29.10.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 286/33

---

PADOMES REGULA (EK) NR. 1006/2008

(2008. gada 29. septembris)

par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 3317/94 (1994. gada 22. decembris), ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par zveju trešās valsts ūdeņos saskaņā ar zvejas nolīgumu (1), paredzēta atļauju izdošanas procedūra Kopienas zvejas kuģiem zvejas darbību veikšanai trešo valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos saskaņā ar nolīgumiem, kas zivsaimniecības nozarē noslēgti starp Kopienu un trešām valstīm. Minētajā regulā noteikto procedūru vairs neuzskata par atbilstīgu vajadzībām, ņemot vērā starptautiskās saistības, kas izriet no divpusējiem zivsaimniecības nolīgumiem un daudzpusējiem nolīgumiem un konvencijām, kuras pieņemtas reģionālās zivsaimniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) vai līdzīgās struktūrās. Turklāt minētā regula vairs neatbilst kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, jo īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu zvejniecību un kontroli.

(2)

Saskaņā ar 2006.–2008. gada rīcības plānu kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanai un uzlabošanai, kas izklāstīts Komisijas 2005. gada 8. decembra Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam, un ņemot vērā zvejas apstākļu izmaiņas ārpus Kopienas ūdeņiem kopš Regulas (EK) Nr. 3317/94 pieņemšanas, kā arī nolūkā izpildīt starptautiskās saistības ir jāievieš vispārēja Kopienas sistēma attiecībā uz atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod visu veidu zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem. Turklāt noteikumi, kas reglamentē ar trešās valsts karogu kuģojošu zvejas kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un patlaban ir paredzēti dažādos citos juridiskos instrumentos, būtu jādefinē no jauna un, ciktāl tas ir lietderīgi, jāsaskaņo ar noteikumiem, kas piemērojami Kopienas zvejas kuģiem.

(3)

Kopienas zvejas kuģiem būtu jāļauj iesaistīties zvejas darbībās ārpus Kopienas ūdeņiem vienīgi tad, ja tiem ir atļauja, kuru izdevusi par attiecīgo zvejas darbību atļaušanu atbildīgā kompetentā iestāde, piemēram, tās trešās valsts kompetentā iestāde, kuras ūdeņos šīs zvejas darbības notiek, vai iestāde, kuras kompetencē ir zvejas darbību atļaušana starptautiskos ūdeņos, uz kuriem attiecas RZPO vai līdzīgas struktūras pieņemtie noteikumi, vai – tādu atklātā jūrā veiktu zvejas darbību gadījumā, kuras nereglamentē nekāds nolīgums, – dalībvalstu kompetentās iestādes, neskarot konkrētus Kopienas tiesību aktus par zvejas darbībām atklātā jūrā.

(4)

Ir svarīgi precīzi formulēt Komisijas un dalībvalstu pienākumus attiecībā uz to zvejas darbību atļaušanas procedūru, kuras Kopienas zvejas kuģi veic ārpus Kopienas ūdeņiem. Šajā sakarā Komisijai būtu jāvar nodrošināt starptautisko saistību un KZP noteikumu izpildi, kā arī to, lai pieprasījumu nosūtīšanas lūgumi būtu pilnīgi un lai tie tiktu nosūtīti attiecīgajos nolīgumos paredzētajos termiņos.

(5)	Kopienas zvejas kuģi būtu jāuzskata par tiesīgiem saņemt atļauju kādas zvejas darbības veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem tikai tad, ja ir izpildīti vairāki kritēriji saistībā ar Kopienas noteiktām starptautiskām saistībām, kā arī KZP noteikumiem un mērķiem.

(6)

Ja Padomes procedūras nolūkā pieņemt lēmumu par to, lai provizoriski piemērotu jaunu protokolu divpusējam zivsaimniecības nolīgumam ar trešo valsti, nosakot zvejas iespēju sadalījumu starp dalībvalstīm, nevar pabeigt pirms šīs pagaidu piemērošanas dienas, tad Komisijai vajadzētu būt tiesīgai – pagaidu kārtā un lai nepieļautu Kopienas zvejas kuģu darba pārtraukumu – nosūtīt trešai valstij zvejas atļauju pieprasījumus sešos mēnešos pēc iepriekšējā protokola termiņa beigām.

(7)

Lai nodrošinātu to, ka zvejas iespējas, kuras Kopienai pieejamas saskaņā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, tiek izmantotas pilnībā, Komisijai jābūt tiesīgai vienas dalībvalsts neizmantotas zvejas iespējas uz laiku iedalīt citai dalībvalstij, neietekmējot zvejas iespēju sadalījumu vai apmaiņu ar tām dalībvalstu starpā saskaņā ar attiecīgo protokolu.

(8)	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi ir nolīgumi, kuri minēti Padomes 2004. gada 15. jūlija secinājumos un kurus Padome tā apzīmē to noslēgšanas vai provizoriskas piemērošanas brīdī.

(9)

Būtu jāsaskaņo noteikumi par Kopienas zvejas kuģiem iedalīto zvejas iespēju izmantojuma kontroli ārpus Kopienas ūdeņiem un par trešo valstu zvejas kuģiem iedalīto zvejas iespēju izmantojuma kontroli Kopienas ūdeņos, un tajos būtu jāparedz prasība laikus rīkoties, lai novērstu to, ka dalībvalstis un trešās valstis pārsniedz minētās zvejas iespējas.

(10)	Lai uz pārkāpumiem reaģētu ar atbilstošām un faktiskām apsūdzībām, būtu jāparedz iespēja pilnībā izmantot Komisijas inspektoru, Kopienas inspektoru, kā arī dalībvalstu un trešo valstu inspektoru sagatavotos inspekcijas un uzraudzības ziņojumus.

(11)

Visiem datiem, kas attiecas uz Kopienas zvejas kuģu zvejas darbībām saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumiem, kuri zvejo ārpus Kopienas ūdeņiem, vajadzētu būt atjauninātiem un, ciktāl tas ir lietderīgi, pieejamiem dalībvalstīm un attiecīgām trešām valstīm. Tādēļ ir jāizveido Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēma.

(12)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2). Ar šiem noteikumiem var arī paredzēt atbrīvojumus no šajā regulā noteiktajām saistībām, ja šādas saistības radītu nesamērīgu slogu, salīdzinot ar attiecīgās darbības ekonomisko nozīmi, un efektivitātes labad šādus atbrīvojumus vajadzētu pieņemt, izmantojot Lēmuma 1999/468/EK 4. pantā izklāstīto vadības procedūru.

(13)

Būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 3317/94, kā arī noteikumi, kas attiecas uz trešās valsts zvejas kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem, kā izklāstīts Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), un Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma un mērķi

Šajā regulā paredzēti noteikumi par:

a)

atļaujām Kopienas zvejas kuģiem iesaistīties zvejas darbībās: i) trešās valsts suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos atbilstoši zivsaimniecības nolīgumam, kas noslēgts starp Kopienu un minēto valsti; vai ii) kuras ietilpst saglabāšanas un pārvaldības pasākumos, kas pieņemti reģionālā zivsaimniecības pārvaldības organizācijā (turpmāk – “RZPO”) vai līdzīgā struktūrā, kurā Kopiena ir līgumslēdzēja puse vai sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse; vai iii) ārpus Kopienas ūdeņiem, par kurām nav noslēgts zivsaimniecības nolīgums vai RZPO;

b)	atļaujām trešo valstu kuģiem iesaistīties zvejas darbībās Kopienas ūdeņos,

kā arī noteikti ziņošanas pienākumi attiecībā uz atļautajām darbībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

a)	“nolīgums” ir zivsaimniecības nolīgums, kas noslēgts vai par kuru ir pieņemts pagaidu piemērošanas lēmums saskaņā ar Līguma 300. pantu;

b)

“reģionāla zivsaimniecības pārvaldības organizācija” jeb “RZPO” ir apakšreģionāla vai reģionāla organizācija vai līdzīga struktūra, kuras kompetencē saskaņā ar starptautiskiem tiesību aktiem ir izveidot saglabāšanas un pārvaldības pasākumus dzīviem jūras resursiem, kas saskaņā ar dibināšanas konvenciju vai nolīgumu ir nodoti tās pārziņā;

c)	“zvejas darbības” ir zivju zvejošana, paturēšana uz kuģa, apstrāde un pārvietošana;

d)	“Kopienas zvejas kuģis” ir Kopienas zvejas kuģis, kā minēts 3. panta d) punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5);

e)	“Kopienas flotes reģistrs” ir Kopienas zvejas flotes reģistrs, kā minēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 15. panta 3. punktā;

f)	“zvejas iespēja” ir zvejas iespēja, kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta q) punktā;

g)	“atļaujas izdevēja iestāde” ir iestāde, kas ir atbildīga par Kopienas zvejas kuģu zvejas darbību atļaušanu atbilstoši nolīgumam vai par trešo valstu zvejas kuģu zvejas darbību atļaušanu Kopienas ūdeņos;

h)	“zvejas atļauja” ir tiesības uz zvejas darbību veikšanu noteiktā laikposmā, noteiktā apgabalā vai noteikta veida zvejā;

i)	“zvejas piepūle” ir zvejas piepūle (intensitāte), kā definēts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. panta h) punktā;

j)	“elektroniska nosūtīšana” ir tāda datu pārraide elektroniskā formātā, kuras saturu, formātu un protokolu nosaka Komisija vai par kuru vienojas nolīguma slēdzēji;

k)	“zvejas kategorija” ir flotes apakšgrupa, kas noteikta, pamatojoties jo īpaši uz tādiem kritērijiem kā kuģa tips, zvejas darbību veids un izmantotie zvejas rīki;

l)

“nopietns pārkāpums” ir nopietns pārkāpums, kā definēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1447/1999 (1999. gada 24. jūnijs), ar ko izveido tādas izturēšanās veidu sarakstu, ar kuru nopietni pārkāpj kopējās zivsaimniecības politikas noteikumus (6), vai nopietns attiecīgā nolīguma pārkāpums vai darbības traucējums;

m)

“NNN saraksts” ir to zvejas kuģu saraksts, kuri iesaistīti nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā un kurus kā tādus identificējusi RZPO vai Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (7);

n)	“Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēma” ir informācijas sistēma, kuru Komisija izveidojusi saskaņā ar 12. pantu;

o)

“trešās valsts zvejas kuģis” ir kuģis: — kuru neatkarīgi no tā izmēriem primāri vai sekundāri izmanto zivsaimniecības produktu ieguvei, — kurš, pat ja to neizmanto nozvejas iegūšanai ar saviem līdzekļiem, uzņem zivsaimniecības produktus no citiem kuģiem vai — uz kura klāja zivsaimniecības produktus pirms iesaiņošanas pakļauj vienai vai vairākām turpmāk minētajām darbībām: sadalīšanai filejās vai sagriešanai šķēlēs, ādas noņemšanai, kapāšanai, sasaldēšanai un/vai pārstrādei, un kurš kuģo ar trešās valsts karogu un/vai ir reģistrēts trešā valstī.

II NODAĻA

KOPIENAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS ĀRPUS KOPIENAS ŪDEŅIEM

I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

3. pants

Vispārīgs noteikums

Tikai Kopienas zvejas kuģi, kuriem izdota zvejas atļauja saskaņā ar šo regulu, ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās ārpus Kopienas ūdeņiem.

II IEDAĻA

Atļaujas zvejas darbību veikšanai saskaņā ar nolīgumiem

4. pants

Pieprasījumu iesniegšana

1.   Vēlākais piecas darbdienas pirms attiecīgajā nolīgumā paredzētā pieprasījumu nosūtīšanas termiņa vai – ja nolīgumā termiņš nav noteikts – vēlākais saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā noteikto kārtību un neskarot Kopienas tiesību aktos noteiktos konkrētos noteikumus, dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai zvejas atļauju pieteikumus par attiecīgajiem zvejas kuģiem.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos pieteikumos norāda kuģa identifikācijas numuru Kopienas flotes reģistrā un kuģa starptautisko radio izsaukuma signālu un visus pārējos datus, kas prasīti saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai noteikti saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

5. pants

Atbilstības kritēriji

1.   Dalībvalsts iesniedz Komisijai zvejas atļaujas pieteikumus vienīgi par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un:

a)	kuri jau veic zvejas darbības, un kuri iepriekšējos 12 zvejas darbību mēnešos saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai – jauna nolīguma gadījumā – saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu attiecīgā gadījumā ir izpildījuši nosacījumus, kas nolīgumā paredzēti minētajam laikposmam;

b)	kuriem 12 mēnešos pirms zvejas atļaujas pieteikuma ir piemērotas sankciju procedūras par nopietniem pārkāpumiem vai kurus tur aizdomās par šādiem pārkāpumiem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un/vai ja kuģa īpašnieks ir nomainījies un jaunais īpašnieks garantē, ka nosacījumi tiks izpildīti;

c)	kuri nav iekļauti NNN sarakstā;

d)	par kuriem dati Kopienas flotes reģistrā un Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmā ir pilnīgi un precīzi;

e)	kuriem ir zvejas licences, kā minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1281/2005 (2005. gada 3. augusts) par zvejas licenču pārzināšanu un tajās ietveramo informācijas minimumu (8);

f)	par kuriem dati, kas prasīti saskaņā ar nolīgumu, ir pieejami un atļaujas izdevēja iestāde tiem var piekļūt; un

g)	attiecībā uz kuriem zvejas atļaujas pieteikumi ir saskaņā ar attiecīgo nolīgumu un šo regulu.

2.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka to zvejas atļauju pieprasījumu skaits, kurus tā lūdz nosūtīt, ir samērojams ar zvejas iespējām, kas attiecīgajai dalībvalstij pieejamas saskaņā ar attiecīgo nolīgumu.

6. pants

Pieprasījumu nosūtīšana

1.   Komisija piecās darbdienās pēc dalībvalsts lūguma saņemšanas un saskaņā ar šo pantu nosūta zvejas atļauju pieprasījumus attiecīgajai atļaujas izdevējai iestādei.

2.   Komisija pārbauda pieprasījumu nosūtīšanas lūgumus, ņemot vērā:

a)	zvejas iespējas, ko Padome katrai dalībvalstij piešķir, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu vai Līguma 37. pantu; un

b)	attiecīgajā nolīgumā un šajā regulā paredzētos nosacījumus.

3.   Komisija pārliecinās par to, ka:

a)	ir izpildīti 5. pantā paredzētie nosacījumi; un

b)	zvejas atļauju pieteikumu skaits, kurus dalībvalsts lūdz nosūtīt, atbilst attiecīgajā nolīgumā pieejamām zvejas iespējām, ņemot vērā visu dalībvalstu pieteikumus.

7. pants

Pieprasījumu nenosūtīšana

1.   Komisija nenosūta atļaujas izdevējai iestādei pieprasījumus, attiecībā uz kuriem:

a)	saskaņā ar 4. panta 2. punktu dalībvalsts sniegtie dati par attiecīgo kuģi ir nepilnīgi;

b)	ņemot vērā attiecīgā nolīguma tehniskās specifikācijas un dalībvalsts iesniegtos pieteikumus, attiecīgās dalībvalsts zvejas iespējas ir nepietiekamas;

c)	nav izpildīti attiecīgajā nolīgumā un šajā regulā paredzētie nosacījumi.

2.   Viena vai vairāku pieteikumu nenosūtīšanas gadījumā Komisija par to nekavējoties informē attiecīgo dalībvalsti un norāda nenosūtīšanas iemeslus.

Ja dalībvalsts nepiekrīt Komisijas norādītajiem iemesliem, tā piecās darbdienās nosūta Komisijai visu informāciju vai dokumentus, uz kā pamatojas iebildums. Ņemot vērā šo informāciju, Komisija pārskata pieprasījumu.

8. pants

Informēšana

1.   Komisija nekavējoties elektroniski informē karoga dalībvalsti par atļaujas izdevējas iestādes izdotu zvejas atļauju vai par atļaujas izdevējas iestādes lēmumu neizdot atļauju konkrētam zvejas kuģim.

Ja tas tieši vai netieši prasīts nolīgumā, pievienotos un oriģinālos papīra formātā esošos dokumentus nosūta papīra formātā un/vai elektroniski.

2.   Karoga dalībvalsts nekavējoties dara zināmu attiecīgo zvejas kuģu īpašniekiem informāciju, kas saņemta saskaņā ar 1. punktu.

3.   Ja atļaujas izdevēja iestāde informē Komisiju, ka tā nolēmusi apturēt vai atsaukt zvejas atļauju, kas izdota Kopienas zvejas kuģim saskaņā ar nolīgumu, Komisija nekavējoties elektroniski informē attiecīgā kuģa karoga dalībvalsti. Karoga dalībvalsts tūlīt nosūta šo informāciju kuģa īpašniekam.

4.   Komisija, konsultējoties ar karoga dalībvalsti un attiecīgo atļaujas izdevēju iestādi, veic pārbaudes, lai pārliecinātos par to, vai lēmums neizdot vai apturēt zvejas atļauju atbilst attiecīgajam nolīgumam, un informē abas minētās par rezultātu.

9. pants

Zvejas darbību nepārtrauktība

1.   Ja:

—	ir beidzies termiņš protokolam, kas pievienots divpusējam zivsaimniecības nolīgumam, kurš noslēgts ar trešo valsti un ar ko nosaka zvejas iespējas, un

—	Komisija ir parafējusi jaunu protokolu, bet vēl nav pieņemts lēmums par tā noslēgšanu vai provizorisku piemērošanu,

Komisija sešos mēnešos no iepriekšējā protokola termiņa beigām, un neskarot Padomes kompetenci lemt par jauna protokola noslēgšanu vai provizorisku piemērošanu, atbilstīgi šai regulai var nosūtīt zvejas atļaujas pieprasījumus attiecīgajai trešai valstij.

2.   Saskaņā ar attiecīgā zivsaimniecības nolīguma noteikumiem Kopienas kuģi, kuriem ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās saskaņā ar šo nolīgumu, drīkst turpināt zvejas darbības saskaņā ar minēto nolīgumu uz laikposmu, kas nepārsniedz sešus mēnešus pēc zvejas atļaujas termiņa beigām, ar nosacījumu, ka zinātniskie atzinumi to pieļauj.

3.   Šajā sakarā Komisija attiecībā uz 1. punktā paredzētajiem gadījumiem piemēro zvejas iespēju sadales metodi, kas ir spēkā saskaņā ar iepriekšējo protokolu, un attiecībā uz 2. punktā paredzētajiem gadījumiem – saskaņā ar pašreizējo protokolu.

10. pants

Zvejas iespēju nepilnīga izmantošana saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem

1.   Saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, ja, pamatojoties uz šīs regulas 4. pantā minētajiem pieprasījumu nosūtīšanas lūgumiem, konstatē, ka nav izmantotas vairākas zvejas atļaujas vai Kopienai saskaņā ar nolīgumu iedalītās zvejas iespējas, Komisija informē attiecīgās dalībvalstis un lūdz tās apstiprināt, ka tās pilnībā neizmanto minētās zvejas iespējas. Atbildes nesniegšanu termiņā, ko Padome nosaka, noslēdzot zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, uzskata par apstiprinājumu tam, ka attiecīgās dalībvalsts kuģi norādītajā laikposmā pilnībā neizmanto tiem pieejamās zvejas iespējas.

2.   Pēc attiecīgās dalībvalsts sniegtā apstiprinājuma saņemšanas Komisija novērtē neizmantoto zvejas iespēju kopapjomu un šo novērtējumu dara pieejamu dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstis, kuras vēlas izmantot 2. punktā minētās neizmantotās zvejas iespējas, iesniedz Komisijai visu to kuģu sarakstu, attiecībā uz kuriem tās gatavojas pieprasīt zvejas atļauju, kā arī saskaņā ar 4. pantu iesniedz pieteikumu nosūtīšanas lūgumu par katru no šiem kuģiem.

4.   Ciešā sadarbībā ar attiecīgajām dalībvalstīm Komisija lemj par zvejas iespēju pārdali.

Ja attiecīgā dalībvalsts nepiekrīt šai pārdalei, Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par zvejas iespēju pārdali, ņemot vērā I pielikumā izklāstītos kritērijus, un par to paziņo attiecīgajām dalībvalstīm.

5.   Pieprasījumu nosūtīšana saskaņā ar šo pantu nekādi neietekmē dalībvalstu zvejas iespēju sadali vai to apmaiņu starp dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. pantu.

6.   Kamēr nav galīgi noteikti 1. punktā minētie termiņi, Komisijai nekas neliedz piemērot 1. līdz 4. punktā minēto mehānismu.

III IEDAĻA

Zvejas darbības, par kurām nav noslēgts nolīgums

11. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Kopienas kuģa operators, kas plāno veikt zvejas darbības atklātā jūrā ūdeņos, uz kuriem neattiecas nolīgums vai RZPO, par šādām darbībām informē karoga dalībvalsts iestādes.

Neskarot Kopienas tiesību aktus par zvejas darbībām atklātā jūrā, Kopienas zvejas kuģi ir tiesīgi iesaistīties zvejas darbībās atklātā jūrā ūdeņos, uz kuriem neattiecas nolīgums vai RZPO, ja to karoga dalībvalsts tiem izdevusi atļauju saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

Dalībvalstis desmit dienas iepriekš informē Komisiju par šā punkta pirmajā daļā minēto zvejas darbību sākšanu, ko veic kuģi, kuriem atļauts zvejot saskaņā ar minēto daļu, un norāda zivju sugas, zvejas rīkus, laikposmu un apgabalu, uz ko attiecas atļauja.

2.   Dalībvalstis cenšas iegūt informāciju par jebkādu vienošanos, kas noslēgta starp to valstspiederīgajiem un trešo valsti un kas dod iespēju zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, iesaistīties zvejas darbībās ūdeņos, kuri ir trešās valsts jurisdikcijā vai uz kuriem attiecas trešās valsts suverenitāte, un informē par to Komisiju, elektroniski nosūtot attiecīgo kuģu sarakstu.

3.   Šī iedaļa attiecas tikai uz tiem kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus.

IV IEDAĻA

Ziņošanas pienākumi un zvejas darbību pārtraukšana

12. pants

Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēma

1.   Komisija izveido Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmu, kurā iekļauj datus par atļaujām, kas izdotas saskaņā ar šo regulu. Komisija šajā sakarā izveido drošu interneta vietni.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar nolīgumu vai RZPO sniedzamie dati par zvejas atļaujām ir iekļauti Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmā, un pastāvīgi atjaunina minētos datus.

13. pants

Nozvejas un zvejas piepūles paziņošana

1.   Kopienas zvejas kuģi, kam zvejas atļauja izdota saskaņā ar II vai III iedaļu, katru nedēļu nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm datus par nozveju un, vajadzības gadījumā, par zvejas piepūli. Šie dati Komisijai ir pieejami pēc pieprasījuma.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, Kopienas zvejas kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, no 2010. gada 1. janvāra katru dienu nosūta savas valsts kompetentajām iestādēm datus par nozveju un, vajadzības gadījumā, par zvejas piepūli, kā noteikts Komisijas Regulā (EK) Nr. 1566/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1966/2006 par zvejas darbību elektronisku reģistrēšanu un ziņošanu un par attālās uzrādes līdzekļiem (9). No 2011. gada 1. janvāra tas pats attiecas uz Kopienas zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus.

2.   Dalībvalstis apkopo šā panta 1. punktā minētos datus un līdz katra kalendārā mēneša 15. datumam Komisijai vai struktūrai, kuru šim nolūkam norādījusi Komisija, elektroniski nosūta datus par katru krājumu, krājumu grupu vai zvejas kategoriju, norādot nozvejotos daudzumus un – ja tas prasīts saskaņā ar nolīgumu vai regulu, ar ko īsteno minēto nolīgumu, – zvejas piepūli, kuru kuģi, kas kuģo ar to karogu, īstenojuši iepriekšējā mēnesī ūdeņos, uz kuriem attiecas nolīgums, un iepriekšējos sešos mēnešos – attiecībā uz zvejas darbībām ārpus Kopienas ūdeņiem, uz kurām neattiecas nolīgums.

3.   Komisija saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru lemj par formātu, kādā nosūtāmi šā panta 1. punktā minētie dati.

14. pants

Nozvejas un zvejas piepūles kontrole

Neskarot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 V nodaļu, dalībvalstis nodrošina pienākumu izpildi attiecībā uz nozvejas un, vajadzības gadījumā, zvejas piepūles paziņošanu, kā paredzēts attiecīgajā nolīgumā.

15. pants

Zvejas lieguma noteikšana

1.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 2371/2002 26. panta 4. punktu un Regulas (EEK) Nr. 2847/93 21. panta 3. punktu, ja dalībvalsts uzskata, ka tai iedalītās zvejas iespējas uzskatāmas par pilnībā izmantotām, tā nekavējoties aizliedz zvejas darbības saistībā ar attiecīgo apgabalu, zvejas rīku, krājumu vai krājumu grupu. Šo noteikumu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas noteikti attiecīgajā nolīgumā.

2.   Ja dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas ir izteiktas gan ar nozveju, gan ar zvejas piepūles ierobežojumiem, dalībvalsts aizliedz zvejas darbības saistībā ar attiecīgo apgabalu, zvejas rīku, krājumu vai krājumu grupu, tiklīdz kāda no minētajām iespējām tiek uzskatīta par pilnībā izmantotu. Lai turpinātu zveju ar neizmantotajām zvejas iespējām, kas skar arī izmantotās zvejas iespējas, dalībvalstis paziņo Komisijai tehniskus pasākumus, kuri negatīvi neietekmēs izmantotās zvejas iespējas. Šo noteikumu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā nolīgumā.

3.   Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par visiem zvejas darbību aizliegumiem, kas noteikti saskaņā ar šo pantu.

4.   Ja Komisija konstatē, ka Kopienai vai dalībvalstij iedalītās zvejas iespējas ir uzskatāmas par pilnībā izmantotām, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalstis un prasa, lai tās aizliedz zvejas darbības saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

5.   Tiklīdz zvejas darbības aizliedz saskaņā ar 1. vai 2. punktu, aptur attiecīgajam krājumam vai krājumu grupai paredzētās zvejas atļaujas.

16. pants

Zvejas atļauju apturēšana

1.   Ja atļaujas izdevēja iestāde saskaņā ar zivsaimniecības nolīgumu paziņo Komisijai, ka tā nolēmusi apturēt vai anulēt zvejas atļauju attiecībā uz zvejas kuģi, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, Komisija par to tūlīt informē karoga dalībvalsti. Komisija veic attiecīgās pārbaudes saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā paredzētajām procedūrām, vajadzības gadījumā apspriežoties ar karoga dalībvalsti un attiecīgām trešās valsts atļaujas izdevējām iestādēm, un informē karoga dalībvalsti un, attiecīgā gadījumā, trešās valsts atļaujas izdevējas iestādes par iznākumu.

2.   Ja trešās valsts atļaujas izdevēja iestāde aptur Kopienas kuģim piešķirtu zvejas atļauju, tad karoga dalībvalsts uz visu atļaujas apturēšanas laiku aptur zvejas atļauju.

Ja trešās valsts atļaujas izdevēja iestāde zvejas atļauju ir anulējusi pilnībā, tad karoga dalībvalsts tūlīt anulē attiecīgajam kuģim saskaņā ar attiecīgo nolīgumu piešķirto zvejas atļauju.

3.   Inspekcijas un uzraudzības ziņojumi, ko sagatavojuši Komisijas inspektori, Kopienas inspektori, dalībvalstu inspektori vai tādas trešās valsts inspektori, kura ir attiecīgā nolīguma Puse, ir pieņemami pierādījumi jebkuras dalībvalsts administratīvajās procedūrās vai tiesvedībā. Faktu konstatēšanai minētos ziņojumus uzskata par līdzvērtīgiem attiecīgās dalībvalsts inspekcijas un uzraudzības ziņojumiem.

V IEDAĻA

Piekļuve datiem

17. pants

Piekļuve datiem

1.   Neskarot pienākumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (10), datus, kurus saskaņā ar šo nodaļu dalībvalstis iesniedz Komisijai vai Komisijas norādītai struktūrai, dara pieejamus drošā interneta vietnē, kas savienota ar Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmu, visiem attiecīgiem lietotājiem, kurus apstiprinājušas:

a)	dalībvalstis;

b)	Komisija vai Komisijas norādīta struktūra attiecībā uz kontroli un inspekciju.

Minētajām personām dara pieejamus tikai tos datus, kas tām vajadzīgi zvejas atļauju piešķiršanas un/vai viņu veikto inspekcijas darbību procesā, un uz tiem attiecas noteikumi par datu konfidencialitāti.

2.   Kopienas zvejas atļauju informācijas sistēmā reģistrētā kuģa īpašnieks vai aģents, ar attiecīgās valsts iestāžu starpniecību nosūtot oficiālu pieprasījumu Komisijai, var saņemt reģistrā iekļauto datu elektronisku kopiju.

III NODAĻA

TREŠO VALSTU ZVEJAS KUĢU ZVEJAS DARBĪBAS KOPIENAS ŪDEŅOS

18. pants

Vispārīgi noteikumi

1.   Trešo valstu kuģi ir tiesīgi:

a)	iesaistīties zvejas darbībās Kopienas ūdeņos, ja tiem saskaņā ar šo nodaļu ir izdota zvejas atļauja;

b)	veikt zivju izkraušanu, pārkraušanu ostās vai apstrādi, ja tiem iepriekš izdota tās dalībvalsts atļauja, kuras ūdeņos notiks konkrētās darbības.

2.   Trešo valstu kuģi, kuriem ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās saskaņā ar nolīgumu jebkura konkrēta kalendārā gada 31. decembrī, var turpināt zveju, kā paredzēts šajā nolīgumā, no nākamā gada 1. janvāra līdz dienai, kad Komisija saskaņā ar 20. pantu pieņem lēmumu izdot šiem kuģiem zvejas atļaujas minētajam nākamajam gadam.

19. pants

Trešo valstu pieprasījumu nosūtīšana

1.   Dienā, kad stājas spēkā nolīgums, ar ko attiecīgajai trešai valstij iedala zvejas iespējas Kopienas ūdeņos, attiecīgā trešā valsts elektroniski nosūta Komisijai to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar tās karogu un/vai ir tajā reģistrēti un kuri gatavojas izmantot minētās zvejas iespējas.

2.   Attiecīgajā nolīgumā noteiktajā vai Komisijas noteiktajā termiņā trešās valsts kompetentās iestādes elektroniski nosūta Komisijai zvejas atļauju pieprasījumus par zvejas kuģiem, kuri kuģo ar tās karogu, norāda kuģa starptautisko radio izsaukuma signālu, kā arī visus pārējos datus, kas prasīti saskaņā ar nolīgumu vai par ko lēmums pieņemts saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

20. pants

Zvejas atļauju izdošana

1.   Komisija pārbauda zvejas atļauju pieprasījumus, ņemot vērā trešai valstij piešķirtās zvejas iespējas, un izdod zvejas atļaujas saskaņā ar Padomes pieņemtajiem pasākumiem un attiecīgā nolīguma noteikumiem.

2.   Komisija informē trešās valsts kompetentās iestādes un dalībvalstis par izdotajām zvejas atļaujām.

21. pants

Atbilstības kritēriji

Komisija izdod zvejas atļauju tikai tiem trešo valstu zvejas kuģiem:

a)	kuri saskaņā ar attiecīgo nolīgumu ir tiesīgi saņemt zvejas atļauju un – attiecīgā gadījumā – ir iekļauti paziņotajā to kuģu sarakstā, kuri veic zvejas darbības saskaņā ar minēto nolīgumu;

b)	kuri iepriekšējos 12 zvejas darbību mēnešos saskaņā ar attiecīgo nolīgumu vai – jauna nolīguma gadījumā – saskaņā ar iepriekšējo nolīgumu attiecīgā gadījumā ir izpildījuši nosacījumus, kas nolīgumā paredzēti minētajam laikposmam;

c)	kuriem 12 mēnešos pirms zvejas atļaujas pieprasījuma ir piemērotas tiesiskas procedūras par nopietniem pārkāpumiem vai kurus tur aizdomās par šādiem pārkāpumiem saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un/vai ja kuģa īpašnieks ir nomainījies un jaunais īpašnieks garantē, ka nosacījumi tiks izpildīti;

d)	kuri nav iekļauti NNN sarakstā;

e)	par kuriem ir pieejami prasītie dati saskaņā ar attiecīgo nolīgumu; un

f)	attiecībā uz kuriem iesniegtie pieprasījumi atbilst attiecīgajam nolīgumam un šai nodaļai.

22. pants

Vispārīgi pienākumi

Trešo valstu kuģi, kuriem zvejas atļauja izdota saskaņā ar šo nodaļu, atbilst KZP noteikumiem par saglabāšanas un kontroles pasākumiem un citiem noteikumiem, ar ko zvejas zonā, kurā šie trešo valstu kuģi darbojas, reglamentē Kopienas zvejas kuģu zvejas darbību, un arī attiecīgajā nolīgumā paredzētajiem noteikumiem.

23. pants

Nozvejas un zvejas piepūles kontrole

1.   Trešo valstu zvejas kuģi, kas veic zvejas darbības Kopienas ūdeņos, katru nedēļu nosūta savas valsts iestādēm un Komisijai vai Komisijas norādītai struktūrai datus:

a)	kas prasīti saskaņā ar attiecīgo nolīgumu;

b)	ko noteikusi Komisija saskaņā ar attiecīgajā nolīgumā paredzēto procedūru; vai

c)	kas noteikti saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru.

Neskarot šā punkta pirmo daļu, trešo valstu zvejas kuģi, kuru kopējais garums pārsniedz 24 metrus, no 2010. gada 1. janvāra katru dienu elektroniski nosūta šos datus. No 2011. gada 1. janvāra tas pats attiecas uz trešo valstu zvejas kuģiem, kuru kopējais garums pārsniedz 15 metrus.

2.   Ciktāl tas prasīts saskaņā ar attiecīgo nolīgumu, trešās valstis apkopo nozvejas datus, kurus to kuģi nosūtījuši saskaņā ar 1. punktu, un līdz katra kalendārā mēneša 15. datumam Komisijai vai Komisijas norādītai struktūrai elektroniski nosūta nozvejas datus par katru krājumu, krājumu grupu vai zvejas kategoriju, norādot daudzumus, ko iepriekšējā mēnesī Kopienas ūdeņos nozvejojuši visi kuģi, kas kuģo ar attiecīgās trešās valsts karogu.

3.   Šā panta 2. punktā minētie nozvejas dati pēc pieprasījuma ir pieejami dalībvalstij, un uz tiem attiecas konfidencialitātes noteikumi.

24. pants

Zvejas liegums

1.   Ja attiecīgajai trešai valstij piešķirtās zvejas iespējas tiek uzskatītas par pilnībā izmantotām, Komisija par to nekavējoties informē attiecīgo trešo valsti un dalībvalstu kompetentās inspekcijas iestādes. Lai turpinātu zvejas darbības ar neizmantotajām zvejas iespējām, kas saistītas ar izmantotajām zvejas iespējām, trešā valsts paziņo Komisijai tehniskus pasākumus, kuri negatīvi neietekmēs izmantotās zvejas iespējas. Šo noteikumu piemēro, neskarot īpašus noteikumus, kas paredzēti attiecīgajā nolīgumā.

2.   No Komisijas paziņojuma dienas zvejas atļaujas, kas izdotas kuģiem, kuri kuģo ar attiecīgās valsts karogu, uzskata par apturētām attiecībā uz konkrēto zvejas darbību veikšanu, un minētie kuģi vairs nav tiesīgi tajās iesaistīties.

3.   Ja zvejas darbību apturēšana saskaņā ar 2. punktu attiecas uz visām darbībām, par kurām piešķirtas zvejas atļaujas, minētās zvejas atļaujas uzskata par anulētām.

4.   Trešā valsts nodrošina, ka attiecīgos zvejas kuģus nekavējoties informē par šā panta piemērošanu un ka tie pārtrauc visas attiecīgās zvejas darbības.

5.   Tiklīdz kā zvejas darbības ir aizliegtas saskaņā ar 1. vai 2. punktu, aptur attiecīgajam krājumam vai krājumu grupai norādītās zvejas atļaujas.

25. pants

Attiecīgo noteikumu neievērošana

1.   Neskarot tiesvedību saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par visiem pārkāpumiem, kas konstatēti attiecībā uz trešās valsts zvejas kuģi, kurš saskaņā ar attiecīgo nolīgumu veic zvejas darbības Kopienas ūdeņos.

2.   Laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus, nevienam trešo valstu zvejas kuģim neizdod licenci vai īpašu zvejas atļauju, ja attiecībā uz šo kuģi nav izpildītas attiecīgajā nolīgumā noteiktās saistības.

Komisija iesniedz attiecīgās trešās valsts iestādēm to trešās valsts kuģu nosaukumus un tehniskās īpašības, kuriem attiecīgā nolīguma atbilstīgo noteikumu pārkāpumu dēļ neļaus zvejot Kopienas zvejas zonā nākamajā mēnesī vai mēnešos.

3.   Komisija paziņo dalībvalstu inspekcijas iestādēm par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 2. punktu.

IV NODAĻA

ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

26. pants

Sīki izstrādāti noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas piemērošanai var pieņemt saskaņā ar 27. panta 2. punktā minēto procedūru. Minētajos noteikumos var paredzēt arī atbrīvojumus no šajā regulā noteiktajiem pienākumiem, ja šādi pienākumi radītu nesamērīgu slogu, salīdzinot ar attiecīgās darbības ekonomisko nozīmi.

27. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Zivsaimniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir 20 darbdienas.

V NODAĻA

KOPĒJIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

28. pants

Starptautiskās saistības

Šī regula neskar attiecīgajos nolīgumos paredzētos noteikumus un Kopienas noteikumus, ar ko īsteno tādus noteikumus.

29. pants

Atcelšana

1.   Svītro Regulas (EEK) Nr. 2847/93 18., 28.b, 28.c un 28.d pantu.

2.   Svītro Regulas (EK) Nr. 1627/94 3. panta 2. punktu, 4. panta 2. punktu, 9. pantu un 10. pantu.

3.   Atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94.

4.   Atsauces uz svītrotajiem noteikumiem uzskata par atsaucēm uz šīs regulas noteikumiem un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.

30. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulas (EEK) Nr. 2847/93 18. pantu turpina piemērot, kamēr nav stājusies spēkā regula, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas 13. pantā.

---

(1)  OV L 350, 31.12.1994., 13. lpp.

(2)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(3)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(4)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.

(5)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(6)  OV L 167, 2.7.1999., 5. lpp.

(7)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.

(8)  OV L 203, 4.8.2005., 3. lpp.

(9)  OV L 340, 22.12.2007., 46. lpp.

(10)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

---

---

---