32003L0069

Komisijas Direktīva 2003/69/EK

(2003. gada 11. jūlijs),

ar ko groza pielikumu Padomes Direktīvai 90/642/EEK attiecībā uz hlormekvata, lambda-cihalotrīna, krezoksimmetila, azoksistrobīna un dažu ditiokarbamātu maksimālajiem atlieku līmeņiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 27. novembra Direktīvu 90/642/EEK par pesticīdu atlieku maksimālo līmeņu noteikšanu dažos augu izcelsmes produktos, tostarp augļos un dārzeņos, un uz tiem [1], kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/806 [2], un jo īpaši tās 7. pantu,

tā kā:

(1) Augu izcelsmes produktos, tostarp augļos un dārzeņos, atlieku līmeņi atspoguļo minimālo pesticīdu daudzumu, kas vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko izmanto tādā veidā, lai atlieku daudzums būtu cik vien iespējams mazs un pieņemams no toksikoloģiskā viedokļa, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un devu, ko patērētāji uzņem ar uzturu. Kopienas maksimālie atlieku līmeņi atspoguļo minēto atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu, kas varētu būt izstrādājumos, kuru ražotāji ievērojuši labu lauksaimniecības praksi.

(2) Pesticīdu maksimālos atlieku līmeņus pārskata un maina, lai ņemtu vērā jaunāko informāciju un datus. Maksimālajiem atlieku līmeņiem nosaka zemāko analītiski nosakāmo līmeni, ja atļautie augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas veidi nerada nosakāmus pesticīdu atlieku līmeņus pārtikas produktā vai uz tā, ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, ja par izmantošanas veidiem, ko atļāvušas dalībvalstis, nav iesniegti vajadzīgie dati vai ja nav iesniegti vajadzīgie dati par izmantošanas veidiem trešās valstīs, kā rezultātā rodas atliekas tādos pārtikas produktos, kas var iekļūt apritē Kopienas tirgū, vai uz tiem.

(3) Attiecībā uz hlormekvatu dalībvalstis un ieinteresētās personas informēja Komisiju, ka vēl joprojām pastāv ievērojams bumbieru piesārņojums vidē sastopamā hlormekvata fona līmeņa dēļ, kas radies no tā izmantošanas iepriekš. Pārraudzības dati liecina, ka atlieku samazināšana ir tik lēna, ka pagaidu maksimālajiem atlieku līmeņiem, kādi paredzēti Direktīvā 90/642/EEK, jāpaliek nemainīgiem vēl trīs gadus.

(4) ziņotājām dalībvalstīm tika iesniegti pieteikumi par jauniem vai mainītiem lambda-cihalotrīna, krezoksimmetila, azoksistrobīna un mankoceba izmantošanas veidiem. Šie izmantošanas veidi tika izvērtēti un tika secināts, ka tie neatstātu negatīvu ietekmi uz patērētāju.

(5) Izmantojot esošo regulārās analīzes metodi, mankocebu nav iespējams atšķirt no citiem ditiokarbamātiem (manebs, mankocebs, metirāms, propinebs un cinebs (summa izteikta kā CS2)), tādēļ atlieku definīcija attiecas uz visu ditiokarbamātu grupu.

(6) Komisija secināja, ka piesardzības nolūkā varētu mainīt dažus maksimālos atlieku līmeņus, ņemot vērā iespējamo risku, kam pakļauti patērētāji. Lai pienācīgi aizsargātu patērētāju, dalībvalstīm jāveic riska vadības papildpasākumi.

(7) Šajā direktīvā minēto pesticīdu ietekmi, kam patērētājs, lietojot pārtikas produktus, ir pakļauts īslaicīgi un mūža garumā, atkārtoti novērtēja saskaņā ar Kopienas procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes [3]. Aprēķināts, ka maksimālie atlieku līmeņi, kādi noteikti šajā direktīvā, neradīs negatīvu ietekmi uz patērētāju.

(8) Vajadzības gadījumā minēto pesticīdu akūto ietekmi, kam patērētājs pakļauts, lietojot pārtikas produktus, kuros var būt pesticīdu atliekas, novērtē saskaņā ar Kopienas procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes. Izdarīti secinājumi, ka pesticīdu atlieku esamība produktos tādā daudzumā, kas ir vienāds ar šajā direktīvā paredzētajiem maksimālajiem atlieku līmeņiem vai mazāks par tiem, neizraisīs akūtu toksisku iedarbību.

(9) Ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību notikušas apspriedes ar Kopienas tirdzniecības partneriem par šajā direktīvā ieteiktajiem maksimālajiem atlieku līmeņiem un ir ņemtas vērā to piezīmes par šiem līmeņiem.

(10) Ir ņemti vērā Augu zinātniskās komitejas atzinumi, jo īpaši tās skaidrojumi un ieteikumi attiecībā uz metodoloģiju, kas jāievēro, lai aizsargātu ar pesticīdiem apstrādātu lauksaimniecības produktu patērētājus.

(11) Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 90/642/EEK pielikums.

(12) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 90/642/EEK II pielikumu groza šādi.

1. Ierakstā, kas attiecas uz krezoksimmetilu uz zemenēm, tekstu "0,2 (p) mg/kg" aizstāj ar tekstu "1 (p) mg/kg".

2. Ierakstā, kas attiecas uz ditiokarbamātiem: "Manebs, mankocebs, metirāms, propinebs un cinebs (summa izteikta kā CS2)" ailē "uz redīsiem" tekstu "0,2 mg/kg" aizstāj ar tekstu "2 mg/kg", ailē "uz lokiem" tekstu "0,05* mg/kg" aizstāj ar tekstu "1 mg/kg".

3. Ierakstā, kas attiecas uz hlormekvatu uz bumbieriem, zemsvītras piezīmi t) aizstāj ar šādu:

"t) 0,3 mg/kg liels pagaidu maksimālais atlieku līmenis ir spēkā līdz 2006. gada 31. jūlijam.";

4. Azoksistrobīna un lambda-cihalotrīna ierakstus aizstāj ar ierakstiem šīs direktīvas pielikumā.

2. pants

Dalībvalstis pieņem un publicē noteikumus, kas vajadzīgi, lai izpildīti šīs direktīvas prasības ne vēlāk kā līdz 2003. gada 31. jūlijam. Par to dalībvalstis tūlīt informē Komisiju.

Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2003. gada 1. augusta.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā septītajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2003. gada 11. jūlijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 350, 14.12.1990., 71. lpp.

[2] OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.

[3] Pamatnostādnes par to, kā noteikt pesticīdu atlieku devu (pārskatītas), kuras sagatavojusi GEMS/Pārtikas programma sadarbībā ar Pesticīdu atlieku kodeksa komiteju un publicējusi Pasaules Veselības organizācija 1997. gadā (WHO/FSF/FOS/97.7).

--------------------------------------------------

PIELIKUMS

"Produktu grupas un atsevišķu produktu paraugi, kam piemēro maksimālos atlieku līmeņus | Pesticīdu atliekas un maksimālais atlieku līmenis (mg/kg) |

Azoksistrobīns | Lambda-cihalotrīns |

1.Svaigi, žāvēti vai termiski neapstrādāti augļi, ko konservē saldējot, bez cukura piedevām; rieksti

i)CITRUSAUGĻI | 1 | |

Greipfrūti | | 0,1 |

Citroni | | 0,2 |

Laimi | | 0,2 |

Mandarīni (tostarp klementīni un citi hibrīdi) | | 0,2 |

Apelsīni | | 0,1 |

Pampelmūzes | | 0,1 |

Citi | | 0,02 |

ii)KOKU RIEKSTI (lobīti vai nelobīti) | 0,1 | 0,05 |

Mandeles | | |

Brazīlijas rieksti | | |

Indijas rieksti | | |

Ēdamie kastaņi | | |

Kokosrieksti | | |

Lazdu rieksti | | |

Makadāmijas rieksti | | |

Pekanrieksti | | |

Priežu rieksti | | |

Pistācijas | | |

Valrieksti | | |

Citi | | |

iii)SĒKLEŅI | 0,05 | 0,1 |

Āboli | | |

Bumbieri | | |

Cidonijas | | |

Citi | | |

iv)KAULEŅI | 0,05 | |

Aprikozes | | 0,2 |

Ķirši | | |

Persiki (tostarp nektarīni un līdzīgi hibrīdi) | | 0,2 |

Plūmes | | |

Citi | | 0,1 |

v)OGAS UN SĪKAUGĻI | | |

a)Galda un vīna vīnogas | 2 | 0,2 |

Galda vīnogas | | |

Vīna vīnogas | | |

b)Zemenes (izņemot meža zemenes) | 2 | 0,5 |

c)Avenes un kazenes (izņemot savvaļas): | | 0,02 |

Kazenes (Rubus fruticosus) | 3 | |

Kazenes (Rubus arcticus) | | |

Kazeņavenes | | |

Avenes | 3 | |

Citi | 0,05 | |

d)Citi sīkie augļi un ogas (izņemot savvaļas) | 0,05 | |

Mellenes un brūklenes | | |

Dzērvenes | | |

Jāņogas (sarkanās un baltās, kā arī upenes) | | 0,1 |

Ērkšķogas | | 0,1 |

Citi | | 0,02 |

e)Savvaļas ogas un savvaļas augļi | 0,05 | 0,2 |

vi)DAŽĀDI | | 0,02 |

Avokado | | |

Banāni | 2 | |

Dateles | | |

Vīģes | | |

Kivi | | |

Kumkvati | | |

Ličī | | |

Mango | | |

Olīvas | | |

Pasifloru augļi | | |

Ananasi | | |

Granātāboli | | |

Citi | 0,05 | |

2.Svaigi vai termiski neapstrādāti, saldēti vai sausi dārzeņi

i)SAKŅU UN BUMBUĻU DĀRZEŅI | | |

Sarkanās bietes | | |

Burkāni | 0,2 | |

Sakņu selerijas | 0,3 | 0,1 |

Mārrutki | 0,2 | |

Topinambūri | | |

Pastinaki | 0,2 | |

Sakņu pētersīļi | 0,2 | |

Redīsi | | 0,1 |

Puravlapu plostbārži | 0,2 | |

Batātes | | |

Kāļi | | |

Turnepši | | |

Jamss | | |

Citi | 0,05 | 0,02 |

ii)SĪPOLU DĀRZEŅI | | |

Ķiploki | | |

Sīpoli | | |

Šalotes | | |

Loki | 2 | 0,05 |

Citi | 0,05 | 0,02 |

iii)AUGĻU DĀRZEŅI | | |

a)Nakteņaugi | | |

Tomāti | 2 | 0,1 |

Pipari | 2 | 0,1 |

Baklažāni | 2 | 0,5 |

Citi | 0,05 | 0,02 |

b)Ķirbjaugi ar ēdamu mizu | 1 | 0,1 |

Gurķi | | |

Īsaugļu kārpainie gurķi | | |

Tumšzaļie kabači | | |

Citi | | |

c)Ķirbjaugi ar neēdamu mizu | 0,5 | 0,05 |

Melones | | |

Kabači | | |

Arbūzi | | |

Citi | | |

d)Cukurkukurūza | 0,05 | 0,05 |

iv)KĀPOSTU DĀRZEŅI | | |

a)Ziedoši kāpostu dārzeņi | | 0,1 |

Brokoļi (tostarp sparģeļkāposti) | | |

Ziedkāposti | 0,5 | |

Citi | 0,05 | |

b)Kāpostu dzimtas galviņdārzeņi | | |

Briseles kāposti | | 0,05 |

Galviņkāposti | 0,3 | 0,2 |

Citi | 0,05 | 0,02 |

c)Krustziežu dzimtas lapu dārzeņi | 0,05 | 1 |

Ķīnas kāposti | | |

Lapu kāposti | | |

Citi | | |

d)Kolrābji | 0,2 | 0,02 |

v)LAPU DĀRZEŅI UN SVAIGI GARŠAUGI | | |

a)Dārza salāti un līdzīgi | 3 | 1 |

Kressalāti | | |

Lauka salāti | | |

Dārza salāti | | |

Platlapu cigoriņi (platlapu endīvija) | | |

Citi | | |

b)Dārza spināti un līdzīgi | 0,05 | |

Dārza spināti | | 0,5 |

Lapu bietes | | |

Citi | | 0,02 |

c)Ūdens krese | 0,05 | 0,02 |

d)Lapu cigoriņi | 0,2 | 0,02 |

e)Garšaugi | 3 | 1 |

Kārveles | | |

Maurloki | | |

Pētersīļi | | |

Lapu selerijas | | |

Citi | | |

vi)PĀKŠAUGI (svaigi) | | |

Pupas un pupiņas (ar pākstīm) | 1 | 0,2 |

Pupas un pupiņas (bez pākstīm) | 0,2 | 0,02 |

Zirņi (ar pākstīm) | 0,5 | 0,2 |

Zirņi (bez pākstīm) | 0,2 | 0,2 |

Citi | 0,05 | 0,02 |

vii)KĀTU DĀRZEŅI (svaigi) | | |

Sparģeļi | | |

Lapu artišoki | | |

Kātu selerijas | 5 | 0,3 |

Fenheļi | | |

Artišoki | 1 | |

Puravi | 0,1 | 0,3 |

Rabarberi | | |

Citi | 0,05 | 0,02 |

viii)SĒNES | 0,05 | |

a)Šampinjoni | | 0,02 |

b)Savvaļas sēnes | | 0,5 |

3.Pākšaugi | 0,1 | 0,02 |

Pupas un pupiņas | | |

Lēcas | | |

Zirņi | | |

Citi | | |

4.Eļļas augu sēklas | | 0,02 |

Linsēklas | | |

Zemesrieksti | | |

Magoņu sēklas | | |

Sezama sēklas | | |

Saulgriežu sēklas | | |

Rapšu sēklas | 0,5 | |

Sojas pupas | 0,5 | |

Sinepju sēklas | | |

Kokvilnas sēklas | | |

Citi | 0,05 | |

5.Kartupeļi | 0,05 | 0,02 |

Agrīnie kartupeļi | | |

Galda kartupeļi | | |

6.Tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas, kaltētas Camellia sinensis lapas un stiebri) | 0,1 | 1 |

7.Apiņi (kaltēti), tostarp apiņu rogas un nekoncentrēts pulveris | 20 | 10 |

--------------------------------------------------