Choose the experimental features you want to try

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32006Q0025

    2006/25/EK,Euratom: Komisijas Lēmums ( 2005. gada 23. decembris ), ar ko groza tās Iekšējo reglamentu

    OV L 19, 24.1.2006, p. 20–22 (ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, SK, SL, FI, SV)
    OV L 118M, 8.5.2007, p. 76–78 (MT)

    Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (BG, RO, HR)

    Legal status of the document In force

    ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2006/25(1)/oj

    24.1.2006   

    LV

    Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

    L 19/20


    KOMISIJAS LĒMUMS

    (2005. gada 23. decembris),

    ar ko groza tās Iekšējo reglamentu

    (2006/25/EK, Euratom)

    EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 218. panta 2. punktu,

    ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 131. pantu,

    ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu un 41. panta 1. punktu,

    IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

    1. pants

    Komisijas noteikumi par vispārējās ātrās trauksmes izziņošanas sistēmas ARGUS izveidi, kuru teksts ir pievienots šim lēmumam, ar šo tiek pievienoti Komisijas reglamentam (1) kā pielikums.

    2. pants

    Šis lēmums stājas spēkā 2006. gada 1. janvārī.

    Briselē, 2005. gada 23. decembrī

    Komisijas vārdā —

    priekšsēdētājs

    José Manuel BARROSO


    (1)  OV L 308, 8.12.2000., 26. lpp. Reglamentā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2005/960/EK, Euratom (OV L 347, 30.12.2005., 83. lpp.).


    PIELIKUMS

    KOMISIJAS NOTEIKUMI PAR VISPĀRĒJĀS ĀTRĀS TRAUKSMES IZZIŅOŠANAS SISTĒMAS ARGUS IZVEIDI

    Tā kā:

    (1)

    Komisijai ir lietderīgi izveidot vispārēju ātrās trauksmes izziņošanas sistēmu ARGUS, lai palielinātu Komisijas iespējas tās kompetences ietvaros ātri, efektīvi un koordinēti reaģēt uz daudznozaru rakstura krīzēm, kas aptver vairākas politikas jomas un pieprasa rīcību Kopienas līmenī, neatkarīgi no to cēloņa.

    (2)

    Sākotnēji sistēmai jābūt balstītai uz iekšējo sakaru tīklu, kas ļautu ģenerāldirektorātiem un Komisijas dienestiem apmainīties ar būtiskāko informāciju krīzes gadījumā.

    (3)

    Sistēma tiks pārskatīta, ņemot vērā gūto pieredzi un tehnoloģisko attīstību, lai nodrošinātu saikni un koordināciju starp esošajiem specializētajiem tīkliem.

    (4)

    Jānosaka atbilstošs koordinācijas process, lai pieņemtu lēmumus un nodrošinātu Komisijas ātru, koordinētu un atbilstošu reakciju uz daudznozaru krīzi, vienlaikus nodrošinot to, lai process būtu pietiekami elastīgs un pielāgojams īpašas krīzes konkrētām vajadzībām un apstākļiem, un ievērojot esošos politikas instrumentus attiecībā uz īpašām krīzēm.

    (5)

    Sistēmai ir jāievēro katras Komisijā pastāvošas nozares ātrās trauksmes izziņošanas sistēmas īpašie rādītāji, pieredze, pasākumi un kompetences joma, kas ļauj tās dienestam reaģēt uz īpašām krīzēm dažādās Kopienas darbības jomās, kā arī vispārējais subsidiaritātes princips.

    (6)

    Sakari ir krīžu vadības pamatelements, tādēļ īpaša uzmanība jāvelta sabiedrības informēšanai un efektīvai saziņai ar iedzīvotājiem ar preses, Komisijas dažādo saziņas līdzekļu un dienestu starpniecību no Briseles un/vai vispiemērotākās vietas.

    1. pants

    ARGUS sistēma

    1.   Vispārējās ātrās trauksmes izziņošanas sistēma ARGUS tiek izveidota, lai palielinātu Komisijas iespējas ātri, efektīvi un saskaņoti reaģēt smagas daudznozaru krīzes gadījumā, kas aptver vairākas politikas jomas un prasa rīcību Kopienas līmenī neatkarīgi no tās cēloņa.

    2.   ARGUS ietver:

    a)

    iekšējo sakaru tīklu;

    b)

    īpašu koordinācijas procesu, ko aktivē smagas daudznozaru krīzes gadījumā.

    3.   Šie noteikumi neskar Komisijas Lēmumu 2003/246/EK, Euratom par darbības kārtību krīzes pārvarēšanā.

    2. pants

    ARGUS informācijas tīkls

    1.   Iekšējais sakaru tīkls ir pastāvīgi pieejams instruments, kas ļauj Komisijas ģenerāldirektorātiem un dienestiem reālā laikā apmainīties ar būtisku informāciju par daudznozaru krīzēm vai paredzamiem vai nenovēršamiem to draudiem un koordinēt piemērotus reaģēšanas pasākumus atbilstoši Komisijas kompetencei.

    2.   Tīkla galvenie dalībnieki ir šādi: Ģenerālsekretariāts, Preses un sakaru ĢD, tai skaitā preses pārstāvja dienests, Vides ĢD, Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ĢD, Tieslietu, brīvības un drošības ĢD, Ārējo sakaru ĢD, Humānās palīdzības ĢD, Personāla un administrācijas ĢD, Tirdzniecības ĢD, Informātikas ĢD, Nodokļu un muitas savienības ĢD, Kopīgais pētniecības centrs un Juridiskais dienests.

    3.   Citus Komisijas ģenerāldirektorātus un dienestus pēc to pieprasījuma var iekļaut tīklā, ja tie atbilst 4. pantā minētajām minimālajām prasībām.

    4.   Ģenerāldirektorāti un dienesti, kas ir tīkla dalībnieki, ieceļ ARGUS korespondentu un īsteno atbilstošus pastāvīgas gatavības pasākumus, kas ļautu sazināties ar dienestu un tam ātri reaģēt krīzes gadījumā, nodrošinot tā iejaukšanos. Sistēmu veido tā, lai šāda reaģēšana būtu iespējama, izmantojot esošos cilvēkresursus.

    3. pants

    Koordinācijas process smagas krīzes gadījumā

    1.   Priekšsēdētājs pēc tam, kad ir saņēmis brīdinājumu par smagu daudznozaru krīzi vai paredzamiem vai nenovēršamiem tās draudiem, pēc savas iniciatīvas vai pēc kāda Komisijas locekļa pieprasījuma var nolemt uzsākt īpašu koordinācijas procesu. Priekšsēdētājs arī nolems par to, kurš uzņemsies politisko atbildību par Komisijas pieņemto krīzes risinājumu. Viņš vai nu pats uzņemsies atbildību, vai arī nodos to kādam no Komisijas locekļiem.

    2.   Šāda atbildība ietvers krīzes risinājuma vadīšanu un koordināciju, pārstāvot Komisiju citās iestādēs un uzņemoties atbildību par sabiedrības informēšanu. Tā neietekmēs esošās kompetences un pilnvaras Kolēģijā.

    3.   Ģenerālsekretariāts priekšsēdētāja vai atbildīgā Komisijas locekļa uzdevumā aktivēs īpašo operatīvo krīžu vadības struktūru – Krīzes koordinācijas komiteju, kas aprakstīta 4. pantā.

    4. pants

    Krīzes koordinācijas komiteja

    1.   Krīzes koordinācijas komiteja ir īpaša operatīva krīzes vadības struktūra, ko izveido krīzes risinājuma vadībai un koordinācijai un kurā iekļauti pārstāvji no visiem attiecīgajiem Komisijas ģenerāldirektorātiem un dienestiem. Parasti Krīzes koordinācijas komitejā ir pārstāvēti 2. panta 2. punktā minētie ģenerāldirektorāti un dienesti, kā arī citi ģenerāldirketorāti un dienesti, kurus skar attiecīgā krīze. Krīzes koordinācijas komiteja izmantos dienestu rīcībā esošos resursus un līdzekļus.

    2.   Krīzes koordinācijas komiteju vada par politikas koordināciju atbildīgais ģenerālsekretāra vietnieks.

    3.   Krīzes koordinācijas komiteja jo īpaši izvērtēs un uzraudzīs situācijas attīstību, noteiks jautājumus un rīcību lēmumu pieņemšanai un darbībai, nodrošinās lēmumu un darbību īstenošanu, kā arī risinājuma atbilstību un konsekvenci.

    4.   Lēmumi, par kuriem Krīzes koordinācijas komiteja būs vienojusies, tiks pieņemti atbilstoši parastajām Komisijas lēmumu pieņemšanas procedūrām un tos izpildīs ģenerāldirektorāti un ātrās trauksmes izziņošanas sistēmas.

    5.   Komisijas dienesti atbilstoši savai kompetencei apzinīgi nodrošinās uzdevumu izpildi krīzes risinājumam.

    5. pants

    Darba operatīvo procedūru rokasgrāmata

    Darba operatīvo procedūru rokasgrāmatā tiks noteikti sīki izstrādāti noteikumi šī lēmuma īstenošanai.

    6. pants

    Ņemot vērā gūto pieredzi un tehnoloģisko attīstību, Komisija pārskatīs šo lēmumu ne vēlāk kā gadu pēc tā stāšanās spēkā un, ja nepieciešams, veiks papildu pasākumus saistībā ar ARGUS darbību.


    Top