32000L0034

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/34/EK

(2000. gada 22. jūnijs),

ar ko groza Padomes Direktīvu 93/104/EK attiecībā uz darba laika organizēšanas konkrētiem aspektiem, lai aptvertu sektorus un darbības, uz kuriem neattiecas minētā direktīva

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 137. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [2],

saskaņā ar Līguma [3] 251. pantā paredzēto procedūru, ievērojot Samierināšanas komitejas 2000. gada 3. aprīlī apstiprināto kopīgo dokumentu,

tā kā:

(1) Līguma 137. pants paredz, ka Kopienai ir jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu darbības, lai uzlabotu darba vidi nolūkā aizsargāt darba ņēmēju veselību un drošību. Direktīvās, kas pieņemtas, balstoties uz minēto pantu, jāvairās uzlikt tādus administratīvus, finanšu un juridiskus ierobežojumus, kas traucē izveidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(2) Padomes 1993. gada 23. novembra Direktīva 93/104/EK par dažiem darba laika organizēšanas aspektiem [4] paredz minimālās drošības un veselības prasības darba laika organizēšanā attiecībā uz laiku ikdienas atpūtai, pārtraukumiem, iknedēļas atpūtai, maksimālo darba laiku nedēļā, ikgadējo atvaļinājumu un attiecībā uz nakts darba, maiņu darba un darba struktūras aspektiem. Minētā direktīva jāgroza turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(3) Autotransports, gaisa, jūras un dzelzceļa transports, iekšzemes ūdensceļi, jūras zveja, citi darbi jūrā un ārstu darbības mācībās ir izslēgti no Padomes Direktīvas 93/104/EK darbības jomas.

(4) Komisija savā 1990. gada 20. septembra priekšlikumā neizslēdza nevienu sektoru un darbību no Padomes Direktīvas 93/104/EK, tāpat arī Eiropas Parlaments savā 1991. gada 20. februāra atzinumā nepieņēma šādus izņēmumus.

(5) Darba ņēmēju veselība un drošība darba vietā jāaizsargā nevis tāpēc, ka tie strādā konkrētā nozarē vai veic konkrētu darbu, bet gan tāpēc, ka viņi ir darba ņēmēji.

(6) Attiecībā uz nozaru juridiskiem aktiem par mobiliem darba ņēmējiem ir nepieciešama papildu un paralēla pieeja noteikumos par transporta drošību un attiecīgo darba ņēmēju veselību un drošību.

(7) Jāņem vērā īpašās iezīmes, kas piemīt darbībai jūrā un mācībās esošu ārstu darbībai.

(8) Jānodrošina mobilo darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība arī tādās nozarēs un darbībās, kas nav paredzētas minētajā direktīvā.

(9) Pastāvošos noteikumus attiecībā uz ikgadējo atvaļinājumu un veselības novērtējumu nakts darbam un darbam maiņās būtu jāpapildina, lai attiecinātu tos uz mobiliem darba ņēmējiem neparedzētajās nozarēs un darbībās.

(10) Pastāvošie noteikumi par darba laiku un atpūtu jāpielāgo mobilajiem darba ņēmējiem neparedzētajās nozarēs un darbībās.

(11) Visiem darba ņēmējiem jābūt pietiekamiem atpūtas laikiem. Jēdzienam "atpūta" jābūt izteiktam laika vienībās, t. i., dienās, stundās un/vai to daļās.

(12) Eiropas Līgums attiecībā uz jūrasbraucēju darba laiku ir ieviests ar Padomes Direktīvu [5] pēc Komisijas priekšlikuma saskaņā ar Līguma 139. panta 2. punktu. Tāpēc šīs direktīvas noteikumi neattiecas uz jūrasbraucējiem.

(13) To zvejnieku gadījumā, kuru atlīdzību nosaka nozvejas apjoms un kuri ir darba ņēmēji, saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/104/EK dalībvalstīm jāparedz nosacījumi, kuri dod tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu un saskaņā ar kuriem to piešķir, to skaitā maksājumu kārtība.

(14) Īpašiem standartiem, kas paredzēti citos Kopienas dokumentos, kuri attiecas, piemēram, uz atpūtas laikiem, darba laiku, ikgadējo atvaļinājumu un nakts darbu konkrētai darba ņēmēju kategorijai, jābūt prioritāriem attiecībā pret Padomes Direktīvas 93/104/EK noteikumiem, kura grozīta ar šo direktīvu.

(15) Ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas precedentu tiesības, būtu jāsvītro noteikumi attiecībā uz atpūtu svētdienās.

(16) Savā spriedumā lietā C–84/94 Apvienotā Karaliste pret Padomi [6] Tiesa nosprieda, ka Padomes Direktīva 93/104/EK atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem, kas paredzēti Līguma 5. pantā. Nav pamata uzskatīt, ka spriedums nav piemērojams attiecībā uz salīdzināmiem noteikumiem par vairākiem darba laika organizēšanas aspektiem neparedzētajās nozarēs un darbībās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Ar šo Direktīvu 93/104/EK groza šādi:

1. Ar šādu tekstu aizstāj 1. panta 3. punktu:

"3. Šī direktīva attiecas uz visām darbību nozarēm, gan valsts, gan privātajām, Direktīvas 89/391/EEK 2. panta nozīmē, neierobežojot šīs direktīvas 14. un 17. pantu.

Šī direktīva neattiecas uz jūrasbraucējiem, kā noteikts Padomes 1999. gada 21. jūnija Direktīvā 1999/63/EK attiecībā uz Līgumu par jūrasbraucēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federāciju (ESTDAF) [7], neierobežojot šīs direktīvas 2. panta 8. punktu.";

2. Ar šādu tekstu papildina 2. pantu:

"7. "mobils darba ņēmējs"; nozīmē jebkuru darba ņēmēju, kas kā ceļojumu vai lidojumu personāla pārstāvis nodarbināts uzņēmumā, kurš sniedz pasažieru vai kravu pārvadājumu pakalpojumus pa sauszemi, gaisu vai iekšzemes ūdensceļiem.

8. "ārzonas darbs"; nozīmē darbu, kas tiek veikts galvenokārt ārzonas iekārtās (ieskaitot urbšanas platformas) vai no tām un kas tieši vai netieši saistīts ar minerālu resursu, to skaitā ogļūdeņraža, meklēšanu, ieguvi vai izmantošanu, kā arī ar niršanu, kas saistīta ar šādām darbībām, vai nu to veic no ārzonas, vai no kuģa.

9. "pietiekama atpūta"; nozīmē to, ka darba ņēmējiem ir regulāri atpūtas laiki, kuru ilgums ir izteikts laika vienībās un kuri ir pietiekami gari un nepārtraukti, lai nodrošinātu, ka nogurdinoša vai cita neregulāra darba veida dēļ viņi negūst ievainojumus sev, darba biedriem vai citiem un ka viņi nesabojā savu veselību, vai nu īsākā, vai garākā laikposmā.";

3. Svītro šādu apakšpunktu 5. pantā:

"Minimālais atpūtas laiks, kas minēts pirmajā apakšpunktā, principā ietver svētdienu.";

4. Ar šādu tekstu aizstāj 14. pantu:

"14. pants

Konkrētāki Kopienas noteikumi

Šo direktīvu nepiemēro gadījumos, kur Kopienas instrumentos ietvertas konkrētākas prasības attiecībā uz darba laika organizēšanu konkrētām profesijām vai profesionālām darbībām.";

5. Ar šādu tekstu aizstāj 17. panta 2.1. punktu:

"2.1. no 3., 4., 5., 8. un 16. panta:

a) tādu darbību gadījumā, ja darba ņēmēja darba vieta un viņa dzīvesvieta atrodas tālu viena no otras, ieskaitot ārzonas darbu, vai kur dažādas darba ņēmēja darba vietas atrodas tālu cita no citas;

b) tādu drošības un novērošanas darbību gadījumā, kas pieprasa pastāvīgu klātbūtni, lai aizsargātu īpašumu un personas, jo īpaši bruņotā apsardze un uzraugi vai apsardzes firmas;

c) tādu darbību gadījumā, kurās ir vajadzīga nepārtraukta apkalpošana vai ražošana, jo īpaši:

i) pakalpojumi, kas attiecas uz uzņemšanu, ārstēšanu un/vai aprūpi, ko sniedz slimnīcas vai līdzīgas iestādes, to skaitā uz mācībās esošo ārstu darbību, darbībām dzīvojamās iestādēs un cietumos,

ii) doku vai lidostu darbinieki,

iii) prese, radio, televīzija, kinematogrāfijas ražošana, pasta un telekomunikāciju pakalpojumi, ambulatorie, ugunsdzēsības un civilās aizsardzības pakalpojumi,

iv) gāzes, ūdens un elektrības ražošana, pārvade un izplatīšana, mājsaimniecības atkritumu savākšanas un dedzināšanas iekārtas,

v) ražošanas nozares, kurās darbu nedrīkst pārtraukt tehnisku iemeslu dēļ,

vi) pētniecības un izstrādes darbības,

vii) lauksaimniecība,

viii) darbinieki, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu, sniedzot regulārus pilsētas transporta pakalpojumus;

d) ja ir paredzams aktivitātes pieaugums, jo īpaši:

i) zemkopībā,

ii) tūrismā,

iii) pasta pakalpojumos;

e) attiecībā uz personām, kas strādā dzelzceļa transportā:

i) kuru darbs ir neregulārs,

ii) kuri pavada savu darba laiku vilcienā vai

iii) kuru darbs ir saistīts ar transporta laika grafikiem un satiksmes nepārtrauktības un regularitātes nodrošināšanu.";

6. Ar šādu tekstu papildina 17. panta 2. punktu:

"2.4. no 6. panta un 16. panta 2. punkta attiecībā uz ārstiem mācībās:

a) attiecībā uz 6. pantu — uz piecu gadu pārejas laiku no 2004. gada 1. augusta.

i) Dalībvalstis vajadzības gadījumā var izmantot līdz diviem gadiem ilgu laiku, lai apzinātu grūtības, izpildot darba laika noteikumus attiecībā uz to atbildību par veselības pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanu un sniegšanu. Vismaz sešus mēnešus pirms pārejas laika beigām attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju, norādot iemeslus, lai Komisija pēc attiecīgas apspriedes varētu sniegt atzinumu trīs mēnešu laikā pēc šādas informācijas saņemšanas. Ja dalībvalsts neievēro Komisijas atzinumu, tai jāpamato šāds lēmums. Dalībvalsts paziņojumu un pamatojumu, kā arī Komisijas atzinumu publicē Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un nosūta Eiropas Parlamentam.

ii) Dalībvalstis vajadzības gadījumā var izmantot papildu laiku līdz vienam gadam, lai apzinātu īpašās grūtības, izpildot iepriekš minētās saistības. Tās ievēro i) apakšpunktā paredzēto kārtību.

Pārejas laika sakarā:

iii) Dalībvalstis nodrošina, ka nekādā gadījumā iknedēļas darba stundu skaits nepārsniedz vidēji 58 stundas pirmajos trīs gados no pārejas laika, vidēji 56 stundas nākamajos divos gados un vidēji 52 stundas atlikušajā laikposmā.

iv) Darba devējs laikus apspriežas ar darbinieku pārstāvjiem, lai panāktu vienošanos, kad vien tas ir iespējams, par pasākumiem, kas attiecas uz pārejas laiku. Ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti punktā iii), šāda vienošanās paredz:

- vidējo darba stundu skaitu nedēļā pārejas laikā un

- veicamos pasākumus, lai samazinātu iknedēļas darba stundu skaitu līdz vidēji 48 stundām līdz pārejas laika beigām.

b) Attiecībā uz 16. panta 2. punktu, ar noteikumu, ka pārskata laikposms nepārsniedz 12 mēnešus a) punkta iii) apakšpunktā noteiktās pārejas laika pirmās daļas laikā un sešus mēnešus pēc tam.";

7. Pievieno šādus pantus:

"17.a pants

Mobilie darba ņēmēji un ārzonas darbs

1. Uz mobiliem darba ņēmējiem neattiecas 3., 4., 5. un 8. pants.

2. Dalībvalstis tomēr veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādiem mobiliem darba ņēmējiem ir tiesības uz pietiekamu atpūtu, izņemot apstākļos, kas minēti 17. panta 2.2. punktā.

3. Ievērojot vispārējos principus, kas attiecas uz darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību, un ar noteikumu, ka tiek veikta darba devēja un attiecīgo darbinieku pārstāvju apspriede un ka tiek pieliktas pūles, lai veicinātu visas attiecīgās sociālā dialoga formas, ieskaitot pārrunas, ja puses to vēlas, dalībvalstis objektīvu un tehnisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar darba organizēšanu, var pagarināt 16. panta 2. punktā minēto pārskata laikposmu attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri galvenokārt veic darbu ārzonā.

4. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un darba devējiem un darba ņēmējiem Eiropas līmenī Komisija 2005. gada 1. augustā pārskatīs noteikumu darbību attiecībā uz ārzonas darba ņēmējiem no veselības un drošības viedokļa, lai vajadzības gadījumā veiktu tajos grozījumus.

17.b pants

Darba ņēmēji uz jūras zvejas kuģiem

1. Šīs direktīvas 3., 4., 5., 6. un 8. pants neattiecas ne uz vienu darba ņēmēju uz jūras zvejas kuģa, kas peld ar dalībvalsts karogu.

2. Dalībvalstis tomēr nodrošina, lai visiem darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģa, kas peld ar dalībvalsts karogu, būtu tiesības uz pietiekamu atpūtu, un lai ierobežotu darba stundu skaitu līdz 48 stundām nedēļā, ņemot par pamatu to vidējo skaitu pārskata laikposmā, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

3. Ievērojot 2., 4. un 5. punktā noteiktās robežas, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, ņemot vērā vajadzību aizsargāt šo darba ņēmēju drošību un veselību,

a) darba stundu skaits ir ierobežots līdz stundu skaita maksimumam, kuru nepārsniedz noteiktā laikposmā, vai

b) noteiktā laikposmā ir nodrošināts atpūtas stundu skaita minimums.

Darba stundu skaitu maksimumu vai atpūtas stundu skaita minimumu nosaka ar normatīviem vai administratīviem aktiem vai ar kolektīviem līgumiem, vai līgumiem starp darba devējiem un darba ņēmējiem attiecīgajā nozarē.

4. Darba vai atpūtas stundu skaita robeža ir, vai nu

a) darba stundu skaita maksimums, kas nepārsniedz:

i) 14 stundas jebkurā 24 stundu laikposmā un

ii) 72 stundas jebkurā septiņu dienu posmā;

vai

b) atpūtas stundu skaita minimums, kas nav mazāks par:

i) 10 stundām jebkurā 24 stundu laikposmā un

ii) 77 stundām jebkurā septiņu dienu posmā.

5. Atpūtas stundu skaitu nedrīkst sadalīt vairāk kā divos laikposmos, no kuriem vienam jābūt vismaz sešas stundas garam, un intervāls starp atpūtas posmiem nedrīkst pārsniegt 14 stundas.

6. Saskaņā ar vispārējiem darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības principiem un objektīvu vai tehnisku iemeslu dēļ, vai ar darba organizāciju saistītu iemeslu dēļ dalībvalstis var pieļaut izņēmumus 2., 4. un 5. punktā noteiktajām robežām, to skaitā attiecībā uz pārskata laikposmu izveidošanu. Šādi izņēmumi, cik iespējams, atbilst noteiktajiem standartiem, bet tie var attiekties uz biežākiem vai garākiem atvaļinājuma laikiem vai uz kompensācijas brīvdienu piešķiršanu darba ņēmējiem. Šos izņēmumus var noteikt ar:

i) normatīviem un administratīviem aktiem ar noteikumu, ka, kad vien iespējams, starp darba devēja un attiecīgo darba ņēmēju pārstāvjiem notiek apspriede un tiek pieliktas pūles, lai veicinātu visas attiecīgās sociālā dialoga formas, vai

ii) kolektīviem līgumiem vai līgumiem starp darba devējiem un darba ņēmējiem.

7. Jūras zvejas kuģa kapteinim ir tiesības pieprasīt uz kuģa esošajiem darba ņēmējiem strādāt jebkuru darba stundu skaitu, lai nodrošinātu tūlītēju kuģa, uz klāja esošo cilvēku vai kravas drošību, vai lai sniegtu palīdzību citiem briesmās esošiem kuģiem vai cilvēkiem jūrā.

8. Dalībvalstis var paredzēt, ka uz tiem jūras zvejas kuģiem esošie darba ņēmēji, attiecībā uz kuriem valstu tiesību akti vai prakse nosaka, ka šiem kuģiem nav atļauts darboties konkrētā kalendārā gada laikposmā, kas pārsniedz vienu mēnesi, dodas atvaļinājumā saskaņā ar 7. pantu iepriekš minētajā laikposmā."

2. pants

1. Dalībvalstis, ne vēlāk kā līdz 2003. gada 1. augustam, ievieš normatīvus un administratīvus aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības, vai arī nodrošina, ka, vēlākais, līdz šai dienai attiecīgās nozares darba devēji un darba ņēmēji ar līgumu ievieš vajadzīgos pasākumus, turklāt dalībvalstīm jāveic vajadzīgie pasākumi, lai tās spētu jebkurā laikā garantēt rezultātus, kādus pieprasa šī direktīva. Attiecībā uz ārstiem mācībās šī diena ir 2004. gada 1. augusts. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

2. Nosakot pasākumus, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka metodes, kā izdarīt šādas atsauces.

3. Neskarot dalībvalstu tiesības izstrādāt dažādus normatīvos vai līgumiskos noteikumus attiecībā uz darba laiku, ņemot vērā mainīgos apstākļus, ciktāl ir ievērotas minimālās prasības, kas paredzēts šai direktīvā, šīs direktīvas īstenošana nerada pietiekamu pamatu, lai samazinātu vispārējo darba ņēmēju aizsardzības līmeni.

4. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus to valsts tiesību aktu tekstus, ko tās ir jau pieņēmušas vai pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Ne vēlāk kā 2009. gada 1. augustā pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un darba devējiem un darba ņēmējiem Eiropas līmenī, Komisija pārskatīs noteikumu darbību attiecībā uz darba ņēmējiem uz jūras zvejas kuģiem un jo īpaši pārbaudīs, vai šie noteikumi ir joprojām piemēroti, jo īpaši ciktāl tie attiecas uz veselību un drošību, lai vajadzības gadījumā ierosinātu piemērotus grozījumus.

4. pants

Ne vēlāk kā 2005. gada 1. augustā pēc apspriešanās ar dalībvalstīm un darba devējiem un darba ņēmējiem Eiropas līmenī, Komisija pārskatīs noteikumu darbību attiecībā uz darba ņēmējiem, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu, sniedzot regulārus pilsētas transporta pakalpojumus, lai vajadzības gadījumā izdarītu tajos grozījumus, nodrošinot saskaņotu un piemērotu pieeju nozarē.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Luksemburgā, 2000. gada 22. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētāja

N. Fontaine

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. Sócrates

[1] OV C 43, 17.2.1999., 1. lpp.

[2] OV C 138, 18.5.1999., 33. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta 1999. gada 14. aprīļa atzinums (OV C 219, 30.7.1999., 231. lpp.), Padomes 1999. gada 12. jūlija kopējā nostāja (OV C 249, 1.9.1999., 17. lpp.) un Eiropas Parlamenta 1999. gada 16. novembra lēmums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2000. gada 17. maija lēmums un Padomes 2000. gada 18. maija lēmums.

[4] OV L 307, 13.12.1993., 18. lpp.

[5] Padomes 1999. gada 21. jūnija Direktīva 1999/63/EK attiecībā uz Līgumu par jūrasbraucēju darba laika organizēšanu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federāciju (ESTDAF) (OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.).

[6] ECR [1996.] I —5755.

[7] OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.

--------------------------------------------------