;

i)

minimālo derīguma termiņu vai “izlietot līdz” datumu;

j)

attiecīgā gadījumā informāciju par aromatizētājiem vai citām vielām, kas minētas šajā pantā un ietvertas Direktīvas 2000/13/EK III a pielikumā attiecībā uz norādēm par pārtikas sastāvdaļām.

1.

a) apakšpunkta trešā ievilkuma pirmo apakšievilkumu aizstāj ar šādu apakšievilkumu:

2.

b) apakšpunkta otrā ievilkuma pirmo apakšievilkumu aizstāj ar šādu apakšievilkumu:

3.

c) apakšpunkta otrā ievilkuma pirmo apakšievilkumu aizstāj ar šādu apakšievilkumu:

1.

Regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2.

Regulas 5. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

3.

I pielikuma 9. punktu aizstāj ar šādu punktu:

4.

II pielikumu groza šādi: