14.8.2008   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 219/40

(1)

Kopienas tiesību aktos veterinārajā jomā paredzēts, ka liellopu, cūku, kazu un aitu savākšanas punktiem, zirgu savākšanas centriem, šo dzīvnieku tirgotājiem, mājputnu audzētavām, spermas savākšanas vai glabāšanas centriem, embriju ieguves brigādēm, dažām iestādēm, institūtiem un centriem (“dzīvnieku veselības iestādes”) ir jāizpilda konkrēti nosacījumi un jāsaņem dalībvalstu oficiāls apstiprinājums Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar dzīviem dzīvniekiem un to produktiem, it īpaši ar dzīvnieku ģenētisko materiālu, proti, spermu, olšūnām un embrijiem.

(2)

Kopienas tiesību aktos ir paredzētas dažādas procedūras, lai reģistrētu, apkopotu sarakstos, atjauninātu, nosūtītu un publicētu informāciju par minētajām dzīvnieku veselības iestādēm. Tomēr procedūru atšķirību dēļ informācijas norādīšana un atjaunināšana ir sarežģīta, un kompetentajiem kontroles dienestiem un attiecīgajiem dalībniekiem ir ļoti grūti praktiski izmantot minētos sarakstus.

(3)

Tādēļ procedūras ir jāsaskaņo un jānodrošina sistemātiskāki, saskaņotāki un vienotāki noteikumi, ņemot vērā piecus svarīgākos procedūras elementus, t. i., reģistrāciju sarakstos, sarakstu apkopošanu, atjaunināšanu, nosūtīšanu un publicēšanu.

(4)

Turklāt dalībvalstīm, nevis Komisijai, būtu jāatbild par sarakstu izveidi, jo dalībvalstis pārbauda, vai dažādās dzīvnieku veselības iestādes pilda nosacījumus, kas tām jāizpilda, lai tās varētu iekļaut sarakstā.

(5)

Tādēļ dalībvalstīm jāizveido un regulāri jāatjaunina attiecīgo dzīvnieku veselības iestāžu saraksti un jādara tie pieejami pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Lai saskaņotu minēto sarakstu paraugus un metodes, kā panākt vienkāršu piekļuvi atjauninātiem Kopienas sarakstiem, komitoloģijas procedūrā jāizveido kopīgi kritēriji.

(6)

Kopienas noteikumu skaidrības un konsekvences labad jaunā procedūra jāpiemēro arī zootehnikas jomā, it īpaši audzētāju apvienībām, kuras ir atzītas ciltsgrāmatu uzturēšanai vai izveidei dalībvalstīs, un informācijai, kas dalībvalstīm jāsniedz par zirgu sacensībām saskaņā ar Padomes Direktīvu 90/428/EEK (1990. gada 26. jūnijs) par tirdzniecību ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kas paredzēti sacensībām, un par piedalīšanās nosacījumiem sacensībās (1).

(7)

Līdzīgi kā ar noteikumiem, ko piemēro Kopienas iekšējā tirdzniecībā, arī spermas, olšūnu un embriju importu regulē tā, lai trešo valstu izcelsmes dzīvnieku veselības iestādēm izpildītu dažus nosacījumus, kas dzīvnieku veselības apdraudējumus samazina līdz minimumam. Tādēļ tādu ģenētisku materiālu importu Kopienā var atļaut tikai no spermas savākšanas vai glabāšanas centriem un embriju ieguves brigādēm vai sagatavošanas grupām, ko attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes oficiāli apstiprinājušas eksportam Kopienā atbilstoši Kopienas prasībām un vajadzības gadījumā pēc Kopienas veterinārās pārbaudes.

(8)

Pašlaik, kad veido dzīvnieku veselības iestāžu sarakstus un tos atjaunina, atkarībā no ģenētiskā materiāla veida un attiecīgās sugas piemēro dažādas procedūras, kuras var būt gan lēmumi, kas pieņemti komitoloģijas procedūrā saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (2), gan arī vienkārša apspriešanās ar dalībvalstīm.

(9)

Tas, ka dažādas procedūras pastāv vienlaikus, var radīt apjukumu un neskaidrības trešo valstu administratīvajiem darbiniekiem, lauksaimniecības nozarei un tirdzniecības dalībniekiem. Tā kā trešām valstīm ir jāpārbauda nosacījumi, kas dažādajām dzīvnieku veselības iestādēm jāpilda, lai tās iekļautu sarakstā ar iestādēm, kas apstiprinātas eksportam Kopienā atbilstoši Kopienas prasībām, pašreizējais tiesiskais regulējums minēto iestāžu apstiprināšanai ir jāsaskaņo un jāvienkāršo, lai par sarakstu izveidi un atjaunināšanu būtu atbildīgas trešās valstis, nevis Komisija. Ir būtiski pārliecināties, lai dzīvnieku veselības garantiju līmenis, ko nodrošina attiecīgā trešā valsts, netiktu ietekmēts. Vienkāršošanas pasākumi neskar Komisijas tiesības vajadzības gadījumā pieņemt aizsargpasākumus.

(10)

Tādēļ dažādās patlaban piemērotās procedūras jāizstāj ar procedūru, kuru piemērojot imports Kopienā atļauts tikai no trešām valstīm, kurās kompetentās iestādes veido sarakstus, tos atjaunina un dara zināmus Komisijai. Komisijai jāinformē dalībvalstis par sarakstiem un jādara tie pieejami sabiedrības informēšanai. Gadījumā, ja trešo valstu paziņotie saraksti rada bažas, ir jāpieņem drošības pasākumi saskaņā ar Padomes Direktīvu 97/78/EK (1997. gada 18. decembris), ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (3).

(11)

Kopienas tiesību aktu skaidrības un konsekvences labad minētā procedūra jāpiemēro arī trešo valstu iestādēm, kas apstiprinātas liellopu, aitu, kazu vai zirgu ciltsgrāmatu uzturēšanai atbilstoši Kopienas tiesību aktiem zootehnikas jomā.

(12)

Padomes Direktīva 91/496/EEK (1991. gada 15. jūlijs), ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm (4), paredz, ka gadījumos, kad no trešām valstīm ievestie dzīvnieki tiek izvietoti karantīnas centrā Kopienas teritorijā, šim karantīnas centram ir jābūt apstiprinātam, bet karantīnas centru sarakstam publicētam Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Kopienas noteikumu skaidrības un saskaņotības labad vienkāršota procedūra būtu jāpiemēro, arī atjauninot dalībvalstu karantīnas centru sarakstu.

(13)

Veterinārijas jomā Komisija atbild par tādu sarakstu izveidi un atjaunināšanu, kuros norādītas apstiprinātas valsts references laboratorijas un citas apstiprinātas laboratorijas un kuru pamatā ir dalībvalstu sniegtā informācija.

(14)

Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem minētos sarakstus groza pēc dalībvalstu pieprasījuma un lēmuma pieņemšanas komitoloģijas procedūrā atbilstoši Lēmumam 1999/468/EK vai Padomei pieņemot lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma.

(15)

Tomēr šādu sarakstu grozījumi bieži vien ir formāli, piemēram, tiek mainīta valsts references laboratoriju vai citu apstiprināto laboratoriju kontaktinformācija.

(16)

Pašreizējā praksē periodiski atjaunina laboratoriju sarakstus, lai samazinātu lēmumu skaitu, kas jāpieņem Komisijai. Tomēr šī prakse negarantē, ka sarakstus atjaunina ātri. Tādēļ var tikt apdraudēts valsts references laboratoriju un citu apstiprinātu laboratoriju juridiskais statuss.

(17)

Tā kā dalībvalstis izraugās valsts references laboratorijas un sniedz visu vajadzīgo un aktuālo informāciju, par šo laboratoriju sarakstu izveidi būtu jāatbild dalībvalstīm, nevis Komisijai. Tāpat dalībvalstīm būtu jāatbild par citu apstiprinātu laboratoriju izveidi.

(18)

Tādēļ dalībvalstīm jāizveido un regulāri jāatjaunina attiecīgo valsts references laboratoriju un citu apstiprināto laboratoriju saraksti un jādara tie pieejami pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Lai saskaņotu minēto sarakstu paraugus un metodes, kā panākt vienkāršu piekļuvi atjauninātiem Kopienas sarakstiem, komitoloģijas procedūrā jāizveido kopīgi kritēriji.

(19)

Tomēr gadījumos, kad sarakstos minētas trešo valstu apstiprinātās laboratorijas, Komisijai arī turpmāk jāatbild par šādu laboratoriju sarakstu izveidi un publicēšanu.

(20)

Lai novērstu traucējumus, kas saistīti ar pieteikumiem, ko dalībvalstis iesniegušas, lai apstiprinātu laboratorijas atbilstoši Padomes Lēmumam 2000/258/EK (2000. gada 20. marts), ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (5), šajā direktīvā jāparedz pārejas pasākumi.

(21)

Padomes Direktīvas 64/432/EEK (1964. gada 26. jūnijs) par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (6), 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir noteikts, ka liellopiem vaislai un rūpnieciskai izmantošanai, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai, ir jābūt no ganāmpulka, kas ir oficiāli brīvs no tuberkulozes, bet par dzīvniekiem, kas ir vecāki par sešām nedēļām, ir jākonstatē negatīva reakcija intradermālajā tuberkulīna testā, ko veic 30 dienas pirms tam, kad dzīvnieks atstāj izcelsmes ganāmpulku. Tradicionālās lauksaimniecības un tirdzniecības dēļ dažām dalībvalstīm ir grūtības ievērot minēto prasību attiecībā uz testiem, kas veicami pirms dzīvnieku pārvietošanas. Tādēļ jāparedz iespēja veikt intradermālo tuberkulīna testu vietā, kas nav izcelsmes saimniecība, un šī vieta jānosaka saskaņā ar komitoloģijas procedūru.

(22)

Turklāt, lai ātri varētu ņemt vērā jaunus zinātnes sasniegumus, daži Direktīvas 64/432/EEK pielikumi, kam ir vienīgi tehniska nozīme, piemēram, pielikumi saistībā ar dzīvnieku veselības pārbaudēm, to slimību saraksti, par kurām obligāti jāpaziņo, vai dzīvnieku veselības sertifikātu saraksti, būtu jāgroza, izmantojot komitoloģijas procedūru. Tomēr pielikumus, kuros nosaka sīki izstrādātus noteikumus par no slimības brīvu statusu, kas var ietekmēt tirdzniecību Kopienas iekšienē, būtu jāļauj grozīt vienīgi Padomei.

(23)

Ģenētisku materiālu iegūšanas jomā jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākuma vērojama tehnoloģiju un zinātnes attīstība. Padomes Direktīva 92/65/EEK (1992. gada 13. jūlijs), ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (7), nav papildināta, lai ņemtu vērā šo attīstību un jaunos Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) standartus. Tādēļ būtu lietderīgi grozīt minēto direktīvu un iekļaut tās darbības jomā noteikumus attiecībā uz tādu ģenētisku materiālu tirdzniecību un importu, kas iegūti no dzīvniekiem, izņemot aitas, kazas, zirgus un cūkas. Pēc tam, līdz sīkāk izstrādātu saskaņotu noteikumu pieņemšanai šajā jomā, dalībvalstīm vajadzētu ļaut piemērot valsts noteikumus. Tāpat, līdz sīki izstrādātu saskaņotu noteikumu pieņemšanai attiecībā uz minētās direktīvas darbības jomā ietilpstošo dzīvnieku tirdzniecību un importu, dalībvalstīm vajadzētu ļaut piemērot valstu noteikumus.

(24)

Padomei saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (8) būtu jāmudina dalībvalstis savās un Kopienas interesēs izveidot tabulas, kurās iespēju robežās būs izklāstīta direktīvas un transponēšanas pasākumu atbilsme, un darīt tās pieejamas sabiedrībai.

(25)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Padomes Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK (9), 88/407/EEK (10), 88/661/EEK (11), 89/361/EEK (12), 89/556/EEK (13), 90/426/EEK (14), 90/427/EEK (15), 90/428/EEK, 90/429/EEK (16), 90/539/EEK (17), 91/68/EEK (18), 91/496/EEK, 92/35/EEK (19), 92/65/EEK, 92/66/EEK (20), 92/119/EEK (21) un 94/28/EK (22), 2000/75/EK (23), Lēmums 2000/258/EK, Padomes Direktīvas 2001/89/EK (24), 2002/60/EK (25) un 2005/94/EK (26),

1)

direktīvas 6. panta 2. punkta a) apakšpunkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“ir jābūt no ganāmpulka, kas ir oficiāli brīvs no tuberkulozes, un dzīvniekiem, kuri ir vecāki par sešām nedēļām, ir bijusi negatīva reakcija uz intradermālo tuberkulīna testu, kas veikts saskaņā ar B pielikuma 2.2. punkta noteikumiem 30 dienu laikā pirms izcelsmes ganāmpulka atstāšanas vai vietā un apstākļos, kas jānosaka saskaņā ar 17. pantā izklāstīto procedūru.”;

2)

iekļauj šādu 6.a pantu:

“6.a pants

Dalībvalstis izraugās valsts institūtus, valsts references laboratorijas vai oficiālos institūtus, kuri atbild par to diagnozes standartu un metožu saskaņošanu, kas minēti A līdz D pielikumā. Tās atjaunina minēto iestāžu sarakstus un dara tos pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Minēto valsts institūtu, valsts references laboratoriju un oficiālo institūtu uzdevumi un pienākumi ir aprakstīti B un C pielikumā un D pielikuma II nodaļā.

Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

3)

direktīvas 11. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Kompetentā iestāde piešķir apstiprinājuma numuru katram apstiprinātam savākšanas centram. Savākšanas centru apstiprinājumu var ierobežot, to piešķirot konkrētai sugai vai dzīvniekiem vaislai un audzēšanai vai nokaušanai paredzētiem dzīvniekiem.

Kompetentā iestāde izveido un regulāri atjaunina sarakstu, kurā iekļauti apstiprinātie savākšanas centri ar to apstiprinājuma numuriem, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”;

4)

direktīvas 13. pantu papildina ar šādiem punktiem:

“5.   Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajiem tirgotājiem un to apstiprinājuma numuriem, un reģistrētajām telpām, ko tirgotāji izmanto savā uzņēmējdarbībā, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

6.   Saskaņā ar 17. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus 5. punkta vienādai piemērošanai.”;

5)

direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

Padome ar kvalificētu balsu vairākumu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, groza A un D pielikumu (I nodaļa), jo īpaši attiecībā uz to pielāgošanu tehnoloģiju un zinātnes sasniegumiem.

Komisija groza B, C, D (II nodaļa), E un F pielikumu, ievērojot 17. pantā izklāstīto procedūru.”;

6)

direktīvas B pielikumu groza šādi:

7)

direktīvas C pielikumu groza šādi:

8)

direktīvas D pielikuma II nodaļas A daļas 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

1)

direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Visus spermas savākšanas vai glabāšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru. Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina spermas savākšanas vai glabāšanas centru sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

3.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

2)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“9. pants

1.   Dalībvalstis atļauj tikai tādas spermas importu, kura nosūtīta no glabāšanas centra vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 8. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Sarakstu ar spermas savākšanas un glabāšanas centriem, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 8. pantā minētajā sarakstā, un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums spermas savākšanas vai glabāšanas centram, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrībai informatīvos nolūkos.

3.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

3)

direktīvas 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

1)

iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām iestādēm, kā minēts 1. panta c) punkta pirmajā ievilkumā, un dara to pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“7.a pants

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajām iestādēm, kā minēts 1. panta d) punkta pirmajā ievilkumā, un dara to pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”

1)

direktīvas 5. panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“2.   Katras attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē embriju ieguves brigādes un katrai brigādei piešķir veterinārās reģistrācijas numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina embriju ieguves brigāžu sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuni.”;

2)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

1.   Dalībvalstis atļauj tikai tādu embriju importu, kas nosūtīti no embriju ieguves brigādes vai sagatavošanas grupas vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 7. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Sarakstu ar embriju ieguves brigādēm vai sagatavošanas grupām, kuras saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 7. pantā minētajā sarakstā, un no kurām uz Kopienu var nosūtīt embrijus, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums embriju ieguves brigādei vai sagatavošanas grupai, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrības informēšanai.

3.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

3)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

1)

direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Visus spermas savākšanas centrus reģistrē, katram centram piešķirot veterināro reģistrācijas numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina spermas savākšanas centru sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”;

2)

direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

1.   Dalībvalstis atļauj tikai tādas spermas importu, kura nosūtīta no spermas savākšanas centra vienā no trešām valstīm, kuras norādītas 7. pantā minētajā sarakstā, un par kuru attiecīgās trešās valsts kompetentā iestāde var garantēt, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

2.   Sarakstu ar spermas savākšanas centriem, kurus saskaņā ar šā panta 1. punktā minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, kura norādīta 7. pantā minētajā sarakstā, un no kuriem uz Kopienu var nosūtīt spermu, paziņo Komisijai.

Trešās valsts kompetentajai iestādei nekavējoties jāatsauc vai jāatceļ apstiprinājums spermas savākšanas centram, kas vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, un tūlīt jāinformē par to Komisija.

Komisija sniedz dalībvalstīm visus jaunos un atjauninātos sarakstus, ko tā saņēmusi no attiecīgās trešās valsts kompetentās iestādes atbilstoši šim punktam, un dara tos pieejamus sabiedrības informēšanai.

3.   Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

3)

direktīvas 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

1)

direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Katra dalībvalsts izraugās valsts references laboratoriju, kas atbild par šajā direktīvā paredzēto diagnostikas metožu koordinēšanu un izmantošanu apstiprinātās laboratorijās tās teritorijā.

Katra dalībvalsts dara pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai pieejamu informāciju par savas valsts references laboratoriju un visām turpmākajām izmaiņām.

Saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“6.a pants

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu apstiprināto iestāžu sarakstu ar to atšķirīgajiem numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 32. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

3)

šādi groza I pielikumu:

1)

direktīvas 8.a panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Kompetentā iestāde piešķir apstiprinājuma numuru katram apstiprinātam savākšanas centram. Apstiprinājums var būt attiecināts uz vienu vai vairākām sugām, uz kurām attiecas šī direktīva, vai arī uz dzīvniekiem vaislai vai audzēšanai, vai arī uz kaušanai paredzētiem dzīvniekiem.

Kompetentā iestāde izveido un regulāri atjaunina apstiprināto savākšanas centru sarakstu ar to apstiprinājuma numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”;

2)

direktīvas 8.b pantu papildina ar šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstu ar apstiprinātajiem tirgotājiem un to apstiprinājuma numuriem, un reģistrētajām telpām, ko tirgotāji izmanto savā uzņēmējdarbībā, un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.”

1)

direktīvas 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

1.   Dalībvalstis izraugās valsts laboratoriju šajā direktīvā paredzēto laboratorijas pārbaužu veikšanai un dara pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai pieejamu informāciju par šo laboratoriju un visām turpmākām izmaiņām.

Saskaņā ar 19. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.

2.   Atbilstoši 1. punktam izraudzīto valsts laboratoriju funkcijas un pienākumi ir aprakstīti I pielikumā.

3.   Atbilstoši 1. punktam izraudzītās valsts laboratorijas sadarbojas ar 15. pantā minēto Kopienas references laboratoriju.”;

2)

direktīvas I pielikuma A daļu svītro.

1)

direktīvas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai, neierobežojot lēmumus, kas jāpieņem, lai ieviestu 21. un 23. pantu, tirdzniecība tiktu atļauta tikai ar tādu spermu, olšūnām un embrijiem, kas atbilst 2., 3., 4. un 5. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Aitu ģints, kazu ģints un zirgu dzimtas dzīvnieku spermai, neierobežojot nevienu kritēriju, kas jāizpilda, lai ierakstītu zirgu dzimtas dzīvniekus ciltsgrāmatās dažām īpašām sugām:

3.   Aitu ģints, kazu ģints, zirgu dzimtas dzīvnieku un cūku dzimtas dzīvnieku olšūnas un embriji:

Spermai, ko izmanto sieviešu dzimuma donoru apsēklošanai, ir jāatbilst 2. punkta noteikumiem aitu, kazu un zirgu dzimtas dzīvnieku gadījumā un Direktīvas 90/429/EEK noteikumiem cūku gadījumā.

Jebkuras papildu garantijas drīkst noteikt saskaņā ar procedūru, kas noteikta 26. pantā.

4.   Attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde reģistrē 2. punkta pirmajā ievilkumā minētos apstiprinātos centrus un 3. punkta pirmajā ievilkumā minētās apstiprinātās brigādes un grupas, katram centram, brigādei un grupai piešķirot veterinārās reģistrācijas numuru.

Visas dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina apstiprināto centru, brigāžu un grupu sarakstu ar to veterinārās reģistrācijas numuriem un šo sarakstu dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

Saskaņā ar 26. pantā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.

5.   Prasības attiecībā uz dzīvnieku veselību un veselības sertifikātu paraugus, ko piemēro to sugu spermai, olšūnām un embrijiem, kas nav minēti 2. un 3. punktā, nosaka saskaņā ar procedūru, kas izklāstīta 26. pantā.

Līdz dzīvnieku veselības prasību un veselības sertifikātu paraugu pieņemšanai tirdzniecībai ar šādu spermu, olšūnām un embrijiem turpina piemērot valstu noteikumus.”;

2)

direktīvas 13. panta 2. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

3)

direktīvas 17. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2.   Kopienā drīkst importēt tikai tādus dzīvniekus, spermu, olšūnas un embrijus, kas minēti 1. pantā un atbilst šādām prasībām:

Līdz trešo valstu saraksta, b) apakšpunktā minēto apstiprināto iestāžu, dzīvnieku veselības prasību un paraugu veselības sertifikātu pieņemšanai, kā minēts a) un b) apakšpunktā, turpina piemērot valstu noteikumus, ja vien tie nav labvēlīgāki par tiem, kas izklāstīti II nodaļā.

3.   Izveido sekojošo:

4)

direktīvas 20. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Direktīvā 97/78/EK izklāstītos noteikumus piemēro konkrēti dalībvalstu veikto pārbaužu organizācijai un turpmākajiem pasākumiem, kā arī drošības pasākumiem, kas piemērojami saskaņā ar minētās direktīvas 22. pantā minēto procedūru.”

1)

direktīvas 14. pantu groza šādi:

2)

direktīvas IV pielikumu svītro.

1)

direktīvas 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstus ar 1. punktā minētajām valstu laboratorijām un dara šos sarakstus pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.”;

2)

direktīvas II pielikuma 5. punktu svītro.

1)

direktīvas 3. pantu groza šādi:

2)

direktīvas 10. pantu papildina ar šādu daļu:

“Gadījumā, ja nopietns 3. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumu pārkāpums to pamato, it īpaši ņemot vērā šā panta pirmajā daļā minēto uz vietas veikto pārbaužu konstatējumus, var pieņemt pasākumus, lai pārtrauktu 1. panta 1. punktā minēto dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju importu saskaņā ar 12. pantā minēto procedūru.”

1)

direktīvas 15. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“15. pants

1.   Dalībvalstis izraugās valsts laboratoriju, kas atbild par šajā direktīvā paredzēto laboratorijas pārbaužu veikšanu, un dara pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai pieejamu informāciju par šo laboratoriju un visām turpmākajām izmaiņām.

Saskaņā ar 20. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā punkta vienādai piemērošanai.

2.   Atbilstoši 1. punktam izraudzīto valsts laboratoriju uzdevumi ir uzskaitīti I pielikumā.

3.   Atbilstoši šā panta 1. punktam izraudzītās valsts laboratorijas sadarbojas ar 16. pantā minēto Kopienas references laboratoriju.”;

2)

direktīvas I pielikuma A daļu svītro.

1)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Pamatojoties uz labvēlīgu AFSSA (Nansī) dokumentētu novērtējuma rezultātu dalībvalsts laboratorijai, kas iesniegusi pieteikumu, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut šai laboratorijai veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina sarakstus ar laboratorijām, ko tās apstiprinājušas, un dara šos sarakstus pieejamus pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

2.   Pamatojoties uz labvēlīgu AFSSA (Nansī) dokumentētu novērtējuma rezultātu trešās valsts laboratorijai, kas iesniegusi pieteikumu, un pēc pieteikuma par apstiprinājumu saņemšanas no tās trešās valsts kompetentās iestādes, kurā atrodas pieteikumu iesniegusī laboratorija, šī laboratorija var saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru saņemt atļauju veikt seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

3.   Saskaņā ar 5. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta vienādai piemērošanai.”;

2)

iekļauj šādu pantu:

“5.a pants

Uz pieteikumiem par laboratoriju apstiprināšanu, kurus saskaņā ar 3. pantu un II pielikumu dalībvalstis iesniegušas pirms 2010. gada 1. janvāra, attiecas minētais lēmums, kā tas bija formulēts pirms 2008. gada 3. septembra.”;

3)

lēmuma I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

1)

direktīvas 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

direktīvas III pielikumu groza šādi:

1)

direktīvas 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

direktīvas IV pielikumu groza šādi: